(1)

Komisija 2010. gada 22. novembrī pa e-pastu saņēma Čehijas pieprasījumu atbilstīgi Direktīvas 2004/17/EK 30. panta 4. punktam, kurā lūgts atbrīvot bituminozo ogļu ieguvi Čehijā no Direktīvas 2004/17/EK noteikumu piemērošanas. Komisija ar 2011. gada 21. janvāra e-pasta vēstuli pieprasīja papildu informāciju. Atbildi uz šo informācijas pieprasījumu Čehijas iestādes nosūtīja pa e-pastu 2011. gada 9. februārī.

(2)

Pieprasījumam bija pievienota vēstule no neatkarīgas valsts iestādes (Úřad pro ochranu hospodářské soutěže – Čehijas Konkurences uzraudzības birojs) iepriekšēja atzinuma formā, kura datēta ar 2008. gada 7. novembri. Tajā Čehijas Konkurences uzraudzības birojs ir analizējis piekļuves nosacījumus attiecīgajam tirgum, konstatējot, ka piekļuve nav ierobežota. Tomēr atzinumā nav minēts, ka attiecībā uz bituminozo ogļu ieguvi Čehijā ir tikuši ievēroti pārējie nosacījumi saistībā ar tiešas konkurences esību.

(3)

Vienīgā organizācija, kura Čehijā nodarbojas ar bituminozo ogļu ieguvi, ir uzņēmums OKD a.s., kas ir privātuzņēmums, kurš 100 % pieder privātam Nīderlandes koncernam – New World Resources (NWR).

(4)

Direktīvas 2004/17/EK 30. pantā noteikts, ka direktīva neattiecas uz līgumiem, kas paredzēti, lai dotu tiesības veikt kādu no darbībām, uz kurām attiecas direktīva, ja dalībvalstī, kurā attiecīgo darbību veic, uz to attiecas tieša konkurence tirgos, piekļuve kuriem nav ierobežota. To, vai uz kādu darbību attiecas tieša konkurence, novērtē, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, ņemot vērā attiecīgās nozares īpatnības. Piekļuvi tirgum uzskata par neierobežotu, ja dalībvalsts ir īstenojusi un piemērojusi attiecīgos ES tiesību aktus, atverot konkrēto nozari vai tās daļu. Šie tiesību akti ir uzskaitīti Direktīvas 2004/17/EK XI pielikumā. Tomēr attiecībā uz ogļu un citu cieto kurināmo izpēti un ieguvi XI pielikumā nav norādīts neviens attiecīgs tiesību akts, ar ko liberalizē šo nozari. Tāpēc nevar pieņemt, ka pastāv brīva piekļuve tirgum, un tas ir jāpierāda de facto un de jure.

(5)

To tiesību normu pārbaude, kuras piemērojamas licenču izsniegšanai ogļrūpniecībā Čehijā, liecina, ka licences pašlaik izsniedz bez diskriminācijas, pamatojoties uz pieprasījuma iesniedzēja profesionālās kvalifikācijas izvērtējumu un novērtējumu par pieprasījuma iesniedzēja tehniskajām un finansiālajām spējām veikt attiecīgos darbus. Šā lēmuma sakarā iespēju iegūt ogļrūpniecības licenci var uzskatīt de jure par brīvu.

(6)

Tas, vai uz kādu darbību attiecas vai neattiecas tieša konkurence, ir jānovērtē, pamatojoties uz dažādiem rādītājiem, no kuriem pats par sevi izšķirīgs nav neviens. Attiecībā uz šajā lēmumā minētajiem tirgiem viens vērā ņemams kritērijs ir triju galveno dalībnieku kopējā tirgus daļa noteiktā tirgū (2). Otrs kritērijs ir šo tirgu koncentrācijas līmenis. Ņemot vērā attiecīgo tirgu pazīmes, ir jāizvērtē vēl arī citi kritēriji, piemēram, tas, cik daudz klientu maina piegādātāju.

(7)

Šis lēmums neskar konkurences noteikumu piemērošanu.

(8)

Čehijas iesniegtais pieprasījums attiecas uz bituminozo ogļu ieguvi Čehijā.

(9)

Čehijas pieprasījums attiecas uz “primāro bituminozo ogļu tirgu”, kas ietver bituminozo ogļu ieguvi un ogļu izplatīšanu vairumtirdzniecībā (3). Aplūkojot konkurenci bituminozo ogļu ražošanas tirgū, jāņem vērā saikne starp iegūto bituminozo ogļu ražošanu un pirmo pārdošanu/vairumtirdzniecības izplatīšanu. Šī definīcija saskan arī ar iepriekšējiem Komisijas lēmumiem (4) attiecībā uz citu kurināmā veidu izmantošanu.

(10)

Iegūtajām bituminozajām oglēm ir atšķirīgs ķīmiskais sastāvs un kvalitāte atkarībā no atsevišķu izstrādāto iegulu slāņu ģeoloģiskajiem apstākļiem. Bituminozās ogles var iedalīt koksēšanai piemērotās oglēs (coal suitable for coking – CSFC) un tvaika ģeneratoru oglēs (steam coal – SC). Kaut arī šos divus bituminozo ogļu veidus iegūst vienādi un ar vienādu tehnoloģiju, tiem tomēr ir pilnīgi atšķirīgs galaizmantojums un atšķirīga klientu bāze. Cenas ir atšķirīgas, un šie produkti nav savstarpēji aizstājami.

(11)

CSFC definē kā bituminozās ogles ar tādām īpašībām, kas ļauj no tām domnās ražot koksu, un tās neizmanto tieši apkurei vai enerģijas ražošanai. CSFC pērk tikai uzņēmumi, kas ražo koksu. CFSC ir vienīgā izejviela koksa ražošanai, un tās nav citādi izmantojamas. CSFC nevar aizstāt ar tvaika ģeneratoru oglēm (SC).

(12)

SC ir ogles, kas neatbilst koksa ogļu īpašībām. SC izmanto elektrostacijās par kurināmo elektrības, siltuma un tehnoloģiskā tvaika ražošanai, ražošanas procesā rūpniecības uzņēmumos, piemēram, cukurfabrikās, ķieģeļu cepļos, cementa rūpnīcās, kaļķu cepļos, papīrfabrikās utt. SC var aizstāt ar CSFC, bet tāda rīcība nebūtu ekonomiski pamatota.

(13)

CSFC var sīkāk iedalīt vairākās kategorijās atbilstoši to kvalitātei. CSFC, ko sauc par cietajām koksa oglēm, ir vislabākās kvalitātes, nākamās ir puscietās koksa ogles un pēc tam pusmīkstās koksa ogles. Atsevišķo CSFC veidu tirgus tomēr nav nodalīts, un šā lēmuma izvērtēšanai šīs atšķirības neievēros.

(14)

Ņemot vērā iepriekš minēto un saskaņā ar pieprasījumu, lai novērtētu Direktīvas 2004/17/EK 30. panta 1. punktā noteiktos apstākļus, uzskata, ka CSFC un SC veido atsevišķus produktu tirgus, un tāpēc tie jāizvērtē atsevišķi.

(15)

Čehijas pieprasījumā ir pausts uzskats, ka attiecīgais ģeogrāfiskais tirgus varētu būt plašāks par valsts teritoriju, CSFC gadījumā ietverot Čehijas, Slovākijas, Austrijas, Polijas un Ungārijas teritoriju. Attiecībā uz SC pieprasījuma iesniedzējs uzskata, ka ģeogrāfiskais tirgus būtu jānosaka, ietverot Čehiju, Slovākiju, Austriju, Poliju, Ungāriju un Vāciju. Galvenais arguments šādai tirgus definīcijai ir būtiskā savstarpējā pārrobežu piegāde, klientu īstenota piegādātāju maiņa un administratīvu šķēršļu (muitas ierobežojumu, kvotu utt.) neesamība.

(16)

Saskaņā ar pieprasījumu (5) Čehija ir gan CSFC, gan SC neto eksportētāja. Čehija 2009. gadā eksportēja 3 581 tūkstoti tonnu CSFC un 2 389 tūkstošus tonnu SC (6), kas attiecīgi veido aptuveni 61 % un 47 % no iekšzemes ražošanas apjoma. Šajā pašā gadā Čehijā importēja 771 tūkstoti tonnu CSFC un 954 tūkstošus tonnu SC, kas attiecīgi veido 13 % un 19 % no iekšzemes ražošanas apjoma (7), un šā importa avots galvenokārt bija Polija. Faktiski imports no Polijas veidoja aptuveni 90 % no kopējā importa apjoma CSFC gadījumā un 80 % SC gadījumā.

(17)

Kaut gan pieprasījuma iesniedzējs apgalvo, ka ogles – gan CSFC, gan SC –, ko Čehijā ražo uzņēmums OKD, ir konkurētspējīgas 500 km rādiusā, ir konstatēts, ka OKD klienti atrodas aptuveni 350 km rādiusā no ogļu ražošanas vietas Ostravā.

(18)

Runājot par CSFC pārdošanu, uzņēmumam OKD ir viens liels klients Slovākijā, kas 2007. gadā nopirka aptuveni 26 % un 2009. gadā – aptuveni 30 % OKD produkcijas, un vēl viens liels klients Austrijā, kas 2007. gadā nopirka 13 % un 2009. gadā – 19 % OKD produkcijas. Pieprasījuma iesniedzējs savu galveno klientu skaitā ārpus Čehijas minējis arī vienu Polijas uzņēmumu, taču tas pērk tikai aptuveni 8 % OKD produkcijas.

(19)

Runājot par SC pārdošanu, neskaitot klientus Čehijā, uzņēmums OKD norāda vienu lielu klientu Austrijā, kas veidoja aptuveni 12 % no OKD pārdošanas apjoma 2007. gadā un 21 % 2009. gadā, un vienu klientu Vācijā, kas veidoja aptuveni 5 % no SC pārdošanas apjoma 2007. gadā un 3 % 2009. gadā.

(20)

Saskaņā ar pieprasījumu “trīs lielākie konkurenti ir ļoti koncentrēti” (8), un to tiešām var novērot visos valstu tirgos, aplūkojot tos atsevišķi, gan attiecībā uz SC, gan uz CSFC. Pieprasījuma iesniedzējs arī apgalvo, ka “absolūti lielāko daļu iegūto ogļu patērē vietējā tirgū” (9), un tas arī apstiprinās visās pieprasījumā ietvertā ģeogrāfiskā reģiona valstīs, kuras iegūst bituminozās ogles (Čehijā, Polijā, Vācijā).

(21)

Saskaņā ar Komisijas paziņojumu par jēdziena “konkrētais tirgus” definīciju (10) konkrēto ģeogrāfisko tirgu veido teritorija, kurā konkurences apstākļi ir pietiekami viendabīgi un kuru no blakusesošajām teritorijām var nodalīt, jo tajās pastāv diezgan atšķirīgi konkurences apstākļi. Tāpēc jānorāda, ka Centrāleiropas piekrastes rajonos (jo īpaši Ziemeļvācijā un Ziemeļpolijā) ir pieejams ogļu eksports no jūras un, tā kā cita starpā jūras pārvadājumu izmaksas ir ievērojami zemākas par sauszemes transporta izmaksām, konkurences apstākļi šajos reģionos var būt atšķirīgi (11).

(22)

Pieprasījumā minēts, ka būtisks faktors, nosakot ogļu cenu, ir piegāžu stabilitāte un drošība un līguma ilgums (12) un ka parasti ogļu piegādes līgumi, attiecībā gan uz SC, gan uz CSFC, ir ilgtermiņa līgumi.

(23)

Bituminozo ogļu pircēji Čehijā pērk ogles no uzņēmuma OKD vai, ierobežotā daudzumā, no Polijas uzņēmumiem. Imports no citām valstīm, kaut arī palielinās, pašlaik vēl nav īpaši liels (13).

(24)

Ņemot vērā iepriekš minētos faktorus, lai novērtētu Direktīvas 2004/17/EK 30. panta 1. punktā paredzētos nosacījumus, uzskata, ka ģeogrāfiskais tirgus ietver tikai Čehiju un Poliju attiecībā gan uz SC, gan uz CSFC. Iepriekš minēto atšķirību dēļ starp tiem rajoniem, kurus var viegli apgādāt ar pa jūru pārvadātām oglēm, un tiem, kas varētu būt pārāk tālu no piekrastes, šis tirgus varētu būt vēl mazāks, ietverot tikai Čehiju un Polijas dienviddaļu. Šo jautājumu tomēr var atstāt atklātu, jo pieprasījuma iesniedzējam ir izdevīgāk, ja nosaka lielāku tirgu. Iznākums neatšķiras atkarībā no vienas vai otras tirgus definīcijas.

(25)

Uzskata, ka attiecībā uz bituminozo ogļu ieguvi viens konkurences pakāpes rādītājs valsts iekšējā tirgū ir triju lielāko ražotāju kopējā tirgus daļa.

(26)

Uzņēmums OKD un divi Polijas CSFC piegādātāji ir lielākie piegādātāji konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū. Uzņēmums OKD ir lielākais CSFC piegādātājs Čehijā (tirgus daļa Čehijā 2008. gadā – 75,5 %). Divi Polijas CSFC piegādātāji ir lielākie piegādātāji Polijā (tirgus daļa Polijā 2008. gadā – 60,2 % un 19,3 %). Ģeogrāfiskajā tirgū, kas ietver Čehiju un Poliju, triju lielāko ražotāju kopējā tirgus daļa 2008. gadā bija aptuveni 93 %. Jānorāda arī, ka lielākajam uzņēmuma OKD konkurentam vienam pašam tirgus daļa ir aptuveni 49 % no tirgus.

(27)

Pat aplūkojot lielāku tirgu, kas ietver Čehiju, Slovākiju, Austriju, Poliju un Ungāriju, kā to gribēja pieprasījuma iesniedzējs, triju lielāko konkurentu kopējā tirgus daļa tik un tā būtu ļoti liela (91,3 % 2005. gadā, 87,7 % 2006. gadā, 85 % 2007. gadā un 86,6 % 2008. gadā (14)), un tas neliecina par pietiekamu konkurenci CSFC tirgū.

(28)

Kā atgādināts 22. apsvērumā, līgumattiecībās piegāžu drošībai un stabilitātei ir liela loma. Pieteikuma iesniedzēja norādītā informācija par to, cik lielā mērā klienti maina CSFC piegādātājus, liecina, ka šā produkta klienti praktiski nemaina piegādātājus. CSFC piegādes līgumi ir ilgtermiņa līgumi, un nav sniegti pierādījumi, ka kāds uzņēmuma OKD klients būtu nomainījis OKD pret kādu citu piegādātāju. Tātad nav pamata pieņemt, ka CSFC pircējs gribētu vai tiešām spētu viegli pāriet pie cita piegādātāja, ja uzņēmums OKD nedaudz, tomēr jūtami paceltu cenu.

(29)

Uzņēmums OKD un divi Polijas SC piegādātāji ir lielākie SC ražotāji konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū. Uzņēmums OKD ir lielākais SC piegādātājs Čehijā (tirgus daļa Čehijā 2008. gadā – 61,6 %). Divi Polijas SC piegādātāji ir lielākie piegādātāji Polijā (tirgus daļas Polijā 2008. gadā – 52,5 % un 17,7 %). Ģeogrāfiskajā tirgū, kas ietver Čehiju un Poliju, triju lielāko ražotāju kopējā tirgus daļa 2008. gadā bija aptuveni 72 %. Jāatceras arī, ka lielākajam uzņēmuma OKD konkurentam vienam pašam tirgus daļa bija aptuveni 50 % no ģeogrāfiskā tirgus, kas aptver Čehiju un Poliju.

(30)

Turklāt visos trijos SC ģeogrāfiskajos tirgos, kas minēti 29. apsvērumā (tikai Čehija, tikai Polija un ģeogrāfiskais tirgus, kas ietver abas valstis), ir uzņēmējs, kam vienam pašam ir tirgus daļa apmēram 50 % vai vairāk. Tātad šajā saistībā ir jāatgādina par konstantu tiesu praksi (15), saskaņā ar kuru “ļoti lielas tirgus daļas pašas par sevi, izņemot īpašos gadījumos, ir pierādījums par dominējošo stāvokli. Tas ir tad, ja tirgus daļa ir 50 %”.

(31)

Pat aplūkojot lielāku tirgu, kas ietver Čehiju, Slovākiju, Austriju, Poliju, Ungāriju un Vāciju, kā to gribēja pieprasījuma iesniedzējs, triju lielāko konkurentu kopējā tirgus daļa tik un tā būtu samērā liela (62,7 % 2005. gadā, 60,2 % 2006. gadā, 56,9 % 2007. gadā un 57,3 % 2008. gadā (16)).

(32)

Līdzīgi kā CSFC gadījumā, arī SC piegāžu drošībai un stabilitātei ir liela loma līgumattiecībās. Pieteikuma iesniedzēja norādītā informācija par to, cik lielā mērā klienti maina piegādātājus, liecina, ka atsevišķos gados vairāki uzņēmuma OKD SC pircēji pārtrauc ogļu iegādi no OKD vai ka daži viena gada līgumi vai vienreizēji līgumi netika pagarināti. Ņemot vērā to, ka pieprasījuma iesniedzējs nesniedza prasīto informāciju par šādu piegāžu apjomiem vai par to daļu uzņēmuma OKD ražošanas apjomā, būtu tomēr grūti secināt, ka OKD klients varētu viegli pāriet pie cita piegādātāja, ja OKD nedaudz, tomēr jūtami paceltu cenu.

(33)

Attiecībā uz bituminozo ogļu ieguvi Čehijā situāciju tādējādi var rezumēt šādi: attiecībā gan uz SC, gan uz CSFC triju lielāko konkurentu kopējā tirgus daļa saskaņā ar šo lēmumu definētajā ģeogrāfiskajā tirgū ir augsta, un, vēl jo svarīgāk, lielākajam ražotājam vienam pašam ir gandrīz 50 % liela tirgus daļa, tāpēc tirgus jāuzskata par ļoti koncentrētu, un, kā minēts 20. apsvērumā, absolūti lielāko daļu iegūto ogļu patērē vietējā tirgū. Informācija par piegādātāju maiņas līmeni nepamato slēdzienu, ka bituminozo ogļu pircēji gribētu vai spētu viegli pāriet pie cita piegādātāja neliela, tomēr jūtama cenas pieauguma gadījumā.

(34)

Pieprasījuma iesniedzējs atzina arī to, ka, tā kā bituminozo ogļu ieguve ir rentabla tikai tajās vietās, kur jau notiek to ieguve (jo sevišķi vietās, kur ieguvi veic uzņēmums OKD), “cita uzņēmuma piekļuve Čehijas tirgum nav reāla un nav notikusi pēdējo piecu gadu laikā” (17). Tas pats attiecas uz ogļu piegādēm, par kurām pieprasījuma iesniedzējs liecina, ka tam nav ziņu par kādu būtisku piekļuvi Čehijas tirgum un vairums lielo vairumtirdzniecības klientu ir noslēguši ilgtermiņa līgumus (18).

(35)

Ņemot vērā 8.–34. apsvērumā izskatītos faktorus, jāsecina, ka uz bituminozo ogļu – gan CSFC, gan SC – ieguves tirgu Čehijā patlaban neattiecas tieša konkurence. Tāpēc Direktīvas 2004/17/EK 30. panta 1. punkts nav piemērojams līgumiem, kas paredzēti, lai dotu tiesības veikt minētās darbības Čehijā. Tādējādi Direktīvu 2004/17/EK turpina piemērot gadījumos, kad līgumslēdzējas iestādes piešķir līgumus, kas paredzēti, lai dotu tiesības Čehijā iegūt bituminozās ogles, kā arī – kad tās organizē projektu konkursus minēto darbību veikšanai Čehijā.

(36)

Šis lēmums ir pamatots ar juridisko un faktisko situāciju laikposmā no 2010. gada novembra līdz 2011. gada martam, kā tā ir atspoguļota Čehijas sniegtajā informācijā. Lēmumu var pārskatīt, ja būtiskas izmaiņas juridiskajā vai faktiskajā situācijā norādīs, ka nosacījumi Direktīvas 2004/17/EK 30. panta 1. punkta piemērošanai ir ievēroti.

(37)

Šajā lēmumā noteiktie pasākumi ir saskaņā ar Valsts līgumu padomdevējas komitejas atzinumu,