25.10.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 281/12

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1244/2007

(2007. gada 24. oktobris),

ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2074/2005 attiecībā uz ieviešanas pasākumiem, kas saistīti ar noteiktiem pārtikā lietojamiem dzīvnieku izcelsmes produktiem, un paredz īpašus noteikumus par oficiālo kontroli gaļas pārbaudei

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulu (EK) Nr. 854/2004, ar ko paredz īpašus noteikumus par lietošanai pārtikā paredzētu dzīvnieku izcelsmes produktu oficiālās kontroles organizēšanu (1), un jo īpaši tās 16. pantu, 18. panta 3., 7. un 12. punktu,

tā kā:

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr. 853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku (2), Regula (EK) Nr. 854/2004 un Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr. 882/2004 par oficiālo kontroli, ko veic, lai nodrošinātu atbilstības pārbaudi saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem (3), nosaka veselības noteikumus un prasības attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku un nepieciešamo oficiālo kontroli.

(2)

Minēto regulu ieviešanas noteikumi iekļauti Komisijas 2005. gada 5. decembra Regulā (EK) Nr. 2074/2005, ar ko nosaka ieviešanas pasākumus noteiktiem produktiem saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 853/2004 un oficiālās kontroles organizēšanu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 854/2004 un (EK) Nr. 882/2004, izņēmumus Regulai (EK) Nr. 852/2004 un groza Regulu (EK) Nr. 853/2004 un (EK) Nr. 854/2004 (4).

(3)

Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 854/2004 kompetentā iestāde var pieņemt lēmumu, ka valsts pilnvarotajam veterinārārstam ne vienmēr jābūt klāt pēckaušanas veterinārajā ekspertīzē noteiktās kautuvēs vai savvaļas dzīvnieku gaļas apstrādes uzņēmumos, kurus nosaka, pamatojoties uz riska analīzi. Šādos gadījumos pēckaušanas veterināro ekspertīzi veic veterinārārsta palīgs, tādējādi samazinot finansiālo slogu uzņēmumiem, kam ir neliels apgrozījums.

(4)

Šādu izņēmumu kritēriji jānosaka, pamatojoties uz riska analīzi. Uzņēmumi, kuros kaušana vai apstrāde nenotiek regulāri, lauku apvidos veic sociālo un ekonomikas funkciju. Tāpēc jānodrošina šiem uzņēmumiem iespēja izmantot šādus izņēmumus, ja vien tie atbilst tiesību aktu un higiēnas prasībām.

(5)

Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 854/2004 kompetentā iestāde var pieņemt lēmumu, ka nobarojamām cūkām, kas kopš atšķiršanas audzētas kontrolētos turēšanas apstākļos kompleksās ražošanas sistēmās, veicama tikai vizuāla pārbaude. Jānosaka konkrētākas prasības par nosacījumiem, ar kādiem šādas atvieglotas, bet ar riska analīzi pamatotas gaļas pārbaudes var atļaut.

(6)

Ar veselības aizsardzību saistīto veterināro pasākumu zinātniskā komiteja 2000. gada 24. februārī pieņēma atzinumu “Gaļas pārbaudes pārskatītas metodes”, kurā analizēti gaļas pārbaužu vispārīgi principi. Tajā secināts, ka pašreizējo gaļas pārbaudes sistēmu var uzlabot, papildinot to ar informāciju no visas ražošanas ķēdes, riska analīzi, kautuvē lietojot kritisko kontrolpunktu (HACCP) principus un fekālo indikatororganismu mikrobioloģisko uzraudzību.

(7)

Ar veselības aizsardzību saistīto veterināro pasākumu zinātniskā komiteja 2001. gada 20. un 21. jūnijā pieņēma atzinumu “Gaļas dzīvnieku sugu/kategoriju noteikšana kompleksās ražošanas sistēmās, kurās iespējams pārskatīt gaļas pārbaudes”. Tajā teikts, ka dalībvalstīs jau ir vairākas ražošanas sistēmas, kurās ir izpildīti kritēriji vienkāršotu gaļas pārbaužu sistēmas piemērošanai.

(8)

Ar veselības aizsardzību saistīto veterināro pasākumu zinātniskā komiteja 2003. gada 14. un 15. aprīlī pieņēma atzinumu “Teļa gaļas pārskatītas pārbaudes”, kurā noteikts, ka kompleksās sistēmas audzētu gaļas teļu vizuālas pārbaudes ir pietiekamas regulārajām pārbaudēm, bet, kamēr nav izskausta govju tuberkuloze, jāsaglabā govju tuberkulozes uzraudzība liellopiem gan fermā, gan kautuvē.

(9)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EPNI) 2003. gada 26. novembrī pieņēma atzinumu “Govju tuberkuloze: riski cilvēka veselībai un kontroles stratēģijas”, kurā secināts, ka efektīva konkrētu limfmezglu un plaušu pēckaušanas veterinārā ekspertīze ir svarīgs elements valsts govju tuberkulozes izskaušanas programmās, kā arī neatņemama daļa veterināro pārbaužu programmās, kuru mērķis ir aizsargāt cilvēka veselību.

(10)

EPNI 2004. gada 1. decembrī pieņēma atzinumu “Kompleksās ražošanas sistēmās audzētu liellopu gaļas pārskatītas pārbaudes”, kurā noteikts – lai varētu atklāt tuberkulozes izraisītus bojājumus, pārskatītā pēckaušanas veterinārās ekspertīzes sistēmā arī turpmāk jāiekļauj limfmezglu incīzija.

(11)

EPNI 2006. gada 18. maijā pieņēma atzinumu “Sabiedrības un dzīvnieku veselības riski saistībā ar vizuālo pārbaužu sistēmu gaļas teļiem, ko audzē dalībvalstī (dalībvalsts daļā), ko uzskata par brīvu no govju tuberkulozes”. Tajā noteikts, ka gaļas teļiem, ko audzē kompleksās ražošanas uzņēmumos un ganāmpulkos, kuri ir oficiāli brīvi no govju tuberkulozes, pēckaušanas veterinārajā ekspertīzē var iekļaut tikai limfmezglu apskati un palpēšanu.

(12)

EPNI 2004. gada 22. aprīlī pieņēma atzinumu “Aitu un kazu gaļas pārbaudes metodes”. Tajā noteikts, ka nopietnas pataloģijas, ko pārbauda jēru un kazlēnu gaļas pārbaudē, var diagnosticēt vizuālā pārbaudē, tādējādi izmantojot mazāk manipulāciju un izvairoties no savstarpējas piesārņošanās.

(13)

Ar veselības aizsardzību saistīto veterināro pasākumu zinātniskā komiteja 2000. gada 27. un 28. septembrī pieņēma atzinumu “Taeniozes/cisticerkozes pārbaude cilvēkam un dzīvniekiem”. Tajā precizēti priekšnoteikumi, kas jāievēro, lai nodrošinātu no cisticerkozes brīvus apstākļus.

(14)

EPNI 2005. gada 26. un 27. janvārī pieņēma atzinumu “Riska novērtējums attiecībā uz kautu dzīvnieku pārskatītu pārbaudi teritorijās ar mazu Cysticercus izplatību”. Tajā uzsvērta nepieciešamība precizēt risku dažādās teļu audzēšanas sistēmās. Teļiem no kompleksām ražošanas sistēmām, kam iepriekš atzīts mazs risks, var izmantot vienkāršotu pēckaušanas veterināro ekspertīzi.

(15)

Pamatojoties uz šiem zinātniskajiem atzinumiem, jāparedz nosacījumi atvieglotām, bet ar riska analīzi pamatotām pārbaudes metodēm, ko izmanto jauniem atgremotājiem.

(16)

Lai varētu veikt ar riska analīzi pamatotu gaļas pārbaudi bez incīzijas, jāparedz priekšnoteikums, ka 24 stundas pirms kaušanas jābūt pieejamai informācijai par pārtikas apriti. Tādējādi, ja izmanto šādu vienkāršotu gaļas pārbaudes metodi, pārtikas nozares uzņēmumiem nav jāizmanto pārejas noteikumi, kas iekļauti Komisijas 2005. gada 5. decembra Regulā (EK) Nr. 2076/2005, ar ko nosaka pārejas noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 853/2004, Nr. 854/2004 un Nr. 882/2004 īstenošanai un ar ko groza Regulas (EK) Nr. 853/2004 un Nr. 854/2004 (5).

(17)

Regulā (EK) Nr. 2074/2005 noteiktas analīzes metodes amnēziskās gliemeņu indes (ASP) noteikšanai molusku ēdamajās daļās. Metode 2006.02 ASP ELISA, kas publicēta izdevuma AOAC Journal 2006. gada jūnija numurā, jāuzskata par augstas izšķirtspējas šķidrumu hromatogrāfijas metodei alternatīvu skrīninga metodi ASP noteikšanai gliemenēs. ELISA metodes priekšrocība ir tāda, ka ar to relatīvi lēti var veikt skrīningu lielam skaitam paraugu.

(18)

Regulas (EK) Nr. 854/2004 I pielikuma IV sadaļas IX nodaļas D daļā paredzēts, ka attiecīgā gadījumā pārbauda, vai nepārnadžiem nav zirgu ļauno ienāšu. Rūpīgai pēckaušanas veterinārajai ekspertīzei attiecībā uz zirgu ļaunajiem ienāšiem jābūt obligātai tiem nepārnadžiem, kuru izcelsme ir valstīs, kas nav brīvas no minētās slimības, vai to gaļai.

(19)

Tāpēc attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 2074/2005.

(20)

Šajā regulā noteiktie pasākumi ir saskaņā ar Pastāvīgās pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EK) Nr. 2074/2005 groza šādi.

1)

Regulā iekļauj šādu pantu:

“6.b pants

Prasības par oficiālo kontroli gaļas pārbaudei Regulas (EK) Nr. 854/2004 nozīmē

Prasības par oficiālo kontroli gaļas pārbaudei noteiktas VI b pielikumā.”

2)

Regulas III pielikuma II nodaļu groza saskaņā ar šīs regulas I pielikumu.

3)

Šīs regulas II pielikuma tekstu iekļauj kā VI b pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2007. gada 24. oktobrī

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Markos KYPRIANOU

(1)   OV L 139, 30.4.2004., 206. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1791/2006 (OV L 363, 20.12.2006., 1. lpp.).

(2)   OV L 139, 30.4.2004., 55. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1791/2006.

(3)   OV L 165, 30.4.2004., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1791/2006.

(4)   OV L 338, 22.12.2005., 27. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1664/2006 (OV L 320, 18.11.2006., 13. lpp.).

(5)   OV L 338, 22.12.2005., 83. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 479/2007 (OV L 111, 28.4.2007., 46. lpp.).

I PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 2074/2005 III pielikuma II nodaļu aizstāj ar šādu nodaļu.

“II   NODAĻA

AMNĒZISKĀS GLIEMEŅU INDES (ASP) NOTEIKŠANAS METODE

Kopējais amnēziskās gliemeņu indes (ASP) saturs molusku ēdamajās daļās (visā ķermenī vai katrā ēdamajā daļā atsevišķi) jānosaka, izmantojot augstas izšķirtspējas šķidrumu hromatogrāfijas (HPLC) metodi vai citu starptautiski atzītu metodi.

Tomēr, lai noteiktu kopējo ASP saturu molusku ēdamajās daļās, skrīningam var izmantot arī metodi 2006.02 ASP ELISA, kas publicēta izdevuma AOAC Journal 2006. gada jūnija numurā.

Ja rezultāti tiek apstrīdēti, references metode ir HPLC metode.”

II PIELIKUMS

“VI B PIELIKUMS

PRASĪBAS, KAS PIEMĒROJAMAS OFICĀLAJAI KONTROLEI GAĻAS PĀRBAUDES VAJADZĪBĀM

1.   Šajā pielikumā izmantotas šādas definīcijas:

a)

“kontrolēti turēšanas apstākļi un kompleksas ražošanas sistēmas” ir lopkopības veids, kad dzīvniekus tur apstākļos, kas atbilst šā pielikuma papildinājumā izklāstītajiem nosacījumiem;

b)

“jaunlops” ir jebkura dzimuma liellops, kas nav vecāks par 8 mēnešiem;

c)

“jauna aita” ir jebkura dzimuma aita, kam vēl nav izšķīlies neviens pastāvīgais priekšzobs un kas nav vecāka par 12 mēnešiem;

d)

“jauna kaza” ir jebkura dzimuma kaza, kas nav vecāka par 6 mēnešiem;

e)

“ganāmpulks” ir dzīvnieks vai dzīvnieku grupa, ko tur saimniecībā kā epidemioloģisku vienību; ja saimniecībā tur vairāk par vienu ganāmpulku, tad katrs ganāmpulks ir atsevišķa epidemioloģiska vienība;

f)

“saimniecība” ir jebkurš uzņēmums, būve vai, ciktāl tas attiecas uz saimniecību brīvā dabā, jebkura vieta, kas atrodas vienas un tās pašas dalībvalsts teritorijā, kur tiek audzēti, turēti un kopti dzīvnieki;

g)

“uzņēmums, kurā kaušana vai savvaļas dzīvnieku gaļas apstrāde nenotiek nepārtraukti” ir kautuve vai dzīvnieku gaļas apstrādes uzņēmums, kuru, pamatojoties uz riska analīzi, izrauga kompetentā iestāde un kurā konkrēti kaušana un savvaļas dzīvnieku gaļas apstrāde nenotiek vai nu visu darba dienu, vai visās nedēļas darbdienās pēc kārtas.

2.   Pēckaušanas veterinārā ekspertīze uzņēmumos, kuros kaušana vai savvaļas dzīvnieku gaļas apstrāde nenotiek nepārtraukti

a)   Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 854/2004 I pielikuma III sadaļas II nodaļas 2. punkta b) apakšpunktu kompetentā iestāde var pieņemt lēmumu, ka valsts pilnvarotā veterinārārsta klātbūtne nav vienmēr nepieciešama pēckaušanas veterinārās ekspertīzes laikā, ja tiek ievēroti šādi nosacījumi:

i)

attiecīgais uzņēmums ir uzņēmums, kurā kaušana vai savvaļas dzīvnieku gaļas apstrāde nenotiek nepārtraukti un kuram ir pietiekami daudz telpu, kur uzglabāt gaļu ar izmaiņām, līdz valsts pilnvarotais veterinārārsts var veikt galīgo pēckaušanas veterināro ekspertīzi;

ii)

veterinārārsta palīgs veic pēckaušanas veterināro ekspertīzi;

iii)

valsts pilnvarotais veterinārārsts apmeklē uzņēmumu vismaz vienreiz dienā, kad notiek vai ir notikusi kaušana;

iv)

kompetentā iestāde ir noteikusi procedūru veterinārārsta palīgu darba regulārai novērtēšanai šajos uzņēmumos, ieskaitot:

—

individuālā darba uzraudzību,

—

dokumentācijas pārbaudi attiecībā uz pārbaudes rezultātiem un salīdzinājumu ar attiecīgajiem liemeņiem,

—

liemeņu pārbaudes glabāšanas telpā.

b)   Riska analīzē, ko veic kompetentā iestāde, kā minēts 1. punkta g) apakšpunktā, lai noteiktu uzņēmumus, kas var izmantot 2. punkta a) apakšpunktā noteikto izņēmumu, ņem vērā vismaz šādus aspektus:

i)

stundā vai dienā nokauto vai apstrādāto dzīvnieku skaitu;

ii)

nokauto vai apstrādāto dzīvnieku sugu un klasi;

iii)

uzņēmuma jaudu;

iv)

iepriekšējo kaušanas vai apstrādes darba kvalitāti;

v)

papildu pasākumu efektivitāti pārtikas apritē, lai nodrošinātu pārtikas nekaitīgumu kaujamo dzīvnieku iepirkšanā;

vi)

izmantotās HACCP sistēmas efektivitāti;

vii)

revīzijas dokumentāciju;

viii)

kompetentās iestādes iepriekšējo dokumentāciju par pirmskaušanas apskati un pēckaušanas veterināro ekspertīzi.

3.   Prasības ar riska analīzi pamatotai gaļas pārbaudei bez incīzijas

a)   Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 854/2004 I pielikuma IV sadaļas IV nodaļas B daļas 2. punktu kompetentā iestāde var noteikt, ka nobarojamo cūku pēckaušanas veterinārajā ekspertīzē iekļaujama tikai vizuāla pārbaude, ja tiek ievēroti šādi nosacījumi:

i)

pārtikas nozares uzņēmums nodrošina, ka dzīvnieki tiek audzēti kontrolētos turēšanas apstākļos kompleksās ražošanas sistēmās, kā noteikts šā pielikuma papildinājumā;

ii)

pārtikas nozares uzņēmums neizmanto Komisijas Regulas (EK) Nr. 2076/2005 8. pantā noteiktos pārejas noteikumus, kas attiecas uz informāciju par pārtikas apriti;

iii)

kompetentā iestāde veic vai pieprasa veikt regulāru seroloģisko un/vai mikrobioloģisko novērošanu zināmam skaitam atlasītu dzīvnieku, pamatojoties uz to pārtikas nekaitīguma risku analīzi, kuri raksturīgi dzīviem dzīvniekiem un ir nozīmīgi saimniecības līmenī.

b)   Atkāpjoties no īpašajām prasībām Regulas (EK) Nr. 854/2004 I pielikuma IV sadaļas I un II nodaļā, pēckaušanas veterinārā ekspertīze jaunlopiem, jaunām aitām un jaunām kazām var ietvert tikai vizuālu pārbaudi, kura aprobežojas ar palpāciju, ja tiek ievēroti šādi nosacījumi:

i)

pārtikas nozares uzņēmums nodrošina, ka jaunlopi tiek audzēti kontrolētos turēšanas apstākļos kompleksās ražošanas sistēmās, kā noteikts šā pielikuma papildinājumā;

ii)

pārtikas nozares uzņēmums nodrošina, ka jaunlopi tiek audzēti ganāmpulkā, kas ir oficiāli brīvs no govju tuberkulozes;

iii)

pārtikas nozares uzņēmums neizmanto Regulas (EK) Nr. 2076/2005 8. pantā noteiktos pārejas noteikumus, kas attiecas uz informāciju par pārtikas apriti;

iv)

kompetentā iestāde īsteno un pieprasa īstenot regulāru seroloģisko un/vai mikrobioloģisko novērošanu zināmam skaitam atlasītu dzīvnieku, pamatojoties uz to pārtikas nekaitīguma risku analīzi, kuri raksturīgi dzīviem dzīvniekiem un ir nozīmīgi saimniecības līmenī;

v)

jaunlopu pēckaušanas veterinārajā ekspertīzē vienmēr ir iekļauta aizrīkles, bronhiālo un videnes limfmezglu palpēšana.

c)   Ja tiek konstatēta izmaiņas, liemenim un subproduktiem veic pilnīgu pēckaušanas veterināro ekspertīzi, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 854/2004 IV sadaļas I un II nodaļā. Tomēr kompetentā iestāde, pamatojoties uz riska analīzi, var pieņemt lēmumu, ka attiecībā uz gaļu, kam ir dažas nenozīmīgas anomālijas, kuras nosaka kompetentās iestādes un kuras neizraisa risku dzīvnieku un cilvēka veselībai, nav jāveic pilnīga pēckaušanas veterinārā ekspertīze.

d)   Jaunlopus, jaunas aitas un jaunas kazas, kā arī atšķirtas cūkas, ko tieši no saimniecības, kur tās dzimušas, nenogādā kautuvē, pirms nogādāšanas kautuvē var vienreiz pārvietot uz citu saimniecību (audzēšanai vai nobarošanai). Šādos gadījumos:

i)

jaunlopiem, jaunām aitām vai jaunām kazām starplaikā starp izcelsmes saimniecību un audzēšanas vai nobarošanas saimniecību, kā arī starp šīm saimniecībām un kautuvi var izmantot noteiktus savākšanas centrus;

ii)

atsevišķu dzīvnieku vai dzīvnieku grupu līmenī nodrošina izsekojamību.

4.   Papildu prasības par nepārnadžu pēckaušanas veterināro ekspertīzi

a)   Svaigu tādu nepārnadžu gaļu, kas audzēti valstīs, kuras nav brīvas no zirgu ļaunajiem ienāšiem saskaņā ar Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas (OIE) Sauszemes dzīvnieku veselības kodeksa 2.5.8.2. pantu, nelaiž tirgū, ja vien šāda gaļa nav iegūta no nepārnadžiem, kam izdarīta zirgu ļauno ienāšu pārbaude saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 854/2004 I pielikuma IV sadaļas IX nodaļas D daļu.

b)   Svaigu gaļu no nepārnadžiem, kam diagnosticēti zirgu ļaunie ienāši, deklarē kā nederīgu pārtikai, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 854/2004 I pielikuma IV sadaļas IX nodaļas D daļā.

“VI b pielikuma papildinājums

Šajā pielikumā “kontrolēti turēšanas apstākļi kompleksās ražošanas sistēmās” nozīmē, ka pārtikas nozares uzņēmumam jāatbilst turpmāk izklāstītajiem nosacījumiem.

a)

Visa barība iegūta no ražotnes, kurā barību ražo saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 183/2005 (1) 4. un 5. pantā noteiktajām prasībām; ja dzīvniekus baro ar rupjo barību vai graudaugiem, tie ir pienācīgi apstrādāti un, ja iespējams, izžāvēti un/vai granulēti.

b)

Cik vien iespējams, tiek piemērota sistēma “visi iekšā/visi ārā”. Ja dzīvniekus ievieto ganāmpulkā, tos tur izolācijā tik ilgi, cik noteikuši veterinārie dienesti, lai nepieļautu slimības ievazāšanu.

c)

Neviens dzīvnieks netiek ārpus telpām, ja vien pārtikas nozares uzņēmums, veicot riska analīzi, kompetentajai iestādei nevar pierādīt, ka laikposms, ko dzīvnieki pavada ārpus telpām, attiecīgais aprīkojums un apstākļi neuzraisa slimības ievazāšanas iespējamību ganāmpulkā.

d)

Sīki izstrādāta informācija par dzīvniekiem no dzimšanas līdz kaušanai un attiecīgajiem pārvaldības nosacījumiem ir noteikta Regulas (EK) Nr. 853/2004 II pielikuma III sadaļā.

e)

Ja dzīvniekiem izmanto pakaišus, no slimības vai tās ievazāšanas izvairās, pakaišus pienācīgi apstrādājot.

f)

Saimniecības darbinieki ievēro vispārējos higiēnas noteikumus, kas izklāstīti Regulas (EK) Nr. 852/2004 I pielikumā.

g)

Tiek piemērotas procedūras, ar kurām kontrolē iekļuvi telpās, kurās tur dzīvniekus.

h)

Saimniecība nepiedāvā telpas vai kempinga vietu tūristiem, ja vien pārtikas nozares uzņēmums, izmantojot riska analīzi, kompetentajai iestādei nevar pierādīt, ka telpas ir pienācīgi nodalītas no dzīvnieku audzēšanas vienībām, tā ka nav iespējami tieši cilvēku un dzīvnieku kontakti.

i)

Dzīvnieki nevar piekļūt izgāztuvēm vai sadzīves atkritumiem.

j)

Tiek piemērots kaitēkļu uzraudzības un kontroles plāns.

k)

Netiek izmantota skābbarība, ja vien pārtikas nozares uzņēmums, izmantojot riska analīzi, kompetentajai iestādei nevar pierādīt, ka šī barība neizraisa risku dzīvniekiem.

l)

Notekūdeņi un nosēdumi no notekūdeņu attīrīšanas iekārtām netiek izvadīti dzīvniekiem pieejamās teritorijās, un tos arī neizmanto to ganību mēslošanai, kurās audzē laukaugus, ar ko baro dzīvniekus, ja vien tie nav pienācīgi un atbilstīgi kompetentās iestādes prasībām attīrīti.
”

(1)   OV L 35, 8.2.2005., 1. lpp.