STANDARTA GROZĪJUMA APSTIPRINĀŠANAS PAZIŅOJUMS

(Regulas (ES) 2024/1143 24. pants)

“Cítricos Valencianos / Cítrics Valencians”

ES Nr.: PGI-ES-0152-AM01 – 12.2.2025.

1.   Produkta nosaukums

2.   Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes veids

☐	Aizsargāts cilmes vietas nosaukums (ACVN)

☒	Aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde (AĢIN)

☐	Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes veids

3.   Nozare

☒	Lauksaimniecības produkti

☐

Vīni

☐	Stiprie alkoholiskie dzērieni

4.   Valsts, pie kuras pieder ģeogrāfiskais apgabals

Spānija

5.   Dalībvalsts iestāde, kas paziņo standarta grozījumu

Valensijas autonomā apgabala valdības Lauku attīstības ģenerāldirektorāts

6.   Kvalificēšana par standarta grozījumu

Grozījums ir standarta grozījums Regulas (ES) 2024/1143 24. panta 4. punkta nozīmē, jo neietver aizsargātā produkta nosaukuma maiņu, nerada risku, ka saikne tiks anulēta, un nerada tirdzniecības ierobežojumus.

7.   Apstiprinātā(-o) grozījuma(-u) apraksts

Skaidrojums, kādēļ uz grozījumu attiecina standarta grozījuma definīciju, kas sniegta Regulas (ES) 2024/1143 24. panta 4. punktā.

Grozījums ir standarta grozījums Regulas (ES) 2024/1143 24. panta 4. punkta nozīmē, jo neietver nosaukuma maiņu, nerada risku, ka saikne tiks anulēta, un nerada tirdzniecības ierobežojumus.

1.   Jaunu iekļaušanai piemērotu šķirņu ieviešana

Šis grozījums ietekmē vienotā dokumenta 3.2. punktu “Produkta apraksts” un produkta specifikācijas B iedaļu.

Ar grozījumu iekļauto šķirņu augļu lielums, sulas saturs un gatavības indeksa vērtības ir pievienotas ar AĢIN “Cítricos Valencianos” apzīmēto augļu īpašību tabulai, kas iekļauta produkta specifikācijas iedaļā par produkta aprakstu.

Ieteiktā grozījuma iemesli

Šā grozījuma iemesls ir izmaiņas gan klimatiskajos apstākļos, kas nelabvēlīgi ietekmē kultūraugus, gan tirdzniecības apstākļos, kuru dēļ ražotājiem ir jāpagarina sezona.

Lielākā daļa Valensijas citrusaugļu tiek audzēti no novembra līdz februārim. Apvienojumā ar ražošanas izmaksu pieaugumu un ūdens resursu noslodzi, ko rada mainīgie klimatiskie apstākļi apgabalā, tas ir izraisījis stagnāciju un ievērojamu ienākumu zudumu ražotājiem.

Lai pielāgotu ražošanu, ir jāievieš jaunas šķirnes, neietekmējot saikni ar tradīcijām un to saknēm vai audzēšanas metodi. Ierosinātās šķirnes ietilpst hibrīdu un klementīnu šķirņu grupā, kas ietver dažas šķirnes, kuras jau ir iekļautas produkta specifikācijā.

Tiek lūgts iekļaut hibrīdu grupas šķirnes “Nadorcortt”, “Orri”, “Leanri”, “Mandanova”, “Murina” un “Valley Gold” un klementīnu grupas šķirnes “Clemensoon”, “Orogrós”, “Neufina” un “Sando”.

Šobrīd šīs šķirnes audzē ievērojams skaits saimniecību, un tas nozīmē, ka tās ir vispāratzītas, videi pielāgotas šķirnes, kuru stādījumi ir sastopami lielā ražošanas apgabala daļā. Jaunās šķirnes ir pilnībā pielāgojušās Vidusjūras klimatam, kā rezultātā tām piemīt noteiktas īpašības, kas tās atšķir no tām pašām šķirnēm, kuras audzētas citur.

Kopumā iekļaušanai piedāvāto šķirņu īpašības ļauj ražotājiem uzlabot aplēsto ražošanas apjomu, pagarināt sezonu un piedāvāt savus produktus ilgākā periodā gada laikā.

Šis grozījums attiecīgi ietekmē vienoto dokumentu.

2.   I iedaļas “Valsts prasības” svītrošana.

Šis grozījums attiecas uz produkta specifikācijas I iedaļu.

Šī iedaļa ir svītrota, jo tajā minētie tiesību akti ir atcelti un atsauces uz valsts tiesību aktiem nav vajadzīgas saskaņā ar spēkā esošajos tiesību aktos noteikto specifikācijas struktūru.

Ierosinātā grozījuma iemesli

Ierosinātā grozījuma iemesls ir tāds, ka iedaļā “Valsts prasības” ir atsauces uz tiesību aktiem, kas vairs nav spēkā, jo tie ir atcelti. Turklāt saskaņā ar Regulas (ES) 2024/1143 49. pantā noteikto jauno produkta specifikācijas formātu atsauces uz valsts tiesību aktiem nav vajadzīgas.

Šis grozījums vienoto dokumentu neietekmē.

VIENOTAIS DOKUMENTS

1.   Nosaukums vai nosaukumi (ACVN vai AĢIN)

2.   Dalībvalsts vai trešā valsts

Spānija

3.   Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts

3.1.   Kombinētās nomenklatūras kods

—	07 – ĒDAMI DĀRZEŅI UN ATSEVIŠĶAS SAKNES UN BUMBUĻI

—	08 – ĒDAMI AUGĻI UN RIEKSTI; CITRUSAUGĻU UN MELOŅU MIZAS

—	08 – ĒDAMI AUGĻI UN RIEKSTI; CITRUSAUGĻU UN MELOŅU MIZAS — 0805  – Citrusaugļi, svaigi vai žāvēti — 0805 10  – apelsīni — 0805 10 22  – “navel” apelsīni

—	08 – ĒDAMI AUGĻI UN RIEKSTI; CITRUSAUGĻU UN MELOŅU MIZAS — 0805  – Citrusaugļi, svaigi vai žāvēti — 0805 10  – apelsīni — 0805 10 24  – baltie apelsīni

—	08 – ĒDAMI AUGĻI UN RIEKSTI; CITRUSAUGĻU UN MELOŅU MIZAS — 0805  – Citrusaugļi, svaigi vai žāvēti — 0805 10  – apelsīni — 0805 10 28  – citādi

—	08 – ĒDAMI AUGĻI UN RIEKSTI; CITRUSAUGĻU UN MELOŅU MIZAS — 0805  – Citrusaugļi, svaigi vai žāvēti — 0805 21  – mandarīni (arī tanžerīni un sacumas) — 0805 21 10  – sacumas

—	08 – ĒDAMI AUGĻI UN RIEKSTI; CITRUSAUGĻU UN MELOŅU MIZAS — 0805  – Citrusaugļi, svaigi vai žāvēti — 0805 22  – klementīni

—	08 – ĒDAMI AUGĻI UN RIEKSTI; CITRUSAUGĻU UN MELOŅU MIZAS — 0805  – Citrusaugļi, svaigi vai žāvēti — 0805 29  – citādi

—	08 – ĒDAMI AUGĻI UN RIEKSTI; CITRUSAUGĻU UN MELOŅU MIZAS — 0805  – Citrusaugļi, svaigi vai žāvēti — 0805 50  – citroni (Citrus limon, Citrus limonum) un laimi (Citrus aurantifolia, Citrus latifolia) — 0805 50 10  – citroni (Citrus limon, Citrus limonum)

—	10 – GRAUDAUGU PRODUKTI

—	11 – MILTRŪPNIECĪBAS PRODUKTI; IESALS; CIETES; INULĪNS; KVIEŠU LIPEKLIS

—	20 – DĀRZEŅU, AUGĻU, RIEKSTU VAI CITU AUGU DAĻU IZSTRĀDĀJUMI

3.2.   Apraksts par produktu, uz kuru attiecas 1. punktā minētais nosaukums

Apelsīnkoku (Citrus sinensis, L.), mandarīnkoku (Citrus reticulata Blanco) un citronkoku (Citrus limon, L.) augļi.

AĢIN “Cítricos Valencianos” aizsargātie citrusaugļi ir:

—	no apelsīniem: tabulā norādīto nabaino apelsīnu (navel), sulas apelsīnu un sarkano apelsīnu grupas šķirņu augļi ar turpat norādītajām īpašībām;

—	no mandarīniem: tabulā norādīto sacumu, klementīnu un hibrīdu grupas šķirņu augļi ar turpat norādītajām īpašībām;

—

no citroniem: tabulā norādīto šķirņu augļi ar turpat norādītajām īpašībām. GRUPA ŠĶIRNE DIAMETRS (mm) % SULAS (*1) GATAVĪBAS INDEKSS (*2) SACUMAS CLAUSELLINA 54 –78 40 7   OKITSU 54 –78 40 7   OWARI 54 –78 40 7   IWASAKI 54 –78 40 7 HIBRĪDI ELLENDALE 54 –78 40 7,5   FORTUNE 54 –78 40 8   KARA 54 –78 40 7,5   NOVA 54 –78 40 7,5   ORTANIQUE 54 –78 40 8   MONCADA 54 –78 40 7,5   NADORCOTT 54 –78 40 7,5   ORRI 54 –78 40 7,5   LEANRI 54 –78 40 7,5   MANDANOVA 54 –78 40 7,5   MURINA 54 –78 40 7,5   VALLEY GOLD 54 –78 40 7,5 KLEMENTĪNI ARRUFATINA 46 –78 40 7,5   CLEMENTARD 46 –78 40 7,5   CLEMENTINA FINA 46 –78 40 7,5   CLEMENULES 46 –78 40 7,5   ESBAL 46 –78 40 7,5   HERNANDINA 46 –78 40 7,5   MARISOL 46 –78 40 7,5   OROGRANDE 46 –78 40 7,5   ORONULES 46 –78 40 7,5   OROVAL 46 –78 40 7,5   TOMATERA 46 –78 40 7,5   LORETINA 46 –78 40 7,5   BEATRIZ 46 –78 40 7,5   CLEMENPONS 46 –78 40 7,5   NOUR 46 –78 40 7,5   CAPOLA (MIORO) 46 –78 40 7,5   CLEMENRUBÍ 46 –78 40 7,5   CLEMENSOON 46 –78 40 7,5   OROGRÓS 46 –78 40 7,5   NEUFINA 46 –78 40 7,5   SANDO 46 –78 40 7,5 NABAINIE APELSĪNI LANE LATE 70 –100 35 7   NAVELATE 70 –100 35 7   NAVELINA 70 –100 35 7   NEWHALL 70 –100 35 7   WASHINGTON NAVEL 70 –100 35 7   CARACARA 70 –100 35 7   POWELL SUMMER 70 –100 35 7   BARNFIELD LATE 70 –100 35 7   CHISLETT SUMMER 70 –100 35 7   FUKUMOTO 70 –100 35 7   ROHDE SUMMER 70 –100 35 7 SULAS APELSĪNI SALUSTIANA 67 –96 35 7   VALENCIA LATE 67 –96 35 7   V. DELTA SEEDLESS 67 –96 35 7   V. MIDKNIGHT 67 –96 35 7   BARBERINA 67 –96 35 7 SARKANIE APELSĪNI SANGUINELLI 60 –96 35 7 CITRONI FINO (MESERO) 48 –67 25 —   VERNA 48 –67 30 —   EUREKA 48 –67 25 —

Atbilstoši piemērojamajam kvalitātes standartam AĢIN aizsargātie citrusaugļi ir augstākās šķiras (Extra) un I šķiras citrusaugļi.

3.3.   Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem) un izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem)

—

3.4.   Konkrēti ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

Citrusaugļiem jābūt audzētiem ģeogrāfiskajā apgabalā.

3.5.   Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta griešanas, rīvēšanas, iepakošanas u. c. īpašie noteikumi

Produkts jāiepako pārtikas produktiem piemērotā iepakojumā.

3.6.   Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta marķēšanas īpašie noteikumi

Aizsargātos citrusaugļus pārdod tikai iepakojumos, kas marķēti ar numurētām kontretiķetēm. Uz etiķetēm un kontretiķetēm jābūt vārdiem Indicación Geográfica Protegida “Cítricos Valencianos” vai “Citrics Valencians”.

4.   Ģeogrāfiskā apgabala īsa definīcija

AĢIN “Cítricos Valencianos” aizsargāto citrusaugļu audzēšanas apgabalu veido Kasteljonas, Valensijas un Alikantes provinču komarkas, kam piešķirta atļauja audzēt AĢIN “Cítricos Valencianos” aizsargātos citrusaugļus; tās ir uzskaitītas turpmāk.

KASTELJONA

El Baix Maestrat: Alcalà de Xivert, Benicarló, Càlig, Cervera del Maestre, Peníscola/Peñíscola, Sant Jordi / San Jorge, San Rafael del Río, Santa Magdalena de Pulpis, Traiguera un Vinaròs.

La Plana Alta: Almassora/Almazora, Benicàssim/Benicasim, Borriol, Cabanes, Castelló de la Plana / Castellón de la Plana, Les Coves de Vinromà, Orpesa / Oropesa del Mar, Sant Joan de Moró, Torreblanca un Vilanova d’Alcolea.

La Plana Baixa: Alfondeguilla, Almenara, Alquerias del Niño Perdido, Artana, Betxí, Borriana/Burriana, Xilxes/Chilches, Eslida, La Llosa, Moncofa, Nules, Onda, Ribesalbes, Tales, La Vall d’Uixó, Vilareal un La Vilavella.

L’Alcalatén: L’Alcora.

L’Alt Millars: Argelita, Espadilla, Fanzara, Toga, Torrechiva un Vallat.

L’Alt Palància: Castellnovo, Geldo, Navajas, Segorbe, Soneja un Sot de Ferrer. VALENSIJA

El Camp de Morvedre: Albalat dels Tarongers, Alfara de la Baronia, Algar de Palancia, Algimia de Alfara, Benavites, Benifairó de les Valls, Canet d’En Berenguer, Estivella, Faura, Gilet, Petrés, Quart de les Valls, Quartell, Sagunt/Sagunto, Segart un Torres Torres.

L’Horta Nord: Albalat dels Sorells, Alboraya, Albuixech, Alfara del Patriarca, Almàssera, Bonrepòs i Mirambell, Burjassot, Foios, Godella, Massalfassar, Massamagrell, Meliana, Moncada, Museros, La Pobla de Farnals, Puçol, Puig, Rafelbunyol/Rafelbuñol, Rocafort, Tavernes Blanques un Vinalesa.

L’Horta Oest: Alaquàs, Aldaia, Manises, Paterna, Picanya, Quart de Poblet, Torrent, Xirivella un València.

L’Horta Sud: Albal, Alcàsser, Alfafar, Beniparrell, Catarroja, Llocnou de la Corona, Massanassa, Paiporta, Picassent, Sedaví un Silla.

El Camp de Túria: Benaguasil, Benisanó, Bétera, Casinos, L’Eliana, Loriguilla, Llíria, Marines, Náquera, Olocau, La Pobla de Vallbona, Riba-roja de Túria, San Antonio de Benagéber, Serra un Vilamarxant.

Els Serrans: Bugarra, Chulilla, Domeño, Gestalgar, Loriguilla, Losa del Obispo, Pedralba, Sot de Chera un Villar del Arzobispo.

La Foia de Bunyol, Alborache, Buñol, Cheste, Chiva, Dos Aguas, Godelleta, Macastre un Yátova.

La Ribera Alta: Alberic, Alcàntera de Xúquer, L’Alcúdia, Alfarp, Algemesí, Alginet, Alzira, Alzira (La Garrofera), Antella, Beneixida, Benifaió, Benimodo, Benimuslem, Carcaixent, Càrcer, Carlet, Catadau, Cotes, L’Énova, Gavarda, Guadassuar, Llombai, Manuel, Massalavés, Montserrat, Montroy, La Pobla Llarga, Rafelguaraf, Real, Sant Joanet, Sellent, Senyera, Sumacàrcer, Tous, Turís un Villanueva de Castellón.

La Ribera Baixa: Albalat de la Ribera, Almussafes, Benicull de Xúquer, Corbera, Cullera, Favara, Fortaleny, Llaurí, Polinyà de Xúquer, Riola, Sollana un Sueca.

La Canal de Navarrés: Anna, Bicorp, Bolbaite, Chella, Enguera, Navarrés un Quesa.

La Costera: L’Alcúdia de Crespins, Barxeta, Canals, Cerdà, Estubeny, Genovés, La Granja de la Costera, Llanera de Ranes, Llocnou d’En Fenollet, La Llosa de Ranes, Moixent/Mogente, Montesa, Novetlè/Novelé, Rotglà i Corberà, Torrella, Vallada, Vallés un Xàtiva (el Realenc).

La Safor: Ador, Alfauir, Almiserà, Almoines, L’Alqueria de la Comtessa, Barx, Bellreguard, Beniarjó, Benifairó de la Valldigna, Beniflá, Benirredrà, Castellonet de la Conquesta, Daimús, La Font d’En Carròs, Gandia, Guardamar de la Safor, Llocnou de Sant Jeroni, Miramar, Oliva, Palma de Gandía, Palmera, Piles, Potríes, Rafelcofer, Real de Gandía, Rótova, Simat de la Valldigna, Tavernes de la Valldigna, Villalonga, Xeraco un Xeresa.

La Vall d’Albaida: Agullent, Aielo de Malferit, Aielo de Rugat, Albaida, Alfarrasí, Atzeneta d’Albaida, Bèlgida, Beniatjar, Benicolet, Benigánim, Benissoda, Carrícola, Castelló de Rugat, Llutxent, Montaverner, Montitxelvo/Montichelvo, L’Olleria, Ontinyent, Otos, El Palomar, Pinet, La Pobla del Duc, Quatretonda, Rugat un Terrateig.

ALIKANTE

La Marina Alta: Adsubia, Alcalalí, Beniarbeig, Benidoleig, Benigembla, Benimeli, Benissa, El Poble Nou de Benitatxell/Benitachell, Calp, Dénia, Gata de Gorgos, Xaló, Llíber, Murla, Ondara, Orba, Parcent, Pedreguer, Pego, Els Poblets, El Ràfol d’Almúnia, Sagra, Sanet y Negrals, Senija, La Setla / Mira-rosa / Miraflor, Teulada, Tormos, Vall de Gallinera, La Vall de Laguar, El Verger un Xàbia/Jávea.

La Marina Baixa: L’Alfàs del Pi, Altea, Beniardá, Benidorm, Benimantell, Bolulla, Callosa d’en Sarrià, Confrides, Finestrat, El Castell de Guadalest, La Nucia, Orxeta, Polop, Sella, Tàrbena and La Vila Joiosa / Villajoyosa.

L’Alacantí: Aigües, Alacant/Alicante, El Campello, Mutxamel, Sant Vicent del Raspeig / San Vicente del Raspeig un Sant Joan d’Alacant.

El BaixVinalopó: Crevillent, Elx/Elche un Santa Pola.

El Baix Segura: Albatera, Algorfa, Almoradí, Benejúzar, Benferri, Benijófar, Bigastro, Callosa de Segura, Catral, Cox, Daya Nueva, Daya Vieja, Dolores, Formentera del Segura, Granja de Rocamora, Guardamar del Segura, Jacarilla, Los Montesinos, Orihuela, Pilar de la Horadada, Rafal, Redován, Rojales, San Fulgencio, San Isidro, San Miguel de Salinas un Torrevieja.

5.   Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

5.1.   Ģeogrāfiskā apgabala specifika

Vēsturiskie dati

No visiem pasaules apgabaliem, kuros audzē citrusaugļus, to audzēšanas tradīcijas ir visdziļāk iesakņojušās Valensijas apgabalā. Ir sastopamas ļoti senas vēsturiskas atsauces uz citrusaugļu esību un to audzēšanu Valensijas apgabalā. Jau Fransesks Ešimeniss [Francesc Eiximenis] (1340–1409) savā darbā Regiment de la Cosa Pública, aprakstot Valensijas skaistumu, piemin apelsīnkoku un citronkoku dārzus. Mincers [Münzer] savā darbā “Ceļojums pa Spāniju un Portugāli” (1494) Valensiju apraksta kā “bagātu ar apelsīnkokiem, citronkokiem, biezmizas citronu kokiem un neskaitāmiem citiem augļukokiem” un piebilst: “Mūs ved aplūkot pilsētas dārzu, kas ir brīnišķi apstādīts ar citronkokiem, apelsīnkokiem, biezmizas citronu kokiem un palmām.” Dioskorīda darba “Par medicīnu” [De Materia Medica] tulkojumā (1570) Laguna sniedz ziņas par apelsīniem un citroniem un norāda, ka “valensieši dēvē apelsīnu par toronja ” (mūsdienu kastīliešu spāņu valodā ar šo vārdu apzīmē greipfrūtus). Botāniķis Kavaniljess [Cavanilles] jau XVIII gs. beigās pieminēja 4 000 tahúllas [sena laukuma mērvienība] lielu Ķīnas apelsīnu koku lauka ražu, kas ir lielāka nekā citu kultūru raža.

Pirmās komerciālās plantācijas svaigu apelsīnu patēriņam parādījās XVIII gs. beigās; to platība pastāvīgi palielinās, un pašlaik tā sasniedz aptuveni 85 000 ha apelsīnkoku, aptuveni 83 000 ha mandarīnkoku un aptuveni 15 000 ha citronkoku. Tas ir ļāvis izstrādāt īpašas metodes un pieeju, kam pamatā ir šīs kultūras optimāla pielāgošana lauksaimnieciski klimatiskajiem apstākļiem un augstas kvalitātes augļu ražošana.

Apelsīnu audzēšanas svarīgumu Valensijas apgabalā apliecina Burrianā [Burriana] (Kasteljonā) izveidotais “Apelsīnu muzejs”.

Dabas specifika

Valensijas apgabalā nokrišņu daudzums sarūk virzienā no ziemeļiem uz dienvidiem: no aptuveni 450 mm Kasteljonas ziemeļos tas sarūk līdz mazāk nekā 300 mm Alikantes dienvidos.

Citronaugļu audzēšana Valensijas apgabalā aptver visas trīs apgabala provinces – Alikanti, Valensiju un Kasteljonu –, un, lai gan tradicionāli audzēšana noritēja piekrastē un upju ielejās, jo iekšzemes teritorijās to apdraudēja sals, pašlaik klimatisko apstākļu pārmaiņu dēļ arī iekšzemes teritorijas ir kļuvušas lieliski piemērotas citrusaugļu audzēšanai, galvenokārt tāpēc, ka tām raksturīgas siltas ziemas, ne sevišķi karstas vasaras, izteikta dienas un nakts temperatūras atšķirība un vēji, kas nav ne pārmēru karsti, ne sausi.

5.2.   Produkta specifika

Apelsīni

Valensijas lauksaimnieku tehniskās prasmes, izcilās zināšanas par šo kultūru, kā arī klimatiskie un augsnes apstākļi palīdz iegūt augļus ar īpašām organoleptiskajām īpašībām – gan garšas ziņā (skābuma un salduma attiecība), gan krāsas (sevišķi intensīvs oranžs tonis), smaržas un sulīguma ziņā.

Valensijas apelsīniem ir plāna miza, maz ārēju plankumu un bojājumu.

Neviens cits ražošanas apgabals nespēj piedāvāt tik daudzveidīgas šķirnes ar īpašu krāsu un nezūdošu smaržu un aromātu.

Mandarīni

Valensijas lauksaimnieku tehniskās prasmes, izcilās zināšanas par šo kultūru, kā arī klimatiskie un augsnes apstākļi palīdz iegūt augļus ar īpašām organoleptiskajām īpašībām – gan garšas ziņā (skābuma un salduma attiecība), gan krāsas (sevišķi intensīvs oranžs tonis), smaržas un sulīguma ziņā.

Valensijas mandarīniem ir plāna miza, maz ārēju plankumu un bojājumu.

Neviens cits ražošanas apgabals nespēj piedāvāt tik daudzveidīgas šķirnes ar īpašu krāsu un nezūdošu smaržu un aromātu. Tāpēc Valensija ir pasaules vadošā mandarīnu eksportētāja.

Citroni

Valensijas lauksaimnieku tehniskās prasmes, izcilās zināšanas par šo kultūru, kā arī klimatiskie un augsnes apstākļi palīdz iegūt augļus ar īpašām organoleptiskajām īpašībām – mīkstums satur daudz sulas ar augstu skābuma līmeni, un augļiem piemīt izteikta krāsa (sevišķi intensīvs dzeltens tonis) un apbrīnojama smarža.

Valensijas citroniem ir plāna miza, maz ārēju plankumu un bojājumu.

5.3.   Saikne starp ģeogrāfisko apgabalu un produkta kvalitāti vai īpašībām (ACVN) vai produkta īpašo kvalitāti, reputāciju vai citām īpašībām (AĢIN)

Apelsīni

Vide, kurā apelsīnus audzē kopš seniem laikiem, kad tos uz Spāniju atveda arābi, piešķir Valensijas apelsīniem visai izteiktas pazīmes, kas tos atšķir no citur audzētiem apelsīniem. Tam ir vairāki iemesli.

Valensijas apelsīni attīstās bez traumām, ko citos reģionos rada raksturīgie karstie un sausie vēji, tāpēc tiem ir plāna miza, maz ārēju plankumu un bojājumu.

Valensijas citrusaugļu audzēšanas apgabali salīdzinājumā ar citiem audzēšanas apgabaliem temperatūras ziņā ir apelsīnu audzēšanas robežzonā, un tas vairāku iemeslu dēļ uzlabo kvalitāti.

1.

Silto ziemu un ne sevišķi karsto vasaru dēļ apelsīni sasniedz savu optimālo gatavību lēni, tādējādi saglabājot vēlamāku skābuma un salduma attiecību nekā apelsīni no karstākiem reģioniem (kam lielākoties raksturīgs pārmērīgs saldums un mazāk izteikta garša). Tāpēc Valensijas apelsīniem ir patīkamāka garša.

2.	Izteiktā dienas un nakts temperatūras atšķirība padara intensīvāku gan apelsīna mizas, gan mīkstuma krāsu. Valensijas apelsīniem ir raksturīgs īpašs oranžs tonis, kas parasti ir intensīvāks nekā citur audzētiem apelsīniem.

3.	Mērenā temperatūra arī pastiprina ēterisko eļļu veidošanos mizā, un tas savukārt ietekmē augļa aromātu.

Tātad ar garšu, krāsu un smaržu saistītās augļu īpašības ietekmē Valensijas citrusaugļu audzēšanas apgabaliem raksturīgie apstākļi.

Vidusjūras klimats, kuram raksturīgas ne sevišķi karstas vasaras un kurā dominē mitri vēji, turklāt vēl papildus pozitīvi ietekmē augļu īpašības, galvenokārt to izskatu.

Mandarīni

Vide, kurā mandarīnus audzē kopš senajiem laikiem, kad tos uz Spāniju atveda arābi, piešķir Valensijas mandarīniem visai izteiktas pazīmes, kas tos atšķir no citur audzētiem mandarīniem. Tam ir vairāki iemesli.

Valensijas mandarīni attīstās bez traumām, ko citos reģionos rada raksturīgie karstie un sausie vēji, tāpēc tiem ir plāna miza, maz ārēju plankumu un bojājumu.

Valensijas citrusaugļu audzēšanas apgabali salīdzinājumā ar citiem audzēšanas apgabaliem temperatūras ziņā ir mandarīnu audzēšanas robežzonā, un tas vairāku iemeslu dēļ uzlabo kvalitāti.

1.

Silto ziemu un ne sevišķi karsto vasaru dēļ mandarīni sasniedz savu optimālo gatavību lēni, tādējādi saglabājot vēlamāku skābuma un salduma attiecību nekā mandarīni no karstākiem reģioniem (kam lielākoties raksturīgs pārmērīgs saldums un mazāk izteikta garša). Tāpēc Valensijas mandarīniem ir patīkamāka garša.

2.	Izteiktā dienas un nakts temperatūras atšķirība padara intensīvāku gan mandarīna mizas, gan mīkstuma krāsu. Valensijas mandarīniem ir raksturīgs īpašs oranžs tonis, kas parasti ir intensīvāks nekā citur audzētiem mandarīniem.

3.	Mērenā temperatūra arī pastiprina ēterisko eļļu veidošanos mizā, un tas savukārt ietekmē augļa aromātu.

Tātad ar garšu, krāsu un smaržu saistītās augļu īpašības ietekmē Valensijas citrusaugļu audzēšanas apgabaliem raksturīgie apstākļi.

Vidusjūras klimats, kuram raksturīgas ne sevišķi karstas vasaras un kurā dominē mitri vēji, turklāt vēl papildus pozitīvi ietekmē augļu īpašības, galvenokārt to izskatu.

Citroni

Vide, kurā citronus audzē kopš senajiem laikiem, kad tos uz Spāniju atveda arābi, piešķir Valensijas citroniem visai izteiktas pazīmes, kas tos atšķir no citur audzētiem citroniem. Tam ir vairāki iemesli.

Valensijas citroni attīstās bez traumām, ko citos reģionos rada raksturīgie karstie un sausie vēji, tāpēc tiem ir plāna miza, maz ārēju plankumu un bojājumu.

Valensijas citrusaugļu audzēšanas apgabali salīdzinājumā ar citiem audzēšanas apgabaliem temperatūras ziņā ir citronu audzēšanas robežzonā, un tas vairāku iemeslu dēļ uzlabo kvalitāti.

1.	Silto ziemu un ne sevišķi karsto vasaru dēļ citroni sasniedz savu optimālo gatavību lēni, tādējādi saglabājot vēlamāku skābuma pakāpi nekā citroni no karstākiem reģioniem (kam lielākoties raksturīga mazāk izteikta garša).

2.	Izteiktā dienas un nakts temperatūras atšķirība padara intensīvāku gan citrona mizas, gan mīkstuma krāsu. Valensijas citroniem ir raksturīgs īpašs dzeltens tonis, kas parasti ir intensīvāks nekā citur audzētiem citroniem.

3.	Mērenā temperatūra arī pastiprina ēterisko eļļu veidošanos mizā, un tas savukārt ietekmē augļa aromātu.

Tātad ar skābumu, krāsu un smaržu saistītās augļu īpašības ietekmē Valensijas citrusaugļu audzēšanas apgabaliem raksturīgie apstākļi.

Vidusjūras klimats, kuram raksturīgas ne sevišķi karstas vasaras un kurā dominē mitri vēji, turklāt vēl papildus pozitīvi ietekmē augļu īpašības, galvenokārt to izskatu.

Atsauce uz specifikācijas publikāciju

https://breu.gva.es/b/P9euad0GUe

---

(1)  Komisijas Deleģētā regula (ES) 2025/27 (2024. gada 30. oktobris), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2024/1143 papildina ar noteikumiem par ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, garantētu tradicionālo īpatnību produktu un fakultatīvo kvalitātes apzīmējumu reģistrāciju un aizsardzību un atceļ Deleģēto regulu (ES) Nr. 664/2014 (OV L, 2025/27, 15.1.2025., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_del/2025/27/oj).

(*1)  Attiecībā pret augļa pilnu svaru. Manuāla izspiešana ar spiedni.

(*2)  Minimālā cukura/skābes attiecība, kā noteikts Komisijas 2011. gada 7. jūnija Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanai attiecībā uz augļu un dārzeņu un pārstrādātu augļu un dārzeņu nozari.