<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><JUDGMENT xmlns:fmx="http://opoce" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.55-20141201.xd"><BIB.JUDGMENT><REF.CASE FILE="n.a."><NO.CASE>C‑564/13 P</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62013CJ0564</NO.CELEX><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2015:124">EU:C:2015:124</NO.ECLI><NO.SEQ>0001</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>1</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>8</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>8</PAGE.TOTAL><AUTHOR>CJ</AUTHOR></BIB.JUDGMENT><CURR.TITLE><PAGE.HEADER><P>2015. GADA 26. FEBRUĀRA SPRIEDUMS — LIETA C‑564/13 P</P><P><HT TYPE="ITALIC">PLANET/</HT>KOMISIJA</P></PAGE.HEADER></CURR.TITLE><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">Tiesas spriedums</HT> (piektā palāta)</P><P>2015. gada 26. februārī<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="STAR" NOTE.ID="E0001"><P>Tiesvedības valoda – grieķu.</P></NOTE></P></TI></TITLE><INDEX><KEYWORD>Apelācija</KEYWORD><KEYWORD>LESD 340. panta pirmā daļā</KEYWORD><KEYWORD>Savienības līgumiskā atbildība</KEYWORD><KEYWORD>LESD 272. pants</KEYWORD><KEYWORD>Šķīrējklauzula</KEYWORD><KEYWORD>Sestā pamatprogramma pētniecības, tehnoloģiju attīstības un demonstrējumu pasākumiem</KEYWORD><KEYWORD>Līgumi par projektiem Ontogov, FIT un RACWeb</KEYWORD><KEYWORD>Pieļaujamās izmaksas un Komisijas izmaksātie avansa maksājumi</KEYWORD><KEYWORD>Atzīšanas prasība</KEYWORD><KEYWORD>Jau radušās un aktuālas intereses celt prasību neesamība</KEYWORD></INDEX><JUDGMENT.INIT><P>Lieta C‑564/13 P</P><P>par apelācijas sūdzību atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas statūtu 56. pantam, ko <DATE ISO="20131031">2013. gada 31. oktobrī</DATE> iesniedza</P></JUDGMENT.INIT><PARTIES><PLAINTIFS><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Planet AE Anonymi Etaireia Parochis Symvouleftikon Ypiresion</HT></HT> , Atēnas (Grieķija), ko pārstāv <HT TYPE="ITALIC">V. Christianos</HT> un <HT TYPE="ITALIC">S</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Paliou</HT>, <HT TYPE="ITALIC">dikigoroi</HT>,</P><PARTY.STATUS>apelācijas sūdzības iesniedzēja,</PARTY.STATUS></PLAINTIFS><AGAINST>otra lietas dalībniece –</AGAINST><DEFENDANTS><P><HT TYPE="BOLD">Eiropas Komisija</HT>, ko pārstāv <HT TYPE="ITALIC">R. Lyal</HT>, <HT TYPE="ITALIC">B. Conte</HT> un <HT TYPE="ITALIC">D. Triantafyllou</HT>, pārstāvji, kuriem palīdz <HT TYPE="ITALIC">S. Drakakakis</HT>, advokāts,</P><PARTY.STATUS>atbildētāja pirmajā instancē.</PARTY.STATUS></DEFENDANTS></PARTIES><PREAMBLE><PREAMBLE.INIT><P>TIESA (piektā palāta)</P><P>šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs T. fon Danvics [<HT TYPE="ITALIC">T. von Danwitz</HT>], tiesneši K. Vajda [<HT TYPE="ITALIC">C. Vajda</HT>] (referents), A. Ross [<HT TYPE="ITALIC">A. Rosas</HT>], E. Juhāss [<HT TYPE="ITALIC">E. Juhász</HT>] un D. Švābi [<HT TYPE="ITALIC">D. Šváby</HT>],</P><P>ģenerāladvokāte J. Kokote [<HT TYPE="ITALIC">J. Kokott</HT>],</P><P>sekretāre L. Hjūleta [<HT TYPE="ITALIC">L. Hewlett</HT>], galvenā administratore,</P></PREAMBLE.INIT><GR.VISA><VISA>ņemot vērā rakstveida procesu un <DATE ISO="20140924">2014. gada 24. septembra</DATE> tiesas sēdi,</VISA><VISA>noklausījusies ģenerāladvokātes secinājumus <DATE ISO="20141106">2014. gada 6. novembra</DATE> tiesas sēdē,</VISA></GR.VISA><PREAMBLE.FINAL>pasludina šo spriedumu.</PREAMBLE.FINAL></PREAMBLE><?PAGE NO="2"?><CONTENTS.JUDGMENT><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Spriedums</HT></P></TI></TITLE><NP><NO.P>1</NO.P><TXT>Ar savu apelācijas sūdzību <HT TYPE="ITALIC">Planet AE Anonymi Etaireia Parochis Symvouleftikon Ypiresion</HT> lūdz atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas rīkojumu <HT TYPE="ITALIC">Planet</HT>/Komisija (T‑489/12, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2013:496">EU:T:2013:496</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0001" ID="QS0001"/>pārsūdzētais rīkojums<QUOT.END REF.START="QS0001" CODE="201D" ID="QE0001"/>), ar kuru tā kā acīmredzami nepieņemamu noraidīja prasību, kas bija celta atbilstoši LESD 272. pantam un 340. panta pirmajai daļai un kuras mērķis bija atzīt, ka Eiropas Komisija ir pārkāpusi vairākus ar prasītāju noslēgtos līgumus, noraidot prasītājas personāla izmaksas saistībā ar tās augsta līmeņa darbiniekiem, un tādējādi tās esot bijušas pieļaujamās izmaksas, kuras nav jāatmaksā Komisijai.</TXT></NP><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Tiesvedības priekšvēsture</HT></P></TI></TITLE><NP><NO.P>2</NO.P><TXT>Tiesvedības priekšvēsture pārsūdzētā rīkojuma 1.–22. punktā ir aprakstīta šādi:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><LIST TYPE="OTHER"><ITEM><NP><NO.P><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0002" ID="QS0002"/>1</NO.P><TXT>Prasītāja <HT TYPE="ITALIC">PLANET AE Anonymi Etaireia Parohis Symvouleftikon Ypiresion</HT> ir uzņēmumu un projektu vadības konsultāciju uzņēmums. Tā stratēģijas, informātikas un projektu vadības jomā sadarbojas ar starptautiskiem un Eiropas partneriem, tostarp Komisiju [..].</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>2</NO.P><TXT>Izskatāmā lieta attiecas uz Komisijas tiesībām un pienākumiem, kuri izriet no līgumiem, kas ar prasītāju noslēgti par trim izpētes projektiem. Šo projektu pamatā ir Eiropas Parlamenta un Padomes <DATE ISO="20020627">2002. gada 27. jūnija</DATE> Lēmums Nr. 1513/2002/EK par sesto Eiropas Kopienas pamatprogrammu attiecībā uz pētniecības, tehnoloģijas attīstības un izstāžu pasākumiem, kas veicina Eiropas pētniecības telpas izveidi un jauninājumus (no 2002. līdz 2006. gadam) (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="232" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2002">OV L 232, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>).</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>3</NO.P><TXT>Konkrētāk tie ir līgumi starp Eiropas Kopienu, kuru pārstāv Komisija, un:</TXT><P><LIST TYPE="DASH"><ITEM><P>prasītāju, kura rīkojas kā koordinatore un konsorcija locekle; līgums, kas parakstīts <DATE ISO="20031217">2003. gada 17. decembrī</DATE> par projektu <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0003" ID="QS0003"/>Ontology enabled E‑Gov Service Configuration<QUOT.END REF.START="QS0003" CODE="201D" ID="QE0003"/> (<HT TYPE="ITALIC">Ontogov</HT>, Nr. 507237);</P></ITEM><ITEM><P><HT TYPE="ITALIC">Forschungszentrum Informatik an der Universität Karlsruhe</HT>, kurš rīkojas kā konsorcija, kurā ietilpst prasītāja, koordinators; līgums, kas parakstīts <DATE ISO="20051221">2005. gada 21. decembrī</DATE> par projektu <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0004" ID="QS0004"/>Fostering self-adaptive e‑government service improvement using semantic technologies<QUOT.END REF.START="QS0004" CODE="201D" ID="QE0004"/> (<HT TYPE="ITALIC">FIT</HT>, Nr. 27090);</P></ITEM><ITEM><P>prasītāju, kura rīkojas kā koordinatore un konsorcija locekle; līgums, kas parakstīts <DATE ISO="20051218">2005. gada 18. decembrī</DATE> par projektu <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0005" ID="QS0005"/>Risk Assessment for Customs in Western Balkans<QUOT.END REF.START="QS0005" CODE="201D" ID="QE0005"/> (<HT TYPE="ITALIC">RACWeb</HT>, Nr. 45101) (turpmāk tekstā kopā saukti – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0006" ID="QS0006"/>attiecīgie līgumi<QUOT.END REF.START="QS0006" CODE="201D" ID="QE0006"/>).</P></ITEM></LIST></P></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>4</NO.P><TXT>Attiecīgo līgumu II.24. punkta 1. apakšpunkta a) daļā ir noteikts, ka Savienības finansiālā ieguldījuma pamatā ir līgumslēdzēju paziņotās pieļaujamās izmaksas.</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>5</NO.P><TXT>Atbilstoši attiecīgo līgumu II.8. punktam Komisijai katra pārskata perioda beigās ir jāatlīdzina konsorcija un/vai līgumslēdzēju paziņotās izmaksas, jāizvērtē un jāapstiprina ziņojumi un iesniedzamie rezultāti. Atbilstoši šī paša punkta 4. apakšpunktam Ziņojuma apstiprināšana nenozīmē atbrīvojumu no revīzijas vai pārbaudes, kas var tikt veikta atbilstoši II.29. punkta noteikumiem.</TXT></NP></ITEM><?PAGE NO="3"?><ITEM><NP><NO.P>6</NO.P><TXT>Attiecīgo līgumu II.29. punktā ir noteikts šādi:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="2"><PARAG IDENTIFIER="002.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0007" ID="QS0007"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Jebkurā līguma [spēkā esamības] brīdī un piecu gadu laikā pēc projekta beigām Komisija var veikt revīzijas, piesaistot ārējus zinātnes vai tehnoloģiju revidentus un auditorus vai arī pašas Komisijas dienestus, tostarp [Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai]. Šīs revīzijas var attiekties uz zinātniskiem, finansiāliem, tehnoloģiskiem un citiem aspektiem (piemēram, grāmatvedības un vadības principiem) saistībā ar pareizu projekta un līguma izpildi. Šīs revīzijas veic konfidenciāli. Summas, kas maksājamas Komisijai šo revīziju rezultātu dēļ, var tikt atgūtas, kā norādīts II.31. punktā [..]</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="002.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA>Līgumslēdzēji tieši nodod Komisijas rīcībā visu detalizēto informāciju, ko Komisija var pieprasīt, kad tā pārbauda, vai līgums ir ticis pienācīgi vadīts un izpildīts.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="002.003"><NO.PARAG>3.</NO.PARAG><ALINEA>Līgumslēdzēji piecus gadus pēc projekta beigām saglabā visu ar šo līgumu saistīto dokumentu oriģinālus vai – pienācīgi pamatotos izņēmuma gadījumos – to apliecinātās kopijas. Šos dokumentus pēc pieprasījuma līguma ietvaros veiktas revīzijas laikā nodod Komisijas rīcībā.<QUOT.END REF.START="QS0007" CODE="201D" ID="QE0007"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>7</NO.P><TXT>Atbilstoši attiecīgo līgumu II.31. punkta 1. apakšpunktam, <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0008" ID="QS0008"/>ja līgumslēdzējam kāda summa tikusi samaksāta nepamatoti vai ja atgūšanu pamato līguma noteikumi, līgumslēdzējam ir jāatlīdzina Komisijai konkrētā summa saskaņā ar tās izvirzītajiem nosacījumiem un tās noteiktajā datumā<QUOT.END REF.START="QS0008" CODE="201D" ID="QE0008"/>.</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>8</NO.P><TXT>Visbeidzot atbilstoši attiecīgo līgumu 12. punktam tiem ir piemērojamas Beļģijas tiesības. 13. punktā ir noteikts, ka <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0009" ID="QS0009"/>Vispārējā tiesas vai [..] Tiesas kompetencē ir izšķirt strīdus starp Kopienu un līgumslēdzējiem attiecībā uz šo līgumu spēkā esamību, piemērošanu un interpretāciju<QUOT.END REF.START="QS0009" CODE="201D" ID="QE0009"/>.</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>9</NO.P><TXT>Laika posmā no 2008. gada 17. līdz 21. novembrim, kā arī <DATE ISO="20081204">2008. gada 4. decembrī</DATE> ārpakalpojumu audita sabiedrība Komisijas Komunikācijas tīklu, satura un tehnoloģiju ģenerāldirektorāta (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0010" ID="QS0010"/>Komunikācijas ĢD<QUOT.END REF.START="QS0010" CODE="201D" ID="QE0010"/>) vārdā veica prasītājas finanšu revīziju, kuras centrālais jautājums bija prasītājas noteiktos laika posmos paziņotās izmaksas saistībā ar projektiem <HT TYPE="ITALIC">Ontogov</HT>, <HT TYPE="ITALIC">FIT</HT> un <HT TYPE="ITALIC">RACWeb</HT>.</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>10</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20090408">2009. gada 8. aprīļa</DATE> elektroniskā pasta vēstuli audita sabiedrība prasītājai nosūtīja pagaidu revīzijas ziņojumu, kurā cita starpā bija apšaubītas izmaksas saistībā ar trīs augstākā līmeņa darbiniekiem (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0011" ID="QS0011"/>apstrīdētās izmaksas<QUOT.END REF.START="QS0011" CODE="201D" ID="QE0011"/>).</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>11</NO.P><TXT><DATE ISO="20090529">2009. gada 29. maijā</DATE> prasītāja par minēto pagaidu revīzijas ziņojumu iesniedza savus apsvērumus.</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>12</NO.P><TXT><DATE ISO="20090710">2009. gada 10. jūlijā</DATE> prasītāja iesniedza labotu izmaksu paziņojumu, kurā bija ņemti vērā daži audita sabiedrības ieteikumi.</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>13</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20091111">2009. gada 11. novembra</DATE> vēstuli Komunikācijas ĢD Ārējās revīzijas nodaļa izklāstīja iemeslus, kādēļ tā uztur spēkā pagaidu revīzijas ziņojumā minētos secinājumus, un iesniedza prasītājai galīgo revīzijas ziņojumu.</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>14</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20091223">2009. gada 23. decembra</DATE> vēstuli prasītāja apstrīdēja revīzijas atbilstību un aicināja Komisiju uz tikšanos, lai sniegtu sīkāku informāciju par saviem iebildumiem.</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>15</NO.P><TXT><DATE ISO="20100304">2010. gada 4. martā</DATE> notika prasītājas un Komunikācijas ĢD Ārējās revīzijas nodaļas tikšanās. Tajā tika nolemts, ka prasītāja Komisijai iesniegs papildu informāciju par augstākā līmeņa darbinieku dalību projektos.</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>16</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20100419">2010. gada 19. aprīļa</DATE> vēstuli prasītāja Komisijai iesniedza apsolīto papildu dokumentāciju.</TXT></NP></ITEM><?PAGE NO="4"?><ITEM><NP><NO.P>17</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20100510">2010. gada 10. maija</DATE> vēstuli Komunikācijas ĢD Ārējās revīzijas nodaļa informēja prasītāju par savu nodomu veikt papildu pārbaudi (<HT TYPE="ITALIC">follow-up audit</HT>) tās juridiskajā adresē un iesniedza sarakstu ar dokumentiem, kuri būs jāuzrāda šīs pārbaudes laikā. Minētā pārbaude notika 2010. gada 20.–22. jūlijā.</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>18</NO.P><TXT><DATE ISO="20100903">2010. gada 3. septembrī</DATE> un 9. decembrī prasītāja iesniedza minētajā papildu pārbaudē pieprasīto papildu informāciju.</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>19</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20101222">2010. gada 22. decembra</DATE> vēstuli Komunikācijas ĢD Ārējās revīzijas nodaļa informēja prasītāju, ka tā ir izlēmusi daļēji pārskatīt ziņojuma secinājumus, akceptējot noteiktus izdevumus, tomēr paturot spēkā secinājumus par apstrīdētajām izmaksām.</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>20</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20110211">2011. gada 11. februāra</DATE> vēstuli prasītāja izvirzīja savus iebildumus par revīzijas ziņojuma pārskatītajiem secinājumiem.</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>21</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20120410">2012. gada 10. aprīļa</DATE> vēstuli Komunikācijas ĢD Ārējās revīzijas nodaļa atbildēja, ka tā uztur spēkā gandrīz visus savus secinājumus par apstrīdētajām izmaksām.</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>22</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20120521">2012. gada 21. maija</DATE> vēstuli prasītāja atkārtoti apstiprināja savu nostāju par apstrīdēto izmaksu pieļaujamību.<QUOT.END REF.START="QS0002" CODE="201D" ID="QE0002"/></TXT></NP></ITEM></LIST></QUOT.S></P></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Tiesvedība Vispārējā tiesā un pārsūdzētais rīkojums</HT></P></TI></TITLE><NP><NO.P>3</NO.P><TXT>Ar prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā reģistrēts <DATE ISO="20121108">2012. gada 8. novembrī</DATE>, prasītāja cēla prasību atbilstoši LESD 272. pantam un 340. panta pirmajai daļai ar mērķi atzīt, ka Komisija esot pārkāpusi vairākus ar to noslēgtos līgumus, noraidot attiecīgās izmaksas, un ka tādējādi attiecīgās izmaksas esot bijušas pieļaujamas un nav jāatmaksā Komisijai.</TXT></NP><NP><NO.P>4</NO.P><TXT><DATE ISO="20130124">2013. gada 24. janvārī</DATE> Komisija saskaņā ar Vispārējās tiesas Reglamenta 114. panta 1. punktu izvirzīja iebildi par nepieņemamību. <DATE ISO="20130311">2013. gada 11. martā</DATE> prasītāja iesniedza savus apsvērumus par Komisijas iebildi par nepieņemamību.</TXT></NP><NP><NO.P>5</NO.P><TXT>Ar pārsūdzēto rīkojumu Vispārējā tiesa Komisijas iebildi par nepieņemamību atzina par pamatotu, norādot, ka prasītājai neesot radusies interese celt prasību, kas būtu aktuāla prasības celšanas dienā.</TXT></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Lietas dalībnieču prasījumi Tiesai</HT></P></TI></TITLE><NP><NO.P>6</NO.P><TXT>Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi Tiesai ir šādi:</TXT><P><LIST TYPE="DASH"><ITEM><P>atcelt pārsūdzēto rīkojumu,</P></ITEM><ITEM><P>nodot lietu izskatīšanai Vispārējai tiesai, lai tā lemtu par lietu pēc būtības, un</P></ITEM><ITEM><P>piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.</P></ITEM></LIST></P></NP><NP><NO.P>7</NO.P><TXT>Komisija lūdz Tiesu noraidīt apelācijas sūdzību kā acīmredzami nepamatotu.</TXT></NP></GR.SEQ><?PAGE NO="5"?><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Par apelācijas sūdzību</HT></P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Lietas dalībnieču argumenti</HT></P></TI></TITLE><NP><NO.P>8</NO.P><TXT>Ar vienīgo atcelšanas pamatu apelācijas sūdzības iesniedzēja norāda, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, pārsūdzētā sprieduma 31.–35., 37., 38., 42.–45. un 50. punktā atzīstot, ka apelācijas sūdzības iesniedzējai neesot radusies interese celt prasību atbilstoši LESD 272. pantam un 340. panta pirmajai daļai, kas būtu aktuāla prasības celšanas dienā.</TXT></NP><NP><NO.P>9</NO.P><TXT>Apelācijas sūdzības iesniedzēja uzskata, ka interesei celt prasību, kas nepieciešama, ceļot atzīšanas prasību ar mērķi atzīt Savienības līgumisko atbildību atbilstoši LESD 272. pantam un 340. panta pirmajai daļai, kādu tā bija cēlusi Vispārējā tiesā, ir citāds saturs nekā interesei celt prasību, kas nepieciešama saistībā ar citām Savienības tiesībās paredzētajām prasībām, kā prasību atcelt tiesību aktu vai prasību par zaudējumu atlīdzību.</TXT></NP><NP><NO.P>10</NO.P><TXT>Apelācijas sūdzības iesniedzēja norāda, ka interese celt prasību, kas nepieciešama tādas atzīšanas prasības saistībā, ar kuru lūgts atzīt Savienības līgumisko atbildību, pastāv, ja līgumslēdzējs vai tā kvalificēts pārstāvis konstatē nopietnus, sistemātiskus un atkārtotus līgumtiesību apstrīdēšanas gadījumus, kurš vieš neziņu par ieinteresētās personas tiesību esamību, tvērumu un brīvas īstenošanas iespējamību. Līdz ar to, lai konstatētu interesi celt prasību saistībā ar prasību atzīt Savienības līgumisko atbildību, ir nepieciešams vienīgi galīgs Komisijas nelabvēlīgs akts vai zaudējumu esamības fakts.</TXT></NP><NP><NO.P>11</NO.P><TXT>Šajā lietā apelācijas sūdzības iesniedzēja uzskata, ka tās interese celt prasību nav hipotētiska, bet esoša un aktuāla, jo Komisijas atkārtotā apstrīdēšana esot radījusi neziņu par tās tiesībām augstākā līmeņa darbinieku izmaksas reģistrēt kā tiešas pieļaujamās izmaksas.</TXT></NP><NP><NO.P>12</NO.P><TXT>Ņemot vērā šos principus, apelācijas sūdzības iesniedzēja uzskata, ka Vispārējā tiesa ir kļūdaini piemērojusi prasībai atcelt tiesību aktu nepieciešamo intereses celt prasību kritēriju, proti, galīga akta esamību, to izklāstot pārsūdzētā rīkojuma 34. punktā, lasot kopā ar tā 45., 35., 37., 38. un 42. punktu. Apelācijas sūdzības iesniedzēja arī uzskata, ka Vispārējā tiesa ir kļūdaini piemērojusi prasībai par zaudējumu atlīdzību nepieciešamo intereses celt prasību kritēriju, proti, konkrētu zaudējumu esamību, to izklāstot pārsūdzētā rīkojuma 42.–44. punktā.</TXT></NP><NP><NO.P>13</NO.P><TXT>Apelācijas sūdzības iesniedzēja norāda, ka Vispārējā tiesa pārsūdzētā rīkojuma 50. punktā ir kļūdaini atzinusi, ka tās interese celt prasību varot pastāvēt un būt aktuāla tikai pēc tam, kad Komisija ir izdevusi iekasēšanas rīkojumu vai tamlīdzīgu aktu. Šī prasība radot tiesisku nenoteiktību ilgtermiņā personām, jo tām it kā ir jāgaida iekasēšanas rīkojuma izdošana, kaut arī Komisija viņu no līgumiem izrietošās tiesības jau ir nopietni, atkārtoti un sistemātiski apstrīdējusi.</TXT></NP><NP><NO.P>14</NO.P><TXT>Komisija uzskata, ka Vispārējā tiesa nav pieļāvusi nekādu kļūdu tiesību piemērošanā, atzīdama, ka apelācijas sūdzības iesniedzējai dienā, kad tā iesniedza prasību par līguma noteikumu nepildīšanu atbilstoši LESD 272. pantam un 340. panta pirmajai daļai, nebija pastāvošas aktuālas intereses celt prasību.</TXT></NP><NP><NO.P>15</NO.P><TXT>Pirmkārt, Komisija norāda, ka Vispārējā tiesa pārsūdzēto rīkojumu nav pamatojusi ar prasības atcelt tiesību aktu nosacījumiem. Konkrētāk, Vispārējā tiesa savu vērtējumu neesot balstījusi uz faktu, ka nebija izdots nelabvēlīgs akts LESD 263. panta izpratnē.</TXT></NP><NP><NO.P>16</NO.P><TXT>Otrkārt, Komisija atkārto, ka tā nav apstrīdējusi prasītājas līgumā paredzētās tiesības un tādēļ nav izdevusi paziņojumu par parādu, lai pieprasītu attiecīgo izmaksu atmaksāšanu. Komisija šai ziņā atgādina, ka ar apelācijas sūdzības iesniedzēju noslēgto līgumu II.29. punkta 1. apakšpunktā ir noteikts, ka <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0012" ID="QS0012"/>summas, kas maksājamas Komisijai šo revīziju rezultātu dēļ, var tikt atgūtas<QUOT.END REF.START="QS0012" CODE="201D" ID="QE0012"/>. Atbilstoši šai normai nelabvēlīgs galīgais ziņojums nenozīmē automātisku apstrīdēto izmaksu atmaksāšanu, jo Komisijas<?PAGE NO="6"?> atbildīgajiem dienestiem joprojām ir rīcības brīvība attiecībā uz atmaksāšanas pieprasīšanu. <HT TYPE="ITALIC">A fortiori</HT> konkrēti šajā lietā nelabvēlīgs kāda dienesta sagatavotais ziņojums, kaut arī revīzijas procedūra vēl nav noslēgta, nav uzskatāms par prasītājas līgumisko tiesību apstrīdēšanu. Komisija visbeidzot uzskata, ka līgumslēdzēju starpā vēl nav strīdu, tātad neviena no tām vēl nav veikusi konkrētus pasākumus kāda līguma noteikuma īstenošanai, par kuru to starpā pastāv domstarpības.</TXT></NP><NP><NO.P>17</NO.P><TXT>Treškārt, Komisija norāda, ka apstāklis, ka tā vēl nav izdevusi paziņojumu par parādu, nerada nekādas negatīvas sekas apelācijas sūdzības iesniedzējai. Šī situācija neradot nekādu tiesisku nenoteiktību, jo, pirmkārt, Komisijas iespēja pieprasīt atmaksāšanu ir pakārtota noilgumam atbilstoši valsts līgumtiesību normām un, otrkārt, iespējamajam iekasēšanas rīkojumam esot piemērojama pilnīga pārbaude tiesā.</TXT></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Tiesas vērtējums</HT></P></TI></TITLE><NP><NO.P>18</NO.P><TXT>Vispirms ir jānorāda, ka ar Vispārējās tiesas kancelejā <DATE ISO="20121108">2012. gada 8. novembrī</DATE> iesniegto prasības pieteikumu apelācijas sūdzības iesniedzēja cēla atzīšanas prasību atbilstoši tostarp LESD 272. pantam. Kā savu secinājumu 16. punktā ir norādījusi ģenerāladvokāte, apelācijas sūdzības iesniedzēja ar savu Vispārējā tiesā celto prasību nelūdza nedz Komisijas darbību, nedz tās bezdarbību, bet gan tikai Eiropas Savienības tiesas konstatējumu, ka tā var paturēt Komisijas atbilstoši līgumiem samaksātās summas.</TXT></NP><NP><NO.P>19</NO.P><TXT>Ņemot vērā prasības, ko apelācijas sūdzības iesniedzēja cēla Vispārējā tiesā, atzīšanas raksturu, ir jānoskaidro, vai Savienības tiesas kompetencē ietilpst šādas prasības izskatīšana, lai gan Komisija nedz tiesvedībā Vispārējā tiesā, nedz arī šajā tiesvedībā nav norādījusi uz tiesas kompetences neesamību.</TXT></NP><NP><NO.P>20</NO.P><TXT>Vispār jautājums par Savienības tiesas kompetenci ir jāizvirza tiesai pēc savas ierosmes, pat ja neviens no lietas dalībniekiem to nav darījis (skat. šai ziņā spriedumus Vācija/Augstā iestāde, 19/58, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1960:19">EU:C:1960:19</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 488. punkts, kā arī <HT TYPE="ITALIC">Ferriera Valsabbia</HT> u.c./Komisija, 154/78, 205/78, 206/78, no 226/78 līdz 228/78, 263/78, 264/78, 31/79, 39/79, 83/79 un 85/79, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1980:81">EU:C:1980:81</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 7. punkts). Katrā ziņā lietas dalībnieki ir lūgti sniegt savus apsvērumus par šo Tiesas pēc savas ierosmes izvirzīto jautājumu.</TXT></NP><NP><NO.P>21</NO.P><TXT>Šai ziņā Tiesa jau ir spriedusi, ka, lai gan sakarā ar šķīrējklauzulu, kas noslēgta saskaņā ar LESD 272. pantu, Tiesai var tikt lūgts izskatīt strīdu, piemērojot valsts tiesību normas, kas regulē līgumu, tās kompetenci izskatīt šo strīdu saistībā ar līgumu nosaka tikai šī panta un šķīrējklauzulas noteikumi un to neietekmē valsts tiesību normas, kas varētu radīt šķērsli šai kompetencei (spriedumi Komisija/<HT TYPE="ITALIC">Zoubek</HT>, 426/85, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1986:501">EU:C:1986:501</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 10. punkts, un Komisija/<HT TYPE="ITALIC">Feilhauer</HT>, C‑209/90, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1992:172">EU:C:1992:172</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 13. punkts).</TXT></NP><NP><NO.P>22</NO.P><TXT>Saskaņā ar LESD 272. pantu, lasot kopā ar 256. pantu, Vispārējās tiesas kompetencē ir sniegt nolēmumus pirmajā instancē saskaņā ar šķīrējklauzulu, kas ietverta publisko tiesību vai privāttiesību līgumos, ko noslēgusi Eiropas Savienība vai kas noslēgti tās vārdā.</TXT></NP><NP><NO.P>23</NO.P><TXT>No iepriekš izklāstītā izriet, ka LESD 272. pants ir speciālā norma, kas ļauj vērsties Savienības tiesā saskaņā ar šķīrējklauzulu, kuru līgumslēdzēji ietvēruši publisko tiesību vai privāttiesību līgumos, un to neierobežo Savienības tiesā celtās prasības veids.</TXT></NP><NP><NO.P>24</NO.P><TXT>Tomēr ir jāpārbauda, vai šajā lietā attiecīgajos līgumos ietvertā šķīrējklauzula paredz Vispārējās tiesas kompetenci izskatīt apelācijas sūdzības iesniedzējas celto atzīšanas prasību.</TXT></NP><NP><NO.P>25</NO.P><TXT>Saskaņā ar attiecīgo līgumu 13. punktā ietverto šķīrējklauzulu Vispārējā tiesas vai Tiesas kompetencē atbilstoši ir izšķirt strīdus starp Kopienu un līgumslēdzējiem attiecībā uz šo līgumu spēkā esamību, piemērošanu un interpretāciju. No tā izriet, ka šī šķīrējklauzula arī neierobežo Vispārējās tiesas vai Tiesas kompetenci saistībā ar prasības veidu.</TXT></NP><?PAGE NO="7"?><NP><NO.P>26</NO.P><TXT>Ņemot vērā tās tekstu, šī šķīrējklauzula var būt par pamatu Vispārējās tiesas vai Tiesas kompetencei izskatīt atzīšanas prasību, kāda ir pamatlietā, strīdā starp Savienību un apelācijas sūdzības iesniedzēju par minēto līgumu spēkā esamību, piemērošanu vai interpretāciju.</TXT></NP><NP><NO.P>27</NO.P><TXT>Šai ziņā nav šaubu, ka prasība, ko apelācijas sūdzības iesniedzēja cēla Vispārējā tiesā, bija par attiecīgo līgumu interpretāciju un, konkrētāk, par apstrīdēto izmaksu pieļaujamību atbilstoši šiem līgumiem.</TXT></NP><NP><NO.P>28</NO.P><TXT>Tādējādi Vispārējā tiesa pārsūdzētā rīkojuma 33. punktā atzina, ka apelācijas sūdzība nebija pierādījusi, ka prasības celšanas dienā tās prasība būtu bijusi balstīta uz esošu un aktuālu interesi, kurai nepieciešama tiesiska aizsardzība.</TXT></NP><NP><NO.P>29</NO.P><TXT>Apelācijas sūdzības iesniedzēja uzskata, ka, šādi rīkodamās, Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, jo atzīšanas prasības ietvaros, lai minētā interese būtu radusies, pietiek tikai, ja kāds no līgumslēdzējiem ir nopietni, sistemātiski un atkārtoti apstrīdējis līgumiskās tiesības, tādējādi radot otram līgumslēdzējam neziņu par šo tiesību pastāvēšanu vai tvērumu. Šajā lietā minētais nosacījums esot izpildīts, jo Komisija esot nopietni, sistemātiski un atkārtoti apstrīdējusi prasītājas tiesības uz apstrīdēto izmaksu atlīdzināšanu.</TXT></NP><NP><NO.P>30</NO.P><TXT>Komisija atkārto, ka tā atbilstoši šī sprieduma 16. punktā apkopotajam pamatojumam nav apstrīdējusi apelācijas sūdzības iesniedzējas līgumiskās tiesības. Komisija būtībā norāda, ka dienā, kad apelācijas sūdzības iesniedzēja cēla prasību Vispārējā tiesā, tā vēl nebija pieprasījusi apstrīdēto izmaksu atmaksāšanu, izdodot paziņojumu par parādu, un ka par šo izmaksu pieļaujamību vēl nebija noslēgusies revīzijas procedūra, kuras galīgais ziņojums katrā ziņā nav saistošs Komisijas iekasēšanas dienestiem atbilstoši attiecīgo līgumu II.29. punkta 1. apakšpunktam.</TXT></NP><NP><NO.P>31</NO.P><TXT>Šajā ziņā jāatgādina, ka prasītāja interesei celt prasību, ņemot vērā prasības priekšmetu, ir jāpastāv prasības celšanas brīdī un pretējā gadījumā šāda prasība nav pieņemama (skat. pēc analoģijas un attiecībā uz prasību atcelt tiesību aktu spriedumus <HT TYPE="ITALIC">Wunenburger</HT>/Komisija, C‑362/05 P, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2007:322">EU:C:2007:322</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 42. punkts, kā arī <HT TYPE="ITALIC">Cañas</HT>/Komisija, C‑269/12 P, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:415">EU:C:2013:415</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 15. punkts).</TXT></NP><NP><NO.P>32</NO.P><TXT>Pārsūdzētā rīkojuma 34. punktā izklāstītajos Vispārējās tiesas konstatējumos ir norādīts, ka prasības celšanas dienā Komisijas kompetentais dienests vēl nebija izdevis pieprasījumu atmaksāt saskaņā ar attiecīgajiem līgumiem avansā izmaksātās summas. Turklāt pārsūdzētā rīkojuma 35. punktā Vispārējā tiesa precizēja, ka par apstrīdēto izmaksu pieļaujamību ir jāveic revīzija, kas ir iepriekšēja sagatavošanās procedūra, kura atšķiras no Komisijas operatīvo dienestu veiktās procedūras, kuras noslēgumā iespējami var tikt uzdots summas atmaksāt.</TXT></NP><NP><NO.P>33</NO.P><TXT>Turklāt no pārsūdzētā rīkojuma 36.–39. punkta izriet, ka minētā revīzijas procedūra dienā, kad apelācijas sūdzības iesniedzēja cēla prasību, vēl nebija noslēgusies un ka Komisijas dienests, kurš šo revīziju veica, turpināja ar apelācijas sūdzības iesniedzēju sazināties vēl pēc tam par iespējamiem grozījumiem šīs revīzijas pagaidu secinājumos.</TXT></NP><NP><NO.P>34</NO.P><TXT>Ņemot vērā šī sprieduma 32. un 33. punktā atgādinātos apstākļus, apelācijas sūdzības iesniedzēja nevar pamatoti apgalvot, ka dienā, kad tā cēla prasību Vispārējā tiesā, tai bija pastāvoša un aktuāla interese celt prasību.</TXT></NP><NP><NO.P>35</NO.P><TXT>Tā kā apstrīdēto izmaksu pieļaujamība joprojām tiek izskatīta revīzijas procedūrā, kuras galīgais ziņojums katrā ziņā nebūs saistošs Komisijas iekasēšanas dienestiem, ir jāatzīst, ka Komisija vēl nav pieņēmusi galīgo lēmumu par to, kuras izmaksas tā neatzīst par pieļaujamām atbilstoši attiecīgo līgumu noteikumiem. Vēl nav arī skaidrs, vai un cik lielā apmērā minētās izmaksas varētu būt par pamatu tam, lai Komisija izdotu atmaksāšanas pieprasījumu. Līdz ar to apelācijas sūdzības iesniedzējai prasības celšanas brīdī nebija intereses to celt.</TXT></NP><?PAGE NO="8"?><NP><NO.P>36</NO.P><TXT>No iepriekš izklāstītā izriet, ka Vispārējā tiesa nav pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, atzīstot, ka prasītājai prasības celšanas dienā nebija pastāvošas un aktuālas intereses celt prasību, kurai būtu nepieciešama tiesiska aizsardzība.</TXT></NP><NP><NO.P>37</NO.P><TXT>No iepriekš izklāstītā izriet, ka pamats, ko apelācijas sūdzības iesniedzēja izvirzījusi savas apelācijas sūdzības pamatojumam, nevar tikt apmierināts un līdz ar to apelācijas sūdzība ir noraidāma kopumā.</TXT></NP></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Par tiesāšanās izdevumiem</HT></P></TI></TITLE><NP><NO.P>38</NO.P><TXT>Saskaņā ar Tiesas Reglamenta 184. panta 2. punktu, ja apelācijas sūdzība ir nepamatota, Tiesa lemj par tiesāšanās izdevumiem. Atbilstoši Reglamenta 138. panta 1. punktam, kas piemērojams apelācijas tiesvedībā, pamatojoties uz Reglamenta 184. panta 1. punktu, lietas dalībniekam, kam spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kam spriedums ir labvēlīgs.</TXT></NP><NP><NO.P>39</NO.P><TXT>Tā kā Komisija nav prasījusi piespriest apelācijas sūdzības iesniedzējai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, pēdējā minētā un Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.</TXT></NP></GR.SEQ></GR.SEQ><JURISDICTION><INTRO>Ar šādu pamatojumu Tiesa (piektā palāta) nospriež:</INTRO><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">1)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">apelācijas sūdzību noraidīt;</HT></TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">2)</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Planet AE Anonymi Etaireia Parochis Symvouleftikon Ypiresion</HT> un Eiropas Komisija savus tiesāšanās izdevumus sedz pašas.</HT></TXT></NP></ITEM></LIST></JURISDICTION></CONTENTS.JUDGMENT><SIGNATURE.CASE><SIGNATORY><P>[Paraksti]</P></SIGNATORY></SIGNATURE.CASE></JUDGMENT>