European flag

Eiropas Savienības
Oficiālais Vēstnesis

LV

L sērija


2026/2093

16.9.2026

KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2026/2093

(2026. gada 10. jūlijs),

ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1308/2013 papildina attiecībā uz valsts maksājumiem par vīna destilāciju, priekšlaicīgu ražas novākšanu un produktīvu vīna dārzu izaršanu pamatotos krīzes gadījumos

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1308/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (1), un jo īpaši tās 216. panta 4. punktu, 223. un 227. pantu,

tā kā:

(1)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2026/471 (2) ievieš pasākumus, kas vērsti uz vīna ražošanas potenciāla pielāgošanu, vīna tirgus pārvaldību un atbalstu vīna nozarei, risinot dažādas vīna nozares problēmas un pielāgojot to jaunām tirgus norisēm lielas starptautiskās nenoteiktības apstākļos. Citu pasākumu starpā ar Regulu (ES) 2026/471 tika paplašināta Regulas (ES) Nr. 1308/2013 216. panta darbības joma. Papildus vīna destilācijai dalībvalstis tagad var lūgt Komisiju apstiprināt valsts maksājumus, kuru nolūks ir atbalstīti priekšlaicīgu ražas novākšanu un produktīvu vīna dārzu brīvprātīgu izaršanu krīzes gadījumos, ievērojot dažus nosacījumus. Komisija ir pilnvarota minēto pantu papildināt, paredzot noteikumus par vispārējiem atbalsttiesīguma nosacījumiem un prioritātes kritērijiem attiecībā uz šādiem valsts maksājumiem, kā arī noteikt tirgus situācijas, kurās šādi pasākumi ir pamatoti, noteikt šādu maksājumu aprēķina metodi un izstrādāt noteikumus par šādu maksājumu saskaņotību ar citiem kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta pasākumiem.

(2)

Šajā sakarā ir lietderīgi definēt nosacījumus, pēc kādiem nosaka, vai pastāv krīzes situācija, kurā dalībvalstis var lūgt apstiprinājumu valsts maksājumiem par destilāciju, priekšlaicīgu ražas novākšanu un produktīvu vīna dārzu izaršanu, kā arī vīna kategorijas un vīna veidus, kam šādus pasākumus var piemērot.

(3)

Vīna destilācijas un priekšlaicīgas ražas novākšanas mērķis ir nepieļaut liekā vīna nonākšanu tirgū un attiecīgi novērst šāda vīna ražošanu, pirms tiek novākta raža. Lai gan šie pasākumi ir piemēroti situācijās, kad vīna tirgu ietekmē konjunkturālas pārmērīga piedāvājuma situācijas, kas rada vai draud radīt tirgus traucējumus, mērķis, ar kādu produktīvi vīna dārzi tiek izarti uz visiem laikiem, ir novērst strukturālu tirgus nelīdzsvarotību starp piedāvājumu un pieprasījumu. Tāpēc tirgus apstākļu noteikšanas kritērijiem, kas pamato valsts maksājumu apstiprināšanu šādiem pasākumiem, ir jāatspoguļo, no vienas puses, konjunkturāla tirgus pārprodukcija īstermiņā un vidējā termiņā un, no otras puses, strukturāla tirgus nelīdzsvarotība ilgākā termiņā. Tāpēc kritēriji tirgus apstākļu noteikšanai, kas var pamatot šādu valsts maksājumu apstiprināšanu, ir jādefinē atšķirīgi attiecībā uz vīna destilāciju un priekšlaicīgu ražas novākšanu, no vienas puses, un produktīvu vīna dārzu izaršanu uz visiem laikiem, no otras puses. Ņemot vērā Savienības vīna tirgus spēcīgo segmentāciju, ir lietderīgi ļaut dalībvalstīm pasākumus vērst uz piemērotu ģeogrāfisko tvērumu un tirgus krīzes skartajiem vīnu veidiem. Tādēļ pasākumus, kas jānosaka dalībvalstīm, ir lietderīgi atļaut piemērot reģionālā vai valsts līmenī un attiecībā uz vienu vai vairākām vīna kategorijām un krāsām.

(4)

Ir arī lietderīgi noteikt atbalsttiesīguma pamatkritērijus atkarībā no pasākuma satura. Valsts maksājumus par priekšlaicīgu ražas novākšanu un produktīvu vīna dārzu izaršanu ar noteiktiem nosacījumiem var būt tiesīgi saņemt tikai vīnkopji, kuri kultivē vīna dārzus vīna ražošanai, savukārt valsts maksājumus par vīna destilāciju var saņemt citi operatori, kas ražo, tirgo vai destilē vīnu. Šajā sakarā vīna destilācijas gadījumā ir svarīgi, lai gadījumos, kad labuma guvēji nav vīna ražotāji, dalībvalstis nodrošinātu, ka ekonomiskais ieguvums, kas izriet no valsts maksājumiem, tiek nodots vīna ražotājiem. Lai nodrošinātu Savienības vīna politikas konsekvenci, būtu jāizvairās no tā, ka atbalstu par izaršanu vai priekšlaicīgu ražas novākšanu saņem vīnkopji, kas vīna dārzus apstādījuši bez atļaujas. To pašu politikas saskaņotības iemeslu dēļ valsts atbalstu par destilāciju var saņemt tikai par tiem vīniem, kas atbilst attiecīgajām Savienības juridiskajām prasībām un nosacījumiem, to vidū attiecīgā gadījumā prasībām attiecībā uz vīniem ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi.

(5)

Lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus vīna ražotājiem dažādās dalībvalstīs un izvairītos no konkurences izkropļojumiem, ir lietderīgi noteikt elementus, kas dalībvalstīm būtu jāņem vērā, aprēķinot maksimālo atbalstu, kas sniedzams valsts maksājumu veidā par priekšlaicīgu ražas novākšanu, vīna destilāciju un produktīvu vīna dārzu izaršanu.

(6)

Lai izvairītos no tā, ka priekšlaicīga ražas novākšana un vīna destilācija kļūst par regulāru noieta tirgu vīniem no reģioniem, kurus skārusi strukturāla tirgus nelīdzsvarotība, ir lietderīgi, ka dalībvalstis, kas šādus pasākumus piemēro, atkārtoti pievēršas arī šādas nelīdzsvarotības pamatā esošajiem strukturālajiem cēloņiem. Tāpēc jaunām priekšlaicīgas ražas novākšanas un destilācijas atļaujām vajadzētu būt atkarīgām no tā, vai vienlaikus tiek piemērota produktīvu vīna dārzu brīvprātīga izaršana un vai pārstrukturēšanas un pārveidošanas intervenču īstenošanā tiek piemēroti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/2115 (3) 58. panta 1. punkta otrajā daļā paredzētie nosacījumi. Šo nosacījumu mērķis ir izvairīties no tā, ka pārstrukturēšanas un pārveidošanas intervences veicina ražas pieaugumu reģionos, kurus jau ir skārusi strukturāla tirgus nelīdzsvarotība.

(7)

Lai nodrošinātu šajā regulā minēto valsts maksājumu pareizu darbību un saskaņotu pieeju šo maksājumu piemērošanas sistēmai, ir lietderīgi noteikt dažas prasības attiecībā uz informāciju, kas dalībvalstīm jāsniedz Komisijai, lai pamatotu savu apstiprināšanas pieprasījumu, un paredzēt noteiktas prasības attiecībā uz pasākumu faktiskas īstenošanas ikgadēju paziņošanu noteiktā termiņā.

(8)

Ņemot vērā problēmas, ar kurām pašlaik saskaras vīna nozare, ir jādod iespēja dalībvalstīm šajā regulā paredzētos pasākumus īstenot nākamajā tirdzniecības gadā. Tālab šai regulai būtu jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets

1.   Šī regula paredz noteikumus, kas Regulu (ES) Nr. 1308/2013 papildina attiecībā uz pieprasījumiem apstiprināt valsts maksājumus, kurus pamatotos tirgus krīzes gadījumos dalībvalstis vīna nozarē var veikt par vīna destilāciju, priekšlaicīgu ražas novākšanu un produktīvu vīna dārzu izaršanu saskaņā ar minētās regulas 216. pantu.

2.   Šajā regulā ir izklāstīti kritēriji, kurus dalībvalstis izmanto, lai noteiktu, vai pastāv tirgus krīze, kas pamato 1. punktā minēto valsts maksājumu piešķiršanu, kā arī vispārējie atbalsttiesīguma nosacījumi un noteikumi par to, kā aprēķināmas maksimālās atbalsta summas, ko dalībvalstis ar šādiem valsts maksājumiem var piešķirt.

3.   Šajā regulā ir paredzētas arī dažas saskaņotības prasības starp šādiem valsts maksājumiem un citiem kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta pasākumiem vīna nozarē, kas tiek īstenoti tajā pašā ražošanas reģionā.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)

“destilācija” ir vīna, kāds definēts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 VII pielikuma II daļas 1. punktā, likvidācija, to pilnībā destilējot jēlspirtā ar spirta tilpumkoncentrāciju vismaz 92 %;

2)

“priekšlaicīga ražas novākšana” ir darbība, kas definēta Regulas (ES) Nr. 1308/2013 3. panta 5. punkta c) apakšpunktā;

3)

“izaršana” ir visu vīnogulāju izaršana un aizvākšana no noteikta vīna dārzu apgabala, kas iekļauts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 145. pantā minētajā reģistrā;

4)

“kategorija” nozīmē vai nu vīnu, kas aizsargāts ar cilmes vietas nosaukumu, vīnu, kas aizsargāts ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, vai vīnu bez ģeogrāfiskās izcelsmes norādes;

5)

“krāsa” nozīmē, ka vīns pēc krāsas ir vai nu sarkanvīns, vai sārtvīns, vai baltvīns.

3. pants

Vīna destilācija un priekšlaicīga ražas novākšana pamatotos krīzes gadījumos

1.   Ja Komisija to apstiprina, kā paredzēts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 216. panta 2. punktā, dalībvalstis pamatotos krīzes gadījumos saskaņā ar šajā regulā paredzētajiem nosacījumiem var piešķirt valsts maksājumus par vīna destilāciju un priekšlaicīgu ražas novākšanu. Šādi valsts maksājumi ir samērīgi, pienācīgi pamatoti un vērsti uz vīniem un ražošanas reģioniem, kurus skārusi krīzes situācija, saskaņā ar šā panta 2. punktu. Destilāciju un priekšlaicīgu ražas novākšanu attiecībā uz vienu vai vairākām vīna kategorijām un krāsām var īstenot valsts vai reģionālā līmenī.

2.   Lai noteiktu, vai pastāv krīzes situācija, dalībvalsts, kas vēlas izmantot valsts maksājumus 1. punktā minētajiem pasākumiem, pierāda, ka attiecībā uz atbalsttiesīgo vīnu kategorijām un krāsām attiecīgi valsts vai reģionālā līmenī pastāv viens vai vairāki šādi tirgus apstākļi:

a)

būtisks svaigāko pieejamo vīna krājumu pieaugums ražošanas līmenī salīdzinājumā ar vidējiem vīna krājumiem tajā pašā periodā piecos iepriekšējos tirdzniecības gados vai, alternatīvi, piecos iepriekšējos tirdzniecības gados, izslēdzot augstāko un zemāko vērtību;

b)

būtisks vīna vidējās tirgus cenas kritums ražošanas līmenī pēdējo sešu mēnešu laikā salīdzinājumā ar vīna vidējo tirgus cenu piecos iepriekšējos tirdzniecības gados vai, alternatīvi, piecos iepriekšējos tirdzniecības gados, izslēdzot augstāko un zemāko vērtību;

c)

vīna kumulētā pārdošanas apjoma būtisks samazinājums ražošanas līmenī kārtējā tirdzniecības gadā salīdzinājumā ar vidējiem kumulētajiem pārdošanas apjomiem tajā pašā periodā piecos iepriekšējos tirdzniecības gados vai, alternatīvi, piecos iepriekšējos tirdzniecības gados, izslēdzot augstāko un zemāko vērtību, un ar nosacījumu, ka šāds samazinājums nav saistīts ar ražošanas samazināšanos.

3.   Šā panta 1. punktā minēto valsts maksājumu atbalsttiesīgie labuma guvēji attiecībā uz priekšlaicīgu ražas novākšanu ir vīnkopji, kuru saimniecībā ir tikai tādas vīna dārzu platības, kas apstādītas ar stādīšanas atļauju saskaņā ar Savienības un valsts tiesību aktiem, un attiecībā uz destilāciju – fiziskas vai juridiskas personas, kas ražo vai tirgo vīnu, vīna ražotāju organizācijas vai to apvienības, divu vai vairāku vīna ražotāju apvienības vai vīnkopības produktu destilētāji.

Ja destilācijas pasākuma labuma guvējs nav vīna ražotājs, attiecīgā dalībvalsts nodrošina, ka pasākuma ekonomiskais ieguvums tiek nodots attiecīgajiem vīna ražotājiem.

4.   Valsts maksājuma maksimālā summa par hektāru attiecībā uz priekšlaicīgu ražas novākšanu nepārsniedz summu, ko veido:

a)

nenobriedušu vīnogu ķekaru pilnīgas aizvākšanas vai iznīcināšanas tiešās izmaksas, kas dalībvalstij jānosaka, pamatojoties uz reprezentatīvām standarta izmaksām;

b)

kompensācijas summa, kas nepārsniedz 50 % no to vīnogu vidējās vērtības, kuras tajā pašā apgabalā audzētas iepriekšējos trīs tirdzniecības gados, un ko aprēķina, par pamatu ņemot vidējo ražu un vidējās vīnogu cenas, attiecībā uz noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā atbalsttiesīgā vīna kategorijām un krāsām, atskaitot ražas novākšanas vidējās izmaksas tajā pašā apgabalā; un

c)

stimuls, kas nepārsniedz 20 % no šo divu summu kopsummas.

5.   Valsts maksājuma maksimālā summa par hektolitru atbalsttiesīgā vīna, kam piemēro destilāciju, nav lielāka par summu, ko veido:

a)

vīna destilācijas izmaksas, ko dalībvalsts aprēķinājusi, pamatojoties uz reprezentatīvām standarta izmaksām;

b)

kompensācijas summa, kas nepārsniedz 50 % no vidējās tirgus cenas pēdējo sešu mēnešu laikā par atbalsttiesīgā vīna kategorijām un krāsām pasākuma ģeogrāfiskajā darbības jomā; un

c)

stimuls, kas nepārsniedz 20 % no šo divu summu kopsummas.

6.   Saskaņā ar šo regulu destilācijai pieļaujamā vīna izcelsme ir Savienībā, un tas atbilst prasībām, kas jāizpilda, lai to tirgotu Savienībā, un attiecīgā gadījumā atbilst produkta specifikācijām, ja tas ir vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi.

4. pants

Produktīvu vīna dārzu izaršana pamatotos krīzes gadījumos

1.   Ja Komisija to apstiprina, kā paredzēts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 216. panta 2. punktā, dalībvalstis, kas uztur tās pašas regulas 145. pantā minēto vīna dārzu reģistru, var piešķirt valsts maksājumus par produktīvu vīna dārzu brīvprātīgu izaršanu, ko saskaņā ar šajā regulā paredzētajiem nosacījumiem īsteno to teritorijā. Šādi valsts maksājumi ir samērīgi, dalībvalsts pienācīgi pamatoti un vērsti uz vīniem un ražošanas reģioniem, kurus skārusi strukturāla tirgus nelīdzsvarotība, saskaņā ar šā panta 2. punktu. Izaršanu var īstenot valsts vai reģionālā līmenī attiecībā uz konkrētiem apgabaliem vai vīna dārziem, kuros ražo vienas vai vairāku kategoriju un krāsu vīnus.

2.   Lai noteiktu, vai pastāv strukturāla tirgus nelīdzsvarotība, dalībvalsts, kas vēlas izmantot valsts maksājumus 1. punktā minētajiem pasākumiem, pierāda, ka attiecībā uz atbalsttiesīgo vīna dārzu vīna kategorijām un krāsām attiecīgi valsts vai reģionālā līmenī pastāv viens no šādiem tirgus apstākļiem:

a)

iepriekšējo piecu tirdzniecības gadu aplēsto atlikušo vīna krājumu vidējais rādītājs ir ievērojami pieaudzis salīdzinājumā ar iepriekšējo 10 tirdzniecības gadu aplēsto atlikušo vīna krājumu vidējo rādītāju. Aplēsto vīna krājumu pieaugums iepriekšējos piecos tirdzniecības gados arī ir ievērojami lielāks nekā vidējās vīna produkcijas pieaugums tajā pašā atsauces periodā iepriekšējos 10 tirdzniecības gados.

Aplēstie atlikušie vīna krājumi tirdzniecības gadā ir faktiskie tā paša tirdzniecības gada atlikušie vīna krājumi, kam pieskaitīti vīna daudzumi, kuri tajā pašā tirdzniecības gadā izņemti no tirgus, izmantojot valsts vai Savienības īstenotu destilāciju vai priekšlaicīgu ražas novākšanu. Ar priekšlaicīgu ražas novākšanu likvidētā vīna daudzumu aprēķina, platību, uz kuru attiecas priekšlaicīga ražas novākšana, pārrēķinot vīna ekvivalentā un par pamatu ņemot vidējo vīna iznākumu tajā pašā gadā un tajā pašā ģeogrāfiskajā apgabalā, kurā tā piemērota;

b)

vīna produkcija gadā ir ievērojami lielāka par ikgadējiem vīna apjomiem, kas vismaz trijos no pieciem iepriekšējiem tirdzniecības gadiem pārdoti ražošanas līmenī;

c)

vismaz viens no 3. panta 2. punktā minētajiem tirgus apstākļiem ir iestājies vismaz trijos no pieciem iepriekšējiem tirdzniecības gadiem;

d)

gada vidējā rentabilitāte uz hektāru vīna dārza iepriekšējos 10 tirdzniecības gados ir būtiski samazinājusies; to aprēķina, pamatojoties uz standarta metodiku, kuru izmanto lauksaimniecības nozares ekonomiskajā analīzē.

3.   Uz valsts maksājumiem par produktīvu vīna dārzu izaršanu var pretendēt labuma guvēji, kuri ir vīnkopji un kuru saimniecībā ir tikai tādas vīna dārzu platības, kas apstādītas ar stādīšanas atļauju saskaņā ar Savienības un valsts tiesību aktiem.

4.   Tiesības pretendēt uz atbalstu ir tikai par vīna dārziem, kuros laikā, kad labuma guvējs iesniedz atbalsta pieteikumu, vismaz vienu reizi kārtējā un divu iepriekšējo tirdzniecības gadu laikā ir novākta raža, ar noteikumu, ka attiecīgā ražas deklarācija ir paziņota attiecīgās dalībvalsts kompetentajai iestādei.

5.   Par vīna dārziem, kuros iepriekšējos piecos finanšu gados veikta pārstrukturēšana un pārveidošana, ko atbalsta saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2115 58. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu, nav tiesību pretendēt uz valsts maksājumiem par izaršanu.

6.   Valsts maksājuma maksimālā summa par hektāru produktīvā vīna dārza, kas ir izarts, nav lielāka par summu, ko veido:

a)

izaršanas tiešās izmaksas, ko dalībvalsts nosaka, pamatojoties uz reprezentatīvām standarta izmaksām, un

b)

kompensācijas summa, kas nepārsniedz 100 % no viena gada ieņēmumu zaudējuma un kas noteikta tādā pašā līmenī kā gada ieņēmumu zaudējumi, kurus dalībvalsts noteikusi Regulas (ES) 2021/2115 59. panta 1. punkta trešās daļas b) apakšpunkta vajadzībām.

7.   Informāciju par zemesgabaliem, kuros ar 1. punktā minētā valsts maksājuma atbalstu veikta izaršana, arī informāciju par gadu, kad zemesgabalā notikusi izaršana, un labuma guvēja identifikāciju glabā Regulas (ES) Nr. 1308/2013 145. pantā minētajā vīna dārzu reģistrā vismaz 10 tirdzniecības gadus pēc tā gada, kad zemesgabalā veikta izaršana.

5. pants

Saskaņotība ar citiem atbalsta pasākumiem

Dalībvalstīs, kuras par vismaz trijiem no pieciem iepriekšējiem tirdzniecības gadiem tajā pašā ģeogrāfiskajā apgabalā un attiecībā uz tām pašām vīna kategorijām un krāsām valsts maksājumus par destilāciju vai priekšlaicīgu ražas novākšanu saskaņā ar 3. pantu jau ir īstenojušas, atļauju izmantot valsts maksājumus vēl vienu gadu tam pašam ģeogrāfiskajam apgabalam un tiem pašiem attiecīgajiem vīniem piešķir ar nosacījumu, ka dalībvalstis pieņem šādus pasākumus:

a)

izmanto valsts maksājumus par produktīvu vīna dārzu izaršanu saskaņā ar 4. pantu vai vismaz divus nākamos tirdzniecības vai finanšu gadus savos KLP stratēģiskajos plānos iekļauj Regulas (ES) 2021/2115 58. panta 1. punkta pirmās daļas o) apakšpunktā minēto pastāvīgās izaršanas intervenci; un

b)

savos KLP stratēģiskajos plānos attiecībā uz intervenci saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2115 58. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu nosaka 58. panta 1. punkta otrajā daļā paredzētos īpašos agronomiskos, vīnkopības vai citus nosacījumus.

6. pants

Apstiprinājuma pieprasījums

Dalībvalstis, kas vēlas izmantot 1. pantā minētos valsts maksājumus, iesniedz Komisijai apstiprinājuma pieprasījumu, kurā par katru pasākumu attiecībā uz katru attiecīgo ģeogrāfisko apgabalu, vīna kategoriju un krāsu ir vismaz šāda informācija:

—

destilācijas un priekšlaicīgas ražas novākšanas gadījumā:

a)

pasākuma ģeogrāfiskais tvērums, vīna kategorijas un krāsas vai vīna dārzi, kuros ražo šādus vīnus;

b)

visi papildu atbalsttiesīguma nosacījumi un iespējamie prioritārie kritēriji, kas valsts līmenī noteikti vīnam, vīna dārziem un labuma guvējiem;

c)

pasākuma ilgums, norādot arī pasākuma sākuma un beigu datumu;

d)

būtiska informācija, kas pierāda, ka iestājies vismaz viens no 3. panta 2. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajiem tirgus apstākļiem;

e)

paredzamais atbalsttiesīgā vīna apjoms, kas tiks destilēts, vai paredzamā platība, kurā tiks veikta priekšlaicīga ražas novākšana;

f)

paredzētais kopējais budžets un valsts maksājuma maksimālā summa par hektolitru destilēta vīna vai par hektāru platības, kurā veikta priekšlaicīga ražas novākšana;

—

produktīvu vīna dārzu pastāvīgas izaršanas gadījumā:

a)

pasākuma ģeogrāfiskais tvērums, vīna kategorijas un krāsas;

b)

visi papildu atbalsttiesīguma nosacījumi un iespējamie prioritārie kritēriji, kas valsts līmenī noteikti vīna dārziem un labuma guvējiem;

c)

pasākuma ilgums, norādot arī pasākuma sākuma un beigu datumu;

d)

būtiska informācija, kas pierāda, ka iestājies vismaz viens no 4. panta 2. punkta a), b), c) un d) apakšpunktā minētajiem tirgus apstākļiem;

e)

paredzamā izaramā vīna dārzu platība un tai ekvivalentais potenciālās vīna produkcijas apjoms;

f)

paredzētais kopējais budžets un valsts maksājuma maksimālā summa par hektāru.

7. pants

Paziņojumi

1.   Dalībvalstis, kuru 1. pantā minētie valsts maksājumu pieprasījumi ir apstiprināti, līdz 30. septembrim par iepriekšējo tirdzniecības gadu, kurā maksājumus piemēro, paziņo Komisijai šādus datus:

a)

no tirgus izņemtie vīna daudzumi par katru destilācijas pasākumu, kas īstenots saskaņā ar 3. pantu, dalījumā pa vīna kategorijām un krāsām, kā arī spirta daudzums, kas saražots no piegādātā un destilētā vīna, un atbilstošā piešķirto valsts maksājumu summa;

b)

platības, par kurām ir piešķirti valsts maksājumi par priekšlaicīgu ražas novākšanu, kas īstenota saskaņā ar 3. pantu, dalījumā pa vīna kategorijām un krāsām, un atbilstošā piešķirto valsts maksājumu summa;

c)

platības, par kurām ir piešķirti valsts maksājumi par produktīvu vīna dārzu izaršanu, kas īstenota saskaņā ar 4. pantu, dalījumā pa vīna kategorijām un krāsām, un atbilstošā piešķirto valsts maksājumu summa.

2.   Šā panta 1. punktā minētos paziņojumus Komisijai sniedz saskaņā ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2017/1183 (4).

8. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2026. gada 10. jūlijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN


(1)   OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2013/1308/oj.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2026/471 (2026. gada 24. februāris), ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1308/2013, (ES) Nr. 251/2014 un (ES) 2021/2115 attiecībā uz konkrētiem tirgus noteikumiem un nozares atbalsta pasākumiem, kuri piemērojami vīna nozarē un aromatizētiem vīna produktiem, un Regulu (ES) 2024/1143 attiecībā uz stipro alkoholisko dzērienu marķēšanas noteikumiem (OV L, 2026/471, 26.2.2026., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2026/471/oj).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/2115 (2021. gada 2. decembris), ar ko izveido noteikumus par atbalstu stratēģiskajiem plāniem, kuri dalībvalstīm jāizstrādā saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku (KLP stratēģiskie plāni) un kurus finansē no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), un ar ko atceļ Regulas (ES) Nr. 1305/2013 un (ES) Nr. 1307/2013 (OV L 435, 6.12.2021., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2021/2115/oj).

(4)  Komisijas Deleģētā regula (ES) 2017/1183 (2017. gada 20. aprīlis), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1307/2013 un (ES) Nr. 1308/2013 papildina attiecībā uz informācijas un dokumentu paziņošanu Komisijai (OV L 171, 4.7.2017., 100. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_del/2017/1183/oj).


ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_del/2026/2093/oj

ISSN 1977-0715 (electronic edition)