<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><JUDGMENT xmlns:fmx="http://opoce" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.58-20161101.xd"><BIB.JUDGMENT><REF.CASE FILE="n.a."><NO.CASE>C-90/20</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62020CJ0090</NO.CELEX><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2022:37">EU:C:2022:37</NO.ECLI><NO.SEQ>0001</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>1</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>10</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>10</PAGE.TOTAL><AUTHOR>CJ</AUTHOR></BIB.JUDGMENT><CURR.TITLE><PAGE.HEADER><P><HT TYPE="SC">Spriedums, <DATE ISO="20220120">20.1.2022</DATE>. – Lieta C‑90/20</HT></P><P><HT TYPE="ITALIC"><HT TYPE="SC">Apcoa Parking Danmark</HT></HT></P></PAGE.HEADER></CURR.TITLE><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">Tiesas spriedums</HT> (otrā palāta)</P><P><DATE ISO="20220120">2022. gada 20. janvārī</DATE><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="STAR" NOTE.ID="E0001"><P>Tiesvedības valoda – dāņu.</P></NOTE></P></TI></TITLE><INTERMEDIATE><INDEX IDX.CLOSE="" SEPARATOR=" – " IDX.OPEN=""><KEYWORD>Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu</KEYWORD><KEYWORD>Kopēja pievienotās vērtības nodokļa (PVN) sistēma</KEYWORD><KEYWORD>Direktīva 2006/112/EK</KEYWORD><KEYWORD>2. panta 1. punkta c) apakšpunkts</KEYWORD><KEYWORD>Piemērošanas joma</KEYWORD><KEYWORD>Ar nodokli apliekami darījumi</KEYWORD><KEYWORD>Privāttiesību sabiedrības veiktas darbības</KEYWORD><KEYWORD>Privātās teritorijās izvietotu autostāvvietu apsaimniekošana</KEYWORD><KEYWORD>Kontroles izmaksas, ko šī sabiedrība iekasē gadījumā, ja autovadītāji neievēro šo autostāvvietu izmantošanas vispārējos noteikumus</KEYWORD><KEYWORD>Kvalifikācija</KEYWORD><KEYWORD>Darījumu ekonomiskā un komerciālā situācija</KEYWORD></INDEX></INTERMEDIATE><JUDGMENT.INIT><P>Lietā C‑90/20</P><P>par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko <HT TYPE="ITALIC">Højesteret</HT> (Augstākā tiesa, Dānija) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts 2020. gada 7. februārī un kas Tiesā reģistrēts 2020. gada 24. februārī, tiesvedībā</P></JUDGMENT.INIT><PARTIES><PLAINTIFS><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Apcoa Parking Danmark A/S</HT></HT></P></PLAINTIFS><AGAINST>pret</AGAINST><DEFENDANTS><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Skatteministeriet,</HT></HT></P></DEFENDANTS></PARTIES><PREAMBLE><PREAMBLE.INIT><P>TIESA (otrā palāta)</P><P>šādā sastāvā: pirmās palātas priekšsēdētājs A. Arabadžijevs [<HT TYPE="ITALIC">A. Arabadjiev</HT>], kas pilda otrās palātas priekšsēdētāja pienākumus, tiesneši I. Ziemele, T. fon Danvics [<HT TYPE="ITALIC">T. von Danwitz</HT>], P. Dž. Švīrebs [<HT TYPE="ITALIC">P. G. Xuereb</HT>] (referents) un A. Kumins [<HT TYPE="ITALIC">A. Kumin</HT>],</P><P>ģenerāladvokāts: Ž. Rišārs Delatūrs [<HT TYPE="ITALIC">J. Richard de la Tour</HT>],</P><P>sekretārs: A. Kalots Eskobars [<HT TYPE="ITALIC">A. Calot Escobar</HT>],</P></PREAMBLE.INIT><GR.VISA><VISA>ņemot vērā rakstveida procesu,</VISA></GR.VISA><GR.CONSID><CONSID><P>ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:</P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P><HT TYPE="ITALIC">Apcoa Parking Danmark A/S</HT> vārdā – <HT TYPE="ITALIC">J</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Steen Hansen</HT>, <HT TYPE="ITALIC">advokat</HT>,</P></ITEM><ITEM><P>Dānijas valdības vārdā – sākotnēji <HT TYPE="ITALIC">J</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Nymann‑Lindegren</HT>, kā arī <HT TYPE="ITALIC">M. S. Wolff</HT> un <HT TYPE="ITALIC">V. P. Jørgensen</HT>, vēlāk – <HT TYPE="ITALIC">M. S. Wolff</HT> un <HT TYPE="ITALIC">V. P. Jørgensen</HT>, pārstāves, kurām palīdz <HT TYPE="ITALIC">B</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Søes Petersen</HT>, <HT TYPE="ITALIC">advokat</HT>,</P></ITEM><?PAGE NO="2"?><ITEM><P>Īrijas vārdā – <HT TYPE="ITALIC">J. Quaney</HT> un <HT TYPE="ITALIC">A</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Joyce</HT>, pārstāvji,</P></ITEM><ITEM><P>Eiropas Komisijas vārdā – <HT TYPE="ITALIC">J</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Jokubauskaitė</HT> un <HT TYPE="ITALIC">U</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Nielsen</HT>, pārstāvji,</P></ITEM></LIST></CONSID></GR.CONSID><GR.VISA><VISA>noklausījusies ģenerāladvokāta secinājumus <DATE ISO="20210603">2021. gada 3. jūnija</DATE> tiesas sēdē,</VISA></GR.VISA><PREAMBLE.FINAL>pasludina šo spriedumu.</PREAMBLE.FINAL></PREAMBLE><CONTENTS.JUDGMENT><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Spriedums</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0001"><NO.P>1</NO.P><TXT>Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Padomes Direktīvas 2006/112/EK (<DATE ISO="20061128">2006. gada 28. novembris</DATE>) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="347" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2006">OV 2006, L 347, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>; turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0001" REF.END="QE0001"/>PVN direktīva<QUOT.END REF.START="QS0001" CODE="201D" ID="QE0001"/>) 2. panta 1. punkta c) apakšpunktu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0002"><NO.P>2</NO.P><TXT>Šis lūgums ir iesniegts saistībā ar tiesvedību starp <HT TYPE="ITALIC">Apcoa Parking Danmark A/S</HT> (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0002" REF.END="QE0002"/><HT TYPE="ITALIC">Apcoa</HT><QUOT.END REF.START="QS0002" CODE="201D" ID="QE0002"/>) un <HT TYPE="ITALIC">Skatteministeriet</HT> (Nodokļu ministrija, Dānija) par kontroles maksu, ko šī sabiedrība iekasē, ja autovadītāji neievēro privātās teritorijās izvietotu autostāvvietu, kuru pārvaldību tā nodrošina, vispārējos izmantošanas noteikumus, aplikšanu ar pievienotās vērtības nodokli (PVN).</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Atbilstošās tiesību normas</HT></P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Savienības tiesības</HT></HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0003"><NO.P>3</NO.P><TXT>PVN direktīvas 2. panta 1. punkta c) apakšpunktā ir paredzēts, ka PVN uzliek <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0003" REF.END="QE0003"/>pakalpojumu sniegšanai, ko par atlīdzību kādā dalībvalsts teritorijā veic nodokļa maksātājs, kas rīkojas kā tāds<QUOT.END REF.START="QS0003" CODE="201D" ID="QE0003"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0004"><NO.P>4</NO.P><TXT>Šīs direktīvas 9. panta 1. punktā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0004" REF.END="QE0004"/><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0005" REF.END="QE0005"/>Nodokļa maksātājs<QUOT.END REF.START="QS0005" CODE="201D" ID="QE0005"/> ir jebkura persona, kas patstāvīgi jebkurā vietā veic jebkuru saimniecisku darbību, neatkarīgi no šīs darbības mērķa vai rezultāta.</ALINEA><ALINEA>Jebkuru ražotāju, tirgotāju vai pakalpojumu sniedzēju darbību, tostarp kalnrūpniecību, lauksaimniecisku darbību un brīvo profesiju darbību, uzskata par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0006" REF.END="QE0006"/>saimniecisku darbību<QUOT.END REF.START="QS0006" CODE="201D" ID="QE0006"/>. Materiāla vai nemateriāla īpašuma izmantošana ar nolūku gūt no tā ilglaicīgus ienākumus jo īpaši ir uzskatāma par saimniecisku darbību.<QUOT.END REF.START="QS0004" CODE="201D" ID="QE0004"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Dānijas tiesības</HT></HT></P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Likums par PVN</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0005"><NO.P>5</NO.P><TXT><DATE ISO="19940518">1994. gada 18. maija</DATE> <HT TYPE="ITALIC">lov nr. 375 om merværdiafgift (Momsloven)</HT> (Likums par PVN) (<HT TYPE="ITALIC">Lovtidende</HT> 1994 A, 1727. lpp.), redakcijā, kas ir piemērojama pamatlietā (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0007" REF.END="QE0007"/>Likums par PVN<QUOT.END REF.START="QS0007" CODE="201D" ID="QE0007"/>), 4. panta 1. punktā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0008" REF.END="QE0008"/>Ar [PVN] apliek preces un pakalpojumus, kas par atlīdzību tiek sniegti valsts teritorijā. <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0009" REF.END="QE0009"/>Preču piegāde<QUOT.END REF.START="QS0009" CODE="201D" ID="QE0009"/> nozīmē tiesību nodošanu rīkoties ar materiālu īpašumu kā īpašniekam. Pakalpojumu sniegšana ietver jebkuru citu pakalpojumu.<QUOT.END REF.START="QS0008" CODE="201D" ID="QE0008"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><?PAGE NO="3"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0006"><NO.P>6</NO.P><TXT>Saskaņā ar šī likuma 13. panta 1. punkta 8) apakšpunktu:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0010" REF.END="QE0010"/>No [PVN] ir atbrīvotas šādas preces un pakalpojumi:</P><P>[..]</P><P>8) nekustamā īpašuma pārvaldīšana, izīrēšana un iznomāšana, kā arī gāzes, ūdens, elektrības un siltuma piegāde, kas ir saistīta ar izīrēšanu vai iznomāšanu. Tomēr atbrīvojums no nodokļa neattiecas uz [..] kempinga, autostāvvietu vai reklāmas izvietošanas vietu, kā arī bagāžas glabātavu izīrēšanu.<QUOT.END REF.START="QS0010" CODE="201D" ID="QE0010"/></P></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0007"><NO.P>7</NO.P><TXT>Minētā likuma 27. panta 1. punktā ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0011" REF.END="QE0011"/>Preču piegādei un pakalpojumu sniegšanai nodokļa bāzi veido atlīdzība, ieskaitot subsīdijas, kas ir tieši saistīta ar preces vai pakalpojuma cenām, taču tajā nav jāiekļauj šajā likumā paredzētais nodoklis. Ja maksājums pilnībā vai daļēji tiek veikts pirms piegādes vai pirms rēķina izsniegšanas, nodokļa bāze ir 80 % no saņemtās summas.<QUOT.END REF.START="QS0011" CODE="201D" ID="QE0011"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Ceļu satiksmes noteikumi</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0008"><NO.P>8</NO.P><TXT>Iesniedzējtiesa norāda, ka <HT TYPE="ITALIC">færdselsloven</HT> (Ceļu satiksmes noteikumi), redakcijā, kas ir piemērojama pamatlietā, nav precizētas situācijas, kurās var tikt iekasētas kontroles maksas par prettiesisku stāvēšanu privātā teritorijā. Tomēr tā precizē, ka pēc 2014. gadā notikušajiem tiesību aktu grozījumiem šo noteikumu 122.c pantā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0012" REF.END="QE0012"/>Par stāvēšanu publiski pieejamā privātā teritorijā kontroles nodeva (kontroles maksa) var tikt noteikta tikai tad, ja teritorijā par to ir sniegtas skaidras norādes (ja vien nepastāv vispārējs un skaidri norādīts aizliegums par stāvēšanu zonā).<QUOT.END REF.START="QS0012" CODE="201D" ID="QE0012"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Pamatlieta un prejudiciālais jautājums</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0009"><NO.P>9</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Apcoa</HT>, kas ir saskaņā ar Dānijas tiesībām dibināta privāttiesību sabiedrība, galvenā darbība ir privātās teritorijās izvietotu autostāvvietu apsaimniekošana, vienojoties ar šo teritoriju īpašniekiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0010"><NO.P>10</NO.P><TXT>Savas darbības ietvaros <HT TYPE="ITALIC">Apcoa</HT> nosaka autostāvvietu, kuru pārvaldību tā nodrošina, izmantošanas vispārējos noteikumus, tādus kā noteikumi attiecībā uz tarifiem un maksimālo stāvēšanas laiku.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0011"><NO.P>11</NO.P><TXT>Pie ieejas katrā no šīm autostāvvietām ir stends, kurā ir norādīts, pirmkārt, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0013" REF.END="QE0013"/>[autostāvvietas] zonu apsaimnieko saskaņā ar privāttiesību normām<QUOT.END REF.START="QS0013" CODE="201D" ID="QE0013"/> un, otrkārt, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0014" REF.END="QE0014"/>noteikumu pārkāpuma gadījumā var tikt iekasēta kontroles maksa 510 [Dānijas kronu] (DKK) apmērā<QUOT.END REF.START="QS0014" CODE="201D" ID="QE0014"/> (aptuveni 70 EUR), vai arī <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0015" REF.END="QE0015"/>510 DKK dienā<QUOT.END REF.START="QS0015" CODE="201D" ID="QE0015"/>. Šīs summas atspoguļoja <HT TYPE="ITALIC">Apcoa</HT> attiecīgajos finanšu gados, proti, 2008. un 2009. finanšu gadā, piemērotās kontroles maksas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0012"><NO.P>12</NO.P><TXT>Nav strīda par to, ka <HT TYPE="ITALIC">Apcoa</HT> veic saimniecisku darbību PVN direktīvas 9. panta 1. punkta otrās daļas izpratnē un ir PVN maksātāja saistībā ar maksu par autostāvvietu maksājumiem, kas veikti atbilstoši tās noteikumiem. Turpretim tā apstrīd, ka tai būtu jāmaksā nodoklis saistībā ar kontroles maksām.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="4"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0013"><NO.P>13</NO.P><TXT><DATE ISO="20111025">2011. gada 25. oktobrī</DATE> <HT TYPE="ITALIC">Apcoa</HT> iesniedza <HT TYPE="ITALIC">SKAT</HT> (nodokļu iestāde, Dānija) pieteikumu atmaksāt PVN, kurš saistībā ar šīm kontroles maksām ir samaksāts laikposmā no <DATE ISO="20080901">2008. gada 1. septembra</DATE> līdz <DATE ISO="20091231">2009. gada 31. decembrim</DATE> un kura summa tika novērtēta <FT TYPE="NUMBER">25089292</FT> DKK (aptuveni <FT TYPE="NUMBER">3370000</FT> EUR) apmērā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0014"><NO.P>14</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20120112">2012. gada 12. janvāra</DATE> lēmumu nodokļu iestāde noraidīja šo pieteikumu, pamatojoties uz to, ka saskaņā ar šī sprieduma 5.–8. punktā izklāstītajām piemērojamajām valsts tiesību normām minētās kontroles maksas Dānijas tiesībās tiek uzskatītas par tādām, kuras ir apliekamas ar PVN.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0015"><NO.P>15</NO.P><TXT>Par šo noraidījuma lēmumu, ko apstiprināja <HT TYPE="ITALIC">Landsskatteretten</HT> (Apelācijas komisija nodokļu lietās, Dānija), <HT TYPE="ITALIC">Apcoa</HT> cēla prasību <HT TYPE="ITALIC">Retten i Kolding</HT> (Koldingas tiesa, Dānija). Ar <DATE ISO="20170123">2017. gada 23. janvāra</DATE> spriedumu šī tiesa noraidīja šo prasību, būtībā uzskatot, ka <HT TYPE="ITALIC">Apcoa</HT> piemērotās kontroles maksas, kuras tā kvalificēja kā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0016" REF.END="QE0016"/>palielinātas nodevas par stāvvietu<QUOT.END REF.START="QS0016" CODE="201D" ID="QE0016"/>, kas tiek iekasētas gadījumā, ja autovadītājs neievēro <HT TYPE="ITALIC">Apcoa</HT> pārvaldīto autostāvvietu izmantošanas vispārējos noteikumus, ir atlīdzība par šī autovadītāja saņemto stāvlaukuma pakalpojumu sniegšanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0016"><NO.P>16</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Apcoa</HT> par šo spriedumu iesniedza apelācijas sūdzību <HT TYPE="ITALIC">Vestre Landsret</HT> (Rietumu reģiona apelācijas tiesa, Dānija). Ar <DATE ISO="20180910">2018. gada 10. septembra</DATE> spriedumu šī tiesa noraidīja šo apelācijas sūdzību, pamatojoties uz to, ka šajā gadījumā pastāv tieša saistība starp stāvlaukuma pakalpojumu un kontroles maksu par prettiesisku stāvēšanu privātā teritorijā samaksu. Tādējādi minētā summa esot jāuzskata par atlīdzību par pakalpojumu sniegšanu Likuma par PVN 4. panta 1. punkta izpratnē.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0017"><NO.P>17</NO.P><TXT>Par <HT TYPE="ITALIC">Vestre Landsret</HT> (Rietumu reģiona apelācijas tiesa) spriedumu tika iesniegta kasācijas sūdzība <HT TYPE="ITALIC">Højesteret</HT> (Augstākā tiesa) – iesniedzējtiesā, kurā <HT TYPE="ITALIC">Apcoa</HT> būtībā norādīja, ka summa, par kuru tā piestāda rēķinu atbilstoši šīm kontroles maksām gadījumā, ja autovadītājs pārkāpj tās pārvaldīto autostāvvietu vispārējos izmantošanas noteikumus, nav atlīdzība par stāvēšanas tiesību saglabāšanu, uz kurām šis autovadītājs būtu varējis pamatoties, samaksājot nodevas par stāvvietu. Tā kā šī summa, pirmkārt, ir iepriekš noteikta un ir bez konkrētas ekonomiskas saiknes ar sniegtā stāvlaukuma pakalpojuma vērtību un, otrkārt, Dānijas tiesībās ir uzskatāma par sodu par šo vispārējo izmantošanas noteikumu pārkāpumu, to nevarot uzskatīt par tādu, kas ietilpst PVN direktīvas 2. panta 1. punkta c) apakšpunkta, lasot to kopsakarā ar Likuma par PVN 4. panta 1. punktu, piemērošanas jomā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0018"><NO.P>18</NO.P><TXT>Nodokļu ministrija iebilst, ka, tā kā attiecīgais autovadītājs apmaiņā pret kontroles maksām par prettiesisku stāvēšanu iegūst faktisku piekļuvi stāvvietai, pastāv tiešā saikne starp stāvlaukuma pakalpojumu un šīm kontroles maksām. Šī ministrija turklāt norāda, ka minētās kontroles maksas veido nozīmīgu daļu no <HT TYPE="ITALIC">Apcoa</HT> apgrozījuma, jo saistībā ar šīm pašām kontroles maksām iekasētās summas veidoja, piemēram, 2009. finanšu gadā 34 % no tās apgrozījuma.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0019"><NO.P>19</NO.P><TXT>Iesniedzējtiesa vispirms uzsver, ka šis lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu attiecas tikai uz jautājumu par kontroles maksu, ko <HT TYPE="ITALIC">Apcoa</HT> saņem gadījumā, ja autovadītāji neievēro autostāvvietu, kuru pārvaldību tā nodrošina, vispārējos izmantošanas noteikumus, iespējamu apliekšanu ar PVN. Turklāt šī tiesa precizē, pirmkārt, ka nav strīda par to, ka pati [transportlīdzekļu] stāvēšana ir apliekama ar PVN un, otrkārt, ka pamatlieta neattiecas uz summu, kas tiek sadalītas starp <HT TYPE="ITALIC">Apcoa</HT> un konkrētas autostāvvietas teritorijas īpašnieku, aplikšanu ar šo nodokli.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="5"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0020"><NO.P>20</NO.P><TXT>Pēc šī precizējuma minētā tiesa uzskaitīja trīspadsmit gadījumus, kuros <HT TYPE="ITALIC">Apcoa</HT> iekasē kontroles maksas par nelikumīgu stāvēšanu, proti, tas tiek veikts šādās situācijās:</TXT><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0017" REF.END="QE0017"/>1. Nepietiekamas nodevas maksājums.</P><P>2. Aiz priekšējā stikla nav redzams derīgs stāvvietas talons.</P><P>3. Nekontrolējama biļete, piemēram, ja stāvvietas talons nav novietots pareizi.</P><P>1.–3. gadījums attiecas uz maksas stāvvietas gadījumu.</P><P>4. Derīga stāvvietas talona neesamība, piemēram, saistībā ar tādu stāvēšanu pie mājokļiem, kurai ir vajadzīga īpaša atļauja izmantot stāvvietas.</P><P>5. Stāvēšana vietā, kas ir rezervēta personām ar kustību traucējumiem. Šo kontroles maksu par prettiesisku stāvēšanu pamatojumu piemēro tikai tad, ja ir norāde, ka attiecīgā stāvvieta ir personu ar kustību traucējumiem stāvvieta, neatkarīgi no tā, vai stāvvieta ir bezmaksas vai maksas. Lai varētu novietot transportlīdzekli šādās stāvvietās, tā vadītājam aiz sava transportlīdzekļa priekšējā stikla ir jānovieto kustību traucējumus apliecinošs dokuments.</P><P>6. Stāvēšana ārpus apzīmētām stāvvietām. Šis kontroles maksu par prettiesisku stāvēšanu piemērošanas pamatojums attiecas uz visu veidu stāvvietām, ja ir norādīts novietot transportlīdzekli attiecīgo stāvvietu iekšpusē.</P><P>7. Neatļauta stāvēšana. Šis kontroles maksu par prettiesisku stāvēšanu pamatojums ir piemērojams, piemēram, stāvēšanas gadījumā uz piekļuves ceļa, kas paredzēts ugunsdzēšanas transportlīdzekļiem.</P><P>8. Rezervēta stāvvieta. Šis kontroles maksu par prettiesisku stāvēšanu pamatojums attiecas uz visu veidu stāvvietām, attiecībā uz kurām ir pieprasīts novietot transportlīdzekli konkrētās vietās.</P><P>9. Redzama stāvlaika skaitītāja neesamība.</P><P>10. Stāvlaika skaitītājs, kas noregulēts nepareizi, vai norādītais stāvēšanas laiks ir pārsniegts.</P><P>11. Nesalasāms stāvlaika skaitītājs. Šis kontroles maksu par prettiesisku stāvēšanu pamatojums ir piemērojams, piemēram, tad, ja rādītāji ir atdalījušies no stāvlaika skaitītāja vai ja ir kļūda elektroniskajā skaitītājā.</P><P>12. Vairāki stāvlaika skaitītāji. Šis kontroles maksu par prettiesisku stāvēšanu pamatojums attiecas uz gadījumiem, kad autovadītājs aiz sava transportlīdzekļa priekšējā stikla ir novietojis vairākus stāvlaika skaitītājus, lai pagarinātu stāvēšanas ilgumu.</P><P>9.–12. maksas pamatojums ir piemērojams gadījumos, kad stāvēšana ir bezmaksas uz ierobežotu laiku, bet ir vajadzīgs stāvlaika skaitītājs kā pierādījums par brīdi, kad attiecīgais transportlīdzeklis ir novietots stāvvietā.</P><?PAGE NO="6"?><P>13. Cits pamatojums. Šis kontroles maksu par prettiesisku stāvēšanu pamatojums ir piemērojams tādu attiecīgo autostāvvietu vispārējo izmantošanas noteikumu pārkāpumu gadījumā, kuri nav aprakstīti nevienā no iepriekš minētajiem 12 punktiem. Tas ir piemērojams, piemēram, tad, ja stāvēšana skaidri traucē satiksmi. Ja tiek izmantots šis kontroles maksu piemērošanas pamatojums, to papildina ar tekstu, kurā ir aprakstīts pārkāpums.<QUOT.END REF.START="QS0017" CODE="201D" ID="QE0017"/></P></QUOT.S></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0021"><NO.P>21</NO.P><TXT>Turpinājumā šī tiesa atgādina galvenās atziņas, kas izriet no Tiesas judikatūras ar PVN apliekamu pakalpojumu sniegšanas jomā saistībā ar, pirmkārt, nosacījumiem attiecībā uz <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0018" REF.END="QE0018"/>savstarpēju izpildījumu<QUOT.END REF.START="QS0018" CODE="201D" ID="QE0018"/> esamību, kas veido <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0019" REF.END="QE0019"/>tiesiskas attiecības<QUOT.END REF.START="QS0019" CODE="201D" ID="QE0019"/>, kuras attiecīgajā gadījumā atspoguļo <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0020" REF.END="QE0020"/>tiešo saikni<QUOT.END REF.START="QS0020" CODE="201D" ID="QE0020"/> starp sniegto pakalpojumu un saņemto atlīdzību, un, otrkārt, nosacījumu attiecībā uz to, ka samaksātas summas ir <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0021" REF.END="QE0021"/>faktiska atlīdzība par individualizējamu pakalpojumu<QUOT.END REF.START="QS0021" CODE="201D" ID="QE0021"/>. Tā it īpaši atsaucas uz <DATE ISO="20070718">2007. gada 18. jūlija</DATE> spriedumu <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Société thermale d’Eugénie‑les‑Bains</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑277/05</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2007:440">EU:C:2007:440</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) un <DATE ISO="20181122">2018. gada 22. novembra</DATE> spriedumu <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">MEO</HT> – <HT TYPE="ITALIC">Serviços de Comunicações e Multimédia</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑295/17</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:942">EU:C:2018:942</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>), precizējot, ka pamatlietā <HT TYPE="ITALIC">Apcoa</HT> atsaucas uz pirmo no šiem spriedumiem, savukārt Nodokļu ministrija it īpaši atsaucas uz otro no tiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0022"><NO.P>22</NO.P><TXT>Visbeidzot minētā tiesa norāda, ka Dānijā summas, ko tādas pārvaldības privāttiesību sabiedrības kā <HT TYPE="ITALIC">Apcoa</HT> saņem saistībā ar kontroles maksām par prettiesisku stāvēšanu, tradicionāli ir vienmēr uzskatītas par tādām, kas ir apliekamas ar PVN. Šajā ziņā tā it īpaši atsaucas uz savu judikatūru, kas izriet no <DATE ISO="19960412">1996. gada 12. aprīļa</DATE> sprieduma, kurā tā lēma par šādu kontroles maksu raksturu saistībā ar PVN, kvalificēdama tās kā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0022" REF.END="QE0022"/>palielinātas nodevas par stāvvietu<QUOT.END REF.START="QS0022" CODE="201D" ID="QE0022"/>. No šī sprieduma izrietot, ka šādas <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0023" REF.END="QE0023"/>palielinātas nodevas<QUOT.END REF.START="QS0023" CODE="201D" ID="QE0023"/>, kas tiek iekasētas, pamatojoties uz kvazilīgumiskajām attiecībām, ir uzskatāmas par atlīdzību par pakalpojumu sniegšanu un līdz ar to ir apliekamas ar PVN, neraugoties uz to, ka šīs <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0024" REF.END="QE0024"/>palielinātās nodevas<QUOT.END REF.START="QS0024" CODE="201D" ID="QE0024"/> bija noteiktas atbilstoši iepriekš noteiktam un nozīmīgam tarifam salīdzinājumā ar tarifu, kas atbilst pašai nodevai par stāvvietu, jo minēto <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0025" REF.END="QE0025"/>palielināto nodevu<QUOT.END REF.START="QS0025" CODE="201D" ID="QE0025"/> mērķis ir novērst prettiesisku stāvēšanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0023"><NO.P>23</NO.P><TXT>Tātad varot uzskatīt, ka autovadītājiem, kuri ir pārkāpuši attiecīgo autostāvvietu vispārējos izmantošanas noteikumus, noteiktais pienākums maksāt kontroles maksas par prettiesisku stāvēšanu ir balstīts uz kvazilīgumiska rakstura attiecībām un ka līdz ar to starp <HT TYPE="ITALIC">Apcoa</HT> un šiem autovadītājiem pastāv <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0026" REF.END="QE0026"/>tiesiskas attiecības<QUOT.END REF.START="QS0026" CODE="201D" ID="QE0026"/> no <DATE ISO="19940303">1994. gada 3. marta</DATE> sprieduma <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Tolsma</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑16/93</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1994:80">EU:C:1994:80</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0013">13.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0014">14.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>) izrietošās judikatūras izpratnē. Tomēr joprojām pastāvot šaubas par jautājumu, vai šīs kontroles maksas var likumīgi uzskatīt par tādām, kas veido atlīdzību par pakalpojumu sniegšanu, kuri ir apliekami ar PVN, ko apstiprina fakts, ka saskaņā ar šīs pašas tiesas rīcībā esošo informāciju citu Savienības dalībvalstu, tādu kā Vācijas Federatīvā Republika un Zviedrijas Karaliste, nodokļu iestādes šādas kontroles maksas neapliek ar PVN.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0024"><NO.P>24</NO.P><TXT>Šādos apstākļos <HT TYPE="ITALIC">Højesteret</HT> (Augstākā tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:</TXT><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0027" REF.END="QE0027"/>Vai [PVN] direktīvas 2. panta 1. punkta c) apakšpunkts ir interpretējams tādējādi, ka kontroles maksas par stāvēšanas uz privātas teritorijas noteikumu pārkāpumiem ir uzskatāmas par atlīdzību par sniegtu pakalpojumu un tādējādi šis darījums ir apliekams ar PVN?<QUOT.END REF.START="QS0027" CODE="201D" ID="QE0027"/></P></QUOT.S></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Par prejudiciālo jautājumu</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0025"><NO.P>25</NO.P><TXT>Ar prejudiciālo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vēlas noskaidrot, vai PVN direktīvas 2. panta 1. punkta c) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka kontroles maksas, ko privāttiesību sabiedrība, kurai ir uzdots apsaimniekot privātas autostāvvietas, iekasē gadījumā, ja autovadītāji neievēro šo<?PAGE NO="7"?> autostāvvietu izmantošanas vispārējos noteikumus, ir uzskatāmas par atlīdzinājumu par pakalpojumu sniegšanu, kas veikta par atlīdzību, šīs tiesību normas izpratnē un tādējādi ir apliekamas ar PVN.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0026"><NO.P>26</NO.P><TXT>Šajā ziņā ir jāatgādina, ka saskaņā ar PVN direktīvas 2. panta 1. punkta c) apakšpunktu, kurā ir definēta PVN piemērošanas joma, ar šo nodokli apliek pakalpojumu sniegšanu, ko par atlīdzību kādā dalībvalsts teritorijā veic nodokļa maksātājs, kas rīkojas kā tāds.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0027"><NO.P>27</NO.P><TXT>Pakalpojumu sniegšana tiek veikta <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0028" REF.END="QE0028"/>par atlīdzību<QUOT.END REF.START="QS0028" CODE="201D" ID="QE0028"/> šīs tiesību normas izpratnē tikai tad, ja starp pakalpojuma sniedzēju un tā saņēmēju pastāv tiesiskas attiecības, kurās notiek savstarpējs izpildījums, un pakalpojumu sniedzēja saņemtā samaksa ir faktiska atlīdzība par saņēmējam sniegtu individualizējamu pakalpojumu. Tā tas ir gadījumā, ja pastāv tieša saikne starp sniegto pakalpojumu un saņemto atlīdzību (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20210916">2021. gada 16. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Balgarska natsionalna televizia</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑21/20</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2021:743">EU:C:2021:743</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0031">31.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0028"><NO.P>28</NO.P><TXT>Konkrētajā gadījumā ir jānorāda, ka stāvēšana noteiktā stāvvietā, kas atrodas vienā no autostāvvietām, kuru pārvaldību nodrošina <HT TYPE="ITALIC">Apcoa</HT>, rada tiesiskas attiecības starp šo sabiedrību kā pakalpojumu sniedzēju un attiecīgās autostāvvietas pārvaldnieku un autovadītāju, kas ir izmantojis šo stāvvietu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0029"><NO.P>29</NO.P><TXT>Šajā ziņā no Tiesas rīcībā esošajiem lietas materiāliem izriet, ka šajās tiesiskajās attiecībās puses saskaņā ar attiecīgo autostāvvietu izmantošanas vispārējiem noteikumiem bauda tiesības un uzņemas pienākumus, kuri ietver tostarp stāvvietas nodošanu lietošanā, ko veic <HT TYPE="ITALIC">Apcoa</HT>, un konkrētā autovadītāja pienākumu attiecīgā gadījumā – šo vispārējo nosacījumu neievērošanas gadījumā – papildus nodevai par stāvvietu maksāt summu, kas atbilst kontroles maksām par prettiesisku stāvēšanu, kuras ir norādītas šā sprieduma 11. punktā minētajos informatīvajos stendos.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0030"><NO.P>30</NO.P><TXT>Līdz ar to šajā kontekstā, pirmkārt, runājot par nosacījumu par savstarpēja izpildījuma esamību šī sprieduma 27. punktā minētās judikatūras izpratnē, ir jākonstatē, ka šis nosacījums ir izpildīts. Proti, nodevu par stāvvietu, kā arī attiecīgajā gadījumā summu, kas atbilst kontroles maksām par prettiesisku stāvēšanu, samaksa ir atlīdzība par stāvvietas nodošanu lietošanā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0031"><NO.P>31</NO.P><TXT>Otrkārt, attiecībā uz nosacījumu, kas prasa, lai pakalpojumu sniedzēja saņemtā samaksa būtu faktiska atlīdzība par saņēmējam sniegtu pakalpojumu šā sprieduma 27. punktā minētās judikatūras izpratnē, ir jānorāda, kā to ir darījis arī ģenerāladvokāts secinājumu 51. punktā, ka autovadītājs, kas maksā šīs kontroles maksas, ir izmantojis stāvvietu vai stāvēšanas zonu un ka minēto kontroles maksu summa izriet no tā, ka ir iestājušies attiecīgā autovadītāja akceptētie nosacījumi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0032"><NO.P>32</NO.P><TXT>Tādējādi to summu kopējais apmērs, ko autovadītāji ir apņēmušies maksāt kā atlīdzību par <HT TYPE="ITALIC">Apcoa</HT> sniedzamo stāvlaukuma pakalpojumu, attiecīgajā gadījumā ieskaitot arī kontroles maksas par prettiesisku stāvēšanu, ir nosacījumi, ar kādiem tie ir faktiski izmantojuši stāvvietu, pat ja viņi – pretēji attiecīgo autostāvvietu vispārējiem izmantošanas nosacījumiem – ir izvēlējušies to izmantot pārmērīgi, pārsniedzot atļauto stāvēšanas laiku, pienācīgi nepamatojot savas tiesības uz stāvlaukumu vai arī novietojot [transportlīdzekli] stāvlaukumā rezervētā vai neapzīmētā vietā vai tā, ka tas rada traucējumu.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="8"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0033"><NO.P>33</NO.P><TXT>Tādējādi šķiet, ka šīm kontroles maksām var būt tieša saikne ar stāvlaukuma pakalpojumu un ka līdz ar to tās var uzskatīt par neatņemamu daļu no kopējās summas, ko šie autovadītāji ir apņēmušies samaksāt <HT TYPE="ITALIC">Apcoa</HT>, izlemdami novietot savu transportlīdzekli vienā no autostāvvietām, kuru pārvaldību nodrošina šī sabiedrība.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0034"><NO.P>34</NO.P><TXT>Turklāt minēto kontroles maksu summa atbilst to izdevumu daļas atlīdzinājumam, kas ir saistīti ar tiem sniegtajiem <HT TYPE="ITALIC">Apcoa</HT> pakalpojumiem. Kā ģenerāladvokāts ir norādījis secinājumu 61. punktā, šajā summā tiek noteikti ņemti vērā lielāki autostāvvietu apsaimniekošanas izdevumi, kas rodas no [transportlīdzekļu] novietošanas, kura neatbilst piedāvātā pakalpojuma parastiem izmantošanas noteikumiem. Šīs atlīdzības mērķis ir arī nodrošināt <HT TYPE="ITALIC">Apcoa</HT> līgumisku atlīdzību par pakalpojumiem, kas sniegti apstākļos, kuri ir attiecināmi uz lietotāju un kuri nevar grozīt to attiecību ekonomisko un komerciālo realitāti.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0035"><NO.P>35</NO.P><TXT>Šo apsvērumu apstiprina precizējumi, kurus <HT TYPE="ITALIC">Apcoa</HT> ir sniegusi, atbildot uz šīs tiesvedības ietvaros tai nosūtītajiem Tiesas rakstveida jautājumiem, un saskaņā ar kuriem šī sabiedrība būtībā ir apstiprinājusi, ka no šīm kontroles maksām tā gūst pastāvīgus ienākumus. Šajā ziņā no Tiesas rīcībā esošajiem lietas materiāliem izriet, ka 2008. un 2009. finanšu gadā no minētajām kontroles maksām saņemtie ienākumi sasniedza aptuveni 35 % no tās apgrozījuma, proti, 10,4 miljonus EUR 2008. gadā un 11 miljonus EUR 2009. gadā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0036"><NO.P>36</NO.P><TXT>Turklāt savās atbildēs uz Tiesas rakstveida jautājumiem <HT TYPE="ITALIC">Apcoa</HT> būtībā norāda, ka gadījumā, ja, beidzoties stāvvietas ilgumam, par kuru attiecīgais autovadītājs ir samaksājis nodevu par stāvvietu, viņš neizņem savu transportlīdzekli, šis transportlīdzeklis paliek novietots stāvvietā un par to – vajadzības gadījumā vairākkārt – tiek piestādīts rēķins saistībā ar kontroles maksām par prettiesisku stāvēšanu līdz brīdim, kad šis autovadītājs izņem transportlīdzekli.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0037"><NO.P>37</NO.P><TXT>Šie apstākļi pierāda tiešu saikni starp sniegto pakalpojumu un <HT TYPE="ITALIC">Apcoa</HT> iekasētajām kontroles maksām šī sprieduma 27. punktā minētās judikatūras izpratnē.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0038"><NO.P>38</NO.P><TXT>Šo secinājumu – neskarot iesniedzējtiesas pārbaudi – apstiprina attiecīgā darījuma ekonomiskā un komerciālā realitāte. Saistībā ar līguma noteikumu nozīmi ar nodokli apliekama darījuma ietvaros šīs realitātes ņemšana vērā ir pamatkritērijs kopējās PVN sistēmas piemērošanai (šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20181122">2018. gada 22. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">MEO – Serviços de Comunicações e Multimédia</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑295/17</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:942">EU:C:2018:942</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0043">43.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0039"><NO.P>39</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Apcoa</HT> un Eiropas Komisija tomēr norādīja, ka summu, ko autovadītājs samaksā atbilstoši šādām kontroles maksām, nevar uzskatīt par faktisku atlīdzību par saņēmējam sniegtu individualizējamu pakalpojumu, nedz arī to var saprast kā atlīdzību par neatkarīga pakalpojuma sniegšanu no <DATE ISO="20070718">2007. gada 18. jūlija</DATE> sprieduma <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Société thermale d’Eugénie‑les‑Bains</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑277/05</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2007:440">EU:C:2007:440</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0021">21.</REF.NP.ECR>–<REF.NP.ECR REF="NP0035">35.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>) izrietošās judikatūras izpratnē, jo stāvvietas nodošana lietošanā, ko veic <HT TYPE="ITALIC">Apcoa</HT>, nav atkarīga no tā, ka attiecīgais autovadītājs samaksā šīs kontroles maksas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0040"><NO.P>40</NO.P><TXT>Šajā ziņā ir jānorāda, ka, protams, PVN mērķiem ikviens pakalpojums, kā tas izriet no PVN direktīvas 1. panta 2. punkta otrās daļas, parasti ir jāuzskata par atsevišķu un neatkarīgu pakalpojumu (spriedumi, 2013. gada 17. janvāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">BGŻ Leasing</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑224/11</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:15">EU:C:2013:15</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0029">29.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra, kā arī <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20161110">2016. gada 10. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Baštová</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑432/15</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:855">EU:C:2016:855</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0068">68.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="9"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0041"><NO.P>41</NO.P><TXT>Tomēr Tiesa ir atzinusi, ka tiešā saikne pastāv tad, ja divi pakalpojumi ir savstarpēji atkarīgi, proti, ja viens tiek sniegts tikai ar nosacījumu, ka tiek sniegts arī otrs, un <HT TYPE="ITALIC">vice versa</HT> (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20200311">2020. gada 11. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">San Domenico Vetraria</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑94/19</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2020:193">EU:C:2020:193</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0026">26.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0042"><NO.P>42</NO.P><TXT>Tā tas ir konkrētajā gadījumā, jo, kā ģenerāladvokāts ir norādījis secinājumu 66. punktā, pastāv saikne starp <HT TYPE="ITALIC">Apcoa</HT> kontroles maksu iekasēšanu par prettiesisku stāvēšanu un konkrēta autovadītāja veiktu [transportlīdzekļa] novietošanu <HT TYPE="ITALIC">Apcoa</HT> noteiktajos īpašajos apstākļos, kuri ir pamats šim palielinātam tarifam. Proti, prettiesiskas stāvēšanas kontroles nepieciešamība un līdz ar to šādu kontroles maksu noteikšana nepastāvētu, ja iepriekš nebūtu sniegts pakalpojums – stāvvietas nodošana lietošanā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0043"><NO.P>43</NO.P><TXT>Turklāt ir jākonstatē, ka lietā, kurā tika pasludināts <DATE ISO="20070718">2007. gada 18. jūlija</DATE> spriedums <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Société thermale d’Eugénie‑les‑Bains</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑277/05</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2007:440">EU:C:2007:440</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>), attiecīgie pakalpojumi netika sniegti. Tomēr pamatlietā stāvvietas nodošanas lietošanā pakalpojums tika sniegts.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0044"><NO.P>44</NO.P><TXT>Pret šī sprieduma 37. punktā izdarīto secinājumu arī nevar iebilst ar <HT TYPE="ITALIC">Apcoa</HT> pausto argumentāciju, ka, pirmkārt, summa, par kuru tā piestāda rēķinu atbilstoši kontroles maksām par prettiesisku stāvēšanu, esot iepriekš noteikta un tai neesot konkrētas ekonomiskas saiknes ar sniegtā stāvlaukuma pakalpojuma vērtību un, otrkārt, šī summa Dānijas tiesībās esot uzskatāma par sodu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0045"><NO.P>45</NO.P><TXT>Pirmkārt, attiecībā uz <HT TYPE="ITALIC">Apcoa</HT> argumentu, ka minētā summa esot iepriekš noteikta un tai neesot konkrētas ekonomiskas saiknes ar sniegtā stāvlaukuma pakalpojuma vērtību, ir jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru darījuma kvalificēšanā par tādu darījumu, kas veikts par atlīdzību PVN direktīvas 2. panta 1. punkta c) apakšpunkta izpratnē, atlīdzības summai, proti, tam, ka tā ir vienāda, lielāka vai mazāka par izdevumiem, kas nodokļa maksātājam ir radušies saistībā ar sava pakalpojuma sniegšanu, nav nozīmes. Proti, šis apstāklis nevar ietekmēt tiešo saikni starp veikto pakalpojumu sniegšanu un saņemto atlīdzību (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20200311">2020. gada 11. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">San Domenico Vetraria</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑94/19</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2020:193">EU:C:2020:193</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0029">29.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0046"><NO.P>46</NO.P><TXT>Otrkārt, kas attiecas uz <HT TYPE="ITALIC">Apcoa</HT> argumentu, ka summa, par kuru tā piestāda rēķinu atbilstoši kontroles maksām par prettiesisku stāvēšanu, valsts tiesībās esot kvalificēta kā sods, pietiek atgādināt, kā ģenerāladvokāts būtībā ir norādījis secinājumu 42. punktā, ka PVN direktīvas tiesību normu interpretācijas nolūkā vērtējums par to, vai atlīdzība tiek maksāta kā samaksa par pakalpojumu sniegšanu, ir Savienības tiesību jautājums, kas jārisina neatkarīgi no valsts tiesībās sniegtā vērtējuma (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20181122">2018. gada 22. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">MEO – Serviços de Comunicações e Multimédia</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑295/17</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:942">EU:C:2018:942</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0069">69.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0070">70.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0047"><NO.P>47</NO.P><TXT>Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, uz uzdoto jautājumu ir jāatbild, ka PVN direktīvas 2. panta 1. punkta c) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka kontroles maksas, ko privāttiesību sabiedrība, kurai ir uzdots apsaimniekot privātas autostāvvietas, iekasē gadījumā, ja autovadītāji neievēro šo autostāvvietu izmantošanas vispārējos noteikumus, ir uzskatāmas par atlīdzinājumu par pakalpojumu sniegšanu, kas veikta par atlīdzību, šīs tiesību normas izpratnē un tādējādi ir apliekamas ar PVN.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><?PAGE NO="10"?><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Par tiesāšanās izdevumiem</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0048"><NO.P>48</NO.P><TXT>Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><JURISDICTION><INTRO>Ar šādu pamatojumu Tiesa (otrā palāta) nospriež:</INTRO><P><HT TYPE="BOLD">Padomes Direktīvas 2006/112/EK (<DATE ISO="20061128">2006. gada 28. novembris</DATE>) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 2. panta 1. punkta c) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka kontroles maksas, ko privāttiesību sabiedrība, kurai ir uzdots apsaimniekot privātas autostāvvietas, iekasē gadījumā, ja autovadītāji neievēro šo autostāvvietu izmantošanas vispārējos noteikumus, ir uzskatāmas par atlīdzinājumu par pakalpojumu sniegšanu, kas veikta par atlīdzību, šīs tiesību normas izpratnē un tādējādi ir apliekamas ar PVN.</HT></P></JURISDICTION></CONTENTS.JUDGMENT><SIGNATURE.CASE><SIGNATORY><P>[Paraksti]</P></SIGNATORY></SIGNATURE.CASE></JUDGMENT>