EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 27.10.2026

COM(2026) 1037 final

2026/0340(COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par lietu pārvaldības digitalizāciju atgriešanas, atpakaļuzņemšanas un reintegrācijas jomā un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1726, (ES) 2018/1860, (ES) 2019/817 un (ES) 2019/818

{SEC(2026) 1037 final} - {SWD(2026) 1037 final} - {SWD(2026) 1038 final} - {SWD(2026) 1039 final}

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Eiropas migrācijas un patvēruma sistēmas darbība un ilgtspēja ir atkarīga no visaptverošas sistēmas, kas ilgtermiņā pārvalda migrāciju. Eiropas sistēmas integritātei ir nepieciešama to trešo valstu valstspiederīgo efektīva atgriešana, kuriem nav tiesību uzturēties Eiropas Savienībā (“ES” jeb “Savienība”).

Saskaņā ar jauno pieeju migrācijai, kas izklāstīta Eiropas Patvēruma un migrācijas stratēģijā 1(1), ES tagad ir stingri noteikumi un mūsdienīgāki noteikumi par atgriešanu. Jaunā Atgriešanas regula 2(2) stiprina kopējo pieeju atgriešanai, izmantojot efektīvākas procedūras, ciešāku sadarbību starp dalībvalstīm un ar trešām valstīm un instrumentus atgriešanas īstenošanas atbalstam. Atgriešanas procesu vienkāršošana un automatizācija var vēl vairāk palīdzēt samazināt valsts iestāžu administratīvo slogu un darba slodzi, tādējādi vienkāršojot atgriešanas sistēmu un palielinot tās efektivitāti. Atgriešanas regula ir cieši saistīta ar Migrācijas un patvēruma pakta noteikumiem, kas novērš nepilnības starp patvēruma piešķiršanu un atgriešanu, tostarp izmantojot procedūras pie ārējām robežām, un stiprina sadarbību starp dažādām iestādēm dalībvalstīs un starp tām, ar Eiropas Savienības aģentūrām un ar trešām valstīm.

ES ir guvusi panākumus atgriešanas efektivitātes stiprināšanā. Dalībvalstis 2025. gadā izdeva 487 285 izbraukšanas rīkojumus, un 136 665 trešo valstu valstspiederīgie, kas ES uzturējās nelikumīgi, tika faktiski atgriezti, kas atbilst 28 % atgriešanas rādītājam. Lai gan šis atgriešanas rādītājs ir nepārprotams uzlabojums salīdzinājumā ar 2024. gadu (atgriešanas rādītājs – 24 %), joprojām ir jāpanāk ievērojams progress, lai nodrošinātu, ka visi trešo valstu valstspiederīgie, kuriem izdots izbraukšanas rīkojums, tiek faktiski atgriezti.

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija veic papildu pasākumus, lai vēl vairāk uzlabotu atgriešanas efektivitāti, nākot klajā ar šo jauno iniciatīvu, ar ko izveido kopīgu digitālo pamatu, savienojot attiecīgās iestādes, procesus un rīkus. Turklāt līdztekus šai iniciatīvai Komisija arī ierosina pārskatīt Frontex pilnvaras, lai ievērojami stiprinātu tās kā Savienības dalībnieka lomu kopīgajā atgriešanas sistēmā. Kopā ar jauno Atgriešanas regulu šīs iniciatīvas atspoguļo ES pastiprināto mērķi panākt ātru un efektīvu atgriešanu kā labi pārvaldītas ES migrācijas sistēmas neatņemamu sastāvdaļu.

Digitalizācija ir svarīgs instruments ES rīkkopā, kuras nolūks ir padarīt atgriešanu efektīvāku, atbalstīt ar Atgriešanas regulu ieviestās jaunās kopējās ES atgriešanas sistēmas īstenošanu un samazināt administratīvo slogu. Tā kā digitālās sistēmas nodrošina efektīvākas procedūras un koordināciju, kā arī uzticamāku datu vākšanu, tām ir izšķiroša nozīme migrācijas politikas un noteikumu efektīvā izstrādē, izpildē un uzraudzībā. Tās palīdz izveidot modernus, drošus un efektīvus instrumentus, lai uzlabotu atgriešanas lēmumu pieņemšanas kvalitāti, konsekvenci un savlaicīgumu un uzlabotu izpildi. Digitalizācija palīdzēs darīt informāciju pieejamu, kur un kad tā ir vajadzīga, automatizēt procesus, samazināt manuālo darbu un administratīvo slogu, atvieglot sadarbību starp iestādēm un uzlabot atgriešanas uzraudzību un īstenošanu. Tādējādi lietu pārvaldības digitalizācija atgriešanas, atpakaļuzņemšanas un reintegrācijas jomā ir svarīgs kopējās ES atgriešanas sistēmas veicinātājs, kas papildina Frontex pastiprināto operatīvo lomu atgriešanas jomā un palīdz ES vērienīgākos mērķus atgriešanas jomā pārvērst koordinētākā, efektīvākā un lietderīgākā rīcībā.

Neraugoties uz ievērojamajiem centieniem valstu un ES līmenī pēdējos gados, digitālā vide ar atgriešanu saistītu lietu pārvaldībai joprojām ir sadrumstalota, ar nevienmērīgu attīstību, lielām atšķirībām datu pieejamībā, funkcionalitātē un sadarbspējā, kā arī ierobežotu datu kopīgošanu. Pirmkārt, informācija, kas vajadzīga, lai efektīvi veiktu atgriešanas, atpakaļuzņemšanas un reintegrācijas procesus, nav viegli pieejama visām attiecīgajām iestādēm. Pieejamie dati, kas vajadzīgi, lai ātri pabeigtu šos procesus, nav pietiekami kopīgoti un pieejami vienā un tajā pašā dalībvalstī, starp dalībvalstīm (un starp dalībvalstīm un Frontex) un starp dalībvalstīm (vai Frontex) un trešām valstīm. Otrkārt, migrācijas iestādēm ir uzlikts pārmērīgs administratīvais slogs. Treškārt, ir vajadzīga detalizētāka un ātri pieejama statistika par atgriešanu, atpakaļuzņemšanu un reintegrāciju.

Šīm problēmām ir trīs galvenie cēloņi. Pirmkārt, lietu pārvaldības digitalizācija atgriešanas, atpakaļuzņemšanas un reintegrācijas jomā visā ES joprojām ir nepietiekama un sadrumstalota. Valstu atgriešanas sistēmas ievērojami atšķiras pieejamības, funkcionalitātes un sadarbspējas ziņā, un tās bieži vien nav savienotas ar esošajiem ES atpakaļuzņemšanas un reintegrācijas instrumentiem. Arī pārvaldība ir līdzīgi sadrumstalota, un pienākumi ir sadalīti starp dalībvalstīm, ES aģentūrām un trešo valstu partneriem, kā rezultātā standartiem trūkst konsekvences, vajadzīgi sarežģīti datu aizsardzības pasākumi un rodas atkarība no ārējā finansējuma un sadarbības. Otrkārt, pat tad, ja ir ieviestas un integrētas digitālas lietu pārvaldības sistēmas, šo sistēmu funkcijas bieži vien ir nepietiekamas. Tādas svarīgas funkcijas kā termiņu pielāgošana vai atgriešanas lēmumu automātiska pēcpārbaude tiek īstenotas reti. Tehniski ierobežojumi, piemēram, savienojuma ar Šengenas Informācijas sistēmu vai vienota identifikatora trūkums, var izraisīt lietu dublēšanos un radīt neuzticamu statistiku. Treškārt, pietiekami skaidra juridiskā pamata trūkums attiecībā uz datu kopīgošanu un IT sistēmu izstrādi ierobežo esošo IT sistēmu izmantošanu un kavē jaunu sistēmu izstrādi.

Ņemot vērā iepriekš minēto, šā priekšlikuma mērķis ir atbalstīt Atgriešanas regulā paredzēto noteikumu par to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu, atpakaļuzņemšanu un reintegrāciju, kuri Savienībā uzturas nelikumīgi, efektīvāku un lietderīgāku īstenošanu un palīdzēt īstenot jauno pieeju migrācijai. Nodrošinot digitālos līdzekļus, kas vajadzīgi, lai atbalstītu jauno kopīgo noteikumu īstenošanu, priekšlikums palīdzēs uzlabot kopējās atgriešanas sistēmas praktisko efektivitāti un darbspēju, ko nodrošinās vienkāršākas un automatizētākas darbplūsmas, kas samazina administratīvo slogu. Ilgtermiņā tas būtu pirmais solis ceļā uz visaptverošu, integrētu un digitalizētu ES migrācijas pārvaldības sistēmu, kas neaprobežotos tikai ar atgriešanas, atpakaļuzņemšanas un reintegrācijas procesiem un varētu aptver citus migrācijas procesus, piemēram, patvēruma piešķiršanu.

Iniciatīvas mērķis ir uzlabot datu apmaiņu starp kompetentajām iestādēm saskaņā ar datu aizsardzības noteikumiem, lai nodrošinātu, ka ir pieejama informācija, kas nepieciešama atgriešanas, atpakaļuzņemšanas un reintegrācijas procesu veikšanai un uzraudzībai; ievērojami samazināt valsts iestāžu administratīvo slogu un darba slodzi; veicināt atgriešanas, atpakaļuzņemšanas un reintegrācijas procesu digitalizāciju un novērst esošo IT sistēmu ierobežotās funkcijas, lai nodrošinātu, ka procesi un ziņošanas prasības ir digitalizētākas, vienkāršotākas un automatizētākas; un uzlabot datu vākšanu, lai varētu automātiski izveidot precīzāku un detalizētāku statistiku un nodrošināt tās savlaicīgu pieejamību.

•Saskanība ar spēkā esošajiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

Eiropas Komisijas priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas politikas pamatnostādnēs 2024.–2029. gadam ir paziņots par jaunu kopīgo pieeju atgriešanas jomā, kura ietvers jaunu tiesisko regulējumu, kas ļaus paātrināt un vienkāršot procesu, nodrošinot atgriešanas cieņpilnu norisi, digitalizētu lietu pārvaldību un atgriešanas lēmumu savstarpēju atzīšanu Eiropā 3(3). Migrācijas un patvēruma paktā aicināts pilnībā izmantot digitālo sistēmu potenciālu, lai procedūras migrācijas jomā padarītu efektīvākas.

ES stratēģijā par brīvprātīgu atgriešanos un reintegrāciju 4(4) un ES atgriešanas koordinatora darbības stratēģijā efektīvākai atgriešanai 5(5) tika uzsvērts, cik svarīgi ir pilnībā izmantot digitālo sistēmu potenciālu, lai uzlabotu efektivitāti. Šis punkts ir pieminēts arī Komisijas 2025. gada darba programmā 6(6), un Komisijas 2026. gada darba programmā 7(7) atgriešanas procesa digitalizācija ir minēta kā veids, kā turpināt darbu pie kopīgās Eiropas atgriešanas sistēmas modernizācijas, un kā iniciatīva ar spēcīgu vienkāršošanas dimensiju. Eiropas patvēruma un migrācijas pārvaldības ilgtermiņa stratēģijā vēlreiz tika uzsvērts, ka digitālu lietu pārvaldības sistēmu izstrāde atgriešanas, reintegrācijas un atpakaļuzņemšanas jomā vēl vairāk palīdzēs samazināt valstu iestāžu administratīvo darba slodzi, vienkāršojot un automatizējot procesus.

Atgriešanas regulā ir noteikts, ka digitālās sistēmas atgriešanas, atpakaļuzņemšanas un reintegrācijas procesu pārvaldībai ir viens no kopējās atgriešanas sistēmas komponentiem 8(8), ņemot vērā, ka digitālās sistēmas ir būtiskas, lai atbalstītu atgriešanas noteikumu efektīvu īstenošanu, tostarp lai nodrošinātu digitālās funkcijas, kas atbalsta atgriešanas lēmumu obligātu savstarpēju atzīšanu. Atgriešanas regulā ir noteikti skaidri juridiskie pamati to datu kopīgošanai un nosūtīšanai, kuri vajadzīgi, lai pabeigtu atgriešanas, atpakaļuzņemšanas un reintegrācijas procesus saskaņā ar piemērojamajiem datu aizsardzības noteikumiem, bet nav aplūkoti tehniskie līdzekļi, ar kuriem šādi dati būtu jākopīgo un jānosūta. Šo tehnisko līdzekļu sīks izklāsts palīdzēs nodrošināt, ka tiek ieviesti un ievēroti atbilstoši tehniskie un organizatoriskie pasākumi.

Vienlaikus Komisija nāk klajā ar ierosinājumu pārskatīt Frontex pilnvaras, lai paplašinātu arī tās kā ES dalībnieka lomu kopīgajā atgriešanas sistēmā. Pārskatītajās pilnvarās aģentūrai tiks uzticēti pienākumi un paredzētas spējas, kas nepieciešamas, lai veicinātu atgriešanas, atpakaļuzņemšanas un reintegrācijas digitalizāciju, radot sinerģiju ar šo priekšlikumu un palīdzot izveidot kopīgu digitālo pamatstruktūru, kas vajadzīga integrētākai, efektīvākai un lietderīgākai atgriešanas sistēmai visā ES.

•Saskanība ar citām Savienības politikas jomām

Priekšlikums atbilst plašākajam ES mērķim rast un veicināt Eiropas risinājumus digitālajā laikmetā, vienkāršot procesus un samazināt attiecīgo valsts un ES iestāžu administratīvā darba slodzi. Attiecīgā gadījumā jaunizveidoto sistēmu funkcijās būtu jāizmanto mākslīgā intelekta sistēmas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2024/1689 9(9).

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

ES rīcības juridiskais pamats ir Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 79. panta 2. punkta c) apakšpunkts. Minētais pants pilnvaro Eiropas Parlamentu un Padomi pieņemt pasākumus nelegālās imigrācijas un neatļautas uzturēšanās jomā, tostarp attiecībā uz to personu izraidīšanu un repatriāciju, kuras ES uzturas neatļauti. Šajā nolūkā ir jāizstrādā un jāīsteno efektīvas digitālās lietu pārvaldības sistēmas atgriešanas, atpakaļuzņemšanas un reintegrācijas jomā.

Turklāt priekšlikuma pamatā ir LESD 77. panta 2. punkta b) un d) apakšpunkts, lai varētu piemērot mērķtiecīgos Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. maija Regulas (ES) 2019/817 10(10) grozījumus. LESD 77. panta 2. punkta b) un d) apakšpunkts pilnvaro Eiropas Parlamentu un Padomi pieņemt pasākumus attiecībā uz pārbaudēm, ko veic personām, kuras šķērso ārējās robežas, un jebkurus pasākumus, kas vajadzīgi, lai pakāpeniski izveidotu integrētu ārējo robežu pārvaldības sistēmu.

•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)

Konstatētās problēmas nevar efektīvi atrisināt valsts līmenī. Ņemot vērā pašreizējās digitālās vides lielo sadrumstalotību, bez ES koordinācijas un atbilstoša ES tiesiskā regulējuma dalībvalstis turpinās izstrādāt izolētas sistēmas, kas izraisīs neefektivitāti, nevienmērīgu digitalizāciju un augstākas izmaksas. Tas kavētu kopīgo atgriešanas noteikumu, tostarp jaunās Atgriešanas regulas, īstenošanu, kā rezultātā atgriešanas līmenis nebūtu optimāls. Tas ietekmētu arī Migrācijas un patvēruma pakta noteikumu pienācīgu darbību un Šengenas zonu.

ES līmeņa intervence ir būtiska, lai nodrošinātu attiecīgo IT sistēmu savstarpēju savienojamību starp dalībvalstīm, arī izmantojot ES informācijas sistēmas, konsekventu datu apmaiņu un darbības efektivitāti visās dalībvalstīs. Tikai koordinēta pieeja ES līmenī var saskaņoti risināt pārrobežu sarežģījumus, ar kuriem pašlaik saskaras dalībvalstis, piemēram, attiecībā uz nepietiekamu datu apmaiņu starp dalībvalstīm.

•Proporcionalitāte

Lai risinātu konstatētās problēmas, priekšlikumā ir paredzēts risinājums, kura pamatā ir daļēji decentralizēta pieeja, kas balstīsies uz esošajām sistēmām valsts un ES līmenī.

Attiecībā uz atgriešanas lietu pārvaldību šis risinājums nodrošinās dalībvalstīm elastību, kas ļauj balstīt to atgriešanas lietu pārvaldības sistēmas (“valsts RECAMAS”) vai nu uz dokumenta paraugu un specifikācijām, ko izstrādājusi Frontex (“RECAMAS modelis”), vai uz IT references īstenošanu, ko veido vairāki digitāli moduļi, kurus izstrādājusi Frontex un kuru pamatā ir RECAMAS modelis (“Frontex RECAMAS”), vai uz abu kombināciju. Šī pieeja ļaus dalībvalstīm balstīties uz iepriekšējiem ieguldījumiem, vienlaikus nodrošinot konverģenci virzībā uz vienotu satvaru.

Lietu pārvaldības sistēmas atpakaļuzņemšanas (iRCMS) un reintegrācijas (RIAT) jomā tiks nodrošinātas ES līmenī.

Pamatojoties uz esošajām sistēmām un īstenojot daļēji decentralizētu pieeju, priekšlikums nepārsniedz to, kas ir nepieciešams, lai atrisinātu konstatētās problēmas.

•Juridiskā instrumenta izvēle

Regula ir vispiemērotākais instruments vēlamo politikas mērķu sasniegšanai, ņemot vērā mērķi izveidot jaunu integrētu digitālo lietu pārvaldības sistēmu gan valsts, gan ES līmenī.

Regulas ir saistošas, tieši piemērojamas visās dalībvalstīs un nodrošina vienotus noteikumus visā ES. Pašreizējās sadrumstalotības un nekonsekvences problēmas saistībā ar atgriešanas, atpakaļuzņemšanas un reintegrācijas procesu digitālo pārvaldību lielā mērā izraisa valstu atšķirīgās pieejas. Tāpēc šīs problēmas vislabāk var risināt ar regulu.

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANOS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Ex post izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaudes

Neattiecas

•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

2025. gadā tika veikts rūpīgs un plašs apspriešanās process ar visām attiecīgajām ieinteresētajām personām.

Tika intervētas ES dalībvalstu un asociēto Šengenas valstu iestādes, attiecīgās ES aģentūras un iestādes (eu-LISA, Frontex, Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs), kā arī pilsoniskās sabiedrības organizācijas, starptautiskās organizācijas, akadēmiskās aprindas un reintegrācijas partneri.

Ir veiktas trīs dažādas rakstiskas aptaujas, kuru respondenti bija triju veidu ieinteresētās personas (t. i., ES dalībvalstu un asociēto Šengenas valstu iestādes, pilsoniskās sabiedrības organizācijas un starptautiskās organizācijas).

Tika publicēts uzaicinājums iesniegt atsauksmes, kas bija atvērts no 2025. gada 7. novembra līdz 2025. gada 5. decembrim. Tika saņemtas 11 atbildes no septiņiem ES pilsoņiem, vienas starptautiskas organizācijas, vienas nevalstiskās organizācijas, vienas profesionālas organizācijas un viena uzņēmuma / saimnieciskās darbības veicēja.

2025. gada 30. septembrī notika darbseminārs, kurā piedalījās dalībvalstu, asociēto Šengenas valstu un Komisijas pārstāvji.

Komisija 2025. gada 9. decembrī rīkoja ieinteresēto personu sanāksmi, kurā piedalījās dalībvalstu, asociēto Šengenas valstu un Frontex pārstāvji.

•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

Neattiecas

•Ietekmes novērtējums

Priekšlikumam ir pievienots ietekmes novērtējums.

•Normatīvā atbilstība un vienkāršošana

Neattiecas

•Pamattiesības

Ietekmes novērtējuma ietvaros ir novērtēta ierosināto pasākumu ietekme uz pamattiesībām. Ir konstatēts, ka priekšlikumā ir ievērotas pamattiesības.

Riski var rasties, ja dažādu IT sistēmu pārvaldība nav pietiekami skaidri definēta, tādējādi radot grūtības noteikt dažādo datu apstrādātāju un pārziņu uzdevumus un pienākumus, kā arī piemērojamos datu aizsardzības noteikumus. Šos riskus mazina, paredzot skaidrus nosacījumus par sistēmu pārvaldību un atbilstošajiem piemērojamajiem noteikumiem. Uzdevumi un pienākumi saskaņā ar datu aizsardzības noteikumiem tiks skaidri sadalīti (t. i., tiks noteikts, kurš ir pārzinis un kurš ir apstrādātājs).

Ir nodrošināta atbilstība Vispārīgajai datu aizsardzības regulai un regulai par datu aizsardzību ES iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās. Priekšlikumā ir paredzēti vairāki aizsardzības pasākumi, tostarp šifrēšana, piekļuves kontrole un revīzijas reģistrēšana.

4.IETEKME UZ BUDŽETU

Kā izklāstīts pievienotajā tiesību akta finanšu un digitālajā pārskatā, ES un dalībvalstu līmenī nepieciešamās investīcijas ir saderīgas ar ierosināto daudzgadu finanšu shēmu (DFS) 2028.–2034. gadam, un tās varētu finansēt 2028.–2034. gada DFS laikā.

Lai izstrādātu un uzlabotu savas valsts RECAMAS, dalībvalstis varēs izmantot līdzekļus, kas piešķirti saskaņā ar to valsts programmām, ievērojot priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko nosaka Savienības atbalstu patvēruma, migrācijas un integrācijas jomā laikposmam no 2028. līdz 2034. gadam 11(11).

Frontex RECAMAS, iRCMS, RIAT un droša saziņas kanāla (“saziņas portāls”) izstrāde un uzturēšana tiks finansēta no ES budžeta.

5.CITI ELEMENTI

•Īstenošanas plāni un uzraudzīšanas, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

Tiesību akta priekšlikumā ir iekļauti noteikumi par uzraudzību un izvērtēšanu, pamatojoties uz tālāk norādītajiem rādītājiem.

Konkrētais mērķis Nr. 1. Datu kopīgošanas uzlabošana

•To datu kopu skaits par atgriešanas, atpakaļuzņemšanas un reintegrācijas lietām, ko pieprasījušas dalībvalstis un kas darītas pieejamas citām dalībvalstīm piemērojamajos termiņos, kuri noteikti Atgriešanas regulā.

•Ar iRCMS starpniecību apstrādāto atpakaļuzņemšanas pieprasījumu skaits.

Konkrētais mērķis Nr. 2. Atgriešanas, atpakaļuzņemšanas un reintegrācijas procesu digitalizācija, automatizācija un vienkāršošana

•Ieviesto valsts RECAMAS skaits.

•To dalībvalstu skaits, kuras izmanto Frontex RECAMAS vai tās daļas.

•To valsts RECAMAS skaits, kurās ir integrēti iRCMS un RIAT.

•To valsts RECAMAS skaits, kuras ir savienotas ar Eiropas meklēšanas portālu (“ESP”), centrālo ziņošanas un statistikas repozitoriju (“CRRS”) un Šengenas Informācijas sistēmu (“SIS”).

•Ar saziņas portālu savienoto valsts RECAMAS skaits.

•Racionalizēto vai automatizēto apakšprocesu skaits.

•Katras atgriešanas, atpakaļuzņemšanas un reintegrācijas lietas vidējais apstrādes ilgums.

•Jaunajās procedūrās un IT sistēmās apmācīto darbinieku skaits.

Konkrētais mērķis Nr. 3. Precīzas statistikas izveides nodrošināšana

•Automātiski izveidoto statistikas datu kopu skaits (saskaņā ar Atgriešanas regulu).

•To statistikas datu kopu skaits (saskaņā ar Atgriešanas regulu), kas iesniegtas Atgriešanas regulā noteiktajos piemērojamajos termiņos.

Jauno noteikumu piemērošanas uzraudzība tiks veikta, arī izmantojot Šengenas izvērtēšanas un uzraudzības mehānismu.

•Detalizēts konkrētu priekšlikuma noteikumu skaidrojums

Pirmā nodaļa attiecas uz vispārīgiem noteikumiem (1.–6. pants). Tajā ir noteikts regulas priekšmets (1. pants) un attiecīgās definīcijas (2. pants). Nodaļā ir noteikta IT arhitektūra, ko veido vairāki digitālie komponenti (3. pants), un lietu pārvaldības digitalizācijas mērķi atgriešanas, atpakaļuzņemšanas un reintegrācijas jomā (4. pants). Tajā ir precizēta esošo ES informācijas sistēmu un sadarbspējas komponentu (5. pants) un citu attiecīgo valsts IT sistēmu (6. pants) loma.

Otrā nodaļa (7.–14. pants) attiecas uz lietu pārvaldības sistēmām un pievēršas jautājumiem par datu reģistrēšanu (7. pants), aplūkošanu (8. pants), labošanu un dzēšanu (9. pants). Tajā ir noteiktas kopīgās funkcionālās iespējas, kuras vajadzētu nodrošināt trim gaidāmajām IT sistēmām atgriešanas, atpakaļuzņemšanas un reintegrācijas jomā (10. pants), un konkrētās galvenās funkcionālās iespējas, kuras vajadzētu nodrošināt katrai atsevišķai sistēmai, proti, valsts atgriešanas lietu pārvaldības sistēmai (“valsts RECAMAS”) (11. pants), ES integrētajai atpakaļuzņemšanas lietu pārvaldības sistēmai (“iRCMS”) (12. pants) un ES reintegrācijas lietu pārvaldības sistēmai (“RIAT”) (13. pants). Ar to tiek izveidots saziņas kanāls starp migrācijas iestādēm (“saziņas portāls”) (14. pants).

Trešā nodaļa attiecas uz sistēmu izstrādi un darbību un attiecīgajiem pienākumiem (15.–26. pants). Uzdevumi un pienākumi ir noteikti izstrādes posmam (15. pants), un atbilstošā IT pārvaldība tiek noteikta, izveidojot programmas vadības valdi, kas atspoguļo to, kas parasti tiek darīts citu IT sistēmu izstrādei (16. pants). Ir noteiktas lomas un pienākumi attiecībā uz sistēmu darbības pārvaldību (17. pants), un ir iekļauti īpaši noteikumi par datu drošību (18. pants), reģistra ierakstu glabāšanu (19. pants), datu saglabāšanu (20. pants), datu subjektu tiesībām (21. pants), statistiku (22. pants), atbildību par personas datu apstrādi (23. pants), darbinieku apmācību (24. pants), nepieciešamo sadarbību starp valstu datu aizsardzības uzraudzības iestādēm un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju (25. pants) un sodiem par regulas neievērošanu (26. pants).

Ceturtajā nodaļā ir aplūkoti mērķtiecīgi grozījumi citos ES tiesību aktos (27.–30. pants), konkrētāk:

•Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2018/1726 (2018. gada 14. novembris) par Eiropas Savienības Aģentūru lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (eu-LISA), jo eu-LISA pilnvaras tiks paplašinātas, lai atbalstītu Frontex un izveidotu saziņas portālu (27. pants);

•Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2018/1860 (2018. gada 28. novembris) par Šengenas informācijas sistēmas izmantošanu to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanai, kuri dalībvalstīs uzturas nelikumīgi (28. pants);

•Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2019/817 un Regulā (ES) 2019/818 (2019. gada 20. maijs), ar ko izveido satvaru ES informācijas sistēmu sadarbspējai, lai nodrošinātu, ka centrālo ziņošanas un statistikas repozitoriju var savienot ar valstu sistēmām, un lai jaunizveidoto saziņas portālu varētu izmantot arī informācijas apmaiņai nolūkā atbalstīt vairāku identitāšu detektora identificēto saikņu atrisināšanu (29. un 30. pants).

Piektajā nodaļā ir ietverti nobeiguma noteikumi, kas attiecas uz izmaksu jautājumu (31. pants), uzliekot dalībvalstīm pienākumu iesniegt paziņojumus kompetentajām iestādēm un Komisijai (32. pants) un paredzot pakāpenisku piemērojamību katrai sistēmai un katrai dalībvalstij, lai nodrošinātu darbības pakāpenisku sākšanu (33. pants). Tajā ir iekļauts noteikums par komiteju procedūru (34. pants), un ar to izveido padomdevēju grupu, kas sniegs zināmu tehnisku atbalstu programmu vadības valdei (35. pants). Nodaļā ir noteikts, ka dalībvalstīm ir jānodrošina kontaktpunkti (36. pants), un ir noteikti uzraudzības un izvērtēšanas pasākumi (37. pants). Šai regulai būtu jāstājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (38. pants).

2026/0340 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par lietu pārvaldības digitalizāciju atgriešanas, atpakaļuzņemšanas un reintegrācijas jomā un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1726, (ES) 2018/1860, (ES) 2019/817 un (ES) 2019/818

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 77. panta 2. punkta b) un d) apakšpunktu un 79. panta 2. punkta c) apakšpunktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu 12(1),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu 13(2),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)Kopējās Eiropas patvēruma sistēmas ilgtspēja un Šengenas zonas laba darbība ir atkarīga no spējas izveidot visaptverošu sistēmu, kas pārvalda migrāciju ilgtermiņā. Efektīva atgriešanas politika ir ticamas migrācijas pārvaldības sistēmas būtiska sastāvdaļa.

(2)Migrācijas un patvēruma pakta mērķis ir izveidot šādu sistēmu, un tā pamatā ir ātri un skaidri procesi, kā arī cieša un savstarpēji saistīta sadarbība starp dažādām iestādēm dalībvalstīs un starp tām, ar ES aģentūrām un ar trešām valstīm. Ar pakta tiesību aktiem izveido ciešu saikni starp patvēruma un atgriešanas procedūrām, lai palielinātu visas patvēruma un migrācijas sistēmas efektivitāti un saskaņotību.

(3)Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā(ES) 2026/2280 14 (3), ar ko izveido kopīgu sistēmu to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanai, kuri Savienībā uzturas nelikumīgi, ir noteiktas digitālās sistēmas trešo valstu valstspiederīgo atgriešanas, atpakaļuzņemšanas un reintegrācijas pārvaldībai, kas ir svarīgi kopīgās atgriešanas sistēmas komponenti.

(4)Komisija, Eiropas Savienības Aģentūra lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (“eu-LISA”), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1726 15 (4), Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra (“Frontex”), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/1896 16 (5), Eiropas Savienības Patvēruma aģentūra, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/2303 17 (6), un dalībvalstis ir veikušas ievērojamas investīcijas informācijas tehnoloģiju (“IT”) sistēmu izstrādē un īstenošanā migrācijas pārvaldības jomā.

(5)Lietu pārvaldība atgriešanas, atpakaļuzņemšanas un reintegrācijas jomā un IT sistēmu pieejamība, digitalizācijas līmenis un funkcijas dalībvalstīs ievērojami atšķiras. Esošās valsts un ES līmeņa IT sistēmas atgriešanas, atpakaļuzņemšanas un reintegrācijas jomā ir izstrādātas atsevišķi, un to ir darījuši dažādi dalībnieki, tādējādi radot sadrumstalotu digitālo vidi ar ierobežotām sadarbspējas un datu kopīgošanas iespējām.

(6)Pašreizējais tiesiskais un darbības regulējums ierobežo efektīvu informācijas apmaiņu un pārvaldību visā atgriešanas procesā un izraisa neefektivitāti atgriešanas, atpakaļuzņemšanas un reintegrācijas procedūru īstenošanā, kā arī administratīvo slogu. Tāpēc ir jāizveido saskaņots satvars digitālajām sistēmām atgriešanas, atpakaļuzņemšanas un reintegrācijas jomā, lai atbalstītu kopīgas ES atgriešanas sistēmas izveidi.

(7)Visām dalībvalstīm būtu jāizmanto valsts atgriešanas lietu pārvaldības sistēmas (“valsts RECAMAS”), nodrošinot, ka atgriešanas procedūras tiek veiktas sistemātiski un ātri. Lai nodrošinātu minimālo efektivitātes un lietderības līmeni, valsts RECAMAS būtu jābalsta vai nu uz dokumenta paraugu un specifikācijām, ko izstrādājusi Frontex (“RECAMAS modelis”), vai uz IT references īstenošanu, ko izstrādājusi Frontex un kuras pamatā ir RECAMAS modelis (“Frontex RECAMAS”), vai uz RECAMAS modeļa un Frontex RECAMAS īpašo digitālo moduļu kombināciju. Dalībvalstis var izstrādāt savu valsts RECAMAS, vienlaikus integrējot tajā dažus īpašus Frontex RECAMAS moduļus, piemēram, lietotni saziņai ar trešo valstu valstspiederīgajiem, uz kuriem attiecas atgriešanas procedūra. Dalībvalstīm, kas izvēlas pieņemt Frontex RECAMAS vai dažus tās moduļus, tie būtu jāintegrē savā digitālajā vidē un vēl vairāk jāpielāgo savām vajadzībām. Frontex RECAMAS būtu jānodrošina dalībvalstīm kā atsevišķa IT sistēma, kas darbojas neražošanas vidē. Tāpēc Frontex RECAMAS nevajadzētu reāllaikā darboties ražošanas vidē, un tajā nevajadzētu būt personas datiem.

(8)Lai atpakaļuzņemšanas un reintegrācijas procedūru kontekstā veicinātu ātru un efektīvu sadarbību ar trešām valstīm un trešām personām, kas atrodas trešās valstīs, ievērojot piemērojamos noteikumus par personas datu starptautisku nosūtīšanu un pienācīgi ievērojot datu subjektu pamattiesības, ES līmenī ir jāizveido integrēta atpakaļuzņemšanas lietu pārvaldības sistēma (“iRCMS”) un ES reintegrācijas lietu pārvaldības sistēma (“RIAT”). Minētajām sistēmām būtu jānodrošina tādas informācijas droša pārvaldība un apmaiņa, kas vajadzīga, lai identificētu trešo valstu valstspiederīgos, izdotu ceļošanas dokumentus, organizētu atgriešanas operācijas un nodrošinātu reintegrācijas un pēcierašanās palīdzību. Konkrētāk, iRCMS būtu jāizmanto atpakaļuzņemšanas procedūru pārvaldībai, un minētajos nolūkos to var savienot ar trešo valstu digitālajām atpakaļuzņemšanas lietu pārvaldības sistēmām. RIAT būtu jāizmanto reintegrācijas procedūru pārvaldībai, un tai būtu jāļauj trešām personām, kuru kompetencē ir reintegrācijas palīdzība, iepazīties ar attiecīgajiem datiem un tos reģistrēt. Lai nodrošinātu, ka pilnvarotie lietotāji var efektīvi un netraucēti izmanto minētās sistēmas, neprasot tiem atslēgties vai pieslēgties ikreiz, kad tie piekļūst dažādām sistēmām, iRCMS un RIAT būtu jāintegrē valsts RECAMAS.

(9)Eiropas meklēšanas portāls (ESP), kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/817 18 (7) un Regulu (ES) 2019/818 19 (8), atvieglo piekļuvi un vaicājumu veikšanu tajās ES informācijas sistēmās (“ES informācijas sistēmas”), kas minētas Regulas (ES) 2019/817 4. panta 15. punktā un Regulas (ES) 2019/818 4. panta 15. punktā. ESP būtu jāveicina dalībvalstu iestāžu un ES aģentūru ātra, netraucēta, efektīva, sistemātiska un kontrolēta piekļuve minētajām sistēmām, ļaujot veikt vienlaicīgus vaicājumus. Dalībvalstu iestādēm, piemēram, migrācijas iestādēm, un ES aģentūrām būtu jāizmanto ESP, lai veiktu vaicājumus minētajās sistēmās, ja tas nepieciešams to uzdevumu veikšanai saskaņā ar to piekļuves tiesībām atbilstīgi tiesību instrumentiem, kas reglamentē minētās sistēmas.

(10)Precīza un uzticama statistika ir nepieciešama, lai nodrošinātu atgriešanas, atpakaļuzņemšanas un reintegrācijas procesu efektivitātes pienācīgu uzraudzību un novērtēšanu. Centrālais ziņošanas un statistikas repozitorijs (“CRRS”) paredz iespēju sagatavot statistiku no ES informācijas sistēmām. Tā kā CRRS ir statistikas rīks, kas jau pastāv ES līmenī, tad nolūkā izvairīties no digitālo rīku dublēšanās, šo digitālo rīku būtu lietderīgi izmantot arī, lai varētu izveidot precīzu un uzticamu statistiku atgriešanas, atpakaļuzņemšanas un reintegrācijas jomā. Tāpēc CRRS vajadzētu būt iespējai izveidot šādu statistiku no valstu RECAMAS, iRCMS un RIAT, un tā būtu attiecīgi jāgroza. Statistikai vajadzētu būt pieejamai kompetentajām iestādēm, Frontex, eu-LISA un Komisijai saskaņā ar to attiecīgajiem pienākumiem.

(11)Vairākās dalībvalstīs esošās atgriešanas lietu pārvaldības sistēmas ir saistītas ar citām attiecīgajām valsts sistēmām un datubāzēm, piemēram, patvēruma lietu pārvaldības sistēmām vai informācijas sistēmām, kas atbalsta tiesu iestādes, un tajās ir dati, kas tieši vai netieši atbalsta atgriešanas, atpakaļuzņemšanas un reintegrācijas lietu pārvaldību. Citās dalībvalstīs tiek izstrādātas atgriešanas lietu pārvaldības sistēmas. Līdz ar to būtu jāļauj dalībvalstīm uzturēt un attīstīt minētos savienojumus un nodrošināt, ka to valsts RECAMAS ir projektēta tā, lai varētu nodrošināt savienojumu ar citām attiecīgajām valstu sistēmām saskaņā ar valsts tiesību aktiem, ievērojot pamattiesības uz privātumu un datu aizsardzību.

(12)Kompetentajām iestādēm, citām valsts iestādēm un Frontex būtu jāļauj atgriešanas, atpakaļuzņemšanas un reintegrācijas lietu pārvaldības sistēmās reģistrēt visus datus, tostarp personas datus, kas vajadzīgi, lai efektīvi pabeigtu minētās procedūras. Datu apjomam nevajadzētu pārsniegt to, kas ir nepieciešams, lai efektīvi pārvaldītu atgriešanas, atpakaļuzņemšanas un reintegrācijas lietas, un katrai iestādei būtu jānodrošina, ka tās reģistrētie dati ir precīzi un atjaunināti.

(13)Pamatojoties uz anonimizētiem datiem, kompetentajām iestādēm, citām valsts iestādēm un Frontex būtu jānodrošina uzticama un precīza statistika atgriešanas, atpakaļuzņemšanas un reintegrācijas jomā.

(14)Visām personas datu apstrādes darbībām, ko veic saskaņā ar šo regulu, būtu jāatbilst attiecīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) 2016/679 20 (9) un Regulai (ES) 2018/1725 21 (10).

(15)Kompetentajām iestādēm vajadzētu būt tiešai piekļuvei tikai tiem datiem, ko tās reģistrējušas valsts RECAMAS, iRCMS un RIAT. Tomēr, ja, izmantojot Eiropas meklēšanas portālu, iRCMS vai RIAT, atklājas, ka uz vienu un to pašu trešās valsts valstspiederīgo vairākās dalībvalstīs attiecas vairākas atgriešanas lietas, jebkurai kompetentajai iestādei, kas reģistrējusi datus par šo trešās valsts valstspiederīgo, pēc pieprasījuma, kā minēts Regulas (ES) 2026/2280 36. pantā], lietas apstrādes nolūkā būtu jāsniedz citai attiecīgajai kompetentajai iestādei dati, kas reģistrēti par šo trešās valsts valstspiederīgo. Attiecīgā gadījumā ar pieprasītajiem datiem būtu jāapmainās, izmantojot drošu saziņas kanālu (“saziņas portāls”). Ja kompetentā iestāde, kura reģistrēja datus, ir sniegusi piekrišanu, Frontex vajadzētu būt iespējai aplūkot datus, kas reģistrēti valsts RECAMAS, iRCMS un RIAT, bet to var darīt tikai tajos nolūkos, kuros dati tika reģistrēti.

(16)Kompetentajām iestādēm un Frontex vajadzētu būt pienākumam un tehniskai iespējai labot un dzēst neprecīzus, nepilnīgus vai nelikumīgi reģistrētus datus, ko tās reģistrējušas. Attiecībā uz personas datiem šāds pienākums būtu jāpilda saskaņā ar piemērojamiem datu aizsardzības noteikumiem. Ja kompetentajai iestādei vai Frontex kļūst zināms, ka cita kompetentā iestāde ir reģistrējusi faktu ziņā neprecīzus datus, tai pēc iespējas drīz par šo neprecizitāti būtu jāinformē kompetentā iestāde, kas datus reģistrējusi. Šāda informācija būtu jānosūta, izmantojot saziņas portālu.

(17)Lai nodrošinātu atgriešanas, atpakaļuzņemšanas un reintegrācijas lietu pārvaldības sistēmu minimālo efektivitātes līmeni, būtu jānosaka funkciju prasības. Šīm funkcijām būtu jānodrošina vienota identifikatora piešķiršana katrai lietai un efektīva lietu izskatīšana, tostarp automatizēta lietu izveide, identitātes pārbaude un procesuālo statusu un termiņu izsekošana reāllaikā, datu izgūšana no Šengenas Informācijas sistēmas, droša datu apmaiņa ar trešām valstīm un kompetentajām iestādēm, kas vienlaikus atvieglo digitālo saziņu ar trešo valstu valstspiederīgajiem, tādu galveno procedūru automatizācija kā atpakaļuzņemšanas pieteikumu ierosināšana, atgriešanas lēmumu izdošana, brīdinājumu ģenerēšana Šengenas Informācijas sistēmā un Eiropas atgriešanas rīkojuma izveide Šengenas Informācijas sistēmā, IT atbalstīta reintegrācijas lietu pārvaldība, tostarp finanšu pārvaldība, kvalitātes nodrošināšana un palīdzības programmu snieguma uzraudzība, kā arī sūdzību un incidentu izsekošanas mehānismi, operatīvie rīki lidojumu rezervēšanai, ceļošanas dokumentu pārvaldībai un loģistikas koordinācijai, kas atvieglo atgriešanas operāciju praktisko īstenošanu, un analītiskās spējas prognozēt lietu skaita svārstības, ģenerēt statistiku uzraudzības nolūkos un nodrošināt pārredzamību atgriešanas politikas piemērošanā. Ja tas tiek atzīts par vajadzīgu izstrādes posma laikā, sistēmu funkcijās būtu jāizmanto mākslīgā intelekta sistēmas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2024/1689 22 (11).

(18)Atgriešanas, atpakaļuzņemšanas un reintegrācijas lietu pārvaldībai nepieciešamie dati ne vienmēr ir pieejami ES informācijas sistēmās vai nu tāpēc, ka datus nevar reģistrēt ES informācijas sistēmās, piemēram, tāpēc, ka dažas datu kategorijas, kas saistītas ar valstspiederības prima facie pierādījumiem atpakaļuzņemšanas procedūru kontekstā, ir pārāk specifiskas, lai tās glabātu Eurodac vai Šengenas Informācijas sistēmā, vai arī tāpēc, ka dati vēl nav reģistrēti ES informācijas sistēmās vai jau ir dzēsti no tām. Minētajos gadījumos un vajadzības gadījumā dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai ātri un droši kopīgot datus, kas nepieciešami atgriešanas, atpakaļuzņemšanas un reintegrācijas lietu pārvaldībai. Vienotajiem kontaktpunktiem būtu jākoordinē un jāveicina šāda apmaiņa.

(19)Būtu jāizveido saziņas portāls, lai nodrošinātu tehniskos līdzekļus dalībvalstu vienotajiem kontaktpunktiem un ES aģentūrām ātrai, drošai un efektīvai tādu datu apmaiņai, kas vajadzīgi atgriešanas, atpakaļuzņemšanas un reintegrācijas lietu pārvaldībai, ja šādi dati nav pieejami attiecīgajās ES informācijas sistēmās. Saziņas portālam būtu jāsavieno visas valsts RECAMAS, kā arī Frontex, izmantojot integrēto atgriešanas pārvaldības platformu (“IRMA”), kas veicinās efektīvu datu apmaiņu. Dalībvalstīm būtu jāizmanto saziņas portāls, ja šādu datu kopīgošana ir nepieciešama to uzdevumu veikšanai un saskaņā ar to attiecīgajām piekļuves tiesībām un piemērojamajiem datu aizsardzības noteikumiem.

(20)Frontex būtu jāizmanto savas speciālās zināšanas un jāturpina izstrādāt RECAMAS modeli. Tā kā Frontex bieži izmanto esošās atpakaļuzņemšanas lietu pārvaldības sistēmas un ir galvenā RIAT lietotāja, tā vislabāk var uzņemties atbildību par iRCMS un RIAT izstrādi, tehnisko attīstību un darbības pārvaldību. Tā kā atgriešanas lietu pārvaldības sistēmas paliks valsts līmenī, dalībvalstīm arī turpmāk būtu jāuzņemas atbildība par valsts RECAMAS izstrādi, tehnisko attīstību un darbības pārvaldību.

(21)Izstrādājot saziņas portālu, būtu jāveicina esošo labi funkcionējošo digitālo infrastruktūru atkalizmantošana datu paziņošanai starp migrācijas iestādēm, jo tas ļautu ātrāk tehniski īstenot saziņas portālu un palīdzētu samazināt tā finansiālās izmaksas. Līdz ar to saziņas portāla pamatā var būt esošā digitālā infrastruktūra, par kuru pašlaik ir atbildīga eu-LISA, piemēram, digitālā infrastruktūra, kas ir SIRENE vai DublinNet sistēmu pamatā. Tāpēc eu-LISA būtu jāuzņemas atbildība par šā drošā saziņas kanāla izstrādi, tehnisko attīstību un darbības pārvaldību, kā arī par to pētniecības norišu uzraudzību, kas ir būtiskas darbības pārvaldībai. Lai atjauninātu eu-LISA pilnvaras, kā arī uzticētu tai Frontex atbalsta lomu Frontex RECAMAS, iRCMS un RIAT izstrādē, regula būtu attiecīgi jāgroza.

(22)Digitālā informācijas apmaiņa ar trešām valstīm, kas iesaistītas atpakaļuzņemšanas procedūrās, veicina efektīvāku sadarbību un atvieglo atpakaļuzņemšanas lietu savlaicīgu izskatīšanu. Tāpēc, ja attiecīgā vienošanās ar trešo valsti paredz šādu digitālu apmaiņu, Frontex pēc Komisijas pieprasījuma būtu jāievieš nepieciešamie tehniskie pasākumi, lai nodrošinātu attiecīgās informācijas drošu nosūtīšanu. Šādai sadarbībai būtu jāaprobežojas ar informāciju, kas nepieciešama individuālai atpakaļuzņemšanas lietai, un tai nebūtu jānodrošina trešai valstij vispārēja piekļuve iRCMS vai tajā glabātajai informācijai.

(23)Lai nodrošinātu visu ieinteresēto personu efektīvu sadarbību un RECAMAS modeļa, Frontex RECAMAS, iRCMS, RIAT un saziņas portāla izstrādes posma pienācīgu pārvaldību un koordināciju, būtu jāizveido programmas vadības valde. Tās sastāvā vajadzētu būt 10 locekļiem, kurus ieceļ Frontex valde, eu-LISA valde, Frontex un eu-LISA izpilddirektori un Komisija. Programmas vadības valdei būtu regulāri jātiekas līdz visu valstu RECAMAS, iRCMS, RIAT un saziņas portāla darbības sākumam. Programmas vadības valdei būtu jāturpina tikties pēc darbības sākšanas. Programmas vadības valdei būtu regulāri jāsagatavo ziņojumi un ar šiem ziņojumiem būtu jādalās ar Frontex valdi un eu-LISA valdi.

(24)Ir jānodrošina augsts drošības līmenis valstu RECAMAS, iRCMS, RIAT un saziņas portālam, jo šīs sistēmas apstrādā sensitīvus operatīvos un personas datus, kuru kompromitēšana varētu apdraudēt personu tiesības, drošību un privātumu. Ir arī būtiski saglabāt tās informācijas konfidencialitāti, integritāti un pieejamību, ar kuru apmainās dalībvalstis, Frontex un eu-LISA, tādējādi saglabājot uzticēšanos un efektīvu sadarbību atgriešanas pārvaldības jomā. Tāpēc dalībvalstīm, Frontex un eu-LISA būtu jānodrošina augsts datu drošības līmenis sistēmām, par kurām tās ir atbildīgas. Šajā nolūkā dalībvalstīm, Frontex un eu-LISA būtu jāīsteno tehniski un organizatoriski pasākumi, lai minētajās sistēmās apstrādātos personas datus un citus datus aizsargātu pret šādu datu nejaušu vai nelikumīgu iznīcināšanu, pazaudēšanu, pārveidošanu, neatļautu izpaušanu vai piekļuvi tiem. Minētajiem pasākumiem jo īpaši būtu jānodrošina fiziska aizsardzība, piekļuves kontrole, glabāšanas kontrole, lietotāju kontrole, datu piekļuves kontrole, saziņas kontrole, datu reģistrēšanas kontrole, transportēšanas kontrole, atgūšana, uzticamība, integritāte un pašrevīzija, tostarp attiecīgo notikumu, kas var liecināt par drošības incidentu, automātiska atklāšana 24 stundu laikā.

(25)Lai nodrošinātu datu apstrādes likumību, garantētu datu integritāti un drošību un nodrošinātu efektīvu uzraudzību, visas datu apstrādes darbības, kas veiktas valstu RECAMAS, iRCMS, RIAT un saziņas portālā, būtu jāreģistrē. Kompetentajām iestādēm, datu aizsardzības uzraudzības iestādēm un attiecīgā gadījumā Frontex un eu-LISA vajadzētu būt piekļuvei reģistriem, ciktāl tas nepieciešams to attiecīgo uzdevumu veikšanai.

(26)Valstu RECAMAS, iRCMS un RIAT reģistrētie personas dati būtu jāglabā ne ilgāk, kā tas vajadzīgs tam nolūkam, kuram dati tiek apstrādāti. Lai kompetentās iestādes laika gaitā varētu identificēt, uzraudzīt un novērtēt ar atgriešanu saistītas lietas, tostarp lietas, kurās viena un tā pati persona tiek konstatēta atkārtoti, bet ar atšķirīgu identitāti, un lai nodrošinātu lietu izskatīšanas nepārtrauktību visās procedūrās un iestādēs, operacionāli nepieciešams 10 gadu ilgs glabāšanas termiņš. Tas ir vajadzīgs arī tāpēc, lai atbalstītu atgriešanas lēmumu, ieceļošanas aizliegumu un saistīto turpmāko pasākumu sagatavošanu, izdošanu, atzīšanu un izpildi, tostarp atbilstības pārbaudi, atkārtotas ieceļošanas risku pārvaldību un turpmāku pieteikumu vai pārsūdzību izskatīšanu, kā arī lai novērstu reintegrācijas palīdzības shēmu ļaunprātīgu izmantošanu, tostarp atkārtotus pieteikumus dažādās dalībvalstīs. Ja ieceļošanas aizlieguma ilgums pārsniedz 10 gadus, lai iestādes varētu efektīvi pārbaudīt un izpildīt aizliegumu un uzturēt precīzu uzskaiti robežu pārvaldības, migrācijas kontroles un sabiedriskās drošības nolūkos, nepieciešams datus saglabāt minētā aizlieguma darbības laikā. Lai nodrošinātu, ka dati tiek efektīvi dzēsti, sistēmām būtu jāparedz automātiska datu dzēšana pēc tam, kad ir beidzies glabāšanas termiņš. Ņemot vērā to, ka Frontex neizdod atgriešanas lēmumus, Frontex būtu jāpiemēro īpaši noteikumi un īsāks glabāšanas periods, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES)…/… [ERKA regula].

(27)Datu subjektiem vajadzētu būt iespējai efektīvi īstenot savas tiesības saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679 un Regulu (ES) 2018/1725.

(28)Personas datu apstrādei, ko saskaņā ar šo regulu veic Frontex un eu-LISA, būtu jāpiemēro Regula (ES) 2018/1725, savukārt personas datu apstrādei, ko saskaņā ar šo regulu veic dalībvalstis, būtu jāpiemēro Regula (ES) 2016/679. Šī regula atbilst Eiropas Savienības Pamattiesību hartā atzītajām pamattiesībām un principiem. Konkrētāk, personas datu apstrāde saskaņā ar šo regulu būtu jāveic atbilstoši piemērojamajiem datu aizsardzības noteikumiem un tādā veidā, kas nodrošina minēto tiesību un principu pilnīgu ievērošanu.

(29)Lai atbalstītu operatīvo uzraudzību, attiecīgie statistikas dati no valstu RECAMAS, iRCMS un RIAT būtu automātiski jāreģistrē CRRS.

(30)Lai nodrošinātu pārskatatbildību un efektīvu datu aizsardzības pārvaldību attiecībā uz RECAMAS, iRCMS, RIAT un saziņas portāla darbību, ir jāprecizē personas datu apstrādē iesaistīto iestāžu uzdevumi. Pārvaldības uzdevumu sadalījumam būtu jāatspoguļo katrā attiecīgajā sistēmā iesaistīto dalībnieku operacionālie pienākumi un tehniskās spējas. Attiecīgi dalībvalstīm būtu jāizraugās valsts iestāde, kas darbojas kā pārzinis attiecībā uz datiem, kuri ievadīti valsts RECAMAS, un attiecībā uz tās darbības pārvaldību, savukārt Frontex būtu jārīkojas kā datu apstrādātājam, ja tā reģistrē datus šajās sistēmās. Attiecībā uz iRCMS katra dalībvalsts būtu jāuzskata par pārzini saistībā ar to datu apstrādi, kurus tā reģistrē šajā sistēmā. Frontex būtu jāuzskata par apstrādātāju attiecībā uz iRCMS reģistrēto datu apstrādi un tās darbības pārvaldību. Attiecībā uz RIAT katra dalībvalsts būtu jāuzskata par pārzini saistībā ar to datu apstrādi, ko tā reģistrē šajā sistēmā par lietām, kas ir saistītas ar valsts reintegrācijas palīdzības programmām. Dalībvalstis un Frontex būtu jāuzskata par kopīgiem pārziņiem attiecībā uz RIAT reģistrēto personas datu apstrādi lietās, kas tiek pārvaldītas saskaņā ar ES reintegrācijas palīdzības programmu. Frontex būtu jāuzskata par apstrādātāju attiecībā uz to datu apstrādi, ko tā reģistrē par lietām, kas ir saistītas ar valsts reintegrācijas palīdzības programmām, kuras pārvalda RIAT, un attiecībā uz RIAT darbības pārvaldību. Attiecībā uz saziņas portālu dalībvalstis un Frontex būtu jāuzskata par kopīgiem pārziņiem saistībā ar to personas datu apstrādi, ar kuriem apmainās, izmantojot saziņas portālu. eu-LISA būtu jāuzskata par apstrādātāju attiecībā uz saziņas portāla darbības pārvaldību.

(31)Lai nodrošinātu valstu RECAMAS, iRCMS, RIAT un saziņas portāla drošu un likumīgu darbību, kompetento iestāžu, Frontex un eu-LISA darbiniekiem, kuri ir pilnvaroti piekļūt minētajām sistēmām, būtu jāsaņem pienācīga un regulāra apmācība.

(32)Daļai Šengenas Informācijas sistēmā iekļauto datu, kas attiecas uz atgriešanu, atpakaļuzņemšanu un reintegrāciju, iespējams, būtu jāpaliek pieejamiem dalībvalstīm, lai tās turpinātu atgriešanas lietu pārvaldību pēc tam, kad attiecīgais brīdinājums ir dzēsts no sistēmas. Šāda informācija var būt nepieciešama, lai identificētu personu un noskaidrotu tās iepriekšējo atgriešanas vēsturi, ja persona pēc tam atkārtoti ieceļo dalībvalstu teritorijā un uz to attiecas jauna atgriešanas procedūra. Attiecīgās informācijas saglabāšana valstu sistēmās saskaņā ar piemērojamajiem datu aizsardzības un saglabāšanas noteikumiem, kas reglamentē valstu RECAMAS, nodrošinātu tās pieejamību šādām turpmākām procedūrām un atvieglotu personas identifikāciju, tostarp gadījumos, kad atgriešanas lēmumu izdevusi cita dalībvalsts un tas pēc tam atzīts saskaņā ar piemērojamajiem noteikumiem par savstarpēju atzīšanu. Tāpēc dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai piekļūt datiem, kas ietverti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1860 23 (12) 4. pantā minētajos brīdinājumos par atgriešanu, un tos glabāt. Tā kā minētā iespēja paredz piekļuvi brīdinājumiem par atgriešanu, tā būtu jāpiemēro dalībvalstīm, kuras izmanto Šengenas Informācijas sistēmu saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1860. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš Šengenas Informācijas sistēmas datu kvalitātei. Ja dalībvalstij ir attiecīgi papildu vai grozīti dati vai tai ir pierādījumi, kas liecina, ka datos ir faktu kļūda vai ka tie ir glabāti nelikumīgi, tai, apmainoties ar papildinformāciju, būtu jāinformē brīdinājuma izdevēja dalībvalsts saskaņā ar noteiktajām procedūrām, lai brīdinājumā ietvertie dati tiktu papildināti, grozīti vai dzēsti. Tādēļ Regula (EK) Nr. 2018/1860 būtu attiecīgi jāgroza.

(33)Lai nodrošinātu efektīvu, drošu un standartizētu saziņu starp dalībvalstu iestādēm un starp minētajām iestādēm un ETIAS centrālo vienību, kas izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1240 24 (13) 7. pantu, saziņas portāls būtu jāizmanto arī kā kanāls saziņai, kas prasīta Regulā (ES) 2019/817 un Regulā (ES) 2019/818. Saziņas portāla izmantošana šim nolūkam ļautu ātrāk tehniski ieviest saziņas līdzekļus. Tādēļ Regula (ES) 2019/817 un Regula (ES) 2019/818 būtu attiecīgi jāgroza.

(34)Lai nodrošinātu valstu RECAMAS, iRCMS, RIAT un saziņas portāla darbības efektīvu, drošu un sakārtotu sākšanu, ir jāparedz elastīga pieeja attiecībā uz datumu, no kura minētās sistēmas ir jāizmanto. Dalībvalstīm būtu jāievieš un jāizmanto valsts RECAMAS ne vēlāk kā četrus gadus pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas un jāpaziņo Komisijai un Frontex datums, kurā tās sāk to izmantot. Lai nodrošinātu vispārējās arhitektūras dažādo komponentu darbības vienotu un uzticamu sākšanu, Komisijai ar īstenošanas aktiem būtu jānosaka iRCMS, RIAT un saziņas portāla izstrādes pabeigšana pēc tam, kad būs sekmīgi pabeigti visaptveroši testi. Pamatojoties uz iepriekš minēto, dalībvalstīm noteiktajos termiņos būtu jāveic vajadzīgie pasākumi, lai integrētu iRCMS, RIAT un saziņas portālu savā valsts RECAMAS, un jāpaziņo Komisijai un Frontex par sekmīgu integrāciju. Tāpat Frontex būtu jāveic vajadzīgie pasākumi, lai saziņas portālu integrētu IRMA, un attiecīgi jāinformē Komisija. IRCMS, RIAT un saziņas portāla darbības sākums attiecīgajās dalībvalstīs un attiecīgā gadījumā to izmantošana Frontex darbā būtu jānosaka Komisijai ar īstenošanas aktiem, pamatojoties uz deklarācijām par sekmīgu integrāciju un visaptverošu testēšanu. Komisijai būtu jāinformē Eiropas Parlaments un Padome par attiecīgajiem šādi noteiktajiem datumiem, un minētie īstenošanas akti būtu jāpublicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Dalībvalstīm un attiecīgā gadījumā Frontex būtu jāsāk izmantot iRCMS, RIAT un saziņas portālu, sākot no datumiem, kas ir šādi noteikti.

(35)Lai izstrādātu un uzlabotu valsts RECAMAS, dalībvalstīm būtu jāsaņem ES finansiālais atbalsts saskaņā ar [Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu.../..., ar ko nosaka Savienības atbalstu patvēruma, migrācijas un integrācijas jomā laikposmam no 2028. līdz 2034. gadam]. Frontex RECAMAS, iRCMS, RIAT un saziņas portāla izstrāde un uzturēšana būtu jāfinansē no ES budžeta.

(36)Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus, – proti, uzlabot lietu pārvaldības efektivitāti atgriešanas, atpakaļuzņemšanas un reintegrācijas jomā, izmantojot digitalizētus rīkus un sadarbspējīgas sistēmas, tādējādi palīdzot nodrošināt telpas bez iekšējām robežām efektīvu darbību –, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un ierosinātās darbības mēroga un iedarbības dēļ tos var labāk sasniegt ES līmenī, tādējādi nodrošinot kopēju un saskaņotu pieeju visu dalībvalstu vidū, ES var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(37)Nolūkā nodrošināt vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai, lai tā varētu precizēt tehniskās un operacionālās prasības valstu RECAMAS, iRCMS un RIAT funkcionālo iezīmju vienādai piemērošanai, precizēt tehniskās prasības, kas vajadzīgas savienojumam ar saziņas portālu, precizēt tehniskās prasības, kas vajadzīgas reģistrēšanai CRRS, kā arī konkrētos datu veidus, kas vajadzīgi, lai reģistrētu datus par lietu statusu, un precizēt saziņas formātus, kas ir derīgi saziņas portālam. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 25 (14).

(38)Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā Nr. 22 par Dānijas nostāju, kas pievienots LES un LESD, Dānija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un Dānijai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro. Tā kā šī regula pilnveido Šengenas acquis, Dānijai saskaņā ar minētā protokola 4. pantu sešos mēnešos pēc tam, kad Padome ir pieņēmusi lēmumu par šo regulu, būtu jāizlemj, vai tā šo regulu ieviesīs savos tiesību aktos.

(39)[Īrija piedalās šīs regulas pieņemšanā un piemērošanā saskaņā ar 5. panta 1. punktu Protokolā Nr. 19, kas pievienots LES un LESD, un ... pantu Padomes Lēmumā .../... [Padomes lēmums, kas pieņemts, balstoties uz Protokola Nr. 19 4. panta].] vai [Šis lēmums ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuru īstenošanā Īrija nepiedalās saskaņā ar Protokolu Nr. 19 par Šengenas acquis, kas iekļauts Eiropas Savienības sistēmā, kurš pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, un, piemērojot minētā protokola 4. pantu, Īrijai tas nav saistošs un nav jāpiemēro.]

(40)Attiecībā uz Islandi un Norvēģiju – saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Savienības Padomi un Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par šo valstu asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Padomes Lēmuma 1999/437/EK 26 (15) 1. panta A. punktā.

(41)Attiecībā uz Šveici – saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Padomes Lēmuma 1999/437/EK 1. panta A. punktā, to lasot saistībā ar Padomes Lēmuma 2008/146/EK 27 (16). 3. pantu.

(42)Attiecībā uz Lihtenšteinu – saskaņā ar Protokolu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Padomes Lēmuma 1999/437/EK 1. panta A. punktā, to lasot saistībā ar Padomes Lēmuma 2011/350/ES 28 (17). 3. pantu.

(43)Attiecībā uz Kipru šī regula ir akts, kas pilnveido Šengenas acquis vai ir kā citādi saistīts ar to, kā noteikts 2003. gada Pievienošanās akta 3. panta 1. punktā.

(44)Saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 42. panta 2. punktu ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, kas […] sniedza atzinumu,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. nodaļa
VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets

Šajā regulā ir paredzēti noteikumi par lietu pārvaldības digitalizāciju atgriešanas, atpakaļuzņemšanas un reintegrācijas jomā, it īpaši noteikumi par digitālām lietu pārvaldības sistēmām, to izstrādi un darbību un to iestāžu pienākumiem, kuras tās izmanto.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

(1)“ES informācijas sistēmas” ir lielapjoma IT sistēmas, kas minētas Regulas (ES) 2019/817 4. panta 15. punktā un Regulas (ES) 2019/818 4. panta 15. punktā;

(2)“centralizēta sistēma” ir sistēma, kurā kontrole, lēmumu pieņemšana vai datu apstrāde ir koncentrēta vienā centrālā iestādē;

(3)“federatīva sistēma” ir sistēma, kurā atsevišķas vienības saglabā juridisko un operacionālo neatkarību, vienlaikus sadarbojoties saskaņā ar kopēju satvaru, protokolu vai noteikumu kopumu;

(4)“trešās valsts valstspiederīgais” ir “trešās valsts valstspiederīgais”, kā definēts 3. panta 1. punktā Regulā (ES) 2026/2280;

(5)“atgriešanas lēmums” ir atgriešanas lēmums, kā definēts Regulas (ES) 2026/2280 3. panta 4. punktā;

(6)“kompetentā iestāde” ir jebkura no kompetentajām iestādēm, kas minētas Regulas (ES) 2026/2280 41. pantā;

(7)“izcelsmes kompetentā iestāde” ir kompetentā iestāde, kas reģistrē datus savā valsts atgriešanas lietu pārvaldības sistēmā (valsts RECAMAS), integrētajā ES atpakaļuzņemšanas lietu pārvaldības sistēmā (iRCMS) vai ES reintegrācijas lietu pārvaldības sistēmā (RIAT);

(8)“lieta” ir digitāla datne, kas izveidota valsts RECAMAS, iRCMS vai RIAT un ir saistīta ar trešās valsts valstspiederīgā atgriešanu, atpakaļuzņemšanu un attiecīgā gadījumā reintegrāciju;

(9)“vairākas lietas” ir divas vai vairākas lietas divās vai vairākās dalībvalstīs saistībā ar vienu un to pašu trešās valsts valstspiederīgo;

(10)“IT references īstenošana” ir viens atkalizmantojams IT risinājums vai to kopums, tostarp to dokumentācija, kas izstrādāts, lai palīdzētu dalībvalstīm īstenot šo regulu, un projektēts tā, lai dalībvalstis to varētu vēl vairāk pielāgot savām konkrētajām operacionālajām vajadzībām;

(11)“citas attiecīgas valsts IT sistēmas” ir IT sistēmas, kas tieši vai netieši atbalsta lietu pārvaldību valsts RECAMAS, iRCMS un RIAT, tostarp patvēruma sistēmas, informācijas sistēmas tiesu iestāžu atbalstam, ārvalstnieku datubāzes, valsts lidojumu rezervācijas sistēmas, kriminālās informācijas sistēmas un automatizētas pirkstu nospiedumu identifikācijas sistēmas.

3. pants

Tehniskā arhitektūra

1.Lietu pārvaldības digitalizāciju atgriešanas, atpakaļuzņemšanas un reintegrācijas jomā nodrošina, izveidojot, darbinot un efektīvi izmantojot:

(a)katrā dalībvalstī – valsts atgriešanas lietu pārvaldības sistēmu, kas var būt centralizēta vai federatīva (“valsts RECAMAS”);

(b)integrētu ES atpakaļuzņemšanas lietu pārvaldības sistēmu, kas ir integrēta katrā valsts RECAMAS (“iRCMS”);

(c)ES reintegrācijas lietu pārvaldības sistēmu, kas ir integrēta katrā valsts RECAMAS (“RIAT”);

(d)Eiropas meklēšanas portālu (“ESP”), kas izveidots ar Regulām (ES) 2019/817 un (ES) 2019/818;

(e)centrālo ziņošanas un statistikas repozitoriju (“CRRS”), kas izveidots ar Regulām (ES) 2019/817 un (ES) 2019/818;

(f)šīs regulas 14. pantā minēto saziņas portālu, kas nodrošina saziņas infrastruktūru – drošu saziņas kanālu starp iestādēm, kuras izmanto dažādās valstu RECAMAS.

2.Dalībvalstis izstrādā savu RECAMAS, pamatojoties uz vienu no šādiem risinājumiem:

(a)dokumenta paraugu un specifikācijām, ko izstrādājusi Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra (“Frontex”) (“RECAMAS paraugs”);

(b)IT references īstenošanu, kas sastāv no vairākiem digitāliem moduļiem, kurus izstrādājusi Frontex un kuru pamatā ir RECAMAS paraugs, ko pieņem dalībvalstis un ko vēl vairāk pielāgo to konkrētajām operacionālajām vajadzībām (“Frontex RECAMAS”);

(c)RECAMAS parauga un Frontex RECAMAS īpašo digitālo moduļu kombināciju, kā izklāstīts RECAMAS paraugā.

4. pants

Lietu pārvaldības digitalizācijas mērķi atgriešanas, atpakaļuzņemšanas un reintegrācijas jomā

Lietu pārvaldības digitalizācijai atgriešanas, atpakaļuzņemšanas un reintegrācijas jomā ir šādi mērķi:

(a)atbalstīt kopīgas ES atgriešanas sistēmas īstenošanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2024/1349 29 (18) un (ES) 2026/2280;

(b)atbalstīt kompetentās iestādes atgriešanas lēmumu izdošanā un īstenošanā saskaņā ar Regulu (ES) 2024/1349 un Regulu (ES) 2026/2280;

(c)atbalstīt kompetentās iestādes atpakaļuzņemšanas izskatīšanā un īstenošanā saskaņā ar Regulu (ES) 2024/1349 un Regulu (ES) 2026/2280;

(d)atbalstīt kompetentās iestādes reintegrācijas palīdzības sniegšanas pārvaldībā un īstenošanā saskaņā ar Regulu (ES) 2024/1349, Regulu (ES) 2026/2280 un Regulu (ES) …/… [ERKA regula];

(e)saskaņā ar Regulu (ES) 2024/1349 un (ES) 2026/2280 sniegt uzticamu un precīzu statistiku par atgriešanu, atpakaļuzņemšanu un reintegrāciju, tostarp uzraudzības un izvērtēšanas nolūkā, uz pierādījumiem balstītas politikas veidošanas un operacionālās izmantošanas nolūkā.

5. pants

ES informācijas sistēmas

Nolūkā atvieglot 7. pantā minēto datu apstrādi un vairāku lietu pastāvēšanas konstatēšanu katra kompetentā iestāde, kas izmanto valsts RECAMAS, iRCMS un RIAT, izmanto ESP, lai piekļūtu ES informācijas sistēmām saskaņā ar tiesību instrumentiem, kas reglamentē minētās ES informācijas sistēmas, un saskaņā ar Regulu (ES) 2019/817 un Regulu (ES) 2019/818.

6. pants

Savienojums ar citām attiecīgām valsts IT sistēmām

Lai savienotu valsts RECAMAS ar citām valsts attiecīgajām IT sistēmām saskaņā ar valsts tiesību aktiem, dalībvalstis nodrošina tehnisko savietojamību starp valsts RECAMAS un minētajām sistēmām. lai nodrošinātu ātru, drošu un efektīvu datu nosūtīšanu uz minētajām sistēmām un no tām.

2. nodaļa
LIETU PĀRVALDĪBAS SISTĒMAS

7. pants

Datu reģistrēšana valsts RECAMAS, iRCMS un RIAT

1.Ja šādi dati ir pieejami, kompetentās iestādes valsts RECAMAS, iRCMS un RIAT reģistrē Regulas (ES) 2026/2280 36. panta 6. punktā minētos datus, kas ir adekvāti, atbilstīgi un ietver tikai to, kas ir nepieciešams, lai nodrošinātu atbilstību Regulām (ES) 2024/1349, (ES) 2026/2280 un (ES) …/… [ERKA regula].

2.,Ja šādi dati ir pieejami un kompetentā iestāde tam piekrīt, Frontex, īstenojot savas pilnvaras un pildot savus uzdevumus saskaņā ar Regulas (ES) …/… [ERKA regula]...[8]. iedaļu, reģistrē valsts RECAMAS, iRCMS un RIAT šā panta 1. punktā minētos datus.

3.Katra kompetentā iestāde un attiecīgā gadījumā Frontex ir atbildīga par to, lai dati, ko tā reģistrē valsts RECAMAS, iRCMS un RIAT, būtu precīzi un atjaunināti.

4.RIAT ietvaros Frontex, īstenojot ES reintegrācijas palīdzības programmu, var piešķirt trešām personām, kuru kompetencē ir reintegrācijas palīdzības sniegšana, tiesības reģistrēt datus par reintegrāciju, kas minēti Regulas (ES) 2026/2280 36. panta 6. punktā. Trešās personas, kuru kompetencē ir reintegrācijas palīdzības sniegšana, ir atbildīgas par to, lai nodrošinātu, ka RIAT reģistrētie dati ir precīzi un atjaunināti.

8. pants

Valsts RECAMAS, iRCMS un RIAT reģistrēto datu aplūkošana

1.Katra izcelsmes kompetentā iestāde valsts RECAMAS, iRCMS un RIAT var aplūkot tikai tos datus, ko tā ir reģistrējusi pati.

2.Ar izcelsmes kompetentās iestādes piekrišanu Frontex, īstenojot savas pilnvaras un pildot savus uzdevumus saskaņā ar Regulas (ES) …/… [ERKA regula]...[8]. iedaļu, var aplūkot datus, kas reģistrēti valsts RECAMAS, iRCMS un RIAT.

3.Ja uz trešās valsts valstspiederīgo attiecas vairākas lietas, jebkurai attiecīgajai izcelsmes kompetentajai iestādei pēc Regulas (ES) 2026/2280 36. panta 3. punktā minētā pieprasījuma cita attiecīgā izcelsmes kompetentā iestāde sniedz reģistrētos datus par minēto trešās valsts valstspiederīgo. Attiecīgā gadījumā, ievērojot Regulas (ES) 2026/2280 36. panta 3. punktu, ar minētajiem datiem apmainās, izmantojot saziņas portālu.

4.RIAT ietvaros Frontex, īstenojot ES reintegrācijas palīdzības programmu, var piešķirt trešām personām, kuru kompetencē ir reintegrācijas palīdzības sniegšana, tiesības aplūkot datus par reintegrāciju, kas minēti Regulas (ES) 2026/2280 36. panta 6. punktā.

9. pants

Valsts RECAMAS, iRCMS un RIAT reģistrēto datu labošana un dzēšana

1.Katra izcelsmes kompetentā iestāde vai Frontex nekavējoties labo vai dzēš visus neprecīzos, nepilnīgos vai nelikumīgi reģistrētos datus, ko tā reģistrējusi valsts RECAMAS, iRCMS vai RIAT. Tikai izcelsmes kompetentā iestāde vai Frontex, kas reģistrējusi šādus datus, ir pilnvarota tos labot vai dzēst.

2.Ja kompetentās iestādes rīcībā ir informācija, kas liecina, ka valsts RECAMAS, iRCMS un RIAT reģistrētie dati ir neprecīzi, nepilnīgi vai nelikumīgi reģistrēti, tā, izmantojot saziņas portālu, pēc iespējas drīzāk informē izcelsmes kompetento iestādi vai attiecīgā gadījumā Frontex.

3.Ja Frontex rīcībā ir informācija, kas liecina, ka dati, kurus izcelsmes valsts kompetentā iestāde ir reģistrējusi valsts RECAMAS, iRCMS un RIAT, ir neprecīzi, nepilnīgi vai nelikumīgi reģistrēti, tā, izmantojot saziņas portālu, pēc iespējas drīzāk informē izcelsmes valsts kompetento iestādi.

4.Trešās personas, kuru kompetencē ir reintegrācijas palīdzības sniegšana, nekavējoties labo vai dzēš visus neprecīzos, nepilnīgos vai nelikumīgi reģistrētos datus, ko tās reģistrējušas RIAT. Ja trešās personas, kuras kompetencē ir reintegrācijas palīdzības sniegšana, rīcībā ir informācija, kas liecina, ka RIAT reģistrētie dati ir neprecīzi, nepilnīgi vai nelikumīgi reģistrēti, tā pēc iespējas drīzāk par to informē Frontex.

10. pants

Valsts RECAMAS, iRCMS un RIAT funkcionālās iespējas

1.Valsts RECAMAS, iRCMS un RIAT nodrošina šādas funkcionālās iespējas:

(a)vienota identifikatora piešķiršana katram trešās valsts valstspiederīgajam, attiecībā uz kuru ir sākta lieta par atgriešanu, atpakaļuzņemšanu un attiecīgā gadījumā reintegrāciju;

(b)iespēja automatizēt lietas izveidi pēc trešās valsts valstspiederīgā likumīgas uzturēšanās beigām;

(c)iespēja konstatēt, ka pastāv vairākas lietas, ja tiek veikta meklēšana ES informācijas sistēmās saskaņā ar attiecīgajām piekļuves tiesībām un izmantojot iRCMS un RIAT;

(d)regulas 7. pantā minēto vajadzīgo datu automātiska izguve starp valsts RECAMAS, iRCMS un RIAT;

(e)iespēja piekļūt datiem, kas ietverti Regulas (ES) 2018/1860 4. pantā minētajos brīdinājumos par atgriešanu un Regulas (ES) 2026/2280 5. panta 13. punktā minētajā Eiropas atgriešanas rīkojumā;

(f)iespēja piekļūt datiem, kas minēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2024/1358 30 (19) 27. panta 4. punktā un 28. panta 4. punktā;

(g)iespēja pielāgot valsts RECAMAS, iRCMS un RIAT, lai sistēmas atbilstu procesuālajām darbplūsmām un saistītajiem termiņiem, kas piemērojami saskaņā ar juridiskajām un administratīvajām prasībām;

(h)iespēja uzraudzīt piemērojamos termiņus un noteikt prioritārās lietas;

(i)iespēja kompetentajām iestādēm un trešo valstu valstspiederīgajiem droši sazināties un apmainīties ar dokumentiem, izmantojot digitālus līdzekļus, tostarp iespēja trešo valstu valstspiederīgajiem izmantot īpašu mobilo lietotni;

(j)iespēja droši apmainīties ar 7. pantā minētajiem datiem, izmantojot saziņas portālu, starp kompetentajām iestādēm un starp kompetentajām iestādēm un Frontex;

(k)piekļuve attiecīgajiem valstu, Frontex un eu-LISA mācību materiāliem par atgriešanu, atpakaļuzņemšanu un reintegrāciju un par valsts RECAMAS, iRCMS un RIAT izmantošanu;

(l)iespēja katrai lietai piešķirt vienu vai vairākus statusus, kas atbilst procedūras posmam un veidam (“lietas statuss”), tostarp iespēja atjaunināt lietas statusu atgriešanas lēmuma atcelšanas vai apturēšanas gadījumā;

(m)iespēja iegūt pārskatu par visām lietām un to sadalījumu, it īpaši pēc trešās valsts un lietas statusa;

(n)iespēja nosūtīt attiecīgo informāciju informācijas sistēmām, kas atbalsta tiesu iestāžu darbu;

(o)iespēja automatizēt tādu datu ziņojumu izveidi, kuri ir būtiski statistikas sagatavošanai, kā minēts Regulā (ES) 2026/2280 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 862/2007 31 (20) 7. pantā;

(p)prognozējoša analīze, ar ko prognozē lietu skaita svārstības, pamatojoties uz pašreizējiem un iepriekšējiem apkopotajiem vai anonimizētajiem statistikas datiem;

(q)iespēja organizēt atgriešanas operācijas, izmantojot vienu vai vairākas lidojumu rezervēšanas sistēmas.

2.RECAMAS modelī detalizēti izklāsta 1. punktā minētās funkcionālās iespējas.

3.Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, kuros precizē tehniskās un operacionālās prasības, kas vajadzīgas šā panta 1. punktā noteikto funkcionālo iespēju vienādai piemērošanai. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 34. panta 2. punktā.

11. pants

Valsts RECAMAS funkcionālās iespējas

1.Valsts RECAMAS nodrošina šādas funkcionālās iespējas:

(a)tehniskais atbalsts trešo valstu valstspiederīgo reģistrācijas pārvaldībai;

(b)tehniskais atbalsts sākotnējo pārbaužu un verifikāciju, tostarp neaizsargātības pārbaužu, pārvaldībai;

(c)tehniskais atbalsts trešo valstu valstspiederīgo identifikācijas un identitātes un valstspiederības apstiprināšanas pārvaldībai;

(d)piekļuve sarakstam, kas minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/2226 32 (21) 12. panta 3. punktā;

(e)atbalsts atgriešanas lēmumu un izraidīšanas rīkojumu sagatavošanā, izdošanā un paziņošanā;

(f)iespēja automatizēt Eiropas atgriešanas rīkojuma izveidi un atjaunināšanu Šengenas Informācijas sistēmā saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1860, (ES) 2018/1861 un (ES) 2026/2280;

(g)iespēja automatizēt brīdinājuma par atgriešanu un ieceļošanas un uzturēšanās atteikumu izveidi un atjaunināšanu Šengenas Informācijas sistēmā saskaņā ar Regulām (ES) 2018/1860 un (ES) 2018/1861;

(h)to pasākumu pārvaldība, kas vērsti uz Regulas (ES) 2026/2280 III, IV un VI nodaļā minēto bēgšanas novēršanu, aizturēšanu un aizturēšanas alternatīvām;

(i)iespēja pārsūtīt lietu no atgriešanas robežprocedūras, kas piemērojama saskaņā ar Regulu (ES) 2024/1349, uz atgriešanas procedūru, kas piemērojama saskaņā ar Regulu (ES) 2026/2280.

2.RECAMAS modelī detalizēti izklāsta 1. punktā minētās funkcionālās iespējas.

3.Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, kuros precizē tehniskās un operacionālās prasības, kas vajadzīgas šā panta 1. punktā noteikto funkcionālo iespēju vienādai piemērošanai. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 34. panta 2. punktā.

12. pants

iRCMS funkcionālās iespējas

1.iRCMS nodrošina šādas funkcionālās iespējas:

(a)iespēja automatizēt atpakaļuzņemšanas sākšanu pēc izpildāma atgriešanas lēmuma izdošanas;

(b)iespēja automatizēt atpakaļuzņemšanas pieteikuma izveidi;

(c)iespēja droši paziņot Regulas (ES) 2026/2280 37., 38. un 39. pantā minētos datus un apmainīties ar tiem ar trešo valstu kompetentajām iestādēm, tostarp izmantojot savienojumu ar trešās valsts digitālo sistēmu un drošu tiešo ziņapmaiņu, kā arī iespēja organizēt un veikt identifikācijas intervijas, izmantojot iRCMS;

(d)iespēja pārvaldīt lietas, pamatojoties uz valsts un ES atpakaļuzņemšanas instrumentiem vai iedibināto praksi;

(e)iespēja no trešo valstu kompetentajām iestādēm saņemt valstspiederības pārbaudes un identitātes noteikšanas rezultātus;

(f)iespēja saņemt un izdrukāt pagaidu ceļošanas dokumentus;

(g)iespēja rezervēt un pārvaldīt lidojumus, tostarp izmantojot iespēju sazināties ar trešām personām, kuru kompetencē ir citi uzdevumi, kas saistīti ar atgriešanas īstenošanu.

2.RECAMAS modelī detalizēti izklāsta 1. punktā minētās funkcionālās iespējas.

3.Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, kuros precizē tehniskās un operacionālās prasības, kas vajadzīgas šā panta 1. punktā noteikto funkcionālo iespēju vienādai piemērošanai. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 34. panta 2. punktā.

13. pants

RIAT funkcionālās iespējas

1.RIAT nodrošina šādas funkcionālās iespējas:

(a)piekļuve attiecīgajai informācijai par trešām valstīm, kurās tiks sniegta reintegrācijas palīdzība, tostarp par pieejamās reintegrācijas palīdzības saturu;

(b)iespēja izcelsmes kompetentajai iestādei, kad tā īsteno valsts reintegrācijas palīdzības programmu, un Frontex, kad tā īsteno ES reintegrācijas palīdzības programmu, piešķirt trešām personām, kuru kompetencē ir reintegrācijas palīdzības sniegšana, tiesības reģistrēt, aplūkot, labot un dzēst 7. pantā minētos datus par reintegrāciju saskaņā ar 7. panta 4. punktu, 8. panta 4. punktu un 9. panta 4. punktu;

(c)iespēja kompetentajai iestādei atsevišķos gadījumos sazināties ar trešām personām, kuru kompetencē ir reintegrācijas palīdzības sniegšana;

(d)iespēja rezervēt un pārvaldīt lidojumus, tostarp izmantojot iespēju sazināties ar trešām personām, kuru kompetencē ir citi uzdevumi, kas saistīti ar atgriešanas īstenošanu;

(e)iespēja īstenot, uzraudzīt un finansiāli pārvaldīt reintegrācijas palīdzību, tostarp sekojot līdzi reintegrācijas palīdzības programmu budžeta izlietojumam;

(f)iespēja gūt pārskatu par reintegrācijas palīdzību, kas sniegta konkrētiem trešo valstu valstspiederīgajiem, aptverot gan ES, gan valstu reintegrācijas palīdzības programmas, pamatojoties uz dalībvalstu un Frontex ievadītajiem datiem;

(g)iespēja pārvaldīt lietas, kas saistītas ES un valstu reintegrācijas palīdzības programmām;

(h)iespēja izveidot statistiku par reintegrāciju, tostarp novērtēt reintegrācijas palīdzības kvalitāti;

(i)iespēja pārvaldīt nosūtīšanu uz turpmākas reintegrācijas palīdzības saņemšanu citās programmās un trešo valstu valsts reintegrācijas shēmu ietvaros;

(j)iespēja veikt kvalitātes nodrošināšanas pārbaudes attiecībā uz reintegrācijas palīdzības lietām, tostarp novērtēt reintegrācijas plānus, uzraudzīt turpmākos pasākumus un reģistrēt apstiprināšanas un revīzijas liecības;

(k)iespēja uzraudzīt to trešo personu sniegumu, kuru kompetencē ir reintegrācijas palīdzības sniegšana, tostarp rādītājus, kas saistīti ar reaģētspēju, reintegrācijas plānu īstenošanu, lietu pabeigšanu un pieejamā finansiālā atbalsta apguvi;

(l)iespēja reģistrēt un pārvaldīt sūdzības un incidentus, kas saistīti ar reintegrācijas palīdzības sniegšanu, tostarp izsekot korektīvos pasākumus un nodrošināt pienācīgu piekļuves kontroli un izsekojamību.

2.RECAMAS modelī detalizēti izklāsta 1. punktā minētās funkcionālās iespējas.

3.Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, kuros precizē tehniskās un operacionālās prasības, kas vajadzīgas šā panta 1. punktā noteikto funkcionālo iespēju vienādai piemērošanai. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 34. panta 2. punktā.

14. pants

Saziņas portāls

1.Saziņas portālu izveido, lai atvieglotu Regulas (ES) 2026/2280 36. pantā minēto datu kopīgošanu, neskarot to izmantošanu citiem nolūkiem, kas paredzēti ES tiesību aktos.

2.Saziņas portālu integrē katrā valsts RECAMAS un integrētajā atgriešanas pārvaldības platformā (“IRMA”), kas minēta Regulas (ES) …/… [ERKA regula] [57]. pantā.

3.Katrā kompetentajā iestādē saziņas portālam var piekļūt vienots kontaktpunkts. Vienoto kontaktpunktu kompetencē ir datu apmaiņas koordinēšana un atvieglošana saskaņā ar Regulas (ES) 2026/2280 36. pantu.

4.Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, kuros precizē tehniskās prasības, kas vajadzīgas saziņas portāla integrēšanai dalībvalstu RECAMAS. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 34. panta 2. punktā.

3. nodaļa
IZSTRĀDE, DARBĪBA UN PIENĀKUMI

15. pants

Izstrāde un tehniskā attīstība

1.Frontex ir atbildīga par RECAMAS modeļa izstrādi, kā arī par tā attīstību saskaņā ar Regulas (ES) …/… [ERKA regula] [55]. pantu.

2.Frontex ir atbildīga par Frontex RECAMAS, iRCMS un RIAT izstrādi, tostarp projektēšanu, kā arī par tehnisko attīstību saskaņā ar Regulas (ES) …/… [ERKA regula] [55]. pantu, un to atbalsta eu-LISA.

3.Dalībvalstis ir atbildīgas par valsts RECAMAS izstrādi, tostarp projektēšanu, kā arī par tehnisko attīstību. Dalībvalstis ir atbildīgas par iRCMS un RIAT integrēšanu savā valsts RECAMAS, un to atbalsta Frontex, saskaņā ar Regulas (ES) …/… [ERKA regula] [55]. pantu. Attiecīgā gadījumā dalībvalstis ir atbildīgas par Frontex RECAMAS vai dažu tās moduļu integrāciju un pielāgošanu.

4.eu-LISA ir atbildīga par saziņas portāla izstrādi, tostarp projektēšanu, kā arī par tehnisko attīstību. Dalībvalstis ir atbildīgas par saziņas portāla integrēšanu savā valsts RECAMAS, un to atbalsta eu-LISA.

5.Frontex, eu-LISA un dalībvalstis sadarbojas un koordinē savu darbu.

6.Tehniskajā attīstībā ņem vērā visus attiecīgos Sadarbspējīgas Eiropas risinājumus, kā minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2024/903 33 (22) 7. pantā.

16. pants

Programmas vadības valde

1.RECAMAS modeļa, Frontex RECAMAS, iRCMS, RIAT un saziņas portāla izstrādes posmā izveido programmas vadības valdi, kuras sastāvā ir 10 locekļi. Tajā ir iekļautas šādas personas:

(a)trīs locekļi, kurus ieceļ Frontex valde no savu locekļu vai aizstājēju vidus;

(b)trīs locekļi, kurus ieceļ eu-LISA valde no savu locekļu vai aizstājēju vidus;

(c)loceklis, kas pārstāv eu-LISA un ko iecēlis tās izpilddirektors;

(d)loceklis, kas pārstāv Frontex un ko iecēlis tās izpilddirektors;

(e)divi locekļi, kurus iecēlusi Komisija.

Izstrādes posmā programmas vadības valde tiekas regulāri un vismaz sešas reizes gadā līdz brīdim, kad sāk darboties visu valstu RECAMAS, iRCMS, RIAT un saziņas portāls. Tā nodrošina RECAMAS modeļa, Frontex RECAMAS, iRCMS, RIAT un saziņas portāla izstrādes posma pienācīgu pārvaldību un koordināciju. Programmas vadības valde katru mēnesi Frontex un eu-LISA valdēm iesniedz rakstiskus ziņojumus par programmas progresu.

2.Pēc saskaņā ar 33. pantu noteiktā darbības sākuma visās dalībvalstīs programmas vadības valde tiekas vismaz vienu reizi gadā. Tā nodrošina RECAMAS modeļa, Frontex RECAMAS, iRCMS, RIAT un saziņas portāla tehniskās attīstības pienācīgu pārvaldību un koordināciju.

3.Programmas vadības valdei nav lēmumu pieņemšanas pilnvaru, nedz arī pilnvaru pārstāvēt Frontex vai eu-LISA valdes locekļus.

4.Frontex valde nosaka programmas vadības valdes reglamentu, kurā jo īpaši iekļauj noteikumus par:

(a)tās priekšsēdētāju;

(b)sanāksmju vietām;

(c)sanāksmju sagatavošanu;

(d)ekspertu pielaidi sanāksmēm;

(e)saziņas plāniem, kas nodrošina pilnu informāciju atbūtnē esošiem Frontex un eu-LISA valdes locekļiem.

5.Programmas vadības valdes priekšsēdētāja vietu ieņem dalībvalsts, kurai saskaņā ar ES tiesību aktiem ir pilnībā saistoši leģislatīvie instrumenti, ar ko reglamentē ES informācijas sistēmu izstrādi, izveidi, darbību un izmantošanu. Priekšsēdētājs ir viens no 1. punkta pirmās daļas a) punktā minētās Frontex valdes ieceltajiem locekļiem.

6.Visus ceļa un uzturēšanās izdevumus, kas rodas Frontex valdes ieceltajiem programmas vadības valdes locekļiem un Frontex izpilddirektoram, sedz Frontex. Visus ceļa un uzturēšanās izdevumus, kas rodas eu-LISA valdes ieceltajiem programmas vadības valdes locekļiem un eu-LISA izpilddirektoram, sedz eu-LISA. Frontex nodrošina programmas vadības valdei sekretariāta pakalpojumus.

7.Izstrādes posmā 35. pantā minētā padomdevēju grupa tiekas regulāri un vismaz sešas reizes gadā līdz brīdim, kad sāk darboties visu valstu RECAMAS, iRCMS, RIAT un saziņas portāls. Pēc katras sanāksmes tā ziņo programmas vadības valdei. Tā nodrošina tehnisko zinātību, lai sniegtu atbalstu programmas vadības valdes uzdevumu veikšanā, un seko līdzi Frontex, dalībvalstu un eu-LISA gatavības situācijai.

17. pants

Darbības pārvaldība

1.Frontex ir atbildīga par iRCMS un RIAT darbības pārvaldību.

2.Ja darba vienošanās, ko Frontex noslēgusi ar trešās valsts kompetento iestādi saskaņā ar Regulas (ES) …/… [ERKA regula] [88]. pantu, paredz atpakaļuzņemšanai nepieciešamo datu digitālu apmaiņu saskaņā ar Regulas (ES) 2026/2280 37., 38. un 39. pantu, Frontex pēc Komisijas pieprasījuma veic nepieciešamos pasākumus, lai izveidotu un uzturētu drošu savienojumu starp iRCMS un minētās trešās valsts attiecīgo digitālo sistēmu nolūkā veicināt šādu apmaiņu. Datu apmaiņa attiecas tikai uz tiem datiem, kas ir absolūti nepieciešami atpakaļuzņemšanas procedūrai, kuru piemēro starp attiecīgo dalībvalsti un trešo valsti. Trešai valstij nav piekļuves iRCMS vai citiem datiem, izņemot tos, ar kuriem apmainās saistībā ar atsevišķu atpakaļuzņemšanas lietu.

3.Dalībvalstis ir atbildīgas par valsts RECAMAS darbības pārvaldību.

4.eu-LISA atbild par saziņas portāla darbības pārvaldību.

5.Darbības pārvaldība ir visi uzdevumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu valstu RECAMAS, iRCMS, RIAT un saziņas portāla nepārtrauktu pieejamību saskaņā ar šo regulu.

6.Frontex, eu-LISA un dalībvalstis nodrošina, ka valstu RECAMAS, Frontex RECAMAS, iRCMS, RIAT un saziņas portālā, pamatojoties uz izmaksu un ieguvumu analīzi, vienmēr tiek izmantota labākā pieejamā tehnoloģija.

18. pants

Datu drošība

1.Frontex nodrošina iRCMS un RIAT drošību. Dalībvalstis nodrošina valsts RECAMAS drošību. eu-LISA nodrošina saziņas portāla drošību. Konkrētāk, Frontex, eu-LISA un dalībvalstis:

(a)fiziski aizsargā datus, tostarp izstrādājot ārkārtas rīcības plānus kritiskās infrastruktūras aizsardzībai;

(b)liedz nepiederošām personām piekļuvi datu apstrādes iekārtām un valsts iekārtām, kurās dalībvalsts veic darbības saskaņā ar valsts RECAMAS, RIAT, iRCMS vai saziņas portāla mērķiem (iekārtas, piekļuves kontrole un pārbaudes pie ieejas iekārtā);

(c)novērš datu nesēju nesankcionētu nolasīšanu, kopēšanu, grozīšanu vai izņemšanu (datu nesēju kontrole);

(d)novērš datu nesankcionētu ievadīšanu, kā arī liedz glabāto personas datu nesankcionētu apskati, grozīšanu vai dzēšanu (glabāšanas kontrole);

(e)liedz izmantot datu apstrādes automatizētās sistēmas nepilnvarotām personām, izmantojot datu komunikācijas iekārtas (lietotāju kontrole);

(f)novērš datu nesankcionētu apstrādi valsts RECAMAS, iRCMS, RIAT un saziņas portālā un datu nesankcionētu grozīšanu vai dzēšanu (datu ievades kontrole);

(g)nodrošina, ka personām, kas ir pilnvarotas piekļūt valsts RECAMAS, iRCMS, RIAT un saziņas portālam, ir piekļuve tikai tiem datiem, uz kuriem attiecas viņu piekļuves pilnvarojums, piekļuvei izmantojot individuālus un unikālus lietotāja ID un konfidenciālus piekļuves režīmus (datu piekļuves kontrole);

(h)nodrošina, ka visas iestādes, kam ir tiesības piekļūt valsts RECAMAS, iRCMS, RIAT un saziņas portālam, izveido profilus, kuros ir aprakstītas to personu funkcijas un pienākumi, kuras ir pilnvarotas piekļūt datiem un ievadīt, atjaunināt, dzēst un meklēt tos (personāla profili);

(i)nodrošina to, ka var verificēt un noteikt, kurām struktūrām personas datus var nosūtīt, izmantojot datu komunikācijas aprīkojumu (komunikācijas kontrole);

(j)nodrošina iespēju pārbaudīt un noteikt, kādi dati ir apstrādāti valsts RECAMAS, iRCMS, RIAT un saziņas portālā, kad, kas un kādam mērķim tos ir apstrādājis (datu reģistrēšanas kontrole);

(k)it īpaši ar pienācīgu šifrēšanas paņēmienu palīdzību nodrošina, ka laikā, kad personas datus pārraida uz valsts RECAMAS, iRCMS, RIAT un saziņas portālu vai no tā, vai datu nesēju transportēšanas laikā tos nevar nesankcionēti nolasīt, kopēt, grozīt vai dzēst (transportēšanas kontrole);

(l)nodrošina, ka traucējumu gadījumā uzstādītās sistēmas var atjaunot (atgūšana);

(m)nodrošina, ka valsts RECAMAS, iRCMS, RIAT un saziņas portāls veic savas funkcijas, ka par darbības kļūdu parādīšanos tiek ziņots (uzticamība) un ka saglabātie personas dati nevar tikt sabojāti sistēmas darbības traucējumu dēļ (integritāte);

(n)uzrauga šajā punktā minēto drošības pasākumu efektivitāti un veiktu nepieciešamos organizatoriskos pasākumus saistībā ar iekšējo uzraudzību, lai nodrošinātu atbilstību šai regulai (pašrevīzija), un 24 stundās automātiski noteiktu jebkādus attiecīgus notikumus, kas saistīti ar b)–k) apakšpunktā norādīto pasākumu piemērošanu un kas varētu norādīt uz drošības incidentu.

2.Frontex, eu-LISA un dalībvalstis sadarbojas programmas vadības valdē un padomdevēju grupā, lai nodrošinātu tādu saskaņotu pieeju datu drošībai, kuras pamatā ir drošības riska pārvaldības process.

19. pants

Reģistra ierakstu glabāšana

1.Visas datu apstrādes darbības valstu RECAMAS, iRCMS, RIAT un saziņas portālā reģistrē, lai pārbaudītu, vai minētās apstrādes darbības tiek veiktas likumīgi, nodrošinātu minēto sistēmu pienācīgu darbību, pašuzraudzību, kā arī nodrošinātu datu integritāti un drošību.

2.Ierakstā tiek sniegta šāda informācija:

(a)apstrādes darbības nolūks;

(b)apstrādātie dati;

(c)apstrādes darbības vieta un laiks;

(d)tās struktūras nosaukums un atbildīgās personas vārds un uzvārds, kura apstrādājusi datus.

3.Reģistra ierakstus lieto vienīgi 1. punktā minētajos nolūkos, un tos dzēš pēc trim gadiem no to izveides dienas.

4.Reģistra ierakstus var saglabāt ilgāk par 3. punktā minēto laikposmu, ja tie vajadzīgi uzraudzības un/vai pārraudzības procedūrām, kas jau tiek īstenotas.

5.Katrai kompetentajai iestādei ir piekļuve reģistra ierakstiem, kas attiecas uz tās reģistrētajiem datiem.

6.Lai veiktu pašuzraudzību un nodrošinātu iRCMS un RIAT pareizu darbību, datu integritāti un datu drošību, Frontex ir piekļuve attiecīgajiem reģistra ierakstiem.

7.Lai veiktu pašuzraudzību un nodrošinātu saziņas portāla pienācīgu darbību, datu integritāti un datu drošību, eu-LISA ir piekļuve attiecīgajiem reģistra ierakstiem.

8.Valsts datu aizsardzības uzraudzības iestādēm un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam pēc pieprasījuma ir piekļuve reģistra ierakstiem, ciktāl tas nepieciešams tā uzdevumu izpildei.

20. pants

Glabāšanas termiņš datu glabāšanai

1.Ja atgriešana ir apstiprināta saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1860 6. pantu, datus, kas reģistrēti valsts RECAMAS, iRCMS un RIAT, glabā 10 gadus no atgriešanas apstiprinājuma dienas. Ja atgriešanas lēmums tiek anulēts vai atsaukts, attiecīgos datus nekavējoties dzēš.

2.Ja atgriešanas lēmumam ir pievienots ieceļošanas aizliegums saskaņā ar Regulas (ES) 2026/2280 8. pantu, datus, kas reģistrēti valsts RECAMAS, iRCMS un RIAT, glabā tik ilgi, kamēr minētais ieceļošanas aizliegums ir spēkā, vai tik ilgi, cik minēts 1. punktā, atkarībā no tā, kurš laikposms ir ilgāks.

3.Beidzoties 1. un 2. punktā minētajam datu glabāšanas termiņam, datus automātiski dzēš no valsts RECAMAS, iRCMS un RIAT.

4.Šis pants neietekmē īpašos noteikumus, kas piemērojami Frontex saskaņā ar Regulas (ES) …/… [ERKA regula] [110]. pantu.

21. pants

Datu subjektu tiesības

Datu subjekti pieprasījumus izmantot savas tiesības saskaņā ar piemērojamiem datu aizsardzības noteikumiem var iesniegt Frontex, kas, izmantojot saziņas portālu, nosūta pieprasījumu kompetentajam pārzinim saskaņā ar 23. pantu.

22. pants

Statistika

1.Anonimizētos datus, kas minēti Regulas (ES) 2026/2280 46. pantā un Regulas (EK) Nr. 862/2007 7. pantā, kā arī anonimizētos datus par lietu statusu no valstu RECAMAS, iRCMS un RIAT automātiski reģistrē CRRS.

2.CRRS ģenerētā statistika ir pieejama kompetentajām iestādēm, Frontex, eu-LISA un Komisijai.

3.Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, kuros precizē tehniskās prasības, kas vajadzīgas reģistrēšanai CRRS, kā arī konkrētus datu veidus, kas vajadzīgi, lai reģistrētu datus par lietu statusu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 34. panta 2. punktā.

23. pants

Atbildība par personas datu apstrādi

1.Attiecībā uz valsts RECAMAS katra dalībvalsts izraugās iestādi, kas ir uzskatāma par pārzini saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 4. panta 7. punktu attiecībā uz šajā sistēmā reģistrēto datu apstrādi un tās darbības pārvaldību. eu-LISA ir uzskatāma par apstrādātāju saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2018/1725 3. panta 12. punktu saistībā ar to datu apstrādi, ko tā reģistrē šajā sistēmā.

2.Attiecībā uz iRCMS iestādi, kas katrā dalībvalstī izraudzīta saskaņā ar 1. punktu, uzskata par pārzini saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 4. panta 7. punktu attiecībā uz to datu apstrādi, kurus tā reģistrē šajā sistēmā. Frontex uzskata par apstrādātāju saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 3. panta 12. punktu attiecībā uz iRCMS reģistrēto datu apstrādi un tās darbības pārvaldību.

3.Attiecībā uz RIAT iestādi, kas katrā dalībvalstī izraudzīta saskaņā ar 1. punktu, uzskata par pārzini saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 4. panta 7. punktu attiecībā uz to datu apstrādi, kurus tā reģistrē šajā sistēmā par lietām, kas ir saistītas ar valsts reintegrācijas palīdzības programmām. Dalībvalstu un Frontex izraudzītās iestādes attiecīgi uzskata par kopīgiem pārziņiem saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 26. pantu un Regulas (ES) 2018/1725 28. pantu attiecībā uz RIAT reģistrēto personas datu apstrādi lietās, ko pārvalda saskaņā ar ES reintegrācijas palīdzības programmu. Katra kopīgā pārziņa pienākumi attiecas tikai uz datiem, ko tas reģistrē RIAT. Frontex uzskata par apstrādātāju saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 3. panta 12. punktu attiecībā uz to datu apstrādi, ko tā reģistrē par lietām, kas ir saistītas ar valsts reintegrācijas palīdzības programmām, kuras pārvalda RIAT, un attiecībā uz RIAT darbības pārvaldību.

4.Attiecībā uz saziņas portālu iestādes, ko dalībvalstis izraudzījušās saskaņā ar 1. punktu, un Frontex uzskata par kopīgiem pārziņiem attiecīgi saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 26. pantu un Regulas (ES) 2018/1725 28. pantu attiecībā uz to personas datu apstrādi, ar kuriem apmainās, izmantojot saziņas portālu. Katra kopīgā pārziņa pienākumi attiecas tikai uz datiem, ko tas apstrādā saziņas portālā. Attiecībā uz saziņas portāla darbības pārvaldību eu-LISA ir apstrādātājs saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 3. panta 12. punktu.

24. pants

Personāla apmācība

1.Pirms kompetento iestāžu un Frontex darbiniekiem, kuriem ir tiesības piekļūt valsts RECAMAS, iRCMS, RIAT un saziņas portālam, tiek atļauts apstrādāt datus, kas tiek glabāti valsts RECAMAS, iRCMS, RIAT un saziņas portālā, un periodiski pēc tam, kad viņiem ir piešķirta piekļuve valsts RECAMAS, iRCMS, RIAT un saziņas portālam, viņi iziet atbilstošus mācību kursus par datu drošību, pamattiesībām, tostarp datu aizsardzību, un datu apstrādes noteikumiem un procedūrām, tostarp pasākumiem datu kvalitātes uzlabošanai. Darbiniekus informē par visiem attiecīgajiem noteikumiem par noziedzīgajiem nodarījumiem un sankcijām, tostarp tām, kas paredzētas šīs regulas 26. pantā.

2.Dalībvalstis saviem darbiniekiem nodrošina mācību kursus par valsts RECAMAS.

3.Frontex saviem darbiniekiem un kompetentajām iestādēm nodrošina mācību kursus par Frontex RECAMAS, iRCMS un RIAT.

4.eu-LISA nodrošina mācību kursus kompetentajām iestādēm par saziņas portāla tehnisko darbību.

25. pants

Valsts datu aizsardzības uzraudzības iestāžu un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja sadarbība

Saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 62. pantu valstu uzraudzības iestādes un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs, darbojoties katrs savu pilnvaru ietvaros, aktīvi sadarbojas, veicot savus pienākumus, un nodrošina saziņas portāla koordinētu uzraudzību.

26. pants

Sodi

Dalībvalstis paredz noteikumus par sodiem, ko piemēro par šīs regulas pārkāpumiem, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to piemērošanu. Paredzētie sodi ir efektīvi, samērīgi un atturoši. Dalībvalstis minētos noteikumus un pasākumus nekavējoties dara zināmus Komisijai un nekavējoties paziņo tai par jebkādiem turpmākiem grozījumiem, kas tos ietekmē.

4. nodaļa
GROZĪJUMI CITOS SAVIENĪBAS TIESĪBU AKTOS

27. pants

Grozījumi Regulā (ES) 2018/1726

Regulu (ES) 2018/1726 groza šādi:

1) regulas 1. pantā iekļauj šādu 4.c un 4.d punktu:

“4.c Aģentūra ir atbildīga par droša saziņas kanāla starp migrācijas iestādēm (“saziņas portāls”) izstrādi, tostarp projektēšanu, darbības pārvaldību un tehnisko attīstību, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) …/… 34(23) [šī regula].

4.d Aģentūra ir atbildīga par atbalsta sniegšanu:

a) Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai atgriešanas lietu pārvaldības sistēmas (“Frontex RECAMAS”) references īstenošanas izstrādē, tostarp tehniskajā attīstībā, saskaņā ar Regulu (ES) …/… [šī regula];

b) Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai integrētas ES atpakaļuzņemšanas lietu pārvaldības sistēmas (“iRCMS”) un ES reintegrācijas lietu pārvaldības sistēmas (“RIAT”) izstrādē, tostarp tehniskajā attīstībā, saskaņā ar Regulu (ES) …/… [šī regula].”;

2) regulā iekļauj šādu 8.e un 8.f pantu:

“8.e pants

Ar saziņas portālu saistīti uzdevumi

Attiecībā uz saziņas portālu aģentūra veic:

a) uzdevumus, kas tai uzticēti ar Regulas (ES) …/… [šī regula] 15. panta 4. punktu un 17. panta 4. punktu;

b) uzdevumus, kas saistīti ar mācībām par saziņas portāla tehnisko izmantojumu, tostarp mācību materiālu nodrošināšanu.

8.f pants

Ar Frontex RECAMAS, iRCMS un RIAT saistītie uzdevumi

Attiecībā uz Frontex RECAMAS, iRCMS un RIAT Aģentūra veic uzdevumus, kas tai uzticēti ar Regulu (ES) …/… [šī regula].”;

3) regulas 14. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Izpētes jomā aģentūra uzrauga norises, kuras skar SIS, VIS, Eurodac, IIS, ETIAS, DubliNet, ECRIS-TCN, e-CODEX sistēmas, KIG sadarbības platformas, saziņas portāla un citu 1. panta 5. punktā minēto lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldību.”;

4) regulas 19. panta 1. punktam pievieno šādu qq) apakšpunktu:

“qq) pieņem ziņojumus par saziņas portāla izstrādi un darbībām saskaņā ar Regulas (ES) …/… [šī regula] 37. panta 2. punktu.”.

28. pants

Grozījumi Regulā (ES) 2018/1860

Regulā (ES) 2018/1860 iekļauj šādu 17.a pantu:

“17.a pants

Brīdinājumos par atgriešanu ietverto datu glabāšana valstu lietu pārvaldības sistēmās Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) …/… [šī regula] nolūkos

1. Atkāpjoties no Regulas (ES) 2018/1861 41. panta 2. punkta, pēc tam, kad ir konstatēta informācijas atbilsme attiecībā uz brīdinājumu par atgriešanu, ko cita dalībvalsts ievadījusi saskaņā ar 3. pantu, izpildītājas dalībvalsts kompetentā iestāde var savā valsts RECAMAS, kas izveidota, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) …/… 35(24) [šī regula], glabāt minētajā brīdinājumā ietvertos datus, ciktāl tas nepieciešams Regulas (ES) …/… [šī regula] 7. panta 1. punktā minētajiem nolūkiem.

2. Ja izdevēja dalībvalsts ir grozījusi brīdinājumu saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1861 44. panta 2. punktu, izpildītāja dalībvalsts minētos datus attiecīgi atjaunina savā valsts RECAMAS, kas izveidota, ievērojot Regulu (ES) …/… [šī regula].

3. Atkāpjoties no Regulas (ES) 2018/1861 42. panta 1. punkta, datus, kas tiek glabāti, ievērojot 1. punktu, glabā un dzēš saskaņā ar Regulas (ES) …/… [šī regula] 20. panta 1.–3. punktu.

4. Šīs regulas 15. pantu piemēro, nosūtot vai darot pieejamus datus, kas tiek glabāti saskaņā ar 1. punktu.”.

29. pants

Grozījumi Regulā (ES) 2019/817

Regulā (ES) 2019/817 iekļauj šādu 48.a pantu:

“48.a pants

Saziņas portāls

1. Šajā regulā prasīto saziņu starp dalībvalstu iestādēm un starp minētajām iestādēm un ETIAS centrālo vienību veic, izmantojot saziņas portālu, kas izveidots saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) …/… 36(25) [šī regula], šādos nolūkos:

a) datu aizsardzības tiesību īstenošana saskaņā ar 48. panta 3. un 4. punktu;

b) kompetentās iestādes informēšana par saiknes labošanu vai dzēšanu saskaņā ar 31. panta 3. punktu un 33. panta 5. punktu;

c) informēšana par saiknes labošanu vai dzēšanu saskaņā ar 32. panta 7. punktu;

d) kompetentās iestādes informēšana par saikni, kas nepareizi reģistrēta saskaņā ar 32. panta 7. punktu.

2. Komisija ir pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus, lai precizētu formātus saziņai saskaņā ar šo regulu, kurā izmanto saziņas portālu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 74. panta 2. punktā.”.

30. pants

Grozījumi Regulā (ES) 2019/818

Regulu (ES) 2019/818 groza šādi:

1) regulas 39. pantu groza šādi:

a) panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādiem:

“1. Izveido centrālo ziņošanas un statistikas repozitoriju (CRRS), lai saskaņā ar attiecīgajiem tiesību instrumentiem, kas reglamentē SIS, Eurodac un ECRIS-TCN, atbalstītu minēto sistēmu mērķus un lai politikas, operatīvos un datu kvalitātes nolūkos nodrošinātu vairākas sistēmas aptverošus statistikas datus un analītiskus ziņojumus. CRRS atbalsta arī mērķus, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2024/982 37(26), Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2025/13 38(27) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) …/… 39(28) [šī regula].

2. eu-LISA savos tehniskajos centros izveido, ievieš un mitina CRRS, kurā ietverti dati un statistika, kas minēta Regulas (ES) 2024/1358 12. pantā, Regulas (ES) 2018/1862 74. pantā un Regulas (ES) 2019/816 32. pantā un kas ir loģiski nodalīta atbilstoši katrai ES informācijas sistēmai. eu-LISA vāc datus un statistiku no maršrutētāja, kas minēts Regulas (ES) 2024/982 71. panta 2. punktā un Regulas (ES) 2025/13 39. panta 1. punktā. eu-LISA vāc datus un statistiku, kas minēta Regulas (ES) …/… [šī regula] 22. pantā. Iestādēm, kas minētas Regulas (ES) 2024/1358 12. pantā, Regulas (ES) 2018/1862 74. pantā, Regulas (ES) 2019/816 32. pantā, Regulas (ES) 2024/982 71. panta 2. punktā, Regulas (ES) 2025/13 13. panta 1. punktā un Regulas (ES) …/… [šī regula] 22. panta 2. punktā, piešķir piekļuvi CRRS tikai pārskatu un statistikas nolūkos, izmantojot kontrolētu, drošu piekļuvi un īpašus lietotāju profilus.”;

b) panta 4. punktam pievieno šādu d) apakšpunktu:

“d) droša saziņas infrastruktūra CRRS savienošanai ar valstu atgriešanas lietu pārvaldības sistēmām (“valstu RECAMAS”), integrēto ES atpakaļuzņemšanas lietu pārvaldības sistēmu (“iRCMS”) un ES reintegrācijas lietu pārvaldības sistēmu (“RIAT”) saskaņā ar Regulu (ES) …/… [šī regula].”;

2) regulā iekļauj šādu 48.a pantu:

“48.a pants

Saziņas portāls

1. Šajā regulā prasīto saziņu starp dalībvalstu iestādēm un starp minētajām iestādēm un ETIAS centrālo vienību veic, izmantojot saziņas portālu, kas izveidots saskaņā ar Regulu (ES) …/… [šī regula], šādos nolūkos:

a) datu aizsardzības tiesību īstenošana saskaņā ar 48. panta 3. un 4. punktu;

b) kompetentās iestādes informēšana par saiknes labošanu vai dzēšanu saskaņā ar 31. panta 3. punktu un 33. panta 5. punktu;

c) informēšana par saiknes labošanu vai dzēšanu saskaņā ar 32. panta 7. punktu;

d) kompetentās iestādes informēšana par saikni, kas nepareizi reģistrēta saskaņā ar 32. panta 7. punktu.

2. Komisija ir pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus, lai precizētu formātus saziņai saskaņā ar šo regulu, kurā izmanto saziņas portālu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 70. panta 2. punktā.”;

3) regulas 62. pantu groza šādi:

a) pantā iekļauj šādu 3.a punktu:

“3.a Dalībvalstu kompetento iestāžu, Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras, eu-LISA un Komisijas pienācīgi pilnvarotie darbinieki ir tiesīgi aplūkot datus, kas saistīti ar Regulas (ES) …/… [šī regula] 22. pantā minētajām valstu RECAMAS, iRCMS un RIAT.”;

b) panta 6. punktu aizstāj ar šādu:

“6. Šā panta 1., 2., 3. un 3.a punkta nolūkā eu-LISA glabā minētajos punktos minētos datus CRRS. No CRRS iekļautajiem datiem nav iespējams identificēt personas, bet dati ļauj šā panta 1., 2., 3. un 3.a punktā uzskaitītajām iestādēm iegūt pielāgojamus pārskatus un statistiku, lai palielinātu robežpārbaužu efektivitāti, palīdzētu iestādēm apstrādāt vīzas pieteikumus un atbalstītu Savienībā uz faktiem pamatotas politikas veidošanu migrācijas un drošības jomā.”.

5. nodaļa
NOBEIGUMA NOTEIKUMI

31. pants

Izmaksas

Izmaksas, kas radušās saistībā ar valsts RECAMAS izstrādi, tostarp tehnisko attīstību, un darbības pārvaldību, sedz katra attiecīgā dalībvalsts. Šīs izmaksas ietver izmaksas, kas radušās saistībā ar Frontex RECAMAS, iRCMS, RIAT un saziņas portāla integrēšanu valstu RECAMAS, kā arī saistībā ar Frontex RECAMAS pielāgošanu.

32. pants

Paziņojumi

1.Dalībvalstis paziņo Komisijai, Frontex un eu-LISA par iestādi, kas uzskatāma par pārzini un kopīgo pārzini saskaņā ar 23. pantu.

2.Dalībvalstis paziņo Komisijai, Frontex un eu-LISA par 7., 8. un 9. pantā minētajām kompetentajām iestādēm, kuras var reģistrēt, aplūkot, labot vai dzēst datus.

3.Dalībvalstis paziņo Komisijai, Frontex un eu-LISA par savu vienoto kontaktpunktu, kas minēts 14. panta 3. punktā.

4.Frontex uztur pastāvīgi atjauninātu publisku tīmekļa vietni, kurā ietverta šajā pantā minētā informācija.

33. pants

Darbības sākums

1.Vēlākais līdz [PB: lūdzu, aizpildīt: četri gadi pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas] dalībvalstis ir ieviesušas un izmanto valsts RECAMAS. Katra dalībvalsts nekavējoties paziņo Komisijai un Frontex datumu, kurā tā sāka izmantot savu valsts RECAMAS.

2.Komisija ar īstenošanas aktu nosaka iRCMS un RIAT izstrādes pabeigšanas datumu, tiklīdz Frontex ir paziņojusi, ka ir sekmīgi pabeigts visaptverošs iRCMS un RIAT tests, kas jāveic ar eu-LISA atbalstu.

3.Viena gada laikā no dienas, kas noteikta saskaņā ar 2. punktu, vai, ja ir noteikts vēlāks termiņš, no 1. punktā minētās paziņošanas dienas, katra dalībvalsts veic vajadzīgos pasākumus, lai integrētu iRCMS un RIAT savā valsts RECAMAS saskaņā ar 15. panta 3. punktu, un paziņo Komisijai un Frontex par sekmīgu integrāciju.

4.Komisija ar īstenošanas aktu nosaka dienu, no kuras attiecīgajās dalībvalstīs jāsāk iRCMS un RIAT darbība, ko nodrošina Frontex, tiklīdz Frontex ir paziņojusi attiecīgajām dalībvalstīm par iRCMS un RIAT sekmīgu integrāciju attiecīgo dalībvalstu RECAMAS. Frontex deklarācijas pamatā ir visaptverošu testu sekmīga pabeigšana, ko pēc 3. punktā minētā paziņojuma saņemšanas veic sadarbībā ar attiecīgo dalībvalsti vai dalībvalstīm un ar eu-LISA atbalstu.

5.Komisija ar īstenošanas aktu nosaka saziņas portāla izstrādes pabeigšanas datumu, tiklīdz eu-LISA ir paziņojusi, ka ir sekmīgi pabeigta saziņas portāla visaptverošs tests, kas vajadzības gadījumā jāveic sadarbībā ar Frontex un dalībvalstīm.

6.Viena gada laikā no dienas, kas noteikta saskaņā ar 5. punktu, vai, ja ir noteikts vēlāks termiņš, no 1. punktā minētās paziņošanas dienas, katra dalībvalsts veic vajadzīgos pasākumus, lai integrētu saziņas portālu savā valsts RECAMAS saskaņā ar 15. panta 4. punktu, un paziņo Komisijai un Frontex par sekmīgu integrāciju. Viena gada laikā no dienas, kas noteikta saskaņā ar 5. punktu, Frontex veic vajadzīgos pasākumus, lai saziņas portālu integrētu IRMA saskaņā ar 14. panta 2. punktu, un paziņo Komisijai par sekmīgu integrāciju.

7.Komisija ar īstenošanas aktu nosaka dienu, no kuras saziņas portāls sāk darbību attiecīgajās dalībvalstīs un kuru pārvalda Frontex, tiklīdz eu-LISA ir paziņojusi attiecīgajām dalībvalstīm par saziņas portāla sekmīgu integrāciju attiecīgo dalībvalstu RECAMAS un IRMA. eu-LISA deklarācijas pamatā ir visaptverošu testu sekmīga pabeigšana, ko veic pēc 6. punktā minētā paziņojuma saņemšanas sadarbībā ar attiecīgajām dalībvalstīm.

8.Komisija informē Eiropas Parlamentu un Padomi par datumiem, kas noteikti saskaņā ar 2., 4., 5. un 7. punktu.

9.Īstenošanas aktus, kas minēti 2., 4., 5. un 7. punktā, publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

10.Dalībvalstis un attiecīgā gadījumā Frontex sāk izmantot iRCMS, RIAT un saziņas portālu no datumiem, kas noteikti attiecīgi saskaņā ar 4. un 7. punktu.

34. pants

Komiteju procedūra

1.Komisijai palīdz komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

35. pants

Padomdevēju grupa

1.Frontex izveido padomdevēju grupu.

2.Padomdevēju grupa sniedz Frontex un eu-LISA speciālās zināšanas, kas saistītas ar RECAMAS modeli, Frontex RECAMAS, valstu RECAMAS, iRCMS, RIAT un saziņas portālu, it īpaši saistībā ar to gada darba programmu un gada darbības pārskatu sagatavošanu.

3.Padomdevēju grupas sastāvā ir valstu eksperti, divi Frontex projektu vadītāji, divi eu-LISA projektu vadītāji un viens Komisijas loceklis. Grupas priekšsēdētājs ir Frontex.

36. pants

Kontaktpunkts

Katra dalībvalsts norīko vienu iestādi par kontaktpunktu attiecībā uz šīs regulas īstenošanu. Katra dalībvalsts paziņo Komisijai minētās iestādes nosaukumu. Ja dalībvalsts maina norīkoto iestādi, tā attiecīgi informē Komisiju.

37. pants

Uzraudzība un izvērtēšana

1.Frontex iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam gada ziņojumu par Frontex RECAMAS, valstu RECAMAS, iRCMS un RIAT izstrādi un darbībām, tostarp par to tehnisko darbību un drošību. Gada ziņojumā iekļauj informāciju par darbības pārvaldību, tostarp datu aizsardzību un drošības incidentiem, un šo sistēmu darbību salīdzinājumā ar kvantitatīviem rādītājiem, kas iepriekš definēti mērķiem saistībā ar rezultātiem, izmaksu lietderību un pakalpojumu kvalitāti.

2.eu-LISA iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam gada ziņojumu par portāla izstrādi un darbībām, tostarp par tā tehnisko darbību un drošību. Gada ziņojumā iekļauj informāciju par šīs sistēmas pārvaldību un darbību salīdzinājumā ar kvantitatīviem rādītājiem, kas iepriekš definēti mērķiem saistībā ar rezultātiem, izmaksu lietderību un pakalpojumu kvalitāti.

3.Piecus gadus pēc visu valstu RECAMAS, iRCMS, RIAT un saziņas portāla darbības sākuma un pēc tam reizi piecos gados Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei izvērtējuma ziņojumu par šīs regulas piemērošanu. Šajā nolūkā Komisijai ir pastāvīga piekļuve Frontex RECAMAS, iRCMS, RIAT un saziņas portālam bez iespējas piekļūt jebkādiem personas datiem.

4.Dalībvalstis sniedz Frontex, eu-LISA un Komisijai informāciju, kas vajadzīga, lai sagatavotu šajā pantā minētos gada ziņojumus un izvērtējumu.

5.Izvērtēšanu var veikt saskaņā ar Padomes Regulu (ES) 2022/922 40 (29).

38. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

TIESĪBU AKTA FINANŠU UN DIGITĀLAIS PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS3

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums3

1.2.Attiecīgā politikas joma3

1.3.Mērķi3

1.3.1.Vispārīgie mērķi3

1.3.2.Konkrētie mērķi3

1.3.3.Paredzamie rezultāti un ietekme3

1.3.4.Snieguma rādītāji4

1.4.Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz:4

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums5

1.5.1.Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās vajadzības, tostarp sīki izstrādāts iniciatīvas izvēršanas grafiks5

1.5.2.ES iesaistīšanās pievienotā vērtība (tās pamatā var būt dažādi faktori, piemēram, koordinēšanas radītie ieguvumi, juridiskā noteiktība, lielāka rezultativitāte vai papildināmība). Šā punkta izpratnē “ES iesaistīšanās pievienotā vērtība” ir vērtība, kas veidojas ES iesaistīšanās rezultātā un kas papildina vērtību, kura veidotos, ja dalībvalstis rīkotos atsevišķi.5

1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas6

1.5.4.Saderība ar daudzgadu finanšu shēmu un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem7

1.5.5.Dažādo pieejamo finansēšanas iespēju, tostarp pārdales iespējas, novērtējums7

1.6.Priekšlikuma/iniciatīvas un finansiālās ietekmes ilgums8

1.7.Plānotās budžeta izpildes metodes8

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI10

2.1.Pārraudzības un ziņošanas noteikumi10

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma10

2.2.1.Ierosināto budžeta izpildes metožu, finansējuma apgūšanas mehānismu, maksāšanas kārtības un kontroles stratēģijas pamatojums10

2.2.2.Informācija par apzinātajiem riskiem un risku mazināšanai izveidoto iekšējās kontroles sistēmu11

2.2.3.Kontroles izmaksefektivitātes (kontroles izmaksu attiecība pret attiecīgo pārvaldīto līdzekļu vērtību) aplēse un pamatojums un gaidāmā kļūdu riska līmeņa novērtējums (maksājumu izdarīšanas brīdī un slēgšanas brīdī)11

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi12

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME13

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas13

3.2.Priekšlikuma aplēstā finansiālā ietekme uz apropriācijām15

3.2.1.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz darbības apropriācijām15

3.2.1.1.Apropriācijas no apstiprinātā budžeta15

3.2.2.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz administratīvajām apropriācijām20

3.2.2.1. Apropriācijas no apstiprinātā budžeta20

3.2.3.Aplēstās cilvēkresursu vajadzības20

3.2.3.1.Finansētas no apstiprinātā budžeta20

3.2.4.Pārskats par aplēsto ietekmi uz investīcijām, kas saistītas ar digitālajām tehnoloģijām22

3.2.5.Saderība ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu22

3.2.6.Trešo personu iemaksas23

3.2.7.Aplēse par decentralizētajai aģentūrai nepieciešamajiem cilvēkresursiem un apropriāciju izmantošanu23

3.3.Aplēstā ietekme uz ieņēmumiem26

4.Digitālā dimensija27

4.1.Digitālās vajadzības27

4.2.Dati30

4.3.Digitālie risinājumi33

4.4.Sadarbspējas novērtējums41

4.5.Digitālās īstenošanas atbalsta pasākumi45

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

Priekšlikums par lietu pārvaldības digitalizāciju atgriešanas, atpakaļuzņemšanas un reintegrācijas jomā un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1726, (ES) 2018/1860, (ES) 2019/817 un (ES) 2019/818

1.2.Attiecīgā politikas joma 

Iekšlietas

1.3.Mērķi

1.3.1.Vispārīgie mērķi

Atbalstīt Atgriešanas regulā paredzēto atgriešanas, atpakaļuzņemšanas un reintegrācijas noteikumu īstenošanu un veicināt Migrācijas un patvēruma pakta īstenošanu. Šo divu mērķu sasniegšana veicinās Šengenas zonas pienācīgu darbību un kopējās Eiropas patvēruma sistēmas ilgtspēju.

1.3.2.Konkrētie mērķi

Konkrētais mērķis Nr. 1: palielināt datu apmaiņu starp kompetentajām iestādēm vienā un tajā pašā dalībvalstī, starp dalībvalstīm un starp dalībvalstīm un Frontex, kā arī starp dalībvalstīm vai Frontex un trešām valstīm saskaņā ar datu aizsardzības noteikumiem, lai nodrošinātu, ka ir pieejama informācija, kas nepieciešama atgriešanas, atpakaļuzņemšanas un reintegrācijas procesu veikšanai un uzraudzībai.

Konkrētais mērķis Nr. 2: veicināt atgriešanas, atpakaļuzņemšanas un reintegrācijas procesu digitalizāciju un uzlabot esošo IT sistēmu ierobežotās funkcijas, lai nodrošinātu, ka procesi un ziņošanas prasības ir digitalizētākas, lietotājdraudzīgākas un automatizētākas, un lai ievērojami samazinātu valsts iestāžu administratīvo slogu un darba slodzi.

Konkrētais mērķis Nr. 3: nodrošināt iespējas automatizēti apkopot precīzāku un uzticamāku statistiku un saīsināt datu vākšanas termiņu, lai labāk atbalstītu uz pierādījumiem balstītu politiku un lēmumu pieņemšanu.

1.3.3.Paredzamie rezultāti un ietekme

Dalībvalstis izstrādās, uzturēs un izmantos savas valsts lietu pārvaldības sistēmas atgriešanas jomā (valsts RECAMAS).

Frontex uzturēs un atjauninās RECAMAS modeli un sadarbībā ar eu-LISA izstrādās Frontex RECAMAS, ko var pieņemt un pielāgot dalībvalstis, kuras to vēlas. Frontex arī izstrādās ad hoc standarta IT risinājumus (piemēram, RECAP – lietotni, kas nodrošina saziņu starp trešo valstu valstspiederīgajiem un migrācijas iestādēm), kurus var integrēt valstu RECAMAS. ES integrētās lietu pārvaldības sistēmas atpakaļuzņemšanas (iRCMS) un reintegrācijas (RIAT) jomā tiek izstrādātas ES līmenī un integrētas valstu RECAMAS.

eu-LISA izstrādās saziņas portālu, lai atgriešanas iestādes varētu kopīgot informāciju, ko nevar kopīgot, izmantojot esošās vai turpmākās ES informācijas sistēmas.

Digitalizējot atgriešanas, atpakaļuzņemšanas un reintegrācijas procedūru lietu pārvaldību, iniciatīva paātrinās, vienkāršos un racionalizēs procesus, palielinās to pārredzamību un samazinās valstu kompetento iestāžu un Frontex darba slodzi.

1.3.4.Snieguma rādītāji

Konkrētais mērķis Nr. 1

–To datu kopu skaits par atgriešanas, atpakaļuzņemšanas un reintegrācijas lietām, ko pieprasījušas dalībvalstis un kas darītas pieejamas citām dalībvalstīm piemērojamajos termiņos, kuri noteikti Atgriešanas regulā.

–Ar iRCMS starpniecību apstrādāto atpakaļuzņemšanas pieprasījumu skaits.

Konkrētais mērķis Nr. 2

–Ieviesto valsts RECAMAS skaits.

–To dalībvalstu skaits, kuras izmanto Frontex RECAMAS vai tās daļas.

–To valsts RECAMAS skaits, kurās ir integrēti iRCMS un RIAT.

–Ar ESP, CRRS un SIS savienoto valsts RECAMAS skaits.

–Ar saziņas portālu savienoto valsts RECAMAS skaits.

–Racionalizēto vai automatizēto apakšprocesu skaits.

–Katras atgriešanas, atpakaļuzņemšanas un reintegrācijas lietas vidējais apstrādes ilgums.

–Jaunajās procedūrās un IT sistēmās apmācīto darbinieku skaits.

Konkrētais mērķis Nr. 3

–Automātiski izveidoto statistikas datu kopu skaits (saskaņā ar Atgriešanas regulu).

–To statistikas datu kopu skaits (saskaņā ar Atgriešanas regulu), kas iesniegtas Atgriešanas regulā noteiktajos piemērojamajos termiņos.

1.4.Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz: 

☑ jaunu darbību 

¨ jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu / sagatavošanas darbību 41  

¨ esošas darbības pagarināšanu 

¨ vienas vai vairāku darbību apvienošanu vai pārorientēšanu uz citu/jaunu darbību

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums 

1.5.1.Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās vajadzības, tostarp sīki izstrādāts iniciatīvas izvēršanas grafiks

Visas sistēmas (valstu RECAMAS, Frontex RECAMAS, iRCMS, RIAT un saziņas portālu) ir paredzēts izstrādāt četru gadu laikā pēc regulas stāšanās spēkā saskaņā ar tālāk norādīto indikatīvo grafiku.

-    2028. gada 3. cet.: regulas spēkā stāšanās datums

-    2028. gada 3. cet./4. cet.: pārvaldības sistēmas izveide IT sistēmu izstrādei

-    2028. gada 3. cet.–2030. gada 1. cet.: sākumposms, tostarp pieņemšana darbā

-    2030. gada 1.–2. cet.: iepirkuma posms

-    2030. gada 2. cet.–2032. gada 1. cet.: izstrādes posms

-    2032. gada 1. cet.–2032. gada 2. cet.: testēšanas posms

-    2032. gada 2. cet.–2032. gada 3. cet. pakāpenisks ieviešanas posms un pakāpenisks darbības sākums

1.5.2.ES iesaistīšanās pievienotā vērtība (tās pamatā var būt dažādi faktori, piemēram, koordinēšanas radītie ieguvumi, juridiskā noteiktība, lielāka rezultativitāte vai papildināmība). Šā punkta izpratnē “ES iesaistīšanās pievienotā vērtība” ir vērtība, kas veidojas ES iesaistīšanās rezultātā un kas papildina vērtību, kura veidotos, ja dalībvalstis rīkotos atsevišķi.

ES līmeņa rīcības pamatojums (ex ante)

Konstatētās problēmas nevar efektīvi atrisināt valsts līmenī. Ņemot vērā pašreizējās digitālās vides lielo sadrumstalotību, bez ES koordinācijas un atbilstoša ES tiesiskā regulējuma dalībvalstis turpinās izstrādāt izolētas sistēmas, kas izraisīs neefektivitāti, nevienmērīgu digitalizāciju un augstākas izmaksas. Neefektīva atgriešanas, atpakaļuzņemšanas un reintegrācijas procesu digitālā pārvaldība kavēs kopīgo atgriešanas noteikumu turpmāku īstenošanu, kā rezultātā atgriešanas līmenis nebūs optimāls. Tas ietekmētu arī Migrācijas un patvēruma pakta noteikumu pienācīgu darbību un Šengenas zonu.

ES līmeņa intervence ir būtiska, lai nodrošinātu attiecīgo IT sistēmu savstarpēju savienojamību starp dalībvalstīm, arī izmantojot ES informācijas sistēmas, konsekventu datu apmaiņu un darbības efektivitāti visās dalībvalstīs. Tikai koordinēta pieeja ES līmenī var saskaņoti risināt pārrobežu sarežģījumus, ar kuriem pašlaik saskaras dalībvalstis, piemēram, attiecībā uz nepietiekamu datu apmaiņu starp dalībvalstīm.

Gaidāmā radītā ES pievienotā vērtība (ex post)

Iniciatīva radīs ES pievienoto vērtību, jo ES iniciatīva var radīt vienotu satvaru ES līmenī, kas, paredzams, uzlabos datu kopīgošanu, paātrinās procedūras, samazinās administratīvo slogu un ļaus izveidot detalizētāku statistiku. To nevar panākt tādā pašā veidā, dalībvalstīm rīkojoties atsevišķi. Saskaņota digitalizēta pieeja atgriešanas, atpakaļuzņemšanas un reintegrācijas procesiem ES līmenī uzlabos atgriešanas sistēmas vispārējo efektivitāti un nodrošinās saskaņotību ar Migrācijas un patvēruma pakta plašākajiem mērķiem. Visbeidzot, saskaņoti digitalizācijas centieni atbalstīs Šengenas zonas pienācīgu darbību un kopējās Eiropas patvēruma sistēmas ilgtspēju.

Vienots digitālais satvars stiprinās ES pozīciju sarunās un mijiedarbībā ar trešām valstīm un uzlabos 24 ES atpakaļuzņemšanas instrumentu īstenošanu, kas paredz vienotas procedūras. Tas veicinātu racionalizētu pieeju un saskaņotas gaidas trešās valstīs un nāktu par labu visām dalībvalstīm.

ES līmeņa centieni radīs apjomradītus ietaupījumus, samazinot vidējās izmaksas, kā arī izvairoties no centienu dublēšanās, ko izraisītu sistēmu izolēta izstrāde, un atbalstīs uz pierādījumiem balstītas politikas veidošanu, tostarp palielinot datu un statistikas uzticamību. Apvienojot resursus un speciālās zināšanas, ES var nodrošināt stabilākus un mērogojamākus risinājumus nekā dalībvalstis, kas rīkojas atsevišķi.

1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

Atgriešanas jomā, lai palīdzētu dalībvalstīm uzlabot atgriešanas lietu pārvaldības sistēmas un nodrošinātu minimālo efektivitātes līmeni, Frontex saskaņā ar savām pilnvarām ir izstrādājusi atgriešanas lietu pārvaldības modeli (“RECAMAS modelis”) (saukts arī par “ERKA regulu”). RECAMAS modelis ir veidne (t. i., dokuments, nevis IT sistēma), kas nodrošina pamatu, lai dalībvalstis līdzīgā veidā izveidotu un ieviestu savas lietu pārvaldības sistēmas, ļaujot uzlabot sadarbību starp attiecīgajām dalībvalstu iestādēm, vienlaikus uzlabojot datu vākšanu. ES atgriešanas koordinatora operatīvās stratēģijas un Migrācijas un patvēruma pakta kopīgā īstenošanas plāna ietvaros visām dalībvalstīm 2024. un 2025. gadā būtu vajadzējis sākt izstrādāt un īstenot valsts sistēmu, kuras pamatā ir RECAMAS modelis. Līdz šim 26 ES dalībvalstīs ir atgriešanas lietu pārvaldības sistēma, kas zināmā mērā atbilst RECAMAS modelim, bet tikai 12 no tām izmanto sistēmu, kas pilnībā balstīta uz RECAMAS modeli.

Attiecībā uz atpakaļuzņemšanu, lai dalībvalstis un trešās valstis atpakaļuzņemšanas procedūras varētu veikt efektīvi, digitāli un standartizēti, Komisija ir atbalstījusi atpakaļuzņemšanas lietu pārvaldības sistēmu izstrādi un darbību, taču ES līmenī nav īpašu noteikumu par šo sistēmu izmantošanu. Sistēmas fiziski atrodas trešās valstīs un pieder tām, un ir jāsedz to kārtējās uzturēšanas izmaksas. Pašlaik ir tikai sešas RCMS – Armēnijā, Bangladešā, Gruzijā, Pakistānā, Šrilankā un Ukrainā. Šīs sešas RCMS ļauj iesniegt atpakaļuzņemšanas pieprasījumus trešai valstij, kā arī uzraudzīt darbplūsmas, kas saistītas ar valstspiederības pārbaudi un apstiprināšanu, ceļošanas dokumentu izsniegšanu un atgriešanas operācijām. Tās ir atsevišķas sistēmas, un katrai no tām ir vajadzīga atšķirīga pieteikšanās procedūra, un tās neļauj tieši augšupielādēt informāciju no dalībvalstu un ES sistēmām. Komisijai ievērojami veicina to dalībvalstu savienojumu ar esošo RCMS, kuras to vēlas, un tā sniedz finansiālu ieguldījumu to pienācīgā tehniskajā uzturēšanā un darbībā.

Reintegrācijas jomā, lai nodrošinātu saziņu par reintegrācijas lietām starp atgriešanas konsultantiem dalībvalstīs un reintegrācijas īstenošanas partneriem trešās valstīs, Komisija ir izstrādājusi Reintegrācijas palīdzības rīku (“RIAT”). RIAT ir daļa no Eiropas Migrācijas tīkla informācijas apmaiņas sistēmas (“EMT IAS”), kas tika izveidota 2008. gadā. RIAT izmanto ne tikai saziņai, bet arī lietu finansiālai un administratīvai izskatīšanai saistībā ar dažādām reintegrācijas programmām, tostarp Frontex pašu ES reintegrācijas programmu, un datu vākšanai. Pašlaik visas ES dalībvalstis, Šveice, Norvēģija un Islande, kā arī daži reintegrācijas partneri ir izveidojuši savienojumu ar RIAT.

Esošo IT sistēmu pieejamība, izmantošana un funkcijas dažādās dalībvalstīs ievērojami atšķiras. Esošās IT sistēmas atgriešanai, atpakaļuzņemšanai un reintegrācijai ir izstrādātas atsevišķi, un to ir darījuši dažādi dalībnieki gan ES, gan valstu līmenī. Pašreizējā tiesiskajā regulējumā un operatīvajā struktūrā ir ierobežotas turpmākas attīstības un datu kopīgošanas iespējas. Tas rada sadrumstalotu un neefektīvu digitālo vidi.

1.5.4.Saderība ar daudzgadu finanšu shēmu un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

Patvēruma un migrācijas paktā digitalizācija ir skaidri noteikta kā ātru un efektīvu migrācijas procedūru veicinātāja. Digitālās sistēmas ir būtiskas, lai uzlabotu operatīvo sadarbību, nodrošinātu uzticamu datu vākšanu, samazinātu administratīvo slogu un stiprinātu ES migrācijas noteikumu uzraudzību un izpildi. Šis mērķis atbilst plašākajam ES politiskajam mērķim izstrādāt Eiropas digitālos risinājumus, kas vienkāršo procedūras, vienlaikus nodrošinot pamattiesības un datu aizsardzību.

Nepieciešamība digitalizēt lietu pārvaldību atgriešanas, atpakaļuzņemšanas un reintegrācijas jomā ir uzsvērta priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas politikas pamatnostādnēs (2024–2029. gadam), Komisijas 2025. un 2026. gada darba programmās, kurās skaidri norādīts, ka iniciatīvai ir spēcīga vienkāršošanas dimensija(3), un Eiropas patvēruma un migrācijas pārvaldības stratēģijā(4). Ar Atgriešanas regulu tiek izveidota kopīga ES atgriešanas sistēma, ļauj uzlabot datu kopīgošanu un nosūtīšanu saskaņā ar datu aizsardzības noteikumiem.

ES un dalībvalstu līmenī nepieciešamās investīcijas var atbilst summām, par kurām panākta vienošanās attiecībā uz DFS 2028.–2034. gadam.

1.5.5.Dažādo pieejamo finansēšanas iespēju, tostarp pārdales iespējas, novērtējums

Iniciatīva paredz izveidot jaunas IT sistēmas, un tas tiks uzticēts Frontex un eu-LISA.

Frontex izstrādās un uzturēs IT references īstenošanu atgriešanas lietu pārvaldībai (Frontex RECAMAS), ES integrēto atpakaļuzņemšanas lietu pārvaldības sistēmu (iRCMS) un ES reintegrācijas lietu pārvaldības sistēmu (RIAT).

eu-LISA projektēs, izstrādās un uzturēs saziņas kanālu starp migrācijas iestādēm (saziņas portāls).

Lai sasniegtu šos mērķus, ir jāpaplašina Frontex un eu-LISA pilnvaras, jo šie jaunie uzdevumi nav ietverti esošajos uzdevumos. Tādēļ ir vajadzīgi jauni finanšu resursi un cilvēkresursi, lai abas aģentūras varētu pildīt savus jaunos uzdevumus.

Programmas vadības valde un padomdevēju grupa atbalstīs jauno IT sistēmu izstrādi un turpmāku attīstību. HOME ĢD būs daļa no šīm divām struktūrām. Sanāksmes notiks regulāri, un izstrādes posmā tās notiks vismaz sešas reizes gadā. plašākā nozīmē HOME ĢD būs jāuzrauga izstrāde, īstenošana un vispārējā atbilstība gaidāmajai regulai. Attiecīgi ir vajadzīgi jauni darbinieki, lai Komisija varētu pildīt savus jaunos uzdevumus.

1.6.Priekšlikuma/iniciatīvas un finansiālās ietekmes ilgums

¨ Ierobežots ilgums

–¨    Priekšlikuma/iniciatīvas darbības laiks: [DD.MM.]GGGG.–[DD.MM.]GGGG.

–¨    Finansiālā ietekme uz saistību apropriācijām – no GGGG. līdz GGGG. gadam, uz maksājumu apropriācijām – no GGGG. līdz GGGG. gadam

☑ Beztermiņa

–Īstenošana ar uzsākšanas periodu no 2028. līdz 2034. gadam,

–pēc kura turpinās normāla darbība.

1.7.Plānotās budžeta izpildes metodes 42   

¨ Komisijas īstenota tieša pārvaldība:

–¨ ko veic tās struktūrvienības, tostarp personāls Savienības delegācijās

–¨    ko veic izpildaģentūras

¨ Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

☑ Netieša pārvaldība, kurā budžeta izpildes uzdevumi uzticēti:

–¨ trešām valstīm vai to izraudzītām struktūrām

–¨ starptautiskām organizācijām un to aģentūrām (precizēt)

–¨ Eiropas Investīciju bankai un Eiropas Investīciju fondam

–☑ Finanšu regulas 70. un 71. pantā minētajām struktūrām

–¨ publisko tiesību subjektiem

–¨ privāttiesību subjektiem, kas veic sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju uzdevumus, ciktāl tiem ir pienācīgas finanšu garantijas

–¨ dalībvalstu privāttiesību subjektiem, kuriem ir uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un ir pienācīgas finanšu garantijas

–¨ struktūrām vai personām, kurām saskaņā ar LES V sadaļu uzticēts īstenot konkrētas KĀDP darbības un kuras ir noteiktas attiecīgajā pamataktā

–¨ struktūrām, kas ir iedibinātas kādā dalībvalstī un ko reglamentē kādas dalībvalsts privāttiesības vai Savienības tiesību akti, un kas ir tādas, kurām saskaņā ar nozaru noteikumiem var uzticēt Savienības līdzekļu vai budžeta garantiju īstenošanu, ciktāl šādas struktūras ir publisko tiesību subjektu vai tādu privāttiesību subjektu kontrolē, kas veic sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju uzdevumus, un ciktāl tām ir kontrolējošo subjektu sniegtas pienācīgas finanšu garantijas solidāras atbildības veidā vai līdzvērtīgas finanšu garantijas, kurām attiecībā uz katru pasākumu var tikt noteikts maksimums, kas atbilst Savienības atbalsta maksimālajai summai

Piezīmes

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Pārraudzības un ziņošanas noteikumi 

Komisija nodrošinās, ka ir ieviesti pasākumi, kas vajadzīgi, lai uzraudzītu ierosināto pasākumu darbību un novērtētu to atbilstību galvenajiem politikas mērķiem. Piecus gadus pēc visu valstu RECAMAS, iRCMS, RIAT un saziņas portāla darbības sākuma un pēc tam reizi piecos gados Komisija iesniegs Eiropas Parlamentam un Padomei novērtējuma ziņojumu, kurā ir novērtēta šīs regulas īstenošana un tās pievienotā vērtība. Ziņojumā tiks aplūkota arī jebkāda tiešā vai netiešā ietekme uz attiecīgajām pamattiesībām. Tajā tiks pārbaudīti sasniegtie rezultāti attiecībā pret mērķiem un novērtēts, vai pamatojums vēl aizvien ir derīgs un kāda ir ietekme uz turpmākiem risinājumiem.

Frontex iesniegs Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam gada ziņojumu par Frontex RECAMAS, valstu RECAMAS, iRCMS un RIAT izstrādi un darbībām, tostarp par to tehnisko darbību un drošību.

eu-LISA iesniegs Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam gada ziņojumu par portāla izstrādi un darbībām, tostarp par tā tehnisko darbību un drošību.

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma 

2.2.1.Ierosināto budžeta izpildes metožu, finansējuma apgūšanas mehānismu, maksāšanas kārtības un kontroles stratēģijas pamatojums

Daļa no šā priekšlikuma tiks īstenota, izmantojot Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras un eu-LISA budžetu un īstenojot netiešo pārvaldību.

Ievērojot pareizas finanšu pārvaldības principu, Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras un eu-LISA budžetu īsteno saskaņā ar efektīvu un lietderīgu iekšējo kontroli. Tādēļ Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai un eu-LISA ir pienākums īstenot piemērotu kontroles stratēģiju, ko koordinē attiecīgie kontroles ķēdē iesaistītie dalībnieki. Attiecībā uz ex post kontrolēm Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai un eu-LISA kā decentralizētām aģentūrām jo īpaši tiek piemērota:

–iekšējā revīzija, ko veic Komisijas Iekšējās revīzijas dienests,

–Eiropas Revīzijas palātas gada pārskati, kas sniedz deklarāciju par gada pārskatu ticamību un pakārtoto darījumu likumību un pareizību,

–gada budžeta izpildes apstiprināšana, ko veic Eiropas Parlaments,

–iespējamas OLAF veiktas izmeklēšanas ar mērķi jo īpaši nodrošināt, lai aģentūrām piešķirtie resursi tiktu izmantoti pareizi.

HOME ĢD kā Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras un eu-LISA partnerģenerāldirektorāts īstenos tā decentralizētu aģentūru kontroles stratēģiju nolūkā nodrošināt uzticamu ziņu sniegšanu sava gada darbības pārskata ietvaros. Decentralizētas aģentūras ir pilnībā atbildīgas par sava budžeta īstenošanu, tomēr HOME ĢD atbild par ES budžeta lēmējinstitūciju noteikto ikgadējo iemaksu regulāru samaksu.

Visbeidzot, Eiropas Ombuds nodrošina papildu kontroles un pārskatatbildības līmeni.

2.2.2.Informācija par apzinātajiem riskiem un risku mazināšanai izveidoto iekšējās kontroles sistēmu

Attiecībā uz budžetu, ko izpilda Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra un eu-LISA, ir vajadzīga īpaša iekšējās kontroles sistēma, kuras pamatā ir Eiropas Komisijas iekšējās kontroles sistēma. Vienotajā programmdokumentā ir jāsniedz informācija par iekšējās kontroles sistēmām, savukārt konsolidētajā gada darbības pārskatā (CAAR) ir jāietver informācija par iekšējās kontroles sistēmu efektivitāti un lietderību, arī attiecībā uz riska novērtējumu.

Turklāt Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs un Frontex un eu-LISA datu aizsardzības speciālists (DAS) uzrauga Frontex un eu-LISA veikto personas datu apstrādi.

Visbeidzot, HOME ĢD kā Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras un eu-LISA partnerģenerāldirektorāts veic ikgadēju riska pārvaldības pasākumu ar mērķi noteikt un novērtēt ar aģentūru darbībām saistītus iespējamus augstus riskus. HOME ĢD pārvaldības plānā katru gadu ziņo par riskiem, kas uzskatīti par kritiskiem, un tiem pievieno rīcības plānu, kurā norādīti riska mazināšanas pasākumi.

Darbības līmenī galvenais apzinātais risks ir pienācīga finanšu resursu un cilvēkresursu līmeņa trūkums, kas neļauj laikus izstrādāt jaunās IT sistēmas.

2.2.3.Kontroles izmaksefektivitātes (kontroles izmaksu attiecība pret attiecīgo pārvaldīto līdzekļu vērtību) aplēse un pamatojums un gaidāmā kļūdu riska līmeņa novērtējums (maksājumu izdarīšanas brīdī un slēgšanas brīdī) 

Attiecībā uz Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru un eu-LISA Komisija ziņo par kontroles izmaksu un attiecīgo pārvaldīto līdzekļu vērtības attiecību. HOME ĢD 2024. gada darbības pārskatā šī attiecība saistībā ar netiešās pārvaldības struktūrām un decentralizētajām aģentūrām, t. sk. Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru, ir 0,11 %.

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi 

Savu stratēģiju krāpšanas apkarošanai HOME ĢD turpmāk piemēros saskaņā ar Komisijas stratēģiju krāpšanas apkarošanai (CAFS), tādējādi cita starpā nodrošinot, ka ģenerāldirektorāta iekšējās kontroles, ko veic krāpšanas apkarošanas jomā, pilnībā saskan ar CAFS un krāpšanas risku pārvaldības pieeja ir vērsta uz krāpšanas riska jomu konstatēšanu un atbilstīgu reaģēšanu.

Attiecībā uz netiešo pārvaldību pasākumi, kas saistīti ar krāpšanas, korupcijas un jebkādu citu nelikumīgu darbību apkarošanu, ir izklāstīti īpašos Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras noteikumos par krāpšanas apkarošanu un eu-LISA dibināšanas regulās. Tie paredz, ka cita starpā abām decentralizētajām aģentūrām jāpieņem krāpšanas apkarošanas stratēģija.

Turklāt HOME ĢD kā partnerģenerāldirektorāts ir izstrādājis un īstenojis savu krāpšanas apkarošanas stratēģiju, pamatojoties uz OLAF nodrošināto metodiku. Stratēģijas darbības jomā ietilpst decentralizētās aģentūras, arī Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra.

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME 

Aplēstā ietekme uz izdevumiem un personālu 2028. gadam un pēc tam ir pievienota tikai ilustratīvā nolūkā un neskar nākamo daudzgadu finanšu shēmu. Finansējuma avots un Savienības finanšu saistību tvērums laikposmā pēc 2027. gada joprojām ir atkarīgs no iznākuma iestāžu sarunās par DFS 2028.–2034. gadam, un pēc tam to nosaka, izmantojot ikgadējo budžeta procedūru. Sākot ar 2028. gadu, visas apropriācijas un personāla resursi ir indikatīvi.

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas 

·Esošās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

·Jaunveidojamās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

3.2.Priekšlikuma aplēstā finansiālā ietekme uz apropriācijām 

3.2.1.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz darbības apropriācijām 

–¨    Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas darbības apropriācijas

–☑    Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas darbības apropriācijas:

3.2.1.1.Apropriācijas no apstiprinātā budžeta

Miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

ES ieguldījums decentralizētajā aģentūrā

Miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Apropriāciju summa, kas aģentūrai piešķirama nākamajā DFS, ir indikatīva un atkarīga no vienošanās par DFS. Tā būtu jāiekļauj aģentūras subsīdijā, ņemot vērā ar šo priekšlikumu piešķirto uzdevumu pastāvīgo raksturu, un attiecīgā gadījumā tā tiks kompensēta, līdzvērtīgi samazinot attiecīgo programmas finansējumu tajā pašā DFS izdevumu kategorijā. Ja ir vajadzīgs kompensējošs samazinājums, iespējams, būs jāpārskata arī Aģentūrai piešķirtie resursi, izmantojot ikgadējo budžeta procedūru.

Apropriāciju summa, kas aģentūrai piešķirama nākamajā DFS, ir indikatīva un atkarīga no vienošanās par DFS. Tā būtu jāiekļauj aģentūras subsīdijā, ņemot vērā ar šo priekšlikumu piešķirto uzdevumu pastāvīgo raksturu, un attiecīgā gadījumā tā tiks kompensēta, līdzvērtīgi samazinot attiecīgo programmas finansējumu tajā pašā DFS izdevumu kategorijā. Ja ir vajadzīgs kompensējošs samazinājums, iespējams, būs jāpārskata arī Aģentūrai piešķirtie resursi, izmantojot ikgadējo budžeta procedūru.

Miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Aplēstā ietekme uz izdevumiem un personālu 2028. gadam un pēc tam ir pievienota tikai ilustratīvā nolūkā un neskar nākamo daudzgadu finanšu shēmu. Finansējuma avots un Savienības finanšu saistību tvērums laikposmā pēc 2027. gada joprojām ir atkarīgs no iznākuma iestāžu sarunās par DFS 2028.–2034. gadam, un pēc tam to nosaka, izmantojot ikgadējo budžeta procedūru. Sākot ar 2028. gadu, visas apropriācijas un personāla resursi ir indikatīvi.

3.2.2.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz administratīvajām apropriācijām 

–¨    Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas administratīvās apropriācijas

–☑    Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas administratīvās apropriācijas

3.2.2.1. Apropriācijas no apstiprinātā budžeta

Vajadzīgās cilvēkresursu un citu administratīvo izdevumu apropriācijas tiks nodrošinātas no ĢD apropriācijām, kas jau ir piešķirtas darbības pārvaldībai un/vai ir pārdalītas attiecīgajā ĢD, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtos papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

Aplēstā ietekme uz izdevumiem un personālu 2028. gadam un pēc tam ir pievienota tikai ilustratīvā nolūkā un neskar nākamo daudzgadu finanšu shēmu. Finansējuma avots un Savienības finanšu saistību tvērums laikposmā pēc 2027. gada joprojām ir atkarīgs no iznākuma iestāžu sarunās par DFS 2028.–2034. gadam, un pēc tam to nosaka, izmantojot ikgadējo budžeta procedūru. Sākot ar 2028. gadu, visas apropriācijas un personāla resursi ir indikatīvi.

3.2.3.Aplēstās cilvēkresursu vajadzības 

–¨    Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgi cilvēkresursi

–☑    Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgi šādi cilvēkresursi

3.2.3.1.Finansētas no apstiprinātā budžeta 

Aplēse izsakāma pilnslodzes ekvivalenta vienībās 48

Aplēstā ietekme uz izdevumiem un personālu 2028. gadam un pēc tam ir pievienota tikai ilustratīvā nolūkā un neskar nākamo daudzgadu finanšu shēmu. Finansējuma avots un Savienības finanšu saistību tvērums laikposmā pēc 2027. gada joprojām ir atkarīgs no iznākuma iestāžu sarunās par DFS 2028.–2034. gadam, un pēc tam to nosaka, izmantojot ikgadējo budžeta procedūru. Sākot ar 2028. gadu, visas apropriācijas un personāla resursi ir indikatīvi.

Ņemot vērā vispārējo sarežģīto situāciju 4. izdevumu kategorijā gan darbinieku, gan apropriāciju līmeņa ziņā, nepieciešamos cilvēkresursus nodrošinās ĢD darbinieki, kuri jau ir norīkoti veikt darbības pārvaldību un/vai ir pārdalīti attiecīgajā ĢD vai citos Komisijas dienestos.

Priekšlikuma īstenošanai nepieciešamais personāls (pilnslodzes ekvivalenta vienībās):

Veicamo uzdevumu apraksts:

3.2.4.Pārskats par aplēsto ietekmi uz investīcijām, kas saistītas ar digitālajām tehnoloģijām 

NEATTIECAS

Obligāti: nākamajā tabulā jāiekļauj priekšlikumā/iniciatīvā ietverto ar digitālajām tehnoloģijām saistīto investīciju labākā aplēse.

Izņēmuma kārtā, ja tas vajadzīgs priekšlikuma/iniciatīvas īstenošanai, 4. izdevumu kategorijas apropriācijas būtu jānorāda noteiktajā pozīcijā.

Apropriācijas 1.–3. izdevumu kategorijā būtu jāatspoguļo kā “Politikas IT izdevumi darbības programmām”. Šie izdevumi attiecas uz darbības budžetu, kas jāizmanto, lai atkārtoti izmantotu / pirktu / izstrādātu IT platformas / instrumentus, kas tieši saistīti ar iniciatīvas īstenošanu un ar tiem saistītajām investīcijām (piem., licences, pētījumi, datu glabāšana). Tabulā sniegtajai informācijai būtu jāatbilst 4. iedaļā “Digitālā dimensija” sniegtajai informācijai.

3.2.5.Saderība ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu

Priekšlikuma/iniciatīvas finansēšanai:

–☑    pilnībā pietiek ar līdzekļu pārvietošanu daudzgadu finanšu shēmas (DFS) attiecīgajā izdevumu kategorijā

–¨    jāizmanto no DFS attiecīgās izdevumu kategorijas nepiešķirtās rezerves un/vai īpašie instrumenti, kas noteikti DFS regulā

–¨    jāpārskata DFS

3.2.6.Trešo personu iemaksas

Priekšlikuma/iniciatīvas finansēšanai:

–☑    nav paredzēts trešo personu līdzfinansējums

–¨    ir paredzēts trešo personu līdzfinansējums atbilstoši šādai aplēsei:

Apropriācijas miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

3.2.7.Aplēse par decentralizētajai aģentūrai nepieciešamajiem cilvēkresursiem un apropriāciju izmantošanu 

Personāla vajadzības (pilnslodzes ekvivalenta vienībās)

Apropriācijas, ko sedz ES budžeta iemaksa, miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Attiecībā uz 2028. gadu tiek pieņemts, ka pieņemšana darbā notiks jūlijā; tādēļ tiek ņemti vērā tikai 50 % no vidējām izmaksām. Tāda pati pieeja 2032. gadā tiek piemērota papildu darbiniekiem. Personāla izmaksas tiek koriģētas ar pašreizējo korekcijas koeficientu Polijai 82,3 % apmērā (Frontex) un 113,60 % apmērā Strasbūrai (eu-LISA).

Apropriācijas miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Pārskats/kopsavilkums par cilvēkresursiem un apropriācijām (miljonos EUR), kas nepieciešami priekšlikuma/iniciatīvas īstenošanai decentralizētajā aģentūrā

3.3.    Aplēstā ietekme uz ieņēmumiem 

–☑    Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus

–¨    Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:

–¨    pašu resursus

–¨    citus ieņēmumus

–¨    atzīmējiet, ja ieņēmumi tiek piešķirti izdevumu pozīcijām

Miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Attiecībā uz piešķirtajiem ieņēmumiem norādīt attiecīgās budžeta izdevumu pozīcijas.

Citas piezīmes (piemēram, metode/formula, ko izmanto, lai aprēķinātu ietekmi uz ieņēmumiem, vai jebkura cita informācija).

4.Digitālā dimensija

4.1.Digitālās vajadzības