(1)

Pēc antidempinga izmeklēšanas (“sākotnējā izmeklēšana”) Padome ar Regulu (EK) Nr. 682/2007 ( 2 ) konkrētiem importētiem Taizemes izcelsmes sagatavotiem vai konservētiem cukurkukurūzas graudiem, uz kuriem pašlaik attiecas KN kodi ex200190 30 un ex200580 00, noteica galīgo antidempinga maksājumu (“galīgie antidempinga pasākumi”). Pasākumus noteica kā procentuālo maksājumu robežās no 3,1 % līdz 12,9 %.

(2)

Regula (EK) Nr. 682/2007 tika grozīta ar Regulu (EK) Nr. 954/2008 ( 3 ) attiecībā uz maksājuma likmi, kas noteikta vienam uzņēmumam un “visiem pārējiem uzņēmumiem”. Grozītie maksājumi ir 3,1–14,3 % apmērā. No maksājuma tika atbrīvots imports, ko veic divi Taizemes ražotāji eksportētāji, no kuriem ar Komisijas Lēmumu 2007/424/EK ( 4 ) tika pieņemtas saistības.

(3)

Padome, pieņemot Regulu (EK) Nr. 847/2009 ( 5 ), uzskatīja, ka cenu saistības ar fiksētām minimālajām importa cenām vairs nav pietiekamas, lai neitralizētu dempinga radīto kaitējumu. Tādējādi pieņemtās saistības tika atsauktas un tika noraidīti 10 citu Taizemes ražotāju eksportētāju saistību piedāvājumi.

(4)

Pēc tam, kad Komisija bija publicējusi paziņojumu par spēkā esošo galīgo antidempinga pasākumu gaidāmajām termiņa beigām ( 6 ), tā 2012. gada 19. martā saņēma pieprasījumu sākt minēto pasākumu termiņbeigu pārskatīšanu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu. Pieprasījumu iesniedza Association européenne des transformateurs de maïs Doux (AETMD) (“sūdzības iesniedzējs”) to ražotāju vārdā, kuri ražo nozīmīgu daļu no Savienības kopējā sagatavotas vai konservētas cukurkukurūzas ražošanas apjoma, šajā gadījumā – vairāk nekā 50 %.

(5)

Pieprasījuma pamatā bija apgalvojums, ka tad, ja pasākumus vairs nepiemērotu, dempings un kaitējums Savienības ražošanas nozarei turpinātos vai atkārtotos.

(6)

Apspriedusies ar Padomdevēju komiteju un konstatējusi, ka ir pietiekami pierādījumi termiņbeigu pārskatīšanas sākšanai, Komisija 2012. gada 19. jūnijā ar Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicētu paziņojumu ( 7 ) (“paziņojums par procedūras sākšanu”) informēja, ka saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu sāk termiņbeigu pārskatīšanu.

(7)

Dempinga turpināšanās izmeklēšana aptvēra laika posmu no 2011. gada 1. aprīļa līdz 2012. gada 31. martam (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods” jeb “PIP”). Tendences, kas ir svarīgas kaitējuma turpināšanās iespējamības novērtēšanai, tika pētītas laika posmam no 2008. gada 1. janvāra līdz pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

(8)

Par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu Komisija oficiāli informēja pieprasījuma iesniedzējus, pārējos zināmos Savienības ražotājus, ražotājus eksportētājus Taizemē, nesaistītos importētājus, zināmos iesaistītos lietotājus un eksportētājas valsts pārstāvjus. Ieinteresētajām personām tika dota iespēja paziņojumā par procedūras sākšanu noteiktajā termiņā rakstiski darīt zināmu savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu.

(9)

Tika uzklausītas visas ieinteresētās personas, kas to pieprasīja un norādīja konkrētus iemeslus, kāpēc tās būtu jāuzklausa.

(10)

Ņemot vērā to Taizemes ražotāju eksportētāju un nesaistīto importētāju Savienībā acīmredzami lielo skaitu, uz kuriem attiecas izmeklēšana, paziņojumā par procedūras sākšanu tika paredzēta atlase saskaņā ar pamatregulas 17. pantu. Lai Komisija varētu lemt par to, vai atlase ir vajadzīga, un attiecīgā gadījumā izveidot izlasi, iepriekšminētajām personām tika lūgts 15 dienu laikā pēc pārskatīšanas sākšanas pieteikties un sniegt Komisijai informāciju, kas prasīta paziņojumā par procedūras sākšanu.

(11)

Ciktāl tas attiecas uz Taizemes ražotāju eksportētāju izlases veidošanu, Komisija ir saņēmusi pilnīgu informāciju no 17 ražotājiem eksportētājiem, no kuriem deviņi PIP laikā ir veikuši eksportu uz Savienību. Tika nolemts izveidot triju ražotāju eksportētāju izlasi, kuru kopējais eksports bija 90 % no kopējā daudzuma, ko PIP laikā uz Savienību eksportējuši ražotāji eksportētāji, kuri sadarbojās.

(12)

Tika saņemta tikai viena atbilde no nesaistīta importētāja, tāpēc nesaistīto importētāju atlase netika veikta.

(13)

Ņemot vērā šajā procedūrā iesaistīto lielo skaitu Savienības ražotāju, paziņojumā par procedūras sākšanu tika norādīts, ka kaitējuma noteikšanai Komisija saskaņā ar pamatregulas 17. pantu ir veikusi provizorisku Savienības ražotāju atlasi. Minētā provizoriskā atlase tika veikta, izmantojot informāciju, kas Komisijai bija pieejama procedūras sākumposmā, un tās pamatā bija ražotāju pārdošanas apjoms, ražošanas apjoms un atrašanās vieta Savienībā. Ierosinātā izlase atbilst lielākajam reprezentatīvajam ražošanas apjomam, ko varēja reāli izmeklēt atvēlētajā laikā, proti, 58 % no Savienības ražošanas nozares ražošanas kopapjoma. Turklāt ierosinātā izlase ir reprezentatīva attiecībā uz uzņēmumu atrašanās vietu, jo tā aptver trīs dažādas dalībvalstis. Dienā, kad tika publicēts paziņojums par procedūras sākšanu, par ierosināto izlasi notika apspriešanās ar Savienības ražotājiem. Citi ražotāji nepieteicās, un netika saņemtas piezīmes par izlasi, tāpēc ierosinātā izlase tika apstiprināta.

(14)

Divas ieinteresētās personas apgalvoja, ka Savienības ražotāju izlase veidota tikai no pieprasījuma iesniedzējiem un ka būtu bijis jāmēģina atlasīt arī tādus ražotājus, kas nebija iesnieguši pieprasījumu.

(15)

Tomēr visi zināmie Savienības ražotāji – gan pieprasījuma iesniedzēji, gan arī tie, kas pieprasījumu neiesniedza, – tika aicināti sadarboties. Desmit Savienības ražotāji – gan pieprasījuma iesniedzēji, gan arī tie, kas pieprasījumu neiesniedza, – iesniedza atlasei nepieciešamo informāciju. Kā skaidrots 13. apsvērumā, izveidotā izlase atbilst lielākajam reprezentatīvajam ražošanas apjomam, ko varēja reāli izmeklēt atvēlētajā laikā, proti, 58 % no Savienības ražošanas nozares ražošanas kopapjoma. Komisija uzskata, ka neatkarīgi no tā, vai ražotāji ir iesnieguši pieprasījumus vai nav, izveidotā izlase ir reprezentatīva attiecībā uz uzņēmumu atrašanās vietu. Tāpēc šis apgalvojums tiek noraidīts.

(16)

Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai noteiktu dempinga un tā radītā kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību un Savienības intereses. Tādēļ Komisija izsūtīja anketas izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem un Savienības ražotājiem un nesaistītajam importētājam. Pārbaudes apmeklējumi tika veikti šādos uzņēmumos:

(17)

Tika uzklausītas visas ieinteresētās personas, kas to pieprasīja un norādīja konkrētus iemeslus, kāpēc tās būtu jāuzklausa.

(18)

Attiecīgais ražojums ir Taizemes izcelsmes cukurkukurūzas (Zea mays var. saccharata) graudi, kas sagatavoti vai konservēti etiķī vai etiķskābē, nesaldēti, pašlaik klasificēti ar KN kodu ex200190 30, un cukurkurūzas (Zea mays var. saccharata) graudi, kas sagatavoti vai konservēti citādi nekā etiķī vai etiķskābē, nesaldēti, izņemot pozīcijas 2006 ražojumus, pašlaik klasificēti ar KN kodu ex200580 00.

(19)

Izmeklēšanā tika atklāts – lai gan ir atšķirības konservēšanā, dažādajiem attiecīgā ražojuma veidiem ir vienas un tās pašas bioloģiskās un ķīmiskās īpašības un būtībā tos izmanto vieniem un tiem pašiem mērķiem.

(20)

Divas ieinteresētās personas apgalvoja, ka cukurkukurūzai norādītie KN kodi attiecas ne tikai uz attiecīgo ražojumu, bet ietver arī ievērojamus daudzumus konservētu jaunās kukurūzas vālīšu, ko Savienībā neražo un kas nav līdzīgais ražojums. Tās ieteica Komisijai iekļaut savos datos jaunās kukurūzas vālītes.

(21)

Tomēr izmeklēšana attiecās tikai uz ražojumu, kuram tiek piemēroti pasākumi, kas izslēdz jaunās kukurūzas vālītes, analīzei izmantojot atbilstošos Taric kodus. Tāpēc šis apgalvojums tiek noraidīts, jo neatbilst faktiem.

(22)

Tika konstatēts, ka cukurkukurūzai, ko Savienībā ražo un pārdod Savienības ražošanas nozare, un cukurkukurūzai, ko ražo un pārdod Taizemē, būtībā ir vienas un tās pašas fizikālās un ķīmiskās īpašības un ka Taizemē ražotās un eksportam uz Savienību pārdotās cukurkukurūzas pamatlietojumi ir vieni un tie paši. Tāpēc tie uzskatāmi par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(23)

Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu tika pārbaudīts, vai tad, ja tiktu izbeigti spēkā esošie pasākumi, dempings varētu turpināties vai atkārtoties.

(24)

Kā minēts 10. apsvērumā, ņemot vērā iespējamo lielo skaitu ražotāju eksportētāju, kas paustu vēlmi sadarboties, paziņojumā par procedūras sākšanu tika paredzēta atlase. Lai noteiktu dempinga turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību, tika izveidota triju ražotāju eksportētāju izlase, kuri pārstāv apmēram 90 % no kopējā apjoma, ko eksportējuši ražotāji eksportētāji, kuri pauduši vēlmi sadarboties.

(25)

Triju atlasīto ražotāju eksportētāju kopējais eksportētais daudzums PIP laikā bija apmēram 25 % no kopējā Taizemes eksporta uz Savienību, tāpēc, lai novērtētu dempinga turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību, bija jāizmanto informācija no citiem avotiem, piemēram, no pārskatīšanas pieprasījuma un pieejamās tirdzniecības statistikas par eksportu (no Taizemes muitas) un par importu (no Eurostat).

(26)

Nosakot dempinga starpību, netika ņemta vērā pārdošana tirgotājiem Taizemē, kur preces tika sūtītas uz nezināmiem eksporta galamērķiem.

(27)

Tāpat kā sākotnējā izmeklēšanā, tika konstatēts, ka konkrēti ražotāji eksportētāji attiecīgo ražojumu, ko tie pārdod, daļēji iegādājas no ārējiem piegādātājiem. Izmeklēšanā, nosakot attiecīgās dempinga starpības, netika ņemts vērā attiecīgā ražojuma pārdotais apjoms, ko nebija ražojuši paši ražotāji eksportētāji.

(28)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punkta pirmo teikumu, lai noteiktu normālo vērtību, katram no trim ražotājiem eksportētājiem vispirms tika noteikts, vai tā kopējais līdzīgā ražojuma pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū PIP laika bijis reprezentatīvs salīdzinājumā ar tā kopējo eksporta pārdošanas apjomu uz Savienību, proti, vai iekšzemes patēriņam paredzētā līdzīgā ražojuma pārdošanas apjomi bijuši vismaz 5 % no to attiecīgā ražojuma eksporta uz Savienību.

(29)

Tika konstatēts, ka līdzīgā ražojuma pārdošanas apjomi iekšzemes tirgū bijuši reprezentatīvi vienam no trim atlasītajiem uzņēmumiem.

(30)

Pēc tam tika pārbaudīts, vai līdzīgā ražojuma veidi, ko pārdevis šis uzņēmums un kas paredzēti iekšzemes patēriņam, bijuši identiski vai tieši salīdzināmi ar eksportam uz Savienību paredzētajiem veidiem. Par katru no šiem veidiem tika noteikts, vai iekšzemes patēriņam paredzētā līdzīgā ražojuma pārdošanas apjomi bijuši pietiekami reprezentatīvi pamatregulas 2. panta 2. punkta mērķiem. Pārdošanas apjomi, kas paredzēti iekšzemes patēriņam, ir pietiekami reprezentatīvi, ja tie atbilst vismaz 5 % no salīdzināmā veida ražojuma pārdošanas kopapjoma, kuru eksportē uz Savienību.

(31)

Tika arī konstatēts, ka šim uzņēmumam tikai viens līdzīgā ražojuma veids ir tieši salīdzināms ar to veidu, kuru eksportē uz Savienību. Turklāt šis konkrētais veids iekšzemes tirgū tika pārdots pietiekami reprezentatīvos daudzumos.

(32)

Pēc tam tika pārbaudīts, vai ražojuma veidu 31. apsvērumā minētais uzņēmums pārdevis parastās tirdzniecības operācijās pamatregulas 2. panta 4. punkta nozīmē. Tas tika darīts, attiecībā uz attiecīgo ražojuma veidu nosakot iekšzemes tirgū neatkarīgiem pircējiem rentabli pārdotā apjoma īpatsvaru.

(33)

Tika konstatēts, ka vairāk nekā 80 % no iekšzemes patēriņam paredzētā pārdošanas apjoma bija rentabli, un saskaņā ar 2. panta 4. punktu normālās vērtības noteikšanai attiecībā uz šo konkrēto veidu tika izmantoti visi darījumi.

(34)

Attiecībā uz attiecīgā ražojuma veidu, kura pārdošanas apjomi iekšzemes tirgū bija reprezentatīvi un pārdoti parastās tirdzniecības operācijās, normālā vērtība tika noteikta, pamatojoties uz faktisko cenu iekšzemes tirgū, kuru aprēķina kā visas PIP laikā veiktās iekšzemes pārdošanas vidējo svērto vērtību.

(35)

Attiecībā uz diviem pārējiem ražotājiem eksportētājiem, kuru pārdošanas apjomi iekšzemes tirgū netika uzskatīti par reprezentatīviem (no tiem viens līdzīgo ražojumu iekšzemes patēriņam nepārdeva nemaz), un attiecībā uz trešo ražotāju eksportētāju, kura kopējais pārdošanas apjoms tika uzskatīts par reprezentatīvu, bet vairāku līdzīga ražojuma veidu iekšzemes tirgū pārdotie daudzumi netika uzskatīti par reprezentatīviem, normālā vērtība bija jāaprēķina saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu.

(36)

Normālā vērtība tika aprēķināta, katra uz Savienību eksportētā ražojuma veida ražošanas izmaksām pieskaitot samērīgu pārdošanas, vispārējo un administratīvo izmaksu (PVA) summu un peļņu.

(37)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6. punktu abiem ražotājiem eksportētājiem, kuri iekšzemes patēriņam pārdevuši daudzumus, kas bija mazāki vai lielāki par 5 % no daudzumiem, ko tie pārdevuši uz Savienību, PVA un peļņas procents tika noteikts daudzumiem, kurus attiecīgais uzņēmums pārdevis iekšzemes tirgū parastās tirdzniecības operācijās.

(38)

Attiecībā uz trešo ražotāju eksportētāju, kas līdzīgo ražojumu nepārdeva iekšzemes patēriņam, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6. punkta a) apakšpunktu PVA un peļņa tika noteikta, pamatojoties uz 37. apsvērumā minētajiem diviem pārējiem ražotājiem eksportētājiem noteiktajām vidējām svērtajām PVA un peļņu.

(39)

Divas ieinteresētās personas apstrīdēja izmantoto metodiku, kas noteikta 37. apsvērumā, proti, ka normālās vērtības aprēķināšanai izmanto peļņu, kura noteikta iekšzemes tirgū pārdotajiem daudzumiem, kas ir mazāki par 5 % no daudzumiem, kuri pārdoti uz Savienību. Tās uzskata, ka tad, ja iekšzemes tirgū pārdotie daudzumi nav pietiekami, lai būtu reprezentatīvi, nevajadzētu izmantot arī peļņu, kas gūta minētajos darījumos.

(40)

Tomēr sākotnējā izmeklēšanā tika izmantota tāda pati metodika un, ņemot vērā, ka apstākļi nav mainījušies, Komisija uzskata, ka šī metodika ir derīga arī šajā procedūrā.

(41)

Atlasītie ražotāji eksportētāji pārdošanu veica tieši nesaistītiem pircējiem Savienībā. Tādējādi pārdošanas cena tika noteikta saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu, pamatojoties uz cenām, kuras samaksājuši minētie neatkarīgie pircēji Savienībā vai kuras tiem jāmaksā.

(42)

Normālo vērtību un eksporta cenu salīdzināja EXW līmenī. Lai nodrošinātu taisnīgu salīdzinājumu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu tika ņemtas vērā atšķirības, kas ietekmē cenu salīdzināmību.

(43)

Tādējādi attiecīgos un pamatotos gadījumos tika izdarītas korekcijas saistībā ar transportēšanas izmaksu, apdrošināšanas izmaksu, pārkraušanas un iekraušanas izmaksu, komisijas naudas un bankas pakalpojumu izmaksu atšķirībām.

(44)

Turklāt saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta d) apakšpunktu un atbilstīgi sākotnējā izmeklēšanā piemērotajai metodikai attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem, kuri iekšzemes tirgū pārdod ražojumus ar ražotāja zīmolu, bet Savienībā ar mazumtirgotāju zīmolu, tika izdarītas tirdzniecības līmeņa korekcijas. Korekcijas līmenis, kas aprēķināts kā tā peļņas procenta samazinājums, kurš tika izmantots, aprēķinot normālo vērtību, kā minēts 33. apsvērumā, tika noteikts, pamatojoties uz attiecību starp peļņas procentu, ko Savienības ražošanas nozare guvusi, pārdodot pašu ražojumus ar ražotāja zīmolu un visus ražojumus. Peļņas procents tādējādi tika samazināts par 20–50 %.

(45)

Divas ieinteresētās personas uzskatīja, ka iekšzemes tirgu Taizemē un Savienībā nevar salīdzināt, jo atšķiras tirgus lielums un Taizemes ražotāji iekšzemes tirgū pārdod ražojumu ar ražotāja zīmolu.

(46)

Vispirms tiek atgādināts, ka 22. apsvērumā konstatēts, ka Taizemes iekšzemes tirgū pārdotā cukurkukurūza un eksportam uz Savienības tirgu pārdotā cukurkukurūza ir līdzīgi ražojumi pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(47)

Bez tam tirdzniecības līmeņa atšķirību dēļ tika izdarīta peļņas procenta korekcija, proti, korekcija uz leju par 20–50 % no peļņas procenta, kas iegūts iekšzemes tirgū ar ražotāja zīmolu pārdotajiem daudzumiem. Arī tas atbilst sākotnējā izmeklēšanā izmantotajai metodikai.

(48)

Pamatojoties uz iepriekšminēto, tika konstatēts, ka dempinga starpības, izteiktas procentos no cenas līdz Savienības robežai pirms nodokļu samaksas, ir 8–44 %.

(49)

Cukurkukurūzas ražošana ir atkarīga no tā, vai ir pieejama svaigi novākta kukurūza, ko piegādā konservēšanas ražotnei tieši pēc ražas novākšanas. Svaigi novāktā kukurūza jāiekonservē 24 stundu laikā no novākšanas, tādējādi attiecīgā ražojuma ražošanas jauda ir tieši saistīta ar svaigi novāktas kukurūzas pieejamību.

(50)

Taizemē veģetācijas periods ir aptuveni deviņus desmit mēnešus gadā, un gadā iespējams novākt divas ražas. Novērtējot pieejamo ražošanas tehnisko jaudu, analīzē jāņem vērā ierobežojumi, kas saistīti ar to, ka izejmateriālu pieejamība ir sezonāla.

(51)

Trim izlasē iekļautajiem ražotājiem kopā tehniskā jauda ir 130 000–150 000 tonnu. Faktiskais pieejamās tehniskās jaudas izmantojums bija 50–80 %.

(52)

Vairākas ieinteresētās personas apgalvoja, ka atzīst metodiku, kas izmantota, ar izejvielu pieejamību saistītu iemeslu dēļ nosakot mazāku tehnisko jaudu, bet pieejamā rezerves jauda esot pārspīlēta.

(53)

Kā jau uzsvērts 50. apsvērumā, tehnisko jaudu nav iespējams pilnībā izmantot, jo svaigi novākta cukurkukurūza ir pieejama sezonāli. Tomēr izmeklēšana liecina, ka dažiem atlasītajiem ražotājiem jaudas izmantojums bijis 80 % un pat lielāks, savukārt citiem atlasītajiem ražotājiem jaudas izmantojums bijis daudz mazāks. Visiem ražotājiem piekļuve izejvielām ir salīdzināma, tāpēc mazāku jaudas izmantojumu nevar skaidrot tikai ar to, ka svaigi novākta cukurkukurūza ir pieejama sezonāli.

(54)

Taizemes pārtikas pārstrādātāju apvienības sniegtā informācija liecina, ka kopējais no Taizemes uz pārējām pasaules valstīm eksportētais daudzums attiecīgajā periodā izteikti pieaudzis, proti, par 20 %, PIP laikā sasniedzot 150 000–200 000 tonnu. Tas liecina, ka pieejamās cukurkukurūzas daudzumi var palielināties un patiešām izteikti palielinās, ja ražotājiem eksportētājiem vajadzīgi papildu daudzumi. Šajā ziņā tiek norādīts, ka kopējais dzeltenās kukurūzas ražošanas apjoms attiecīgajā periodā Taizemē ir 4,1 miljons līdz 4,5 miljoni tonnu. Kaut arī tiek atzīts, ka dzeltenās kukurūzas ražošanu nevar tieši pārorientēt uz cukurkukurūzas ražošanu, tomēr, ņemot vērā ražošanas apjomu milzīgo atšķirību, kļūst skaidrs, ka pat nelielas daļas ražošanas apjoma pārorientēšana no dzeltenās kukurūzas uz cukurkukurūzu var būtiski ietekmēt Taizemes cukurkukurūzas ražošanas kopapjomu.

(55)

Pamatojoties uz iepriekšminēto, tika noteikts, ka trīs atlasītie ražotāji gadā papildus varētu saražot 40 000–60 000 tonnu (“reālā rezerves jauda”), t. i., divas trīs reizes vairāk nekā kopējie attiecīgā ražojuma eksportētie daudzumi no Taizemes uz Savienību.

(56)

Atlasīto ražotāju reālo rezerves jaudu tāpēc var uzskatīt par ievērojamu. Turklāt ir zināmi vēl 15 attiecīgā ražojuma ražotāji Taizemē, kuriem līdzīgi Taizemē ir pieejami milzīgi cukurkukurūzas ražošanas apjomi.

(57)

Informācija, kas iegūta no citiem avotiem, t. i.:

ļauj secināt, ka vismaz diviem lielākajiem ražotājiem eksportētājiem, no kuriem viens sadarbojās pārskatīšanas izmeklēšanā, bet netika iekļauts izlasē (tātad arī nesniedza detalizētu informāciju par šo jautājumu), kopējā jauda ir 50 000–100 000 tonnu.

(58)

Visbeidzot, nav pierādījumu, kas liecinātu, ka patēriņa līmenis Taizemes iekšzemes tirgū vai trešo valstu tirgos palielinātos un tādējādi spētu absorbēt ražošanas pieaugumu, ko izraisītu Taizemes ražotāju rezerves jaudas izmantošana. Konkrēti, Taizemes iekšzemes tirgus ir neliels un vidēji atbilda tikai 1–2 % no visu atlasīto Taizemes ražotāju pārdošanas kopapjoma. Tas apstiprina, ka tad, ja cukurkukurūzu ražotu vēl vairāk, tā tiktu eksportēta ārpus Taizemes.

(59)

Salīdzinot eksportam uz Savienību pārdotā attiecīgā ražojuma cenas ar līdzīgā ražojuma cenu iekšzemes tirgū, kļuvuši skaidri divi fakti: iekšzemes tirgū ir relatīvi augstas cenas (jo tiek pārdots ražojums ar ražotāja zīmolu) un apjoms salīdzinājumā eksporta pārdošanas apjomiem ir samērā neliels. Pamatojoties uz iepriekšminēto, acīmredzot nav riska, ka tad, ja pasākumus atceltu, tirdzniecība varētu novirzīties no iekšzemes tirgus uz Savienību.

(60)

Salīdzinot eksportam uz Savienību pārdotā attiecīgā ražojuma cenas ar līdzīgā ražojuma cenām trešo valstu tirgos, kļūst skaidrs, ka trijiem atlasītajiem ražotājiem eksportētājiem cenas Savienībā ir vidēji par 14 % augstākas.

(61)

Arī Taizemes muitas tirdzniecības statistika apstiprina šo konstatējumu. Pēc norādītā loģistikas svara pārveidošanas (trauks + kukurūza + šķidrums) par konservu tīrsvaru (kukurūza + šķidrums), vadoties pēc metodikas, kas izmantota pārskatīšanas pieprasījumā, cena par kilogramu, kuru maksā Savienībā, ir vidēji par 5 % augstāka nekā cena trešās valstīs.

(62)

Lai gan vairākas personas ir paudušas šaubas par to, vai cenu atšķirība 5 % vai 14 % ir pietiekami liela, lai novirzītu tirdzniecību uz Savienību, izmeklēšana liecina, ka cukurkukurūzas tirgū tas patiešām ir iespējams. Šajā procedūrā vienam Taizemes uzņēmumam, t. i., Karn Corn, iepriekš tika noteikta par 8–10 % zemāka likme nekā lielākajai daļai citu Taizemes eksportētāju. Šī 8–10 % priekšrocība tomēr bijusi pietiekama, lai tas laikposmā no sākotnējās izmeklēšanas līdz pašreizējās izmeklēšanas pārskatīšanas izmeklēšanas periodam septiņas reizes palielinātu savu īpatsvaru Taizemes eksportētajos daudzumos uz Savienību.

(63)

Turklāt, lai gan spēkā bija 3,1 % antidempinga maksājums, kopš antidempinga maksājumu noteikšanas Karn Corn savus uz Savienību eksportētos daudzumus palielinājis vairāk nekā divas reizes. Tas liecina, ka salīdzinājumā ar citiem tirgiem Savienības tirgus ir pievilcīgs, kaut arī cenu atšķirība ir neliela.

(64)

Jāsecina – lai gan risks, ka tirdzniecība novirzīsies no iekšzemes tirgus uz Savienības tirgu, ir visai mazs, jo iekšzemes tirgū tiek pārdots ražojums ar ražotāja zīmolu, tomēr ir ievērojams risks, ka tirdzniecība novirzīsies no trešām valstīm uz Savienības tirgu, jo tur dominē augstākas cenas.

(65)

Vairākas ieinteresētās personas apgalvoja, ka cenas Savienības tirgū ir salīdzinoši mazāk pievilcīgas nekā cenas citās valstīs, piemēram, Japānā. Tādējādi tirdzniecības novirzīšanās iespējamība tad, ja pasākumi tiktu atcelti, esot pārspīlēta.

(66)

Tiek atgādināts, ka pārdošana trešām valstīm tiek uzskatīta par pārdošanu grupai un 63. apsvērumā izklāstīto secinājumu pamatā ir vidējās pārdošanas cenas trešās valstīs. Pilnībā tiek atzīts, ka šajā trešo valstu grupā ir valstis, kur eksporta cenas ir augstākas, un ir citas trešās valstis, kur ir zemākas eksporta cenas. Acīmredzot, jo zemāka eksporta cena, jo lielāks tirdzniecības novirzīšanās risks, ja pasākumi zaudētu spēku.

(67)

Turklāt viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka līgumiskās saites ar importētājiem trešās valstīs neļautu viegli pārorientēties no vienas valsts pircējiem uz citas valsts pircējiem.

(68)

Lai gan līgumiskās saites starp Taizemes ražotājiem eksportētājiem un importētājiem dažādās trešās valstīs var pastāvēt un tiek uzturētas īslaicīgi, nav pierādījumu, kas liecinātu, ka minētās līgumiskās saites nevarētu pārtraukt, lai pievērstos pārdošanai tirgos, kuros ir augstākas cenas nekā Savienībā.

(69)

Visbeidzot, ieinteresētās personas apgalvoja, ka eksportu uz dažām trešām valstīm, piemēram, Dienvidkoreju, nevar salīdzināt, jo var atšķirties ražojumu klāsts (piemēram, trauku lielums) un pārdošanas nosacījumi (piemēram, transportēšanas noteikumi).

(70)

Tiek atgādināts, ka salīdzināšanas rezultāti, kas izklāstīti 58., 59. un 60. apsvērumā, norāda, ka eksporta cenas uz visām trešām valstīm atšķiras. Ar Taizemes eksportu uz nedaudziem tirgiem saistītā ietekme uz kopējo salīdzinājumu tāpēc ir neliela. Turklāt Taizemes eksporta datus reģistrē FOB līmenī, tāpēc transportēšanas noteikumu vai transportēšanas izmaksu atšķirību ietekme ir saistīta tikai ar iekšzemes pārvadājumu izmaksām Taizemē un tāpēc var būt tikai nenozīmīga.

(71)

Nav pierādījumu par to, ka vidējā cena uz visām trešām valstīm nav salīdzināma ar eksporta cenu uz Savienību, tāpēc ir derīgs 63. apsvērumā izdarītais secinājums.

(72)

Iespējams, ka tad, ja pasākumi tiktu atcelti, relatīvi augstākas cenas Savienības tirgū piesaistītu ievērojamus apjomus attiecīgā ražojuma, ko pašlaik trešām valstīm pārdod par zemākām cenām.

(73)

Taizemes ražotāji eksportētāji PIP laikā ir turpinājuši īstenot dempingu.

(74)

Turklāt, ņemot vērā pieejamo rezerves jaudu Taizemē un to, ka cenas Savienības tirgū ir ievērojami augstākas nekā trešo valstu tirgos, jāsecina – ir risks, ka tad, ja pasākumi tiktu atcelti, attiecīgā ražojuma eksports pieaugtu.

(75)

Var secināt, ka ir liela iespējamība, ka tad, ja pasākumus atceltu, dempings turpinātos.

(76)

PIP laikā līdzīgo ražojumu Savienībā ražoja aptuveni 20 ražotāji Savienībā. Tāpēc minēto ražotāju saražotais apjoms (noteikts, pamatojoties uz informāciju, kas ievākta no ražotājiem, kuri sadarbojās, un attiecībā uz citiem Savienības ražotājiem – pamatojoties uz datiem, kas sniegti pārskatīšanas pieprasījumā) ir uzskatāms par kopējo saražoto apjomu Savienībā pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē.

(77)

Kā skaidrots 13. apsvērumā, ņemot vērā Savienības ražotāju lielo skaitu, tika izveidota izlase. Kaitējuma analīzes vajadzībām kaitējuma rādītāji noteikti šādos divos līmeņos:

(78)

Patēriņš Savienībā tika noteikts, pamatojoties uz pārdoto Savienības ražošanas nozares pašas saražoto apjomu, kas bija paredzēts Savienības tirgum, 14. panta 6. punkta datubāzes datiem par importa apjomu Savienības tirgū un pārējiem Savienības ražotājiem – uz informāciju, kas pieejama pieprasījumā.

(79)

Visā attiecīgajā periodā Savienības patēriņš palielinājās par 9 %. Lai gan no 2008. līdz 2009. gadam patēriņš samazinājās par 5 %, 2010. gadā un 2011. gadā tas attiecīgi palielinājās par 6 un 9 procentpunktiem (salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu). Pēc tam PIP laikā tas zināmā mērā stabilizējās aptuveni 350 000 tonnu līmenī.

(80)

Attiecīgā ražojuma importa apjoms no attiecīgās valsts Savienībā samazinājās par 43 % no apmēram 38 000 tonnām 2008. gadā līdz apmēram 22 000 tonnām PIP laikā. 2009. gadā tas samazinājās par 15 %, 2010. gadā – vēl par 20 procentpunktiem, un 2011. gadā vēl par 11 procentpunktiem, tad PIP laikā atkal nedaudz palielinājās, proti, par 3 procentpunktiem.

(81)

Atbilstošā Taizemes eksportētāju tirgus daļa Savienībā attiecīgajā periodā attiecīgajā valstī pakāpeniski samazinājās par aptuveni 50 % jeb 6 procentpunktiem: 2008. gadā tā bija 12 %, PIP laikā – 6 %. Sīkāk – Taizemes tirgus daļa samazinājās no 12 % 2008. gadā līdz 11 % 2009. gadā, līdz 8 % 2010. gadā un līdz 6 % 2011. gadā/PIP.

(82)

Laikposmā no 2008. gada līdz PIP vidējā attiecīgās valsts izcelsmes attiecīgā ražojuma importa cena samazinājās par 3 %: no 835 EUR/t 2008. gadā līdz 807 EUR/t PIP laikā. Konkrēti, cenas 2008. gadā palielinājās par 6 %, pēc tam 2010. gadā samazinājās par 10 procentpunktiem un vēl par 3 procentpunktiem 2011. gadā. No 2011. gada līdz PIP minētās cenas atkal paaugstinājās, proti, par 4 procentpunktiem.

(83)

Tika salīdzinātas ražotāju eksportētāju un Savienības ražošanas nozares līdzīgo ražojuma veidu pārdošanas cenas Savienībā. Tādēļ Savienības ražošanas nozares EXW cenas bez rabatiem un nodokļiem tika salīdzinātas ar attiecīgās valsts ražotāju eksportētāju CIF cenām līdz Savienības robežai, pienācīgi koriģētām attiecībā uz līgtajām nodokļu likmēm, izkraušanas un muitošanas izmaksām. Salīdzinājums liecina, ka PIP laikā Savienībā pārdotā attiecīgās valsts izcelsmes attiecīgā ražojuma cenas ir kopumā augstākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas. Bez tam, pamatojoties uz importa statistiku (14. panta 6. punkta datubāze), nebija cenu samazinājuma starpības attiecībā uz visu Taizemes importu uz Savienību (ne ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, ne tiem, kuri nesadarbojās, neatkarīgi no produktu klāsta).

(84)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu Komisija izvērtēja visus attiecīgos ekonomiskos faktorus un rādītājus, kas raksturo Savienības ražošanas nozares stāvokli.

(85)

Cita starpā šim tirgum ir raksturīgi divi pārdošanas kanāli, t. i., pārdošana ar ražotāja zīmolu un pārdošana ar mazumtirgotāja zīmolu. Pārdošana pirmajā kanālā salīdzinājumā ar otro kanālu parasti saistīta ar augstākām pārdošanas izmaksām, kas jo īpaši paredzētas konkrēti mārketingam un reklāmai, un tas ir arī cēlonis augstākām pārdošanas cenām.

(86)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka viss imports no Taizemes eksportētājiem, kuri sadarbojās, nāk no otrā kanāla, proti, mazumtirgotāja zīmola kanāla. Tāpēc tika uzskatīts par lietderīgu kaitējuma analīzē nošķirt Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomus ar ražotāja zīmolu no pārdošanas apjomiem ar mazumtirgotāja zīmolu, jo imports par dempinga cenām pirmām kārtām konkurē ar Savienības ražošanas nozares līdzīgajiem ražojumiem, ko pārdod ar mazumtirgotāja zīmolu. Šāda nošķiršana jo īpaši tika veikta, lai noteiktu pārdošanas apjomus, pārdošanas cenas un rentabilitāti. Tomēr, lai gūtu pilnīgu priekšstatu, nākamajās tabulās norādīts un raksturots arī kopapjoms (gan pārdošanai ar ražotāja zīmolu, gan ar mazumtirgotāja zīmolu). PIP laikā Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomi ar mazumtirgotāja zīmolu atbilda 70 % no kopējā Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoma un apmēram 60 % no pārdošanas vērtības.

(87)

Ņemot vērā, ka Savienībā cukurkukurūza tiek pārstrādāta tikai vasaras mēnešos, vairāki kaitējuma rādītāji ir gandrīz identiski 2011. gada un PIP (2011. gada 1. aprīlis līdz 2012. gada 30. marts) rādītājiem. Tas jo īpaši attiecas uz ražošanas apjomu un ražošanas jaudu.

(88)

No līmeņa, kas 2008. gadā bija apmēram 372 000 tonnu, Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoms attiecīgajā periodā samazinājās par 8 %. Konkrēti, 2009. gadā tas samazinājās par 25 %, 2010. gadā par 13 procentpunktiem, un 2011. gadā/PIP tas atkal palielinājās par 31 procentpunktu.

(89)

Ražošanas jauda 2008., 2009. un 2010. gadā bija aptuveni 488 000 tonnu, un 2011. gadā/PIP tā samazinājās par 9 %. Samazināšanās skaidrojama ar to, ka viens atlasītais Savienības ražotājs slēdza vienu ražotni.

(90)

Jaudas izmantojums 2008. gadā bija 76 %. 2009. gadā tas samazinājās līdz 57 % un 2010. gadā līdz 47 %, bet pēc tam 2011. gadā/PIP palielinājās līdz 77 %. Visā attiecīgajā periodā jaudas izmantojums ir bijis stabils, jo ražošanas apjoms samazinājās atbilstoši ražošanas jaudas samazinājumam.

(91)

Savienības ražošanas nozares saražotās mazumtirgotāja zīmolam paredzētās produkcijas pārdošanas apjoms Savienības tirgū nesaistītiem klientiem vispirms 2009. gadā samazinājās par 6 %, tad 2010. gadā palielinājās par 17 procentpunktiem un 2011. gadā palielinājās vēl par 24 procentpunktiem. No 2011. gada līdz PIP minētais pārdošanas apjoms atkal samazinājās, proti, par 4 procentpunktiem. Kopumā laikposmā no 2008. gada līdz PIP minētais pārdošanas apjoms palielinājās par apmēram 31 %.

(92)

Savienības ražošanas nozares produkcijas kopapjoma (ar ražotāja un ar mazumtirgotāja zīmolu) pārdošana Savienības tirgū nesaistītiem pircējiem norisinājās pēc samērā līdzīga modeļa, tomēr tas bija mazāk izteikts. Vispirms 2009. gadā pārdošanas apjoms samazinājās par 5 %, tad 2010. gadā palielinājās par 12 procentpunktiem un 2011. gadā vēl par 14 procentpunktiem. No 2011. gada līdz PIP minētais pārdošanas apjoms atkal samazinājās, proti, par 2 procentpunktiem. Kopumā laikposmā no 2008. gada līdz PIP minētais pārdošanas apjoms palielinājās par apmēram 19 %.

(93)

Eiropas Savienības ražošanas nozares tirgus daļa 2008. un 2009. gadā bija 83 %. Tā pieauga līdz 88 % 2010. gadā un 2011. gadā līdz 91 %, tad PIP laikā mazliet samazinājās līdz 90 %. Kopumā Savienības ražošanas nozares tirgus daļa attiecīgajā periodā palielinājās par 7 procentpunktiem.

(94)

Laikposmā no 2008. gada līdz PIP patēriņš Savienībā palielinājās par 9 % un Savienības ražošanas nozares mazumtirgotāja zīmolam paredzētais pārdošanas apjoms Savienības tirgū palielinājās par 31 %, savukārt Savienības ražošanas nozares ražotāja un mazumtirgotāja zīmolam paredzētais pārdošanas apjoms Savienības tirgū palielinājās par 19 %. No 2008. gada līdz PIP Savienības ražošanas nozare ieguva aptuveni 7 procentpunktus no tirgus daļas, savukārt imports par dempinga cenām zaudēja apmēram 6 procentpunktus no tirgus daļas. Tādējādi tiek secināts, ka Savienības ražošanas nozare spēja gūt labumu no augošā tirgus.

(95)

Savienības ražošanas nozares nodarbinātības līmenis vispirms 2008. un 2009. gadā samazinājās par 17 %, tad 2010. gadā samazinājās par 5 procentpunktiem un 2011. gadā/PIP palielinājās par 11 procentpunktiem. Kopumā nodarbinātība Savienības ražošanas nozarē samazinājās par 11 %, t. i., attiecīgajā periodā samazinājās no apmēram 2 300 cilvēkiem līdz 2 000.

(96)

Savienības ražošanas nozares darbaspēka ražīgums, mērīts izlaidē (tonnās) uz nodarbināto gadā, sākot no 163 tonnām uz nodarbināto, vispirms 2009. gadā samazinājās par 10 % un 2010. gadā samazinājās vēl par 10 procentpunktiem, pēc tam 2011. gadā palielinājās par 23 procentpunktiem un PIP laikā palielinājās par 1 procentpunktu. Savienības ražošanas nozares ražīguma kopējais pieaugums attiecīgajā periodā bija 4 %. Šīs izmaiņas liecina par to, ka darbaspēks samazinājās straujāk nekā ražošana.

(97)

Savienības ražošanas nozares ražojumiem ar mazumtirgotāja zīmolu vienības pārdošanas cenas nesaistītiem pircējiem 2009. gadā palielinājās par 7 % un 2010. gadā samazinājās par 8 procentpunktiem, un 2011. gadā samazinājās vēl par 5 procentpunktiem. No 2011. gada līdz PIP tās palielinājās par 3 procentpunktiem. Kopā attiecīgajā periodā minētās cenas samazinājās par 3 %: no 1 073 EUR/t līdz 1 041 EUR/t PIP laikā.

(98)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenas kopumā (ar ražotāja un ar mazumtirgotāja zīmolu) Savienības tirgū nesaistītiem pircējiem atbilda samērā līdzīgam modelim. Tās 2009. gadā palielinājās par 5 % un 2010. gadā samazinājās par 7 procentpunktiem, un 2011. gadā samazinājās vēl par 3 procentpunktiem. No 2011. gada līdz PIP tās palielinājās par 2 procentpunktiem. Kopā attiecīgajā periodā minētās cenas samazinājās par 3 %: no 1 248 EUR/t līdz 1 215 EUR/t PIP laikā.

(99)

Izmeklēšanā tika konstatēta dempinga turpināšanās, un faktisko dempinga starpību (t. i., līdz 44 %) nevar uzskatīt par nenozīmīgu.

(100)

Iepriekš aplūkotie makroekonomiskie un turpmāk aplūkotie mikroekonomiskie rādītāji liecina – lai gan antidempinga pasākumi ir daļēji sasnieguši paredzēto rezultātu, proti, novērsuši kaitējumu Savienības ražotājiem, nozares stāvokli joprojām raksturo neaizsargātība un nestabilitāte. Mazumtirgotāja zīmola segmentā, kas tieši konkurē ar importu no Taizemes, rentabilitāte ir vāja. Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenas šajā tirgus segmentā samazinājās par 3 %, savukārt ražošanas izmaksas tajā pašā periodā palielinājās par aptuveni 10 %. Skaidrs, ka Savienības ražošanas nozare nevarēja atpelnīt izmaksas, un tas izraisīja ievērojamus zaudējumus. Savienības ražošanas nozares cukurkukurūzas biznesā mazumtirgotāja zīmols ir nozīmīgs (70 % no kopējā pārdošanas apjoma un 60 % no kopējās pārdošanas vērtības), tāpēc tas ietekmē kopējo rentabilitāti. Tādējādi faktisku atgūšanos no iepriekšējā dempinga nevar konstatēt, un tiek uzskatīts, ka Savienības ražošanas nozare joprojām ir neaizsargāta pret kaitējumu, ko nodara imports par dempinga cenām Savienības tirgū.

(101)

Savienības ražošanas nozares krājumi perioda beigās pastāvīgi samazinājās. 2009. gadā tie samazinājās par 2 %, 2010. gadā par 27 procentpunktiem, 2011. gadā par 2 procentpunktiem un PIP laikā vēl par 24 procentpunktiem. Tomēr būtu jāņem vērā, ka krājumu apjoms konkrētajā nozarē nav noderīgs kaitējuma rādītājs. Lielais krājumu apjoms katra gada beigās saistīts ar to, ka ražas novākšana un konservēšana parasti ik gadu notiek oktobra beigās. Tāpēc krājumi ir preces, kas tiek nosūtītas laikposmā no novembra līdz jūlijam.

(102)

No 2008. gada līdz PIP darbaspēka izmaksas samazinājās par 7 %. Konkrētāk, 2009. gadā tās samazinājās par 16 %, 2010. gadā vēl par 1 procentpunktu un 2011. gadā/PIP palielinājās par 10 procentpunktiem. Kopējo samazinājumu attiecīgajā periodā izraisīja nodarbinātības samazinājums.

(103)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares mazumtirgotāja zīmolam paredzēto ražojumu pārdošanas rentabilitāte, izteikta procentos no neto pārdošanas apjoma, samazinājās no 5,6 % peļņas 2008. gadā līdz 5,4 % zaudējumiem PIP laikā.

(104)

Arī Savienības ražošanas nozares ražotāja un mazumtirgotāja zīmolam paredzēto ražojumu pārdošanas rentabilitāte samazinājās no 8,5 % 2008. gadā līdz 1,6 % PIP laikā. Tādējādi šis kritums ir mazāks nekā pārdošanai tikai ar mazumtirgotāja zīmolu. Rentabilitātes samazinājums skaidrojams ar to, ka pārdošanas cenas attiecīgajā periodā samazinājās par 3 %, kaut arī šajā pašā periodā ražošanas izmaksas (galvenokārt nepārstrādātas cukurkukurūzas un trauku izmaksas) pieauga par 5 %. Skaidrs, ka Savienības ražošanas nozare nav spējusi novirzīt pieaugušās ražošanas izmaksas uz pircējiem.

(105)

Ienākums no ieguldījumiem (“INI”), ko izteic kā peļņu (ar ražotāja un ar mazumtirgotāja zīmolu) procentos no neto ieguldījumu uzskaites vērtības, kopumā atbilda iepriekšminētajai rentabilitātes tendencei. Tā samazinājās no aptuveni 24,3 % 2008. gadā līdz 4,4 % PIP laikā, tādējādi attiecīgajā periodā samazinoties par 82 %.

(106)

Neto naudas plūsma no pamatdarbības 2008. gadā bija apmēram 27 000 miljoni euro. Tā palielinājās līdz aptuveni 23 miljoniem euro 2009. gadā un līdz aptuveni 58 miljoniem euro 2010. gadā, tad 2011. gadā atkal samazinājās līdz aptuveni 8 miljoniem euro. No 2011. gada līdz PIP tā palielinājās līdz aptuveni 11 miljoniem euro. Neviens no Savienības ražotājiem, kas sadarbojās, nav norādījis, ka tam būtu bijušas grūtības piesaistīt kapitālu.

(107)

Savienības ražošanas nozares gada ieguldījumi līdzīgā ražojuma ražošanā 2008.–2009. gadā palielinājās par 45 %, 2009.–2010. gadā samazinājās par 34 procentpunktiem, 2011. gadā palielinājās par 57 procentpunktiem un, visbeidzot, no 2011. gada līdz PIP samazinājās par 4 procentpunktiem. Kopumā attiecīgajā periodā ieguldījumi palielinājās par 64 %, kas bija paredzēti, lai uzturētu un atjaunotu esošās iekārtas, nevis lai palielinātu jaudu.

(108)

Vairāki rādītāji no 2008. gada līdz PIP mainījās negatīvi. Ienākums no ieguldījumiem samazinājās, ražošanas apjoms samazinājās par 8 %, ražošanas jauda samazinājās par 9 %, un nodarbinātība samazinājās par 11 %. Par zemākiem ražošanas apjomiem tiek norādīts, ka kukurūzas raža 2008. gadā bija labāka, nekā tika gaidīts, un tādēļ tad Savienības ražošanas nozarei bija lielāka izlaide. Tajā pašā periodā imports no Taizemes (rēķini par to sagatavoti lielākoties USD) kļuva pievilcīgāks, jo USD vērtība samazinājās. Šis cukurkukurūzas piegādes (gan Savienības, gan Taizemes) pieaugums sakrita ar ekonomikas un finansiālo krīzi Savienībā, un tā ietekmēja patēriņu. Rezultātā palielinātos Savienības saražotos apjomus nevarēja pilnībā pārdot Savienības tirgū. Tādēļ vajadzēja samazināt ražošanas apjomu un nākamajos gados atbrīvoties no krājumiem, bet tas pilnībā neizskaidro kaitējumu.

(109)

Savienības ražošanas nozares cukurkukurūzas pārdošanas rentabilitāte (gan ar ražotāja, gan ar mazumtirgotāja zīmolu) attiecīgajā periodā ievērojami samazinājās. Mazumtirgotāja zīmola segmentā, kur Savienības ražošanas nozarei bija jākonkurē ar Taizemes importu, ir izteikti zaudējumi (rentabilitāte samazinājās no peļņas, kas 2008. gadā pārsniedza 5 %, līdz zaudējumiem, kas PIP laikā pārsniedza 5 %). Savienības ražotāji samazināja savas pārdošanas cenas Savienības tirgū par 3 % un spēja atgūt tirgus daļu uz rentabilitātes rēķina. Nozarei ir vajadzīga pārdošana ar mazumtirgotāja zīmolu, jo nav pietiekama pieprasījuma pēc ražotāja zīmola un, ņemot vērā, ka pārdošanas apjoms ar mazumtirgotāja zīmolu atbilst aptuveni 60 % no kopējās pārdošanas vērtības, attiecīgajā periodā kopējā rentabilitāte ir samazinājusies no 8,5 % līdz 1,6 %.

(110)

Daži rādītāji liecina, ka spēkā esošie pasākumi ļāvuši ražošanas nozarei atgūt savu pozīciju. Taizemes importa apjoms un tam atbilstošā tirgus daļa samazinājās gandrīz uz pusi: no 12 % 2008. gadā līdz tikai 6 % PIP laikā. Savienības ražošanas nozares tirgus daļa palielinājās no 83 % 2008. gadā līdz 90 % PIP laikā. Turklāt PIP laikā Taizemes importa vidējās cenas nebija mazākas par Savienības ražošanas nozares cenām, tomēr tās neļāva Savienības ražošanas nozarei novirzīt izmaksu pieaugumu uz pircējiem. Arī citi rādītāji liecina, ka pārmaiņas bijušas pozitīvas. Jaudas izmantojums attiecīgajā periodā palielinājās par 2 % un PIP laikā bija diezgan augsts – 77 %. Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms ar mazumtirgotāja zīmolu, kas tieši konkurē ar importu no Taizemes, palielinājās par 31 %, un kopējais pārdošanas apjoms abos segmentos kopā palielinājās par 19 %. Ieguldījumi pieauga par 64 %. Minētie faktori liecina, ka ražošanas nozare spēja atgūties. Tomēr tā nespēja panākt pienācīgu rentabilitāti, lai saglabātu ievērojamu daļu tirgū, kurā konkurē vienīgi Savienības ražošanas nozare un no Taizemes importētais ražojums (imports no citām trešām valstīm ir neregulārs un nenozīmīgs).

(111)

Konkurences apstākļi Savienības tirgū patiešām ir sarežģīti. No vienas puses, daļā tirgus (ražotāja zīmola segmentā) Savienības ražošanas nozare nesaskaras ar konkurentiem no ārienes. Sarunās zīmola īpašniekiem ir lielāka ietekme nekā mazumtirgotājiem. Pirmie faktiski ir cenu noteicēji. Tirgus ir konsolidēts, un četru atlasīto ražotāju tirgus daļa ir 54 %. No otras puses, mazumtirgotājiem ir lielāka ietekme privāto zīmolu segmentā. Ņemot vērā konkurenci no ārienes un konkurenci Savienībā, uz cenām pastāvīgi tiek izdarīts spiediens. Rezultātā Taizemes izcelsmes importa radītā cenu spiediena dēļ Savienības ražotājiem ir grūtāk novirzīt ražošanas (galvenokārt cukurkukurūzas vai trauku) izmaksu pieaugumu uz pircējiem (attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares ražošanas izmaksas palielinājušās par 5 %).

(112)

Skaidrs, ka Savienības ražošanas nozare ir spējusi palielināt savu tirgus daļu, dodot priekšroku apjomam, nevis cenām. Tomēr nevar ignorēt, ka tās cukurkukurūzas bizness (ar mazumtirgotāja zīmolu) lielākoties nav spējis atpelnīt izmaksas. Tāpēc var secināt, ka Savienības ražošanas nozare joprojām ir neaizsargāta un nestabila.

(113)

Vairākas personas norādīja, ka Savienības ražošanas nozare ir atguvusies, jo uzlabojušies vairāki rādītāji, proti, Savienības ražošanas nozarei ir liela tirgus daļa un cenu samazinājums bijis negatīvs.

(114)

Tiek atzīts, ka kaitējuma izpausmes Savienības ražošanas nozarē ir dažādas. Antidempinga pasākumi ir zināmā mērā sasnieguši mērķi, jo novērsuši daļu kaitējuma, ko Savienības ražošanas nozarei nodarījis imports par dempinga cenām no Taizemes. Tomēr kopumā, jo īpaši ņemot vērā zemo rentabilitāti un tās samazināšanos, Savienības ražošanas nozares stāvoklis joprojām ir nestabils.

(115)

Negatīvais cenu samazinājums un Savienības ražošanas nozares ievērojamā tirgus daļa paši par sevi nenozīmē, ka kaitējuma nav. Situācijā, kad no Taizemes turpinājās imports par dempinga cenām (ar dempinga starpību līdz 44 %), Savienības tirgū uz cenām tiek izdarīts spiediens. Savienības ražošanas nozare, cenzdamās atgūt zaudēto tirgus daļu, ir saglabājusi zemas cenas, un tādējādi ir pasliktinājusies tās rentabilitāte.

(116)

Viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka kaitējuma novērtējums būtu jābalsta uz Savienības ražošanas nozares sniegumu kopumā, nevis vienā tirgus segmentā.

(117)

Tāpat kā sākotnējā izmeklēšanā, kaitējuma novērtējums tika balstīts uz Savienības ražošanas nozares sniegumu kopumā (ražotāja zīmols + mazumtirgotāja zīmols), kā arī uz vairākiem kaitējuma rādītājiem (rentabilitāte, pārdošanas apjoms un pārdošanas cenas), kas attiecās uz mazumtirgotāja zīmolu. Nav apstākļu izmaiņu, kas varētu pamatot atkāpšanos no šīs metodikas, tātad tā joprojām ir derīga Savienības ražošanas nozares stāvokļa novērtēšanai. Kā minēts 84. un 85. apsvērumā, cukurkukurūzas tirgū joprojām ir divi pārdošanas kanāli un viss imports no Taizemes eksportētājiem, kuri sadarbojās, nāk no mazumtirgotāja zīmola kanāla. Turklāt, pat ja tiktu ņemts vērā tikai Savienības ražošanas nozares sniegums kopumā, tad, ievērojot zemo rentabilitāti un tās samazināšanos, nemainītos secinājums, ka Savienības ražošanas nozares stāvoklis ir nestabils. Pamatojoties uz iepriekš minētajiem apsvērumiem, apgalvojums tiek noraidīts.

(118)

Divas ieinteresētās personas apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozares vājuma cēlonis var būt konkurence Savienības iekšienē.

(119)

Tomēr situācija Savienības tirgū attiecībā uz konkurenci būtiski neatšķiras no situācijas sākotnējās izmeklēšanas attiecīgajā periodā (divi pārdošanas kanāli, aptuveni 20 ES ražotāji). Tomēr 2002. gadā, pirms Savienības tirgū ienāca Taizemes eksports par dempinga cenām, Savienības ražošanas nozares peļņas līmenis kopumā pārsniedza 20 % (ražotāja zīmols + mazumtirgotāja zīmols) un mazumtirgotāja zīmolam sasniedza 17 %. Tas liecina, ka konkurence Savienībā neliedz Savienības ražošanas nozarei gūt ievērojamu peļņu. Savienības ražošanas nozarei palielināt cenas drīzāk neļāva tas, ka turpinājās imports par dempinga cenām un izraisīja spiedienu uz cenām.

(120)

Pamatojoties uz iepriekš minētajām tendencēm, redzams, ka antidempinga pasākumi ir daļēji sasnieguši paredzēto rezultātu, proti, novērsuši kaitējumu Savienības ražotājiem. No otras puses, kā liecina vairāku kaitējuma rādītāju negatīvā attīstība, ražošanas nozare joprojām ir neaizsargāta un nestabila.

(121)

Kā minēts iepriekš, Taizemes eksportētājiem nav rezerves jaudas, lai ļoti strauji varētu palielināt eksportu. Turklāt Taizemes tirdzniecības statistika apstiprina, ka 2011. gadā Taizeme uz trešām valstīm ir eksportējusi aptuveni 140 000 tonnu, kas apmēram septiņas reizes pārsniedz Taizemes eksporta apjomu uz Savienību. Ņemot vērā, ka Savienības tirgū ir izdevīgākas cenas nekā dažu trešo valstu tirgos, ir iespējams, ka tad, ja antidempinga pasākumus vairs nepiemērotu, ievērojami daudzumi, ko pašlaik eksportē uz minētajām valstīm, tiktu novirzīti uz Savienības tirgu. Šādi strauji pavērsieni jau tika konstatēti sākotnējā izmeklēšanā, kad importam no Taizemes tirgus daļa Savienībā tikai triju gadu laikā gandrīz divkāršojās, proti, no 6,8 % 2002. gadā līdz 12,7 % 2005. gadā.

(122)

Tādēļ, pamatojoties uz iepriekšminēto, var secināt, ka tad, ja pasākumus vairs nepiemērotu, kaitējums varētu atkārtoties.

(123)

Vairākas ieinteresētās personas ir paudušas šaubas par secinājumu, kas attiecas uz kaitējuma atkārtošanās iespējamību. Konkrēti, tika apgalvots, ka 5 % cenu starpība Savienības un trešo valstu tirgos ir pārāk maza, lai novirzītu cukurkukurūzas eksportu uz Savienības tirgu. Šis arguments jau aplūkots 61. apsvērumā. Turklāt tiek apgalvots, ka cukurkukurūza nav prece, ko var viegli pārorientēt no viena tirgus uz citu. Šis arguments tomēr nav pamatots un neatbilst šīs izmeklēšanas konstatējumiem.

(124)

Lai gan kaitējuma atkārtošanās iespējamība novērtēta perspektīvā, tomēr novērtējums balstīts uz 121. apsvērumā minētajiem faktiem. Tāpēc šis apgalvojums tiek noraidīts.

(125)

Saskaņā ar pamatregulas 21. pantu tika pārbaudīts, vai spēkā esošo antidempinga pasākumu saglabāšana būtu pretrunā Savienības interesēm kopumā. Nosakot Savienības intereses, tika ņemtas vērā visas dažādās saistītās intereses. Visām ieinteresētajām personām tika dota iespēja paust viedokli saskaņā ar pamatregulas 21. panta 2. punktu.

(126)

Kā minēts iepriekš, Savienības ražošanas nozare joprojām ir samērā neaizsargāta un nestabila. Lai palielinātu savas pārdošanas cenas (jo īpaši ar mazumtirgotāja zīmolu) un tādējādi kompensētu ražošanas izmaksu palielinājumu, tā varētu izmantot spiediena atslābumu, ko nodrošinātu pasākumu turpināšana. Tas ļautu ražošanas nozarei uzlabot savu finanšu stāvokli.

(127)

Sadarbību centās panākt no vairāk nekā 40 importētājiem/mazumtirgotājiem un divām patērētāju/tirdzniecības organizācijām. Sadarbojās tikai viens mazumtirgotājs. Tā imports bija maza daļa no kopējā importa no Taizemes PIP laikā. Ar cukurkukurūzu saistītā daļa tā apgrozījumā bija niecīga salīdzinājumā ar tā kopējo apgrozījumu. Turklāt cukurkukurūzas tālākpārdošana PIP laikā radīja ļoti lielu peļņu. Minētie faktori norāda, ka pat tad, ja pasākumi tiktu turpināti, mazumtirgotāji netiktu nesamērīgi ietekmēti.

(128)

Vienlaikus vairākas tirdzniecības apvienības iesniedza informāciju un apmeklēja uzklausīšanu. Tās apgalvo, ka antidempinga pasākumi nebūtu jāturpina, jo Taizemes importa tirgus daļa ir maza un tā samazinās, vienlaikus palielinoties Savienības ražošanas nozares tirgus daļai.

(129)

Ciktāl tas attiecas uz patērētājiem, mājsaimniecības vidējie izdevumi par cukurkukurūzu ir ļoti mazi, līdz EUR 5 gadā. Ņemot vērā pašreizējo pasākumu mēreno apmēru, pasākumu turpināšanas ietekme varētu maz ietekmēt patērētājus.

(130)

Ņemot vērā iepriekšminēto un kopumā zemo sadarbības līmeni, tiek secināts, ka ierosinātie pasākumi nevarētu būtiski iespaidot mazumtirgotāju un patērētāju stāvokli Savienībā.

(131)

Pirmām kārtām būtu jāatceras, ka antidempinga pasākumu mērķis nav slēgt Savienības tirgu importam, uz kuru attiecas pasākumi, bet gan novērst to izkropļoto tirgus apstākļu ietekmi, kas rodas tāpēc, ka joprojām notiek imports par dempinga cenām.

(132)

PIP laikā patēriņš Savienībā ir palielinājies par 9 % un sasniedzis apmēram 350 000 tonnu. Savienības ražošanas nozares jauda attiecīgajā periodā pastāvīgi pārsniedza Savienības pieprasījumu, PIP laikā sasniedzot apmēram 440 000 tonnu. Savienības ražotāju starpā ir pietiekama konkurence. Savienības ražošanas nozare PIP laikā izmantoja 77 % jaudas, tāpēc skaidrs, ka tai ir rezerves jauda, ar kuru būtu iespējams palielināt ražošanas apjomu, ja palielinātos pieprasījums. Imports no citām trešām valstīm, jo īpaši Amerikas Savienotajām Valstīm un Ķīnas Tautas Republikas, arī var apmierināt daļu no pieprasījuma. Kā jau minēts iepriekš, būtu jāuzsver, ka antidempinga pasākumu mērķis nav apturēt importu no Taizemes uz Savienību. Ņemot vērā pasākumu mazo apjomu, gaidāms, ka importam no Taizemes joprojām būs zināma daļa no Savienības tirgus.

(133)

Ņemot vērā iepriekšminētos apsvērumus, nevar secināt, ka antidempinga pasākumu saglabāšana varētu izraisīt piegādes deficītu Savienības tirgū vai ierobežot konkurenci Savienības tirgū.

(134)

Pamatojoties uz iepriekšminēto, šķiet, ka pasākumu turpināšanas negatīvā ietekme būtu ierobežota un nekādā ziņā nebūtu nesamērīga ar ieguvumiem, ko Savienības ražošanas nozarei nodrošinātu pasākumu turpināšana.

(135)

Visas personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata paredzēts ieteikt, lai spēkā esošie pasākumi tiktu saglabāti. Pēc informācijas izpaušanas tām tika dots arī laiks, lai tās varētu iesniegt piezīmes. Ja iesniegtā informācija un piezīmes bija pamatotas, tās attiecīgi tika ņemtas vērā.

(136)

No iepriekšminētā var secināt, ka Taizemes izcelsmes sagatavotu vai konservētu cukurkukurūzas graudu importam piemērojamie antidempinga pasākumi saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu būtu jāsaglabā. Tiek atgādināts, ka minētie pasākumi izpaužas kā procentuālais maksājums ar dažādām likmēm.

(137)

Atsevišķu uzņēmumu antidempinga maksājumu likmes, kas noteiktas šajā regulā, ir piemērojamas tikai tā attiecīgā ražojuma importam, kuru ražo minētie uzņēmumi un tātad – konkrēti norādīti tiesību subjekti. Minētās likmes nevar izmantot attiecībā uz tādu attiecīgā ražojuma importu, ko ražojuši citi uzņēmumi, kuri nav konkrēti (ar adresi un nosaukumu) norādīti šīs regulas rezolutīvajā daļā, ieskaitot ar konkrēti nosauktajiem uzņēmumiem saistītus tiesību subjektus, un uz tiem attiecas “visiem pārējiem uzņēmumiem” piemērojamā maksājuma likmes.

(138)

Ikviena prasība piemērot minētās individuālās antidempinga maksājuma likmes (piemēram, pēc uzņēmuma nosaukuma maiņas vai jaunas ražotnes vai pārdošanas struktūras izveides) nekavējoties būtu jāadresē Komisijai ( 8 ) kopā ar visu attiecīgo informāciju, jo īpaši par visām tādām pārmaiņām uzņēmuma darbībā, kas saistītas ar ražošanu, pārdošanu iekšzemes tirgū un eksportam un kas, piemēram, saistītas ar minēto nosaukuma maiņu vai pārmaiņām ražotnēs un pārdošanas struktūrās. Vajadzības gadījumā tad attiecīgi grozīs regulu, atjauninot to uzņēmumu sarakstu, kam piemērojamas individuālās maksājuma likmes,