|
16.11.2018 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 290/28 |
Saskaņā ar starptautisko publisko tiesību normām juridisks spēks ir tikai ANO EEK dokumentu oriģināliem. Šo noteikumu statuss un spēkā stāšanās datums būtu jāpārbauda ANO EEK statusa dokumenta TRANS/WP.29/343 jaunākajā redakcijā, kas pieejama tīmekļa vietnē:
http://www.unece.org/trans/main/wp29/wp29wgs/wp29gen/wp29fdocstts.html.
Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas (ANO EEK) Noteikumi Nr. 63 – Vienoti noteikumi L1 kategorijas transportlīdzekļu apstiprināšanai attiecībā uz to skaņas emisiju [2018/1705]
Ar visiem grozījumiem līdz:
02. sērijas grozījumu 4. papildinājumam – spēkā stāšanās datums: 2018. gada 29. decembris
SATURS
NOTEIKUMI
|
1. |
Darbības joma |
|
2. |
Definīcijas |
|
3. |
Apstiprinājuma pieteikums |
|
4. |
Marķējumi |
|
5. |
Apstiprinājums |
|
6. |
Specifikācijas |
|
7. |
Transportlīdzekļa tipa vai izplūdes vai klusināšanas sistēmas(-u) tipa apstiprinājuma izmaiņa un paplašinājums |
|
8. |
Ražošanas atbilstība |
|
9. |
Sankcijas par ražošanas neatbilstību |
|
10. |
Pārejas noteikumi |
|
11. |
Ražošanas pilnīga izbeigšana |
|
12. |
Par apstiprināšanas testu veikšanu atbildīgo tehnisko dienestu un tipa apstiprinātāju iestāžu nosaukumi un adreses |
Pielikumi
|
1. |
Paziņojums |
|
2. |
Apstiprinājuma marķējuma zīmes izkārtojums |
|
3. |
L1 kategorijas transportlīdzekļu radītās skaņas mērīšanas metodes un instrumenti |
|
4. |
Maksimālā skaņas līmeņa robežvērtības (jauniem transportlīdzekļiem) |
|
5. |
Testa trases specifikācijas |
1. PIEMĒROŠANAS JOMA
Šie noteikumi attiecas uz L1 (1) kategorijas transportlīdzekļiem attiecībā uz skaņas emisiju. Pilnībā elektriski transportlīdzekļi, ieskaitot transportlīdzekļus ar papildu elektrisko spēkiekārtu, nav šo noteikumu darbības jomā.
2. DEFINĪCIJAS
Šajos noteikumos:
|
2.1. |
“transportlīdzekļa apstiprinājums” ir transportlīdzekļa tipa apstiprinājums attiecībā uz skaņas emisiju un izplūdes oriģinālo sistēmu kā divriteņu transportlīdzekļa tipa tehnisko vienību; |
|
2.2. |
“transportlīdzekļa tips” ir transportlīdzekļu kategorija, kas neatšķiras tādos būtiskos aspektos kā:
|
|
2.3. |
“izplūdes vai klusināšanas sistēma” ir pilns sastāvdaļu kopums, kas nepieciešams, lai mazinātu transportlīdzekļa motora un tā izplūdes radīto skaņu; |
|
2.4. |
“izplūdes vai klusināšanas oriģinālā sistēma” ir tā tipa sistēma, ar ko transportlīdzeklis bija aprīkots apstiprināšanas vai apstiprinājuma paplašināšanas laikā. Tā var būt oriģinālā sistēma vai aizstājējsistēma; |
|
2.5. |
“izplūdes vai klusināšanas neoriģinālā sistēma” ir tāda sistēma, kuras tips atšķiras no sistēmas, ar kādu transportlīdzeklis bija aprīkots apstiprināšanas vai apstiprinājuma paplašināšanas laikā. To drīkst izmantot tikai kā izplūdes vai klusināšanas aizstājējsistēmu; |
|
2.6. |
“nominālā maksimālā lietderīgā jauda” Ar iekšdedzes motoru aprīkota transportlīdzekļa “nominālā maksimālā lietderīgā jauda” ir motora nominālā jauda kā definēts ISO 4106:2012. Simbols Pn apzīmē nominālās maksimālās lietderīgās jaudas skaitlisko vērtību, izteiktu kW; |
|
2.7. |
“nominālie motora apgriezieni” ir iekšdedzes motora apgriezieni, pie kuriem motors sasniedz savu nominālo maksimālo lietderīgo jaudu, ko norādījis ražotājs (2). Simbols nrated apzīmē nominālos motora apgriezienus izteiktus min– 1; |
|
2.8. |
“atšķirīgu tipu klusināšanas sistēmas” ir izplūdes vai klusināšanas sistēmas, kas atšķiras tādos būtiskos aspektos kā:
|
|
2.9. |
“izplūdes sistēmas sastāvdaļa” ir viena no atsevišķām sastāvdaļām, kas, samontētas kopā, veido izplūdes sistēmu (piem., izplūdes caurules, klusinātājs) un, kad attiecināms, ieplūdes ierīce (gaisa filtrs). Ja motors ir aprīkots ar gaisa ieplūdes ierīci (gaisa filtru un/vai ieplūdes skaņas absorbētāju, kas ir būtisks, lai nodrošinātu atbilstību skaņas līmeņa robežvērtībām), šo ierīci uzskata par tikpat nozīmīgu sastāvdaļu kā pati izplūdes sistēma un to iekļauj sarakstā, kas minēts zemāk 3.2.2. punktā, un uz tās ir zemāk 4.1. punktā noteiktie marķējumi. |
|
2.10. |
Standartmasa
|
|
2.11. |
Testa masa Testa masa ir standartmasa, kam pieskaitīta vadītāja un testa aprīkojuma kopējā masa. Vadītāja un testa aprīkojuma kopējā masa, ko izmanto saistībā ar konkrēto transportlīdzekli, nav ne lielāka par 90 kg, ne mazāka par 70 kg. Ja 70 kg minimums nav sasniegts, uz transportlīdzekļa novieto atsvarus. |
|
2.12. |
Transportlīdzekļa maksimālais ātrums Transportlīdzekļa maksimālais ātrums ir maksimālais projektētais transportlīdzekļa ātrums, kas izmērīts saskaņā ar ISO 7116: 2011. |
3. APSTIPRINĀŠANAS PIETEIKUMS
3.1. Pieteikumu transportlīdzekļa tipa apstiprināšanai attiecībā uz transportlīdzekļa emitēto skaņu iesniedz transportlīdzekļa ražotājs vai tā atbilstīgi pilnvarots pārstāvis.
3.2. Pieteikumam pievieno turpmāk uzskaitītos dokumentus trijos eksemplāros un norādīto informāciju:
|
3.2.1. |
transportlīdzekļu tipa aprakstu attiecībā uz iepriekš 2.2. punktā minētajiem aspektiem. Norāda numurus un/vai simbolus, kas identificē transportlīdzekļa tipu un motora tipu; |
|
3.2.2. |
izplūdes vai klusināšanas sistēmas sastāvdaļu sarakstu, tās pienācīgi identificējot; |
|
3.2.3. |
samontētas izplūdes vai klusināšanas sistēmas rasējumu, norādot tās atrašanās vietu uz transportlīdzekļa; |
|
3.2.4. |
katras sastāvdaļas detalizētu rasējumu, kurā to var viegli atrast un identificēt, un izmantoto materiālu specifikāciju. |
3.3. Pēc tehniskā dienesta, kas atbildīgs par apstiprināšanas testu veikšanu, pieprasījuma transportlīdzekļa ražotājs papildus iesniedz izplūdes vai klusināšanas sistēmas paraugu.
3.4. Tehniskajam dienestam, kas atbildīgs par apstiprināšanas testu veikšanu, iesniedz apstiprināmā transportlīdzekļa tipa transportlīdzekļa paraugu.
4. MARĶĒJUMI
4.1. Uz izplūdes vai klusināšanas sistēmas sastāvdaļām ir vismaz šāda identifikācija:
|
4.1.1. |
izplūdes vai klusināšanas sistēmas un tās sastāvdaļu ražotāja tirdzniecības nosaukums vai tirdzniecības zīme; |
|
4.1.2. |
ražotāja sastādīts preces apraksts. |
|
4.1.3. |
daļas identifikācijas numurs; un |
|
4.1.4. |
uz visiem oriģinālajiem klusinātājiem – “E” zīme un tās valsts identifikācija, kas piešķīrusi sastāvdaļas tipa apstiprinājumu; |
|
4.1.5. |
jebkāds izplūdes vai klusināšanas oriģinālo aizstājējsistēmu iepakojums ir salasāmi marķēts ar vārdiem “oriģināla detaļa” un norādēm uz marku un tipu, kas apvienotas ar “E” zīmi, kā arī norādi uz izcelsmes valsti; |
|
4.1.6. |
šādi marķējumi ir neizdzēšami, skaidri salasāmi un arī redzami tādā pozīcijā, kādā tie atrodas uz transportlīdzekļa. |
5. APSTIPRINĀJUMS
5.1. Ja transportlīdzeklis, kas iesniegts apstiprināšanai saskaņā ar šo noteikumu 3. punktu, atbilst 6. un 7. punkta prasībām, attiecīgajam transportlīdzekļa tipam piešķir apstiprinājumu attiecībā uz tā skaņas emisiju.
5.2. Katram apstiprinātajam tipam piešķir apstiprinājuma numuru. Tā pirmie divi cipari norāda grozījumu sērijas numuru (pašlaik 02), kura ietver visjaunākos svarīgākos tehniskos grozījumus, kas līdz apstiprinājuma izdošanas brīdim izdarīti šajos noteikumos. Viena un tā pati līgumslēdzēja puse nedrīkst piešķirt vienu un to pašu numuru tam pašam transportlīdzekļa tipam, kas aprīkots ar cita tipa izplūdes vai klusināšanas sistēmu, vai citam transportlīdzekļa tipam.
5.3. Paziņojumu par transportlīdzekļa tipa apstiprinājumu vai par apstiprinājuma atteikumu saskaņā ar šiem noteikumiem nosūta šos noteikumus piemērojošajām nolīguma pusēm, izmantojot veidlapu, kura atbilst šo noteikumu 1. pielikumā dotajam paraugam, un izplūdes vai klusināšanas sistēmas rasējumus, ko iesniedz apstiprinājuma pieteikuma iesniedzējs, formātā, kas nepārsniedz A4 (210 × 297 mm) vai salocīti līdz šim formātam, un pienācīgā mērogā.
5.4. Katram transportlīdzeklim, kas atbilst saskaņā ar šiem noteikumiem apstiprinātam transportlīdzekļa tipam, redzamā un viegli pieejamā vietā, kas norādīta apstiprinājuma veidlapā, piestiprina starptautisku apstiprinājuma marķējuma zīmi, kas sastāv no:
|
5.4.1. |
apļa, kas aptver burtu “E” un tam līdzās esošo tās valsts pazīšanas numuru, kura piešķīrusi apstiprinājumu (3); |
|
5.4.2. |
pa labi no 5.4.1. punktā noteiktā apļa – šo noteikumu numurs, kam seko burts “R”, domuzīme un apstiprinājuma numurs. |
5.5. Ja transportlīdzeklis atbilst transportlīdzekļa tipam, kas apstiprināts saskaņā ar vienu vai vairākiem citiem noteikumiem, kuri pievienoti nolīgumam kā pielikumi, tad valstī, kas piešķīrusi apstiprinājumu saskaņā ar šiem noteikumiem, 5.4.1. punktā noteiktais simbols nav jāatkārto; šādā gadījumā šo noteikumu un apstiprinājuma numurus un visu to noteikumu papildu simbolus, saskaņā ar kuriem piešķirts apstiprinājums valstī, kas piešķīrusi apstiprinājumu saskaņā ar šiem noteikumiem, novieto vertikālās slejās pa labi no 5.4.1. punktā noteiktā simbola.
5.6. Apstiprinājuma marķējuma zīme ir skaidri salasāma un neizdzēšama.
5.7. Apstiprinājuma marķējuma zīmi novieto uz transportlīdzekļa datu plāksnītes vai tās tuvumā.
5.8. Šo noteikumu 2. pielikumā doti apstiprinājuma marķējuma zīmju izkārtojumi.
6. SPECIFIKĀCIJAS
6.1 Vispārīgas specifikācijas
6.1.1. Transportlīdzekli, tā motoru un tā izplūdes vai klusināšanas sistēmu konstruē, izgatavo un montē tā, lai, transportlīdzekli normāli lietojot, neatkarīgi no iespējamās vibrācijas tas atbilstu šo noteikumu nosacījumiem.
6.1.2. Izplūdes vai klusināšanas sistēmu konstruē, izgatavo un montē tā, lai tā spētu izturēt iespējamo korozīvo iedarbību.
6.1.3. Uz transportlīdzekļa viegli pieejamā vietā, bet kas var nebūt uzreiz pamanāma, norāda šādu informāciju:
|
a) |
ražotāja nosaukumu; |
|
b) |
sasniedzamos motora apgriezienus un nekustīga transportlīdzekļa testa galīgo rezultātu, kā noteikts šo noteikumu 3. pielikuma 3.2. punktā. |
6.2. Skaņas līmeņu specifikācijas
6.2.1. Mērīšanas metodes
6.2.1.1. Skaņu, ko rada apstiprināšanai pieteiktais transportlīdzekļa tips, mēra pēc metodes(-ēm), kas aprakstītas šo noteikumu 3. pielikumā, transportlīdzeklim esot kustībā un esot nekustīgam (4). Ja transportlīdzeklim ir iekšdedzes motors, kas nedarbojas, transportlīdzeklim esot nekustīgam, radīto skaņu mēra tikai kustībā.
6.2.1.2. Vērtību(-as), ko iegūst mērījumos saskaņā ar 6.2.1.1. punktu, ieraksta testa ziņojumā un veidlapā, kas atbilst šo noteikumu 1. pielikumā dotajam paraugam.
6.2.1.3. Skaņas līmenis, kas izmērīts pēc šo noteikumu 3. pielikuma 3.1. punktā aprakstītās metodes, transportlīdzeklim esot kustībā, nepārsniedz robežvērtības, kas noteiktas (jauniem transportlīdzekļiem un jaunām izplūdes vai klusināšanas sistēmām) šo noteikumu 4. pielikumā kategorijai, kurai pieder transportlīdzeklis.
6.3. Papildu prasības
6.3.1. Nosacījumi aizsardzībai pret neatļautu iejaukšanos
Visas izplūdes vai klusināšanas sistēmas izgatavo tādā veidā, kas nepieļauj demontēt deflektoru, izejas difuzoru un citas daļas, kuru primārā funkcija ir būt daļai no klusināšanas/izplešanās kamerām. Ja šādas sastāvdaļas iestrādāšana ir nenovēršama, tās piestiprināšanas metode ir tāda, kas neatvieglo demontāžu (piem., izmantojot parastus vītņsavienojumus), un šī sastāvdaļa ir arī tā piestiprināta, ka tās demontāža rada paliekošu/neatgriezenisku mezgla bojājumu.
6.3.2. Daudzrežīmu izplūdes vai klusināšanas sistēma
Izplūdes vai klusināšanas sistēmas ar vairākiem, manuāli vai elektroniski regulējamiem, vadītāja izvēlētiem darbības režīmiem atbilst visām prasībām visos darbības režīmos. Paziņotie skaņas līmeņi ir tie, kas iegūti režīmā ar augstākajiem skaņas līmeņiem.
6.3.3. Pārveidošanas ierīču aizliegums
Transportlīdzekļa ražotājs ar nolūku nemaina, nepielāgo vai neievieš jebkādas ierīces vai procedūras vienīgi šo noteikumu skaņas emisijas prasību izpildei, kas nedarbojas parastas ekspluatācijas laikā uz ceļa.
7. TRANSPORTLĪDZEKĻA TIPA VAI IZPLŪDES VAI KLUSINĀŠANAS SISTĒMAS(-U) TIPA APSTIPRINĀJUMA IZMAIŅAS UN PAPLAŠINĀJUMS
7.1. Par visiem transportlīdzekļa tipa vai izplūdes vai klusināšanas sistēmas pārveidojumiem ziņo tipa apstiprinātājai iestādei, kas apstiprinājusi transportlīdzekļa tipu. Minētā iestāde tad drīkst vai nu:
|
7.1.1. |
atzīt, ka veiktie pārveidojumi nevarētu radīt ievērojamas negatīvas sekas; vai |
|
7.1.2. |
pieprasīt vēl vienu testa ziņojumu no tehniskā dienesta, kas ir atbildīgs par testu veikšanu. |
7.2. Apstiprinājuma apliecinājumu vai atteikumu, norādot izmaiņas, paziņo šos noteikumus piemērojošajām nolīguma pusēm saskaņā ar procedūru, kas noteikta 5.3. punktā.
7.3. Tipa apstiprinātāja iestāde, kas izsniegusi apstiprinājuma paplašinājumu, šādam paplašinājumam piešķir sērijas numuru un informē par to pārējās šos noteikumus piemērojošās 1958. gada nolīguma līgumslēdzējas puses, izmantojot paziņojuma veidlapu, kas atbilst šo noteikumu 1. pielikumā dotajam paraugam.
8. RAŽOŠANAS ATBILSTĪBA
Ražošanas atbilstības procedūras atbilst nolīguma 2. papildinājumā (E/ECE/324-E/ECE/TRANS/505/Rev.2) izklāstītajām procedūrām, ievērojot šādas prasības:
8.1. Katrs transportlīdzeklis, uz kura ir šajos noteikumos definētā apstiprinājuma marķējuma zīme, atbilst apstiprinātajam transportlīdzekļa tipam, ir aprīkots ar izplūdes vai klusināšanas sistēmu, ar kādu tas ticis apstiprināts, un atbilst 6.punkta prasībām.
8.2. Lai pārliecinātos par atbilstību, kas noteikta 8.1. punktā, transportlīdzekli, uz kura ir šajos noteikumos definētā apstiprinājuma marķējuma zīme, ņem no sērijas. Ražošanu uzskata par atbilstošu šo noteikumu prasībām, ja līmenis, kas izmērīts, izmantojot šo noteikumu 3. pielikuma 3.1. punktā aprakstīto metodi, nepārsniedz ne tipa apstiprināšanas laikā izmērītās vērtības par vairāk kā 3 dB(A), ne šo noteikumu 4. pielikumā noteiktās robežvērtības par vairāk kā 1 dB(A).
9. SANKCIJAS PAR RAŽOŠANAS NEATBILSTĪBU
9.1. Saskaņā ar šiem noteikumiem piešķirto transportlīdzekļa tipa apstiprinājumu drīkst anulēt, ja konstatē neatbilstību 8.1. punktā noteiktajām prasībām vai ja transportlīdzeklis neiztur 8.2. punktā noteiktos testus.
9.2. Ja nolīguma puse, kura piemēro šos noteikumus, anulē tās iepriekš piešķirtu apstiprinājumu, tā informē par to pārējās šos noteikumus piemērojošās 1958. gada nolīguma puses, izmantojot paziņojuma veidlapu, kas atbilst šo noteikumu 1. pielikumā dotajam paraugam.
10. PĀREJAS NOTEIKUMI
10.1. No 02. sērijas grozījumu oficiālās spēkā stāšanās dienas neviena šos noteikumus piemērojošā līgumslēdzēja puse neatsakās piešķirt vai atzīt tipa apstiprinājumus saskaņā ar šiem noteikumiem, kas grozīti ar 02. sērijas grozījumiem.
10.2. Pēc 24 mēnešiem no 02. sērijas grozījumu spēkā stāšanās dienas šos noteikumus piemērojošās līgumslēdzējas puses piešķir tipa apstiprinājumus tikai tad, ja apstiprināmais transportlīdzekļa tips atbilst prasībām, kas noteiktas šajos noteikumos, kuri grozīti ar 02. sērijas grozījumiem.
10.3. Šos noteikumus piemērojošās līgumslēdzējas puses neatsakās piešķirt tipa apstiprinājumu, kuri piešķirti saskaņā ar šo noteikumu iepriekšējo sēriju grozījumiem, paplašinājumus esošiem tipiem.
10.4. Ne ilgāk kā 24 mēnešus no šo noteikumu 02. sērijas grozījumu spēkā stāšanās dienas šos noteikumus piemērojošā līgumslēdzēja puse neatsaka valsts vai reģionālu tipa apstiprinājumu tādam transportlīdzeklim, kas apstiprināts atbilstoši šo noteikumu iepriekšējo sēriju grozījumiem.
10.5. Pēc 24 mēnešiem no šo noteikumu 02. sērijas grozījumu spēkā stāšanās dienas šos noteikumus piemērojošām līgumslēdzējām pusēm valsts vai reģionālā tipa apstiprinājuma nolūkā nav pienākuma atzīt transportlīdzekli, kura tips apstiprināts atbilstoši šo noteikumu iepriekšējo sēriju grozījumiem.
10.6. Neatkarīgi no iepriekš minētajiem pārejas noteikumiem līgumslēdzējām pusēm, kurām šo noteikumu piemērošana stājas spēkā pēc jaunākās sērijas grozījumu spēkā stāšanās dienas, nav pienākuma atzīt tipa apstiprinājumus, kas piešķirti saskaņā ar jebkuriem no šo noteikumu iepriekšējo sēriju grozījumiem, un tām ir tikai pienākums atzīt tipa apstiprinājumu, kas piešķirts saskaņā ar 02. sērijas grozījumiem.
10.7. No 02. sērijas grozījumu 1. papildinājuma oficiālās spēkā stāšanās dienas neviena šos noteikumus piemērojošā līgumslēdzēja puse neatsakās piešķirt vai atzīt tipa apstiprinājumu saskaņā ar šo noteikumu 02. sērijas grozījumu 1. papildinājumu.
10.8. Pēc 60 mēnešiem no šo noteikumu 02. sērijas grozījumu 1. papildinājuma spēkā stāšanās datuma šos noteikumus piemērojošās līgumslēdzējas puses piešķir apstiprinājumus vienīgi tad, ja apstiprināmais transportlīdzekļu tips atbilst šo noteikumu prasībām, ievērojot 02. sērijas grozījumu 1. papildinājumu.
11. RAŽOŠANAS PILNĪGA IZBEIGŠANA
Ja apstiprinājuma turētājs pilnībā pārtrauc tāda transportlīdzekļa tipa ražošanu, kas apstiprināts saskaņā ar šiem noteikumiem, tas par to informē tipa apstiprinātāju iestādi, kura apstiprinājumu piešķīrusi, un tā savukārt nekavējoties par to informē pārējās šos noteikumus piemērojošās 1958. gada nolīguma puses, izmantojot paziņojuma veidlapu, kas atbilst paraugam šo noteikumu 1. pielikumā.
12. TIPA APSTIPRINĀŠANAS TESTUS VEICOŠO TEHNISKO DIENESTU UN TIPA APSTIPRINĀTĀJU IESTĀŽU NOSAUKUMI UN ADRESES
Nolīguma puses, kuras piemēro šos noteikumus, paziņo Apvienoto Nāciju Organizācijas sekretariātam to tehnisko dienestu nosaukumus un adreses, kas atbildīgi par apstiprināšanas testu veikšanu, un tipa apstiprinātāju iestāžu nosaukumus un adreses, kas piešķir apstiprinājumu un kurām nosūta veidlapas, kas apliecina citās valstīs izdotu apstiprinājumu vai apstiprinājuma paplašinājumu, atteikumu, anulēšanu vai pilnīgu ražošanas izbeigšanu.
(1) Kā noteikts Konsolidētajā rezolūcijā par transportlīdzekļu uzbūvi (R.E.3), dokuments ECE/TRANS/WP.29/78/Rev.4, 2. punkts – www.unece.org/trans/main/wp29/wp29wgs/wp29gen/wp29resolutions.html
(2) Ja nominālā maksimālā lietderīgā jauda tiek sasniegta pie dažādiem motora apgriezieniem, šajos noteikumos izmanto apgriezienu lielāko vērtību, kad tiek sasniegta nominālā maksimālā lietderīgā jauda.
(3) Konsolidētās rezolūcijas par transportlīdzekļu konstrukciju (R.E.3) 3. pielikumā, dokuments ECE/TRANS/WP.29/78/Rev., ir doti 1958. gada Nolīguma Līgumslēdzēju pušu pazīšanas numuri. 4 – www.unece.org/trans/main/wp29/wp29wgs/wp29gen/wp29resolutions.html
(4) Nekustīga transportlīdzekļa testu veic, lai nodrošinātu ar standartvērtību administratīvās struktūras, kas izmanto šo metodi lietošanā esošu transportlīdzekļu pārbaudei.
2. PIELIKUMS
APSTIPRINĀJUMA MARĶĒJUMA ZĪMES IZKĀRTOJUMS
A paraugs
(Skatīt šo noteikumu 5.4. punktu)
Augstāk dotā apstiprinājuma marķējuma zīme, kas piestiprināta transportlīdzeklim, norāda, ka konkrētais transportlīdzekļa tips attiecībā uz tā skaņas emisiju ir apstiprināts Nīderlandē (E 4) saskaņā ar Noteikumiem Nr. 63 ar apstiprinājuma Nr. 022439. Apstiprinājuma numurs norāda, ka apstiprinājums piešķirts atbilstoši prasībām Noteikumos Nr. 63, kas grozīti ar 02. sērijas grozījumiem.
B paraugs
(Skatīt šo noteikumu 5.5. punktu)
Augstāk dotā apstiprinājuma marķējuma zīme, kas piestiprināta transportlīdzeklim, norāda, ka konkrētais transportlīdzekļa tips ir apstiprināts Nīderlandē (E 4) saskaņā ar Noteikumiem Nr. 63 un Nr. 33 (1). Apstiprinājuma numuri norāda, ka attiecīgo apstiprinājumu piešķiršanas datumos Noteikumos Nr. 63 bija iekļauti 02. sērijas grozījumi un Noteikumos Nr. 33 – 01. sērijas grozījumi.
(1) Otrais numurs norādīts tikai kā piemērs.
3. PIELIKUMS
L1 KATEGORIJAS TRANSPORTLĪDZEKĻU RADĪTĀS SKAŅAS MĒRĪŠANAS METODES UN INSTRUMENTI
1. MĒRINSTRUMENTI
1.1. Akustiskie mērījumi
1.1.1. Vispārīgi nosacījumi
Skaņas spiediena līmeņa mērīšanai izmanto skaņas līmeņa mērītāju vai ekvivalentu mērīšanas sistēmu, kas atbilst prasībām 1. klases instrumentiem (kopā ar ieteicamo vējsargu, ja to izmanto). Šīs prasības ir aprakstītas IEC 61672-1:2013. Mērījumus veic, izmantojot akustiskā mērinstrumenta laika svērumu “F” un frekvences svēruma līkni “A”, kas arī aprakstīta IEC 61672-1:2013. Ja izmanto sistēmu, kur ietverta A–izsvarotā skaņas spiediena līmeņa periodiska uzraudzība, intervālam starp diviem nolasījumiem nevajadzētu pārsniegt 30 ms. Instrumentus uztur un kalibrē saskaņā ar instrumenta ražotāja norādījumiem.
1.1.2. Kalibrēšana
Sākot un beidzot katru mērījumu virkni, visu akustisko mērījumu sistēmu pārbauda ar skaņas kalibratoru, kas atbilst prasībām, ko piemēro 1. klases skaņas kalibratoriem saskaņā ar IEC 60942:2003. Neveicot papildu regulēšanu, starpība starp nolasījumiem ir mazāka par 0,5 dB(A) vai vienāda ar to. Ja šī vērtība ir pārsniegta, mērījumu rezultātus, kas iegūti pēc iepriekšējās apmierinošās pārbaudes, uzskata par nederīgiem.
1.1.3. Atbilstība prasībām
Skaņas kalibratora atbilstību IEC 60942:2003 prasībām pārbauda reizi gadā. Instrumentu sistēmas atbilstību IEC 61672-1:2013 prasībām pārbauda vismaz reizi divos gados. Visus atbilstības testus veic laboratorija, kurai ir atļauts veikt līdz attiecīgiem standartiem izsekojamu kalibrēšanu.
1.2. Ātruma mērinstrumenti
Motora apgriezienus mēra ar instrumentu, kura specifikācijas robeža ir vismaz ± 2 % vai augstāka pie motora apgriezieniem, kādi noteikti mērījumu veikšanai.
Transportlīdzekļa ātrumu uz ceļa mēra ar instrumentiem, kuru specifikācijas robeža ir vismaz ± 0,5 km/h, izmantojot nepārtrauktas mērīšanas ierīces. Ja testēšanā izmanto neatkarīgus ātruma mērījumus, instrumenti atbilst specifikācijas robežām vismaz ± 0,2 km/h (1).
1.3. Meteoroloģiskie mērinstrumenti
Meteoroloģiskie mērinstrumenti, ko izmanto apkārtējās vides apstākļu uzraudzībai testa veikšanas laikā, atbilst vismaz šādām specifikācijām:
|
|
± 1 °C vai mazāk temperatūras mērierīcei; |
|
|
± 1,0 m/s vēja ātruma mērīšanas ierīcei; |
|
|
± 5 hPa barometriskā spiediena mērīšanas ierīcei; |
|
|
± 5 procenti relatīvā mitruma mērīšanas ierīcei. |
2. MĒRĪJUMA NOSACĪJUMI
2.1. Testa vieta, laika apstākļi un fona trokšņa līmeņa korekcija
2.1.1. Testa vieta
Testa vietu veido centrālais paātrinājuma sektors, kam apkārt ir praktiski līdzena testa zona. Testa trase ir līdzena; trases virsma ir sausa un tā konstruēta, lai rites radītā skaņa saglabātos zemā līmenī.
Testa vietā brīva akustiskā lauka apstākļus starp skaņas avotu, kas atrodas paātrinājuma sektora vidū, un mikrofonu uztur ± 1 dB robežās. Šo nosacījumu uzskata par izpildītu, ja 50 m robežās no paātrinājuma sektora centra nav lielu skaņu atstarojošu objektu, tādu kā žogi, klintis, tilti vai ēkas.
Mikrofona tuvumā nav šķēršļu, kas varētu ietekmēt skaņas lauku, un starp mikrofonu un skaņas avotu neatrodas neviena persona. Mērījumus veicošais novērotājs atrodas pozīcijā, kas neietekmē mērierīces rādījumus.
Testa trases virsma atbilst šo noteikumu 5. pielikuma prasībām vai ISO 10844:2014. Beidzoties laikposmam, kas norādīts šo noteikumu 10.8. punktā, par atsauci kalpo tikai ISO 10844:2014.
2.1.2. Laika apstākļi un fona trokšņa korekcija
Mērījumus neveic sliktos laika apstākļos. Testus neveic, ja skaņas mērīšanas intervālā vēja ātrums, tai skaitā brāzmās, pārsniedz 5 m/s.
Lai veiktu mērījumu, skaņas avotu, kas neatrodas uz testējamā transportlīdzekļa, un vēja ietekmes radītā skaņas līmeņa svērtais skaņas līmenis (A) ir vismaz par 10 dB(A) zemāks par transportlīdzekļa radītās skaņas līmeni. Mikrofonu var aprīkot ar piemērotu vējsargu ar nosacījumu, ka tiek ņemta vērā tā ietekme uz mikrofona jutīgumu un vērsuma raksturlielumiem.
Ja atšķirība starp apkārtējā trokšņa un izmērītās skaņas līmeņiem ir robežās starp 10 un 15 dB(A), testa rezultāta aprēķināšanas nolūkā no skaņas līmeņa mērītāja rādījumiem atņem atbilstošu korekciju, kā norādīts 1. tabulā.
1. tabula
Atsevišķi mērītajām testa vērtībām piemērotā korekcija
|
Fona skaņas spiediena līmeņa un izmērītā skaņas spiediena līmeņa atšķirība, dB |
10 |
11 |
12 |
13 |
14 |
≥ 15 |
|
Korekcija, dB(A) |
0,5 |
0,4 |
0,3 |
0,2 |
0,1 |
0,0 |
2.2. Transportlīdzekļa stāvoklis
2.2.1. Vispārīgs stāvoklis
Pirms mērījumu uzsākšanas motoram jābūt sasniegušam normālu darba stāvokli attiecībā uz:
|
— |
temperatūrām, |
|
— |
iestatījumiem, |
|
— |
degvielu, |
|
— |
aizdedzes svecēm, karburatoru(-iem) utt. (kas attiecināms). |
Ja transportlīdzeklis ir aprīkots ar ventilatoriem, kam ir automātiskas iedarbināšanas mehānisms, skaņas mērījumu laikā šīs sistēmas darbību traucēt nedrīkst.
Ja transportlīdzeklis ir aprīkots ar ierīcēm, kas nav nepieciešamas tā kustības nodrošināšanai, bet ko izmanto transportlīdzekļa normālai izmantošanai uz ceļa, šīs ierīces darbojas saskaņā ar ražotāja specifikācijām.
Saspiesta gaisa motora gadījumā par normāliem darbības apstākļiem, kas neiekļaujas iepriekš šajā punktā minētajos, ražotājs vienojas ar tipa apstiprinātāju iestādi, un tos pievieno ražotāja pieteikumam par tipa apstiprinājumu saskaņā ar šiem noteikumiem.
2.2.2. Testa masa un riepu izvēle
2.2.2.1. Transportlīdzekli testē ar tā testa masu, kā noteikts šo noteikumu 2.9. punktā.
2.2.2.2. Riepu izvēle un stāvoklis
Riepas atbilst transportlīdzeklim un ir piepumpētas līdz spiedienam, ko transportlīdzekļa ražotājs ir ieteicis transportlīdzekļa testa masai.
Riepas izvēlas transportlīdzekļa ražotājs, un tās atbilst vienam no riepu izmēriem un tipiem, ko šim transportlīdzeklim norādījis transportlīdzekļa ražotājs. Minimālais protektora dziļums ir vismaz 80 procenti no pilnā protektora dziļuma.
3. TESTĒŠANAS METODES
3.1. Kustībā esoša transportlīdzekļa skaņas emisijas mērīšana.
3.1.1. Testa izvietojums un mikrofona pozīcijas
3.1.1.1. Testa izvietojums parādīts 1. attēlā.
1. attēls
Mērījumu pozīcijas, kad transportlīdzekļi ir kustībā
Uz testa trases atzīmē divas līnijas, AA′ un BB′, kas ir paralēlas mikrofona līnijai PP′ un atrodas attiecīgi 10 m pirms un 10 m pēc minētās līnijas.
3.1.1.2. Mikrofona pozīciju attālums no līnijas CC′ uz mikrofona līnijas PP′, kas ir perpendikulāra atskaites līnijai CC′ uz testa trases (skatīt 1. attēlu), ir 7,5 ± 0,05 m.
Mikrofonu novieto 1,2 ± 0,02 metru augstumā virs zemes. Atskaites virziens brīva lauka apstākļos (skatīt IEC 61672-1:2013) ir horizontāls un vērsts perpendikulāri virzienā uz transportlīdzekļa braukšanas trajektorijas līniju CC′.
3.1.2. Paātrinājuma testa veikšana, transportlīdzekļa tuvošanās ātrums un pārnesums
3.1.2.1. Paātrinājuma testa veikšana
Transportlīdzeklis tuvojas līnijai AA′ ar vienmērīgu sākotnējo ātrumu, kā noteikts turpmāk. Kad transportlīdzekļa priekša sasniedz līniju AA′, pēc iespējas ātri pilnībā atver akseleratora vadības ierīci un tur to šādā stāvoklī, līdz transportlīdzekļa aizmugure sasniedz līniju BB′; pēc tam pēc iespējas ātri akseleratora vadības ierīci atgriež brīvgaitas pozīcijā.
Visu mērījumu veikšanai transportlīdzekli vada pa testa trasi taisnvirziena kustībā tā, lai transportlīdzekļa vidējā garenplakne atrodas iespējami tuvu līnijai CC′.
3.1.2.2. Transportlīdzekļa tuvošanās ātrums
Transportlīdzeklis tuvojas līnijai AA′ ar vienmērīgu ātrumu, kas vienāds ar tā maksimālo ātrumu, kā definēts šo noteikumu 2.12. punktā, ja pēdējais ir mazāks vai vienāds ar 30 km/h. Ja transportlīdzekļa maksimālais ātrums ir lielāks nekā 30 km/h, transportlīdzeklis tuvojas AA′ ar vienmērīgu ātrumu 30 km/h.
3.1.2.3. Pārnesuma izmantošana
Ja transportlīdzeklis aprīkots ar manuāli darbināmu pārnesumkārbu, izvēlas augstāko pārnesumu, kāds ļauj šķērsot AA′ līniju pie motora apgriezieniem, kas ir lielāki vai vienādi ar 50 procentiem no nominālajiem motora apgriezieniem, kā definēts šo noteikumu 2.7. punktā.
Ja transportlīdzeklis aprīkots ar automātisku transmisiju, tam jāpārvietojas ar ātrumiem, kas norādīti 3.1.2.2. punktā.
3.1.3. Skaņas līmeņa noteikšana
Maksimālo skaņas līmeni, kāds fiksēts katrā transportlīdzekļa pusē, samazina par 1 dB(A), lai ņemtu vērā mērīšanas neprecizitāti, un matemātiski noapaļo līdz tuvākajai pirmajai decimāldaļai (piem., 68,45 fiksē kā 68,5, bet 68,44 fiksē kā 68,4). Šīs vērtības ir mērījuma rezultāti.
Mērījumu uzskata par nederīgu, ja tiek reģistrēta anormāla atšķirība starp vislielāko vērtību un vispārīgo skaņas līmeni.
Katrā transportlīdzekļa pusē veic vismaz divus derīgus mērījumus.
Mērījumus uzskata par derīgiem, ja atšķirība starp diviem secīgiem mērījumiem vienā un tajā pašā transportlīdzekļa pusē nepārsniedz 2 dB(A).
Pielāgošanas nolūkā var veikt sagatavošanās mērījumus, bet tos neņem vērā, nosakot mērījuma rezultātus.
3.1.4. Testa galīgā rezultāta aprēķins
Testa galīgais rezultāts ir četru testa rezultātu vidējais lielums, kas noapaļots līdz tuvākajam veselam decibelam. Ja cipars aiz komata ir no 0 līdz 4, galīgo rezultātu noapaļo uz leju, un, ja tas ir no 5 līdz 9, to noapaļo uz augšu.
3.2. Nekustīgu transportlīdzekļu radītās skaņas mērījums (lietošanā esošu transportlīdzekļu testēšanas nosacījumi un metode).
Lai atvieglotu turpmākās lietošanā esošo transportlīdzekļu pārbaudes, papildus mēra skaņas spiediena līmeni pie izplūdes (klusināšanas) sistēmas izvada saskaņā ar turpmāk izklāstītajām prasībām, un mērījuma rezultātu iekļauj testa ziņojumā, ko gatavo, lai izsniegtu šo noteikumu 1. pielikumā noteikto dokumentu.
Mērījumus veic, izmantojot precīzijas skaņas līmeņa mērītāju saskaņā ar šo noteikumu 3. pielikuma 1. punktu.
3.2.1. Testa vieta – lokāli nosacījumi
3.2.1.1. Mērījumus veic, transportlīdzeklim esot nekustīgam, vietā, kur nav skaņas lauka ievērojamu traucējumu.
3.2.1.2. Ikviena atklāta vieta ir uzskatāma par piemērotu testa vietu, ja to veido tāds līdzens betona, asfalta vai cita cieta materiāla laukums ar augstu atstarošanas spēju, izņemot noblietētas vai citādas zemes virsmas, kur var iezīmēt taisnstūri, kura malas ir vismaz 3 m attālu no transportlīdzekļa vistālāk izvirzītajiem punktiem un kurā nav būtiska šķēršļa; jo īpaši, transportlīdzekli nenovieto mazāk kā 1 m attālumā no seguma malas, kad mēra izplūdes skaņu.
3.2.1.3. Testa laikā neviens nedrīkst atrasties mērīšanas vietā, izņemot novērotāju un vadītāju, kuru klātbūtne nedrīkst ietekmēt mērierīces rādījumu.
3.2.2. Traucējoši trokšņi un vēja radīti traucējumi
Apkārtējo trokšņu līmeņi katrā mērīšanas punktā ir vismaz par 10 dB(A) zemāki par izmērītajiem līmeņiem tajos pašos punktos.
3.2.3. Mērīšanas metode
3.2.3.1. Mērījumu raksturs un skaits
A-svērtajos decibelos (dB(A)) izteikto maksimālo skaņas līmeni mēra 3.2.3.3.2.1. punktā minētās darbības laikā.
Katrā mērījumu punktā veic vismaz trīs mērījumus.
3.2.3.2. Transportlīdzekļa novietošana un sagatavošana
Pirms mērījumu sākšanas transportlīdzekļa motoram jāsasniedz normālā darba temperatūra, ja tas ir iekšdedzes motors, vai normāls darbības stāvoklis, ja tas ir saspiesta gaisa motors. Ja transportlīdzeklis aprīkots ar automātiskiem ventilatoriem, to regulēšana skaņas līmeņa mērījuma laikā ir aizliegta.
Mērījumu veikšanas laikā pārnesumu pārslēgšanas svira atrodas neitrālā pozīcijā. Ja transmisiju nav iespējams atvienot, transportlīdzekļa dzenošajam ritenim ļauj rotēt bez slodzes, piemēram, novietojot transportlīdzekli uz tā atbalsta.
3.2.3.3. Skaņas mērīšana izplūdes tuvumā
3.2.3.3.1. Mikrofona novietošana (skatīt 2. attēlu)
Mikrofonu novietoto 0,5 ± 0,01 m attālumā no 3. attēlā definētā izpūtēja caurules atskaites punkta, un 45° ± 5° leņķī pret vertikālo plakni, kurā ir caurules gala izplūdes ass. Mikrofons atrodas atskaites punkta augstumā, bet ne zemāk kā 0,2 m no zemes virsmas. Mikrofona atskaites ass atrodas zemes virsmai paralēlā plaknē un ir vērsta uz izplūdes izvada atskaites punktu.
Atskaites punkts ir augstākais punkts, kas atbilst šādiem nosacījumiem:
|
a) |
atskaites punkts ir izplūdes caurules galā; |
|
b) |
atskaites punkts atrodas vertikālā plaknē, kurā ir izplūdes izvada centrs un izplūdes caurules gala plūsmas ass. |
Ja ir iespējamas divas mikrofona pozīcijas, izmanto vistālāko vietu sānos no transportlīdzekļa gareniskās viduslīnijas. Ja izplūdes izvadcaurules plūsmas ass atrodas 90° ± 5° leņķī pret transportlīdzekļa garenisko viduslīniju, mikrofonu novieto punktā, kas atrodas vistālāk no motora.
Ja transportlīdzeklim ir divi vai vairāk izplūdes izvadi, kas viens no otra atrodas mazāk kā 0,3 m attālumā un ir savienoti ar vienu klusinātāju, veic tikai vienu mērījumu.
Mikrofonu novieto attiecībā pret izvadu, kurš ir vistālāk no transportlīdzekļa gareniskās viduslīnijas, vai, ja šāda izvada nav, attiecībā pret izvadu, kas atrodas augstāk virs zemes.
Transportlīdzekļiem, kam izplūde notiek pa izvadiem, attālums starp kuriem ir lielāks par 0,3 m, veic vienu mērījumu pie katra izvada tā, it kā tas būtu vienīgais, un fiksē augstāko skaņas spiediena līmeni. Pārbaudei uz ceļa atskaites punktu drīkst pārvietot uz transportlīdzekļa korpusa ārējo virsmu.
2. attēls
Mikrofona pozīcijas nekustīgu transportlīdzekļu skaņas mērīšanai
Izmēri izteikti metros, ja nav norādīts citādi
3. attēls
Atskaites punkts
|
|
Paskaidrojumi:
|
3.2.3.3.2. Motora darbības nosacījumi
3.2.3.3.2.1. Motora apgriezienus uztur vienmērīgus pie kāda no šādiem lielumiem:
|
|
50 procenti no nrated, ja nrated pārsniedz 5 000 min– 1 |
|
|
75 procenti no nrated, ja nrated nepārsniedz 5 000 min– 1, |
kur nrated ir nominālie motora apgriezieni, kā definēts šo noteikumu 2.7. punktā.
Ja transportlīdzeklis, kas tiek testēts nekustīgs, nevar sasniegt iepriekš definētos sasniedzamos motora apgriezienus, to vietā izmanto 95 % no maksimālajiem motora apgriezieniem, ko var sasniegt, to testējot nekustīgu.
3.2.3.3.2.2. Motora apgriezienus pakāpeniski palielina no brīvgaitas līdz sasniedzamajiem motora apgriezieniem un uztur tos nemainīgus ±5 procentu pielaides robežās. Tad akseleratora vadības ierīci ātri atlaiž, un motora apgriezieniem jāsamazinās līdz brīvgaitas apgriezieniem. Skaņas spiediena līmeni mēra laikposmā, kas sastāv no nemainīgiem motora apgriezieniem vismaz 1 s un visa apgriezienu samazinājuma perioda. Par testa vērtību uzskata vislielāko skaņas līmeņa mērītāja nolasījumu.
Mērījums ir derīgs vienīgi tad, ja motora apgriezieni testā nenovirzās no sasniedzamajiem motora apgriezieniem par vairāk kā noteikto ± 5 procentu pielaidi vismaz 1 sekundi.
3.2.3.3.2.3. Daudzrežīmu izplūdes sistēma
Transportlīdzekļus, kuri aprīkoti ar daudzrežīmu manuāli vai elektroniski regulējamu izplūdes sistēmu, testē visos režīmos.
3.2.3.3.3. Rezultāts
3.2.3.3.3.1. Mērījumus veic, mikrofoniem esot novietotiem iepriekš noteiktajā(-ās) vietā(-ās). Fiksē testa laikā uzrādīto maksimālo A-izsvaroto skaņas spiediena līmeni, saglabājot aiz komata vienu zīmīgo ciparu (piem., 92,45 fiksē kā 92,5, bet 92,44 fiksē kā 92,4). Testu atkārto, līdz iegūst trīs secīgus mērījumus, kas ir 2,0 dB(A) robežās, pie katra izvada.
Testa rezultāts pie konkrētā izvada ir trīs derīgu mērījumu aritmētiskā vidējā vērtība, kas matemātiski noapaļota līdz tuvākajam veselajam skaitlim (piem., 92,5 fiksē kā 93, bet 92,4 fiksē kā 92).
3.2.3.3.3.2. Transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar vairākiem izplūdes izvadiem, ziņojumā iekļauj skaņas spiediena līmeni pie tā izvada, kur ir augstākais vidējais skaņas spiediena līmenis.
3.2.3.3.3.3. Transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar daudzrežīmu izplūdes sistēmu un manuālu vai elektronisku izplūdes režīma vadību, testa ziņojumā iekļauj skaņas spiediena līmeni tajā režīmā, kurā ir visaugstākais skaņas spiediena līmenis.
4. SKAŅA NO KUSTĪBĀ ESOŠA TRANSPORTLĪDZEKĻA (DATUS ZIŅO, LAI ATVIEGLOTU LIETOŠANĀ ESOŠA BRAUCOŠA TRANSPORTLĪDZEKĻA TESTĒŠANU)
4.1. Atbilstības lietošanas laikā testa procedūru var noteikt līgumslēdzēja puse, pienācīgi ņemot vērā jebkādas atšķirības no tipa apstiprināšanas testa apstākļiem.
4.2. Lai atvieglotu lietošanā esošu transportlīdzekļu atbilstības testus, turpmāko informāciju attiecībā uz skaņas spiediena līmeņa mērījumiem, ko saskaņā ar 3. pielikuma 3.1. punktu veic kustībā esošiem transportlīdzekļiem, uzskata par atsauces datiem atbilstībai lietošanas laikā:
|
a) |
pārnesums (i) vai, ja transportlīdzekļi testēti ar nebloķētu pārnesumskaitli, testam izvēlētais pārnesuma pārslēga stāvoklis; |
|
b) |
transportlīdzekļa ātrums vAA′, izteikts km/h, maksimālā ātruma vai paātrinājuma testa sākumā ar akseleratora vadības ierīces maksimuma pozīcijā pārnesumā (i); un |
|
c) |
galīgais testa rezultāts, izteikts dB(A), kā noteikts saskaņā ar šī pielikuma 3.1.4. punktu. |
4.3. Atbilstības lietošanas laikā atsauces datus ieraksta 1. pielikuma paraugam atbilstošajā paziņojuma veidlapā.
5. IZPLŪDES (KLUSINĀŠANAS) ORIĢINĀLĀ SISTĒMA
5.1. Prasības absorbējošus šķiedrainus materiālus saturošiem klusinātājiem
5.1.1. Šķiedrains absorbējošs materiāls nesatur azbestu, un to drīkst izmantot klusinātāju ražošanā vienīgi tad, ja atbilstīga ierīce nodrošina šķiedrainā absorbējošā materiāla palikšanu savā vietā visu klusinātājā lietošanas laiku un ja tas atbilst jebkura viena no punktu 5.1.2., 5.1.3., 5.1.4. vai 5.1.5. prasībām.
5.1.2. Pēc šķiedrainā materiāla izņemšanas skaņas līmenis atbilst šo noteikumu 4. punkta prasībām.
5.1.3. Šķiedraino absorbējošo materiālu nedrīkst ievietot tajās klusinātāja daļās, caur kurām plūst izplūdes gāzes, un tas atbilst šādām prasībām:
|
5.1.3.1. |
materiālu karsē krāsnī četras stundas 650 ± 5 °C temperatūrā, nemazinoties šķiedras vidējam garumam, diametram vai tilpumsvaram; |
|
5.1.3.2. |
pēc vienu stundu ilgas karsēšanas krāsnī 650 ± 5 °C temperatūrā, vismaz 98 procenti materiāla paliek sietā, kura nominālais acu izmērs ir 250 μm un kas atbilst ISO 3310/1:2000, kad testē saskaņā ar ISO 2559:2011. |
|
5.1.3.3. |
Materiāla masas zudums nepārsniedz 10,5 procentus pēc 24 stundu ilgas mērcēšanas 90 ± 5 °C temperatūrā šāda sastāva sintētiskā kondensātā:
Pirms svēršanas materiālu mazgā destilētā ūdenī un žāvē vienu stundu 105 °C. |
5.1.4. Pirms sistēmu testē saskaņā ar šī pielikuma 3.1. punktu, to sagatavo normālai lietošanai uz ceļa pēc vienas no šādām metodēm:
|
5.1.4.1. |
Sagatavošana ar nepārtrauktas iebraukšanas metodi
|
|
5.1.4.2. |
Sagatavošana ar pulsāciju
|
|
5.1.4.3. |
Sagatavošana pārbaudes stendā:
|
5.1.5. Izplūdes gāzes nesaskaras ar šķiedrainajiem materiāliem un nav pakļautas spiediena svārstībām.
5.2. Diagramma un marķējumi
5.2.1. Klusinātāja diagrammu un šķērsgriezumu ar izmēriem pievieno šo noteikumu 1. pielikumā minētajam dokumentam.
5.2.2. Uz visiem oriģinālajiem klusinātājiem ir vismaz:
|
a) |
“E” zīme un aiz tās atsauce uz valsti, kura piešķīrusi tipa apstiprinājumu; |
|
b) |
transportlīdzekļa ražotāja nosaukums vai preču zīme; un |
|
c) |
marka un daļas identifikācijas numurs. |
Šī norāde ir skaidri salasāma, neizdzēšama un saskatāma tajā vietā, kurā tā ir jāpiestiprina.
5.2.3. Jebkāds izplūdes vai klusināšanas oriģinālo aizstājējsistēmu iepakojums ir salasāmi marķēts ar vārdiem “oriģināla detaļa” un norādēm uz marku un tipu, kas apvienotas ar “E” zīmi, kā arī norādi uz izcelsmes valsti.
5.3. Ieplūdes klusinātāji
Ja motora ieplūdes sistēma jāaprīko ar gaisa filtru un/vai ieplūdes klusinātāju, lai atbilstu pieļaujamajam skaņas līmenim, filtru un/vai klusinātāju uzskata par klusinātāja sastāvdaļu, un arī uz tiem attiecas 5.1. un 5.2. punktu prasības.
(1) Neatkarīgi ātruma mērījumi ir tad, ja ar divām vai vairāk atsevišķām ierīcēm nosaka vērtības vAA′ un vBB′. Tāda nepārtrauktas mērīšanas ierīce kā radars visu prasīto ātruma informāciju nosaka ar vienu ierīci.
4. PIELIKUMS
MAKSIMĀLĀ SKAŅAS LĪMEŅA ROBEŽVĒRTĪBAS (JAUNIEM TRANSPORTLĪDZEKĻIEM)
|
Maksimālais projektētais ātrums, km/h |
Maksimālās skaņas līmeņa vērtības, dB(A) |
|
≤ 25 |
66 |
|
> 25 |
71 |
|
Pedālpiedziņas velosipēdi, kas aprīkoti ar papildu spēkiekārtu, kas nav elektriska, kuras primārais mērķis ir palīdzēt mīt pedāļus un kuras papildu dzinējspēks tiek atslēgts, kad transportlīdzekļa ātrums ir ≤ 25 km/h |
63 |
5. PIELIKUMS
TESTA TRASES SPECIFIKĀCIJAS (1)
1. IEVADS
Šajā pielikumā dotas testa trases fizikālo raksturlielumu un seguma specifikācijas. Šīs specifikācijas, kas balstās uz īpašu standartu (2), apraksta nepieciešamās fizikālās īpašības, kā arī šo īpašību pārbaudes metodes.
2. PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ VIRSMAS ĪPAŠĪBĀM
Virsmu uzskata par atbilstošu šim standartam, ja tās tekstūra un porainība vai skaņas absorbcijas koeficients ir izmērīts un atbilst visām turpmāk 2.1. līdz 2.4. punktā noteiktajām prasībām un ja ievērotas konstrukcijas prasības (3.2. punkts).
2.1. Paliekošā porainība
Testa trases seguma maisījuma paliekošā porainība VC nepārsniedz 8 procentus. Mērīšanas procedūru skatīt 4.1. punktā.
2.2. Skaņas absorbcijas koeficients
Ja virsma neatbilst prasībai par paliekošo porainību, virsma ir pieņemama tikai tad, ja tās skaņas absorbcijas koeficients α ≤ 0,10. Mērīšanas procedūru skatīt 4.2. punktā. Šā un 2.1. punkta prasības ir izpildītas arī tad, ja ir izmērīta tikai skaņas absorbcija un tā ir α ≤ 0,10.
Piezīme. Svarīgākā īpašība ir skaņas absorbcija, kaut arī ceļu būvē pazīstamāka ir paliekošā porainība. Tomēr skaņas absorbcija jāmēra tikai tad, ja virsma neatbilst prasībai par porainību. Tas tāpēc, ka pēdējā ir saistīta ar relatīvi lielu nenoteiktību gan mērījumu, gan svarīguma ziņā, un dažas virsmas var tikt kļūdaini atzītas par neatbilstošām tikai uz porainības mērījumu pamata.
2.3. Tekstūras dziļums
Tekstūras dziļums (TD), kas mērīts ar tilpuma metodi (skatīt 4.3. punktu), ir šāds:
TD ≥ 0,4 mm
2.4. Virsmas viendabīgums
Jāveic viss praktiski lietderīgais, lai nodrošinātu, ka virsma testa zonā ir iespējami viendabīga. Tas attiecas uz tekstūru un porainību, bet būtu jāievēro arī tas, ka tad, ja veltņošanas procesā veltņojums ir dažviet labāks nekā citur, tekstūra var būt atšķirīga un nelīdzenums var radīt izciļņus.
2.5. Pārbaužu biežums
Lai pārbaudītu, vai virsma joprojām atbilst tekstūras un porainības vai skaņas absorbcijas prasībām, ko nosaka šis standarts, regulāri veic virsmas testēšanu ar šādu biežumu:
|
a) |
attiecībā uz atlikušo porainību vai skaņas absorbciju: kad virsma ir jauna; ja virsma atbilst prasībām, kad tā ir jauna, turpmāka periodiskā pārbaudīšana nav vajadzīga; |
|
b) |
attiecībā uz tekstūras dziļumu (TD): kad virsma ir jauna; skaņas testu sākumā (Piezīme: ne ātrāk kā četras nedēļas pēc uzklāšanas); pēc tam reizi 12 mēnešos. |
3. TESTA VIRSMAS KONSTRUKCIJA
3.1. Laukums
Projektējot testa trases izkārtojumu, ir svarīgi vismaz nodrošināt, ka laukums, ko šķērso pa testa joslu braucošie transportlīdzekļi, ir klāts ar norādīto testa materiālu ar pietiekamu rezervi drošai un ērtai braukšanai. Šajā nolūkā ir svarīgi, lai trase būtu vismaz 3 m plata un lai trases garums aiz līnijām AA un BB sniegtos vismaz 10 m abās pusēs. Piemērotas testa vietas plāns aplūkojams 1. attēlā, kur norādīts minimālais laukums, kādā norādīto testa virsmas materiālu ieklāj un sablīvē, izmantojot mašīnas. Saskaņā ar šo noteikumu 3. pielikuma 3.1.1.1. punktu mērījumus veic katrā transportlīdzekļa pusē. To var izdarīt vai nu ar mikrofoniem divās vietās (pa vienam katrā trases malā) un transportlīdzeklim braucot vienā virzienā, vai ar mikrofonu tikai vienā trases malā, transportlīdzeklim braucot divos virzienos. Ja izmanto otro metodi, attiecībā uz trases to malu, kur nav mikrofona, virsmas prasību nav.
1. attēls
Minimālās prasības testa virsmas zonai. Tumšākā daļa ir “testa zona”
Apzīmējumi
Mikrofons (augstums 1,2 m)
Minimālais laukums, kas klāts ar testa ceļa segumu jeb testa zona
Izmēri metros
Kustības viduslīnija
PIEZĪME – Šajā rādiusā nav lielu akustiski atstarojošu objektu.
3.2. Virsmas konstrukcija un sagatavošana
3.2.1. Konstrukcijas pamatprasības; testa virsma atbilst četrām prasībām:
|
3.2.1.1. |
tā ir no blīva asfaltbetona; |
|
3.2.1.2. |
maksimālais sīkšķembu lielums ir 8 mm (pielaides ļauj no 6,3 līdz 10 mm); |
|
3.2.1.3. |
dilumkārtas biezums ir ≥ 30 mm; |
|
3.2.1.4. |
saistviela ir nepārveidots tiešas sasaistes bitums. |
3.2.2. Projektēšanas vadlīnijas
Kā norāde virsmas projektētājam 2. attēlā dota minerālmateriālu granulometriskā sastāva līkne, kas ļauj iegūt vēlamās īpašības. Turklāt 1. tabulā ir dotas dažas vadlīnijas vēlamās tekstūras un izturīguma iegūšanai. Granulometriskā sastāva līkne atbilst šādai formulai:
P (% derīguma) = 100. (d/dmax)1/2
, kur
|
d) |
= |
kvadrātacu sieta izmērs milimetros |
|
dmax |
= |
8 mm vidējai līknei |
|
dmax |
= |
10 mm zemākās pielaides līknei |
|
dmax |
= |
6,3 mm augstākās pielaides līknei |
2. attēls
Asfalta maisījuma kopējā gradācijas līkne ar pielaidēm
Procents derīguma (pēc masas)
Sieta izmērs, mm
Iepriekš minētās prasības papildina šādi ieteikumi:
|
a) |
smilts frakcija (0,063 mm < kvadrātacu sieta izmērs < 2 mm) satur ne vairāk kā 55 procentus dabīgās smilts un vismaz 45 procentus smalcinātas smilts; |
|
b) |
nesošā un salizturīgā kārta nodrošina labu stabilitāti un gludumu saskaņā ar labāko ceļu būves praksi; |
|
c) |
sīkšķembas ir drupinātas (100 procenti drupinājuma skaldņu) un no materiāla ar augstu izturība pret sadrupšanu; |
|
d) |
maisījumā izmantotās sīkšķembas ir mazgātas; |
|
e) |
uz virsmas neklāj papildu sīkšķembas; |
|
f) |
saistvielas cietība, izteikta kā PEN vērtība, ir 40–60, 60–80 vai pat 80–100 atkarībā no valsts klimatiskajiem apstākļiem. Parasti izmanto iespējami cietu saistvielu, ja tas atbilst vispārpieņemtai praksei; |
|
g) |
maisījuma temperatūru pirms veltņošanas izvēlas tā, lai ar turpmāku veltņošanu panāktu vajadzīgo porainību. Lai palielinātu šī pielikuma 2.1. līdz 2.4. punktā minēto specifikāciju ievērošanas iespējamību, blīvumu nosaka ne tikai piemērotas maisīšanas temperatūras izvēle, bet arī pienācīgas blīvēšanas reižu skaits un blīvēšanas transportlīdzekļa izvēle. |
1. tabula
Projektēšanas vadlīnijas
|
Daudzums |
Sasniedzamās vērtības |
Pielaides |
|
|
maisījuma kopējā masā |
minerālās daļas kopējā masā |
||
|
Akmeņu masa, kvadrātacu siets (SM) > 2 mm |
47,6 % |
50,5 % |
± 5 |
|
Smilšu masa 0,063 < SM < 2 mm |
38,0 % |
40,2 % |
± 5 |
|
Pildvielas masa SM < 0,063 mm |
8,8 % |
9,3 % |
± 2 |
|
Saistvielas (bituma) masa |
5,8 % |
Nepiemēro |
± 0,5 |
|
Maksimālais sīkšķembu izmērs |
8 mm |
6,3 – 10 |
|
|
Saistvielas cietība |
(skatīt 3.2.2. punkta f) apakšpunktu) |
– |
|
|
Pulējamības vērtība (PSV) |
> 50 |
– |
|
|
Blīvums, pēc Maršala metodes |
98 % |
– |
|
4. PĀRBAUDES METODE
4.1. Paliekošās porainības mērījums
Lai veiktu šos mērījumus, no trases ņem cilindriskus paraugus vismaz četrās atšķirīgās vietās, kas vienmērīgi sadalītas testa zonā starp līniju AA un līniju BB (skatīt 1. attēlu). Lai novērstu neviendabīgumu un negludumu riteņu rites vietās, cilindriskie paraugi nebūtu jāņem pašās riteņu rites vietās, bet to tuvumā. Divi cilindriskie paraugi (minimums) būtu jāņem riteņu rites vietu tuvumā, un viens cilindriskais paraugs (minimums) aptuveni viduspunktā starp riteņu rites vietām un katra mikrofona atrašanās vietu.
Ja ir aizdomas, ka nav izpildīts viendabīguma nosacījums (skatīt šī pielikuma 2.4. punktu), cilindriskos paraugus ņem no vairāk vietām testa laukumā. Noteic katra cilindriskā parauga paliekošās porainības vērtību, tad aprēķina visu cilindrisko paraugu vidējo vērtību un salīdzina ar šī pielikuma 2.1. punkta prasību. Turklāt neviena atsevišķa cilindriskā parauga porainības vērtība nepārsniedz 10 procentus. Testa virsmas projektētājam būtu jāņem vērā problēma, kas var rasties, ja testa zonu apsilda caurules vai elektrokabeļi un ja šajā zonā jāņem cilindriskie paraugi. Šādas instalācijas rūpīgi plāno attiecībā uz turpmākajiem cilindrisko paraugu ņemšanas urbumiem. Ir ieteicams atstāt dažas vietas, kuru aptuvenais izmērs ir 200 mm × 300 mm, kur nav vadu/cauruļu vai kur tās ir pietiekami dziļi, lai, ņemot cilindriskos paraugus no virsmas slāņa, tās netiktu sabojātas.
4.2. Skaņas absorbcijas koeficients
Skaņas absorbcijas koeficientu (parastos apstākļos) mēra pēc metodes, kur izmanto pretestības cilindru, saskaņā ar procedūru, kas noteikta standartā ISO 10534: 1994 “ Akustika - Skaņas absorbcijas koeficienta un pilnās pretestības noteikšana pilnās pretestības caurulē ”.
Attiecībā uz pārbaudes paraugiem ievēro tās pašas prasības, kas noteiktas paliekošajai porainībai (skatīt 4.1. punktu).
Skaņas absorbciju mēra diapazonā no 400 līdz 800 Hz un diapazonā no 800 līdz 1 600 Hz (vismaz vienas trešdaļas oktāvas joslu centra frekvencēs), un abiem frekvenču diapazoniem nosaka maksimālās vērtības.
Tad aprēķina visu cilindrisko paraugu vidējo vērtību, iegūstot galarezultātu.
4.3. Makrotekstūras tilpuma mērījums
Šajā standartā tekstūras dziļuma mērījumus veic vismaz 10 vietās, kas vienmērīgi sadalītas pa riteņu rites vietām testa joslā, un to vidējo vērtību salīdzina ar norādīto minimālo tekstūras dziļumu. Procedūras aprakstu skatīt standartā ISO 10844:1994.
5. NOTURĪBA LAIKĀ UN APKOPE
5.1. Novecošanas ietekme
Sagaidāms, ka riepas/ceļa skaņas līmenis, kas izmērīts uz testa virsmas, līdzīgi kā uz jebkurām citām virsmām, var būt nedaudz augstāks pirmajos 6–12 mēnešos pēc uzbūvēšanas.
Virsma iegūst vajadzīgās īpašības ne ātrāk kā četras nedēļas pēc izbūves.
Virsmas noturību laikā galvenokārt nosaka pa to braucošo transportlīdzekļu pulējošā un blīvējošā ietekme. To regulāri pārbauda, kā noteikts šī pielikuma 2.5. punktā.
5.2. Virsmas uzturēšana
Virsmu attīra no gružiem vai putekļiem, kas var ievērojami samazināt faktisko tekstūras dziļumu. Valstīs, kur mēdz būt aukstas ziemas, atledošanai dažkārt izmanto sāli. Sāls var uz laiku vai pat neatgriezeniski ietekmēt virsmu tā, ka paaugstinās skaņas līmenis, tāpēc to izmantot nav ieteicams.
5.3. Testa zonas atkārtota pārklāšana
Ja testa trase jāpārklāj ar jaunu segumu, parasti no jauna jāpārklāj vienīgi testa josla (3 m platumā 1. attēlā), pa kuru brauc transportlīdzekļi, ja testa zona ārpus šīs joslas ir atbildusi prasībām attiecībā uz paliekošo porainību vai skaņas absorbciju, kad to mērīja.
6. TESTA VIRSMAS UN UZ TĀS VEIKTO TESTU DOKUMENTĒŠANA
6.1. Testa virsmas dokumentācija
Testa virsmu aprakstošajā dokumentā ir šādi dati:
|
6.1.1. |
testa trases atrašanās vieta; |
|
6.1.2. |
saistvielas tips, saistvielas cietība, minerālmateriālu tips, betona maksimālais teorētiski iespējamais blīvums (DR), dilumkārtas biezums un granulometriskā sastāva līkne, ko nosaka pēc testa trases cilindriskajiem paraugiem; |
|
6.1.3. |
blīvēšanas metode (piem., veltņa tips, veltņa masa, pārbraucienu skaits); |
|
6.1.4. |
maisījuma temperatūra, apkārtējā gaisa temperatūra un vēja ātrums seguma klāšanas laikā; |
|
6.1.5. |
seguma uzklāšanas datums un būvuzņēmēja nosaukums; |
|
6.1.6. |
visu vai vismaz jaunāko pārbaužu rezultāti, ieskaitot šādus datus:
|
6.2. Uz seguma veikto transportlīdzekļa skaņas līmeņa testu dokumenti
Dokumentā, kas apraksta transportlīdzekļa skaņas līmeņa testu(-us), būtu jānorāda, vai ir izpildītas visas šā standarta prasības. Pievieno atsauci uz dokumentu saskaņā ar 6.1. punktu, kur minēti rezultāti, kas to apliecina.
(1) Šajā pielikumā dotās testa vietas specifikācijas ir spēkā līdz šo noteikumu 10.8. punktā norādītā laikposma beigām.
(2) ISO 10844:1994