European flag

Eiropas Savienības
Oficiālais Vēstnesis

LV

L sērija


2024/2862

13.11.2024

KOMISIJAS REGULA (ES) 2024/2862

(2024. gada 12. novembris),

ar ko Regulu (ES) 2023/1803 groza attiecībā uz 21. starptautisko grāmatvedības standartu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1606/2002 (2002. gada 19. jūlijs) par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu (1) un jo īpaši tās 3. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Ar Komisijas Regulu (ES) 2023/1803 (2) tika pieņemti vairāki starptautiskie grāmatvedības standarti un to interpretācijas, kas bija spēkā 2022. gada 8. septembrī.

(2)

Starptautisko grāmatvedības standartu padome 2023. gada 15. augustā izdeva dažus grozījumus 21. starptautiskajā grāmatvedības standartā Ārvalstu valūtas kursu izmaiņu ietekme (“21. SGS”). Grozījumi precizē, kad valūta ir apmaināma pret citu valūtu, un, ja tā nav, kā uzņēmums nosaka piemērojamo valūtas kursu, un informāciju, kas uzņēmumam jāsniedz, ja valūta nav apmaināma.

(3)

Ņemot vērā grozījumus 21. SGS, tika grozīts arī 1. starptautiskais finanšu pārskatu standarts Starptautisko finanšu pārskatu standartu pirmreizēja lietošana (“1. SFPS”), lai nodrošinātu konsekvenci starp šiem standartiem.

(4)

Pēc apspriešanās ar Eiropas Finanšu pārskatu padomdevēju grupu (EFRAG) Komisija secina, ka 21. SGS grozījumi atbilst Regulas (EK) Nr. 1606/2002 3. panta 2. punktā izklāstītajiem pieņemšanas kritērijiem.

(5)

Tāpēc Regula (ES) 2023/1803 būtu attiecīgi jāgroza.

(6)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar grāmatvedību regulējošās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (ES) 2023/1803 pielikumu groza šādi:

1)

21. starptautiskajā grāmatvedības standartā “Ārvalstu valūtas kursu izmaiņu ietekme” (“21. SGS”) izdara grozījumus, kā izklāstīts šīs regulas pielikumā;

2)

1. starptautisko finanšu pārskatu standartu “Starptautisko finanšu pārskatu standartu pirmreizēja lietošana” (“1. SFPS”) groza saskaņā ar 21. SGS grozījumiem, kā izklāstīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Ikviens uzņēmums 1. pantā minētos grozījumus sāk piemērot ne vēlāk kā dienā, kad laikposmā no 2025. gada 1. janvāra sākas tā pirmais finanšu gads.

3. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2024. gada 12. novembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN


(1)   OV L 243, 11.9.2002., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2002/1606/oj.

(2)  Komisijas Regula (ES) 2023/1803 (2023. gada 13. septembrī), ar ko pieņem vairākus starptautiskos grāmatvedības standartus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1606/2002 (OV L 237, 26.9.2023., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2023/1803/oj).


PIELIKUMS

Nepietiekama apmaināmība

Grozījumi 21. SGS

Grozījumi 21. SGS Ārvalstu valūtas kursu izmaiņu ietekme

Groza 8. un 26. punktu. Pievieno 8.A, 8.B, 19.A punktu un ar tiem saistītos virsrakstus, 57.A–57.B, 60.L–60.M punktu un A papildinājumu.

DEFINĪCIJAS

8.

Šajā standartā lietoto terminu nozīme ir šāda:

...

Valūta ir apmaināma pret citu valūtu, ja uzņēmums spēj iegūt citu valūtu termiņā, kas pieļauj parastu administratīvu kavēšanos, un izmantojot tirgu vai valūtas maiņas mehānismu, kurā maiņas darījums radītu īstenojamas tiesības un pienākumus.

...

Definīciju papildinājums

Apmaināms (A2.–A10. punkts)

8.A

Uzņēmums novērtē, vai valūta ir apmaināma pret citu valūtu:

a)

novērtēšanas datumā un

b)

konkrētā nolūkā.

8.B

Ja uzņēmums var iegūt ne vairāk kā nenozīmīgu citas valūtas summu novērtēšanas datumā konkrētā nolūkā, valūta nav apmaināma pret citu valūtu.

...

PAŠREIZĒJĀ VALŪTAS KURSA APLĒŠANA, JA VALŪTA NAV APMAINĀMA (A11.–A17. PUNKTS)

19.A

Uzņēmums aplēš pašreizējo valūtas kursu novērtēšanas datumā, ja valūta šajā datumā nav apmaināma pret citu valūtu (kā aprakstīts 8., 8.A, 8.B un A2.–A10. punktā). Uzņēmuma mērķis, aplēšot pašreizējo valūtas kursu, ir atspoguļot kursu, par kādu notiktu organizēts valūtas maiņas darījums novērtēšanas datumā starp tirgus dalībniekiem dominējošajos ekonomiskajos apstākļos.

DARĪJUMU ĀRVALSTU VALŪTĀ UZRĀDĪŠANA FUNKCIONĀLAJĀ VALŪTĀ

...

Pārskatu sniegšana turpmākajos pārskata periodos

...

26.

Ja pieejami vairāki valūtas kursi, tiek izmantots tas kurss, pēc kura pārrēķinot ar darījumu vai atlikumu saistītās nākotnes naudas plūsmas, varētu norēķināties, ja šīs naudas plūsmas rastos novērtēšanas datumā.

...

INFORMĀCIJAS ATKLĀŠANA

...

57.A

Ja uzņēmums aplēš pašreizējo valūtas kursu, jo valūta nav apmaināma pret citu valūtu (sk. 19.A punktu), uzņēmums atklāj informāciju, kas ļauj tā finanšu pārskatu lietotājiem saprast, kā valūta, kas nav apmaināma pret citu valūtu, ietekmē vai, paredzams, ietekmēs uzņēmuma finansiālos rezultātus, finansiālo stāvokli un naudas plūsmas. Lai sasniegtu šo mērķi, uzņēmums atklāj šādu informāciju:

a)

tādas valūtas veids un finansiālā ietekme, kas nav apmaināma pret citu valūtu;

b)

izmantotais(-ie) pašreizējais(-ie) valūtas kurss(-i);

c)

aplēšanas process un

d)

riski, kuriem uzņēmums ir pakļauts tādēļ, ka valūta nav apmaināma pret citu valūtu.

57.B

A18.–A20. punktā ir precizēts, kā uzņēmums piemēro 57.A punktu.

SPĒKĀ STĀŠANĀS DATUMS UN PĀREJAS NOTEIKUMI

...

60.L

Ar Nepietiekama apmaināmība, kas izdots 2023. gada augustā, grozīts 8. un 26. punkts un pievienots 8.A, 8.B, 19.A, 57.A–57.B punkts un A papildinājums. Uzņēmums piemēro minētos grozījumus gada pārskata periodiem, kas sākas 2025. gada 1. janvārī vai vēlāk. Ir atļauta agrāka piemērošana. Ja uzņēmums piemēro grozījumus agrākam periodam, šis fakts ir jāatklāj. Sākotnējās piemērošanas diena ir gada pārskata perioda sākums, kad uzņēmums pirmo reizi piemēro minētos grozījumus.

60.M

Piemērojot Nepietiekama apmaināmība, uzņēmums nepārveido salīdzināmo informāciju. Tā vietā:

a)

ja uzņēmums ārvalstu valūtas darījumus uzrāda tā funkcionālajā valūtā un sākotnējās piemērošanas datumā secina, ka tā funkcionālā valūta nav apmaināma pret ārvalstu valūtu, vai attiecīgā gadījumā secina, ka ārvalstu valūta nav apmaināma pret tā funkcionālo valūtu, uzņēmums sākotnējās piemērošanas datumā:

i)

ietekmētos ārvalstu valūtas monetāros posteņus un nemonetāros posteņus, kas novērtēti patiesajā vērtībā, pārrēķina ārvalstu valūtā, izmantojot aplēsto pašreizējo valūtas kursu minētajā datumā; un

ii)

grozījumu sākotnējās piemērošanas ietekmi atzīst kā nesadalītās peļņas sākuma atlikuma korekciju;

b)

ja uzņēmums izmanto uzrādīšanas valūtu, kas nav tā funkcionālā valūta, vai pārrēķina ārvalstu darbības rezultātus un finansiālo stāvokli un sākotnējās piemērošanas datumā secina, ka tā funkcionālā valūta (vai ārvalstu darbības funkcionālā valūta) nav apmaināma pret tā uzrādīšanas valūtu, vai attiecīgā gadījumā secina, ka tā uzrādīšanas valūta nav apmaināma pret tā funkcionālo valūtu (vai ārvalstu darbības funkcionālo valūtu), uzņēmums sākotnējās piemērošanas datumā:

i)

ietekmētos aktīvus un saistības pārrēķina, izmantojot aplēsto pašreizējo valūtas kursu minētajā datumā;

ii)

ietekmētos pašu kapitāla posteņus pārrēķina, izmantojot aplēsto pašreizējo valūtas kursu minētajā datumā, ja uzņēmuma funkcionālajai valūta ir pakļauta hiperinflācijai, un

iii)

grozījumu sākotnējās piemērošanas ietekmi atzīst kā to pārrēķina starpību kumulatīvās summas korekciju, kuras uzkrātas atsevišķā pašu kapitāla komponentā.

...


A papildinājums

Piemērošanas norādes

Šis papildinājums ir standarta neatņemama sastāvdaļa.

APMAINĀMĪBA

A1

Turpmāk dotās diagrammas nolūks ir palīdzēt uzņēmumiem novērtēt, vai valūta ir apmaināma, un aplēst pašreizējo valūtas kursu, ja valūta nav apmaināma.

Image 1

I posms. Novērtējums par to, vai valūta ir apmaināma (8., 8.A–8.B punkts)

A2

A3.–A10. punktā ir izklāstīti piemērošanas norādījumi, lai palīdzētu uzņēmumam novērtēt, vai valūta ir apmaināma pret citu valūtu. Uzņēmums varētu noteikt, ka valūta nav apmaināma pret citu valūtu, pat ja šī cita valūta varētu būt apmaināma pretējā virzienā. Piemēram, uzņēmums varētu noteikt, ka valūta PC nav apmaināma pret valūtu LC, pat ja valūta LC ir apmaināma pret valūtu PC.

Laika periods

A3

8. punktā pašreizējais valūtas kurss ir definēts kā valūtas kurss tūlītēju norēķinu veikšanai. Tomēr maiņas darījums ne vienmēr varētu tikt pabeigts uzreiz juridisku vai regulatīvu prasību dēļ vai praktisku iemeslu dēļ, piemēram, svētku dienu dēļ. Parasta administratīva kavēšanās citas valūtas iegūšanā neizslēdz to, ka valūta ir apmaināma pret šo citu valūtu. Tas, kas ir parasta administratīva kavēšanās, ir atkarīgs no faktiem un apstākļiem.

Citas valūtas iegūšanas spēja

A4

Novērtējot, vai valūta ir apmaināma pret citu valūtu, uzņēmums apsver savu spēju iegūt citu valūtu, nevis savu nodomu vai lēmumu to darīt. Atkarībā no citām prasībām A2.–A10. punktā, valūta ir apmaināma pret citu valūtu, ja uzņēmums spēj iegūt citu valūtu vai nu tieši, vai netieši, pat ja tas plāno vai nolemj to nedarīt. Piemēram, atkarībā no citām prasībām A2.–A10. punktā, neatkarīgi no tā, vai uzņēmums plāno vai nolemj iegūt valūtu PC, valūta LC ir apmaināma pret valūtu PC, ja uzņēmums spēj apmainīt valūtu LC pret valūtu PC, vai apmainīt valūtu LC pret citu valūtu (FC) un tad apmainīt valūtu FC pret valūtu PC.

Tirgi vai valūtas maiņas mehānismi

A5

Novērtējot, vai valūta ir apmaināma pret citu valūtu, uzņēmums ņem vērā tikai tos tirgus vai valūtas maiņas mehānismus, kuros darījums, ar ko veic valūtas maiņu pret citu valūtu, radītu īstenojamas tiesības un pienākumus. Īstenojamība ir tiesību jautājums. Tas, vai valūtas maiņas darījums tirgū vai valūtas maiņas mehānismā radītu īstenojamas tiesības un pienākumus, ir atkarīgs no faktiem un apstākļiem.

Citas valūtas iegūšanas nolūks

A6

Dažādiem valūtas lietojumiem varētu būt pieejami dažādi valūtas kursi. Piemēram, jurisdikcija, kas saskaras ar spiedienu uz tās maksājumu bilanci, varētu vēlēties atturēt kapitāla pārvedumus (piemēram, dividenžu maksājumus) uz citām jurisdikcijām, bet veicināt konkrētu preču importu no šīm jurisdikcijām. Šādos apstākļos attiecīgās iestādes varētu:

a)

noteikt preferenciālu valūtas kursu šo preču importam un “soda” valūtas kursu kapitāla pārvedumiem uz citām jurisdikcijām, tādējādi dažādiem valūtas maiņas darījumiem piemērojot atšķirīgus valūtas kursus; vai

b)

citu valūtu darīt pieejamu tikai tam, lai samaksātu par šo preču importu, nevis kapitāla pārvedumiem uz citām jurisdikcijām.

A7

Attiecīgi tas, vai valūta ir apmaināma pret citu valūtu, varētu būt atkarīgs no nolūka, kādā uzņēmums iegūst (vai hipotētiski tam varētu būt nepieciešams iegūt) citu valūtu. Novērtējot apmaināmību:

a)

ja uzņēmums uzrāda ārvalstu valūtas darījumus tā funkcionālajā valūtā (sk. 20.–37. punktu), uzņēmums pieņem, ka citas valūtas iegūšanas nolūks ir realizēt atsevišķus ārvalstu valūtas darījumus, aktīvus vai saistības vai norēķināties par tiem;

b)

ja uzņēmums izmanto uzrādīšanas valūtu, kas nav tā funkcionālā valūta (sk. 38.–43. punktu), uzņēmums pieņem, ka citas valūtas iegūšanas nolūks ir realizēt savus neto aktīvus vai neto saistības vai norēķināties par tiem;

c)

ja uzņēmums pārrēķina ārvalstu darbības rezultātus un finansiālo stāvokli uzrādīšanas valūtā (sk. 44.–47. punktu), uzņēmums pieņem, ka citas valūtas iegūšanas nolūks ir realizēt neto ieguldījumu ārvalstu darbībā vai norēķināties par to.

A8

Uzņēmuma neto aktīvus vai neto ieguldījumu ārvalstu darbībā varētu realizēt, piemēram, ar:

a)

finanšu peļņas sadali uzņēmuma īpašniekiem;

b)

finanšu peļņas saņemšanu no uzņēmuma ārvalstu darbības vai

c)

uzņēmuma vai uzņēmuma īpašnieku ieguldījuma atgūšanu, piemēram, atsavinot ieguldījumu.

A9

Uzņēmums novērtē, vai valūta ir apmaināma pret citu valūtu, atsevišķi katrā A7. punktā norādītajā nolūkā. Piemēram, uzņēmums novērtē apmaināmību nolūkā uzrādīt ārvalstu valūtas darījumus tā funkcionālajā valūtā (sk. A7. punkta a) apakšpunktu), atsevišķi no apmaināmības nolūkā pārrēķināt ārvalstu darbības rezultātus un finansiālo stāvokli (sk. A7. punkta c) apakšpunktu).

Spēja iegūt tikai nelielas summas citā valūtā

A10

Valūta nav apmaināma pret citu valūtu, ja A7. punktā minētajā nolūkā uzņēmums var iegūt ne vairāk kā nenozīmīgu citas valūtas summu. Uzņēmums novērtē tās citas valūtas summas nozīmīgumu, kuru tas var iegūt noteiktā nolūkā, salīdzinot šo summu ar citas valūtas kopējo summu, kas nepieciešama šajā nolūkā. Piemēram, uzņēmumam ar funkcionālo valūtu LC ir saistības, kas denominētas valūtā FC. Uzņēmums novērtē, vai FC kopējā summa, ko tas var iegūt nolūkā nokārtot šīs saistības, ir tikai nenozīmīga summa salīdzinājumā ar tā saistību atlikumu kopējo summu (apjomu), kas denominēta FC.

II posms. Pašreizējā valūtas kursa aplēšana, ja valūta nav apmaināma (19A. punkts)

A11

Šajā standartā nav precizēts, kā uzņēmums aplēš pašreizējo valūtas kursu, lai sasniegtu 19.A punktā noteikto mērķi. Uzņēmums var izmantot novērojamu valūtas kursu bez korekcijas (sk. A12.–A16. punktu) vai citu aplēses paņēmienu (sk. A17. punktu).

Novērojama valūtas kursa izmantošana bez korekcijas

A12

Aplēšot pašreizējo valūtas kursu, kā noteikts 19.A punktā, uzņēmums var izmantot novērojamu valūtas kursu bez korekcijas, ja šis novērojamais valūtas kurss atbilst 19.A punktā noteiktajam mērķim. Novērojama valūtas kursa piemēri ir šādi:

a)

pašreizējais valūtas kurss citā nolūkā, nevis tajā, kurā uzņēmums novērtē apmaināmību (sk. A13. un A14. punktu), un

b)

pirmais valūtas kurss, atbilstīgi kuram uzņēmums var iegūt citu valūtu noteiktā nolūkā pēc tam, kad ir atjaunota valūtas apmaināmība (pirmais turpmākais valūtas kurss) (sk. A15. un A16. punktu).

Novērojama valūtas kursa izmantošana citā nolūkā

A13

Valūta, kas nav apmaināma pret citu valūtu vienā nolūkā, varētu būt apmaināma pret šo valūtu citā nolūkā. Piemēram, uzņēmums varētu iegūt valūtu konkrētu preču importam, bet neizmaksāt dividendes. Šādās situācijās uzņēmums varētu secināt, ka novērojams valūtas kurss citā nolūkā atbilst 19.A punktā noteiktajam mērķim. Ja kurss atbilst 19.A punktā noteiktajam mērķim, uzņēmums var izmantot šo kursu kā aplēsto pašreizējo valūtas kursu.

A14

Novērtējot, vai šāds novērojams valūtas kurss atbilst 19.A punktā noteiktajam mērķim, uzņēmums citu faktoru starpā apsver šādus aspektus:

a)

tas, vai pastāv vairāki novērojami valūtas kursi – vairāk nekā viena novērojama valūtas kursa pastāvēšana varētu liecināt par to, ka valūtas kursi tiek noteikti, lai veicinātu vai atturētu uzņēmumus iegūt citu valūtu konkrētos nolūkos. Šie novērojamie valūtas kursi varētu ietvert “stimulu” vai “sodu”, un tāpēc tie varētu neatspoguļot dominējošos ekonomiskos apstākļus;

b)

nolūks, kādā valūta ir apmaināma – ja uzņēmums spēj iegūt citu valūtu tikai ierobežotos nolūkos (piemēram, lai importētu ārkārtas piegādes), novērojamais valūtas kurss varētu neatspoguļot dominējošos ekonomiskos apstākļus;

c)

valūtas kursa veids – ir vairāk ticams, ka novērojams mainīgais valūtas kurss atspoguļo dominējošos ekonomiskos apstākļus, nekā valūtas maiņas kurss, kas noteikts, attiecīgajām iestādēm regulāri iejaucoties;

d)

valūtas kursu atjaunināšanas biežums – ir mazāk ticams, ka novērojams valūtas kurss, kas laika gaitā nemainās, atspoguļo dominējošos ekonomiskos apstākļus, nekā novērojams valūtas kurss, kas tiek atjaunināts katru dienu (vai pat biežāk).

Pirmā turpmākā valūtas kursa izmantošana

A15

Valūta, kas nav apmaināma pret citu valūtu novērtēšanas datumā konkrētā nolūkā, varētu turpmāk kļūt apmaināma pret šo valūtu šajā nolūkā. Šādās situācijās uzņēmums varētu secināt, ka pirmais turpmākais valūtas kurss atbilst 19.A punktā noteiktajam mērķim. Ja kurss atbilst 19.A punktā noteiktajam mērķim, uzņēmums var izmantot šo kursu kā aplēsto pašreizējo valūtas kursu.

A16

Novērtējot, vai pirmais turpmākais valūtas kurss atbilst 19.A punktā noteiktajam mērķim, uzņēmums citu faktoru starpā apsver šādus aspektus:

a)

laiks starp novērtēšanas datumu un datumu, kurā ir atjaunota apmaināmība – jo īsāks ir šis periods, jo ir vairāk ticams, ka pirmais turpmākais valūtas kurss atspoguļos dominējošos ekonomiskos apstākļus;

b)

inflācijas līmeņi – ja ekonomika ir pakļauta augstai inflācijai, tostarp gadījumos, kad ekonomikā ir hiperinflācija (kā noteikts 29. SGS Finanšu pārskati valstīs ar hiperinflāciju), cenas bieži vien mainās ātri, iespējams, vairākas reizes dienā. Tādējādi pirmais turpmākais valūtas kurss attiecībā uz šādas ekonomikas valūtu varētu neatspoguļot dominējošos ekonomiskos apstākļus.

Cita aplēses paņēmiena izmantošana

A17

Uzņēmums, kas izmanto citu aplēses paņēmienu, var izmantot jebkuru novērojamu valūtas kursu, tostarp valūtas darījumu kursus tirgos vai valūtas maiņas mehānismus, kas nerada īstenojamas tiesības un pienākumus, un vajadzības gadījumā koriģēt šo kursu, lai sasniegtu 19.A punktā noteikto mērķi.

Informācijas atklāšana, ja valūta nav apmaināma

A18

Uzņēmums apsver, cik detalizēta informācija ir vajadzīga, lai sasniegtu 57.A punktā noteikto informācijas atklāšanas mērķi. Uzņēmums atklāj A19.–A20. punktā noteikto informāciju un jebkādu papildu informāciju, kas vajadzīga, lai sasniegtu 57.A punktā noteikto informācijas atklāšanas mērķi.

A19

Piemērojot 57.A punktu, uzņēmums atklāj šādu informāciju:

a)

valūtas un ierobežojumu apraksts, kā rezultātā valūta nav apmaināma pret citu valūtu;

b)

ietekmēto darījumu apraksts;

c)

ietekmēto aktīvu un saistību uzskaites vērtība;

d)

izmantotie pašreizējie valūtas kursi un tas, vai šie kursi ir:

i)

novērojami valūtas kursi bez korekcijas (sk. A12.–A16. punktu); vai

ii)

pašreizējie valūtas kursi, kas aplēsti, izmantojot citu aplēses paņēmienu (sk. A17. punktu);

e)

apraksts par jebkuru aplēses paņēmienu, ko uzņēmums ir izmantojis, un kvalitatīva un kvantitatīva informācija par minētajā aplēses paņēmienā izmantotajiem datiem un pieņēmumiem, un

f)

kvalitatīva informācija par katru riska veidu, kuram uzņēmums ir pakļauts, jo valūta nav apmaināma pret citu valūtu, un katram riska veidam pakļauto aktīvu un saistību veids un uzskaites vērtība.

A20

Ja ārvalstu darbības funkcionālā valūta nav apmaināma pret uzrādīšanas valūtu vai attiecīgā gadījumā uzrādīšanas valūta nav apmaināma pret ārvalstu darbības funkcionālo valūtu, uzņēmums atklāj arī šādu informāciju:

a)

ārvalstu darbības nosaukums; tas, vai ārvalstu darbība ir meitasuzņēmums, kopīga darbība, kopuzņēmums, asociētais uzņēmums vai filiāle; un tā galvenā darījumdarbības vieta;

b)

apkopota finanšu informācija par ārvalstu darbību; un

c)

jebkādu tādu līgumisku vienošanos būtība un noteikumi, kas varētu likt uzņēmumam sniegt finansiālu atbalstu ārvalstu darbībai, tostarp notikumi vai apstākļi, kas uzņēmumam varētu radīt zaudējumus.

Groza A virsrakstu.


Grozījumi citos paziņojumos

B papildinājums

Izmaiņas 1. SFPS Starptautisko finanšu pārskatu standartu pirmreizēja lietošana

Groza 31.C un D27. punktu un pievieno 39.AI punktu.

UZRĀDĪŠANA UN INFORMĀCIJAS ATKLĀŠANA

...

Pārejas uz SFPS skaidrojums

...

Domāto izmaksu izmantošana pēc smagas hiperinflācijas

31.C

Ja smagas hiperinflācijas rezultātā (sk. D26.–D30. punktu) uzņēmums izvēlas novērtēt savus aktīvus un saistības patiesajā vērtībā un saskaņā ar SFPS sagatavotajā sākuma bilancē izmantot šo patieso vērtību kā domātās izmaksas, tam saskaņā ar SFPS sagatavotajos pirmajos finanšu pārskatos jāpaskaidro, kā un kāpēc uzņēmuma funkcionālo valūtu skāra, bet tad pārstāja skart smaga hiperinflācija:

...

SPĒKĀ STĀŠANĀS DATUMS

...

39.AI

Ar Nepietiekama apmaināmība (21. SGS grozījumi), kas izdots 2023. gada augustā, grozīts 31.C un D27. punkts. Uzņēmums šos grozījumus piemēro, piemērojot 21. SGS (grozīts 2023. gada augustā).

...


D papildinājums

Atbrīvojumi no citiem SFPS

...

Smaga hiperinflācija

...

D27

Tādas valsts valūtu, kurā pastāv hiperinflācija, uzskata par valūtu, ko skārusi smaga hiperinflācija, tad, ja uz šo valūtu attiecas šādi apstākļi:

a)

nav pieejams ticams vispārējs cenu indekss, ko varētu izmantot visi tie uzņēmumi, kuri veic darījumus šajā valūtā un kuru atlikumi ir izteikti šajā valūtā;

b)

valūta nav apmaināma pret relatīvi stabilu ārvalstu valūtu. Apmaināmību novērtē saskaņā ar 21. SGS.


ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/2862/oj

ISSN 1977-0715 (electronic edition)