|
Eiropas Savienības |
LV C sērija |
|
C/2024/6816 |
29.11.2024 |
PADOMES IETEIKUMS
(2024. gada 21. oktobris)
par Spānijas ekonomikas, budžeta, nodarbinātības un strukturālo politiku
(C/2024/6816)
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 121. panta 2. punktu un 148. panta 4. punktu,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2024/1263 (2024. gada 29. aprīlis) par ekonomikas politikas efektīvu koordināciju un budžeta daudzpusēju uzraudzību un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1466/97 (1), un jo īpaši tās 3. panta 3. punktu,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1176/2011 (2011. gada 16. novembris) par to, kā novērst un koriģēt makroekonomisko nelīdzsvarotību (2), un jo īpaši tās 6. panta 1. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas ieteikumu,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta rezolūcijas,
ņemot vērā Eiropadomes secinājumus,
ņemot vērā Nodarbinātības komitejas atzinumu,
ņemot vērā Ekonomikas un finanšu komitejas atzinumu,
ņemot vērā Sociālās aizsardzības komitejas atzinumu,
ņemot vērā Ekonomikas politikas komitejas atzinumu,
tā kā:
|
(1) |
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/241 (3), ar ko tika izveidots Atveseļošanas un noturības mehānisms (“mehānisms”), stājās spēkā 2021. gada 19. februārī. Mehānisms nodrošina finansiālu atbalstu dalībvalstīm reformu un investīciju īstenošanai, tādējādi radot Savienības finansētu fiskālo stimulu. Atbilstīgi Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgada prioritātēm mehānisms palīdz panākt ekonomikas un sociālo atveseļošanu un īstenot ilgtspējīgas reformas un investīcijas, jo īpaši reformas un investīcijas zaļās un digitālās pārkārtošanās veicināšanai un dalībvalstu tautsaimniecību noturības stiprināšanai. Tas arī palīdz stiprināt publiskās finanses un veicināt izaugsmi un darbvietu radīšanu vidējā termiņā un ilgtermiņā, uzlabot teritoriālo kohēziju Savienībā un atbalstīt Eiropas sociālo tiesību pīlāra turpmāku īstenošanu. |
|
(2) |
2023. gada 27. februārī pieņemtās Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2023/435 (4) (“REPowerEU regula”) mērķis ir ātri izbeigt Savienības atkarību no Krievijas fosilā kurināmā importa. Tas palīdzēs iegūt enerģētisko drošību un dažādot Savienības energoapgādi, vienlaikus palielinot atjaunīgo energoresursu izmantošanu, enerģijas uzkrāšanas iespējas un energoefektivitāti. Spānija savā nacionālajā atveseļošanas un noturības plānā iekļāva jaunu REPowerEU nodaļu, lai tiktu finansētas galvenās reformas un investīcijas, kas palīdzēs sasniegt REPowerEU mērķus. |
|
(3) |
Komisija 2023. gada 16. martā nāca klajā ar paziņojumu “ES ilgtermiņa konkurētspēja: skatījums pēc 2030. gada”, lai nodrošinātu informācijas bāzi lēmumiem par politiku un radītu pamatnosacījumus izaugsmes palielināšanai. Paziņojumā kā viens no deviņiem savstarpēji pastiprinošiem faktoriem bija minēta konkurētspēja. Citi faktori bija piekļuve privātajam kapitālam, pētniecība un inovācija, izglītība un prasmes, kā arī funkcionējošs vienotais tirgus, kas ir ārkārtīgi svarīgas politikas prioritātes attiecībā uz reformām un investīcijām, lai risinātu pašreizējās produktivitātes problēmas, kā arī vairotu Savienības un tās dalībvalstu ilgtermiņa konkurētspēju. Komisija 2024. gada 14. februārī nāca klajā ar paziņojumu “2024. gada ziņojums par vienoto tirgu un konkurētspēju”. Minētajā paziņojumā detalizēti aprakstīts, kādas ir Eiropas vienotā tirgus priekšrocības un izaicinājumi, un tajā ir analizētas gada norises saskaņā ar deviņiem identificētajiem konkurētspējas faktoriem. |
|
(4) |
Komisija 2023. gada 21. novembrī pieņēma 2024. gada ilgtspējīgas izaugsmes pētījumu, tādējādi uzsākot 2024. gada Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu. Eiropadome 2024. gada 22. martā apstiprināja 2024. gada ilgtspējīgas izaugsmes pētījumā izvirzītās prioritātes, kas attiecas uz četrām konkurētspējīgas ilgtspējas dimensijām. Komisija 2023. gada 21. novembrī uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1176/2011 (5) pamata pieņēma arī 2024. gada brīdināšanas mehānisma ziņojumu, kurā tā norādīja Spāniju kā vienu no dalībvalstīm, kuras var skart vai apdraudēt nelīdzsvarotība un par kurām būs jāizstrādā padziļinātais pārskats. Tajā pašā dienā Komisija pieņēma arī atzinumu par Spānijas 2024. gada budžeta plāna projektu. Komisija pieņēma arī ieteikumu attiecībā uz Padomes ieteikumu par eurozonas ekonomikas politiku, kā arī priekšlikumu attiecībā uz 2024. gada vienoto nodarbinātības ziņojumu, kurā analizēta nodarbinātības pamatnostādņu un Eiropas sociālo tiesību pīlāra principu īstenošana. Padome pieņēma Ieteikumu par eurozonas ekonomikas politiku (6) (“2024. gada ieteikums par eurozonu”) 2024. gada 12. aprīlī un Vienoto nodarbinātības ziņojumu 2024. gada 11. martā. |
|
(5) |
Savienības jaunais ekonomikas pārvaldības satvars stājās spēkā 2024. gada 30. aprīlī. Šis satvars ietver jauno Regulu (ES) 2024/1263 par ekonomikas politikas efektīvu koordināciju un budžeta daudzpusēju uzraudzību, grozīto Padomes Regulu (EK) Nr. 1467/97 (7) par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu, un grozīto Padomes Direktīvu 2011/85/ES (8) par prasībām dalībvalstu budžeta struktūrām. Jaunā ekonomikas pārvaldības satvara mērķis ir veicināt stabilas un ilgtspējīgas publiskās finanses, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi un noturību, izmantojot reformas un investīcijas, un novērst pārmērīgu valdības budžeta deficītu. Jaunais ekonomikas pārvaldības satvars arī veicina valstu līdzatbildību un vairāk orientējas uz vidēju termiņu apvienojumā ar efektīvāku un konsekventāku izpildi. Katrai dalībvalstij ir jāiesniedz Padomei un Komisijai savs valsts vidēja termiņa fiskāli strukturālais plāns. Valsts vidēja termiņa fiskāli strukturālajā plānā ir iekļautas dalībvalsts fiskālās, reformu un investīciju saistības, plānošanas periodam aptverot četrus vai piecus gadus atkarībā no tā, cik ilgs ir valsts likumdevēja parastais sasaukuma laiks. Neto izdevumu (9) virzībai valstu vidēja termiņa fiskāli strukturālajos plānos ir jāatbilst Regulas (ES) 2024/1263 prasībām, piemēram, par to, ka līdz korekcijas perioda beigām jāpanāk vai jānotur vispārējās valdības parāda ticama samazināšanās vai tam jāsaglabājas piesardzīgā līmenī, kas ir zemāks par 60 % no iekšzemes kopprodukta (IKP), un ka vispārējās valdības budžeta deficīts vidējā termiņā jāsamazina un/vai jāsaglabā zem Līgumā noteiktās atsauces vērtības, kas ir 3 % no IKP. Ja dalībvalsts apņemas īstenot attiecīgu reformu un investīciju kopumu saskaņā ar Regulā (ES) 2024/1263 izklāstītajiem kritērijiem, korekcijas periodu var pagarināt līdz trim gadiem. Lai palīdzētu sagatavot minētos valsts vidēja termiņa fiskāli strukturālos plānus, Komisija 2024. gada 21. jūnijā publicēja norādījumus par informāciju, kas dalībvalstīm jāsniedz savos valsts vidēja termiņa fiskāli strukturālos plānos un gada progresa ziņojumos. Saskaņā ar Regulas (ES) 2024/1263 5. un 36. pantu Komisija dalībvalstīm attiecīgā gadījumā nosūtīja atsauces trajektorijas un tehnisko informāciju. Dalībvalstīm savi valsts vidēja termiņa fiskāli strukturālie plāni ir jāiesniedz līdz 2024. gada 20. septembrim, izņemot, ja dalībvalsts un Komisija vienojas šo termiņu pagarināt par saprātīgu laikposmu. Saskaņā ar valsts tiesisko regulējumu dalībvalstis var apspriest savus vidēja termiņa plānu projektus ar savu valsts parlamentu, lūgt neatkarīgām fiskālajām iestādēm sniegt atzinumu, kā arī apspriesties ar sociālajiem partneriem un citām valsts ieinteresētajām personām. |
|
(6) |
2024. gadā Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgada norises turpinās atbilstoši mehānisma īstenošanai. Lai īstenotu Eiropas pusgada politikas prioritātes, joprojām ir svarīgi pilnībā īstenot atveseļošanas un noturības plānus, jo šie plāni palīdz efektīvi novērst visas problēmas, kas konstatētas iepriekšējos gados konkrētām valstīm adresētajos attiecīgajos ieteikumos, vai arī būtisku to daļu. Konkrētām valstīm adresētie 2019., 2020., 2022. un 2023. gada ieteikumi joprojām ir vienlīdz svarīgi attiecībā uz atveseļošanas un noturības plāniem, kas ir pārskatīti, atjaunināti vai grozīti saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 14., 18. un 21. pantu. |
|
(7) |
Spānija savu atveseļošanas un noturības plānu saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 18. panta 1. punktu Komisijai iesniedza 2021. gada 30. aprīlī. Komisija atbilstoši Regulas (ES) 2021/241 19. pantam novērtēja atveseļošanas un noturības plāna atbilstību, efektivitāti, lietderīgumu un saskanīgumu, ņemot vērā minētās regulas V pielikumā sniegtās novērtēšanas vadlīnijas. Padome 2021. gada 13. jūlijā pieņēma Īstenošanas lēmumu par Spānijas atveseļošanas un noturības plāna novērtējuma apstiprināšanu (10) un 2023. gada 10. oktobrī grozīja šo lēmumu, ievērojot Regulas (ES) 2021/241 18. panta 2. punktu, lai atjauninātu neatmaksājamā finanšu atbalsta maksimālo finanšu iemaksu, kā arī lai iekļautu REPowerEU nodaļu (11). Maksājuma daļas tiek darītas pieejamas ar nosacījumu, ka Komisija saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 24. panta 5. punktu ir pieņēmusi lēmumu par to, ka Spānija ir apmierinoši izpildījusi attiecīgos atskaites punktus un mērķrādītājus, kas bija noteikti Padomes īstenošanas lēmumā. Apmierinoša izpilde nozīmē arī to, ka nav bijis regresa attiecībā uz iepriekšējo atskaites punktu un mērķrādītāju sasniegšanu. |
|
(8) |
2024. gada 19. jūnijā Komisija publicēja 2024. gada ziņojumu par Spāniju. Tajā tika izvērtēts, kā Spānija īstenojusi attiecīgos konkrētai valstij adresētos ieteikumus, ko Padome pieņēma laikposmā no 2019. līdz 2023. gadam, un kā Spānija īsteno atveseļošanas un noturības plānu. Balstoties uz šo analīzi, ziņojumā par valsti bija norādīti trūkumi attiecībā uz tādu problēmjautājumu risināšanu, kuri nav ietverti vai ir tikai daļēji ietverti atveseļošanas un noturības plānā, kā arī jauni un nupat iezīmējušies problēmjautājumi. Tajā bija arī novērtēts Spānijas progress Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanā un Savienības pamatmērķu sasniegšanā nodarbinātības, prasmju un nabadzības mazināšanas jomā, kā arī progress Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā. |
|
(9) |
Komisija saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1176/2011 5. pantu izstrādāja padziļināto pārskatu par Spāniju. Komisijas dienesti minētās regulas piemērošanas nolūkiem sagatavoja novērtējumu par Spānijas makroekonomisko neaizsargātību, un tā galvenie konstatējumi tika publicēti 2024. gada martā. Komisija 2024. gada 19. jūnijā secināja, ka Spānijā vairs nepastāv makroekonomikas nelīdzsvarotība. Ir panākts nozīmīgs progress tādu neaizsargātības faktoru mazināšanā, kuriem bija pārrobežu aspekts un kuri ir saistīti ar lielu privātā sektora un ārējo parādu, un ir samazināts valdības parāds. Pēc Covid-19 krīzes izraisītā pārtraukuma privātā sektora parāda un negatīvā neto starptautisko ieguldījumu pozīcijas (NIIP) attiecība 2021. gadā sāka no jauna samazināties, spēcīga nominālā IKP pieauguma stimulēta, un NIIP gadījumā, joprojām pastāvošo tekošā konta pārpalikumu stimulēta. Paredzams, ka nākamajos gados abi rādītāji arvien uzlabosies, lai arī pakāpeniskāk nekā pēdējā laikā, jo tiek prognozēts mazāk labvēlīgs nominālā IKP pieaugums. Tekošajā kontā desmit gadus ir bijis pārpalikums, 2023. gadā tas palielinājies, liecinot par strauji augošu eksportu, kā arī zemākām enerģijas cenām. Augstā valdības parāda attiecība pret IKP samazinās, pateicoties spēcīgam nominālā IKP pieaugumam, bet šogad un nākamgad gaidāmi mazāki uzlabojumi, kas nozīmē, ka fiskālais deficīts joprojām ir salīdzinoši augsts, taču ar tendenci samazināties, un nominālā IKP pieaugums – mazāk labvēlīgs. Desmit gadus bezdarba līmenim bija lejupēja tendence, un tiek prognozēts, ka tas samazināsies arī turpmāk. Banku sektors joprojām ir noturīgs, ņemot vērā stingrākus finansēšanas nosacījumus aizņēmējiem. Ievērojams politikas progress panākts konstatēto neaizsargātības faktoru novēršanā, arī pateicoties tam, ka pēdējo gadu laikā tika īstenots atveseļošanas un noturības plāns, bet ir jāpieliek lielākas pūles, jo īpaši lielā valdības parāda mazināšanā. |
|
(10) |
Saskaņā ar Eurostat validētajiem datiem Spānijas vispārējās valdības budžeta deficīts no 4,7 % no IKP 2022. gadā samazinājās līdz 3,6 % 2023. gadā, savukārt vispārējās valdības parāds no 111,6 % no IKP 2022. gada beigās saruka līdz 107,7 % 2023. gada beigās. Kā paziņots Komisijas 2023. gada 8. marta paziņojumā “Fiskālās politikas norādes 2024. gadam”, Komisija veic priekšdarbus, lai sāktu uz deficītu balstītas pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras, pamatojoties uz izpildes datiem par 2023. gadu saskaņā ar spēkā esošajām tiesību normām. Komisija 2024. gada 19. jūnijā izdeva ziņojumu saskaņā ar Līguma 126. panta 3. punktu. Minētajā ziņojumā bija novērtēts Spānijas budžeta stāvoklis, ņemot vērā to, ka tās vispārējās valdības budžeta deficīts 2023. gadā pārsniedza Līgumā noteikto atsauces vērtību, kas ir 3 % no IKP. Ziņojumā secināts, ka, ņemot vērā šo novērtējumu un pēc tā atzinuma izskatīšanas, kuru Ekonomikas un finanšu komiteja ir formulējusi, ievērojot Līguma 126. panta 4. punktu, Komisija 2024. gada jūlijā neierosinās sākt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru attiecībā uz Spāniju. |
|
(11) |
Padome 2022. gada 12. jūlijā ieteica (12) Spānijai nodrošināt to, ka 2023. gadā tiek īstenota piesardzīga fiskālā politika, jo īpaši ierobežojot valsts finansēto primāro kārtējo izdevumu pieaugumu, lai tas nepārsniegtu vidēja termiņa potenciālās izlaides pieaugumu (13), ņemot vērā to, ka turpinās pagaidu un mērķorientēta atbalsta sniegšana pret energocenu kāpumu visneaizsargātākajām mājsaimniecībām un uzņēmumiem, kā arī personām, kas bēg no Ukrainas. Tajā pašā laikā Spānijai tika ieteikts būt gatavai kārtējos izdevumus pielāgot mainīgajai situācijai. Spānijai tika arī ieteikts palielināt publiskās investīcijas, kas sekmētu zaļo un digitālo pārkārtošanos un enerģētisko drošību, ņemot vērā REPowerEU iniciatīvu, tostarp, izmantojot mehānismu un citus Savienības fondus. Saskaņā ar Komisijas aplēsēm fiskālā nostāja (14) 2023. gadā bija visumā neitrāla, proti, -0,2 % no IKP. Valsts finansēto primāro kārtējo izdevumu (atskaitot diskrecionāros ieņēmumu pasākumus) pieaugumam 2023. gadā bija bremzējoša ietekme uz fiskālo nostāju, kas atbilst 0,3 % no IKP un atbilda Padomes 2022. gada 12. jūlija ieteikumam. Valsts finansēto primāro kārtējo izdevumu bremzējošā ietekme bija saistīta ar samazinājumu par 0,6 % no IKP to (uz konkrētiem mērķiem vērsto un nevērsto) ārkārtas atbalsta pasākumu izmaksās mājsaimniecībām un uzņēmumiem, kas veiktas, reaģējot uz enerģijas cenu pieaugumu. Galvenie valsts finansēto primāro kārtējo izdevumu (atskaitot ieņēmumu pasākumus) pieauguma faktori ir pensiju pārvērtēšanas ietekmēti sociālie pabalsti, kas nav natūrā, un aizsardzības izdevumu ietekmēts starppatēriņš. Izdevumi, kas finansēti no mehānisma dotācijām un citiem Savienības fondiem, 2023. gadā veidoja 1,3 % no IKP. Valsts finansētās investīcijas, ik gadu palielinoties par 0,1 procentpunktu, 2023. gadā sasniedza 2,3 % no IKP. Spānija no mehānisma dotācijām un citiem Savienības fondiem finansēja papildu investīcijas. Tās ietver investīcijas zaļās un digitālās pārkārtošanās veikšanai un enerģētiskajā drošībā, piemēram, digitālā rīkkopa, PERTE (15) elektriskie un satīklotie transportlīdzekļi, jaunas pieaugušo izglītības un apmācības vietas un investīcijas zaļā ūdeņraža jomā. Minētās publiskās investīcijas finansē no mehānisma un citiem Savienības fondiem. |
|
(12) |
Makroekonomikas un fiskālās prognozes atjauninājumus, ko Spānija nosūtīja Komisijai 2024. gada 30. aprīlī, var apkopot šādi. Budžeta prognožu pamatā esošais makroekonomikas scenārijs paredz, ka IKP reāli pieaugs par 2,0 % 2024. gadā un par 1,9 % 2025. gadā, savukārt IKP deflators pieaugs par 3,5 % 2024. gadā un par 2,8 % 2025. gadā. Gaidāms, ka vispārējās valdības budžeta deficīts samazināsies līdz 3,0 % no IKP 2024. gadā un 2,5 % no IKP 2025. gadā, savukārt vispārējās valdības parāda un IKP attiecība samazināsies līdz 105,5 % līdz 2024. gada beigām un 104,1 % līdz 2025. gada beigām. Spānijas iesniegtajās prognozēs nav iekļauta budžeta prognoze pēc 2025. gada. |
|
(13) |
Komisijas 2024. gada pavasara prognozē paredzēts, ka reālais IKP 2024. gadā palielināsies par 2,1 % un 2025. gadā par 1,9 %, un inflācija, ko mēra, izmantojot saskaņoto patēriņa cenu indeksu (SPCI), 2024. gadā plānota 3,1 % apmērā un 2025. gadā 2,3 % apmērā. |
|
(14) |
Komisijas 2024. gada pavasara prognozē paredzēts, ka valdības budžeta deficīts 2024. gadā būs 3,0 % no IKP, savukārt vispārējās valdības parāda attiecība pret IKP 2024. gada beigās samazināsies līdz 105,5 %. Deficīta samazinājums 2024. gadā ir saistīts galvenokārt ar to pasākumu pakāpenisku atcelšanu, kas tika veikti, lai mazinātu pagājušās enerģētikas krīzes sociālo un ekonomisko ietekmi. Saskaņā ar Komisijas aplēsēm fiskālā nostāja 2024. gadā būs neitrāla (0,0 % no IKP). |
|
(15) |
Komisijas 2024. gada pavasara prognozē paredzēts, ka no mehānisma neatmaksājamā atbalsta (“dotācijām”) 2024. gadā tiks finansēti izdevumi, kuru vērtība atbilst 1,3 % no IKP (salīdzinājumā ar 0,7 % no IKP 2023. gadā). No mehānisma dotācijām finansētie izdevumi dos iespēju veikt kvalitatīvas investīcijas un produktivitāti palielinošas reformas, tiešā veidā neietekmējot Spānijas vispārējās valdības bilanci vai parādu. Komisijas 2024. gada pavasara prognozē paredzēts, ka no mehānisma aizdevumiem 2024. gadā tiks segti izdevumi, kuru vērtība atbilst 1,0 % no IKP (salīdzinājumā ar 0,0 % no IKP 2023. gadā). |
|
(16) |
Padome 2023. gada 14. jūlijā ieteica (16) Spānijai nodrošināt, ka 2024. gadā tiek īstenota piesardzīga fiskālā politika, jo īpaši ierobežojot valsts finansēto neto primāro izdevumu (17) nominālo pieaugumu līdz ne vairāk kā 2,6 %. Dalībvalstis tika aicinātas sava 2023. gada budžeta izpildes gaitā un 2024. gada budžeta plāna projektu sagatavošanas gaitā ņemt vērā, ka Komisija, pamatojoties uz 2023. gada budžeta izpildes rezultātu datiem, ierosinās Padomei sākt uz budžeta deficītu balstītas pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras. Saskaņā ar Komisijas 2024. gada pavasara prognozi Spānijas neto valsts finansētie primārie izdevumi 2024. gadā (18) pieaugs par 3,8 % – tātad šis rādītājs pārsniegs ieteikto maksimālo pieauguma tempu. Šis izdevumu pārsniegums salīdzinājumā ar valsts finansēto neto primāro izdevumu ieteikto maksimālo pieauguma tempu 2024. gadā atbilst 0,5 % no IKP. Pastāv risks, ka tas neatbildīs Padomes ieteikumam. |
|
(17) |
Turklāt Padome ieteica Spānijai 2023. un 2024. gadā pēc iespējas drīz izbeigt spēkā esošos ārkārtas enerģētikas atbalsta pasākumus un attiecīgos ietaupījumus izmantot valdības budžeta deficīta samazināšanai. Padome arī ieteica, ka tad, ja enerģijas cenas atkal pieaugtu un tāpēc būtu nepieciešami jauni atbalsta pasākumi vai būtu jāturpina esošie pasākumi, Spānijai ir jānodrošina, ka šādi atbalsta pasākumi ir vērsti uz neaizsargātu mājsaimniecību un uzņēmumu aizsardzību, ir fiskāli pieņemami un saglabā stimulus taupīt enerģiju. Saskaņā ar Komisijas 2024. gada pavasara prognozi ārkārtas enerģētikas atbalsta pasākumu aplēstās neto budžeta izmaksas (19) ir 0,9 % no IKP 2023. gadā, savukārt 2024. gadā tiek prognozētas 0,2 % līmenī un 2025. gadā tiek prognozētas -0,1 % līmenī. Cita starpā tiek pieņemts, ka, lai segtu izmaksas un izvairītos no deficīta, daļā no 2024. gada joprojām būs spēkā gāzei piemērotais PVN samazinājums, īpašais elektroenerģijas nodoklis, sabiedriskā transporta subsīdijas un kompensācija elektroenerģijas piegādātājiem. Ja attiecīgie ietaupījumi atbilstoši Padomes ieteikumam tiktu izmantoti valdības budžeta deficīta mazināšanai, minētās prognozes 2024. gadā nozīmētu fiskālo korekciju 0,7 % apmērā no IKP, savukārt neto valsts finansēto primāro izdevumu (20) bremzējošā ietekme uz 2024. gada fiskālo nostāju būtu 0,3 % apmērā no IKP. Ārkārtas enerģētikas atbalsta pasākumi ir izbeigti 2023. un 2024. gadā. Tas atbilst Padomes ieteikumam. Tomēr netiek prognozēts, ka attiecīgie ietaupījumi tiks pilnībā izmantoti valdības budžeta deficīta samazināšanai. Pastāv risks, ka tas neatbildīs Padomes ieteikumam. |
|
(18) |
Padome turklāt Spānijai ieteica arī saglabāt valsts finansētās publiskās investīcijas un nodrošināt mehānisma dotāciju un citu Savienības fondu efektīvu apguvi, jo īpaši nolūkā veicināt zaļo un digitālo pārkārtošanos. Saskaņā ar Komisijas 2024. gada pavasara prognozi valsts finansētās publiskās investīcijas palielināsies no 2,3 % no IKP 2023. gadā līdz 2,4 % no IKP 2024. gadā. Tas atbilst Padomes ieteikumam. Savukārt paredzams, ka publiskie izdevumi, kas tiek finansēti no ieņēmumiem no Savienības fondiem, tai skaitā no mehānisma dotācijām, 2024. gadā palielināsies līdz 1,6 % no IKP (no 1,3 % no IKP 2023. gadā). |
|
(19) |
Pamatojoties uz prognozes sagatavošanas termiņā zināmajiem politikas pasākumiem un pieņēmumu, ka politika nemainīsies, Komisija savā 2024. gada pavasara prognozē paredz, ka valdības budžeta deficīts 2025. gadā būs 2,8 % no IKP un neto izdevumi pieaugs par 4,0 % 2025. gadā. Paredzams, ka vispārējās valdības parāda attiecība pret IKP 2025. gada beigās samazināsies līdz 104,8 %. |
|
(20) |
Savienības jaunie ekonomikas pārvaldības noteikumi nosaka, ka Spānijai deficīta un valdības parāda samazināšanai būs jāizstrādā vidēja termiņa fiskāli strukturālais plāns. Minētajā plānā ieņēmumu un izdevumu pasākumu pieņemšanu varētu apvienot ar investīcijām un reformām, kas veicinātu stabilāku un ilgtspējīgāku ekonomikas izaugsmi. Spānijā, kurai uzkrāts liels parāds, ir decentralizēta pārvaldības struktūra. Valsts budžeta struktūrā centrālā valdība reģioniem nosprauž mērķrādītājus attiecībā uz strukturālo bilanci un parāda attiecību pret IKP, kā arī attiecībā uz nominālo izdevumu maksimālo pieauguma tempu (noteikums par izdevumiem). Lai gādātu par jauno Savienības ekonomikas pārvaldības noteikumu ievērošanu, var būt nepieciešams atjaunināt valsts budžeta struktūru. Gaidāms, ka demogrāfiskās pārmaiņas ievērojami palielinās ar veselības aprūpi, ilgtermiņa aprūpi un pensijām saistītus publiskos izdevumus. Pensiju jautājumā, piemērojot 2023. gada reformas ieviesto “slēgšanas klauzulu”, var tikt pārvarēta vidējā termiņa un ilgtermiņa fiskālās ilgtspējas plaisa, ja tāda rastos. Fiskālās konsolidācijas stratēģijas centrā vajadzētu būt nodokļu reformai. Šajā sakarā atveseļošanas un noturības plānā, kurā izmantoti ekspertu tostarp sniegtie ieteikumi, iekļauto reformu mērķis ir: i) efektīvāka un modernāka nodokļu sistēma, kas pielāgota jaunām tendencēm; ii) atbalsts pārejai uz zaļo ekonomiku; iii) lielāki ieņēmumi un taisnīguma veicināšana. Turklāt Spānijai rastos iespēja iekasēt lielākus vidisko nodokļu ieņēmumus (1,5 % no IKP 2022. gadā iepretim Savienības kopējam rādītājam 2,0 %), cita starpā stingrāk piemērojot principu “piesārņotājs maksā”. Viens no soļiem, kā sasniegt atveseļošanas un noturības plāna mērķus, arī var būt patēriņa nodokļu celšana, pie tam ar mērķorientētiem kompensācijas pasākumiem aizsargājot neaizsargātās personas; tā būtu lielākas izredzes, ka sociālie pārvedumi mazina nevienlīdzību un nabadzību, kas joprojām ir liela un skar jo īpaši bērnus. Lai uzlabotu valdības tēriņu kvalitāti un lietderību, joprojām ir svarīgi īstenot Spānijas neatkarīgās budžeta iestādes (AIReF) ieteikumus, un tam var nākt par labu arī izdevumu pārskatīšanas sistēmas vērienīga īstenošana. Šāda uzlabošana jo īpaši attiecas uz veselības aprūpi, kur vajag uzlabot izmaksu lietderību un novērst piekļuves un kvalitātes atšķirības starp reģioniem, kā arī ņemt vērā lielo vajadzību pēc investīcijām primārajā aprūpē. |
|
(21) |
Turklāt, pamatojoties uz atveseļošanas un noturības plāna pasākumiem, ar papildu centieniem varētu vēl vairāk tikt stiprināta ekonomikas noturība un atbalstīta potenciālā izaugsme, kas palīdzētu atbalstīt pakāpeniskākas fiskālās virzības pieņemšanu. Tas aptver regulatīvā sloga un uzņēmējdarbības klimata jomu. Proti, darba, revīzijas un nodokļu jomā veikt uz lieluma kritērijiem balstīta regulējuma reformu, lai uzlabotu kapitāla un darbaspēka sadales efektivitāti, atbalstītu investīcijas un palīdzētu kāpināt ražīgumu. Pašreizējo tiesu sistēmu efektivitātes trūkumu novēršana arī mazinātu ekonomiskos kropļojumus. Civillietu un komerclietu izskatīšanai joprojām nepieciešams daudz laika, un ilgstošas Tiesu padomes neatjaunošanas dēļ tiek iekavēta augstākā līmeņa tiesnešu iecelšana. Pastāv arī iespējas vēl vairāk atbalstīt inovāciju. Lielākas investīcijas pētniecībā un izstrādē un ciešāka saikne ar zinātnisko ekosistēmu var stimulēt uzņēmumu produktivitāti. Spānijas pētniecības un izstrādes intensitāte, kas 2022. gadā bija 1,4 % no IKP, nav mainījusies salīdzinājumā ar 2021. gadu un joprojām ir ievērojami zemāka par Savienības vidējo rādītāju (2,2 %) galvenokārt privāto izdevumu plaisas dēļ (0,8 % no IKP, kas ir ievērojami zem Savienības vidējā rādītāja 1,5 %). Neraugoties uz pārskatītā atveseļošanas un noturības plāna un pieņemto Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) programmu pasākumiem, šķiet vajadzīgi turpmāki centieni, lai atbalstītu privātos pētniecības un izstrādes izdevumus un zināšanu pārnesi starp privātām un publiskām pētniecības struktūrām. Īpašie pasākumi varētu aptvert šādus elementus: i) vairāk uz sniegumu balstītu un profesionālāku publiskās pētniecības organizāciju veidošana; ii) zinātnes, tehnoloģijas un inovācijas sistēmā izstrādātās un īstenotās pētniecības un inovācijas politikas koordinācijas pilnveidošana dažādos pārvaldes līmeņos. |
|
(22) |
Saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 19. panta 3. punkta b) apakšpunktu un minētās regulas V pielikuma 2.2. kritēriju atveseļošanas un noturības plānā ir ietverts plašs savstarpēji pastiprinošu reformu un investīciju kopums, ko paredzēts īstenot līdz 2026. gadam. Paredzams, ka minētās reformas un investīcijas palīdzēs efektīvi risināt problēmas, kas konstatētas attiecīgajos konkrētai valstij adresētajos ieteikumos, vai arī būtisku to daļu. Šajā īsajā termiņā ir svarīgi nekavējoties turpināt efektīvu atveseļošanas un noturības plāna, arī REPowerEU nodaļas, īstenošanu, lai zaļā un digitālā pārkārtošanās uzlabotu Spānijas ilgtermiņa konkurētspēju, vienlaikus nodrošinot sociālo taisnīgumu. Lai izpildītu atveseļošanas un noturības plānā noteiktās saistības līdz 2026. gada augustam, Spānijai ir svarīgi turpināt reformu īstenošanu un paātrināt investīcijas, novēršot attiecīgās problēmas un vienlaikus nodrošinot ievērojamu administratīvo kapacitāti. Atveseļošanas un noturības plāna apjoma un sarežģītības dēļ vajadzīga īpaša rīcība, kas gādātu par reformu un investīciju savlaicīgu un pilnīgu pabeigšanu. Tas pats attiecas uz problēmjautājumiem, kas saistīti ar apguves spēju. Īpaša uzmanība jāpievērš investīcijām, kas ir ļoti koncentrētas ap atveseļošanas un noturības plāna īstenošanas perioda beigām. Tāpat ir iespējams panākt ciešāku koordināciju starp dažādiem administrācijas līmeņiem, savukārt racionalizētas procedūras ļautu galasaņēmējiem ātrāk saņemt naudas līdzekļus. Minētie elementi ir īpaši nozīmīgi, lai tiktu atrisināti problēmjautājumi, kas saistīti ar tādu ievērojamu naudas līdzekļu apgūšanu, kuri tiek pārvaldīti ar grozītajā atveseļošanas un noturības plānā noteiktajiem finanšu instrumentiem. Lai nodrošinātu atveseļošanas un noturības plāna, kā arī citas, ārpus atveseļošanas un noturības plāna tvēruma esošas ekonomikas un nodarbinātības politikas sekmīgu īstenošanu un rezultātā panāktu plašu līdzatbildību par politikas programmu kopumā, joprojām ir svarīgi sistemātiski iesaistīt vietējās un reģionālās iestādes, sociālos partnerus un citas attiecīgās ieinteresētās personas. |
|
(23) |
Gatavojot kohēzijas politikas programmu vidusposma pārskatu, Spānijai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/1060 (21) 18. pantu līdz 2025. gada martam jāpārskata katra programma, ko atbalsta no ERAF, Eiropas Sociālā fonda Plus (“ESF+”), Kohēzijas fonda un Taisnīgas pārkārtošanās fonda (“TPF”), cita starpā ņemot vērā 2024. gada konkrētajai valstij adresētajos ieteikumos norādītos problēmjautājumus, kā arī nacionālo enerģētikas un klimata plānu. Uz minētā pārskata pamata notiek katrā programmā iekļautā Savienības finansējuma galīgā piešķiršana. Lai gan Spānijai ir progress kohēzijas politikas un Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanā, problēmjautājumi ir saglabājušies. Astoņos Spānijas reģionos IKP uz vienu iedzīvotāju joprojām ir mazāks par 75 % no Savienības vidējā rādītāja. Ir izšķiroši paātrināt kohēzijas politikas programmu īstenošanu un visos līmeņos stiprināt administratīvo kapacitāti. Programmās iekļautās prioritātes vēl aizvien ir aktuālas. Bez administratīvās kapacitātes stiprināšanas pasākumiem ir sevišķi svarīgas straujas investīcijas uzņēmējdarbības inovācijā un pētniecības un izstrādes spējās galvenokārt tajās nozarēs, kuras nosauktas reģionālajās viedās specializācijas stratēģijās. Joprojām ir būtiski, ka – jo īpaši tādās visvairāk skartajās teritorijās kā Kanāriju salās un Spānijas austrumu un dienvidu piekrastes teritorijās – tiek veiktas nacionālajā enerģētikas un klimata plānā paredzētās investīcijas zaļās pārkārtošanās jomā, sevišķi investīcijas ūdens resursu apsaimniekošanā, aprites ekonomikā, klimatadaptācijā un klimata pārmaiņu mazināšanā. Lai tiktu panākta konverģence, būtiski investēt tā, ka reģioni, kuros vērojama demogrāfiskā lejupslīde, kļūtu pievilcīgāki un konkurētspējīgāki. Vēl jāturpina ilgstošo bezdarbnieku un gados vecāku darba ņēmēju (atkārtota) integrācija darba tirgū, jāstiprina karjeras konsultēšana, jānovērš prasmju neatbilstība un jāīsteno ar Padomes Ieteikumu (ES) 2021/1004 (22) izveidotā Eiropas Garantija bērniem. Minētie pasākumi arī palīdzētu atbalstīt augšupēju sociālo konverģenci saskaņā ar Komisijas dienestu otrā posma analīzi, kuras pamatā ir 2024. gadā izmēģinātās sociālās konverģences sistēmas iezīmes. Saskaņā ar Regulas (ES) 2024/1263 3. panta 3. punkta b) apakšpunktu Eiropas pusgads ietver nodarbinātības pamatnostādņu īstenošanas uzraudzību, ko veic Komisija, cita starpā izmantojot satvaru sociālās konverģences risku identificēšanai. Spānija varētu arī izmantot ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/795 (23) izveidoto Eiropas stratēģisko tehnoloģiju platformu, lai, jo īpaši investējot stratēģisko tehnoloģiju un to attiecīgo vērtības ķēžu izstrādē un ražošanā, atbalstītu rūpniecisko pārveidi pirmām kārtām dziļo tehnoloģiju inovācijas, tīras enerģijas un resursu efektīvas izmantošanas, lauksaimniecības un ar veselību saistītu biotehnoloģiju jomā. |
|
(24) |
Papildus ekonomiskajiem, sociālajiem un vidiskajiem problēmjautājumiem, kas risināti atveseļošanas un noturības plānā un ar citu Savienības fondu palīdzību, Spānija saskaras vēl ar citiem problēmjautājumiem, kas saistīti ar ievērojamu un pieaugošu ūdens trūkumu un ūdens resursu noslodzi. Kā tika novērots 2023. un 2024. gadā, dažos reģionos arvien biežāk, un vairs ne tikai vasaras mēnešos, iestājas sausuma periodi un ūdens trūkums. Klimata pārmaiņu nelabvēlīgās ietekmes, piemēram, plūdu, piekrastes un augsnes erozijas, pārtuksnešošanās, sausuma, karstuma viļņu un meža ugunsgrēku, prognozēšana un pārvaldība joprojām ir galvenais problēmjautājums Spānijā, kas ir viena no klimata pārmaiņu visvairāk skartajām Savienības dalībvalstīm. Tiek prognozēts aizvien biežāks un lielāks sausums un plūdi, kas nelabvēlīgi ietekmēs cilvēkus, biodaudzveidību, publiskās finanses un konkurētspēju. Lai gan grozītajā atveseļošanas un noturības plānā un citos Savienības fondos ir paredzēti pasākumi ūdens nozares situācijas uzlabošanai Spānijā, vajadzīgi turpmāki centieni, jo īpaši ilgtspējīgā ūdens resursu apsaimniekošanā. Papildu investīcijas infrastruktūrā palīdzētu uzlabot ūdens resursu apsaimniekošanu, tai skaitā lauksaimniecības nozarē, kas ir galvenais ūdens patērētājs, saskaņā ar Spānijas kopējās lauksaimniecības politikas stratēģisko plānu. Pie pasākumiem, kurus varētu paplašināt, pieder investīcijas notekūdeņu savākšanā un attīrīšanā, ūdens atkalizmantošanā, noplūžu samazināšanā tīklos un vispārējā ūdensapgādē, plašākā pret klimata pārmaiņām izturīgu kultūraugu izmantošanā, monitoringa uzlabošanā un dabā rodamu risinājumu veicināšanā, plūdu novēršanā un upju atjaunošanā. Turklāt mehānismi labākai koordinācijai starp dažādiem pārvaldības līmeņiem, arī attiecībā uz efektīvu īstenošanu un izpildi, palīdzētu pilnībā izsmelt esošo pasākumu potenciālu. |
|
(25) |
Ņemot vērā ciešās savstarpējās saiknes starp eurozonas dalībvalstu tautsaimniecībām un to kolektīvo devumu ekonomiskās un monetārās savienības darbībā, Padome eurozonas dalībvalstīm 2024. gadā ieteica rīkoties, tai skaitā izmantojot atveseļošanas un noturības plānus, lai īstenotu 2024. gada Ieteikumu par eurozonu. 1., 2. un 3. ieteikuma īstenošana Spānijai palīdzēs īstenot 2024. gada Ieteikumā par eurozonu izklāstīto pirmo, otro un ceturto ieteikumu, |
AR ŠO IESAKA Spānijai 2024. un 2025. gadā rīkoties šādi.
|
1. |
Laikus iesniegt vidēja termiņa fiskāli strukturālo plānu. Saskaņā ar reformētā Stabilitātes un izaugsmes pakta prasībām ierobežot neto izdevumu pieaugumu 2025. gadā tiktāl, ka tas cita starpā atbilst vispārējās valdības parāda ticamai lejupejošai trajektorijai vidējā termiņā, un samazināt vispārējās valdības budžeta deficītu zem Līgumā noteiktās atsauces vērtības, kas ir 3 % no IKP. Nodrošināt fiskālo ilgtspēju, arī izvērtējot un vienkāršojot nodokļu sistēmu, lai atbalstītu ekonomikas izaugsmi un nodarbinātību, kohēziju un zaļo pārkārtošanos, un uzlabojot publisko izdevumu kvalitāti, lietderību un taisnīgu sadali. |
|
2. |
Stiprināt administratīvās spējas Savienības līdzekļu pārvaldīšanai, investīciju paātrināšanai un reformu īstenošanas tempa saglabāšanai. Risināt attiecīgās problēmas, lai turpinātu ātru un efektīvu atveseļošanas un noturības plāna, arī REPowerEU nodaļas, īstenošanu, nodrošinot reformu un investīciju pabeigšanu līdz 2026. gada augustam. Paātrināt kohēzijas politikas programmu īstenošanu. Saistībā ar minēto programmu vidusposma pārskatīšanu turpināt koncentrēties uz saskaņotajām prioritātēm, vienlaikus ņemot vērā Eiropas stratēģisko tehnoloģiju platformas iniciatīvas piedāvātās iespējas uzlabot konkurētspēju. |
|
3. |
Uzlabot ūdens resursu apsaimniekošanu, lai labāk pielāgotos tagadējai un gaidāmajai klimata pārmaiņu ietekmei un gādātu par ilgtermiņa ekonomisko, sociālo un vidisko noturību, uzlabojot koordināciju starp visiem valdības un pārvaldes līmeņiem, paplašinot pastāvošos risinājumus sausuma riska mazināšanai un ilgtspējīgai ūdens resursu apsaimniekošanai lauksaimniecībā, izvēršot investīcijas ūdensefektivitātē un infrastruktūrā un atbalstot dabā rodamu risinājumu izstrādi. |
Luksemburgā, 2024. gada 21. oktobrī
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
NAGY I.
(1) OV L, 2024/1263, 30.4.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/1263/oj.
(2) OV L 306, 23.11.2011., 25. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2011/1176/oj.
(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/241 (2021. gada 12. februāris), ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu (OV L 57, 18.2.2021., 17. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2021/241/oj).
(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/435 (2023. gada 27. februāris), ar ko groza Regulu (ES) 2021/241 attiecībā uz REPowerEU nodaļām atveseļošanas un noturības plānos un groza Regulas (ES) Nr. 1303/2013, (ES) 2021/1060 un (ES) 2021/1755 un Direktīvu 2003/87/EK (OV L 63, 28.2.2023., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2023/435/oj).
(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1176/2011 (2011. gada 16. novembris) par to, kā novērst un koriģēt makroekonomisko nelīdzsvarotību (OV L 306, 23.11.2011., 25. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2011/1176/oj).
(6) Padomes Ieteikums (2024. gada 12. aprīlis) par eurozonas ekonomikas politiku (OV C, C/2024/2807, 23.4.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/C/2024/2807/oj).
(7) Padomes Regula (EK) Nr. 1467/97 (1997. gada 7. jūlijs) par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu (OV L 209, 2.8.1997., 6. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/1997/1467/oj).
(8) Padomes Direktīva 2011/85/ES (2011. gada 8. novembris) par prasībām dalībvalstu budžeta struktūrām (OV L 306, 23.11.2011., 41. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2011/85/oj).
(9) Neto izdevumi, kā definēts Regulas (ES) 2024/1263 2. panta 2. punktā: “neto izdevumi” ir visi valdības izdevumi, atskaitot i) procentu izdevumus, ii) diskrecionāros ieņēmumu pasākumus, iii) izdevumus par Savienības programmām, kas pilnībā atbilst Savienības fondu ieņēmumiem, iv) valstu izdevumus par Savienības finansēto programmu līdzfinansēšanu, v) bezdarbnieka pabalstu izdevumu cikliskos elementus un vi) vienreizējos un citus pagaidu pasākumus.
(10) ST 10150/21 INIT; ST 10150/21 ADD 1; ST 10150/21 ADD 1 REV 1; ST 10150/21 ADD 1 REV 2.
(11) Padomes Īstenošanas lēmums (2023. gada 10. oktobris), ar ko groza Īstenošanas lēmumu (2021. gada 13. jūlijs) par Spānijas atveseļošanas un noturības plāna novērtējuma apstiprināšanu (ST 13695/23 INIT).
(12) Padomes Ieteikums (2022. gada 12. jūlijs) par Spānijas 2022. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Spānijas 2022. gada stabilitātes programmu (OV C 334, 1.9.2022., 70. lpp.).
(13) Saskaņā ar Komisijas 2024. gada pavasara prognozi, vidēja termiņa potenciālās izlaides pieaugums, ko izmanto fiskālās nostājas mērīšanai, Spānijā 2023. gadā nominālā izteiksmē ir bijis 7,2 %, ņemot vērā desmit gadu vidējo reālo potenciālo izaugsmes tempu un 2023. gada IKP deflatoru.
(14) Fiskālā nostāja tiek definēta kā vispārējās valdības pamata budžeta stāvokļa izmaiņas pret iepriekšējo gadu. Ar tās palīdzību novērtē ekonomikas stimulu, ko rada fiskālā politika – gan tā, kas attiecas uz valsts finansējumu, gan tā, kas attiecas uz finansējumu no Savienības budžeta. Fiskālā nostāja tiek mērīta kā starpība starp i) vidēja termiņa potenciālo izaugsmi un ii) primāro izdevumu izmaiņām, atskaitot diskrecionāros ieņēmumu pasākumus (un neierēķinot ar Covid-19 krīzi saistītos pagaidu ārkārtas pasākumus) un ietverot izdevumus, ko finansē ar neatmaksājamu atbalstu (dotācijām) no mehānisma un citiem Savienības fondiem. Negatīva rādītāja zīme norāda uz ekspansīvu fiskālo politiku, savukārt pozitīva rādītāja zīme norāda uz ierobežojošu fiskālo politiku.
(15) Proyectos estratégicos para la recuperación y transformación económica (Ekonomikas atveseļošanas un transformācijas stratēģiju projekti).
(16) Padomes Ieteikums (2023. gada 14. jūlijs) par Spānijas 2023. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Spānijas 2023. gada stabilitātes programmu (OV C 312, 1.9.2023., 77. lpp.).
(17) Neto primārie izdevumi tiek definēti kā valsts finansētie izdevumi, no kuriem atņemti i) diskrecionārie ieņēmumu pasākumi, ii) procentu izdevumi, iii) cikliskā bezdarba izdevumi un iv) vienreizējie un citi pagaidu pasākumi.
(18) Tajā ņemti vērā vienreizēji pasākumi 0,2 % apmērā no IKP 2024. gadā, kas saistīti ar tiesas nolēmumiem, kuri liek valdībai atmaksāt iedzīvotājiem un uzņēmumiem agrāk pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma un uzņēmumu ienākuma nodokli.
(19) Tās atspoguļo minēto pasākumu gada budžeta izmaksas, ievērojot ieņēmumus un izdevumus un attiecīgā gadījumā atskaitot ieņēmumus no nodokļiem par enerģijas piegādātāju negaidīto papildu peļņu.
(20) Šī ietekme tiek noteikta kā vispārējās valdības primāro izdevumu izmaiņas, atskaitot i) diskrecionāro ieņēmumu pasākumu izmaiņu ietekmi uz budžetu, ii) vienreizējos izdevumus, iii) cikliskā bezdarba izdevumus un iv) no mehānisma un citu Savienības fondu neatmaksājamā atbalsta (dotācijām) finansētos izdevumus, attiecībā pret nominālā IKP potenciālā pieauguma vidēja termiņa (desmit gadu) vidējo rādītāju, izsakot kā attiecību pret nominālo IKP.
(21) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1060 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (OV L 231, 30.6.2021., 159. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2021/1060/oj).
(22) Padomes Ieteikums (ES) 2021/1004 (2021. gada 14. jūnijs) ar ko izveido Eiropas Garantiju bērniem (OV L 223, 22.6.2021., 14. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reco/2021/1004/oj).
(23) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/795 (2024. gada 29. februāris), ar ko izveido Eiropas stratēģisko tehnoloģiju platformu (STEP) un groza Direktīvu 2003/87/EK un Regulas (ES) 2021/1058, (ES) 2021/1056, (ES) 2021/1057, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) 2021/1060, (ES) 2021/523, (ES) 2021/695, (ES) 2021/697 un (ES) 2021/241 (OV L, 2024/795, 29.2.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/795/oj).
ELI: http://data.europa.eu/eli/C/2024/6816/oj
ISSN 1977-0952 (electronic edition)