2013D0463 — LV — 27.03.2014 — 001.001
Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu
|
PADOMES ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (2013. gada 13. septembris), ar ko apstiprina Kipras makroekonomikas korekciju programmu un atceļ Lēmumu 2013/236/ES (OV L 250, 20.9.2013, p.40) |
Grozīta ar:
|
|
|
Oficiālais Vēstnesis |
||
|
No |
page |
date |
||
|
L 91 |
40 |
27.3.2014 |
||
Labota ar:
PADOMES ĪSTENOŠANAS LĒMUMS
(2013. gada 13. septembris),
ar ko apstiprina Kipras makroekonomikas korekciju programmu un atceļ Lēmumu 2013/236/ES
(2013/463/ES)
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 472/2013 (2013. gada 21. maijs) par to eurozonas dalībvalstu ekonomiskās un budžeta uzraudzības pastiprināšanu, kurās ir vai kurām draud nopietnas finanšu stabilitātes grūtības ( 1 ), un jo īpaši tās 7. panta 2. un 5. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
tā kā:|
(1) |
Regulu (ES) Nr. 472/2013 piemēro dalībvalstīm, kuras tās spēkā stāšanās brīdī jau saņem finanšu palīdzību, tostarp no Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM). |
|
(2) |
Regulā (ES) Nr. 472/2013 izklāstīti noteikumi dalībvalstu, kas saņem finanšu palīdzību, makroekonomikas korekciju programmu apstiprināšanai; minētajiem noteikumiem jābūt saskaņā ar Līgumu par Eiropas Stabilizācijas mehānisma izveidi. |
|
(3) |
Pēc Kipras 2012. gada 25. jūnija finanšu palīdzības pieprasījuma no ESM Padome 2013. gada 25. aprīlī ar Lēmumu 2013/236/ES ( 2 ) nolēma, ka Kiprai strikti jāīsteno makroekonomikas korekciju programma. |
|
(4) |
2013. gada 24. aprīlī ESM valde nolēma principā piešķirt Kiprai stabilitātes atbalstu un apstiprināja Saprašanās memorandu par īpašiem ekonomikas politikas nosacījumiem (SM) un to, ka to paraksta Komisija ESM vārdā. |
|
(5) |
Saskaņā ar Lēmuma 2013/236/ES 1. panta 2. punktu Komisija sadarbībā ar Eiropas Centrālo banku (ECB) un vajadzības gadījumā ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF) ir veikusi pirmo pārskatu, lai novērtētu progresu, īstenojot pieņemtos pasākumus, kā arī šo pasākumu efektivitāti un ekonomisko un sociālo ietekmi. Šā pārskata rezultātā ir atjaunināta esošā makroekonomikas korekciju programma, atspoguļojot Kipras iestāžu veiktos pasākumus līdz 2013. gada otrajam ceturksnim. |
|
(6) |
Pēc Regulas (ES) Nr. 472/2013 stāšanās spēkā makroekonomikas korekciju programma ir jāpieņem kā Padomes īstenošanas lēmums. Skaidrības un juridiskās noteiktības labad šī programma būtu jāpieņem no jauna, pamatojoties uz Regulas (ES) Nr. 472/2013 7. panta 2. punktu. Programmai pēc būtības vajadzētu palikt identiskai tai, kas tika pieņemta ar Lēmumu 2013/236/ES, bet tajā būtu jāietver arī saskaņā ar minētā lēmuma 1. panta 2. punktu veiktā pārskata rezultāti. Vienlaikus būtu jāatceļ Lēmums 2013/236/ES. |
|
(7) |
Komisija sadarbībā ar ECB un SVF ir veikusi pirmo pārskatu, lai novērtētu progresu, īstenojot pieņemtos pasākumus, kā arī šo pasākumu efektivitāti un ekonomisko un sociālo ietekmi. Tā rezultātā SM ir atjaunināts finanšu nozares reformu, fiskālās politikas un strukturālo reformu jomā, jo īpaši attiecībā uz i) grafiku kapitāla kontroles pakāpeniskai samazināšanai, ii) tiesiskā regulējuma izveidi jaunai pārvaldības struktūrai, kas pārvaldītu valsts daļu kooperatīvo kredītu nozarē, iii) rīcības plānu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanai, iv) kompensācijas shēmu sociālā nodrošinājuma fondiem un pensiju fondiem, kam ir noguldījumi Cyprus Popular Bank, v) pietiekamu valsts līdzekļu nodrošināšanu līdzfinansējumam projektos, ko finansē no struktūrfondiem un citiem ES fondiem, vi) plānotās sociālās palīdzības reformas detalizētu aprakstu un vii) detalizētu stratēģisku priekšlikumu sagatavošanu ar mērķi novērst trūkumus darba tirgū iesaistīšanas politikā un nekavējoties rīkoties, lai radītu iespējas jauniešiem un uzlabotu viņu nodarbināmības izredzes. Visaptverošu un vērienīgu reformu īstenošanai finanšu, fiskālajā un strukturālajās jomās būtu jānodrošina Kipras valsts parāda stabilitāte vidējā termiņā. |
|
(8) |
Visā Kipras visaptverošo politikas pasākumu kopuma īstenošanas gaitā Komisijai būtu jāsniedz papildu stratēģiski ieteikumi un tehniskā palīdzība konkrētās jomās. Dalībvalstij, kas īsteno makroekonomikas korekciju programmu un saskaras ar nepietiekamu administratīvo kapacitāti, jālūdz tehniskā palīdzība Komisijai, kura šim nolūkam var izveidot ekspertu grupas. |
|
(9) |
Kipras ►C1 iestādes ◄ saskaņā ar spēkā esošajiem valsts noteikumiem un praksi uzklausa sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības organizāciju viedokli makroekonomikas korekciju programmas sagatavošanā, īstenošanā, uzraudzībā un novērtēšanā, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
1. Lai sekmētu Kipras ekonomikas atgriešanos uz ilgtspējīgas izaugsmes ceļa un pie fiskālās un finanšu stabilitātes, Kipra strikti īsteno makroekonomikas korekciju programmu (“programma”), kuras galvenie elementi ir izklāstīti šā lēmuma 2. pantā.
2. Komisija sadarbībā ar ECB un attiecīgā gadījumā – ar SVF uzrauga Kipras progresu programmas īstenošanā. Kipra pilnībā sadarbojas ar Komisiju un ECB. Tā jo īpaši sniedz Komisijai un ECB visu informāciju, ko tās uzskata par nepieciešamu programmas uzraudzībai. Kipras ►C1 iestādes ◄ iepriekš apspriežas ar Komisiju, ECB un SVF par tādu politikas pasākumu pieņemšanu, kuri nav iekļauti šajā lēmumā, bet kuri varētu būtiski ietekmēt programmas mērķu sasniegšanu.
3. Komisija sadarbībā ar ECB un attiecīgā gadījumā – ar SVF kopā ar Kipras ►C1 iestādēm ◄ izskata izmaiņas un atjauninājumus programmā, kas var būt vajadzīgi, lai pienācīgi ņemtu vērā inter alia jebkādas būtiskas atšķirības starp makroekonomikas un fiskālajām prognozēm un faktiskajiem rādītājiem (tostarp attiecībā uz nodarbinātību), negatīvu blakusietekmi, kā arī makroekonomikas un finanšu satricinājumus.
Lai nodrošinātu, ka programma tiek īstenota raiti, un lai palīdzētu ilgtspējīgā veidā novērst nelīdzsvarotību, Komisija nodrošina pastāvīgu padomu un norādījumu sniegšanu par fiskālajām, finanšu tirgu un strukturālajām reformām.
Komisija regulāri izvērtē programmas ietekmi uz ekonomiku un sniedz ieteikumus par nepieciešamajiem labojumiem ar mērķi veicināt izaugsmi un darba vietu radīšanu, nodrošināt nepieciešamo fiskālo konsolidāciju un mazināt negatīvu sociālo ietekmi. Makroekonomikas korekciju programmu, tostarp tās mērķus un paredzamo korekcijas pasākumu sadali, dara zināmu atklātībai.
2. pants
1. Programmas galvenie mērķi ir šādi: atjaunot Kipras banku nozares stabilitāti, turpināt notiekošo fiskālās konsolidācijas procesu un īstenot strukturālās reformas, lai atbalstītu konkurētspēju un ilgtspējīgu un līdzsvarotu izaugsmi. Ar programmu tiek novērsti konkrēti riski, ko Kipra rada eurozonas finanšu stabilitātei, un tās mērķis ir ātri atjaunot stabilu un ilgtspējīgu ekonomikas un finanšu stāvokli Kiprā un tās spēju pilnībā finansēt pašai sevi starptautiskajos finanšu tirgos. Programmā pienācīgi ņem vērā Padomes ieteikumus, kas adresēti Kiprai saskaņā ar Līguma 121., 126., 136. un 148. pantu, kā arī Kipras darbības šo ieteikumu īstenošanai, vienlaikus cenšoties paplašināt, nostiprināt un padziļināt nepieciešamos politikas pasākumus.
2. Kipra turpina fiskālo konsolidāciju atbilstīgi tās pienākumiem saskaņā ar pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru, veicot augstas kvalitātes pastāvīgus pasākumus, vienlaikus samazinot ietekmi uz neaizsargātām iedzīvotāju grupām.
3. Lai līdz 2016. gadam samazinātu deficītu zem 3 % no IKP, Kipra ir gatava veikt papildu konsolidācijas pasākumus. Konkrēti, ja tiek konstatēta ieņēmumu nepietiekamība vai lielāku sociālo izdevumu nepieciešamība nelabvēlīgu makroekonomisku seku rezultātā, Kipras valdība ir gatava veikt papildu pasākumus, lai nodrošinātu programmas mērķu sasniegšanu, tostarp ierobežojot diskrecionāros izdevumus, vienlaikus samazinot ietekmi uz neaizsargātām iedzīvotāju grupām. Programmas darbības laikā skaidras naudas ieņēmumus, kas pārsniedz programmas prognozes, tostarp jebkādu negaidītu peļņu, saglabā vai izmanto parāda samazināšanai. Savukārt, ja pasākumu īstenošanas līmenis pārsniedz prognozēto tiktāl, ka tas uzskatāms par pastāvīgu, nepieciešamība pēc papildu pasākumiem turpmākajos gados var samazināties.
4. Kipra turpina pareizi īstenot struktūrfondus un citus ES fondus, ievērojot programmas mērķus attiecībā uz budžetu. Lai nodrošinātu ES fondu efektīvu īstenošanu, Kipras valdība nodrošina, ka ir pieejami nepieciešamie valsts līdzekļi līdzfinansējumam, tostarp neatbilstīgajiem izdevumiem, Eiropas struktūrfondos un ieguldījumu fondos (ERAF, ESF, Kohēzijas fondā, ELFLA un EZF/EJZF) 2007.–2013. gada un 2014.–2020. gada plānošanas laikposmos, vienlaikus ņemot vērā pieejamo Eiropas Investīciju bankas finansējumu. ►C1 Iestādes ◄ nodrošina, ka tiek uzlabota institucionālā kapacitāte pašreizējo un nākotnes programmu īstenošanai un ka pārvaldības iestādēm un īstenošanas struktūrām ir pietiekami cilvēkresursi.
5. Lai atjaunotu tās finanšu sektora stabilitāti, Kipra turpina īstenot banku nozares un kooperatīvo kredītiestāžu nozares pārstrukturēšanu; turpina nostiprināt uzraudzību un regulējumu; veic parāda pārstrukturēšanas satvara reformu un pakāpeniski atceļ kapitāla ierobežojumus saskaņā ar grafiku, vienlaikus saglabājot finanšu stabilitāti. Programmā paredz šādus pasākumus un rezultātus:
a) nodrošināt, ka likviditāte banku nozarē tiek stingri uzraudzīta. Pagaidu ierobežojumi kapitāla brīvai apritei (tostarp skaidras naudas izņemšanai no bankomātiem, maksājumiem un pārvedumiem) tiek stingri uzraudzīti. Mērķis ir veikt šo kontroli tikai tik ilgi, cik tas ir absolūti nepieciešams, lai mazinātu būtisku apdraudējumu finanšu sistēmas stabilitātei. Ierobežojošo pasākumu pakāpeniskas atcelšanas grafika īstenošana turpinās, arī ievērojot kredītiestāžu likviditātes stāvokli. Tiek izstrādāta īpaši pielāgota komunikācijas stratēģija, lai regulāri sniegtu informāciju par minēto grafiku un banku nozares stratēģijas īstenošanā sasniegto.
Vietējo banku, kuras atkarīgas no centrālās bankas finansējuma vai saņem valsts atbalstu, finansējums un kapitāla plāni reāli atspoguļo sagaidāmo parādsaistību samazināšanos banku nozarē un ierobežojošo pasākumu pakāpenisku samazināšanos un samazina atkarību no aizņēmumiem no centrālajām bankām, vienlaikus izvairoties no aktīvu pāragras pārdošanas un kredītresursu trūkuma;
b) pielāgot minimālās kapitāla prasības, ievērojot bilances izvērtējuma parametrus un Savienības līmeņa spriedzes testu;
c) nodrošināt, ka jebkādus pārstrukturēšanas plānus oficiāli apstiprina saskaņā ar valsts atbalsta noteikumiem pirms šāda valsts atbalsta piešķiršanas. Ja citi pasākumi ir nepietiekami, bankas ar kapitāla deficītu drīkst lūgt rekapitalizācijas atbalstu no valsts, ievērojot valsts atbalsta procedūras. Bankas, kurām ir pārstrukturēšanas plāni, ziņo par sasniegto šo plānu īstenošanā;
d) nodrošināt kredītu reģistra izveidi un darbību, nodrošināt to, ka pašreizējie reglamentējošie noteikumi attiecībā uz aktīvu vērtības samazināšanos, uzkrājumu veidošanu un attiecībā uz rīcību ar nodrošinājumu uzkrājumu veidošanā tiek attiecīgi grozīti, kā arī to, ka tiek savlaicīgi īstenoti Savienības noteikumi par kapitāla prasībām un ienākumus nenesošiem kredītiem;
e) samazināt ierobežojumus attiecībā uz nodrošinājuma realizāciju. Tas notiek papildus tiesību aktu izstrādei, kas balstās uz visaptverošu reformas satvaru, ar kuru tiek noteiktas pienācīgas uzņēmumu un personu maksātnespējas procedūras, kā arī nodrošināta ķīlas realizācijas pārskatītā režīma un maksātnespējas pārskatītā režīma netraucēta un efektīva darbība. Turklāt pēc reformas jaunais privātā sektora parādu pārstrukturēšanas tiesiskais regulējums tiek pārskatīts un, ja vajadzīgs, tiek definēti papildu pasākumi;
f) īstenot kooperatīvo kredītiestāžu nozares nākotnes struktūras, darbības un dzīvotspējas stratēģiju, ko izstrādājusi Kipras Centrālā banka, apspriežoties ar Komisiju, ECB un SVF;
g) pastiprināt uzņēmumu un mājsaimniecību parādsaistību uzraudzību un izveidot pamatu mērķtiecīgai privātā sektora parādu pārstrukturēšanai, lai sekmētu jaunu aizdošanu un samazinātu kredītu ierobežojumus. Tiek pārskatīta banku nokavēto maksājumu pārvaldības politika un prakse, un vajadzības gadījumā tiek grozīta nokavēto Maksājumu pārvaldības direktīva un rīcības kodekss. Netiek ieviesti administratīvi pasākumi, kas traucē banku aizdevuma likmju noteikšanu;
h) turpināt stiprināt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas regulējumu un īstenot rīcības plānu, ar ko nodrošina uzlabotas prakses izmantošanu attiecībā uz klienta uzticamības pārbaudi un uzņēmumu pārredzamību saskaņā ar paraugpraksi;
i) iekļaut spriedzes testus regulārajā ārējā banku uzraudzībā;
j) ieviest obligātas informēšanas prasības, lai nodrošinātu, ka bankas regulāri informē iestādes un tirgus par savas darbības restrukturizācijā sasniegto;
k) nodrošināt tādu pārstrukturēšanas pasākumu īstenošanu, kuri veicina kooperatīvo kredītu nozares dzīvotspēju, kad ir izveidots tiesiskais regulējums jaunai pārvaldības struktūrai, kas pārvalda valsts daļu šajā sektorā; un
l) nodrošināt pārvaldības direktīvas pārskatīšanu, kas – starp citiem jautājumiem – noteiks sadarbību starp banku iekšējās revīzijas struktūrām un banku uzraugiem.
6. Kipras ►C1 iestādes ◄ visā 2013. gada gaitā strikti īsteno 2013. gada budžeta likumu (ar grozījumiem), tostarp papildu pastāvīgos pasākumus, kuri pieņemti pirms pirmā finanšu palīdzības maksājuma pārskaitīšanas un kuri sasniedz vismaz EUR 351 miljonu (2,1 % no IKP). Kipra pieņem šādus pasākumus:
a) tās nodokļu sistēmas reformu attiecībā uz mehāniskajiem transportlīdzekļiem, pamatojoties uz principu “videi draudzīgs” un ar mērķi gūt papildu ieņēmumus vidējā termiņā;
b) kompensācijas shēmu sociālā nodrošinājuma un pensiju fondiem, kam ir noguldījumi Cyprus Popular Bank, kura nodrošina līdzīgu režīmu, kāds ir šādiem fondiem Kipras Bankā, ņem vērā katra fonda naudas plūsmu un aktuāro stāvokli un samazina ietekmi uz vispārējās valdības budžeta deficītu. Tā kā šie fondi ir sociālās labklājības fondi, 2013. gada vispārējās valdības budžeta deficīta mērķi var pārskatīt, lai iekļautu šīs shēmas ietekmi uz budžetu; un
c) kopš 2012. gada decembra pieņemto konsolidācijas pasākumu pilnīgas īstenošanas nodrošināšanu.
7. Kipras iestādes 2014. gadā pilnībā īsteno 2014. gada budžeta likumā ietvertos pastāvīgos pasākumus, kas sasniedz vismaz EUR 270 miljonus. Tās arī nodrošina kopš 2012. gada decembra pieņemto konsolidācijas pasākumu pilnīgu īstenošanu.
7.a Fiskālajā politikā 2015.–2016. gadā Kipras iestādes cenšas sasniegt vispārējās valdības bilanci atbilstīgi korekcijai, ievērojot pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras (EDP) ieteikumus.
8. Lai nodrošinātu valsts finanšu ilgtspēju ilgtermiņā, Kipra īsteno fiskāli strukturālas reformas, kurās inter alia ietilpst šādi pasākumi un rezultāti:
a) ja vajadzīgs, vispārējās un publiskā sektora pensiju sistēmas turpmākas reformas, lai nodrošinātu pensiju sistēmas ilgtermiņa dzīvotspēju, vienlaikus risinot pensiju piemērotības jautājumu;
b) veselības aprūpes izdevumu pieauguma kontrole, lai nodrošinātu pietiekamus līdzekļus pamata veselības aprūpei, stiprinot finansēšanas struktūras ilgtspēju un veselības aprūpes nodrošināšanas efektivitāti; valsts veselības aprūpes sistēmas ieviešana, panākot tās finansiālo ilgtspēju un vienlaikus nodrošinot vispārēju aptvērumu;
c) valsts izdevumu efektivitātes un budžeta procesa uzlabošana ar efektīvu vidēja termiņa budžeta regulējumu, kas ir daļa no uzlabotas valsts finanšu pārvaldības, tādējādi veicinot budžeta konsolidāciju, vienlaikus ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt pietiekamus līdzekļus galvenajām nozarēm, piemēram, izglītībai un veselības aprūpei. Šis regulējums pilnībā atbilst Padomes Direktīvai 2011/85/ES ( 3 ) un Līgumam par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā, kas parakstīts Briselē 2012. gada 2. martā;
d) saskaņā ar paraugpraksi izstrādāta un atbilstīga publiskās un privātās partnerības tiesiskā un institucionālā regulējuma pieņemšana;
e) programmas izstrāde ar mērķi panākt valstij pilnībā un daļēji piederošu uzņēmumu stabilu korporatīvās pārvaldības sistēmu, kā arī privatizācijas plāna īstenošana, lai palīdzētu uzlabot ekonomikas efektivitāti un atjaunotu parāda stabilitāti;
f) visaptveroša reformu plāna izstrāde un īstenošana, lai uzlabotu nodokļu iekasēšanas un administrēšanas efektivitāti un lietderību, tostarp pasākumi cīņai pret krāpšanu nodokļu jomā un nodokļu nemaksāšanu un pasākumi nolūkā nodrošināt pilnīgu un savlaicīgu to tiesību aktu un standartu piemērošanu, kas reglamentē starptautisko sadarbību nodokļu jomā un nodokļu informācijas apmaiņu;
g) nekustamā īpašuma nodokļa sistēmas reformēšana;
h) valsts pārvaldes reformēšana nolūkā uzlabot tās darbību un izmaksu efektivitāti, jo īpaši pārskatot valsts pārvaldes apjomu, nodarbināšanas kārtību tajā un funkciju sadali, lai nodrošinātu valsts līdzekļu efektīvu izmantošanu un kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem;
i) sociālo pabalstu vispārējās struktūras un līmeņu reformēšana ar mērķi efektīvi izmantot līdzekļus un nodrošināt pienācīgu līdzsvaru starp sociālo palīdzību un stimuliem stāties darbā. Plānotā sociālās palīdzības reforma nodrošina, ka sociālā palīdzība kalpo par drošības tīklu, lai nodrošinātu minimālo ienākumu tiem, kas nevar sasniegt elementāru dzīves līmeni, vienlaikus saglabājot stimulus stāties darbā; un
j) publisko finanšu visaptveroša revīzija, lai inter alia novērtētu iemeslus, kas izraisījuši pārliecīgā parāda uzkrāšanos.
9. Kipra nodrošina, ka algu indeksācijas atlikšana plašākā publiskajā sektorā paliek spēkā līdz programmas beigām. Minimālās algas izmaiņas atbilst ekonomikas un darba tirgus attīstībai un tiek pieņemtas pēc apspriešanās ar sociālajiem partneriem.
10. Kipra nodrošina, ka tiek īstenoti pieņemtie pasākumi, lai novērstu konstatētos trūkumus tās aktivizācijas politikā. Kipra nekavējoties rīkojas, lai radītu iespējas jauniešiem un uzlabotu viņu nodarbināmības izredzes saskaņā ar Padomes ieteikumu par garantijas jauniešiem izveidi ( 4 ). Jauniešiem paredzēto pasākumu veids, pārvaldība un īstenošana iekļaujas plašākā darba tirgū iesaistīšanas stratēģiju sistēmā un ir saskaņā ar sociālās labklājības sistēmas reformu un pieņemtajiem budžeta mērķiem.
11. Kipra ir gatava pieņemt turpmākus nepieciešamus grozījumus konkrētu nozaru tiesību aktos, lai pilnībā īstenotu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/123/EK ( 5 ). Kipras iestādes turpina uzlabot reglamentēto profesiju darbību. Tiek uzlabots konkurences regulējums, uzlabojot kompetentās konkurences iestādes darbību un nostiprinot valsts regulatīvo iestāžu neatkarību un pilnvaras.
12. Kipra nodrošina to, ka tiek novērsta kavēšanās īpašumtiesības apliecinošu dokumentu izsniegšanā, veic pasākumus, lai paātrinātu šķēršļu likvidēšanu īpašumtiesības apliecinošu dokumentu nodošanas procesā nekustamā īpašuma iegādes gadījumā, kā arī nosaka termiņus ēku sertifikātu un īpašumtiesības apliecinošu dokumentu izsniegšanai.
13. Kipra groza noteikumus par ieķīlāta īpašuma piespiedu pārdošanu un atļauj organizēt privātas izsoles iespējami īsā laikā. Tā paātrina lietu izskatīšanu tiesā un nodrošina tiesā vēl neizskatīto lietu izskatīšanu līdz programmas darbības beigām. Kipra veic pasākumus, lai stiprinātu tās tūrisma nozares konkurētspēju, īstenojot konkrēto rīcības plānu, kas ļautu sasniegt noteiktos kvantitatīvos mērķus, kuri inter alia iekļauti pārskatītajā Tūrisma stratēģijā 2011.–2015. gadam. Kipra īsteno gaisa pārvadājumu stratēģiju, kā rezultātā tiek pielāgota Kipras aviācijas ārpolitika, ņemot vērā ES aviācijas ārpolitiku un ES aviācijas nolīgumus, vienlaikus nodrošinot pietiekamu gaisa satiksmi.
14. Enerģētikas nozarē Kipra pilnībā īsteno trešo enerģētikas paketi neatkarīgi no Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/72/EK ( 6 ) 44. panta 2. punkta un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/73/EK ( 7 ) 49. panta 1. punkta. Kipra apsver, vai izmantot atkāpes, kas paredzētas minētajos pantos. Līdztekus tā izstrādā visaptverošu attīstības plānu Kipras enerģētikas nozares pārstrukturēšanai. Minētajā plānā ietver:
a) gāzes izmantošanai nepieciešamās infrastruktūras izvietošanas plānu, ņemot vērā komerciālās iespējas un riskus;
b) visaptverošu redzējumu attiecībā uz pārstrukturētās enerģētikas un gāzes nozares regulējumu un tirgus organizāciju, ietverot atbilstīgu tirdzniecības regulējumu gāzes piegādēm jūrā, kas vērsts uz to, lai maksimāli palielinātu ieņēmumus; un
c) plānu par institucionālās sistēmas izveidi ogļūdeņražu resursu pārvaldībai, tostarp resursu fondu, kurā būtu jāsaņem un jāpārvalda valsts ieņēmumi no gāzes ieguves atklātā jūrā un kurš būtu izveidots, pamatojoties uz starptautiskā līmenī atzītu paraugpraksi.
15. Kipra iesniedz Komisijai atjauninātu pieprasījumu pēc tehniskās palīdzības programmas darbības laikā. Pieprasījumā norāda un konkretizē tehniskās palīdzības vai konsultāciju jomas, kuras Kipras iestādes uzskata par būtiski svarīgām tās makroekonomikas korekciju programmas īstenošanai.
16. Izstrādājot visaptverošu un saskaņotu izaugsmes stratēģiju, kas ļautu sākt strauju ekonomiskā stāvokļa uzlabošanu, Kipra iekļauj to savā valsts institucionālajā struktūrā, paredzot papildu devumu notiekošajai valsts pārvaldes un publisko finanšu pārvaldības reformai, citām saistībām Kipras makroekonomikas korekciju programmā un attiecīgām Savienības iniciatīvām, ņemot vērā Partnerības nolīgumu Eiropas strukturālo un investīciju fondu īstenošanai.
3. pants
Lēmums 2013/236/ES tiek atcelts.
4. pants
Šis lēmums ir adresēts Kipras Republikai.
( 1 ) OV L 140, 27.5.2013., 1. lpp.
( 2 ) Padomes Lēmums 2013/236/ES (2013. gada 25. aprīlis), kas adresēts Kiprai, par konkrētiem pasākumiem finanšu stabilitātes un ilgtspējīgas izaugsmes atjaunošanai (OV L 141, 28.5.2013., 32. lpp.).
( 3 ) Padomes Direktīva 2011/85/ES (2011. gada 8. novembris) par prasībām dalībvalstu budžeta struktūrām (OV L 306, 23.11.2011., 41. lpp.).
( 4 ) Padomes Ieteikums (2013. gada 22. aprīlis) par garantijas jauniešiem izveidi (OV C 120, 26.4.2013., 1. lpp.).
( 5 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/123/EK (2006. gada 12. decembris) par pakalpojumiem iekšējā tirgū (OV L 376, 27.12.2006., 36. lpp.).
( 6 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/72/EK (2009. gada 13. jūlijs) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un par Direktīvas 2003/54/EK atcelšanu (OV L 211, 14.8.2009., 55. lpp.).
( 7 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/73/EK (2009. gada 13. jūlijs) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu un par Direktīvas 2003/55/EK atcelšanu (OV L 211, 14.8.2009., 94. lpp.).