Pagaidu versija
TIESAS SPRIEDUMS (ceturtā palāta)
2026. gada 22. oktobrī (*)
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Vide – Direktīva 92/43/EEK – Dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzība – Īpaši aizsargājamās teritorijas – 6. panta 3. punkts – Atbilstīgs plāna vai projekta, kas var ietekmēt aizsargājamo teritoriju, ietekmes novērtējums, ievērojot tās aizsardzības mērķus – Noteiktu darbību, plānu vai projektu kategoriju izslēgšana no pienākuma veikt atbilstīgu novērtējumu
Lietā C‑548/25
par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko Raad voor Vergunningsbetwistingen (Atļauju strīdu izskatīšanas padome, Beļģija) iesniegusi ar 2025. gada 31. jūlija lēmumu un kas Tiesā reģistrēts 2025. gada 14. augustā, tiesvedībā
Dryade vzw
pret
Stad Peer, ko pārstāv mēra un izpilddirektoru kolēģija,
piedaloties
X vvzrl,
TIESA (ceturtā palāta)
šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs I. Jarukaitis [I. Jarukaitis], tiesneši R. Frendo [R. Frendo], N. Jēskinens [N. Jääskinen], M. Kondinanci [M. Condinanzi] un A. Kornezovs [A. Kornezov] (referents),
ģenerāladvokāte: J. Kokote [J. Kokott],
sekretārs: V. Di Buči [V. Di Bucci],
ņemot vērā rakstveida procesu,
ņemot vērā apsvērumus, ko snieguši:
– Dryade vzw vārdā – M. Van de Poel, advocaat,
– Beļģijas valdības vārdā – S. Baeyens, P. Cottin un C. Pochet, pārstāvji, kuriem palīdz N. Dewulf, G. Schaiko un B. Schelstraete, advocaten,
– Eiropas Komisijas vārdā – N. Ruiz García un F. van Schaik, pārstāvji,
ņemot vērā pēc ģenerāladvokātes uzklausīšanas pieņemto lēmumu izskatīt lietu bez ģenerāladvokāta secinājumiem,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
1 Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Padomes Direktīvas 92/43/EEK (1992. gada 21. maijs) par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (OV 1992, L 206, 7. lpp.; turpmāk – Dzīvotņu direktīva) 6. panta 3. punktu.
2 Šis lūgums iesniegts saistībā ar tiesvedību starp bezpeļņas apvienību Dryade vzw un Stad Peer (Pēras pilsēta, Beļģija), ko pārstāv mēra un izpilddirektoru kolēģija, par minētās apvienības prasību atcelt šīs pilsētas lēmumu, ar kuru ir pieņemts zināšanai paziņojums par pazemes ūdeņu ieguvi.
Tiesiskais regulējums
Savienības tiesības
3 Dzīvotņu direktīvas 2. pantā noteikts:
“1. Šīs direktīvas mērķis ir sekmēt bioloģisko daudzveidību, aizsargājot dabiskās dzīvotnes un savvaļas faunu un floru Eiropā esošajā dalībvalstu teritorijā, uz kuru attiecas Līgums.
2. Pasākumus, ko veic saskaņā ar šo direktīvu, izstrādā tā, lai saglabātu vai atjaunotu to dabisko dzīvotņu un savvaļas faunas un floras sugu labvēlīgu aizsardzības statusu, kas ir Kopienā nozīmīgas.
[..]”
4 Dzīvotņu direktīvas 6. panta 2. un 3. punktā paredzēts:
“2. Dalībvalstis veic attiecīgus pasākumus, lai īpaši aizsargājamās dabas teritorijās novērstu dabisko dzīvotņu un sugu dzīvotņu noplicināšanos, kā arī lai novērstu traucējumu, kas skar sugas, kuru dēļ noteikta attiecīgā teritorija, ja šāds traucējums varētu būt nozīmīgs [radīt būtisku ietekmi] attiecībā uz šīs direktīvas mērķiem.
3. Visos plānos vai projektos, kas nav tieši saistīti ar konkrēto teritoriju vai nav vajadzīgi tās apsaimniekošanai, bet kas atsevišķi vai kopā ar citiem plāniem vai projektiem varētu būtiski ietekmēt minēto teritoriju, attiecīgi [atbilstīgi] izvērtē ietekmi uz šo teritoriju, ievērojot tās aizsardzības mērķus. Ņemot vērā novērtējuma atzinumus par ietekmi uz minēto teritoriju, un saskaņā ar 4. punkta noteikumiem, kompetentā valsts iestāde piekrīt plāna vai projekta īstenošanai tikai tad, ja tā ir pārliecinājusies, ka netiks izjaukta attiecīgās teritorijas viengabalainība, un vajadzības gadījumā noskaidrojusi plašas sabiedrības viedokli.”
Beļģijas tiesības
5 1997. gada 21. oktobra decreet betreffende het natuurbehoud en het natuurlijk milieu (Dekrēts par dabas aizsardzību un dabisko vidi; 1998. gada 10. janvāra Belgisch Staatsblad, 599. lpp.), redakcijā, kas piemērojama pamatlietā (turpmāk – Dabas dekrēts), ar kuru Beļģijas tiesībās paredzēts transponēt Dzīvotņu direktīvas 6. panta 3. punktu, 36.ter panta 3. un 4. punktā noteikts:
“§ 3. Darbībai, kurai ir nepieciešama atļauja, vai plānam vai programmai, kas atsevišķi vai kopā ar vienu vai vairākām esošajām vai ierosinātajām darbībām, plāniem vai programmām var izraisīt būtisku kaitējumu īpaši aizsargājamās teritorijas dabas īpašībām, pat ja šī darbība, kurai ir nepieciešama atļauja, vai plāns vai programma nav tieši saistīta ar attiecīgajā īpaši aizsargājamajā teritorijā ietilpstošā apgabala apsaimniekošanu vai nav nepieciešama šai apsaimniekošanai, ir jāveic atbilstīgs novērtējums par būtisku ietekmi uz īpaši aizsargājamo teritoriju.
[..]
§ 4. Iestāde, kurai jāpieņem lēmums par atļaujas pieteikumu, plānu vai programmu, atļauju var piešķirt vai plānu vai programmu apstiprināt tikai tad, ja darbības īstenošanas plāns vai programma neradītu būtisku kaitējumu attiecīgajām īpaši aizsargājamajām teritorijām. Kompetentā iestāde, nosakot nosacījumus, vienmēr nodrošina, ka nevar rasties būtisks kaitējums īpaši aizsargājamās teritorijas dabas īpašībām.”
6 1995. gada 1. jūnija besluit van de Vlaamse regering houdende algemene en sectorale bepalingen inzake milieuhygiëne (Flandrijas valdības rīkojums, ar ko nosaka vispārīgus un nozares noteikumus vides veselības jomā; 1995. gada 31. jūlija Belgisch Staatsblad, 20526. lpp.), redakcijā, kas piemērojama pamatlietā (turpmāk – Vlarem), 1. pielikumā tostarp norādīts, kādiem uzņēmumiem un darbībām jāsaņem atļauja un uz kādiem uzņēmumiem un darbībām attiecas tikai paziņošanas pienākums. Pirmajā un otrajā klasē klasificētajiem uzņēmumiem un darbībām ir vajadzīga atļauja, savukārt uz trešajā klasē klasificētajiem uzņēmumiem un darbībām attiecas tikai paziņošanas pienākums.
7 Saskaņā ar minētā 1. pielikuma 53.8. pozīcijas 1. punkta a) apakšpunktu pazemes ūdeņu ieguves aku urbšana un pazemes ūdeņu ieguve, kas nav minēta šā pielikuma 53.1.–53.7. un 53.12. pozīcijā, ietilpst trešajā klasē, ja kopējais atsūknētā ūdens daudzums nepārsniedz 5000 kubikmetru (m³) gadā, visu aku dziļums nepārsniedz konkrētajai vietai noteikto dziļuma kritēriju, kurš norādīts Vlarem 2.ter pielikumā ietvertajā kartē, un attiecīgā darbība nav klasificēta 53.8. pozīcijas 1. punkta c) apakšpunktā.
Pamatlieta un prejudiciālais jautājums
8 2023. gada 13. novembrī X vvzrl Pēras pilsētai iesniedza paziņojumu par pazemes ūdeņu ieguves iekārtas ekspluatācijas projektu, kurā paredzēta ieguve līdz 60 metru dziļumā ar maksimālo atsūknētā ūdens daudzumu 175 m³ dienā un 5000 m³ gadā. Šis projekts, kas atbilst Vlarem 1. pielikumā norādītajai trešajai klasei, atrodas aptuveni 425 metru attālumā no teritorijas “Abeek ar blakus esošajiem mitrājiem”, kas saskaņā ar Dzīvotņu direktīvu ir noteikta par īpaši aizsargājamu teritoriju (ĪAT).
9 Sabiedrība X savam paziņojumam pievienoja “atbilstīgu novērtējumu / pastiprinātu ietekmes uz dabu izvērtējumu”, kurā secināts, ka nav paredzama nelabvēlīga ietekme uz attiecīgo ĪAT. Šī sabiedrība norādīja, ka pamatlietā aplūkotais projekts ir 201 metra attālumā no tuvākās pazemes ūdeņu ieguves iekārtas, kas atrodas tajā pašā ūdens nesējslānī. Turklāt rādiuss, kurā pazemes ūdeņu līmenis šā projekta īstenošanas dēļ samazinātos par 1 centimetru (cm), esot 137 metri. Tāpēc minētā sabiedrība uzskatīja, ka šim projektam nebūs nekādas ietekmes uz pēdējo minēto pazemes ūdeņu ieguves objektu un līdz ar to nebūs būtiskas nelabvēlīgas ietekmes uz šo ĪAT.
10 Ar 2023. gada 24. novembra lēmumu Pēras pilsēta šo paziņojumu pieņēma zināšanai un konstatēja, ka ārējās drošības riski, kā arī traucējumi un ietekme uz vidi, ūdeņiem, dabu un cilvēkiem ārpus minētā projekta var tikt ierobežoti līdz pieņemamam līmenim, ja tiks ievēroti šajā lēmumā paredzētie nosacījumi, it īpaši attiecībā uz taupīgu iegūto pazemes ūdeņu izmantošanu un attiecīgo pazemes ūdeņu ieguves laikposma ierobežošanu ilgākais līdz 10 gadiem.
11 Dryade cēla Raad voor Vergunningsbetwistingen (Atļauju strīdu izskatīšanas padome, Beļģija), proti, iesniedzējtiesā, prasību par minētā lēmuma atcelšanu.
12 Iesniedzējtiesā šī apvienība būtībā apgalvo, ka uz attiecīgo projektu attiecas Dzīvotņu direktīvas 6. panta 3. punkts, tāpēc par projektu jāveic atbilstīgs novērtējums. Dryade ieskatā šā sprieduma 9. punktā minētajam paziņojumam pievienoto novērtējumu nevar uzskatīt par šādu “atbilstīgu” novērtējumu, jo tas ir nepilnīgs un nepietiekams.
13 Minētā apvienība uzskata, ka kritērijs par rādiusu, kurā pazemes ūdeņu līmenis samazinātos par 1 cm, uz ko atsaucas sabiedrība X, lai secinātu, ka šim projektam nebūs būtiskas nelabvēlīgas ietekmes, ir kļūdains un tam nav nekāda zinātniska pamatojuma. Turklāt neesot ņemta vērā četru pārējo pamatlietā aplūkotajā ĪAT esošo pazemes ūdeņu ieguves iekārtu, kas aptver teritoriju ap attiecīgo ieguves vietu, kumulatīvā ietekme. Dryade uzskata arī, ka ar pamatlietā aplūkoto valsts tiesisko regulējumu ir nepareizi transponēts Dzīvotņu direktīvas 6. panta 3. punkts.
14 Savukārt sabiedrība X iesniedzējtiesā apgalvoja, ka saskaņā ar šo tiesisko regulējumu pienākums veikt atbilstīgu novērtējumu ir piemērojams tikai projektiem, kuriem nepieciešama atļauja, nevis projektiem, uz kuriem attiecas tikai paziņošanas pienākums, tādiem kā pamatlietā aplūkotais projekts.
15 Iesniedzējtiesa min, ka dažām pilsētplānošanas darbībām un klasificētajām darbībām, uz kurām iepriekš saskaņā ar valsts tiesībām attiecās pienākums saņemt atļauju, tagad ir piemērojams tikai paziņošanas pienākums. Tādējādi minētā tiesa norāda – tā kā pamatlietā aplūkotais projekts atbilstoši Vlarem 1. pielikuma 53.8. pozīcijas 1. punkta a) apakšpunktam ietilpst trešajā klasē, uz to attiecas tikai paziņošanas pienākums. Tātad tas neietilpstot Dabas dekrēta 36.ter panta 3. un 4. punkta piemērošanas jomā, jo tas esot piemērojams tikai darbībām, kurām nepieciešama atļauja. Saskaņā ar šīm tiesību normām tikai attiecībā uz pēdējām minētajām darbībām būtu jāveic atbilstīgs novērtējums, ja tās atsevišķi vai kopā ar vienu vai vairākām esošām vai ierosinātajām darbībām, plāniem vai programmām var izraisīt ĪAT dabas īpašību būtisku pasliktināšanos. Tādējādi projekti, uz kuriem attiecas tikai paziņošanas pienākums, esot atbrīvoti no pienākuma veikt atbilstīgu novērtējumu, pat ja tie var izraisīt šādu pasliktināšanos.
16 Iesniedzējtiesa norāda, ka Flandrijas likumdevējs tādējādi ir paredzējis atbrīvojumu no pienākuma sistemātiski veikt atbilstīgu novērtējumu projektiem, uz kuriem attiecas paziņošanas pienākums, pamatojoties uz iepriekš noteiktiem kritērijiem vai sliekšņiem. Minētās tiesas ieskatā nešķiet, ka šie kritēriji un sliekšņi būtu balstīti uz zinātniskiem pētījumiem, kas ļautu kliedēt jebkādas šaubas par to, ka šādi projekti nevar izraisīt ĪAT dabas īpašību būtisku pasliktināšanos.
17 Šajos apstākļos Raad voor Vergunningsbetwistingen (Atļauju strīdu izskatīšanas padome) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:
“Vai [Dzīvotņu direktīvas] 6. panta 3. punkts nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, saskaņā ar kuru projektiem, kuriem nav vajadzīga atļauja, licencēšana vai apstiprinājums, bet tikai paziņojums, piemēram, mazākiem pazemes ūdeņu ieguves projektiem, nav jāveic atbilstīgs novērtējums, pat ja šie projekti var būtiski ietekmēt [ĪAT] viengabalainību?”
Par prejudiciālo jautājumu
18 Ar uzdoto jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai Dzīvotņu direktīvas 6. panta 3. punkts jāinterpretē tādējādi, ka tam ir pretrunā valsts tiesiskais regulējums, ar kuru no pienākuma veikt atbilstīgu novērtējumu ir atbrīvotas – atbilstoši iepriekš noteiktiem kritērijiem un sliekšņiem – noteiktas plānu vai projektu kategorijas, ja šie kritēriji un sliekšņi neļauj izslēgt, ka šajās kategorijās ietilpstošajiem plāniem vai projektiem – atsevišķi vai kopā ar citiem plāniem un projektiem – var būt būtiska ietekme uz ĪAT.
19 Iesākumā jāatgādina, ka Dzīvotņu direktīvas 6. pantā dalībvalstīm ir noteikts specifisku pienākumu un procedūru kopums, kuru mērķis atbilstoši šīs direktīvas 2. panta 2. punktam ir nodrošināt, ka tiek saglabāts vai attiecīgā gadījumā atjaunots Kopienā nozīmīgo dabisko dzīvotņu un savvaļas faunas un floras sugu labvēlīgs aizsardzības statuss, lai sasniegtu vispārīgāku šīs direktīvas mērķi, proti, nodrošināt augstu vides aizsardzības līmeni attiecībā uz atbilstoši tai aizsargātajām teritorijām (spriedums, 2019. gada 29. jūlijs, Inter‑Environnement Wallonie un Bond Beter Leefmilieu Vlaanderen, C‑411/17, EU:C:2019:622, 116. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).
20 Šajā ziņā Dzīvotņu direktīvas 6. panta 3. punktā paredzēta novērtēšanas procedūra, lai, veicot iepriekšēju kontroli, nodrošinātu, ka plāni vai projekti, kas nav tieši saistīti ar konkrētās teritorijas apsaimniekošanu vai nav tai vajadzīgi, bet kas varētu būtiski ietekmēt šo teritoriju, tiek atļauti tikai tad, ja netiks izjaukta šīs teritorijas viengabalainība (spriedums, 2023. gada 15. jūnijs, Eco Advocacy, C‑721/21, EU:C:2023:477, 34. punkts un tajā minētā judikatūra).
21 Minētajā 6. panta 3. punktā tiek nošķirti divi tajā paredzētās novērtējuma procedūras posmi.
22 Pirmajā posmā, kas minēts šīs tiesību normas pirmajā teikumā, paredzēts pienākums dalībvalstīm veikt atbilstīgu plāna vai projekta ietekmes uz aizsargātu teritoriju novērtējumu, ja pastāv iespējamība, ka plāns vai projekts šo teritoriju būtiski ietekmēs. Otrajā posmā, kas minēts šīs tiesību normas otrajā teikumā un kas tiek īstenots pēc minētā atbilstīgā novērtējuma veikšanas, atļaujas izsniegšana šādam plānam vai projektam tiek ierobežota ar nosacījumu, ka ar to nedrīkst apdraudēt attiecīgās teritorijas viengabalainību, neskarot Dzīvotņu direktīvas 6. panta 4. punktu (spriedums, 2023. gada 15. jūnijs, Eco Advocacy, C‑721/21, EU:C:2023:477, 36. punkts un tajā minētā judikatūra), kuram konkrētajā lietā nav nozīmes.
23 Šajā ziņā no judikatūras izriet, ka prasība veikt atbilstīgu plāna vai projekta ietekmes novērtējumu, kas paredzēta Dzīvotņu direktīvas 6. panta 3. punktā, ir pakārtota nosacījumam, ka pastāv iespējamība vai risks, ka tas var būtiski ietekmēt attiecīgo teritoriju. Ņemot vērā it īpaši piesardzības principu, tiek uzskatīts, ka šāds risks pastāv, ja, pamatojoties uz labākajām zinātnes atziņām šajā jomā, nevar izslēgt, ka plāns vai projekts varētu ietekmēt šīs teritorijas aizsardzības mērķus. Šis risks ir izvērtējams, tostarp ņemot vērā īpašas pazīmes un vides apstākļus, kas raksturīgi teritorijai, uz kuru attiecas šāds plāns vai projekts (spriedums, 2023. gada 15. jūnijs, Eco Advocacy, C‑721/21, EU:C:2023:477, 37. punkts un tajā minētā judikatūra).
24 Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru atbilstīgs plāna vai projekta ietekmes novērtējums nozīmē, ka, pirms tas tiek apstiprināts, ņemot vērā šajā jomā pieejamās labākās zinātnes atziņas, ir jāapzina visi plāna vai projekta aspekti, kas atsevišķi vai kopā ar citiem plāniem vai projektiem var ietekmēt aizsargājamās teritorijas aizsardzības mērķus. Šajā novērtējumā nedrīkst būt nepilnības, un tajā ir jābūt pilnīgiem, precīziem un galīgiem konstatējumiem un secinājumiem, kas var kliedēt jebkādas zinātniski pamatotas šaubas par paredzēto darbu ietekmi uz attiecīgo teritoriju (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2023. gada 15. jūnijs, Eco Advocacy, C‑721/21, EU:C:2023:477, 38. un 39. punkts, kā arī tajos minētā judikatūra).
25 Šajā ziņā Tiesa ir nospriedusi, ka Dzīvotņu direktīvas 6. panta 3. punkta pirmais teikums parasti prasa plānu vai projektu individuālu pārbaudi (spriedums, 2018. gada 7. novembris, Coöperatie Mobilisation for the Environment u.c., C‑293/17 un C‑294/17, EU:C:2018:882, 94. punkts).
26 Tiesa it īpaši ir norādījusi, ka iespēja valsts tiesiskajā regulējumā vispārīgi atbrīvot noteiktas darbības no vajadzības novērtēt to ietekmi uz konkrēto teritoriju nevar nodrošināt, ka šīs darbības neizjauc minētās teritorijas viengabalainību (spriedums, 2011. gada 26. maijs, Komisija/Beļģija, C‑538/09, EU:C:2011:349, 41. un 42. punkts).
27 Tātad dalībvalsts, piemērojot Dzīvotņu direktīvas 6. panta 3. punkta pirmo teikumu, principā nevar sistemātiski un vispārīgi atbrīvot noteiktas plānu vai projektu kategorijas no pienākuma novērtēt to ietekmi uz aizsargājamajām teritorijām – atkarībā no darbības veida vai ieviešot paziņošanas kārtību (spriedums, 2011. gada 26. maijs, Komisija/Beļģija, C‑538/09, EU:C:2011:349, 45. punkts).
28 Tikai kā izņēmumu no šā vispārējā noteikuma var paredzēt, ka dalībvalsts piemēro paziņošanas kārtību, saskaņā ar kuru noteiktas plānu vai projektu kategorijas ir atbrīvotas no pienākuma veikt atbilstīgu to ietekmes uz aizsargājamo teritoriju novērtējumu, tomēr ar nosacījumu, ka tiek pierādīts, ka piemērojamās valsts tiesību normas ļauj, pamatojoties uz objektīviem elementiem, droši izslēgt, ka kāds plāns vai projekts, kam tiek piemērota šī kārtība, būtiski – atsevišķi vai kopā ar citiem plāniem vai projektiem – ietekmēs aizsargājamo teritoriju (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2011. gada 26. maijs, Komisija/Beļģija, C‑538/09, EU:C:2011:349, 52. punkts un tajā minētā judikatūra).
29 Konkrētajā gadījumā iesniedzējtiesa norāda, ka Dabas dekrēta 36.ter panta 3. punktā pienākums veikt atbilstīgu novērtējumu ir noteikts tikai attiecībā uz darbībām, kurām nepieciešama atļauja un kuras var izraisīt būtisku ĪAT dabas īpašību pasliktināšanos. Iesniedzējtiesa uzskata, ka Flandrijas likumdevējs tādējādi paredz atbrīvojumu no pienākuma sistemātiski veikt atbilstīgu novērtējumu attiecībā uz noteiktām projektu kategorijām, uz kurām attiecas vienkāršs paziņošanas pienākums un kuras ir definētas atbilstoši piemērojamajā valsts tiesiskajā regulējumā paredzētajiem kritērijiem vai sliekšņiem.
30 It īpaši, runājot par pazemes ūdeņu ieguves projektiem, no šā valsts tiesiskā regulējuma izriet, ka tie ir iedalīti trijās dažādās klasēs būtībā atkarībā no atsūknētā ūdens daudzuma, dziļuma un attiecīgā urbuma sūkņu sistēmas un ka tikai projekti, kas ietilpst pirmajā un otrajā klasē, ir pakļauti nosacījumam par atļaujas saņemšanu un tātad Dzīvotņu direktīvas 6. panta 3. punktā paredzētajam pienākumam veikt atbilstīgu novērtējumu. Urbumi, kas – tāpat kā pamatlietā aplūkotais projekts – ietilpst trešajā klasē, ir pakļauti tikai vienkāršam paziņošanas pienākumam, un tādējādi uz tiem neattiecas pienākums veikt atbilstīgu novērtējumu.
31 Tātad jāpārbauda, vai saskaņā ar šā sprieduma 23.–28. punktā atgādināto judikatūru šādi kritēriji un sliekšņi, pamatojoties uz objektīviem elementiem, ļauj izslēgt, ka kāds plāns vai projekts, uz kuru attiecas pamatlietā aplūkotā kārtība, būtiski ietekmēs aizsargājamo teritoriju – vai nu atsevišķi, vai arī kopā ar citiem plāniem un projektiem.
32 Šajā ziņā, pirmām kārtām, jāatgādina, ka pat neliela mēroga projekts var – atsevišķi vai kopā ar citiem plāniem un projektiem – ievērojami ietekmēt vidi, ja tas atrodas teritorijā, kurā vides faktori, piemēram, fauna un flora, augsne, ūdens, klimats vai kultūras mantojums, ir jutīgi pat pret niecīgākajām izmaiņām (spriedums, 2011. gada 26. maijs, Komisija/Beļģija, C‑538/09, EU:C:2011:349, 55. punkts).
33 Konkrētajā ūdeņu izmantošanas projektu kontekstā Tiesa jau ir nospriedusi – tas, ka runa ir par neliela ūdens daudzuma izmantošanu, pats par sevi nav tāds apstāklis, kas ļautu izslēgt, ka daži no šiem izmantošanas veidiem var būtiski ietekmēt aizsargājamo teritoriju. Pat pieņemot, ka šādiem ūdens izmantošanas veidiem nav būtiskas ietekmes uz ūdens objekta stāvokli, no tā neizriet, ka tie nevar nozīmīgi ietekmēt arī blakus esošās aizsargājamās teritorijas (spriedums, 2006. gada 10. janvāris, Komisija/Vācija, C‑98/03, EU:C:2006:3, 44. punkts).
34 Tātad dalībvalsts nedrīkst droši pieņemt, ka plānu vai projektu kategorijām, kas noteiktas atkarībā no darbības jomas un attiecīgo darbību mēroga, jau pēc definīcijas ir nenozīmīga ietekme uz aizsargājamajām teritorijām (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2011. gada 26. maijs, Komisija/Beļģija, C‑538/09, EU:C:2011:349, 56. punkts).
35 Otrām kārtām, neskarot pārbaudes, kas jāveic iesniedzējtiesai, nešķiet, ka pamatlietā aplūkotajā valsts tiesiskajā regulējumā noteiktie kritēriji un sliekšņi tajā paredzētā atbrīvojuma piemērošanai ļautu ņemt vērā citus iespējamos plānus vai projektus, it īpaši tos, kas attiecas uz konkrēto aizsargājamo teritoriju vai atrodas attiecīgās teritorijas tuvumā, kā arī to iespējamo kumulatīvo ietekmi uz šo teritoriju. Proti, šie kritēriji un sliekšņi attiecas tikai uz konkrētā plāna vai projekta raksturlielumiem.
36 Kā skaidri izriet no Dzīvotņu direktīvas 6. panta 3. punkta formulējuma, šī tiesību norma ir piemērojama plāniem vai projektiem, kuri atsevišķi “vai kopā ar citiem plāniem vai projektiem” var būtiski ietekmēt aizsargājamo teritoriju. Tātad šīs tiesību normas mērķis ir arī novērst dzīvotņu noplicināšanos, kura var izrietēt no kumulatīvās ietekmes, ko rada vairāki plāni vai projekti, tostarp tie, kuriem ir neliels mērogs, bet kurus var īstenot vienlaikus vienā un tajā pašā aizsargājamā teritorijā vai tās tuvumā.
37 Šajos apstākļos, neskarot pārbaudes, kas jāveic iesniedzējtiesai, šķiet, ka pamatlietā aplūkotajā valsts tiesiskajā regulējumā noteiktie kritēriji un sliekšņi neļauj izslēgt, ka jebkurš plāns vai projekts, uz kuru attiecas šajā tiesiskajā regulējumā paredzētā kārtība un kurš ir atbrīvots no pienākuma veikt atbilstīgu novērtējumu, varētu būtiski ietekmēt aizsargājamo teritoriju – atsevišķi vai kopā ar citiem plāniem un projektiem.
38 Šo secinājumu neatspēko Beļģijas valdības argumenti, ka, pirmkārt, citas valsts tiesību normas, it īpaši tās, kas pieņemtas saskaņā ar Dzīvotņu direktīvas 6. panta 2. punktu, var kompensēt pienākuma veikt atbilstīgu novērtējumu neesību attiecībā uz plāniem vai projektiem, uz kuriem attiecas vienkāršs paziņošanas pienākums, pat ja tie varētu būtiski ietekmēt aizsargājamo teritoriju, otrkārt, kompetentās administratīvās iestādes var atteikties pieņemt zināšanai paziņojumu vai savos lēmumos paredzēt noteiktus nosacījumus un, treškārt, ir piemērojamas valsts krimināltiesību normas par tādu darbību veikšanu, uz kurām attiecas paziņošanas pienākums, ja tās var būtiski ietekmēt ĪAT.
39 Šajā ziņā, pirmkārt, jāatgādina – lai gan Dzīvotņu direktīvas 6. panta 2. un 3. punkts veido saskanīgu kopumu saistībā ar šajā direktīvā paredzētajiem aizsardzības mērķiem, ciktāl tie ir vērsti uz to, lai nodrošinātu vienādu dabisko dzīvotņu un sugu dzīvotņu aizsardzības līmeni (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2018. gada 12. aprīlis, People Over Wind un Sweetman, C‑323/17, EU:C:2018:244, 24. punkts), tomēr minētajiem punktiem ir atšķirīgs priekšmets. Proti, 2. punktā ir noteikts vispārīgs aizsardzības pienākums, proti, novērst noplicināšanos un traucējumus, kuriem varētu būt būtiska ietekme saistībā ar minētās direktīvas mērķiem, savukārt 3. punktā ir paredzēta novērtēšanas procedūra, kuras mērķis ir ar iepriekšējas pārbaudes palīdzību nodrošināt, ka plāns vai projekts, kas nav tieši saistīts ar attiecīgās teritorijas apsaimniekošanu vai nav tai vajadzīgs, bet kas varētu būtiski ietekmēt šo teritoriju, tiek atļauts tikai tad, ja tas neapdraud teritorijas viengabalainību (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2004. gada 7. septembris, Waddenvereniging un Vogelbeschermingsvereniging, C‑127/02, EU:C:2004:482, 38. punkts). Tātad 2. un 3. punktam ir atšķirīgs tvērums un tādēļ tos nevar sajaukt, jo pretējā gadījumā tiktu apdraudēta to attiecīgā lietderīgā iedarbība.
40 No tā izriet, ka valsts pasākumu pieņemšana atbilstoši Dzīvotņu direktīvas 6. panta 2. punktam neļauj uzskatīt, ka ir izpildītas no šīs direktīvas 6. panta 3. punkta izrietošās prasības.
41 Otrkārt, pietiek ar norādi, ka – atbilstoši šā sprieduma 22. punktā atgādinātajam – pārvaldes iestādes kompetence atteikt plāna vai projekta īstenošanu vai izvirzīt nosacījumus tās piekrišanai šim plānam vai projektam ietilpst šajā 22. punktā minētajā otrajā posmā, kas paredzēts Dzīvotņu direktīvas 6. panta 3. punkta otrajā teikumā, tātad tai nav nozīmes šajā pašā 22. punktā minētajā pirmajā posmā, kas attiecas uz 6. panta 3. punkta pirmajā teikumā paredzētajam atbilstīgajam novērtējumam piemērojamajiem nosacījumiem. Taču aplūkojamajā lietā runa ir tieši par minēto pirmo posmu.
42 Treškārt, kā atgādināts šā sprieduma 20. un 39. punktā, Dzīvotņu direktīvas 6. panta 3. punktā ir paredzēta novērtēšanas procedūra, kas balstīta uz iepriekšēju pārbaudi. Tātad nav nozīmes arī valsts tiesībās paredzētajai iespējai piemērot sodus, tostarp kriminālsodus, gadījumos, kad nav ievērots aizliegums veikt darbības, uz kurām attiecas paziņošanas pienākums un kurām ir būtiska ietekme uz ĪAT.
43 Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, uz uzdoto jautājumu jāatbild, ka Dzīvotņu direktīvas 6. panta 3. punkts jāinterpretē tādējādi, ka tam ir pretrunā valsts tiesiskais regulējums, ar kuru no pienākuma veikt atbilstīgu novērtējumu ir atbrīvotas – atbilstoši iepriekš noteiktiem kritērijiem un sliekšņiem – noteiktas plānu vai projektu kategorijas, ja šie kritēriji un sliekšņi neļauj, pamatojoties uz objektīviem elementiem, droši izslēgt, ka šiem plāniem vai projektiem – atsevišķi vai kopā ar citiem plāniem un projektiem – var būt būtiska ietekme uz ĪAT.
Par tiesāšanās izdevumiem
44 Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība izriet no tiesvedības, kas notiek iesniedzējtiesā, tāpēc tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.
Ar šādu pamatojumu Tiesa (ceturtā palāta) nospriež:
Padomes Direktīvas 92/43/EEK (1992. gada 21. maijs) par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību 6. panta 3. punkts
jāinterpretē tādējādi, ka
tam ir pretrunā valsts tiesiskais regulējums, ar kuru no pienākuma veikt atbilstīgu novērtējumu ir atbrīvotas – atbilstoši iepriekš noteiktiem kritērijiem un sliekšņiem – noteiktas plānu vai projektu kategorijas, ja šie kritēriji un sliekšņi neļauj, pamatojoties uz objektīviem elementiem, droši izslēgt, ka šiem plāniem vai projektiem – atsevišķi vai kopā ar citiem plāniem un projektiem – var būt būtiska ietekme uz īpaši aizsargājamo teritoriju.
[Paraksti]
* Tiesvedības valoda – holandiešu.