<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><JUDGMENT xmlns:fmx="http://opoce" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.58-20161101.xd"><BIB.JUDGMENT><REF.CASE FILE="n.a."><NO.CASE>C-568/16</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62016CJ0568</NO.CELEX><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:211">EU:C:2018:211</NO.ECLI><NO.SEQ>0001</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>1</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>9</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>9</PAGE.TOTAL><AUTHOR>CJ</AUTHOR></BIB.JUDGMENT><CURR.TITLE><PAGE.HEADER><P><HT TYPE="SC">Spriedums, <DATE ISO="20180322">22.3.2018</DATE>. – Lieta C‑568/16</HT></P><P><HT TYPE="ITALIC"><HT TYPE="SC">Rasool</HT></HT></P></PAGE.HEADER></CURR.TITLE><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">Tiesas spriedums</HT> (piektā palāta)</P><P><DATE ISO="20180322">2018. gada 22. martā</DATE><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="STAR" NOTE.ID="E0001"><P>Tiesvedības valoda – vācu.</P></NOTE></P></TI></TITLE><INTERMEDIATE><INDEX IDX.CLOSE="" SEPARATOR=" – " IDX.OPEN=""><KEYWORD>Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu</KEYWORD><KEYWORD>Maksājumu pakalpojumi</KEYWORD><KEYWORD>Direktīva 2007/64/EK</KEYWORD><KEYWORD>3. panta e) un o) punkts</KEYWORD><KEYWORD>4. panta 3. punkts</KEYWORD><KEYWORD>Pielikums</KEYWORD><KEYWORD>2. punkts</KEYWORD><KEYWORD>Piemērojamība</KEYWORD><KEYWORD>Daudzfunkcionālu termināļu ar iespēju izņemt skaidru naudu ekspluatācija azartspēļu zālēs</KEYWORD><KEYWORD>Valsts iestāžu represīvās prakses saskaņotība</KEYWORD><KEYWORD>Ar prettiesisku darbību iegūtu naudas summu konfiskācija</KEYWORD><KEYWORD>Eiropas Savienības Pamattiesību harta</KEYWORD><KEYWORD>17. pants</KEYWORD></INDEX></INTERMEDIATE><JUDGMENT.INIT><P>Lieta C‑568/16</P><P>par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko <HT TYPE="ITALIC">Amtsgericht Nürtingen</HT> (Nirtingenas pirmās instances tiesa, Vācija) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts <DATE ISO="20161102">2016. gada 2. novembrī</DATE> un kas Tiesā reģistrēts <DATE ISO="20161110">2016. gada 10. novembrī</DATE>, kriminālprocesā pret</P></JUDGMENT.INIT><PARTIES><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Faiz Rasool,</HT></HT></P><P>piedaloties</P><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Rasool Entertainment GmbH.</HT></HT></P></PARTIES><PREAMBLE><PREAMBLE.INIT><P>TIESA (piektā palāta)</P><P>šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs L. da Krušs Vilasa [<HT TYPE="ITALIC">J. L. da Cruz Vilaça</HT>] (referents), tiesneši E. Levits, E. Borgs Bartets [<HT TYPE="ITALIC">A. Borg Barthet</HT>], M. Bergere [<HT TYPE="ITALIC">M. Berger</HT>] un F. Biltšens [<HT TYPE="ITALIC">F. Biltgen</HT>],</P><P>ģenerāladvokāts: H. Saugmandsgors Ēe [<HT TYPE="ITALIC">H. Saugmandsgaard Øe</HT>]</P><P>sekretārs: A. Kalots Eskobars [<HT TYPE="ITALIC">A. Calot Escobar</HT>]</P></PREAMBLE.INIT><GR.VISA><VISA>ņemot vērā rakstveida procesu,</VISA></GR.VISA><GR.CONSID><CONSID><P>ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:</P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P><HT TYPE="ITALIC">F. Rasool</HT> vārdā – <HT TYPE="ITALIC">S. Kauder</HT>, <HT TYPE="ITALIC">R. Steiner</HT> un <HT TYPE="ITALIC">R. Karpenstein</HT>, <HT TYPE="ITALIC">Rechtsanwälte</HT>,</P></ITEM><ITEM><P><HT TYPE="ITALIC">Rasool Entertainment GmbH</HT> vārdā – <HT TYPE="ITALIC">S. Keck</HT>, <HT TYPE="ITALIC">Rechtsanwalt</HT>,</P></ITEM><ITEM><P>Beļģijas valdības vārdā – <HT TYPE="ITALIC">M. Jacobs</HT> un <HT TYPE="ITALIC">L. Van den Broeck</HT>, pārstāves, kurām palīdz <HT TYPE="ITALIC">P. Vlaemminck</HT>, <HT TYPE="ITALIC">R. Verbeke</HT> un <HT TYPE="ITALIC">J. Van den Bon</HT>, <HT TYPE="ITALIC">advocaten</HT>,</P></ITEM><ITEM><P>Eiropas Komisijas vārdā – <HT TYPE="ITALIC">T. Scharf</HT> un <HT TYPE="ITALIC">H. Tserepa-Lacombe</HT>, pārstāvji,</P></ITEM></LIST></CONSID></GR.CONSID><?PAGE NO="2"?><GR.VISA><VISA>ņemot vērā pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas pieņemto lēmumu izskatīt lietu bez ģenerāladvokāta secinājumiem,</VISA></GR.VISA><PREAMBLE.FINAL>pasludina šo spriedumu.</PREAMBLE.FINAL></PREAMBLE><CONTENTS.JUDGMENT><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Spriedums</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0001"><NO.P>1</NO.P><TXT>Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2007/64/EK (<DATE ISO="20071113">2007. gada 13. novembris</DATE>) par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū, ar ko groza Direktīvas 97/7/EK, 2002/65/EK, 2005/60/EK un 2006/48/EK un atceļ Direktīvu 97/5/EK (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="319" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2007">OV 2007, L 319, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>), 3. panta e) un o) punktu un 4. panta 3. punktu, skatot tos kopsakarā ar tās pielikuma 2. punktu, kā arī Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 17. pantu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0002"><NO.P>2</NO.P><TXT>Šis lūgums ir iesniegts saistībā ar kriminālprocesu, kas ir uzsākts pret <HT TYPE="ITALIC">Faiz Rasool</HT>, <HT TYPE="ITALIC">Rasool Entertainment GmbH</HT> (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0001" REF.END="QE0001"/><HT TYPE="ITALIC">RE</HT><QUOT.END REF.START="QS0001" CODE="201D" ID="QE0001"/>) izpilddirektoru, par daudzfunkcionālu termināļu ar iespēju izņemt skaidru naudu uzstādīšanu spēļu zālēs, kuru operatore bija šī sabiedrība, bez Vācijas tiesību aktos, ar kuriem ir transponēta Direktīva 2007/64, paredzētās atļaujas sniegt maksājumu pakalpojumus.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Atbilstošās tiesību normas</HT></P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Savienības tiesības</HT></HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0003"><NO.P>3</NO.P><TXT>Direktīva 2007/64 no <DATE ISO="20180113">2018. gada 13. janvāra</DATE> tika atcelta un aizstāta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2015/2366 (<DATE ISO="20151125">2015. gada 25. novembris</DATE>) par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū, ar ko groza Direktīvas 2002/65/EK, 2009/110/EK un 2013/36/ES un Regulu (ES) Nr. 1093/2010 un atceļ Direktīvu 2007/64/EK (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="337" PAGE.FIRST="35" DATE.PUB="2015">OV 2015, L 337, 35. lpp.</REF.DOC.OJ>). Tomēr, ievērojot faktu, uz kuriem attiecas pamatlieta, rašanās datumu, ir jāņem vērā Direktīva 2007/64. Šīs direktīvas preambulas 6., 20., 22., 26., 36. un 54. apsvērumā bija noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><CONSID><NP><NO.P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0002" REF.END="QE0002"/>(6)</NO.P><TXT>[..] nebūtu pareizi, ja ar šo tiesisko sistēmu reglamentētu visas darbības jomas. Tās piemērošana būtu jāattiecina tikai uz tiem pakalpojumu sniedzējiem, kuru galvenais darbības veids ir maksājumu pakalpojumu sniegšana maksājumu pakalpojumu lietotājiem. To arī nav pareizi piemērot pakalpojumiem, ja naudas līdzekļu nodošanu no maksātāja maksājuma saņēmējam vai to transportēšanu veic vienīgi banknotēs un monētās vai ja nodošanu veic ar čeku, vekseli, parādzīmi vai citiem instrumentiem, kuponiem vai kartēm, kas izrakstītas maksājumu pakalpojumu sniedzējam vai citai personai, lai maksājuma saņēmēja rīcībā nodotu līdzekļus. [..]</TXT></NP></CONSID><P>[..]</P><CONSID><NP><NO.P>(20)</NO.P><TXT>Tā kā patērētāji un uzņēmumi nav vienādā stāvoklī, tiem nav vajadzīga vienāda aizsardzības pakāpe. Lai gan ir svarīgi nodrošināt patērētāju tiesības, līgumā paredzot noteikumus, no kuriem nevar atkāpties, uzņēmumiem un organizācijām ir lietderīgi ļaut vienoties citādi. [..]</TXT></NP></CONSID><P>[..]</P><CONSID><NP><NO.P>(22)</NO.P><TXT>Patērētājiem vajadzētu būt aizsargātiem pret negodīgu un maldinošu praksi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/29/EK (<DATE ISO="20050511">2005. gada 11. maijs</DATE>), kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="149" PAGE.FIRST="22" DATE.PUB="2005">OV 2005, L 149, 22. lpp.</REF.DOC.OJ>), kā arī ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/31/EK (<DATE ISO="20000608">2000. gada 8. jūnijs</DATE>) par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību, iekšējā tirgū (Direktīva par elektronisko tirdzniecību) (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="178" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2000">OV 2000, L 178, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>) un Eiropas<?PAGE NO="3"?> Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/65/EK (<DATE ISO="20020923">2002. gada 23. septembris</DATE>) par patēriņa finanšu pakalpojumu tālpārdošanu (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="271" PAGE.FIRST="16" DATE.PUB="2002">OV 2002, L 271, 16. lpp.</REF.DOC.OJ>), kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2005/29. [..]</TXT></NP></CONSID><P>[..]</P><CONSID><NP><NO.P>(26)</NO.P><TXT>Direktīvā apstiprina patērētāja tiesības saņemt attiecīgo informāciju bez maksas, pirms patērētājs uzņemas saistības, ko uzliek jebkāds maksājumu pakalpojumu līgums. Līdzīgā veidā patērētājs jebkurā līgumattiecību laikposmā bez maksas papīra formā drīkst pieprasīt iepriekšēju informāciju, kā arī pamatlīgumu. Tādējādi patērētājs var salīdzināt maksājumu pakalpojumu sniedzēju pakalpojumus un nosacījumus, kas uz tiem attiecas, un jebkādu domstarpību gadījumā viņš var pārbaudīt savas līgumtiesības un saistības. [..]</TXT></NP></CONSID><P>[..]</P><CONSID><NP><NO.P>(36)</NO.P><TXT>Šajā direktīvā būtu jānosaka noteikumi par atmaksājumu, kas aizsargā patērētāju, ja veiktā maksājumu darījuma summa pārsniedz summu, kāda bija paredzama. [..]</TXT></NP></CONSID><P>[..]</P><CONSID><NP><NO.P>(54)</NO.P><TXT>Tā kā ir jāpārbauda, vai šī direktīva darbojas efektīvi, un jāuzrauga vienota maksājumu tirgus izveides gaita, trīs gadus pēc šīs direktīvas transponēšanas perioda beigām Komisijai būtu jāpieprasa sniegt pārskatu. Ņemot vērā finanšu pakalpojumu integrāciju pasaules mērogā un saskaņotu patērētāju aizsardzību arī ārpus šīs direktīvas darbības jomas, būtu jābūt iespējai paplašināt pārskata galvenos punktus, paplašināt piemērošanas jomu attiecībā uz valūtām, kas nav ES valūtas [..].<QUOT.END REF.START="QS0002" CODE="201D" ID="QE0002"/></TXT></NP></CONSID></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0004"><NO.P>4</NO.P><TXT>Saskaņā ar šīs direktīvas 1. panta 1. punktu:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0003" REF.END="QE0003"/>Ar šo direktīvu paredz noteikumus, saskaņā ar kuriem dalībvalstis izšķir šādas sešas maksājumu pakalpojumu sniedzēju kategorijas:</P><P>[..]</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>d)</NO.P><TXT>maksājumu iestādes šīs direktīvas nozīmē;</TXT></NP></ITEM></LIST><P>[..].<QUOT.END REF.START="QS0003" CODE="201D" ID="QE0003"/></P></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0005"><NO.P>5</NO.P><TXT>Minētās direktīvas 3. panta attiecīgi e) un o) punktā bija noteikts, ka tā nav piemērojama ne <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0004" REF.END="QE0004"/>pakalpojumiem, kuros maksājuma saņēmējs skaidru naudu kā daļu no maksājuma darījuma nodod maksātājam pēc tam, kad maksājumu pakalpojumu lietotājs tieši pirms maksājuma darījuma veikšanas to tiešā veidā ir pieprasījis kā samaksu par preču vai pakalpojumu iegādi<QUOT.END REF.START="QS0004" CODE="201D" ID="QE0004"/>, ne <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0005" REF.END="QE0005"/>pakalpojumiem, ko nodrošina pakalpojumu sniedzēji, lai izņemtu skaidru naudu no bankomātiem, rīkojoties kā viena vai vairāku karšu emitentu pārstāvji, kuri nav puse pamatlīgumā ar klientu, kas izņem skaidru naudu no maksājuma konta, ar noteikumu, ka šie pakalpojumu sniedzēji neveic citus maksājumu pakalpojumus, kas uzskaitīti pielikumā.<QUOT.END REF.START="QS0005" CODE="201D" ID="QE0005"/></TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0006"><NO.P>6</NO.P><TXT>Šīs pašas direktīvas 4. panta 3. punktā bija precizēts, ka šajā direktīvā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0006" REF.END="QE0006"/>maksājumu pakalpojums<QUOT.END REF.START="QS0006" CODE="201D" ID="QE0006"/> ir definēts kā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0007" REF.END="QE0007"/>viena no [tās] pielikumā minētajām uzņēmējdarbībām<QUOT.END REF.START="QS0007" CODE="201D" ID="QE0007"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0007"><NO.P>7</NO.P><TXT>Saskaņā ar Direktīvas 2007/64 4. panta 4. punktu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0008" REF.END="QE0008"/>maksājumu iestādes<QUOT.END REF.START="QS0008" CODE="201D" ID="QE0008"/> ir <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0009" REF.END="QE0009"/>juridiskas personas, kam saskaņā ar 10. pantu piešķirta atļauja nodrošināt un sniegt maksājumu pakalpojumus visā [Savienībā]<QUOT.END REF.START="QS0009" CODE="201D" ID="QE0009"/>.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="4"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0008"><NO.P>8</NO.P><TXT>Šīs direktīvas 4. panta 14. punktā bija paredzēts, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0010" REF.END="QE0010"/>maksājumu konts<QUOT.END REF.START="QS0010" CODE="201D" ID="QE0010"/> ir <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0011" REF.END="QE0011"/>tāds konts uz viena vai vairāku maksājumu pakalpojumu lietotāju vārda, ko izmanto maksājumu darījumu izpildei<QUOT.END REF.START="QS0011" CODE="201D" ID="QE0011"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0009"><NO.P>9</NO.P><TXT>Saskaņā ar minētās direktīvas 10. panta 1. punktu dalībvalstis prasa, lai maksājumu iestādes, kuras vēlas sniegt maksājumu pakalpojumus, pirms maksājumu pakalpojumu sniegšanas sākuma iegūst atļauju būt par maksājumu iestādēm.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0010"><NO.P>10</NO.P><TXT>Direktīvas 2007/64 pielikuma 2. punktā par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0012" REF.END="QE0012"/>maksājumu pakalpojumu<QUOT.END REF.START="QS0012" CODE="201D" ID="QE0012"/> bija kvalificēts tostarp pakalpojums, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0013" REF.END="QE0013"/>kas ļauj izņemt skaidru naudu no maksājumu konta, kā arī visas operācijas, kas vajadzīgas, lai maksājumu kontu varētu izmantot<QUOT.END REF.START="QS0013" CODE="201D" ID="QE0013"/>.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Vācijas tiesību akti</HT></HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0011"><NO.P>11</NO.P><TXT>Direktīva 2007/64 Vācijas tiesībās ir transponēta tostarp ar <DATE ISO="20090625">2009. gada 25. jūnija</DATE> <HT TYPE="ITALIC">Gesetz über die Beaufsichtigung von Zahlungsdiensten</HT> (Maksājumu pakalpojumu uzraudzības likums, turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0014" REF.END="QE0014"/>Maksājumu pakalpojumu uzraudzības likums<QUOT.END REF.START="QS0014" CODE="201D" ID="QE0014"/>). Šī likuma 1. panta 1. punktā par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0015" REF.END="QE0015"/>maksājumu pakalpojumu sniedzējiem<QUOT.END REF.START="QS0015" CODE="201D" ID="QE0015"/> ir kvalificētas kredītiestādes, elektroniskās naudas iestādes, federālā valsts, federālās zemes, pašvaldības, kā arī Eiropas Centrālā banka, Vācijas Federālā banka un citas Eiropas Savienības centrālās bankas. Atbilstoši minētā 1. panta 1. punkta 5. apakšpunktam maksājumu pakalpojumu sniedzēji ir arī uzņēmumi, kuri, pat ja tie nav minētās institūcijas, nodarbojas ar maksājumu pakalpojumu sniegšanu savas uzņēmējdarbības ietvaros vai arī tādā apjomā, ka tam ir vajadzīga uzņēmējdarbības organizācija komercuzņēmuma formā. Šos uzņēmumus uzskata par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0016" REF.END="QE0016"/>maksājumu iestādēm<QUOT.END REF.START="QS0016" CODE="201D" ID="QE0016"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0012"><NO.P>12</NO.P><TXT>Saskaņā ar minētā likuma 1. panta 10. punktu pakalpojumi, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0017" REF.END="QE0017"/>kuru ietvaros maksājuma saņēmējs skaidru naudu kā daļu no maksājuma darījuma nodod maksātājam pēc tam, kad maksājumu pakalpojumu lietotājs tieši pirms maksājuma darījuma veikšanas to tiešā veidā ir pieprasījis kā samaksu par preču vai pakalpojumu iegādi,<QUOT.END REF.START="QS0017" CODE="201D" ID="QE0017"/> nav maksājumu pakalpojumi. Direktīvas 2007/64 3. panta o) punktā paredzētais izņēmums turklāt līdzvērtīgā formulējumā ir ietverts šī paša likuma 1. panta 10. punkta 14. apakšpunktā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0013"><NO.P>13</NO.P><TXT>Saskaņā ar Maksājumu pakalpojumu uzraudzības likuma 8. panta 1. punkta pirmo teikumu maksājumu iestādei, lai tā Vācijas teritorijā varētu sniegt maksājumu pakalpojumus, ir jāsaņem <HT TYPE="ITALIC">Bundesanstalt für Finanzdienstleistungsaufsicht</HT> (Federālā finanšu pakalpojumu uzraudzības iestāde, Vācija) rakstveida atļauja.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0014"><NO.P>14</NO.P><TXT>Atbilstoši šī likuma 31. panta 1. punktam maksājumu pakalpojumu sniegšana, nesaņemot tā 8. panta 1. punktā paredzēto atļauju, ir kriminālsodāma.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0015"><NO.P>15</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Strafgesetzbuch</HT> (Kriminālkodekss) 73. pantā ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="073.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0018" REF.END="QE0018"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Ja ir izdarīts noziedzīgs nodarījums un izdarītājs vai līdzdalībnieks šī nodarījuma izdarīšanas nolūkā vai rezultātā ir kaut ko ieguvis, tiesa uzdod iegūto konfiscēt. Tas neattiecas uz gadījumu, kad cietušajam nodarījuma dēļ ir radies prasījums, kuru izpildot, no izdarītāja vai līdzdalībnieka tiktu atgūta nodarījuma rezultātā iegūtā vērtība.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="073.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA>Konfiskācijas apjoms ietver gūtos augļus. Tas var ietvert arī lietas, ko izdarītājs vai līdzdalībnieks ir ieguvis, atsavinot iegūto lietu, vai kā atlīdzību par tās iznīcināšanu, bojāšanu vai atņemšanu, vai arī pamatojoties uz iegūtām tiesībām.<QUOT.END REF.START="QS0018" CODE="201D" ID="QE0018"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><?PAGE NO="5"?><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Pamatlieta un prejudiciālie jautājumi</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0016"><NO.P>16</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">F. Rasool</HT> vada <HT TYPE="ITALIC">RE</HT>, kas ir divu spēļu zāļu, kurās ir spēļu automāti, operatore Vācijā. Līdz 2012. gada beigām <HT TYPE="ITALIC">RE</HT> spēļu zāļu klientiem sniedza piekļuvi daudzfunkcionāliem termināļiem, kuros viņiem bija iespēja samainīt banknotes monētās, kā arī izņemt skaidru naudu, izmantojot savas bankas piešķirto bankas karti un tai piesaistīto <HT TYPE="ITALIC">Personal Identification Number</HT> (PIN kods).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0017"><NO.P>17</NO.P><TXT>Šajos termināļos veikto operāciju un darījumu apkalpošanu nodrošināja sabiedrība <HT TYPE="ITALIC">Telecash</HT>, kas darbojās kā ārpakalpojumu sniedzējs (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0019" REF.END="QE0019"/>tīkla operators<QUOT.END REF.START="QS0019" CODE="201D" ID="QE0019"/>). Tīkla operators bija daudzfunkcionālo termināļu īpašnieks un tos iznomāja <HT TYPE="ITALIC">RE</HT>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0018"><NO.P>18</NO.P><TXT>Līdz 2011. gada maijam naudas izņemšanas pakalpojuma sniegšanas režīms bija tāds, kā ir norādīts turpinājumā. Pēc PIN koda ievadīšanas tīkla operators pārbaudīja, vai klienta bankas kontā ir pietiekams līdzekļu daudzums un, ja tas tā bija, atļāva skaidrās naudas izņemšanu. Tīkla operators arī sekoja, lai <HT TYPE="ITALIC">RE</HT> ikreiz tiktu atmaksātas klientu izņemtās summas. Savukārt <HT TYPE="ITALIC">RE</HT> apmaiņā par piekļuves sniegšanu daudzfunkcionālajiem termināļiem nesaņēma nekādu atlīdzību un maksāja tīkla operatoram naudas summu 0,13 EUR apmērā par katru veikto darījumu, kā arī fiksētu ikmēneša atlīdzību 48 EUR apmērā. Visā visumā vienīgā <HT TYPE="ITALIC">RE</HT> īstenotā darbība bija daudzfunkcionālo termināļu uzpildīšana ar skaidru naudu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0019"><NO.P>19</NO.P><TXT>No 2011. gada jūnija valsts tiesību aktu grozījumu dēļ un tādēļ, lai varētu turpināt sniegt naudas izņemšanas pakalpojumu bez maksājumu pakalpojumu sniedzējiem vajadzīgās atļaujas, <HT TYPE="ITALIC">RE daļ</HT>ēji izmainīja spēļu zālēs uzstādīto daudzfunkcionālo termināļu darbības režīmu tādējādi, ka tajos [turpmāk] tika piedāvāta t.s. <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0020" REF.END="QE0020"/><HT TYPE="ITALIC">cash back</HT><QUOT.END REF.START="QS0020" CODE="201D" ID="QE0020"/> izvēles iespēja. Saskaņā ar šo režīmu klienti naudu no daudzfunkcionālajiem termināļiem tagad varēja izņemt tikai, ja vienlaikus pasūtīja kuponus 20 EUR apmērā, kuri sniedza iespēju ievietot monētas spēļu automātos. Šo summu klientu banka papildus skaidrā naudā izmaksātajai summai debetēja no viņu kontiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0020"><NO.P>20</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Staatsanwaltschaft Stuttgart</HT> (Štutgartes prokuratūra, Vācija), uzskatīdama, ka pat šādā darbības režīmā <HT TYPE="ITALIC">RE</HT> ir kvalificējama kā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0021" REF.END="QE0021"/>maksājumu iestāde<QUOT.END REF.START="QS0021" CODE="201D" ID="QE0021"/>, kurai tādējādi ir pienākums saņemt atļauju, uzsāka pret <HT TYPE="ITALIC">F. Rasool</HT> kā RE vadītāju kriminālprocesu par tīšu maksājumu pakalpojumu sniegšanu bez atļaujas, pārkāpjot Maksājumu pakalpojumu uzraudzības likuma 8. pantu. Pamatojoties uz Kriminālkodeksa 73. pantu, šī iestāde pieprasīja konfiscēt visas summas, ko <HT TYPE="ITALIC">RE</HT> bija kreditējušas dažādās bankas, kuru klienti bija veikuši naudas izņemšanu. Šī summa bija <FT TYPE="NUMBER">1096290</FT> EUR. Ar <DATE ISO="20150311">2015. gada 11. marta</DATE> spriedumu <HT TYPE="ITALIC">Amtsgericht Nürtingen</HT> (Nirtingenas pirmās instances tiesa, Vācija) <HT TYPE="ITALIC">F. Rasool</HT> attaisnoja, uzskatīdama, ka pēdējais minētais nav sniedzis maksājumu pakalpojumus Maksājumu pakalpojumu uzraudzības likuma izpratnē.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0021"><NO.P>21</NO.P><TXT>Štutgartes prokuratūra par šo spriedumu iesniedza apelācijas sūdzību <HT TYPE="ITALIC">Oberlandesgericht Stuttgart</HT> (Federālās zemes Augstākā tiesa Štutgartē, Vācija), kura ar <DATE ISO="20160318">2016. gada 18. marta</DATE> spriedumu atcēla iesniedzējtiesas <DATE ISO="20150311">2015. gada 11. martā</DATE> taisīto spriedumu, pamatojoties it īpaši uz to, ka, lai gan daudzfunkcionālo termināļu ekspluatācija nebija <HT TYPE="ITALIC">RE</HT> galvenā darbība, pēdējai minētajai nebija tiesību izvairīties no pienākuma saņemt Maksājumu pakalpojumu uzraudzības likuma 8. panta 1. punktā paredzēto atļauju. Līdz ar to lieta tika nosūtīta atpakaļ iesniedzējtiesai.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0022"><NO.P>22</NO.P><TXT>Šādos apstākļos šī tiesa uzskata, pirmkārt, ka uz <HT TYPE="ITALIC">RE</HT> veikto darbību attiecas Direktīvas 2007/64 3. panta o) punktā paredzētais izņēmums tostarp tāpēc, ka šī sabiedrība pirmām kārtām nebija <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0022" REF.END="QE0022"/>puse pamatlīgumā ar klientu, kas izņem skaidru naudu no maksājuma konta,<QUOT.END REF.START="QS0022" CODE="201D" ID="QE0022"/> šīs tiesību normas izpratnē un nebija noslēgusi līgumu ar savu klientu, kuri izņēma naudu, izmantojot daudzfunkcionālos termināļus, bankām. Otrām kārtām, minētās tiesas ieskatā, nešķiet, ka pienākuma noteikšanu <HT TYPE="ITALIC">RE</HT> saņemt atļauju maksājumu pakalpojumu sniegšanai pamatotu kāda ar patērētāju aizsardzību saistīta prasība, jo tās vienīgā iesaistīšanās procesā bija daudzfunkcionālo termināļu uzpildīšana ar skaidru naudu.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="6"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0023"><NO.P>23</NO.P><TXT>Otrkārt, iesniedzējtiesa uzskata, ka <HT TYPE="ITALIC">RE</HT> darbība pēc pārejas uz <HT TYPE="ITALIC">cash back</HT> sistēmu katrā ziņā ietilpst Direktīvas 2007/64 3. panta e) punkta piemērošanas jomā un ka līdz ar to šīs darbības veikšanai nav vajadzīga atļauja.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0024"><NO.P>24</NO.P><TXT>Treškārt, iesniedzējtiesa Tiesai uzdod pirmām kārtām jautājumu par to, vai <HT TYPE="ITALIC">RE</HT> sniegtais pakalpojums var tikt kvalificēts par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0023" REF.END="QE0023"/>maksājumu pakalpojumu<QUOT.END REF.START="QS0023" CODE="201D" ID="QE0023"/> it īpaši, ja šīs sabiedrības darbības ļauj izņemt skaidru naudu no maksājumu konta Direktīvas 2007/64 pielikuma 2. punkta izpratnē.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0025"><NO.P>25</NO.P><TXT>Šajā ziņā tā konstatē, ka, protams, <HT TYPE="ITALIC">RE</HT> veiktā daudzfunkcionālo termināļu uzpildīšana ar skaidru naudu sniedza spēļu zāļu klientiem praktisko iespēju skaidro naudu izņemt. Tomēr, iesniedzējtiesas ieskatā, Direktīvas 2007/64 pielikuma 2. punktā ietvertais formulējums <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0024" REF.END="QE0024"/>kas ļauj<QUOT.END REF.START="QS0024" CODE="201D" ID="QE0024"/> nevar attiekties uz tādām darbībām kā tās, kuras šajā gadījumā veic <HT TYPE="ITALIC">RE</HT> un kurām ir vienīgi papildu raksturs attiecībā pret bankas sniegtajiem maksājumu pakalpojumiem, proti, pakalpojumiem, kas dod iespēju atvērt kontu un veikt no tā operācijas, izmantojot bankas karti, un [pakalpojumiem, kurus sniedz] tāda sabiedrība kā tīkla operators, kas savieno daudzfunkcionālos termināļus ar klientu banku kontiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0026"><NO.P>26</NO.P><TXT>Otrām kārtām šai tiesai nav skaidrs, vai šī <HT TYPE="ITALIC">RE</HT> pārmestā darbība var tikt kvalificēta par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0025" REF.END="QE0025"/>maksājumu pakalpojumu<QUOT.END REF.START="QS0025" CODE="201D" ID="QE0025"/>, jo tas bija pakalpojums, kas spēļu zāļu klientiem tika sniegts bez maksas. Šādam bezmaksas pakalpojumam esot vienīgi papildu raksturs attiecībā pret <HT TYPE="ITALIC">RE</HT> galveno, proti, spēļu zāļu operatora, darbību, tādējādi <HT TYPE="ITALIC">RE</HT> neatbilstot Direktīvas 2007/64 4. panta 3. punktā paredzētajam nosacījumam, saskaņā ar kuru pakalpojuma sniedzēja darbībai ir jābūt uzņēmējdarbībai.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0027"><NO.P>27</NO.P><TXT>Ceturtkārt, iesniedzējtiesai nav skaidrs, vai ar Štutgartes prokuratūras uzsākto procesu nav pārkāpti no Tiesas judikatūras atvasinātie principi, saskaņā ar kuriem valsts iejaukšanās azartspēļu jomā nav pamatotas, ja attiecīgā dalībvalsts neīsteno sistemātisku un saskaņotu politiku, reaģējot uz sevišķi nopietnu vajadzību, piemēram, patērētāju aizsardzību. Turklāt šis process esot patvaļīgs, jo prettiesiska tāda naudas izņemšanas pakalpojuma sniegšana kā tas, ko piedāvāja <HT TYPE="ITALIC">RE</HT>, tikai ļoti reti esot kriminālprocesa priekšmets.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0028"><NO.P>28</NO.P><TXT>Piektkārt un visbeidzot, iesniedzējtiesai nav skaidrs, vai, ņemot vērā Savienības tiesībās garantēto tiesiskās noteiktības principu, Štutgartes prokuratūra drīkstēja, pamatojoties uz Kriminālkodeksa 73. pantu, pieprasīt visu ar daudzfunkcionālo termināļu starpniecību spēļu zāļu klientiem izmaksāto summu konfiskāciju.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0029"><NO.P>29</NO.P><TXT>Šādos apstākļos <HT TYPE="ITALIC">Amtsgericht Nürtingen</HT> (Nirtingenas pirmās instances tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><LIST TYPE="OTHER"><ITEM><NP><NO.P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0026" REF.END="QE0026"/>1)</NO.P><TXT>Vai [Direktīvas 2007/64] 3. panta o) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka iespēja izņemt skaidru naudu ar [bankas] karti un PIN kodu valsts koncesiju saņēmušas spēļu zāles bankas karšu terminālī, kas vienlaikus ir naudas maiņas aparāts, ja bankas un konta tehniskos pakalpojumus sniedz ārpakalpojumu sniedzējs, [kāds ir tīkla operators,] un izmaksa klientam notiek tikai tad, kad tīkla operators pēc konta seguma pārbaudes nosūta terminālim autorizācijas kodu, bet spēļu zāles īpašnieks tikai uzpilda daudzfunkcionālo naudas maiņas aparātu ar skaidru naudu un naudu izņemošā klienta konta turētājbanka tam kreditē izņemto summu, ir Direktīvas 3. panta o) punktā minētā darbība un tādējādi tās veikšanai nav vajadzīga atļauja?</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>2)</NO.P><TXT>Ja pirmajā jautājumā raksturotā darbība nav [Direktīvas 2007/64] 3. panta o) punktā minētā darbība,</TXT><P>vai [Direktīvas 2007/64] 3. panta e) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka pirmajā jautājumā raksturotā iespēja izņemt skaidru naudu ar PIN kodu ir šajā tiesību normā minētā darbība, ja vienlaikus ar skaidras naudas izņemšanu tiek saņemts kupons 20 EUR apmērā, kurš ir jāizmanto pie spēļu zāles pārziņa, lai tas iemestu monētas spēļu automātā?</P><?PAGE NO="7"?><P>Ja pirmajā un otrajā jautājumā raksturotā darbība nav 3. panta o) un/vai e) punktā minētā darbība, kas neietilpst direktīvas piemērošanas jomā:</P></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>3)</NO.P><TXT><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>Vai [Direktīvas 2007/64] pielikuma 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka pirmajā un otrajā jautājumā raksturotā spēļu zāles īpašnieka darbība ir maksājumu pakalpojums, kura sniegšanai ir vajadzīga atļauja, lai gan spēļu zāles īpašnieks neapkalpo naudu izņemošā klienta kontu?</TXT></NP></ITEM></LIST></TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>3)</NO.P><TXT><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>Vai [Direktīvas 2007/64]/EK 4. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka pirmajā un otrajā jautājumā raksturotā spēļu zāles īpašnieka darbība ir maksājumu pakalpojums šīs tiesību normas izpratnē, ja spēļu zāles īpašnieks sniedz šo pakalpojumu bez maksas?</TXT></NP></ITEM></LIST></TXT></NP></ITEM></LIST><P>Ja Tiesa uzskatītu, ka raksturotā darbība ir maksājumu pakalpojums, kura sniegšanai ir vajadzīga atļauja:</P><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P>4)</NO.P><TXT>Vai Savienības tiesības un Direktīva [2007/64] ir jāinterpretē tādējādi, ka tās liedz piemērot kriminālsodu par bankas karšu termināļa lietošanu lietā ar raksturotajām īpatnībām, ja līdzīgi bankas karšu termināļi daudzās valsts koncesiju saņēmušās spēļu zālēs, kā arī valsts koncesiju saņēmušos un daļēji arī valstij piederošos spēļu namos ir tikuši vai tiek lietoti bez atļaujas un kompetentā atļaujas izsniedzošā un uzraudzības iestāde pret to neiebilst?</TXT></NP></ITEM></LIST><P>Ja arī uz ceturto jautājumu atbilde ir noliedzoša:</P><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P>5)</NO.P><TXT>Vai Direktīva [2007/64] un Savienības tiesībās nostiprinātie tiesiskās noteiktības un tiesiskās skaidrības principi, kā arī Pamattiesību hartas 17. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka lietā ar raksturotajām īpatnībām tie aizliedz tādu iestāžu un tiesu praksi, saskaņā ar kuru valsts kasē ir ieskaitāmas naudas summas (<QUOT.START CODE="201C" ID="QS0027" REF.END="QE0027"/>konfiskācija<QUOT.END REF.START="QS0027" CODE="201D" ID="QE0027"/>), ko par tīkla operatora pakalpojumu spēļu zāles īpašnieks ir saņēmis no banku klientiem, kuri ar bankas karti un PIN kodu ir izņēmuši spēļu zāles īpašnieka uzpildīto skaidro naudu un/vai kuponus spēlēšanai spēļu automātos, lai gan visas kreditētās summas atbilst tikai summām, ko klienti ir saņēmuši skaidrā naudā un kuponos spēlēšanai automātos?<QUOT.END REF.START="QS0026" CODE="201D" ID="QE0026"/></TXT></NP></ITEM></LIST></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Par prejudiciālajiem jautājumiem</HT></P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Par trešo jautājumu</HT></HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0030"><NO.P>30</NO.P><TXT>Ar trešo jautājumu, kas ir jāizvērtē kā pirmais, iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai Direktīvas 2007/64 4. panta 3. punkts, skatot to kopsakarā ar tās pielikuma 2. punktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka skaidras naudas izņemšanas pakalpojums, kuru saviem klientiem sniedz spēļu zāļu operators, izmantojot minētajās spēļu zālēs uzstādītus daudzfunkcionālus termināļus, ir <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0028" REF.END="QE0028"/>maksājumu pakalpojums<QUOT.END REF.START="QS0028" CODE="201D" ID="QE0028"/> šīs direktīvas izpratnē, ja operators šo pakalpojumu sniedz bez maksas, neveic nekādas operācijas minēto klientu maksājumu kontos un vienīgās darbības, ko tas šajā situācijā veic, ir piekļuves sniegšana šiem termināļiem un to uzpildīšana ar skaidru naudu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0031"><NO.P>31</NO.P><TXT>Šajā ziņā ar Direktīvas 2007/64 4. panta 3. punktu, skatot to kopsakarā ar tās pielikuma 2. punktu, par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0029" REF.END="QE0029"/>maksājumu pakalpojumu<QUOT.END REF.START="QS0029" CODE="201D" ID="QE0029"/> ir kvalificēta uzņēmējdarbība, kurā tiek sniegta iespēja izņemt skaidru naudu no maksājumu konta, kā arī visas operācijas, kas vajadzīgas, lai maksājumu kontu varētu izmantot.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0032"><NO.P>32</NO.P><TXT>Šajā gadījumā, nepastāvot vajadzībai konstatēt, vai pakalpojums, uz kuru attiecas pamatlieta, sava apgalvotā bezmaksas rakstura dēļ bija vai nebija <HT TYPE="ITALIC">RE</HT> uzņēmējdarbība, ir jānorāda, ka saskaņā ar lēmumu lūgt prejudiciālu nolēmumu šī sabiedrība tikai nomāja un uzstādīja daudzfunkcionālos termināļus savās spēļu zālēs, kā arī uzpildīja tos ar skaidru naudu.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="8"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0033"><NO.P>33</NO.P><TXT>Lai gan šīs darbības bija iepriekšējas ar spēļu zāļu klientu maksājumu kontos veiktajām operācijām saistītas darbības, no lēmuma lūgt prejudiciālu nolēmumu izriet, ka minētās operācijas īstenoja ārpakalpojumu sniedzējs, proti, tīkla operators. Pēdējais minētais bija tas, kas nodrošināja saikni starp daudzfunkcionālajiem termināļiem un klientu bankas kontiem, veicot viņu bankas kartes un PIN koda atpazīšanu, šādi padarīdams iespējamu skaidrās naudas izņemšanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0034"><NO.P>34</NO.P><TXT>Šādos apstākļos nevar atzīt, ka tāds pakalpojums kā tas, ko, izmantojot daudzfunkcionālos termināļus, sniedza <HT TYPE="ITALIC">RE</HT>, ļāva <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0030" REF.END="QE0030"/>izņemt skaidru naudu no maksājumu konta<QUOT.END REF.START="QS0030" CODE="201D" ID="QE0030"/> Direktīvas 2007/64 pielikuma 2. punkta izpratnē. Turklāt Tiesas rīcībā nav informācijas, kura pierādītu, ka šī sabiedrība, sniedzot šo pakalpojumu, veica <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0031" REF.END="QE0031"/>visas operācijas, kas vajadzīgas, lai maksājumu kontu varētu izmantot,<QUOT.END REF.START="QS0031" CODE="201D" ID="QE0031"/> šīs pašas tiesību normas izpratnē.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0035"><NO.P>35</NO.P><TXT>Šo apsvērumu apstiprina, pirmkārt, Direktīvas 2007/64 4. panta 3. punktu, kā arī tās pielikuma 2. punktu ietverošā konteksta interpretācija.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0036"><NO.P>36</NO.P><TXT>No šīs direktīvas preambulas 6. apsvēruma izriet, ka ar to netiek īstenota pilnīga saskaņošana maksājumu pakalpojumu jomā. Tādējādi saskaņā ar šo preambulas apsvērumu Direktīvas 2007/64 piemērošana būtu jāattiecina tikai uz tiem pakalpojumu sniedzējiem, kuru <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0032" REF.END="QE0032"/>galvenais darbības veids<QUOT.END REF.START="QS0032" CODE="201D" ID="QE0032"/> ir maksājumu pakalpojumu sniegšana šo pakalpojumu lietotājiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0037"><NO.P>37</NO.P><TXT>Tomēr, neskarot iesniedzējtiesas veicamo izvērtējumu šajā ziņā, no Tiesai iesniegtajiem lietas materiāliem izriet, ka <HT TYPE="ITALIC">RE</HT> galvenā darbība bija spēļu zāļu operatora darbība un ka šajā kontekstā ar daudzfunkcionālajiem termināļiem saistītās operācijas attiecībā pret minēto darbību bija vienīgi papildpakalpojums.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0038"><NO.P>38</NO.P><TXT>Otrkārt, tā kā <HT TYPE="ITALIC">RE</HT> neīstenoja nekādas ar spēļu zāļu klientu kontiem saistītas operācijas, ar patērētāju kā maksājumu pakalpojumu saņēmēju aizsardzību saistītas prasības, kā izriet no Direktīvas 2007/64 preambulas 20., 22., 26., 36. un 54. apsvēruma, nepamato tāda skaidras naudas izņemšanas pakalpojuma kā tas, ko sniedz <HT TYPE="ITALIC">RE</HT>, kvalifikāciju par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0033" REF.END="QE0033"/>maksājumu pakalpojumu<QUOT.END REF.START="QS0033" CODE="201D" ID="QE0033"/> šīs direktīvas izpratnē.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0039"><NO.P>39</NO.P><TXT>Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, uz trešo jautājumu ir jāatbild, ka Direktīvas 2007/64 4. panta 3. punkts, skatot to kopsakarā ar tās pielikuma 2. punktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka skaidras naudas izņemšanas pakalpojums, kuru saviem klientiem sniedz spēļu zāļu operators, izmantojot minētajās spēļu zālēs uzstādītus daudzfunkcionālus termināļus, nav <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0034" REF.END="QE0034"/>maksājumu pakalpojums<QUOT.END REF.START="QS0034" CODE="201D" ID="QE0034"/> šīs direktīvas izpratnē, ja operators neveic nekādas operācijas minēto klientu maksājumu kontos un vienīgās darbības, ko tas šajā situācijā veic, ir piekļuves sniegšana šiem termināļiem un to uzpildīšana ar skaidru naudu.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Par pirmo, otro, ceturto un piekto jautājumu</HT></HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0040"><NO.P>40</NO.P><TXT>Ņemot vērā uz trešo jautājumu sniegto atbildi, uz pirmo, otro, ceturto un piekto jautājumu nav jāatbild.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Par tiesāšanās izdevumiem</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0041"><NO.P>41</NO.P><TXT>Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><?PAGE NO="9"?><JURISDICTION><INTRO>Ar šādu pamatojumu Tiesa (piektā palāta) nospriež:</INTRO><P><HT TYPE="BOLD">Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2007/64 (<DATE ISO="20071113">2007. gada 13. novembris</DATE>) par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū, ar ko groza Direktīvas 97/7/EK, 2002/65/EK, 2005/60/EK un 2006/48/EK un atceļ Direktīvu 97/5/EK, 4. panta 3. punkts, skatot to kopsakarā ar tās pielikuma 2. punktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka skaidras naudas izņemšanas pakalpojums, kuru saviem klientiem sniedz spēļu zāļu operators, izmantojot minētajās spēļu zālēs uzstādītus daudzfunkcionālus termināļus, nav <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0035" REF.END="QE0035"/>maksājumu pakalpojums<QUOT.END REF.START="QS0035" CODE="201D" ID="QE0035"/> šīs direktīvas izpratnē, ja operators neveic nekādas operācijas minēto klientu maksājumu kontos un vienīgās darbības, ko tas šajā situācijā veic, ir piekļuves sniegšana šiem termināļiem un to uzpildīšana ar skaidru naudu.</HT></P></JURISDICTION></CONTENTS.JUDGMENT><SIGNATURE.CASE><SIGNATORY><P>[Paraksti]</P></SIGNATORY></SIGNATURE.CASE></JUDGMENT>