|
Eiropas Savienības |
LV C sērija |
|
C/2025/3753 |
17.9.2025 |
P9_TA(2024)0327
Agrīnas intervences pasākumi, noregulējuma nosacījumi un noregulējuma darbības finansējums (BAND3)
Eiropas Parlamenta 2024. gada 24. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko attiecībā uz agrīnas intervences pasākumiem, noregulējuma nosacījumiem un noregulējuma darbības finansējumu groza Direktīvu 2014/59/ES (COM(2023)0227 – C9-0135/2023 – 2023/0112(COD))
(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)
(C/2025/3753)
Eiropas Parlaments,
|
— |
ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2023)0227), |
|
— |
ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 114. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C9-0135/2023), |
|
— |
ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu, |
|
— |
ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas 2023. gada 5. jūlija atzinumu (1), |
|
— |
ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2023. gada 13. jūlija atzinumu (2), |
|
— |
ņemot vērā Reglamenta 59. pantu, |
|
— |
ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A9-0153/2024), |
|
1. |
pieņem pirmajā lasījumā tālāk izklāstīto nostāju; |
|
2. |
prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt; |
|
3. |
uzdod priekšsēdētājai Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem. |
P9_TC1-COD(2023)0112
Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2024. gada 24. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2024/..., ar ko attiecībā uz agrīnas intervences pasākumiem, noregulējuma nosacījumiem un noregulējuma darbības finansējumu groza Direktīvu 2014/59/ES (*1)
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,
ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu (1),
ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (2),
saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,
tā kā:
|
(1) |
Savienības noregulējuma satvars kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām (“iestādes”) tika izveidots pēc 2008.–2009. gada globālās finanšu krīzes un saskaņā ar starptautiski atzīto Finanšu stabilitātes padomes dokumentu “Efektīvu noregulējuma režīmu pamatelementi finanšu iestādēm” (3). Savienības noregulējuma satvaru veido Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/59/ES (4) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 806/2014 (5). Abi tiesību akti attiecas uz iestādēm, kas ir iedibinātas Savienībā, un uz jebkuru citu vienību, kas ietilpst minētās direktīvas vai minētās regulas tvērumā (“vienības”). Savienības noregulējuma satvara mērķis ir sakārtotā veidā risināt iestāžu un vienību maksātnespēju, saglabājot iestāžu un vienību kritiski svarīgās funkcijas un izvairoties no draudiem finanšu stabilitātei, vienlaikus aizsargājot noguldītājus un publiskos līdzekļus. Turklāt Savienības noregulējuma satvara mērķis ir veicināt banku iekšējā tirgus attīstību, izveidojot saskaņotu režīmu pārrobežu krīžu koordinētai novēršanai un izvairoties no konkurences izkropļojumiem un nevienlīdzīgas attieksmes riska. |
|
(2) |
Vairākus gadus pēc tā ieviešanas Savienības noregulējuma satvars pašlaik piemērojamajā redakcijā nesniedz gaidītos rezultātus attiecībā uz dažiem no minētajiem mērķiem. Konkrēti, lai gan iestādes un vienības ir panākušas ievērojamu progresu noregulējamības jomā un šim nolūkam ir atvēlēti ievērojami resursi, jo īpaši palielinot zaudējumu absorbcijas un rekapitalizācijas spēju un papildinot noregulējuma finansēšanas mehānismus, Savienības noregulējuma satvars reti tiek izmantots. Dažu nelielu un vidēju iestāžu un vienību maksātnespējas galvenokārt tiek risināta, izmantojot nesaskaņotus valstu pasākumus. Diemžēl joprojām tiek izmantota nodokļu maksātāju nauda, nevis nozares finansētie drošības tīkli, tostarp noregulējuma finansēšanas mehānismi. Šāda situācija šķietami izriet no nepietiekamiem stimuliem. Minētie nepietiekamie stimuli rodas no Savienības noregulējuma satvara un valstu noteikumu mijiedarbības, saskaņā ar kuru plašā rīcības brīvība sabiedrības interešu novērtēšanā ne vienmēr tiek izmantota tādā veidā, kas atspoguļo to, kā bija paredzēts piemērot Savienības noregulējuma satvaru. Tajā pašā laikā Savienības noregulējuma satvars maz tika izmantots, ņemot vērā risku, ka no noguldījumiem finansēto iestāžu noguldītāji uzņemtos zaudējumus, lai nodrošinātu, ka minētās iestādes noregulējuma ietvaros var piekļūt ārējam finansējumam, jo īpaši tad, ja nav citu iekšēji rekapitalizējamu saistību. Visbeidzot, tas, ka ārpus noregulējuma noteikumi par piekļuvi finansējumam ir mazāk stingri nekā noregulējumā, ir atturējis piemērot Savienības noregulējuma satvaru par labu citiem risinājumiem, kas bieži ietver nodokļu maksātāju naudas izmantošanu iestādes vai vienības pašu resursu vai nozares finansētu drošības tīklu vietā. Šī situācija savukārt rada sadrumstalotības risku, risku, ka iestāžu un vienību maksātnespējas pārvaldības gadījumā varētu rasties neoptimāli rezultāti, jo īpaši nelielu un vidēju iestāžu un vienību gadījumā, un domātās izmaksas no neizmantotajiem finanšu resursiem. Tādēļ ir jānodrošina efektīvāka un saskaņotāka Savienības noregulējuma satvara piemērošana un jānodrošina, ka to var piemērot▌, kad tas ir sabiedrības interesēs, tostarp attiecībā uz dažām nelielām un vidējām iestādēm▌. |
|
(2a) |
Direktīvas 2014/59/E pārskatīšanas mērķis ir labāk aizsargāt nodokļu maksātāju naudu un izveidot jaunus sistēmiskus mehānismus iestādēm un vienībām, uz kurām neattiecas esošais noregulējuma satvars. Minētais regulējums paredzēts tam, lai mazinātu ekonomisko slogu sabiedrībai, samazinot kopējās izmaksas, kas saistītas ar banku maksātnespēju. Ieviešot pārskatīto regulējumu, būtu ievērojami jāsamazina nodokļu maksātāju naudas izmantošana, lai nodrošinātu, ka biežāk un efektīvāk tiek izmantots noregulējuma finansēšanas mehānisms. |
|
(3) |
Nepieciešamā noregulējuma plānošanas darba intensitāte un detalizācijas pakāpe attiecībā uz meitasuzņēmumiem, kas nav identificētas kā noregulējuma vienības, var atšķirties atkarībā no attiecīgo iestāžu un vienību lieluma un riska profila, kritiski svarīgo funkciju esamības un grupas noregulējuma stratēģijas. Tādēļ noregulējuma iestādēm vajadzētu būt iespējai ņemt vērā minētos faktorus, nosakot pasākumus, kas jāveic attiecībā uz šādiem meitasuzņēmumiem, un attiecīgā gadījumā izmantot vienkāršotu pieeju. |
|
(3a) |
Viens no šīs grozījumu direktīvas galvenajiem mērķiem ir ieviest atjauninātu pieeju un paredzēt instrumentus, lai nodrošinātu pilnvērtīgas iespējas iestādēm efektīvi risināt dažu banku vai banku grupas iespējamu maksātnespēju. Šādai pieejami būtu jāveicina pārredzamība un paredzamība, vienlaikus pēc iespējas samazinot negatīvu ietekmi uz ekonomiku. Šādai pieejai jābūt atbilstīgai Direktīvā 2014/59/ES paredzētajam visaptverošajam iekšējās rekapitalizācijas principam, vienlaikus saglabājot praktiskas iespējas risināt vidēju banku maksātnespēju. |
|
(4) |
Iestāde vai vienība, kas tiek likvidēta saskaņā ar valsts tiesību aktiem, pēc tam, kad ir konstatēts, ka attiecīgā iestāde vai vienība kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga, un noregulējuma iestāde ir secinājusi, ka tās noregulējums nav sabiedrības interesēs, galu galā virzās uz iziešanu no tirgus. Tas nozīmē, ka maksātnespējas gadījumā veicamo darbību plāns nav nepieciešams neatkarīgi no tā, vai kompetentā iestāde jau ir anulējusi attiecīgās iestādes vai vienības atļauju. Tas pats attiecas uz atlikušo noregulējamo iestādi pēc aktīvu, tiesību un saistību pārvešanas saskaņā ar pārveduma stratēģiju. Tāpēc ir lietderīgi precizēt, ka šādās situācijās noregulējuma plānu pieņemšana netiek prasīta. |
|
(5) |
Noregulējuma iestādes pašlaik var aizliegt veikt konkrētas peļņas sadali, ja iestāde vai vienība neizpilda apvienoto rezervju prasību, kad tā tiek ņemta vērā papildus minimuma prasībai pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām (“MREL”). Tomēr noteiktās situācijās iestādei vai vienībai varētu tikt prasīts izpildīt MREL, pamatojoties uz tādu pamatu, kas nav pamats, uz kura minētajai iestādei vai vienībai tiek prasīts izpildīt apvienoto rezervju prasību. Minētā situācija rada neskaidrības par nosacījumiem, kas attiecas uz to, kā noregulējuma iestādes īsteno pilnvaras aizliegt veikt sadali, un uz maksimālās sadalāmās summas aprēķināšanu saistībā ar MREL. Tāpēc būtu jānosaka, ka minētajos gadījumos noregulējuma iestādēm būtu jāīsteno pilnvaras aizliegt veikt konkrētas peļņas sadali, pamatojoties uz apvienoto rezervju prasības aplēsi, kas izriet no Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2021/1118 (6). Lai nodrošinātu pārredzamību un juridisko noteiktību, noregulējuma iestādēm par aplēsto apvienoto rezervju prasību būtu jāpaziņo iestādei vai vienībai, kurai pēc tam būtu publiski jāatklāj minētā aplēstā apvienoto rezervju prasība. |
|
(6) |
Agrīnas intervences pasākumi tika izveidoti, lai kompetentās iestādes varētu novērst iestādes vai vienības finansiālā un ekonomiskā stāvokļa pasliktināšanos un iespēju robežās samazināt iespējamā noregulējuma risku un ietekmi. Tomēr, tā kā trūkst noteiktības attiecībā uz minēto agrīnās intervences pasākumu piemērošanas izraisītājfaktoriem un tie daļēji pārklājas ar uzraudzības pasākumiem, agrīnas intervences pasākumi reti tiek izmantoti. Tāpēc šo agrīnās intervences pasākumu piemērošanas nosacījumi būtu jāvienkāršo un jāprecizē. Lai kliedētu nenoteiktību par vadības struktūras atcelšanas un pagaidu administratoru iecelšanas nosacījumiem un termiņiem, minētie pasākumi būtu skaidri jāidentificē kā agrīnas intervences pasākumi un to piemērošanai būtu jāpiemēro vieni un tie paši izraisītājfaktori. Vienlaikus būtu jāpieprasa, lai konkrētas situācijas risināšanai kompetentās iestādes izvēlētos piemērotus pasākumus saskaņā ar proporcionalitātes principu. Lai kompetentās iestādes varētu ņemt vērā reputācijas riskus vai riskus, kas saistīti ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai informācijas un komunikācijas tehnoloģijām, kompetentajām iestādēm būtu jānovērtē agrīnas intervences pasākumu piemērošanas nosacījumi, pamatojoties ne tikai uz kvantitatīviem rādītājiem, piemēram, kapitāla vai likviditātes prasībām, sviras līmeni, ienākumus nenesošiem aizdevumiem vai riska darījumu koncentrāciju, bet arī uz kvalitatīviem izraisītājfaktoriem. |
|
(7) |
Lai uzlabotu juridisko noteiktību, būtu jāatceļ Direktīvā 2014/59/ES noteiktie agrīnās intervences pasākumi, kas pārklājas ar jau esošajām pilnvarām saskaņā ar prudenciālo regulējumu, kurš noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2013/36/ES (7) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2019/2034 (8). Turklāt ir jānodrošina, ka noregulējuma iestādes spēj sagatavoties iestādes vai vienības iespējamam noregulējumam. Tāpēc kompetentajai iestādei būtu pietiekami agri jāinformē noregulējuma iestādes par iestādes vai vienības finanšu stāvokļa pasliktināšanos, un noregulējuma iestādēm vajadzētu būt pilnvarām, kas vajadzīgas sagatavošanas pasākumu īstenošanai. Svarīgi ir tas, ka, lai noregulējuma iestādes varētu pēc iespējas ātrāk reaģēt uz iestādes vai vienības situācijas pasliktināšanos, agrīnas intervences pasākumu iepriekšēju piemērošanu nevajadzētu noteikt par nosacījumu, lai noregulējuma iestāde veiktu pasākumus iestādes vai vienības tirgošanai vai pieprasītu informāciju nolūkā atjaunināt noregulējuma plānu un sagatavot vērtējumu. Lai nodrošinātu konsekventu, koordinētu, efektīvu un savlaicīgu reakciju uz iestādes vai vienības finanšu stāvokļa pasliktināšanos un pienācīgi sagatavotos iespējamam noregulējumam, ir jāuzlabo mijiedarbība un koordinācija starp kompetentajām iestādēm un noregulējuma iestādēm. Tiklīdz iestāde vai vienība atbilst agrīnās intervences pasākumu piemērošanas nosacījumiem, kompetentajām iestādēm un noregulējuma iestādēm būtu jāpalielina informācijas, tostarp provizoriskās informācijas, apmaiņa un kopīgi jāuzrauga iestādes vai vienības finansiālais stāvoklis. |
|
(8) |
Ir jānodrošina savlaicīga rīcība un agrīna koordinācija starp kompetento iestādi un noregulējuma iestādi, ja iestāde vai vienība joprojām turpina darbību, bet pastāv būtisks risks, ka minētā iestāde vai vienība varētu kļūt maksātnespējīga. Tādēļ kompetentajai iestādei būtu pēc iespējas ātrāk jāpaziņo noregulējuma iestādei par šādu risku. Minētajā paziņojumā būtu jāietver kompetentās iestādes novērtējuma iemesli un pārskats par alternatīviem privātā sektora pasākumiem, uzraudzības darbībām vai agrīnās intervences pasākumiem, kas ir pieejami, lai saprātīgā termiņā novērstu iestādes vai vienības maksātnespēju. Šādai agrīnai paziņošanai nebūtu jāskar procedūras, ar kurām nosaka, vai ir izpildīti noregulējuma nosacījumi. Tam, ka kompetentā iestāde iepriekš paziņo noregulējuma iestādei par būtisku risku, ka iestāde vai vienība kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga, nevajadzētu būt par nosacījumu tam, lai turpmāk tiktu noteikts, vai iestāde vai vienība kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga. Turklāt, ja vēlākā posmā tiek novērtēts, ka iestāde vai vienība kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga, un nav alternatīvu risinājumu, lai saprātīgā termiņā novērstu šādu maksātnespēju, noregulējuma iestādei ir jāpieņem lēmums par to, vai veikt noregulējuma darbību. Šādā gadījumā tas, cik savlaicīgi tiek pieņemts lēmums par noregulējuma darbības piemērošanu iestādei vai vienībai, var būt būtiski noregulējuma stratēģijas sekmīgai īstenošanai, jo īpaši tāpēc, ka agrāka intervence iestādē vai vienībā var palīdzēt nodrošināt pietiekamu zaudējumu absorbcijas spēju un likviditāti, lai izpildītu minēto stratēģiju. Tāpēc ir lietderīgi ļaut noregulējuma iestādei ciešā sadarbībā ar kompetento iestādi novērtēt, kas ir saprātīgs termiņš alternatīvu pasākumu īstenošanai, lai novērstu iestādes vai vienības maksātnespēju. Veicot minēto novērtējumu, būtu jāņem vērā arī vajadzība saglabāt noregulējuma iestādes un attiecīgās vienības spēju efektīvi īstenot noregulējuma stratēģiju, ja tas galu galā ir vajadzīgs, bet nebūtu jāliedz veikt alternatīvus pasākumus. Proti, paredzētajam alternatīvo pasākumu termiņam vajadzētu būt tādam, lai tas neapdraudētu noregulējuma stratēģijas iespējamās īstenošanas efektivitāti. Lai nodrošinātu savlaicīgu iznākumu un ļautu noregulējuma iestādei pienācīgi sagatavoties iestādes vai vienības iespējamajam noregulējumam, noregulējuma iestādei un kompetentajai iestādei būtu regulāri jātiekas, un noregulējuma iestādei būtu jālemj par minēto sanāksmju biežumu, ņemot vērā lietas apstākļus. |
|
(9) |
Noregulējuma satvaru ir paredzēts piemērot potenciāli jebkurai iestādei vai vienībai neatkarīgi no tās lieluma un darījumdarbības modeļa, ja saskaņā ar valsts tiesību aktiem pieejamie instrumenti nav pietiekami, lai pārvaldītu tās maksātnespēju. Lai nodrošinātu šādu iznākumu, būtu jāprecizē kritēriji sabiedrības interešu novērtējuma piemērošanai iestādei vai vienībai, kas kļūst maksātnespējīga. Šai sakarā ir jāprecizē, ka atkarībā no konkrētajiem apstākļiem konkrētas iestādes vai vienības funkcijas var uzskatīt par kritiski svarīgām pat tad, ja to pārtraukšana ietekmētu finanšu stabilitāti vai kritiski svarīgus pakalpojumus ▌ reģionālā līmenī , jo īpaši, ja kritiski svarīgu funkciju aizstājamību nosaka attiecīgais ģeogrāfiskais tirgus . |
|
(9a) |
Lai nodrošinātu, ka ietekmes novērtējumu reģionālā līmenī var balstīt uz datiem, kas ir konsekventi pieejami visā Savienībā, reģionālais līmenis būtu jāsaprot ar atsauci uz kopējās statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas 1. vai 2. līmeņa teritoriālajām vienībām (NUTS 1. vai 2. līmenis) Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1059/2003 (9) izpratnē. |
|
(10) |
Novērtējumam par to, vai iestādes vai vienības noregulējums ir sabiedrības interesēs, būtu jāatspoguļo apsvērums, ka noguldītāji ir labāk aizsargāti, ja noguldījumu garantiju sistēmas (NGS) līdzekļi tiek izmantoti efektīvāk un šo fondu zaudējumi tiek samazināti līdz minimumam. Tāpēc, novērtējot sabiedrības intereses, noregulējuma mērķis aizsargāt noguldītājus būtu jāuzskata par labāk sasniegtu noregulējumā, ja maksātnespējas procedūras izvēle NGS izmaksātu dārgāk. |
|
(10a) |
Ja dalībvalstu maksātnespējas un noregulējuma satvars tādā pašā mērā efektīvi nodrošina regulējuma mērķu sasniegšanu, prioritāte būtu jāpiešķir risinājumam, kas samazina risku nodokļu maksātājiem un ekonomikai. Minētajai pieejai būtu jānodrošina piesardzīga un atbildīga rīcība, kas atbilst visaptverošajam mērķim aizsargāt gan nodokļu maksātāju intereses, gan arī plašāku ekonomikas stabilitāti. |
|
(11) |
Novērtējumā par to, vai iestādes vai vienības noregulējums ir sabiedrības interesēs, cik vien iespējams, būtu jāatspoguļo arī starpība starp finansējumu, ko sniedz, izmantojot nozares finansētus drošības tīklus (noregulējuma finansēšanas mehānismus vai NGS), no vienas puses, un finansējumu, ko dalībvalstis nodrošina no nodokļu maksātāju naudas, no otras puses. Dalībvalstu sniegtais finansējums ir saistīts ar lielāku bezrūpīgas rīcības risku, un tam piemīt mazāks stimuls attiecībā uz tirgus disciplīnu. Tāpēc, novērtējot mērķi līdz minimumam samazināt paļaušanos uz ārkārtas publisko finansiālo atbalstu no publiskā sektora līdzekļiem, noregulējuma iestādēm jāuzskata, ka tāda finansējuma izmantošana , kuram izmanto noregulējuma finansēšanas mehānismus vai NGS un kuram izmanto līdzvērtīgu resursu apjomu no dalībvalstu budžeta , būtu jāapsver tikai ārkārtējos apstākļos . |
|
(11a) |
Nodokļu maksātāju finansēts ārkārtas finansiālais atbalsts iestādēm un vienībām būtu jāpiešķir, ja vispār tādu piešķir, tikai lai novērstu nopietnus ārkārtas un sistēmiska rakstura traucējumus tautsaimniecībā, jo tas rada būtisku slogu publiskajām finansēm un negatīvi ietekmē vienlīdzīgus konkurences apstākļus iekšējā tirgū. |
|
(12) |
Lai nodrošinātu, ka noregulējuma mērķi tiek sasniegti visefektīvākajā veidā, sabiedrības interešu novērtējuma rezultātam vajadzētu būt negatīvam tikai tad, ja maksātnespējīgas iestādes vai vienības likvidācija saskaņā ar parasto maksātnespējas procedūru noregulējuma mērķus sasniegtu efektīvāk, nevis tikai tādā pašā mērā kā noregulējums. |
|
(12a) |
Izšķiroties starp noregulējumu un likvidāciju, būtu jādod priekšroka risinājumam ar zemākām kopējām izmaksām. Attiecīgajā novērtējumā būtu jāņem vērā dažādas izmaksas, tostarp tās, kas saistītas ar noguldījumu garantiju shēmas izmaksām, piemēram, laikposmā, kas vajadzīgs aktīvu atgūšanai un kas atbilst procesa laikā zaudētajiem ienākumiem. Gadījumos, kad ar noregulējumu un likvidāciju saistītās izmaksas ir līdzīgas, priekšroka būtu jādod risinājumam, kas rada mazāku risku ekonomikai, tostarp publiskajām finansēm, un mazāku ietekmi uz ekonomikas stabilitāti. |
|
(13) |
Ja iestādei vai vienībai, kas kļūst maksātnespējīga, netiek piemērots noregulējums, tā būtu jālikvidē saskaņā ar valsts tiesību aktos paredzētajām procedūrām. Šādas procedūras dažādās dalībvalstīs var būtiski atšķirties. Lai gan ir lietderīgi pieļaut pietiekamu elastību esošo valsts procedūru izmantošanā, būtu jāprecizē daži aspekti, lai nodrošinātu, ka attiecīgās iestādes vai vienības iziet no tirgus. |
|
(14) |
Būtu jānodrošina, ka attiecīgā valsts administratīvā vai tiesu iestāde ātri sāk procedūru saskaņā ar valsts tiesību aktiem, ja tiek uzskatīts, ka iestāde vai vienība kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga un tai netiek piemērots noregulējums. Ja iestādes vai vienības brīvprātīga likvidācija pēc akcionāru lēmuma ir pieejama saskaņā ar valsts tiesību aktiem, šāda iespēja būtu jāsaglabā kā pieejama. Tomēr būtu jānodrošina, ka gadījumā, ja akcionāri nerīkojas ātri, rīcību pārņem attiecīgā valsts administratīvā vai tiesu iestāde. |
|
(15) |
Būtu arī jānosaka, ka šādu procedūru galīgais rezultāts ir iestādes vai vienības, kas kļūst maksātnespējīga, iziešana no tirgus vai tās banku pakalpojumu darbības izbeigšana. Atkarībā no valsts tiesību aktiem šo mērķi var sasniegt dažādos veidos, kas var ietvert iestādes vai vienības vai tās daļu pārdošanu, konkrētu aktīvu vai saistību pārdošanu, pakāpenisku likvidāciju vai bankas darbību, tostarp maksājumu izpildes un noguldījumu pieņemšanas, izbeigšanu nolūkā pakāpeniski pārdot savus aktīvus, lai atmaksātu zaudējumus skartajiem kreditoriem. Tomēr, lai uzlabotu procedūru paredzamību, minētais rezultāts būtu jāsasniedz saprātīgā termiņā. |
|
(16) |
Kompetentajām iestādēm vajadzētu būt pilnvarotām anulēt iestādes vai vienības atļauju, pamatojoties tikai uz to, ka iestāde vai vienība kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga un tai netiek piemērots noregulējums. Kompetentajām iestādēm vajadzētu būt iespējai anulēt atļauju, lai atbalstītu mērķi – saskaņā ar valsts tiesību aktiem likvidēt iestādi vai vienību, jo īpaši gadījumos, kad nav iespējams sākt valsts tiesību aktos paredzētās procedūras brīdī, kad tiek konstatēts, ka iestāde vai vienība kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga, tostarp gadījumos, kad iestāde vai vienība vēl nav maksātnespējīga saskaņā ar bilanci. Lai vēl vairāk nodrošinātu, ka mērķi – likvidēt iestādi vai vienību – var sasniegt, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka kompetentās iestādes atļaujas anulēšana ir iekļauta arī iespējamajos nosacījumos, lai uzsāktu vismaz vienu no procedūrām, kas pieejamas saskaņā ar valsts tiesību aktiem un piemērojamas iestādēm vai vienībām, kuras kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīgas, bet tām netiek piemērots noregulējums. |
|
(17) |
Ņemot vērā pieredzi, kas gūta, īstenojot Direktīvu 2014/59/ES, Regulu (ES) Nr. 806/2014 un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/49/ES (10), ir sīkāk jāprecizē nosacījumi, saskaņā ar kuriem izņēmuma kārtā var piešķirt preventīvas piesardzības pasākumus, kas kvalificējami kā ārkārtas finansiālais atbalsts no publiskā sektora līdzekļiem. Lai līdz minimumam samazinātu konkurences izkropļojumus, ko rada NGS atšķirības Savienībā, izņēmuma kārtā būtu jāatļauj NGS intervences saistībā ar Direktīvai 2014/49/ES atbilstošiem preventīviem pasākumiem, kas kvalificējami kā ārkārtas finansiālais atbalsts no publiskā sektora līdzekļiem, ja saņēmēja iestāde vai vienība neatbilst nevienam no nosacījumiem, lai to uzskatītu par tādu, kas kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga. Būtu jānodrošina, ka piesardzības pasākumi tiek veikti pietiekami agri. Attiecībā uz piesardzības rekapitalizāciju Eiropas Centrālā banka (ECB) pašlaik savu uzskatu, vai iestāde vai vienība ir maksātspējīga, balsta uz perspektīvo novērtējumu par nākamajiem 12 mēnešiem par to, vai iestāde vai vienība var izpildīt pašu kapitāla prasības, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 575/2013 (11) vai Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2019/2033 (12), un papildu pašu kapitāla prasību, kas noteikta Direktīvā 2013/36/ES vai Direktīvā (ES) 2019/2034. Minētā prakse būtu jānosaka Direktīvā 2014/59/ES. Papildus tam pasākumi samazinātas vērtības aktīvu glābšanas nodrošināšanai, tostarp aktīvu pārvaldības struktūras vai aktīvu garantiju shēmas, var izrādīties efektīvi un lietderīgi, lai novērstu tādu iespējamo finansiālo grūtību cēloņus, ar kurām saskaras iestādes un vienības, un novērstu to maksātnespēju, un tāpēc tie varētu būt uzskatāmi par piemērotiem piesardzības pasākumiem. Tādēļ būtu jāprecizē, ka šādi piesardzības pasākumi var būt samazinātas vērtības aktīvu pasākumi. |
|
(18) |
Lai saglabātu tirgus disciplīnu, aizsargātu publiskos līdzekļus un izvairītos no konkurences izkropļojumiem, piesardzības pasākumiem arī turpmāk vajadzētu būt izņēmumam, un tie būtu jāpiemēro tikai, lai novērstu nopietnus tirgus traucējumus vai saglabātu finanšu stabilitāti , it sevišķi sistēmiskas krīzes gadījumā . Turklāt piesardzības pasākumus nevajadzētu izmantot, lai novērstu zaudējumus, kas ir radušies vai, iespējams, radīsies. Visuzticamākais instruments tādu zaudējumu noteikšanai, kas ir radušies vai, iespējams, radīsies, ir aktīvu kvalitātes pārskatīšana, ko veic ECB, Eiropas Uzraudzības iestāde (Eiropas Banku iestāde) (EBI), kura izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (13), vai valstu kompetentās iestādes. Kompetentajām iestādēm šāda pārskatīšana būtu jāizmanto, lai noteiktu zaudējumus, kas radušies vai varētu rasties, ja šādu pārskatīšanu var veikt saprātīgā termiņā. Ja tas nav iespējams, kompetentajām iestādēm, attiecīgā gadījumā pamatojoties uz pārbaudēm uz vietas, būtu pēc iespējas reālistiski, ņemot vērā dominējošos apstākļus, jāidentificē zaudējumi, kas radušies vai varētu rasties. |
|
(19) |
Piesardzīgas rekapitalizācijas mērķis ir atbalstīt dzīvotspējīgas iestādes un vienības, kas atzītas par tādām, kuras tuvākajā nākotnē, iespējams, saskarsies ar pagaidu grūtībām, un novērst to situācijas turpmāku pasliktināšanos. Lai izvairītos no tā, ka publiskas subsīdijas tiek piešķirtas uzņēmumiem, kas atbalsta piešķiršanas brīdī jau ir nerentabli, piesardzības pasākumiem, ko piešķir kā pašu kapitāla instrumentu vai citu kapitāla instrumentu iegādi vai kā samazinātas vērtības aktīvu pasākumus, nevajadzētu pārsniegt summu, kas nepieciešama, lai segtu kapitāla iztrūkumu, kā konstatēts spriedzes testa vai līdzvērtīgas procedūras nelabvēlīgajā scenārijā. Lai nodrošinātu, ka publiskais finansējums galu galā tiek pārtraukts, minētajiem piesardzības pasākumiem arī vajadzētu būt ierobežotiem laikā un tajos būtu jāiekļauj skaidrs to izbeigšanas grafiks (▌ stratēģija izejai no atbalsta pasākuma ). Beztermiņa instrumenti, tostarp pirmā līmeņa pamata kapitāls, būtu jāizmanto tikai izņēmuma gadījumos un tiem būtu jāpiemēro konkrēti kvantitatīvi ierobežojumi, jo to raksturlielumu dēļ tie nav piemēroti, lai nodrošinātu atbilstību pagaidu būtības nosacījumam. |
|
(20) |
Piesardzības pasākumiem vajadzētu noteikt ierobežojumu atbilstoši summai, kas iestādei vai vienībai būtu vajadzīga, lai saglabātu maksātspēju nelabvēlīga scenārija gadījumā, kā noteikts spriedzes testā vai līdzvērtīgā procedūrā. Ja piesardzības pasākumi izpaužas samazinātas vērtības aktīvu pasākumu veidā, saņēmējai iestādei vai vienībai vajadzētu būt iespējai izmantot minēto summu, lai segtu zaudējumus no pārvestajiem aktīviem, vai to izmantot apvienojumā ar kapitāla instrumentu iegādi, ar noteikumu, ka netiek pārsniegta konstatētā iztrūkuma kopsumma. Ir arī jānodrošina, ka šādi piesardzības pasākumi, kas izpaužas samazinātas vērtības aktīvu pasākumu veidā, atbilst spēkā esošajiem valsts atbalsta noteikumiem un paraugpraksei, ka tie atjauno iestādes vai vienības ilgtermiņa dzīvotspēju, ka valsts atbalsts ir ierobežots līdz nepieciešamajam minimumam un ka tiek novērsti konkurences izkropļojumi. Minēto iemeslu dēļ attiecīgajām iestādēm, izmantojot piesardzības pasākumus, kas izpaužas samazinātas vērtības aktīvu veidā, būtu jāņem vērā īpašie norādījumi, tostarp aktīvu pārvaldīšanas sabiedrību (APS) plāns (14) un paziņojums par ieņēmumus nenesošu aizdevumu problēmas risināšanu (15). Uz šiem piesardzības pasākumiem, kas izpaužas samazinātas vērtības aktīvu pasākumu veidā, vienmēr būtu jāattiecina prioritārais pagaidu būtības nosacījums. Paredzams, ka publiskas garantijas, kas piešķirtas uz noteiktu laiku attiecībā uz attiecīgās iestādes vai vienības samazinātas vērtības aktīviem, nodrošinās labāku atbilstību pagaidu būtības nosacījumam nekā šādu aktīvu pārvešana publiski atbalstītai vienībai. Lai nodrošinātu , ka iestādes, kuras saņem atbalstu, ievēro atbalsta pasākuma noteikumus, kompetentajām iestādēm būtu jāprasa iestādēm, kas nav pildījušas savas saistības, izstrādāt sanācijas plānu. Ja kompetentā iestāde uzskata, ka pasākumi sanācijas plānā nespēj panākt iestādes ilgtermiņa dzīvotspēju, vai ja iestāde nav ievērojusi sanācijas plānu, attiecīgās iestādes novērtē, vai iestāde kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 32. pantu . |
|
(21) |
Lai ietvertu būtiskus prudenciālo prasību pārkāpumus, ir sīkāk jāprecizē nosacījumi, ar kādiem nosaka, ka pārvaldītājsabiedrības kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīgas. Minēto prasību pārkāpumu, ko izdarījusi pārvaldītājsabiedrība, vajadzētu uzskatīt par būtisku, ja šāda pārkāpuma veids un apmērs ir salīdzināms ar pārkāpumu, kas, ja to būtu izdarījusi kredītiestāde, pamatotu kompetentās iestādes izsniegtās atļaujas anulēšanu saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 18. pantu. |
|
(22) |
Dalībvalstīm saskaņā ar saviem tiesību aktiem var būt pilnvaras apturēt maksājuma vai piegādes saistības, kas var ietvert atbilstīgus noguldījumus. Ja maksājuma vai piegādes saistību apturēšana nav tieši saistīta ar kredītiestādes finanšu apstākļiem, noguldījumi nedrīkst būt nepieejami Direktīvas 2014/49/ES vajadzībām. Tā rezultātā noguldītāji var nespēt piekļūt saviem noguldījumiem ilgāku laiku. Lai saglabātu noguldītāju uzticību un paļāvību banku nozarē un saglabātu finanšu stabilitāti, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka noguldītājiem ir piekļuve pienācīgai dienas summai no saviem noguldījumiem, lai segtu jo īpaši dzīves dārdzību, ja viņu noguldījumi nebūtu pieejami maksājumu apturēšanas dēļ, kas noticis citu iemeslu rezultātā un nevis tāpēc, ka tiek veikta izmaksa noguldītājiem. Šādai procedūrai arī turpmāk ir jābūt ārkārtējai, un dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka noguldītājiem ir pieejamas atbilstīgas dienas summas. |
|
(23) |
Nolūkā palielināt juridisko noteiktību un ņemot vērā to saistību iespējamo nozīmīgumu, kas var izrietēt no neskaidriem notikumiem nākotnē, tostarp noregulējuma brīdī nepabeigto tiesvedību iznākumu, ir jānosaka, kāda pieeja šīm saistībām būtu jāparedz attiecībā uz iekšējās rekapitalizācijas instrumenta piemērošanu. Šajā ziņā vadošajiem principiem vajadzētu būt tiem, kas paredzēti grāmatvedības noteikumos, un jo īpaši grāmatvedības noteikumos, kas paredzēti 37. starptautiskajā grāmatvedības standartā, kurš pieņemts ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1126/2008 (16). Pamatojoties uz minēto, noregulējuma iestādēm būtu jānošķir uzkrājumi un iespējamās saistības. Uzkrājumi ir saistības, kas attiecas uz iespējamu līdzekļu aizplūšanu un ko var reālistiski aplēst. Iespējamās saistības netiek atzītas par grāmatvedības saistībām, jo tās attiecas uz pienākumu, ko nevar uzskatīt par iespējamu aplēšanas laikā vai ko nevar reālistiski aplēst. |
|
(24) |
Tā kā uzkrājumi ir grāmatvedības saistības, būtu jāprecizē, ka pret šādiem uzkrājumiem jāattiecas tāpat kā pret citām saistībām. Šādiem noteikumiem vajadzētu būt iekšēji rekapitalizējamiem, izņemot, ja tie atbilst kādam no konkrētajiem kritērijiem, saskaņā ar kuriem tos izslēgtu no iekšējās rekapitalizācijas instrumenta tvēruma. Ņemot vērā minēto noteikumu iespējamo nozīmi noregulējumā un nolūkā nodrošināt noteiktību iekšējās rekapitalizācijas instrumenta piemērošanā, būtu jāprecizē, ka uzkrājumi ir daļa no iekšēji rekapitalizējamām saistībām un ka līdz ar to tām piemēro iekšējās rekapitalizācijas instrumentu. Būtu arī jānodrošina, ka pēc iekšējās rekapitalizācijas instrumenta piemērošanas minētās saistības un visus ar tām saistītos pienākumus vai prasījumus visos nolūkos uzskata par izpildītiem. Tas jo īpaši attiecas uz saistībām un pienākumiem, kas izriet no prasībām tiesā pret noregulējamo iestādi. |
|
(25) |
Saskaņā ar grāmatvedības principiem iespējamās saistības nevar atzīt par saistībām, un tāpēc tām nevajadzētu būt iekšēji rekapitalizējamām. Tomēr ir jānodrošina, ka iespējamās saistības, kas izrietētu no notikuma, kurš ir neiespējams vai kuru nevar reālistiski aplēst noregulējuma laikā, nemazina noregulējuma stratēģijas un jo īpaši iekšējās rekapitalizācijas instrumenta efektivitāti. Lai sasniegtu šo mērķi, vērtētājam, veicot vērtēšanu noregulējuma vajadzībām, būtu jānovērtē iespējamās saistības, kas ir iekļautas noregulējamās iestādes bilancē, un pēc iespējas labāk būtu jānosaka šo saistību potenciālā vērtība. Lai nodrošinātu, ka pēc noregulējuma procesa iestāde vai vienība pienācīgu laiku var saglabāt pietiekamu tirgus uzticēšanos, vērtētājam šī potenciālā vērtība būtu jāņem vērā, nosakot summu, par kādu iekšēji rekapitalizējamās saistības ir jānoraksta vai jākonvertē, lai atjaunotu noregulējamās iestādes kapitāla rādītājus. Jo īpaši noregulējuma iestādei savas konvertācijas pilnvaras būtu jāpiemēro iekšēji rekapitalizējamām saistībām, ciktāl tas nepieciešams, lai nodrošinātu, ka noregulējamās iestādes rekapitalizācija ir pietiekama, lai segtu iespējamos zaudējumus, ko var radīt saistības, kuras var rasties neiespējama notikuma dēļ. Novērtējot norakstāmo vai konvertējamo summu, noregulējuma iestādei būtu rūpīgi jāapsver iespējamo zaudējumu ietekme uz noregulējamo iestādi, pamatojoties uz vairākiem faktoriem, tostarp notikuma iestāšanās iespējamību, tā iestāšanās termiņu un iespējamo saistību summu. |
|
(26) |
Noteiktos apstākļos pēc tam, kad noregulējuma finansēšanas mehānisms ir veicis iemaksu, kas nepārsniedz 5 % no iestādes vai vienības kopējām saistībām, tostarp pašu kapitāla, noregulējuma iestādes var izmantot papildu finansējuma avotus, lai turpinātu atbalstīt savu noregulējuma darbību. Būtu skaidrāk jānorāda, kādos apstākļos noregulējuma finansēšanas mehānisms var sniegt papildu atbalstu, ja visas saistības, kuru prioritāte ir zemāka nekā noguldījumiem, kas nav obligāti vai diskrecionāri izslēgti no iekšējās rekapitalizācijas, ir pilnībā norakstītas vai konvertētas. |
|
(27) |
Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/876 (17), Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/877 (18) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2019/879 (19) Savienības tiesību aktos ieviesa starptautisko “kopējās zaudējumu absorbcijas spējas (TLAC) standartu”, ko Finanšu stabilitātes padome publicēja 2015. gada 9. novembrī (“TLAC standarts”), attiecībā uz globālām sistēmiski nozīmīgām bankām, ko Savienības tiesību aktos dēvē par globālām sistēmiski nozīmīgām iestādēm (G-SNI). Ar Regulu (ES) 2019/877 un Direktīvu (ES) 2019/879 tika grozīti arī noteikumi par MREL, kas noteikta Direktīvā 2014/59/ES un Regulā (ES) Nr. 806/2014. Direktīvas 2014/59/ES noteikumi par MREL ir jāsaskaņo ar to, kā attiecībā uz G-SNI īsteno TLAC standartu, ņemot vērā konkrētas saistības, ko varētu izmantot, lai izpildītu to MREL daļu, kas būtu jāizpilda ar pašu kapitālu un citām subordinētajām saistībām. Jo īpaši saistības, kas ir līdzvērtīgas dažām izslēgtajām saistībām, būtu jāiekļauj noregulējuma vienību pašu kapitālā un subordinētajos atbilstīgajos instrumentos, ja minēto izslēgto saistību summa noregulējuma vienības bilancē nepārsniedz 5 % no noregulējuma vienības pašu kapitāla un atbilstīgo saistību summas un no minētās iekļaušanas neizriet riski, kas saistīti ar principu “neviens kreditors nav sliktākā situācijā”. |
|
(28) |
Noteikumi MREL noteikšanai galvenokārt ir vērsti uz to, lai noteiktu atbilstīgu MREL līmeni, pieņemot iekšējās rekapitalizācijas instrumentu kā vēlamo noregulējuma stratēģiju. Tomēr Direktīva 2014/59/ES ļauj noregulējuma iestādēm izmantot citus noregulējuma instrumentus, proti, tos, kurus izmanto noregulējamās iestādes darījumdarbības nodošanai privātam pircējam vai pagaidu iestādei. Tādēļ būtu jāprecizē, ka gadījumā, ja noregulējuma plānā ir paredzēts neatkarīgi vai kopā ar citiem noregulējuma instrumentiem izmantot uzņēmuma pārdošanas instrumentu vai pagaidu iestādes instrumentu ▌, noregulējuma iestādēm būtu jānosaka MREL līmenis attiecīgajai noregulējuma vienībai, pamatojoties uz minēto noregulējuma instrumentu specifiku un dažādajām zaudējumu absorbcijas un rekapitalizācijas vajadzībām, ko šie instrumenti ietver. |
|
(29) |
Noregulējuma vienībām MREL līmenis ir noregulējumā sagaidāmo zaudējumu summa un rekapitalizācijas summa, kas ļauj noregulējuma vienībai saglabāt atbilstību atļaujas izsniegšanas nosacījumiem un ļauj tai atbilstīgu laikposmu veikt savas darbības. Dažas vēlamās noregulējuma stratēģijas, jo īpaši uzņēmuma pārdošanas instruments, ietver aktīvu, tiesību un saistību nodošanu saņēmējam ▌. Šādos gadījumos rekapitalizācijas komponenta mērķi varētu nebūt piemērojami tādā pašā mērā, jo noregulējuma iestādei nebūs jānodrošina, lai noregulējuma vienība pēc noregulējuma darbības atjaunotu atbilstību savām pašu kapitāla prasībām. Tomēr paredzams, ka zaudējumi šādos gadījumos pārsniegs noregulējuma vienības pašu kapitāla prasības. Tāpēc ir lietderīgi noteikt, ka minēto noregulējuma vienību MREL līmenis joprojām ietver rekapitalizācijas summu, kas tiek koriģēta samērīgi ar noregulējuma stratēģiju. |
|
(30) |
Ja noregulējuma stratēģijā ir paredzēts izmantot noregulējuma instrumentus, kas nav tikai iekšējā rekapitalizācija, attiecīgās vienības rekapitalizācijas vajadzības pēc noregulējuma parasti būs mazākas nekā atvērtas banku iekšējās rekapitalizācijas gadījumā. Šādā gadījumā šis aspekts būtu jāņem vērā MREL kalibrēšanā, aplēšot rekapitalizācijas prasību. Tāpēc, koriģējot MREL līmeni noregulējuma vienībām, kuru noregulējuma plānā neatkarīgi vai kopā ar citiem noregulējuma instrumentiem ir paredzēts uzņēmuma pārdošanas instruments vai pagaidu iestādes instruments ▌, noregulējuma iestādēm būtu jāņem vērā minēto instrumentu iezīmes, tostarp tvērums attiecībā uz nodošanu privātam pircējam vai pagaidu iestādei, pārvedamo instrumentu veidi, minēto instrumentu paredzamā vērtība un tirgspēja un vēlamās noregulējuma stratēģijas izstrāde, tostarp aktīvu nodalīšanas instrumenta papildu izmantošana. Tā kā noregulējuma iestādei katrā atsevišķā gadījumā ir jālemj par NGS līdzekļu iespējamu izmantošanu noregulējumam un tā kā šādu lēmumu nevar droši pieņemt ex ante, noregulējuma iestādēm, nebūtu jāņem vērā noguldījumu garantiju sistēmas potenciālā iemaksa (noregulējumā, kad tiek kalibrēts MREL līmenis). ▌ |
|
(32) |
Pastāv mijiedarbība starp noregulējuma satvaru un tirgus ļaunprātīgas izmantošanas regulējumu. Proti, lai gan darbības, kas veiktas, gatavojoties noregulējumam, var kvalificēt kā iekšējo informāciju saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 596/2014 (20), to priekšlaicīga atklāšana var apdraudēt noregulējuma procesu. Noregulējamās iestādes var veikt pasākumus, lai risinātu šo jautājumu, pieprasot atlikt iekšējās informācijas atklāšanu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 596/2014 17. panta 5. punktu. Tomēr laikā, kad tiek gatavots noregulējums, ne vienmēr pastāv pareizie stimuli, lai noregulējamā iestāde varētu uzņemties iniciatīvu iesniegt šādu pieprasījumu. Lai izvairītos no šādām situācijām, noregulējuma iestādēm vajadzētu būt pilnvarām noregulējamās iestādes vārdā tieši pieprasīt iekšējās informācijas atklāšanas atlikšanu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 596/2014 17. panta 5. punktu. |
|
(33) |
Lai atvieglotu noregulējuma plānošanu, noregulējamības novērtēšanu un pilnvaru īstenošanu, lai pārvarētu vai novērstu šķēršļus noregulējamībai, kā arī lai veicinātu informācijas apmaiņu, tādas iestādes noregulējuma iestādei, kurai ir nozīmīgas filiāles citās dalībvalstīs, būtu jāizveido un jāvada noregulējuma kolēģija. |
|
(34) |
Pēc noregulējuma finansēšanas mehānismu palielināšanas sākotnējā laikposma, kas minēts Direktīvas 2014/59/ES 102. panta 1. punktā, to attiecīgie pieejamie finanšu līdzekļi var nedaudz samazināties zem mērķapjoma, jo īpaši segto noguldījumu pieauguma dēļ. Tādējādi ex ante iemaksu summa, kas varētu tikt pieprasīta šādos apstākļos, varētu būt neliela. Līdz ar to ir iespējams, ka pēc dažiem gadiem šādu ex ante iemaksu apmērs vairs nebūs samērīgs ar šo iemaksu iekasēšanas izmaksām. Tāpēc noregulējuma iestādēm vajadzētu būt iespējai atlikt ex ante iemaksu iekasēšanu uz laiku līdz trim gadiem, līdz iekasējamā summa sasniedz summu, kas ir samērīga ar iekasēšanas procesa izmaksām, ar noteikumu, ka šāda atlikšana būtiski neietekmē noregulējuma iestāžu spēju izmantot noregulējuma finansēšanas mehānismus. |
|
(35) |
Neatsaucamas maksājumu saistības ir viens no noregulējuma finansēšanas mehānismu pieejamo finanšu līdzekļu komponentiem. Tādēļ ir jāprecizē apstākļi, kādos minētās maksājumu saistības var prasīt izpildīt, un piemērojamā procedūra saistību izbeigšanai gadījumā, ja iestādei vai vienībai vairs nav pienākuma veikt iemaksas noregulējuma finansēšanas mehānismā. Turklāt, lai nodrošinātu lielāku pārredzamību un noteiktību attiecībā uz neatsaucamu maksājumu saistību daļu iegūstamo ex ante iemaksu kopējā summā, noregulējuma iestādēm šāda daļa būtu jānosaka katru gadu, ievērojot piemērojamos ierobežojumus. |
|
(36) |
Noregulējuma finansēšanas mehānismos veicamo ārkārtas ex post iemaksu maksimālā summa, ko atļauts pieprasīt, pašlaik gadā nevar pārsniegt ex ante iemaksu trīskāršu apmēru. Pēc sākotnējā palielināšanas perioda, kas minēts Direktīvas 2014/59/ES 102. panta 1. punktā, šādas ex ante iemaksas apstākļos, kas nav noregulējuma finansēšanas mehānismu izmantošana, būs atkarīgas tikai no segto noguldījumu līmeņa svārstībām, un tāpēc tās, visticamāk, saruks. Pamatojot ārkārtas ex post iemaksu maksimālo summu ar ex ante iemaksu apmēru, varētu tikt krasi ierobežota noregulējuma finansēšanas mehānismu iespēja iegūt ex post iemaksas, tādējādi samazinot to rīcības spēju. Lai izvairītos no šāda iznākuma, būtu jānosaka cits ierobežojums un būtu jānosaka, ka ārkārtas ex post iemaksu maksimālā summa, ko atļauts pieprasīt, ir attiecīgā noregulējuma finansēšanas mehānisma mērķapjoma vienas astotās daļas trīskāršs apmērs. |
|
(37) |
Ar Direktīvu 2014/59/ES daļēji saskaņoja noguldījumu ierindošanu atbilstīgi prioritātei saskaņā ar valstu tiesību aktiem, kas reglamentē parastās maksātnespējas procedūras. Šie noteikumi paredzēja trīs līmeņu noguldījumu prioritāti, saskaņā ar kuru segtajiem noguldījumiem bija visaugstākā prioritāte, kam sekoja fizisko personu un mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu atbilstīgie noguldījumi virs seguma līmeņa. Pārējiem noguldījumiem, t. i., lielu komercsabiedrību noguldījumiem, kas pārsniedz seguma līmeni, un noguldījumiem, kurus NGS nevar atmaksāt, tika pieprasīts noteikt zemāku prioritāti, bet to pozīcija citādi netika saskaņota. Visbeidzot, NGS prasījumiem bija tāda pati augstāka prioritāte kā segtajiem noguldījumiem. Tomēr tas nav izrādījies optimāls risinājums noguldītāju aizsardzībai. Daļēja saskaņošana radīja atšķirības attieksmē pret atlikušajiem noguldītājiem dalībvalstīs, jo īpaši tāpēc, ka arvien lielāks skaits dalībvalstu ir nolēmušas piešķirt juridisku priekšrocību arī pārējiem noguldījumiem. Minētās atšķirības arī radīja grūtības noteikt maksātnespējas hipotētisko scenāriju pārrobežu grupām noregulējuma vērtēšanas laikā. Turklāt ▌ noguldītāju prasījumu trīslīmeņu prioritāte varēja radīt problēmas saistībā ar principa “neviens kreditors nav sliktākā situācijā” ievērošanu, jo īpaši tad, ja noguldījumi, kuru prioritāte nebija saskaņota ar Direktīvu 2014/59/ES, tika ierindoti tādā pašā līmenī kā augstākas prioritātes prasījumi. Visbeidzot, tas, ka NGS prasījumiem ir piešķirta augsta prioritāte, nav ļāvis šo sistēmu pieejamos finansēšanas līdzekļus efektīvāk un lietderīgāk izmantot intervencēs, kas nav segto noguldījumu izmaksa maksātnespējas gadījumā, proti, saistībā ar noregulējumu, alternatīviem pasākumiem maksātnespējas gadījumā vai preventīviem pasākumiem. Segto noguldījumu aizsardzība nav atkarīga no NGS prasījumu prioritātes, bet gan tiek nodrošināta, veicot obligātu izslēgšanu no iekšējās rekapitalizācijas noregulējumā un tūlītēju atmaksu no NGS, ja noguldījumi nav pieejami. Tādēļ būtu jāgroza noguldījumu ierindošana pašreizējā prasījumu hierarhijā. |
|
(37a) |
Izmaiņas attiecībā uz kreditoru prioritāti ne tikai veicina NGS un vienotā noregulējuma fonda (VNF) pieejamību tā vietā, lai izmantotu publisko atbalstu, bet arī veicina finansiāli efektīvāku risinājumu izmantošanu finanšu iestāžu noregulējumā. Tam savukārt būtu jāsamazina izmaksas nodokļu maksātājiem un jāveicina dažādu Savienības finanšu ekosistēmā esošu instrumentu izmantošana. |
|
(38) |
▌ Noguldījumu prioritāte būtu pilnībā jāsaskaņo, ieviešot ▌ divu līmeņu pieeju, saskaņā ar kuru fizisku personu un mikrouzņēmumu un mazo un vidējo uzņēmumu noguldījumiem ir augstāka prioritāte nekā lielu uzņēmumu un centrālo un reģionālo valdību atbilstīgiem noguldījumiem . Minētā divu līmeņu pieeja izveidota, lai nodrošinātu labāku aizsardzību dažādiem noguldītājiem, ņemot vērā to noguldījumu unikālās iezīmes, vienlaikus paredzot noregulējuma iespēju struktūrām, uz kurām esošais regulējums neattiecas. Tajā pašā laikā noguldījumu garantiju sistēmu izmantošanai noregulējuma, maksātnespējas un preventīvu pasākumu gadījumā vienmēr vajadzētu būt atkarīgai no atbilstības attiecīgajiem nosacījumiem, jo īpaši tā sauktās “zemāko izmaksu pārbaudes”. ▌ |
|
(41) |
Noguldījumu pakāpju prioritātes izmaiņas ▌ negatīvi neietekmētu segtajiem noguldījumiem piešķirto aizsardzību maksātnespējas gadījumā, jo šāda aizsardzība arī turpmāk tiktu garantēta, noregulējuma gadījumā obligāti izslēdzot segtos noguldījumus no zaudējumu absorbcijas, un, visbeidzot, noguldījumu nepieejamības gadījumā – izmaksu nodrošinātu NGS. |
|
(42) |
Noregulējuma finansēšanas mehānismus var izmantot, lai atbalstītu uzņēmuma pārdošanas instrumenta vai pagaidu iestādes instrumenta piemērošanu, saskaņā ar kuru noregulējamās iestādes aktīvu, tiesību un saistību kopums tiek nodots saņēmējam. Šādā gadījumā noregulējuma finansēšanas mehānismam var būt prasījums pret atlikušo iestādi vai vienību tā turpmākajā likvidācijā saskaņā ar parasto maksātnespējas procedūru. Tas var notikt, ja noregulējuma finansēšanas mehānismu izmanto saistībā ar zaudējumiem, kas kreditoriem citādi būtu radušies, tostarp kā garantijas attiecībā uz aktīviem un saistībām, vai saistībā ar starpības segšanu starp pārvestajiem aktīviem un saistībām. Lai nodrošinātu, ka akcionāri un kreditori, kas palikuši atlikušajā iestādē vai vienībā, efektīvi absorbē noregulējamās iestādes zaudējumus un uzlabo iespēju maksātnespējas gadījumā atmaksāt noregulējumam raksturīgajā drošības tīklā, tie noregulējuma finansēšanas mehānisma prasījumi pret atlikušo iestādi vai vienību un prasījumi, kas izriet no pienācīgi radušies pamatotiem izdevumiem, maksātnespējas gadījumā būtu jāierindo augstāk par noguldījumu un NGS prasījumiem. Tā kā kompensācijas, ko noregulējuma finansēšanas mehānismi izmaksā akcionāriem un kreditoriem par principa “neviens kreditors nav sliktākā situācijā” pārkāpumiem, ir paredzētas, lai kompensētu noregulējuma darbības rezultātus, minētajām kompensācijām nevajadzētu būt par pamatu minēto mehānismu prasījumiem. |
|
(43) |
Lai nodrošinātu pietiekamu elastību un veicinātu NGS intervences, atbalstot noregulējuma instrumentu izmantošanu, ▌ ja tas nepieciešams, lai novērstu to, ka zaudējumus sedz noguldītāji, būtu jāprecizē konkrēti NGS izmantošanas aspekti noregulējumā. Jo īpaši ir jāprecizē, ka NGS var izmantot, lai atbalstītu pārveduma darījumus, kas ietver noguldījumus, tostarp atbilstīgos noguldījumus, kas pārsniedz NGS nodrošināto seguma līmeni, un arī noguldījumus, uz kuriem neattiecas NGS atmaksa, noteiktos gadījumos un saskaņā ar skaidriem nosacījumiem. NGS iemaksai vajadzētu būt vērstai uz to, lai segtu pircējam vai pagaidu iestādei nodoto aktīvu vērtības iztrūkumu salīdzinājumā ar pārvesto noguldījumu vērtību. Ja pircējs pieprasa iemaksu kā daļu no darījuma, lai nodrošinātu tā kapitāla neitralitāti un saglabātu atbilstību pircēja kapitāla prasībām, NGS arī būtu jāļauj veikt iemaksu šajā nolūkā. NGS atbalsts noregulējuma darbībai būtu jāsniedz skaidras naudas vai citos veidos, piemēram, garantiju vai zaudējumu dalīšanas nolīgumu veidā, kas var līdz minimumam samazināt atbalsta ietekmi uz NGS pieejamajiem finanšu līdzekļiem, vienlaikus ļaujot NGS iemaksai sasniegt tās mērķus. |
|
(44) |
Noregulējama gadījumā NGS iemaksai būtu jāpiemēro noteikti ierobežojumi. Pirmkārt, būtu jānodrošina, ka visi zaudējumi, kas NGS var rasties noregulējuma gadījumā intervences rezultātā, nepārsniedz zaudējumus, kas NGS rastos maksātnespējas gadījumā, ja tā izmaksātu segtajiem noguldītājiem un pārņemtu viņu prasījumus par iestādes aktīviem. Minētā summa būtu jānosaka, pamatojoties uz zemāku izmaksu pārbaudi un saskaņā ar Direktīvā 2014/49/ES noteiktajiem kritērijiem un metodiku , ņemot vērā visus attiecīgos faktorus, tostarp naudas vērtību laikā, kā arī kavēšanos līdzekļu atgūšanā maksātnespējas procedūrās . Šie kritēriji un metodika būtu jāizmanto arī, nosakot režīmu, kas tiktu piemērots NGS, ja iestāde būtu uzsākusi parasto maksātnespējas procedūru, veicot ex post vērtējumu nolūkā novērtēt atbilstību principam “neviens kreditors nav sliktākā situācijā” un nosakot jebkādu kompensāciju, kas pienākas NGS. Otrkārt, NGS iemaksas summa, kuras mērķis ir segt starpību starp aktīviem un saistībām, kas jāpārved pircējam vai pagaidu iestādei, nedrīkstētu pārsniegt starpību starp pārvestajiem aktīviem un pārvestajiem noguldījumiem, un saistībām, kurām maksātnespējas gadījumā ir tāda pati vai augstāka prioritāte nekā minētajiem noguldījumiem. Tas nodrošinātu, ka NGS iemaksas tiek izmantotas tikai tādēļ, lai attiecīgā gadījumā izvairītos no zaudējumu uzlikšanas noguldītājiem, nevis lai aizsargātu kreditorus, kuri maksātnespējas gadījumā ierindojas zemāk par noguldījumiem. Tomēr summai, ko veido NGS iemaksa, lai segtu starpību starp aktīviem un saistībām ar NGS iemaksu saņēmējas vienības pašu kapitālā, nevajadzētu pārsniegt segto noguldītāju atmaksas izmaksas, kas aprēķinātas saskaņā ar zemāko izmaksu pārbaudi. |
|
(45) |
Būtu jāprecizē, ka noregulējuma kontekstā NGS var veikt iemaksas tādu saistību pārvedumā, kas nav segtie noguldījumi, tikai tad, ja noregulējuma iestāde secina, ka noguldījumus, kas nav segtie noguldījumi, nevar iekšēji rekapitalizēt vai atstāt atlikušās noregulējamās iestādes rīcībā, kura tiks likvidēta. Jo īpaši noregulējuma iestādei būtu jāļauj novērst tas, ka zaudējumi tiek iedalīti tiem noguldījumiem, kur izslēgšana ir absolūti nepieciešama un samērīga, lai saglabātu kritiski svarīgo funkciju un galveno darbības jomu nepārtrauktību vai vajadzības gadījumā izvairītos no plašas kaitīgas ietekmes izplatīšanās un finanšu nestabilitātes, kas varētu radīt nopietnus traucējumus Savienības vai kādas dalībvalsts ekonomikā. Tie paši iemesli būtu jāattiecina uz tādu iekšēji rekapitalizējamu saistību iekļaušanu pārvedumā pircējam vai pagaidu iestādei, kuru prioritāte ir zemāka nekā noguldījumiem. Šādā gadījumā minēto iekšēji rekapitalizējamo saistību pārvešana nebūtu jāatbalsta ar NGS iemaksām. Ja minēto iekšēji rekapitalizējamo saistību pārvešanai ir nepieciešams finansiāls atbalsts, minētais atbalsts būtu jāsniedz ar noregulējuma finansēšanas mehānismu. |
|
(46) |
Ņemot vērā iespēju noregulējumam izmantot NGS, ir sīkāk jāprecizē, kā NGS iemaksas var ņemt vērā, aprēķinot prasības attiecībā uz piekļuvi noregulējuma finansēšanas mehānismiem. Ja noregulējamās iestādes akcionāru un kreditoru iemaksa, samazinot, norakstot vai konvertējot savas saistības, ko summē ar NGS veikto iemaksu, ir vismaz 8 % no iestādes kopējām saistībām, ieskaitot pašu kapitālu, minētajai iestādei vajadzētu būt iespējai izmantot noregulējuma finansēšanas mehānismu, lai saņemtu turpmāku finansējumu, ja nepieciešams, lai nodrošinātu efektīvu noregulējumu saskaņā ar noregulējuma mērķiem. Ja minētie nosacījumi ir izpildīti, NGS iemaksa būtu jāierobežo līdz summai, kas nepieciešama, lai nodrošinātu piekļuvi noregulējuma finansēšanas mehānismam , izņemot, ja noregulējuma finansēšanas mehānisma ieguldītā summa pārsniedz 5 % robežvērtību no kopējām saistībām, ieskaitot pašu kapitālu, — šādā gadījumā NGS iemaksātajai summai jābūt samērīgai ar pārsnieguma summu . Lai nodrošinātu, ka noregulējums arī turpmāk galvenokārt tiek finansēts no iestādes iekšējiem resursiem, un lai līdz minimumam samazinātu konkurences izkropļojumus, iespējai izmantot NGS iemaksu, lai nodrošinātu piekļuvi noregulējuma finansēšanas mehānismiem, vajadzētu būt iespējamai tikai tām iestādēm, kurām noregulējuma plānā vai grupas noregulējuma plānā nav paredzēta to sakārtota likvidācija maksātnespējas gadījumā, ņemot vērā to, ka noregulējuma iestāžu noteiktā MREL šīm iestādēm ir noteikta līmenī, kas ietver gan zaudējumu absorbciju, gan rekapitalizācijas summas. Iespējai izmantot NGS iemaksu, lai nodrošinātu piekļuvi noregulējuma finansēšanas mehānismiem, vajadzētu būt pieejamai tikai iestādēm, kuras atbilst MREL minimuma prasībām. |
|
(47) |
Ņemot vērā EBI lomu iestāžu prakses konverģences veicināšanā, EBI būtu jāuzrauga un jāziņo par iestāžu un grupu noregulējamības novērtējumu izstrādi un īstenošanu un par noregulējuma iestāžu darbībām un sagatavošanās darbiem, lai nodrošinātu noregulējuma instrumentu un pilnvaru efektīvu īstenošanu. Minētajos ziņojumos EBI būtu arī jānovērtē noregulējuma iestāžu veikto pasākumu pārredzamības līmenis attiecībā uz attiecīgajām ārējām ieinteresētajām personām un to ieguldījuma apmērs noregulējuma sagatavotībā un iestāžu noregulējamībā. Turklāt EBI būtu jāziņo par dalībvalstu pieņemtajiem pasākumiem privāto ieguldītāju aizsardzībai attiecībā uz parāda instrumentiem, kas ir atbilstīgi MREL saskaņā ar Direktīvu 2014/59/ES, salīdzinot un novērtējot jebkādu iespējamo ietekmi uz pārrobežu darbībām. Spēkā esošo regulatīvo tehnisko standartu tvērums attiecībā uz papildu pašu kapitāla prasību un apvienoto rezervju prasības noteikšanu noregulējuma vienībām būtu jāpaplašina, iekļaujot vienības, kas nav identificētas kā noregulējuma vienības, ja minētās prasības nav noteiktas uz tāda paša pamata kā MREL. Gada pārskatā par MREL EBI būtu arī jānovērtē, kā noregulējuma iestādes īsteno politiku attiecībā uz jaunajiem noteikumiem par MREL kalibrēšanu attiecībā uz pārveduma stratēģijām. Saistībā ar EBI uzdevumiem palīdzēt nodrošināt saskaņotu un koordinētu krīzes pārvaldības un noregulējuma satvaru Savienībā EBI būtu jākoordinē un jāpārrauga krīžu simulācijas mācības. Šīm simulācijām būtu jāaptver koordinācija un sadarbība starp kompetentajām iestādēm, noregulējuma iestādēm un noguldījumu garantiju sistēmām iestāžu un vienību finansiālās situācijas pasliktināšanās laikā, visaptveroši pārbaudot instrumentu kopuma piemērošanu atveseļošanas un noregulējuma plānošanā, agrīnā intervencē un noregulējumā. Šajās darbībās jo īpaši būtu jāņem vērā pārrobežu dimensija mijiedarbībā starp attiecīgajām iestādēm un pieejamo instrumentu un pilnvaru piemērošanu. Attiecīgā gadījumā krīzes simulācijas mācībām būtu jāaptver arī noregulējuma shēmu pieņemšana un īstenošana banku savienībā saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 806/2014. |
|
(48) |
Kvalitatīvam ietekmes novērtējumam ir izšķiroša nozīme pamatotu un uz pierādījumiem balstītu tiesību aktu priekšlikumu izstrādē, savukārt fakti un pierādījumi ir būtiski, lai pamatotu likumdošanas procedūras laikā pieņemtos lēmumus. Šā iemesla dēļ noregulējuma iestādēm, kompetentajām iestādēm, Vienotajai noregulējuma valdei, ECB un citiem Eiropas Centrālo banku sistēmas dalībniekiem un EBI pēc Komisijas pieprasījuma būtu jāsniedz tai visa informācija, kas tai vajadzīga ar politikas izstrādi saistītiem uzdevumiem, tostarp ietekmes novērtējumu sagatavošanai un tiesību aktu priekšlikumu sagatavošanai un apspriešanai. |
|
(49) |
Tāpēc Direktīva 2014/59/ES būtu attiecīgi jāgroza. |
|
(50) |
Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķus, proti, uzlabot iestāžu un vienību atveseļošanas un noregulējuma režīma efektivitāti un lietderību, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs to risku dēļ, ko atšķirīgas valstu pieejas varētu radīt vienotā tirgus integritātei, bet tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, grozot noteikumus, kas jau ir noteikti Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai, |
IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.
1. pants
Grozījumi Direktīvā 2014/59/ES
Direktīvu 2014/59/ES groza šādi:
|
1) |
direktīvas 2. panta 1. punktu groza šādi:
|
|
2) |
5. panta 2., 3. un 4. punktu aizstāj ar šādiem: “2. Kompetentās iestādes nodrošina, ka iestādes atjaunina savus atveseļošanas plānus vismaz reizi gadā vai pēc izmaiņām attiecīgās iestādes juridiskajā vai organizatoriskajā struktūrā vai uzņēmējdarbības vai finanšu stāvoklī, kuras varētu būtiski ietekmēt atveseļošanas plānu vai rada nepieciešamību izdarīt būtiskas izmaiņas atveseļošanas plānā. Kompetentās iestādes var pieprasīt iestādēm atjaunināt to atveseļošanas plānus biežāk. Ja pirmajā daļā minētās izmaiņas nav veiktas 12 mēnešu laikā pēc atveseļošanas plāna pēdējās ikgadējās atjaunināšanas, kompetentās iestādes izņēmuma kārtā līdz nākamajam 12 mēnešu laikposmam var atbrīvot no pienākuma atjaunināt atveseļošanas plānu. Šādu atbrīvojumu piešķir ne ilgāk kā uz diviem secīgiem 12 mēnešu periodiem. 3. Atveseļošanas plānos neizdara pieņēmumu par piekļuvi nevienam no turpmāk minētajiem vai tā saņemšanu:
4. Atveseļošanas plānos attiecīgā gadījumā iekļauj analīzi par to, kā un kad iestāde plānā aprakstītajos apstākļos var pieteikties to centrālās bankas mehānismu izmantošanai, kuri nav izslēgti no atveseļošanas plāna saskaņā ar 3. punktu, un identificē tos aktīvus, attiecībā uz kuriem tiek sagaidīts, ka tie tiks kvalificēti kā nodrošinājums.” |
|
3) |
direktīvas 6. panta 5. punktu aizstāj ar šādu: “5. Ja kompetentā iestāde, novērtējot atveseļošanas plānu, konstatē, ka tajā ir būtiski trūkumi vai ka pastāv būtiski šķēršļi tā ieviešanai, tā par savu konstatējumu informē attiecīgo iestādi vai attiecīgās grupas mātesuzņēmumu un pieprasa iestādei trīs mēnešu laikā (ar attiecīgo iestāžu piekrišanu šo termiņu var pagarināt par vienu mēnesi) iesniegt pārskatītu plānu, kurā uzskatāmi parādīts, kā šie trūkumi vai šķēršļi novērsti.” |
|
4) |
direktīvas 8. panta 2. punkta trešo daļu aizstāj ar šādu: “EBI pēc kādas kompetentās iestādes pieprasījuma var palīdzēt kompetentajām iestādēm pieņemt kopīgu lēmumu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 31. panta 2. punkta c) apakšpunktu.”; |
|
5) |
direktīvas 10. pantu groza šādi :
|
|
6) |
direktīvas 12. pantu groza šādi:
|
|
7) |
direktīvas 13. panta 4. punkta ceturto daļu aizstāj ar šādu: “EBI pēc noregulējuma iestādes pieprasījuma var palīdzēt noregulējuma iestādēm pieņemt kopīgu lēmumu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 31. panta 2. punkta c) apakšpunktu.”; |
|
8) |
direktīvas 15. pantam pievieno šādu 5. punktu: “5. EBI uzrauga, kā noregulējuma iestādes izstrādā iekšējo politiku šajā pantā un 16. pantā paredzētajiem iestāžu vai grupu noregulējamības novērtējumiem un kā tās tos īsteno. EBI līdz... [PB: lūgums ievietot datumu = 2 gadi pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas] ziņo Komisijai par esošo praksi attiecībā uz noregulējamības novērtējumiem un iespējamām atšķirībām starp dalībvalstīm, un tā attiecīgā gadījumā uzrauga visu minētajā ziņojumā izklāstīto ieteikumu īstenošanu. Pirmajā daļā minētajā ziņojumā ietver vismaz šādus aspektus:
|
|
9) |
direktīvas 16.a pantam pievieno šādu 7. punktu: “7. Ja vienībai nepiemēro apvienoto rezervju prasību uz tā paša pamata, saskaņā ar kuru tai ir jāizpilda 45.c un 45.d pantā minētās prasības, noregulējuma iestādes piemēro šā panta 1.–6. punktu, pamatojoties uz apvienoto rezervju prasības aplēsi, kas aprēķināta saskaņā ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2021/1118 (*3). Piemēro Direktīvas 2013/36/ES 128. panta ceturto daļu. Pirmajā daļā minēto aplēsto apvienoto rezervju prasību noregulējuma iestāde ietver lēmumā, ar ko nosaka šīs direktīvas 45.c un 45.d pantā minētās prasības. Aplēsto apvienoto rezervju prasību vienība dara publiski pieejamu kopā ar 45.i panta 3. punktā minēto informāciju. (*3) Komisijas Deleģētā regula (ES) 2021/1118 (2021. gada 26. marts), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/59/ES papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, kuros precizētas metodes, ko noregulējuma iestādes izmanto, lai aplēstu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/36/ES 104.a pantā minēto prasību un apvienoto rezervju prasību noregulējuma vienībām noregulējuma grupas konsolidētajā līmenī, ja uz noregulējuma grupu minētās prasības saskaņā ar minēto direktīvu neattiecas (OV L 241, 8.7.2021., 1. lpp.).” " |
|
10) |
direktīvas 17. pantu groza šādi :
|
|
11) |
direktīvas 18. pantu groza šādi:
|
|
12) |
direktīvas 27. un 28. pantu aizstāj ar šādiem: “27. pants Agrīnas intervences pasākumi 1. Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes nekavējoties apsver un, ja vajadzīgs, pieņem agrīnas intervences pasākumus, ja 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētā iestāde vai vienība atbilst kādam no šādiem nosacījumiem:
Ja būtiski pasliktinās apstākļi, pastāv nelabvēlīgi apstākļi vai tiek saņemta jauna informācija par vienību, kompetentā iestāde var noteikt, ka pirmās daļas a) apakšpunkta ii) punktā minētais nosacījums ir izpildīts, iepriekš neveicot citus korektīvus pasākumus, tostarp Direktīvas 2013/36/ES 104. pantā vai Direktīvas (ES) 2019/2034 39. pantā minēto pilnvaru īstenošanu. Šā punkta pirmās daļas b) apakšpunkta piemērošanas nolūkā dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes saskaņā ar Direktīvu 2014/65/ES vai Regulu (ES) Nr. 600/2014, vai attiecīgā gadījumā noregulējuma iestāde nekavējoties informē kompetento iestādi par pārkāpumu vai iespējamu pārkāpumu.
2. Kompetentās iestādes izvēlas piemērotus un savlaicīgus agrīnas intervences pasākumus, pamatojoties uz to, kas ir samērīgi ar izvirzītajiem mērķiem, papildus citai būtiskai informācijai ņemot vērā pārkāpuma vai iespējamā pārkāpuma smagumu un 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētās iestādes vai vienības finansiālā stāvokļa pasliktināšanās ātrumu. 3. Attiecībā uz katru no 1.a punktā minētajiem pasākumiem kompetentās iestādes nosaka termiņu, kas ir piemērots minētā pasākuma pabeigšanai un kas ļauj kompetentajai iestādei novērtēt tā efektivitāti. Pasākuma izvērtējumu veic nekavējoties pēc termiņa sasniegšanas un nosūta noregulējuma iestādei. Ja izvērtējumā secina, ka pasākumi nav pilnībā īstenoti vai nav efektīvi, kompetentā iestāde pēc apspriešanās ar noregulējuma iestādi novērtē šīs direktīvas 32. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto nosacījumu. 4. EBI līdz... [PB: lūgums ievietot datumu = 12 mēneši no šīs grozošās direktīvas spēkā stāšanās dienas] izdod regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai veicinātu izraisītājfaktoru konsekventu piemērošanu šā panta 1. punktā minēto pasākumu izmantošanai . Komisija tiek pilnvarota pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantu. 28. pants Augstākās vadības vai vadības struktūras aizstāšana Piemērojot 27. panta 1.a punkta e) apakšpunktu, dalībvalstis nodrošina, ka jaunā augstākā vadība vai vadības struktūra vai atsevišķi minēto struktūru locekļi tiek iecelti saskaņā ar Savienības un valsts tiesību aktiem un ka tam ir vajadzīgs kompetentās iestādes apstiprinājums vai piekrišana.” |
|
13) |
direktīvas 29. pantu groza šādi:
|
|
14) |
direktīvas 30. pantu groza šādi:
|
|
15) |
direktīvā iekļauj šādu 30.a pantu: “30.a pants Gatavošanās noregulējumam 1. Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes nekavējoties paziņo noregulējuma iestādēm par visu turpmāk minēto:
2. Kompetentās iestādes pēc iespējas ātrāk informē noregulējuma iestādes, ja tās uzskata, ka pastāv būtisks risks, ka attiecībā uz 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minēto iestādi vai vienību varētu attiecināt vienu vai vairākus no 32. panta 4. punktā minētajiem apstākļiem. Minētajā paziņojumā iekļauj:
3. Kompetentās iestādes sniedz noregulējuma iestādēm visu noregulējuma iestāžu pieprasīto informāciju, kas nepieciešama visiem šādiem gadījumiem:
Ja šāda informācija kompetentajām iestādēm vēl nav pieejama, noregulējuma iestādes un kompetentās iestādes sadarbojas un koordinē darbību, lai iegūtu minēto informāciju. Šajā nolūkā kompetentās iestādes ir pilnvarotas pieprasīt 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētajai iestādei vai vienībai sniegt šādu informāciju, tostarp veicot pārbaudes uz vietas, un sniegt minēto informāciju noregulējuma iestādēm. 4. Noregulējuma iestāžu pilnvaras ietver pilnvaras tirgot potenciālajiem pircējiem 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minēto iestādi vai vienību, vai veikt pasākumus šādai tirgošanai potenciālajiem pircējiem, vai pieprasīt iestādei vai vienībai to darīt šādiem nolūkiem:
4.a Ja noregulējuma iestāde, izmantojot 4. punktā paredzētās pilnvaras, pieņem lēmumu tieši tirgot vienību potenciālajiem pircējiem, tā pienācīgi ņem vērā lietas apstākļus un pilnvaru īstenošanas iespējamo ietekmi uz vienības vispārējo stāvokli. 5. Šā panta 4. punkta nolūkos noregulējuma iestādes ir pilnvarotas pieprasīt 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētajai iestādei vai vienībai ieviest digitālu platformu, lai apmainītos ar informāciju, kas ir nepieciešama minētās iestādes vai vienības tirgošanai, ar potenciālajiem pircējiem vai ar noregulējuma iestādes nolīgtiem konsultantiem un vērtētājiem. Šādā gadījumā piemēro 84. panta 1. punkta e) apakšpunktu. 6. Konstatējums, ka 27. panta 1. punktā paredzētie nosacījumi ir izpildīti, un agrīnas intervences pasākumu iepriekšēja pieņemšana nav obligāti nosacījumi, lai noregulējuma iestādes sagatavotos 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētās iestādes vai vienības noregulējumam vai īstenotu šā panta 4. un 5. punktā minētās pilnvaras. 7. Noregulējuma iestādes nekavējoties informē kompetentās iestādes par visām darbībām, kas veiktas saskaņā ar 4. un 5. punktu. 8. Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes un noregulējuma iestādes cieši sadarbojas:
|
|
16) |
direktīvas 31. panta 2. punkta c) un d) apakšpunktu aizstāj ar šādiem:
|
|
17) |
direktīvas 32. pantu groza šādi:
|
|
18) |
direktīvas 32.a un 32.b pantu aizstāj ar šādiem: “ 32.a pants Noregulējuma nosacījumi centrālajai iestādei un kredītiestādēm, kuras ir pastāvīgi radniecīgas centrālajai iestādei Dalībvalstis nodrošina, ka noregulējuma iestādes veic noregulējuma darbību attiecībā uz centrālo iestādi un visām tai pastāvīgi radniecīgajām kredītiestādēm, kas pieder pie tās pašas noregulējuma grupas, tikai tādā gadījumā, ja centrālā iestāde un visas tai pastāvīgi radniecīgās kredītiestādes vai noregulējuma grupa, kurai tās pieder, kā kopums atbilst nosacījumiem, kas paredzēti 32. panta 1. punktā. 32.b pants Procedūras attiecībā uz iestādēm un vienībām, kurām netiek piemērota noregulējuma darbība 1. Dalībvalstis nodrošina, ka tad, ja noregulējuma iestāde konstatē, ka iestāde vai vienība, kas minēta 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā, atbilst 32. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā paredzētajiem nosacījumiem, bet ne 32. panta 1. punkta c) apakšpunktā paredzētajam nosacījumam, attiecīgajai valsts administratīvajai vai tiesu iestādei ir pilnvaras nekavējoties sākt procedūru iestādes vai vienības sakārtotai likvidācijai saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem. 2. Dalībvalstis nodrošina, ka iestāde vai vienība, kas minēta 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā un kas tiek sakārtotā veidā likvidēta saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem, saprātīgā termiņā iziet no tirgus vai izbeidz savas banku pakalpojumu darbības. 3. Dalībvalstis nodrošina, ka tad, ja noregulējuma iestāde konstatē, ka1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētā iestāde vai vienība atbilst 32. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkta nosacījumiem, bet neatbilst 32. panta 1. punkta c) apakšpunkta nosacījumam, konstatējums, ka iestāde vai vienība kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga saskaņā ar 32. panta 1. punkta a) apakšpunktu, ir nosacījums, lai kompetentā iestāde anulētu atļauju saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 18. pantu. 4. Dalībvalstis nodrošina, ka 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētās iestādes vai vienības atļaujas anulēšana ir pietiekams nosacījums tam, lai attiecīgā valsts administratīvā vai tiesu iestāde varētu nekavējoties sākt procedūru iestādes vai vienības sakārtotai likvidācijai saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem.”; |
|
19) |
direktīvā iekļauj šādu 32.c pantu: “32.c pants Ārkārtas finansiālais atbalsts no publiskā sektora līdzekļiem 1. Dalībvalstis nodrošina, ka 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētajai iestādei vai vienībai izņēmuma kārtā var piešķirt ārkārtas finansiālo atbalstu no publiskā sektora līdzekļiem ārpus noregulējuma darbības tikai vienā no šādiem gadījumiem un ar noteikumu, ka ārkārtas finansiālais atbalsts no publiskā sektora līdzekļiem atbilst Savienības valsts atbalsta regulējumā paredzētajiem nosacījumiem un prasībām:
2. Atbalsta pasākumi, kas minēti 1. punkta a) apakšpunktā, atbilst visiem šādiem nosacījumiem:
3. EBI līdz [PB: lūgums ievietot datumu, kas ir 1 gads pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas] saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 16. pantu izdod pamatnostādnes par 2. punkta ceturtajā daļā minēto testu, pārskatīšanu vai darbību veidu, kā rezultātā var tikt veikti 1. punkta a) apakšpunkta iii) punktā minētie atbalsta pasākumi.” |
|
20) |
direktīvas 33. panta 2. punktu aizstāj ar šādu: “2. Dalībvalstis nodrošina, ka noregulējuma iestādes veic noregulējuma darbību attiecībā uz 1. panta 1. punkta c) vai d) apakšpunktā minēto vienību, ja minētā vienība atbilst 32. panta 1. punktā paredzētajiem nosacījumiem. Šajā nolūkā 1. panta 1. punkta c) vai d) apakšpunktā minēto vienību uzskata par tādu, kas kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga jebkurā no šādiem apstākļiem:
|
|
21) |
direktīvas 33.a pantu groza šādi:
|
|
22) |
direktīvas 35. pantu groza šādi:
|
|
23) |
direktīvas 36. pantu groza šādi:
|
|
24) |
direktīvas 37. pantu papildina ar šādu 11. punktu: “11. EBI uzrauga noregulējuma iestāžu darbības un sagatavošanos, lai noregulējuma gadījumā nodrošinātu noregulējuma instrumentu un pilnvaru efektīvu īstenošanu. EBI līdz... [PB: lūgums ievietot datumu = 2 gadi pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas] ziņo Komisijai par esošās prakses pašreizējo stāvokli un iespējamām atšķirībām starp dalībvalstīm, un tā attiecīgā gadījumā uzrauga visu minētajā ziņojumā izklāstīto ieteikumu īstenošanu. Pirmajā daļā minētajā ziņojumā ietver vismaz šādus aspektus:
|
|
25) |
direktīvas 40. pantu groza šādi:
|
|
26) |
direktīvas 42. panta 5. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:
|
|
27) |
direktīvas 44. pantu groza šādi:
|
|
28) |
direktīvas 44.a pantu groza šādi :
|
|
29) |
direktīvas 45. panta 1. punktu aizstāj ar šādu: “1. Dalībvalstis nodrošina, ka 1. panta 1. punkta b), c) un d) apakšpunktā minētas iestādes un vienības vienmēr izpilda pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasības, ja to pieprasījusi un noteikusi noregulējuma iestāde saskaņā ar šo pantu un 45.a līdz 45.i pantu.” |
|
30) |
direktīvas 45.b pantu groza šādi:
|
|
31) |
direktīvas 45.c pantu groza šādi:
|
|
32) |
direktīvā iekļauj šādu 45.ca pantu: “45.ca pants Pašu kapitāla un atbilstīgo saistību minimuma prasības noteikšana pārveduma stratēģijām▌ 1. Piemērojot 45.c pantu noregulējuma vienībai, kuras vēlamā noregulējuma stratēģija neatkarīgi vai kopā ar citiem noregulējuma instrumentiem ▌ paredz uzņēmuma pārdošanas instrumenta vai pagaidu iestādes instrumenta izmantošanu ▌, noregulējuma iestāde 45.c panta 3. punktā paredzēto rekapitalizācijas summu nosaka samērīgi, pamatojoties uz šādiem kritērijiem:
3. Šā panta 1. punkta piemērošanas rezultātā iegūtā summa nav lielāka par summu, ko iegūst, piemērojot 45.c panta 3. punktu , vai nav mazāka par 13,5 % no kopējās riska darījumu vērtības, ko aprēķina saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 3. punktu, un mazāka par 5 % no šā panta 1. punktā minētās attiecīgās vienības kopējā riska darījumu mērījuma, kas aprēķināts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 429. un 429.a pantu .” |
|
33) |
direktīvas 45.d panta 1. punkta ievadfrāzi aizstāj ar šādu: “Šīs direktīvas 45. panta 1. punktā minēto prasību noregulējuma vienībai, kas ir G-SNI vienība, veido:”; |
|
34) |
direktīvas 45.f panta 1. punkta trešo daļu aizstāj ar šādu: “Atkāpjoties no šī punkta pirmās un otrās daļas, Savienības mātesuzņēmumi, kas paši nav noregulējuma vienības, bet ir trešo valstu vienību meitasuzņēmumi, konsolidēti izpilda 45.c un 45.d pantā noteiktās prasības.”; |
|
35) |
direktīvas 45.l pantu groza šādi:
|
|
35) |
direktīvas 45.m pantā iekļauj šādu 1.a punktu: “1.a Atkāpjoties no 45. panta 1. punkta, noregulējuma iestādes nosaka atbilstīgus pārejas periodus 1. panta 1. punkta b), c) un d) minētajām iestādēm vai vienībām, lai izpildītu 45.e vai 45.f panta prasības vai 45.b panta 4., 5. vai 7. punkta prasības, ja uz iestādēm vai vienībām attiecas minētās prasības sakarā ar... [šīs grozošās direktīvas] stāšanos spēkā. Termiņš, līdz kuram iestādēm un vienībām ir jāizpilda 45.e vai 45.f pantā noteiktās prasības vai prasības, kas izriet no 45.b panta 4., 5. vai 7. punkta piemērošanas, ir... [PB: lūgums ievietot datumu = 4 gadi no šīs grozošās direktīvas piemērošanas dienas]. Noregulējuma iestāde attiecībā uz 45.e vai 45.f pantā noteiktajām prasībām vai attiecīgā gadījumā prasībām, kas izriet no 45.b panta 4., 5. vai 7. punkta piemērošanas, nosaka starpposma mērķrādītājus, ko šā panta pirmajā daļā minētās iestādes vai vienības izpilda līdz... [PB: lūgums ievietot datumu = 2 gadi no šīs grozošās direktīvas piemērošanas dienas]. Ar starpposma mērķrādītāju līmeņiem parasti nodrošina pašu kapitāla un atbilstīgo saistību lineāru palielinājumu līdz prasības izpildei. Noregulējuma iestāde var noteikt pārejas periodu, kas beidzas pēc... [PB: lūgums ievietot datumu = 4 gadi no šīs grozošās direktīvas piemērošanas dienas], ja tas ir pienācīgi pamatoti un lietderīgi, pamatojoties uz 7. punktā minētajiem kritērijiem un ņemot vērā:
|
|
36) |
direktīvas 45.m panta 4. punktu aizstāj ar šādu: “4. Šīs direktīvas 45.b panta 4. un 7. punktā, kā arī 45.c panta 5. un 6. punktā minētās prasības nepiemēro trīs gadu laikā pēc dienas, kad noregulējuma vienība vai grupa, kuras sastāvā noregulējuma vienība ietilpst, ir identificēta kā G-SNI vai kā ārpussavienības G-SNI, vai tad, ja uz noregulējuma vienību ir attiecināma 45.c panta 5. vai 6. punktā minētā situācija.” |
|
37) |
direktīvas 46. panta 2. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu: “Šā panta 1. punktā minētajā novērtējumā nosaka summu, par kādu iekšēji rekapitalizējamās saistības ir jānoraksta vai jākonvertē:
|
|
38) |
direktīvas 47. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punktu aizstāj ar šādu:
|
|
39) |
direktīvas 52. pantu groza šādi:
|
|
40) |
direktīvas 53. panta 3. punktu aizstāj ar šādu: “3. Ja noregulējuma iestāde ar 63. panta 1. punkta e) apakšpunktā minēto pilnvaru palīdzību līdz nullei samazina saistību, tostarp saistību, kas rada grāmatvedības uzkrājumu, pamatsummu vai neatmaksāto summu, attiecīgās saistības un jebkuri pienākumi vai prasījumi, kas rodas saistībā ar tām un nav uzkrāti brīdī, kad pilnvaras tiek īstenotas, ir visiem nolūkiem uzskatāmi par izpildītiem un nav jāpierāda turpmākajās procedūrās saistībā ar noregulējamo iestādi vai jebkādu saistību pārņēmēju vienību turpmākajās likvidācijas procedūrās.” |
|
41) |
direktīvas 55. pantu groza šādi:
|
|
42) |
direktīvas 59. pantu groza šādi:
|
|
43) |
direktīvas 63. pantu groza šādi:
|
|
44) |
direktīvas 71.a panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu: “3. Šā panta 1. punktu piemēro visiem finanšu līgumiem, kas atbilst visiem turpmāk minētajiem nosacījumiem:
|
|
45) |
direktīvas 74. panta 3. punktam pievieno šādu d) apakšpunktu:
|
|
45) |
direktīvas 84. pantā iekļauj šādu 6.a punktu: “6.a Šis pants neliedz apmainīties ar informāciju starp noregulējuma iestādēm un nodokļu iestādēm vienā un tajā pašā dalībvalstī, ciktāl šāda apmaiņa ir noteikta dalībvalstu tiesību aktos. Ja šīs informācijas izcelsme ir citā dalībvalstī, to atklāj tikai ar tās attiecīgās iestādes nepārprotamu piekrišanu, kura to ir atklājusi.”; |
|
46) |
direktīvas 88. pantā iekļauj šādu 6.a punktu: “6.a Lai atvieglotu 10. panta 1. punktā, 15. panta 1. punktā un 17. panta 1. punktā minēto uzdevumu veikšanu un apmainītos ar jebkādu būtisku informāciju, noregulējuma kolēģiju izveido un vada tādas iestādes noregulējuma iestāde, kurai ir nozīmīgas filiāles citās dalībvalstīs. Pirmajā daļā minētās iestādes noregulējuma iestāde pieņem lēmumu par to, kuras publiskās iestādes piedalās noregulējuma kolēģijas sanāksmē vai darbībā, ņemot vērā plānojamās vai koordinētās darbības nozīmīgumu minētajām publiskajām iestādēm, jo īpaši iespējamo ietekmi uz finanšu sistēmas stabilitāti attiecīgajās dalībvalstīs un pirmajā daļā minētos uzdevumus. Pirmajā daļā minētās iestādes noregulējuma iestāde iepriekš pilnībā informē visus noregulējuma kolēģijas dalībniekus par šādu sanāksmju organizēšanu, par galvenajiem jautājumiem, ko plānots pārrunāt, un darbībām, kuras plānots apsvērt. Pirmajā daļā minētās iestādes noregulējuma iestāde arī laikus pilnībā informē visus kolēģijas dalībniekus par šajās sanāksmēs pieņemtajiem lēmumiem vai veiktajiem pasākumiem.” |
|
46) |
direktīvas 90. pantam pievieno šādu 4.a punktu: “4.a Direktīvas 84. pants neliedz apmainīties ar informāciju starp noregulējuma iestādēm un nodokļu iestādēm vienā un tajā pašā dalībvalstī, ciktāl šāda apmaiņa ir noteikta dalībvalstu tiesību aktos. Ja šīs informācijas izcelsme ir citā dalībvalstī, to atklāj tikai ar tās attiecīgās iestādes nepārprotamu piekrišanu, kura to ir atklājusi.”; |
|
47) |
direktīvas 91. pantu groza šādi:
|
|
48) |
direktīvas 92. panta 3. punkta otro daļu aizstāj ar šādu: “EBI pēc noregulējuma iestādes pieprasījuma var palīdzēt noregulējuma iestādēm pieņemt kopīgu lēmumu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 31. panta 2. punkta c) apakšpunktu.”; |
|
49) |
direktīvas 97. panta 4. punktu aizstāj ar šādu: “4. Noregulējuma iestādes attiecīgā gadījumā noslēdz nesaistošas sadarbības vienošanās ar attiecīgajām šā panta 2. punktā minētajām trešās valsts varas iestādēm. Minētās vienošanās ir saskaņā ar EBI pamatnolīgumu. Kompetentās iestādes attiecīgā gadījumā noslēdz nesaistošas sadarbības vienošanās ar attiecīgajām šā panta 2. punktā minētajām trešās valsts varas iestādēm. Minētās vienošanās ir saskaņā ar EBI pamatnolīgumu un nodrošina, ka uz informāciju, ko atklāj trešās valsts varas iestādēm, attiecas garantija, ka tiek ievērotas dienesta noslēpuma prasības, kas ir vismaz līdzvērtīgas šīs direktīvas 84. pantā minētajām prasībām.” |
|
50) |
direktīvas 98. panta 1. punktu groza šādi:
|
|
51) |
direktīvas 101. panta 2. punktu aizstāj ar šādu: “2. Ja noregulējuma iestāde konstatē, ka noregulējuma finansēšanas mehānisma izmantošana šā panta 1. punktā minētajiem mērķiem varētu izraisīt to, ka daļa no 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētās iestādes vai vienības zaudējumiem tiktu novirzīti uz noregulējuma finansēšanas mehānismu, piemēro 44. pantā minētos noregulējuma finansēšanas mehānisma izmantošanas principus.” |
|
52) |
direktīvas 102. panta 3. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu: “Ja pēc šā panta 1. punktā minētā sākotnējā laikposma pieejamie finanšu līdzekļi kļūst mazāki par minētajā punktā noteikto mērķapjomu, atsāk iekasēt regulārās iemaksas, ko iegūst saskaņā ar 103. pantu, līdz ir sasniegts mērķapjoms. Noregulējuma iestādes var atlikt to regulāro iemaksu iekasēšanu, ko iegūst saskaņā ar 103. pantu, uz laiku līdz trijiem gadiem, līdz iekasējamā summa sasniedz summu, kas ir samērīga ar iekasēšanas procesa izmaksām, ar noteikumu, ka šāda atlikšana būtiski neietekmē noregulējuma iestāžu spēju izmantot noregulējuma finansēšanas mehānismus saskaņā ar 101. pantu. Pēc tam, kad mērķapjoms ir sasniegts pirmo reizi, un gadījumos, kad pieejamie finanšu līdzekļi vēlāk ir samazinājušies zem divām trešdaļām no mērķapjoma, minētajām iemaksām nosaka tādu apmēru, lai četru gadu laikā būtu iespējams sasniegt mērķapjomu.”; |
|
53) |
direktīvas 103. pantu groza šādi:
|
|
54) |
direktīvas 104. panta 1. punkta otro daļu aizstāj ar šādu: “Ārkārtas ex post iemaksas nepārsniedz trīskārt 12,5 % no 102. pantā noteiktā mērķapjoma.”; |
|
55) |
direktīvas 108. pantu groza šādi:
|
|
56) |
direktīvas 109. pantu groza šādi:
|
|
57) |
direktīvas 111. panta 1. punktam pievieno šādu e) apakšpunktu:
|
|
58) |
direktīvas 128. pantu groza šādi:
|
|
59) |
direktīvā iekļauj šādu 128.a pantu: “128.a pants Krīzes pārvaldības simulācijas 1. EBI koordinē regulārus Savienības mēroga pasākumus, lai pārbaudītu šīs direktīvas, Regulas (ES) Nr. 806/2014 un Direktīvas 2014/49/ES piemērošanu pārrobežu situācijās visos šādos aspektos:
2. EBI sagatavo ziņojumu, kurā izklāsta galvenos minēto pasākumu konstatējumus un secinājumus. Ziņojumu publisko.” |
2. pants
Transponēšana
1. Dalībvalstis vēlākais līdz [PB: lūgums ievietot datumu = 18 mēneši no šīs grozošās direktīvas spēkā stāšanās dienas] pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis tūlīt dara zināmus Komisijai minēto noteikumu tekstus.
Tās piemēro minētos aktus no [PB: lūgums ievietot datumu = 1 diena pēc šīs grozošās direktīvas spēkā stāšanās dienas].
Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.
2. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.
3. pants
Stāšanās spēkā
Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
4. pants
Adresāti
Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.
…,
Eiropas Parlamenta vārdā –
priekšsēdētāja
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
(*1) Izmaiņas visā tekstā izriet no grozījuma Nr. 1 pieņemšanas. Jaunais vai grozītais teksts ir izcelts treknā slīprakstā; svītrojumi ir apzīmēti ar simbolu ▌.
(1) OV C,, lpp.
(2) OV C,, lpp.
(3) Finanšu stabilitātes padome, Key Attributes of Effective Resolution Regimes for Financial Institutions, 2014. gada 15. oktobris.
(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/59/ES (2014. gada 15. maijs), ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes Direktīvu 82/891/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 648/2012 (OV L 173, 12.6.2014., 190. lpp.).
(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 806/2014 (2014. gada 15. jūlijs), ar ko izveido vienādus noteikumus un vienotu procedūru kredītiestāžu un noteiktu ieguldījumu brokeru sabiedrību noregulējumam, izmantojot vienotu noregulējuma mehānismu un vienotu noregulējuma fondu, un groza Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (OV L 225, 30.7.2014., 1. lpp.).
(6) Komisijas Deleģētā regula (ES) 2021/1118 (2021. gada 26. marts), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/59/ES papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, kuros precizētas metodes, ko noregulējuma iestādes izmanto, lai aplēstu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/36/ES 104.a pantā minēto prasību un apvienoto rezervju prasību noregulējuma vienībām noregulējuma grupas konsolidētajā līmenī, ja uz noregulējuma grupu minētās prasības saskaņā ar minēto direktīvu neattiecas (OV L 241, 8.7.2021., 1. lpp.).
(7) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/36/ES (2013. gada 26. jūnijs) par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp.)
(8) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/2034 (2019. gada 27. novembris) par ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību un ar ko groza Direktīvas 2002/87/EK, 2009/65/EK, 2011/61/ES, 2013/36/ES, 2014/59/ES un 2014/65/ES (OV L 314, 5.12.2019., 64. lpp.).
(9) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1059/2003 (2003. gada 26. maijs) par kopējas statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) izveidi (OV L 154, 21.6.2003., 1. lpp.).
(10) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/49/ES (2014. gada 16. aprīlis) par noguldījumu garantiju sistēmām (OV L 173, 12.6.2014., 149. lpp.).
(11) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.).
(12) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/2033 (2019. gada 27. novembris) par prudenciālajām prasībām ieguldījumu brokeru sabiedrībām un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1093/2010, (ES) Nr. 575/2013, (ES) Nr. 600/2014 un (ES) Nr. 806/2014 (OV L 314, 5.12.2019., 1. lpp.).
(13) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1093/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/78/EK (OV L 331, 15.12.2010., 12. lpp.).
(14) COM(2018) 133 final.
(15) COM(2020) 822 final.
(16) Komisijas Regula (EK) Nr. 1126/2008 (2008. gada 3. novembris), ar ko pieņem vairākus starptautiskos grāmatvedības standartus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1606/2002 (OV L 320, 29.11.2008., 1. lpp.).
(17) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/876 (2019. gada 20. maijs), ar ko groza Regulu (ES) Nr. 575/2013 attiecībā uz sviras rādītāju, neto stabila finansējuma rādītāju, prasībām pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām, darījuma partnera kredītrisku, tirgus risku, riska darījumiem ar centrālajiem darījumu partneriem, riska darījumiem ar kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem, lieliem riska darījumiem, pārskatu sniegšanas un informācijas atklāšanas prasībām un Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 150, 7.6.2019., 1. lpp.).
(18) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/877 (2019. gada 20. maijs), ar ko Regulu (ES) Nr. 806/2014 groza attiecībā uz zaudējumu absorbcijas un rekapitalizācijas spēju kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām (OV L 150, 7.6.2019., 226. lpp.).
(19) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/879 (2019. gada 20. maijs), ar ko groza Direktīvu 2014/59/ES attiecībā uz zaudējumu absorbcijas un rekapitalizācijas spēju kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām un Direktīvu 98/26/EK (OV L 150, 7.6.2019., 296. lpp.).
(20) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 596/2014 (2014. gada 16. aprīlis) par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu (Tirgus ļaunprātīgas izmantošanas regula) un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/6/EK un Komisijas Direktīvas 2003/124/EK, 2003/125/EK un 2004/72/EK (OV L 173, 12.6.2014., 1. lpp.).
ELI: http://data.europa.eu/eli/C/2025/3753/oj
ISSN 1977-0952 (electronic edition)