25.1.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 20/16


Saskaņā ar starptautisko publisko tiesību normām juridisks spēks ir tikai ANO EEK dokumentu oriģināliem. Šo noteikumu statuss un spēkā stāšanās datums būtu jāpārbauda ANO EEK statusa dokumenta TRANS/WP.29/343 jaunākajā redakcijā, kas pieejama tīmekļa vietnē:

http://www.unece.org/trans/main/wp29/wp29wgs/wp29gen/wp29fdocstts.html

Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas (ANO EEK) Noteikumi Nr. 125 – Vienoti noteikumi par mehānisko transportlīdzekļu apstiprināšanu attiecībā uz mehāniskā transportlīdzekļa vadītāja priekšējo skata lauku [2018/116]

Ar visiem grozījumiem līdz

01. grozījumu sērijas 1. papildinājumam – spēkā stāšanās datums: 2016. gada 8. oktobris

SATURA RĀDĪTĀJS

NOTEIKUMI

1.

Darbības joma

2.

Definīcijas

3.

Apstiprinājuma pieteikums

4.

Apstiprinājums

5.

Specifikācijas

6.

Testa procedūra

7.

Transportlīdzekļa tipa izmaiņa un apstiprinājuma paplašināšana

8.

Ražošanas atbilstība

9.

Sankcijas par ražošanas neatbilstību

10.

Pilnīga ražošanas izbeigšana

11.

Par apstiprinājuma testu veikšanu atbildīgo tehnisko dienestu un tipa apstiprinātāju iestāžu nosaukumi un adreses

12.

Pārejas noteikumi

PIELIKUMI

1.

Paziņojums

2.

Apstiprinājuma marķējuma zīmju izkārtojums

3.

H punkta un rumpja faktiskā leņķa noteikšanas procedūra mehānisko transportlīdzekļu sēdvietām

4.

Metode, ar kuru nosaka izmēru saiknes starp transportlīdzekļa galvenajām atskaites zīmēm un trīsdimensiju koordinātu sistēmu

1.   DARBĪBAS JOMA

1.1.   Šie noteikumi attiecas uz M1 kategorijas transportlīdzekļa vadītāju 180° priekšējo skata lauku (1).

1.2.   To mērķis ir nodrošināt pietiekamu skata lauku, ja priekšējais stikls un citas stiklotās virsmas ir sausas un tīras.

1.3.   Šo noteikumu prasības ir formulētas tā, lai tās attiektos uz M1 kategorijas transportlīdzekļiem, kuros vadītājs sēž kreisajā pusē. M1 kategorijas transportlīdzekļiem, kuros vadītājs sēž labajā pusē, šīs prasības piemēro, pēc vajadzības izvēloties pretējus kritērijus.

2.   DEFINĪCIJAS

2.1.

“Transportlīdzekļa tipa apstiprināšana” ir visa procedūra, ar ko Nolīguma Līgumslēdzēja puse apliecina, ka transportlīdzekļa tips atbilst šo noteikumu tehniskajām prasībām.

2.2.

“Transportlīdzekļa tips attiecībā uz skata lauku” ir transportlīdzekļi, kas neatšķiras tādos būtiskos aspektos kā:

2.2.1.

ārējā un iekšējā forma un izvietojums 1. punktā norādītajā laukā, kas var ietekmēt redzamību; un

2.2.2.

priekšējā stikla forma, izmēri un stiprinājums.

2.3.

“Trīsdimensiju koordinātu sistēma” ir atskaites sistēma, ko veido vertikālā garenvirziena plakne XZ, horizontālā plakne XY un vertikālā šķērsplakne YZ (sk. 4 pielikuma papildinājuma 6. attēlu); to izmanto, lai mērogā noteiktu saikni starp konstrukcijas punktiem rasējumos un to atrašanās vietu uz faktiskā transportlīdzekļa. Transportlīdzekļa novietošana attiecībā pret koordinātu sistēmu ir precizēta 4. pielikumā; visas koordinātas attiecībā pret koordinātu sākumpunktu nosaka transportlīdzeklim pie pašmasas (2) ar vienu pasažieri priekšējā sēdeklī – pasažiera masa ir 75 kg ± 1 %.

2.3.1.

Transportlīdzekļus, kas aprīkoti ar balstiekārtu, ar kuru var regulēt klīrensu, testē transportlīdzekļa ražotāja norādītajos normālajos lietošanas apstākļos.

2.4.

“Galvenās atskaites zīmes” ir atveres, virsmas, marķējuma un identifikācijas zīmes uz transportlīdzekļa virsbūves. Atskaites zīmes veidu un katras zīmes atrašanās vietu attiecībā pret trīsdimensiju koordinātu sistēmas X, Y un Z koordinātām un konstrukcijas pamata plakni norāda transportlīdzekļa ražotājs. Šīs zīmes var būt kontrolpunkti, ko izmanto virsbūves montāžā.

2.5.

“Sēdekļa atzveltnes leņķis” ir leņķis, kas definēts pārskatītās Konsolidētās rezolūcijas par transportlīdzekļu uzbūvi (R.E.3) (3) 1. pielikuma 2.6. vai 2.7. punktā.

2.6.

“Faktiskais sēdekļa atzveltnes leņķis” ir leņķis, kas definēts R.E.3 1. pielikuma 2.6. punktā.

2.7.

“Projektētais sēdekļa atzveltnes leņķis” ir leņķis, kas definēts R.E.3 1. pielikuma 2.7. punktā.

2.8.

“V punkti” ir punkti, kuru novietojumu pasažieru nodalījumā nosaka vertikālas garenvirziena plaknes, kas iet caur priekšējo sēdekļu malējo sēdvietu norādīto centru, un attiecībā pret “R” punktu un projektēto sēdekļa atzveltnes leņķi, un šos punktus izmanto, lai pārliecinātos par atbilstību skata lauka prasībām.

2.9.

“R punkts jeb sēdvietas atskaites punkts” ir punkts, kas definēts R.E.3 1. pielikuma 2.4. punktā.

2.10.

“H punkts” ir punkts, kas definēts R.E.3 1. pielikuma 2.3. punktā.

2.11.

“Vējstikla palīgpunkti” ir punkti uz vējstikla ārējās virsmas, kuros līnijas, kas novilktas uz priekšu no V punktiem, krustojas ar vējstiklu.

2.12.

“Bruņots transportlīdzeklis” ir transportlīdzeklis, kas paredzēts pārvadājamo pasažieru un/vai kravu aizsardzībai un atbilst ložu necaurlaidīga bruņojuma materiāla prasībām.

2.13.

“Caurspīdīgs laukums” ir transportlīdzekļa tāda vējstikla vai citas stiklotas virsmas laukums, kura gaismas caurlaidība, mērot taisnā leņķī pret virsmu, nav mazāka kā 70 procenti. Bruņotiem transportlīdzekļiem gaismas caurlaidības koeficents nav mazāks kā 60 procenti.

2.14.

“P punkti” ir punkti, ap kuriem vadītājs groza galvu, aplūkojot priekšmetus horizontālā plaknē acu augstumā.

2.15.

“E punkti” ir punkti, kas atbilst vadītāja acu centriem un ko izmanto, lai novērtētu, kādā mērā “A” statņi aizsedz skata lauku.

2.16.

“A statnis” ir jebkāds jumta balsts uz priekšu no vertikālās šķērsplaknes, kura atrodas 68 mm uz priekšu no V punktiem, un tas ietver necaurspīdīgas sastāvdaļas, piemēram, šādam balstam piestiprināti vai ar to saskarē esoši vējstikla rāmji un durvju rāmji.

2.17.

“Sēdekļa horizontālās regulēšanas diapazons” ir to parasto braukšanas stāvokļu diapazons, kurus transportlīdzekļa ražotājs paredzējis vadītāja sēdekļa regulēšanai pa X asi (sk. 2.3. punktu).

2.18.

“Sēdekļa papildu regulēšanas diapazons” ir transportlīdzekļa ražotāja paredzētais sēdekļa regulēšanas diapazons pa X asi (sk. 2.3. punktā), kas pārsniedz 2.17. punktā norādīto parasto braukšanas stāvokļu diapazonu un tiek izmantots, lai sēdekļus pārveidotu par gultām vai atvieglotu iekļuvi transportlīdzeklī.

3.   APSTIPRINĀJUMA PIETEIKUMS

3.1.   Transportlīdzekļa tipa apstiprinājuma pieteikumu attiecībā uz vadītāja skata lauku iesniedz transportlīdzekļa ražotājs vai viņa pilnvarots pārstāvis.

3.2.   Pieteikumam pievieno turpmāk minētos dokumentus trijos eksemplāros un norāda šādu informāciju:

3.2.1.

transportlīdzekļa tipa aprakstu attiecībā uz 2.2. punktā minētajiem kritērijiem kopā ar pasažieru nodalījuma rasējumu mērogā un vai nu fotogrāfiju, vai klaidskatu. Norāda transportlīdzekļa tipu identificējošus numurus un/vai simbolus; un

3.2.2.

precīzas ziņas par galvenajām atskaites zīmēm, aprakstot tās pietiekami sīki, lai tās varētu viegli identificēt un pārliecināties par katras zīmes atrašanās vietu attiecībā pret citām zīmēm un pret R punktu.

3.3.   Tehniskajam dienestam, kas veic apstiprināšanas testus, iesniedz transportlīdzekli – apstiprināmā transportlīdzekļa tipa paraugu.

4.   APSTIPRINĀJUMS

4.1.   Ja saskaņā ar šiem noteikumiem apstiprināšanai iesniegtais transportlīdzekļa tips atbilst 5. punkta prasībām, transportlīdzeklim piešķir tipa apstiprinājumu.

4.2.   Katram apstiprinātajam tipam piešķir apstiprinājuma numuru. Tā pirmie divi cipari (pašlaik 01 šiem noteikumiem to pašreizējā redakcijā) norāda uz grozījumu sēriju, kura ietver jaunākos būtiskos tehniskos grozījumus, kas šajos noteikumos izdarīti līdz apstiprinājuma izdošanas dienai. Viena un tā pati Līgumslēdzēja puse to pašu numuru nepiešķir tam pašam transportlīdzekļa tipam ar cita tipa skata lauku vai citam transportlīdzekļa tipam.

4.3.   Paziņojumu par tipa apstiprinājumu vai apstiprinājuma atteikumu, vai anulēšanu saskaņā ar šiem noteikumiem Nolīguma Līgumslēdzējām pusēm, kuras piemēro šos noteikumus, nosūta, izmantojot veidlapu, kas atbilst paraugam šo noteikumu 1. pielikumā, kopā ar pieteikuma iesniedzēja iesniegtajām fotogrāfijām un/vai rasējumiem, kuru formāts nepārsniedz A4 (210 × 297 mm) vai kuri ir salocīti šajā formātā, un kuri ir pienācīgā mērogā.

4.4.   Katram transportlīdzeklim, kas atbilst transportlīdzekļa tipam, kurš apstiprināts saskaņā ar šiem noteikumiem, skaidri redzamā un viegli pieejamā vietā, kas norādīta apstiprinājuma veidlapā, piestiprina starptautisku apstiprinājuma marķējuma zīmi, kas atbilst šo noteikumu 2. pielikumā aprakstītajam paraugam un ko veido:

4.4.1.

aplis, kurā ir burts “E”, kam seko tās valsts pazīšanas numurs, kura piešķīrusi apstiprinājumu (4);

4.4.2.

pa labi no 4.4.1. punktā aprakstītā apļa – šo noteikumu numurs, aiz tā burts “R”, domuzīme un apstiprinājuma numurs.

4.5.   Ja transportlīdzeklis atbilst apstiprinātajam transportlīdzekļa tipam atbilstīgi vienam vai vairākiem citiem noteikumiem, kas pievienoti Nolīgumam, tad valstī, kurā piešķīra apstiprinājumu atbilstīgi šiem noteikumiem, nav jāatkārto 4.4.1. punktā noteiktais simbols; šādā gadījumā noteikumu un apstiprinājuma numurus un papildu simbolus norāda vertikālās slejās pa labi no 4.4.1. punktā noteiktā simbola.

4.6.   Apstiprinājuma marķējums ir skaidri salasāms un neizdzēšams.

4.7.   Apstiprinājuma marķējumu izvieto uz transportlīdzekļa datu plāksnītes vai tās tuvumā.

5.   SPECIFIKĀCIJAS

5.1.   Vadītāja skata lauks

5.1.1.   Vējstikla caurspīdīgajā laukumā ir vismaz vējstikla palīgpunkti (sk. 4. pielikuma papildinājuma 1. attēlu):

5.1.1.1.

horizontāles palīgpunkts V1 punkta priekšā un 17° pa kreisi (sk. 4. pielikuma papildinājuma 1. attēlu);

5.1.1.2.

augšējais vertikāles palīgpunkts V1 punkta priekšā un 7° virs horizontāles;

5.1.1.3.

apakšējais vertikāles palīgpunkts V2 punkta priekšā un 5° zem horizontāles;

5.1.1.4.

lai pārliecinātos par atbilstību priekšējā skata lauka prasībām vējstikla pretējā pusē, iegūst trīs papildu palīgpunktus simetriski punktiem, kas definēti 5.1.1.1.–5.1.1.3. punktā, attiecībā pret transportlīdzekļa centrālo garenplakni.

5.1.2.   Katra A statņa nosegtais leņķis, kas aprakstīts 5.1.2.1. punktā, nepārsniedz 6° (sk. 4. pielikuma papildinājuma 3. attēlu). Bruņota transportlīdzekļa gadījumā minētais leņķis nepārsniedz 10°.

Pasažiera puses A statņa nosegtais leņķis, kas definēts 5.1.2.1.2. punktā, nav jānosaka, ja abi statņi novietoti simetriski pret transportlīdzekļa vertikālo centrālo garenplakni.

5.1.2.1.   Katra A statņa nosegto leņķi mēra, plaknē uzklājot divus šādus horizontālus griezumus.

1. griezums.

No Pm punkta, kura atrašanās vieta definēta 5.3.1.1. punktā, zīmē plakni, kas veido 2° leņķi uz augšu pret horizontālo plakni, kura iet uz priekšu caur Pm punktu. Nosaka A statņa horizontālo griezumu, kas sākas A statņa un slīpās plaknes tālākajā krustošanās punktā (sk. 4. pielikuma papildinājuma 2. attēlu).

2. griezums.

To pašu procedūru atkārto, izmantojot plakni, kas noliekta 5° leņķī uz leju pret horizontālo plakni, kura iet uz priekšu caur Pm punktu (sk. 4. pielikuma papildinājuma 2. attēlu.).

5.1.2.1.1.   Vadītāja pusē A statņa nosegtais leņķis ir tas leņķis, kurš horizontālajā plaknē veidojas starp līniju, kas sākas E2 un ir novilkta paralēli tangentei, kura savieno E1 ar griezuma S2 ārējo malu, un tangenti, kas savieno E2 ar griezuma S1 iekšējo malu (sk. 4. pielikuma papildinājuma 3. attēlu).

5.1.2.1.2.   Pasažiera pusē A statņa nosegtais leņķis ir tas leņķis, kurš horizontālajā plaknē veidojas starp tangenti, kas savieno E3 ar griezuma S1 iekšējo malu, un līniju, kas sākas E3 un ir novilkta paralēli tangentei, kura savieno E4 ar griezuma S2 ārējo malu (sk.4. pielikuma papildinājuma 3. attēlu).

5.1.2.2.   Transportlīdzeklim nav vairāk kā divi A statņi.

5.1.3.   Izņemot, ja tas noteikts 5.1.3.3. vai 5.1.3.4. punktā, vadītāja tiešā 180° priekšējā skata laukā zem horizontālās plaknes, kas novilkta caur V1 punktu, un virs trim plaknēm, kas novilktas caur V2 punktu (no tām viena ir perpendikulāra pret plakni XZ un noliecas uz priekšu 4° zem horizontālās plaknes, un abas pārējās ir perpendikulāras pret plakni YZ un noliecas 4° zem horizontālās plaknes (sk. 4. pielikuma papildinājuma 4. attēlu)) nedrīkst būt traucēkļi, izņemot A statņu, nekustīgu vai pārvietojamu ventilācijas vai sānu loga sadalījuma stieņu, ārējas radio antenas, netiešās redzamības ierīces, kurās var redzēt obligāto netiešo skata lauku un vējstikla tīrītāju radīto.

Par skata lauka traucēkli neuzskata:

a)

iestrādātus vai iespiestus radio antenas vadus, kuru platums nepārsniedz:

i)

iestrādātiem vadiem – 0,5 mm;

ii)

iespiestiem vadiem – 1,0 mm. Minētie radio antenas vadi nešķērso A zonu (5). Tomēr A zonu var šķērsot trīs radio antenas vadi, ja to platums nepārsniedz 0,5 mm;

b)

“pretaizsalšanas/pretaizsvīšanas” vadus, kas ir A zonā un kam parasti ir “zigzaga” vai sinusoidāla forma un šādi izmēri:

i)

maksimālais redzamais platums: 0,030 mm;

ii)

maksimālais vadu blīvums:

a)

vertikāliem vadiem: 8/cm;

b)

horizontāliem vadiem: 5/cm.

5.1.3.1.   Ja izmanto kameras un monitora ierīci, 5.1.3. punkta atbrīvojumi attiecas uz kamerām kopā ar to stiprinājumiem un korpusu, kuras ir piestiprinātas transportlīdzekļa ārpusē. Kameras un monitora sistēmai, ar kuru aizstāj atpakaļskata I klases spoguli, piemēro tādu pašu atbrīvojumu.

5.1.3.2.   Transportlīdzekļiem, kuri standartaprīkojumā ir apstiprināti ar atpakaļskata spoguļiem, kurus pēc izvēles var aizstāt ar kameras un monitora ierīcēm, 5.1.3. punkta atbrīvojums attiecas arī uz monitoriem, ja (6):

a)

tiešās redzamības ierobežojums nepārsniedz tādu līmeni, kāds ir attiecīgam ārējam atpakaļskata spogulim ar korpusu un stiprinājumu; un

b)

monitora atrašanās vieta ir pēc iespējas tuvāk aizvietotā atpakaļskata spoguļa atrašanās vietai.

5.1.3.3.   Stūres rata aploces un stūres rata instrumentu paneļa radītais skata ierobežojums ir pieļaujams, ja caur V2 punktu novilkta plakne, kas perpendikulāra pret plakni XZ un pieskaras stūres rata aploces augstākajai daļai, veido vismaz 1° leņķi zem horizontālās plaknes.

Regulējamu stūres ratu novieto normālā stāvoklī, ko norādījis ražotājs vai, ja tādas norādes nav, tā regulēšanas diapazona(-u) robežu vidū.

5.1.3.4.   Skata ierobežojums starp plakni, kas novilkta caur V2 un kas veido vismaz 1° leņķi zem horizontālās plaknes, un plakni, kura novilkta caur V2 un kura veido vismaz 4° leņķi zem horizontālās plaknes, ir pieļaujams, ja šī ierobežojuma koniskā projekcija no V2 pret S laukumu, kas definēts 5.1.3.2.1. punktā, nepārsniedz 20 % no minētā laukuma. Regulējamu stūres ratu novieto normālā stāvoklī, ko norādījis ražotājs vai, ja tādas norādes nav, tā regulēšanas diapazona(-u) robežu vidū.

5.1.3.4.1.    “S” laukums (sk. 4. pielikuma papildinājuma 7. attēlu) ir taisnstūrveida vertikāls laukums, kas atrodas plaknē, kura ir perpendikulāra X koordinātu asij un atrodas 1 500 mm attālumā uz priekšu no V2 punkta. “S” laukuma augšējo malu veido plakne, kas iet caur V2 punktu uz priekšu un veido 1° leņķi zem horizontāles. “S” laukuma apakšējo malu veido plakne, kas iet caur V2 punktu uz priekšu un veido 4° leņķi zem horizontāles. “S” laukuma labā un kreisā mala ir vertikāla, un tās veido līnijas, kurās krustojas trīs plaknes 4° leņķī, kā definēts 5.1.2.2. punktā.

5.1.3.4.2.   Ja vējstikls ir vairāk nekā 1 500 mm attālumā uz priekšu no V2 punkta, tad attālumu starp S laukumu un V2 punktu var attiecīgi palielināt.

5.1.4.   Ja V2 punkta augstums virs zemes pārsniedz 1 650 mm, ievēro šādas prasības.

 

Cilindrisks, 1 200 mm augsts priekšmets, kura diametrs ir 300 mm un kurš atrodas telpā, ko veido vertikāla plakne, kura atrodas 2 000 mm priekšā transportlīdzeklim, vertikāla plakne, kura atrodas 2 300 mm priekšā transportlīdzeklim, vertikāla plakne, kura atrodas 400 mm attālumā no transportlīdzekļa vadītāja puses sāna, un vertikāla plakne, kura atrodas 600 mm attālumā no pretējās transportlīdzekļa puses sāna, ir vismaz daļēji redzams no V2 punkta (sk. 1. attēlu) neatkarīgi no tā, kurā minētās telpas punktā tas atrodas, izņemot, ja tas atrodas neredzamā(-ās) zonā(-ās), ko rada A statņi, vējstikla tīrītāji vai stūres rats.

 

Ja vadītāja sēdeklis atrodas transportlīdzekļa centrālajā vadīšanas vietā, 1 200 mm augstais cilindriskais priekšmets atrodas telpā, ko veido vertikāla plakne, kura atrodas 2 000 mm priekšā transportlīdzeklim, vertikāla plakne, kura atrodas 2 300 mm priekšā transportlīdzeklim, un vertikālas plaknes, kuras atrodas 500 mm attālumā no transportlīdzekļa sāniem (sk. 2. attēlu).

Image 1
Teksts attēlu

5.2.   V punktu novietojums

5.2.1.   V punktu novietojums attiecībā pret R punktu norādīts I un IV tabulā ar telpiskās koordinātu sistēmas XYZ koordinātām.

5.2.2.   Pamata koordinātas, ja projektētais sēdekļa atzveltnes leņķis ir 25°, norādītas I tabulā. Koordinātu pozitīvais virziens norādīts 4. pielikuma papildinājuma 1. attēlā.

I tabula

V punkts

X

Y

Z

V1

68 mm

– 5 mm

665 mm

V2

68 mm

– 5 mm

589 mm

5.3.   P punktu novietojums

5.3.1.   P punktu novietojums attiecībā pret R punktu ir parādīts II, III un IV tabulā ar telpiskās koordinātu sistēmas XYZ koordinātām.

5.3.1.1.   Pamata koordinātas, ja projektētais sēdekļa atzveltnes leņķis ir 25°, parādītas II tabulā. Koordinātu pozitīvais virziens norādīts 4. pielikuma papildinājuma 1. attēlā.

Pm punkts ir punkts, kurā krustojas taisne P1P2 un vertikālā garenplakne, kas iet caur R punktu.

II tabula

P punkts

X

Y

Z

P1

35 mm

– 20 mm

627 mm

P2

63 mm

47 mm

627 mm

Pm

43,36 mm

0 mm

627 mm

5.3.1.2.   Turpmākās korekcijas, kas jāveic P1 un P2 punkta X koordinātām, kad 2.16. punktā definētais sēdekļa horizontālais regulēšanas diapazons pārsniedz 108 mm, parādīti III tabulā. Koordinātu pozitīvais virziens norādīts 4. pielikuma papildinājuma 1. attēlā.

III tabula

Sēdekļa horizontālās regulēšanas diapazons

Δx

108 līdz 120 mm

– 13 mm

121 līdz 132 mm

– 22 mm

133 līdz 145 mm

– 32 mm

146 līdz 158 mm

– 42 mm

vairāk nekā 158 mm

– 48 mm

5.4.   Sēdekļa atzveltnes leņķu korekcijas, izņemot 25° leņķi

Papildu korekcijas, kas jāizdara katra P un V punkta X un Z koordinātām, ja projektētais sēdekļa atzveltnes leņķis nav 25°, parādītas IV tabulā. Koordinātu pozitīvais virziens norādīts 4. pielikuma papildinājuma 1. attēlā.

IV tabula

Sēdekļa atzveltnes leņķis

(grādos)

Horizontālās koordinātas

Δx

Vertikālās koordinātas

Δz

Sēdekļa atzveltnes leņķis

(grādos)

Horizontālās koordinātas

Δx

Vertikālās koordinātas

Δz

5

– 186 mm

28 mm

23

– 18 mm

5 mm

6

– 177 mm

27 mm

24

– 9 mm

3 mm

7

– 167 mm

27 mm

25

0 mm

0 mm

8

– 157 mm

27 mm

26

9 mm

– 3 mm

9

– 147 mm

26 mm

27

17 mm

– 5 mm

10

– 137 mm

25 mm

28

26 mm

– 8 mm

11

– 128 mm

24 mm

29

34 mm

– 11 mm

12

– 118 mm

23 mm

30

43 mm

– 14 mm

13

– 109 mm

22 mm

31

51 mm

– 18 mm

14

– 99 mm

21 mm

32

59 mm

– 21 mm

15

– 90 mm

20 mm

33

67 mm

– 24 mm

16

– 81 mm

18 mm

34

76 mm

– 28 mm

17

– 72 mm

17 mm

35

84 mm

– 32 mm

18

– 62 mm

15 mm

36

92 mm

– 35 mm

19

– 53 mm

13 mm

37

100 mm

– 39 mm

20

– 44 mm

11 mm

38

108 mm

– 43 mm

21

– 35 mm

9 mm

39

115 mm

– 48 mm

22

– 26 mm

7 mm

40

123 mm

– 52 mm

5.5.   E punktu novietojums

5.5.1.   E1 un E2 punkts ir 104 mm no P1.

E2 ir 65 mm no E1 (sk. 4. pielikuma papildinājuma 4. attēlu).

5.5.2.   Taisni, kas savieno E1 un E2 punktu, griež ap P1 punktu, līdz tangente, kas savieno E1 punktu ar vadītāja puses “A” statņa 2. griezuma ārējo malu, ir perpendikulāra pret taisni E1E2 (sk. 4. pielikuma papildinājuma 3. attēlu).

5.5.3.   E3 un E4 punkts ir 104 mm no P2. E3 ir 65 mm no E4 (sk. 4. pielikuma papildinājuma 4. attēlu).

5.5.4.   Taisni, kas savieno E3 un E4 punktu, griež ap P2 punktu, līdz tangente, kas savieno E4 punktu ar pasažiera puses “A” statņa 2. griezuma ārējo malu, ir perpendikulāra pret taisni E3E4 (sk. 4. pielikuma papildinājuma 3. attēlu).

6.   TESTA PROCEDŪRA

6.1.   Vadītāja skata lauks

6.1.1.   Izmēru saiknes starp transportlīdzekļa galvenajām atskaites zīmēm un trīsdimensiju koordinātu sistēmas koordinātām nosaka ar 4. pielikumā noteikto procedūru.

6.1.2.   V1 un V2 punkta novietojumu nosaka attiecībā pret R punktu ar trīsdimensiju koordinātu sistēmas XYZ koordinātām, un tas ir parādīts I tabulā 5.2.2. punktā un IV tabulā 5.4. punktā. Vējstikla palīgpunktus iegūst no koriģētajiem V punktiem, kā noteikts 5.1.1. punktā.

6.1.3.   Saikni starp P punktiem, R punktu un vadītāja sēdvietas centra līniju, ko norāda trīsdimensiju koordinātu sistēmas XYZ koordinātas, nosaka saskaņā ar 5.3. punkta II un III tabulu. Projektēto sēdekļa atzveltnes leņķu korekcija, izņemot 25° leņķi, ir parādīta 5.4. punkta IV tabulā.

6.1.4.   Nosegto leņķi (sk. 5.1.2. punktu) mēra slīpajās plaknēs, kā norādīts 4. pielikuma papildinājuma 2. attēlā. Saikne starp P1 un P2 punktiem, kas ir attiecīgi savienoti ar E1 un E2, un E3, un E4, ir norādīta 4. pielikuma papildinājuma 5. attēlā.

6.1.4.1.   Taisni E1E2 novelk, kā noteikts 5.5.2. punktā. Vadītāja puses A statņa nosegto leņķi mēra tā, kā noteikts 5.1.2.1.1. punktā.

6.1.4.2.   Taisni E3E4 novelk, kā noteikts 5.5.4. punktā. Pasažiera puses A statņa nosegto leņķi mēra tā, kā noteikts 5.1.2.1.2. punktā.

6.1.5.   Ražotājs statņa nosegto leņķi var mērīt transportlīdzeklī vai rasējumos. Šaubu gadījumā tehniskie dienesti var pieprasīt veikt testus ar transportlīdzekli.

7.   TRANSPORTLĪDZEKĻA TIPA IZMAIŅA UN APSTIPRINĀJUMA PAPLAŠINĀŠANA

7.1.   Par visām transportlīdzekļa tipa, kā noteikts 2.2. punktā, izmaiņām ziņo tai tipa apstiprinātājai iestādei, kas apstiprinājusi transportlīdzekļa tipu. Tipa apstiprinātāja iestāde tad var:

7.1.1.

uzskatīt, ka veiktajām izmaiņām nav negatīvas ietekmes uz apstiprinājuma piešķiršanas nosacījumiem, un piešķirt apstiprinājuma paplašinājumu;

7.1.2.

uzskatīt, ka veiktās izmaiņas ietekmē apstiprinājuma piešķiršanas nosacījumus un tādēļ pirms apstiprinājuma paplašinājuma piešķiršanas jāveic papildu testi vai pārbaudes.

7.2.   Par apstiprinājuma apstiprināšanu vai atteikšanu, precizējot pārveidojumus, Nolīguma Līgumslēdzējām pusēm, kuras piemēro šos noteikumus, paziņo saskaņā ar 4.3. punktā noteikto procedūru.

7.3.   Tipa apstiprinātāja iestāde informē pārējās Līgumslēdzējas puses par paplašinājumu, izmantojot paziņojuma veidlapu, kas ietverta šo noteikumu 2. pielikumā. Tā katram paplašinājumam piešķir sērijas numuru, kas zināms kā paplašinājuma numurs.

8.   RAŽOŠANAS ATBILSTĪBA

8.1.   Ražošanas atbilstības nodrošināšanas procedūras atbilst Nolīguma 2. papildinājumā (E/ECE/324-E/ECE/TRANS/505/Rev.2) izklāstītajiem vispārīgajiem noteikumiem un šādām prasībām:

8.2.   transportlīdzeklis, kas apstiprināts saskaņā ar šiem noteikumiem, ir izgatavots atbilstīgi apstiprinātajam tipam, ievērojot 5. punkta prasības;

8.3.   tipa apstiprinātāja iestāde, kura piešķīrusi apstiprinājumu, drīkst jebkurā laikā pārliecināties par katrā ražotnē piemēroto kontroles metožu atbilstību. Šādu inspicēšanu normālais biežums ir reize divos gados.

9.   SANKCIJAS PAR RAŽOŠANAS NEATBILSTĪBU

9.1.   Apstiprinājumu, kas saskaņā ar šiem noteikumiem piešķirts attiecībā uz transportlīdzekļu tipu, drīkst anulēt, ja netiek izpildītas 8. punktā noteiktās prasības.

9.2.   Ja kāda Līgumslēdzēja puse anulē apstiprinājumu, kuru tā iepriekš piešķīrusi, tā nekavējoties par to informē pārējās Līgumslēdzējas puses, kas piemēro šos noteikumus, izmantojot paziņojuma veidlapu, kura atbilst paraugam šo noteikumu 1. pielikumā.

10.   PILNĪGA RAŽOŠANAS IZBEIGŠANA

Ja apstiprinājuma turētājs pilnībā izbeidz tāda transportlīdzekļa tipa ražošanu, kas apstiprināts saskaņā ar šiem noteikumiem, tas par to informē tipa apstiprinātāju iestādi, kura piešķīrusi apstiprinājumu, un tā savukārt nekavējoties par to informē pārējās Nolīguma Līgumslēdzējas puses, kuras piemēro šos noteikumus, izmantojot paziņojuma veidlapu, kas atbilst paraugam šo noteikumu 1. pielikumā.

11.   PAR APSTIPRINĀJUMA TESTU VEIKŠANU ATBILDĪGO TEHNISKO DIENESTU UN TIPA APSTIPRINĀTĀJU IESTĀŽU NOSAUKUMI UN ADRESES

Nolīguma Līgumslēdzējas puses, kuras piemēro šos noteikumus, paziņo Apvienoto Nāciju Organizācijas Sekretariātam to tehnisko dienestu nosaukumu un adresi, kas atbildīgi par apstiprināšanas testu veikšanu, kā arī to tipa apstiprinātāju iestāžu nosaukumu un adresi, kuras piešķir apstiprinājumu un kurām jānosūta veidlapas, kas apliecina apstiprinājuma piešķiršanu, paplašināšanu, atteikšanu vai anulēšanu.

12.   PĀREJAS NOTEIKUMI

12.1.   Sākot ar 01. sērijas grozījumu spēkā stāšanās oficiālo datumu, neviena Līgumslēdzēja puse, kas piemēro šos noteikumus, neatsaka piešķirt apstiprinājumu saskaņā ar šiem noteikumiem, kas grozīti ar 01. sērijas grozījumiem.

12.2.   Pēc 24 mēnešiem no 01. sērijas grozījumu spēkā stāšanās datuma Līgumslēdzējas puses, kas piemēro šos noteikumus, piešķir tipa apstiprinājumus tikai tad, ja apstiprināmais transportlīdzekļa tips atbilst prasībām, kas paredzētas šajos noteikumos, kuri grozīti ar 01. sērijas grozījumiem.

12.3.   Līgumslēdzējas puses, kas piemēro šos noteikumus, neatsaka piešķirt paplašinājumus apstiprinājumiem, kas esošiem tipiem piešķirti saskaņā ar šo noteikumu sākotnējo redakciju.

12.4.   Transportlīdzekļu tipa apstiprinājumi, kas piešķirti saskaņā ar šo noteikumu sākotnējo redakciju, paliek derīgi pat pēc šo noteikumu 01. sērijas grozījumu stāšanās spēkā. Līgumslēdzējas puses, kas piemēro šos noteikumus, turpina tos atzīt.

12.5.   Neskarot iepriekš minētos pārejas noteikumus, Līgumslēdzējām pusēm, kas sāk piemērot šos noteikumus pēc 01. sērijas grozījumu spēkā stāšanās datuma, nav pienākuma atzīt apstiprinājumus, kas piešķirti saskaņā ar šo noteikumu sākotnējo redakciju.


(1)  Kā definēts Konsolidētajā rezolūcijā par transportlīdzekļu uzbūvi (R.E.3), dokuments ECE/TRANS/WP.29/78/Rev.2, 2. punkts. – www.unece.org/trans/main/wp29/wp29wgs/wp29gen/wp29resolutions.html

(2)  Transportlīdzekļa pašmasa ietver transportlīdzekļa un tā virsbūves masu ar dzeses šķidrumu, smērvielām, degvielu, 100 % citu šķidrumu, instrumentiem, rezerves riteni un vadītāju. Aprēķinos izmantotā vadītāja masa ir 75 kg (ievērojot šādu sadalījumu: 68 kg personas masai un 7 kg bagāžas masai saskaņā ar ISO standartu 2416:1992). Degvielas tvertne ir piepildīta par 90 %, un citas šķidrumu saturošās ierīces (izņemot tās, kas paredzētas notekūdeņiem) – par 100 % no ražotāja paziņotās ietilpības.

(3)  R.E.3 rezolūcijas 2. redakcija ir pieejama kā dokuments ECE/TRANS/WP.29/78/Rev.2 ar attiecīgajiem grozījumiem.

(4)  1958. gada Nolīguma Līgumslēdzēju pušu pazīšanas numuri ir norādīti Konsolidētās rezolūcijas par transportlīdzekļu konstrukciju (R.E.3) 3. pielikumā, dokuments ECE/TRANS/WP.29/78/Rev.2/Amend.3 – www.unece.org/trans/main/wp29/wp29wgs/wp29gen/wp29resolutions.html.

(5)  Kā definēts Noteikumu Nr. 43 par bezšķembu stiklojuma un stiklojuma materiāla apstiprināšanu 18. pielikuma 2.2. punktā.

(6)  Sk. ziņojuma ECE/TRANS/WP.29/GRSG/88 46. punktu par šā punkta piemērošanas periodu.


1. PIELIKUMS

Image 2
Teksts attēlu

2. PIELIKUMS

APSTIPRINĀJUMA MARĶĒJUMA ZĪMJU IZKĀRTOJUMS

(sk. šo noteikumu 4.4.–4.4.2. punktu)

Image 3

Šī transportlīdzeklim piestiprinātā apstiprinājuma marķējuma zīme norāda, ka attiecīgais transportlīdzekļa tips ir apstiprināts Beļģijā (E6) attiecībā uz vadītāja priekšējo skata lauku saskaņā ar Noteikumiem Nr. 125. Apstiprinājuma numura pirmie divi cipari norāda, ka apstiprinājums ir piešķirts atbilstoši Noteikumiem Nr. 125, kas grozīti ar 01. sērijas grozījumiem.


3. PIELIKUMS

H punkta un rumpja faktiskā leņķa noteikšanas procedūra mehānisko transportlīdzekļu sēdvietām  (1)

1. papildinājums –

Trīsdimensiju H punkta ierīces (3D H ierīce) apraksts (1)

2. papildinājums –

Trīsdimensiju atskaites sistēma (1)

3. papildinājums –

Atskaites dati par sēdvietām (1)

(1)  Procedūra ir aprakstīta Konsolidētās rezolūcijas par transportlīdzekļu konstrukciju (RE.3) 1. pielikumā (dokuments ECE/TRANS/WP.29/78/Rev.2) www.unece.org/trans/main/wp29/wp29wgs/wp29gen/wp29resolutions.html


4. PIELIKUMS

Metode, ar kuru nosaka izmēru saiknes starp transportlīdzekļa galvenajām atskaites zīmēm un trīsdimensiju koordinātu sistēmu

1.   SAIKNE STARP KOORDINĀTU SISTĒMU UN TRANSPORTLĪDZEKĻA GALVENAJĀM ATSKAITES ZĪMĒM

Lai pārliecinātos par konkrētiem izmēriem uz transportlīdzekļa vai transportlīdzeklī, kas nodots tipa apstiprināšanai saskaņā ar šiem noteikumiem, precīzi nosaka saikni starp šo noteikumu 2.3. punktā definētās trīsdimensiju koordinātu sistēmas koordinātām, kuras noteiktas transportlīdzekļa projektēšanas sākotnējā posmā, un 2.4. punktā definētajām galvenajām atskaites zīmēm tā, ka konkrētos punktus transportlīdzekļa ražotāja rasējumos var atrast uz transportlīdzekļa, kas izgatavots pēc šiem rasējumiem.

2.   METODE, KĀ NOTEIKT SAIKNI STARP KOORDINĀTU SISTĒMU UN ATSKAITES ZĪMĒM

Šajā nolūkā izveido pamata atskaites plakni, uz kuras atzīmē XX un YY mērījumus. Metode, kā to izdarīt, parādīta šā pielikuma papildinājuma 6. attēlā; atskaites plakne ir cieta, līdzena, horizontāla virsma, uz kuras atrodas transportlīdzeklis, ar diviem tai stingri piestiprinātiem mērlineāliem; tie gradēti milimetros, XX lineāla garums ir vismaz astoņi metri un YY lineāla garums – vismaz četri metri. Abus lineālus novieto taisnā leņķī vienu pret otru, kā parādīts šā pielikuma papildinājuma 6. attēlā. Lineāli krustojas koordinātu sākumpunktā.

3.   ATSKAITES PLAKNES PĀRBAUDE

Lai ņemtu vērā nelielas atskaites plaknes vai testa laukuma līmeņa svārstības, novirzes no koordinātu sākumpunkta visā X un Y lineāla garumā jāmēra ar 250 mm intervālu un iegūtie nolasījumi jāpieraksta, lai, pārbaudot transportlīdzekli, varētu izdarīt korekcijas.

4.   FAKTISKAIS TESTA STĀVOKLIS

Lai ņemtu vērā nelielas izmaiņas balstiekārtas augstumā u. c., pirms turpmākas mērīšanas atskaites zīmes jāspēj nostādīt pareizās koordinātu pozīcijās attiecībā pret paredzēto stāvokli. Turklāt jāspēj izdarīt nelielu sānisku un/vai garenvirziena transportlīdzekļa novietojuma korekciju, lai to novietotu pareizi attiecībā pret koordinātu sistēmu.

5.   REZULTĀTI

Transportlīdzeklim, kas paredzētajā stāvoklī ir novietots pareizi attiecībā pret koordinātu sistēmu, var viegli noteikt to punktu novietojumu, kuri vajadzīgi, lai pārbaudītu priekšējās redzamības prasības.

Lai pārbaudītu atbilstību prasībām, testēšanas metodēs var izmanot teodolītus, gaismas avotus vai ēnojošas ierīces, kā arī jebkuru citu metodi, kas dod līdzvērtīgus rezultātus.


PAPILDINĀJUMS

1. attēls

V punktu noteikšana

Image 4

(1)

Līnija novilkta pa transportlīdzekļa centrālo garenplakni.

(2)

Līnija novilkta pa vertikālo plakni, kas iet caur R punktu.

(3)

Līnija novilkta pa vertikālo plakni, kas iet caur V1 un V2 punktu.

2. attēls

A statņu novērošanas punkti

Image 5

3. attēls

Nosegtie leņķi

Image 6
Teksts attēlu

4. attēls

Traucēkļu izvērtēšana 180° leņķī vadītāja tiešā priekšējā skata laukā

Image 7

5. attēls

Telpiskā shēma, kas attēlo E un P punktu relatīvo novietojumu

Image 8

6. attēls

Līdzens darba laukums

Image 9
Teksts attēlu

7. attēls

“S” laukuma definēšana

(šo noteikumu 5.1.3.2. punkts)

Image 10
Teksts attēlu