|
29.1.2021 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 31/1 |
PADOMES REGULA (ES) 2021/90
(2021. gada 28. janvāris),
ar ko 2021. gadam nosaka dažu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas Vidusjūrā un Melnajā jūrā
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 3. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
|
(1) |
Līguma 43. panta 3. punktā paredzēts, ka Padomei pēc Komisijas priekšlikuma jāpieņem pasākumi par zvejas iespēju noteikšanu un iedalīšanu. |
|
(2) |
Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1380/2013 (1) prasīts saglabāšanas pasākumus pieņemt, ņemot vērā pieejamos zinātniskos, tehniskos un ekonomiskos ieteikumus, tostarp attiecīgā gadījumā arī ziņojumus, ko sagatavojusi Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK). |
|
(3) |
Padomei ir jāpieņem pasākumi par zvejas iespēju noteikšanu un iedalīšanu, tostarp attiecīgā gadījumā daži ar iedalīšanu funkcionāli saistīti nosacījumi. Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 4. punktu, zvejas iespējas jānosaka saskaņā ar minētās regulas 2. panta 2. punktā noteiktajiem kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) mērķiem. Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 1. punktā paredzēts, ka zvejas iespējas dalībvalstīm jāiedala tā, lai ikvienai dalībvalstij nodrošinātu relatīvu ar katru zivju krājumu vai zvejniecību saistīto zvejas darbību stabilitāti. |
|
(4) |
Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 4. punktā paredzēts, ka to krājumu zvejas iespējas, kuriem ir izstrādāti īpaši daudzgadu plāni, jānosaka saskaņā ar minēto plānu noteikumiem. |
|
(5) |
Daudzgadu plāns zvejniecībām, kas izmanto bentiskos krājumus Vidusjūras rietumdaļā, tika izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/1022 (2), un tas ir stājies spēkā 2019. gada 16. jūlijā. Saskaņā ar minētās regulas 4. panta 1. punktu būtu jānosaka tās pašas regulas 1. pantā uzskaitīto krājumu zvejas iespējas, kas ļauj maksimālajam ilgtspējīgas ieguves apjomam atbilstošo zvejas izraisīto zivju mirstību pakāpeniski pieaugošā veidā sasniegt līdz 2020. gadam, kur tas ir iespējams, un līdz 2025. gada 1. janvārim. Zvejas iespējas būtu jāizsaka ar maksimālo pieļaujamo zvejas piepūli un saskaņā ar minētās regulas 7. pantā noteikto zvejas piepūles režīmu. |
|
(6) |
ZZTEK secināja, ka, lai attiecībā uz Vidusjūras rietumu daļas zivju krājumiem sasniegtu maksimālā ilgtspējīgas ieguves apjoma mērķus, ir nepieciešama ātra rīcība un zvejas izraisītas zivju mirstības reāli samazinājumi. Tāpēc attiecībā uz 2021. gadu maksimālā pieļaujamā zvejas piepūle būtu jāsamazina par 7,5% no bāzes līnijas, ko atskaita no maksimālās pieļaujamās zvejas piepūles, kas 2020. gadam noteikta ar Padomes Regulu (ES) 2019/2236 (3). |
|
(7) |
Vidusjūras Vispārējā zivsaimniecības komisija (GFCM) savā 42. gadskārtējā sanāksmē 2018. gadā pieņēma Ieteikumu GFCM/42/2018/1 par daudzgadu pārvaldības plānu zutim Vidusjūrā, ar ko noteica zuša (Anguilla anguilla) pārvaldības pasākumus Vidusjūrā (GFCM 1.–27. ģeogrāfiskais apakšapgabals). Minētie pasākumi ietver nozvejas vai zvejas piepūles limitus un ikgadēju trīs secīgus mēnešus ilgu zvejas aizliegumu, kurš katrai dalībvalstij jānosaka saskaņā ar Padomes Regulā (EK) Nr. 1100/2007 (4) izvirzītajiem saglabāšanas mērķiem, kā arī nacionālo zuša pārvaldības plānu vai plāniem un zušu migrācijas laikiem attiecīgajā dalībvalstī. Ja nacionālie pārvaldības plāni, kuru rezultātā zvejas piepūles vai nozvejas samazinājums ir vismaz 30 %, pastāvēja pirms minētā ieteikuma stāšanās spēkā, jau noteiktos un īstenotos nozvejas vai zvejas piepūles limitus nevajadzētu pārsniegt. Zvejas aizliegumam saskaņā ar minēto ieteikumu būtu jāattiecas uz visiem Vidusjūras jūras ūdeņiem un iesāļūdeņiem, piemēram, estuāriem, piekrastes lagūnām un pārejas ūdeņiem. Minētie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos. |
|
(8) |
Turklāt GFCM savā 42. gadskārtējā sanāksmē 2018. gadā pieņēma arī Ieteikumu GFCM/42/2018/8 par turpmākiem ārkārtas pasākumiem 2019.–2021. gadā attiecībā uz mazo pelaģisko sugu krājumiem Adrijas jūrā (GFCM 17. un 18. ģeogrāfiskais apakšapgabals). Minētie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos. Maksimālie nozvejas limiti ir noteikti tikai uz vienu gadu un neskar citus turpmāk pieņemtus pasākumus, ne arī sistēmu, ar kuru saskaņā kvotas iedala dalībvalstīm. |
|
(9) |
GFCM savā 42. gadskārtējā sanāksmē 2018. gadā pieņēma Ieteikumu GFCM/42/2018/3 par daudzgadu pārvaldības plānu ilgtspējīgām zvejniecībām, kurās specializētajā zvejā ar trali iegūst sarkano milzu garneli (Aristaeomorpha foliacea) un Āfrikas dziļūdens garneli (Aristeus antennatus) Levantes jūrā (GFCM 24., 25., 26. un 27. ģeogrāfiskais apakšapgabals), kurā ir noteikts zvejas kuģu maksimālais skaits šādās zvejniecībās. Minētie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos. |
|
(10) |
GFCM savā 42. gadskārtējā sanāksmē 2018. gadā pieņēma Ieteikumu GFCM/42/2018/4 par daudzgadu pārvaldības plānu ilgtspējīgām zvejniecībām, kurās specializētajā zvejā ar trali iegūst sarkano milzu garneli (Aristaeomorpha foliacea) un Āfrikas dziļūdens garneli (Aristeus antennatus) Jonijas jūrā (GFCM 19., 20. un 21. ģeogrāfiskais apakšapgabals), kurā ir noteikts zvejas kuģu maksimālais skaits šādās zvejniecībās. Minētie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos. |
|
(11) |
GFCM savā 43. gadskārtējā sanāksmē 2019. gadā pieņēma Ieteikumu GFCM/43/2019/6 par to ilgtspējīgo zvejniecību pārvaldības pasākumus, kurās specializētajā zvejā ar trali iegūst sarkano milzu garneli (Aristaeomorpha foliacea) un Āfrikas dziļūdens garneli (Aristeus antennatus) Sicīlijas šaurumā (GFCM 12., 13., 14., 15. un 16. ģeogrāfiskais apakšapgabals), kurā ir noteikts zvejas kuģu maksimālais skaits šādās zvejniecībās. Minētie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos. |
|
(12) |
GFCM savā 43. gadskārtējā sanāksmē 2019. gadā pieņēma Ieteikumu GFCM/43/2019/5 par daudzgadu pārvaldības plānu ilgtspējīgām demersālajām zvejniecībām Adrijas jūrā (GFCM 17. un 18. ģeogrāfiskais apakšapgabals), kurā attiecībā uz dažiem demersālajiem krājumiem ir noteikts zvejas piepūles režīms un flotes kapacitātes maksimums. Minētie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos. |
|
(13) |
Ņemot vērā Slovēnijas flotes īpatnības un to niecīgo ietekmi uz mazo pelaģisko sugu un demersālajiem krājumiem, ir lietderīgi saglabāt esošos zvejas modeļus un Slovēnijas flotei nodrošināt piekļuvi minimālam apjomam mazo pelaģisko sugu krājumu un minimālai zvejas piepūles kvotai attiecībā uz demersālajiem krājumiem. |
|
(14) |
GFCM savā 43. gadskārtējā sanāksmē 2019. gadā pieņēma Ieteikumu GFCM/43/2019/4 par pārvaldības plānu par sarkanā koraļļa (Corallium rubrum) ilgtspējīgu izmantošanu Vidusjūrā (GFCM 1.–27. ģeogrāfiskais apakšapgabals), kurā noteikts zvejas atļauju maksimālais skaits un ieguves limiti sarkanā koraļļa zvejniecībās. Minētie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos. |
|
(15) |
GFCM savā 43. gadskārtējā sanāksmē 2019. gadā pieņēma Ieteikumu GFCM/43/2019/2 par pārvaldības plānu par sarkanspuru pageles (Pagellus bogaraveo) ilgtspējīgu izmantošanu Alvoranas jūrā (GFCM 1.–3. ģeogrāfiskais apakšapgabals), kurā noteikts nozvejas un zvejas piepūles limits, kura pamatā ir 2010.–2015. gadā atļautais un izmantotais vidējais apjoms. Minētie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos. |
|
(16) |
GFCM savā 43. gadskārtējā sanāksmē 2019. gadā pieņēma Ieteikumu GFCM/43/2019/1 par pārvaldības pasākumu kopumu attiecībā uz noenkurotu zivju pievilināšanas ierīču izmantošanu lielās korifēnas (Coryphaena hippurus) zvejniecībās Vidusjūrā (GFCM 1. –27. ģeogrāfiskais apakšapgabals), kurā noteikts zvejas kuģu maksimālais skaits specializētajā lielās korifēnas zvejā. Minētie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos. |
|
(17) |
GFCM savā 43. gadskārtējā sanāksmē 2019. gadā pieņēma Ieteikumu GFCM/43/2019/3, ar ko groza Ieteikumu GFCM/41/2017/4 par daudzgadu pārvaldības plānu akmeņplekstes zvejniecībām Melnajā jūrā (GFCM 29. ģeogrāfiskais apakšapgabals). Ar minēto ieteikumu attiecībā uz akmeņpleksti tiek ieviesta atjaunināta reģionāla kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) un kvotu sadales sistēma un turpmāki minētā krājuma saglabāšanas pasākumi un jo īpaši tiek noteikts divus mēnešus ilgs zvejas aizliegums un zvejas dienu skaits ierobežots līdz 180 dienām gadā. Minētie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos. |
|
(18) |
Kā norādīts GFCM zinātniskajā ieteikumā, lai nodrošinātu brētliņas krājuma ilgtspēju Melnajā jūrā, ir jāsaglabā pašreizējais zvejas izraisītas zivju mirstības līmenis. Tādēļ ir lietderīgi arī turpmāk minētajam krājumam noteikt autonomu kvotu. |
|
(19) |
Zvejas iespējas būtu jānosaka, pamatojoties uz pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem, ņemot vērā bioloģiskos un sociālekonomiskos aspektus, vienlaikus nodrošinot vienlīdzīgu attieksmi pret visiem zvejas sektoriem, kā arī ņemot vērā viedokļus, kas izteikti apspriešanās procesā ar ieinteresētajām personām. |
|
(20) |
Ar Padomes Regulu (EK) Nr. 847/96 (5) ir ieviesti KPN ikgadējo pārvaldību regulējoši papildu nosacījumi, tostarp minētās regulas 3. un 4. pantā paredzētie elastības noteikumi par piesardzīgu un analītisku KPN. Saskaņā ar minētās regulas 2. pantu KPN noteikšanas laikā Padomei, pamatojoties jo īpaši uz krājumu bioloģisko stāvokli, jānolemj, kuriem no šiem krājumiem minētās regulas 3. vai 4. pantu nepiemēro. Nesenākā pagātnē ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktu tika ieviests ikgadējas elastības mehānisms visiem krājumiem, uz kuriem attiecas izkraušanas pienākums. Tāpēc un lai nepieļautu pārmērīgu elastību, kas apdraudētu jūras bioloģisko resursu racionālas un atbildīgas izmantošanas principu, kavētu KZP mērķu sasniegšanu un izraisītu krājumu bioloģiskā stāvokļa pasliktināšanos, būtu jānosaka, ka Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu analītiskai KPN piemēro tikai tad, ja nav izmantota ikgadējā elastība, kas paredzēta Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktā. |
|
(21) |
Uz šajā regulā noteikto Savienības zvejas kuģiem pieejamo zvejas iespēju izmantošanu attiecas Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009 (6) un jo īpaši tās 33. un 34. pants par nozveju un zvejas piepūles reģistrēšanu un ar zvejas iespēju pilnīgu izmantošanu saistītu datu paziņošanu. Tāpēc ir jānorāda kodi, kas dalībvalstīm jāizmanto, kad tās Komisijai iesūta datus par izkrāvumiem no krājumiem, uz kuriem attiecas šī regula. |
|
(22) |
Lai nepieļautu zvejas darbību pārtraukumu un lai nodrošinātu Savienības zvejnieku iztikas līdzekļus, šī regula būtu jāpiemēro no 2021. gada 1. janvāra. Steidzamības dēļ šai regulai būtu jāstājas spēkā tūlīt pēc tās publicēšanas. |
|
(23) |
Zvejas iespējas būtu jāizmanto, pilnībā ievērojot Savienības tiesību aktus, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
I SADAĻA
VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI
1. pants
Priekšmets
Ar šo regulu 2021. gadam nosaka zvejas iespējas attiecībā uz konkrētiem zivju krājumiem un zivju krājumu grupām Vidusjūrā un Melnajā jūrā.
2. pants
Darbības joma
1. Šo regulu piemēro Savienības zvejas kuģiem, kuri izmanto šādus zivju krājumus:
|
a) |
zutis (Anguilla anguilla), sarkanais korallis (Corallium rubrum) un lielā korifēna (Coryphaena hippurus) Vidusjūrā, kā definēts 4. panta b) punktā; |
|
b) |
Āfrikas dziļūdens garnele (Aristeus antennatus), sārtā dziļūdens garnele (Parapenaeus longirostris), sarkanā milzu garnele (Aristaeomorpha foliacea), heks (Merluccius merluccius), Norvēģijas omārs (Nephrops norvegicus) un svītrainā jūrasbarbe (Mullus barbatus) Vidusjūras rietumdaļā, kā definēts 4. panta c) punktā; |
|
c) |
anšovs (Engraulis encrasicolus) un sardīne (Sardina pilchardus) Adrijas jūrā, kā definēts 4. panta d) punktā; |
|
d) |
heks (Merluccius merluccius), Norvēģijas omārs (Nephrops norvegicus), parastā jūrasmēle (Solea solea), sārtā dziļūdens garnele (Parapenaeus longirostris) un svītrainā jūrasbarbe (Mullus barbatus) Adrijas jūrā, kā definēts 4. panta d) punktā; |
|
e) |
sarkanā milzu garnele (Aristaeomorpha foliacea) un Āfrikas dziļūdens garnele (Aristeus antennatus) Sicīlijas šaurumā (definēts 4. panta e) punktā), Jonijas jūrā (definēta 4. panta f) punktā) un Levantes jūrā, kā definēts 4. panta g) punktā; |
|
f) |
sarkanspuru pagele (Pagellus bogaraveo) Alvoranas jūrā, kā definēts 4. panta h) punktā; |
|
g) |
brētliņa (Sprattus sprattus) un akmeņplekste (Scophthalmus maximus) Melnajā jūrā, kā definēts 4. panta i) punktā. |
2. Šo regulu piemēro arī atpūtas zvejai, kad attiecīgajos noteikumos uz to ir konkrēti norādīts.
3. pants
Definīcijas
Šajā regulā piemēro Regulas (ES) Nr. 1380/2013 4. pantā noteiktās definīcijas. Papildus piemēro šādas definīcijas:
|
a) |
“starptautiskie ūdeņi” ir ūdeņi, kas nav nevienas valsts suverenitātē vai jurisdikcijā; |
|
b) |
“atpūtas zveja” ir nekomerciālas zvejas darbības, kurās jūras ūdeņu dzīvos resursus izmanto atpūtas, tūrisma vai sporta nolūkā; |
|
c) |
“kopējā pieļaujamā nozveja” (KPN) ir:
|
|
d) |
“kvota” ir KPN daļa, kas iedalīta Savienībai vai dalībvalstij; |
|
e) |
“autonoma Savienības kvota” ir nozvejas limits, kas autonomi iedalīts Savienības zvejas kuģiem apstākļos, kad nav vienošanās par KPN; |
|
f) |
“analītiska kvota” ir autonoma Savienības kvota, par kuru ir pieejams analītisks novērtējums; |
|
g) |
“analītisks novērtējums” ir konkrēta krājuma tendenču kvantitatīvs izvērtējums, kura pamatā ir tādi dati par krājuma bioloģiju un izmantošanu, kas zinātniskā analīzē ir norādīti kā pietiekami kvalitatīvi, lai sniegtu zinātnisku ieteikumu par turpmākās nozvejas iespējām; |
|
h) |
“zivju pievilināšanas ierīce” ir jebkura jūrā peldoša noenkurota iekārta, ar ko paredzēts pievilināt zivis. |
4. pants
Zvejas zonas
Šajā regulā piemēro šādas zonu definīcijas:
|
a) |
“GFCM ģeogrāfiskie apakšapgabali” ir Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1343/2011 (7) I pielikumā definētie apgabali; |
|
b) |
“Vidusjūra” ir Regulas (ES) Nr. 1343/2011 I pielikumā definētie GFCM 1.–27. ģeogrāfiskā apakšapgabala ūdeņi; |
|
c) |
“Vidusjūras rietumdaļa” ir Regulas (ES) Nr. 1343/2011 I pielikumā definētie GFCM 1., 2., 5., 6., 7., 8., 9., 10. un 11. ģeogrāfiskā apakšapgabala ūdeņi; |
|
d) |
“Adrijas jūra” ir Regulas (ES) Nr. 1343/2011 I pielikumā definētie GFCM 17. un 18. ģeogrāfiskā apakšapgabala ūdeņi; |
|
e) |
“Sicīlijas šaurums” ir Regulas (ES) Nr. 1343/2011 I pielikumā definētie GFCM 12., 13., 14., 15. un 16. ģeogrāfiskā apakšapgabala ūdeņi; |
|
f) |
“Jonijas jūra” ir Regulas (ES) Nr. 1343/2011 I pielikumā definētie GFCM 19., 20. un 21. ģeogrāfiskā apakšapgabala ūdeņi; |
|
g) |
“Levantes jūra” ir Regulas (ES) Nr. 1343/2011 I pielikumā definētie GFCM 24., 25., 26. un 27. ģeogrāfiskā apakšapgabala ūdeņi; |
|
h) |
“Alvoranas jūra” ir Regulas (ES) Nr. 1343/2011 I pielikumā definētie GFCM 1.–3. ģeogrāfiskā apakšapgabala ūdeņi; |
|
i) |
“Melnā jūra” ir Regulas (ES) Nr. 1343/2011 I pielikumā definētie GFCM 29. ģeogrāfiskā apakšapgabala ūdeņi. |
II SADAĻA
ZVEJAS IESPĒJAS
I NODAĻA
Vidusjūra
5. pants
Zutis
1. Šo pantu piemēro visām Savienības zvejas kuģu darbībām un citām Savienības zvejas darbībām, kurās tiek zvejots zutis (Anguilla anguilla), proti, specializētai zvejai, nejaušai nozvejai un atpūtas zvejai visos Vidusjūras ūdeņos, arī saldūdeņos un pārejas iesāļūdeņos, piemēram, lagūnās un estuāros.
2. Savienības zvejas kuģiem Savienības un starptautiskajos ūdeņos Vidusjūrā aizliegts zuti zvejot triju secīgu mēnešu ilgā periodā, kuru nosaka katra dalībvalsts. Zvejas aizlieguma periods ir saskaņots ar Regulā (EK) Nr. 1100/2007 noteiktajiem saglabāšanas mērķiem, nacionālajiem pārvaldības plāniem un zušu migrācijas laikiem attiecīgajās dalībvalstīs. Par noteikto aizlieguma periodu dalībvalstis Komisijai paziņo ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms aizlieguma stāšanās spēkā un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā 2021. gada 31. janvārī.
3. Dalībvalstis nepārsniedz zušu nozveju vai zvejas piepūles maksimālo apjomu, ko nosaka un īsteno ar to nacionālajiem pārvaldības plāniem, kurus pieņem saskaņā ar Regulas 1100/2007 2. un 4. pantu.
6. pants
Sarkanais korallis
1. Šo pantu piemēro visām Savienības zvejas kuģu darbībām un citām Savienības zvejas darbībām, kurās tiek iegūts sarkanais korallis (Corallium rubrum), proti, specializētajai un atpūtas zvejai Vidusjūrā.
2. Specializētajā zvejā maksimālais zvejas atļauju skaits un maksimālais sarkanā koraļļa daudzums, ko ieguvuši Savienības zvejas kuģi un kas iegūts Savienības zvejas darbībās, nepārsniedz I pielikumā noteiktos apjomus.
3. Savienības zvejas kuģiem, uz kuriem attiecas 2. punkts, ir aizliegts jūrā veikt sarkanā koraļļa pārkraušanu citā kuģī.
4. Attiecībā uz atpūtas zveju dalībvalstis veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai aizliegtu sarkanā koraļļa ieguvi un paturēšanu uz kuģa, pārkraušanu citā kuģī vai izkraušanu.
7. pants
Lielā korifēna
1. Šo pantu piemēro visām komerciālajām Savienības zvejas kuģu darbībām un citām Savienības zvejas darbībām, kurās, lai nozvejotu lielo korifēnu (Coryphaena hippurus), izmanto zivju pievilināšanas ierīces un kuras norisinās Vidusjūras starptautiskajos ūdeņos.
2. Maksimālais Savienības zvejas kuģu skaits, kam atļauts zvejot lielo korifēnu, ir noteikts II pielikumā.
II NODAĻA
Vidusjūras rietumdaļa
8. pants
Demersālie krājumi
1. Šo pantu piemēro visām Savienības zvejas kuģu darbībām un citām Savienības zvejas darbībām, kurās tiek zvejots no bentiskajiem krājumiem, kas minēti Regulas (ES) 2019/1022 1. panta 2. punktā, un kuras norisinās Vidusjūras rietumdaļā.
2. Maksimālā pieļaujamā zvejas piepūle ir noteikta šīs regulas III pielikumā. Maksimālo pieļaujamo zvejas piepūli dalībvalstis pārvalda saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1022 9. pantu.
9. pants
Datu nosūtīšana
Zvejas piepūles datus dalībvalstis reģistrē un Komisijai nosūta saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1022 10. pantu.
Kad dalībvalstis saskaņā ar šo pantu iesūta Komisijai zvejas piepūles datus, tās izmanto III pielikumā noteiktos zvejas piepūles grupu kodus.
III NODAĻA
Adrijas jūra
10. pants
Mazo pelaģisko sugu krājumi
1. Šo pantu piemēro visām Savienības zvejas kuģu darbībām un citām Savienības zvejas darbībām, kurās tiek zvejota sardīne (Sardina pilchardus) un anšovs (Engraulis encrasicolus) un kuras norisinās Adrijas jūrā.
2. Maksimālais nozveju apjoms nepārsniedz IV pielikumā noteiktos apjomus.
3. Dienu skaits, kurās Savienības zvejas kuģi Adrijas jūrā kā mērķsugu zvejo sardīni un anšovu, nepārsniedz 180 zvejas dienu gadā. Piemēro noteikumu, ka minētajā 180 zvejas dienu kopsummā ir maksimāli 144 zvejas dienas, kad kā mērķsugu zvejo sardīni, un maksimāli 144 dienas, kad kā mērķsugu zvejo anšovu.
4. Maksimālais Savienības zvejas kuģu skaits, kam atļauts zvejot mazo pelaģisko sugu zivis, ir noteikts IV pielikumā.
11. pants
Demersālie krājumi
1. Šo pantu piemēro visām Savienības zvejas kuģu darbībām un citām Savienības zvejas darbībām, kurās tiek zvejots heks (Merluccius merluccius), Norvēģijas omārs (Nephrops norvegicus), parastā jūrasmēle (Solea solea), sārtā dziļūdens garnele (Parapenaeus longirostris) un svītrainā jūrasbarbe (Mullus barbatus) un kuras norisinās Adrijas jūrā.
2. Maksimālā pieļaujamā zvejas piepūle un maksimālā flotes kapacitāte demersālajiem krājumiem, uz kuriem attiecas šis pants, ir noteikta IV pielikumā.
3. Maksimālo pieļaujamo zvejas piepūli dalībvalstis pārvalda saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 26.–35. pantu.
12. pants
Datu nosūtīšana
Kad dalībvalstis, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 33. un 34. pantu, Komisijai iesūta datus par apzvejoto krājumu izkrāvumu apjomu, tās izmanto IV pielikumā noteiktos krājumu kodus.
IV NODAĻA
Jonijas jūra, Levantes jūra un Sicīlijas šaurums
13. pants
1. Šo pantu piemēro visām Savienības zvejas kuģu darbībām un citām Savienības zvejas darbībām, kurās tiek zvejota sarkanā milzu garnele (Aristaeomorpha foliacea) un Āfrikas dziļūdens garnele (Aristeus antennatus) un kuras norisinās Jonijas jūrā, Levantes jūrā un Sicīlijas šaurumā.
2. Maksimālais kuģu skaits, kuri izmanto grunts trali un kuriem atļauts zvejot demersālo krājumu zivis, ir noteikts V pielikumā.
V NODAĻA
Alvoranas jūra
14. pants
1. Šo pantu piemēro Savienības zvejas kuģu veiktai komerciālajai zvejai ar āķu jedām un rokas āķu rindām, kurā tiek zvejota sarkanspuru pagele (Pagellus bogaraveo) un kura norisinās Alvoranas jūrā.
2. Maksimālais nozveju apjoms nepārsniedz VI pielikumā noteiktos apjomus.
VI NODAĻA
Melnā jūra
15. pants
Brētliņas zvejas iespēju iedalījums
1. Šo pantu piemēro visām Savienības zvejas kuģu darbībām un citām Savienības zvejas darbībām, kurās tiek zvejota brētliņa (Sprattus sprattus) un kuras norisinās Melnajā jūrā.
2. Savienības autonomā kvota brētliņai, šādas kvotas iedalījums dalībvalstīm un attiecīgā gadījumā ar to funkcionāli saistītie nosacījumi ir izklāstīti VII pielikumā.
16. pants
Akmeņplekstes zvejas iespēju iedalījums
1. Šo pantu piemēro visām Savienības zvejas kuģu darbībām un citām Savienības zvejas darbībām, kurās tiek zvejota akmeņplekste (Scophthalmus maximus) un kuras norisinās Melnajā jūrā.
2. Akmeņplekstes KPN, kas piemērojama Savienības ūdeņos Melnajā jūrā, kā arī šādas KPN iedalījums dalībvalstīm un attiecīgā gadījumā ar to funkcionāli saistītie nosacījumi ir izklāstīti VII pielikumā.
17. pants
Akmeņplekstes zvejas piepūles pārvaldība
Savienības zvejas kuģi, kam akmeņpleksti zvejot atļauts saskaņā ar 16. pantu, neatkarīgi no kuģa lielākā garuma gadā izlieto ne vairāk par 180 zvejas dienām.
18. pants
Akmeņplekstes zvejas aizlieguma periods
Laikā no 15. aprīļa līdz 15. jūnijam Savienības zvejas kuģiem Melnajā jūrā Savienības ūdeņos ir aizliegts veikt akmeņplekstes zvejas darbības, to vidū pārkraušanu citā kuģī, paturēšanu uz kuģa, izkraušanu un pirmo pārdošanu.
19. pants
Īpaši noteikumi par zvejas iespēju iedalījumu Melnajā jūrā
1. Šīs regulas 15. un 16. pantā noteiktais zvejas iespēju iedalījums dalībvalstīm neskar:
|
a) |
apmaiņu, kas veikta, ievērojot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 8. punktu; |
|
b) |
atvilkumus un pārdali, kas veikta, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 37. pantu; un |
|
c) |
atvilkumus, kas veikti, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 105. un 107. pantu. |
2. Ja dalībvalsts izmanto Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktā paredzēto ikgadējo elastību, Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu nepiemēro.
20. pants
Datu nosūtīšana
Kad dalībvalstis, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 33. un 34. pantu, Komisijai iesūta datus par Melnajā jūrā Savienības ūdeņos apzvejoto brētliņas un akmeņplekstes krājumu izkrāvumu apjomu, tās izmanto VII pielikumā noteiktos krājumu kodus.
III SADAĻA
NOBEIGUMA NOTEIKUMI
21. pants
Stāšanās spēkā
Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2021. gada 1. janvāra.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2021. gada 28. janvārī
Padomes vārdā –
priekšsēdētāja
A. P. ZACARIAS
(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1380/2013 (2013. gada 11. decembris) par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.).
(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1022 (2019. gada 20. jūnijs), ar kuru izveido daudzgadu plānu zvejniecībām, kas izmanto bentiskos krājumus Vidusjūras rietumu daļā, un ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 508/2014 (OV L 172, 26.6.2019., 1. lpp.).
(3) Padomes Regula (ES) 2019/2236 (2019. gada 16. decembris), ar ko 2020. gadam nosaka dažu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas Vidusjūrā un Melnajā jūrā (OV L 336, 30.12.2019., 14. lpp.).
(4) Padomes Regula (EK) Nr. 1100/2007 (2007. gada 18. septembris), ar ko nosaka pasākumus Eiropas zušu krājumu atjaunošanai (OV L 248, 22.9.2007., 17. lpp.).
(5) Padomes Regula (EK) Nr. 847/96 (1996. gada 6. maijs), kas ievieš papildu nosacījumus ikgadējai kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) un kvotu pārvaldei (OV L 115, 9.5.1996., 3. lpp.).
(6) Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009 (2009. gada 20. novembris), ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006 (OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.).
(7) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1343/2011 (2011. gada 13. decembris) par atsevišķiem noteikumiem attiecībā uz zveju Vidusjūras Vispārējās zivsaimniecības komisijas (GFCM) nolīguma apgabalā, ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1967/2006, kas attiecas uz Vidusjūras zvejas resursu ilgtspējīgas izmantošanas pārvaldības pasākumiem (OV L 347, 30.12.2011., 44. lpp.).
I PIELIKUMS
SAVIENĪBAS ZVEJAS KUĢU ZVEJAS IESPĒJAS VIDUSJŪRĀ GFCM SARKANĀ KORAĻĻA PĀRVALDĪBAS DAUDZGADU PLĀNA KONTEKSTĀ
Šā pielikuma tabulā noteikts maksimālais sarkanā koraļļa zvejas atļauju skaits un nozveju apjoms Vidusjūrā.
Atsauces uz zvejas zonām ir atsauces uz GFCM ģeogrāfiskajiem apakšapgabaliem (ĢAA).
Šā pielikuma vajadzībām turpinājumā sniegta salīdzinoša tabula ar zivju krājumu sugu nosaukumiem latīņu valodā un vispārpieņemtajiem nosaukumiem.
|
Zinātniskais nosaukums |
Trīsburtu kods |
Vispārpieņemtais nosaukums |
|
Corallium rubrum |
COL |
Sarkanais korallis |
1. tabula
Maksimālais zvejas atļauju skaits (1)
|
Dalībvalsts |
Sarkanais korallis COL |
|
Grieķija |
12 |
|
Spānija |
0 (*1) |
|
Francija |
32 |
|
Horvātija |
28 |
|
Itālija |
40 |
2. tabula
Maksimālais ieguves apjoms dzīvsvara tonnās
|
Suga: |
Sarkanais korallis Corallium rubrum |
Zona: |
Savienības ūdeņi Vidusjūrā (1.–27. ĢAA) COL/GF1-27 |
||
|
Grieķija |
|
1,844 |
|
Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Spānija |
|
0 |
|||
|
Francija |
|
1,400 |
|
||
|
Horvātija |
|
1,226 |
|
||
|
Itālija |
|
1,378 |
|
||
|
Savienība |
|
5,848 |
|
||
|
KPN |
Nepiemēro / nav vienošanās |
|
|||
(1) Zvejas atļauju skaits, kas atspoguļo kuģu un/vai nirēju vai tādu pāru, ko veido viens nirējs un viens kuģis, skaitu, kam atļauts iegūt sarkano koralli.
(*1) Saskaņā ar Spānijas ūdeņos noteikto pagaidu aizliegumu sarkanā koraļļa zvejniecībām.
(*2) Saskaņā ar Spānijas ūdeņos noteikto pagaidu aizliegumu sarkanā koraļļa zvejniecībām.
II PIELIKUMS
SAVIENĪBAS ZVEJAS KUĢU ZVEJAS PIEPŪLE VIDUSJŪRĀ LIELĀS KORIFĒNAS PĀRVALDĪBAS KONTEKSTĀ
Šā pielikuma tabulā noteikts maksimālais Savienības zvejas kuģu skaits, kam atļauts zvejot lielo korifēnu Vidusjūras starptautiskajos ūdeņos.
Atsauces uz zvejas zonām ir atsauces uz Vidusjūras starptautiskajiem ūdeņiem.
Šā pielikuma vajadzībām turpinājumā sniegta salīdzinoša tabula ar zivju krājumu sugu nosaukumiem latīņu valodā un vispārpieņemtajiem nosaukumiem.
|
Zinātniskais nosaukums |
Trīsburtu kods |
Vispārpieņemtais nosaukums |
|
Coryphaena hippurus |
DOL |
Lielā korifēna |
Maksimālais zvejas atļauju skaits kuģiem, kuri darbojas starptautiskajos ūdeņos
|
Dalībvalsts |
Lielā korifēna DOL |
|
Itālija |
797 |
|
Malta |
130 |
III PIELIKUMS
SAVIENĪBAS ZVEJAS KUĢU ZVEJAS PIEPŪLE VIDUSJŪRAS RIETUMDAĻAS DEMERSĀLO KRĀJUMU PĀRVALDĪBAS KONTEKSTĀ
Šā pielikuma tabulās noteikta maksimālā pieļaujamā zvejas piepūle (zvejas dienās) sadalījumā pa krājumu grupām, kas definētas Regulas (ES) 2019/1022 1. pantā, un kuģa lielākais garums attiecībā uz visu tipu traļiem (*1), ar kuriem Vidusjūras rietumdaļā apzvejo demersālos krājumus.
Uz šajā pielikumā noteikto maksimālo pieļaujamo zvejas piepūli attiecas Regula (ES) 2019/1022 un Regulas (EK) Nr. 1224/2009 26.–35. pants.
Atsauces uz zvejas zonām ir atsauces uz GFCM ģeogrāfiskajiem apakšapgabaliem (ĢAA).
Šā pielikuma vajadzībām turpinājumā sniegta salīdzinoša tabula ar zivju krājumu sugu nosaukumiem latīņu valodā un vispārpieņemtajiem nosaukumiem.
|
Zinātniskais nosaukums |
Trīsburtu kods |
Vispārpieņemtais nosaukums |
|
Aristaeomorpha foliacea |
ARS |
Sarkanā milzu garnele |
|
Aristeus antennatus |
ARA |
Āfrikas dziļūdens garnele |
|
Merluccius merluccius |
HKE |
Heks |
|
Mullus barbatus |
MUT |
Svītrainā jūrasbarbe |
|
Nephrops norvegicus |
NEP |
Norvēģijas omārs |
|
Parapenaeus longirostris |
DPS |
Sārtā dziļūdens garnele |
Maksimālā pieļaujamā zvejas piepūle zvejas dienās
|
a) |
Alvoranas jūra, Baleāru salas, Ziemeļspānija un Lionas līcis (1., 2., 5., 6. un 7. ĢAA)
|
|
b) |
Korsikas sala, Ligūrijas jūra, Tirēnu jūra un Sardīnijas sala (8., 9., 10. un 11. ĢAA)
|
(*1) TBB, OTB, PTB, TBN, TBS, TB, OTM, PTM, TMS, TM, OTT, OT, PT, TX, OTP, TSP.
IV PIELIKUMS
SAVIENĪBAS ZVEJAS KUĢU ZVEJAS IESPĒJAS ADRIJAS JŪRĀ
Šā pielikuma tabulās noteiktas zvejas iespējas sadalījumā pa krājumiem vai kuģu zvejas piepūles grupām un – attiecīgā gadījumā – ar šo sadalījumu funkcionāli saistītie nosacījumi, kā arī maksimālais Savienības zvejas kuģu skaits, kam atļauts zvejot mazās pelaģiskās sugas.
Uz visām šajā pielikumā noteiktajām zvejas iespējām attiecas Regulas (EK) Nr. 1224/2009 26.–35. pants.
Atsauces uz zvejas zonām ir atsauces uz GFCM ģeogrāfiskajiem apakšapgabaliem (ĢAA).
Šā pielikuma vajadzībām turpinājumā sniegta salīdzinoša tabula ar sugu nosaukumiem latīņu valodā un vispārpieņemtajiem nosaukumiem.
|
Zinātniskais nosaukums |
Trīsburtu kods |
Vispārpieņemtais nosaukums |
|
Engraulis encrasicolus |
ANE |
Anšovs |
|
Merluccius merluccius |
HKE |
Heks |
|
Mullus barbatus |
MUT |
Svītrainā jūrasbarbe |
|
Nephrops norvegicus |
NEP |
Norvēģijas omārs |
|
Parapenaeus longirostris |
DPS |
Sārtā dziļūdens garnele |
|
Sardina pilchardus |
PIL |
Sardīne |
|
Solea solea |
SOL |
Parastā jūrasmēle |
|
1. |
Mazo pelaģisko sugu krājumi 17. un 18. ĢAA Maksimālais nozvejas apjoms dzīvsvara tonnās
Maksimālā flotes kapacitāte, kas piemērojama traleriem un ar riņķvadu zvejojošiem kuģiem, kuri aktīvi zvejo mazās pelaģiskās sugas
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||
|
2. |
Demersālie krājumi 17. un 18. ĢAA Maksimālā pieļaujamā zvejas piepūle (zvejas dienās) atkarībā no tā traļa tipa, ar kuru apzvejo demersālos krājumus 17. un 18. ĢAA (Adrijas jūra)
Maksimālā flotes kapacitāte, kas piemērojama kuģiem, kuri zvejo ar grunts trali un rāmja trali un kuriem atļauts apzvejot demersālos krājumus
|
(1) Attiecībā uz Slovēniju par pamatu ņemti 2014. gada nozvejas apjomi, un nozvejām nebūtu jāpārsniedz 300 tonnas.
(2) Tikai Horvātija, Itālija un Slovēnija.
(*1) Noteikumu, kas paredzēts GFCM/42/2018/8 15. punktā, nepiemēro valstu flotēm, kurās ir mazāk nekā desmit kuģi zvejai ar riņķvadu un/vai pelaģiskie traleri, kas aktīvi apzvejo mazo pelaģisko sugu krājumus. Šādā gadījumā aktīvās flotes kapacitāte var palielināties ne vairāk kā par 50 % kuģu skaita ziņā un bruto tilpības (GT) un/vai reģistrētās bruto tilpības (GRT) un kilovatu (kW) izteiksmē.
(*2) Slovēnijas karoga zvejas kuģiem, kuri OTB zvejas rīku izmanto 17. ĢAA, zvejas piepūles limits gadā nepārsniedz 3 000 zvejas dienas.
(*3) GFCM/43/2019/5 9. punkta c) apakšpunkta un 28. punkta noteikumus nepiemēro valstu flotēm, kuras 9. punkta c) apakšpunktā minētajā atsauces periodā izmanto OTB un zvejo mazāk par 1 000 dienām. Tās aktīvās flotes zvejas kapacitāte, kura izmanto OTB, nepalielinās vairāk kā par 50 % salīdzinājumā ar atsauces periodu.
V PIELIKUMS
SAVIENĪBAS ZVEJAS KUĢU ZVEJAS IESPĒJAS JONIJAS JŪRĀ, LEVANTES JŪRĀ UN SICĪLIJAS ŠAURUMĀ
Šā pielikuma tabulās noteikts maksimālais Savienības zvejas kuģu skaits, kam atļauts apzvejot demersālos krājumus Jonijas jūrā, Levantes jūrā un Sicīlijas šaurumā.
Atsauces uz zvejas zonām ir atsauces uz GFCM ģeogrāfiskajiem apakšapgabaliem (ĢAA).
Šā pielikuma vajadzībām turpinājumā sniegta salīdzinoša tabula ar zivju krājumu sugu nosaukumiem latīņu valodā un vispārpieņemtajiem nosaukumiem.
|
Zinātniskais nosaukums |
Trīsburtu kods |
Vispārpieņemtais nosaukums |
|
Aristaeomorpha foliacea |
ARS |
Sarkanā milzu garnele |
|
Aristeus antennatus |
ARA |
Āfrikas dziļūdens garnele |
|
a) |
Maksimālais kuģu zvejai ar grunts trali skaits, kam atļauts zvejot Jonijas jūrā (19., 20. un 21. ĢAA)
|
|
b) |
Maksimālais kuģu zvejai ar grunts trali skaits, kam atļauts zvejot Levantes jūrā (24., 25., 26. un 27. ĢAA)
|
|
c) |
Maksimālais kuģu zvejai ar grunts trali skaits, kam atļauts zvejot Sicīlijas šaurumā (12., 13., 14., 15. un 16. ĢAA)
|
VI PIELIKUMS
SAVIENĪBAS ZVEJAS KUĢU ZVEJAS IESPĒJAS ALVORANAS JŪRĀ
Maksimālais tās nozvejas apjoms dzīvsvara tonnās, kuru veic ar āķu jedām un rokas āķu rindām
|
Suga: |
Sarkanspuru pagele Pagellus bogaraveo |
Zona: |
Savienības ūdeņi Alvoranas jūrā (1.-3. ĢAA) SBR/GF1-3 |
|
|
Spānija |
|
225 |
Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Savienība |
|
225 |
||
|
KPN |
Nepiemēro / nav vienošanās |
|||
VII PIELIKUMS
SAVIENĪBAS ZVEJAS KUĢU ZVEJAS IESPĒJAS MELNAJĀ JŪRĀ
Šā pielikuma tabulās noteiktas KPN un kvotas (dzīvsvara tonnās) sadalījumā pa krājumiem, kā arī attiecīgā gadījumā ar šo sadalījumu funkcionāli saistītie nosacījumi.
Uz visām šajā pielikumā noteiktajām zvejas iespējām attiecas Regulas (EK) Nr. 1224/2009 26.–35. pants.
Atsauces uz zvejas zonām ir atsauces uz GFCM ģeogrāfiskajiem apakšapgabaliem (ĢAA).
Šā pielikuma vajadzībām turpinājumā sniegta salīdzinoša tabula ar sugu nosaukumiem latīņu valodā un vispārpieņemtajiem nosaukumiem.
|
Zinātniskais nosaukums |
Trīsburtu kods |
Vispārpieņemtais nosaukums |
|
Sprattus sprattus |
SPR |
Brētliņa |
|
Scophthalmus maximus |
TUR |
Akmeņplekste |
|
Suga: |
Brētliņa Sprattus sprattus |
Zona: |
Savienības ūdeņi Melnajā jūrā (29. ĢAA) (SPR/F3742C) |
||
|
Bulgārija |
|
|
8 032,50 |
Analītiska kvota Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Rumānija |
|
|
3 442,50 |
||
|
Savienība |
|
|
11 475 |
||
|
KPN |
Nepiemēro / nav vienošanās |
||||
|
Suga: |
Akmeņplekste Scophthalmus maximus |
Zona: |
Savienības ūdeņi Melnajā jūrā (29. ĢAA) (TUR/F3742C) |
|
|
Bulgaria |
75 |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Romania |
75 |
|
||
|
Union |
150 |
|||
|
TAC |
857 |
|
||
(*1) No 2021. gada 15. aprīļa līdz 15. jūnijam nav atļautas nekādas zvejas darbības, to vidū nozvejas pārkraušana citā kuģī, paturēšana uz kuģa, izkraušana un pirmā pārdošana.