<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><JUDGMENT xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.00-20081231.xd"><BIB.JUDGMENT><REF.CASE FILE="ECRCJ2005LVB.1000911501.case.xml"><NO.CASE>C-465/02</NO.CASE><NO.CASE>C-466/02</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62002J0465</NO.CELEX><NO.SEQ>0005.0002</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>9178</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>9214</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>37</PAGE.TOTAL><AUTHOR>CJ</AUTHOR></BIB.JUDGMENT><CURR.TITLE><LEFT><DATE ISO="20051025">2005. GADA 25. OKTOBRA</DATE> SPRIEDUMS — APVIENOTAS LIETAS C-465/02 UN C-466/02</LEFT><RIGHT>VĀCIJA UN DANIJA / KOMISIJA</RIGHT></CURR.TITLE><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">Tiesas spriedums</HT> (virspalāta)</P><P><DATE ISO="20051025">2005. gada 25. oktobrī</DATE><NOTE NOTE.ID="E0001" NUMBERING="STAR"><P>Tiesvedības valoda — vācu un dāņu.</P></NOTE></P></TI></TITLE><JUDGMENT.INIT><P>Apvienotās lietas C-465/02 un C-466/02</P><P>par prasību atcelt tiesību aktu atbilstoši EKL 230. pantam,</P><P>ko <DATE ISO="20021230">2002. gada 30. decembrī</DATE> cēla</P></JUDGMENT.INIT><PARTIES><PLAINTIFS><P><HT TYPE="BOLD">Vācijas Federatīvā Republika,</HT> ko pārstāv V. D. Plesings <HT TYPE="ITALIC">[W.-D. Plessing],</HT> pārstāvis, kam palīdz M. Lošelders <HT TYPE="ITALIC">[M. Loschelder], Rechtsanwalt,</HT></P><PARTY.STATUS>prasītāja lietā C-465/02,</PARTY.STATUS></PLAINTIFS><PLAINTIFS><P><HT TYPE="BOLD">Dānijas Karaliste,</HT> ko pārstāv J. Molde Į/. <HT TYPE="ITALIC">Molde]</HT> un J. Berings Līsbergs <HT TYPE="ITALIC">\J. Bering Liisberg],</HT> pārstāvji, kas norādīja adresi Luksemburga,</P><PARTY.STATUS>prasītāja lietā C-466/02,</PARTY.STATUS></PLAINTIFS><?PAGE NO="I-9179"?><P>ko atbalsta</P><INTERVENERS><P><HT TYPE="BOLD">Francijas Republika,</HT> ko pārstāv Ž. de Bergess <HT TYPE="ITALIC">[G. de Bergues]</HT> un A. Kolombą <HT TYPE="ITALIC">[A. Colomb],</HT> pārstāvji, kas norādīja adresi Luksemburga,</P><P><HT TYPE="BOLD">Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste,</HT> ko pārstāv K. Džeksone <HT TYPE="ITALIC">[C. Jackson],</HT> pārstāve, kas norādīja adresi Luksemburgā,</P><PARTY.STATUS>personas, kas iestājušās lietā,</PARTY.STATUS></INTERVENERS><AGAINST>pret</AGAINST><DEFENDANTS><P><HT TYPE="BOLD">Eiropas Kopienu Komisiju,</HT> ko pārstāv H. L. Iglesiass Buhigess [J. <HT TYPE="ITALIC">L. Iglesias Buhigues]</HT> un H. K. Stēvlbeks [H. <HT TYPE="ITALIC">C. Støvlbæk],</HT> kā arī A. M. Rušo-Žoē <HT TYPE="ITALIC">[A.-M. Rouchaud-Joët]</HT> un S. Grīnheida <HT TYPE="ITALIC">[S. Grimheid],</HT> pārstāvji, kas norādīja adresi Luksemburgā,</P><PARTY.STATUS>atbildētāja,</PARTY.STATUS></DEFENDANTS><?PAGE NO="I-9180"?><P>ko atbalsta</P><INTERVENERS><P><HT TYPE="BOLD">Grieķijas Republika,</HT> ko pārstāv V. Kondolaims <HT TYPE="ITALIC">[V. Kontolaimos]</HT> un I. K. Halkiass <HT TYPE="ITALIC">[I.-K. Chalkias],</HT> pārstāvji, kas norādīja adresi Luksemburga,</P><PARTY.STATUS>persona, kas iestājusies lietā.</PARTY.STATUS></INTERVENERS></PARTIES><PREAMBLE><PREAMBLE.INIT><P>TIESA (virspalāta)</P><P>šādā sastāvā: priekšsēdētājs V. Skouris <HT TYPE="ITALIC">[V. Skouris],</HT> palātu priekšsēdētāji P. Janns <HT TYPE="ITALIC">[P. Jann],</HT> K. V. A. Timmermanss [C. <HT TYPE="ITALIC">W. A. Timmermans],</HT> A. Ross <HT TYPE="ITALIC">[A. Rosas]</HT> un J. Malenovskis <HT TYPE="ITALIC">¡J. Malenovsky],</HT> tiesneši Ž. P. Puisošē <HT TYPE="ITALIC">\J.-P. Puissochet],</HT> R. Šintgens <HT TYPE="ITALIC">[R. Schintgen],</HT> N. Kolnerika <HT TYPE="ITALIC">[N. Coirtene],</HT> S. fon Bārs <HT TYPE="ITALIC">[S. von Bahr],</HT> H. N. Kunja Rodrigess [ƒ. <HT TYPE="ITALIC">N. Cunha Rodrigues]</HT> (referents), J. Klučka [ƒ. <HT TYPE="ITALIC">Klučka],</HT> U. Lehmuss <HT TYPE="ITALIC">[U. Lõhmus]</HT> un E. Levits,</P><P>generaladvokats D. Ruiss-Harabo Kolomers <HT TYPE="ITALIC">[D. Ruiz-Jarabo Colomer],</HT></P><P>sekretāre K. Štranca <HT TYPE="ITALIC">[K. Sztranc],</HT> administratore,</P></PREAMBLE.INIT><GR.VISA><VISA>ņemot vērā rakstveida procesu un tiesas sēdi <DATE ISO="20050215">2005. gada 15. februārī</DATE>,</VISA><VISA>noklausījusies ģenerāladvokāta secinājumus tiesas sēdē <DATE ISO="20050510">2005. gada 10. maijā</DATE>,</VISA></GR.VISA><?PAGE NO="I-9181"?><PREAMBLE.FINAL><P>pasludina šo spriedumu.</P></PREAMBLE.FINAL></PREAMBLE><CONTENTS.JUDGMENT><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P>Spriedums</P></TI></TITLE><NP><NO.P>1</NO.P><TXT>Vācijas Federatīvā Republika un Dānijas Karaliste lūdz atcelt Komisijas <DATE ISO="20021014">2002. gada 14. oktobra</DATE> Regulu (EK) Nr. 1829/2002, ar ko groza pielikumu Regulai (EK) Nr. 1107/96 attiecībā uz nosaukumu <QUOT.START ID="QS0001" REF.END="QE0001" CODE="201C"/>Feta<QUOT.END ID="QE0001" REF.START="QS0001" CODE="201D"/> (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="277" DATE.PUB="2002" PAGE.FIRST="10">OV L 277, 10. lpp.</REF.DOC.OJ>, turpmāk tekstā — <QUOT.START ID="QS0002" REF.END="QE0002" CODE="201C"/>Apstrīdētā regula<QUOT.END ID="QE0002" REF.START="QS0002" CODE="201D"/>).</TXT></NP><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P>Atbilstošās tiesību normas</P></TI></TITLE><NP><NO.P>2</NO.P><TXT>Padomes <DATE ISO="19920714">1992. gada 14. jūlija</DATE> Regulas (EEK) Nr. 2081/92 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="208" DATE.PUB="1992" PAGE.FIRST="1">OV L 208, 1. 1pp.</REF.DOC.OJ>, turpmāk tekstā — <QUOT.START ID="QS0003" REF.END="QE0003" CODE="201C"/>Pamatregula<QUOT.END ID="QE0003" REF.START="QS0003" CODE="201D"/>) 2. panta 1.-3. punkts paredz:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><NP><NO.P><QUOT.START ID="QS0004" REF.END="QE0004" CODE="201C"/>1.</NO.P><TXT>Lauksaimniecības produktu un pārtikas cilmes vietu nosaukumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu Kopienas aizsardzība panākama saskaņā ar šo regulu.</TXT></NP><?PAGE NO="I-9182"?><NP><NO.P>2.</NO.P><TXT>Šajā regulā:</TXT><P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>cilmes vietas nosaukums ir kāda reģiona, kādas konkrētas vietas vai, izņēmuma gadījumos, valsts nosaukums, kas izmantots, lai aprakstītu kādu lauksaimniecības produktu vai pārtikas produktu:</TXT><P><LIST TYPE="DASH"><ITEM><P>kura izcelsme ir minētajā reģionā, konkrētā vietā vai valstī,</P><P>un</P></ITEM><ITEM><P>tā kvalitāte vai īpašības lielā mērā vai pilnīgi ir saistītas ar īpašu ģeogrāfisku vidi un tai piemītošajiem dabas vai cilvēka faktoriem, un ražošana, apstrāde un sagatavošana veikta attiecīgajā ģeogrāfiskajā apgabalā;</P></ITEM></LIST></P></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>ģeogrāfiskās izcelsmes norāde ir reģiona, kādas konkrētas vietas vai, izņēmuma gadījumos, kādas valsts nosaukums, kas izmantots, lai aprakstītu kādu lauksaimniecības produktu vai pārtikas produktu:</TXT><P><LIST TYPE="DASH"><ITEM><P>kura izcelsme ir minētajā reģionā, konkrētā vietā vai valstī,</P><P>un</P></ITEM><?PAGE NO="I-9183"?><ITEM><P>kuram ir īpaša kvalitāte, reputācija vai citas īpašības, kas ir saistītas ar minēto ģeogrāfisko izcelsmi un kura ražošana un/vai apstrāde un/vai sagatavošana veikta attiecīgajā ģeogrāfiskajā apgabalā.</P></ITEM></LIST></P></NP></ITEM></LIST></P></NP><NP><NO.P>3.</NO.P><TXT>Atsevišķi tradicionāli ģeogrāfiski vai neģeogrāfiski nosaukumi, kas apzīmē lauksaimniecības produktu vai pārtiku ar izcelsmi kādā reģionā vai kādā konkrētā vietā un kas atbilst 2. punkta a) apakšpunkta otrajā ievilkumā minētajiem nosacījumiem, arī uzskatāmi par cilmes vietas nosaukumiem.<QUOT.END ID="QE0004" REF.START="QS0004" CODE="201D"/></TXT></NP></QUOT.S></P></NP><NP><NO.P>3</NO.P><TXT>Šīs pašas regulas 3. panta 1. punkts nosaka:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><NP><NO.P><QUOT.START ID="QS0005" REF.END="QE0005" CODE="201C"/>1.</NO.P><TXT>Nosaukumus, kas pārvērtušies par sugas vārdiem, reģistrēt nedrīkst.</TXT><P>Šajā regulā <QUOT.START ID="QS0006" REF.END="QE0006" CODE="201C"/>nosaukums, kas pārvērties par sugas vārdu<QUOT.END ID="QE0006" REF.START="QS0006" CODE="201D"/> ir lauksaimniecības produkta vai pārtikas nosaukums, kas, lai gan tas attiecas uz izcelsmes vietu vai reģionu, kur šis produkts vai pārtika sākotnēji ražots vai tirgots, ir pārvērties par kāda lauksaimniecības produkta vai pārtikas parasto nosaukumu.</P><P>Lai noskaidrotu, vai nosaukums pārvērties par sugas vārdu, ņem vērā visus faktorus, jo īpaši:</P><P><LIST TYPE="DASH"><ITEM><P>esošo stāvokli dalībvalstī, kur nosaukums radies, un patēriņa apgabalos;</P></ITEM><?PAGE NO="I-9184"?><ITEM><P>esošo stāvokli citās dalībvalstīs;</P></ITEM><ITEM><P>attiecīgos valsts likumus vai Kopienas [Kopienu] tiesību aktus.</P></ITEM></LIST></P><P>Ja, ievērojot 6. un 7. pantā noteikto kārtību, reģistrācijas pieteikums noraidīts tādēļ, ka nosaukums pārvērties par sugas vārdu, Komisija publicē šo lēmumu <HT TYPE="ITALIC">Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.<QUOT.END ID="QE0005" REF.START="QS0005" CODE="201D"/></HT></P></NP></QUOT.S></P></NP><NP><NO.P>4</NO.P><TXT>Pamatregulas 5.-7. pants nosaka nosaukuma reģistrācijas procedūru, kas tiek saukta par <QUOT.START ID="QS0007" REF.END="QE0007" CODE="201C"/>parastu procedūru<QUOT.END ID="QE0007" REF.START="QS0007" CODE="201D"/>. Šajā sakarā minētās regulas 7. pants paredz iebildumu pret reģistrācijas pieteikumu iesniegšanas procedūru.</TXT></NP><NP><NO.P>5</NO.P><TXT>Šīs pašas regulas 6. panta 3. punkts nosaka:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START ID="QS0008" REF.END="QE0008" CODE="201C"/>Ja Komisijai nav paziņoti nekādi iebildumi saskaņā ar 7. pantu, nosaukumu iekļauj Komisijas pārziņā esošajā <QUOT.START ID="QS0009" REF.END="QE0009" CODE="201C"/>Aizsargāto cilmes vietu nosaukumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā<QUOT.END ID="QE0009" REF.START="QS0009" CODE="201D"/>, kurā ir attiecīgo grupu nosaukumi un par pārbaudēm atbildīgās institūcijas.<QUOT.END ID="QE0008" REF.START="QS0008" CODE="201D"/></P></QUOT.S></P></NP><?PAGE NO="I-9185"?><NP><NO.P>6</NO.P><TXT>Lai veiktu Pamatregulā paredzētos pasākumus, tās 15. pants paredz:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START ID="QS0010" REF.END="QE0010" CODE="201C"/>Komisijai palīdz komiteja, kas sastāv no dalībvalstu pārstāvjiem un kuru vada Komisijas pārstāvis.</P><P>Komisijas pārstāvis komitejai iesniedz veicamo pasākumu projektu. Komiteja par projektu sniedz atzinumu termiņā, ko priekšsēdētājs var noteikt atkarībā no jautājuma steidzamības. Atzinumu pieņem ar balsu vairākumu, kas Līguma 148. panta 2. punktā noteikts lēmumiem, kurus Padome pieņem pēc Komisijas priekšlikuma. Dalībvalstu pārstāvju balsis komitejā vērtē saskaņā ar minēto pantu. Priekšsēdētājs balsošanā nepiedalās.</P><P>Komisija apstiprina paredzētos pasākumus, ja tie saskan ar komitejas atzinumu.</P><P>Ja paredzētie pasākumi nesaskan ar komitejas atzinumu vai nekāds atzinums nav sniegts, Komisija nekavējoties iesniedz Padomei priekšlikumu par veicamajiem pasākumiem. Padome pieņem lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu.</P><P>Ja trīs mēnešu laikā kopš dienas, kad jautājums iesniegts Padomei izskatīšanai, Padome nav pieņēmusi lēmumu, ierosinātos pasākumus apstiprina Komisija.<QUOT.END ID="QE0010" REF.START="QS0010" CODE="201D"/></P></QUOT.S></P></NP><?PAGE NO="I-9186"?><NP><NO.P>7</NO.P><TXT>Turklāt Pamatregulas 17. pants ievieš reģistrācijas procedūru, kas tiek saukta par <QUOT.START ID="QS0011" REF.END="QE0011" CODE="201C"/>vienkāršotu procedūru<QUOT.END ID="QE0011" REF.START="QS0011" CODE="201D"/> un ir aprakstīta šādi:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><NP><NO.P><QUOT.START ID="QS0012" REF.END="QE0012" CODE="201C"/>1.</NO.P><TXT>Sešu mēnešu laikā pēc šīs regulas spēkā stāšanās dalībvalstis dara zināmu Komisijai, kurus no to likumīgi aizsargātajiem nosaukumiem vai — dalībvalstīs, kur nav aizsardzības sistēmas — kurus pastāvīgi izmantotus nosaukumus tās vēlas reģistrēt saskaņā ar šo regulu.</TXT></NP><NP><NO.P>2.</NO.P><TXT>Saskaņā ar 15. pantā noteikto procedūru Komisija reģistrē 1. punktā minētos nosaukumus, kuri atbilst 2. un 4. pantam. Šīs regulas 7. pantu nepiemēro. Tomēr sugas vārdus nepievieno.</TXT></NP><NP><NO.P>3.</NO.P><TXT>Dalībvalstis var saglabāt saskaņā ar 1. punktu paziņoto nosaukumu valsts aizsardzību līdz brīdim, kad tiek pieņemts lēmums par reģistrāciju.<QUOT.END ID="QE0012" REF.START="QS0012" CODE="201D"/></TXT></NP></QUOT.S></P></NP><NP><NO.P>8</NO.P><TXT>Atbilstoši Padomes <DATE ISO="20030408">2003. gada 8. aprīļa</DATE> Regulas (EK) Nr. 692/2003, ar ko groza Regulu Nr. 2081/92 (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="099" DATE.PUB="2003" PAGE.FIRST="1">OV L 99, 1. 1pp.</REF.DOC.OJ>), 1. panta 15. punktam minētais 17. pants ir svītrots, taču tā noteikumi joprojām ir piemērojami reģistrētiem nosaukumiem vai nosaukumiem, kuru reģistrācija, pamatojoties uz 17. pantā paredzēto procedūru, tika pieteikta pirms Regulas Nr. 692/2003 stāšanās spēkā, tas ir, līdz <DATE ISO="20030424">2003. gada 24. aprīlim</DATE>.</TXT></NP><?PAGE NO="I-9187"?><NP><NO.P>9</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="19921221">1992. gada 21. decembra</DATE> Lēmumu Nr. 93/53/EEK, ar ko izveido Cilmes vietu nosaukumu, ģeogrāfisko izcelsmes norāžu un īpašu sertifikātu zinātnisko komiteju (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="013" DATE.PUB="1993" PAGE.FIRST="16">OV 1993, L 13, 16. lpp.</REF.DOC.OJ>), Komisija izveidoja komiteju, kas tiek saukta par <QUOT.START ID="QS0013" REF.END="QE0013" CODE="201C"/>Zinātnisko komiteju<QUOT.END ID="QE0013" REF.START="QS0013" CODE="201D"/> un kuras uzdevums ir pēc Komisijas lūguma izskatīt visas tehniskās problēmas, jo īpaši Pamatregulas piemērošanas kontekstā.</TXT></NP><NP><NO.P>10</NO.P><TXT>Saskaņā ar šī lēmuma 3. pantu Komitejas locekļus ieceļ Komisija, izvēloties augsti kvalificētus ekspertus, kuri ir kompetenti šī paša lēmuma 2. pantā minētajās jomās. Atbilstoši lēmuma 7. panta 1. punktam un 8. panta 1. punktam, minētā Komiteja sanāk pēc Komisijas pārstāvja prasības un izskata jautājumus, par kuriem Komisija lūgusi atzinumu.</TXT></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P>Prāvas rašanās fakti</P></TI></TITLE><NP><NO.P>11</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="19940121">1994. gada 21. janvāra</DATE> vēstuli Grieķijas valdība, balstoties uz Pamatregulas 17. pantu, pieteica nosaukuma <QUOT.START ID="QS0014" REF.END="QE0014" CODE="201C"/>Feta<QUOT.END ID="QE0014" REF.START="QS0014" CODE="201D"/> kā cilmes vietas nosaukuma reģistrāciju.</TXT></NP><NP><NO.P>12</NO.P><TXT><DATE ISO="19960612">1996. gada 12. jūnijā</DATE> Komisija pieņēma Regulu (EK) Nr. 1107/96 par ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu reģistrāciju saskaņā ar procedūru, kas izklāstīta Padomes Regulas (EEK) Nr. 2081/92 17. pantā (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="148" DATE.PUB="1996" PAGE.FIRST="1">OV L 148, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>). Saskaņā ar šīs regulas 1. panta pirmo daļu nosaukums <QUOT.START ID="QS0015" REF.END="QE0015" CODE="201C"/>Feta<QUOT.END ID="QE0015" REF.START="QS0015" CODE="201D"/>, kas minētās regulas pielikuma A daļas sadaļā <QUOT.START ID="QS0016" REF.END="QE0016" CODE="201C"/>sieri<QUOT.END ID="QE0016" REF.START="QS0016" CODE="201D"/> ir uzskaitīts zem dalībvalsts Grieķijas nosaukuma, ir reģistrēts kā aizsargāts cilmes vietas nosaukumus.</TXT></NP><?PAGE NO="I-9188"?><NP><NO.P>13</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="19990316">1999. gada 16. marta</DATE> spriedumu apvienotajās lietās Dānija u.c./Komisija (<REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-289/96+C-293/96+C-299/96" YEAR="1999" PAGE.ECR="I-1541">C-289/96, C-293/96 un C-299/96, <HT TYPE="ITALIC">Recueil,</HT> I-1541. 1pp.</REF.DOC.ECR>) Tiesa atcēla Regulu Nr. 1107/96 tiktāl, ciktāl tā paredzēja nosaukuma <QUOT.START ID="QS0017" REF.END="QE0017" CODE="201C"/>Feta<QUOT.END ID="QE0017" REF.START="QS0017" CODE="201D"/> kā cilmes vietas nosaukuma reģistrāciju.</TXT></NP><NP><NO.P>14</NO.P><TXT>Šī sprieduma 101. punktā Tiesa norādīja, ka, veicot nosaukuma <QUOT.START ID="QS0018" REF.END="QE0018" CODE="201C"/>Feta<QUOT.END ID="QE0018" REF.START="QS0018" CODE="201D"/> reģistrāciju, Komisija nekādā veidā nav ņēmusi vēra to, ka šo terminu jau ilgu laiku izmantoja ne tikai Grieķijas Republikā, bet arī dažās citās dalībvalstīs.</TXT></NP><NP><NO.P>15</NO.P><TXT>Minētā sprieduma 102. punktā Tiesa secināja, ka, pārbaudot jautājumu, vai <HT TYPE="ITALIC"><QUOT.START ID="QS0019" REF.END="QE0019" CODE="201C"/>feta<QUOT.END ID="QE0019" REF.START="QS0019" CODE="201D"/></HT> ir sugas vārds, Komisija nav pienācīgi ņēmusi vērā faktoru kopumu, kuru ievērošanu Pamatregulas 3. panta 1. punkta trešā daļa uzliek par pienākumu.</TXT></NP><NP><NO.P>16</NO.P><TXT>Ievērojot minēto spriedumu, Komisija <DATE ISO="19990525">1999. gada 25. maijā</DATE> pieņēma Regulu (EK) Nr. 1070/99, kas groza pielikumu Regulai Nr. 1107/96 (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="130" DATE.PUB="1999" PAGE.FIRST="18">OV L 130, 18. Ipp.</REF.DOC.OJ>) un ar ko nosaukumu <QUOT.START ID="QS0020" REF.END="QE0020" CODE="201C"/>Feta<QUOT.END ID="QE0020" REF.START="QS0020" CODE="201D"/> svītro no aizsargāto cilmes vietu nosaukumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistra, kā arī no Regulas Nr. 1107/96 pielikuma.</TXT></NP><NP><NO.P>17</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="19991015">1999. gada 15. oktobra</DATE> vēstuli Komisija nosūtīja dalībvalstīm aptaujas anketu attiecībā uz siera ar nosaukumu <QUOT.START ID="QS0021" REF.END="QE0021" CODE="201C"/>Feta<QUOT.END ID="QE0021" REF.START="QS0021" CODE="201D"/> ražošanu un patēriņu, kā arī šī nosaukuma reputāciju saistībā ar katras dalībvalsts patērētājiem.</TXT></NP><?PAGE NO="I-9189"?><NP><NO.P>18</NO.P><TXT>Atbildēs uz šo aptaujas anketu saņemtā informācija tika nodota Zinātniskajai komitejai, kas <DATE ISO="20010424">2001. gada 24. aprīlī</DATE> sniedza savu atzinumu (turpmāk tekstā — <QUOT.START ID="QS0022" REF.END="QE0022" CODE="201C"/>Zinātniskās komitejas atzinums<QUOT.END ID="QE0022" REF.START="QS0022" CODE="201D"/>). Šajā atzinumā minētā komiteja vienbalsīgi secināja, ka nosaukumam <QUOT.START ID="QS0023" REF.END="QE0023" CODE="201C"/>Feta<QUOT.END ID="QE0023" REF.START="QS0023" CODE="201D"/> nav sugas vārda raksturar</TXT></NP><NP><NO.P>19</NO.P><TXT><DATE ISO="20021014">2002. gada 14. oktobrī</DATE> Komisija pieņēma Apstrīdēto regulu, pamatojoties uz kuru nosaukumu <QUOT.START ID="QS0024" REF.END="QE0024" CODE="201C"/>Feta<QUOT.END ID="QE0024" REF.START="QS0024" CODE="201D"/> no jauna reģistrēja kā aizsargātu cilmes vietas nosaukumu.</TXT></NP><NP><NO.P>20</NO.P><TXT>Minētās regulas 1. pants nosaka:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><NP><NO.P><QUOT.START ID="QS0025" REF.END="QE0025" CODE="201C"/>1.</NO.P><TXT>Nosaukumu <HT TYPE="ITALIC">(Feta)</HT> iekļauj Regulas (EEK) Nr. 2081/92 6. panta 3. punktā paredzētajā aizsargāto cilmes vietu nosaukumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā kā aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACN).</TXT></NP><NP><NO.P>2.</NO.P><TXT>Nosaukumu iekļauj Regulas (EK) Nr. 1107/96 pielikuma A daļā ar virsrakstu <QUOT.START ID="QS0026" REF.END="QE0026" CODE="201C"/>Sieri<QUOT.END ID="QE0026" REF.START="QS0026" CODE="201D"/>, <QUOT.START ID="QS0027" REF.END="QE0027" CODE="201C"/>Grieķija<QUOT.END ID="QE0027" REF.START="QS0027" CODE="201D"/>.<QUOT.END ID="QE0025" REF.START="QS0025" CODE="201D"/></TXT></NP></QUOT.S></P></NP><NP><NO.P>21</NO.P><TXT>Apstrīdētās regulas divdesmitais apsvērums nosaka:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P><QUOT.START ID="QS0028" REF.END="QE0028" CODE="201C"/>(20)</NO.P><TXT>Saskaņā ar dalībvalstu nosūtīto informāciju sieri ar nosaukumu Feta Kopienas teritorijā parasti iekļauj tiešu vai netiešu norādi uz Grieķijas teritoriju, kultūru vai tradīcijām, pat ja tie ir ražoti nevis Grieķijā, bet citās<?PAGE NO="I-9190"?> dalībvalstīs, jo to noformējums ir papildināts ar tekstu vai attēliem, kas rada izteiktas asociācijas ar Grieķiju. Tādējādi saikni starp nosaukumu Feta un Grieķiju ar nolūku iesaka un cenšas veidot kā daļu no pārdošanas stratēģijas, tādējādi raksturojot oriģinālā produkta reputāciju, kā rezultātā patiešām var apmulsināt patērētājus. Tāda Feta siera etiķetes, kura izcelsmes valsts nav Grieķija, bet kuru faktiski Kopienā tirgo ar minēto nosaukumu, neizraisot tiešas vai netiešas asociācijas ar Grieķiju, ir mazākumā, un ar šīm etiķetēm faktiski pārdotā siera daudzumi veido ļoti nelielu daļu no Kopienas tirgus.<QUOT.END ID="QE0028" REF.START="QS0028" CODE="201D"/></TXT></NP></ITEM></LIST></QUOT.S></P></NP><NP><NO.P>22</NO.P><TXT>Saskaņā ar minētās regulas trīsdesmit trešo līdz trīsdesmit septīto apsvērumu:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P><QUOT.START ID="QS0029" REF.END="QE0029" CODE="201C"/>(33)</NO.P><TXT>Komisija ir ņēmusi vērā Zinātniskās komitejas konsultatīvo atzinumu. Tā uzskata, ka dalībvalstu sniegtās vai Komisijas veikto vai sponsorēto pētījumu rezultātā iegūtās tiesiskās, vēsturiskās, kultūras, politiskās, sociālās, ekonomiskās, zinātniskās un tehniskās informācijas vispārēja izsmeļoša analīze liek secināt, ka jo īpaši nav izpildīts neviens no kritērijiem, ko pieprasa saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2081/92 3. pantu, lai pierādītu nosaukuma vispārīgo [sugas vārda] raksturu, un ka tāpēc nosaukums <HT TYPE="ITALIC">Feta</HT> nav kļuvis par <QUOT.START ID="QS0030" REF.END="QE0030" CODE="201C"/>lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta nosaukumu, kurš ir kļuvis par lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta plaši pazīstamu nosaukumu, kaut arī tas ir saistīts ar šā produkta vai pārtikas produkta sākotnējās ražošanas vai tirdzniecības vietu vai reģionu<QUOT.END ID="QE0030" REF.START="QS0030" CODE="201D"/>.</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>(34)</NO.P><TXT>Tā kā terminam <HT TYPE="ITALIC">Feta</HT> nav konstatēts vispārīgs [sugas vārda] raksturs, Komisija saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2081/92 17. panta 2. punktu ir pārbaudījusi, vai Grieķijas iestāžu pieteikums par to, lai nosaukumu <HT TYPE="ITALIC">Feta</HT> reģistrētu kā aizsargātu cilmes vietas nosaukumu, atbilst minētās regulas 2. un 4. punktam;</TXT></NP></ITEM><?PAGE NO="I-9191"?><ITEM><NP><NO.P>(35)</NO.P><TXT>nosaukums <HT TYPE="ITALIC">(Feta)</HT> ir tradicionāls nosaukums, kas nav piesaistīts ģeogrāfiskai vietai, Regulas (EEK) Nr. 2081/92 2. panta 3. punkta nozīmē. Attiecīgajā punktā minētos terminus <QUOT.START ID="QS0031" REF.END="QE0031" CODE="201C"/>reģions<QUOT.END ID="QE0031" REF.START="QS0031" CODE="201D"/> un <QUOT.START ID="QS0032" REF.END="QE0032" CODE="201C"/>vieta<QUOT.END ID="QE0032" REF.START="QS0032" CODE="201D"/> var interpretēt vienīgi ģeomorfoloģiskā un ar administratīvo iedalījumu nesaistītā izpratnē tiktāl, ciktāl ar attiecīgo produktu saistītajiem dabas un cilvēka faktoriem ir iespējams izplatīties ārpus administratīvajām robežām. Saskaņā ar iepriekšminēto 2. panta 3. punktu ģeogrāfiskais apgabals, kas saistīts ar apzīmējumu, var neaptvert visu valsti. Tāpēc <HT TYPE="ITALIC">Feta</HT> nosaukuma gadījumā ir atzīmēts, ka Regulas (EEK) Nr. 2081/92 2. panta 2. punkta a) apakšpunkta otrajā ievilkumā minētais definētais ģeogrāfiskais apgabals attiecas tikai uz Grieķijas kontinentālo daļu un Lesbas departamentu; visas pārējās salas un salu grupas netiek iekļautas, jo uz tām trūkst vajadzīgo dabas un/vai cilvēka faktoru. Turklāt ir izstrādāts un attīstīts ģeogrāfiskā apgabala administratīvais iedalījums, jo Grieķijas iestāžu iesniegtais produkta apraksts iekļauj vispārējas obligātas prasības: būtiski ierobežojumi jo īpaši attiecas uz izejvielu izcelsmes apgabalu, jo <HT TYPE="ITALIC">Feta</HT> siera ražošanā izmantotais piens jāiegūst no vietējo šķirņu aitām un kazām, kas audzētas ar tradicionālām metodēm un kuru barības pamatsastāvā jābūt atbilstīgo reģionu ganībās esošajai florai.</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>(36)</NO.P><TXT>Ģeogrāfiskais apgabals, uz ko attiecas administratīvais iedalījums un kas atbilst produkta apraksta prasībām, ir pietiekami viendabīgs, lai atbilstu Regulas (EEK) Nr. 2081/92 2. panta 2. punkta a) apakšpunkta un 4. panta 2. punkta f) apakšpunkta prasībām. Ekstensīvas ganības un vasaras ganību izmantošana, kas ir to aitu un kazu turēšanas metodes galvenā iezīme, no kurām iegūst izejvielas <HT TYPE="ITALIC">Feta</HT> siera pagatavošanai, izriet no senām tradīcijām, kas ļauj pielāgoties klimata izmaiņām un attiecīgi ietekmē pieejamo veģetāciju. Tā rezultātā ir attīstījušās nelielas autohtoniskas aitu un kazu sugas, kas ir ārkārtīgi sīkstas un izturīgas, un piemērotas izdzīvošanai vidē, kur kvantitatīvā izteiksmē nav pieejami lieli pārtikas krājumi, bet kvalitatīvā izteiksmē tur ir ārkārtīgi bagāta flora, kas piešķir gatavajam produktam īpašu buķeti un aromātu. <HT TYPE="ITALIC">Feta</HT> siers ir ieguvis ievērojamu starptautisku atzinību, pateicoties mijiedarbībai starp iepriekšminētajiem dabas faktoriem un īpašajiem cilvēka faktoriem, jo īpaši tādas tradicionālās ražošanas metodes dēļ, kas paredz atūdeņošanu bez spiediena.</TXT></NP></ITEM><?PAGE NO="I-9192"?><ITEM><NP><NO.P>(37)</NO.P><TXT>Tā kā Grieķijas iestāžu iesniegtajā produkta aprakstā ir visa informācija, kas vajadzīga saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2081/92 4. pantu, un minētā apraksta oficiālā analīze nav atklājusi acīmredzamas kļūdas novērtējumā [vērtējumā], nosaukums <HT TYPE="ITALIC">Feta</HT> jāreģistrē kā aizsargāts cilmes vietas nosaukums.<QUOT.END ID="QE0029" REF.START="QS0029" CODE="201D"/></TXT></NP></ITEM></LIST></QUOT.S></P></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P>Lietas dalībnieku prasījumi un Tiesas process</P></TI></TITLE><NP><NO.P>23</NO.P><TXT>Lietā C-465/02 Vācijas Federatīvās Republikas prasījumi Tiesai ir šādi:</TXT><P><LIST TYPE="DASH"><ITEM><P>atcelt Apstrīdēto regulu;</P></ITEM><ITEM><P>piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.</P></ITEM></LIST></P></NP><NP><NO.P>24</NO.P><TXT>Lietā C-466/02 Dānijas Karalistes prasījumi Tiesai ir šādi:</TXT><P><LIST TYPE="DASH"><ITEM><P>atcelt Apstrīdēto regulu;</P></ITEM><ITEM><P>piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.</P></ITEM></LIST></P></NP><?PAGE NO="I-9193"?><NP><NO.P>25</NO.P><TXT>Komisijas prasījumi Tiesai katrā lietā ir šādi:</TXT><P><LIST TYPE="DASH"><ITEM><P>prasību noraidīt;</P></ITEM><ITEM><P>piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.</P></ITEM></LIST></P></NP><NP><NO.P>26</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20030513">2003. gada 13. maija</DATE> un <DATE ISO="20030603">3. jūnija</DATE> rīkojumiem Tiesas priekšsēdētājs atļāva Francijas Republikai un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajai Karalistei iestāties lietā, lai atbalstītu prasītāju prasījumus, un Grieķijas Republikai iestāties lietā, lai atbalstītu Komisijas prasījumus.</TXT></NP><NP><NO.P>27</NO.P><TXT>Ar Tiesas priekšsēdētāja <DATE ISO="20050113">2005. gada 13. janvāra</DATE> rīkojumu lietas C-465/02 un C-466/02 tika apvienotas mutvārdu procesā un sprieduma taisīšanai.</TXT></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P>Par pieņemamību</P></TI></TITLE><NP><NO.P>28</NO.P><TXT>Grieķijas valdība norāda, ka Vācijas Federatīvās Republikas un Dānijas Karalistes prasības ir iesniegtas ar nokavēšanos. Apstrīdētā regula ir publicēta <DATE ISO="20021015">2002. gada 15. oktobrī</DATE>. Tā kā prasības tika iesniegtas tikai <DATE ISO="20021230">2002. gada 30. decembrī</DATE>, tad EKL 230. panta piektajā daļā paredzētais divu mēnešu termiņš neesot ievērots.</TXT></NP><?PAGE NO="I-9194"?><NP><NO.P>29</NO.P><TXT>Šo argumentu nevar atbalstīt. Saskaņā ar Reglamenta 81. panta 1. punktu prasības celšanas termiņa teceįums sākas tikai ar 14. dienas beigām pēc attiecīga akta publicēšanas dienas. Šim termiņam pievieno Reglamenta 81. panta 2. punktā paredzēto pagarinājumu, pamatojoties uz apsvērumiem par attālumu, kas ir desmit dienas. Ievērojot šos noteikumus, šīs prasības ir iesniegtas paredzētā termiņā ietvaros.</TXT></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P>Par lietas būtību</P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P>Par pirmo pamatu</P></TI></TITLE><NP><NO.P>30</NO.P><TXT>Vācijas valdība norāda uz Pamatregulas 15. pantā norādītās komitejas (turpmāk tekstā — <QUOT.START ID="QS0033" REF.END="QE0033" CODE="201C"/>Regulativa komiteja<QUOT.END ID="QE0033" REF.START="QS0033" CODE="201D"/>) reglamenta pārkāpumu un Padomes <DATE ISO="19580415">1958. gada 15. aprīļa</DATE> Regulas Nr. 1, ar ko nosaka Eiropas Ekonomikas kopienā lietojamās valodas (<REF.DOC.OJ COLL="P" NO.OJ="017" DATE.PUB="1958" PAGE.FIRST="385">OV 1958, 17, 385. lpp.</REF.DOC.OJ>), pārkāpumu. Dokumenti, kas bija jāpārbauda Regulativas komitejas <DATE ISO="20011120">2001. gada 20. novembra</DATE> sēdē, Vācijas valdībai neesot bijuši darīti zināmi četrpadsmit dienas pirms sēdes, nedz ari darīti zināmi vācu valodā.</TXT></NP><NP><NO.P>31</NO.P><TXT>Saskaņā ar Tiesai sniegto informāciju uz minētās sēdes datumu Regulativa komiteja vēl nebija izstrādājusi reglamentu. Tādēļ ir jāvadās pēc dokumenta <QUOT.START ID="QS0034" REF.END="QE0034" CODE="201C"/>Standarta reglaments — Padomes Lēmums 1999/468/EK<QUOT.END ID="QE0034" REF.START="QS0034" CODE="201D"/> (<REF.DOC.OJ COLL="C" NO.OJ="038" DATE.PUB="2001" PAGE.FIRST="3">OV 2001, C 38, 3. lpp.</REF.DOC.OJ>).</TXT></NP><?PAGE NO="I-9195"?><NP><NO.P>32</NO.P><TXT>Minētā reglamenta 3. panta 1. un 2. punkts paredz:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><NP><NO.P><QUOT.START ID="QS0035" REF.END="QE0035" CODE="201C"/>1.</NO.P><TXT>Uzaicinājumu, dienas kārtību, kā arī pasākumu, par kuriem ir lūgts komitejas atzinums, projektus un visus citus darba dokumentus priekšsēdētājs saskaņā ar 13. panta 2. punktu komitejas locekļiem parasti nosūta ne vēlāk kā 14 kalendāro dienu laikā pirms sēdes datuma [..].</TXT></NP><NP><NO.P>2.</NO.P><TXT>Steidzamos gadījumos un tad, kad pasākumi, kuru pieņemšana tiek plānota, ir jāpiemēro nekavējoties, priekšsēdētājs pēc komitejas locekļa lūguma vai pēc savas iniciatīvas iepriekšējā punktā noteikto dokumentu nosūtīšanas termiņu var saīsināt līdz piecām kalendārajām dienām pirms sēdes datuma [..].<QUOT.END ID="QE0035" REF.START="QS0035" CODE="201D"/> [Neoficiāls tulkojums]</TXT></NP></QUOT.S></P></NP><NP><NO.P>33</NO.P><TXT>Regulas Nr. 1 3. pants nosaka:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START ID="QS0036" REF.END="QE0036" CODE="201C"/>Dokumentus, ko Kopienas iestāde sūta dalībvalstij vai dalībvalsts jurisdikcijā esošai personai, sagatavo attiecīgās dalībvalsts valodā.<QUOT.END ID="QE0036" REF.START="QS0036" CODE="201D"/></P></QUOT.S></P></NP><NP><NO.P>34</NO.P><TXT>Ir noteikts, ka ar <DATE ISO="20011109">2001. gada 9. novembra</DATE> elektronisko pastu Komisija Vācijas valdībai nosūtīja uzaicinājumu uz Regulativās komitejas <DATE ISO="20011120">2001. gada 20. novembra</DATE> sēdi. Šis uzaicinājums kā pirmo dienas kārtības punktu paredzēja viedokļu apmaiņu <QUOT.START ID="QS0037" REF.END="QE0037" CODE="201C"/>Feta<QUOT.END ID="QE0037" REF.START="QS0037" CODE="201D"/> lietā. Šim uzaicinājumam Komisija pievienoja divus pielikumus, kas abi bija sastādīti angļu un franču valodā. Viens no pielikumiem rezumēja dalībvalstu atbildes uz Komisijas <DATE ISO="19991015">1999. gada 15. oktobra</DATE> aptaujas anketu attiecībā uz <QUOT.START ID="QS0038" REF.END="QE0038" CODE="201C"/>Feta<QUOT.END ID="QE0038" REF.START="QS0038" CODE="201D"/> ražošanu,<?PAGE NO="I-9196"?> patēriņu un reputāciju. Otrais pielikums ietvēra Zinātniskās komitejas iepriekšējo projektu par šo lietu.</TXT></NP><NP><NO.P>35</NO.P><TXT>Regulativas komitejas <DATE ISO="20011120">2001. gada 20. novembra</DATE> sēdē Vācijas delegācija lūdza sniegt abu šo pielikumu tulkojumu vācu valodā. Ir konstatēts, ka tas netika saņemts.</TXT></NP><NP><NO.P>36</NO.P><TXT>Pat ja pieņemtu, ka divu attiecīgo pielikumu tulkojuma vācu valodā neesamība neatbilst Regulas Nr. 1 3. pantam, šāds pārkāpums nevar būt par pamatu Apstrīdētas regulas atcelšanai.</TXT></NP><NP><NO.P>37</NO.P><TXT>Šāds procesuāls pārkāpums var būt par pamatu galīga pieņemta akta atcelšanai tikai tad, ja šī pārkāpuma neesamības gadījumā process būtu noslēdzies ar citu rezultātu (šajā sakarā skat. <DATE ISO="19801029">1980. gada 29. oktobra</DATE> spriedumu apvienotajās lietās no 209/78 līdz <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="209/78—215/78+218/78" YEAR="1980" PAGE.ECR="3125">215/78 un 218/78 <HT TYPE="ITALIC">Van Landewyck</HT> u.c./Komisija, <HT TYPE="ITALIC">Recueil,</HT> 3125.1pp., 47. punkts</REF.DOC.ECR>; <DATE ISO="19871020">1987. gada 20. oktobra</DATE> spriedumu lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="128/86" YEAR="1987" PAGE.ECR="4171">128/86 Spānija/Komisija, <HT TYPE="ITALIC">Recueil,</HT> 4171. lpp., 25. punkts</REF.DOC.ECR>, un <DATE ISO="19900321">1990. gada 21. marta</DATE> spriedumu lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-142/87" YEAR="1990" PAGE.ECR="I-959">C-142/87 Beļģija/Komisija, sauktu <QUOT.START ID="QS0039" REF.END="QE0039" CODE="201C"/>Tubemeuse<QUOT.END ID="QE0039" REF.START="QS0039" CODE="201D"/>, <HT TYPE="ITALIC">Recueil,</HT> I-959. lpp., 48. punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP><NP><NO.P>38</NO.P><TXT>Attiecīgās sēdes laikā Regulativa komiteja vienīgi uzklausīja viedokļus par lietu <QUOT.START ID="QS0040" REF.END="QE0040" CODE="201C"/>Feta<QUOT.END ID="QE0040" REF.START="QS0040" CODE="201D"/> un Komisijas aptaujas anketas rezultātiem. Regulas projektu šī komiteja izskatīja vēlāk, <DATE ISO="20020516">2002. gada 16. maijā</DATE> sēdē. Tomēr šajā sēdē komiteja neieguva kvalificētu balsu vairākumu, kas ir nepieciešams projekta pieņemšanai. Savukārt Padome <DATE ISO="20020627">2002. gada 27. jūnija</DATE> sēdē tāpat nevarēja pieņemt Regulas projektu par šo pašu jautājumu kvalificēta balsu vairākuma trūkuma dēļ. Katrā no šīs sēdēm Vācijas Republika balsoja pret iesniegto projektu. Pat ja šo divu dokumentu tulkojumu vācu valodā šī<?PAGE NO="I-9197"?> valsts būtu saņēmusi <DATE ISO="20011120">2001. gada 20. novembra</DATE> sēdes laikā, tā nebūtu varējusi efektīvāk noraidīt minēto projektu.</TXT></NP><NP><NO.P>39</NO.P><TXT>Padomei Regulu neapstiprinot, Komisija atbilstoši Pamatregulas 15. panta piektajai daļai pati pieņēma Apstrīdēto regulu. Šai institūcijai tātad bija pilnvaras pieņemt ieplānotos pasākumus, pašai uzņemoties atbildību.</TXT></NP><NP><NO.P>40</NO.P><TXT>Šajos apstākļos tam, ka uzaicinājums uz Regulativās komitejas <DATE ISO="20011120">2001. gada 20. novembra</DATE> sēdi tika sniegts mazāk nekā 14 dienu laikā pirms sēdes datuma un ka šajā sēdē nav bijis pieejams divu attiecīgo dokumentu tulkojums vācu valodā, nevarētu būt nekādu seku attiecībā uz rezultātā pieņemto pasākumu.</TXT></NP><NP><NO.P>41</NO.P><TXT>Tādējādi pirmais pamats ir jānoraida.</TXT></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P>Par otro pamatu</P></TI></TITLE><NP><NO.P>42</NO.P><TXT>Vācijas valdība apgalvo, ka ir pārkāpts Pamatregulas 2. panta 3. punkts. Vārds <HT TYPE="ITALIC"><QUOT.START ID="QS0041" REF.END="QE0041" CODE="201C"/>feta<QUOT.END ID="QE0041" REF.START="QS0041" CODE="201D"/></HT> esot cēlies no itāļu valodas un nozīmē <QUOT.START ID="QS0042" REF.END="QE0042" CODE="2018"/>šķēle<QUOT.END ID="QE0042" REF.START="QS0042" CODE="2019"/>. Grieķu valodā to lietojot kopš XVII gadsimta. Nosaukumu <QUOT.START ID="QS0043" REF.END="QE0043" CODE="201C"/>Feta<QUOT.END ID="QE0043" REF.START="QS0043" CODE="201D"/> sālīta siera apzīmēšanai izmantojot ne tikai Grieķijā, bet arī citās Balkānu valstīs un Vidējos austrumos. Apstrīdētās regulas<?PAGE NO="I-9198"?> apsvērumos Komisija esot izdarījusi nepareizu secinājumu, ka <HT TYPE="ITALIC"><QUOT.START ID="QS0044" REF.END="QE0044" CODE="201C"/>feta<QUOT.END ID="QE0044" REF.START="QS0044" CODE="201D"/></HT> ir kļuvis par sugas vārdu. Tā kā šis vārds pirmām kārtām ir termins, kas nav saistīts ar ģeogrāfiju, Komisijai esot bijis jāpierāda, ka tas ir ieguvis ģeogrāfisku nozīmi, turklāt tādā veidā, ka šī nozīme neattiecas uz visu dalībvalsts teritoriju. Turpmāk Grieķijas valdības reģistrācijas pieteikumā norādītais apakšreģions esot mākslīgi radīts, tas nebalstoties nedz uz tradīciju, nedz arī uz vispārpieņemtu viedokli. Turklāt <QUOT.START ID="QS0045" REF.END="QE0045" CODE="201C"/>Feta<QUOT.END ID="QE0045" REF.START="QS0045" CODE="201D"/> siera kvalitāte un raksturojumi būtiskā mērā vai ekskluzīvi neizrietot no ģeogrāfiskas vides; Apstrīdētas regulas trīsdesmit sestajā apsvērumā norādītie apgalvojumi nebalstoties nedz uz Grieķijas valdības reģistrācijas pieteikumu, nedz arī uz Zinātniskās komitejas konstatējumiem. Visbeidzot, nepastāvot atbilstība starp ģeogrāfisko ražošanas reģionu un sagatavošanas reģionu, kā tas izriet gan no Grieķijas tiesību normām, gan arī no apstākļa, ka Kopiena piešķīra <QUOT.START ID="QS0046" REF.END="QE0046" CODE="201C"/>Feta<QUOT.END ID="QE0046" REF.START="QS0046" CODE="201D"/> ražošanas atbalstu Egėjas salām.</TXT></NP><NP><NO.P>43</NO.P><TXT>Dānijas valdība apgalvo, ka nosaukums <QUOT.START ID="QS0047" REF.END="QE0047" CODE="201C"/>Feta<QUOT.END ID="QE0047" REF.START="QS0047" CODE="201D"/> neizpilda nosacījumus, kas saskaņā ar Pamatregulas 2. panta 3. punktu ļautu to reģistrēt kā tradicionālu neģeogrāfisku nosaukumu. Šajā sakarā minētā valdība apgalvo — tas, ka cilmes vietas nosaukuma kā tradicionāla neģeogrāfiska nosaukuma reģistrācijas nosacījumi ir izpildīti, ir jāpierāda, pirmkārt, valstij-pieteicējai un, otrkārt, Komisijai. Šī valdība uzskata, ka šajā lietā minētās reģistrācijas nolūkā noteiktais ģeogrāfiskais apgabals, tas ir, kontinentālā Grieķija un Lesbas sala, ietver gandrīz visu Grieķiju un nav norādīti nekādi objektīvi iemesli, lai parādītu, kādā veidā izslēgtie reģioni ir atšķirīgi. Dānijas valdība precizē, ka ekskluzīva saikne, kam ir jābūt starp <QUOT.START ID="QS0048" REF.END="QE0048" CODE="201C"/>Feta<QUOT.END ID="QE0048" REF.START="QS0048" CODE="201D"/> sieru un reģistrācijas pieteikumā noteikto ģeogrāfisko apgabalu, neeksistē jau tā iemesla dēļ vien, ka <QUOT.START ID="QS0049" REF.END="QE0049" CODE="201C"/>Feta<QUOT.END ID="QE0049" REF.START="QS0049" CODE="201D"/> siera izcelsmes vieta ir nevis viena pati Grieķija, bet gan Balkāni kopumā. Norādītais ģeogrāfiskais apgabals klimata un morfoloģiskajā ziņā esot lielā mērā nevienlīdzīgs, un Grieķijas sieram <QUOT.START ID="QS0050" REF.END="QE0050" CODE="201C"/>Feta<QUOT.END ID="QE0050" REF.START="QS0050" CODE="201D"/> esot daudzi varianti, kuru garša ir atšķirīga. <QUOT.START ID="QS0051" REF.END="QE0051" CODE="201C"/>Feta<QUOT.END ID="QE0051" REF.START="QS0051" CODE="201D"/> starptautisko reputāciju nevarot skaidri un tieši saistīt ar noteiktu ģeogrāfisko apgabalu, un tā lielā mērā esot radusies, pateicoties ievērojamai citu valstu, tostarp Dānijas, ražošanai un eksportam XX gadsimta otrajā pusē.</TXT></NP><?PAGE NO="I-9199"?><NP><NO.P>44</NO.P><TXT>Francijas valdība, kas ir iestājusies lietā, lai atbalstītu Vācijas un Dānijas valdības, norāda — vārds <HT TYPE="ITALIC"><QUOT.START ID="QS0052" REF.END="QE0052" CODE="201C"/>feta<QUOT.END ID="QE0052" REF.START="QS0052" CODE="201D"/>,</HT> kas itāļu valodā nozīmē <QUOT.START ID="QS0053" REF.END="QE0053" CODE="2018"/>šķēle<QUOT.END ID="QE0053" REF.START="QS0053" CODE="2019"/>, nav ģeogrāfisks nosaukums. No tā izriet, ka esot piemērojami Pamatregulas 2. panta 3. punkta noteikumi. Tā kā tie atsaucas uz šīs regulas 2. panta 2. punkta a) apakšpunkta otro ievilkumu, tad no tā izrietot, ka nosaukumu <QUOT.START ID="QS0054" REF.END="QE0054" CODE="201C"/>Feta<QUOT.END ID="QE0054" REF.START="QS0054" CODE="201D"/> kā aizsargātu izcelsmes norādi var reģistrēt tikai tad, ja šī produkta kvalitāte vai īpašības lielā mērā vai pilnīgi ir saistītas ar īpašu ģeogrāfisku vidi un tai piemītošiem dabas vai cilvēka faktoriem un ja šī produkta ražošana, apstrāde un sagatavošana veikta attiecīgajā ģeogrāfiskajā apgabalā. No vienas puses, pretēji minētās regulas 2. panta 2. punktam, <QUOT.START ID="QS0055" REF.END="QE0055" CODE="201C"/>Feta<QUOT.END ID="QE0055" REF.START="QS0055" CODE="201D"/> siera ražošanas ģeogrāfiskais apgabals Grieķijā esot gandrīz visa Grieķijas Republikas teritorija, un, no otras puses, <QUOT.START ID="QS0056" REF.END="QE0056" CODE="201C"/>Feta<QUOT.END ID="QE0056" REF.START="QS0056" CODE="201D"/> sieru ražojot ārpus Grieķijas teritorijas, jo īpaši Francijā, nosacījumos, kas ir salīdzināmi ar Grieķijas teritorijā prevalējošiem nosacījumiem. Pateicoties Kopienas subsīdiju atbalstam, Francijas siera ražotāji esot nodrošinājuši amatnieku ražošanas industriālu adaptāciju un patlaban ražo no <FT TYPE="NUMBER">10000</FT> līdz <FT TYPE="NUMBER">12000</FT> tonnām <QUOT.START ID="QS0057" REF.END="QE0057" CODE="201C"/>Feta<QUOT.END ID="QE0057" REF.START="QS0057" CODE="201D"/> siera gadā. Šie divi konstatējumi iestājoties pret nosaukuma <QUOT.START ID="QS0058" REF.END="QE0058" CODE="201C"/>Feta<QUOT.END ID="QE0058" REF.START="QS0058" CODE="201D"/> kā aizsargāta cilmes vietas nosaukuma reģistrāciju par labu Grieķijas Republikai.</TXT></NP><NP><NO.P>45</NO.P><TXT>Apvienotās Karalistes valdība ir iestājusies lietā, lai līdzīgā veidā atbalstītu Vācijas un Dānijas valdības, un tā nav iesniegusi apsvērumus.</TXT></NP><NP><NO.P>46</NO.P><TXT>Šajā lietā ir noteikts, ka termins <QUOT.START ID="QS0059" REF.END="QE0059" CODE="201C"/>Feta<QUOT.END ID="QE0059" REF.START="QS0059" CODE="201D"/> ir cēlies no itāļu valodas vārda <HT TYPE="ITALIC"><QUOT.START ID="QS0060" REF.END="QE0060" CODE="201C"/>fetta<QUOT.END ID="QE0060" REF.START="QS0060" CODE="201D"/>,</HT> kas nozīmē <QUOT.START ID="QS0061" REF.END="QE0061" CODE="2018"/>šķēle<QUOT.END ID="QE0061" REF.START="QS0061" CODE="2019"/>, un grieķu valodā to lieto, sākot no XVII gadsimta. Līdzīgi ir noteikts, ka <QUOT.START ID="QS0062" REF.END="QE0062" CODE="201C"/>Feta<QUOT.END ID="QE0062" REF.START="QS0062" CODE="201D"/> nav reģiona, vietas vai valsts nosaukums Pamatregulas 2. panta 2. punkta a) apakšpunkta izpratnē. Tātad šo terminu kā cilmes vietas nosaukumu nevar reģistrēt atbilstoši šai tiesību normai. To var reģistrēt, vienīgi balstoties uz<?PAGE NO="I-9200"?> Pamatregulas 2. panta 3. punktu, kas paplašina cilmes vietas nosaukuma definīciju jo īpaši attiecībā uz atsevišķiem tradicionāliem neģeogrāfiskiem nosaukumiem.</TXT></NP><NP><NO.P>47</NO.P><TXT>Saskaņā ar Apstrīdēto regulu termins <QUOT.START ID="QS0063" REF.END="QE0063" CODE="201C"/>Feta<QUOT.END ID="QE0063" REF.START="QS0063" CODE="201D"/> uz šī pamata tika reģistrēts kā izcelsmes norāde. Atbilstoši tās trīsdesmit piektajam apsvērumam <QUOT.START ID="QS0064" REF.END="QE0064" CODE="201C"/>nosaukums <QUOT.START ID="QS0065" REF.END="QE0065" CODE="201C"/>Feta<QUOT.END ID="QE0065" REF.START="QS0065" CODE="201D"/> ir tradicionāls nosaukums, kas nav piesaistīts ģeogrāfiskai vietai [Pamatregulas] 2. panta 3. punkta izpratnē<QUOT.END ID="QE0064" REF.START="QS0064" CODE="201D"/>.</TXT></NP><NP><NO.P>48</NO.P><TXT>Lai tradicionālu neģeogrāfisku nosaukumu varētu reģistrēt, balstoties uz pēdējo noteikumu, šim nosaukumam ir jāapzīmē produktu vai pārtikas cilmes vieta <QUOT.START ID="QS0066" REF.END="QE0066" CODE="201C"/>ar izcelsmi kādā reģionā vai kādā konkrētā vietā<QUOT.END ID="QE0066" REF.START="QS0066" CODE="201D"/>.</TXT></NP><NP><NO.P>49</NO.P><TXT>Turklāt Pamatregulas 2. panta 3. punkts, kas atsaucas uz šīs pašas regulas 2. panta 2. punkta a) apakšpunkta otro ievilkumu, nosaka, ka lauksaimniecības produktu vai pārtikas kvalitātei vai īpašībām lielā mērā vai pilnīgi jābūt saistītām ar ģeogrāfisku vidi un tai piemītošiem dabas un cilvēka faktoriem un ka ražošanai, apstrādei un sagatavošanai jābūt veiktai attiecīgajā ģeogrāfiskajā apgabalā.</TXT></NP><NP><NO.P>50</NO.P><TXT>No šo divu noteikumu, lasot tos kopā, interpretācijas izriet, ka norādītā 2. panta 3. punktā minētais reģions ir jādefinē kā ģeogrāfiskā vide, kas ietver īpašus dabas un cilvēka faktorus, kuri var piešķirt lauksaimniecības produktam vai pārtikai noteiktas īpašības. Tādējādi norādītajam izcelsmes apgabalam ir jāietver homogēni dabas faktori, kas to norobežo attiecībā pret blakus esošiem apgabaliem (šajā sakarā skat. <DATE ISO="19750220">1975. gada 20. februāra</DATE> spriedumu lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="12/74" YEAR="1975" PAGE.ECR="181">12/74 Komisija/Vācija, <HT TYPE="ITALIC">Recueil,</HT> 181. 1pp., 8. punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP><?PAGE NO="I-9201"?><NP><NO.P>51</NO.P><TXT>Ņemot vērā šos dažādos kritērijus, ir jānosaka, vai Apstrīdētajā regulā norādītā izcelsmes reģiona definīcija atbilst Pamatregulas 2. panta 3. punkta noteikumiem.</TXT></NP><NP><NO.P>52</NO.P><TXT>Tā kā Komisija šajā sakarā ir balstījusies uz Grieķijas tiesību aktiem, kas regulē šo jautājumu, tad ir jāatgādina, ka Grieķijas <DATE ISO="19940111">1994. gada 11. janvāra</DATE> Ministrijas nolikuma Nr. 313025, kas attiecas uz <QUOT.START ID="QS0067" REF.END="QE0067" CODE="201C"/>Feta<QUOT.END ID="QE0067" REF.START="QS0067" CODE="201D"/> siera kā cilmes vietas nosaukuma (ACN) aizsardzību, 1. pants paredz:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><NP><NO.P><QUOT.START ID="QS0068" REF.END="QE0068" CODE="201C"/>1.</NO.P><TXT>Nosaukums <QUOT.START ID="QS0069" REF.END="QE0069" CODE="201C"/>Feta<QUOT.END ID="QE0069" REF.START="QS0069" CODE="201D"/> ir pazīstams kā aizsargāts cilmes vietas nosaukums (ACN) attiecībā uz baltu sālītu sieru, ko tradicionāli ražo Grieķijā, konkrēti <HT TYPE="ITALIC">(<QUOT.START ID="QS0070" REF.END="QE0070" CODE="201C"/>syngeìaimena<QUOT.END ID="QE0070" REF.START="QS0070" CODE="201D"/>),</HT> šī panta 2. punktā minētajos reģionos, no aitu piena vai šī piena maisījuma ar kazas pienu.</TXT></NP><NP><NO.P>2.</NO.P><TXT><QUOT.START ID="QS0071" REF.END="QE0071" CODE="201C"/>Feta<QUOT.END ID="QE0071" REF.START="QS0071" CODE="201D"/> [siera] ražošanā izmanto vienīgi Maķedonijas, Trāķijas, Epiras, Tesālijas, Centrālās Grieķijas, Peloponesas un Lesbas departamenta <HT TYPE="ITALIC">(<QUOT.START ID="QS0072" REF.END="QE0072" CODE="201C"/>Nomos<QUOT.END ID="QE0072" REF.START="QS0072" CODE="201D"/>)</HT> izcelsmes pienu.<QUOT.END ID="QE0068" REF.START="QS0068" CODE="201D"/></TXT></NP></QUOT.S></P></NP><NP><NO.P>53</NO.P><TXT>Tātad šādā veidā noteiktais <QUOT.START ID="QS0073" REF.END="QE0073" CODE="201C"/>Feta<QUOT.END ID="QE0073" REF.START="QS0073" CODE="201D"/> ražošanas apgabals ietver vienīgi Grieķijas kontinentālo daļu un Lesbas departamentu. Krētas sala un daži Grieķijas arhipelāgi, tas ir, Sporādu salas, Kiklādu salas, Dodekanēsas salas un Jonijas salas, šajā ģeogrāfiskajā apgabalā nav ietverti.</TXT></NP><NP><NO.P>54</NO.P><TXT>Minētajā ģeogrāfiskajā apgabalā neietvertos apgabalus nevar uzskatīt par mazsvarīgiem. Grieķijas valsts likumdošanā noteiktais siera ar nosaukumu <QUOT.START ID="QS0074" REF.END="QE0074" CODE="201C"/>Feta<QUOT.END ID="QE0074" REF.START="QS0074" CODE="201D"/> ražošanas<?PAGE NO="I-9202"?> apgabals tātad neattiecas uz visu Grieķijas Republikas teritoriju. Tādējādi nav vajadzības pārbaudīt, vai saskaņā ar Pamatregulas 2. panta 3. punktu ir pieļaujams, ka ģeogrāfiskais apgabals, uz kuru nosaukums attiecas, sedz visu valsts teritoriju kopumā.</TXT></NP><NP><NO.P>55</NO.P><TXT>Tomēr ir jāpārbauda, vai šāda veida apgabala norobežošana ir veikta mākslīgi.</TXT></NP><NP><NO.P>56</NO.P><TXT>Šajā sakarā Ministrijas nolikuma Nr. <FT TYPE="NUMBER">3130252</FT>. panta 1. punkta e) apakšpunkts precizē, ka <QUOT.START ID="QS0075" REF.END="QE0075" CODE="201C"/><QUOT.START ID="QS0076" REF.END="QE0076" CODE="201C"/>Feta<QUOT.END ID="QE0076" REF.START="QS0076" CODE="201D"/> ražošanā izmantojamam pienam jābūt tradicionālai lopkopībai piederīgo un <QUOT.START ID="QS0077" REF.END="QE0077" CODE="201C"/>Feta<QUOT.END ID="QE0077" REF.START="QS0077" CODE="201D"/> ražošanas reģionam adaptēto aitu un kazu izcelsmes, kuru barības pamatā jābūt minētā reģiona florai<QUOT.END ID="QE0075" REF.START="QS0075" CODE="201D"/>.</TXT></NP><NP><NO.P>57</NO.P><TXT>No Tiesai iesniegtās informācijas un jo īpaši no produkta apraksta, ko Grieķijas valdība Komisijai ir iesniegusi <DATE ISO="19940121">1994. gada 21. janvārī</DATE>, lai reģistrētu nosaukumu <QUOT.START ID="QS0078" REF.END="QE0078" CODE="201C"/>Feta<QUOT.END ID="QE0078" REF.START="QS0078" CODE="201D"/> kā cilmes vietas nosaukumu, izriet, ka šī noteikuma, lasot ko kopā ar šī paša ministrijas nolikuma 1. pantu, mērķis ir norobežot ģeogrāfisko apgabalu, vadoties pēc tā ģeomorfoloģiskā raksturojuma, tas ir — zemes galvenokārt kalnaina vai daļēji kalnaina reljefa, klimatiskajiem apstākļiem, tas ir — maigas ziemas, karstas vasaras un gara saulaina perioda, kā arī botāniskajiem raksturlielumiem, tas ir — vidējo Balkānu kalnu tipiskās floras.</TXT></NP><NP><NO.P>58</NO.P><TXT>Šie pierādījumi pietiekami skaidri liecina, ka uz šo apgabalu attiecas homogēni dabas faktori, kas to atšķir no blakus apgabaliem. No lietas dokumentiem izriet, ka uz pārējo Grieķijas teritoriju neattiecas tie paši faktori, ar kuriem var raksturot norobežoto apgabalu. Tādējādi rodas iespaids, ka apgabala norobežošana šajā lietā nav veikta mākslīgi.</TXT></NP><?PAGE NO="I-9203"?><NP><NO.P>59</NO.P><TXT>Attiecībā uz Kopienu regulējumu saistībā ar <QUOT.START ID="QS0079" REF.END="QE0079" CODE="201C"/>Feta<QUOT.END ID="QE0079" REF.START="QS0079" CODE="201D"/> ražošanas atbalstu Egeju salās ir noteikts, ka 6. panta 2. punkts Padomes <DATE ISO="19930719">1993. gada 19. jūlija</DATE> Regulā (EEK) Nr. 2019/93, ar ko nelielajām Egėjas jūras salām ievieš īpašus pasākumus attiecībā uz konkrētiem lauksaimniecības produktiem (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="184" DATE.PUB="1993" PAGE.FIRST="1">OV L 184, 1. Ipp.</REF.DOC.OJ>), ko groza Padomes <DATE ISO="20020218">2002. gada 18. februāra</DATE> Regulas (EK) Nr. 442/2002 (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="068" DATE.PUB="2002" PAGE.FIRST="4">OV L 68, 4. Ipp.</REF.DOC.OJ>) 1. panta 4. punkts, paredz atbalstu attiecībā uz <QUOT.START ID="QS0080" REF.END="QE0080" CODE="201C"/>dažu vietējo sieru privātu uzglabāšanu: <QUOT.START ID="QS0081" REF.END="QE0081" CODE="201C"/>Feta<QUOT.END ID="QE0081" REF.START="QS0081" CODE="201D"/>, kurš izturēts vismaz divus mēnešus [..]<QUOT.END ID="QE0080" REF.START="QS0080" CODE="201D"/>.</TXT></NP><NP><NO.P>60</NO.P><TXT>Šī tiesību norma parāda, ka <QUOT.START ID="QS0082" REF.END="QE0082" CODE="201C"/>Feta<QUOT.END ID="QE0082" REF.START="QS0082" CODE="201D"/> sieru ražo arī mazajās Egejas jūras salās.</TXT></NP><NP><NO.P>61</NO.P><TXT>Turklāt Komisija Tiesas sēdē sniegtajos apsvērumos apstiprināja, ka <QUOT.START ID="QS0083" REF.END="QE0083" CODE="201C"/>Feta<QUOT.END ID="QE0083" REF.START="QS0083" CODE="201D"/> faktiski tiek ražots noteiktu mazo Egejas jūras salu vietējās ražotnēs.</TXT></NP><NP><NO.P>62</NO.P><TXT>Tomēr vienlaicīgi tā precizēja, ka administratīvi šīs salas attiecas uz Lesbas departamentu.</TXT></NP><NP><NO.P>63</NO.P><TXT>Šis departaments ir valsts tiesību aktos, kas norobežo <QUOT.START ID="QS0084" REF.END="QE0084" CODE="201C"/>Feta<QUOT.END ID="QE0084" REF.START="QS0084" CODE="201D"/> ražošanas apgabalu, noteiktā ģeogrāfiskā apgabala daļa.</TXT></NP><NP><NO.P>64</NO.P><TXT>No minētā izriet, ka Regulas Nr. 2019/93 6. panta 2. punkts atbilst valsts tiesību aktos noteiktajam ģeogrāfiskajam <QUOT.START ID="QS0085" REF.END="QE0085" CODE="201C"/>Feta<QUOT.END ID="QE0085" REF.START="QS0085" CODE="201D"/> ražošanas apgabalam, kas ir norādīts šī<?PAGE NO="I-9204"?> nosaukuma reģistrācijas pieteikumā, un Vācijas valdības sniegtais pretējais arguments uzskatāms par nepamatotu.</TXT></NP><NP><NO.P>65</NO.P><TXT>Prasītājas apgalvo, ka <QUOT.START ID="QS0086" REF.END="QE0086" CODE="201C"/>Feta<QUOT.END ID="QE0086" REF.START="QS0086" CODE="201D"/> kvalitāte un īpašības nav lielā mērā vai pilnīgi saistītas ar īpašu ģeogrāfisku vidi, kā to nosaka Pamatregulas 2. panta 2. punkta a) apakšpunkta otrais ievilkums.</TXT></NP><NP><NO.P>66</NO.P><TXT>Tomēr Apstrīdētās regulas trīsdesmit sestais apsvērums nosaka vairākus faktorus, kas norāda — <QUOT.START ID="QS0087" REF.END="QE0087" CODE="201C"/>Feta<QUOT.END ID="QE0087" REF.START="QS0087" CODE="201D"/> īpašības rodas, lielā mērā pateicoties īpašai ģeogrāfiskai videi. Pretēji tam, ko norāda Vācijas valdība, šis konstatējums balstās uz Grieķijas valdības iesniegto produkta aprakstu, kurā detalizēti uzskaitīti visi dabas un cilvēka faktori, kas piešķir <QUOT.START ID="QS0088" REF.END="QE0088" CODE="201C"/>Feta<QUOT.END ID="QE0088" REF.START="QS0088" CODE="201D"/> specifiskas īpašības.</TXT></NP><NP><NO.P>67</NO.P><TXT>Šie faktori citastarp ir saulainā perioda garums, temperatūras svārstības, vasaras ganību izmantošanas prakse, ekstensīvas ganības un flora.</TXT></NP><NP><NO.P>68</NO.P><TXT>Prasītājas nav pierādījušas, ka Komisijas vērtējums šajā jautājumā nav pamatots.</TXT></NP><NP><NO.P>69</NO.P><TXT>Tādējādi pamats, kas attiecas uz Pamatregulas 2. panta 3. punkta pārkāpumu, ir jānoraida kā nepamatots.</TXT></NP></GR.SEQ><?PAGE NO="I-9205"?><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P>Par trešo pamatu</P></TI></TITLE><NP><NO.P>70</NO.P><TXT>Vācijas valdība apgalvo, ka ar Apstrīdēto regulu ir pārkāpts Pamatregulas 3. panta 1. punkts. <QUOT.START ID="QS0089" REF.END="QE0089" CODE="201C"/>Feta<QUOT.END ID="QE0089" REF.START="QS0089" CODE="201D"/> esot sugas vārds minētā 3. panta 1. punkta izpratnē. Komisija neesot pienācīgi ņēmusi vērā visus faktorus, jo īpaši <QUOT.START ID="QS0090" REF.END="QE0090" CODE="201C"/>Feta<QUOT.END ID="QE0090" REF.START="QS0090" CODE="201D"/> ražošanu ne tikai Grieķijā, bet arī citās dalībvalstīs, <QUOT.START ID="QS0091" REF.END="QE0091" CODE="201C"/>Feta<QUOT.END ID="QE0091" REF.START="QS0091" CODE="201D"/> patēriņu ārpus Grieķijas, patērētāju uztveri, valsts un Kopienu regulējumu, kā arī iepriekšējos Komisijas vērtējumus. Apstrīdētās regulas divdesmitajā apsvērumā norādītais patērētāju mulsināšanas risks nevarot pamatot nosaukuma <QUOT.START ID="QS0092" REF.END="QE0092" CODE="201C"/>Feta<QUOT.END ID="QE0092" REF.START="QS0092" CODE="201D"/> aizsardzību, jo produkta maldinošam noformējumam nav nekādas saistības ar jautājumu, vai nosaukums ir sugas vārds un vai tas ir cilmes vietas nosaukums.</TXT></NP><NP><NO.P>71</NO.P><TXT>Tā pati valdība turklāt norāda — konstatējums, ka nosaukums <QUOT.START ID="QS0093" REF.END="QE0093" CODE="201C"/>Feta<QUOT.END ID="QE0093" REF.START="QS0093" CODE="201D"/> nav kļuvis par sugas vārdu, neesot pietiekami pamatots EKL 253. panta izpratnē, jo norāde uz konsultatīvu komitejas atzinumu šajā sakarā nav pietiekama.</TXT></NP><NP><NO.P>72</NO.P><TXT>Dānijas valdība uzskata — ņemot vērā, ka termins <QUOT.START ID="QS0094" REF.END="QE0094" CODE="201C"/>Feta<QUOT.END ID="QE0094" REF.START="QS0094" CODE="201D"/> ir sugas vārds, Komisija ir pārkāpusi Pamatregulas 3. panta 1. punktu un 17. panta 2. punktu, pieņemot Apstrīdēto regulu. Tā uzskata, ka, ja nosaukumam ir izcelsmes sugas vārda raksturs vai ja tas šo raksturu ir ieguvis vēlāk, tad nosaukums to neatgriezeniski saglabā uz visiem laikiem. Valstij-pieteicējai un, otrkārt, Komisijai esot bijis jāpierāda, ka neģeogrāfisks nosaukums nav sugas vārds.</TXT></NP><NP><NO.P>73</NO.P><TXT>Turklāt Dānijas valdība norāda, ka <QUOT.START ID="QS0095" REF.END="QE0095" CODE="201C"/>Feta<QUOT.END ID="QE0095" REF.START="QS0095" CODE="201D"/>, apskatot to gan kā nosaukumu, gan arī kā produktu, nav specifiski Grieķijas izcelsmes. Tradicionāls patēriņa un ražošanas apgabals ietverot vairākas Balkānu valstis. Grieķija esot pati importējusi, ražojusi, patērējusi un eksportējusi sieru ar nosaukumu <QUOT.START ID="QS0096" REF.END="QE0096" CODE="201C"/>Feta<QUOT.END ID="QE0096" REF.START="QS0096" CODE="201D"/>, tajā ietverot arī no govs piena ražotu <QUOT.START ID="QS0097" REF.END="QE0097" CODE="201C"/>Feta<QUOT.END ID="QE0097" REF.START="QS0097" CODE="201D"/> sieru. Esot iespējams, ka Grieķijas patērētāji pēc vairākiem gadiem uzskatīs nosaukumu par sugas vārdu. Tāpat arī citās valstīs neatkarīgi no tā, vai tās ir vai nav dalībvalstis, kur <QUOT.START ID="QS0098" REF.END="QE0098" CODE="201C"/>Feta<QUOT.END ID="QE0098" REF.START="QS0098" CODE="201D"/> sieru patērē un ražo lielā apjomā, patērētājs uzskatītu<?PAGE NO="I-9206"?> <QUOT.START ID="QS0099" REF.END="QE0099" CODE="201C"/>Feta<QUOT.END ID="QE0099" REF.START="QS0099" CODE="201D"/> par sugas vārdu. Ārpus izcelsmes apgabala vairākās dalībvalstīs un trešajās valstīs <QUOT.START ID="QS0100" REF.END="QE0100" CODE="201C"/>Feta<QUOT.END ID="QE0100" REF.START="QS0100" CODE="201D"/> esot likumīgas ražošanas un pārdošanas objekts.</TXT></NP><NP><NO.P>74</NO.P><TXT>Dānijas valdība uzskata, ka <QUOT.START ID="QS0101" REF.END="QE0101" CODE="201C"/>Feta<QUOT.END ID="QE0101" REF.START="QS0101" CODE="201D"/> siera ražošana un pārdošana Dānijā nekādā ziņā nav pretrunā godīgām un tradicionāli praktizējamām paražām un faktiski neizraisa nekādu mulsināšanas risku jau tā fakta dēļ vien, ka kopš 1963. gada Dānijas tiesību akti paredz nosaukumu <QUOT.START ID="QS0102" REF.END="QE0102" CODE="201C"/>Dānijas <HT TYPE="ITALIC">feta<QUOT.END ID="QE0102" REF.START="QS0102" CODE="201D"/>.</HT> Tas, ka <HT TYPE="ITALIC"><QUOT.START ID="QS0103" REF.END="QE0103" CODE="201C"/>feta<QUOT.END ID="QE0103" REF.START="QS0103" CODE="201D"/></HT> ir sugas vārds, izrietot no Kopienas likumdevēja, kam pieder arī Komisija, noteikumu un aktu kopuma.</TXT></NP><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><P>Par nosaukuma kā sugas vārda raksturu</P></TI></TITLE><NP><NO.P>75</NO.P><TXT>Ir jāatgādina, ka saskaņā ar Pamatregulas 3. panta 1. punkta trešo daļu:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START ID="QS0104" REF.END="QE0104" CODE="201C"/>Lai noskaidrotu, vai nosaukums pārvērties par sugas vārdu, ņem vērā visus faktorus, jo īpaši:</P><LIST TYPE="DASH"><ITEM><P>esošo stāvokli dalībvalstī, kur nosaukums radies, un patēriņa apgabalos;</P></ITEM><ITEM><P>esošo stāvokli citās dalībvalstīs;</P></ITEM><ITEM><P>attiecīgos valsts likumus vai Kopienas tiesību aktus.<QUOT.END ID="QE0104" REF.START="QS0104" CODE="201D"/></P></ITEM></LIST></QUOT.S></P></NP><?PAGE NO="I-9207"?><NP><NO.P>76</NO.P><TXT>Attiecībā uz Dānijas valdības norādīto argumentāciju, saskaņā ar kuru termins <QUOT.START ID="QS0105" REF.END="QE0105" CODE="201C"/>Feta<QUOT.END ID="QE0105" REF.START="QS0105" CODE="201D"/> apzīmē Balkānu izcelsmes siera veidu, ir noteikts — jau ilgu laiku sālītos baltos sierus ražo ne tikai Grieķijā, bet arī vairākās Balkānu valstīs un Vidusjūras baseina dienvidrietumos. Tomēr, kā ir norādīts Zinātniskās komitejas atzinuma B punkta a) apakšpunktā, šajās valstīs šie sieri ir pazīstami nevis kā <QUOT.START ID="QS0106" REF.END="QE0106" CODE="201C"/>Feta<QUOT.END ID="QE0106" REF.START="QS0106" CODE="201D"/>, bet ar citiem nosaukumiem.</TXT></NP><NP><NO.P>77</NO.P><TXT>Attiecībā uz ražošanas situāciju pašā Grieķijas Republikā Dānijas valdība apgalvo, un tas netiek apstrīdēts, ka kopš 1988. gada nevis ar grieķu tradicionālām, bet gan ar citām metodēm no govs piena ražots siers tiek importēts Grieķijā ar nosaukumu <QUOT.START ID="QS0107" REF.END="QE0107" CODE="201C"/>Feta<QUOT.END ID="QE0107" REF.START="QS0107" CODE="201D"/> un ka kopš 1987. gada šīs dalībvalsts teritorijā <QUOT.START ID="QS0108" REF.END="QE0108" CODE="201C"/>Feta<QUOT.END ID="QE0108" REF.START="QS0108" CODE="201D"/> sieru ražo ar netradicionālām metodēm, proti, no govs piena.</TXT></NP><NP><NO.P>78</NO.P><TXT>Ir jāatzīst — ja šādas darbības turpinātos, tās radītu tendenci piešķirt nosaukumam <QUOT.START ID="QS0109" REF.END="QE0109" CODE="201C"/>Feta<QUOT.END ID="QE0109" REF.START="QS0109" CODE="201D"/> sugas vārda raksturu. Tomēr ir jāapstiprina, ka ar <DATE ISO="19881205">1988. gada 5. decembra</DATE> Ministrijas nolikumu Nr. 2109/88 <QUOT.START ID="QS0110" REF.END="QE0110" CODE="201C"/>Par piekrišanu Pārtikas kodeksa 83. panta <QUOT.START ID="QS0111" REF.END="QE0111" CODE="201C"/>Siera produkti<QUOT.END ID="QE0111" REF.START="QS0111" CODE="201D"/> aizstāšanai<QUOT.END ID="QE0110" REF.START="QS0110" CODE="201D"/> tika noteikts uz tradicionālām paražām balstītās ražošanas ģeogrāfiskais apgabals. 1994. gadā Ministrijas nolikums Nr. 313025 kodificēja visus noteikumus, kuri attiecas uz <QUOT.START ID="QS0112" REF.END="QE0112" CODE="201C"/>Feta<QUOT.END ID="QE0112" REF.START="QS0112" CODE="201D"/> siera jomu. Viss šis regulējums radīja jaunu situāciju, kurā šādas darbības vairs nevar veikt.</TXT></NP><NP><NO.P>79</NO.P><TXT>Attiecībā uz ražošanas situāciju citās dalībvalstīs ir jāatgādina, ka iepriekš minētā sprieduma lietā Dānija u.c./Komisija 99. punktā Tiesa ir spriedusi — tas, ka noteiktās dalībvalstīs prece tiek likumīgi pārdota ar kādu nosaukumu, var būt faktors, kas jāņem vērā, nosakot, vai šis nosaukums ir kļuvis par sugas vārdu Pamatregulas 3. panta 1. punkta izpratnē.</TXT></NP><?PAGE NO="I-9208"?><NP><NO.P>80</NO.P><TXT>Turklāt Komisija pieļauj, ka <QUOT.START ID="QS0113" REF.END="QE0113" CODE="201C"/>Feta<QUOT.END ID="QE0113" REF.START="QS0113" CODE="201D"/> sieru ražo ne tikai Grieķijas Republikā, bet arī noteiktās citās dalībvalstīs, tas ir — Dānijas Karalistē, Vācijas Federatīvajā Republikā un Francijas Republikā. Atbilstoši Apstrīdētās regulas trīspadsmitajam līdz septiņpadsmitajam apsvērumam Grieķijas Republika ražo aptuveni <FT TYPE="NUMBER">115000</FT> tonnas gadā. 1998. gadā aptuveni <FT TYPE="NUMBER">27640</FT> tonnas tika saražotas Dānijā. No 1988. līdz 1998. gadam Francijas ražošanas apjoms svārstījās no 7960 līdz <FT TYPE="NUMBER">19964</FT> tonnām. Kas attiecas uz Vācijas ražošanu, kopš 1985. gada tās apjoms svārstījās no <FT TYPE="NUMBER">19757</FT> līdz <FT TYPE="NUMBER">39201</FT> tonnām.</TXT></NP><NP><NO.P>81</NO.P><TXT>No šiem pašiem apsvērumiem izriet, ka 1972. gadā <QUOT.START ID="QS0114" REF.END="QE0114" CODE="201C"/>Feta<QUOT.END ID="QE0114" REF.START="QS0114" CODE="201D"/> ražošana tika uzsākta Vācijā, 1931. gadā — Francijā un 1930. gados — Dānijā.</TXT></NP><NP><NO.P>82</NO.P><TXT>Turklāt ir noteikts, ka jebkurā gadījumā līdz 1988. gadam šādā veidā saražotu sieru varēja pārdot pilnīgi likumīgi, tai skaitā arī Grieķijā.</TXT></NP><NP><NO.P>83</NO.P><TXT>Lai gan šī ražošana ir bijusi samērā svarīga un tās ilgums — būtisks, ir jāuzsver, kā to dara Zinātniskā komiteja atzinuma secinājumu pirmajā ievilkumā, ka <QUOT.START ID="QS0115" REF.END="QE0115" CODE="201C"/>Feta<QUOT.END ID="QE0115" REF.START="QS0115" CODE="201D"/> ražošana vēl arvien ir koncentrēta Grieķijā.</TXT></NP><NP><NO.P>84</NO.P><TXT>Turklāt fakts, ka produktu likumīgi ražo ne tikai Grieķijas Republikā, bet arī citās dalībvalstīs, ir tikai viens no tiem, kas jāņem vērā saskaņā ar Pamatregulas 3. panta 1. punktu.</TXT></NP><?PAGE NO="I-9209"?><NP><NO.P>85</NO.P><TXT>Kas attiecas uz <QUOT.START ID="QS0116" REF.END="QE0116" CODE="201C"/>Feta<QUOT.END ID="QE0116" REF.START="QS0116" CODE="201D"/> patēriņu dažādās dalībvalstīs attiecībā pret tā ražošanu, ir svarīgi atzīmēt — no Apstrīdētās regulas deviņpadsmitā apsvēruma izriet, ka vairāk nekā 85 % no <QUOT.START ID="QS0117" REF.END="QE0117" CODE="201C"/>Feta<QUOT.END ID="QE0117" REF.START="QS0117" CODE="201D"/> siera patēriņa, to rēķinot vienam cilvēkam gadā, attiecas uz Grieķiju. Kā atzīmē Zinātniskā komiteja, <QUOT.START ID="QS0118" REF.END="QE0118" CODE="201C"/>Feta<QUOT.END ID="QE0118" REF.START="QS0118" CODE="201D"/> patēriņš tādējādi ir koncentrēts šajā dalībvalstī.</TXT></NP><NP><NO.P>86</NO.P><TXT>Tiesai iesniegtā informācija liecina — vairums Grieķijas patērētāju uzskata, ka nosaukums <QUOT.START ID="QS0119" REF.END="QE0119" CODE="201C"/>Feta<QUOT.END ID="QE0119" REF.START="QS0119" CODE="201D"/> ir ģeogrāfisks apzīmējums, nevis sugas vārds. Rodas viedoklis, ka Dānijā turpretim patērētāju vairākums uzsver šī nosaukuma sugas vārda nozīmi. Attiecībā uz citām dalībvalstīm Tiesas rīcībā nav galīgu datu.</TXT></NP><NP><NO.P>87</NO.P><TXT>Tiesai iesniegtie pierādījumi pierāda arī to, ka citās dalībvalstīs, izņemot Grieķiju, <QUOT.START ID="QS0120" REF.END="QE0120" CODE="201C"/>Feta<QUOT.END ID="QE0120" REF.START="QS0120" CODE="201D"/> sieru pārdod ar etiķetēm, kuras norāda uz Grieķijas kultūru un tradīcijām. No tā var pamatoti secināt, ka šajās dalībvalstīs patērētāji uztver <QUOT.START ID="QS0121" REF.END="QE0121" CODE="201C"/>Feta<QUOT.END ID="QE0121" REF.START="QS0121" CODE="201D"/> kā ar Grieķijas Republiku saistītu sieru pat tad, ja patiesībā tas ir ražots citā dalībvalstī.</TXT></NP><NP><NO.P>88</NO.P><TXT>Šie dažādie pierādījumi attiecībā uz <QUOT.START ID="QS0122" REF.END="QE0122" CODE="201C"/>Feta<QUOT.END ID="QE0122" REF.START="QS0122" CODE="201D"/> siera patēriņu dalībvalstīs norāda uz to, ka nosaukumam <QUOT.START ID="QS0123" REF.END="QE0123" CODE="201C"/>Feta<QUOT.END ID="QE0123" REF.START="QS0123" CODE="201D"/> nav sugas vārda rakstura.</TXT></NP><NP><NO.P>89</NO.P><TXT>Attiecībā uz Vācijas valdības argumentu, kas attiecas uz Apstrīdētās regulas divdesmitā apsvēruma otro teikumu, no šī sprieduma 87. punkta izriet — attiecībā nevis uz Grieķijas, bet citu dalībvalstu patērētājiem var, nepieļaujot kļūdu,<?PAGE NO="I-9210"?> apstiprināt, ka <QUOT.START ID="QS0124" REF.END="QE0124" CODE="201C"/>[..] saikni starp nosaukumu <QUOT.START ID="QS0125" REF.END="QE0125" CODE="201C"/>Feta<QUOT.END ID="QE0125" REF.START="QS0125" CODE="201D"/> un Grieķiju ar nolūku iesaka un cenšas veidot kā daļu no pārdošanas stratēģijas, tādējādi raksturojot oriģinālā produkta reputāciju, kā rezultātā patiešām var apmulsināt patērētājus<QUOT.END ID="QE0124" REF.START="QS0124" CODE="201D"/>.</TXT></NP><NP><NO.P>90</NO.P><TXT>Tādējādi Vācijas valdības norādītais pretējais arguments nav pamatots.</TXT></NP><NP><NO.P>91</NO.P><TXT>Attiecībā uz valsts tiesību aktiem ir jāņem vērā, ka saskaņā ar Apstrīdētās regulas astoņpadsmito un trīsdesmit pirmo apsvērumu Dānijas Karaliste un Grieķijas Republika šobrīd ir vienīgās dalībvalstis, kurām attiecībā uz <QUOT.START ID="QS0126" REF.END="QE0126" CODE="201C"/>Feta<QUOT.END ID="QE0126" REF.START="QS0126" CODE="201D"/> sieru ir specifisks regulējums.</TXT></NP><NP><NO.P>92</NO.P><TXT>Kas attiecas uz Dānijas regulējumu, tad tajā ir norādīts nevis <QUOT.START ID="QS0127" REF.END="QE0127" CODE="201C"/>Feta<QUOT.END ID="QE0127" REF.START="QS0127" CODE="201D"/> siers, bet <QUOT.START ID="QS0128" REF.END="QE0128" CODE="201C"/>Dānijas <HT TYPE="ITALIC">feta<QUOT.END ID="QE0128" REF.START="QS0128" CODE="201D"/>,</HT> kas norāda uz to, ka Dānijā nosaukums <QUOT.START ID="QS0129" REF.END="QE0129" CODE="201C"/>Feta<QUOT.END ID="QE0129" REF.START="QS0129" CODE="201D"/>, kas neapraksta citas īpašības, ir saglabājis savu saistību ar Grieķiju.</TXT></NP><NP><NO.P>93</NO.P><TXT>Turklāt, kā Tiesa ir konstatējusi iepriekš minētā sprieduma lietā Dānija u.c./Komisija 27. punktā, nosaukumu <QUOT.START ID="QS0130" REF.END="QE0130" CODE="201C"/>Feta<QUOT.END ID="QE0130" REF.START="QS0130" CODE="201D"/> aizsargā <DATE ISO="19720620">1972. gada 20. jūnijā</DATE> starp Austrijas Republiku un Grieķijas Karalisti noslēgtā konvencija, piemērojot <DATE ISO="19700605">1970. gada 5. jūnijā</DATE> starp šīm valstīm noslēgto Vienošanos par lauksaimniecības produktu, amatnieku un industriālo ražojumu izcelsmes norāžu, cilmes vietu nosaukumu un apzīmējumu aizsardzību (<HT TYPE="ITALIC">BGBl.</HT> 378/1972 un 379/1972). Kopš tā laika šī nosaukuma izmantošana Austrijas teritorijā ir pieļaujama vienīgi attiecībā uz Grieķijas precēm.</TXT></NP><?PAGE NO="I-9211"?><NP><NO.P>94</NO.P><TXT>No minētā izriet, ka attiecīgo valstu tiesību aktiem kopumā ir tendence norādīt uz to, ka nosaukums <QUOT.START ID="QS0131" REF.END="QE0131" CODE="201C"/>Feta<QUOT.END ID="QE0131" REF.START="QS0131" CODE="201D"/> nav sugas vārds.</TXT></NP><NP><NO.P>95</NO.P><TXT>Kas attiecas uz Kopienu regulējumu, tad nosaukums <QUOT.START ID="QS0132" REF.END="QE0132" CODE="201C"/>Feta<QUOT.END ID="QE0132" REF.START="QS0132" CODE="201D"/>, neprecizējot izcelsmes dalībvalsti, bez šaubām ir izmantots Kopienu muitas tarifu nomenklatūrā un Kopienu regulējumā par eksporta kompensācijām.</TXT></NP><NP><NO.P>96</NO.P><TXT>Tomēr minētais regulējums un muitas nomenklatūra attiecas uz muitas jomu, un to mērķis nav regulēt industriālā īpašuma tiesības. Tādējādi tās noteikumi šajā kontekstā nav noteicoši.</TXT></NP><NP><NO.P>97</NO.P><TXT>Attiecībā uz agrākajiem Komisijas vērtējumiem ir noteikts, ka <DATE ISO="19850621">1985. gada 21. jūnijā</DATE> šī institūcija šādi atbildēja uz Eiropas deputāta rakstveida jautājumu Nr. 13/85: <QUOT.START ID="QS0133" REF.END="QE0133" CODE="201C"/>[..] <QUOT.START ID="QS0134" REF.END="QE0134" CODE="201C"/>Feta<QUOT.END ID="QE0134" REF.START="QS0134" CODE="201D"/> siers ir siera veids, nevis cilmes vietas nosaukums<QUOT.END ID="QE0133" REF.START="QS0133" CODE="201D"/> (<REF.DOC.OJ COLL="C" NO.OJ="248" DATE.PUB="19850930" PAGE.FIRST="13">OV C 248, 30.09.1985., 13. 1pp.</REF.DOC.OJ>).</TXT></NP><NP><NO.P>98</NO.P><TXT>Šajā sakarā tomēr ir jāapstiprina, ka Kopienu cilmes vietu nosaukumu un ģeogrāfisko izcelsmes norāžu aizsardzība, ko pirmo reizi ieviesa Pamatregula, šajā laikā vēl nepastāvēja. Uz šīs atbildes datumu nosaukumu <QUOT.START ID="QS0135" REF.END="QE0135" CODE="201C"/>Feta<QUOT.END ID="QE0135" REF.START="QS0135" CODE="201D"/> Grieķijā aizsargāja tikai ar tradicionālām paražām.</TXT></NP><NP><NO.P>99</NO.P><TXT>No visa iepriekš minētā izriet, ka vairāki svarīgi pierādījumi, kuri attiecas uz lietu, liecina — šis termins nav kļuvis par sugas vārdu.</TXT></NP><?PAGE NO="I-9212"?><NP><NO.P>100</NO.P><TXT>Ņemot vērā šos pierādījumus ir jāsecina — Apstrīdētajā regulā Komisija varēja likumīgi nolemt, ka termins <QUOT.START ID="QS0136" REF.END="QE0136" CODE="201C"/>Feta<QUOT.END ID="QE0136" REF.START="QS0136" CODE="201D"/> nav kļuvis par sugas vārdu Pamatregulas 3. panta izpratnē.</TXT></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><P>Par pamatojumu</P></TI></TITLE><NP><NO.P>101</NO.P><TXT>Visbeidzot, attiecībā uz argumentu, saskaņā ar kuru Apstrīdētās regulas pamatojums nav pietiekams saistībā ar konstatējumu, ka nosaukums <QUOT.START ID="QS0137" REF.END="QE0137" CODE="201C"/>Feta<QUOT.END ID="QE0137" REF.START="QS0137" CODE="201D"/> nav sugas vārds, ir jāpārbauda, no vienas puses, Zinātniskās komitejas atzinuma apjoms un, no otras puses, tas, cik sniegtais pamatojums ir detalizēts.</TXT></NP><NP><NO.P>102</NO.P><TXT>Minētās regulas vienpadsmitajā līdz divdesmit pirmajā, kā arī trīsdesmit trešajā apsvērumā Komisija pati analizē nosaukuma <QUOT.START ID="QS0138" REF.END="QE0138" CODE="201C"/>Feta<QUOT.END ID="QE0138" REF.START="QS0138" CODE="201D"/> kā sugas vārda jautājumu. Vienīgi divdesmit otrajā līdz trīsdesmit otrajā apsvērumā Komisija ņem vērā Zinātniskās komitejas viedokli. Tādējādi būtu neprecīzi apgalvot, ka minētajā regulā norādītais pamatojums attiecībā uz nosaukuma <QUOT.START ID="QS0139" REF.END="QE0139" CODE="201C"/>Feta<QUOT.END ID="QE0139" REF.START="QS0139" CODE="201D"/> kā sugas vārda jautājumu balstās vienīgi uz šī atzinuma informācijas izmantošanu.</TXT></NP><NP><NO.P>103</NO.P><TXT>No Lēmuma 93/53 izriet, ka Zinātnisko komiteju izveidoja Komisija un ka tās dalībnieki ir Komisijas iecelti. Šīs komitejas sēdes notika, balstoties uz minētās iestādes pārstāvja aicinājumu, un tās apspriedes attiecas uz jautājumiem, par kuriem Komisija lūgusi sniegt atzinumu.</TXT></NP><NP><NO.P>104</NO.P><TXT>Atbilstoši šiem noteikumiem Komisijai, kā tā ir izdarījusi šajā lietā, bija ļauts uzdot jautājumus cilmes vietu nosaukumu jomā izskatīšanai ieceltajiem šīs komitejas ekspertiem pēc saviem ieskatiem, lai tie palīdzētu noskaidrot problēmu. Tāpat Komisijas kompetencē bija izlemt, kādā mērā tā seko minētās komitejas sniegtajam atzinumam.</TXT></NP><?PAGE NO="I-9213"?><NP><NO.P>105</NO.P><TXT>No Apstrīdētās regulas trīsdesmit trešā apsvēruma izriet, ka šajā lietā šīs komitejas izklāstītos norādījumus Komisija ir pieņēmusi kā savus. Šī pieeja atbilst gan Lēmuma 95/93 noteikumiem, gan arī EKL 253. pantam.</TXT></NP><NP><NO.P>106</NO.P><TXT>Kas attiecas uz Apstrīdētajā regulā sakarā ar termina <QUOT.START ID="QS0140" REF.END="QE0140" CODE="201C"/>Feta<QUOT.END ID="QE0140" REF.START="QS0140" CODE="201D"/> sugas vārda raksturu sniegtā pamatojuma pakāpi, tad, saskaņā ar pastāvīgo judikatūru, EKL 253. pantā norādītajam pamatojumam ir jāatbilst attiecīgā akta būtībai un skaidri un viennozīmīgi jāparāda iestādes, kura ir akta autors, argumentācija, lai ieinteresētas personas būtu informētas par pieņemto pasākumu motivāciju un kompetentā tiesa varētu veikt savu kontroli (skat. <DATE ISO="20020207">2002. gada 7. februāra</DATE> spriedumu lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-328/00" YEAR="2002" PAGE.ECR="I-1461">C-328/00 <HT TYPE="ITALIC">Weber, Recueil,</HT> I-1461.lpp., 42. punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra). Tomēr šāda akta autoram nav jāizsaka viedoklis par acīmredzami otršķirīgiem apstākļiem vai jāatspēko potenciālie iebildumi (šajā sakarā skat. <DATE ISO="19980402">1998. gada 2. aprīļa</DATE> spriedumu lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-367/95 P" YEAR="1998" PAGE.ECR="I-1719">C-367/95 P Komisija/Shirava/un <HT TYPE="ITALIC">Brink's France, Recueil,</HT> I-1719. 1pp., 64. punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP><NP><NO.P>107</NO.P><TXT>Apstrīdētās regulas vienpadsmitajā līdz trīsdesmit trešajā apsvērumā Komisija ir skaidri norādījusi būtiskus pierādījumus, kuru rezultātā tā ir nonākusi pie secinājuma, ka nosaukums <QUOT.START ID="QS0141" REF.END="QE0141" CODE="201C"/>Feta<QUOT.END ID="QE0141" REF.START="QS0141" CODE="201D"/> nav sugas vārds Pamatregulas 3. panta izpratnē. Šī motivācija ir pietiekams pamatojums EKL 253. panta vajadzībām.</TXT></NP><NP><NO.P>108</NO.P><TXT>No minētā izriet, ka arguments, saskaņā ar kuru Apstrīdētās regulas pamatojums attiecībā uz konstatējumu, ka <QUOT.START ID="QS0142" REF.END="QE0142" CODE="201C"/>Feta<QUOT.END ID="QE0142" REF.START="QS0142" CODE="201D"/> nosaukums nav sugas vārds, nav pietiekams, ir nepamatots.</TXT></NP><NP><NO.P>109</NO.P><TXT>No tā izriet, ka pamats attiecībā uz Pamatregulas 3. panta 1. punkta un EKL 253. panta pārkāpumu ir jānoraida kā nepamatots.</TXT></NP><?PAGE NO="I-9214"?><NP><NO.P>110</NO.P><TXT>Ņemot vērā visu iepriekš minēto apsvērumu kopumu, šī prasība ir jānoraida.</TXT></NP></GR.SEQ></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P>Par tiesāšanās izdevumiem</P></TI></TITLE><NP><NO.P>111</NO.P><TXT>Atbilstoši Reglamenta 69. panta 2. punktam, lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tā kā Komisija ir prasījusi piespriest Vācijas Federatīvajai Republikai un Dānijas Karalistei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus un tā kā šīm dalībvalstīm spriedums ir nelabvēlīgs, tad jāpiespriež Vācijas Federatīvajai Republikai un Dānijas Karalistei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. Saskaņā ar Reglamenta 69. panta 4. punktu Grieķijas Republika, Francijas Republika un Apvienotā Karaliste sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.</TXT></NP></GR.SEQ></GR.SEQ><JURISDICTION><INTRO><P>Ar šādu pamatojumu Tiesa (virspalāta) nospriež:</P></INTRO><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P>1)</NO.P><TXT>prasības noraidīt;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>2)</NO.P><TXT>Vācijas Federatīvā Republika atlīdzina tiesāšanās izdevumus, kas izriet no lietas C-465/02, un Dānijas Karaliste atlīdzina tiesāšanās izdevumus, kas izriet no lietas C-466/02;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>3)</NO.P><TXT>Grieķijas Republika, Francijas Republika un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.</TXT></NP></ITEM></LIST></JURISDICTION></CONTENTS.JUDGMENT><SIGNATURE.CASE><P>[Paraksti]</P></SIGNATURE.CASE></JUDGMENT>