<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><JUDGMENT xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.00-20081231.xd"><BIB.JUDGMENT><REF.CASE FILE="ECRCJ2005LVA.0400257901.case.xml"><NO.CASE>C-265/03</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62003J0265</NO.CELEX><NO.SEQ>0003.0002</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>2596</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>2612</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>17</PAGE.TOTAL><AUTHOR>CJ</AUTHOR></BIB.JUDGMENT><CURR.TITLE><LEFT><DATE ISO="20050412">2005. GADA 12. APRĪĻA</DATE> SPRIEDUMS — LIETA C-265/03</LEFT><RIGHT><HT TYPE="ITALIC">SIMUTENKOV</HT></RIGHT></CURR.TITLE><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">Tiesas spriedums</HT> (virspalāta)</P><P><DATE ISO="20050412">2005. gada 12. aprīlī</DATE><NOTE NOTE.ID="E0001" NUMBERING="STAR"><P>Tiesvedības valoda — spāņu.</P></NOTE></P></TI></TITLE><JUDGMENT.INIT><P>Lieta C-265/03</P><P>par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši EKL 234. pantam,ko <HT TYPE="ITALIC">Audiencia Nacional</HT> (Spānija) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts <DATE ISO="20030509">2003. gada 9. maijā</DATE> un kas Tiesā reģistrēts <DATE ISO="20030617">2003. gada 17. jūnijā</DATE>, tiesvedībā</P></JUDGMENT.INIT><PARTIES><PLAINTIFS><P>Igor Simutenkov</P></PLAINTIFS><AGAINST>pret</AGAINST><DEFENDANTS><P><HT TYPE="ITALIC">Ministerio de Educación y Cultura</HT> un</P><P>Real Federación Española de Fútbol.</P></DEFENDANTS></PARTIES><?PAGE NO="I-2597"?><PREAMBLE><PREAMBLE.INIT><P>TIESA (virspalāta)</P><P>šādā sastāvā: priekšsēdētājs V. Skouris <HT TYPE="ITALIC">[V. Skouris],</HT> palātu priekšsēdētāji P. Janns <HT TYPE="ITALIC">[P. Jann],</HT> K. V. A. Timmermanss <HT TYPE="ITALIC">[C. W. A. Timmermans]</HT> un A. Ross <HT TYPE="ITALIC">[A. Rosas],</HT> tiesneši K. Gulmans <HT TYPE="ITALIC">[C. Gulmann],</HT> A. La Pergola <HT TYPE="ITALIC">[A. La Pergola],</HT> Ž. P. Puisošē <HT TYPE="ITALIC">[J.-P. Puissochet],</HT> J. Makarčiks <HT TYPE="ITALIC">[J. Makarczyk],</HT> P. Kūris <HT TYPE="ITALIC">[P. Kūris],</HT> M. Ilešičs <HT TYPE="ITALIC">[M. Ilešič]</HT> (referents), U. Lehmuss <HT TYPE="ITALIC">[U. Lõhmus],</HT> E. Levits un A. O'Kīfs <HT TYPE="ITALIC">[A. Ó Caoimh],</HT></P><P>ģenerāladvokāte K. Štiksa-Hakla <HT TYPE="ITALIC">[C. Stix-Hackl],</HT></P><P>sekretārs R. Grass <HT TYPE="ITALIC">[R. Grass],</HT></P></PREAMBLE.INIT><GR.VISA><VISA>ņemot vērā rakstveida procesu,</VISA></GR.VISA><GR.CONSID><CONSID><P>ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:</P><LIST TYPE="DASH"><ITEM><P>Simutenkova <HT TYPE="ITALIC">[Simutenkov]</HT> vārdā — Alvaress de la Rosa <HT TYPE="ITALIC">[Alvarez de la Rosa], abogado,</HT> un F. Toledo Hontijuelo <HT TYPE="ITALIC">[F. Toledo Hontiyuelo], procuradora,</HT></P></ITEM><ITEM><P><HT TYPE="ITALIC">Real Federación Española de Fútbol</HT> [Spānijas Karaliskās futbola federācijas] vārdā — H. Fraile Kinzanjoss [J. <HT TYPE="ITALIC">Fraile Quinzaños], abogado,</HT> un H. Viljasante Garsija [J. <HT TYPE="ITALIC">Villasante García], procurador,</HT></P></ITEM><ITEM><P>Spānijas valdības vārdā — E. Brakehaiss Konesa <HT TYPE="ITALIC">[E. Braquehais Conesa],</HT> pārstāvis,</P></ITEM><?PAGE NO="I-2598"?><ITEM><P>Eiropas Kopienu Komisijas vārdā — F. Hofmeisters <HT TYPE="ITALIC">[F. Hoffmeister]</HT> un D. Martins <HT TYPE="ITALIC">[D. Martin],</HT> kā arī I. Martinesa del Perala <HT TYPE="ITALIC">[Martínez del Peral],</HT> pārstāvji,</P></ITEM></LIST></CONSID></GR.CONSID><GR.VISA><VISA>noklausījusies ģenerāladvokātes secinājumus tiesas sēdē <DATE ISO="20050111">2005. gada 11. janvārī</DATE>,</VISA></GR.VISA><PREAMBLE.FINAL><P>pasludina šo spriedumu.</P></PREAMBLE.FINAL></PREAMBLE><CONTENTS.JUDGMENT><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P>Spriedums</P></TI></TITLE><NP><NO.P>1</NO.P><TXT>Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt 23. panta 1. punktu Partnerības un sadarbības līgumā starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Krievijas Federāciju, no otras puses, kas tika parakstīts <DATE ISO="19940624">1994. gada 24. jūnijā</DATE> Korfu un Kopienas vārdā apstiprināts ar Padomes un Komisijas <DATE ISO="19971030">1997. gada 30. oktobra</DATE> Lēmumu 97/800/EOTK, EK, <HT TYPE="ITALIC">Euratom</HT> (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="327" DATE.PUB="1997" PAGE.FIRST="1">OV L 327, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>; turpmāk tekstā — <QUOT.START ID="QS0001" REF.END="QE0001" CODE="201C"/>Kopienu un Krievijas partnerības līgums<QUOT.END ID="QE0001" REF.START="QS0001" CODE="201D"/>).</TXT></NP><NP><NO.P>2</NO.P><TXT>Šis prejudiciālais lūgums tika iesniegts saistībā ar tiesvedību starp Simutenkovu un <HT TYPE="ITALIC">Ministerio de Educación y Cultura</HT> [Izglītības un kultūras ministriju] un Spānijas Karalisko futbola federāciju (turpmāk tekstā — <HT TYPE="ITALIC"><QUOT.START ID="QS0002" REF.END="QE0002" CODE="201C"/>RFEF<QUOT.END ID="QE0002" REF.START="QS0002" CODE="201D"/>)</HT> par sporta tiesisko regulējumu, ar kuru ierobežots to spēlētāju no trešajām valstīm skaits, kas var piedalīties nacionālajās sacensībās.</TXT></NP><?PAGE NO="I-2599"?><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P>Atbilstošās tiesību normas</P></TI></TITLE><NP><NO.P>3</NO.P><TXT>Kopienu un Krievijas partnerības līgums stājās spēkā <DATE ISO="19971201">1997. gada 1. decembrī</DATE>. Tā 23. panta 1. punkta, kas ietverts minētā līguma IV sadaļā ar nosaukumu <QUOT.START ID="QS0003" REF.END="QE0003" CODE="201C"/>Noteikumi attiecībā uz uzņēmējdarbību un ieguldījumiem<QUOT.END ID="QE0003" REF.START="QS0003" CODE="201D"/>, I nodaļā ar nosaukumu <QUOT.START ID="QS0004" REF.END="QE0004" CODE="201C"/>Nodarbinātības nosacījumi<QUOT.END ID="QE0004" REF.START="QS0004" CODE="201D"/> ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START ID="QS0005" REF.END="QE0005" CODE="201C"/>Ievērojot katrā dalībvalstī spēkā esošos tiesību aktus, nosacījumus un procedūras, Kopiena un tās dalībvalstis nodrošina, ka attiecībā uz Krievijas pilsoņiem, kas ir likumīgi nodarbināti kādas dalībvalsts teritorijā, netiek pieļauta diskriminācija pilsonības dēļ saistībā ar nodarbinātības nosacījumiem, atlīdzību vai atlaišanu, salīdzinot ar attiecīgās valsts pilsoņiem.<QUOT.END ID="QE0005" REF.START="QS0005" CODE="201D"/></P></QUOT.S></P></NP><NP><NO.P>4</NO.P><TXT>Kopienu un Krievijas partnerības līguma 27. pantā noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START ID="QS0006" REF.END="QE0006" CODE="201C"/>Sadarbības padome pieņems ieteikumus šī līguma 23. un 26. panta ieviešanai.<QUOT.END ID="QE0006" REF.START="QS0006" CODE="201D"/></P></QUOT.S></P></NP><NP><NO.P>5</NO.P><TXT>Kopienu un Krievijas partnerības līguma 48. pantā, kas arī ietverts IV sadaļā, paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START ID="QS0007" REF.END="QE0007" CODE="201C"/>Šīs sadaļas mērķiem nekas šajā līgumā neliedz līgumslēdzējpusēm piemērot savus tiesību aktus attiecībā uz fizisko personu ieceļošanu un uzturēšanos, nodarbinātību,<?PAGE NO="I-2600"?> darba nosacījumiem un uzņēmējdarbību, kā arī pakalpojumu sniegšanu, ar nosacījumu, ka tie netiek piemēroti tādā veidā, kas liedz vai traucē izmantot priekšrocības, kuras līgumslēdzējpusei paredzētas kādā no šī līguma noteikumiem. [..]<QUOT.END ID="QE0007" REF.START="QS0007" CODE="201D"/></P></QUOT.S></P></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P>Pamata prāva un prejudiciālais jautājums</P></TI></TITLE><NP><NO.P>6</NO.P><TXT>Simutenkovs ir Krievijas pilsonis, kurš ar šo lietu saistīto faktu rašanās laikā dzīvoja Spānijā, kur viņš bija saņēmis uzturēšanās un darba atļauju. Tā kā viņš bija nodarbināts kā profesionāls futbola spēlētājs atbilstoši darba līgumam ar <HT TYPE="ITALIC">Club Deportivo Tenerife,</HT> viņam bija federālā licence kā trešās valsts spēlētājam.</TXT></NP><NP><NO.P>7</NO.P><TXT>2001. gada janvārī Simutenkovs ar minētā kluba starpniecību iesniedza lūgumu <HT TYPE="ITALIC">RFEF,</HT> lūdzot nomainīt viņam izsniegto federālo licenci ar tādu licenci, kāda ir Kopienu spēlētājiem. Šī lūguma pamatojumam viņš atsaucās uz Kopienu un Krievijas partnerības līgumu.</TXT></NP><NP><NO.P>8</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20010119">2001. gada 19. janvāra</DATE> lēmumu <HT TYPE="ITALIC">RFEF,</HT> pamatojoties uz Vispārīgo regulējumu un <DATE ISO="19990528">1999. gada 28. maijā</DATE> noslēgto līgumu ar Nacionālo profesionālā futbola līgu (turpmāk tekstā — <QUOT.START ID="QS0008" REF.END="QE0008" CODE="201C"/><DATE ISO="19990528">1999. gada 28. maija</DATE> līgums<QUOT.END ID="QE0008" REF.START="QS0008" CODE="201D"/>), šo lūgumu noraidīja.</TXT></NP><?PAGE NO="I-2601"?><NP><NO.P>9</NO.P><TXT>Atbilstoši <HT TYPE="ITALIC">RFEF</HT> Vispārīgā regulējuma 129. pantam profesionālā futbola spēlētāja licence ir minētās federācijas izsniegts dokuments, kas ļauj nodarboties ar attiecīgo sporta veidu kā šīs federācijas biedram un piedalīties spēlēs un oficiālās sacensībās konkrētam klubam piederoša spēlētāja statusā.</TXT></NP><NP><NO.P>10</NO.P><TXT>Šī vispārīgā regulējuma 173. pantā noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START ID="QS0009" REF.END="QE0009" CODE="201C"/>Ievērojot šajā regulējumā paredzētos izņēmumus, futbola spēlētājam jābūt Spānijas, citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas pilsonim, lai viņu varētu reģistrēt un piešķirt viņam profesionāla spēlētāja licenci.<QUOT.END ID="QE0009" REF.START="QS0009" CODE="201D"/></P></QUOT.S></P></NP><NP><NO.P>11</NO.P><TXT>Minētā vispārīgā regulējuma 176. panta 1. punktā noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><NP><NO.P><QUOT.START ID="QS0010" REF.END="QE0010" CODE="201C"/>1.</NO.P><TXT>Nacionālajā līmenī organizētām oficiālām un profesionālām sacensībām reģistrētie klubi ir tiesīgi pieteikt dalībai sacensībās tikai tādu skaitu ārvalstu spēlētāju no trešajām valstīm, kāds noteikts starp <HT TYPE="ITALIC">RFEF,</HT> Nacionālo profesionālo futbola līgu un Spānijas Futbolistu asociāciju noslēgtajos līgumos. Pie tam šie līgumi nosaka attiecīgās kategorijas spēlētāju skaitu, kas vienlaicīgi var piedalīties spēlē.</TXT><P>[..]<QUOT.END ID="QE0010" REF.START="QS0010" CODE="201D"/></P></NP></QUOT.S></P></NP><?PAGE NO="I-2602"?><NP><NO.P>12</NO.P><TXT>Atbilstoši <DATE ISO="19990528">1999. gada 28. maija</DATE> līgumam to spēlētāju no trešajām valstīm skaits, kas jebkurā laikā var piedalīties Spānijas premjerlīgā, 2000./2001.-2004./2005. gada sezonai bija trīs spēlētāji, otrās līgas gadījumā — trīs spēlētāji 2000./2001. un 2001./2002. gada sezonai un divi spēlētāji nākamajām trim sezonām.</TXT></NP><NP><NO.P>13</NO.P><TXT>Uzskatot, ka šajā regulējumā pastāvošā atšķirība starp Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas (turpmāk tekstā — <QUOT.START ID="QS0011" REF.END="QE0011" CODE="201C"/>EEZ<QUOT.END ID="QE0011" REF.START="QS0011" CODE="201D"/>) pilsoņiem un trešo valstu pilsoņiem attiecībā uz Krievijas spēlētājiem nav saderīga ar Kopienas un Krievijas partnerības līguma 23. panta 1. punktu un ka tā ierobežo viņa profesionālo darbību, Simutenkovs cēla prasību <HT TYPE="ITALIC">Juzgado Central de lo Contencioso Administrativo</HT> [Centrālajā administratīvajā tiesā] pret <DATE ISO="20010119">2001. gada 19. janvāra</DATE> lēmumu, ar ko tika noraidīts viņa lūgums izsniegt jaunu licenci.</TXT></NP><NP><NO.P>14</NO.P><TXT>Tā kā minētā prasība ar <DATE ISO="20021022">2002. gada 22. oktobra</DATE> spriedumu tika noraidīta, Simutenkovs pārsūdzēja šo spriedumu <HT TYPE="ITALIC">Audiencia Nacional,</HT> kas nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START ID="QS0012" REF.END="QE0012" CODE="201C"/>Vai [Kopienu un Krievijas] partnerības līguma 23. pants aizliedz sporta federācijai piemērot profesionālam sportistam, kam ir Krievijas pilsonība un kas ir likumīgi nodarbināts Spānijas futbola klubā, kā tas ir pamata prāvā, noteikumu, atbilstoši kuram nacionālā līmenī organizētās sacensībās klubi var izmantot tikai ierobežotu spēlētāju skaitu no trešajām valstīm, kas nav Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu dalībvalstis?<QUOT.END ID="QE0012" REF.START="QS0012" CODE="201D"/></P></QUOT.S></P></NP></GR.SEQ><?PAGE NO="I-2603"?><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P>Par prejudiciālo jautājumu</P></TI></TITLE><NP><NO.P>15</NO.P><TXT>Uzdodot savu jautājumu, iesniedzējtiesa vēlas uzzināt, vai Kopienu un Krievijas partnerības līguma 23. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas profesionālam sportistam, kam ir Krievijas pilsonība un kas ir likumīgi nodarbināts dalībvalstī dibinātā klubā, aizliedz piemērot šīs dalībvalsts sporta federācijas pieņemtu noteikumu, atbilstoši kuram klubi nacionālā līmenī organizētās sacensībās var izmantot tikai ierobežotu spēlētāju skaitu no trešajām valstīm, kas nav Līguma par EEZ dalībvalstis.</TXT></NP><NP><NO.P>16</NO.P><TXT>Simutenkovs un Eiropas Kopienu Komisija uzskata, ka Kopienu un Krievijas partnerības līguma 23. panta 1. punkts aizliedz tādu noteikumu kā <DATE ISO="19990528">1999. gada 28. maija</DATE> līgumā paredzētais.</TXT></NP><NP><NO.P>17</NO.P><TXT>Savukārt <HT TYPE="ITALIC">RFEF</HT> savas nostājas pamatojumam norāda uz frāzi <QUOT.START ID="QS0013" REF.END="QE0013" CODE="201C"/>ievērojot katrā dalībvalstī spēkā esošos tiesību aktus, nosacījumus un procedūras<QUOT.END ID="QE0013" REF.START="QS0013" CODE="201D"/>, kas ietverta minētā 23. panta 1. punkta ievaddaļā. No šīs atrunas <HT TYPE="ITALIC">RFEF</HT> secina, ka tai ar likumu piešķirtajai kompetencei — izsniegt licences futbola spēlētājiem, — kā arī sporta regulējumam, ko tā pieņēmusi, ir jāpiešķir priekšrocība attiecībā pret minētajā noteikumā paredzēto nediskriminācijas principu. Tāpat tā uzskata, ka licences izsniegšana un ar to saistītie noteikumi ir sacensību organizācijas sastāvdaļa un neattiecas uz nodarbinātības nosacījumiem.</TXT></NP><NP><NO.P>18</NO.P><TXT>Spānijas valdība piekrīt <HT TYPE="ITALIC">RFEF</HT> paustajam viedoklim un tostarp norāda, ka atbilstoši valsts tiesiskajam regulējumam un judikatūrai, kas to interpretē, federālā licence ir<?PAGE NO="I-2604"?> nevis nodarbinātības nosacījums, bet gan administratīva atļauja, kas ļauj piedalīties sporta sacensībās.</TXT></NP><NP><NO.P>19</NO.P><TXT>Lai sniegtu lietderīgu atbildi uz uzdoto jautājumu, vispirms ir jāpārbauda, vai persona dalībvalsts tiesās var atsaukties uz Kopienu un Krievijas partnerības līguma 23. panta 1. punktu, un apstiprinošas atbildes gadījumā jānosaka minētajā noteikumā paredzētā nediskriminācijas principa apjoms.</TXT></NP><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P>Par Kopienu un Krievijas partnerības līguma 23. panta 1. punkta tiešo iedarbību</P></TI></TITLE><NP><NO.P>20</NO.P><TXT>Jāuzsver — tā kā minētais jautājums par Kopienu un Krievijas partnerības līguma noteikumu spēku šī līguma līgumslēdzējpušu tiesiskajās sistēmās (turpmāk tekstā — <QUOT.START ID="QS0014" REF.END="QE0014" CODE="201C"/>līgumslēdzējpuses<QUOT.END ID="QE0014" REF.START="QS0014" CODE="201D"/>) minētajā līgumā nav atrisināts, Tiesai piekrīt izlemt šo tāpat kā jebkuru citu ar interpretāciju saistītu jautājumu attiecībā uz līgumu piemērošanu Kopienā (<DATE ISO="19991123">1999. gada 23. novembra</DATE> spriedums lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-149/96" YEAR="1999" PAGE.ECR="I-8395">C-149/96 Portugāle/Padome, <HT TYPE="ITALIC">Recueil,</HT> I-8395.lpp., 34. punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP><NP><NO.P>21</NO.P><TXT>Šajā sakarā jāatgādina, ka atbilstoši pastāvīgajai judikatūrai Kopienas ar trešajām valstīm noslēgta līguma noteikums ir uzskatāms par tieši piemērojamu, ja, ņemot vērā tā formulējumu, kā arī līguma mērķi un raksturu, noteikums paredz skaidru un precīzu pienākumu, kura ieviešana vai iedarbība nav atkarīga no jebkāda tālāka pasākuma pieņemšanas (<DATE ISO="20010927">2001. gada 27. septembra</DATE> spriedums lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-63/99" YEAR="2001" PAGE.ECR="I-6369">C-63/99<?PAGE NO="I-2605"?> <HT TYPE="ITALIC">Gloszczuk, Recueil,</HT> I-6369. 1pp., 30. punkts</REF.DOC.ECR>, un <DATE ISO="20030508">2003. gada 8. maija</DATE> spriedums lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-171/01" YEAR="2003" PAGE.ECR="I-4301">C-171/01 <HT TYPE="ITALIC">Wählergruppe Gemeinsam, Recueil,</HT> I-4301. lpp., 54. punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP><NP><NO.P>22</NO.P><TXT>No Kopienu un Krievijas partnerības līguma 23. panta 1. punkta formulējuma izriet, ka šis noteikums skaidri, precīzi un bez nosacījumiem paredz dalībvalstīm aizliegumu diskriminējoši attiekties pret Krievijas darba ņēmējiem to pilsonības dēļ, salīdzinot ar minētās dalībvalsts pilsoņiem, attiecībā uz nodarbinātības nosacījumiem, atlīdzību vai atlaišanu. Minētais noteikums attiecas uz tiem darba ņēmējiem, kam ir Krievijas pilsonība un kas ir likumīgi nodarbināti kādas dalībvalsts teritorijā.</TXT></NP><NP><NO.P>23</NO.P><TXT>Šāds noteikums par vienlīdzīgu attieksmi paredz konkrētu pienākumu attiecībā uz rezultātu, un persona var uz to atsaukties valsts tiesā, lūdzot nepiemērot diskriminējošos noteikumus, bez vajadzības šim nolūkam pieņemt papildu piemērošanas pasākumus (<DATE ISO="20020129">2002. gada 29. janvāra</DATE> spriedums lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-162/00" YEAR="2002" PAGE.ECR="I-1049">C-162/00 <HT TYPE="ITALIC">Pokrzeptowicz-Meyer, Recueil,</HT> I-1049. lpp., 22. punkts</REF.DOC.ECR>, un iepriekš minētais spriedums lietā <HT TYPE="ITALIC">Wählergruppe Gemeinsam,</HT> 58. punkts).</TXT></NP><NP><NO.P>24</NO.P><TXT>Minēto interpretāciju neliek apšaubīt arī frāze <QUOT.START ID="QS0015" REF.END="QE0015" CODE="201C"/>ievērojot katrā dalībvalstī spēkā esošos tiesību aktus, nosacījumus un procedūras<QUOT.END ID="QE0015" REF.START="QS0015" CODE="201D"/>, kas ietverta Kopienas un Krievijas partnerības līguma 23. panta 1. punkta sākumā, nedz arī tā 48. pants. Šos noteikumus nevar interpretēt tādējādi, ka tie ļauj dalībvalstīm pakļaut minētajā 23. panta 1. punktā paredzēto nediskriminācijas principu patvaļīgiem ierobežojumiem, kas atņemtu šim noteikumam tā būtību un tādējādi — jebkādu lietderīgu iedarbību (iepriekš minētais spriedums lietā <HT TYPE="ITALIC">Pokrzeptowicz-Meyer,</HT> 23. un 24. punkts, kā arī <DATE ISO="20030508">2003. gada 8. maija</DATE> spriedums lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-438/00" YEAR="2003" PAGE.ECR="I-4135">C-438/00 <HT TYPE="ITALIC">Deutscher Handballbund, Recueil,</HT> I-4135. lpp., 29. punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP><?PAGE NO="I-2606"?><NP><NO.P>25</NO.P><TXT>Tāpat ari Kopienu un Krievijas partnerības līguma 27. pants neiestājas pret minētā līguma 23. panta 1. punkta tiešo iedarbību. Tas, ka 27. pantā paredzēts — 23. pants jāievieš, pamatojoties uz Sadarbības padomes ieteikumiem, — tā ieviešanā vai iedarbībā nepakļauj 23. panta piemērojamību jebkāda turpmāka pasākuma pieņemšanai. Ar 27. pantu minētajai padomei piešķirtā loma ir veicināt diskriminācijas aizlieguma ievērošanu, bet tā nav uzskatāma par tādu, kas ierobežo minētā aizlieguma tūlītēju piemērošanu (šajā sakarā skat. <DATE ISO="19910131">1991. gada 31. janvāra</DATE> spriedumu lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-18/90" YEAR="1991" PAGE.ECR="I-199">C-18/90 <HT TYPE="ITALIC">Kziber, Recueil,</HT> I-199. 1pp., 19. punkts</REF.DOC.ECR>, un <DATE ISO="19990504">1999. gada 4. maija</DATE> spriedumu lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-262/96" YEAR="1999" PAGE.ECR="I-2685">C-262/96 <HT TYPE="ITALIC">Sürül, Recueil,</HT> I-2685. lpp., 66. punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP><NP><NO.P>26</NO.P><TXT>Secinājumu, ka Kopienu un Krievijas partnerības līguma 23. panta 1. punktā paredzētajam nediskriminācijas principam ir tieša iedarbība, neapstrīd arī tā mērķis un raksturs.</TXT></NP><NP><NO.P>27</NO.P><TXT>Atbilstoši minētā līguma 1. pantam tā mērķis ir izveidot partnerību starp līgumslēdzējpusēm, lai veicinātu tostarp ciešu politisko attiecību izveidi starp līgumslēdzējpusēm, tirdzniecību un harmoniskas ekonomiskās attiecības, politiskās un ekonomiskās brīvības, kā arī pakāpenisku integrāciju starp Krievijas Federāciju un plašāku sadarbības zonu Eiropā.</TXT></NP><NP><NO.P>28</NO.P><TXT>Tas, ka minētais līgums tādējādi ir ierobežots ar partnerības izveidi starp līgumslēdzējpusēm, neparedzot asociācijas izveidi vai Krievijas Federācijas pievienošanos Kopienai nākotnē, nevar liegt attiecīgiem līguma noteikumiem to tiešo iedarbību. No Tiesas judikatūras izriet — gadījumā, ja līgums paredz sadarbību starp līgumslēdzējpusēm, daži no tā noteikumiem atbilstoši šī sprieduma 21. punktā minētajiem nosacījumiem var tieši noteikt personu tiesisko stāvokli (iepriekš<?PAGE NO="I-2607"?> minētais spriedums lietā <HT TYPE="ITALIC">Kziber,</HT> 21. punkts; <DATE ISO="19980115">1998. gada 15. janvāra</DATE> spriedums lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-113/97" YEAR="1998" PAGE.ECR="I-183">C-113/97 <HT TYPE="ITALIC">Babahenini, Recueil,</HT> I-183. 1pp., 17. punkts</REF.DOC.ECR>, un <DATE ISO="19980616">1998. gada 16. jūnija</DATE> spriedums lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-162/96" YEAR="1998" PAGE.ECR="I-3655">C-162/96 <HT TYPE="ITALIC">Racke, Recueil,</HT> I-3655. lpp., 34.-36. punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP><NP><NO.P>29</NO.P><TXT>Ņemot vērā iepriekš minēto, jāatzīst, ka Kopienu un Krievijas partnerības līguma 23. panta 1. punktam ir tieša iedarbība, kā rezultātā personas, uz kurām tas attiecas, ir tiesīgas uz to atsaukties dalībvalstu tiesās.</TXT></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P>Par Kopienu un Krievijas partnerības Ilguma 23. panta 1. punktā paredzētā nediskriminācijas principa apjomu</P></TI></TITLE><NP><NO.P>30</NO.P><TXT>Iesniedzējtiesas uzdotais jautājums ir līdzīgs jautājumam, kāds Tiesai tika uzdots un kā rezultātā tika pieņemts iepriekš minētais spriedums lietā <HT TYPE="ITALIC">Deutscher Handballbund.</HT> Šajā spriedumā Tiesa atzina, ka Eiropas līguma par asociācijas izveidošanu starp Eiropas Kopienām un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Slovākijas Republiku, no otras puses, kas tika parakstīts <DATE ISO="19931004">1993. gada 4. oktobrī</DATE> Luksemburga un Kopienas vārdā apstiprināts ar Padomes un Komisijas <DATE ISO="19941219">1994. gada 19. decembra</DATE> Lēmumu 94/909/EOTK/EK/Euratom (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="359" DATE.PUB="1994" PAGE.FIRST="1">OV L 359, 1. lpp</REF.DOC.OJ>; turpmāk tekstā — <QUOT.START ID="QS0016" REF.END="QE0016" CODE="201C"/>Kopienas un Slovākijas asociācijas līgums<QUOT.END ID="QE0016" REF.START="QS0016" CODE="201D"/>) 38. panta 1. punkta pirmais ievilkums jāinterpretē tādējādi, ka tas profesionālam sportistam, kam ir Slovākijas pilsonība un kurš ir likumīgi nodarbināts dalībvalstī dibinātā klubā, aizliedz piemērot šīs valsts sporta federācijas pieņemtu noteikumu, atbilstoši kuram līgas vai kausa izcīņas spēlēs klubi var nosūtīt laukumā tikai noteiktu skaitu spēlētāju no trešajām valstīm, kas nav Līguma par EEZ dalībvalstis.</TXT></NP><?PAGE NO="I-2608"?><NP><NO.P>31</NO.P><TXT>Kopienas un Slovākijas asociācijas līguma 38. panta 1. punkta pirmā ievilkuma redakcija ir šāda:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START ID="QS0017" REF.END="QE0017" CODE="201C"/>Ievērojot katrā dalībvalstī spēkā esošos nosacījumus un noteikumus [..], darba ņēmēji, kam ir Slovākijas pilsonība, netiek diskriminēti savas pilsonības dēļ attiecībā uz darba nosacījumiem, atlīdzību vai atlaišanu, salīdzinot ar minētās valsts pilsoņiem.<QUOT.END ID="QE0017" REF.START="QS0017" CODE="201D"/></P></QUOT.S></P></NP><NP><NO.P>32</NO.P><TXT>Tiesa tostarp ir atzinusi, ka noteikums, kas ierobežo profesionālo spēlētāju skaitu, kuri ir attiecīgās trešās valsts pilsoņi, kas var piedalīties nacionālajās sacensībās, attiecas uz nodarbinātības nosacījumiem Kopienas un Slovākijas asociācijas līguma 38. panta 1. punkta pirmā ievilkuma izpratnē tiktāl, ciktāl tas tieši ietekmējis tāda profesionāla Slovākijas spēlētāja piedalīšanos līgas un kausa izcīņas spēlēs, kurš jau bijis likumīgi nodarbināts uzņemošajā dalībvalstī (iepriekš minētais spriedums lietā <HT TYPE="ITALIC">Deutscher Handballbund,</HT> 44.-46. punkts).</TXT></NP><NP><NO.P>33</NO.P><TXT>Tāpat Tiesa ir atzinusi, ka EK līguma 48. panta 2. punkta (pēc grozījumiem — EKL 39.panta 2. punkts) interpretāciju tās <DATE ISO="19951215">1995. gada 15. decembra</DATE> spriedumā lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-415/93" YEAR="1995" PAGE.ECR="I-4921">C-415/93 <HT TYPE="ITALIC">Bosman</HT> u.c., <HT TYPE="ITALIC">Recueil,</HT> I-4921. lpp.</REF.DOC.ECR>, atbilstoši kurai aizliegums diskriminēt pilsonības dēļ attiecas uz sporta asociāciju pieņemtiem noteikumiem, kas paredz nosacījumus, ar kādiem profesionāls sportists var veikt algotu darbību, un kas aizliedz pilsonības dēļ ierobežot spēlētāju skaitu, kuri spēlē var piedalīties vienlaicīgi, var attiecināt uz Kopienas un Slovākijas asociācijas līguma 38. panta 1. punkta pirmo ievilkumu (iepriekš minētais spriedums lietā <HT TYPE="ITALIC">Deutscher Handballbund,</HT> 31.-37. un 48.-51. punkts).</TXT></NP><?PAGE NO="I-2609"?><NP><NO.P>34</NO.P><TXT>Jāatzīst, ka Kopienas un Krievijas partnerības līguma 23. panta 1. punkta redakcija ir ļoti līdzīga Kopienas un Slovākijas asociācijas līguma 38. panta 1. punkta pirmā ievilkuma redakcijai. Vienīgā būtiskā atšķirība šo divu noteikumu formulējumā ir frāzes <QUOT.START ID="QS0018" REF.END="QE0018" CODE="201C"/>Kopiena un tās dalībvalstis nodrošina, ka Krievijas pilsoņi [..] netiek diskriminēti pilsonības dēļ [..]<QUOT.END ID="QE0018" REF.START="QS0018" CODE="201D"/> un <QUOT.START ID="QS0019" REF.END="QE0019" CODE="201C"/>darba ņēmēji, kam ir Slovākijas pilsonība, [..] netiek diskriminēti savas pilsonības dēļ [..]<QUOT.END ID="QE0019" REF.START="QS0019" CODE="201D"/>. Ņemot vērā šī sprieduma 22. un 23. punktā secināto — ka Kopienas un Krievijas partnerības līguma 23. panta 1. punkta formulējums skaidri, precīzi un bez nosacījumiem paredz diskriminācijas aizliegumu pilsonības dēļ, — iepriekš minētā atšķirība formulējumā nav šķērslis, lai attiecinātu Tiesas spriedumā lietā <HT TYPE="ITALIC">Deutscher Handballbund</HT> sniegto interpretāciju uz Kopienas un Krievijas partnerības līguma 23. panta 1. punktu.</TXT></NP><NP><NO.P>35</NO.P><TXT>Saprotams, pretēji Kopienas un Slovākijas asociācijas līgumam, Kopienas un Krievijas partnerības līguma mērķis nav izveidot asociāciju, lai konkrēto trešo valsti pakāpeniski integrētu Eiropas Kopienā, bet gan īstenot <QUOT.START ID="QS0020" REF.END="QE0020" CODE="201C"/>pakāpenisku integrāciju starp Krieviju un plašāku sadarbības zonu Eiropā<QUOT.END ID="QE0020" REF.START="QS0020" CODE="201D"/>.</TXT></NP><NP><NO.P>36</NO.P><TXT>Tomēr ne no minētā partnerības līguma konteksta, ne no tā mērķa neizriet, ka šajā līgumā paredzēts piešķirt citu nozīmi <QUOT.START ID="QS0021" REF.END="QE0021" CODE="201C"/>diskriminācijas aizliegumam pilsonības dēļ attiecībā uz nodarbinātības nosacījumiem [..], salīdzinot ar minētās dalībvalsts pilsoņiem<QUOT.END ID="QE0021" REF.START="QS0021" CODE="201D"/>, nekā to, kas izriet no šo frāžu parastās izpratnes. Līdz ar to, tāpat kā Kopienas un Slovākijas asociācijas līguma 38. panta 1. punkta pirmais ievilkums, Kopienas un Krievijas partnerības līguma 23. panta 1. punkts paredz dalībvalstī likumīgi nodarbinātu Krievijas pilsoņu tiesības uz vienlīdzīgu attieksmi attiecībā uz nodarbinātības nosacījumiem tādā pat apjomā, kādā dalībvalsts pilsoņiem paredzētas EK līgumā, kas aizliedz jebkādu diskrimināciju pilsonības dēļ, kā tas ir pamata prāvā<?PAGE NO="I-2610"?> un kā to līdzīgos apstākļos Tiesa ir atzinusi iepriekš minētajos spriedumos lietā <HT TYPE="ITALIC">Bosman</HT> un lietā <HT TYPE="ITALIC">Deutscher Handballbund.</HT></TXT></NP><NP><NO.P>37</NO.P><TXT>Minētajos spriedumos lietās <HT TYPE="ITALIC">Bosman</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Deutscher Handballbund</HT> Tiesa turklāt ir atzinusi, ka tāds noteikums kā pamata prāvā esošais attiecas uz nodarbinātības nosacījumiem (iepriekš minētais spriedums lietā <HT TYPE="ITALIC">Deutscher Handballbund,</HT> 44.-46. punkts). Nav nozīmes tam, ka Kopienu un Krievijas partnerības līguma 23. panta 1. punkts attiecas tikai uz nodarbinātības nosacījumiem, atlīdzību vai atlaišanu un tādējādi neattiecas uz noteikumiem saistībā ar pieeju darbam.</TXT></NP><NP><NO.P>38</NO.P><TXT>Turpinājumā ir jākonstatē, ka ierobežojums pilsonības dēļ neattiecas uz konkrētām spēlēm starp komandām, kas pārstāv attiecīgās valstis, bet gan uz oficiālām spēlēm starp klubiem un tādējādi — uz profesionālo spēlētāju veiktās darbības būtību. Kā Tiesa ir atzinusi, šādu ierobežojumu nevar pamatot sportiski apsvērumi (iepriekš minētie spriedumi lietā <HT TYPE="ITALIC">Bosman,</HT> 128.-137. punkts, un lietā <HT TYPE="ITALIC">Deutscher Handballbund,</HT> 54.-56. punkts).</TXT></NP><NP><NO.P>39</NO.P><TXT>Turklāt Tiesā iesniegtajos apsvērumos nav izvirzīts neviens cits arguments, kas objektīvi pamatotu atšķirīgu attieksmi starp profesionālu spēlētāju, kas ir kādas dalībvalsts vai Līguma par EEZ dalībvalsts pilsonis, no vienas puses, un profesionālu spēlētāju, kam ir Krievijas pilsonība, no otras puses.</TXT></NP><?PAGE NO="I-2611"?><NP><NO.P>40</NO.P><TXT>Visbeidzot, kā jau konstatēts šī sprieduma 24. punktā, frāzes <QUOT.START ID="QS0022" REF.END="QE0022" CODE="201C"/>ievērojot katrā dalībvalstī spēkā esošos tiesību aktus, nosacījumus un procedūras<QUOT.END ID="QE0022" REF.START="QS0022" CODE="201D"/>, kas ietvertas Kopienas un Krievijas partnerības līguma 23. panta 1. punkta ievaddaļā un šī līguma 48. pantā, nevar interpretēt tādējādi, ka tās ļauj dalībvalstīm patvaļīgi ierobežot pirmajā no šiem noteikumiem paredzēto nediskriminācijas principu, jo šāda interpretācija atņemtu šim noteikumam tā būtību un tādējādi — jebkādu lietderīgu iedarbību.</TXT></NP><NP><NO.P>41</NO.P><TXT>Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, uz uzdoto jautājumu ir jāatbild: Kopienu un Krievijas partnerības līguma 23. panta 1. punkts jāinterpretē tādējādi, ka tas profesionālam sportistam, kam ir Krievijas pilsonība un kurš ir likumīgi nodarbināts dalībvalstī dibinātā klubā, aizliedz piemērot šīs dalībvalsts sporta federācijas pieņemtu noteikumu, atbilstoši kuram klubi nacionālā līmenī organizētās sacensībās var izmantot tikai ierobežotu spēlētāju skaitu no trešajām valstīm, kas nav Līguma par EEZ dalībvalstis.</TXT></NP></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P>Par tiesāšanās izdevumiem</P></TI></TITLE><NP><NO.P>42</NO.P><TXT>Attiecībā uz lietas dalībniekiem pamata prāvā šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Tiesāšanās izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto lietas dalībnieku tiesāšanās izdevumi, nav atlīdzināmi.</TXT></NP></GR.SEQ></GR.SEQ><?PAGE NO="I-2612"?><JURISDICTION><INTRO><P>Ar šādu pamatojumu Tiesa (virspalāta) nospriež:</P></INTRO><P>Partnerības un sadarbības līguma starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Krievijas Federāciju, no otras puses, kas tika parakstīts <DATE ISO="19940624">1994. gada 24. jūnijā</DATE> Korfu un Kopienas vārdā apstiprināts ar Padomes un Komisijas <DATE ISO="19971030">1997. gada 30. oktobra</DATE> Lēmumu 97/800/EOTK, EK, <HT TYPE="ITALIC">Euratom,</HT> 23. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas profesionālam sportistam, kam ir Krievijas pilsonība un kas ir likumīgi nodarbināts dalībvalstī dibinātā klubā, aizliedz piemērot šīs dalībvalsts sporta federācijas pieņemtu noteikumu, atbilstoši kuram klubi nacionālā līmenī organizētās sacensībās var izmantot tikai ierobežotu spēlētāju skaitu no trešajām valstīm, kas nav Līguma par EEZ dalībvalstis.</P></JURISDICTION></CONTENTS.JUDGMENT><SIGNATURE.CASE><P>[Paraksti]</P></SIGNATURE.CASE></JUDGMENT>