(1)

Komisijai katrai dalībvalstij, kura īsteno Regulas (ES) Nr. 1307/2013 III sadaļas 1. nodaļā paredzēto pamata maksājuma shēmu, minētās regulas 22. panta 1. punktā minētais valsts gada maksimālais apjoms 2017. gadam jānosaka, no minētās regulas II pielikumā paredzētā valsts gada maksimālā apjoma atskaitot maksimālos apjomus, kas noteikti saskaņā ar minētās regulas 42., 47., 49., 51. un 53. pantu. Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1307/2013 22. panta 2. punktu ir jāņem vērā ikviens palielinājums, ko dalībvalstis izdarījušas saskaņā ar minēto noteikumu.

(2)

Komisijai katrai dalībvalstij, kura īsteno Regulas (ES) Nr. 1307/2013 III sadaļas 1. nodaļā paredzēto vienotā platībmaksājuma shēmu, minētās regulas 36. panta 4. punktā minētais valsts gada maksimālais apjoms 2017. gadam jānosaka, no minētās regulas II pielikumā paredzētā valsts gada maksimālā apjoma atskaitot maksimālos apjomus, kas noteikti saskaņā ar minētās regulas 42., 47., 49., 51. un 53. pantu.

(3)

Komisijai katrai dalībvalstij, kura piešķir Regulas (ES) Nr. 1307/2013 III sadaļas 2. nodaļā paredzēto pārdalošo maksājumu, minētās regulas 42. panta 2. punktā minētais valsts gada maksimālais apjoms 2017. gadam jānosaka, pamatojoties uz procentuālo daļu, kuru šīs dalībvalstis paziņojušas saskaņā ar minētās regulas 42. panta 1. punktu.

(4)

Saistībā ar Regulas (ES) Nr. 1307/2013 III sadaļas 3. nodaļā paredzēto maksājumu par klimatam un videi labvēlīgām lauksaimniecības praksēm 2017. gadā minētās regulas 47. panta 3. punktā paredzētie valsts gada maksimālie apjomi 2017. gadam ir jāaprēķina saskaņā ar minētās regulas 47. panta 1. punktu, un tie ir 30 % no valsts maksimālā apjoma, kas attiecīgajai dalībvalstij noteikts minētās regulas II pielikumā.

(5)

Komisijai dalībvalstīm, kuras piešķir Regulas (ES) Nr. 1307/2013 III sadaļas 4. nodaļā paredzēto maksājumu par apgabaliem, kuros ir dabas ierobežojumi, minētās regulas 49. panta 2. punktā paredzētie valsts gada maksimālie apjomi 2017. gadam jānosaka, pamatojoties uz procentuālo daļu, kuru attiecīgās dalībvalstis paziņojušas saskaņā ar minētās regulas 49. panta 1. punktu.

(6)

Komisijai saistībā ar Regulas (ES) Nr. 1307/2013 III sadaļas 5. nodaļā paredzēto maksājumu gados jaunajiem lauksaimniekiem minētās regulas 51. panta 4. punktā paredzētie valsts gada maksimālie apjomi 2017. gadam jānosaka, pamatojoties uz procentuālo daļu, kuru attiecīgās dalībvalstis paziņojušas saskaņā ar minētās regulas 51. panta 1. punktu, un tie nedrīkst pārsniegt 2 % no gada maksimālā apjoma, kas noteikts II pielikumā.

(7)

Ja gados jaunajiem lauksaimniekiem paredzētā maksājuma kopējā summa, par kuru 2017. gadā iesniegti pieteikumi, kādā dalībvalstī pārsniedz saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1307/2013 51. panta 4. punktu noteikto maksimālo apjomu, starpība jāfinansē attiecīgajai dalībvalstij atbilstīgi minētās regulas 51. panta 2. punktam, vienlaikus nepārsniedzot minētās regulas 51. panta 1. punktā noteikto maksimālo summu. Skaidrības labad ir lietderīgi šo maksimālo summu noteikt katrai dalībvalstij atsevišķi.

(8)

Komisijai katrai dalībvalstij, kura 2017. gadā piešķir Regulas (ES) Nr. 1307/2013 IV sadaļas 1. nodaļā paredzēto brīvprātīgo saistīto atbalstu, minētās regulas 53. panta 7. punktā paredzētais valsts gada maksimālais apjoms 2017. gadam jānosaka, pamatojoties uz procentuālo daļu, kuru attiecīgā dalībvalsts paziņojusi saskaņā ar minētās regulas 54. panta 1. punktu.

(9)

Attiecībā uz 2017. gadu Regulā (ES) Nr. 1307/2013 paredzētā tiešā atbalsta shēmu īstenošana sākās 2017. gada 1. janvārī. Lai nodrošinātu saskaņotību starp minētās regulas piemērojamību 2017. pieprasījumu gadam un attiecīgo maksimālo budžeta apjomu piemērojamību, šī regula būtu jāpiemēro no tā paša datuma.

(10)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Tiešo maksājumu komitejas atzinumu,