Briselē, 16.4.2025

COM(2025) 171 final

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI UN REVĪZIJAS PALĀTAI

Patērētāju, veselības, lauksaimniecības un pārtikas izpildaģentūras, Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūras, Mazo un vidējo uzņēmumu izpildaģentūras, Eiropas Pētniecības padomes izpildaģentūras, Inovācijas un tīklu izpildaģentūras un Pētniecības izpildaģentūras novērtējums

{SWD(2025) 87 final} - {SWD(2025) 88 final} - {SWD(2025) 89 final} - {SWD(2025) 90 final} - {SWD(2025) 91 final} - {SWD(2025) 92 final}


Glosārijs

Termins vai akronīms

Nozīme vai definīcija

Aģentūras

Izpildaģentūras

CBA

Izmaksu un ieguvumu analīze

Chafea

Patērētāju, veselības, lauksaimniecības un pārtikas izpildaģentūra

CINEA

Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūra

Komisija

Eiropas Komisija

EACEA

Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūra

EASME

Mazo un vidējo uzņēmumu izpildaģentūra

Eismea

Eiropas Inovācijas padomes un MVU izpildaģentūra

ERCEA

Eiropas Pētniecības padomes izpildaģentūra

ES

Eiropas Savienība

HaDEA

Eiropas Veselības un digitālā izpildaģentūra

CR

Cilvēkresursi

INEA

Inovācijas un tīklu izpildaģentūra

IT

Informācijas tehnoloģijas

REA

Pētniecības izpildaģentūra

ĪFP

Īpašs finanšu pārskats

LESD

Līgums par Eiropas Savienības darbību



1.IEVADS

Lai sasniegtu savus mērķus, Eiropas Savienība, izmantojot dažādas finansēšanas programmas, atbalsta daudzveidīgas politikas jomas. Šīs programmas nodrošina dotācijas un citu veidu finansējumu dalībvalstīm, uzņēmumiem, pētniekiem, nevalstiskajām organizācijām u. c.

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 317. pantu Komisija ir atbildīga par budžeta izpildi. Saskaņā ar Finanšu regulas 1 62. pantu Komisija nodrošina budžeta izpildi dažādos veidos – tieši, dalītajā pārvaldībā kopā ar dalībvalstīm vai netieši, uzticot budžeta izpildes uzdevumus trešām personām (piemēram, trešām valstīm, dalībvalstu organizācijām, starptautiskām organizācijām, publiskā un privātā sektora partnerības struktūrām).

Pēc Regulas (EK) Nr. 58/2003 2 pieņemšanas Komisija nolēma, ka būtu efektīvāk un lietderīgāk dažu tieši pārvaldītu programmu noteiktu īstenošanas uzdevumu pārvaldību deleģēt tās izpildaģentūrām. Laika gaitā Komisija šīm aģentūrām deleģēja arvien vairāk ES finansēšanas programmu. Tas ir ļāvis Komisijai pievērsties saviem institucionālajiem pamatuzdevumiem.

Izpildaģentūras ir Savienības struktūras ar juridiskas personas statusu, kas īsteno ES finansēšanas programmas, pārvalda dažus vai visus projektu īstenošanas posmus, veic šim nolūkam nepieciešamās pārbaudes un nodrošina attiecīgā budžeta izpildi. Izpildaģentūras ir neatkarīgas struktūras, kuras uzrauga Komisija. 

Tomēr ārpakalpojumu piesaistei pārvaldības uzdevumu veikšanai, uzticot tos izpildaģentūrām, jāpaliek atbilstošai iestāžu sistēmas ierobežojumiem, kā noteikts LESD. Tas nozīmē, ka nevar nodot ārpakalpojumā tādu uzdevumu veikšanu, kuri saskaņā ar LESD uzticēti iestādēm un kuru izpildei ir nepieciešama rīcības brīvība politisko lēmumu pārvēršanai rīcībā. Turklāt attiecībā uz ārpakalpojumu piesaisti būtu jāveic izmaksu un ieguvumu analīze.

Katras izpildaģentūras darbība tiek izvērtēta reizi trijos gados, lai novērtētu, vai tās darbība ir sekmīga un vai ir sasniegti ex ante izmaksu un ieguvumu analīzē paredzētie rezultāti 3 . Šajā ziņojumā ir aplūkoti novērtējumi par sešām izpildaģentūrām, kurām Komisija ir uzticējusi programmu īstenošanu saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam, un tās ir: 

·Patērētāju, veselības, lauksaimniecības un pārtikas izpildaģentūra (Chafea) 4 ;

·Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūra (EACEA) 5 ;

·Mazo un vidējo uzņēmumu izpildaģentūra (EASME) 6 ;

·Eiropas Pētniecības padomes izpildaģentūra (ERCEA) 7 ;

·Inovācijas un tīklu izpildaģentūra (INEA) 8 ;

·Pētniecības izpildaģentūra (REA) 9 .

Katras aģentūras konkrētais novērtēšanas periods atšķiras, jo tās ir izveidotas dažādos datumos. Chafea, INEA un EASME individuālie novērtējumi aptver laikposmu no 2017. līdz 2021. gadam, savukārt EACEA, ERCEA un REA novērtējumi attiecas uz laikposmu no 2018. līdz 2021. gadam. 

Novērtējumos tika vērtēts, vai katra aģentūra ir efektīvi un lietderīgi pildījusi savus uzdevumus un vai to portfeļu pārvaldībā tika konstatēta pārklāšanās, trūkumi vai neatbilstības. Veicot novērtējumu, tika arī pārbaudīts, vai bija skaidri nodalīti aģentūru un par tām atbildīgo ģenerāldirektorātu vai citu izpildaģentūru uzdevumi.

Novērtējumi ietvēra retrospektīvu izmaksu un ieguvumu analīzi, kurā faktiskie darbības rezultāti trīs gadu novērtēšanas periodā salīdzināti ar gaidāmajiem rezultātiem saskaņā ar ex ante izmaksu un ieguvumu analīzi 10 . Visu novērtējumu pamatā bija ārēji pētījumi 11 , kas veikti, izmantojot vienādu metodoloģiju un piemērojot Komisijas izstrādātos labāka likumdošanas procesa principus 12 .

Covid-19 pandēmija ietekmēja visu izpildaģentūru darbību to pilnvaru termiņa beigās. Lai gan izpildaģentūras pandēmijas pārvarēšanā ievēroja Komisijas pamatnostādnes, bija jāveic to darbības pielāgojumi gan ikdienas darba organizēšanā (piemēram, procesu digitalizācija, darbs no mājām un attālinātā sadarbība), gan arī projektu pārvaldībā (piemēram, projektu pagarināšana vai apturēšana, kuru dēļ bija jāveic izmaiņas un jāpārplāno pārbaudes un maksājumi). Tas bija izšķirošs laiks arī nākamās daudzgadu finanšu shēmas sagatavošanā.

Kopumā daudzas uzlabojamās jomas, kas ierosinātas novērtējumu pamatā esošajos pētījumos, jau tiek risinātas kopš pandēmijas, un tika ierosināts jauns deleģēto programmu sadalījums starp aģentūrām, lai nodrošinātu labāku saskaņotību un veicinātu sinerģiju un efektivitāti.

Sākot ar 2021. gada 1. aprīli, atbilstīgi daudzgadu finanšu shēmai 2021.–2027. gadam tika izveidotas jaunas aģentūras, kas ir INEA, EACEA, EASME, REA un ERCEA pēcteces. Vienlaikus tika likvidēta Chafea un izveidota jauna aģentūra – Eiropas Veselības un digitālā izpildaģentūra (HaDEA).

Sešu izpildaģentūru novērtējums deva iespēju veikt salīdzinošu analīzi, pamatojoties uz kvalitatīvu un kvantitatīvu rādītāju kopumu, kā sīkāk izklāstīts turpmāk.

 

2.VISPĀRĒJIE DARBĪBAS REZULTĀTI

Kopumā visas aģentūras efektīvi īstenoja tām deleģētās programmas un sasniedza labus rezultātus attiecībā uz lielāko daļu galveno snieguma rādītāju, vienlaikus nodrošinot arvien lielāka darbības budžeta izpildi. Aģentūras panāca augstāku efektivitāti, un tā tika nodrošināta, veicot dažādas darbības – no iekšējiem pasākumiem (reorganizācija, procesu un procedūru vienkāršošana) līdz lielākā mērā korporatīviem un transversāliem pasākumiem, piemēram, visu REA programmu validēšanas pakalpojumu konsolidācijai un vienkāršotu noteikumu un procedūru ieviešanai programmai “Apvārsnis 2020” 13 . Aģentūru efektivitāti uzlaboja arī vietējo un korporatīvo IT rīku pastāvīga uzlabošana.

Aģentūru darbības budžeta palielinājums analizētajā periodā ir redzams turpmāk. Laikposmā no 2017. līdz 2021. gadam visvairāk palielinājās INEA budžets (62 %) un Chafea budžets (42 %), savukārt mazākais budžeta pieaugums bija EASME (17 %).

Darbības budžets (miljoni EUR) aģentūru veikto maksājumu izteiksmē 2017.–2020. gadā

Avots: pētījums, kas ir reizi trīs gados veikto izpildaģentūru novērtējumu pamatā.

Izpildaģentūru rezultātu rādītāji attiecas uz finanšu pārvaldību, jo īpaši uz priekšlikumu savlaicīgu novērtēšanu un dotāciju pabeigšanu (laiks līdz informēšanai, laiks līdz dotācijas piešķiršanai un savlaicīga maksājumu veikšana). Aģentūras sasniedza lielāko daļu rādītāju, kas saistīti ar dotāciju pārvaldību un finanšu pārvaldību, taču tika konstatētas arī dažas novirzes, kas sīkāk aprakstītas šim ziņojumam pievienotajos Komisijas dienestu darba dokumentos.

Covid-19 pandēmija radīja papildu izaicinājumus projektu pārvaldībā, un aģentūras parādīja, ka spēj elastīgi reaģēt, pastāvīgi veicot uzraudzību, pielāgojot savas procedūras un īstenojot jaunus finansēšanas pasākumus 14 , lai reaģētu uz pandēmijas radītajām vajadzībām.

Šādos apstākļos dažām aģentūrām pat izdevās uzlabot savu sniegumu vairākās konkrētās jomās. Piemēram, REA un INEA palielināja tādu maksājumu daļu, kas tika veikti līgumā noteiktajā termiņā, savukārt ERCEA vienkāršoja procedūru dotāciju izmaiņu veikšanai.

Pandēmijas uzliesmojuma dēļ bija vērojama arī neliela kavēšanās deleģēto darbību īstenošanā. REA gadījumā tādu dotāciju īpatsvars, kuru piešķiršanas process tika pabeigts noteiktajā dotācijas piešķiršanas termiņā, 2020. gadā samazinājās par diviem procentpunktiem līdz 98 %, jo pieteikumu iesniedzēji saviem konsorcijiem lūdza papildu laiku nepieciešamo administratīvo pienākumu izpildei pirms dotācijas nolīguma parakstīšanas. EASME gadījumā daži šādas kavēšanās piemēri bija projektu īstenošanas termiņu pagarināšana vai mērķuzdevumu pielāgošana, kad ar pandēmiju saistīto ierobežojumu dēļ īstenošana nebija iespējama. Tika pievienoti citi pasākumi, kas ietekmēja darba slodzi, piemēram, Eiropas Inovācijas padomes (EIP) Eiropas hakatons ar Covid-19 saistīto izaicinājumu risināšanai vai Eiropas Biznesa atbalsta tīkla ieviesto konsultāciju pakalpojumu piegādes ķēde. EACEA gadījumā pandēmijas izraisīta kavēšanās ir saistīta ar programmu raksturu (jauniešu studijas ārvalstīs vai kultūras/audiovizuālie projekti).

Finansējuma uz vienu pamatdarbībā iesaistītu darbinieku ziņā INEA ir sasniegusi augstāko rādītāju salīdzinājumā ar citām aģentūrām. Iemesls bija tāds, ka INEA vidēji bija lielākas dotācijas no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) 15 . Aģentūras, kas īsteno pētniecības programmas, sasniedza labākus rezultātus nekā EACEA un Chafea. EACEA gadījumā tas bija saistīts ar to, ka tās programmu portfelis ir sarežģīts un daudzveidīgs, pieteikuma iesniedzēji un saņēmēji ir ļoti dažādi, ir liels pieteikumu un dotāciju skaits, kā arī dotāciju vidējais apmērs ir neliels. Chafea gadījumā tas bija saistīts ar to, ka aģentūra ir neliela, tās programmu portfelis ir daudzveidīgs, kā arī trūkst papildinošu darbību un sinerģijas.

Aģentūru finansējums uz vienu pamatdarbībā iesaistītu darbinieku (pilnslodzes ekvivalents) saistībās (miljoni EUR), 2018.–2020. gads

Avots: pētījums, kas ir reizi trīs gados veikto izpildaģentūru novērtējumu pamatā.

Aģentūru sniegto pakalpojumu vispārējo kvalitāti pozitīvi novērtēja saņēmēji (86–94 %) 16 un eksperti (92–99 %), taču noraidīto pieteikumu iesniedzēju apmierinātība bija zemāka (55–79 %), – sk. turpmāk. 

Noraidīto pieteikumu iesniedzēju un saņēmēju apmierinātības līmenis visās aģentūrās

■■■■■■ Noraidīto pieteikumu iesniedzēju apmierinātības līmenis

■■■■■■·Saņēmēju apmierinātības līmenis

■■■■■■ Noraidīto pieteikumu iesniedzēju un saņēmēju apmierinātības līmenis

■■■■■■ Noraidīto pieteikumu iesniedzēju un saņēmēju kopējās apmierinātības vidējā vērtība izpildaģentūrās

Avots: pētījums, kas ir reizi trīs gados veikto izpildaģentūru novērtējumu pamatā.

Attiecībā uz darījumu likumību un pareizību Komisija nosaka pētniecības pamatprogrammas un iekšējās kontroles stratēģijas un atbild par revidējamo dalībnieku atlasi, kā arī par veicamo ex post revīziju intensitātes noteikšanu. Lielākajā daļā deleģēto programmu atlikušo kļūdu īpatsvars bija mazāks par robežvērtību. Tomēr dažas aģentūras uzrādīja kļūdu īpatsvaru, kas bija lielāks par robežvērtību, noteiktām programmu daļām, piemēram, REA attiecībā uz kosmosu, drošību un MVU darbībām Septītajā pamatprogrammā 17 , taču to lielā mērā var saistīt ar šīs shēmas sarežģītību.

EASME gadījumā atlikušo kļūdu īpatsvara robežvērtība tika sistemātiski pārsniegta attiecībā uz CIP-IEE II un CIP-Eco-Inovation 18 , kā arī attiecībā uz COSME 19 2018. un 2020. gadā. Taču tika veikti seku mazināšanas pasākumi, piemēram, labāk informējot saņēmējus un uzlabojot ex ante kontroles mehānismus.

INEA atlikušo kļūdu īpatsvars 2019. un 2020. gadā pārsniedza EISI telekomunikāciju sadaļai iepriekš noteiktos mērķrādītājus, jo dalībnieku vidū bija liels skaits NVO un MVU, personāla izmaksas veidoja lielu procentuālo daļu no deklarētajām izmaksām, kā arī ierobežotā mērā tika izmantoti apliecinājumi par finanšu pārskatiem.

Chafea 2019. gadā bija augsts atlikušo kļūdu īpatsvars sabiedrības veselības programmas 20 īstenošanā, jo vienas ex post revīzijas rezultātā bija jāatgūst liela summa (aptuveni 75 000 EUR un vairāk nekā 50 % no ES ieguldījuma), kas tika iekļauta izlasē. ERCEA un EACEA novērtēšanas periodā nebija augsts atlikušo kļūtu īpatsvars, un tas nepārsniedza robežvērtību.

Visas aģentūras izveidoja un pastāvīgi atjaunināja savus iekšējās kontroles procesus, lai nodrošinātu visu ar pakārtoto darījumu likumību un pareizību saistīto risku pienācīgu pārvaldību. INEA pieņēma visaptverošu kontroles stratēģiju ar daudziem kontroles un ziņošanas mehānismiem. Tā nodrošināja iespēju cieši uzraudzīt progresu virzībā uz mērķiem un savlaicīgi un efektīvi novērst un mazināt iespējamos riskus tās darbībām. Arī REA un ERCEA uzlaboja savu darbību un veica korektīvus pasākumus, lai ņemtu vērā apsvērumus vai ieteikumus, kas sniegti Eiropas Revīzijas palātas gada pārskatos un visos citos revīzijas ziņojumos. 

EACEA uzsāka savas iekšējās kontroles sistēmas padziļinātu pārskatīšanu un visā novērtēšanas periodā veica atbilstīgus uzlabojumus, lai izpildītu saņemtos revidentu ieteikumus. Šai sakarā EACEA īstenoja arī “EACEA pārveides projektu” un panāca iekšējo sinerģiju, centralizējot noteiktus programmu darbības procesus un procedūras horizontālā atbalsta vienībās. Tas deva iespēju veikt būtiskus iekšējās mobilitātes pasākumus, lai atbalstītu karjeras attīstību un personāla kompetenču optimālu izmantošanu. Līdz novērtēšanas perioda beigām EACEA parādīja, ka tai ir efektīva un uzticama iekšējās kontroles sistēma, kas atbilst pareizas finanšu pārvaldības principiem.

EASME pienācīgi risināja visus novērtēšanas periodā apzinātos jautājumus, piemēram, atjaunināja savu politiku attiecībā uz sensitīviem amatiem 21 un ziņoja par šo jautājumu turpmākajos gada darbības pārskatos 22 .

Chafea sistemātiski pārbaudīja pieejamos kontroles rezultātus un rādītājus, kā arī pievērsās apsvērumiem un revīzijas ieteikumiem. Novērtēšanas periodā tā pastāvīgi uzlaboja savu finanšu pārvaldību, attiecībā uz darījumiem izmantojot konsolidētu daudzgadu kontroles stratēģiju, pārskatot finanšu plūsmas, racionalizējot kontroles pasākumus un darbplūsmas, kā arī izstrādājot un īstenojot savu krāpšanas apkarošanas stratēģiju.

Visā novērtēšanas periodā kopējais aizpildīto amata vietu skaits palielinājās visās aģentūrās (izņemot EACEA). Lielākais darbinieku skaita pieaugums tika konstatēts Chafea (no 61 darbinieka 2017. gadā līdz 77 darbiniekiem 2020. gadā jeb 26 %) un INEA (no 249 darbiniekiem 2017. gadā līdz 312 darbiniekiem 2020. gadā jeb 25 %). Lielākā daļa aģentūru darbinieku bija norīkoti īstenot programmas un tikai neliela daļa veica atbalsta funkcijas.

Amata vietu skaits (faktiski aizpildītās) visās aģentūrās 2017.–2020. gadā

 2017. g. 2018. g. 2019. g. 2020. g. ---Vidējais darbinieku skaits visās izpildaģentūrās, 2020. g.

Avots: pētījums, kas ir reizi trīs gados veikto izpildaģentūru novērtējumu pamatā.

Novērtēšanas periodā visu aģentūru administratīvais budžets palielinājās atbilstīgi darbības budžeta pieaugumam. Lielākais pieaugums bija vērojams Chafea (34 %) 23 un INEA (27 %), savukārt mazākais pieaugums tika konstatēts EASME (5 %) un EACEA (8 %).

Administratīvais budžets (miljoni EUR) aģentūru veikto maksājumu izteiksmē, 2017.–2020. gads

Avots: pētījums, kas ir reizi trīs gados veikto izpildaģentūru novērtējumu pamatā.

3.IZMAKSU LIETDERĪBA

Retrospektīvā izmaksu un ieguvumu analīzē tika vērtēts, cik lielā mērā katra aģentūra sasniedza savus rezultātus ar zemākām izmaksām nekā tad, ja Komisija būtu veikusi iekšēju pārvaldību.

Analīzē atklājās, ka izpildaģentūru scenārijā faktiskās izmaksas bija ievērojami zemākas par aplēstajām izmaksām iekšēji veiktas pārvaldības scenārijā. Tāpat kā iepriekšējā novērtējumā 24 , faktiskie ietaupījumi lielākajai daļai aģentūru (izņemot CHAFEA) būtiski pārsniedza sākotnējās ietaupījumu aplēses. Aģentūru vidējie faktiskie ietaupījumi bija 74,5 miljoni EUR.

Chafea panāktie ietaupījumi bija zemāki par sākotnējām aplēsēm (4,1 miljons EUR, salīdzinot ar 7,37 miljoniem EUR īpašajā finanšu pārskatā un 9,88 miljoni EUR izmaksu un ieguvumu analīzē). Tas ir skaidrojams ar Chafea personāla izmaksām, kas bija augstākas nekā prognozēts 25 un ko pilnībā nekompensēja pieskaitāmās izmaksas, kas bija zemākas nekā plānots (infrastruktūras un pamatdarbības izdevumi un programmu atbalsta izdevumi).

Aplēstie un faktiskie ietaupījumi 2017. –2018. gada līdz 2021. gada novērtēšanas periodā (miljoni EUR) 26

 IIA aplēse  ĪFP aplēse  Faktiskais rādītājs ---Izpildaģentūru faktiskās vidējās izmaksas

Avots: pētījums, kas ir reizi trīs gados veikto izpildaģentūru novērtējumu pamatā.

Tomēr novērtējuma pamatā esošajā pētījumā bija arī norādīts uz aģentūru kopīgu iezīmi, proti, uz augstākām faktiskajām izmaksām ar personālu saistītiem izdevumiem (I sadaļa) salīdzinājumā ar sākotnējām aplēsēm. Izmaksas pieauga, neraugoties uz darbinieku faktisko skaitu un personāla sastāvu, kas finansēts no ES ieguldījuma, kurš norādīts īpašo finanšu pārskatu aplēsēs.

Minētais pieaugums daļēji ir saistīts ar to, ka sākotnējās izmaksu aplēsēs pilnībā netika ņemta vērā algu indeksācija, darbinieku paaugstināšana amatā un arvien pieaugošās personāla vajadzības. Turklāt aģentūru faktiskās vidējās personāla izmaksas bija augstākas par aplēstajām vidējām personāla izmaksām, un tā iemesls daļēji bija augstāku kategoriju darbinieku pieņemšana darbā (ar labākām IT prasmēm), kas deva iespēju aģentūrām novirzīt resursus lielākā mērā ar saturu saistītiem uzdevumiem (tas konstatēts REA novērtējumā), vai specializētu darbinieku nepieciešamība, lai vienlaikus pārvaldītu vairākas programmas (Chafea gadījumā), vai nepieciešamība saglabāt darba aģentūrā pievilcību, ņemot vērā to, ka Luksemburgā ir augstāka dzīves dārdzība (Chafea gadījumā).

Lielāki personāla izdevumi I sadaļā tika kompensēti ar mazākiem faktiskajiem izdevumiem II sadaļā “Infrastruktūras un darbības izdevumi” un III sadaļā “Programmu atbalsta izdevumi”.

Vēl viens rādītājs, ko izmantoja, lai mērītu aģentūru rentabilitāti, ir programmu pārvaldības izmaksas, kas izteiktas kā administratīvā budžeta un darbības budžeta attiecība izpildīto saistību izteiksmē. Novērtējums parādīja, ka lielākā daļa aģentūru laika gaitā kļuva rentablākas, izņemot EASME, kuras rādītājs pieauga no 3,11 % 2017. gadā līdz 3,46 % 2020. gadā, bet saglabājās tuvu vidējam rādītājam, kas bija 3,39 %, taču zem mērķrādītāja, kas bija 5,5 %.

Būtiskākais uzlabojums programmu pārvaldības izmaksu ziņā bija vērojams EACEA un Chafea, kuru rādītāji uzlabojās attiecīgi par 1,76 procentpunktiem (no 6,97 % 2017. gadā līdz 5,21 % 2020. gadā) un 1,26 procentpunktiem (no 7,24 % līdz 5,98 % tajā pašā periodā). Tomēr šīm aģentūrām bija augstākas programmu pārvaldības izmaksas salīdzinājumā ar vidējo rādītāju, kas 2020. gadā visās aģentūrās bija 3,39 %.

Programmu pārvaldības izmaksas (administratīvā budžeta un darbības budžeta attiecība saistību izteiksmē) visās aģentūrās, 2017.–2020. gads

Avots: pētījums, kas ir reizi trīs gados veikto izpildaģentūru novērtējumu pamatā.

4.SASKAŅOTĪBA

Kā minēts iepriekš, aģentūras tika novērtētas kā rentablas struktūras programmu īstenošanas pārvaldībai salīdzinājumā ar iekšējās pārvaldības scenāriju. Taču dažu aģentūru portfelī bija dažādas programmas (EACEA, EASME, INEA, Chafea) vai arī vienas un tās pašas programmas, kas tika īstenotas dažādās jomās (REA, ERCEA).

Tāpēc veidojās sarežģīta darba vide (liela darba slodze un administratīvais slogs, dažādi noteikumi un procedūras, saskaņošana ar lielu skaitu atbildīgo ģenerāldirektorātu) un tika ierobežotas iespējas uzlabot programmu pārvaldību un izmantot sinerģijas un papildināmības iespējas. Līdz ar to bija arī jāsamazina to portfeļu lielums, un tas tika paveikts pašreizējās daudzgadu finanšu shēmas ietvaros.

Kopumā attiecībā uz visām aģentūrām un visām deleģētajām programmām novērtējumā tika konstatēts, ka pastāv skaidrs un atbilstīgs funkciju sadalījums starp tām un to atbildīgajiem ģenerāldirektorātiem, un netika konstatēta pārklāšanās, kā paredzēts tiesiskajā regulējumā un saprašanās memorandā.

Chafea gadījumā iekšējās revīzijas dienesta ziņojumā 27 kā joma, kurā jāpanāk uzlabojumi, bija minēta uzdevumu, kas ietver augsta līmeņa braucienus, noteikšana. Šis jautājums tika risināts ar iekšējām vadlīnijām, ko Chafea un Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāts izstrādāja 2018. gadā. Pārnesot Lauksaimniecības produktu veicināšanas programmas 28 portfeli no Chafea uz REA, tika ieviesti vēl citi pasākumi, pieņemot pārskatītās sadarbības pamatnostādnes un sagatavojot īpašu saprašanās memorandu ar īpašām prasībām attiecībā uz i) informācijas sniegšanu un ii) lauksaimniecības produktu veicināšanas pasākumiem.

Attiecībā uz kopīgiem, transversāliem jautājumiem novērtējumā tika konstatēts, ka ir jāizstrādā strukturēts satvars, lai sistēmiski sniegtu atgriezenisko saiti politikas veidotājiem, kā arī mehānisms atsevišķu ar politiku saistītu lūgumu izpildei. Šis jautājums tika risināts pašreizējās daudzgadu finanšu shēmas ietvaros.

5.SECINĀJUMI UN GŪTĀS ATZIŅAS

Kopumā ir pierādījies, ka aģentūras ir rentablas struktūras ES finansēšanas programmu īstenošanai, kas nodrošina ievērojamus ietaupījumus salīdzinājumā ar iekšējās pārvaldības scenāriju. Tās ir sasniegušas savus pamatmērķus un lielāko daļu galveno snieguma rādītāju. To galvenās ieinteresētās personas ir atzinīgi novērtējušas to sniegtos pakalpojumus, un par to liecina to augstais apmierinātības līmenis.

Attiecībā uz katru aģentūru tika noteiktas vairākas gūtās atziņas un apzinātas jomas, kurās nepieciešami uzlabojumi, – papildu informācija sniegta šim ziņojumam pievienotajos Komisijas dienestu darba dokumentos. Gūtās atziņas lielākoties tika ņemtas vērā, deleģējot programmu īstenošanu daudzgadu finanšu shēmas 2021.–2027. gadam ietvaros, kā arī tām tiks pievērsta vērība nākamajā trīs gadu novērtējumā par pēcteču aģentūru darbību 2021.–2024. gada periodā.

(1)

     Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam.

(2)

   Padomes Regula (EK) Nr. 58/2003 (2002. gada 19. decembris), ar ko nosaka statūtus izpildaģentūrām, kurām uztic konkrētus Kopienas programmu pārvaldības uzdevumus (OV L 11, 16.1.2003., 1. lpp., http://data.europa.eu/eli/reg/2003/58/oj).    

(3)

   Padomes 2002. gada 19. decembra Regula (EK) Nr. 58/2003, 25. pants.

(4)

     Komisijas Īstenošanas lēmums 2013/770/ES (2013. gada 17. decembris), ar ko nodibina Patērētāju, veselības un pārtikas izpildaģentūru un kas grozīts ar Komisijas Īstenošanas lēmumu 2014/927/ES. 

(5)

     Komisijas Īstenošanas lēmums 2013/776/ES (2013. gada 18. decembris), ar ko izveido Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūru.

(6)

     Komisijas Īstenošanas lēmums 2013/771/ES (2013. gada 17. decembris), ar ko izveido Mazo un vidējo uzņēmumu izpildaģentūru.

(7)

     Komisijas Īstenošanas lēmums 2013/779/ES (2013. gada 17. decembris), ar ko izveido Eiropas Pētniecības padomes izpildaģentūru.

(8)

     Komisijas Īstenošanas lēmums 2013/801/ES (2013. gada 23. decembris), ar ko izveido Inovācijas un tīklu izpildaģentūru.

(9)

     Komisijas Īstenošanas lēmums 2013/778/ES (2013. gada 13. decembris), ar ko izveido Pētniecības izpildaģentūru.

(10)

   Izmaksu un ieguvumu analīze attiecībā uz tādu uzdevumu deleģēšanu izpildaģentūrām, kuri saistīti ar Savienības 2014.–2020. gada programmu īstenošanu – nobeiguma ziņojums Komisijai, 2013. gada 19. augusts.

(11)

   Pētījumi: Chafea , EACEA , EASME , ERCEA , INEA , REA .  

(12)

   Komisijas labāka regulējuma pamatnostādnes, SWD (2021) 305 final, un instrumentu kopums . Pamatnostādnes tika piemērotas proporcionāli. Nebija vajadzības vērtēt kritērijus “ES pievienotā vērtība” un “nozīmīgums”, jo aģentūras veic uzdevumus, kurus Komisija ir tām uzticējusi, un atbilstība šiem kritērijiem tiek vērtēta, izvērtējot programmas.

 

(13)

     Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1291/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko izveido pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” (2014.–2020. gads).

(14)

   Chafea gadījumā.

(15)

     Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1316/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu.

(16)

   Procentuālās daļas diapazons atspoguļo mazāko un lielāko pozitīvu atbilžu īpatsvaru katrā attiecīgajā respondentu kategorijā.

(17)

     Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1982/2006/EK (2006. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienas Septīto pamatprogrammu pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrējumu pasākumiem (2007. līdz 2013. gads).

(18)

     Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1639/2006/EK (2006. gada 24. oktobris), ar ko izveido konkurētspējas un inovācijas pamatprogrammu (2007. līdz 2013. gads).

(19)

     Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1287/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko izveido Uzņēmumu un mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspējas programmu (COSME) (2014.–2020. gads).

(20)

     Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1350/2007/EK (2007. gada 23. oktobris), ar ko izveido otro Kopienas rīcības programmu veselības aizsardzības jomā (2008.–2013. gadam).

(21)

      2018 – ES aģentūru revīzijas īss apraksts (europa.eu) .

(22)

      2019. gada darbības pārskats . 

(23)

   Tas ir skaidrojams ar to, ka līdzīgi pieauga i) pārvaldītais darbības budžets un ii) aģentūras darbinieku skaits.

(24)

   Komisijas ziņojums, COM(2020) 184 final. 

(25)

   Chafea augstākas personāla izmaksas var būt saistītas ar šādiem aspektiem: i) aģentūra atrodas Luksemburgā – reģionā ar augstāku dzīves dārdzību, tāpēc tai bija jāpiedāvā augstākas kategorijas amati, lai piesaistītu piemērotus kandidātus; ii) nepieciešamība vienlaikus pārvaldīt vairākas programmas, kam vajadzīgs lielāks skaits darbinieku ar īpašu kvalifikāciju; kā arī iii) fakts, ka aģentūra ir neliela, palielināja darbinieku ar augstāku atalgojumu (vidējā un augstākā līmeņa vadītāji) ietekmi uz vidējo algu salīdzinājumā ar citām aģentūrām.

(26)

   Šajā diagrammā salīdzināmības nolūkā ir parādīti visu aģentūru ietaupījumi. Tomēr REA gadījumā 2018. gadā tika paplašinātas tās pilnvaras, un sākotnējā 2013. gada izmaksu un ieguvumu analīzē šīs uzdevumu un darba slodzes izmaiņas netika ņemtas vērā.

(27)

     Galīgais revīzijas ziņojums par Chafea pārvaldības un kontroles sistēmu lauksaimniecības produktu veicināšanas pasākumu īstenošanai, 15.9.2017.

(28)

     Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1144/2014 (2014. gada 22. oktobris) par tādiem informācijas un veicināšanas pasākumiem attiecībā uz lauksaimniecības produktiem, ko īsteno iekšējā tirgū un trešās valstīs.