(8)

Attiecīgi šīs regulas mērķis ir novērst iespējamās atšķirības starp Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes un citu Savienības aģentūru zinātniskajiem atzinumiem. Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 178/2002 jau ir iekļauti noteikumi, kas nosaka atšķirīgu zinātnisko atzinumu problēmas risināšanas procedūru. Minētās risināšanas procedūras būtu jāstiprina tādā nozīmē, ka Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei un attiecīgajai citai aģentūrai, kura sagatavojusi atšķirīgu atzinumu, būtu jāpieliek visas pūles, lai nokārtotu viedokļu atšķirības vispārīgos zinātniskos jautājumos, un tikai tad, ja tās šīs atšķirības novērst nespēj, tām būtu jāvēršas pie riska pārvaldītājiem.

(8)

Attiecīgi šīs regulas mērķis ir novērst iespējamās atšķirības starp Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes un citu Savienības aģentūru zinātniskajiem atzinumiem. Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 178/2002 jau ir iekļauti noteikumi, kas nosaka atšķirīgu zinātnisko atzinumu problēmas risināšanas procedūru. Minētās risināšanas procedūras būtu jāstiprina tādā nozīmē, ka Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei un attiecīgajai citai aģentūrai, kura sagatavojusi atšķirīgu atzinumu, būtu jāpieliek visas pūles, lai nokārtotu viedokļu atšķirības vispārīgos zinātniskos jautājumos . Atšķirības novērtēšanas metodoloģijās, kuru rezultātā rodas atšķirīgi atzinumi, jo īpaši attiecībā uz neaizsargāto grupu aizsardzību, būtu pienācīgi jāpamato. Šādos gadījumos prioritāte būtu jāpiešķir visaizsargājošākajam atzinumam, lai aizsargātu neaizsargātas grupas. Tikai tad, ja tās šīs atšķirības novērst nespēj, tām būtu jāvēršas pie riska pārvaldītājiem.

(9)

Konkrētāk, ja pastāv zinātniskā viedokļa atšķirības attiecībā uz ķimikāliju bīstamības identifikāciju, būtu jāizstrādā jauna procedūra, kas dotu iespēju radušās atšķirības nokārtot. Šai procedūrai būtu Komisijai jādod iespēja lūgt, lai Eiropas Ķimikāliju aģentūra kā Savienības aģentūrai , kurai piemīt vislielākā lietpratība un spējas bīstamības novērtēšanas jomā, kā arī ilggadēja saskaņotās klasificēšanas un marķēšanas pieredze, izstrādā saskaņotas klasificēšanas un marķēšanas priekšlikumu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1272/2008, tādējādi attiecībā uz ķimikāliju bīstamības novērtējumu saskaņotību visā Savienībā tuvojoties redzējumam “viena viela — viens novērtējums”. Šī iespēja būtu jāatspoguļo attiecīgajā noteikumā, kas paredz atšķirīgu zinātnisko atzinumu problēmas atrisināšanu, kā noteikts Regulā (EK) Nr. 178/2002.

(9)

Konkrētāk, ja pastāv zinātniskā viedokļa atšķirības attiecībā uz ķimikāliju bīstamības identifikāciju, būtu jāizstrādā jauna procedūra, kas dotu iespēju radušās atšķirības nokārtot. Šai procedūrai būtu Komisijai jādod iespēja lūgt, lai Eiropas Ķimikāliju aģentūra kā Savienības aģentūra , kurai piemīt vislielākā lietpratība un spējas bīstamības novērtēšanas jomā, kā arī ilggadēja saskaņotās klasificēšanas un marķēšanas pieredze, izstrādā saskaņotas klasificēšanas un marķēšanas priekšlikumu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1272/2008, tādējādi attiecībā uz ķimikāliju bīstamības novērtējumu saskaņotību visā Savienībā tuvojoties redzējumam “viena viela — viens novērtējums” un uzlabojot veselības un vides aizsardzību . Šī iespēja būtu jāatspoguļo attiecīgajā noteikumā, kas paredz atšķirīgu zinātnisko atzinumu problēmas atrisināšanu, kā noteikts Regulā (EK) Nr. 178/2002.

(14a)

Ar šo regulu paplašina Eiropas Ķimikāliju aģentūras zinātnisko komiteju uzdevumus, darba slodzi un kompetenci. Lai nodrošinātu atbilstīgas speciālās zināšanas, atbalstu un rūpīgus zinātniskus novērtējumus, zinātniskajām komitejām būtu jānodrošina atbilstoši un stabili resursi, spējas un pārvaldība. Šajā sakarā Eiropas Komisijai būtu regulāri jāuzrauga no šīs regulas izrietošās Eiropas Ķimikāliju aģentūras vajadzības un jānodrošina Aģentūrai pietiekami un stabili resursi.

3.a

3.b

b)

1. kategorijas vielas, kas ir identificētas kā cilvēka veselības endokrīnie disruptori saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1272/2008 VI pielikuma 3. daļu, un vielas, kam piemīt endokrīni disruptīvas īpašības, kuru gadījumā ir zinātniski pierādījumi par varbūtīgu nopietnu ietekmi uz cilvēka veselību, un kas ir identificētas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1907/2006 59. pantā izklāstīto procedūru, vai vielas, kam piemīt cilvēka veselībai relevantas endokrīni disruptīvas īpašības un kas ir identificētas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 528/2012. (12)

b)

1. kategorijas vielas, kas ir klasificētas kā cilvēka veselības endokrīnie disruptori saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1272/2008 VI pielikuma 3. daļu, un vielas, kam piemīt endokrīni disruptīvas īpašības, kuru gadījumā ir zinātniski pierādījumi par varbūtīgu nopietnu ietekmi uz cilvēka veselību, un kas ir identificētas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1907/2006 59. pantā izklāstīto procedūru, vai vielas, kam piemīt cilvēka veselībai relevantas endokrīni disruptīvas īpašības un kas ir identificētas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 528/2012. (12)

a)

attiecīgā gadījumā informācija par tādu atkritumu ietekmi uz cilvēka veselību un vidi, kuri sastāv no NOP, tos satur vai ir ar tiem kontaminēti, arī par to ietekmi uz atkritumu apsaimniekošanu;

a)

informācija par tādu atkritumu ietekmi uz cilvēka veselību un vidi, kuri sastāv no NOP, tos satur vai ir ar tiem kontaminēti, arī par to ietekmi uz atkritumu apsaimniekošanu;

2.

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 18. pantu pieņemt deleģētos aktus, lai grozītu IV un V pielikumu, tos pielāgojot izmaiņām Konvencijas vai Protokola pielikumos iekļautajā vielu sarakstā vai zinātnes un tehnikas attīstībai.

2.

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 18. pantu pieņemt deleģētos aktus, lai grozītu IV un V pielikumu, tos pielāgojot izmaiņām Regulas (ES) 2019/1021 I, II vai III pielikumā vai Konvencijas vai Protokola pielikumos iekļautajā vielu sarakstā vai zinātnes un tehnikas attīstībai.

(4a)

regulas 16. pantam pievieno šādu punktu:

6.

Saskaņā ar 4. panta 3. punktu, 10. panta 2. punktu un 15. panta 1. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus.

6.

Saskaņā ar 4. panta 3. punktu, 10. panta 2. punktu un 15. panta 1. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu var pagarināt par diviem mēnešiem.

(ca)

regulas IV pielikuma 1. tabulas 5. rindu aizstāj ar šādu:

cb)

regulas IV pielikuma 1. tabulas 12. rindu aizstāj ar šādu:

cc)

regulas IV pielikuma 1. tabulas 27. rindu aizstāj ar šādu:

cd)

regulas IV pielikuma 1. tabulas 30. rindu aizstāj ar šādu:

ce)

regulas IV pielikuma 1. tabulas 31. rindu aizstāj ar šādu: