(1)

Ar 2001. gada 5. februāra vēstuli, kas Ģenerālsekretariātā reģistrēta 2001. gada 9. februārī, Itālijas iestādes saskaņā ar EK Līguma 88. panta 3. punkta noteikumiem paziņoja Komisijai par reģionālu likumprojektu kombinētā transporta attīstībai. Paziņojumu reģistrēja Komisijas Ģenerālsekretariātā ar numuru N 134/01.

(2)

Tā kā paziņojums nebija pilnīgs, Komisija prasīja papildu ziņas 2001. gada 5. aprīļa vēstulē D(01) 5496, uz kuru tā saņēma atbildi 2001. gada 20. jūnija vēstulē, ko reģistrēja ar atsauces numuru DG TREN A/61295.

(3)

Komisija 2001. gada 27. augustā nosūtīja Itālijas iestādēm vēstuli ar prasību sniegt turpmāku informāciju. Ar 2001. gada 9. oktobra vēstuli, kas reģistrēta ar atsauces numuru DG TREN A/67862, Itālijas iestādes lūdza pagarināt termiņu, lai atbildētu uz šo prasību. Komisijas dienesti ar 2001. gada 9. novembra vēstuli piešķīra prasīto pagarinājumu. Komisijas pārstāvji un Itālijas iestāžu pārstāvji 2001. gada 19. decembrī sanāca uz apspriedi. Atbilde uz otro prasību sniegt informāciju tika nosūtīta 2002. gada 24. jūlija vēstulē, ko reģistrēja ar atsauces numuru DG TREN A/64121.

(4)

Komisija 2002. gada 7. oktobrī nosūtīja Itālijas iestādēm jaunu prasību sniegt informāciju, uz kuru saņēma atbildi 2002. gada 21. novembra vēstulē (atsauces numurs SG(2002) A/11582). Jauna sanāksme ar Itālijas iestāžu pārstāvjiem notika 2002. gada 18. decembrī.

(5)

Komisija prasīja papildu paskaidrojumus 2003. gada 22. janvāra vēstulē. Atbilde tika nosūtīta ar 2003. gada 25. marta vēstuli (atsauces numurs DG TREN A/16616).

(6)

Pēdējā Komisijas vēstule datēta ar 2003. gada 27. maiju. Atbilde tur izteiktajām prasībām tika nosūtīta ar 2003. gada 4. jūlija vēstuli (atsauces numurs SG A/6389). Pēdējie paskaidrojumi tika nosūtīti ar 2003. gada 17. jūlija vēstuli (atsauces numurs SG A/6942).

(7)

Komisijas 2003. gada 11. novembra lēmums uzsākt procedūru tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (2). Komisija aicināja ieinteresētās aprindas iesniegt par to savus apsvērumus.

(8)

Itālija iesniedza savus apsvērumus ar 2004. gada 27. janvāra vēstuli, ko reģistrēja 2004. gada 28. janvārī.

(9)

No citām ieinteresētām aprindām Komisija nekādus apsvērumus nav saņēmusi.

(10)

Atbalsta pasākums, attiecībā uz kuru uzsāka pārbaudes procedūru, attiecās uz atbalstu darbības uzsākšanai jaunu dzelzceļa un jūras transporta pakalpojumu attīstībai. Reģionālajā likumprojektā paredzētie atbalsta saņēmēji ir preču pārvietošanas nozares uzņēmēji (valsts un privātie), kas saņem atbalstu uz laiku ne ilgāku par trim gadiem, lai ieviestu un sniegtu jaunus pakalpojumus preču pārvadāšanai pa dzelzceļu ar vairākveidu pārkraušanas punkta izmantošanu šā reģiona tirdzniecības ostās un kombinētos terminālos un sniegtu jaunus jūras kabotāžas pakalpojumus no vai uz Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona tirdzniecības ostām (reģionālā likumprojekta Nr. 106/1/A 8. pants).

(11)

Lēmumu uzsākt EK Līguma 88. panta 2. punktā minēto procedūru un prasīt paskaidrojumus Itālijas iestādēm Komisija pieņēma pēc pirmās paziņotā projekta pārbaudes. Bažas tika izteiktas it īpaši par veidu, kādā nodrošināt, lai atbalsta pasākumi būtu reizē gan nepieciešami, gan arī stingri samērīgi.

Komisija izteica šaubas it īpaši par to, kas izklāstīts 12. līdz 17. apsvērumā.

(12)

Atbalsta rentabilitāte. Bez iekšzemes pakalpojumiem bija paredzēts atbalstīt arī pakalpojumu sistēmas izveidi starp Friuli-Venēcijas Džūlijas reģionu un Centrālo Eiropu un Austrumeiropu. Komisija sprieda šādi: lai projekts būtu rentabls ilgtermiņā, Itālijas iestādēm būtu bijis jāpārliecinās, ka ieinteresētās valsts iestādes to atbalstīs.

(13)

Lai izmantotu šos jaunos pakalpojumus, atbalsta saņēmējam vajadzēja tos sniegt par cenām, kas ir samērīgas ar saņemtā atbalsta intensitāti. Tomēr šī prasība nešķiet pietiekama, lai nodrošinātu šo pakalpojumu turpmāku rentabilitāti.

(14)

Samērīgums. Ar paredzēto atbalsta intensitāti – 30 % apmērā no faktiskajām izmaksām (ko veido starpība starp izmaksām, kas radušās atbalsta saņēmējam, un ienākumiem, ko tas guvis no tā pakalpojuma sniegšanas, par kuru saņemts atbalsts) – nebūtu nodrošināts, ka tiek ievērots parastais (3) atbalsta maksimālais apjoms – 30 % no attaisnotajām izmaksām.

(15)

Pārliecīgu konkurences traucējumu novēršana. Atbalsts nedrīkst izraisīt preču pārvadājumu plūsmas pārvietošanos starp blakus esošajām ostām vai pastāvošajiem vairākveidu transporta pakalpojumiem, piesaistot to preču plūsmu, kuras jau pārvadā ar vairākveidu transportu.

(16)

Minētajā likumprojektā nebija paredzēti mehānismi, ar kādiem nodrošinātu, ka atbalsta pasākuma radīto konkurences traucējumu līmenis būtu pieņemams.

(17)

Komisija uzskatīja, ka ar publicēšanu minētā reģiona oficiālajā vēstnesī un sludinājuma ievietošanu vismaz divos dienas laikrakstos (no kuriem viens ir valsts mēroga) vien nepietiek, lai nodrošinātu pārredzamību un vienādu attieksmi pret visiem uzņēmējiem.