<!DOCTYPE html PUBLIC "yes" "xhtml1-strict.dtd">
<html xmlns="http://www.w3.org/1999/xhtml">
<!--GENDOC2XHTML # converter_version: 1.2.15-->
  <head>
    <title>2026-07-202607C116202400960-00-TRA-DOC-LV-ARRET-C-0096-24-202606878-07_00</title>
    <meta content="text/html; charset=utf-8" http-equiv="Content-Type"/>
    <meta content="true" name="ParExtraits_2021"/>
    <meta content="" name="Gendoc_DGTGeneratedDate"/>
    <meta content="lv-LV" name="Gendoc_Lang"/>
    <meta content="20/07/2026" name="CustomProvisoryEditionDate"/>
    <meta content="" name="Gendoc_GenerationDate"/>
    <meta content="" name="IsFlattened"/>
    <meta content="1" name="NumProc"/>
    <meta content="Final" name="Gendoc_EditionType"/>
    <meta content="0001" name="Gendoc_CaseNumberSuite"/>
    <meta content="31/08/2026 19:52:03" name="Gendoc_LastVerificationDate"/>
    <meta content="" name="Gendoc_ProcedureNumber"/>
    <meta content="lv" name="Gendoc_LangCode"/>
    <meta content="ARR" name="TypeDoc"/>
    <meta content="sxr1hSiKKYj1di/XZQc6C6H926yCZlVN3dzORBxYb6ZKrnuSmAByg8flr4K/wUwas4FCO2cMCGsn7q2frnNUX/O+VrLZc01PRgD3o57ncajhJgV09aYmAIvXQODGCGIKT3PbFJhttj13AwZMAAxYPqCsKwvxtkg7r2doB/DVTao=" name="GenDocUID"/>
    <meta content="P" name="TypeProc"/>
    <meta content="" name="CreateCustomParts"/>
    <meta content="OK" name="ReadyToPublish"/>
    <meta content="svc_wsgendoc" name="Gendoc_User"/>
    <meta content="" name="EP_Mode"/>
    <meta content="" name="Gendoc_DGTGenerated"/>
    <meta content="" name="Gendoc_Vademecum"/>
    <meta content="0096" name="NumeroOrdre"/>
    <meta content="2024" name="Annee"/>
    <meta content="P" name="Gendoc_ProcedureType"/>
    <meta content="" name="EP_Version"/>
    <meta content="LV" name="Langue"/>
    <meta content="" name="Gendoc_DGTGeneratedUser"/>
    <meta content="FAST_document_go_ok" name="Gendoc_LastVerificationStatus"/>
    <meta content="ARR_C" name="Gendoc_GendocTemplateType"/>
    <meta content="TRUE" name="WithoutAuthorBlockFlatP"/>
    <meta content="GenDoc 20-07-26 15:11:11" name="Created"/>
    <meta content="" name="Canevas3_Vademecum"/>
    <meta content="TRUE" name="WithoutAuthorBlock"/>
    <meta content="" name="Gendoc_CaseYear"/>
    <meta content="false" name="Generation_In_Progress"/>
    <meta content="C" name="Juridiction"/>
    <meta content="ebf16e63c2e1404ab67732bf6dbe05b0" name="DocumentIdentifier"/>
    <meta content="0096" name="Gendoc_CaseNumber"/>
    <meta content="ImportedWithoutSource" name="SdlIdentifier"/>
    <meta content="RP" name="NatureAff"/>
    <meta content="RP" name="Gendoc_CaseNature"/>
    <meta content="0001" name="NumSuite"/>
    <meta content="C" name="Gendoc_Juridiction"/>
  </head>
  <body>
    <div style="header">
      <div id="rId24" style="first"/>
      <div id="rId20" style="even">Spriedums, 16.7.2026. – Apvienotās lietas C‑96/24, C‑103/24 un C‑112/24</div>
      <div id="rId21" style="default">Rzecznik Dyscyplinarny Sądu Najwyższego</div>
    </div>
    <p class="C19Centre" id="para-1" title="page-1">
      TIESAS SPRIEDUMS (ceturtā palāta)
    </p>
    <p class="C19Centre" id="para-2" title="page-1">
      2026. gada 16. jūlijā  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-1" href="#t-1">*</a>
</span>)
    </p>
    <p class="C71Indicateur" id="para-3" title="page-1">
      Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Tiesiskums – Tiesnešu neatkarība – LES 19. panta 1. punkta otrā daļa – Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pants – Valsts tiesiskais regulējums, kas ļauj pārbaudīt Sąd Najwyższy (Augstākā tiesa, Polija) amatā esošā tiesneša neatkarības un objektivitātes prasību ievērošanu – Tāda iztiesāšanas sastāva izveide, kuram jāpārbauda šo prasību ievērošana – Šāda sastāva locekļa iecelšanas apstākļu neatbilstība – No šīs neatbilstības izrietošas sekas – Objektivitāte – Savienības tiesību pārākums
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-4" title="page-1">
      Apvienotajās lietās C‑96/24, C‑103/24 un C‑112/24
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-5" title="page-1">
      par trim lūgumiem sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko Sąd Najwyższy (Augstākā tiesa, Polija) iesniegusi ar 2024. gada 11. janvāra lēmumiem un kas Tiesā reģistrēti attiecīgi 2024. gada 6., 7. un 12. februārī, tiesvedībās
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-6" title="page-1">
      X. Y. (C‑96/24),
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-7" title="page-1">
      X. Y. (C‑103/24),
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-8" title="page-1">
      L. S. (C‑112/24),
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-9" title="page-1">
      piedaloties –
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-10" title="page-1">
      Prokuratura Krajowa,
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-11" title="page-1">
      Rzecznik Dyscyplinarny Sądu Najwyższego,
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-12" title="page-1">
      Zastępca Rzecznika Dyscyplinarnego przy Sądzie Okręgowym w Piotrkowie Trybunalskim,
    </p>
    <p class="C19Centre" id="para-13" title="page-1">
      TIESA (ceturtā palāta)
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-14" title="page-1">
      šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs I. Jarukaitis [I. Jarukaitis] (referents), Tiesas priekšsēdētājs K. Lēnartss [K. Lenaerts], kas pilda ceturtās palātas tiesneša pienākumus, tiesneši M. Kondinanci [M. Condinanzi], N. Jēskinens [N. Jääskinen] un R. Frendo [R. Frendo],
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-15" title="page-1">
      ģenerāladvokāts: N. Emiliu [N. Emiliou],
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-16" title="page-1">
      sekretārs: A. Kalots Eskobars [A. Calot Escobar],
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-17" title="page-1">
      ņemot vērā rakstveida procesu,
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-18" title="page-1">
      ņemot vērā apsvērumus, ko snieguši:
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Polijas valdības vārdā – B. Majczyna un S. Żyrek, pārstāvji,</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Eiropas Komisijas vārdā – K. Herrmann un P. J. O. Van Nuffel, pārstāvji,</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-21" title="page-1">
      ņemot vērā pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas pieņemto lēmumu izskatīt lietu bez ģenerāladvokāta secinājumiem,
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-22" title="page-1">
      pasludina šo spriedumu.
    </p>
    <p class="C75Debutdesmotifs" id="para-23" title="page-1">
      Spriedums
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">1</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lūgumi sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt LES 19. panta 1. punkta otro daļu, lasot to Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk – Harta) 47. panta gaismā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">2</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šie lūgumi iesniegti tiesvedībā pret Sąd Najwyższy (Augstākā tiesa, Polija) tiesnesi X. Y. (lieta C‑96/24), kas norisinās minētās tiesas palātā Izba Odpowiedzialności Zawodowej (Profesionālās atbildības palāta) saistībā ar prokuratūras lūgumu dot atļauju uzsākt kriminālprocesu pret šo tiesnesi, kā arī disciplinārlietās pret Sąd Rejonowy w P. (P. rajona tiesa, Polija) tiesnešiem X. Y. un L. S. (lietas C‑103/24 un C‑112/24), kuras tiek izskatītas Profesionālās atbildības palātā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tiesiskais regulējums</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Likums par Augstāko tiesu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">3</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2017. gada 8. decembra ustawa o Sądzie Najwyższym (Likums par Augstāko tiesu; 2018. gada Dz. U., 5. pozīcija), redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 2022. gada 9. jūnija ustawa o zmianie ustawy o Sądzie Najwyższym oraz niektórych innych ustaw (Likums par grozījumiem Likumā par Augstāko tiesu un dažos citos likumos; 2022. gada Dz. U., 1259. pozīcija) (turpmāk – Likums par Augstāko tiesu), 29. pantā noteikts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-29" title="page-2">
      “[..]
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-30" title="page-2">
      2. Saistībā ar [Sąd Najwyższy (Augstākā tiesa, Polija)] vai tās struktūrvienību darbību nav pieļaujams apšaubīt [tiesu], valsts konstitucionālo orgānu vai kontroles un tiesību aizsardzības struktūru leģitimitāti.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-31" title="page-2">
      3. [Sąd Najwyższy (Augstākā tiesa)] vai kāda cita varas struktūra nevar ne konstatēt, ne izvērtēt tiesneša iecelšanas amatā vai no tās izrietošo pilnvaru spriest tiesu likumīgumu.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-32" title="page-2">
      4. [Sąd Najwyższy (Augstākā tiesa)] tiesneša iecelšanas amatā apstākļi nevar būt vienīgais iemesls, lai apstrīdētu lēmumu, kas pieņemts ar šā tiesneša piedalīšanos, vai lai apšaubītu viņa neatkarību un objektivitāti.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-33" title="page-2">
      5. Pārbaudīt, vai [Sąd Najwyższy (Augstākā tiesa)] tiesnesis vai [šīs] tiesas sastāvā deleģēts tiesnesis atbilst neatkarības un objektivitātes prasībām, ņemot vērā viņa iecelšanas amatā apstākļus un viņa rīcību pēc iecelšanas amatā, ir atļauts pēc 7. punktā minētā tiesību subjekta pieteikuma, ja konkrētās lietas apstākļos, ņemot vērā tiesību subjekta situāciju un lietas raksturu, var tikt pārkāpts neatkarības vai objektivitātes princips, ietekmējot lietas iznākumu.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-34" title="page-2">
      6. Pieteikumu par 5. punktā minēto prasību izpildes konstatēšanu [(turpmāk – neatkarības un objektivitātes tests)] var iesniegt pret [Sąd Najwyższy (Augstākā tiesa)] tiesnesi vai minētās tiesas sastāvā deleģētu tiesnesi, kas norīkots darbam iztiesāšanas sastāvā, kurā tiek izskatīta:
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-35" title="page-2">
      1) pārsūdzība;
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-36" title="page-2">
      [..].
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-37" title="page-2">
      7. Ikvienam procesa dalībniekam tiesvedībā [Sąd Najwyższy (Augstākā tiesa)] 6. punktā minētajos gadījumos ir tiesības iesniegt šādu pieteikumu.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-38" title="page-2">
      [..].
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-39" title="page-2">
      9. Pieteikumam jāatbilst prasībām, kas noteiktas procesuālajam dokumentam, un turklāt jāietver:
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-40" title="page-2">
      1) lūgums konkrētajā lietā konstatēt 5. punktā minēto nosacījumu iestāšanos;
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-41" title="page-2">
      2) lūgumu pamatojošo apstākļu izklāsts kopā ar pierādījumiem par šiem apstākļiem.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-42" title="page-2">
      10. Pieteikumu, kas neatbilst Likuma par Augstāko tiesu 29. panta 9. punktā paredzētajiem nosacījumiem, noraida kā nepieņemamu, neaicinot novērst formālos trūkumus. Pieteikumu, kas iesniegts pēc termiņa beigām vai kas ir nepieļaujams citu iemelsu dēļ, arī noraida kā nepieņemamu.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-43" title="page-2">
      [..]
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-44" title="page-2">
      15. [Sąd Najwyższy (Augstākā tiesa)] pieteikumu izskata slēgtā sēdē piecu tiesnešu sastāvā, kurus izlozē no visu [Sąd Najwyższy (Augstākā tiesa)] locekļu kopuma, pēc tā tiesneša uzklausīšanas, uz kuru attiecas pieteikums, ja vien uzklausīšana nav neiespējama vai ļoti apgrūtināta. Uzklausīšana var notikt rakstveidā. Tiesnesis, uz kuru attiecas pieteikums, ir izslēgts no izlozes.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-45" title="page-2">
      [..].
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-46" title="page-2">
      18. Ja pieteikums tiek apmierināts, Sąd Najwyższy (Augstākā tiesa) noraida tiesnesi no lietas izskatīšanas. Tiesneša noraidīšana no konkrētas lietas izskatīšanas nevar būt pamats, lai šo tiesnesi noraidītu citās lietās, kas tiek izskatītas ar viņa dalību.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-47" title="page-2">
      [..].
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-48" title="page-2">
      21. Rīkojumu, kas izdots pēc pieteikuma izskatīšanas, var pārsūdzēt [Sąd Najwyższy (Augstākā tiesa)] iztiesāšanas sastāvam, kas sastāv no septiņiem tiesnešiem, kurus izlozē no visu [Sąd Najwyższy (Augstākā tiesa)] locekļu kopuma. Tiesnesis, uz kuru attiecas nolēmums, un tiesnesis, kas piedalījies pārsūdzētā rīkojuma izdošanā, ir izslēgti no izlozes.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-49" title="page-2">
      [..].
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-50" title="page-2">
      24. Jautājumos, kurus nereglamentē šis likums, pēc pieteikuma uzsāktai procedūrai un pārsūdzības procedūrai mutatis mutandis piemēro uz blakussūdzībām attiecināmās normas, kas piemērojamas pieteikuma procedūrai.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-51" title="page-2">
      [..]”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Likums par vispārējās jurisdikcijas tiesu organizāciju</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">4</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2001. gada 27. jūlija ustawa – Prawo o ustroju sądów powszechnych (Likums par vispārējās jurisdikcijas tiesu organizāciju; Dz. U. Nr. 98, 1070. pozīcija), redakcijā, kas piemērojama pamatlietās, 128. pantā paredzēts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-54" title="page-2">
      “Kriminālkodeksa vispārīgās daļas normas un Kriminālprocesa kodeksa normas, izņemot 344.a un 396.a pantu, mutatis mutandis piemēro lietām, kas nav reglamentētas šajā nodaļā, ņemot vērā īpatnības, kas izriet no disciplinārlietas rakstura.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Kriminālprocesa kodekss</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">5</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">1997. gada 6. jūnija ustawa – Kodeks postępowania karnego (Likums par Kriminālprocesa kodeksu; 1997. gada Dz. U. Nr. 89, 555. pozīcija), redakcijā ar grozījumiem (turpmāk – Kriminālprocesa kodekss), 40. un 41. pantā paredzēti gadījumi, kad tiesnesis ipso iure tiek uzskatīts par nepiemērotu lietas izskatīšanai (judex inhabilis, Kriminālprocesa kodeksa 40. pants), kā arī gadījumi, kad ir iespējams iesniegt pieteikumu par noraidīšanu, it īpaši, ja pastāv apstāklis, kas var radīt pamatotas šaubas par tiesneša objektivitāti lietā, kuru viņš izskata (judex suspectus, Kriminālprocesa kodeksa 41. pants).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tiesvedība pamatlietās un prejudiciālie jautājumi</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lieta C‑96/24</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">6</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Sąd Najwyższy (Augstākā tiesa) Profesionālās atbildības palātā tika ierosināta tiesvedība, lai atļautu uzsākt kriminālvajāšanu pret tiesnesi X. Y., kurš ieņem amatu šajā tiesā, un tas nozīmēja viņa imunitātes atcelšanu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">7</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā tiesvedībā tiesnesis X. Y., pamatojoties uz Likuma par Augstāko tiesu 29. panta 5. punktu, iesniedza pieteikumu, lai pārbaudītu, vai tiesnese A. K., kura darbojas kā tiesnese vienpersoniski Profesionālās atbildības palātā, atbilst neatkarības un objektivitātes prasībām. Viņš it īpaši apgalvoja, ka minētā tiesnese tika iecelta Sąd Najwyższy (Augstākā tiesa) pēc Krajowa Rada Sądownictwa (Valsts tieslietu padome, Polija; turpmāk – KRS) jaunā sastāva priekšlikuma, un norādīja uz minētās tiesneses paziņojumu, kurš ticis atstāstīts plašsaziņas līdzekļos un kurā viņa nošķir “vecos” un “jaunos” tiesnešus, uzsverot, ka pirmie minētie “ir uzvedušies nekulturāli, neeleganti, tiesneša cieņu aizskarošā veidā”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">8</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar Likuma par Augstāko tiesu 29. pantā paredzēto procedūru šis pieteikums bija jāizskata īpašam piecu tiesnešu sastāvam, kurus izlozē no Sąd Najwyższy (Augstākā tiesa) locekļiem. Konkrētajā gadījumā šajā sastāvā ir trīs tiesneši, kas iecelti pēc agrākas KRS priekšlikuma, un divi tiesneši Z. B. un A. S., kuri tikuši iecelti pēc KRS jaunā sastāva priekšlikuma atbilstoši procedūrai, kas ir identiska tiesneses A. K. iecelšanas procedūrai.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">9</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tiesnesis X. Y. saskaņā ar Likuma par Augstāko tiesu 29. panta 5. punktu iesniedza pieteikumus par neatkarības un objektivitātes testu attiecībā uz tiesnešiem Z. B. un A. S. Šie pieteikumi tika atzīti par nepieņemamiem ar diviem Sąd Najwyższy (Augstākā tiesa) priekšsēdētāja, kurš vada arī Profesionālās atbildības palātu, rīkojumiem, pamatojoties uz to, ka neatkarības un objektivitātes prasību ievērošanas pārbaudes procedūra neesot piemērojama tiesnešiem, kas izlozēti dalībai iztiesāšanas sastāvā, kura uzdevums ir lemt par šāda veida pieteikumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">10</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Atbilstoši Likuma par Augstāko tiesu 29. panta 24. punktam un Kriminālprocesa kodeksa 40. un nākamajiem pantiem piecu tiesnešu iztiesāšanas sastāva, kam jāizskata šā sprieduma 7. punktā minētais pieteikums, tiesnesis referents, kurš pats iecelts amatā pēc agrākas KRS priekšlikuma un kurš ir iesniedzējtiesnesis, iesniedza pieteikumu par tiesnešu Z. B. un A. S. noraidīšanu, uzskatīdams, ka viņi, iespējams, neatbilst neatkarības un objektivitātes prasībām. Viņš arī uzsvēra, ka šis pieteikums par noraidīšanu nav jāizskata Sąd Najwyższy (Augstākā tiesa) tiesnesim, kas iecelts amatā jaunajā tiesnešu iecelšanas procedūrā, kurā bija iesaistīta KRS tās jaunajā sastāvā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">11</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Minētais pieteikums par noraidīšanu tika atzīts par nepieņemamu ar 2023. gada 14. decembra rīkojumu, pamatojoties uz Likuma par Augstāko tiesu 29. panta 4. punktu, kā arī Kriminālprocesa kodeksa 41. panta 1. un 2. punktu un pēc analoģijas ar Likuma par vispārējās jurisdikcijas tiesu organizāciju 128. pantu, redakcijā, kas piemērojama pamatlietās. Šo rīkojumu izdeva Sąd Najwyższy (Augstākā tiesa) tiesnesis, kas iecelts šajā amatā iecelšanas procedūrā, kura balstīta uz KRS jaunā sastāva rezolūciju.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">12</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Iesniedzējtiesa uzskata, ka Likuma par Augstāko tiesu 29. panta 5. punktā paredzētā iespēja iesniegt pieteikumu par Sąd Najwyższy (Augstākā tiesa) tiesneša neatkarības un objektivitātes testu neļauj novērst prasības par neatkarīgu un objektīvu, tiesību aktos iepriekš noteiktu tiesu neievērošanu, vēl jo vairāk tāpēc, ka Polijas likumdevējs šo iespēju ir ievērojami ierobežojis. Proti, minētā likuma 29. panta 4. punktā esot aizliegts apšaubīt tiesneša neatkarību vai objektivitāti, pamatojoties tikai uz viņa iecelšanas amatā apstākļiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">13</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā iesniedzējtiesa norāda, ka apstākļu, kas saistīti ar attiecīgā tiesneša rīcību pēc viņa iecelšanas amatā, norādīšana pieteikumā par neatkarības vai objektivitātes testu nav pamats šā pieteikuma noraidīšanai. Tomēr, ja šādi apstākļi neļauj konstatēt neatkarības un objektivitātes prasību neievērošanu, šo pieteikumu var noraidīt, tostarp tad, ja attiecīgais tiesnesis ir iecelts procedūrā, kurā pieļauti smagi pārkāpumi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">14</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt Likuma par Augstāko tiesu 29. panta 6. punktā esot ierobežots to lietu klāsts, kurās šāds pieteikums var tikt iesniegts un apmierināts.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">15</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pēc iesniedzējtiesas domām, Polijas likumdevējs ir nepamatoti pieņēmis, ka ikviena tiesneša iecelšana amatā pēc KRS jaunā sastāva priekšlikuma automātiski atbilst prasībai par neatkarīgu un objektīvu, tiesību aktos iepriekš noteiktu tiesu. Tādējādi šā likumdevēja pieņemtā konstrukcija ne tikai radot loģiskas neatbilstības, bet arī esot balstīta uz apļveida argumentāciju.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">16</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Iesniedzējtiesa uzskata, ka, neraugoties uz Likuma par Augstāko tiesu 29. panta 5. punkta šķietamo pretrunu ar Savienības tiesībām un 1950. gada 4. novembrī Romā parakstīto Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju (turpmāk – ECPAK), ir nepieciešams, lai Tiesa lemtu par uzdotajiem jautājumiem. Proti, Likuma par Augstāko tiesu 29. panta 5. un nākamajos punktos paredzētais juridiskais mehānisms atbilstot hibrīdam leģislatīvam risinājumam, kura mērķis esot de facto legalizēt Sąd Najwyższy (Augstākā tiesa) ieceltos tiesnešus saistībā ar prasību par neatkarīgu un objektīvu, tiesību aktos iepriekš noteiktu tiesu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">17</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Iesniedzējtiesa piebilst, ka ir nepieciešams, lai Tiesa norādītu veidu, kādā pieteikumi par neatkarības un objektivitātes testu būtu jāizskata no Savienības tiesību skatpunkta, it īpaši dalībvalsts tiesnesim, kas norīkots iztiesāšanas sastāvā, kura kompetencē ir izskatīt šos pieteikumus un kurš ir neatbilstoši izveidots, ja šis tiesnesis ir izsmēlis valstī paredzētās juridiskās iespējas, lai panāktu pienācīgu sastāvu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">18</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajos apstākļos Sąd Najwyższy (Augstākā tiesa), spriežot viena tiesneša sastāvā, nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-72" title="page-2">
      “1. Vai [LES] 19. panta 1. punkta otrā daļa, to aplūkojot kopsakarā ar [Hartas] 47. panta [pirmo un otro daļu], jāinterpretē tādējādi, ka:
    </p>
    <p class="C11Marge1avecretrait" id="para-73" title="page-2">
      a) valsts Sąd Najwyższy (Augstākā tiesa) īpašā tiesvedībā, ko ieinteresētā persona uzsāka, iesniedzot pieteikumu ar lūgumu pārbaudīt, vai Sąd Najwyższy tiesnesis, kurš iecelts iztiesāšanas sastāvā, kas izskata lietu par atļauju saukt pie kriminālatbildības [citu] Sąd Najwyższy tiesnesi, atbilst neatkarības un objektivitātes prasībām, ir pienākums pēc savas ierosmes pārbaudīt, vai no visa Sąd Najwyższy sastāva izlozes kārtībā iecelts iztiesāšanas sastāvs (lietā par atļauju saukt tiesnesi pie kriminālatbildības) ir “tiesību aktos iepriekš noteikta” tiesa, [lai gan] valsts tiesību aktos ir prasīts pārbaudīt tikai tiesneša īpašības, proti, neatkarību un objektivitāti;
    </p>
    <p class="C11Marge1avecretrait" id="para-74" title="page-2">
      b) ja pieteikums, ar ko lūgts pārbaudīt, vai Sąd Najwyższy tiesnesis atbilst neatkarības un objektivitātes prasībām, ir pamatots ar apgalvojumu, ka šāds tiesnesis šajā amatā iecelts (fundamentāli) kļūdainā iecelšanas procedūrā, tad piecu tiesnešu iztiesāšanas sastāvā, [kam jāizskata šis pieteikums un] kas izlozēts no visa Sąd Najwyższy sastāva, nedrīkst būt tie Sąd Najwyższy tiesneši, kuri iecelti tajā pašā kļūdainajā iecelšanas procedūrā, jo šāds Sąd Najwyższy iztiesāšanas sastāvs nevar tikt uzskatīts par neatkarīgu, objektīvu, tiesību aktos iepriekš noteiktu tiesu;
    </p>
    <p class="C11Marge1avecretrait" id="para-75" title="page-2">
      c) ja lietā par Sąd Najwyższy tiesneša, kas iecelts iztiesāšanas sastāvā (kas izskata lietu par atļauju saukt [citu] Sąd Najwyższy tiesnesi pie kriminālatbildības), neatkarības un objektivitātes prasību izpildes pārbaudi puse ir pierādījusi, ka sakarā ar šā Sąd Najwyższy tiesneša, [kurš izskata lūgumu par atļauju saukt pie kriminālatbildības,] dalību (fundamentāli) kļūdainā iecelšanas procedūrā uz šo amatu noteiktais iztiesāšanas sastāvs neatbilst neatkarīgas, objektīvas, tiesību aktu iepriekš noteiktas tiesas prasībām, tad, lai izlemtu pieteikumu – ar ko lūgts pārbaudīt, vai Sąd Najwyższy tiesnesis atbilst neatkarības un objektivitātes prasībām –, vairs nav nepieciešams pārbaudīt – kā tas ir prasīts valsts tiesību aktos – šā tiesneša rīcību pēc viņa iecelšanas tiesneša amatā un [viņa izskatāmās] lietas (par atļauju saukt Sąd Najwyższy tiesnesi pie kriminālatbildības) raksturu, līdz ar to nav pieļaujams noraidīt pieteikumu, ar ko lūgts pārbaudīt Sąd Najwyższy tiesneša neatkarības un objektivitātes prasību izpildi tikai tādēļ, ka pieteikuma iesniedzējs ar pierādījumiem nav pierādījis, ka šā tiesneša rīcība pēc viņa iecelšanas amatā liek apšaubīt viņa neatkarības un objektivitātes īpašības?
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-76" title="page-2">
      Ja atbilde uz pirmā jautājuma b) daļu ir apstiprinoša:
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-77" title="page-2">
      2. Vai [LES] 19. panta 1. punkta otrā daļa, to aplūkojot kopsakarā ar [Hartas] 47. panta [pirmo un otro daļu], jāinterpretē tādējādi, ka:
    </p>
    <p class="C10Marge1" id="para-78" title="page-2">
      tiesnesis, kurš ir iztiesāšanas sastāvā, kas izskata lietu, lai pārbaudītu, vai tiesnesis (kas iecelts, lai izskatītu lietu par atļauju saukt [citu] Sąd Najwyższy tiesnesi pie kriminālatbildības) atbilst neatkarības un objektivitātes prasībām, pirmkārt, var iesniegt pieteikumu, pieprasot noraidīt citu no visa Sąd Najwyższy tiesnešu sastāva izlozētu tiesnesi (tiesnešus), kurš tika iecelts Sąd Najwyższy tiesneša amatā (fundamentāli) kļūdainā iecelšanas procedūrā, kā rezultātā tiesu ar viņa (viņu) piedalīšanos nevar uzskatīt par neatkarīgu, objektīvu, tiesību aktos iepriekš noteiktu tiesu, un, otrkārt, pieprasīt, lai šādu pieteikumu neizskatītu tiesnesis, kurš arī tika iecelts Sąd Najwyższy tiesneša amatā šādā kļūdainā iecelšanas procedūrā?
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-79" title="page-2">
      3. Ja [otrajā jautājumā] minētais pieteikums (ar valsts tiesas nolēmumu) tiek atstāts bez tālākas izskatīšanas, vai tiesnesis, kas iesniedzis šādu pieteikumu, var atteikties rīkoties lietā, lai pārbaudītu, vai Sąd Najwyższy tiesnesis atbilst neatkarības un objektivitātes prasībām, vai arī viņam ir jāpiedalās sprieduma taisīšanā, atstājot lietas dalībnieka ziņā lēmumu, vai to apstrīdēt tādēļ, ka ar to tika pārkāptas lietas dalībnieka tiesības uz to, lai lietu izskatītu tiesa, kura atbilst [LES] 19. panta 1. punkta otrajā daļā un [Hartas] 47. panta [pirmajā un otrajā daļā] noteiktajām prasībām?
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-80" title="page-2">
      4. Vai visa iztiesāšanas sastāva, kurš pārbauda tiesneša atbilstību neatkarības un objektivitātes prasībām, izveides tiesiskumu no [LES] 19. panta 1. punkta otrās daļas un [Hartas] 47. panta [pirmās un otrās daļas] viedokļa ietekmē apstāklis, ka piecu tiesnešu iztiesāšanas sastāvā, [kam jāizskata pieteikums par neatkarības un objektivitātes testu], tikai divi tiesneši tika iecelti (fundamentāli) kļūdainajā iecelšanas Sąd Najwyższy tiesneša amatā procedūrā, proti, vai šādā gadījumā tomēr ir iespējams turpināt lietas izskatīšanu un pasludināt spriedumu, ja attiecībā uz lielāko daļu no ieceltajiem iztiesāšanas sastāva locekļiem nerodas problēma saistībā ar viņu iecelšanas Sąd Najwyższy tiesneša amatā kļūdaino raksturu?”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lieta C‑103/24</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">19</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pēc tam, kad pret Sąd Rejonowy w P. (P. rajona tiesa) tiesnesi X. Y. tika uzsākta disciplinārlieta Sąd Najwyższy (Augstākā tiesa) Profesionālās atbildības palātā, tiesneši K. B. un C. W., kā arī tiesas piesēdētājs M. M. tika norīkoti iztiesāšanas sastāvā, kas būtu atbildīgs par šīs lietas izskatīšanu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">20</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tiesnesis X. Y., pret kuru vērsta šī disciplinārlieta, pamatojoties uz Likuma par Augstāko tiesu 29. panta 5. punktu, iesniedza minētajā lietā pieteikumu, lūdzot pārbaudīt, vai tiesnesis K. B., kas ir šā disciplinārā sastāva loceklis, atbilst neatkarības un objektivitātes prasībām, it īpaši, ņemot vērā, ka viņš iecelts Sąd Najwyższy (Augstākā tiesa) pēc KRS jaunā sastāva priekšlikuma. Tiesnesis X. Y. arī lūdza noraidīt tiesnesi K. B. no šīs disciplinārlietas izskatīšanas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">21</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lai lemtu par šo pieteikumu, izlozes kārtībā tika izveidots īpašs piecu Sąd Najwyższy (Augstākā tiesa) tiesnešu sastāvs. Šajā sastāvā ir trīs tiesneši, kas iecelti pēc agrākas KRS priekšlikuma, un divi tiesneši C. W. un B. Z., kuri tikuši iecelti pēc KRS jaunā sastāva priekšlikuma atbilstoši procedūrai, kas ir identiska tiesneša K. B. iecelšanas procedūrai.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">22</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu izriet, ka atšķirībā no pārējām divām šajā spriedumā aplūkotajām lietām minētā sastāva tiesnesis referents, kurš pats iecelts amatā pēc agrākas KRS priekšlikuma un kurš ir iesniedzējtiesnesis, nolēma neiesniegt pieteikumu, ar ko tiktu lūgts noraidīt tiesnešus, kuri iecelti pēc KRS jaunā sastāva priekšlikuma, proti, tiesnešus C. W. un B. Z., jo līdzīgi pieteikumi esot tikuši noraidīti, neizskatot lietu pēc būtības, un, viņaprāt, jebkurš jauns pieteikums šajā ziņā ir bezjēdzīgs.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">23</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajos apstākļos Sąd Najwyższy (Augstākā tiesa), spriežot viena tiesneša sastāvā, nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-87" title="page-2">
      “1. Vai [LES] 19. panta 1. punkta otrā daļa, to aplūkojot kopsakarā ar [Hartas] 47. panta [pirmo un otro daļu], jāinterpretē tādējādi, ka:
    </p>
    <p class="C11Marge1avecretrait" id="para-88" title="page-2">
      a) Sąd Najwyższy (Augstākā tiesa) īpašā tiesvedībā, ko puse uzsāka, iesniedzot pieteikumu ar lūgumu pārbaudīt, vai Sąd Najwyższy tiesnesis, kurš iecelts iztiesāšanas sastāvā, kas izskata disciplinārlietu pret vispārējās jurisdikcijas tiesas tiesnesi, atbilst neatkarības un objektivitātes prasībām, ir pienākums pēc savas ierosmes pārbaudīt, vai no visa Sąd Najwyższy tiesnešu vidus izlozes kārtībā iecelts iztiesāšanas sastāvs ir arī “tiesību aktos iepriekš noteikta” tiesa;
    </p>
    <p class="C11Marge1avecretrait" id="para-89" title="page-2">
      b) ja pieteikums, ar ko lūgts pārbaudīt, vai Sąd Najwyższy tiesnesis atbilst neatkarības un objektivitātes prasībām, ir pamatots ar apgalvojumu, ka šāds tiesnesis šajā amatā tika iecelts (fundamentāli) kļūdainā iecelšanas procedūrā, tad piecu tiesnešu iztiesāšanas sastāvā, [kam jāizskata šis pieteikums un] kas izlozēts no visa Sąd Najwyższy tiesnešu vidus, nedrīkst būt tie Sąd Najwyższy tiesneši, kuri iecelti tajā pašā kļūdainajā iecelšanas procedūrā, jo šāds Sąd Najwyższy iztiesāšanas sastāvs nevar tikt uzskatīts par neatkarīgu, objektīvu, tiesību aktos iepriekš noteiktu tiesu?
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-90" title="page-2">
      Ja atbilde uz pirmā jautājuma b) daļu ir apstiprinoša:
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-91" title="page-2">
      2. Vai iztiesāšanas sastāva, kurš pārbauda Sąd Najwyższy tiesneša atbilstību neatkarības un objektivitātes prasībām, izveides tiesiskumu no [LES] 19. panta 1. punkta otrās daļas un [Hartas] 47. panta viedokļa ietekmē apstāklis, ka piecu tiesnešu iztiesāšanas sastāvā tikai divi tiesneši tika iecelti (fundamentāli) kļūdainajā iecelšanas Sąd Najwyższy tiesneša amatā procedūrā, proti, vai šādā gadījumā tomēr ir iespējams turpināt lietas izskatīšanu un pieņemt nolēmumu, ja attiecībā uz lielāko daļu no ieceltajiem iztiesāšanas sastāva locekļiem nerodas problēma par viņu iecelšanas Sąd Najwyższy tiesneša amatā kļūdaino raksturu?
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-92" title="page-2">
      Ja atbilde uz otro jautājumu ir tāda, ka gadījumā, ja valsts tiesību aktos noteiktajā piecu tiesnešu sastāvā tomēr ir divi vai pat viens kļūdaini iecelts Sąd Najwyższy tiesnesis, šāda tiesa nav tiesa [LES] 19. panta 1. punkta otrās daļas un [Hartas] 47. panta izpratnē, ciktāl iecelšanas procesa nepilnības ir fundamentālas:
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-93" title="page-2">
      3. Vai – lai nodrošinātu lietas dalībniekiem tiesības uz lietas izskatīšanu tiesā saprātīgā termiņā [LES] 19. panta 1. punkta otrās daļas un [Hartas] 47. panta izpratnē – ir pieļaujams, ka pieteikumu, ar ko lūgts pārbaudīt, vai Sąd Najwyższy tiesnesis (kas iecelts, lai izskatītu disciplinārlietu pret vispārējās jurisdikcijas tiesas tiesnesi) atbilst neatkarības un objektivitātes prasībām, izskata tiesa viena tiesneša, proti, tiesneša referenta, sastāvā, attiecībā uz kuru nav konstatētas nepilnības iecelšanas procesā par Sąd Najwyższy tiesnesi, kā pieteikumu par Sąd Najwyższy tiesneša noraidīšanu, kas balstīts uz vispārējiem principiem?”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lieta C‑112/24</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">24</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pēc tam, kad pret Sąd Rejonowy w P. (P. rajona tiesa) tiesnesi L. S. tika uzsākta disciplinārlieta Sąd Najwyższy (Augstākā tiesa) Profesionālās atbildības palātā, tiesnesis K. B. tika norīkots iztiesāšanas sastāvā, kas būtu atbildīgs par šīs lietas izskatīšanu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">25</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tiesnesis, pret kuru vērsta šī disciplinārlieta, pamatojoties uz Likuma par Augstāko tiesu 29. panta 5. punktu, iesniedza minētajā lietā pieteikumu, lūdzot pārbaudīt, vai tiesnesis K. B., kas ir šā disciplinārā sastāva loceklis, atbilst neatkarības un objektivitātes prasībām, jo viņš iecelts Sąd Najwyższy (Augstākā tiesa) pēc KRS jaunā sastāva priekšlikuma.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">26</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar Likuma par Augstāko tiesu 29. panta 15. punktā paredzēto procedūru izlozes kārtībā tika izveidots īpašais piecu Sąd Najwyższy (Augstākā tiesa) tiesnešu sastāvs, lai lemtu par šo pieteikumu. Šajā sastāvā ir četri tiesneši, kas iecelti pēc agrākas KRS priekšlikuma, savukārt piektais tiesnesis X. Y. tika iecelts amatā pēc KRS jaunā sastāva priekšlikuma apstākļos, kas ir identiski tiem, kādos iecelts tiesnesis K. B.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">27</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Viens no minētā iztiesāšanas sastāva locekļiem, kas iecelts pēc agrākas KRS priekšlikuma, iesniedza pieteikumu par tiesneša X. Y. noraidīšanu saskaņā ar Likuma par Augstāko tiesu 29. panta 5. punktu, lasot to kopsakarā ar Kriminālprocesa kodeksa 40. un nākamajiem pantiem, pamatojoties uz to, ka tiesneša X. Y. dalība apdraud attiecīgā iztiesāšanas sastāva objektivitāti.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">28</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šis pieteikums par noraidīšanu tika atzīts par nepieņemamu ar 2023. gada 29. novembra rīkojumu, ko izdevis Sąd Najwyższy (Augstākā tiesa) tiesnesis, kurš arī iecelts amatā pēc KRS jaunā sastāva priekšlikuma.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">29</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajos apstākļos Sąd Najwyższy (Augstākā tiesa), spriežot viena tiesneša sastāvā, nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-101" title="page-2">
      “1. Vai [LES] 19. panta 1. punkta otrā daļa, to aplūkojot kopsakarā ar [Hartas] 47. panta [pirmo un otro daļu], jāinterpretē tādējādi, ka:
    </p>
    <p class="C11Marge1avecretrait" id="para-102" title="page-2">
      a) Sąd Najwyższy (Augstākā tiesa) īpašā tiesvedībā, ko puse uzsāka, iesniedzot pieteikumu ar lūgumu pārbaudīt, vai Sąd Najwyższy tiesnesis, kurš iecelts iztiesāšanas sastāvā, kas izskata disciplinārlietu pret vispārējās jurisdikcijas tiesas tiesnesi, atbilst neatkarības un objektivitātes prasībām, ir pienākums pēc savas ierosmes pārbaudīt, vai no visa Sąd Najwyższy tiesnešu vidus izlozes kārtībā iecelts iztiesāšanas sastāvs ir arī “tiesību aktos iepriekš noteikta” tiesa;
    </p>
    <p class="C11Marge1avecretrait" id="para-103" title="page-2">
      b) ja pieteikums, ar ko lūgts pārbaudīt, vai Sąd Najwyższy tiesnesis atbilst neatkarības un objektivitātes prasībām, ir pamatots ar apgalvojumu, ka šāds tiesnesis šajā amatā tika iecelts (fundamentāli) kļūdainā iecelšanas procedūrā, tad piecu tiesnešu iztiesāšanas sastāvā, [kam jāizskata šis pieteikums un] kas izlozēts no visa Sąd Najwyższy tiesnešu vidus, nedrīkst būt tie Sąd Najwyższy tiesneši, kuri iecelti tajā pašā kļūdainajā iecelšanas procedūrā, jo šāds Sąd Najwyższy iztiesāšanas sastāvs nevar tikt uzskatīts par neatkarīgu, objektīvu, tiesību aktos iepriekš noteiktu tiesu;
    </p>
    <p class="C11Marge1avecretrait" id="para-104" title="page-2">
      c) ja lietā par Sąd Najwyższy tiesneša, kurš iecelts iztiesāšanas sastāvā (kas izskata disciplinārlietu pret vispārējās tiesas tiesnesi), neatkarības un objektivitātes prasību izpildes pārbaudi puse ir pierādījusi, ka sakarā ar to, ka šis Sąd Najwyższy tiesnesis ir iecelts amatā (fundamentāli) kļūdainā iecelšanas procedūrā, noteiktais iztiesāšanas sastāvs, [kas izskata disciplinārlietu], neatbilst neatkarīgas, objektīvas, tiesību aktu iepriekš noteiktas tiesas prasībām, tad, lai izlemtu pieteikumu, ar ko lūgts pārbaudīt, vai Sąd Najwyższy tiesnesis atbilst neatkarības un objektivitātes prasībām, vairs nav nepieciešams pārbaudīt – kā tas ir prasīts valsts tiesību aktos – šā tiesneša rīcību pēc viņa iecelšanas tiesneša amatā un [viņa izskatāmās] disciplinārlietas raksturu, un līdz ar to tas, ka pieteikumā nav norādes par apstākļiem, kas saistīti ar šā tiesneša rīcību pēc viņa iecelšanas par Sąd Najwyższy tiesnesi, nav pamats tā noraidīšanai, pamatojoties uz valsts tiesību normām (Likuma par Augstāko tiesu 29. panta 10. punkts)?
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-105" title="page-2">
      Ja atbilde uz pirmā jautājuma b) daļu ir apstiprinoša:
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-106" title="page-2">
      2. Vai [LES] 19. panta 1. punkta otrā daļa, to aplūkojot kopsakarā ar [Hartas] 47. panta [pirmo un otro daļu], jāinterpretē tādējādi, ka:
    </p>
    <p class="C10Marge1" id="para-107" title="page-2">
      tiesnesis, kurš ir iztiesāšanas sastāvā, kas izskata lietu, lai pārbaudītu, vai tiesnesis (kam jāskata disciplinārlieta par vispārējās jurisdikcijas tiesas tiesnesi) atbilst neatkarības un objektivitātes prasībām, pirmkārt, var iesniegt pieteikumu, pieprasot noraidīt citu no visa Sąd Najwyższy tiesnešu sastāva izlozētu tiesnesi (tiesnešus), kurš tika iecelts Sąd Najwyższy tiesneša amatā (fundamentāli) kļūdainā iecelšanas procedūrā, kā rezultātā tiesu ar viņa (viņu) piedalīšanos nevar uzskatīt par neatkarīgu, objektīvu, tiesību aktos iepriekš noteiktu tiesu, un, otrkārt, pieprasīt, lai šādu pieteikumu neizskatītu tiesnesis, kurš arī tika iecelts Sąd Najwyższy tiesneša amatā šādā kļūdainā iecelšanas procedūrā?
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-108" title="page-2">
      3. Ja [otrajā jautājumā] minētais pieteikums (ar valsts tiesas nolēmumu) tiek atstāts bez tālākas izskatīšanas, vai tiesnesis, kas iesniedzis šādu pieteikumu, var atteikties rīkoties lietā, lai pārbaudītu, vai Sąd Najwyższy tiesnesis atbilst neatkarības un objektivitātes prasībām, vai tomēr viņam ir jāpiedalās sprieduma taisīšanā, atstājot lietas dalībnieka ziņā lēmumu, vai to apstrīdēt tādēļ, ka ar to tika pārkāptas lietas dalībnieka tiesības uz to, lai lietu izskatītu tiesa, kura atbilst [LES] 19. panta 1. punkta otrajā daļā un [Hartas] 47. pantā noteiktajām prasībām?
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-109" title="page-2">
      4. Vai iztiesāšanas sastāva, kurš pārbauda tiesneša atbilstību neatkarības un objektivitātes prasībām, izveides tiesiskumu no [LES] 19. panta 1. punkta otrās daļas un [Hartas] 47. panta [pirmās daļas] viedokļa ietekmē apstāklis, ka piecu tiesnešu iztiesāšanas sastāvā, [kam jāizskata pieteikums par neatkarības un objektivitātes testu], tikai viens tiesnesis tika iecelts (fundamentāli) kļūdainajā iecelšanas Sąd Najwyższy tiesneša amatā procedūrā, proti, vai šādā gadījumā tomēr ir iespējams turpināt lietas izskatīšanu un pasludināt spriedumu, ja attiecībā uz lielāko daļu no ieceltajiem iztiesāšanas sastāva locekļiem nerodas problēma saistībā ar viņu iecelšanas Sąd Najwyższy tiesneša amatā kļūdaino raksturu?”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tiesvedība Tiesā</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">30</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar Tiesas priekšsēdētāja 2024. gada 26. marta lēmumu lietas C‑96/24, C‑103/24 un C‑112/24 tika apvienotas rakstveida un mutvārdu procesam, kā arī sprieduma taisīšanai.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par Tiesas kompetenci</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">31</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru Tiesai, lai pārliecinātos par savu kompetenci vai tai iesniegtā lūguma pieņemamību, pašai jāizvērtē apstākļi, kādos valsts tiesa tajā ir vērsusies (spriedums, 2022. gada 22. marts, Prokurator Generalny (Augstākās tiesas Disciplinārlietu palāta – Iecelšana), C‑508/19, EU:C:2022:201, 59. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">32</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā, pirmām kārtām, jāatgādina, ka saistībā ar lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam Tiesa var interpretēt Savienības tiesības tikai tai piešķirtās kompetences robežās (spriedums, 2019. gada 19. novembris, A. K. u.c. (Augstākās tiesas Disciplinārlietu palātas neatkarība), C‑585/18, C‑624/18 un C‑625/18, EU:C:2019:982, 77. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">33</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Aplūkojamajā gadījumā katrā no trim apvienotajām lietām uzdoto jautājumu formulējumā ir zināmas atšķirības attiecībā uz Savienības tiesību normām, kuru interpretācija tiek lūgta. Proti, daži jautājumi attiecas uz LES 19. panta 1. punkta otrās daļas un Hartas 47. panta interpretāciju, savukārt citi – uz LES 19. panta 1. punkta otro daļu, lasot to Hartas 47. panta gaismā. Tādēļ jāprecizē pēdējās minētās tiesību normas piemērošanas joma.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">34</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā Hartas piemērošanas joma attiecībā uz dalībvalstu rīcību ir noteikta tās 51. panta 1. punktā, saskaņā ar kuru Hartas normas uz dalībvalstīm attiecas tad, ja tās īsteno Savienības tiesības, un tādējādi šī tiesību norma apstiprina Tiesas pastāvīgās judikatūras atziņu, ka Savienības tiesību sistēmā garantētās pamattiesības ir piemērojamas visās situācijās, kuras reglamentētas Savienības tiesībās, taču ne ārpus šādām situācijām (spriedums, 2019. gada 19. novembris, A. K. u.c. (Augstākās tiesas Disciplinārlietu palātas neatkarība), C‑585/18, C‑624/18 un C‑625/18, EU:C:2019:982, 78. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">35</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā lietā saistībā ar Hartas 47. pantu iesniedzējtiesa nav sniegusi nekādas norādes par to, ka pamatlietas attiektos uz tādas Savienības tiesību normas interpretāciju vai piemērošanu, kas tiktu īstenota valsts līmenī.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">36</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tātad atbilstoši Hartas 51. panta 1. punktam tās 47. pants pats par sevi šim strīdam nav piemērojams.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">37</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr, tā kā LES 19. panta 1. punkta otrajā daļā ir noteikts, ka visām dalībvalstīm ir jānodrošina tiesību aizsardzības līdzekļi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu efektīvu tiesību aizsardzību tiesā jomās, uz kurām attiecas Savienības tiesības, it īpaši Hartas 47. panta izpratnē, pēdējais minētais pants pienācīgi jāņem vērā, interpretējot LES 19. panta 1. punkta otro daļu (spriedumi, 2025. gada 3. jūlijs, Lita un Jeszek, C‑646/23 un C‑661/23, EU:C:2025:519, 54. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra, un 2025. gada 4. septembris, AW “T”, C‑225/22, EU:C:2025:649, 34. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">38</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrām kārtām, jāatgādina, ka saskaņā ar LES 19. panta 1. punkta otro daļu dalībvalstis ievieš tiesību aizsardzības līdzekļus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu efektīvu tiesisko aizsardzību tiesību subjektiem jomās, uz kurām attiecas Savienības tiesības. Tādējādi dalībvalstīm jāparedz tāda tiesību aizsardzības līdzekļu un procesuālo līdzekļu sistēma, kas šajās jomās nodrošina efektīvu tiesas kontroli (spriedums, 2020. gada 26. marts, Miasto Łowicz un Prokurator Generalny, C‑558/18 un C‑563/18, EU:C:2020:234, 32. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">39</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Attiecībā uz LES 19. panta 1. punkta otrās daļas piemērošanu ratione materiae jānorāda, ka šī norma darbojas “jomās, uz kurām attiecas Savienības tiesības”, neatkarīgi no situācijas, kādā dalībvalstis īsteno šīs tiesības (spriedums, 2024. gada 11. jūlijs, Hann‑Invest u.c., C‑554/21, C‑622/21 un C‑727/21, EU:C:2024:594, 35. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">40</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">LES 19. panta 1. punkta otrā daļa citstarp ir piemērojama visām valsts iestādēm, kuras kā tiesa var lemt par jautājumiem, kas attiecas uz Savienības tiesību interpretāciju vai piemērošanu un tādējādi ietilpst ar šīm tiesībām aptvertajās jomās (spriedums, 2020. gada 26. marts, Miasto Łowicz un Prokurator Generalny, C‑558/18 un C‑563/18, EU:C:2020:234, 34. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">41</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tā tas ir iesniedzējtiesas gadījumā, kas var tikt aicināta lemt par jautājumiem, kuri saistīti ar Savienības tiesību piemērošanu vai interpretēšanu, un kas kā “tiesa” šajās tiesībās definētajā nozīmē ietilpst Polijas tiesību aizsardzības līdzekļu sistēmā “jomās, uz kurām attiecas Savienības tiesības” LES 19. panta 1. punkta otrās daļas izpratnē, un tādēļ šai tiesai jāatbilst prasībai par efektīvu tiesību aizsardzību tiesā (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2024. gada 11. jūlijs, Hann‑Invest u.c., C‑554/21, C‑622/21 un C‑727/21, EU:C:2024:594, 37. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">42</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tātad šajās lietās Tiesas kompetencē ir interpretēt LES 19. panta 1. punkta otro daļu, lasot to Hartas 47. panta gaismā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par prejudiciālajiem jautājumiem</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par pirmā jautājuma c) daļu lietās C‑96/24 un C‑112/24</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">43</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar pirmā jautājuma c) daļu lietās C‑96/24 un C‑112/24 iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai LES 19. panta 1. punkta otrā daļa, lasot to Hartas 47. panta gaismā, jāinterpretē tādējādi, ka jau tiesneša iecelšanas amatā apstākļi paši par sevi var likt konstatēt tiesību uz neatkarīgu un objektīvu, tiesību aktos iepriekš noteiktu tiesu pārkāpumu šo tiesību normu izpratnē.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">44</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Iesākumā jāatgādina, ka atbilstoši Tiesas pastāvīgajai judikatūrai, lai gan tieslietu organizācija dalībvalstīs – tostarp valsts tiesu izveide, sastāvs, kompetence un darbība – ir šo valstu kompetencē, tomēr, īstenojot šo kompetenci, dalībvalstīm jāievēro pienākumi, kas tām izriet no Savienības tiesībām, it īpaši no LES 19. panta (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2024. gada 11. jūlijs, Hann‑Invest u.c., C‑554/21, C‑622/21 un C‑727/21, EU:C:2024:594, 44. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra, un 2026. gada 24. marts, Rzecznik Praw Obywatelskich (Vispārējās jurisdikcijas tiesas tiesneša noraidīšana), C‑521/21, EU:C:2026:242, 28. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">45</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā LES 19. panta 1. punkta otrajā daļā minētais efektīvas tiesību aizsardzības tiesā princips ir vispārējs Savienības tiesību princips, kas tostarp nostiprināts ECPAK 6. panta 1. punktā, kuram atbilst Hartas 47. panta otrā daļa. Kā atgādināts šā sprieduma 37. punktā, tādējādi pēdējā minētā tiesību norma pienācīgi jāņem vērā, interpretējot minētā 19. panta 1. punkta otro daļu (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2024. gada 11. jūlijs, Hann‑Invest u.c., C‑554/21, C‑622/21 un C‑727/21, EU:C:2024:594, 45. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra, un 2026. gada 24. marts, Rzecznik Praw Obywatelskich (Vispārējās jurisdikcijas tiesas tiesneša noraidīšana), C‑521/21, EU:C:2026:242, 42. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">46</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Garantijas attiecībā uz pieeju neatkarīgai un objektīvai, tiesību aktos iepriekš noteiktai tiesai, it īpaši tās, kas nosaka gan tās jēdzienu, gan sastāvu, ir uzskatāmas par tiesību uz taisnīgu lietas izskatīšanu stūrakmeni. Pārbaudīt, vai institūcija, ņemot vērā tās sastāvu, ir uzskatāma par šādu tiesu, ja šajā ziņā rodas nopietnas šaubas, ir nepieciešams saistībā ar tādas paļāvības radīšanu tiesību subjektiem, kāda demokrātiskā sabiedrībā ir jānodrošina tiesām (spriedums, 2026. gada 24. marts, Rzecznik Praw Obywatelskich (Vispārējās jurisdikcijas tiesas tiesneša noraidīšana), C‑521/21, EU:C:2026:242, 69. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">47</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Atbilstoši pastāvīgajai judikatūrai neatkarības un objektivitātes garantijām, kas tādējādi ir prasītas saskaņā ar Savienības tiesībām, nepieciešams, lai pastāvētu tiesību normas, it īpaši attiecībā uz attiecīgās instances sastāvu, tās locekļu iecelšanu, pilnvaru ilgumu, kā arī pašatstatīšanas, noraidīšanas un atsaukšanas iemesliem, lai kliedētu tiesību subjektos jebkādas pamatotas šaubas par minētās instances ārēju ietekmējamību un tās neitralitāti attiecībā uz izvērtējamām interesēm (spriedumi, 2021. gada 6. oktobris, W.Ż. (Augstākās tiesas Ārkārtas kontroles un publisko lietu palāta – Iecelšana), C‑487/19, EU:C:2021:798, 109. punkts, kā arī 2026. gada 24. marts, Rzecznik Praw Obywatelskich (Vispārējās jurisdikcijas tiesas tiesneša noraidīšana), C‑521/21, EU:C:2026:242, 70. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">48</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tiesa, atsaucoties uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru, ir nospriedusi – lai gan tiesības uz “tiesību aktos [iepriekš] noteiktu tiesu” ir autonomas tiesības, tomēr tām ir ļoti cieša saikne ar “neatkarības” un “objektivitātes” garantijām. It īpaši atbilstoši tiesiskas valsts darbībai raksturīgajam varas dalīšanas principam ir jānodrošina tostarp tiesu neatkarība no likumdošanas varas un izpildvaras (spriedums, 2026. gada 24. marts, Rzecznik Praw Obywatelskich (Vispārējās jurisdikcijas tiesas tiesneša noraidīšana), C‑521/21, EU:C:2026:242, 72. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">49</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā prasība attiecībā uz “tiesību aktos [iepriekš] noteiktu tiesu” Savienības tiesību izpratnē ir noteikta ar mērķi novērst, ka tiesu sistēmas organizācija tiek atstāta izpildvaras ziņā, un nodrošināt, ka šo jomu reglamentē likums, kuru ir pieņēmusi likumdevējvara atbilstoši noteikumiem, kas reglamentē tās kompetences īstenošanu. Šis formulējums tostarp atspoguļo tiesiskas valsts respektēšanas vērtību un attiecas ne tikai uz pašas tiesas pastāvēšanas juridisko pamatu, bet arī uz katras lietas iztiesāšanas sastāvu, kā arī uz jebkuru citu valsts tiesību normu, kuras neievērošana padara prettiesisku viena vai vairāku tiesnešu piedalīšanos lietas izskatīšanā, un tas it īpaši ietver noteikumus par attiecīgās tiesas locekļu neatkarību un objektivitāti (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2020. gada 26. marts, Simpson/Padome un HG/Komisija, pārskatīšana, C‑542/18 RX‑II un C‑543/18 RX‑II, EU:C:2020:232, 73. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra; 2021. gada 6. oktobris, W.Ż. (Augstākās tiesas Ārkārtas kontroles un publisko lietu palāta – Iecelšana), C‑487/19, EU:C:2021:798, 129. punkts, un 2026. gada 24. marts, Rzecznik Praw Obywatelskich (Vispārējās jurisdikcijas tiesas tiesneša noraidīšana), C‑521/21, EU:C:2026:242, 73. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">50</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tātad ir nepieciešams, lai minēto lēmumu par tiesnešu iecelšanu amatā pieņemšanas pamatā esošie materiāltiesiskie nosacījumi un procesuālā kārtība būtu tāda, kas tiesību subjektiem nevar radīt nekādas pamatotas šaubas, ka attiecīgie tiesneši pēc iecelšanas amatā ir neuzņēmīgi pret ārēju elementu iedarbību un neitrāli attiecībā uz izvērtējamām interesēm. Šim nolūkam it īpaši ir svarīgi, lai minētie nosacījumi un kārtība tiktu izstrādāti, ievērojot šā sprieduma iepriekšējā punktā atgādinātās prasības (spriedums, 2026. gada 24. marts, Rzecznik Praw Obywatelskich (Vispārējās jurisdikcijas tiesas tiesneša noraidīšana), C‑521/21, EU:C:2026:242, 74. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">51</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Runājot konkrētāk par tiesnešu iecelšanas procesu, Tiesa ir nospriedusi – ņemot vērā būtisko ietekmi, kāda šim procesam ir uz tiesu varas pareizu darbību un leģitimitāti demokrātiskā valstī, kurā valda tiesiskums, šāds process noteikti ir jēdzienam “tiesību aktos [iepriekš] noteikta tiesa” raksturīgs elements Hartas 47. panta otrās daļas izpratnē, precizējot, ka tiesas neatkarību šīs tiesību normas izpratnē nosaka tostarp pēc veida, kādā tiek iecelti tās tiesneši (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2026. gada 24. marts, Rzecznik Praw Obywatelskich (Vispārējās jurisdikcijas tiesas tiesneša noraidīšana), C‑521/21, EU:C:2026:242, 75. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">52</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr ne katra kļūda, kas var notikt tiesneša iecelšanas procedūrā, var radīt šaubas par šā tiesneša neatkarību un objektivitāti un tādējādi par to, ka iztiesāšanas sastāvs, kurā šis tiesnesis darbojas, ir “neatkarīga un objektīva, tiesību aktos [iepriekš] noteikta tiesa” Savienības tiesību izpratnē (spriedums, 2026. gada 24. marts, Rzecznik Praw Obywatelskich (Vispārējās jurisdikcijas tiesas tiesneša noraidīšana), C‑521/21, EU:C:2026:242, 76. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">53</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Atbilstoši pastāvīgajai judikatūrai neatbilstība, kas pieļauta, ieceļot tiesnešus attiecīgajā tiesu sistēmā, ir uzskatāma par prasības, saskaņā ar kuru tiesai jābūt noteiktai tiesību aktos, pārkāpumu tostarp tad, ja šīs neatbilstības rakstura un smaguma dēļ rodas reāls risks, ka citi varas atzari, it īpaši izpildvara, var īstenot nepamatotu rīcības brīvību, apdraudot iecelšanas procesā panāktā rezultāta integritāti un tādējādi tiesību subjektiem radot pamatotas šaubas par attiecīgo tiesnešu neatkarību un objektivitāti, kā tas ir gadījumā, kad tiek skarti tiesu sistēmas izveides un funkcionēšanas pamatā esošie pamatnoteikumi (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2020. gada 26. marts, Simpson/Padome un HG/Komisija, pārskatīšana, C‑542/18 RX‑II un C‑543/18 RX‑II, EU:C:2020:232, 75. punkts, kā arī 2026. gada 24. marts, Rzecznik Praw Obywatelskich (Vispārējās jurisdikcijas tiesas tiesneša noraidīšana), C‑521/21, EU:C:2026:242, 77. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">54</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lai konstatētu prasības par “tiesību aktos [iepriekš] noteiktu tiesu” pārkāpuma esību un šāda pārkāpuma sekas, visaptveroši jāizvērtē vairāki tādi apstākļi, kuri, skatīti kopā, tiesību subjektu apziņā rada pamatotas šaubas par tiesnešu neatkarību un objektivitāti (spriedums, 2026. gada 24. marts, Rzecznik Praw Obywatelskich (Vispārējās jurisdikcijas tiesas tiesneša noraidīšana), C‑521/21, EU:C:2026:242, 78. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">55</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Piemērojot šā sprieduma 46.–48. punktā atgādināto judikatūru, Tiesa 2023. gada 21. decembra sprieduma Krajowa Rada Sądownictwa (Tiesneša atstāšana amatā) (C‑718/21, EU:C:2023:1015) 77. punktā, runājot par Sąd Najwyższy (Augstākā tiesa) Izba Kontroli Nadzwyczajnej i Spraw Publicznych (Ārkārtas kontroles un publisko lietu palāta, Polija) “tiesas” statusa izvērtēšanu LESD 267. panta izpratnē, secināja – gan sistēmiskie, gan faktiskie elementi, kas raksturo vairāku tiesnešu iecelšanu šajā institūcijā, minētos elementus aplūkojot kopā, rada tādas sekas, ka šai palātai nav “neatkarīgas un objektīvas, tiesību aktos [iepriekš] noteiktas tiesas” statusa LES 19. panta 1. punkta otrās daļas – lasot to Hartas 47. panta otrās daļas gaismā – izpratnē (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2025. gada 4. septembris, AW “T”, C‑225/22, EU:C:2025:649, 49. un 50. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">56</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tāpat 2024. gada 7. novembra sprieduma Prezes Urzędu Ochrony Konkurencji i Konsumentów (C‑326/23, EU:C:2024:940) 35. un 37. punktā Tiesa konstatēja, ka trūkumi, kas ietekmēja tā tiesneša iecelšanas procesu, kurš ir vienīgais iesniedzējtiesu veidojošais tiesnesis un kurš tika iecelts Sąd Najwyższy (Augstākā tiesa) Civillietu palātā, ir identiski tiem, kas ietekmējuši Ārkārtas kontroles un publisko lietu palātas tiesnešu iecelšanas procesu, un paši par sevi ir pietiekami, lai tiesību subjektiem radītu pamatotas un nopietnas šaubas par šā tiesneša neatkarību un objektivitāti, tāpēc šis tiesnesis nav uzskatāms par “tiesu” LESD 267. panta izpratnē.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">57</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi noteikti trūkumi tiesnešu iecelšanas procedūrā paši par sevi var liecināt par to, ka attiecīgie tiesneši neatbilst neatkarības un objektivitātes prasībām. Šādos gadījumos no lietas dalībnieka, kurš izvirza jautājumu par šo prasību ievērošanu, nevar prasīt, lai tas iesniegtu papildu pierādījumus, lai pamatotu apgalvojumu par šo prasību neievērošanu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">58</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Attiecībā uz pieteikuma par tiesneša, kurš ietilpst iztiesāšanas sastāvā, neatkarības un objektivitātes testa veikšanu, lai noskaidrotu, vai šis sastāvs atbilst neatkarīgas un objektīvas, tiesību aktos iepriekš noteiktas tiesas prasībām LES 19. panta 1. punkta otrās daļas – lasot to Hartas 47. panta gaismā – izpratnē, lietas dalībniekam, kurš iesniedz šādu pieteikumu, tātad jābūt iespējai aprobežoties ar argumentiem, kas balstīti tikai uz apstākļiem, kuri saistīti ar šā tiesneša iecelšanu amatā un kuri pierāda, ka saistībā ar šo iecelšanu ir pieļauta tāda rakstura un smaguma neatbilstība, kas tiesību subjektiem rada šaubas par tiesneša neatkarību un objektivitāti attiecībā pret izpildvaru vai likumdošanas varu, bez nepieciešamības atsaukties uz citiem apstākļiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">59</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi Sąd Najwyższy (Augstākā tiesa) iztiesāšanas sastāvam, kuram atbilstoši Likuma par Augstāko tiesu 29. pantam ir jāizskata jautājums par šīs tiesas tiesneša neatkarību un objektivitāti, pašam jāatbilst prasībām par neatkarīgu un objektīvu, tiesību aktos iepriekš noteiktu tiesu LES 19. panta 1. punkta otrās daļas – lasot to kopsakarā ar Hartas 47. pantu – izpratnē.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">60</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā visus iepriekš izklāstītos apsvērumus, uz pirmā jautājuma c) daļu lietās C‑96/24 un C‑112/24 jāatbild, ka LES 19. panta 1. punkta otrā daļa, lasot to Hartas 47. panta gaismā, jāinterpretē tādējādi, ka tiesneša iecelšanas amatā apstākļi jau paši ar sevi var likt konstatēt tiesību uz neatkarīgu un objektīvu, tiesību aktos iepriekš noteiktu tiesu pārkāpumu šo tiesību normu izpratnē, ja šie apstākļi norāda uz tāda rakstura un smaguma neatbilstību, kas tiesību subjektiem rada pamatotas šaubas par šā tiesneša neatkarību un objektivitāti.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par pirmā jautājuma b) daļu lietās C‑96/24, C‑103/24 un C‑112/24</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">61</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar pirmā jautājuma b) daļu šajās trijās lietās iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai LES 19. panta 1. punkta otrā daļa, lasot to Hartas 47. panta gaismā, jāinterpretē tādējādi, ka tā nepieļauj, ka pārbaude, vai ir ievērotas neatkarības un objektivitātes prasības attiecībā uz tiesnesi, kurš ieņem amatu tiesā, un līdz ar to ir ievērotas tiesības uz tiesību aktos iepriekš noteiktu tiesu šo tiesību normu izpratnē, tiek uzticēta šīs tiesas iztiesāšanas sastāvam, kurā ir viens vai vairāki tiesneši, kuri, ņemot vērā viņu iecelšanas amatā apstākļus, ir tādā pašā situācijā kā tiesnesis, uz kuru attiecas šī pārbaude.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">62</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā, kā atgādināts šā sprieduma 45. punktā, efektīvas tiesību aizsardzības tiesā princips, uz kuru ir atsauce LES 19. panta 1. punkta otrajā daļā, ir vispārējs Savienības tiesību princips, kas izriet no dalībvalstīm kopīgajām konstitucionālajām tradīcijām un kas nostiprināts tostarp ECPAK 6. panta 1. punktā, kuram atbilst Hartas 47. panta otrā daļa.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">63</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt, tā kā Hartā ietvertas tiesības, kuras atbilst ECPAK garantētajām tiesībām, Hartas 52. panta 3. punkta mērķis ir nodrošināt nepieciešamo saskaņotību starp tajā ietvertajām tiesībām un atbilstošajām ECPAK garantētajām tiesībām, tomēr negatīvi neietekmējot Savienības tiesību autonomiju. Saskaņā ar Paskaidrojumiem attiecībā uz Pamattiesību hartu (OV 2007, C 303, 17. lpp.) Hartas 47. panta otrā daļa atbilst ECPAK 6. panta 1. punktam. Tādējādi Tiesai ir jāgādā, lai tās šajā lietā veiktā interpretācija nodrošinātu aizsardzības līmeni, kas atbilst ECPAK 6. panta 1. punktā garantētajam, kā to ir interpretējusi Eiropas Cilvēktiesību tiesa (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2024. gada 11. jūlijs, Hann‑Invest u.c., C‑554/21, C‑622/21 un C‑727/21, EU:C:2024:594, 46. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">64</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pēc šā precizējuma jāatgādina, ka ikvienai dalībvalstij saskaņā ar LES 19. panta 1. punkta otro daļu jānodrošina, ka instances – kurām kā “tiesai” Savienības tiesību izpratnē jālemj par jautājumiem, kas saistīti ar šo tiesību piemērošanu vai interpretāciju, un kuras tādējādi ietilpst šīs valsts tiesību aizsardzības līdzekļu sistēmā jomās, uz kurām attiecas Savienības tiesības, – atbilst efektīvas tiesību aizsardzības tiesā prasībām, tostarp neatkarības prasībai (spriedums, 2024. gada 11. jūlijs, Hann‑Invest u.c., C‑554/21, C‑622/21 un C‑727/21, EU:C:2024:594, 47. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">65</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā jāatgādina, ka prasība par tiesu neatkarību, kas nesaraujami saistīta ar tiesas spriešanu, ietilpst tiesību uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā un pamattiesību uz lietas taisnīgu izskatīšanu būtiskajā saturā – tām ir kardināla nozīme kā garantijai visu to tiesību aizsardzībai, kuras attiecīgajiem subjektiem izriet no Savienības tiesībām, un LES 2. pantā izklāstīto dalībvalstu kopīgo vērtību, tostarp tiesiskuma vērtības, saglabāšanai (spriedums, 2024. gada 11. jūlijs, Hann‑Invest u.c., C‑554/21, C‑622/21 un C‑727/21, EU:C:2024:594, 49. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">66</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru šai neatkarības prasībai ir divi aspekti. Pirmais – ārējais – aspekts ietver prasību, lai attiecīgā instance pildītu savas funkcijas pilnīgi autonomi, nebūdama pakļauta nekādai hierarhiskai saiknei vai subordinācijai attiecībā pret kādu citu subjektu un nesaņemot jebkādas izcelsmes rīkojumus vai instrukcijas, tādējādi būdama aizsargāta pret ārēju iejaukšanos vai spiedienu, kas var nelabvēlīgi ietekmēt tās locekļu spriešanas neatkarību un ietekmēt viņu lēmumus (spriedumi, 2019. gada 19. novembris, A. K. u.c. (Augstākās tiesas Disciplinārlietu palātas neatkarība), C‑585/18, C‑624/18 un C‑625/18, EU:C:2019:982, 121. punkts, kā arī 2024. gada 11. jūlijs, Hann‑Invest u.c., C‑554/21, C‑622/21 un C‑727/21, EU:C:2024:594, 50. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">67</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrais – iekšējais – aspekts ir saistīts ar “objektivitātes” jēdzienu un attiecas uz to, ka tiek saglabāta vienāda distance attiecībā pret lietas dalībniekiem un to attiecīgajām interesēm saistībā ar strīda priekšmetu. Šā aspekta ietvaros jāievēro objektivitāte un, izņemot stingru tiesību normu piemērošanu, jābūt absolūtai neieinteresētībai strīda atrisinājumā (spriedumi, 2019. gada 19. novembris, A. K. u.c. (Augstākās tiesas Disciplinārlietu palātas neatkarība), C‑585/18, C‑624/18 un C‑625/18, EU:C:2019:982, 122. punkts, kā arī 2024. gada 11. jūlijs, Hann‑Invest u.c., C‑554/21, C‑622/21 un C‑727/21, EU:C:2024:594, 51. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">68</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šādām neatkarības un objektivitātes garantijām nepieciešams, lai pastāvētu tiesību normas – it īpaši par attiecīgās instances sastāvu –, kuras ļautu kliedēt jebkādas tiesību subjektu pamatotas šaubas par minētās instances ārēju neietekmējamību un tās neitralitāti attiecībā pret tajā izvērtējamajām interesēm (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2019. gada 19. novembris, A. K. u.c. (Augstākās tiesas Disciplinārlietu palātas neatkarība), C‑585/18, C‑624/18 un C‑625/18, EU:C:2019:982, 123. punkts, kā arī 2024. gada 11. jūlijs, Hann‑Invest u.c., C‑554/21, C‑622/21 un C‑727/21, EU:C:2024:594, 52. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">69</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Konkrētāk, runājot par objektivitātes principu, tas prasa, lai tiesnešiem nebūtu personiskas ieinteresētības, iepriekšējas nostājas vai aizspriedumu strīdos, ko viņi izskata, un ka viņiem pret visām pusēm jāizturas vienlīdzīgi un taisnīgi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">70</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir nospriedusi, ka objektivitāte parasti nozīmē aizspriedumu vai iepriekšējas nostājas neesību, un to var pārbaudīt dažādos veidos. Minētā tiesa uzskata, ka objektivitāte jāvērtē, pamatojoties uz subjektīvu pieeju, saskaņā ar kuru tiek ņemta vērā konkrēta tiesneša personiskā pārliecība un rīcība, lai pārbaudītu, vai viņš ir izrādījis jebkādu aizspriedumu vai iepriekšēju nostāju izskatāmajā lietā, kā arī pamatojoties uz objektīvu pieeju, saskaņā ar kuru tiek izvērtēts, vai pati tiesa un – citu aspektu starpā – tās sastāvs sniedz pietiekamas garantijas, lai izslēgtu jebkādas leģitīmas šaubas par tās objektivitāti (šajā nozīmē skat. ECT spriedumu, 2009. gada 15. oktobris, Micallef pret Maltu, CE:ECHR:2009:1015JUD001705606, 93. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">71</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Veicot objektivitātes vērtējumu atbilstoši objektīvajai pieejai, jānosaka, vai neatkarīgi no tiesnešu personīgās rīcības pastāv konkrēti pārbaudāmi fakti, kuri ļauj šaubīties par viņu objektivitāti. Šajā ziņā pat uztverei var būt nozīme. Saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru, lai spriestu par tādu iemeslu esību, kas liktu šaubīties, vai šīs neatkarības un objektivitātes prasības ir izpildītas konkrētajā lietā, lietas pušu viedokļi tiek ņemti vērā, tomēr tiem nav izšķirošas lomas. Izšķirošais faktors ir tas, vai attiecīgos viedokļus var uzskatīt par objektīvi pamatotiem (šajā nozīmē skat. ECT spriedumu, 2009. gada 15. oktobris, Micallef pret Maltu, CE:ECHR:2009:1015JUD001705606, 96. un 98. punkts, kā arī spriedumu, 2024. gada 19. decembris, Vivacom Bulgaria, C‑369/23, EU:C:2024:1043, 33. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">72</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā Eiropas Cilvēktiesību tiesa būtībā ir arī nospriedusi, ka tiesnešu dalība lēmumā par kāda viņu kolēģa – tā paša iztiesāšanas sastāva locekļa – noraidīšanu var būt pamats iebildumam par ECPAK 6. panta 1. punkta pārkāpumu, ja uz viņiem pašiem attiecas šāda veida pieteikums par noraidīšanu (šajā nozīmē skat. ECT spriedumu, 1994. gada 22. septembris, Debled pret Beļģiju, CE:ECHR:1994:0922JUD002681891, 37. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">73</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi tāda iztiesāšanas sastāva locekļi, kuram jālemj par to, vai tiesneša dalība konkrētā instancē var pārkāpt prasību par tiesību aktos iepriekš noteiktu tiesu, paši nedrīkst būt tādā pašā situācijā kā šis tiesnesis. Proti, tas, ka apstākļi, kas saistīti ar viņu iecelšanu tiesneša amatā, ir identiski apstākļiem, kādos iecelts amatā minētais tiesnesis, tiesību subjektiem var radīt pamatotas šaubas par šā iztiesāšanas sastāva neitralitāti attiecībā uz izvērtējamajām interesēm. No tā izriet, ka minētā iztiesāšanas sastāva locekļi nedrīkst izskatīt jautājumu par minētā tiesneša neatkarību un objektivitāti, ja viņi ir identiskā situācijā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">74</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Konkrētajā gadījumā no Tiesas rīcībā esošajiem lietas materiāliem izriet, ka tiesību normas par Sąd Najwyższy (Augstākā tiesa) tiesneša neatkarības un objektivitātes prasību ievērošanas kontroles procedūru stājās spēkā pēc Likuma par Augstāko tiesu grozīšanas 2022. gadā, lai garantētu tiesību subjektu tiesības uz neatkarīgu un objektīvu, tiesību aktos iepriekš noteiktu tiesu LES 19. panta 1. punkta otrās daļas – lasot to Hartas 47. panta gaismā – izpratnē. Šī procedūra ļauj Sąd Najwyższy (Augstākā tiesa) izskatāmās lietas dalībniekiem iesniegt pieteikumu veikt šīs tiesas tiesneša, kam jālemj lietā attiecībā uz tiem, neatkarības un objektivitātes testu, lai noskaidrotu, vai tiesnesis, kas norīkots, lai lemtu lietā attiecībā uz tiem, atbilst neatkarības un objektivitātes prasībām, un šā pieteikuma izvērtēšana tiek uzticēta specifiskam iztiesāšanas sastāvam, kurā ir pieci tiesneši, kas izlozēti no Sąd Najwyższy (Augstākā tiesa) tiesnešiem, izslēdzot tiesnesi, uz kuru attiecas minētais pieteikums.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">75</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Kā jau norādīts šā sprieduma 59. punktā, Sąd Najwyższy (Augstākā tiesa) iztiesāšanas sastāvam, kuram atbilstoši Likuma par Augstāko tiesu 29. pantam ir jāizskata jautājums par šīs tiesas tiesneša neatkarību un objektivitāti, pašam jāatbilst prasībām par neatkarīgu un objektīvu, tiesību aktos iepriekš noteiktu tiesu LES 19. panta 1. punkta otrās daļas – lasot to Hartas 47. panta gaismā – izpratnē.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">76</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Iesniedzējtiesa it īpaši vēlas noskaidrot, vai tiesnesis, kas Sąd Najwyższy (Augstākā tiesa) iecelts pēc KRS jaunā sastāva priekšlikuma, var piedalīties piecu tiesnešu iztiesāšanas sastāvā, kura uzdevums ir izskatīt saskaņā ar Likuma par Augstāko tiesu 29. pantu iesniegto pieteikumu par tiesneša neatkarības un objektivitātes testu, ja viņa iecelšanas amatā apstākļi ir tādi paši kā tiesnesim, uz kuru attiecas šis pieteikums.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">77</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā no lūgumiem sniegt prejudiciālu nolēmumu izriet, ka Sąd Najwyższy (Augstākā tiesa) iztiesāšanas sastāvos, kuriem jāizskata pieteikumi par neatkarības un objektivitātes testu trijās pamatlietās, vismaz viens tiesnesis tika iecelts tostarp pēc KRS jaunā sastāva priekšlikuma.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">78</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi, kā norādīts šā sprieduma 73. punktā, ja Sąd Najwyższy (Augstākā tiesa) tiesnesis ir iecelts amatā apstākļos, kas ir identiski tiesneša, attiecībā uz kuru iesniegts pieteikums par neatkarības un objektivitātes testu, iecelšanas amatā apstākļiem, kuri ir bijuši pamats veikt šo testu, nevar pieļaut, ka pirmais minētais tiesnesis varētu piedalīties šīs tiesas sastāvā, kuram jālemj par šo pieteikumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">79</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā visus iepriekš izklāstītos apsvērumus, uz pirmā jautājuma b) daļu lietās C‑96/24, C‑103/24 un C‑112/24 jāatbild, ka LES 19. panta 1. punkta otrā daļa, lasot to Hartas 47. panta gaismā, jāinterpretē tādējādi, ka tā nepieļauj, ka pārbaude, vai ir ievērotas neatkarības un objektivitātes prasības attiecībā uz tiesnesi, kurš ieņem amatu tiesā, un līdz ar to ir ievērotas tiesības uz tiesību aktos iepriekš noteiktu tiesu šo tiesību normu izpratnē, tiek uzticēta šīs tiesas iztiesāšanas sastāvam, kurā ir viens vai vairāki tiesneši, kas, ņemot vērā viņu iecelšanas amatā apstākļus, ir tādā pašā situācijā kā tiesnesis, uz kuru attiecas šī pārbaude.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par pirmā jautājuma a) daļu un otro jautājumu lietās C‑96/24, C‑103/24 un C‑112/24, trešo jautājumu lietā C‑103/24, kā arī ceturto jautājumu lietās C‑96/24 un C‑112/24</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">80</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar šiem jautājumiem iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai LES 19. panta 1. punkta otrā daļa, lasot to Hartas 47. panta gaismā, liek Sąd Najwyższy (Augstākā tiesa) pēc savas ierosmes pārbaudīt, vai iztiesāšanas sastāvs, kuram jālemj par pieteikumu veikt tiesas tiesneša neatkarības un objektivitātes testu, atbilst prasībai par neatkarīgu un objektīvu, tiesību aktos iepriekš noteiktu tiesu. Tā arī vēlas noskaidrot, pirmkārt, vai šā sastāva loceklim, kuram ir šaubas, vai kāds cits tā loceklis atbilst šīm neatkarības un objektivitātes prasībām, jāiesniedz pieteikums par pēdējā minētā locekļa noraidīšanu un, otrkārt, vai šo pieteikumu var izskatīt iztiesāšanas sastāvs, kur tikai locekļu mazākums ir iecelts procedūrā, kurā pieļauti pārkāpumi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">81</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Jānorāda, ka ar minētajiem jautājumiem iesniedzējtiesa būtībā vēlas noteikt, ar kādiem pasākumiem var nodrošināt, ka pieteikumus par Sąd Najwyższy (Augstākā tiesa) tiesneša neatkarības un objektivitātes testu izskata šīs tiesas sastāvs, kas atbilst neatkarīgas un objektīvas, tiesību aktos iepriekš noteiktas tiesas prasībām LES 19. panta 1. punkta otrās daļas un Hartas 47. panta izpratnē.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">82</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajos apstākļos pirmā jautājuma a) daļa un otrais jautājums lietās C‑96/24, C‑103/24 un C‑112/24, trešais jautājums lietā C‑103/24, kā arī ceturtais jautājums lietās C‑96/24 un C‑112/24 jāpārformulē tādējādi, ka ar tiem iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai LES 19. panta 1. punkta otrā daļa, lasot to Hartas 47. panta gaismā, jāinterpretē tādējādi, ka gadījumā, ja tiesas iztiesāšanas sastāvs, kuram jāizskata pieteikums, lai pārbaudītu šīs tiesas locekļa neatkarības un objektivitātes prasību ievērošanu, pats izraisa tiesību uz tiesību aktos iepriekš noteiktu tiesu aizskārumu tādēļ, ka šajā sastāvā ir tiesnesis, kas neatbilst šīm prasībām, attiecīgajai tiesai ir jānodrošina, ka šāds tiesnesis nepiedalās minētā pieteikuma izskatīšanā, un attiecīgā gadījumā tai jāatturas piemērot valsts tiesību normas par šā iztiesāšanas sastāva izveidi, lai minēto pieteikumu varētu izskatīt šīm Savienības tiesību normām atbilstošā instance.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">83</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Iesākumā jāatgādina, ka atbilstoši pastāvīgajai judikatūrai pamattiesības uz neatkarīgu un objektīvu, tiesību aktos iepriekš noteiktu tiesu nozīmē, ka ikvienai valsts tiesai, kurai jāpiemēro Savienības tiesības, ir pienākums pārbaudīt, vai, ņemot vērā tās sastāvu, tā ir uzskatāma par šādu tiesu, ja par to rodas nopietnas šaubas, jo šāda pārbaude ir nepieciešama, lai nodrošinātu paļāvību, kas demokrātiskā sabiedrībā tiesām ir jārada tiesību subjektiem, un arī ka šādai valsts tiesai noteiktos apstākļos ir jāspēj pārbaudīt, vai tiesneša iecelšanas procedūras pārkāpums nav varējis izraisīt šo pamattiesību pārkāpumu (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2020. gada 26. marts, Simpson/Padome un HG/Komisija, pārskatīšana, C‑542/18 RX‑II un C‑543/18 RX‑II, EU:C:2020:232, 57. punkts, kā arī 2023. gada 5. jūnijs, Komisija/Polija (Tiesnešu neatkarība un privātā dzīve), C‑204/21, EU:C:2023:442, 276. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">84</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Jāatgādina arī, ka Tiesa jau ir nospriedusi – ar to, ka iztiesāšanas sastāvā ir viens tiesnesis, kas nav neatkarīgs, objektīvs vai iepriekš tiesību aktos noteikts, pietiek, lai šim iztiesāšanas sastāvam nebūtu neatkarīgas un objektīvas, tiesību aktos iepriekš noteiktas tiesas statusa LES 19. panta 1. punkta otrās daļas – lasot to Hartas 47. panta otrās daļas gaismā – izpratnē (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2020. gada 26. marts, Simpson/Padome un HG/Komisija, pārskatīšana, C‑542/18 RX‑II un C‑543/18 RX‑II, EU:C:2020:232, 69.–75. punkts, kā arī 2025. gada 4. septembris, AW “T”, C‑225/22, EU:C:2025:649, 57. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">85</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pēc šā precizējuma jāuzsver, ka atbilstoši pastāvīgajai judikatūrai ar Savienības tiesību pārākuma principu tiek nostiprināta Savienības tiesību prioritāte pār dalībvalstu tiesībām. Tādējādi šis princips nosaka pienākumu visām dalībvalstu instancēm nodrošināt dažādo Savienības normu pilnīgu iedarbību, un dalībvalstu tiesības nevar ietekmēt iedarbību, kura šīm normām ir atzīta minēto valstu teritorijā (spriedums, 2023. gada 13. jūlijs, YP u.c. (Tiesneša imunitātes atcelšana un viņa atstādināšana no amata), C‑615/20 un C‑671/20, EU:C:2023:562, 61. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">86</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi minētais princips ikvienai valsts tiesai, kurai atbilstoši savai kompetencei jāpiemēro Savienības tiesību normas, tostarp nosaka pienākumu nodrošināt Savienības tiesību prasību pilnīgu iedarbību tajā izskatāmajā lietā, vajadzības gadījumā pēc savas ierosmes nepiemērojot nekādu valsts tiesisko regulējumu vai praksi, kas ir pretrunā Savienības tiesību normai ar tiešu iedarbību, neprasot un negaidot, kad šis valsts tiesiskais regulējums vai prakse tiks atcelta likumdošanas ceļā vai izmantojot kādu citu konstitūcijā paredzētu metodi. Šā pienākuma ievērošana it īpaši ir nepieciešama, lai nodrošinātu dalībvalstu vienlīdzību saistībā ar Līgumiem, un tā ir LES 4. panta 3. punktā noteiktā lojālas sadarbības principa izpausme (spriedums, 2023. gada 13. jūlijs, YP u.c. (Tiesneša imunitātes atcelšana un viņa atstādināšana no amata), C‑615/20 un C‑671/20, EU:C:2023:562, 62. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">87</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tiesa jau ir nospriedusi, ka LES 19. panta 1. punkta otrajai daļai, to interpretējot atbilstoši Hartas 47. pantam, kas dalībvalstīm noteic skaidru un precīzu pienākumu sasniegt noteiktu rezultātu, neparedzot tam nosacījumus – tostarp attiecībā uz to tiesu neatkarību un objektivitāti, kurām ir jāinterpretē un jāpiemēro Savienības tiesības, un prasību, ka tām iepriekš ir jābūt noteiktām tiesību aktos –, ir šāda tieša iedarbība, un tas nozīmē, ka netiek piemērotas tādas valsts tiesību normas, judikatūra vai prakse, kas ir pretrunā šīm Savienības tiesību normām, kā tās ir interpretējusi Tiesa (spriedums, 2023. gada 13. jūlijs, YP u.c. (Tiesneša imunitātes atcelšana un viņa atstādināšana no amata), C‑615/20 un C‑671/20, EU:C:2023:562, 63. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">88</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No pastāvīgās judikatūras arī izriet, ka pat tad, ja nav valsts likumdošanas pasākumu, ar kuriem tiktu izbeigta Tiesas konstatētā pienākumu neizpilde, valsts tiesām ir jāveic visi pasākumi, lai sekmētu Savienības tiesību pilnīgu iedarbību atbilstoši spriedumā, ar kuru konstatēta pienākumu neizpilde, ietvertajām atziņām. Turklāt minētajām tiesām saskaņā ar LES 4. panta 3. punktā paredzēto lojālas sadarbības principu ir jānovērš Savienības tiesību pārkāpuma radītās prettiesiskās sekas (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2022. gada 10. marts, Grossmania, C‑177/20, EU:C:2022:175, 38. un 63. punkts, kā arī tajos minētā judikatūra, un 2023. gada 13. jūlijs, YP u.c. (Tiesneša imunitātes atcelšana un viņa atstādināšana no amata), C‑615/20 un C‑671/20, EU:C:2023:562, 64. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">89</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lai izpildītu šā sprieduma 85.–88. punktā atgādinātos pienākumus, valsts tiesai attiecīgie valsts tiesību akti ir jāinterpretē cik vien iespējams atbilstīgi no Savienības tiesībām izrietošajām prasībām. Tomēr, ja šāda interpretācija neļauj izvairīties no tiesību subjektu tiesību uz neatkarīgu un objektīvu, tiesību aktos iepriekš noteiktu tiesu pārkāpuma, šai tiesai, lai nodrošinātu Savienības tiesību pārākumu, ir pienākums nepiemērot attiecīgās valsts tiesību normas, it īpaši, ja to piemērošanas dēļ lietu izskatītu tiesneši, kuriem varētu nebūt vai šķietami nebūt nepieciešamas objektivitātes (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2021. gada 6. oktobris, W.Ż. (Augstākās tiesas Ārkārtas kontroles un publisko lietu palāta – Iecelšana), C‑487/19, EU:C:2021:798, 159. un 161. punkts, kā arī 2023. gada 13. jūlijs, YP u.c. (Tiesneša imunitātes atcelšana un viņa atstādināšana no amata), C‑615/20 un C‑671/20, EU:C:2023:562, 65. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">90</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr LES 19. panta 1. punkta otrajā daļā dalībvalstīm nav noteikts vienots modelis, lai nodrošinātu efektīvu tiesību aizsardzību tiesā vai atjaunotu uzticēšanos tiesu sistēmai, ko sabiedrība ir zaudējusi tāpēc, ka, ieceļot amatā tiesnešus, ir pieļauti sistēmiski pārkāpumi (spriedums, 2026. gada 24. marts, Rzecznik Praw Obywatelskich (Vispārējās jurisdikcijas tiesas tiesneša noraidīšana), C‑521/21, EU:C:2026:242, 64. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">91</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tātad attiecīgās dalībvalsts tiesību sistēmā ir jānosaka procesuālā kārtība, kas ļauj nodrošināt, ka pieteikumu, ar kuru tiek lūgts pārbaudīt, vai ir ievērotas prasības par tiesas locekļa neatkarību un objektivitāti, izskata iztiesāšanas sastāvs, kas atbilst prasībām, kuras izriet no pamattiesībām uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">92</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā visus iepriekš izklāstītos apsvērumus, uz pirmā jautājuma a) daļu un otro jautājumu šajās trijās lietās, trešo jautājumu lietā C‑103/24, kā arī ceturto jautājumu lietās C‑96/24 un C‑112/24 jāatbild, ka LES 19. panta 1. punkta otrā daļa, lasot to Hartas 47. panta gaismā, jāinterpretē tādējādi, ka gadījumā, ja tiesas iztiesāšanas sastāvs, kuram jāizskata pieteikums, lai pārbaudītu šīs tiesas locekļa neatkarības un objektivitātes prasību ievērošanu, pats izraisa tiesību uz tiesību aktos iepriekš noteiktu tiesu aizskārumu tādēļ, ka šajā sastāvā ir tiesnesis, kas neatbilst šīm prasībām, attiecīgajai tiesai ir jānodrošina, ka šāds tiesnesis nepiedalās minētā pieteikuma izskatīšanā, un attiecīgā gadījumā tai jāatturas piemērot valsts tiesību normas par šā iztiesāšanas sastāva izveidi, lai minēto pieteikumu varētu izskatīt šīm Savienības tiesību normām atbilstošā instance. It īpaši no iztiesāšanas sastāva, kam jāveic šī pārbaude, ir izslēdzami tiesneši, kuri neatbilst nepieciešamās objektivitātes prasībām. Attiecīgās dalībvalsts tiesību sistēmā ir jāparedz procesuālā kārtība, kura ļauj nodrošināt, ka šādu pieteikumu izskata iztiesāšanas sastāvs, kas atbilst prasībām, kuras izriet no pamattiesībām uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par trešo jautājumu lietās C‑96/24 un C‑112/24</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">93</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā uz pirmā jautājuma a) daļu un otro jautājumu lietās C‑96/24, C‑103/24 un C‑112/24, trešo jautājumu lietā C‑103/24 un ceturto jautājumu lietās C‑96/24 un C‑112/24 sniegto atbildi, uz trešo jautājumu lietās C‑96/24 un C‑112/24 nav jāatbild.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par tiesāšanās izdevumiem</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">94</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība izriet no tiesvedības, kas notiek iesniedzējtiesā, tāpēc tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C41DispositifIntroduction" id="para-183" title="page-2">
      Ar šādu pamatojumu Tiesa (ceturtā palāta) nospriež:
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">1)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">LES 19. panta 1. punkta otrā daļa, lasot to Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. panta gaismā,</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C32Dispositifmarge1" id="para-185" title="page-2">
      jāinterpretē tādējādi, ka
    </p>
    <p class="C32Dispositifmarge1" id="para-186" title="page-2">
      tiesneša iecelšanas amatā apstākļi jau paši ar sevi var likt konstatēt tiesību uz neatkarīgu un objektīvu, tiesību aktos iepriekš noteiktu tiesu pārkāpumu šo tiesību normu izpratnē, ja šie apstākļi norāda uz tāda rakstura un smaguma neatbilstību, kas tiesību subjektiem rada pamatotas šaubas par šā tiesneša neatkarību un objektivitāti.
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">2)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">LES 19. panta 1. punkta otrā daļa, lasot to Pamattiesību hartas 47. panta gaismā,</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C32Dispositifmarge1" id="para-188" title="page-2">
      jāinterpretē tādējādi, ka
    </p>
    <p class="C32Dispositifmarge1" id="para-189" title="page-2">
      tā nepieļauj, ka pārbaude, vai ir ievērotas neatkarības un objektivitātes prasības attiecībā uz tiesnesi, kurš ieņem amatu tiesā, un līdz ar to ir ievērotas tiesības uz tiesību aktos iepriekš noteiktu tiesu šo tiesību normu izpratnē, tiek uzticēta šīs tiesas iztiesāšanas sastāvam, kurā ir viens vai vairāki tiesneši, kas, ņemot vērā viņu iecelšanas amatā apstākļus, ir tādā pašā situācijā kā tiesnesis, uz kuru attiecas šī pārbaude.
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">3)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">LES 19. panta 1. punkta otrā daļa, lasot to Pamattiesību hartas 47. panta gaismā,</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C32Dispositifmarge1" id="para-191" title="page-2">
      jāinterpretē tādējādi, ka
    </p>
    <p class="C32Dispositifmarge1" id="para-192" title="page-2">
      gadījumā, ja tiesas iztiesāšanas sastāvs, kuram jāizskata pieteikums, lai pārbaudītu šīs tiesas locekļa neatkarības un objektivitātes prasību ievērošanu, pats izraisa tiesību uz tiesību aktos iepriekš noteiktu tiesu aizskārumu tādēļ, ka šajā sastāvā ir tiesnesis, kas neatbilst šīm prasībām, attiecīgajai tiesai ir jānodrošina, ka šāds tiesnesis nepiedalās minētā pieteikuma izskatīšanā, un attiecīgā gadījumā tai jāatturas piemērot valsts tiesību normas par šā iztiesāšanas sastāva izveidi, lai minēto pieteikumu varētu izskatīt šīm Savienības tiesību normām atbilstošā instance. It īpaši no iztiesāšanas sastāva, kam jāveic šī pārbaude, ir izslēdzami tiesneši, kuri neatbilst nepieciešamās objektivitātes prasībām. Attiecīgās dalībvalsts tiesību sistēmā ir jāparedz procesuālā kārtība, kura ļauj nodrošināt, ka šādu pieteikumu izskata iztiesāšanas sastāvs, kas atbilst prasībām, kuras izriet no pamattiesībām uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu.
    </p>
    <div class="signatures">
<p class="C77Signatures" id="para-193" title="page-2">
<span class="signatory">[Paraksti]</span>
</p>
</div>
    <div/>
  <hr class="note"/>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-1" href="#c-1">*</a>
</span>) Tiesvedības valoda – poļu.</p>
</body>
</html>
