<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><JUDGMENT xmlns:fmx="http://opoce" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.58-20161101.xd"><BIB.JUDGMENT><REF.CASE FILE="n.a."><NO.CASE>C-18/19</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62019CJ0018</NO.CELEX><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2020:511">EU:C:2020:511</NO.ECLI><NO.SEQ>0001</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>1</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>9</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>9</PAGE.TOTAL><AUTHOR>CJ</AUTHOR></BIB.JUDGMENT><CURR.TITLE><PAGE.HEADER><P><HT TYPE="SC">Spriedums, <DATE ISO="20200702">2.7.2020</DATE>. – Lieta C‑18/19</HT></P><P><HT TYPE="ITALIC"><HT TYPE="SC">Stadt Frankfurt am Main</HT></HT></P></PAGE.HEADER></CURR.TITLE><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">Tiesas spriedums</HT> (pirmā palāta)</P><P><DATE ISO="20200702">2020. gada 2. jūlijā</DATE><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="STAR" NOTE.ID="E0001"><P>Tiesvedības valoda – vācu.</P></NOTE></P></TI></TITLE><INTERMEDIATE><INDEX IDX.CLOSE="" SEPARATOR=" – " IDX.OPEN=""><KEYWORD>Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu</KEYWORD><KEYWORD>Brīvības, drošības un tiesiskuma telpa</KEYWORD><KEYWORD>Direktīva 2008/115/EK</KEYWORD><KEYWORD>Dalībvalstīs piemērojami kopīgi standarti un procedūras attiecībā uz to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu, kuri dalībvalstī uzturas nelikumīgi</KEYWORD><KEYWORD>Aizturēšanas apstākļi</KEYWORD><KEYWORD>16. panta 1. punkts</KEYWORD><KEYWORD>Turēšana apsardzībā cietumā piespiedu izraidīšanas nolūkā</KEYWORD><KEYWORD>Trešās valsts valstspiederīgais, kas rada nopietnus draudus sabiedriskajai kārtībai un valsts drošībai</KEYWORD></INDEX></INTERMEDIATE><JUDGMENT.INIT><P>Lietā C‑18/19</P><P>par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko <HT TYPE="ITALIC">Bundesgerichtshof</HT> (Federālā augstākā tiesa, Vācija) iesniedza ar lēmumu, kurš pieņemts <DATE ISO="20181122">2018. gada 22. novembrī</DATE> un kurš Tiesā reģistrēts <DATE ISO="20190111">2019. gada 11. janvārī</DATE>, tiesvedībā</P></JUDGMENT.INIT><PARTIES><PLAINTIFS><P><HT TYPE="BOLD">WM</HT></P></PLAINTIFS><AGAINST>pret</AGAINST><DEFENDANTS><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Stadt Frankfurt am Main,</HT></HT></P></DEFENDANTS></PARTIES><PREAMBLE><PREAMBLE.INIT><P>TIESA (pirmā palāta)</P><P>šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs Ž. K. Bonišo [<HT TYPE="ITALIC">J.‑C. Bonichot</HT>], Tiesas priekšsēdētāja vietniece R. Silva de Lapuerta [<HT TYPE="ITALIC">R. Silva de Lapuerta</HT>] (referente), tiesneši M. Safjans [<HT TYPE="ITALIC">M</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Safjan</HT>], L. Bejs Larsens [<HT TYPE="ITALIC">L</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Bay Larsen</HT>] un K. Toadere [<HT TYPE="ITALIC">C</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Toader</HT>],</P><P>ģenerāladvokāts: P. Pikamēe [<HT TYPE="ITALIC">P. Pikamäe</HT>],</P><P>sekretārs: A. Kalots Eskobars [<HT TYPE="ITALIC">A. Calot Escobar</HT>],</P></PREAMBLE.INIT><GR.VISA><VISA>ņemot vērā rakstveida procesu,</VISA></GR.VISA><GR.CONSID><CONSID><P>ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:</P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>WM vārdā – <HT TYPE="ITALIC">S</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Basay‑Yildiz</HT>, <HT TYPE="ITALIC">Rechtsanwältin</HT>,</P></ITEM><ITEM><P>Vācijas valdības vārdā – <HT TYPE="ITALIC">J</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Möller</HT> un <HT TYPE="ITALIC">R</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Kanitz</HT>, pārstāvji,</P></ITEM><ITEM><P>Zviedrijas valdības vārdā – sākotnēji <HT TYPE="ITALIC">A</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Falk</HT>, <HT TYPE="ITALIC">C</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Meyer‑Seitz</HT>, <HT TYPE="ITALIC">H</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Shev</HT>, <HT TYPE="ITALIC">J</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Lundberg</HT> un <HT TYPE="ITALIC">H</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Eklinder</HT>, vēlāk <HT TYPE="ITALIC">Olof Simonsson</HT>, kā arī <HT TYPE="ITALIC">C</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Meyer‑Seitz</HT>, <HT TYPE="ITALIC">H</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Shev</HT> un <HT TYPE="ITALIC">H</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Eklinder</HT>, pārstāvji,</P></ITEM><ITEM><P>Eiropas Komisijas vārdā – <HT TYPE="ITALIC">C</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Cattabriga</HT> un <HT TYPE="ITALIC">M</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Wasmeier</HT>, pārstāvji,</P></ITEM></LIST></CONSID></GR.CONSID><?PAGE NO="2"?><GR.VISA><VISA>noklausījusies ģenerāladvokāta secinājumus <DATE ISO="20200227">2020. gada 27. februāra</DATE> tiesas sēdē,</VISA></GR.VISA><PREAMBLE.FINAL>pasludina šo spriedumu.</PREAMBLE.FINAL></PREAMBLE><CONTENTS.JUDGMENT><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Spriedums</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0001"><NO.P>1</NO.P><TXT>Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/115/EK (<DATE ISO="20081216">2008. gada 16. decembris</DATE>) par kopīgiem standartiem un procedūrām dalībvalstīs attiecībā uz to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="348" PAGE.FIRST="98" DATE.PUB="2008">OV 2008, L 348, 98. lpp.</REF.DOC.OJ>), 16. panta 1. punktu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0002"><NO.P>2</NO.P><TXT>Šis lūgums tika iesniegts strīdā starp WM, Tunisijas valstspiederīgo, un <HT TYPE="ITALIC">Stadt Frankfurt am Main</HT> (Frankfurtes pie Mainas pilsēta, Vācija) par to, vai attiecībā uz viņu pieņemtais lēmums turēt apsardzībā cietumā piespiedu izraidīšanas nolūkā ir tiesisks.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Atbilstošās tiesību normas</HT></P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Savienības tiesības</HT></HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0003"><NO.P>3</NO.P><TXT>Direktīvas 2008/115 2. un 4. apsvērums ir formulēti šādi:</TXT><QUOT.S LEVEL="1"><CONSID><NP><NO.P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0001" REF.END="QE0001"/>(2)</NO.P><TXT>Briseles Eiropadome 2004. gada 4. un 5. novembrī aicināja izstrādāt ar kopīgiem standartiem pamatotu efektīvu izraidīšanas un atgriešanas politiku, lai personas atgriešana notiktu humānā veidā un pilnībā ievērojot viņu cilvēktiesības un cieņas neaizskaramību.</TXT></NP></CONSID><P>[..]</P><CONSID><NP><NO.P>(4)</NO.P><TXT>Ir jānosaka skaidri, pārskatāmi un taisnīgi noteikumi, kas paredzēti efektīvai atgriešanas politikai kā labi pārvaldītas migrācijas politikas būtiskam elementam.<QUOT.END REF.START="QS0001" CODE="201D" ID="QE0001"/></TXT></NP></CONSID></QUOT.S></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0004"><NO.P>4</NO.P><TXT>Saskaņā ar šīs direktīvas 1. pantu:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0002" REF.END="QE0002"/>Šajā direktīvā ir noteikti kopēji standarti un procedūras, kas dalībvalstīs ir jāpiemēro attiecībā uz nelikumīgi uzturošos trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu, ievērojot pamattiesības kā galvenos Kopienas tiesību, kā arī starptautisko tiesību principus, tostarp pienākumu nodrošināt bēgļu aizsardzību un cilvēktiesības.<QUOT.END REF.START="QS0002" CODE="201D" ID="QE0002"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0005"><NO.P>5</NO.P><TXT>Minētās direktīvas 2. pantā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="002.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0003" REF.END="QE0003"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Šī direktīva attiecas uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri nelikumīgi uzturas dalībvalsts teritorijā.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="002.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA><P>Dalībvalstis var pieņemt lēmumu nepiemērot šo direktīvu attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgajiem:</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>uz kuriem attiecas ieceļošanas atteikums saskaņā ar [Regulas (EK) Nr. 562/2006 (<DATE ISO="20060315">2006. gada 15. marts</DATE>), ar kuru ievieš Kopienas Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss) (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="105" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2006">OV 2006, L 105, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>)] 13. pantu vai kurus kompetentās iestādes ir aizturējušas vai notvērušas saistībā ar nelikumīgu dalībvalsts ārējās (zemes, jūras vai gaisa) robežas šķērsošanu un kuri vēlāk nav ieguvuši atļauju vai tiesības palikt attiecīgajā dalībvalstī;</TXT></NP></ITEM><?PAGE NO="3"?><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>kuri saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir pakļauti atpakaļnosūtīšanas procedūrai krimināltiesisku sankciju dēļ vai to rezultātā, vai kuriem piemēro izdošanas procedūras.</TXT></NP></ITEM></LIST><P>[..]<QUOT.END REF.START="QS0003" CODE="201D" ID="QE0003"/></P></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0006"><NO.P>6</NO.P><TXT>Tās pašas direktīvas 7. panta 4. punkts ir formulēts šādi:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0004" REF.END="QE0004"/>Ja pastāv bēgšanas iespējamība vai ja likumīgas uzturēšanās pieteikums ir atzīts par nepārprotami nepamatotu vai tā pamatā ir krāpšana, vai arī, ja attiecīgā persona apdraud sabiedrības kārtību, drošību vai valsts drošību, dalībvalstis var nenoteikt laika posmu brīvprātīgai izceļošanai vai var noteikt laika posmu, kas ir īsāks par septiņām dienām.<QUOT.END REF.START="QS0004" CODE="201D" ID="QE0004"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0007"><NO.P>7</NO.P><TXT>Direktīvas 2008/115 8. pantā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="008.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0005" REF.END="QE0005"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai izpildītu atgriešanas lēmumu, ja saskaņā ar 7. panta 4. punktu nav noteikts laika posms brīvprātīgai izceļošanai vai ja atgriešanās pienākums nav izpildīts laika posmā, kas saskaņā ar 7. pantu noteikts brīvprātīgai izceļošanai.</ALINEA><ALINEA>[..]</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="008.004"><NO.PARAG>4.</NO.PARAG><ALINEA>Ja dalībvalstis kā pēdējo iespēju izmanto piespiedu līdzekļus, lai veiktu tāda trešās valsts valstspiederīgā izraidīšanu, kas pretojas izraidīšanai, minētie līdzekļi ir samērīgi un nepārsniedz saprātīgi vajadzīgu spēku. Tos piemēro, kā tas noteikts valsts tiesību aktos saskaņā ar pamattiesībām un pienācīgi ievērojot attiecīgā trešās valsts valstspiederīgā cieņas neaizskaramību un veselības stāvokli.</ALINEA><ALINEA>[..]<QUOT.END REF.START="QS0005" CODE="201D" ID="QE0005"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0008"><NO.P>8</NO.P><TXT>Direktīvas 2008/115 15. panta <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0006" REF.END="QE0006"/>Turēšana apsardzībā<QUOT.END REF.START="QS0006" CODE="201D" ID="QE0006"/> 1. punktā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0007" REF.END="QE0007"/>Ja vien konkrētajā gadījumā nav iespējams efektīvi piemērot citus pietiekamus, bet vājākus piespiedu līdzekļus, dalībvalstis var aizturēt un turēt apsardzībā tikai to trešās valsts valstspiederīgo, kam paredzēts piemērot atgriešanas procedūras, lai sagatavotos atgriešanai un/vai veiktu izraidīšanas procesu, jo īpaši tad, ja</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>pastāv bēgšanas iespējamība; vai</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>attiecīgais trešās valsts valstspiederīgais izvairās no atgriešanas vai izraidīšanas procesa vai traucē tā sagatavošanu.</TXT></NP></ITEM></LIST><P>Ikviena turēšana apsardzībā ir iespējami īsa un tā turpinās tikai tik ilgi, kamēr veic izraidīšanas pasākumus, un to izpilda ar pienācīgu rūpību.<QUOT.END REF.START="QS0007" CODE="201D" ID="QE0007"/></P></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0009"><NO.P>9</NO.P><TXT>Šīs direktīvas 16. pantā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0008" REF.END="QE0008"/>Turēšanas apsardzībā apstākļi<QUOT.END REF.START="QS0008" CODE="201D" ID="QE0008"/> ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="016.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0009" REF.END="QE0009"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Turēšanu apsardzībā parasti īsteno īpašās aizturēšanas telpās. Ja dalībvalsts nespēj nodrošināt uzturēšanos īpašās aizturēšanas telpās un ir spiesta izmantot cietuma telpas, aizturētos trešo valstu valstspiederīgos nošķir no parastiem ieslodzītajiem.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="016.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA>Aizturētajiem trešo valstu valstspiederīgajiem pēc viņu lūguma ļauj laicīgi sazināties ar juridiskajiem pārstāvjiem, ģimenes locekļiem un kompetentajām konsulārām iestādēm.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="016.003"><NO.PARAG>3.</NO.PARAG><ALINEA>Īpašu uzmanību pievērš mazāk aizsargātu personu stāvoklim. Tām nodrošina neatliekamo veselības aprūpi un pirmās nepieciešamības ārstēšanu.</ALINEA></PARAG><?PAGE NO="4"?><PARAG IDENTIFIER="016.004"><NO.PARAG>4.</NO.PARAG><ALINEA>Attiecīgajām un kompetentajām valstu, starptautiskām un nevalstiskām organizācijām un struktūrām jābūt iespējai apmeklēt 1. punktā minētās aizturēšanas telpas, ciktāl tās saskaņā ar šo nodaļu tiek izmantotas trešo valstu valstspiederīgo aizturēšanas nodrošināšanai. Var noteikt, ka šādiem apmeklējumiem nepieciešama atļauja.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="016.005"><NO.PARAG>5.</NO.PARAG><ALINEA>Aizturētajiem trešo valstu valstspiederīgajiem sistemātiski nodrošina informāciju, kas skaidro aizturēšanas telpu noteikumus un izklāsta viņu tiesības un pienākumus. Tajā ir ietverta arī informācija par to tiesībām saskaņā ar valsts tiesību aktiem sazināties ar 4. punktā minētajām organizācijām un struktūrām.<QUOT.END REF.START="QS0009" CODE="201D" ID="QE0009"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0010"><NO.P>10</NO.P><TXT>Minētās direktīvas 17. panta 2. punkts ir formulēts šādi:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0010" REF.END="QE0010"/>Ģimenēm, kas ir aizturētas, gaidot izraidīšanu, nodrošina uzturēšanos atsevišķās telpās, kas garantē pietiekamu privātās dzīves aizsardzību.<QUOT.END REF.START="QS0010" CODE="201D" ID="QE0010"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0011"><NO.P>11</NO.P><TXT>Tās pašas direktīvas 18. panta 1. punktā ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0011" REF.END="QE0011"/>Gadījumos, ja ārkārtīgi liels skaits trešo valstu valstspiederīgo, kuri ir atgriežami, izraisa neparedzēti lielu turēšanai apsardzībā paredzēto telpu izmantojuma slodzi dalībvalstī vai izraisa administratīvā vai tiesas iestāžu personāla slodzi, šāda dalībvalsts, ņemot vērā to, cik ilgi šāda ārkārtas situācija turpinās, var nolemt noteikt ilgākus laika posmus juridiskai pārskatīšanai, nekā tie, kas noteikti saskaņā ar 15. panta 2. punkta trešo daļu, un veikt steidzamus pasākumus attiecībā uz turēšanas apsardzībā apstākļiem, atkāpjoties no tiem, kas paredzēti 16. panta 1. punktā un 17. panta 2. punktā.<QUOT.END REF.START="QS0011" CODE="201D" ID="QE0011"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Vācijas tiesības</HT></HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0012"><NO.P>12</NO.P><TXT><DATE ISO="20040730">2004. gada 30. jūlija</DATE> <HT TYPE="ITALIC">Gesetz über den Aufenthalt, die Erwerbstätigkeit und die Integration von Ausländern im Bundesgebiet</HT> (Likums par ārvalstnieku uzturēšanos, nodarbinātību un integrāciju Vācijas Federatīvajā Republikā; <HT TYPE="ITALIC">BGBl</HT>. 2004 I, 1950. lpp.), redakcijā, kas piemērojama pamatlietā (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0012" REF.END="QE0012"/><HT TYPE="ITALIC">AufenthG</HT><QUOT.END REF.START="QS0012" CODE="201D" ID="QE0012"/>), 58.a panta 1. punktā ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0013" REF.END="QE0013"/>Augstākā federālās zemes iestāde, pamatojoties uz faktos balstītu prognozi, lai novērstu īpašu Vācijas Federatīvās Republikas drošības apdraudējumu vai terorisma draudus, attiecībā uz ārzemnieku var izdot piespiedu izraidīšanas rīkojumu, bez iepriekšēja izbraukšanas rīkojuma. Piespiedu izraidīšanas rīkojums ir izpildāms nekavējoties; nav jāizsniedz brīdinājums par paredzēto piespiedu izraidīšanu.<QUOT.END REF.START="QS0013" CODE="201D" ID="QE0013"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0013"><NO.P>13</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">AufenthG</HT> 62.a panta 1. punktā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0014" REF.END="QE0014"/>Turēšanu apsardzībā izraidīšanas nolūkā principā īsteno īpašās aizturēšanas iestādēs. Ja Vācijas Federatīvā Republika nespēj nodrošināt uzturēšanos īpašās aizturēšanas iestādēs vai ārvalstnieks rada nopietnu apdraudējumu trešo personu veselībai un dzīvībai vai būtiskām iekšējās drošības interesēm, turēšanu apsardzībā var īstenot citās ieslodzījuma vietās; šādā gadījumā piespiedu kārtā izraidāmās personas nošķir no parastiem ieslodzītajiem. [..]<QUOT.END REF.START="QS0014" CODE="201D" ID="QE0014"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Pamatlieta un prejudiciālais jautājums</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0014"><NO.P>14</NO.P><TXT>WM ir Tunisijas valstspiederīgais, kurš uzturējās Vācijā. Ar <DATE ISO="20170801">2017. gada 1. augusta</DATE> rīkojumu Hesenes federālās zemes (Vācija) atbildīgā ministrija noteica viņa piespiedu izraidīšanu uz Tunisiju, pamatojoties uz <HT TYPE="ITALIC">AufenthG</HT> 58.a panta 1. punktu, jo viņš radot īpašu apdraudējumu valsts drošībai, it īpaši, ņemot vērā viņa personību, uzvedību, radikāli islāmisko pārliecību, to, ka izlūkdienesti viņu kvalificē kā teroristu organizācijas <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0015" REF.END="QE0015"/><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0016" REF.END="QE0016"/>Islāma valsts<QUOT.END REF.START="QS0016" CODE="201D" ID="QE0016"/> cilvēku nelegālu pārvedēju pār robežu un vervētāju<QUOT.END REF.START="QS0015" CODE="201D" ID="QE0015"/>, kā arī viņa darbību šīs pašas grupas labā Sīrijā.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="5"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0015"><NO.P>15</NO.P><TXT>WM, pirmkārt, <HT TYPE="ITALIC">Bundesverwaltungsgericht</HT> (Federālā administratīvā tiesa, Vācija) pārsūdzēja <DATE ISO="20170801">2017. gada 1. augusta</DATE> rīkojumu un, otrkārt, iesniedza pieteikumu par pagaidu noregulējuma noteikšanu, prasot apturēt šī lēmuma izpildi. Ar <DATE ISO="20170919">2017. gada 19. septembra</DATE> nolēmumu minētā tiesa pieteikumu par pagaidu noregulējumu noraidīja, pamatojot, ka ar pietiekamu varbūtību esot iespējams, ka WM Vācijā veiks teroristisku uzbrukumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0016"><NO.P>16</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20170818">2017. gada 18. augusta</DATE> nolēmumu <HT TYPE="ITALIC">Amtsgericht Frankfurt am Main</HT> (Frankfurtes pie Mainas pirmās instances tiesa, Vācija) pēc kompetentā ārvalstnieku dienesta lūguma izdeva rīkojumu par WM turēšanu apsardzībā cietumā izraidīšanas nolūkā līdz <DATE ISO="20171023">2017. gada 23. oktobrim</DATE> saskaņā ar <HT TYPE="ITALIC">AufenthG</HT> 62.a panta 1. punktu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0017"><NO.P>17</NO.P><TXT>WM par šo lēmumu cēla prasību <HT TYPE="ITALIC">Landgericht</HT> <HT TYPE="ITALIC">Frankfurt am Main</HT> (Frankfurtes pie Mainas apgabaltiesa, Vācija), kura to noraidīja ar <DATE ISO="20170824">2017. gada 24. augusta</DATE> nolēmumu. WM par šo pēdējo minēto lēmumu iesniedza kasācijas sūdzību <HT TYPE="ITALIC">Bundesgerichtshof</HT> (Federālā augstākā tiesa, Vācija), lai panāktu, ka tiek konstatēts viņa aizturēšanas prettiesiskums par laiku no <DATE ISO="20170818">2017. gada 18. augusta</DATE> līdz <DATE ISO="20171023">2017. gada 23. oktobrim</DATE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0018"><NO.P>18</NO.P><TXT><DATE ISO="20180509">2018. gada 9. maijā</DATE> WM tika izraidīts uz Tunisiju.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0019"><NO.P>19</NO.P><TXT>Šajā kontekstā iesniedzējtiesa vēlas noskaidrot, vai Direktīvas 2008/115 16. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to dalībvalstij tiek ļauts trešās valsts valstspiederīgo, kurš nelikumīgi uzturas tās teritorijā, turēt apsardzībā cietumā piespiedu izraidīšanas nolūkā, to nošķirot no parastiem ieslodzītajiem, nevis tādēļ, ka šajā dalībvalstī nav īpašu aizturēšanas telpu, bet gan tādēļ, ka šis valstspiederīgais rada nopietnu apdraudējumu trešo personu veselībai un dzīvībai vai valsts drošībai.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0020"><NO.P>20</NO.P><TXT>Iesniedzējtiesa uzskata, ka tās izskatāmās lietas risinājums ir atkarīgs no Direktīvas 2008/115 16. panta 1. punkta interpretācijas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0021"><NO.P>21</NO.P><TXT>Šādos apstākļos <HT TYPE="ITALIC">Bundesgerichtshof</HT> (Federālā augstākā tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:</TXT><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0017" REF.END="QE0017"/>Vai [Direktīvas 2008/115] 16. panta 1. punkts nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, atbilstoši kuram turēšana apsardzībā piespiedu izraidīšanas nolūkā var tikt īstenota parastā cietumā, ja ārzemnieks nopietni apdraud trešo personu veselību un dzīvību vai būtiskas iekšējās drošības intereses, turklāt persona, kam piemērojama piespiedu izraidīšana, arī šajā gadījumā ir jānošķir no parastiem ieslodzītajiem?<QUOT.END REF.START="QS0017" CODE="201D" ID="QE0017"/></P></QUOT.S></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Par prejudiciālo jautājumu</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0022"><NO.P>22</NO.P><TXT>Ar prejudiciālo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai Direktīvas 2008/115 16. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to netiek pieļauts tāds valsts tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru trešās valsts valstspiederīgo, kurš nelikumīgi uzturas tās teritorijā, var turēt apsardzībā cietumā piespiedu izraidīšanas nolūkā, to nošķirot no parastiem ieslodzītajiem, jo viņš rada nopietnu apdraudējumu trešo personu veselībai un dzīvībai vai valsts drošībai.</TXT></NP.ECR><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Par Direktīvas 2008/115 piemērojamību ratione temporis</HT></HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0023"><NO.P>23</NO.P><TXT>Zviedrijas valdība apšauba Direktīvas 2008/115 16. panta piemērojamību pamatlietā. Tā uzsver, ka atbilstoši LESD 72. pantam, saskaņā ar kuru Eiropas Savienības kopējā imigrācijas politika, uz ko attiecas Direktīva 2008/115, neietekmē to dalībvalstu pienākumu izpildi, kas attiecas uz sabiedriskās kārtības uzturēšanu un iekšējās drošības nodrošināšanu, un minēto valstu kompetencē ir veikt efektīvus apdraudējuma novēršanas pasākumus saistībā ar trešās valsts valstspiederīgā, kurš dalībvalstī<?PAGE NO="6"?> uzturas nelikumīgi, aizturēšanu izraidīšanas nolūkā. Minētās valdības skatījumā, <HT TYPE="ITALIC">AufenthG</HT> 62.a panta 1. punkts ir vajadzīgs līdzeklis sabiedriskās kārtības uzturēšanai un Vācijas iekšējai drošības saglabāšanai.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0024"><NO.P>24</NO.P><TXT>Šajā sakarā ir jāatgādina – kā to secinājumu 29. punktā ir norādījis ģenerāladvokāts –, ka tas, cik plaša ir Direktīvas 2008/115 piemērošanas joma, ir jānovērtē, ņemot vērā tās vispārējo sistēmu: direktīva tika pieņemta, it īpaši pamatojoties uz EKL 63. panta pirmās daļas 3. punkta b) apakšpunktu, kas ir pārņemts LESD 79. panta 2. punkta c) apakšpunktā, kurš ir savukārt ir ietverts LESD trešās daļas V sadaļā par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0018" REF.END="QE0018"/>brīvības, drošības un tiesiskuma telpu<QUOT.END REF.START="QS0018" CODE="201D" ID="QE0018"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0025"><NO.P>25</NO.P><TXT>Saskaņā ar Direktīvas 2008/115 2. panta 1. punktu tā ir piemērojama trešo valstu valstspiederīgajiem, kas dalībvalsts teritorijā uzturas nelikumīgi. Šī panta 2. punktā ir uzskaitīti gadījumi, kuros dalībvalstīm ir iespēja šo direktīvu nepiemērot. Taču neviens no Tiesai iesniegtajiem lietas materiāliem neliecina par to, ka prasītāja pamatlietā situācija atbilstu vienai vai otrai no minētās direktīvas 2. panta 2. punktā ietvertajām atkāpēm.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0026"><NO.P>26</NO.P><TXT>Šķiet, ka prasītāja pamatlietā situācija – par viņu tika pieņemts lēmums par turēšanu apsardzībā cietumā, pamatojoties uz <HT TYPE="ITALIC">AufenthG</HT> 62.a panta 1. punktu, kura mērķis ir Vācijas tiesību sistēmā transponēt Direktīvas 2008/115 16. panta 1. punktu, – noteikti ietilpst šīs direktīvas un it īpaši tās 16. panta 1. punkta piemērošanas jomā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0027"><NO.P>27</NO.P><TXT>Šajā gadījumā ar vienkāršu atsaukšanos uz LESD 72. pantu vien nepietiks, lai nepiemērotu Direktīvu 2008/115, pat ja pamatlietā aplūkotajā valsts tiesiskajā regulējumā ir atsauce uz nopietnu apdraudējumu trešo personu veselībai un dzīvībai vai būtiskām iekšējās drošības interesēm, lai turēšanu apsardzībā varētu īstenot cietumā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0028"><NO.P>28</NO.P><TXT>Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru – kaut gan dalībvalstu kompetencē ir noteikt pienācīgus pasākumus sabiedriskās kārtības uzturēšanai to teritorijā, kā arī lai nodrošinātu to iekšējo un ārējo drošību, no tā tomēr neizriet, ka šādi pasākumi tiek pilnībā izslēgti no Savienības tiesību piemērošanas jomas (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20200402">2020. gada 2. aprīlis</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/Polija u.c. (Starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju pagaidu pārcelšanas mehānisms)</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑715/17, C‑718/17 un C‑719/17</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2020:257">EU:C:2020:257</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0143">143.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0029"><NO.P>29</NO.P><TXT>LESD 72. pantu, kurā ir paredzēts, ka V sadaļa neiespaido to dalībvalstu pienākumu izpildi, kas attiecas uz likumības un kārtības uzturēšanu un iekšējās drošības nodrošināšanu, nevar interpretēt tādējādi, ka ar to dalībvalstīm tiek piešķirts pilnvaras nepiemērot Savienības tiesību normas – šajā gadījumā Direktīvas 2008/115 16. pantu –, tikai atsaucoties uz saviem pienākumiem (šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20200402">2020. gada 2. aprīlis</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/Polija u.c. (Starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju pagaidu pārcelšanas mehānisms)</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑715/17, C‑718/17 un C‑719/17</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2020:257">EU:C:2020:257</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0145">145.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0152">152.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0030"><NO.P>30</NO.P><TXT>Šajos apstākļos ir jākonstatē, ka pamatlieta ietilpst Direktīvas 2008/115 piemērošanas jomā un uz uzdoto prejudiciālo jautājumu ir jāatbild.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Par lietas būtību</HT></HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0031"><NO.P>31</NO.P><TXT>Tiesa jau ir nospriedusi, ka Direktīvas 2008/115 16.panta 1. punkta pirmajā teikumā ir paredzēts princips, saskaņā ar kuru trešo valstu pilsoņu, kas uzturas [valstī] nelikumīgi, paturēšana apsardzībā izraidīšanas nolūkos tiek īstenota šīs dalībvalsts īpašās aizturēšanas telpās. Šīs tiesību normas otrajā teikumā ir paredzēta atkāpe no šī principa, kas kā tāda ir jāinterpretē šauri (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20140717">2014. gada 17. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Bero</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Bouzalmate</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑473/13 un C‑514/13</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:2095">EU:C:2014:2095</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0025">25.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="7"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0032"><NO.P>32</NO.P><TXT>Tiesa arī ir konstatējusi, ka Direktīvas 2008/115 16. panta 1. punkta otrais teikums nav formulēts identiski visās valodu versijās. Proti, šajā tiesību normā tās vācu valodas versijā ir minēts – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0019" REF.END="QE0019"/>ja dalībvalstij nav īpašu aizturēšanas telpu un ja persona jāievieto ieslodzījuma vietā, aizturētos trešo valstu valstspiederīgos nošķir no parastiem ieslodzītajiem<QUOT.END REF.START="QS0019" CODE="201D" ID="QE0019"/>. Citu valodu versijās šajā tiesību normā ir norāde nevis uz īpašu aizturēšanas telpu neesamību, bet uz to, ka dalībvalsts <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0020" REF.END="QE0020"/>nevar<QUOT.END REF.START="QS0020" CODE="201D" ID="QE0020"/> izvietot šādus valstspiederīgos šādās telpās (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20140717">2014. gada 17. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Bero</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Bouzalmate</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑473/13 un C‑514/13</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:2095">EU:C:2014:2095</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0026">26.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0033"><NO.P>33</NO.P><TXT>Saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru gadījumā, ja Savienības tiesību akta teksts dažādu valodu versijās atšķiras, attiecīgā tiesību norma ir jāinterpretē atkarībā no tā tiesiskā regulējuma vispārējās sistēmas un mērķa, kurā šī tiesību norma ietilpst (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20190514">2019. gada 14. maijs</DATE>, <NAME.CASE>M u.c. (Bēgļa statusa atcelšana)</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑391/16, C‑77/17 un C‑78/17</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:403">EU:C:2019:403</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0088">88.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0034"><NO.P>34</NO.P><TXT>Pirmkārt, runājot par Direktīvas 2008/115 vispārējo sistēmu – šīs direktīvas 16. panta 1. punkta pirmajā teikumā tiek prasīts, lai attiecīgie trešo valstu valstspiederīgie <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0021" REF.END="QE0021"/>parasti<QUOT.END REF.START="QS0021" CODE="201D" ID="QE0021"/> tiktu izvietoti īpašās aizturēšanas telpās. Šī vārda lietojums liecina par to, ka Direktīvā 2008/115 ir pieļaujami izņēmumi no šī vispārējā noteikuma.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0035"><NO.P>35</NO.P><TXT>Direktīvas 2008/115 18. panta <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0022" REF.END="QE0022"/>Ārkārtas situācijas<QUOT.END REF.START="QS0022" CODE="201D" ID="QE0022"/> 1. punktā ir paredzēts – gadījumos, ja ārkārtīgi liels skaits trešo valstu valstspiederīgo, kuri ir atgriežami, izraisa neparedzēti lielu turēšanai apsardzībā paredzēto telpu izmantojuma slodzi dalībvalstī vai izraisa administratīvā vai tiesas iestāžu personāla slodzi, šāda dalībvalsts, ņemot vērā to, cik ilgi šāda ārkārtas situācija turpinās, var nolemt veikt steidzamus pasākumus attiecībā uz turēšanas apsardzībā apstākļiem, atkāpjoties no tiem, kas paredzēti Direktīvas 2008/115 16. panta 1. punktā un 17. panta 2. punktā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0036"><NO.P>36</NO.P><TXT>Lai gan šos steidzamības pasākumus piemēro tikai šīs direktīvas 18. panta 1. punktā minētajās izņēmuma situācijās, ir jāsecina – kā secinājumu 64. un 69. punktā ir norādījis ģenerāladvokāts –, ka ne no šīs direktīvas formulējuma, nedz no tās vispārējas sistēmas neizriet, ka šīs situācijas ir vienīgie iemesli, uz ko dalībvalstis var atsaukties, lai atkāptos no principa par trešo valstu valstspiederīgo ievietošanu īpašās aizturēšanas telpās piespiedu izraidīšanas nolūkā, kā minēts Direktīvas 2008/115 16. panta 1. punkta pirmajā teikumā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0037"><NO.P>37</NO.P><TXT>Otrkārt, attiecībā uz Direktīvas 2008/115 mērķi, kā izriet no tās 2. un 4. apsvēruma, tas ir – ieviest efektīvu izraidīšanas un atgriešanas politiku, pilnībā ievērojot attiecīgo personu pamattiesības un cieņas neaizskaramību (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20180619">2018. gada 19. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Gnandi</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑181/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:465">EU:C:2018:465</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0048">48.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0038"><NO.P>38</NO.P><TXT>Jānorāda arī, ka visa veida aizturēšanu, kam ir piemērojama Direktīva 2008/115, stingri ierobežo minētās direktīvas IV nodaļas noteikumi, lai nodrošinātu, pirmkārt, samērīguma principa ievērošanu, ciktāl tas attiecas uz izmantotajiem pamatiem un vēlamajiem mērķiem, un, otrkārt, attiecīgo trešo valstu valstspiederīgo pamattiesību ievērošanu (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20140605">2014. gada 5. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Mahdi</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑146/14 PPU</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:1320">EU:C:2014:1320</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0055">55.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>). Saskaņā ar Direktīvas 2008/115 6. apsvērumu lēmumi saskaņā ar šo direktīvu būtu jāpieņem, izvērtējot katru gadījumu un ņemot vērā objektīvus kritērijus (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20140605">2014. gada 5. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Mahdi</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑146/14 PPU</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:1320">EU:C:2014:1320</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0070">70.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0039"><NO.P>39</NO.P><TXT>No visa iepriekš izklāstītā izriet, ka ar minētās direktīvas 16. panta 1. punkta otro teikumu dalībvalstīm – izņēmuma kārtā un neietverot Direktīvas 2008/115 18. panta 1. punktā īpaši minētās situācijas – ir ļauts trešo valstu valstspiederīgos, kuri nelikumīgi uzturas to teritorijā, turēt apsardzībā cietumā piespiedu izraidīšanas nolūkā, ja īpašu konkrētā gadījuma apstākļu dēļ tās nevar ņemt mērķus, kam direktīva kalpo, proti, nodrošināt to turēšanu apsardzībā īpašās aizturēšanas telpās.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="8"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0040"><NO.P>40</NO.P><TXT>Šajā gadījumā <HT TYPE="ITALIC">AufenthG</HT> 62.a panta 1. punktā ir paredzēts, ka turēšanu apsardzībā izraidīšanas nolūkā principā īsteno īpašās aizturēšanas iestādēs un izņēmuma kārtā – cietumā, ja ārvalstnieks rada nopietnu apdraudējumu trešo personu veselībai un dzīvībai vai būtiskām iekšējās drošības interesēm. Šajā gadījumā ārvalstnieki, kuri tiek turēti apsardzībā piespiedu izraidīšanas nolūkā, ir nošķirti no parastiem ieslodzītajiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0041"><NO.P>41</NO.P><TXT>Šajā tiesiskajā regulējumā iekļautie elementi, lai pamatotu turēšanu apsardzībā cietumā piespiedu izraidīšanas nolūkā, tādējādi ietilpst sabiedriskās kārtības un valsts drošības jomā. Šāds apdraudējums izņēmuma kārtā pamato trešās valsts valstspiederīgā turēšanu apsardzībā cietumā piespiedu izraidīšanas nolūkā, to nošķirot no parastiem ieslodzītajiem saskaņā ar Direktīvas 2008/115 16. panta 1. punkta otro teikumu, lai nodrošinātu pienācīgu piespiedu izraidīšanas procesa norisi atbilstoši mērķiem, kam direktīva kalpo.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0042"><NO.P>42</NO.P><TXT>Šajā kontekstā jāatgādina – lai arī dalībvalstīm saskaņā ar to vajadzībām, kuras katrā dalībvalstī un laika periodā var atšķirties, principā ir tiesības noteikt sabiedriskās kārtības un valsts drošības prasības, tomēr Savienības kontekstā un it īpaši kā pamatojums atkāpei no pienākuma, kas noteikts, lai nodrošinātu trešo valstu valstspiederīgo tiesību ievērošanu, tās izraidot no Savienības, šīs prasības ir jāinterpretē šauri un tādējādi to saturu nevar noteikt katra dalībvalsts vienpusēji bez Savienības iestāžu kontroles (šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20150611">2015. gada 11. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE>Zh. un O</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑554/13</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2015:377">EU:C:2015:377</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0048">48.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0043"><NO.P>43</NO.P><TXT>Attiecībā uz Direktīvas 2008/115 7. panta 4. punktā minēto jēdzienu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0023" REF.END="QE0023"/>apdraud sabiedrisko kārtību<QUOT.END REF.START="QS0023" CODE="201D" ID="QE0023"/> Tiesa ir nospriedusi, ka tas katrā ziņā paredz, ka papildus sociālas kārtības traucējumiem, ko rada jebkurš likumpārkāpums, ir jābūt faktiskam, pastāvošam un pietiekami nopietnam apdraudējumam, kas skar kādu no sabiedrības pamatinteresēm (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20150611">2015. gada 11. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE>Zh. un O</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑554/13</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2015:377">EU:C:2015:377</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0060">60.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0044"><NO.P>44</NO.P><TXT>Savukārt, runājot par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0024" REF.END="QE0024"/>valsts drošības<QUOT.END REF.START="QS0024" CODE="201D" ID="QE0024"/> jēdzienu, no Tiesas judikatūras izriet, ka šis jēdziens ietver gan dalībvalsts iekšējo, gan ārējo drošību, tāpēc nopietns valsts iestāžu un dienestu darbības, kā arī iedzīvotāju izdzīvošanas apdraudējums, tāpat kā ārējo attiecību vai tautu mierīgas līdzāspastāvēšanas būtiska traucējuma risks vai arī militāro interešu apdraudējums var ietekmēt valsts drošību (spriedums, 2016. gada 15. februāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE>N.</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑601/15 PPU</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:84">EU:C:2016:84</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0066">66.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0045"><NO.P>45</NO.P><TXT>Kā secinājumu 77. punktā ir norādījis ģenerāladvokāts – prasība par reālu, attiecīgajā brīdī pastāvošu un pietiekami nopietnu apdraudējumu, kas skar sabiedrības pamatintereses, brīvprātīgas izceļošanas termiņa atbilstoši Direktīvas 2008/115 7. panta 4. punktam likvidēšanai vai samazināšanai kļūst obligāta <HT TYPE="ITALIC">a fortiori</HT>, lai pamatotu turēšanu apsardzībā cietumā piespiedu izraidīšanas nolūkā saskaņā ar Direktīvas 2008/115 16. panta 1. punktu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0046"><NO.P>46</NO.P><TXT>Tālab sabiedriskās kārtības vai valsts drošības apdraudējums attaisno trešās valsts valstspiederīgā turēšanu apsardzībā cietumā piespiedu izraidīšanas nolūkā saskaņā ar Direktīvas 2008/115 16. panta 1. punkta otro teikumu tikai tad, ja tā individuālā uzvedība rada reālu, attiecīgajā brīdī pastāvošu un pietiekami nopietnu apdraudējumu, kas skar sabiedrības pamatintereses vai attiecīgās dalībvalsts iekšējo vai ārējo drošību (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2016. gada 15. februāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE>N.</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑601/15 PPU</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:84">EU:C:2016:84</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0067">67.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0047"><NO.P>47</NO.P><TXT>Iesniedzējtiesai ir jāpārbauda, vai pamatlietā šie nosacījumi ir izpildīti.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0048"><NO.P>48</NO.P><TXT>Ņemot vērā iepriekš izklāstītos apsvērumus, uz uzdoto jautājumu ir jāatbild, ka Direktīvas 2008/115 16. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to tiek pieļauts tāds valsts tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru trešās valsts valstspiederīgo, kas nelikumīgi uzturas tās teritorijā, var turēt apsardzībā cietumā piespiedu izraidīšanas nolūkā, to nošķirot no parastiem ieslodzītajiem, jo viņš rada reālu, attiecīgajā brīdī pastāvošu un pietiekami nopietnu sabiedrības pamatinterešu vai attiecīgās dalībvalsts iekšējās vai ārējās drošības apdraudējumu.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><?PAGE NO="9"?><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Par tiesāšanās izdevumiem</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0049"><NO.P>49</NO.P><TXT>Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><JURISDICTION><INTRO>Ar šādu pamatojumu Tiesa (pirmā palāta) nospriež:</INTRO><P><HT TYPE="BOLD">Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/115/EK (<DATE ISO="20081216">2008. gada 16. decembris</DATE>) par kopīgiem standartiem un procedūrām dalībvalstīs attiecībā uz to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi, 16. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to tiek pieļauts tāds valsts tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru trešās valsts valstspiederīgo, kas nelikumīgi uzturas tās teritorijā, var turēt apsardzībā cietumā piespiedu izraidīšanas nolūkā, to nošķirot no parastiem ieslodzītajiem, jo viņš rada reālu, attiecīgajā brīdī pastāvošu un pietiekami nopietnu sabiedrības pamatinterešu vai attiecīgās dalībvalsts iekšējās vai ārējās drošības apdraudējumu.</HT></P></JURISDICTION></CONTENTS.JUDGMENT><SIGNATURE.CASE><SIGNATORY><P>[Paraksti]</P></SIGNATORY></SIGNATURE.CASE></JUDGMENT>