IMMC.COM%282025%29285%20final.LAV.xhtml.1_LV_annexe_proposition_cp_part1

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 27.5.2025

COM(2025) 285 final

PIELIKUMS

dokumentam

Priekšlikums PADOMES ĪSTENOŠANAS LĒMUMAM,

ar ko groza 2021. gada 13. jūlija Īstenošanas lēmumu (ES) (ST 10160/21 INIT; ST 10160/21 ADD 1 REV 2) par Itālijas atveseļošanas un noturības plāna novērtējuma apstiprināšanu

{SWD(2025) 145 final}

PIELIKUMS

1.REFORMU UN INVESTĪCIJU APRAKSTS

A.MISIJAS 1. KOMPONENTS

Ass — Publiskās pārvaldes digitalizācija: Itālijas atveseļošanas un noturības plāna komponenta M1C1 1. ass ietver pasākumus, kuru mērķis ir veicināt Itālijas valsts pārvaldes digitalizāciju, un ietver septiņas investīcijas un trīs reformas. Ieguldījumu mērķis jo īpaši ir: I) racionalizēt un konsolidēt esošās publiskās pārvaldes digitālās infrastruktūras; II) veicināt mākoņdatošanas ieviešanu, iii) īpašu uzmanību pievēršot platformu un datu pakalpojumu saskaņošanai un sadarbspējai, vienreizējas iesniegšanas principa īstenošanai un datu pieejamībai, izmantojot lietojumprogrammu saskarņu (API) katalogu; IV) uzlabot visu digitālo publisko pakalpojumu pieejamību, efektivitāti un piekļūstamību, lai palielinātu pieņemšanas līmeni un lietotāju apmierinātību, v) stiprināt Itālijas aizsardzību pret kibernoziedzības radītajiem riskiem, vi) veicināt lielu centrālo pārvalžu digitālo pārveidi; VII) digitālās plaisas novēršana, stiprinot iedzīvotāju digitālās prasmes. Reformas saskaņā ar šo virzienu jo īpaši ir vērstas uz to, lai i) racionalizētu un paātrinātu iepirkuma procesu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) risinājumiem, ko veic valsts pārvalde; II) atbalstīt publiskās pārvaldes digitālo pārveidi un iii) novērst šķēršļus mākoņdatošanas ieviešanai publiskās pārvaldes iestādēs un racionalizēt datu apmaiņas procesus starp publiskās pārvaldes iestādēm.

Investīcijas un reformas saskaņā ar šo komponentu palīdz īstenot Itālijai 2020. un 2019. gadā adresētos ieteikumus par nepieciešamību “uzlabot valsts pārvaldes efektivitāti, tostarp investējot publiskā sektora darbinieku prasmēs, paātrinot digitalizāciju un palielinot vietējo sabiedrisko pakalpojumu efektivitāti un kvalitāti” (2019. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3) un “koncentrēt investīcijas uz zaļo un digitālo pārkārtošanos, jo īpaši uz [...] pastiprinātu digitālo infrastruktūru, lai nodrošinātu pamatpakalpojumu sniegšanu” (2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3).

Ass — Tiesiskums: Kā norādīts jaunākajā Eiropas Komisijas ziņojumā par tiesu sistēmas efektivitāti (CEPEJ), Itālijas tiesu sistēmas darbība joprojām ir tālu no citu dalībvalstu tiesu sistēmas darbības ilguma. Atveseļošanas un noturības plāna komponenta M1C1 2. asī ir ietverti pasākumi, kuru mērķis ir padarīt tiesu sistēmu efektīvāku, samazinot tiesvedības ilgumu un tuvinot Itāliju ES mediānai. Šis komponents attiecas uz Itālijai 2020. un 2019. gadā adresētajiem ieteikumiem par civillietu izskatīšanas ilguma samazināšanu un korupcijas apkarošanas efektivitātes uzlabošanu (2020. gada valstij adresētie ieteikumi Nr. 4, 2019. un 4. ieteikums). Turklāt tiesu sistēmas digitalizācija ir svarīga arī digitālajai pārejai.

Ass — Publiskā pārvalde: Atveseļošanas un noturības plāna komponenta M1C1 3. asī ir ietverti pasākumi, kuru mērķis ir reformēt Itālijas valsts pārvaldi un uzlabot administratīvo spēju. Gan valdības efektivitātes, gan uzticēšanās valdībai Itālijas rādītāji ir zemāki par ES-27 vidējo rādītāju. Itālijas valsts pārvaldes reformas ietekmēja būtiskas lejupējo reformu īstenošanas nepilnības un vērtīgo augšupējo inovāciju nepietiekama atzīšana un izplatīšana. Administratīvās spējas ir ļoti zemas. Būtu jāturpina centieni stiprināt stratēģiskās plānošanas spējas, uzraudzības un novērtēšanas mehānismus un uz pierādījumiem balstītus politikas veidošanas instrumentus.

Šā komponenta galvenais mērķis ir uzlabot Itālijas valsts pārvaldes iestāžu administratīvās spējas centrālā un vietējā līmenī gan attiecībā uz cilvēkkapitālu (atlase, kompetences un karjeras), gan administratīvo procedūru vienkāršošanu. Šajā iedaļā ir izklāstīta visaptveroša strukturālā cilvēkresursu stratēģija, sākot no atlases procesiem līdz karjeras virzībai. Reforma ietver arī pasākumus procedūru vienkāršošanai. Investīcijas jaunos digitālos rīkkopās un pastiprinātās darbībās mūžizglītības jomā ir iekļautas 1. misijas 1. komponentā. Šis komponents attiecas uz Itālijai 2020. un 2019. gadā adresētajiem ieteikumiem par valsts pārvaldes efektivitātes uzlabošanu (konkrētajai valstij adresētais ieteikums Nr. 3, 2019. gads un valstij adresētais ieteikums Nr. 4, 2020. gads).

Ass — Publiskais iepirkums un administrācijas maksājumi: Atveseļošanas un noturības plāna komponenta M1C1 4. asī ir ietverti pasākumi, kuru mērķis ir reformēt dažus būtiskus Itālijas publiskā iepirkuma tiesiskā regulējuma aspektus un samazināt valsts pārvaldes iestāžu maksājumu kavējumus centrālajās, reģionālajās un vietējās iestādēs, kā arī reģionālajās veselības iestādēs. Reformas galvenais mērķis ir vienkāršot publiskā iepirkuma noteikumus, palielināt juridisko noteiktību uzņēmumiem un paātrināt publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu, vienlaikus saglabājot procesuālās garantijas pārredzamības un vienlīdzīgas attieksmes ziņā. Tāpēc šīs reformas atbalsta plāna finansēto infrastruktūru un projektu savlaicīgu īstenošanu.

Ass — fiskālās un strukturālās reformas (Nodokļu politika un publiskie izdevumi): Atveseļošanas un noturības komponenta M1C1 5. ass ietver vairākas reformas, kuru mērķis ir atbalstīt Itālijas publisko finanšu ilgtspēju (2019. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 1). Attiecībā uz ieņēmumiem reformu mērķis ir uzlabot nodokļu iekasēšanas procesu, veicināt nodokļu saistību izpildi un apkarot izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, lai samazinātu atbilstības nodrošināšanas izmaksas nodokļu maksātājiem un palielinātu vispārējās valdības ieņēmumus, tādējādi palīdzot uzlabot publisko finanšu ilgtspēju. Attiecībā uz izdevumiem reformu mērķis ir uzlabot publisko izdevumu efektivitāti gan centrālajā līmenī, stiprinot esošo ikgadējo izdevumu pārskatīšanas sistēmu, gan vietējā un reģionālajā līmenī, pabeidzot fiskālo attiecību reformu dažādos valdības līmeņos.

A.1. Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam

Ass — Publiskās pārvaldes digitalizācija

Investīcija 1.1. — Digitālā infrastruktūra

Šīs investīcijas mērķis ir nodrošināt, ka publiskās pārvaldes sistēmas, datu kopas un lietotnes tiek mitinātas ļoti uzticamos datu centros ar augstiem drošības, veiktspējas, mērogojamības, Eiropas sadarbspējas un energoefektivitātes standartiem. Šajā nolūkā investīcija paredz izveidot modernu, pilnībā izstumtu valsts mākoņdatošanas hibrīdinfrastruktūru (tā saukto “Polo Strategico Nazionale” jeb PSN), sertificēt drošas un mērogojamas publiskās mākoņdatošanas alternatīvas un valsts pārvaldes datu kopas un lietojumus pāriet uz mākoņdatošanas vidi.

Paredzams, ka PSN infrastruktūru pārvaldīs tehnoloģiju nodrošinātājs, kas izvēlēts Eiropas konkursā, un tā tiks projektēta saskaņā ar datu sadarbspējas standartiem, kas attiecīgi noteikti Eiropas līmenī ar iniciatīvu Gaia-X, lai nodrošinātu brīvu nepersondatu apmaiņu starp dažādām dalībvalstīm, savstarpēji savienojot savus valsts mākoņdatošanas modeļus. Paredzams, ka līdzīgas prasības tiks pieņemtas publisko mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzēju pirmskvalifikācijā.

Paredzams, ka valsts pārvaldes datu kopu un lietojumprogrammu migrācija uz PSN vai uz drošiem sertificētiem publiskiem mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzējiem būs atkarīga no dažādu pārvaldes iestāžu noteiktajām prasībām attiecībā uz datu veiktspēju, mērogojamību un sensitivitāti, un paredzams, ka katra no tām saglabās savu neatkarību lietojumprogrammu izstrādē un datu pārvaldībā.

Investīcija Nr. 1.3 — Dati un sadarbspēja

Šīs investīcijas mērķis ir nodrošināt galveno datu kopu un pakalpojumu pilnīgu sadarbspēju starp centrālajām un vietējām publiskās pārvaldes iestādēm.

Pasākums paredz izveidot valsts digitālo datu platformu (“Piattaforma Digitale Nazionale Dati”), kas garantē datu kopu sadarbspēju pēc izveides, izmantojot lietojumprogrammu saskarņu (API) katalogu, kas tiek kopīgots starp centrālajām un vietējām pārvaldes iestādēm (investīcija 1.3.1.). Platforma pilnībā atbilst ES tiesību aktiem.

Turklāt ar pasākumu izveido “vienotu digitālo vārteju” saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1724, ko īsteno, lai palīdzētu centrālajai un publiskās pārvaldes iestādēm pārstrukturēt prioritārās procedūras un nodrošinātu vienreizējas iesniegšanas principa izpildi (1.3.2. investīcija).

Investīcija 1.5. — Kiberdrošība

Šīs investīcijas mērķis ir stiprināt Itālijas aizsardzību pret kibernoziedzības radītajiem riskiem, jo īpaši īstenojot “valsts kiberdrošības perimetru” (PSNC) saskaņā ar drošības prasībām, kas noteiktas Direktīvā (ES) 2016/1148 par tīklu un informācijas sistēmu drošību (TID direktīva), un stiprinot valstu kiberaizsardzības spējas tehniskās inspekcijas un riska uzraudzības jomā.

Pasākums paredz attīstīt mūsdienīgu, integrētu sistēmu, cieši savienojot dažādas struktūras visā valstī un starptautiski savienojot partnerus un uzticamus tehnoloģiju nodrošinātājus. Tas ir formulēts četros pīlāros: stiprināt pirmās līnijas spējas attiecībā uz sabiedrību un uzņēmumiem/vienībām, lai pārvaldītu brīdinājumus un faktiskus publiski atzītus notikumus; II) uzlabot/stiprināt valsts pārbaudes un revīzijas spējas attiecībā uz aparatūru un programmatūru, ko izmanto subjekti ar būtiskām funkcijām, lai apliecinātu uzticamību/novērstus apdraudējumus; III) tiesībaizsardzības un kibervienību varas vienības policijas spēkos, kas atbild par noziedzīgu darbību izmeklēšanu; IV) būtiski stiprināt kiberaktīvus un cilvēkresursus, kas atbild par valsts drošību un reaģēšanu uz kiberdraudiem.

Investīcija 1.7. — Digitālās pamatprasmes

Šīs investīcijas mērķis ir samazināt to pašreizējo iedzīvotāju īpatsvaru, kuriem draud digitālā atstumtība, uzsākot iniciatīvu “Digitālais civildienests” — dažādas izcelsmes brīvprātīgo jauniešu tīklu visā Itālijā, lai sniegtu personām, kurām draud digitālā atstumtība, veicināšanas un izglītības pakalpojumus digitālo prasmju attīstīšanai un uzlabošanai (investīcija 1.7.1.) un stiprinot esošo “Digitālās veicināšanas centru” tīklu (investīcija 1.7.2.).

Digitālie veicināšanas centri ir fiziski piekļuves punkti, kas parasti atrodas bibliotēkās, skolās un sociālajos centros un nodrošina iedzīvotājiem gan klātienes, gan tiešsaistes apmācību par digitālajām prasmēm, lai efektīvi atbalstītu viņu digitālo iekļaušanu. Iniciatīvas pamatā ir pašreizējā sekmīgā pieredze, un tās mērķis ir nodrošināt šādu centru plašu attīstību valsts līmenī. Lai gan 600 centri jau ir aktīvi, to klātbūtne tiks vēl vairāk stiprināta, izmantojot īpašus apmācības pasākumus un jaunu aprīkojumu ar vispārējo mērķi izveidot 2400 jaunus piekļuves punktus visā Itālijā un apmācīt vairāk nekā 2000000 iedzīvotāju, kuriem draud digitālā atstumtība. No 3000 centriem vismaz 1200 ir koncentrēti Itālijas dienvidos.

Iniciatīvai “Digitālais civildienests” ir trīs gadi, un tās mērķis ir pakāpeniski sasniegt šādus rezultātus: I) īstenot trīs ikgadējus uzaicinājumus iesniegt digitālā civildienesta projektus, kas paredzēti bezpeļņas organizācijām, kuras reģistrētas vispārējā civildienesta organizāciju valsts reģistrā; II) to bezpeļņas organizāciju spēju veidošana, kuras piedalās ikgadējā uzaicinājumā uz digitālo civildienestu, un digitālās veicināšanas un digitālās izglītības projektu uzsākšana; vismaz 8300 brīvprātīgo apmācība un praktiskā pieredze digitālā civildienesta projektos; nodrošināt 700000 digitālās veicināšanas un/vai digitālās izglītības iniciatīvu, kurās iesaistīti iedzīvotāji un kuras izstrādātas digitālā civildienesta projektos, kuros strādā 8300 brīvprātīgo.

Reforma Nr. 1.1. — IKT iepirkums

Šīs reformas mērķis ir nodrošināt, ka valsts pārvalde var savlaicīgāk un efektīvāk iepirkt informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) risinājumus, racionalizējot un paātrinot IKT pakalpojumu un aktīvu iepirkuma procesu.

Reformas īstenošana sastāv no trim darbību virzieniem. Pirmkārt, izveido vienotu datubāzi, kurā ir to ekonomikas dalībnieku baltais saraksts, kuriem ir atļauts piegādāt preces un sniegt pakalpojumus valsts pārvaldes iestādēm, un ievieš īpašu tehnoloģisko infrastruktūru, kas ļauj sertificēt piegādātājus. Otrkārt, tiek pieņemta vienkāršota pieeja (“paātrinātā pieeja”), lai racionalizētu IKT iepirkumus PNRR projektiem. Treškārt, izveido digitālā iepirkuma pakalpojumu, lai i) iekļautu tikai sertificētus piegādātājus (ekonomikas dalībnieki jebkurā laikā var pieprasīt, lai tos sertificē saskaņā ar Direktīvas 2014/24/ES 64. pantu); II) ļauj ātri identificēt piegādātājus, kas apmierina konkrētas vajadzības (piemēram, izmantojot konfiguratoru); III) sniegt administrācijām intuitīvu lietotāja pieredzi (piemēram, skaidru piedāvāto pakalpojumu aprakstu, piegādātāju salīdzinošu novērtējumu). Šīs vispārējās struktūras pamatā ir Itālijas valsts iestādes — CONSIP — esošās spējas iepirkuma jomā.

Reforma. Atbalsts pārveidei

Šīs reformas mērķis ir atbalstīt visu centrālās un vietējās publiskās pārvaldes iestāžu digitālo pārveidi, izveidojot īpašu “Digitālās MA pārveides biroju”. Transformācijas birojs sastāv no pagaidu tehnoloģiju jomā kompetenta resursu fonda, kas koordinē un atbalsta migrācijas centienus un centralizētas sarunas par sertificēta ārējā atbalsta “paketēm”.

Turklāt pasākums paredz izveidot uzņēmumu, kas koncentrējas uz programmatūras izstrādi un darbības pārvaldību, lai atbalstītu centrālo pārvalžu digitālo uzlabošanu. Pārveides birojs jo īpaši atbalsta valsts pārvaldi šajā komponentā iekļauto investīciju 1.1.–1.7. īstenošanā, kā arī 6. misijā iekļauto investīciju un reformu īstenošanu veselības aprūpes digitalizācijā.

Reforma. Mākonis vispirms un sadarbspēja

Šīs reformas mērķis ir novērst šķēršļus mākoņdatošanas ieviešanai un racionalizēt birokrātiju, kas palēnina datu apmaiņas procesus starp publiskās pārvaldes iestādēm, ieviešot stimulu un pienākumu kopumu, kura mērķis ir atvieglot pāreju uz mākoņdatošanu un likvidēt procedurālos ierobežojumus digitālo pakalpojumu plašai ieviešanai.

Reforma ietver trīs darbības virzienus. Pirmkārt, tā kā mākoņdatošanas risinājumi veicina izmaksu efektivitāti informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) jomā, pēc iepriekš noteikta “labvēlības perioda” (piemēram, trīs gadus pēc pārveides sākuma) pārvaldes iestādes, kas nav ievērojušas mākoņdatošanas pārveidi, savā IKT izdevumu budžetā saskata ierobežojumu.

Otrkārt, mākoņdatošanas migrācijas stimulu ietvaros jāpārskata pašreizējie publiskās uzskaites noteikumi par izdevumiem, kas saistīti ar mākoņpakalpojumiem. Ņemot vērā to, ka migrācija uz mākoņdatošanu pašlaik ietver budžeta pārvietošanu no kapitālizdevumiem uz darbības izdevumiem, ir jāpārskata publiskās uzskaites noteikumi par izdevumiem, kas saistīti ar mākoņpakalpojumiem, lai nekavētu mākoņdatošanas migrāciju publiskās pārvaldes iestādēm.

Treškārt, saskaņā ar noteikumiem par atklātajiem datiem un personas datu apstrādi pārskata normas, kas saistītas ar datu sadarbspējas noteikumiem, un vienkāršo pašreizējās procedūras datu apmaiņai starp publiskās pārvaldes iestādēm, lai racionalizētu procesuālos aspektus un paātrinātu sadarbspējas īstenošanu starp publiskās pārvaldes datubāzēm. Turklāt digitālo domicilu pārskata un integrē valsts rezidentu reģistrā (ANPR), lai nodrošinātu noteiktu un drošu digitālo korespondenci starp iedzīvotājiem un valsts pārvaldes iestādēm.

Ass — Tiesiskums

Reforma. Civiltiesības

Reformas mērķis galvenokārt ir samazināt civilprocesa ilgumu, apzinot plašu darbību klāstu, lai samazinātu ienākošo lietu skaitu tiesās, vienkāršojot esošās procedūras, samazinot neizskatīto lietu skaitu un palielinot tiesu produktivitāti. Ienākošo lietu skaita samazināšanu tiesās panāk, stiprinot mediāciju, alternatīvu strīdu izšķiršanu un šķīrējtiesu un pārskatot pašreizējo sistēmu, saskaņā ar kuru nosaka un atgūst maksu par juridiskiem pakalpojumiem. Vienkāršošanu īsteno, stiprinot “filtrēšanas procedūras” pārsūdzības līmenī, pagarinot lietas, kurās tiesnesis vienpersoniski ir kompetents izskatīt lietu, nodrošinot procedūru saistošo termiņu faktisku īstenošanu. Augstāku tiesu produktivitāti panāk, izmantojot uzraudzības sistēmu un stimulus, lai panāktu standarta darbību visās tiesās.

Reformas mērķis ir arī samazināt neizskatīto lietu skaitu civiltiesās, izmantojot pagaidu darbā pieņemšanas un mērķtiecīgas darbības, tostarp stimulu shēmas, lai samazinātu neizskatīto lietu skaitu.

Reforma Nr. 1.5 — Krimināltiesības

Reformas galvenais mērķis ir samazināt kriminālprocesa ilgumu, apzinot plašu darbību klāstu, vienkāršojot esošās procedūras un palielinot tiesu produktivitāti. Vienkāršošana tiek turpināta, paplašinot vienkāršoto procedūru piemērošanu, paplašinot digitālo tehnoloģiju izmantošanu, nosakot iepriekšējas izmeklēšanas ilguma termiņus, pārskatot paziņošanas sistēmu, lai padarītu to efektīvāku. Augstāka tiesu produktivitāte tiek panākta ar uzraudzības sistēmu un stimuliem panākt standarta sniegumu visās tiesās.

Reforma. Maksātnespēja

Reformas mērķis ir digitalizēt un uzlabot maksātnespējas procedūras, ieviešot agrīnās brīdināšanas mehānismus pirms maksātnespējas, tiesu un pirmstiesas iestāžu specializāciju, lai efektīvāk pārvaldītu visus maksātnespējas procedūru posmus, tostarp nodrošinot tiesu un administratīvo iestāžu locekļu apmācību un specializāciju.

Reforma Nr. 1.7 — Nodokļu tiesas

Reformas mērķis ir padarīt efektīvāku nodokļu tiesību aktu izpildi un samazināt lielo apelācijas sūdzību skaitu Kasācijas tiesā.

Reforma. Tiesu sistēmas digitalizācija

Reforma paredz obligātu visu dokumentu elektronisku iesniegšanu un pilnīgu elektronisko darbplūsmu civilprocesiem. Tās mērķis ir arī saskaņā ar tiesību aktiem ieviest bezmaksas, pilnībā pieejamu un meklējamu civiltiesību nolēmumu datubāzi. Visbeidzot, tā ir vērsta uz pirmās instances kriminālprocesa digitalizāciju.

Investīcija. Civiltiesu, krimināltiesu un administratīvo tiesu darbā pieņemšanas procedūras

Investīciju mērķis ir tuvākajā laikā rīkoties attiecībā uz organizatoriskiem faktoriem, lai izstrādes stadijā esošās reformas varētu ātrāk radīt rezultātus, maksimāli palielinot sinerģiju un vienlaikus panākot pārveidojošas pārmaiņas, izmantojot plānā paredzētos ārkārtas resursus.

Organizatoriskais rīks, ko saucpar “tiesvedības biroju”, ir miertiesnešu atbalsta grupu izveide (vai, ja tāda jau pastāv, stiprināšana) (ar pagaidu pieņemšanu darbā), lai samazinātu neizskatīto lietu skaitu un darba laiku Itālijā.

Šā pasākuma mērķis ir uzlabot tiesu iestāžu kvalitāti, atbalstot tiesnešus parastajās studiju, juridiskās izpētes, tiesību aktu izstrādes un lietu organizēšanas darbībās un tādējādi ļaujot tiesnešiem koncentrēties uz sarežģītākiem uzdevumiem.

Investīcijas ietver arī tehniskā un administratīvā personāla pieņemšanu darbā, kas atbalsta ANP mērķu īstenošanu. Tiesas procesa biroja darbinieki un tehniskais administratīvais personāls atbalsta Tieslietu ministrijas administratīvos, civiltiesas, krimināltiesas un teritoriālos un centrālos dienestus, kas ir atbildīgi par ANP īstenošanu. Personāla vienības līgumu termiņš ir līdz 3 gadiem, un tos var pagarināt līdz 2026. gada 30. jūnijam.

Investīcija ietver arī apmācību digitālās pārkārtošanās atbalstam tiesu sistēmā.

Ass — Publiskā pārvalde

Reforma Nr. 1.9 — Valsts nodarbinātības reforma un vienkāršošanas reforma

Valsts nodarbinātības reformas notiek saskaņā ar divpakāpju pieeju. Īstermiņā tiek pieņemti steidzami pasākumi, lai pēc iespējas labāk izmantotu ANM finansējumu attiecībā uz plāna pārvaldību un tūlītēju palīdzību publiskās pārvaldes iestādēm, jo trūkst administratīvo spēju. Šo stratēģiju papildina organizācijas reformas un cilvēkresursu stratēģija, kuras mērķis ir pārveidojošas pārmaiņas valsts pārvaldē kopumā. Cilvēkresursu stratēģisko plānu definīcijā ir noteikts visaptverošs pasākumu kopums, lai: darba profilu atjaunināšana (arī ņemot vērā divējādo pārkārtošanos); reformēt darbā pieņemšanas procedūras, lai tās būtu mērķtiecīgākas un efektīvākas; reformēt augstākā līmeņa civildienestu, lai vienādotu iecelšanas procedūras visā valsts pārvaldē; stiprināt saikni starp mūžizglītību un atalgošanas mehānismiem vai īpašām karjeras iespējām; noteikt vai atjaunināt valsts pārvaldes ētikas principus; stiprināt apņemšanos nodrošināt dzimumu līdzsvaru; un personāla horizontālās un vertikālās mobilitātes reforma. Reforma ietver steidzamus pasākumus administratīvo procedūru vienkāršošanai uzņēmumu un iedzīvotāju labā, vienlaikus nodrošinot arī netraucētu ANP īstenošanu.

Ar vienkāršošanas reformu atceļ atļaujas, kas nav pamatotas ar sevišķi svarīgām vispārējām interesēm, kā arī atceļ nevajadzīgus pienākumus vai tos, kuros neizmanto jaunas tehnoloģijas. Turklāt tā īsteno klusēšanas piekrišanas mehānisma pieņemšanu, vienkāršas saziņas ieviešanu un vienotu režīmu pieņemšanu, kas ir kopīgi ar reģioniem un pašvaldībām.

Vienkāršošanas reforma ietver šādus elementus: uzņēmējdarbības un būvniecības procedūru sadarbspēja (SUAP un SUE); un galveno darbības rādītāju (KPI) kopuma noteikšana, lai vadītu organizatoriskās pārmaiņas administrācijās. Pēc pirmā ziņojuma par GDR publicēšanas reizi sešos mēnešos publicē turpmākos ziņojumus.

Līdz pirmā maksājuma pieprasījuma iesniegšanas brīdim ir ieviesta un darbojas repozitorija sistēma ANM īstenošanas uzraudzībai.

Reforma 1.9.a — reforma kohēzijas politikas īstenošanas paātrināšanai

Reformas mērķis ir paātrināt kohēzijas politikas īstenošanu un efektivitāti, papildinot NANP. Tajā paredz vienotās īpašās ekonomiskās zonas stratēģiskā plāna apstiprināšanas datumu.

Valsts tiesību aktos ir prasīts Vienotās konferences atzinums pirms tās pārveidošanas par likumu, kā paredzēts Likumdošanas dekrētā Nr. 281/1997.

Kā paredzēts Regulas (ES) 2021/241 9. pantā, reforma var saņemt atbalstu no citām Savienības programmām un instrumentiem ar noteikumu, ka šāds atbalsts nesedz tās pašas izmaksas. ANM nesedz nekādas reformas izmaksas.

Investīcija 1.9. Sniegt tehnisko palīdzību un stiprināt spēju veidošanu Itālijas atveseļošanas un noturības plāna īstenošanai

Investīcija ietver ekspertu rezerves pagaidu pieņemšanu darbā, lai sniegtu tehnisko palīdzību administrācijām un stiprinātu administratīvās spējas, jo īpaši vietējā līmenī, konkrētu ANP projektu īstenošanai, kas jāizvērš, pamatojoties uz vajadzībām. Šis ieguldījums ietver arī publiskā sektora darbinieku apmācības programmas spēju veidošanas stiprināšanas jomā.

Ass — Publiskais iepirkums un valsts pārvaldes iestāžu maksājumi

Reforma Nr. 1.10. Publiskā iepirkuma tiesiskā regulējuma reforma

Šīs reformas pirmais solis ir pirmā steidzamu vienkāršošanas pasākumu kopuma pieņemšana ar tiesību aktu dekrētu līdz 2021. gada maijam, lai: vienkāršot un digitalizēt centralizēto iepirkumu struktūru procedūras; reģistrēt līgumus valsts pretkorupcijas iestādes (ANAC) pretkorupcijas datubāzē; izveidot īpašus birojus, kas atbild par publiskā iepirkuma procedūrām ministrijās, reģionos un lielpilsētās; mērķa noteikšana, lai samazinātu laiku starp publicēšanu un līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu un starp līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu un infrastruktūras pabeigšanu; un stimulēt alternatīvus strīdu izšķiršanas mehānismus līgumu izpildes posmā. Līdz 2021. gada beigām vienotajam publiskā iepirkuma politikas koordinācijas struktūrai ir pietiekams darbinieku skaits un tā pieņem profesionalizācijas stratēģiju, kas nodrošina apmācību dažādos līmeņos; dinamiskās iepirkumu sistēmas dara pieejamas saskaņā ar publiskā iepirkuma direktīvām; un ANAC pabeidz līgumslēdzēju iestāžu kvalifikācijas iegūšanu.

Šīs reformas otrais posms ietver Publiskā iepirkuma kodeksa grozījumu kopumu, kas jāīsteno līdz 2023. gada otrajam ceturksnim, ar darbībām, kuru mērķis ir: samazināt līgumslēdzēju iestāžu sadrumstalotību; prasība noteikt e-platformu kā pamatprasību, lai piedalītos valsts mēroga iepirkuma jaudas novērtēšanā; un pilnvarot valsts pretkorupcijas iestādi pārskatīt līgumslēdzēju iestāžu kvalifikāciju. Reformas darbības joma ir arī vēl vairāk vienkāršot un digitalizēt centralizēto iepirkumu struktūru procedūras un noteikt sadarbspējas un savienojamības prasības. Reforma arī samazina ierobežojumus attiecībā uz iespēju slēgt apakšuzņēmuma līgumus, kas pašlaik ir iekļauti Publiskā iepirkuma kodeksā.

Šī reforma ietver arī valsts e-iepirkumu sistēmas darbības nodrošināšanu līdz 2023. gada beigām un mērķtiecīgu darbību ieviešanu, tostarp pieņemot primāros un/vai sekundāros tiesību aktus, lai vēl vairāk uzlabotu līgumslēdzēju iestāžu kvalifikāciju un profesionalitāti un palielinātu konkurenci (piemēram, grozot piemērojamos noteikumus par projektu finansēšanu).

Reforma Nr. 1.11. Valsts pārvaldes un veselības aprūpes iestāžu maksājumu kavējumu samazināšana

Reformas mērķis ir samazināt maksājumu kavējumus un novērst maksājumu kavējumus, sākot no valsts pārvaldes līdz uzņēmumiem. Reforma ietver strukturālas paketes pieņemšanu no 2024. gada ar darbībām gan centrālā, gan vietējā līmenī, tostarp tiesību aktu stāšanos spēkā.

Šī reforma paredz nodrošināt, ka līdz 2025. gadam i) valsts pārvaldes iestādes centrālā, reģionālā un vietējā līmenī maksā 30 dienu laikā un ii) reģionālās veselības iestādes maksā 60 dienu laikā. Lai nodrošinātu, ka maksājumu kavējumu problēma tiek strukturāli atrisināta, šī reforma ietver arī to, ka 2026. gadā i) publiskās pārvaldes iestādes centrālā, reģionālā un vietējā līmenī turpina maksāt 30 dienu laikā un ii) reģionālās veselības iestādes turpina maksāt 60 dienu laikā.

Ass — fiskālās un strukturālās reformas (Nodokļu politika un publiskie izdevumi)

Reforma Nr. 1.12 — Nodokļu administrācijas reforma

Lai veicinātu nodokļu saistību izpildi un uzlabotu revīziju un kontroļu mērķorientēšanas efektivitāti, pieņem vairākus pasākumus, tostarp: I) datubāzes un īpašas IT infrastruktūras izveidi iepriekš aizpildītas PVN deklarācijas publiskošanai; II) uzlabot “atbilstības vēstulēm” izmantotās datubāzes kvalitāti, arī lai samazinātu viltus pozitīvu rezultātu biežumu, pakāpeniski palielinot nodokļu maksātājiem nosūtīto paziņojumu skaitu; III) spēkā esošo tiesību aktu reforma, lai nodrošinātu efektīvas administratīvās sankcijas gadījumos, kad privātie pakalpojumu sniedzēji atsakās pieņemt elektroniskos maksājumus; IV) datu pseidonimizācijas un lielo datu analīzes procesa pabeigšana, lai palielinātu revīzijas atlases procesa pamatā esošās riska analīzes efektivitāti. Ieņēmumu aģentūras darbības spējas stiprina saskaņā ar Aģentūras “Darbības uzlabošanas plāna 2021.–2023. gadam” darbā pieņemšanas mērķiem. Turklāt valdība pārskata iespējamās darbības, lai visvairāk skartajās nozarēs samazinātu izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, tostarp izmantojot mērķtiecīgus stimulus patērētājiem, un veiks efektīvas darbības, pamatojoties uz pārskatīšanas konstatējumiem, ar vērienīgu apņemšanos samazināt tendenci izvairīties no nodokļu maksāšanas.

Reforma Nr. 1.13 — tēriņu pārskatīšanas sistēmas reforma

Plāns ietver izdevumu pārskatīšanas sistēmas reformu, kuras mērķis ir uzlabot tā efektivitāti, tostarp stiprinot Finanšu ministrijas lomu un ex post novērtēšanas procesu, kā arī uzlabojot zaļās un dzimumu līdztiesības principa ievērošanu budžeta plānošanā. Plānā ir iekļauta arī apņemšanās, pamatojoties uz spēkā esošo tiesisko regulējumu, 2023.–2025. gada periodā veikt ikgadēju izdevumu pārskatīšanu, lai panāktu fiskālos ietaupījumus nolūkā atbalstīt ilgtspējīgas publiskās finanses un/vai finansēt izaugsmi veicinošas nodokļu vai publisko izdevumu reformas.

Reforma Nr. 1.14. Vietējā un reģionālā līmeņa fiskālās sistēmas reforma

Reforma ietver “fiskālā federālisma” pabeigšanu, kā paredzēts deleģēšanas likumā Nr. 42/2009, lai uzlabotu fiskālo attiecību pārredzamību dažādos valdības līmeņos, piešķirtu resursus vietējām un reģionālajām pašvaldībām, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, un veicinātu izdevumu efektivitāti vietējā un reģionālajā līmenī. Reforma jo īpaši nosaka attiecīgos parametrus, lai īstenotu fiskālo federālismu reģioniem ar parastu statusu, provincēm un lielpilsētām.

Reforma Nr. 1.15 — Publiskās uzskaites noteikumu reforma

Reformas mērķis ir novērst neatbilstību Eiropas grāmatvedības standartiem, ieviešot vienotu uzkrājumu grāmatvedības sistēmu publiskajam sektoram. Reformas rezultātā tiks pabeigta konceptuālā sistēma kā atsauce uzkrājumu grāmatvedības sistēmā saskaņā ar Eurostat definētajām kvalitatīvajām iezīmēm, uzkrājumu grāmatvedības standartu kopumu un daudzdimensionālo kontu shēmu. Reformu papildina pirmā apmācības kārta par pāreju uz jauno uzkrājumu grāmatvedības sistēmu publiskā sektora struktūru pārstāvjiem, kas sedz vismaz 90 % no visa publiskā sektora primārajiem izdevumiem.

Investīcija 1.10. — Atbalsts kvalifikācijai un e-iepirkums

Ar šo investīciju Publisko iepirkumu profesionalizācijas stratēģijas ietvaros izveido iepirkuma atbalsta funkciju, kas paredzēta līgumslēdzējām iestādēm, lai izpildītu Publiskā iepirkuma kodeksa II.4. pielikuma prasības un atbalstītu tās e-iepirkuma procesā, atbalstītu digitālo prasmju apguvi un sniegtu tehnisko atbalstu publiskā iepirkuma digitalizācijas pieņemšanā, tostarp dinamisko iepirkumu sistēmu izmantošanā.

A.2. Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Kārtas numurs	Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)	Atskaites punkts /Mērķrādītājs	Nosaukums	Kvalitātes rādītāji (attiecībā uz starpposma mērķiem)	Kvantitatīvie rādītāji (mērķiem)			Orientējošs pabeigšanas termiņš		Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju
					Mēra vienība	Pamatscenārijs	Mērķis	Ceturkšņa laikā	Gadu
M1C1–1	Reforma Nr. 1.1: IKT iepirkums	Atskaites punkts	Likuma dekrētu stāšanās spēkā attiecībā uz 1.1. reformu “IKT iepirkums”	Likuma noteikums, kas norāda, ka stājas spēkā dekrēts par IKT iepirkuma reformu	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	4. CET.	2021	Nepieciešamie tiesību akti ietver likumdošanas iejaukšanos dekrētā par vienkāršojumiem (“Decreto Legge Semplificazioni”). Tajos nosaka: I) Iespēja izmantot Publisko līgumu kodeksa 48. panta 3. punktā minēto procedūru arī attiecībā uz līgumiem, kas pārsniedz Publisko līgumu kodeksa 35. pantā minētās robežvērtības, attiecībā uz pirkumiem saistībā ar datorpreču un pakalpojumu iegādi, jo īpaši, pamatojoties uz mākoņdatošanas tehnoloģiju, kā arī savienojamības pakalpojumiem, ko pilnībā vai daļēji finansē no PNRR projektu īstenošanai paredzētajiem resursiem; II) Sadarbspēja starp dažādajām datubāzēm, ko pārvalda sertifikācijas iestādes, kuras iesaistītas Publisko līgumu kodeksa 80. pantā minēto prasību pārbaudes procesā; III) Izveidot tādu ekonomikas dalībnieku virtuālu datni, kuros ir iekļauti dati, lai pārbaudītu, vai nav 80. pantā minēto izslēgšanas iemeslu, kas ļauj izveidot to ekonomikas dalībnieku balto sarakstu, attiecībā uz kuriem verifikācija jau ir veikta.
M1C1–2	Reforma Nr. 1.3. Mākoņdatošana pirmajā vietā un sadarbspēja	Atskaites punkts	Likuma dekrētu stāšanās spēkā attiecībā uz 1.3. reformu “Mākonis vispirms un sadarbspēja”	Likuma noteikums, kas norāda uz likuma dekrēta stāšanos spēkā attiecībā uz mākoņdatošanu pirmajā vietā un sadarbspējas reformu	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	4. CET.	2021	Vajadzīgie tiesību akti ietver: Īstenošanas normatīvie akti jo īpaši attiecas uz i) Agenzia per l’Italia digitale (AgID) regulu par Polo Strategico Nazionale (PSN) (paredzēta Dekrētlikuma 179/212 33. pantā) un ii) AgID pamatnostādnēm par sadarbspēju (paredzētas Codice dell’Amministrazione Digitale (CAD) 50. un 50.ter pantā). CAD 50. panta grozījumi: I) atcelt pienākumu slēgt pamatnolīgumus pārvaldes iestādēm, kas piekļūst valsts digitālo datu platformai; II) precizējumi par privātuma jautājumu: datu nosūtīšana no vienas informācijas sistēmas uz citu nemaina datu īpašumtiesības un apstrādi, neskarot to valsts pārvaldes iestāžu pienākumus, kuras saņem un apstrādā datus kā autonomi datu pārziņi. Grozījumi Decreto del Presidente della Repubblica (DPR) 445/2000 attiecībā uz piekļuvi datiem: I) tādas atļaujas atcelšana, kas vajadzīga tiešai piekļuvei datiem; atsauces uz pamatnolīgumiem svītrošana 72. pantā. Grozījumi Dekrētlikuma Nr. 179/2012 33. pantā: I) ieviest iespēju AgID ar Centri Elaborazione Dati (CED) un Mākoņdatošanas noteikumiem reglamentēt noteikumus un metodes, ar kurām valsts pārvaldes iestādēm jāveic CED migrācija; II) ieviest sankcijas par pienākumu nepildīšanu migrēt uz mākoni.
M1C1–3	Investīcija 1.1: Digitālā infrastruktūra	Atskaites punkts	Polo Strategico Nazionale (PSN) pabeigšana	Mākoņdatošanas ieviešanas ziņojums, Tehnoloģiju inovācijas un digitālās pārkārtošanās ministrija (MITD)	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	4. CET.	2022	Visa projekta pilnīgu pabeigšanu panāk, kad visas mērķa publiskās pārvaldes iestādes ir pabeigušas identificēto plauktu pārvietošanu uz Polo Strategico Nazionale (PSN) un ir sekmīgi pabeigta četru datu centru testēšana, kas ļauj sākt mērķtiecīgu valsts pārvaldes iestāžu datu kopu un lietojumu migrācijas procesu uz PSN.
M1C1–4	Investīcija 1.3.1.: Valsts digitālo datu platforma	Atskaites punkts	Darbojas valsts digitālo datu platforma	Tehnoloģiskās inovācijas un digitālās pārkārtošanās ministrijas (MITD) ziņojums, kurā parādīta valsts digitālo datu platformas darbības uzsākšana	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	4. CET.	2022	Platforma ļauj aģentūrām: — publicēt savas lietojumprogrammu saskarnes (API) platformas API katalogā; — ar platformas starpniecību izveidot un parakstīt digitālās sadarbspējas nolīgumus; — autentificēt un atļaut piekļuvi API, izmantojot platformas funkcijas; — validēt un novērtēt atbilstību valsts sadarbspējas satvaram.
M1C1–5	Investīcija Nr. 1.5: Kiberdrošība	Atskaites punkts	Jaunas Valsts kiberdrošības aģentūras izveide	Administratīvās izveides akts	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	4. CET.	2022	Atskaites punktu sasniedz, 1) pārveidojot par likumu Dekrētlikumu, kas veido Valsts kiberdrošības aģentūru un kas pašlaik tiek pabeigts; (2) Premjerministra dekrēta (Decreto del Presidente del Consiglio dei Ministri, DPCM), kurā ietverts Valsts kiberdrošības aģentūras iekšējais regulējums, publicēšana Oficiālajā Vēstnesī.
M1C1–6	Investīcija Nr. 1.5: Kiberdrošība	Atskaites punkts	Valstu kiberdrošības pakalpojumu sākotnējā izvēršana	Ziņojums, kas parāda valsts kiberdrošības pakalpojumu pilnīgu uzbūvi	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	4. CET.	2022	Atskaites punktu sasniedz, nosakot detalizētu visas valsts kiberdrošības arhitektūras ekosistēmas arhitektūru (t. i., valsts informācijas apmaiņas un analīzes centru (ISAC), datorapdraudējumu reaģēšanas vienību (CERT) tīklu, valsts HyperSOC, augstas veiktspējas datošanu, kas integrēta mākslīgā intelekta/mašīnmācīšanās (MI/ML) rīkos, lai analizētu valsts līmeņa kiberdrošības incidentus).
M1C1–7	Investīcija Nr. 1.5: Kiberdrošība	Atskaites punkts	Kiberdrošības skrīninga un sertifikācijas laboratoriju tīkla izveide	Iesniegtā dokumentācija, kas apliecina apzinātos procesus un procedūras, ar kurām jāapmainās laboratorijām, un ziņojumi, kas apliecina vismaz vienas laboratorijas aktivizēšanu	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	4. CET.	2022	Starpposma mērķi sasniedz ar: I) Valsts kiberdrošības aģentūra apzina, kur tiks izveidotas skrīninga un sertifikācijas laboratorijas un centri, darbā pieņemamo ekspertu profilus, pilnīgu to procesu un procedūru definīciju, ar kuriem laboratorijām jāapmainās. II) Vienas laboratorijas aktivizēšana. Darbības, kas izveidotas, lai izveidotu un aktivizētu pārbaudes laboratorijas, uzrauga Ministero dello Sviluppo Economico (MISE) kopā ar valsts kiberdrošības pārbaudes un sertifikācijas laboratoriju (CV), un Iekšlietu ministrija un Aizsardzības ministrija tos integrē izvērtēšanas centrā (CV).
M1C1–8	Investīcija Nr. 1.5: Kiberdrošība	Atskaites punkts	Centrālās revīzijas nodaļas aktivizēšana PSNC un TID drošības pasākumiem	Iesniegtie ziņojumi, kas apliecina Centrālās revīzijas nodaļas darbības uzsākšanu	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	4. CET.	2022	Valsts kiberdrošības aģentūrā ieceļ iekšēju struktūrvienību, kurai ir pilnvaras veikt darbības centrālajā revīzijas nodaļā, kas atbild par PSNC un TID drošības pasākumiem. Procesus, loģistiku un darbības kārtību formalizē atbilstīgā dokumentācijā, īpašu uzmanību pievēršot darbības procesiem, t. i., noteikumiem par iesaisti, revīziju un ziņošanas procedūrām. It rīki apkopo, pārvalda un analizē audita datus, un tos izstrādā un izmanto Revīzijas nodaļa. Iesniedz dokumentāciju par rīku izstrādes pabeigšanu.
M1C1–9	Investīcija Nr. 1.5: Kiberdrošība	Mērķa	Atbalsts drošības struktūru modernizācijai T1	NEPIEMĒRO	Skaits	0	5	4. CET.	2022	Valsts drošības perimetrā kiberjomā (PSNC) un tīklu un informācijas sistēmu (TID) nozarēs pabeigti vismaz pieci stiprināšanas pasākumi, ar kuriem tiek uzlabotas drošības struktūras. Intervences veidi ietver drošības operāciju centru (SOC) modernizāciju, kiberrobežu aizsardzības uzlabojumus un iekšējās uzraudzības un kontroles spējas. Intervences ir vērstas uz veselības aprūpes, enerģētikas un vides (dzeramā ūdensapgādes) nozarēm.
M1C1–10	Reforma Nr. 1.2. Atbalsts pārveidei	Atskaites punkts	Pārveides grupas un NewCo izveides stāšanās spēkā	Tiesību akta noteikums, kas norāda, ka ir stājies spēkā tiesību akts, ar ko izveido Transformācijas biroju, un stājas spēkā tiesību akts, ar ko izveido NewCo	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	4. CET.	2022	Pārveides biroja izveidei nepieciešamie tiesību akti ietver: -Likuma dekrēta “reclutamento” publicēšana (jau apstiprināta Ministru padomē 2021. gada 4. jūnijā Nr. 22un publicēta Oficiālajā Vēstnesī (“Gazzetta Ufficiale”) 2021. gada 10.jūnijā); -Uzaicinājuma izteikt ieinteresētību publicēšana; -Ekspertu izraudzīšanos un uzdevumu uzticēšanu ekspertiem (uz laiku uz ANM darbības laiku). Attiecībā uz NewCo galvenie soļi ir šādi: -Likumdošanas atļauja; -Decreto del Presidente del Consiglio dei Ministri (DPCM), kas atļauj dibināt sabiedrību un noteikt sabiedrības mērķus, pamatkapitālu, darbības ilgumu un direktorus; -Sabiedrības institūcija ar notariālu aktu; -Darbības, kas nepieciešamas, lai sabiedrība varētu darboties — statūti un dažādi noteikumi.
M1C1–11	Ieguldījums 1.6.6.: Finanšu policijas digitalizācija	Mērķa	Finanšu policija — profesionālo datu zinātnes pakalpojumu iegāde T1	NEPIEMĒRO	Skaits	0	5	Q1	2023	Profesionālo datu zinātnes pakalpojumu iegāde, slēdzot līgumu ar konsultāciju pakalpojumu sniedzēju, kurā iesaistīti pieci cilvēkresursi, kas kopumā atbild gan par datu arhitektūras izstrādi, gan par lielo datu analīzes nodaļas algoritmu rakstītu. Ir publicēts piešķirtais līgums par datu zinātnes pakalpojumu iegādi saskaņā ar Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību par atbilstību attiecīgajiem ES un valstu tiesību aktiem vides jomā, kā arī valsts mērogā publicējot jaunus rīkus pirmajā analīzes modulī (IT pamats).
M1C1–12	Investīcija 1.3.2. “Vienota digitālā vārteja”	Mērķa	Vienotā digitālā vārteja	NEPIEMĒRO	Skaits	0	19	4. CET.	2023	Itālijā piemērojamās 19 prioritārās administratīvās procedūras no 21, kas definēta Regulā (ES) 2018/1724, pilnībā atbilst ES Regulas 2018/1724 6. pantā noteiktajām prasībām. Konkrētāk: a) lietotāju identifikāciju, informācijas un apstiprinošu pierādījumu sniegšanu, parakstu un galīgo iesniegšanu veic elektroniski no attāluma, izmantojot pakalpojumu kanālu, kas ļauj lietotājiem lietotājdraudzīgā un strukturētā veidā izpildīt ar procedūru saistītās prasības; b) lietotājiem sniedz automātisku apstiprinājumu par saņemšanu, ja vien procedūras izvadi netiek piegādāti nekavējoties; C) procedūras iznākumu piegādā elektroniski vai, ja tas nepieciešams, lai izpildītu piemērojamos Savienības vai valsts tiesību aktus, sniedz ar fiziskiem līdzekļiem; d) lietotājiem sniedz elektronisku paziņojumu par procedūras pabeigšanu.
M1C1–13	Investīcija 1.4.6.: Mobilitāte kā dienests Itālijā	Atskaites punkts	Mobilitāte kā pakalpojumu risinājumi M1	Ministero delle Infrastrutture e della Mobilità Sostenibili (MIMS) ziņojums sadarbībā ar universitātēm, kurā aprakstīta trīs izmēģinājuma projektu īstenošana un rezultātu novērtēšana	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	4. CET.	2023	Ir īstenoti trīs izmēģinājuma projekti, kuru mērķis ir izmēģināt mobilitāti kā pakalpojumu risinājumus tehnoloģiski attīstītās lielpilsētās. Izmēģinājuma periodā katru risinājumu ir izmantojuši vismaz 1000 lietotāji. Katrs izmēģinājuma projekts ir atvērts vismaz 1000 lietotājiem, kuri var tam piekļūt brīvprātīgi un par saviem līdzekļiem un sniedz individuālu novērtējumu ar iespēju izvēlēties un iegādāties mobilitātes pakalpojumus no platformā pieejamajiem. MaaS pakalpojums, izmantojot vienotu tehnoloģisko platformu, piedāvā pilsonim lietotājam labāko ceļošanas risinājumu, pamatojoties uz viņa vajadzībām, izmantojot integrāciju starp dažādām pieejamajām mobilitātes iespējām (vietējais sabiedriskais transports, koplietošana, kabīne, automašīnu noma), lai optimizētu ceļošanas pieredzi gan plānošanas ziņā (intermodālo maršrutu plānotājs un reāllaika informācija par laikiem un attālumiem), gan izmantošanas ziņā (rezervēšana un pakalpojumu apmaksa).
M1C1–14bis	Reforma Nr. 1.9.a: Reforma kohēzijas politikas īstenošanas paātrināšanai	Atskaites punkts	Tādu valsts tiesību aktu stāšanās spēkā, ar kuriem paātrina kohēzijas politikas īstenošanu	Tiesību akta noteikums, kas norāda uz valsts tiesību aktu stāšanos spēkā, lai paātrinātu kohēzijas politikas īstenošanu	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	Q1	2024	Stājas spēkā valsts tiesību akti, kuros saskaņā ar partnerības nolīgumu un visām pašreizējām programmām ir noteikti pasākumi, kas vajadzīgi, lai paātrinātu un uzlabotu kohēzijas politikas īstenošanu. Lai nodrošinātu institucionālo dialogu un sadarbību, kā arī kopīgu izpratni par nepieciešamajām darbībām, valdība līdz 2023. gada 31. decembrim izveido tehnisku darba grupu ar visu Cabina di regia PNRR reģionālo un valsts programmu vadošajām iestādēm, neskarot valstu tiesību aktus par vienoto konferenci. Tiesību aktos nosaka kārtību, kas vajadzīga, lai piešķirtu prioritāti intervencēm šādās stratēģiskās nozarēs, stingri ievērojot plānošanas dokumentus, kas noteikti attiecīgajiem veicinošajiem nosacījumiem, un lai tos konkrēti īstenotu, tostarp konkrēti iejaucoties administratīvās spējas stiprināšanai šajās nozarēs: — Ūdens; — hidroģeoloģiskā riska un vides aizsardzības infrastruktūras; — Atkritumiem, — Transports un ilgtspējīga mobilitāte; — Enerģiju; — Atbalsts uzņēmējdarbības attīstībai un pievilcībai, arī attiecībā uz digitālo un zaļo pārkārtošanos.
M1C1–15	Ieguldījums 1.6.6.: Finanšu policijas digitalizācija	Mērķa	Finanšu policija — profesionālo datu zinātnes pakalpojumu iegāde T2	NEPIEMĒRO	Skaits	5	10	Q1	2024	Profesionālo datu zinātnes pakalpojumu iegāde, slēdzot līgumu ar konsultāciju pakalpojumu sniedzēju, kurā iesaistīti pieci papildu cilvēkresursi (kopumā desmit), kas atbild gan par datu arhitektūras izstrādi, gan par lielo datu analīzes nodaļas algoritmu sagatavošanu. Ir publicēts piešķirtais līgums par datu zinātnes pakalpojumu iegādi saskaņā ar Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību par atbilstību attiecīgajiem ES un valstu tiesību aktiem vides jomā, kā arī valsts mērogā publicējot jaunus rīkus pirmajā analīzes modulī (IT pamats).
M1C1–17	Investīcija 1.1: Digitālā infrastruktūra	Mērķa	Migrācija uz Polo Strategico Nazionale T1	NEPIEMĒRO	Skaits	0	100	CET.	2024	Vismaz 100 centrālās valsts pārvaldes un vietējās veselības aprūpes iestādes (Aziende Sanitarie Locali/Aziende ospedaliere) pilnībā migrē vismaz vienu administrācijas pakalpojumu (tostarp sistēmas, datu kopas un lietojumprogrammas) uz infrastruktūru (Polo Strategico Nazionale). Pilnībā migrēts var nozīmēt, ka katrai iestādei ir šāds apvienojums: nav gatava mākonī tīri mitināšanai, pacelšanas un nobīdes migrācijai, modernizācijai uz infrastruktūru kā pakalpojumu (IaaS), platformai kā pakalpojumam (Paas) vai programmatūrai kā pakalpojumam (SaaS). Migrēšanu uz Polo Strategico Nazionale var veikt dažādos veidos atkarībā no jaunākās uz vietas esošās programmatūras IT arhitektūras, kas pieder katrai migrējošajai valsts pārvaldei. Šīs stratēģijas var būt atšķirīgas, sākot no vienkāršas mitināšanas un pacelšanas un nomaiņas migrācijas attiecībā uz programmatūru, kas nav gatava mākonī, līdz migrācijai uz IaaS, PaaS vai SaaS mākoņdatošanas vajadzībām gatavai programmatūrai. PSN katrai migrējošajai valsts pārvaldei piedāvā visas migrācijas stratēģijas, kas ir atbilstīgas, lai ņemtu vērā sasniegto mērķi “migrācija uz Polo Strategico Nazionale”. Darbības jomā ietilpstošās publiskās pārvaldes iestādes kopā ietver: • Centrālās publiskās pārvaldes, kas veido lielāko daļu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) izdevumu (piemēram, Valsts sociālā nodrošinājuma institūts un Tieslietu ministrija); • Centrālās publiskās pārvaldes iestādes, kas mitina datus novecojušos datu centros, kā norādīts nesen veiktajā aptaujā par “mākoņgatavību”; • Vietējās veselības aprūpes iestādes (Aziende Sanitarie Locali/Aziende Ospedaliere), kas galvenokārt atrodas Itālijas centrālajā un dienvidu daļā un kam trūkst atbilstošas infrastruktūras datu drošības nodrošināšanai.
M1C1–18	Investīcija 1.3.1.: Valsts digitālo datu platforma	Mērķa	API valsts digitālo datu platformā T1	NEPIEMĒRO	Skaits	0	3 000	4. CET.	2024	Šis mērķrādītājs ir sasniegt vismaz 3000 lietojumprogrammu saskarnes (API), ko izveidojušas publiskās pārvaldes iestādes, kas publicētas API katalogā un integrētas valsts digitālo datu platformā. Publicētās API ietekmē vairākas jomas, kas var ietvert (bet ne tikai): I) Sociālā nodrošinājuma un labklājības pakalpojumi, iepirkuma pakalpojumu pārvaldība vai valstu pamatreģistri (piemēram, Iedzīvotāju reģistrs un automobiļu licenču reģistrs); Katra API īstenošana un dokumentācija atbilst valsts sadarbspējas standartiem. Valsts digitālo datu platformas satvars nodrošina funkcijas minētās atbilstības novērtēšanai.
M1C1–19	Investīcija Nr. 1.5: Kiberdrošība	Mērķa	Atbalsts drošības struktūru modernizācijai T2	NEPIEMĒRO	Skaits	5	50	4. CET.	2024	Valsts drošības perimetra kiberjomā (PSNC) un tīklu un informācijas sistēmu (TID) nozarēs pabeigti vismaz 50 stiprināšanas pasākumi. Intervences veidi ietver, piemēram, drošības operāciju centrus (SOC), kiberrobežu aizsardzības uzlabojumus un iekšējās uzraudzības un kontroles spējas saskaņā ar TID un PSNC prasībām. Veicot intervences TID nozarēs, īpašu uzmanību pievērš veselības aprūpes, enerģētikas un vides (dzeramā ūdensapgāde un atkritumu apsaimniekošana) nozarēm.
M1C1–20	Investīcija Nr. 1.5: Kiberdrošība	Atskaites punkts	Valstu kiberdrošības pakalpojumu pilnīga ieviešana	Ziņojums, kas apliecina valsts kiberdrošības pakalpojumu pilnīgu aktivizēšanu	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	4. CET.	2024	Šo atskaites punktu pabeidz, aktivizējot teritoriālās datorapdraudējumu reaģēšanas vienības (CERT), kas ir savienotas ar Itālijas datordrošības incidentu reaģēšanas vienību (CSIRT), aktivizējot Informācijas apmaiņas un analīzes centru (ISAC), integrējot vismaz piecus drošības operāciju centrus (SOC) ar valsts HyperSOC, pilnībā darbojoties kiberdrošības riska pārvaldības pakalpojumiem, tostarp piegādes ķēdes analīzes un kiberriska apdrošināšanas pakalpojumiem.
M1C1–21	Investīcija Nr. 1.5: Kiberdrošība	Atskaites punkts	Kiberdrošības skrīninga un sertifikācijas laboratoriju tīkla, izvērtēšanas centru tīkla pabeigšana	Sniegti ziņojumi, kas apliecina vismaz 10 laboratoriju un 2 izvērtēšanas centru (CV) pilnīgu aktivizēšanu	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	4. CET.	2024	Aktivizē vismaz 10 skrīninga un sertifikācijas laboratorijas un 2 izvērtēšanas centrus (CV).
M1C1–22	Investīcija Nr. 1.5: Kiberdrošība	Atskaites punkts	Centrālās revīzijas nodaļas pilnīga darbība attiecībā uz PSNC un TID drošības pasākumiem, pabeidzot vismaz 30 pārbaudes	Sniegti ziņojumi, inspekcijas ziņojumi	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	4. CET.	2024	Centrālās revīzijas nodaļas pilnīga darbība ar pabeigtām vismaz 30 pārbaudēm.
M1C1–23	Investīcija 1.4.6.: Mobilitāte kā dienests Itālijā	Atskaites punkts	Mobilitāte kā pakalpojumu risinājumi M2	Izmēģinājuma rezultāti, ko sadarbībā ar universitātēm novērtējusi Ministero delle Infrastrutture e dei trasporti (MIT)	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	2. CET.	2025	Atskaites punkts attiecas uz to septiņu izmēģinājuma projektu otrā viļņa īstenošanu, kuru mērķis ir izmēģināt mobilitāti kā pakalpojumu risinājumus “sekojošās” jomās. Paredzams, ka šīs jomas izmantos pieredzi, ko guvušas digitāli gatavas lielpilsētas, kuras izraudzītas pirmajā kārtā. 40 % izmēģinājuma projektu īsteno dienvidos.
M1C1–24	Investīcija 1.7.1: Digitālais civildienests	Mērķa	Iedzīvotāji, kas piedalās digitālās izglītības un/vai veicināšanas iniciatīvās, kuras nodrošina organizācijas, kas reģistrētas vispārējā civildienesta organizāciju valsts reģistrā	NEPIEMĒRO	Skaits	0	700 000	4. CET.	2025	Vismaz 700000 digitālās izglītības un/vai veicināšanas iniciatīvu, kurās iesaistīti pilsoņi un kuras nodrošina organizācijas, kas reģistrētas vispārējā civildienesta organizāciju valsts reģistrā.
M1C1–25	Ieguldījums 1.6.6.: Finanšu policijas digitalizācija	Atskaites punkts	Attīstīt operatīvās informācijas sistēmas, ko izmanto cīņā pret ekonomiskajiem noziegumiem	It sistēmu uzlabojumi attiecībā uz jaunām funkcijām, veiktspēju un lietotāju pieredzi	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	2. CET.	2025	Pakāpeniski (katru gadu) ieviest jaunas operatīvo informācijas sistēmu funkcijas, lai nodrošinātu to aktualitāti saskaņā ar strauji mainīgajiem tiesību aktu scenārijiem, kas arī saistīti ar pandēmijas situāciju.
M1C1–26	Investīcija 1.1: Digitālā infrastruktūra	Mērķa	Migrācija uz Polo Strategico Nazionale T2	NEPIEMĒRO	Skaits	100	280	2. CET.	2026	Vismaz 280 centrālās valsts pārvaldes un vietējās veselības aprūpes iestādes (Aziende Sanitarie Locali/Aziende Ospedaliere) migrēja uz “Polo Strategico Nazionale” saskaņā ar Digitālās pārveides departamenta apstiprināto migrācijas plānu. Migrēšanu uz Polo Strategico Nazionale var veikt dažādos veidos atkarībā no jaunākās uz vietas esošās programmatūras IT arhitektūras, kas pieder katrai migrējošajai valsts pārvaldei. Šīs stratēģijas var būt dažādas, sākot no vienkāršas mitināšanas un pacelšanas un nobīdes migrācijai no programmatūras, kas nav gatava mākonī, līdz migrācijai uz infrastruktūru kā pakalpojumu (IaaS), platformu kā pakalpojumu (PaaS) vai programmatūru kā pakalpojumu (SaaS) mākoņdatošanai gatavai programmatūrai. Vismaz 40 % no migrētajiem pakalpojumiem īsteno, izmantojot IaaS, PaaS vai SaaS risinājumus. PSN katrai migrējošajai valsts pārvaldei piedāvā visas migrācijas stratēģijas, kas ir atbilstīgas, lai ņemtu vērā sasniegto mērķi “migrācija uz Polo Strategico Nazionale”. Darbības jomā ietilpstošās publiskās pārvaldes iestādes kopā ietver: • Centrālās publiskās pārvaldes, kas veido lielāko daļu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) izdevumu (piemēram, Valsts sociālā nodrošinājuma institūts, Tieslietu ministrija); • Centrālās publiskās pārvaldes iestādes, kas mitina datus novecojušos datu centros, kā norādīts nesen veiktajā aptaujā par “mākoņgatavību”; • Vietējās veselības aprūpes iestādes (Aziende Sanitarie Locali/Aziende Ospedaliere), kas galvenokārt atrodas Itālijas centrālajā un dienvidu daļā un kam trūkst atbilstošas infrastruktūras datu drošības nodrošināšanai.
M1C1–27	Investīcija 1.3.1.: Valsts digitālo datu platforma	Mērķa	API valsts digitālo datu platformā T2	NEPIEMĒRO	Skaits	3 000	7 000	2. CET.	2026	Šis mērķis ir sasniegt vismaz 4000 papildu lietojumprogrammu saskarnes (API), kas publicētas API katalogā (kopumā 7000). Publicētās API ietekmē vairākas jomas, kas var ietvert (bet ne tikai): valsts dati, kas saistīti ar pieņemšanu darbā, pensionēšanos, uzņemšanu skolā un universitātē (piemēram, Valsts studentu reģistrs un valsts pārvaldes reģistrs), fiskālo atbilstību vai valsts informācijas sistēmu attiecībā uz medicīniskajiem datiem un ārkārtas situācijām sanitārajā jomā. Katra API īstenošana un dokumentācija atbilst valsts sadarbspējas standartiem. Valsts digitālo datu platformas satvars nodrošina funkcijas minētās atbilstības novērtēšanai.
M1C1–28	Investīcija 1.7.2.: Digitālo atvieglojumu pakalpojumu tīkls	Mērķa	To iedzīvotāju skaits, kuri piedalās jaunās digitālās izglītības un/vai veicināšanas iniciatīvās, ko nodrošina digitālās veicināšanas centri	NEPIEMĒRO	Skaits	0	2 000 000	2. CET.	2026	Vismaz 2000000 iedzīvotāju piedalās digitālās izglītības un/vai veicināšanas iniciatīvās, ko nodrošina digitālās veicināšanas centri. Mērķa sasniegšanai apsvērtie mācību pasākumi ir šādi: a) personalizētas digitālās izglītības un/vai veicināšanas iniciatīvas, ko nodrošina, izmantojot digitālās atvieglošanas metodes, kuras parasti veic, pamatojoties uz pakalpojuma rezervēšanu, un reģistrē uzraudzības sistēmā; b) klātienes un tiešsaistes digitālās izglītības un/vai veicināšanas iniciatīvas, kuru mērķis ir attīstīt iedzīvotāju digitālās prasmes un kuras sinhroni īsteno digitālās veicināšanas centri un reģistrē uzraudzības sistēmā; tiešsaistes digitālās izglītības un/vai veicināšanas iniciatīvas, kuru mērķis ir attīstīt iedzīvotāju digitālās prasmes arī pašmācības un asinhronā režīmā, bet obligāti reģistrējoties uzraudzības sistēmā, kas tiek veikta kā daļa no apmācības kataloga, kuru sagatavojis digitālo veicināšanas pakalpojumu tīkls un kurš ir pieejams no ieviestās zināšanu pārvaldības sistēmas.
M1C1–29	Reforma Nr. 1.4. Civiltiesību reforma	Atskaites punkts	Civiltiesību reformai paredzētu tiesību aktu stāšanās spēkā	Likuma noteikums, kas norāda uz pilnvarojuma tiesību akta stāšanos spēkā	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	4. CET.	2021	Veicinošie tiesību akti ietver vismaz šādus pasākumus: vienkāršotas procedūras ieviešana pirmās instances/tiesas līmenī un “filtrēšanas procedūru” piemērošanas stiprināšana apelācijas līmenī, tostarp vienkāršoto procedūru plašāka izmantošana un to lietu klāsts, kurās viena tiesneša kompetencē ir izskatīt lietu; nodrošināt, ka faktiski tiek īstenoti saistoši procedūru termiņi un kalendārs pierādījumu vākšanai un elektroniskai visu attiecīgo aktu un dokumentu iesniegšanai; reformēt mediācijas un strīdu alternatīvas izšķiršanas izmantošanu kopā ar atbalstītu mediāciju, šķīrējtiesu un jebkuru citu iespējamu alternatīvu, lai padarītu šos institūtus efektīvākus, lai mazinātu spiedienu uz civiltiesību sistēmu, tostarp ar stimuliem; IV) reformēt piespiedu izpildes procedūru, lai samazinātu esošo vidējo laiku, tostarp padarot deklarēto summu piedzīšanu ātrāku un lētāku; reformēt pašreizējo sistēmu attiecībā uz maksu par juridiskiem pakalpojumiem apmēra noteikšanu un atgūšanu, lai samazinātu nepamatotu tiesvedību; ieviest uzraudzības sistēmu tiesas līmenī un palielināt civiltiesu produktivitāti, izmantojot stimulus, lai nodrošinātu saprātīgu tiesvedības ilgumu un vienādu sniegumu visās tiesās.
M1C1–30	Reforma Nr. 1.5: Krimināltiesību reforma	Atskaites punkts	Krimināltiesību reformai paredzētu tiesību aktu stāšanās spēkā	Likuma noteikums, kas norāda uz pilnvarojuma tiesību akta stāšanos spēkā	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	4. CET.	2021	Veicinoši tiesību akti, kas ietver vismaz šādus pasākumus: pārskatīta paziņošanas sistēma, ii) vienkāršoto procedūru plašāka izmantošana, iii) dokumentu elektroniskas iesniegšanas plašāka izmantošana, iv) vienkāršoti noteikumi par pierādījumiem, v) iepriekšējas izmeklēšanas ilguma termiņu noteikšana un pasākumi, lai izvairītos no stagnācijas izmeklēšanas posmā, vi) iespējas paplašināšana izbeigt noziegumu, ja ir atlīdzināti zaudējumi, vii) uzraudzības sistēmas ieviešana tiesas līmenī un krimināltiesu produktivitātes palielināšana, izmantojot stimulus nodrošināt saprātīgu tiesvedības ilgumu un vienādu sniegumu visās tiesās.
M1C1–31	Reforma Nr. 1.6. Maksātnespējas regulējuma reforma	Atskaites punkts	Maksātnespējas reformas satvaram labvēlīgu tiesību aktu stāšanās spēkā	Likuma noteikums, kas norāda uz pilnvarojuma tiesību akta stāšanos spēkā	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	4. CET.	2021	Maksātnespējas reforma ietver vismaz šādus pasākumus: pārskatīt ārpustiesas strīdu izšķiršanas kārtību, lai noteiktu jomas, kurās var būt nepieciešami turpmāki uzlabojumi, lai stimulētu attiecīgās puses plašāk izmantot šādu tiesvedību; ieviest agrīnās brīdināšanas mehānismus un piekļuvi informācijai pirms maksātnespējas posma; pāreja uz tiesu specializāciju (komerctiesības, maksātnespējas nodaļa/palāta), kā arī pirmstiesas iestāžu specializāciju, lai pārvaldītu maksātnespējas procedūras maksātnespējas gadījumā; IV) ļaut vispirms samaksāt nodrošinātajiem kreditoriem (pirms nodokļu prasījumiem un darbinieku prasījumiem); atļaut uzņēmumiem piešķirt tiesības uz drošību, kas nav īpašuma tiesības. Papildus maksātnespējas reformai tiek nodrošināta to tiesu un administratīvo iestāžu darbinieku apmācība un specializācija, kuri nodarbojas ar pārstrukturēšanas procedūrām, kā arī tiek nodrošināta pārstrukturēšanas un maksātnespējas procedūru vispārēja digitalizācija un tiešsaistes platformas izveide strīdu izšķiršanai ārpustiesas kārtībā, jo īpaši posmā pirms maksātnespējas, kuras izmantošana tiek stimulēta, lai samazinātu tiesu iestāžu slogu (pirmsmaksātnespējas pārstrukturēšanas pieteikumi, daudzpusējas pārstrukturēšanas veicināšana un iepriekš apstiprinātas automatizētas pārstrukturēšanas procedūras un risinājumi mazas vērtības lietās). Šāda tiešsaistes platforma arī nodrošina sadarbspēju ar banku IT sistēmām, kā arī citām publiskām iestādēm un datubāzēm, lai nodrošinātu ātru, elektronisku dokumentācijas un datu apmaiņu starp parādniekiem un kreditoriem. Šajā nolūkā pieteikuma iesniedzējs (parādnieks) piekristu apmainīties ar saviem personas datiem saskaņā ar VDAR, un šis noteikums būtu jāiekļauj tiesību aktos. Ar reformu izveido nodrošinājuma reģistru.
M1C1–32	Investīciju 1.8: Darbā pieņemšanas procedūras civiltiesās, krimināltiesās un administratīvajās tiesās	Atskaites punkts	Stājas spēkā īpaši tiesību akti, kas reglamentē nacionālo atveseļošanas un noturības plānu pieņemšanu darbā	Likuma noteikums, kas norāda, ka stājas spēkā īpašie tiesību akti, kas reglamentē nacionālo atveseļošanas un noturības plānu pieņemšanu darbā	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	4. CET.	2021	Apstiprināt īpašus tiesību aktus, kas reglamentē nacionālo atveseļošanas un noturības plānu pieņemšanu darbā ar atļauju izsludināt un pieņemt darbā.
M1C1–33	Investīciju 1.8: Darbā pieņemšanas procedūras administratīvajās tiesās	Mērķa	Administratīvo tiesu darbā pieņemšanas procedūru sākšana	NEPIEMĒRO	Skaits	0	168	2. CET.	2022	Sākt darbā pieņemšanas procedūras attiecībā uz vismaz 168 personāla vienībām tiesas birojā un administratīvajās tiesās un nodot darbā nodaļas. Pamatscenārijs ir darbinieku skaits 2021. gada 31. decembrī.
M1C1–34	Investīciju 1.8: Darbā pieņemšanas procedūras civiltiesu un krimināltiesu tiesas birojam	Mērķa	Civiltiesu un krimināltiesu darbā pieņemšanas procedūru sākšana	NEPIEMĒRO	Skaits	0	8 764	4. CET.	2022	Sākt darbā pieņemšanas procedūras vismaz 8764 personāla nodaļām civiltiesu un krimināltiesu tiesas birojā un nodot amatā vienībām. Bāzlīnija ir darbinieku skaits 2021. gada beigās.
M1C1–35	Reforma Nr. 1.7: Nodokļu tiesu reforma	Atskaites punkts	Visaptveroša pirmās un otrās instances nodokļu tiesu reforma	Likuma noteikums, kas norāda uz pārskatītā tiesiskā regulējuma stāšanos spēkā	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	4. CET.	2022	Pārskatītais tiesiskais regulējums padarīs efektīvāku nodokļu tiesību aktu izpildi un samazinās lielo pārsūdzību skaitu Kasācijas tiesā.
M1C1–36	1.4., 1.5. un 1.6. reforma: Civiltiesību un krimināltiesību reforma un maksātnespējas reforma	Atskaites punkts	Deleģēto aktu stāšanās spēkā attiecībā uz civiltiesību un krimināltiesību reformām un maksātnespējas reformu	Deleģēto aktu noteikums, kas norāda uz deleģēto aktu stāšanos spēkā	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	4. CET.	2022	Stājas spēkā visi deleģētie akti, kuru saturs ir norādīts tiesību aktos par civiltiesību un krimināltiesību reformām un maksātnespējas reformu.
M1C1–37	Un 1.5. reforma: Civiltiesību un krimināltiesību reforma	Atskaites punkts	Civiltiesību un krimināltiesību reformas stāšanās spēkā	Sekundāro tiesību aktu noteikums, kas norāda uz sekundāro tiesību aktu stāšanos spēkā	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	2. CET.	2023	Pabeigt visu to regulu un sekundāro tiesību aktu avotu pieņemšanu, kas vajadzīgi, lai efektīvi piemērotu tiesību aktus, kas ļauj veikt tiesu sistēmas reformas.
M1C1–38	Reforma Nr. 1.8: Tieslietu sistēmu digitalizācija	Atskaites punkts	Tiesu sistēmas digitalizācija	Primāro un sekundāro tiesību aktu noteikums, kas norāda uz attiecīgo tiesību aktu stāšanos spēkā	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	4. CET.	2023	Civilprocesam izveido obligātu visu dokumentu elektronisku iesniegšanu un pilnu elektronisko darbplūsmu. Digitalizēti pirmās instances kriminālprocesi (izņemot pirmstiesas izmeklēšanas biroju). Izveidot bezmaksas, pilnībā pieejamu un meklējamu civillietu nolēmumu datubāzi saskaņā ar tiesību aktiem.
M1C1–38bis	Reforma Nr. 1.8: Tieslietu sistēmu digitalizācija	Atskaites punkts	Tiesu sistēmas digitalizācija	PDR, PDP un APP pilnīga darbība un sadarbspēja	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	4. CET.	2025	Pirmās instances kriminālprocesa pilnīga digitalizācija līdz noslēgumam, izmantojot “portale delle notizie di reato” (PNR), “portale dei depositi penali” (PDP) un “applicativo processo penale” (APP). Platformas ir savstarpēji sadarbspējīgas.
M1C1–39	Investīciju 1.8: Darbā pieņemšanas procedūras civiltiesās un krimināltiesās	Mērķa	Darbā pieņemšanas vai pagarināšanas procedūras civiltiesām un krimināltiesām un par ANP īstenošanu atbildīgajiem Tieslietu ministrijas teritoriālajiem un centrālajiem dienestiem	NEPIEMĒRO	Skaits	0	10 000	2. CET.	2024	Pabeigt procedūras vismaz 10000 personāla vienību pieņemšanai darbā vai pagarināšanai izmēģinājuma birojā un tehniskajam administratīvajam personālam un nodot tos darbā. Šajā mērķrādītājā ieskaita tikai pieņemšanu darbā vai pagarināšanas procedūras, kas pabeigtas kopš 2022. gada 1. janvāra.
M1C1–40	Investīciju 1.8: Darbā pieņemšanas procedūras administratīvajās tiesās	Mērķa	Darbā pieņemšanas vai pagarināšanas procedūras administratīvajās tiesās	NEPIEMĒRO	Skaits	0	158	2. CET.	2024	Pabeigt procedūras, lai pieņemtu darbā vai pagarinātu vismaz 158 personāla vienības tiesas birojā un administratīvajās tiesās, kā arī nodot ekspluatācijā nodaļas. Šajā mērķrādītājā ieskaita tikai pieņemšanu darbā vai pagarināšanas procedūras, kas pabeigtas kopš 2022. gada 1. janvāra.
M1C1–41	Investīciju 1.8: Darbā pieņemšanas procedūras administratīvajās tiesās	Mērķa	Neizskatīto lietu samazināšana administratīvajās apgabaltiesās	NEPIEMĒRO	Procentuālais daudzums	100	75	2. CET.	2024	Par 25 % samazināt neizskatīto lietu skaitu 2019. gadā (109029) administratīvajās reģionālajās tiesās (pirmās instances administratīvajās tiesās).
M1C1–42	Investīciju 1.8: Darbā pieņemšanas procedūras administratīvajās tiesās	Mērķa	Neizskatīto lietu skaita samazināšana Valsts padomē	NEPIEMĒRO	Procentuālais daudzums	100	65	2. CET.	2024	Par 35 % samazināt neizskatīto lietu skaitu 2019. gadā (24010) Valsts padomē (otrā instance).
M1C1–43	Reforma Nr. 1.4. Civiltiesību reforma	Mērķa	Neizskatīto lietu samazināšana parastajās civillietu tiesās (pirmā instance)	NEPIEMĒRO	Procentuālais daudzums	100	5	4. CET.	2024	Par 95 % samazināt izskatīšanā esošo lietu skaitu 2020. gada 31. janvārī (333218) parastajās civillietu tiesās (pirmā instance). Pamatscenārijs ir to lietu skaits, kas vairāk nekā trīs gadus tiek izskatītas vispārējās civillietu tiesās (2020.gada 31. janvārī).
M1C1–44	Reforma Nr. 1.4. Civiltiesību reforma	Mērķa	Neizskatīto lietu samazināšana civillietu apelācijas tiesā (otrā instance)	NEPIEMĒRO	Procentuālais daudzums	100	5	4. CET.	2024	Par 95 % samazināt neizskatīto lietu skaitu civillietu apelācijas tiesās (otrā instance) 2020. gada 31. janvārī (97251) . Pamatscenārijs ir to lietu skaits, kas vairāk nekā divus gadus tiek izskatītas civillietu apelācijas tiesās (2020.gada 31. janvārī).
M1C1–37a	Reforma Nr. 1.4. Civiltiesību reforma	Atskaites punkts	Tādu pasākumu stāšanās spēkā, kuru mērķis ir samazināt neizskatīto lietu skaitu	Likuma noteikums, kas norāda uz primāro tiesību aktu un sekundāro aktu stāšanos spēkā, lai samazinātu neizskatīto lietu skaitu				Q1	2024	Primāro tiesību aktu un sekundāro tiesību aktu avotu stāšanās spēkā, lai varētu: I.Izmēģinājuma biroju stiprināšana, tostarp ar stimuliem, lai piesaistītu un saglabātu personāla vienības, kas pieņemtas darbā, pamatojoties uz darbā pieņemšanas shēmu valsts atveseļošanas un noturības plāna vajadzībām; II.Stimulu radīšana, lai: 1) atbalstīt mazāk efektīvas tiesas, lai samazinātu neizskatīto civillietu skaitu; 2) atalgot tiesnešus amatus, kas sasniedz konkrētus gada mērķus, proti, samazināt neizskatīto lietu skaitu civiltiesību sistēmā.
M1C1–45	Reforma Nr. 1.4: Civiltiesību reforma	Mērķa	Civilprocesa ilguma samazināšana	NEPIEMĒRO	Procentuālais daudzums	100	60	2. CET.	2026	Samazināt nolēmuma pieņemšanas laiku par 40 % no visām strīdīgu civillietu un komerclietu lietām salīdzinājumā ar 2019. gadu
M1C1–46	Reforma Nr. 1.5: Krimināltiesību reforma	Mērķa	Kriminālprocesa ilguma samazināšana	NEPIEMĒRO	Procentuālais daudzums	100	75	2. CET.	2026	Samazināt nolēmuma pieņemšanas laiku par 25 % no visiem krimināllietu gadījumiem salīdzinājumā ar 2019. gadu
M1C1–47	Reforma Nr. 1.4. Civiltiesību reforma	Mērķa	Neizskatīto lietu samazināšana parastajās civillietu tiesās (pirmā instance)	NEPIEMĒRO	Procentuālais daudzums	100	10	2. CET.	2026	Par 90 % samazināt to neizskatīto lietu skaitu, kuras bija sāktas laikposmā no 2017. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 31. decembrim un kuras 2022. gada 31. decembrī vēl nebija izskatītas (1197786) parastajās civillietu tiesās (pirmā instance).
M1C1–48	Reforma Nr. 1.4. Civiltiesību reforma	Mērķa	Neizskatīto lietu samazināšana civillietu apelācijas tiesā (otrā instance)	NEPIEMĒRO	Procentuālais daudzums	100	10	2. CET.	2026	Par 90 % samazināt to neizskatīto lietu skaitu, kuras bija sāktas laikposmā no 2018. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 31. decembrim un kuras 2022. gada 31. decembrī vēl nebija izskatītas (179306) civillietu tiesās (otrā instance).
M1C1–49	Investīciju 1.8: Darbā pieņemšanas procedūras administratīvajās tiesās	Mērķa	Neizskatīto lietu samazināšana administratīvajās apgabaltiesās (pirmā instance)	NEPIEMĒRO	Procentuālais daudzums	100	20	2. CET.	2026	Par 80 % samazināt to neizskatīto lietu kopējo skaitu, kas 2023. gada 30. jūnijā vēl nav izskatītas visās administratīvajās reģionālajās tiesās (pirmās instances administratīvā tiesa) (102,144).
M1C1–50	Investīciju 1.8: Darbā pieņemšanas procedūras administratīvajās tiesās	Mērķa	Neizskatīto lietu skaita samazināšana Valsts padomē	NEPIEMĒRO	Procentuālais daudzums	100	30	2. CET.	2026	Par 70 % samazināt to lietu skaitu, kuras Valsts padomē (otrā instance) 2024. gada 30. jūnijā vēl nav izskatītas (12,287).
M1C1–51	Reforma Nr. 1.9: Valsts pārvaldes reforma	Atskaites punkts	Primāro tiesību aktu par Itālijas atveseļošanas un noturības plāna pārvaldību stāšanās spēkā	Likuma norma, kas norāda uz likuma stāšanos spēkā	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	2. CET.	2021	Primārie tiesību akti attiecas vismaz uz: 1) Itālijas atveseļošanas un noturības plāna projektu koordinācija un uzraudzība centrālā līmenī; 2) kompetenču definēšana un nodalīšana un Itālijas atveseļošanas un noturības plāna koordinēšanā, uzraudzībā un īstenošanā iesaistīto dažādo struktūru un pārvaldes iestāžu attiecīgo pilnvaru apstiprināšana; 3) sistēmas definēšana īstenošanas problēmu agrīnai atklāšanai; Izpildes mehānisma ex ante definīcija, lai atrisinātu īstenošanas problēmas un izvairītos no kavēšanās, jo īpaši attiecībā uz dažādiem pārvaldes līmeņiem; 5) Tā personāla definīcija (skaits un speciālās zināšanas), kas paredzēts Itālijas atveseļošanas un noturības plāna koordinēšanai, uzraudzībai un īstenošanai iesaistītajās administrācijās; Definēt tehnisko palīdzību, ko sniedz Itālijas atveseļošanas un noturības plāna īstenošanā iesaistītajām pārvaldes iestādēm, jo īpaši vietējā līmenī, nodrošinot administratīvās spējas palielināšanu valsts pārvaldē; 7) “paātrinātās” procedūras Itālijas atveseļošanas un noturības plāna īstenošanai un savlaicīgai līdzekļu apguvei; 8) Itālijas atveseļošanas un noturības plāna revīzijas un kontroles organizācija un procedūras.
M1C1–52	Reforma Nr. 1.9: Valsts pārvaldes reforma	Atskaites punkts	Stājas spēkā primārie tiesību akti par administratīvo procedūru vienkāršošanu Itālijas atveseļošanas un noturības plāna īstenošanai.	Likuma norma, kas norāda uz likuma stāšanos spēkā	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	2. CET.	2021	Šie pasākumi ir šādi: 1) būtisku sastrēgumposmu novēršana, jo īpaši saistībā ar valsts un reģionālo ietekmes uz vidi novērtējumu, jaunu atkritumu pārstrādes iekārtu atļaušanu, atļauju piešķiršanas procedūrām attiecībā uz atjaunojamo enerģiju un procedūrām, kas vajadzīgas ēku energoefektivitātes panākšanai (tā dēvētais Super Bonus) un pilsētvides reģenerācijai. Īpašas darbības velta procedūru vienkāršošanai “Conferenza di servizi” (oficiāla vienošanās starp divām vai vairākām valsts pārvaldes iestādēm).
M1C1–53	Investīcija Nr. 1.9: Sniegt tehnisko palīdzību un stiprināt spēju veidošanu Itālijas atveseļošanas un noturības plāna īstenošanai	Atskaites punkts	Primāro tiesību aktu stāšanās spēkā, lai sniegtu tehnisko palīdzību un stiprinātu spēju veidošanu Itālijas atveseļošanas un noturības plāna īstenošanai	Likuma norma, kas norāda uz likuma stāšanos spēkā	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	2. CET.	2021	Pasākumi ietver noteikumu, kas ļauj uz laiku pieņemt darbā: 2800 tehnisko datu, kas paredzēti dienvidu valsts pārvaldes stiprināšanai un ko maksā no valsts budžeta; II) 1000 ekspertu rezervi, ko paredzēts izvietot trīs gadus, lai palīdzētu pārvaldes iestādēm pārvaldīt jaunās procedūras, kas sniedz tehnisko palīdzību.
M1C1–54	Investīcija Nr. 1.9: Sniegt tehnisko palīdzību un stiprināt spēju veidošanu Itālijas atveseļošanas un noturības plāna īstenošanai	Mērķa	Pabeigta ekspertu pieņemšana darbā Itālijas atveseļošanas un noturības plāna īstenošanai	NEPIEMĒRO	Skaits	0	1 000	4. CET.	2021	Pabeigt darbā pieņemšanas procedūras 1000 ekspertu rezervei, ko paredzēts izvietot trīs gadus, lai palīdzētu pārvaldes iestādēm pārvaldīt jaunās tehniskās palīdzības procedūras.
M1C1–55	Reforma Nr. 1.9: Valsts pārvaldes reforma	Atskaites punkts	Itālijas atveseļošanas un noturības plānam piemērotās metodikas paplašināšana, attiecinot to arī uz valsts budžetu, lai palielinātu investīciju apguvi	Likuma noteikums, kas norāda uz metodoloģijas paplašināšanas stāšanos spēkā	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	4. CET.	2021	Izveidot vienkāršotu atskaites punktu un mērķrādītāju sistēmu, kas līdzīga ANM, attiecībā uz papildu investīciju fonda projektu plānošanu, izpildi un finansēšanu (30,5 miljardi EUR).
M1C1–56	Reforma Nr. 1.9: Valsts pārvaldes reforma	Atskaites punkts	Valsts nodarbinātības reformu veicinošo tiesību aktu stāšanās spēkā	Likuma norma, kas norāda uz likuma stāšanos spēkā	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	2. CET.	2022	Pilnvarojošie tiesību akti ietver šādus pasākumus: — definēt īpašus amatu profilus publiskajam sektoram, lai piesaistītu vajadzīgās kompetences un prasmes; — vienotas darbā pieņemšanas platformas izveide, lai centralizētu publiskā sektora darbā pieņemšanas procedūras visās centrālajās publiskās pārvaldes iestādēs, apņemoties paplašināt platformas izmantošanu, attiecinot to arī uz vietējām pārvaldes iestādēm; darbā pieņemšanas procesa reforma, lai: I) pāriet no sistēmas, kas balstīta tikai uz zināšanām, uz sistēmu, kas galvenokārt balstās uz kompetencēm un atbilstīgām spējām; novērtē civildienesta ierēdņu kompetences; III) nošķirt darbā pieņemšanas procesus starp sākotnējā līmeņa pieņemšanu darbā, kas balstās tikai uz kompetenci, un specializētu profilu pieņemšanu darbā, kam būtu jāapvieno kompetences ar attiecīgu darba pieredzi un kas nodrošinātu piekļuvi karjerai augstākā līmenī. Valsts pārvaldes ministrija nodrošina jaunā procesa konsekventu īstenošanu visās pārvaldes iestādēs; — augstākā līmeņa civildienesta reforma, lai vienādotu iecelšanas procedūras visā valsts pārvaldē, nosakot amatu profilus un viņu snieguma novērtējumu; — stiprināt saikni starp mūžizglītības un apmācības iespējām darbiniekiem un līdzdalības stimuliem, piemēram, paredzot atalgošanas mehānismus vai īpašus karjeras ceļus, īpašu uzmanību pievēršot divējādās pārkārtošanās procesam; — definēt vai atjaunināt valsts pārvaldes ētikas principus, izmantojot skaidrus noteikumus, rīcības kodeksus un apmācības moduļus par šo tematu; stiprināt apņemšanos nodrošināt dzimumu līdzsvaru; pārskatīt vertikālās mobilitātes tiesisko regulējumu, reformējot karjeras ceļus, lai izveidotu vidēja līmeņa vadītāju amatus (“quadri”) un piekļūtu tiem, un piekļūtu augstākā līmeņa civildienestiem (“dirigenti di prima e seconda fascia”) no administrācijas. Tas ietver darbības izvērtēšanas sistēmas reformu un saiknes stiprināšanu starp karjeras attīstību un snieguma izvērtēšanu; pārskatīt tiesisko regulējumu horizontālās mobilitātes jomā, lai panāktu efektīvu darba tirgu valsts pārvaldē, tostarp a) izveidot pārredzamu vienotu reklāmas sistēmu attiecībā uz visām brīvajām amata vietām centrālajā un vietējā pārvaldē, b) iespēju pieteikties uz jebkuru pieejamu amatu jebkurā vietā, c) atcelt atļauju mobilitātei no izcelsmes valsts pārvaldes un d) ieviest būtiskus ierobežojumus alternatīvu mobilitātes līdzekļu izmantošanai, kas neizraisa pārcelšanu (t. i., “comandi” un “distacchi”), lai tos padarītu par izņēmuma kārtāem un stingriem termiņiem.
M1C1–57	Reforma Nr. 1.9: Valsts pārvaldes reforma	Atskaites punkts	Administratīvo procedūru stāšanās spēkā attiecībā uz vienkāršošanas reformu, kuras mērķis ir ANM īstenošana	Likuma norma, kas norāda uz sekundāro tiesību aktu stāšanos spēkā	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	4. CET.	2022	Stājas spēkā visi saistītie deleģētie akti, ministriju dekrēti, sekundārie tiesību akti un visi citi noteikumi, kas vajadzīgi, lai efektīvi īstenotu vienkāršošanu, tostarp nolīgumi ar reģioniem ekskluzīvas un vienlaicīgas reģionālās kompetences gadījumā.
M1C1–58	Reforma Nr. 1.9: Valsts pārvaldes reforma	Atskaites punkts	Valsts nodarbinātības reformas tiesību aktu stāšanās spēkā	Noteikums, kas norāda uz valsts nodarbinātības reformas tiesību aktu stāšanos spēkā	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	2. CET.	2023	Stājas spēkā visi saistītie deleģētie akti, ministrijas dekrēti, sekundārie tiesību akti un visi citi noteikumi, kas vajadzīgi reformas efektīvai īstenošanai.
M1C1–59	Reforma Nr. 1.9: Valsts pārvaldes reforma	Atskaites punkts	Stratēģiskas cilvēkresursu pārvaldības stāšanās spēkā publiskajā pārvaldē	Noteikums, kas norāda, ka stājas spēkā tiesību akti par stratēģiskas cilvēkresursu pārvaldības ieviešanu valsts pārvaldē	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	4. CET.	2023	Tiesību akti un deleģētie akti par cilvēkresursu stratēģiskās pārvaldības ieviešanu valsts pārvaldē ietver: saistībā ar integrēto darbības un organizācijas plānu (PIAO) definēt cilvēkresursu stratēģiskos plānus pieņemšanai darbā, karjeras attīstībai un apmācībai visām centrālajām un reģionālajām pārvaldes iestādēm, izmantojot integrētu datubāzi ar prasmēm un profiliem; izveidot centrālu piegādes vienību, kas koordinē un atbalsta cilvēkresursu plānošanas sistēmu. Otrajā posmā cilvēkresursu stratēģiskos plānus attiecina arī uz lielām pašvaldībām, savukārt uz mazām un vidējām pašvaldībām attiecas īpašas investīcijas spēju veidošanā.
M1C1–59BIS	Reforma Nr. 1.9: Valsts pārvaldes reforma	Atskaites punkts	Cilvēkresursu stratēģiskās pārvaldības īstenošana valsts pārvaldē	Publicēts pirmais pusgada ziņojums par galvenajiem darbības rādītājiem.	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	2. CET.	2024	Publicē pirmo pusgada ziņojumu par GDR.
M1C1–59ter	Reforma Nr. 1.9: Valsts pārvaldes reforma	Atskaites punkts	Cilvēkresursu stratēģiskās pārvaldības īstenošana valsts pārvaldē	“HR rīkkopa”, kas ir pieejama, sadarbspējīga ar inPA un Syllabus un integrēta PIAO datubāzē, un cilvēkresursu stratēģisko plānu pārbaude.	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	2. CET.	2026	Integrētā datubāze (“HRM rīkkopa”) ir pieejama visām valsts pārvaldes iestādēm, kurās ir vairāk nekā 50 darbinieku un kurām saskaņā ar likumu ir jāpieņem PIAO. “HRM rīkkopa” ir sadarbspējīga ar darbā pieņemšanas platformu (inPA) un platformu “Syllabus”. Integrē “HRM rīkkopu” un PIAO datubāzi. Valsts pārvaldes ministrija attiecībā uz vismaz tādu valsts un vietējo pārvaldes iestāžu izlasi, kurās ir vairāk nekā 50 darbinieku, kas pieņem PIAO, pārbauda attiecīgo cilvēkresursu stratēģisko plānu saturu un veic pēcpasākumus, ciktāl tas nepieciešams, ņemot vērā arī GDR pusgada ziņojumu rezultātus.
M1C1–60	Reforma Nr. 1.9: Valsts pārvaldes reforma	Mērķa	200 kritiski svarīgu procedūru vienkāršošana un/vai digitalizācija, kas ietekmē iedzīvotājus un uzņēmumus	NEPIEMĒRO	Skaits	0	200	4. CET.	2024	Procedūru vienkāršošana un/vai digitalizācija attiecas vismaz uz šādu jomu: 1) vide un enerģētika, atjaunojamie energoresursi un zaļā ekonomika; Būvniecība un pilsētas pārkvalifikācija; Elektronisko sakaru infrastruktūra; Saimnieciskās darbības veikšana un veikšana.
M1C1–62	Reforma Nr. 1.9: Valsts pārvaldes reforma	Atskaites punkts	Palielināt ieguldījumu apgūšanu	Finanšu ministrijas īstenošanas ziņojuma publicēšana	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	2. CET.	2025	Publicē īstenošanas ziņojumu, lai novērtētu to darbību ietekmi, kuru mērķis ir sniegt tehnisko palīdzību un veidot spējas, uzlabot spēju plānot, pārvaldīt un izpildīt no valsts budžeta finansētos kapitālizdevumus, panākt līdz 2024. gadam piešķirto papildu fonda resursu ievērojamu apguvi.
M1C1–63	Reforma Nr. 1.9: Valsts pārvaldes reforma	Atskaites punkts	Vienkāršošanas pabeigšana un visu vienkāršoto procedūru un attiecīgo administratīvo režīmu repozitorija izveide ar pilnu juridisko spēku visā valsts teritorijā	Repozitorija publicēšana attiecīgās līnijas ministrijas tīmekļa vietnē	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	2. CET.	2026	Procesuālo režīmu pārbaudi pabeidz attiecībā uz visām vienkāršotajām procedūrām. Turklāt verificē un uzrauga: 1.Vienkāršoto procedūru efektīvu īstenošanu, 2.jaunas standartizētas veidlapas un 3.atbilstoša digitalizēta pārvaldība nodrošina. Vienkāršošanu piemēro kopumā 600 kritiski svarīgām procedūrām, tostarp tām, uz kurām attiecas M1C1 60. un M1C1 61. atskaites punkts.
M1C1–66	Investīcija Nr. 1.9: Sniegt tehnisko palīdzību un stiprināt spēju veidošanu Itālijas atveseļošanas un noturības plāna īstenošanai	Mērķa	Izglītība un apmācība	NEPIEMĒRO	Skaits	0	245 000	2. CET.	2026	Vismaz 245000 (70 %) centrālo valsts pārvaldes iestāžu darbinieku ir sekmīgi pabeiguši apmācības iniciatīvas, kas minētas M1C1–64 (oficiāla sertifikācija vai ietekmes novērtējums).
M1C1–67	Investīcija Nr. 1.9: Sniegt tehnisko palīdzību un stiprināt spēju veidošanu Itālijas atveseļošanas un noturības plāna īstenošanai	Mērķa	Izglītība un apmācība	NEPIEMĒRO	Skaits	0	280 000	2. CET.	2026	Vismaz 280000 (70 %) citu valsts pārvaldes iestāžu darbinieku ir sekmīgi pabeiguši apmācības iniciatīvas, kas minētas M1C1–65. punktā (oficiāla sertifikācija vai ietekmes novērtējums).
M1C1–68	Reforma Nr. 1.9: Valsts pārvaldes reforma	Atskaites punkts	Revīzijas un kontroles repozitorija sistēma: informācija ANM īstenošanas uzraudzībai	Revīzijas ziņojums, kas apstiprina repozitorija sistēmas funkcijas	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	4. CET.	2021	Ir izveidota un darbojas repozitorija sistēma ANM īstenošanas uzraudzībai. Sistēmai ir vismaz šādas minimālās funkcijas: a) vākt datus un uzraudzīt atskaites punktu un mērķrādītāju sasniegšanu; vāc un glabā ANM regulas 22. panta 2. punkta d) apakšpunkta i)–iii) punktā prasītos datus un nodrošina piekļuvi tiem.
M1C1–69.	Reforma Nr. 1.10. Publiskā iepirkuma tiesiskā regulējuma reforma	Atskaites punkts	Dekrēta par publiskā iepirkuma sistēmas vienkāršošanu stāšanās spēkā	Likuma noteikums, kas norāda uz likuma dekrēta stāšanos spēkā, lai vienkāršotu publiskā iepirkuma sistēmu.	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	2. CET.	2021	Likums vienkāršo publiskā iepirkuma sistēmu, veicot vismaz šādus steidzamus pasākumus: i. nosaka mērķus, lai samazinātu laiku starp publicēšanu un līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu. II. Nosaka mērķus un uzraudzības sistēmu, lai samazinātu laiku starp līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu un infrastruktūras pabeigšanu (“fase esecutiva”). III. Pieprasa, lai dati par visiem līgumiem tiktu reģistrēti valsts pretkorupcijas iestādes (ANAC) pretkorupcijas datubāzē. IV. Īstenot un stimulēt alternatīvus strīdu izšķiršanas mehānismus publisko līgumu izpildes posmā. izveidot īpašus birojus, kas atbild par publiskā iepirkuma procedūrām ministrijās, reģionos un lielpilsētās. Papildu specifikācijas: Centralizēto iepirkumu struktūru procedūru vienkāršošana un digitalizācija (“centrali di committedtenza”); — Īstenot pašreizējā Publiskā iepirkuma kodeksa 41. un 44. pantu; Noteikt, kā būtu jādigitalizē procedūras attiecībā uz visiem publiskajiem līgumiem un koncesijām, un noteikt sadarbspējas un savienojamības prasības; — Īstenot pašreizējā Publiskā iepirkuma kodeksa 44. pantu.
M1C1–70	Reforma Nr. 1.10. Publiskā iepirkuma tiesiskā regulējuma reforma	Atskaites punkts	Publiskā iepirkuma kodeksa pārskatīšanas stāšanās spēkā (D.Lgs. Nr. 50/2016)	Likuma norma, kas norāda, ka stājas spēkā Deleģēšanas likums, ar kuru tiek reformēts pašreizējais Publisko iepirkumu sistēmas kodekss (D.Lgs. Nr. 50/2016)	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	2. CET.	2022	Likumā ir noteikti visi precīzie kritēriji un principi Publisko iepirkumu kodeksa sistēmiskajai reformai. Deleģēšanas tiesības nosaka vismaz šādus principus un kritērijus: i. mazināt līgumslēdzēju iestāžu sadrumstalotību, 1) noteikt kvalifikācijas sistēmas pamatelementus, 2) noteikt e-platformu kā pamatprasību, lai piedalītos iepirkuma spēju novērtēšanā valsts mērogā, 3) pilnvarot valsts pretkorupcijas iestādi (ANAC) pārskatīt līgumslēdzēju iestāžu kvalifikāciju attiecībā uz iepirkuma spēju (iepirkumu veidi un apjomi), 4) nodrošināt stimulus izmantot esošās profesionālās centralizēto iepirkumu struktūras. II. Vienkāršot un digitalizēt centralizēto iepirkumu struktūru (“centrali di committedtenza”) procedūras III. Nosaka, kā digitalizēt procedūras attiecībā uz visiem publiskajiem līgumiem un koncesijām, un nosaka sadarbspējas un savienojamības prasības. IV. Pakāpeniski samazināt ierobežojumus attiecībā uz apakšuzņēmuma līgumu slēgšanu.
M1C1–71	Reforma Nr. 1.10. Publiskā iepirkuma tiesiskā regulējuma reforma	Atskaites punkts	Stājas spēkā visi publiskā iepirkuma sistēmai nepieciešamie tiesību akti, noteikumi un īstenošanas akti (tostarp sekundārie tiesību akti)	Visu nepieciešamo tiesību aktu un īstenošanas aktu stāšanās spēkā	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	4. CET.	2021	Visos nepieciešamajos tiesību aktos, noteikumos un īstenošanas aktos (tostarp vajadzības gadījumā sekundārajos tiesību aktos) iegūst šādus rezultātus: i. Vienotajai publiskā iepirkuma politikas koordinācijas struktūrai ir atbilstošs (jānosaka darbības kārtībā) personāla un finanšu resursu līmenis, lai tā varētu darboties pilnībā, arī tāpēc, ka to atbalsta īpaša ANAC struktūra. II. Vienotā publiskā iepirkuma politikas koordinācijas struktūra ar ANAC un Valsts Administrācijas skolas atbalstu pieņem profesionalizācijas stratēģiju (sk. Itālijas VSIP ierosināto reformu 2.1.6.), kas ietver apmācības veidus dažādos līmeņos, īpašu apmācību un darbības pamatnostādņu izstrādi. III. Dinamiskās iepirkumu sistēmas dara pieejamas Consip, un tās atbilst publiskā iepirkuma direktīvām. IV. ANAC pabeidz līgumslēdzēju iestāžu kvalificēšanu attiecībā uz iepirkuma spēju pēc Publisko iepirkumu kodeksa 38. panta īstenošanas. darbojas uzraudzības sistēma laikposmam starp līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu un infrastruktūras darbu pabeigšanu. VI. Dati par visiem līgumiem ir reģistrēti valsts pretkorupcijas iestādes (ANAC) pretkorupcijas datubāzē. VII. Visi īpašie biroji, kas atbild par publiskā iepirkuma procedūrām ministrijās, reģionos un lielpilsētās.
M1C1–72	Reforma Nr. 1.11. Valsts pārvaldes un veselības aprūpes iestāžu maksājumu kavējumu samazināšana	Atskaites punkts	Ir apstiprināti pasākumi, lai samazinātu valsts pārvaldes maksājumu kavējumus uzņēmumiem	Likuma noteikums, kas norāda uz tādu noteikumu stāšanos spēkā, kuru mērķis ir samazināt maksājumu kavējumus no maksājumu aģentūras uzņēmumiem	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	Q1	2023	Stājas spēkā jauni noteikumi, kuru mērķis ir samazināt valsts pārvaldes maksājumu kavējumus uzņēmumiem. Pasākumi ietver vismaz šādus galvenos elementus: I. Sistēmas iekšējo IT sistēmu izvieto centrālajā valsts pārvaldē, lai atbalstītu ekonomikas un finanšu uzskaiti un publisko izdevumu izpildi. II. Maksājumu kavējumi — FM IT sistēmas (Commercial Credit Platform — PCC) datubāzē balstītie rādītāji ir vidējais svērtais publisko iestāžu maksājumu laiks uzņēmumiem un vidējais svērtais publisko iestāžu maksājumu kavējums uzņēmumiem katrā no šādiem publiskās pārvaldes līmeņiem: -centrālās iestādes (Amministrazioni dello Stato, enti pubblici nazionali e altri enti) -reģionālās iestādes (Regioni un province Autonome), -vietējās pašvaldības (enti locali) -sabiedrības veselības iestādes (enti del Servizio sanitario nazionale).
M1C1–72bis	Reforma Nr. 1.11. Valsts pārvaldes un veselības aprūpes iestāžu maksājumu kavējumu samazināšana	Atskaites punkts	Likumdošanas un īpašas darbības, lai samazinātu maksājumu kavējumus centrālā/vietējā līmenī	Tiesību akta noteikums, kurā norādīta stāšanās spēkā, pieņemtie cirkulāri un pasākumi, kas veikti, lai samazinātu valsts pārvaldes maksājumu kavējumus uzņēmumiem	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	Q1	2024	Stājas spēkā šādi tiesību akti: apkārtrakstu, kurā precizēta komerciālo un nekomerciālo darījumu darbības joma saskaņā ar Maksājumu kavējumu direktīvu; apkārtrakstu, kurā precizēta Maksājumu kavējumu direktīvas 4. panta 6. punkta darbības joma saskaņā ar Maksājumu kavējumu direktīvas 4. panta 6. punktu; tiesību akti, lai nodrošinātu, ka parastie reģioni un vietējās pašvaldības saņem līdzekļus rēķinu savlaicīgai apmaksai no centrālā līmeņa; tiesību akti, kas paredz, ka valsts iestādēm ir jāpieņem ikgadēji naudas plūsmas plāni, nodrošinot likumā noteikto maksājumu termiņu ievērošanu; — tiesību akti, ar kuriem ievieš noteikumus, kas ļauj piešķirt kredītu trešām personām pēc 30 dienu klusēšanas/valsts pārvaldes iestāžu bezdarbības. Centrālā līmenī veic šādas darbības: Tādu tiesību aktu stāšanās spēkā, ar kuriem centrālajā līmenī identificē kavētos maksātājus un pieprasa pieņemt pasākumus, lai nodrošinātu, ka tie maksā 30 dienu laikā; — Reizi ceturksnī atjauninātā ministriju nokavēto maksājumu krājuma publicēšana; — Darba grupu izveide, ja to prasa tiesību akti. Vietējā līmenīveic šādas darbības: Tādu tiesību aktu stāšanās spēkā, ar kuriem vietējā līmenī identificē kavētos maksātājus un pieprasa pieņemt pasākumus, lai nodrošinātu, ka tie maksā 30 dienu laikā; — Šo iestāžu nokavēto maksājumu krājumu publicēšana tiek atjaunināta reizi ceturksnī.
M1C1–72ter	Reforma Nr. 1.11. Valsts pārvaldes un veselības aprūpes iestāžu maksājumu kavējumu samazināšana	Atskaites punkts	Palielināt ar maksājumiem saistītos cilvēkresursus	Noteikums par to, ka stājas spēkā tiesību akti, kas paredz iespēju palielināt ar maksājumiem saistītos cilvēkresursus	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	4. CET.	2024	Stājas spēkā tiesību akti, kas paredz iespēju palielināt cilvēkresursus, kuri nodarbojas ar maksājumiem šādās jomās: Ministrijas, kas identificētas kā novēloti maksātāji un kas iesniegušas intervences plānu saskaņā ar 2024. gada 2. marta Dekrētlikumu Nr. 19, kas pārveidots ar 2024. gada 29. aprīļa Likumu Nr. 56; — pašvaldības, kurās ir vairāk nekā 60.000 iedzīvotāju, provinces un lielpilsētas, kas identificētas kā novēloti maksātāji un kas iesniedza intervences plānu saskaņā ar 2024. gada 2. marta Dekrētlikumu Nr. 19, kas pārveidots ar 2024. gada 29. aprīļa Likumu Nr. 56.
M1C1–72quater	Reforma Nr. 1.11. Valsts pārvaldes un veselības aprūpes iestāžu maksājumu kavējumu samazināšana	Atskaites punkts	Revīzijas plāna pieņemšana	Revīzijas plāna pieņemšana	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	4. CET.	2024	Revīzijas plāna, tostarp tā īstenošanas ceļveža, pieņemšana par vismaz 130 valsts pārvaldes iestāžu, kas identificētas kā novēloti maksātāji, esošo maksājumu procesu atbilstību un savlaicīgumu: I) centrālā līmenī (tostarp ministriju teritoriālās nodaļas); II) pašvaldības; un iii) sabiedrības veselības aizsardzības iestādes.
M1C1–72kvīni	Reforma Nr. 1.11. Valsts pārvaldes un veselības aprūpes iestāžu maksājumu kavējumu samazināšana	Atskaites punkts	Maksājumu izpilde InIT sistēmā un horizontālie pasākumi, lai samazinātu maksājumu kavējumus no maksājumu aģentūras uzņēmumiem	Maksājumu izpildes InIT sistēmas un platformas, kas sniedz informāciju par komerckredītiem, darbības uzsākšana.	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	4. CET.	2025	InIT sistēma ir pilnībā darbotiesspējīga, un tai ir šādas spējas: Tas ļauj veikt maksājumus, nepaļaujoties uz sadarbspēju ar vecajām maksājumu apstrādes platformām. —Tā nodrošina maksājumu datu, tostarp kavējumu, pieejamību ministriju un Itālijas Revīzijas palātas revīzijas un kontroles darbību atbalstam. Darbojas īpaša platforma, kas sniedz informāciju par komerckredītiem kreditoruzņēmumiem un parādniekiem valsts pārvaldes iestādēm. Platforma nodrošina vismaz šādu informāciju: informācija uzņēmumiem (kreditoriem) par tiesisko regulējumu attiecībā uz kredītiem valsts pārvaldei, kreditoruzņēmuma tiesībām, juridiskajiem pasākumiem, ko var veikt maksājuma saņemšanas kavēšanās gadījumā, piegādātāju maksājumu mehānisma darbību, kreditoru uzņēmumu kontaktpunktu. —informācija valsts pārvaldes iestādēm (parādniekiem) par juridiskajām prasībām attiecībā uz komercparādu samaksu, administratīvie norādījumi, valsts pārvaldei pieejamie uzraudzības instrumenti un iespējamā labākā prakse maksājumu izpildes uzlabošanai. Visām ministrijas tīmekļa vietnēm ir saite uz šo platformu.
M1C1–72ix	Reforma Nr. 1.11. Valsts pārvaldes un veselības aprūpes iestāžu maksājumu kavējumu samazināšana	Atskaites punkts	Revīzijas plāna galīgā revīzijas ziņojuma pieņemšana	Revīzijas plāna galīgā revīzijas ziņojuma pieņemšana	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	4. CET.	2025	Revīzijas plāna galīgā revīzijas ziņojuma pieņemšana, tostarp korektīvie pasākumi, kas īstenoti līdz 2025. gada 4. ceturksnim saskaņā ar revīzijas darbību rezultātiem.
M1C1–73	Reforma Nr. 1.10. Publiskā iepirkuma tiesiskā regulējuma reforma	Atskaites punkts	Publiskā iepirkuma kodeksa reformas stāšanās spēkā	Likuma noteikums, kas norāda uz leģislatīvā dekrēta stāšanos spēkā, lai īstenotu visus deleģēšanas likuma par Publisko iepirkumu kodeksa reformu noteikumus.	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	Q1	2023	Stājas spēkā Likumdošanas dekrēts, lai īstenotu visus deleģēšanas likuma priekšrakstus Publiskā iepirkuma kodeksa reformēšanai.
M1C1–74	Reforma Nr. 1.10. Publiskā iepirkuma tiesiskā regulējuma reforma	Atskaites punkts	Stājas spēkā visi nepieciešamie īstenošanas pasākumi un sekundārie tiesību akti attiecībā uz Publiskā iepirkuma kodeksa vienkāršošanas reformu	Visu nepieciešamo īstenošanas pasākumu un sekundāro tiesību aktu stāšanās spēkā	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	2. CET.	2023	Stājas spēkā visi nepieciešamie īstenošanas pasākumi un sekundārie tiesību akti publiskā iepirkuma sistēmas reformai/vienkāršošanai (kas izriet arī no Publiskā iepirkuma kodeksa pārskatīšanas).
M1C1–73bis	Reforma Nr. 1.10. Publiskā iepirkuma tiesiskā regulējuma reforma	Atskaites punkts	Apkārtraksta, kurā sniegti norādījumi līgumslēdzējām iestādēm par kvalifikācijas sistēmu, pieņemšana	Apkārtraksta, kurā sniegti norādījumi līgumslēdzējām iestādēm par kvalifikācijas sistēmu, pieņemšana	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	2. CET.	2024	Pēc apspriešanās ar ANAC pieņemt apkārtrakstu, kurā sniegti norādījumi par spēkā esošajiem piemērojamajiem noteikumiem par kvalifikāciju un centralizāciju, lai paskaidrotu, ka ir iespējama un ieteicama kvalificēšana un/vai centralizēto iepirkumu struktūru izmantošana arī līgumiem, kuru vērtība ir mazāka par robežvērtību.
M1C1–73ter	Reforma Nr. 1.10. Publiskā iepirkuma tiesiskā regulējuma reforma	Atskaites punkts	Stimuli līgumslēdzēju iestāžu kvalifikācijai un profesionalizācijai.	Cabina di Regia veiktā analīze, dalības mācību pasākumos un pašnovērtējuma pasākumu rezultātu publicēšana un iniciatīvu un instrumentu pieņemšana	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	4. CET.	2024	Cabina di Regia (saskaņā ar Publisko iepirkumu kodeksa 221. pantu) pēc apspriešanās ar ANAC veiktā analīze par Publisko iepirkumu kodeksa piemērošanas ietekmi uz: -kvalificēto līgumslēdzēju iestāžu un centralizēto iepirkumu struktūru skaits; -to publisko līgumu skaits un vērtība, kurus savā un nekvalificēto struktūru vārdā pārvalda kvalificētas līgumslēdzējas iestādes; -kvalifikācijas process, lai uzlabotu lēmumu pieņemšanas ātrumu publisko līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanā. Publicē rezultātus, kas gūti, kartējot nekvalificēto struktūru dalību apmācības pasākumos un pašnovērtējuma vingrinājumus. Pieņem iniciatīvas, kuru mērķis ir uzlabot līgumslēdzēju iestāžu kvalifikāciju, mazināt nekvalificēto subjektu sadrumstalotību un profesionalizāciju. Līgumslēdzējām iestādēm nodrošina tehniskā/administratīvā atbalsta instrumentus.
M1C1–773quater	Reforma Nr. 1.10. Publiskā iepirkuma tiesiskā regulējuma reforma	Atskaites punkts	Pamatnostādņu par iepirkumu, kas nepārsniedz ES robežvērtību, stāšanās spēkā	Pamatnostādņu par iepirkumu, kas nepārsniedz ES robežvērtību, stāšanās spēkā	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	4. CET.	2023	Apkārtraksts par iepirkumu, kas nepārsniedz ES robežvērtību, pieņemts un publicēts Itālijas Oficiālajā Vēstnesī. Apkārtrakstā precizē, ka līgumslēdzējas iestādes var izmantot atklātas un slēgtas procedūras iepirkumam, kas nepārsniedz ES robežvērtību.
M1C1–73quinquies	Reforma Nr. 1.10. Publiskā iepirkuma tiesiskā regulējuma reforma	Atskaites punkts	Jaunu tiesību normu par projektu finansēšanu stāšanās spēkā	Likuma noteikums, kas norāda uz jaunu tiesību normu stāšanos spēkā	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	4. CET.	2024	Stājas spēkā jaunas tiesību normas par projektu finansēšanu, kuru mērķis ir uzlabot efektivitāti un konkurenci, jo īpaši, lai palielinātu koncesiju sāncensību.
M1C1–75	Reforma Nr. 1.10. Publiskā iepirkuma tiesiskā regulējuma reforma	Atskaites punkts	Valsts e-iepirkumu sistēmas pilnīga darbība	Priekšizpētē noteikto funkciju pieejamība (jāizstrādā kā projekta 1. uzdevums)	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	4. CET.	2023	Valsts e-iepirkuma sistēma darbojas un pilnībā atbilst ES publiskā iepirkuma direktīvām un ietver procedūru pilnīgu digitalizāciju līdz līguma izpildei (viedais iepirkums), ir sadarbspējīga ar valsts pārvaldes pārvaldības sistēmām, ietver RO digitālo habilitāciju, izsoļu sesijas, mašīnmācīšanos, lai atklātu tendences, KSI ar sarunbotiem, digitālo iesaisti un statusa ķēdi.
M1C1–75a	Investīcija 1.10.: Atbalsts kvalifikācijai un e-iepirkumiem	Atskaites punkts	Atbalsts kvalifikācijai un e-iepirkumiem	Iepirkuma atbalsta funkcijas nodošana ekspluatācijā	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	4. CET.	2024	Iepirkuma atbalsta funkciju izveido saskaņā ar Publisko iepirkumu profesionalizācijas stratēģiju. Iepirkuma atbalsta funkcija ir paredzēta līgumslēdzējām iestādēm, lai izpildītu Publiskā iepirkuma kodeksa II.4. pielikuma prasības un atbalstītu tās e-iepirkuma procesā, atbalstot digitālo prasmju apguvi un sniedzot tehnisko atbalstu publiskā iepirkuma digitalizācijas pieņemšanā, tostarp dinamisko iepirkumu sistēmu izmantošanā.
M1C1–76	Reforma Nr. 1.11. Valsts pārvaldes un veselības aprūpes iestāžu maksājumu kavējumu samazināšana	Mērķa	Ir samazināts vidējais dienu skaits, ko centrālās publiskās pārvaldes iestādes var izmantot, lai maksātu uzņēmumiem	NEPIEMĒRO	Vidējais svērtais maksājuma laiks	NEPIEMĒRO	30	Q1	2025	Pamatojoties uz Komerciālo kredītu platformu (PCC), centrālo valsts iestāžu (Amministrazioni dello Stato, enti pubblici nazionali e altri enti) vidējais svērtais maksājumu laiks (“tempo di pagamento”) uzņēmumiem ir 30 dienas vai mazāks.
M1C1–77	Reforma Nr. 1.11. Valsts pārvaldes un veselības aprūpes iestāžu maksājumu kavējumu samazināšana	Mērķa	Ir samazināts vidējais dienu skaits, ko reģionālās publiskās pārvaldes iestādes var izmantot, lai maksātu uzņēmumiem	NEPIEMĒRO	Vidējais svērtais maksājuma laiks (dienās)	NEPIEMĒRO	30	Q1	2025	Pamatojoties uz Komerciālo kredītu platformu (PCC), reģionālo publisko iestāžu (Regioni un provinces Autonome) vidējais svērtais maksājumu laiks (“tempo di pagamento”) uzņēmumiem ir 30 dienas vai mazāks.
M1C1–78.	Reforma Nr. 1.11. Valsts pārvaldes un veselības aprūpes iestāžu maksājumu kavējumu samazināšana	Mērķa	Ir samazināts vidējais dienu skaits, ko vietējās publiskās pārvaldes iestādes pavada, lai maksātu uzņēmumiem	NEPIEMĒRO	Vidējais svērtais maksājuma laiks (dienās)	NEPIEMĒRO	30	Q1	2025	Pamatojoties uz Komerciālo kredītu platformu (PCC), vietējo publisko iestāžu (enti locali) vidējais svērtais maksājumu laiks (“tempo di pagamento”) uzņēmumiem ir 30 dienas vai mazāks.
M1C1–79.	Reforma Nr. 1.11. Valsts pārvaldes un veselības aprūpes iestāžu maksājumu kavējumu samazināšana	Mērķa	Ir samazināts vidējais dienu skaits, ko sabiedrības veselības pārvaldes iestādes var izmantot, lai maksātu uzņēmumiem	NEPIEMĒRO	Vidējais svērtais maksājuma laiks (dienās)	NEPIEMĒRO	60	Q1	2025	Pamatojoties uz Komerciālo kredītu platformu (PCC), sabiedrības veselības iestāžu (enti del Servizio sanitario nazionale) vidējais svērtais maksājumu laiks (“tempo di pagamento”) uzņēmumiem ir mazāks par vai vienāds ar 60 dienām.
M1C1–80	Reforma Nr. 1.11. Valsts pārvaldes un veselības aprūpes iestāžu maksājumu kavējumu samazināšana	Mērķa	Ir samazināts vidējais dienu skaits, kad centrālās publiskās pārvaldes iestādes kavē maksāt uzņēmumiem	NEPIEMĒRO	Vidējais svērtais maksājuma kavējums (dienās)	NEPIEMĒRO	0	Q1	2025	Pamatojoties uz Komerciālo kredītu platformu (PCC), centrālo iestāžu (Amministrazioni dello Stato, enti pubblici nazionali e altri enti enti) vidējais svērtais maksājumu kavējums (“tempo di ritardo”) uzņēmumiem nepārsniedz 0 dienas.
M1C1–81	Reforma Nr. 1.11. Valsts pārvaldes un veselības aprūpes iestāžu maksājumu kavējumu samazināšana	Mērķa	Ir samazināts vidējais dienu skaits, kad reģionālās publiskās pārvaldes iestādes kavē maksāt uzņēmumiem	NEPIEMĒRO	Vidējais svērtais maksājuma kavējums (dienās)	NEPIEMĒRO	0	Q1	2025	Pamatojoties uz komerciālo kredītu platformu (PCC), reģionālo iestāžu (Regioni un provinces autonomija) vidējais svērtais maksājumu kavējums (“tempo di ritardo”) uzņēmumiem nepārsniedz 0 dienas.
M1C1–82	Reforma Nr. 1.11. Valsts pārvaldes un veselības aprūpes iestāžu maksājumu kavējumu samazināšana	Mērķa	Ir samazināts vidējais dienu skaits, kad vietējās publiskās pārvaldes iestādes kavē maksāt uzņēmumiem	NEPIEMĒRO	Vidējais svērtais maksājuma kavējums (dienās)	NEPIEMĒRO	0	Q1	2025	Pamatojoties uz Komerciālo kredītu platformu (PCC), vietējo iestāžu (enti locali) vidējais svērtais maksājumu kavējums (“tempo di ritardo”) uzņēmumiem ir ne vairāk kā 0 dienas.
M1C1–83	Reforma Nr. 1.11. Valsts pārvaldes un veselības aprūpes iestāžu maksājumu kavējumu samazināšana	Mērķa	Ir samazināts vidējais dienu skaits, kad veselības valsts pārvaldes iestādes kavē maksāt uzņēmumiem	NEPIEMĒRO	Vidējais svērtais maksājuma kavējums (dienās)	NEPIEMĒRO	0	Q1	2025	Pamatojoties uz Komerciālo kredītu platformu (PCC), sabiedrības veselības iestāžu (enti del Servizio sanitario nazionale) vidējais svērtais maksājumu kavējums (“tempo di ritardo”) uzņēmumiem nepārsniedz 0 dienas.
M1C1–84	Reforma Nr. 1.10. Publiskā iepirkuma tiesiskā regulējuma reforma	Mērķa	Vidējais laiks starp publicēšanu un līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu	NEPIEMĒRO	Skaits	139	100	4. CET.	2023	Pamatojoties uz ES Oficiālā Vēstneša (TED datubāze) pieņemtajām metodēm, izmantojot datus no ANAC pārvaldītās IT valsts publiskā iepirkuma datubāzes (BDNCP), vidējo laiku starp piedāvājumu iesniegšanas termiņu un līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu samazina līdz mazāk nekā 100 dienām attiecībā uz līgumiem, kas pārsniedz ES publiskā iepirkuma direktīvās noteiktās robežvērtības.
M1C1–84a	Reforma Nr. 1.10. Publiskā iepirkuma tiesiskā regulējuma reforma	Atskaites punkts	Pasākumi, kuru mērķis ir uzlabot līgumslēdzēju iestāžu lēmumu pieņemšanas ātrumu līguma slēgšanas tiesību piešķiršanā	Ar lēmuma pieņemšanas ātrumu saistītu pasākumu pieņemšana	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	4. CET.	2024	Cabina di regia saskaņā ar pantu. Publisko līgumu kodeksa 221. pantā pēc apspriešanās ar ANAC pieņem: analīze, kurā novērtēta e-iepirkuma ietekme uz līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas grafiku, sākot no piedāvājumu iesniegšanas termiņa līdz līguma parakstīšanai; —ziņojums par TED rādītāja “Lēmuma ātrums” 2024. gada datiem; “Lēmuma pieņemšanas ātrums” ir laiks starp piedāvājumu iesniegšanas termiņu un līguma parakstīšanas dienu; — ziņojums par līgumslēdzēju iestāžu paraugpraksi, kuras mērķis ir saīsināt līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas grafiku, un par iniciatīvām lēmuma pieņemšanas ātruma samazināšanai. Kvalificētām līgumslēdzējām iestādēm, kuru vidējais lēmumu pieņemšanas ātrums TED ir lielāks par 160 dienām, ir jāīsteno korektīvi pasākumi.
M1C1–85	Reforma Nr. 1.10. Publiskā iepirkuma tiesiskā regulējuma reforma	Mērķa	Vidējais laiks starp līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu un infrastruktūras realizāciju	NEPIEMĒRO	Procentuālais daudzums	100	90	2. CET.	2024	Vidējo laiku starp līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu un infrastruktūras realizāciju (“izpildes posms”) samazina vismaz par 10 %, salīdzinot i) būvdarbus, kuru slēgšanas tiesības piešķirtas no 2019. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim un kuri pabeigti līdz 2021. gada 30. jūnijam, un ii) būvdarbus, kas piešķirti laikā no 2021. gada 1. jūlija līdz 2022. gada 30. jūnijam un pabeigti līdz 2023. gada 31. decembrim.
M1C1–86	Reforma Nr. 1.10. Publiskā iepirkuma tiesiskā regulējuma reforma	Mērķa	Ierēdņi, kas apmācīti, izmantojot publiskā iepirkuma profesionalizācijas stratēģiju	NEPIEMĒRO	Skaits	0	20 000	4. CET.	2023	Vismaz 20000 ierēdņu ir apmācīti, izmantojot Publisko iepirkumu profesionalizācijas stratēģiju.
M1C1–87	Reforma Nr. 1.10. Publiskā iepirkuma tiesiskā regulējuma reforma	Mērķa	Līgumslēdzējas iestādes, kas izmanto dinamiskās iepirkumu sistēmas	NEPIEMĒRO	Procentuālais daudzums	0	15	4. CET.	2023	Vismaz 15 % līgumslēdzēju iestāžu izmanto dinamiskās iepirkumu sistēmas saskaņā ar ES Direktīvu 2014/24 (divu gadu novērošanas laikposms un ņemot vērā to, ka Itālijā DPS izmantošana galvenokārt ir vērsta uz iepirkumiem, kas pārsniedz robežvērtību, ņemot vērā to, ka cenas, kas ir zemākas par robežvērtību, galvenokārt tiek veiktas, izmantojot eMarketplaces). Mērķrādītājs attiecas uz centrālās valdības līgumslēdzējām iestādēm (250 MA, kas reģistrētas 2021. gada 30. aprīlī valsts e-iepirkumu sistēmā, ko pārvalda Consip MEF vārdā).
M1C1–88	Reforma Nr. 1.11. Valsts pārvaldes un veselības aprūpes iestāžu maksājumu kavējumu samazināšana	Mērķa	Ir samazināts vidējais dienu skaits, ko centrālās publiskās pārvaldes iestādes var izmantot, lai maksātu uzņēmumiem	NEPIEMĒRO	Vidējais svērtais maksājuma laiks	30	30	Q1	2026	Pamatojoties uz Komerciālo kredītu platformu (PCC), centrālo valsts iestāžu (Amministrazioni dello Stato, enti pubblici nazionali e altri enti) vidējais svērtais maksājumu laiks (“tempo di pagamento”) uzņēmumiem ir 30 dienas vai mazāks.
M1C1–89	Reforma Nr. 1.11. Valsts pārvaldes un veselības aprūpes iestāžu maksājumu kavējumu samazināšana	Mērķa	Ir samazināts vidējais dienu skaits, ko reģionālās publiskās pārvaldes iestādes var izmantot, lai maksātu uzņēmumiem	NEPIEMĒRO	Vidējais svērtais maksājuma laiks	30	30	Q1	2026	Pamatojoties uz Komerciālo kredītu platformu (PCC), reģionālo publisko iestāžu (Regioni un provinces Autonome) vidējais svērtais maksājumu laiks (“tempo di pagamento”) uzņēmumiem ir 30 dienas vai mazāks.
M1C1–90	Reforma Nr. 1.11. Valsts pārvaldes un veselības aprūpes iestāžu maksājumu kavējumu samazināšana	Mērķa	Ir samazināts vidējais dienu skaits, ko vietējās publiskās pārvaldes iestādes pavada, lai maksātu uzņēmumiem	NEPIEMĒRO	Vidējais svērtais maksājuma laiks	30	30	Q1	2026	Pamatojoties uz Komerciālo kredītu platformu (PCC), vietējo publisko iestāžu (enti locali) vidējais svērtais maksājumu laiks (“tempo di pagamento”) uzņēmumiem ir 30 dienas vai mazāks.
M1C1–91	Reforma Nr. 1.11. Valsts pārvaldes un veselības aprūpes iestāžu maksājumu kavējumu samazināšana	Mērķa	Ir samazināts vidējais dienu skaits, ko sabiedrības veselības pārvaldes iestādes var izmantot, lai maksātu uzņēmumiem	NEPIEMĒRO	Vidējais svērtais maksājuma laiks	60	60	Q1	2026	Pamatojoties uz Komerciālo kredītu platformu (PCC), sabiedrības veselības iestāžu (enti del Servizio sanitario nazionale) vidējais svērtais maksājumu laiks (“tempo di pagamento”) uzņēmumiem ir mazāks par vai vienāds ar 60 dienām.
M1C1–92	Reforma Nr. 1.11. Valsts pārvaldes un veselības aprūpes iestāžu maksājumu kavējumu samazināšana	Mērķa	Ir samazināts vidējais dienu skaits, kad centrālās publiskās pārvaldes iestādes kavē maksāt uzņēmumiem	NEPIEMĒRO	Vidējais svērtais maksājuma kavējums (dienās)	0	0	Q1	2026	Pamatojoties uz Komerciālo kredītu platformu (PCC), centrālo iestāžu (Amministrazioni dello Stato, enti pubblici nazionali e altri enti) vidējais svērtais maksājumu kavējums (“tempo di ritardo”) uzņēmumiem nepārsniedz 0 dienas.
M1C1–93	Reforma Nr. 1.11. Valsts pārvaldes un veselības aprūpes iestāžu maksājumu kavējumu samazināšana	Mērķa	Ir samazināts vidējais dienu skaits, kad reģionālās publiskās pārvaldes iestādes kavē maksāt uzņēmumiem	NEPIEMĒRO	Vidējais svērtais maksājuma kavējums (dienās)	0	0	Q1	2026	Pamatojoties uz komerciālo kredītu platformu (PCC), reģionālo iestāžu (Regioni un provinces autonomija) vidējais svērtais maksājumu kavējums (“tempo di ritardo”) uzņēmumiem ir ne vairāk kā 0 dienas.
M1C1–94	Reforma Nr. 1.11. Valsts pārvaldes un veselības aprūpes iestāžu maksājumu kavējumu samazināšana	Mērķa	Ir samazināts vidējais dienu skaits, kad vietējās publiskās pārvaldes iestādes kavē maksāt uzņēmumiem	NEPIEMĒRO	Vidējais svērtais maksājuma kavējums (dienās)	0	0	Q1	2026	Pamatojoties uz Komerciālo kredītu platformu (PCC), vietējo iestāžu (enti locali) vidējais svērtais maksājumu kavējums (“tempo di ritardo”) uzņēmumiem ir ne vairāk kā 0 dienas.
M1C1–95	Reforma Nr. 1.11. Valsts pārvaldes un veselības aprūpes iestāžu maksājumu kavējumu samazināšana	Mērķa	Ir samazināts vidējais dienu skaits, kad veselības valsts pārvaldes iestādes kavē maksāt uzņēmumiem	NEPIEMĒRO	Vidējais svērtais maksājuma kavējums (dienās)	0	0	Q1	2026	Pamatojoties uz Komerciālo kredītu platformu (PCC), sabiedrības veselības iestāžu (enti del Servizio sanitario nazionale) vidējais svērtais maksājumu kavējums (“tempo di ritardo”) uzņēmumiem nepārsniedz 0 dienas.
M1C1–96	Reforma Nr. 1.10. Publiskā iepirkuma tiesiskā regulējuma reforma	Mērķa	Vidējais laiks starp publicēšanu un līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu	NEPIEMĒRO	Skaits	193	115	4. CET.	2025	Pamatojoties uz datiem no ES Oficiālā Vēstneša (TED datubāze), vidējo laiku starp piedāvājumu iesniegšanas termiņu un līguma parakstīšanas dienu samazina līdz 115 dienām attiecībā uz līgumiem, kuru vērtība pārsniedz ES publiskā iepirkuma direktīvās noteiktās robežvērtības. Nodrošināt, ka starp datu par līguma noslēgšanu publicēšanu TED un BDNCP (ANAC) ir pilnīga konsekvence un nav laika intervāla.
M1C1–97	Reforma Nr. 1.10. Publiskā iepirkuma tiesiskā regulējuma reforma	Mērķa	Vidējais laiks starp līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu un infrastruktūras realizāciju	NEPIEMĒRO	Procentuālais daudzums	100	88	2. CET.	2025	Vidējo laiku starp līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu un infrastruktūras realizāciju (“izpildes posms”) samazina vismaz par 12 %, salīdzinot i) būvdarbus, kuru slēgšanas tiesības piešķirtas no 2019. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim un kuri pabeigti līdz 2021. gada 30. jūnijam, un ii) būvdarbus, kas piešķirti laikā no 2022. gada 1. jūlija līdz 2023. gada 30. jūnijam un pabeigti līdz 2024. gada 31. decembrim.
M1C1–97bis	Reforma Nr. 1.10. Publiskā iepirkuma tiesiskā regulējuma reforma	Mērķa	Vidējais laiks starp līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu un infrastruktūras realizāciju	NEPIEMĒRO	Procentuālais daudzums	100	85	2. CET.	2026	Vidējo laiku starp līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu un infrastruktūras realizāciju (“izpildes posms”) samazina vismaz par 15 %, salīdzinot i) būvdarbus, kuru slēgšanas tiesības piešķirtas laikā no 2019. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim un kuri pabeigti līdz 2021. gada 30. jūnijam, un ii) būvdarbus, kas piešķirti laikā no 2023. gada 1. jūlija līdz 2024. gada 30. jūnijam un pabeigti līdz 2025. gada 31. decembrim.
M1C1–98	Reforma Nr. 1.10. Publiskā iepirkuma tiesiskā regulējuma reforma	Mērķa	Ierēdņi, kas apmācīti, izmantojot publiskā iepirkuma profesionalizācijas stratēģiju	NEPIEMĒRO	Skaits	20 000	40 000	4. CET.	2024	Vismaz 40000 ierēdņu ir apmācīti, izmantojot Publisko iepirkumu profesionalizācijas stratēģiju.
M1C1–98bis	Reforma Nr. 1.10. Publiskā iepirkuma tiesiskā regulējuma reforma	Mērķa	Ierēdņi, kas apmācīti, izmantojot publiskā iepirkuma profesionalizācijas stratēģiju	NEPIEMĒRO	Skaits	40 000	60 000	4. CET.	2025	Vismaz 60000 ierēdņu ir apmācīti, izmantojot Publisko iepirkumu profesionalizācijas stratēģiju. Kopējais skaits var ietvert ierēdņus, kuri jau ir apmācīti iepriekšējos gados un par kuriem ir ziņots par apmācību M1C1–86 un M1C1–98 mērķiem, tikai tad, ja viņi ir ieguvuši augstāka līmeņa, specializētu vai padziļinātu apmācību saskaņā ar organizāciju trīs pakāpeniskās profesionalizācijas stratēģijas līmeņos.
M1C1–99	Reforma Nr. 1.10. Publiskā iepirkuma tiesiskā regulējuma reforma	Mērķa	Līgumslēdzējas iestādes, kas izmanto dinamiskās iepirkumu sistēmas	To centrālās valdības līgumslēdzēju iestāžu procentuālā daļa, kuras izmanto dinamiskās iepirkumu sistēmas saskaņā ar ES Direktīvu 2014/24	Procentuālais daudzums	15	20	2. CET.	2024	Vismaz 20 % līgumslēdzēju iestāžu izmanto dinamiskās iepirkumu sistēmas saskaņā ar Direktīvu 2014/24 (novērošanas termiņš sākas 2022. gada 1. janvārī). Centrālās valdības līgumslēdzējas iestādes ir 250 publiskās pārvaldes iestādes (kā 2021. gada 30. aprīlī reģistrētas valsts e-iepirkumu sistēmā, ko MEF vārdā pārvalda Consip).
M1C1–99bis	Reforma Nr. 1.10. Publiskā iepirkuma tiesiskā regulējuma reforma Investīcija 1.10.: Atbalsts kvalifikācijai un e-iepirkumiem	Mērķa	Līgumslēdzēju iestāžu digitālās kompetences	Digitāli kompetento pašvaldību līgumslēdzēju iestāžu procentuālā daļa	Procentuālais daudzums	0	50	4. CET.	2025	Vismaz 50 % vietējo līgumslēdzēju iestāžu ir kvalifikācijai nepieciešamās digitālās kompetences. Lai sasniegtu mērķi, ņem vērā arī līgumslēdzējas iestādes, kas atbilst tām pašām prasībām, izmantojot centralizēto iepirkumu struktūras.
M1C1–100	Reforma Nr. 1.13. Izdevumu pārskatīšanas sistēmas reforma	Atskaites punkts	Tādu tiesību aktu stāšanās spēkā, ar kuriem uzlabo izdevumu pārskatīšanas efektivitāti — Finanšu ministrijas stiprināšana	Likuma norma, kas norāda uz likuma stāšanos spēkā	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	4. CET.	2021	Pārskatītā sistēma izdevumu pārskatīšanai centrālajās valsts pārvaldēs (ministrijās) uzlabos tās efektivitāti, pastiprinot Ekonomikas un finanšu ministrijas lomu. Jo īpaši tā paredz pastiprinātu Ekonomikas un finanšu ministrijas lomu ex ante novērtēšanā, uzraudzības procesos un ex post novērtēšanā, ļaujot pilnībā īstenot pārskatīšanu un sasniegt paredzētos mērķus.
M1C1–101	Reforma Nr. 1.12: Nodokļu administrācijas reforma	Atskaites punkts	Pārskatīšanas pieņemšana par iespējamiem pasākumiem, lai samazinātu izvairīšanos no nodokļu maksāšanas	Pārskatīšanas publicēšana	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	4. CET.	2021	Pieņemt ziņojumu, lai sniegtu informāciju valdības pasākumiem, kuru mērķis ir samazināt izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, jo īpaši nozarēs, kuras visvairāk skar izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, tostarp izmantojot mērķtiecīgus stimulus patērētājiem.
M1C1–102	Reforma Nr. 1.13. Izdevumu pārskatīšanas sistēmas reforma	Atskaites punkts	Ziņojuma pieņemšana par to, cik efektīva ir prakse, ko izvēlētas publiskās pārvaldes iestādes izmanto uzkrājumu plānu formulēšanā un īstenošanā	Ziņojuma publicēšana	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	4. CET.	2022	Ziņojumu sagatavo Finanšu ministrijas Grāmatvedības departaments sadarbībā ar atsevišķām pārvaldes iestādēm, lai: -Novērtēt savu praksi uzkrājumu plānu izstrādē un īstenošanā. -Noteikt pamatnostādnes visām valsts pārvaldes iestādēm.
M1C1–103	Reforma Nr. 1.12: Nodokļu administrācijas reforma	Atskaites punkts	Primāro un sekundāro tiesību aktu un reglamentējošo noteikumu stāšanās spēkā un administratīvo procesu pabeigšana, lai veicinātu nodokļu saistību izpildi un uzlabotu revīzijas un kontroles	Normatīvo aktu noteikumi, kas norāda stāšanos spēkā	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	2. CET.	2022	Noteikumi ietver: pilnībā darboties datubāze un īpaša IT infrastruktūra iepriekš aizpildītas PVN deklarācijas izdošanai, kā paredzēts Likumdošanas dekrēta Nr. 127/2015 4. panta 1. punktā. II) datubāze, ko izmanto “atbilstības vēstulēm” (kas sniedz agrīnus paziņojumus nodokļu maksātājiem, attiecībā uz kuriem ir konstatētas novirzes), ir uzlabota, lai samazinātu kļūdaini pozitīvu ziņojumu biežumu un palielinātu nodokļu maksātājiem nosūtīto paziņojumu skaitu. III) reformēto tiesību aktu stāšanās spēkā, lai nodrošinātu efektīvas administratīvās sankcijas gadījumos, kad privātie pakalpojumu sniedzēji atsakās pieņemt elektroniskos maksājumus (sākotnējais 23. pants Dekrētlikumā Nr. 124/2019, kas tika atcelts, to pārveidojot par likumu, ir atsauce). IV) Pabeigt datu pseidonimizācijas procesu, kas paredzēts Likuma Nr. 160/2019 1. panta 681.–686. punktā, un izveidot digitālo infrastruktūru to lielo datu analīzei, kas iegūti, izmantojot pilnībā pseidonimizētu datubāzu sadarbspēju, lai palielinātu atlases procesa pamatā esošās riska analīzes efektivitāti. V) Stājas spēkā primārie un sekundārie tiesību akti, ar kuriem īsteno efektīvas papildu darbības, pamatojoties uz konstatējumiem, kas gūti, pārskatot iespējamos pasākumus, kuru mērķis ir samazināt izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, ja netiek izrakstīti rēķini.
M1C1–104	Reforma Nr. 1.13. Izdevumu pārskatīšanas sistēmas reforma	Atskaites punkts	Ietaupījumu mērķrādītāju pieņemšana izdevumu pārskatīšanai 2023.–2025. gadam	Ekonomikas un finanšu dokumentā definēto centrālo valsts pārvaldes iestāžu kvantitatīvo ietaupījumu mērķis — euro	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	2. CET.	2022	Pamatojoties uz 2016. gada dekrētlikumiem Nr. 90 un 93 un Likumu Nr. 163/2016, ekonomikas finanšu dokumentā ir noteikti mērķi gada izdevumu pārskatīšanai attiecībā uz centrālo valsts administrāciju kopsummu 2023., 2024. un 2025. gadā. Ietaupījumu mērķi atspoguļo pienācīgu vērienīguma līmeni.
M1C1–105	Reforma Nr. 1.12: Nodokļu administrācijas reforma	Mērķa	Lielāks “atbilstības vēstuļu” skaits	NEPIEMĒRO	Skaits	2 150 908	2 581 090	4. CET.	2022	To “atbilstības vēstuļu” skaitu, kas nodrošina agrīnu saziņu ar nodokļu maksātājiem, attiecībā uz kuriem ir konstatētas novirzes, palielina vismaz par 20 % salīdzinājumā ar 2019. gadu.
M1C1–106	Reforma Nr. 1.12: Nodokļu administrācijas reforma	Mērķa	Kļūdaini pozitīvu “atbilstības vēstuļu” skaita samazināšana	NEPIEMĒRO	Skaits	126 500	132 825	4. CET.	2022	To kļūdaini pozitīvo “atbilstības vēstuļu” skaitu (kas sniedz agrīnu paziņojumu nodokļu maksātājiem, attiecībā uz kuriem ir atklātas novirzes, bet attiecībā uz kurām krāpšana nav atklāta ex post) samazina vismaz par 5 % salīdzinājumā ar 2019. gadu.
M1C1–107	Reforma Nr. 1.12: Nodokļu administrācijas reforma	Mērķa	“Atbilstības vēstuļu” radīto nodokļu ieņēmumu pieaugums	NEPIEMĒRO	Euro	2 130 000 000	2 449 500 000	4. CET.	2022	Nodokļu ieņēmumi no “atbilstības vēstulēm” palielinās par 15 % salīdzinājumā ar 2019. gadu.
M1C1–108	Reforma Nr. 1.15. Publiskās uzskaites noteikumu reforma	Atskaites punkts	Konceptuālās sistēmas, uzkrājumu grāmatvedības standartu kopuma un daudzdimensionālās kontu kartes apstiprināšana	Finanšu ministrijas Grāmatvedības departamenta rezolūcija par Uzkrātās grāmatvedības pārvaldības struktūras apstiprināšanu	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	2. CET.	2024	Izstrādāt konceptuālu sistēmu kā atsauci uzkrājumu grāmatvedības sistēmai saskaņā ar Eurostat (EPSAS darba grupas) definētajām kvalitatīvajām iezīmēm; Uzkrājumu grāmatvedības standartu noteikšana, pamatojoties uz IPSAS; Izstrādāt daudzdimensionālu un daudzpakāpju kontu plānu.
M1C1–109	Reforma Nr. 1.12: Nodokļu administrācijas reforma	Mērķa	Pirmo iepriekš aizpildīto PVN deklarāciju nosūtīšana	NEPIEMĒRO	Skaits	0	2 300 000	2. CET.	2023	Vismaz 2300000 nodokļu maksātāju saņem iepriekš aizpildītas PVN nodokļa deklarācijas par 2022. taksācijas gadu.
M1C1–110	Reforma Nr. 1.13. Izdevumu pārskatīšanas sistēmas reforma	Atskaites punkts	Valsts vispārējā budžeta pārklasificēšana, atsaucoties uz vides izdevumiem un izdevumiem, kas veicina dzimumu līdztiesību	Valsts vispārējā budžeta pārklasificēšanas ar atsauci uz vides izdevumiem un izdevumiem, kas veicina dzimumu līdztiesību, iekļaušana 2024. gada budžeta likumā	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	4. CET.	2023	Likums par 2024. gada budžetu sniedz parlamentam ilgtspējīgas attīstības budžetu, ko veido vispārējā valsts budžeta klasifikācija, atsaucoties uz vides izdevumiem un izdevumiem, kas veicina dzimumu līdztiesību. Klasifikācija atbilst kritērijiem, kas ir ilgtspējīgas attīstības mērķu un Programmas 2030. gadam mērķrādītāju noteikšanas pamatā.
M1C1–111	Reforma Nr. 1.13. Izdevumu pārskatīšanas sistēmas reforma	Atskaites punkts	2023. gada izdevumu ikgadējās pārskatīšanas pabeigšana, atsaucoties uz ietaupījumu mērķi, kas 2022. gadā noteikts 2023. gadam	Pieņemts Finanšu ministrijas ziņojums par izdevumu pārskatīšanu 2023. gadā, kas apliecina procesa pabeigšanu un mērķrādītāja sasniegšanu.	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	2. CET.	2024	Finanšu ministrijas ziņojumā, kas jānosūta Ministru padomei saskaņā ar 2016. gada dekrētlikumiem Nr. 90 un 93 un Likumu Nr. 163/2016: —sertificēt izdevumu pārskatīšanas procesa pabeigšanu 2023. gadam attiecībā uz noteikumu par izdevumu pārskatīšanas satvaru. —sertificēt 2022. gadā noteiktā mērķrādītāja sasniegšanu.
M1C1–112	Reforma Nr. 1.12: Nodokļu administrācijas reforma	Mērķa	Uzlabot nodokļu administrācijas darbības spējas saskaņā ar Ieņēmumu aģentūras “Darbības plāna 2021.–2023. gadam” darbā pieņemšanas mērķiem	NEPIEMĒRO	Darbā pieņemto darbinieku skaits	0	4 113	2. CET.	2024	Ieņēmumu aģentūra pieņem darbā 4113 jaunas personāla vienības saskaņā ar “Darbības plāna 2021.–2023. gadam” darbā pieņemšanas mērķiem.
M1C1–113	Reforma Nr. 1.12: Nodokļu administrācijas reforma	Mērķa	Lielāks “atbilstības vēstuļu” skaits	NEPIEMĒRO	Skaits	2 150 908	3 011 271	4. CET.	2023	To “atbilstības vēstuļu” skaitu, kas nodrošina agrīnu saziņu ar nodokļu maksātājiem, attiecībā uz kuriem ir konstatētas novirzes, palielina vismaz par 40 % salīdzinājumā ar 2019. gadu.
M1C1–114	Reforma Nr. 1.12: Nodokļu administrācijas reforma	Mērķa	“Atbilstības vēstuļu” radīto nodokļu ieņēmumu pieaugums	NEPIEMĒRO	Euro	2 130 000 000	2 769 000 000	4. CET.	2023	Nodokļu ieņēmumi no “atbilstības vēstulēm” palielinās par 30 % salīdzinājumā ar 2019. gadu.
M1C1–115	Reforma Nr. 1.13. Izdevumu pārskatīšanas sistēmas reforma	Atskaites punkts	2024. gada izdevumu ikgadējās pārskatīšanas pabeigšana, atsaucoties uz ietaupījumu mērķi, kas noteikts 2022. un 2023. gadā 2024. gadam	Finanšu ministrijas ziņojuma par izdevumu pārskatīšanu 2024. gadā pieņemšana, kas apliecina procesa pabeigšanu un mērķrādītāja sasniegšanu.	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	2. CET.	2025	Finanšu ministrijas ziņojumā, kas jānosūta Ministru padomei saskaņā ar 2016. gada dekrētlikumiem Nr. 90 un 93 un Likumu Nr. 163/2016: — aplieciniet, ka izdevumu pārskatīšanas process 2024. gadam ir pabeigts attiecībā uz noteikumu par izdevumu pārskatīšanas satvaru. —apliecina 2022. un 2023. gadā noteiktā mērķrādītāja sasniegšanu.
M1C1–116	Reforma Nr. 1.12: Nodokļu administrācijas reforma	Mērķa	Izvairīšanās no nodokļu maksāšanas samazināšana, kas definēta ar rādītāju “pietiekamība izvairīties”	NEPIEMĒRO	Procentuālais daudzums	0	—5	4. CET.	2025	“Pietiekamība izvairīties” visos nodokļos, izņemot īpašuma nodokļus (Imposta Municipale Unica) un akcīzes nodokļus, 2023. gadā ir par 5 % mazāki nekā 2019. gadā salīdzinājumā ar 2019. gadu. Atsauces aplēsi 2019. gadam iekļauj atjauninātajā valdības ziņojumā par ēnu ekonomiku, kas jāpublicē 2021. gada novembrī saskaņā ar Likumdošanas dekrēta Nr. 160/2015 2. panta noteikumiem. 5 % samazinājumu ievēro, atsaucoties uz aplēsēm, kas iekļautas tā paša ziņojuma atjauninātajā datumā, kurš jāpublicē 2025. gada novembrī, pamatojoties uz datiem par 2023. taksācijas gadu.
M1C1–117	Reforma Nr. 1.15. Publiskās uzskaites noteikumu reforma	Mērķa	Publisko struktūru pārstāvji, kas apmācīti pārejai uz jauno uzkrājumu grāmatvedības sistēmu	NEPIEMĒRO	Procentuālais daudzums	0	90	Q1	2026	Pirmās apmācības kārtas beigas pārejai uz jauno uzkrājumu grāmatvedības sistēmu publiskā sektora struktūru pārstāvjiem, kas sedz vismaz 90 % no visa publiskā sektora primārajiem izdevumiem.
M1C1–118	Reforma Nr. 1.15. Publiskās uzskaites noteikumu reforma	Atskaites punkts	Finanšu pārskatu izdošana un tiesību akta par uzkrājumu uzskaiti stāšanās spēkā publiskā sektora struktūrām, kas sedz vismaz 90 % no visa publiskā sektora primārajiem izdevumiem.	Tiesību akta noteikums, kas norāda uz leģislatīvā akta stāšanos spēkā. Stājas spēkā visi publiskā sektora struktūru uzkrājumu uzskaites īstenošanas pasākumi (tostarp pamatnostādnes, darbības rokasgrāmatas un mācību programmas), kas sedz vismaz 90 % no visa publiskā sektora primārajiem izdevumiem.	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	2. CET.	2026	Kā izmēģinājuma posmu tiesību aktam par publiskās grāmatvedības noteikumiem sagatavo valsts pārvaldes finanšu pārskatus publiskā sektora struktūrām, kas aptver vismaz 90 % no visa publiskā sektora primārajiem izdevumiem. Turklāt stājas spēkā tiesību akts, kas paredz ieviest jaunu uzkrājumu grāmatvedības sistēmu publiskā sektora struktūrām, kuras no 2027. gada sedz vismaz 90 % no visa publiskā sektora primārajiem izdevumiem. Turklāt stājas spēkā šādi īstenošanas pasākumi: (1) Pamatnostādne(-as) un darbības rokasgrāmata(-as) grāmatvedības standartu piemērošanai kopā ar piemēriem un praktiskiem apliecinājumiem, lai atbalstītu operatorus; un 2) Apmācības programma: mācību programmu izveide pārejai uz jauno uzkrājumu grāmatvedības sistēmu.
M1C1–119	Reforma Nr. 1.14. Vietējā un reģionālā līmeņa fiskālās sistēmas reforma	Atskaites punkts	Primāro un sekundāro tiesību aktu stāšanās spēkā, lai īstenotu reģionālo fiskālo federālismu	Likuma noteikums, kas norāda uz fiskālā federālisma stāšanos spēkā attiecībā uz reģioniem ar parastu statusu.	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	Q1	2026	“Fiskālā federālisma” (“Federalismo fiscale”) tiesiskā regulējuma stāšanās spēkā, kā paredzēts esošajā deleģēšanas likumā Nr. 42/2009. Jo īpaši primārajos un sekundārajos tiesību aktos nosaka attiecīgos parametrus, lai īstenotu fiskālo federālismu reģioniem ar parastu statusu, kā noteikts Dekrētlikumā Nr. 68/2011 (1.–15. pants), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Likumu Nr. 176/2020 (31.-dzimuma pants).
M1C1–120	Reforma Nr. 1.14. Vietējā un reģionālā līmeņa fiskālās sistēmas reforma	Atskaites punkts	Primāro un sekundāro tiesību aktu stāšanās spēkā, lai īstenotu reģionālo fiskālo federālismu	Likuma noteikums, kas norāda uz fiskālā federālisma stāšanos spēkā provincēs un lielpilsētās.	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	Q1	2026	“Fiskālā federālisma” (“Federalismo fiscale”) tiesiskā regulējuma stāšanās spēkā, kā paredzēts esošajā deleģēšanas likumā Nr. 42/2009. Jo īpaši primārajos un sekundārajos tiesību aktos nosaka attiecīgos parametrus, lai attiecīgā gadījumā īstenotu provinču un lielpilsētu fiskālo federālismu, kā noteikts Dekrētlikumā 68/2011 (1.–15. pants), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Likumu Nr. 178/2020 (1. pants, komats 783).
M1C1–121	Reforma Nr. 1.12: Nodokļu administrācijas reforma	Mērķa	Izvairīšanās no nodokļu maksāšanas samazināšana, kas definēta ar rādītāju “pietiekamība izvairīties”	NEPIEMĒRO	Procentuālais daudzums	0	—15	2. CET.	2026	“Pietiekamība izvairīties” visos nodokļos, izņemot īpašuma nodokļus (Imposta Municipale Unica) un akcīzes nodokļus, 2024. gadā ir par 15 % mazāki nekā 2019. gadā salīdzinājumā ar 2019. gadu. Atsauces aplēsi 2019. gadam iekļauj atjauninātajā valdības ziņojumā par ēnu ekonomiku, kas jāpublicē 2021. gada novembrī saskaņā ar Likumdošanas dekrēta Nr. 160/2015 2. panta noteikumiem. 15 % samazinājumu ievēro, atsaucoties uz aplēsi par 2024. taksācijas gadu, kas iekļauta īpašā ziņojumā, kurš Finanšu ministrijai jāsagatavo līdz 2026. gada jūnijam, pamatojoties uz to pašu metodiku, kas izmantota ziņojumam, kurš prasīts Likumdošanas dekrēta Nr. 160/2015 2. pantā.
M1C1–122	Reforma Nr. 1.13. Izdevumu pārskatīšanas sistēmas reforma	Atskaites punkts	2025. gada izdevumu ikgadējās pārskatīšanas pabeigšana, atsaucoties uz ietaupījumu mērķi, kas noteikts 2022., 2023. un 2024. gadam 2025. gadam.	Finanšu ministrijas ziņojuma par izdevumu pārskatīšanu 2025. gadā pieņemšana, kas apliecina procesa pabeigšanu un mērķrādītāja sasniegšanu.	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	2. CET.	2026	Finanšu ministrijas ziņojumā, kas jānosūta Ministru padomei saskaņā ar 2016. gada dekrētlikumiem Nr. 90 un 93 un Likumu Nr. 163/2016: — aplieciniet, ka 2025. gada izdevumu pārskatīšanas process ir pabeigts attiecībā uz noteikumu par izdevumu pārskatīšanas satvaru. —apliecina 2022., 2023. un 2024. gadā noteiktā mērķrādītāja sasniegšanu.

A.3. Aizdevumam pieteikto reformu un investīciju apraksts

Investīcija 1.2. — Mākoņdatošanas veicināšana vietējai PN

Šīs investīcijas mērķis ir pārvietot būtiskas vietējās publiskās pārvaldes daļas datu kopas un lietojumus uz drošu mākoņdatošanas infrastruktūru, ļaujot katrai administrācijai brīvi izvēlēties sertificētu publisko mākoņu vidi kopumā.

Pasākums paredz arī “migrācijas kā pakalpojuma” atbalsta paketi pārvaldes iestādēm, kas ietver: I) sākotnējo novērtējumu, ii) procesuālo/administratīvo atbalstu, kas nepieciešams centienu uzsākšanai, iii) sarunas par nepieciešamo ārējo atbalstu un iv) projekta vispārējo vadību izpildes gaitā. Paredzams, ka Tehnoloģiju inovācijas un digitālās pārkārtošanās ministrijas (MITD) uzraudzīta grupa noteiks un sertificēs plašu kvalificētu pakalpojumu sniedzēju sarakstu un risinās sarunas par standarta atbalsta pasākumu kopumu, kas pielāgots administrācijas lielumam un ar migrāciju saistītajiem dienestiem.

Investīcija. Digitālie pakalpojumi un iedzīvotāju pieredze

Šīs investīcijas mērķis ir izstrādāt mūsdienīgu, uz iedzīvotājiem orientētu digitālo pakalpojumu integrētu un saskaņotu piedāvājumu, nodrošināt to plašu ieviešanu gan centrālajās, gan vietējās pārvaldes iestādēs un uzlabot lietotāju pieredzi.

Pasākums:

(I)uzlabot digitālo publisko pakalpojumu pieredzi, nosakot atkalizmantojamus pakalpojumu sniegšanas modeļus, kas nodrošina pilnīgas piekļūstamības prasības (1.4.1. investīcija — Iedzīvotāju pieredze — digitālo publisko pakalpojumu kvalitātes un izmantojamības uzlabošana);

(II)uzlabot digitālo publisko pakalpojumu pieejamību (Investīcija 1.4.2. — Iedzīvotāju iekļaušana: Digitālo publisko pakalpojumu pieejamības uzlabošana);

(III)veicināt digitālās lietotnes pieņemšanu maksājumiem starp iedzīvotājiem un valsts pārvaldes iestādēm (PagoPa) un lietotnes “IO” kā galvenā digitālā kontaktpunkta starp iedzīvotājiem un administrāciju pieņemšanu plašam pakalpojumu klāstam (tostarp paziņojumiem) saskaņā ar “vienas pieturas aģentūras” loģiku (1.4.3. ieguldījums — PagoPA platformas pakalpojumu un lietotnes “IO” pieņemšana;

(IV)veicināt valsts digitālās identitātes platformu (Sistema Pubblico di Identità Digitale, SPID un Carta d’Identità Elettronica, CIE) un valsts reģistra (Anagrafe nazionale della popolazione residente, ANPR) pieņemšanu (investīcija 1.4.4. — Valsts digitālās identitātes platformu (SPID, CIE) un valsts reģistra (ANPR) paplašināšana);

(V)izstrādāt vienotu paziņošanas platformu (Investīcija 1.4.5. — Publisko paziņojumu digitalizācija);

(VI)veicināt mobilitātes kā pakalpojuma (MaaS) paradigmu pieņemšanu lielpilsētu pilsētās, lai digitalizētu vietējo transportu un sniegtu lietotājiem integrētu mobilitātes pieredzi no ceļojuma plānošanas līdz maksājumiem par dažādiem transporta veidiem (1.4.6. investīcija — Mobilitāte kā pakalpojums Itālijai, un šis pēdējais pasākums tiek finansēts, pamatojoties uz neatmaksājamu finansiālu atbalstu).

Investīcija 1.6. Lielo centrālo pārvalžu digitālā pārveide

Šā ieguldījuma mērķis ir pārveidot un digitalizēt prioritāro procesu, darbību un pakalpojumu kopumu galvenajās centrālajās administrācijās, lai palielinātu šo administrāciju efektivitāti un vienkāršotu procedūras.

Attiecīgās centrālās administrācijas ir: I) Valsts sociālā nodrošinājuma institūts (INPS) un Valsts institūts apdrošināšanai pret nelaimes gadījumiem darbā (INAIL), ii) tiesu sistēma, iii) Aizsardzības ministrija, iv) Iekšlietu ministrija, v) Finanšu policija.

Attiecībā uz Iekšlietu ministriju projektā ir paredzēta i) iedzīvotājiem paredzēto pakalpojumu digitalizācija un pamatā esošo iekšējo procesu pārveide; II) personāla prasmju pilnveide, lai stiprinātu digitālās spējas (1.6.1. — Iekšlietu ministrijas digitalizācija).

Attiecībā uz tiesu sistēmu projekts paredz i) pēdējos divdesmit gados (01.01.2006.–30.06.2026.) digitalizēt arhīvus (7750000 tiesu ieraksti), kas saistīti ar zemākas instances tiesu (Tribunali ordinari), apelācijas tiesu un Augstākās tiesas tiesu lietām, rajona galvaspilsētu miera tiesnešiem, nepilngadīgo birojiem, tiesu un apelācijas tiesu krimināllietu nodaļām un prokuratūrām; II) Datu ezera izveide

(programmatūras slānis), kas darbojas kā vienots piekļuves punkts visam tiesu sistēmas ģenerēto neapstrādāto datu kopumam. Datu ezerā glabāto informāciju izmanto, izmantojot mākslīgā intelekta risinājumus, lai: anonimizēt civiltiesiskos sodus un kriminālsodus; cietušā un likumpārkāpēja attiecību automātiska identificēšana tiesību normās; III) pārvaldīt, analizēt un organizēt iepriekšējās judikatūras, lai atvieglotu civillietu tiesnešu un prokuroru konsultācijas; IV) veikt padziļinātu statistikas analīzi par tiesu sistēmas efektivitāti un lietderību; pārvaldīt un uzraudzīt tiesu iestāžu veikto darbību apstrādes laiku (1.6.2. investīcija — Tieslietu ministrijas digitalizācija un 1.6.5. investīcija — Valsts padomes digitalizācija, ko finansē, pamatojoties uz neatmaksājamu finansiālu atbalstu).

Attiecībā uz INPS un INAIL projekts ietver būtisku pārskatu par to iekšējām sistēmām un procedūrām, kā arī to digitālo kontaktpunktu attīstību ar iedzīvotājiem, uzņēmumiem un citām valsts pārvaldes iestādēm, lai lietotājiem nodrošinātu netraucētu digitālo pieredzi (1.6.3. — Valsts sociālā nodrošinājuma institūta (INPS) un Valsts apdrošināšanas pret nelaimes gadījumiem darbā (INAIL) digitalizācija).

Attiecībā uz Aizsardzības ministriju projekts ietver i) drošības uzlabošanu attiecībā uz trim informācijas pamatkopumiem (personāls, administratīvā dokumentācija, iekšējā un ārējā saziņa) un ii) visu sistēmu un lietojumprogrammu pāreju uz atvērtā pirmkoda paradigmu, kas atbilst drošības politikai, kura noteikta atsauces tiesiskajā regulējumā (Ieguldījums 1.6.4. — Aizsardzības ministrijas digitalizācija).

Attiecībā uz Finanšu policiju projekta mērķis jo īpaši ir i) reorganizēt datubāzes; II) datu zinātnes ieviešana darbības un lēmumu pieņemšanas procesos (Investīcija 1.6.6. — Finanšu policijas digitalizācija, ko finansē, pamatojoties uz neatmaksājamu finansiālu atbalstu).

A.4. Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un aizdevuma uzraudzības un īstenošanas grafiks

Kārtas numurs	Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)	Atskaites punkts /Mērķrādītājs	Nosaukums	Kvalitātes rādītāji (attiecībā uz starpposma mērķiem)	Kvantitatīvie rādītāji (mērķiem)			Orientējošs pabeigšanas termiņš		Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju
					Vienība pasākums	Pamatscenārijs	Mērķis	Ceturkšņa laikā	Gadu
M1C1–14	Ieguldījums 1.6.5.: Valsts padomes digitalizācija	Mērķa	Valsts padome — Tiesas dokumenti, kas pieejami analīzei datu noliktavā T1	NEPIEMĒRO	Skaits	0	800 000	4. CET.	2023	Ar administratīvās jurisdikcijas sistēmu saistīto tiesas dokumentu skaits (piemēram, spriedumi, atzinumi un dekrēti), kuru metadati ir pilnībā pieejami datu noliktavā.
M1C1–16	Ieguldījums 1.6.5.: Valsts padomes digitalizācija	Mērķa	Valsts padome — Tiesas dokumenti, kas pieejami analīzei datu noliktavā T2	NEPIEMĒRO	Skaits	800 000	2 500 000	4. CET.	2023	Ar administratīvās jurisdikcijas sistēmu saistīto tiesas dokumentu skaits (piemēram, spriedumi, atzinumi un dekrēti), kuru metadati ir pilnībā pieejami datu noliktavā.
M1C1–123	Investīcija — Valsts sociālā nodrošinājuma institūta (INPS) un Valsts apdrošināšanas pret nelaimes gadījumiem darbā (INAIL) digitalizācija	Mērķa	INPS — “Viens klikšķis pēc dizaina” pakalpojumi/satur T1	NEPIEMĒRO	Skaits	0	35	4. CET.	2022	35 papildu pakalpojumi, kas izvietoti INP iestāžu tīmekļa vietnē ( www.inps.it ) Pakalpojumi ir pieejami institucionālajā vietnē, izmantojot atbilstošas profilēšanas loģikas (sistēma piedāvās pakalpojumus, kas varētu interesēt, pamatojoties uz vecumu, darba raksturlielumiem, uztvertajiem pabalstiem un lietotāju vēsturi). Šie 35 pakalpojumi ir saistīti ar šādām INPS institucionālajām jomām: •Pensiju pabalsti •Sociālo trūkumu absorbētāji •Bezdarbnieka pabalsti •Invaliditātes pabalsti •Atbrīvojumi •Iemaksu iekasēšana uzņēmumos •Lauksaimniecības darbinieku pakalpojumi •Krāpšanas, korupcijas apkarošanas un pārredzamības pakalpojumi Uzskaitītajās institucionālajās jomās īstenojamie pakalpojumi attieksies uz pakalpojumu pieprasījumu digitālu iesniegšanu, ieguvuma prasību pārbaudi, lietotāju veiktās prakses statusa uzraudzību, proaktīvu pakalpojumu piedāvāšanu, pamatojoties uz lietotāja vajadzībām, pabalstu automātisku atjaunošanu bez nepieciešamības pēc jaunām lietojumprogrammām. Visbeidzot, ir jāizveido uzraudzības infopaneļi, kas ļauj gan INPS uzraudzīt sniegtos ieguvumus, gan uz datiem balstītu atbalstu politikas veidotāju lēmumu pieņemšanā.
M1C1–124	Investīcija — Valsts sociālā nodrošinājuma institūta (INPS) un Valsts apdrošināšanas pret nelaimes gadījumiem darbā (INAIL) digitalizācija	Mērķa	INPS — Darba ņēmēji ar uzlabotām informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) prasmēm T1	NEPIEMĒRO	Skaits	0	4 250	4. CET.	2022	Vismaz 4250 INPS darbinieki tika novērtēti attiecībā uz viņu informāciju un ar sertificētām uzlabotām prasmēm šādās Eiropas e-kompetenču sistēmas jomās: I) plāns; II) celtniecība; III) Run iv) Iespējams; V) Pārvaldīt. Kompetences uzlabošanas jomas tiks noteiktas atbilstoši izglītojamo mērķgrupai.
M1C1–125	Investīcija 1.2. — Mākoņdatošanas veicināšana vietējai PN	Atskaites punkts	(Visu) publisku konkursu piešķiršana par mākoņdatošanas iespējošanu vietējās publiskās pārvaldes iestāžu konkursos	Paziņojums par (visu) publisko līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu mākoņdatošanas iespēju nodrošināšanai vietējās publiskās pārvaldes iestāžu konkursos	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	Q1	2023	Paziņojums par (visu) publisko uzaicinājumu piešķiršanu attiecībā uz katru iesaistīto valsts pārvaldes veidu (pašvaldības, skolas, vietējās veselības aprūpes aģentūras), lai apkopotu un novērtētu migrācijas plānus. Trīs īpašu uzaicinājumu izdošana ļauj Tehnoloģiju inovācijas un digitālās pārkārtošanās ministrijai novērtēt katra iesaistītā publiskās pārvaldes veida ļoti specifiskās vajadzības. Piešķirtie piedāvājumi (t. i., to valsts pārvaldes iestāžu saraksta publicēšana, kurām atļauts saņemt finansējumu) attiecās uz trim publiskiem uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus attiecīgi pašvaldībām, skolām un vietējām veselības aprūpes aģentūrām, lai vāktu un novērtētu migrācijas plānus saskaņā ar Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību par atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.
M1C1–126	Investīcija 1.4.3. PagoPA platformas pakalpojumu un lietotnes “IO” pieņemšana	Mērķa	PagoPA platformas pakalpojumu T1 ieviešana	NEPIEMĒRO	Skaits	9 000	11 450	4. CET.	2023	Nodrošināt platformā integrēto pakalpojumu skaita pieaugumu attiecībā uz: — valsts pārvaldes iestādes, kas jau atrodas pamatscenārijā (9000 vienības) — platformai pievienojas jaunas publiskās pārvaldes iestādes (2450 jaunas struktūras). Abos gadījumos to publiskās pārvaldes iestāžu kopējais pakalpojumu skaits, kuras pievienojas platformai, ir jāpalielina vismaz par 20 % salīdzinājumā ar 2021. gada pakalpojumu pamatscenāriju (31.03.2021.). Integrējamo pakalpojumu skaits ir atkarīgs no administrācijas veida (2026. gada galīgais mērķis ir nodrošināt vidēji 35 pakalpojumus pašvaldībām, 15 pakalpojumus reģioniem, 15 pakalpojumus veselības iestādēm, 8 pakalpojumus skolām un universitātēm).
M1C1–127	Investīcija 1.4.3. PagoPA platformas pakalpojumu un lietotnes “IO” pieņemšana	Mērķa	“IO” lietotnes T1 pieņemšana	NEPIEMĒRO	Skaits	2 700	7 000	4. CET.	2023	Nodrošināt, ka tiek palielināts to pakalpojumu skaits, kas integrēti dokumentā “IO “Pieteikties: — valsts pārvaldes iestādes, kas jau atrodas pamatscenārijā (2700 vienības) — jaunas publiskās pārvaldes iestādes, kas pievienojas platformai (4300 jaunas struktūras). Abos gadījumos to publiskās pārvaldes iestāžu kopējais pakalpojumu skaits, kuras pievienojas platformai, ir jāpalielina vismaz par 20 % salīdzinājumā ar 2021. gada pakalpojumu pamatscenāriju (31.03.2021.). Integrējamo pakalpojumu skaits ir atkarīgs no administrācijas veida (2026. gada galīgais mērķis ir nodrošināt vidēji 35 pakalpojumus pašvaldībām, 15 pakalpojumus reģioniem, 15 pakalpojumus veselības iestādēm, 8 pakalpojumus skolām un universitātēm).
M1C1–128	Investīcija 1.4.5. Publisko paziņojumu digitalizācija	Mērķa	Digitālo publisko paziņojumu T1 ieviešana	NEPIEMĒRO	Skaits	0	800	4. CET.	2023	Vismaz 800 centrālās publiskās pārvaldes un pašvaldības attiecībā uz digitālās paziņošanas platformu (DNP) sniedz digitālus juridiski saistošus paziņojumus iedzīvotājiem, juridiskām personām, apvienībām un citām publiskām vai privātām struktūrām.
M1C1–129	Investīcija 1.6.1. — Iekšlietu ministrijas digitalizācija	Mērķa	Iekšlietu ministrija — pilnībā pārveidoti un digitalizēti procesi T1	NEPIEMĒRO	Skaits	0	7	4. CET.	2023	Iekšējās procedūras un procesi ir pilnībā pārveidoti (kopumā līdz 2023. gada 31. decembrim — 7 procesi) un kurus var pilnībā pabeigt tiešsaistē (piemēram, biroju automatizācija, mobilitātes pakalpojumi un e-mācības).
M1C1–130	Investīcija 1.6.2. — Tieslietu ministrijas digitalizācija	Mērķa	Digitalizētas tiesvedības lietas T1	NEPIEMĒRO	Skaits	0	3 500 000	4. CET.	2023	Tādu 3500000 tiesu lietu digitalizācija, kas attiecas uz pēdējiem 20 gadiem (01.01.2006.–30.06.2026.) saistībā ar pabeigtiem vai notiekošiem tiesas procesiem.
M1C1–131	Investīcija 1.6.2. — Tieslietu ministrijas digitalizācija	Atskaites punkts	“Tiesiskums” datu ezera zināšanu sistēmas T1	Ziņojums, kas apliecina līguma izpildes sākumu	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	4. CET.	2023	Līguma izpildes sākums par sešu jaunu datu ezera zināšanu sistēmu ieviešanu: 1)Civiltiesisko sodu un kriminālsodu anonimizācijas sistēma 2)Integrēta pārvaldības sistēma 3)Civillietu pārvaldības un analīzes sistēma 4)Krimināllietu pārvaldības un analīzes sistēma 5)Uzlabota statistikas sistēma par civilprocesiem un krimināllietām 6)Automatizēta sistēma cietušā un vainas attiecību identificēšanai. Katra publiskā līguma izpilde sākas ar īpašu par procedūru atbildīgās personas administratīvu aktu, ko sauc par “izbeigšanas sākumu”.
M1C1–132	Investīcija — Valsts sociālā nodrošinājuma institūta (INPS) un Valsts apdrošināšanas pret nelaimes gadījumiem darbā (INAIL) digitalizācija	Mērķa	INPS — “Viens klikšķis pēc dizaina” pakalpojumi/satur T2	NEPIEMĒRO	Skaits	35	70	4. CET.	2023	35 papildu pakalpojumi, kas izvietoti Inps iestāžu tīmekļa vietnē ( www.inps.it ) Pakalpojumi ir pieejami institucionālajā vietnē, izmantojot piemērotas profilēšanas loģikas (sistēma iesaka pakalpojumus, kas varētu būt interesanti, pamatojoties uz vecumu, darba raksturlielumiem, saņemtajiem pabalstiem un lietotāju vēsturi). Šie 35 pakalpojumi ir saistīti ar šādām INPS institucionālajām jomām: •Pensiju pabalsti •Sociālo trūkumu absorbētāji •Bezdarbnieka pabalsti •Invaliditātes pabalsti •Atbrīvojumi •Iemaksu iekasēšana uzņēmumos •Lauksaimniecības darbinieku pakalpojumi •Krāpšanas, korupcijas apkarošanas un pārredzamības pakalpojumi Uzskaitītajās institucionālajās jomās ieviešamie pakalpojumi attiecas uz pakalpojumu pieprasījuma digitālu iesniegšanu, ieguvuma prasību pārbaudi, lietotāju īstenotās prakses statusa uzraudzību, proaktīvu pakalpojumu piedāvāšanu, pamatojoties uz lietotāja vajadzībām, pabalstu automātisku atjaunošanu bez nepieciešamības pēc jaunām lietojumprogrammām. Visbeidzot, ir jāizveido uzraudzības infopaneļi, kas ļauj gan INPS uzraudzīt sniegtos ieguvumus, gan uz datiem balstītu atbalstu politikas veidotāju lēmumu pieņemšanā.
M1C1–133	Investīcija — Valsts sociālā nodrošinājuma institūta (INPS) un Valsts apdrošināšanas pret nelaimes gadījumiem darbā (INAIL) digitalizācija	Mērķa	INPS — Darba ņēmēji ar uzlabotām informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) prasmēm T2	NEPIEMĒRO	Skaits	4 250	8 500	4. CET.	2023	Papildus 4250 INPS darbinieki tika novērtēti ar sertificētām uzlabotām prasmēm šādās Eiropas e-kompetenču sistēmas jomās: I) plāns; II) celtniecība; III) Run iv) Iespējams; V) Pārvaldīt. Kompetences uzlabošanas jomas nosaka atbilstoši izglītojamo mērķgrupai.
M1C1–134	Investīcija — Valsts sociālā nodrošinājuma institūta (INPS) un Valsts apdrošināšanas pret nelaimes gadījumiem darbā (INAIL) digitalizācija	Mērķa	INAIL — pilnībā pārveidoti un digitalizēti procesi/pakalpojumi T1	NEPIEMĒRO	Skaits	29	53	4. CET.	2023	Mērķis ir panākt 53 (52 %) pārveidotus institucionālos procesus un pakalpojumus, lai padarītu tos pilnībā digitalizētus. Iesaistītās INAIL jomas ir šādas: Apdrošināšana, sociālie un veselības aprūpes pakalpojumi, profilakses un drošības darbs, sertifikācija un pārbaudes. Konkrēti, paredzamais mērķis katrai jomai ir izteikts iepriekš: ·Apdrošināšana: 8 (25 %); ·Sociālie un veselības aprūpes pakalpojumi: 18 (50 %); ·Profilakses un drošības darbs: 9 (80 %); ·Sertifikācija un verifikācija: 18 (80 %).
M1C1–135	Investīcija 1.6.4. — Aizsardzības ministrijas digitalizācija	Mērķa	Aizsardzības ministrija — Procedūru digitalizācija T1	NEPIEMĒRO	Skaits	4	15	4. CET.	2023	15 tādu procedūru digitalizācija, pārskatīšana un automatizācija, kas saistītas ar aizsardzības personāla pārvaldību (piemēram, pieņemšana darbā, nodarbinātība un pensionēšanās, darbinieku veselība), sākot ar četru jau digitalizētu procedūru pamatscenāriju.
M1C1–136	Investīcija 1.6.4. — Aizsardzības ministrijas digitalizācija	Mērķa	Aizsardzības ministrija — sertifikātu T1 digitalizācija	NEPIEMĒRO	Digitalizēto sertifikātu skaits	190 000	450 000	4. CET.	2023	To digitalizēto personas apliecību skaits (450000), ko izdevusi Aizsardzības ministrija un kas darbojas infrastruktūrā, ko papildina negadījuma seku likvidēšanas vieta, sākot no bāzlīnijas — 190000 jau digitalizēti sertifikāti.
M1C1–137	Investīcija 1.6.4. — Aizsardzības ministrijas digitalizācija	Atskaites punkts	Aizsardzības ministrija — Institucionālo tīmekļa portālu un iekštīkla portālu pilnvarošana	Iestāžu tīmekļa portāli un iekštīkla portāli, kas pilnībā darbojas	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	4. CET.	2023	Izstrādāt un ieviest i) iestāžu tīmekļa portālus un ii) iekštīkla portālus īpašām iekšējās saziņas vajadzībām.
M1C1–138	Investīcija 1.6.4. — Aizsardzības ministrijas digitalizācija	Mērķa	Aizsardzības ministrija — Nemisijas kritiski svarīgu lietojumu migrācija uz risinājumu pilnīgai informācijas aizsardzībai ar infrastruktūras atklātību (S.C.I.P.I.O.) T1	NEPIEMĒRO	Skaits	0	10	4. CET.	2023	Tādu kritiski svarīgu lietojumu sākotnējā migrācija un operatīvā pieejamība, kuri nav saistīti ar emisiju, uz jaunu atvērtā pirmkoda infrastruktūru. Tas ietver aparatūras vides ieviešanu, starpprogrammatūras atklātā pirmkoda komponentu uzstādīšanu un lietojumu pārstrukturizāciju.
M1C1–139	Investīcija 1.2. — Mākoņdatošanas veicināšana vietējai PN	Mērķa	Mākoņdatošanas iespējošana vietējai valsts pārvaldei T1	NEPIEMĒRO	Skaits	0	4 083	CET.	2024	Uzskata, ka 4083 vietējo valsts pārvaldes iestāžu migrācija uz sertificētām mākoņdatošanas vidēm ir panākta, ja ir sekmīgi testētas visas katrā migrācijas plānā iekļautās sistēmas, datu kopas un lietojumprogrammu migrācija.
M1C1–140	Investīcija — Iedzīvotāju pieredze — digitālo publisko pakalpojumu kvalitātes un izmantojamības uzlabošana	Mērķa	Digitālo publisko pakalpojumu T1 kvalitātes un izmantojamības uzlabošana	NEPIEMĒRO	Procentuālais daudzums	0	40	4. CET.	2024	Pārvaldes iestādes (pašvaldības, pirmās un otrās pakāpes izglītības iestāžu pamatskolas un vidējās izglītības iestādes un īpašas izmēģinātas veselības aprūpes un kultūras mantojuma struktūras), kas ievēro kopīgu modeli un dizaina sistēmu, vienkāršo lietotāju mijiedarbību un atvieglo uzturēšanu turpmākajos gados. Tīmekļa vietņu/pakalpojumu komponentu kopīgā dizaina/modeļa ievērošana ietver: (1) Iesniegto projektu novērtēšana; (2) Projekta pabeigšanas novērtējums par galvenajiem lietojamības rādītājiem (digitālās izmantojamības rādītāji), izmantojot jau pieejamu īpašu platformu.
M1C1–141	Investīcija 1.6.4. — Aizsardzības ministrijas digitalizācija	Mērķa	Aizsardzības ministrijas procedūru digitalizācija T2	NEPIEMĒRO	Skaits	15	20	4. CET.	2024	Ar aizsardzības personāla pārvaldību saistīto 20 procedūru digitalizācija, pārskatīšana un automatizācija (piemēram, pieņemšana darbā, nodarbinātība un pensionēšanās, darbinieku veselība), sākot ar 15 jau digitalizētu procedūru pamatscenāriju ar 1. mērķrādītāju.
M1C1–142	Investīcija 1.6.4. — Aizsardzības ministrijas digitalizācija	Mērķa	Aizsardzības ministrijas sertifikātu digitalizācija T2	NEPIEMĒRO	Digitalizēto sertifikātu skaits	450 000	750 000	4. CET.	2024	To digitalizēto personas apliecību skaits (750000), ko izdevusi Aizsardzības ministrija un kas darbojas infrastruktūrā, ko papildina negadījuma seku novēršanas vieta, sākot no bāzlīnijas — 450000 jau digitalizētu sertifikātu ar 1. mērķrādītāju.
M1C1–143	Investīcija 1.6.4. — Aizsardzības ministrijas digitalizācija	Mērķa	Aizsardzības ministrija — Kritisku un ar misiju nesaistītu kritiski svarīgu lietojumu migrācija uz risinājumu pilnīgai informācijas aizsardzībai ar infrastruktūras atklātību (S.C.I.P.I.O.) T2	NEPIEMĒRO	Skaits	10	15	4. CET.	2024	Četru kritiski svarīgu misiju un vienpadsmit ar misijām nesaistītu kritiski svarīgu lietojumu galīgā migrācija uz jaunu atvērtā pirmkoda infrastruktūru, kas ietver aparatūras vides ieviešanu, starpprogrammatūras atklātā pirmkoda komponentu uzstādīšanu, lietojumprogrammu pārstrukturizāciju, sākot no desmit bāzlīnijas, kas jau ir migrēta ar 1. mērķrādītāju.
M1C1–144	Investīcija 1.4.2. — Iedzīvotāju iekļaušana — digitālo publisko pakalpojumu pieejamības uzlabošana	Mērķa	Īstenota digitālo publisko pakalpojumu piekļūstamības uzlabošana/intervences	NEPIEMĒRO	Skaits	0	55	4. CET.	2025	Lai uzlabotu digitālo publisko pakalpojumu pieejamību valsts līmenī, AGID īsteno šādus intervences pasākumus: ·Daudzdisciplīnu komandas, kurā ir 28 eksperti, izveide ·Izplatīt vismaz trīs rīkus, kuru mērķis ir pārveidot un attīstīt visvairāk izmantotos digitālos pakalpojumus, kas pieder katrai administrācijai, un sagatavot atbilstošu apmācību ·55 vietējo valsts pārvaldes iestāžu sniegto dokumentu vākšana, lai novērtētu vajadzības pēc palīgtehnoloģijām valsts pārvaldes darbiniekiem ar invaliditāti. ·55 vietējo publiskās pārvaldes iestāžu iesniegto dokumentu vākšana, lai novērtētu kļūdu veidus vismaz divos digitālajos pakalpojumos. AGID sniedz atbalstu 55 vietējām publiskās pārvaldes iestādēm, izmantojot nolīgumus, kas paredz šādas intervences, kuras īsteno 55 vietējās publiskās pārvaldes iestādes: — Par 50 % samazināt katras administrācijas veiktajā novērtējumā konstatēto kļūdu skaitu vismaz par 2 digitālajiem pakalpojumiem. — Nodrošināt vairākas palīgtehnoloģijas, kas aptver vismaz 50 % no katras administrācijas sniegtajā novērtējumā identificēto maksājumu aģentūru darbinieku ar invaliditāti vajadzībām.
M1C1–145	Investīcija 1.4.4. Valsts digitālās identitātes platformu (SPID, CIE) un nacionālā reģistra (ANPR) izvēršana	Mērķa	Valsts digitālās identitātes platforma (CIE) un valsts reģistrs (ANPR)	NEPIEMĒRO	Skaits	9 700 000	42 300 000	4. CET.	2025	To personu skaits, kurām ir derīgas digitālās identitātes valsts digitālās identitātes platformā (CIE).
M1C1–146	Investīcija 1.4.4. Valsts digitālās identitātes platformu (SPID, CIE) un nacionālā reģistra (ANPR) izvēršana	Mērķa	Valstu digitālās identitātes platformas (SPID)	NEPIEMĒRO	Skaits	0	10 217	2. CET.	2025	To publiskās pārvaldes iestāžu skaits, kuras pieņem elektronisko identifikāciju (eID) pēc 2021. gada 3. decembra (SPID).
M1C1–147	Investīcija 1.2. — Mākoņdatošanas veicināšana vietējai PN	Mērķa	Mākoņdatošanas iespējošana vietējai valsts pārvaldei T2	NEPIEMĒRO	Skaits	4 083	12 464	2. CET.	2026	Uzskata, ka 12464 vietējo valsts pārvaldes iestāžu migrācija uz sertificētām mākoņdatošanas vidēm ir panākta, ja ir sekmīgi testētas visas katrā migrācijas plānā iekļautās sistēmas, datu kopas un lietotņu migrācija.
M1C1–148	Investīcija — Iedzīvotāju pieredze — digitālo publisko pakalpojumu kvalitātes un izmantojamības uzlabošana	Mērķa	Digitālo publisko pakalpojumu kvalitātes un izmantojamības uzlabošana T2	NEPIEMĒRO	Procentuālais daudzums	40	80	2. CET.	2026	Pārvaldes (pašvaldības, pirmās unotrās pakāpes izglītības iestāžu pamatskolasun vidējās izglītības iestādes un īpašas izmēģinātas veselības aprūpes un kultūras mantojuma struktūras), kas ievēro kopīgu modeli un dizaina sistēmu, vienkāršo lietotāju mijiedarbību un atvieglo uzturēšanu turpmākajos gados. Tīmekļa vietņu/pakalpojumu komponentu kopīgā dizaina/modeļa ievērošana ietver: (1) Iesniegto projektu novērtēšana; (2) Projekta pabeigšanas novērtējums par galvenajiem lietojamības rādītājiem (digitālās izmantojamības rādītāji), izmantojot jau pieejamu īpašu platformu. Pašvaldībām ir jāgarantē kopējā dizaina pakalpojumu modeļa ievērošana vidēji vismaz 3,5 pakalpojumiem visās pašvaldībās, kas sniedz ieguldījumu mērķa sasniegšanā.
M1C1–149	Investīcija 1.4.3. PagoPA platformas pakalpojumu un lietotnes “IO” pieņemšana	Mērķa	PagoPA platformas pakalpojumu T2 ieviešana	NEPIEMĒRO	Skaits	11 450	14 100	2. CET.	2026	Nodrošināt platformā integrēto pakalpojumu skaita pieaugumu attiecībā uz: — publiskās pārvaldes iestādes, kas jau pievienojas platformai (11450 vienības); — platformai pievienojas jaunas publiskās pārvaldes iestādes (2650 jaunas struktūras). Integrējamo pakalpojumu skaits ir atkarīgs no administrācijas veida (galīgais mērķis ir nodrošināt vidēji 35 pakalpojumus pašvaldībām, 15 pakalpojumus reģioniem, 15 pakalpojumus veselības iestādēm, 8 pakalpojumus skolām un universitātēm).
M1C1–150	Investīcija 1.4.3. PagoPA platformas pakalpojumu un lietotnes “IO” pieņemšana	Mērķa	“IO” lietotnes T2 pieņemšana	NEPIEMĒRO	Skaits	7 000	14 100	2. CET.	2026	Nodrošināt, ka tiek palielināts to pakalpojumu skaits, kas integrēti dokumentā “IO “Pieteikties: — publiskās pārvaldes iestādes, kas jau izmanto NU (7000 vienības); — platformai pievienojas jaunas publiskās pārvaldes iestādes (aptuveni 7100 jaunu subjektu). Integrējamo pakalpojumu skaits ir atkarīgs no administrācijas veida (galīgais mērķis ir nodrošināt vidēji 35 pakalpojumus pašvaldībām, 15 pakalpojumus reģioniem, 15 pakalpojumus veselības iestādēm, 8 pakalpojumus skolām un universitātēm).
M1C1–151	Investīcija 1.4.5. Publisko paziņojumu digitalizācija	Mērķa	Digitālo publisko paziņojumu T2 ieviešana	NEPIEMĒRO	Skaits	800	6 400	2. CET.	2026	Vismaz 6400 centrālās publiskās pārvaldes iestādes un pašvaldības attiecībā uz digitālās paziņošanas platformu (DNP) sniedz digitālus juridiski saistošus paziņojumus iedzīvotājiem, juridiskām personām, apvienībām un citām publiskām vai privātām struktūrām.
M1C1–152	Investīcija 1.6.1. — Iekšlietu ministrijas digitalizācija	Mērķa	Iekšlietu ministrija — pilnībā pārveidoti un digitalizēti procesi T2	NEPIEMĒRO	Skaits	7	45	2. CET.	2026	Iekšējās procedūras un procesi ir pilnībā pārveidoti (kopumā līdz 2026. gada 31. augustam — 45 procesi) un kurus var pilnībā pabeigt tiešsaistē (piemēram, biroju automatizācija, mobilitātes pakalpojumi un e-mācības).
M1C1–153	Investīcija 1.6.2. — Tieslietu ministrijas digitalizācija	Mērķa	Digitalizētas tiesvedības lietas T2	NEPIEMĒRO	Skaits	3 500 000	7 750 000	2. CET.	2026	Tādu 7750000 tiesu lietu digitalizācija, kas attiecas uz pēdējiem 20 gadiem (01.01.206.–30.06.2026.) saistībā ar pabeigtiem vai notiekošiem tiesas procesiem.
M1C1–154	Investīcija 1.6.2. — Tieslietu ministrijas digitalizācija	Mērķa	Zināšanu sistēmas “Tiesiskums datu vilcināšanās” T2	NEPIEMĒRO	Skaits	0	6	2. CET.	2026	Sešu jaunu datu ezeru zināšanu sistēmu ieviešana. 1)Civiltiesisko sodu un kriminālsodu anonimizācijas sistēma 2)Integrēta pārvaldības sistēma 3)Civillietu pārvaldības un analīzes sistēma 4)Krimināllietu pārvaldības un analīzes sistēma 5)Uzlabota statistikas sistēma par civilprocesiem un krimināllietām 6)Automatizēta sistēma cietušā un vainas attiecību identificēšanai. Šie seši elementi ir atsevišķas sistēmas, kurās izmanto līdzīgas tehnoloģijas. Sistēmu sistēma ir viena un tā pati: savienojot datus un dokumentus no iekšējiem un ārējiem avotiem; sistēmu modeļi atšķiras atkarībā no lietotājiem (piemēram, civillietu un krimināllietu tiesnešiem) un mērķiem (piemēram, statistika un spriedums).
M1C1–155	Investīcija — Valsts sociālā nodrošinājuma institūta (INPS) un Valsts apdrošināšanas pret nelaimes gadījumiem darbā (INAIL) digitalizācija	Mērķa	INAIL — pārstrādāti un digitalizēti procesi/pakalpojumi T2	NEPIEMĒRO	Skaits	53	82	2. CET.	2026	Mērķis ir panākt 82 pārveidotus institucionālos procesus un pakalpojumus, lai tos digitalizētu. Iesaistītās INAIL jomas ir šādas: Apdrošināšana, sociālie un veselības aprūpes pakalpojumi, profilakses un drošības darbs, sertifikācija un pārbaudes. 82 pārveidotie institucionālie procesi un pakalpojumi aptver vairākas jomas, un katrai no tām ir savs mērķu kopums. Jomas un attiecīgie mērķi ir šādi: ·Apdrošināšana: 26; ·Sociālie un veselības aprūpes pakalpojumi: 29; ·Profilakses un drošības darbs: 9; ·Sertifikācija un verifikācija: 18.

B. 1. MISIJAS 2. KOMPONENTS:

Ass — Ražošanas sistēmas digitalizācija, inovācija un konkurētspēja

Itālijas atveseļošanas un noturības plāna 1. misijas 2. komponenta 1. ass attiecas uz investīcijām un reformām, kuru galvenais mērķis ir i) atbalstīt digitālo pārkārtošanos un ražošanas sistēmas inovāciju, stimulējot investīcijas tehnoloģijās, pētniecībā, izstrādē un inovācijā; II) īpaši ātrdarbīgu platjoslas un 5G tīklu izvēršana, lai mazinātu digitālo plaisu, kā arī satelītu konstelācijas un pakalpojumi; III) veicināt stratēģisku vērtības ķēžu attīstību un atbalstīt uzņēmumu konkurētspēju, īpašu uzmanību pievēršot MVU.

Šā komponenta pasākumu mērķis ir novērst nepilnības, kas izriet no 2020. gada Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksa (DESI) attiecībā uz uzņēmumu digitālo pārveidi un savienojamības trūkumiem, lai stiprinātu valsts sociālo un ekonomisko noturību.

Investīcijas un reformas saskaņā ar šo komponentu palīdz īstenot Itālijai 2020. un 2019. gadā adresētos ieteikumus par nepieciešamību “stiprināt tālmācību un prasmes, tostarp digitālās prasmes” (2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 2), “veicināt privātās investīcijas ekonomikas atveseļošanas veicināšanai” (2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3) un “koncentrēt investīcijas uz zaļo un digitālo pārkārtošanos, jo īpaši uz [...] pastiprinātu digitālo infrastruktūru, lai nodrošinātu pamatpakalpojumu sniegšanu” (3. konkrētai valstij adresētais ieteikums), 2020), “veicināt prasmju pilnveidi, tostarp stiprinot digitālās prasmes (2019. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 2)), “ar ieguldījumiem saistīto ekonomikas politiku koncentrēt uz pētniecību un inovāciju un infrastruktūras kvalitāti, ņemot vērā arī reģionālās atšķirības” (2019. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3) un zināmā mērā “atbalstīt nebanku piekļuvi finansējumam inovatīviem un mazākiem uzņēmumiem” (2019. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 5).

Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā nenodarīs būtisku kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā pasākumu aprakstu un mazināšanas pasākumus, kas izklāstīti atveseļošanas un noturības plānā saskaņā ar Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01).

Virziens — Uzņēmējdarbības vides un konkurences uzlabošana

Misijas 2. komponenta 2. ass galvenais mērķis ir uzlabot uzņēmējdarbības vidi, lai veicinātu uzņēmējdarbību, un konkurences pamatnosacījumus, lai veicinātu resursu efektīvāku sadali un produktivitātes pieaugumu. Galvenais instruments šo mērķu sasniegšanai ir Gada konkurences likums, kas jāpieņem katru gadu.

Investīcijas un reformas saskaņā ar šo komponentu palīdz īstenot Itālijai 2019. gadā adresētos ieteikumus par nepieciešamību “risināt konkurences ierobežojumus [...], tostarp izmantojot jaunu ikgadējo konkurences likumu” (2019. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3).

B.1. Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam

Ass. Ražošanas sistēmas digitalizācija, inovācija un konkurētspēja

Ieguldījums: Pāreja 4.0

Pasākuma mērķis ir atbalstīt uzņēmumu digitālo pārveidi, stimulējot privātās investīcijas aktīvos un darbībās, kas atbalsta digitalizāciju. Pasākums, ko finansē saskaņā ar Itālijas atveseļošanas un noturības plānu, ir daļa no plašāka Pārejas 4.0 plāna, kas ietver citus valsts līmenī finansētus atbalsta pasākumus uzņēmumu digitālās pārveides veicināšanai.

Pasākums sastāv no nodokļu kredīta shēmas un aptver izdevumus, kas pieprasāmi nodokļu deklarācijās, kuras iesniegtas laikposmā no 2021. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 31. decembrim (2024. gada 30. novembris uzņēmumiem, kuru taksācijas gads neatbilst kalendārajam gadam). Pasākums ietver arī nodokļu kredīta kodu definīciju, ko identificē ar Ieņēmumu aģentūras lēmumu, lai ļautu saņēmējiem izmantot nodokļu kredītus, izmantojot F24 maksājumu modeli.

Atbalstītie nodokļu kredīti attiecas uz šādiem aktīviem un darbībām:

1.ražošanas līdzekļi, kas sastāv no: I) 4.0 (t. i., tehnoloģiski moderni) materiāli ražošanas līdzekļi, piemēram, ražošanas iekārtas, kuru darbību kontrolē datorizētas sistēmas vai sensori/vadītāji, iekārtas un sistēmas, ko izmanto produktu vai procesu kontrolei, un interaktīvas sistēmas; tos visus raksturo digitāli elementi, piemēram, automatizēta integrācija un cilvēka un mašīnas saskarne; II) 4.0 nemateriālas ražošanas preces, piemēram, 3D modelēšana, rūpnīcas iekšējo sakaru sistēmas un mākslīgais intelekts un mašīnmācīšanās programmatūra, sistēmas, platformas un lietotnes; III) standarta nemateriālie ražošanas līdzekļi, piemēram, programmatūra, kas attiecas uz uzņēmējdarbības vadību. Tas attiecas uz nodokļu kredītiem, kas uzrādīti nodokļu deklarācijās laikposmā no 2021. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 31. decembrim (2024. gada 30. novembris attiecībā uz uzņēmumiem, kuru taksācijas gads neatbilst kalendārajam gadam).

2.pētniecības, izstrādes un inovācijas darbības, kas ietver pētniecību un izstrādi, tehnoloģisko inovāciju, zaļo un digitālo inovāciju un projektēšanas darbības. Tas attiecas uz nodokļu kredītiem, kas uzrādīti nodokļu deklarācijās laikposmā no 2022. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 31. decembrim (2024. gada 30. novembris attiecībā uz uzņēmumiem, kuru taksācijas gads neatbilst kalendārajam gadam).

3.mācību pasākumi, ko veic, lai iegūtu vai konsolidētu zināšanas par attiecīgajām tehnoloģijām, piemēram, lielajiem datiem un datu analīzi, cilvēka un mašīnas saskarni, lietu internetu, uzņēmējdarbības procesu digitālo integrāciju, kiberdrošību. Tas attiecas uz nodokļu kredītiem, kas uzrādīti nodokļu deklarācijās laikposmā no 2022. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 31. decembrim (2024. gada 30. novembris attiecībā uz uzņēmumiem, kuru taksācijas gads neatbilst kalendārajam gadam).

Pasākums ietver zinātniskās komitejas izveidi, kurā ietilpst Ekonomikas un finanšu ministrijas, Ekonomikas attīstības ministrijas un Itālijas Bankas eksperti, lai novērtētu shēmas ekonomisko ietekmi.

Reforma: Rūpnieciskā īpašuma sistēmas reforma

Reformas galvenais mērķis ir pielāgot rūpnieciskā īpašuma sistēmu mūsdienu izaicinājumiem un nodrošināt, ka inovācijas potenciāls efektīvi veicina valsts atveseļošanu un noturību. Konkrētāk, tās mērķis ir sasniegt šādus mērķus: rūpnieciskā īpašuma aizsardzības sistēmas uzlabošana; veicināt rūpnieciskā īpašuma izmantošanu un izplatīšanu, jo īpaši MVU; atvieglot piekļuvi nemateriālajiem aktīviem un to koplietošanu, vienlaikus nodrošinot taisnīgu peļņu no ieguldījumiem; rūpīgākas rūpnieciskā īpašuma ievērošanas nodrošināšana; un Itālijas lomas stiprināšana Eiropas un starptautiskajos forumos par rūpniecisko īpašumu.

Pasākums attiecas uz Itālijas rūpnieciskā īpašuma kodeksa reformu, kas aptver vismaz šādas jomas: pārskatīt tiesisko regulējumu, lai stiprinātu rūpnieciskā īpašuma tiesību aizsardzību un vienkāršotu procedūras, ii) stiprināt atbalstu uzņēmumiem un pētniecības iestādēm, iii) uzlabot prasmju un kompetenču attīstību, iv) atvieglot zināšanu nodošanu un v) stiprināt inovatīvu pakalpojumu veicināšanu.

Investīcija Nr. 6: Ieguldījumi rūpnieciskā īpašuma sistēmā

Investīcijas mērķis ir atbalstīt rūpnieciskā īpašuma sistēmu un atbalstīt tās reformu, kā paredzēts šā komponenta 1. reformā. Pasākums ietver finansiālu atbalstu ar rūpniecisko īpašumu saistītiem uzņēmumu un pētniecības struktūru projektiem, piemēram, ar patentiem saistītiem pasākumiem (Brevetti+), koncepcijas pamatojuma (POC) programmām un tehnoloģiju nodošanas biroju (TTO) stiprināšanai.

Lai nodrošinātu, ka pasākums atbilst Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), atbilstības kritērijos, kas ietverti uzdevumos gaidāmajiem uzaicinājumiem iesniegt projektus, neiekļauj pētniecību un izstrādi, kas paredzēta šādam darbību sarakstam: I) darbības, kas saistītas ar fosilo kurināmo, tostarp pakārtotu izmantošanu 1 ; II) darbības saskaņā ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS), kuru prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas nav zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm 2 ; III) darbības, kas saistītas ar atkritumu poligoniem, sadedzināšanas iekārtām 3 un mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtām 4 ; un iv) darbības, kurās atkritumu ilgtermiņa apglabāšana var radīt kaitējumu videi.

Darba uzdevumā papildus nosaka, ka var atlasīt tikai tās darbības, kas atbilst attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.

Virziens — Uzņēmējdarbības vides un konkurences uzlabošana

Reforma. Ikgadējie konkurences likumi 2022., 2023., 2024. un 2025. gadam

Konkurences likumu pieņem katru gadu, palielinot konkursa procedūras, lai piešķirtu sabiedrisko pakalpojumu līgumus par vietējiem sabiedriskajiem pakalpojumiem (tostarp ūdensapgādes, atkritumu un vietējā sabiedriskā transporta pakalpojumiem), izvairoties no nepamatotas koncesiju pagarināšanas vēsturiskajiem operatoriem daudzās nozarēs, tostarp ostās, automaģistrāļu, hidroenerģijas un reģionālā transporta nozarē, paredzot pienācīgu regulējumu sabiedrisko pakalpojumu līgumiem, ar kuriem pārskata agregēšanas noteikumus un piemēro vispārējo proporcionalitātes principu attiecībā uz sabiedrisko pakalpojumu līgumu ilgumu un pienācīgu kompensāciju. Konkurences tiesību akti atbalsta konkurenci un uzlabo reģionālā transporta pakalpojumu pārvaldības un kvalitātes efektivitāti, kā arī palielina stimulus reģioniem izsludināt sabiedrisko pakalpojumu līgumus par reģionālajiem dzelzceļa pakalpojumiem.

Ikgadējie konkurences tiesību akti ietver konkurenci veicinošus nozaru pasākumus vairākās jomās, tostarp enerģētikas (elektroenerģija, gāze un ūdens), atkritumu apsaimniekošana, transports (ostas, dzelzceļš un automaģistrāles) un veselības aprūpe, kas papildina investīcijas un reformas saskaņā ar 2., 3. un 6. misiju. Papildu pasākumi, kuru mērķis ir nodrošināt konkurences ieviešanu elektroenerģijas mazumtirdzniecības tirgos, stājas spēkā ne vēlāk kā 2022.gada 31. decembrī. Ar 2022. gada Konkurences likumu jo īpaši pieņem Elektroenerģijas tīkla attīstības plānu un veicina 2. paaudzesviedo elektroenerģijas skaitītāju ieviešanu, kas līdz 2025. gada 31.decembrim visā Itālijā sasniegs 33 miljonus vienību. Attiecībā uz elektrouzlādes stacijām ievieš arī konkurenci veicinošus pasākumus.

Turklāt likumi veicina uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, vismaz: apvienošanās kontroles noteikumu saskaņošana ar ES tiesību aktiem, ii) tirgus uzraudzības iestāžu konsolidācija, digitalizācija un profesionalizācija; iii) reforma, kuras mērķis ir vienkāršot un atvieglot jaunuzņēmumu un riska kapitāla darbību izveidi, kā arī veicināt valsts stratēģiju tehnoloģiju nodošanai; iv) akreditācijas laika samazināšana informācijas sniegšanai par darbiniekiem no septiņām uz četrām dienām, lai samazinātu dienu skaitu uzņēmuma izveidei.

Reforma. Uzņēmumu stimulu racionalizācija un vienkāršošana.

Reforma ietver sistemātisku pārskatu par visiem valsts stimuliem uzņēmumiem un saistītajiem instrumentiem.

Reformu īsteno divos posmos:

1.Ziņojuma publicēšana, kurā veikts uzņēmumu stimulu novērtējums. Ziņojumā arī izstrādā konkrētus priekšlikumus, lai vienkāršotu un racionalizētu uzņēmumu stimulus.

2.Stājas spēkā tiesību akti, ar kuriem īsteno Pilnvarojuma likumu “Legge delega Incentivi”. Tiesību aktu darbības joma ir racionalizēt un racionalizēt uzņēmumu stimulus.

Reforma ietver divu galveno instrumentu pārstrukturēšanu un turpmāku īstenošanu, ko pārvalda Itālijas Uzņēmumu un ražotāju ministrija (MIMIT):

a) RNS (Valsts atbalsta reģistrs) un

b) platforma incentivi.gov.it.

B.2. Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Kārtas numurs	Pasākums	Atskaites punkts/mērķrādītājs	Nosaukums	Kvalitātes rādītāji (attiecībā uz starpposma mērķiem)	Kvantitatīvie rādītāji (mērķiem)			Orientējošs pabeigšanas termiņš		Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju
					Mēra vienība	Pamatscenārijs	Mērķis	Ceturkšņa laikā	Gadu
M1C2–1	Ieguldījums: Pāreja 4.0	Atskaites punkts	Tiesību aktu stāšanās spēkā, lai potenciālajiem saņēmējiem darītu pieejamus 4.0 pārejas nodokļu kredītus, un Zinātniskās komitejas izveide	Likuma noteikums, kas norāda uz budžeta likuma stāšanos spēkā, kas ļauj veikt nodokļu atlaides, un noteikums saistītajos īstenošanas aktos, kas norāda uz to stāšanos spēkā	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	4. CET.	2021	Tiesību aktos paredz, ka potenciālajiem saņēmējiem ir pieejami 4.0 pārejas nodokļu kredīti. Tie ir nodokļu kredīti i) 4.0 (t. i., tehnoloģiski attīstītiem) materiālajiem ražošanas līdzekļiem, ii) 4.0 nemateriālajiem ražošanas līdzekļiem, iii) standarta nemateriālajiem ražošanas līdzekļiem, iv) pētniecības, izstrādes un inovācijas darbībām un v) mācību pasākumiem. Nodokļu kredīta kodus nosaka ar Ieņēmumu aģentūras lēmumu, lai ļautu saņēmējiem izmantot nodokļu kredītus, izmantojot F24 maksājumu modeli. Zinātnisko komiteju, kurā ir Ekonomikas un finanšu ministrijas, Ekonomikas attīstības ministrijas un Itālijas Bankas eksperti, izveido, pieņemot ministrijas dekrētu, lai novērtētu 4.0. pārejas nodokļu kredītu ekonomisko ietekmi.
M1C2–2	Ieguldījums: Pāreja 4.0	Mērķa	Pāreja 4.0 nodokļu kredīti, kas piešķirti uzņēmumiem, pamatojoties uz 2021.–2022. gadā iesniegtajām nodokļu deklarācijām	NEPIEMĒRO	Skaits	0	69 900	2. CET.	2024	Uzņēmumiem ir piešķirti vismaz 69900 4.0 pārejas nodokļu kredīti saistībā ar 4,0 materiālajiem ražošanas līdzekļiem, 4.0 nemateriālajiem ražošanas līdzekļiem, standarta nemateriālajiem ražošanas līdzekļiem, pētniecības, izstrādes un inovācijas darbībām vai apmācības pasākumiem. Nodokļu kredītu uzskata par piešķirtu, iesniedzot nodokļu deklarāciju. Nodokļu deklarācijas iesniedz no 2021. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 31. decembrim. Uzņēmumiem, kuru taksācijas gads neatbilst kalendārajam gadam, attiecīgā perioda beigas nodokļu deklarāciju iesniegšanai saistībā ar visiem iepriekš minētajiem nodokļa kredītiem pagarina no 2022. gada 31. decembra līdz 2023. gada 30. novembrim.
M1C2–3	Ieguldījums: Pāreja 4.0	Mērķa	Pāreja 4.0 nodokļu kredīti, kas piešķirti uzņēmumiem, pamatojoties uz 2021.–2023. gadā iesniegtajām nodokļu deklarācijām	NEPIEMĒRO	Skaits	69 900	111 700	2. CET.	2025	Uzņēmumiem ir piešķirti vismaz 111700 4.0 pārejas nodokļu kredīti saistībā ar 4,0 materiālajiem ražošanas līdzekļiem, 4.0 nemateriālajiem ražošanas līdzekļiem, standarta nemateriālajiem ražošanas līdzekļiem, pētniecības, izstrādes un inovācijas darbībām vai apmācības pasākumiem. Nodokļu kredītu uzskata par piešķirtu, iesniedzot nodokļu deklarāciju. Nodokļu deklarācijas iesniedz no 2021. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 31. decembrim. Attiecībā uz uzņēmumiem, kuru taksācijas gads neatbilst kalendārajam gadam, attiecīgā perioda beigas nodokļu deklarāciju iesniegšanai saistībā ar visiem iepriekš minētajiem nodokļa kredītiem pagarina no 2023. gada 31. decembra līdz 2024. gada 30. novembrim. Bāzlīnija attiecas uz uzņēmumiem piešķirto 4.0 pārejas nodokļu kredītu skaitu, pamatojoties uz nodokļu deklarācijām, kas iesniegtas no 2021. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 31. decembrim par 4,0 materiālajiem ražošanas līdzekļiem, 4,0 nemateriālajiem ražošanas līdzekļiem un standarta nemateriālajiem līdzekļiem, un pamatojoties uz nodokļu deklarācijām, kas iesniegtas no 2022. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim par pētniecības, izstrādes un inovācijas darbībām un apmācības pasākumiem. Attiecībā uz uzņēmumiem, kuru taksācijas gads neatbilst kalendārajam gadam, visu iepriekš uzskaitīto nodokļu kredītu pamatscenārijā iekļauj arī nodokļu deklarācijas, kas iesniegtas līdz 2023. gada 30. novembrim.
M1C2–4	Reforma: Rūpnieciskā īpašuma sistēmas reforma	Atskaites punkts	Stājas spēkā Likumdošanas dekrēts, kura mērķis ir reformēt Itālijas rūpnieciskā īpašuma kodeksu un attiecīgos īstenošanas aktus	Likuma noteikums, kas norāda jaunā Rūpnieciskā īpašuma kodeksa stāšanos spēkā, un noteikums saistītajos īstenošanas aktos, kas norāda uz to stāšanos spēkā	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	CET.	2023	Jaunais Likumdošanas dekrēts groza Itālijas rūpnieciskā īpašuma kodeksu (2005. gada 10. februāra Likumdošanas dekrēts Nr. 30) un aptver vismaz šādas jomas: tiesiskā regulējuma pārskatīšana, lai stiprinātu rūpnieciskā īpašuma tiesību aizsardzību un vienkāršotu procedūras, ii) stiprinātu atbalstu uzņēmumiem un pētniecības iestādēm, iii) uzlabotu prasmju un kompetenču attīstību, iv) atvieglotu zināšanu nodošanu, v) stiprinātu inovatīvu pakalpojumu veicināšanu.
M1C2–5	Investīcija Nr. 6: Ieguldījumi rūpnieciskā īpašuma sistēmā	Mērķa	Projekti, ko atbalsta ar rūpnieciskā īpašuma finansēšanas iespējām	NEPIEMĒRO	Skaits	0	254	4. CET.	2025	Vismaz 254 papildu projekti, ko atbalsta ar rūpniecisko īpašumu saistītas finansēšanas iespējas uzņēmumiem un pētniecības struktūrām, piemēram, ar patentiem saistīti pasākumi (Brevetti+), koncepcijas pamatojuma (POC) programmas un tehnoloģiju nodošanas biroji (TTO) saskaņā ar Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību par atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.
M1C2–6	Reforma. Ikgadējie konkurences tiesību akti	Atskaites punkts	2021. gada Konkurences likuma stāšanās spēkā	Noteikums par 2021. gada Konkurences likuma stāšanos spēkā.	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	4. CET.	2022	Ikgadējais konkurences likums ietver vismaz šādus galvenos elementus, kuru īstenošanas pasākumi un sekundārie tiesību akti (vajadzības gadījumā) tiek pieņemti un stājas spēkā ne vēlāk kā 2022. gada 31. decembrī. Il attiecas uz: Pretmonopola noteikumu izpilde — Vietējie sabiedriskie pakalpojumi — Enerģija — Transports — Atkritumi — Uzņēmējdarbības sākšana — Tirgus uzraudzība Pretmonopola noteikumu izpilde: I. Novērst papildu šķēršļus apvienošanās kontrolei, vēl vairāk saskaņojot Itālijas apvienošanās kontroles noteikumus ar ES tiesību aktiem. Vietējie sabiedriskie pakalpojumi: II. Stiprināt un plašāk izmantot konkurences principu attiecībā uz vietējiem sabiedrisko pakalpojumu līgumiem, jo īpaši atkritumu un vietējā sabiedriskā transporta jomā. III. Ierobežot tiešu piešķiršanu, pieprasot vietējām valsts iestādēm pamatot jebkādas atkāpes no sabiedrisko pakalpojumu līgumu konkursa (saskaņā ar Publisko iepirkumu kodeksa 192. pantu). IV. Nodrošināt sabiedrisko pakalpojumu līgumu pienācīgu regulējumu, īstenojot Likuma Nr. 124/2015 19. pantu kā vienotu tekstu par vietējiem sabiedriskajiem pakalpojumiem, jo īpaši atkritumu apsaimniekošanas jomā. noteikumi un apvienošanas mehānismi stimulē pašvaldību apvienības, lai samazinātu subjektu un līgumslēdzēju iestāžu skaitu, sasaistot tos ar optimālu teritoriālo agregāciju (“ambiti territoriali ottimali”) un vietējā un reģionālā sabiedriskā transporta pakalpojumu teritorijām un atbilstīgu līmeni (“bacini e livelli adeguati di servizi di trasporto pubblico locale e regionale”), kurā ir vismaz 350000 iedzīvotāju. Tiesību aktā par vietējiem sabiedriskajiem pakalpojumiem, ar ko īsteno Likuma Nr. 124/2015 19. pantu, vismaz: — definēt sabiedriskos pakalpojumus, pamatojoties uz ES tiesību aktu kritērijiem; — paredz vispārīgus principus vietējo sabiedrisko pakalpojumu sniegšanai, regulēšanai un pārvaldībai; noteikt vispārēju proporcionalitātes principu attiecībā uz sabiedrisko pakalpojumu līgumu darbības laiku; — skaidri nodalīt sabiedrisko pakalpojumu līgumu regulēšanas un kontroles funkcijas un pārvaldības funkcijas; nodrošināt, ka vietējās publiskās iestādes pamato to, ka tās palielina līdzdalīgo uzņēmumu kapitāla daļas, lai piešķirtu iekšējos apbalvojumus; — nodrošināt pienācīgu kompensāciju par sabiedrisko pakalpojumu līgumiem, pamatojoties uz izmaksu aprēķināšanu, ko pārrauga neatkarīgi regulatori (piemēram, ARERA par enerģiju vai ART transportam); — ierobežot iekšējo līgumu vidējo ilgumu un samazināt un saskaņot konkursa dalībnieku līgumu standarta ilgumu ar nosacījumu, ka šis termiņš nodrošina līgumu ekonomisko un finansiālo līdzsvaru, pamatojoties arī uz Transporta iestādes noteiktajiem kritērijiem. Enerģētika: VI. Noteikt obligātu konkursu par koncesijas līgumiem attiecībā uz hidroenerģiju un noteikt tiesisko regulējumu attiecībā uz hidroenerģijas koncesijām. VII. Noteikt, ka koncesijas līgumu konkurss gāzes sadalei ir obligāts. VIII. Nosaka pārredzamas un nediskriminējošas prasības attiecībā uz sabiedrisko vietu piešķiršanu elektrouzlādei vai attiecībā uz uzlādes punktu/staciju operatoru atlasi. IX. Atcelt regulētos tarifus elektroapgādei elektrotransportlīdzekļu uzlādei. Konkurences regulējums attiecībā uz hidroenerģijas koncesijām vismaz: - Prasa, lai svarīgas hidroenerģijas iekārtas tiktu regulētas ar vispārīgiem un vienotiem kritērijiem centrālā līmenī. Pieprasīt reģioniem definēt ekonomiskos kritērijus, kas ir koncesijas līgumu darbības ilguma pamatā. —Pakāpeniski izslēgt iespēju pagarināt līgumu termiņu (kā jau ir lēmusi Itālijas Konstitucionālā tiesa). Pieprasīt reģioniem saskaņot kritērijus piekļuvei konkursa kritērijiem (lai radītu paredzamu uzņēmējdarbības vidi). Transports: X. nosaka skaidrus, nediskriminējošus un pārredzamus kritērijus ostas koncesiju piešķiršanai. XI. Likvidēt šķēršļus, kas ostas koncesionāriem traucē apvienot ostas koncesijas darbības vairākās lielās un vidēja lieluma ostās. XII. Likvidēt šķēršļus, kas neļauj koncesionāriem pašiem sniegt dažus ostas pakalpojumus un izmantot savu aprīkojumu, neskarot darba ņēmēju drošību, ar noteikumu, ka attiecīgie nosacījumi, kas vajadzīgi darba ņēmēju drošības aizsardzībai, ir nepieciešami un samērīgi ar mērķi nodrošināt drošību ostas teritorijās. XIII. Vienkāršot ostu atļauju plānu pārskatīšanas procedūru pārskatīšanu. XIV. Īstenot Dekrētlikuma Nr. 50/2017 27. panta 2. punkta d) apakšpunktu, kas paredz stimulus reģioniem izsludināt reģionālos dzelzceļa līgumus. Atkritumi: XV. Vienkāršot atļauju piešķiršanas procedūras atkritumu apstrādes iekārtām. Uzņēmējdarbības sākšana: XVI. Samazināt akreditācijas laiku informācijas sniegšanai par darbiniekiem no septiņām līdz četrām dienām, lai samazinātu dienu skaitu uzņēmuma izveidei. Tirgus uzraudzība — XVII. Valsts tirgus uzraudzības iestāžu konsolidācija ne vairāk kā desmit aģentūrās, kas atrodas Itālijas galvenajos reģionos, katrā no tām aptverot visas produktu grupas un ziņojot vienotajam sadarbības koordinatoram, kas izveidots saskaņā ar Regulu 2019/1020 (“Preču pakete”). XVIII. Pieprasīt valstu tirgus uzraudzības iestādēm veikt digitalizētas produktu inspekcijas un datu vākšanu, izmantot mākslīgo intelektu, lai izsekotu bīstamus un nelikumīgus produktus, un apzināt tendences un riskus vienotajā tirgū. XIX. Pieprasīt valstu tirgus uzraudzības iestādēm iekļaut apmācību un informācijas un saziņas sistēmas izmantošanu Eiropas mēroga tirgus uzraudzībai. XX. Izveidot jaunas akreditētas laboratorijas produktu testēšanai visās produktu grupās. Šīs laboratorijas veic e-komercijas testēšanu, fizisku laboratorisku testēšanu, kopīgas darbības (muitas/tirgus uzraudzības iestādes; divas vai vairākas valsts tirgus uzraudzības iestādes, valsts un ES tirgus iestādes).
M1C2–7	Reforma. Ikgadējie konkurences tiesību akti	Atskaites punkts	Visu ar enerģētiku saistīto īstenošanas pasākumu un sekundāro tiesību aktu stāšanās spēkā (ja nepieciešams)	Visu ar enerģētiku saistīto īstenošanas pasākumu un sekundāro tiesību aktu stāšanās spēkā (ja nepieciešams)	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	4. CET.	2022	Stājas spēkā visi ar enerģētiku saistītie īstenošanas pasākumi un sekundārie tiesību akti (vajadzības gadījumā), lai: I. Pakāpeniski atcelt regulētās cenas mikrouzņēmumiem un mājsaimniecībām no 2023. gada 1. janvāra. II. Pieņemt papildu pasākumus, lai atbalstītu konkurences ieviešanu elektroenerģijas mazumtirdzniecības tirgos. Papildu pasākumi, lai nodrošinātu konkurences ieviešanu elektroenerģijas mazumtirdzniecības tirgos, nodrošina vismaz šādu informāciju: — Izsolīt klientu bāzi, lai jaunienācējiem nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus. — Noteikt maksimālo robežu kā maksimālo tirgus daļu, kas pieejama katram piegādātājam; Ļaut Itālijas patērētājiem pieprasīt savam enerģijas piegādātājam atklāt rēķinu datus trešām personām, kas ir piegādātāji; Palielināt elektroenerģijas rēķinu pārredzamību, nodrošinot patērētājiem piekļuvi “spesi per oneri di sistema” apakškomponentiem; — Atcelt prasību piegādātājiem iekasēt maksas, kas nav saistītas ar enerģētikas nozari.
M1C2–8	Reforma. Ikgadējie konkurences tiesību akti	Atskaites punkts	Visu īstenošanas pasākumu (tostarp vajadzības gadījumā sekundāro tiesību aktu) stāšanās spēkā, lai efektīvi īstenotu un piemērotu pasākumus, kas izriet no 2021. gada Konkurences likuma	Stājas spēkā visi sekundārie tiesību akti, tostarp visi nepieciešamie noteikumi attiecībā uz pasākumiem, kas izriet no 2021. gada Konkurences likuma	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	4. CET.	2022	Stājas spēkā visi īstenošanas pasākumi (vajadzības gadījumā arī sekundārie tiesību akti), lai efektīvi īstenotu un piemērotu pasākumus, kas izriet no 2021. gada Konkurences likuma.
M1C2–9	Reforma. Ikgadējie konkurences tiesību akti	Atskaites punkts	2022. gada Konkurences likuma stāšanās spēkā	Noteikums par 2022. gada Konkurences likuma stāšanos spēkā.	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	4. CET.	2023	2022. gada Konkurences likuma stāšanās spēkā Ikgadējās konkurences tiesības ietver vismaz šādus galvenos elementus, kuru īstenošanas pasākumi un sekundārie tiesību akti (vajadzības gadījumā) tiek pieņemti un stājas spēkā ne vēlāk kā 2023. gada 31. decembrī. Tajā: izveido skaidru procedūru elektroenerģijas tīkla attīstības plāna nākamajai desmitgadei pieņemšanaiiepriekš noteiktos termiņos un jebkurā gadījumā līdz attiecīgā laikposma 31. decembrim (reizi divos gados), kas nodrošina procedūras pabeigšanu un apstiprināšanas procesa vienkāršošanu. () 2021. gada elektroenerģijas tīkla attīstības plānu pieņem līdz 2023. gada 31. decembrim. II) veicināt 2. paaudzesviedo elektroenerģijas skaitītāju ieviešanu; Pretmonopola noteikumi: no 45 dienām līdz 90 dienām palielināt termiņu, kādā Itālijas Konkurences iestāde (autorità Garante della Concorrenza e del Mercato) novērtē koncentrācijas, kas var būtiski traucēt efektīvu konkurenci saskaņā ar Likuma Nr. 287/1990 6. pantu. Mazumtirdzniecība: IV) atļauju piešķiršanas procedūru vienkāršošana attiecībā uz reklāmas pārdošanu, ko veic uzņēmumi, kuriem ir tirdzniecības vietas dažādās pašvaldībās. Farmācijas līdzekļi: nodrošināt galēnisko farmaceitisko līdzekļu tirdzniecības atļaujas prasību samērīgumu.
M1C2–10	Reforma. Ikgadējie konkurences tiesību akti	Atskaites punkts	Visu īstenošanas pasākumu (tostarp vajadzības gadījumā sekundāro tiesību aktu) stāšanās spēkā, lai efektīvi īstenotu un piemērotu pasākumus, kas izriet no 2022. gada Konkurences likuma	Stājas spēkā visi sekundārie tiesību akti, tostarp visi nepieciešamie noteikumi attiecībā uz pasākumiem, kas izriet no 2022. gada Konkurences likuma	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	4. CET.	2023	Stājas spēkā visi sekundārie tiesību akti (ja nepieciešams), tostarp visi noteikumi, kas vajadzīgi, lai efektīvi īstenotu un piemērotu visus iepriekš minētos pasākumus, kuri izriet no 2022. gada Konkurences likuma.
M1C2–11	Reforma. Ikgadējie konkurences tiesību akti	Atskaites punkts	2023. gada Konkurences likuma stāšanās spēkā	Noteikums par 2023. gada Konkurences likuma stāšanos spēkā.	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	4. CET.	2024	2023. gada Konkurences likuma stāšanās spēkā. Ikgadējais konkurences likums ietver vismaz šādus galvenos elementus, kuru īstenošanas pasākumi un sekundārie tiesību akti (vajadzības gadījumā) tiek pieņemti un stājas spēkā ne vēlāk kā 2024. gada 31. decembrī. Tajā iekļauj vismaz šādus pasākumus: Automaģistrāles: I) attiecībā uz piekļuvi koncesijām un līguma izbeigšanu Gada Konkurences likums vismaz: noteikt, ka uz automaģistrālēm ir obligāti jārīko koncesijas līgumi, neskarot iekšējo nodrošināšanu ES tiesību aktos noteiktajās robežās(); uzlabot ar koncesijas līgumiem saistīto lēmumu pieņemšanas administratīvo procedūru efektivitāti; — pieprasīt detalizētu un pārredzamu koncesijas līguma priekšmeta aprakstu. —koncesiju iestādēm ir jānosaka koncesijas autoceļu posmiem, kas piešķirtas atklātā procedūrā, ņemot vērā regulatīvās iestādes (autoritàdi Regolazione dei Trasporti -ART) izstrādātos apjomradītos efektivitātes aprēķinus un automaģistrāļu koncesionāru izmaksas; pastiprināt Infrastruktūras ministrijas veikto automaģistrāļu infrastruktūras izmaksu un izpildes kontroli; novērst koncesijas līgumu automātisku atjaunošanu, uzlabot tehniskās un administratīvās procedūras, kas saistītas ar ekonomikas un finanšu plānu periodisku atjaunināšanu un šo plānu ikgadējo īstenošanu, un aizliegt izmantot procedūras, ko reglamentē Publiskā iepirkuma kodeksa 193. pants, lai piešķirtu autoceļu koncesijas līgumus, kuru termiņš beidzas vai kuru termiņš beidzas; vienkāršot/precizēt līguma izbeigšanas un atcelšanas nosacījumu regulējumu, arī lai saglabātu pienācīgu pakalpojumu līmeni; — ja līgums tiek izbeigts sabiedrības interesēs, likums paredz vismaz atbilstošu kompensāciju, lai koncesionārs varētu atgūt ieguldījumus, kas nav pilnībā amortizēti. II) attiecībā uz maksas iekasēšanas regulatīvo modeli Gada konkurences likumā vismaz: — nodrošināt savlaicīgu un pilnīgu ART maksas iekasēšanas regulatīvā modeļa īstenošanu, pamatojoties uz cenu griestu metodiku, ņemot vērā koncesionāru daudzgadu ekonomikas un finanšu plānošanas periodiskos atjauninājumus (ko apstiprinājis kompetentais regulators) un šo plānu ikgadējo ieviešanu. III) par lietotāju tiesībām Gada konkurences likums: nodrošināt pilnīgu un savlaicīgu ART tiesiskā regulējuma īstenošanu saistībā ar lietotāju tiesību aizsardzību un atbilstoša pakalpojumu līmeņa nodrošināšanu. IV) par būvdarbu nodošanu ārpakalpojumā Gada Konkurences likums vismaz: — Saskaņā ar Likumdošanas dekrēta Nr. 36/2023 186. panta 2. punktu autoceļu koncesionāriem ir pienākums ar publisku pierādījumu procedūru starpniecību uzticēt trešām personām 50–60 % būvdarbu, pakalpojumu un piegāžu līgumu. Daļas aprēķina saskaņā ar koncesijas dokumentiem pievienoto ekonomisko un finanšu plānu summām. () ciktāl tas attiecas uz iekšējiem pilnvarojumiem, tiesību akti: — pieprasīt obligātu ex ante pārbaudi par iekšējā pilnvarojuma likumību un aizliegt uzsākt konkursa procedūru vai iekšējos pilnvarojumus bez šādas pārbaudes; — uzticēt Transporta regulēšanas iestādei (ART) atbilstošus instrumentus un pilnvaras iepriekš minēto pārbaužu veikšanai un (juridisku) atbalstu no Valsts korupcijas apkarošanas iestādes (ANAC); — pieprasīt, lai elektrouzlādes punktu uzstādīšana un piemērotu stāvvietu un atpūtas zonu ieviešana kravu pārvadājumu operatoriem tiktu veikta, pilnībā ievērojot ART izstrādāto tiesisko regulējumu. Apdrošināšana: VII) tādu aktu stāšanās spēkā, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu datu pārnesamību automašīnu melnajām kastēm starp apdrošinātājiem; Uzņēmējdarbības sākšana: VIII) Tiesību aktu par inovatīviem jaunuzņēmumiem un riska kapitālu pārskatīšana un atjaunināšana (piemēram, 2012. gada Start Upes likums), lai racionalizētu spēkā esošos tiesību aktus, pārskatītu jaunuzņēmumu definīciju un veicinātu privāto un institucionālo ieguldītāju ieguldījumus riska kapitālā.
M1C2–12	Reforma. Ikgadējie konkurences tiesību akti	Atskaites punkts	Īstenošanas pasākumu (tostarp vajadzības gadījumā sekundāro tiesību aktu) stāšanās spēkā, lai īstenotu un piemērotu pasākumus, kas noteikti 2023. gada Konkurences likumā un citos primārajos tiesību aktos	Stājas spēkā sekundārie tiesību akti, tostarp visi noteikumi, kas vajadzīgi 2023. gada Konkurences likumā un citos primārajos tiesību aktos noteikto pasākumu īstenošanai un piemērošanai	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	4. CET.	2024	Stājas spēkā sekundārie tiesību akti (ja nepieciešams), tostarp noteikumi, kas vajadzīgi 2023. gada Konkurences likumā noteikto attiecīgo pasākumu īstenošanai un piemērošanai. Stājas spēkā šādi sekundārie tiesību akti par auksto gludināšanu un dabasgāzes mazumtirdzniecības pārdevēju sarakstiem: Aukstajai gludināšanai: stājas spēkā regulatīvi stimuli izmantot aukstās gludināšanas pakalpojumus ostās. Dabasgāzes mazumtirdzniecības pārdevēju sarakstā: Stājas spēkā sekundārie tiesību akti, ar kuriem nosaka kritērijus un prasības attiecībā uz uzņēmumu piekļuvi un pastāvību dabasgāzes mazumtirdzniecības pārdevēju sarakstā, kas izveidots ar 17. pantu Likumdošanas dekrētā Nr. 164/2000, kura mērķis ir uzlabot pārredzamību un atbalstīt patērētāju izvēli konkurējošos tirgos.
M1C2–13	Reforma. Ikgadējie konkurences tiesību akti	Atskaites punkts	Gada Konkurences likuma stāšanās spēkā 2025. gadā	Noteikums par Gada Konkurences likuma stāšanos spēkā 2025. gadā.	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	4. CET.	2025	Gada Konkurences likuma stāšanās spēkā 2025. gadā. Primāros un sekundāros tiesību aktus (tostarp vajadzības gadījumā īstenošanas aktus) apstiprina un tie stājas spēkā līdz 2025. gada 4. ceturksnim. Ikgadējais konkurences likums: I — Par vietējiem sabiedriskajiem pakalpojumiem: -Ieviest korektīvus pasākumus un sankcijas par Likumdošanas dekrēta 201/2022 30. pantā prasītās uzraudzības nepieņemšanu, nepublicēšanu vai nepilnīgumu. -Ieviest korektīvus pasākumus neapmierinošas vietējās pārvaldes* gadījumā. Šādi pasākumi ietver vismaz tādu plānu pieņemšanu, kuru mērķis ir uzlabot kvalitāti, rentabilitāti un sasniegt visus līgumiskos mērķus. Reforma paredz, ka līgumslēdzējas iestādes noteiktos termiņos pieprasa korektīvos pasākumus. -Ieviest pārredzamības pienākumus attiecībā uz iepriekš minētajiem korektīvajiem pasākumiem, nodrošināt un vajadzības gadījumā stiprināt kompetento regulatoru/iestāžu uzraudzības un izpildes pilnvaras un pieprasīt kompetentajai iestādei ik gadu sniegt Parlamentam ziņojumu par korektīvo pasākumu īstenošanas gaitu. * Neapmierinošu pārvaldību definē kā tādu, kas aptver vismaz situācijas, kurās operatoram ir radušies ievērojami zaudējumi, kas var apdraudēt tā ekonomisko un finansiālo dzīvotspēju, vai kad pakalpojuma kvalitāte ir ievērojami zemāka par nozares etalonrādītājiem vai kad sniegums ir ievērojami zemāks par līgumā noteiktajiem mērķiem. II — Reģionālais transports: -14. panta 1. punkta piemērojamību attiecināt arī uz reģionālo sabiedrisko transportu (tostarp uz “iekšējiem pakalpojumu sniedzējiem” saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1370/2007). Iepriekš reformētā Likumdošanas dekrēta 201/2022 2. un 3., 17., 30. un 31. punkts. -Pārskatīt Gada Konkurences likuma Nr. 118/2022 9. pantu, lai paredzētu prasību Infrastruktūras un transporta ministrijai (MIT) katru gadu un sākot no 2026. gada publicēt pienācīgi sadalītu visu to dzelzceļa līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru grafiku, kuru termiņš beidzas. -Pieprasīt ART līdz 2026. gada 2. ceturksnim sākt sabiedrisko apspriešanu, lai pieņemtu pamatnostādnes par reģionālo transporta pakalpojumu piešķiršanas procedūru standartizāciju. III — Elektrouzlādes stacijas: -Nodrošināt, ka koncesiju piešķiršana elektrouzlādes punktiem veicina konkurenci, veicinot piegādātāju daudzveidību tirgū. IV — Veselība: -Noteikt kopīgus kritērijus līgumattiecībām, lai nodrošinātu 8.quater un 8.-quinquies panta efektīvu īstenošanu Likumdošanas dekrētā 502/1992, kas grozīts ar Likumu 118/2022, par privātu uzņēmumu akreditāciju sabiedrības veselības aizsardzības sistēmā, un nodrošināt, ka tiek īstenoti noteikumi, kas paredz atklātas un pārredzamas atlases procedūras. V. — Tehnoloģiju nodošana: -Pieprasīt Itālijas Uzņēmumu un ražotāju ministrijai un Universitātes un pētniecības ministrijai līdz 2026. gada 2. ceturksnim pieņemt valsts stratēģiju tehnoloģiju nodošanai un zināšanu valorizācijai, padarot pieejamo resursu sadali efektīvāku un veicinot koordinētu stratēģiju starp dažādiem fondiem un citiem institucionāliem subjektiem, kas darbojas tehnoloģiju nodošanas jomā. Iniciatīva atbalsta un racionalizē tehnoloģiju nodošanas birojus, arī veicinot federatīvas iniciatīvas vai citas politikas, lai palielinātu efektivitāti. VI — Par reglamentētām profesijām: -Vienkāršot profesionālo uzņēmumu dibināšanas un reģistrācijas prasības.
M1C2–13bis	Reforma. Ikgadējie konkurences tiesību akti	Atskaites punkts	Stājas spēkā tiesību akti (tostarp sekundārie tiesību akti un īstenošanas akti attiecībā uz Gada konkurences likumu 2025. gadam) par reģionālajiem dzelzceļiem un tehnoloģiju nodošanu	Noteikums, kas norāda, ka stājas spēkā tiesību akti (tostarp sekundārie tiesību akti un īstenošanas akti attiecībā uz Gada konkurences likumu 2025. gadam) par reģionālajiem dzelzceļiem un tehnoloģiju nodošanu	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	2. CET.	2026	Stājas spēkā tiesību akti (tostarp sekundārie tiesību akti un īstenošanas akti) par reģionālajiem dzelzceļiem un tehnoloģiju nodošanu. -Par reģionālo transportu: pieņem visus regulatīvos pasākumus (tostarp ministrijas dekrētu, ar ko paredz veidnes reģionu kalendāram līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrās), kas vajadzīgi, lai publicētu MIT kalendāru visu to dzelzceļa līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrām, kuru termiņš beidzas. -Par tehnoloģiju nodošanu: Itālijas Uzņēmumu un ražotāju ministrija un Universitātes un pētniecības ministrija pieņem valsts stratēģiju, kas paredzēta M1C2–13 atskaites punktā.
M1C2–14	Reforma. Ikgadējie konkurences tiesību akti	Mērķa	Ir ieviesti miljoni 2G viedo skaitītāju.	NEPIEMĒRO	Skaits	20	33	4. CET.	2025	Ierīko vismaz 33 miljonus 2G viedo skaitītāju.
M1C2–14bis	Reforma. uzņēmumiem paredzēto stimulu racionalizācija un vienkāršošana.	Atskaites punkts	Ziņojuma, kurā izvērtēti visi stimuli uzņēmumiem, publicēšana	Ziņojuma publicēšana	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	2. CET.	2025	Itālijas Uzņēmumu un ražotāju ministrija publicē ziņojumu, kurā izvērtē visus stimulus un ieguldījumus uzņēmumiem. Ziņojumā izstrādā konkrētus priekšlikumus valsts stimulu racionalizācijai.
M1C2–14ter	Reforma. uzņēmumiem paredzēto stimulu racionalizācija un vienkāršošana.	Atskaites punkts	Primāro tiesību aktu stāšanās spēkā attiecībā uz uzņēmumu stimulu racionalizāciju	Primāro tiesību aktu stāšanās spēkā	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	2. CET.	2026	Stājas spēkā visi tiesību akti par stingru stimulu racionalizāciju. Reforma attiecas uz stimuliem valsts līmenī. Reforma ietver divu galveno instrumentu pārstrukturēšanu un turpmāku īstenošanu, ko pārvalda Itālijas Uzņēmumu un ražotāju ministrija (MIMIT): a) RNS (Valsts atbalsta reģistrs) un b) incentivi.gov.it platforma.

B.3. Aizdevumam pieteikto reformu un investīciju apraksts

Ieguldījums Nr. 2: Mikroelektronikas inovācija un tehnoloģija

Investīcijas mērķis ir atbalstīt mikroelektronikas stratēģiskās vērtības ķēdes attīstību, ieguldot silīcija karbīda substrātos, kas ir nepieciešams ieguldījums augstas veiktspējas energoierīču ražošanā. Ieguldījumu īsteno saskaņā ar spēkā esošajiem valsts atbalsta noteikumiem, un paredzams, ka tam būs pozitīva ietekme uz nodarbinātību.

Ieguldījums Nr. 3: Ātrs interneta pieslēgums (Ultra platjosla un 5G)

Ieguldījuma mērķis ir izveidot īpaši ātrdarbīgu un 5G telekomunikāciju tīklu visā valsts teritorijā. Paredzams, ka šīs investīcijas būtiski palīdzēs sasniegt digitālās pārkārtošanās mērķus un mazināt digitālo plaisu Itālijā.

Investīcija ietver koncesiju piešķiršanu un piecus ātrāku savienojumu projektus:

1.“Italia a 1 Giga”, kas nodrošina 1 gigabitu lejupielādi un 200 Mbit/s augšupielādes savienojamību pelēkās un melnās nākamās paaudzes piekļuves (NGA) tirgus nepilnību zonās. Šīs zonas nosaka pēc kartografēšanas pabeigšanas;

2.“Italia 5G”, kas nodrošina 5G savienojumus tirgus nepilnību zonās, proti, teritorijās, kurās nav izvērsti mobilo sakaru tīkli; vai ir pieejami tikai 3G tīkli, un tuvākajā nākotnē 4G un/vai 5G mobilo sakaru tīkli nav plānoti; vai ir pierādīta tirgus nepilnība;

3.“Savienotas skolas”, kas nodrošina skolu ēkām 1 gigabitu/s platjoslas savienojamību;

4.“Savienotas veselības aprūpes iestādes”, kas nodrošina 1 gigabitu/s platjoslas pieslēgumu valsts veselības aprūpes iestādēm;

5.“Savienotas nelielas salas”, kas nodrošina ultraplatjoslas savienojamību ar atsevišķām mazākām salām, kurām nav optiskās šķiedras savienojumu ar kontinentu.

Ieguldījums Nr. 4: Satelītu tehnoloģijas un kosmosa ekonomika

“Šīs investīcijas mērķis ir attīstīt satelītsavienojumus, ņemot vērā digitālo un zaļo pārkārtošanos, un veicināt kosmosa nozares attīstību. Ieguldījuma mērķis ir arī nodrošināt tādus pakalpojumus kā droša sakaru un uzraudzības infrastruktūra dažādām ekonomikas nozarēm, un šajā nolūkā tas ietver gan augšupējās (palaišanas pakalpojumi, satelītu un infrastruktūras ražošana un ekspluatācija), gan lejupējās (iespējotu produktu un pakalpojumu ražošana) darbības.

Investīcija ietver līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu un attiecas uz četriem projektiem:

1.Projektu “SATCOM”, kas ietver darbības tādu divējāda lietojuma tehnoloģiju un sistēmu izstrādei, kuras paredzēts izmantot, lai sniegtu ļoti drošus inovatīvus satelītsakaru pakalpojumus valdības vajadzībām;

2.Projektu “Zemes novērošana (EO)”, kas ietver i) augšupējas darbības, tajā skaitā tālizpētes satelītu grupas (hiperspektrāla sintētiskās apertūras radara (SAR)) specifikāciju, projektēšanu un izstrādi un tādu palaišanas iekārtu iepirkumu, kas vērstas uz sauszemes, jūras un atmosfēras monitoringu, un II) pakārtotās darbības: projekta “CyberItaly” īstenošanu, kas ietver valsts digitālas kopijas izveidi;

3.Projektu “Kosmosa rūpnīca”, kas ietver divus apakšprojektus, t. i., kosmiskā fabrika 4.0: (mazo satelītu digitālās ražošanas, montāžas un testēšanas iekārtu specifikācija, projektēšana un būvniecība un kiberfiziskas ražošanas sistēmas un satelīta digitālās mērķsadarbības ieviešana, kuras mērķis ir izveidot divvirzienu saikni starp digitālo modeli un tā fizisko ekvivalentu), piekļuve kosmosam: (pētniecība, izstrāde un prototipu izstrāde, lai īstenotu zaļās tehnoloģijas nākamās paaudzes dzinekļiem un nesējraķetēm, tostarp atlasītu tehnoloģiju demonstrējumi lidojuma laikā);

4.Projektu “Orbitālā ekonomika”, kas ietver orbitālo apkalpošanas tehnoloģiju demonstratora ieviešanu, lai nodrošinātu sadarbspēju orbītā, valsts kosmisko objektu novērošanas un uzraudzības (SST) spējas — tajā skaitā kosmisko atkritumu novērošanai un izsekošanai paredzēta uz zemes izvietotu sensoru tīkla — palielināšanu, tādu aktīvu projektēšanu, izstrādi, nodošanu ekspluatācijā, kas paredzēti datu pakalpojumu iegādei, pārvaldībai un sniegšanai kosmosa satiksmes pārvaldības darbību atbalstam.

Paredzēts, ka investīcijai nebūs militāru vai aizsardzības mērķu un seku.”.

Ieguldījums Nr. 5: Rūpniecības piegādes ķēdes politika un internacionalizācija

Investīciju mērķis ir stiprināt rūpniecības piegādes ķēdes, jo īpaši atvieglojot piekļuvi finansējumam, un veicināt uzņēmumu (jo īpaši MVU) konkurētspēju, jo īpaši atbalstot to internacionalizāciju un stiprinot to noturību pēc Covid-19 krīzes.

Ieguldījumu veido divi intervences virzieni:

1.SIMEST pārvaldītā fonda 394/81 refinansēšana. To veido refinansējums esošam fondam, ko pašlaik pārvalda valsts aģentūra SIMEST, sniedzot finansiālu atbalstu uzņēmumiem, jo īpaši MVU, lai atbalstītu to internacionalizāciju, izmantojot dažādus instrumentus, piemēram, programmas, lai piekļūtu ārvalstu tirgiem un attīstītu e-komerciju.

2.Piegādes ķēžu konkurētspēja un noturība. To veido finansiāls atbalsts uzņēmumiem, izmantojot attīstības līguma instrumentu, projektiem, kas saistīti ar galvenajām stratēģiskajām vērtības ķēdēm, piemēram, rūpniecības attīstības programmām, vides aizsardzības attīstības programmām, ilgtspējīgu mobilitāti un tūrisma darbībām.

Iepriekš minētās intervences veic saskaņā ar investīciju politiku atbilstīgi Regulas (ES) 2021/241 mērķiem, tostarp attiecībā uz principa “nenodari būtisku kaitējumu” piemērošanu, kā sīkāk norādīts tehniskajos norādījumos “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01).

Lai nodrošinātu, ka pasākums atbilst Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), juridiskā vienošanās starp Itāliju un pilnvaroto subjektu vai finanšu starpnieku, kas atbild par finanšu instrumentu, un finanšu instrumenta turpmākā ieguldījumu politika:

I.pieprasīt, lai fondam InvestEU tiktu piemēroti Komisijas tehniskie norādījumi par ilgtspējas pārbaudi; un

II.izslēgt no atbilstības šādu darbību un aktīvu sarakstu: I) darbībām un aktīviem, kas saistīti ar fosilo kurināmo, tostarp lejupēju izmantošanu 5 ; II) darbības un aktīvi saskaņā ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS), kuru prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas nav zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm 6 ; III) darbības un aktīvi, kas saistīti ar atkritumu poligoniem, sadedzināšanas iekārtām 7 un mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtām 8 ; un iv) darbībām un aktīviem, kuros atkritumu ilgtermiņa apglabāšana var radīt kaitējumu videi; un

III.pieprasīt, lai pilnvarotā struktūra vai finanšu starpnieks pārbaudītu projektu juridisko atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā attiecībā uz visiem darījumiem, tostarp tiem, kas atbrīvoti no ilgtspējas pārbaudes.

B.4. Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un aizdevuma uzraudzības un īstenošanas grafiks

Kārtas numurs	Pasākums	Atskaites punkts/mērķrādītājs	Nosaukums	Kvalitātes rādītāji (attiecībā uz starpposma mērķiem)	Kvantitatīvie rādītāji (mērķiem)			Orientējošs pabeigšanas termiņš		Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju
					Mēra vienība	Pamatscenārijs	Mērķis	Ceturkšņa laikā	Gadu
M1C2–15	Ieguldījums Nr. 2: Mikroelektronikas inovācija un tehnoloģija	Mērķa	Silīcija karbīda substrātu ražošanas jauda	NEPIEMĒRO	Skaits	0	197 028	2. CET.	2026	Papildu ražošanas jaudas realizācija vismaz 197 028 8 collu silīcija karbīda substrātiem gadā. Mērķa apmierinoša sasniegšana ir atkarīga arī no tā, vai ir nodarbināti vēl vismaz 700 cilvēku, kas saistīti ar papildu kapacitāti.
M1C2–16	Ieguldījums Nr. 3: Ātrs interneta pieslēgums (Ultra-Broadband un 5G)	Atskaites punkts	Visu publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana ātrākiem pieslēguma projektiem	Paziņojums par visu publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu ātrāka pieslēguma projektiem	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	2. CET.	2022	Paziņojums par visu publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu ātrāka pieslēguma projektiem, kas sastāv no i) “Italia a 1 Giga”, ii) “Italia 5G”, iii) “Savienotas skolas”, iv) “Savienotas veselības aprūpes iestādes”; un v) “Savienotas nelielas salas”.
M1C2–17	Ieguldījums Nr. 3: Ātrs interneta pieslēgums (Ultra-Broadband un 5G)	Mērķa	Mājokļu numuri ar 1 Gb/s savienojamību	NEPIEMĒRO	Skaits	0	3 400 000	2. CET.	2026	Vismaz 3400000 papildu mājokļu numuri (no kuriem vismaz 450000 izkaisītas mājsaimniecības, t. i., atrodas attālos apgabalos), kas savienoti ar vismaz 1 Gb/s savienojamību, izmantojot Fiber-to-to-home/ēku (FTTH/B), fiksēto bezvadu piekļuvi (FWA)
M1C2–18	Ieguldījums Nr. 3: Ātrs interneta pieslēgums (Ultra-Broadband un 5G)	Mērķa	Skolu ēkas un veselības aprūpes iestādes ar 1 Gb/s savienojamību	NEPIEMĒRO	Skaits	0	17 700	2. CET.	2026	Vēl vismaz 9000 skolu un 8700 valsts veselības aprūpes iestāžu ir nodrošinātas ar vismaz 1 Gb/s savienojamību.
M1C2–19	Ieguldījums Nr. 3: Ātrs interneta pieslēgums (Ultra-Broadband un 5G)	Mērķa	Salas ar ultraplatjoslas savienojamību	NEPIEMĒRO	Skaits	0	18	4. CET.	2024	Vēl vismaz 18 salas, kurām nav optiskās šķiedras savienojumu ar kontinentu, nodrošina ultraplatjoslas savienojamību, izmantojot jaunu optisko atvilces maršrutēšanu.
M1C2–20	Ieguldījums Nr. 3: Ātrs interneta pieslēgums (Ultra-Broadband un 5G)	Mērķa	Ārpuspilsētas ceļi un koridori, kuros ir 5G pārklājums	NEPIEMĒRO	Skaits	0	12 600	2. CET.	2026	Papildu 12 600 km ārpuspilsētas ceļu un koridoru, kuros ir 5G pārklājums.
M1C2–21	Ieguldījums Nr. 3: Ātrs interneta pieslēgums (Ultra-Broadband un 5G)	Mērķa	Tirgus nepilnību jomas, kurās ir 5G pārklājums	NEPIEMĒRO	Skaits	0	1 400	2. CET.	2026	Vēl vismaz 1400 kvadrātkilometru tirgus nepilnību apdzīvotu teritoriju, kurās ir 5G pārklājums, no kuriem vismaz 500 kvadrātkilometru nodrošina 5G pārklājumu.
M1C2–22	Ieguldījums Nr. 4: Satelītu tehnoloģijas un kosmosa ekonomika	Atskaites punkts	Visu publisko līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana satelīttehnoloģiju un kosmosa projektiem	Paziņojums par visu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu satelīttehnoloģiju un kosmosa projektiem	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	Q1	2023	Paziņojums par visu publisko līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu satelīttehnoloģiju un kosmosa projektiem, kas sastāv no i) Satcom, ii) Zemes novērošanas, iii) kosmosa rūpnīcas un iv) orbītas ekonomikas.
M1C2–23	Ieguldījums Nr. 4: Satelītu tehnoloģijas un kosmosa ekonomika	Mērķa	Ražotie zemes teleskopi; Izvietots SST centrs, kosmosa rūpnīca un šķidrās piedziņas demonstrētājs	NEPIEMĒRO	Skaits	0	6	2. CET.	2026	Vismaz trīs papildu augstas veiktspējas teleskopi, kas spēj identificēt izgatavotos kosmiskos objektus, viens operatīvais kosmisko objektu novērošanas un uzraudzības (SST) centrs (kosmisko atkritumu novērošanas un uzraudzības tīkls), viens kosmiskais fabrika (integrētās līnijas mazo satelītu ražošanai, montāžai, integrācijai un testēšanai (M-AIT)), viens šķidrās piedziņas demonstrētājs jaunās paaudzes nesējraķetēm.
M1C2–24	Ieguldījums Nr. 4: Satelītu tehnoloģijas un kosmosa ekonomika	Mērķa	Konstelācijas vai konstelāciju koncepcijas pierādījums	NEPIEMĒRO	Skaits	0	2	2. CET.	2026	Vismaz divas papildu konstelācijas vai pierādījumi par konstelāciju koncepciju, kas izvietotas saskaņā ar Satcom un Zemes novērošanas iniciatīvām
M1C2–25	Ieguldījums Nr. 4: Satelītu tehnoloģijas un kosmosa ekonomika	Mērķa	Publiskās pārvaldes iestādēm sniegtie pakalpojumi	NEPIEMĒRO	Skaits	0	8	2. CET.	2026	Vismaz astoņi papildu pakalpojumi, ko sniedz publiskās pārvaldes iestādēm un kas izriet no atbalstītām kosmosa iniciatīvām, piemēram, piekrastes pakalpojumi un jūras piekrastes monitorings, gaisa kvalitātes pakalpojumi, pārvietošanās uz zemes pakalpojumi, monitoringa pakalpojumu pārklājums un zemes izmantošana, hidrometeoroloģiskie pakalpojumi, ūdens resursu pakalpojumi, neatliekamās palīdzības dienesti, drošības pakalpojumi.
M1C2–26	Ieguldījums 5.1.: SIMEST pārvaldītā fonda 394/81 refinansēšana un pārveidošana	Atskaites punkts	Fonda 394/81 refinansēšanas stāšanās spēkā un ieguldījumu politikas pieņemšana	Likuma noteikums, kas norāda, ka stājas spēkā Dekrētlikums(-i), ar ko refinansē fonda 394/81 dotāciju un aizdevumu komponentu Valdes lēmuma, ar ko nosaka finansējamo projektu atlases kritērijus, apstiprināšana	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	CET.	2021	Dekrētlikumā(-os) paredz fonda 394/81 dotāciju un aizdevumu komponenta refinansēšanu. Fonda valde apstiprina lēmumu, ar ko izveido ieguldījumu politiku. Ieguldījumu politikā, kas saistīta ar fonda 394/81 refinansēšanu, nosaka vismaz: I) atbalstīto projektu veids un tvērums, kas atbilst Regulas (ES) 2021/241 mērķiem; darba uzdevumā iekļauj atbilstības kritērijus, lai nodrošinātu saskaņā ar šo pasākumu atbalstīto projektu atbilstību Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), izmantojot ilgtspējas pārbaudi, izslēgšanas sarakstu un prasību par atbilstību attiecīgajiem ES un valsts vides tiesību aktiem, ii) atbalstīto darbību veidu, iii) paredzētos atbalsta saņēmējus, kuros dominē MVU, un to atbilstības kritērijus, iv) noteikumus par iespējamu atmaksājumu atkārtotu ieguldīšanu līdzīgiem politikas mērķiem arī pēc 2026. gada, ja tie netiek atkārtoti izmantoti, lai atmaksātu procentu likmes, kas izriet no aizdevumiem, kuri piešķirti saskaņā ar Regulu (ES) 2021/241. Lai noslēgtu līgumisku vienošanos ar pilnvaroto vienību vai finanšu starpnieku, ir jāizmanto tehniskie norādījumi “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01).
M1C2–27	Ieguldījums 5.1.: SIMEST pārvaldītā fonda 394/81 refinansēšana un pārveidošana	Mērķa	MVU, kas saņēmuši atbalstu no fonda 394/81	NEPIEMĒRO	Skaits	0	4 000	4. CET.	2021	No 2021. gada 1. janvāra vismaz 4000 MVU saņēma atbalstu no fonda 394/81.
M1C2–28	Investīcija 5.2.: Piegādes ķēžu konkurētspēja un noturība	Atskaites punkts	Dekrēta, kas ietver attīstības līgumu ieguldījumu politiku, stāšanās spēkā	Likuma norma, kas norāda uz dekrēta stāšanos spēkā	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	Q1	2022	Attīstības līgumu ieguldījumu politikā nosaka vismaz: I) atbalstīto projektu veids un tvērums, kas atbilst Regulas (ES) 2021/241 mērķiem; darba uzdevumā iekļauj atbilstības kritērijus, lai nodrošinātu saskaņā ar šo pasākumu atbalstīto projektu atbilstību Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), izmantojot ilgtspējas pārbaudi, izslēgšanas sarakstu un prasību par atbilstību attiecīgajiem ES un valsts vides tiesību aktiem, ii) atbalstīto darbību veidu, iii) paredzētos atbalsta saņēmējus un to atbilstības kritērijus, iv) noteikumus par iespējamu atmaksājumu atkārtotu ieguldīšanu līdzīgiem politikas mērķiem, arī pēc 2026. gada, ja tie netiek atkārtoti izmantoti, lai atmaksātu procentu likmes, kas izriet no aizdevumiem, kuri piešķirti saskaņā ar Regulu (ES) 2021/241. Lai noslēgtu līgumisku vienošanos ar pilnvaroto vienību vai finanšu starpnieku, ir jāizmanto tehniskie norādījumi “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01).
M1C2–29	Investīcija 5.2.: Piegādes ķēžu konkurētspēja un noturība	Mērķa	Apstiprinātie attīstības līgumi	NEPIEMĒRO	Skaits	0	40	4. CET.	2023	Apstiprināti vismaz 40 attīstības līgumi saskaņā ar to ieguldījumu politiku. Mērķa apmierinoša sasniegšana ir atkarīga arī no vismaz 1500 miljonu EUR investīciju aktivizēšanas.

C. 1. MISIJAS 3. KOMPONENTS: Tūrisms un kultūra 4.0.

Šis Itālijas atveseļošanas un noturības plāna komponents ir vērsts uz to, lai atjaunotu divas Covid krīzes smagi skartās nozares: kultūra un tūrisms. Ar kultūras nozari saistīto pasākumu mērķis ir padarīt kultūras objektus pieejamākus gan digitāli, gan fiziski, energoefektīvākus un drošākus pret dabas katastrofām, atbalstīt kultūras un radošo nozaru atveseļošanu, tostarp atbalstot mazu kultūras objektu un lauku arhitektūras pievilcību, kā arī lai uzlabotu teritoriālo kohēziju. Ir paredzēti trīs pasākumu kopumi: I) intervences, kuru mērķis ir attīstīt kultūras mantojumu nākamajai paaudzei, tostarp investīcijas digitālajā pārkārtošanā un kultūras objektu energoefektivitātes uzlabošanā, ii) kultūras virzīta nelielu vēsturisku objektu, reliģiskā un lauku mantojuma atjaunošana; III) intervences pasākumi kultūras un radošajām industrijām 4.0. Ar tūrismu saistīto pasākumu mērķis ir uzlabot nozares konkurētspēju, tostarp samazinot nozares sadrumstalotību un palielinot apjomradītus ietaupījumus, uzlabojot un modernizējot viesmīlības nozares standartus, veicinot digitālo inovāciju un to, ka operatori izmanto jaunās tehnoloģijas, un atbalstot nozares zaļo pārkārtošanos. Šajā sakarā ir paredzēti pasākumi, lai atbalstītu uzņēmumus, tostarp MVU, kas strādā tūrisma nozarē, un tūrisma operatorus, tostarp investējot digitālajos rīkos.

Investīcijas un reformas saskaņā ar šo komponentu palīdz īstenot Itālijai adresētos konkrētai valstij adresētos ieteikumus, jo īpaši par nepieciešamību “veicināt privātās investīcijas, lai veicinātu ekonomikas atveseļošanu un koncentrētu investīcijas uz zaļo un digitālo pārkārtošanos” (2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3). Tās arī atbalsta sociālo un teritoriālo kohēziju un Itālijas ekonomikas konkurētspēju, vienlaikus veicinot tūrisma nozares digitalizāciju un ilgtspēju.

C.1. Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam

Investīcija 1.1. Digitālā stratēģija un kultūras mantojuma platformas

Pasākums ietver darbības Itālijas kultūras mantojuma digitalizācijai, lai uzlabotu piekļuvi kultūras resursiem un digitālajiem pakalpojumiem.

Ar intervenci izveido jaunu valsts digitālo infrastruktūru digitālo resursu vākšanai, integrēšanai un saglabāšanai, padarot tos pieejamus publiskai izmantošanai, izmantojot īpašas platformas. Intervences saistībā ar “fizisko” mantojumu papildina muzeju, arhīvu, bibliotēku un kultūras objektu digitalizācija, lai iedzīvotāji varētu izpētīt jaunus veidus, kā gūt labumu no kultūras mantojuma.

Ieguldījums 1.2. Fizisko un kognitīvo šķēršļu likvidēšana muzejos, bibliotēkās un arhīvos, lai nodrošinātu plašāku piekļuvi kultūrai un līdzdalību tajā

Pasākuma mērķis ir likvidēt arhitektūras, kultūras un kognitīvos šķēršļus vairākās Itālijas kultūras iestādēs. Intervences apvieno ar administratīvā personāla un kultūras darbinieku apmācību, veicinot piekļūstamības kultūru un attīstot speciālās zināšanas par juridiskajiem aspektiem, uzņemšanu, kultūras starpniecību un popularizēšanu.

Investīcija Nr. 1.3. Uzlabot energoefektivitāti kinoteātros, teātros un muzejos

Pasākums uzlabo ar kultūras un radošo nozari saistīto ēku energoefektivitāti. Tās bieži tiek atrastas novecojušās, energoneefektīvās iekārtās, kas rada augstas uzturēšanas izmaksas saistībā ar gaisa kondicionēšanu, apgaismojumu, sakariem un drošību. Ar šo ieguldījumu finansē darbības, kuru mērķis ir uzlabot Itālijas muzeju, kinoteātru un teātru (gan publisko, gan privāto) energoefektivitāti.

Reforma Nr. 3.1: Minimālo vides kritēriju pieņemšana kultūras pasākumiem

Reformas mērķis ir uzlabot kultūras pasākumu (piemēram, izstāžu, festivālu, kultūras pasākumu un mūzikas pasākumu) ekoloģisko pēdu, iekļaujot sociālos un vides kritērijus kultūras pasākumu publiskajā iepirkumā, ko finansē, veicina vai organizē valsts iestāde.

Investīcija 3.3.: Kultūras operatoru spēju veidošana digitālās un zaļās pārkārtošanās pārvaldībai

Investīciju vispārējais mērķis ir atbalstīt kultūras un radošo nozaru atveseļošanu. Tas sastāv no divām intervencēm.

Pirmā pasākuma (“Atbalsts kultūras pasākumu atveseļošanai, veicinot inovāciju un digitālo tehnoloģiju izmantošanu visā vērtības ķēdē”) mērķis ir atbalstīt kultūras un radošo nozaru operatorus digitālo stratēģiju īstenošanā un to pārvaldības spēju palielināšanā.

Otrā pasākuma (“Veicināt zaļu pieeju visā kultūras un radošajā ķēdē”) mērķis ir veicināt vides ziņā ilgtspējīgu pieeju visā ķēdē, samazinot ekoloģisko pēdu, veicinot inovatīvu un iekļaujošu ekodizainu, tostarp aprites ekonomikas kontekstā, lai virzītu sabiedrību uz atbildīgāku rīcību vides jomā.

Lai nodrošinātu, ka pasākums atbilst Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtiskukaitējumu” (2021/C58/01), atbilstības kritērijos, kas ietverti uzdevumos gaidāmajiem uzaicinājumiem iesniegt projektus, izslēdz šādu darbību sarakstu: I) darbības, kas saistītas ar fosilo kurināmo, tostarp pakārtotu izmantošanu 9 ; II) darbības saskaņā ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS), kuru prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas nav zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm 10 ; III) darbības, kas saistītas ar atkritumu poligoniem, sadedzināšanas iekārtām 11 un mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtām 12 ;

un iv) darbības, kurās atkritumu ilgtermiņa apglabāšana var radīt kaitējumu videi. Darba uzdevumā papildus nosaka, ka var atlasīt tikai tās darbības, kas atbilst attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.

Investīcija 4.1: Digitālā tūrisma centrs

Pasākuma mērķis ir izveidot digitālo tūrisma centru, kas būtu pieejams īpašā tīmekļa platformā un ļautu visai tūrisma ekosistēmai uzlabot, integrēt un popularizēt savu piedāvājumu. Investīcija finansē jaunu digitālo infrastruktūru un atbalsta uzņēmumus ar datu analīzes rīkiem, ko nodrošina Valsts tūrisma novērošanas centrs.

Izmantojot digitālo tūrisma centru, sniedz vismaz šādus pakalpojumus:

·Sakaru pakalpojumi tūrisma operatoriem, lai popularizētu to piedāvājumu;

·Datu analīzes rīkus un prognozējošus modeļus, lai atbalstītu uz datiem balstītu lēmumu pieņemšanu;

·Apmācība kvalifikācijas celšanai un pārkvalifikācijai;

·Risinājumi MVU inovācijas atbalstam.

Visbeidzot, pasākums paredz arī kompetences centra izveidi, lai atbalstītu paātrinājuma programmas.

Lai nodrošinātu, ka pasākums atbilst Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtiskukaitējumu” (2021/C58/01), atbilstības kritērijos, kas ietverti uzdevumos gaidāmajiem uzaicinājumiem iesniegt projektus, izslēdz šādu darbību sarakstu: I) darbības, kas saistītas ar fosilo kurināmo, tostarp pakārtotu izmantošanu 13 ; II) darbības saskaņā ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS), kuru prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas nav zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm 14 ; III) darbības, kas saistītas ar atkritumu poligoniem, sadedzināšanas iekārtām 15 un mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtām 16 ; un iv) darbības, kurās atkritumu ilgtermiņa apglabāšana var radīt kaitējumu videi. Darba uzdevumā papildus nosaka, ka var izvēlēties tikai tās darbības, kas atbilst attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.

Reforma Nr. 4.1. Noteikumi par tūristu gidu profesiju pasūtīšanu

Ieguldījumu digitālajā tūrisma centrā papildina reforma, kuras mērķis ir racionalizēt tūrisma gidu regulas. Pasākums, pienācīgi ņemot vērā vietējos noteikumus, paredz profesionālu tūrisma gidu organizāciju un to izcelsmes apgabalu. Reformas sistemātiska un vienveidīga piemērošana ļautu reglamentēt profesijas pamatprincipus un standartizēt pakalpojumu sniegšanas līmeņus visā valsts teritorijā, pozitīvi ietekmējot tirgu. Reforma ietver apmācību un tālākizglītību, lai vislabāk atbalstītu piedāvājumu.

C.2. Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Kārtas numurs	Pasākums	Atskaites punkts/mērķrādītājs	Nosaukums	Kvalitātes rādītāji (attiecībā uz starpposma mērķiem)	Kvantitatīvie rādītāji (mērķiem)			Orientējošs pabeigšanas termiņš		Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju
					Mēra vienība	Pamatscenārijs	Mērķis	Ceturkšņa laikā	Gadu
M1C3–1	Investīcija 1.1. Digitālā stratēģija un kultūras mantojuma platformas	Mērķa	Lietotāji, kas apmācīti, izmantojot kultūras mantojuma e-mācību platformu	NEPIEMĒRO	Skaits	0	30 000	4. CET.	2025	Apmācītie mērķa lietotāji mēra apmācības piedāvājuma efektivitāti, kas digitāli jānodrošina mūžizglītības programmai. Intervenču veidi ir šādi: mācību kursu sagatavošana, īstenošana ar frontālās mācīšanas un e-mācību programmām, kas izstrādātas, pamatojoties uz dažādu izglītojamo mērķgrupu kompetences novērtējumu (kas atbilst trim kursu līmeņiem: pamatprasmes, specializētās prasmes, vadības prasmes). Šā pasākuma saņēmēji ir: ministrijas darbinieki, vietējo pašvaldību kultūras institūtu darbinieki, ārštata kultūras darbinieki.
M1C3–2	Investīcijas — 1.1. Digitālā stratēģija un kultūras mantojuma platformas	Mērķa	Digitālajā bibliotēkā sagatavoti un publicēti digitālie resursi	NEPIEMĒRO	Skaits	0	65 000 000	4. CET.	2025	Ar mērķa digitālajiem resursiem mēra to digitalizēto kultūras priekšmetu apjoma pieaugumu, kuru digitālo reprodukciju var izmantot tiešsaistē, izmantojot digitālās tehnoloģijas. To digitālo resursu veids, kas jāpabeidz, ietver: grāmatu un manuskriptu, dokumentu un fotogrāfiju, mākslas darbu un vēstures un arheoloģisko artefaktu, pieminekļu un arheoloģisko objektu, audio un video materiālu digitalizācija, tostarp iepriekšējās digitalizācijas un metadatu normalizēšana Saņēmēji: muzeji, arhīvi, bibliotēkas un kultūras institūti
M1C3–3	Ieguldījums — 1.2. Fizisko un kognitīvo šķēršļu likvidēšana muzejos, bibliotēkās un arhīvos, lai nodrošinātu plašāku piekļuvi kultūrai un līdzdalību tajā	Mērķa	Intervences, lai uzlabotu fizisko un kognitīvo pieejamību kultūras vietās	NEPIEMĒRO	Skaits	0	617	2. CET.	2026	Darbus pabeidz 617 publiskiem (valsts un nevalstiskiem) un privātiem muzejiem, pieminekļiem, arheoloģiskām zonām un parkiem, arhīviem un bibliotēkām. Intervences attiecas uz fizisku iejaukšanos arhitektonisko barjeru likvidēšanai un tehnoloģisko rīku uzstādīšanu, lai tos varētu izmantot pētāmās personas ar ierobežotām sensoriskajām spējām (taustiņas, skaņas, ožas pieredzes). 37 % intervenču īsteno dienvidu reģionos.
M1C3–4	Ieguldījums — 1.3. Energoefektivitātes uzlabošana kinoteātros, teātros un muzejos	Mērķa	Noslēdzās intervences valsts muzejos un kultūras objektos, teātra zālēs un kinoteātros (pirmā partija)	NEPIEMĒRO	Skaits	0	80	CET.	2023	Rādītājs attiecas uz veikto intervenču skaitu, ko pierāda apliecinājums par darbu regulāru izpildi. Veicamo intervenču veidi ir šādi: - tehniskā un ekonomiskā un finansiālā plānošana, energoauditi, sākotnējā vides analīze, ietekmes uz vidi novērtējums, atvieglojumi un novērtējumi, kuru mērķis ir noteikt kritiskas problēmas, turpmāko pasākumu noteikšana energoefektivitātes uzlabošanai; - intervences attiecībā uz norobežojošām konstrukcijām; - aprīkojuma, rīku, sistēmu, ierīču, digitālās lietojumprogrammu programmatūras, kā arī palīginstrumentu aizstāšanai/iegādei to darbībai, patentu, licenču un zinātības iegādei; - inteliģentu sistēmu uzstādīšana tālvadības, regulēšanas, pārvaldības, uzraudzības un optimizācijas nolūkā (viedās ēkas) un piesārņojošās emisijas, izmantojot arī tehnoloģiskos maisījumus.
M1C3–5	Ieguldījums — 1.3. Energoefektivitātes uzlabošana kinoteātros, teātros un muzejos	Mērķa	Tiek pabeigtas intervences valsts muzejos un kultūras objektos, teātra zālēs un kinoteātros (otrā partija)	NEPIEMĒRO	Skaits	0	420	4. CET.	2025	Rādītājs attiecas uz 55 intervences pasākumiem valsts muzejos un kultūras objektos, 230 teātra zālēs un 135 kinoteātros, kas noslēgti ar apliecinājumu par darbu regulāru realizāciju. Veicamo intervenču veidi ir šādi: - tehniskā un ekonomiskā un finansiālā plānošana, energoauditi, sākotnējā vides analīze, ietekmes uz vidi novērtējums, atvieglojumi un novērtējumi, kuru mērķis ir noteikt kritiskas problēmas, turpmāko pasākumu noteikšana energoefektivitātes uzlabošanai; - intervences attiecībā uz norobežojošām konstrukcijām; - aprīkojuma, rīku, sistēmu, ierīču, digitālās lietojumprogrammu programmatūras, kā arī palīginstrumentu aizstāšanai/iegādei to darbībai, patentu, licenču un zinātības iegādei; - inteliģentu sistēmu uzstādīšana tālvadības, regulēšanas, pārvaldības, uzraudzības un optimizācijas nolūkā (viedās ēkas) un piesārņojošās emisijas, izmantojot arī tehnoloģiskos maisījumus.
M1C3–6	Reforma — 3.1. Minimālie vides kritēriji kultūras pasākumiem	Atskaites punkts	Stājas spēkā dekrēts, ar ko nosaka sociālos un vides kritērijus publiskā iepirkuma konkursos attiecībā uz publiski finansētiem kultūras pasākumiem	Noteikums dekrētā, kurā minēta dekrēta stāšanās spēkā attiecībā uz minimālo vides kritēriju pieņemšanu kultūras pasākumiem	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	4. CET.	2022	Kritērijus pieņem attiecībā uz šādiem aspektiem: papīra un drukas izmantošanas samazināšana, videi draudzīgu materiālu izmantošana, posms, kas izgatavots ar reciklētiem un atkārtoti izmantotiem materiāliem un ilgtspējīgiem mēbeles materiāliem, mazsvarīgas vides ietekmējošas ierīces, atrašanās vietas izvēle, pamatojoties uz bioloģiskās daudzveidības aizsardzību, ēdināšanas pakalpojumi ar mazu ietekmi uz vidi, transports pasākuma sasniegšanai un materiālu transportēšana, enerģijas patēriņš pasākuma organizēšanai. Sociālie kritēriji, kas veicina pieejamību un iekļaušanu, ietver: pieejamības veicināšana personām ar invaliditāti; jauniešu nodarbinātības iespēju veicināšana, ilgtermiņa bezdarbniekiem, cilvēkiem, kas pieder pie nelabvēlīgā situācijā esošām grupām (piemēram, migrējošiem darba ņēmējiem un etniskajām minoritātēm), un personām ar invaliditāti; nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi iepirkumam uzņēmumiem, kuru īpašnieki vai darbinieki pieder pie etniskām vai minoritāšu grupām, piemēram, kooperatīviem, sociālajiem uzņēmumiem un bezpeļņas organizācijām; “pienācīgas kvalitātes nodarbinātības” veicināšana, ko saprot kā tiesības uz produktīvu un brīvi izvēlētu darbu, uz pamatprincipiem un tiesībām darbā, uz pienācīgu atalgojumu, sociālo aizsardzību un sociālo dialogu. Reforma attiecas uz kultūras pasākumiem, piemēram, izstādēm, festivāliem un izpildītājmākslas pasākumiem.
M1C3–7	Investīcijas — 3.3. Kultūras operatoru spēju veidošana digitālās un zaļās pārkārtošanās pārvaldībai.	Atskaites punkts	Visu publisko līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana ar īstenotāju organizāciju/saņēmējiem par visām intervencēm, kuru mērķis ir pārvaldīt kultūras operatoru digitālo un zaļo pārkārtošanos	Paziņojums par visu publisko līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu organizācijām un tīkliem, kas atbild par spēju veidošanas pasākumu īstenošanu	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	4. CET.	2023	Izraudzītās īstenošanas struktūras ir specializētas organizācijas vai tīkli, kam ir prasmes un pieredze gan apmācības, gan kultūras ražošanas, vides, kultūras pārvaldības un apmācības jomā. Paziņojums par visu publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu projektiem, kas atlasīti uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus konkursa kārtībā, atbilst Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību par atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.
M1C3–8	Investīcijas — 4.1. Digitālais tūrisma centrs	Atskaites punkts	Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana digitālā tūrisma portāla izstrādei	Paziņojums par visu publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu digitālā tūrisma portāla izstrādei	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	4. CET.	2021	Paziņojums par (visu) publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu digitālā tūrisma portāla izstrādei. Digitālais tūrisma portāls modernizē pašreizējo portālu Italia.it, ieviešot mākoņdatošanu un atvērtu arhitektūru, kas ievērojami veicina starpsavienojumu ar ekosistēmu. Atjauninātajā portālā iekļauj: jaunas priekšējās saskarnes un navigācijas koka izveide; specializēto nodaļu, lappušu un rakstu izkārtojuma, struktūras un funkciju pārskatīšana; karšu ieviešana; daudzvalodu pārvaldība (pāreja laikā portāls būs pieejams itāļu un angļu valodā). Paredzams, ka pārējās valodas, kas pašlaik tiek atbalstītas, tiks integrētas mēnešos, kas seko tūlīt pēc pasūtīšanas. Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana projektiem, kas atlasīti konkursa uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus, ievērojot Tehniskos norādījumus “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību par atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.
M1C3–9	Investīcija 4.1. Digitālais tūrisma centrs	Mērķa	Tūrisma operatoru reģistrācija digitālajā tūrisma centrā	NEPIEMĒRO	Skaits	0	20 000	2. CET.	2024	Centrā reģistrēto tūrisma operatoru skaits (kas var ietvert viesnīcas, tūrisma operatorus un uzņēmumus, kas definēti ar ATECO kodiem 55.00.00, bet ne tikai); 56.00.00; 79.00.00 un citas nozares struktūras) ir vismaz 20000. Vismaz 7400 tūrisma operatoru (t. i., 37 % no 20000) atrodas dienvidos.
M1C3–9bis	Investīcija 4.1. Digitālais tūrisma centrs	Mērķa	Tūrisma operatoru reģistrācija digitālajā tūrisma centrā un piekļuve Centra sniegtajiem pakalpojumiem	NEPIEMĒRO	Skaits	20 000	35 000	4. CET.	2025	Centrā reģistrēto tūrisma operatoru skaits (kas var ietvert (bet ne tikai) viesnīcu, tūrisma operatoru un uzņēmumus, kā noteikts ar ATECO kodiem 55.00.00; 56.00.00; 79.00.00 un citas struktūras, kas pieder nozarei) ir vismaz 35000. Pasākuma aprakstā uzskaitītie pakalpojumi ir pieejami centrā reģistrētiem tūrisma operatoriem.
M1C3–10	Reforma 4.1. Regula par tūristu gidu profesiju pasūtīšanu.	Atskaites punkts	Valsts standarta noteikšana tūristu gidiem	Valsts minimālā standarta definīcija nenozīmē jaunas reglamentētas profesijas izveidi.	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	2. CET.	2024	Valsts minimālā standarta definīcija nenozīmē jaunas reglamentētas profesijas izveidi. Reforma paredz arī apmācību un profesionālu atjaunināšanu, lai labāk atbalstītu piedāvājumu. Reforma ir uzskatāma par metodi unikālas profesionālās kvalifikācijas iegūšanai, kas pieņemta ar vienotiem standartiem valsts līmenī, pieņemot valsts likumu un pēc tam īstenojot valsts reģionu saprašanās ministrijas dekrētus.
M1C3–11	Investīcija — Energoefektivitātes uzlabošana kinoteātros, teātros un muzejos	Atskaites punkts	Kultūras ministrijas dekrēta par resursu piešķiršanu stāšanās spēkā: uzlabot energoefektivitāti kultūras vietās	Noteikums dekrētā par to, ka stājas spēkā Kultūras ministrijas (MIC) dekrēts par resursu piešķiršanu energoefektivitātes uzlabošanai kultūras vietās	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	2. CET.	2022	Kultūras vietas ir kinoteātri, teātri un muzeji. (INV. 1.3) Attiecībā uz muzejiem un kultūras vietām energoefektivitātes uzlabošanai intervence tiek īstenota, atzīstot projekta priekšlikumus Valsts kultūras objektos 1. mērķa gadījumā. Pretējā gadījumā nevalstisko iestāžu noteikšanu 2. un 3. mērķa gadījumos veic, izsludinot uzaicinājumus iesniegt piedāvājumus. Līgumu slēgšanas tiesības projektiem, kas atlasīti konkursa uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus, piešķir saskaņā ar Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību par atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.

C3. Aizdevumam pieteikto reformu un investīciju apraksts

Investīcija 2.1: Mazo vēsturisko pilsētu pievilcība

Šis ieguldījums ir integrēts programmā “Piano Nazionale Borghi”, kuras mērķis ir atbalstīt nelabvēlīgākā situācijā esošu reģionu ekonomisko un sociālo attīstību, pamatojoties uz kultūras atjaunošanu mazpilsētās un tūrisma atdzīvināšanu. Darbības ir strukturētas, pamatojoties uz integrētiem vietējiem kultūras projektiem.

Pasākumi ir vērsti uz to, lai: I) vēsturiskā mantojuma atjaunošana, atklātu sabiedrisko vietu modernizācija (piemēram, arhitektūras šķēršļu likvidēšana, pilsētu mēbeļu uzlabošana), nelielu kultūras pakalpojumu izveide, tostarp tūrisma vajadzībām; II) jāveicina jaunu maršrutu (piemēram, tematiskie maršruti, vēsturiskie maršruti) un ekskursiju veidošana un veicināšana; III) finansiāla atbalsta ieviešana kultūras, radošajām, tūrisma, komerciālajām, lauksaimniecības pārtikas un amatniecības darbībām, lai atdzīvinātu vietējo ekonomiku, uzlabojot vietējos produktus, zināšanas un paņēmienus.

Lai nodrošinātu, ka pasākums atbilst Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), atbilstības kritērijos, kas iekļauti turpmāko uzaicinājumu iesniegt projektus uzdevumā, izslēdz šādu darbību sarakstu: I) darbības, kas saistītas ar fosilo kurināmo, tostarp pakārtotu izmantošanu 17 ; II) darbības saskaņā ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS), kuru prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas nav zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm 18 ; III) darbības, kas saistītas ar atkritumu poligoniem, sadedzināšanas iekārtām 19 un mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtām 20 ; un iv) darbības, kurās atkritumu ilgtermiņa apglabāšana var radīt kaitējumu videi. Darba uzdevumā papildus nosaka, ka jāizraugās tikai tās darbības, kas atbilst attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.”.

Ieguldījums 2.2.: Lauku arhitektūras un ainavas aizsardzība un uzlabošana

Šīs investīcijas stimulē sistemātisku vēsturisko lauku ēku (privātā vai trešā sektora struktūras) un ainavu aizsardzības uzlabošanas procesu.

Daudzas lauku ēkas un lauksaimniecības struktūras ir pakļautas pakāpeniskam pamešanas, degradācijas un pārveidošanas procesam, kas ir mazinājis to raksturīgās īpašības un saikni ar apkārtni. Atjaunojot lauku ēku fondu, pasākums uzlabo lauku ainavas kvalitāti, atgriežot kopienā nepietiekami izmantotu ēku fondu, kas nav pieejams sabiedrībai.

Investīcija 2.3.: Programmas vietu, parku un vēsturisko dārzu identitātes uzlabošanai

Šīs investīcijas mērķis ir cīnīties pret pilsētu lejupslīdi un atjaunot vietu kopīgo identitāti, radīt jaunas iespējas atdzīvināt vietējo ekonomiku un mazināt krīzes ietekmi, kā arī uzlabot vēsturisko parku un dārzu pārvaldības un uzturēšanas prasmes.

Investīcija paredz vēsturisko parku un dārzu atjaunošanu un ievieš plašas zināšanas par Itālijas vēsturiskajiem parkiem un dārziem un to atjaunošanu, lai tos pienācīgi uzturētu, apsaimniekotu un izmantotu sabiedrībai. Resursus piešķir šo vietu reģenerācijai un to vietējo darbinieku apmācībai, kuri laika gaitā var tās apstrādāt/saglabāt.

Papildus kultūras un vēsturiskajai vērtībai dārzi un vēsturiskie parki palīdz uzlabot vides vērtības un tiem ir svarīga loma saglabāšanā, skābekļa radīšanā, vides piesārņojuma un trokšņa samazināšanā un mikroklimata regulēšanā.

Investīcija 2.4.: Kulta vietu seismiskā drošība, FEC mantojuma atjaunošana un mākslas darbu patversmes (atveseļošanas māksla)

An anti-seismic preventive action plan shall be put in place in order to significantly reduce the risk on worship places and thus avoiding the potential restoration cost after disasters, as well as the permanent loss of many assets. Rīcības plānam ir trīs darbības virzieni: the protection of places of worship against seismic risks; fonda mantojuma atjaunošana kulta vietām (FEC) un noliktavu būvniecība kā patversme mākslas darbiem katastrofālu notikumu gadījumā.

Investīcija paredz arī izveidot Nacionālo funkcionālo centru kultūras vērtību aizsardzībai pret cilvēka un dabas riskiem (CEFURISC), kas ļautu sinerģiskāk izmantot esošās tehnoloģijas un vides sistēmas kultūras objektu uzraudzībai, uzraudzībai un pārvaldībai.

Ieguldījums 4.2.: Līdzekļi tūrisma uzņēmumu konkurētspējai

Pasākuma mērķis ir atbalstīt uzņēmumus, kas darbojas tūrisma nozarē. It includes a tax credit for works aimed at improving accommodation facilities, a guarantee fund to facilitate access to credit for firms in the sector (through a dedicated section of the SMEs Guarantee Fund), the activation of the EIB Thematic Fund for Tourism to support innovative investment in the sector, an equity fund (National Tourism Fund) for the redevelopment of properties with high tourist potential. Iepriekš minētos pasākumus, lai atbalstītu uzņēmumus, kas darbojas tūrisma nozarē, papildina ar papildu finanšu instrumentu (FRI — Fondo Rotativo). Iepriekš minētās intervences veic saskaņā ar investīciju politiku atbilstīgi Regulas (ES) 2021/241 mērķiem, tostarp attiecībā uz principa “nenodari būtisku kaitējumu” piemērošanu, kā sīkāk norādīts tehniskajos norādījumos par principa “nenodari būtisku kaitējumu” piemērošanu saskaņā ar Atveseļošanas un noturības mehānisma regulu (2021/C58/01).

Lai nodrošinātu, ka pasākums atbilst Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), finanšu instrumentu juridiskā vienošanās un turpmākā ieguldījumu politika:

I.pieprasīt, lai fondam InvestEU tiktu piemēroti Komisijas tehniskie norādījumi par ilgtspējas pārbaudi; un

II.neiekļauj šādu darbību sarakstu: I) darbības, kas saistītas ar fosilo kurināmo, tostarp pakārtotu izmantošanu 21 ; II) darbības saskaņā ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS), kuru prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas nav zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm 22 ; III) darbības, kas saistītas ar atkritumu poligoniem, sadedzināšanas iekārtām 23 un mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtām 24 ; un iv) darbības, kurās atkritumu ilgtermiņa apglabāšana var radīt kaitējumu videi; un

III.pieprasīt, lai pilnvarotā struktūra vai finanšu starpnieks pārbaudītu projektu juridisko atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā attiecībā uz visiem darījumiem, tostarp tiem, kas atbrīvoti no ilgtspējas pārbaudes.

“Investīcija Nr. 3.2. Kino industrijas attīstība (projekts “Cinecittà”)”.

Ieguldījuma mērķis ir uzlabot Itālijas kino un audiovizuālās nozares konkurētspēju. Projekta mērķis ir mazināt krīzes sociālo un ekonomisko ietekmi ar mērķi veicināt ekonomikas izaugsmi, nodarbinātību un konkurētspēju, tostarp ar rīcību apmācības jomā, ar trim darbības virzieniem.

·A rinda: Jaunu studiju celtniecība un esošo studiju un pielikumu, tostarp augsto tehnoloģiju risinājumu, atgūšana.

·B rinda: Inovatīvi ieguldījumi, lai uzlabotu eksperimentālā kinematogrāfijas centra producēšanu un apmācību, tostarp jauni instrumenti audiovizuālās ražošanas, internacionalizācijas, kultūras un izglītības apmaiņas jomā; attīstīt infrastruktūru (virtuālo tiešo ražošanu) profesionālai un izglītojošai izmantošanai, izmantojot e-mācības, ēku un augu fondu digitalizāciju un modernizāciju, jo īpaši, lai veicinātu tehnoloģisko un vides pārveidi; audiovizuālā mantojuma saglabāšana un digitalizācija

·C rinda: Profesionālo prasmju un kompetenču stiprināšana audiovizuālajā nozarē 3 profesionālās makrojomās: uzņēmējdarbība/vadība; radoša/mākslinieciska; tehniskie darbinieki.

Investīcija 4.3: Caput Mundi Next Generation EU tūrisma lieliskiem pasākumiem.

Projekta mērķis ir palielināt pieejamu tūrisma objektu skaitu, radīt derīgas un kvalificētas tūrisma un kultūras alternatīvas attiecībā uz pārpildītajām centrālajām teritorijām, kā arī palielināt digitālo tehnoloģiju izmantošanu, uzlabot zaļās zonas un tūrisma ilgtspēju. Investīcija paredz sešus intervences virzienus:

1.“Romiešu kultūras mantojums ES nākamajai paaudzei”, kas aptver Romas pilsētas kultūras un pilsētu mantojuma un kompleksu ar augstu vēsturisko un arhitektonisko vērtību atjaunošanu un atjaunošanu;

2.“Tiesnešu ceļi” (no pagana līdz Kristiānai Romai), kuru mērķis ir uzlabot, nodrošināt drošību, novērst seismisko konsolidāciju, atjaunot vēsturiskas nozīmes vietas un ēkas, kā arī arheoloģiskos ceļus;

3.#LaCittàCondivisa, kas attiecas uz teritoriju atjaunošanu nomaļos apgabalos;

4.#Mitingodiverde, kas aptver intervences parkos, vēsturiskajos dārzos, villās un strūklakās;

5.#Roma 4.0, kas aptver kultūras pakalpojumu digitalizāciju un tūristiem paredzētu lietotņu izstrādi;

6.#Amanotesa, kura mērķis ir palielināt kultūras piedāvājumu sociālās integrācijas perifērijās.

C.4. Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un aizdevuma uzraudzības un īstenošanas grafiks

Kārtas numurs	Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)	Atskaites punkts/mērķrādītājs	Nosaukums	Kvalitātes rādītāji (attiecībā uz starpposma mērķiem)	Kvantitatīvie rādītāji (mērķiem)			Orientējošs pabeigšanas termiņš		Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju
					Mēra vienība	Pamatscenārijs	Mērķis	Ceturkšņa laikā	Gadu
M1C3–12	Investīcija 2.1. — Mazas vēsturiskās pilsētas pievilcīgums	Atskaites punkts	Kultūras ministrijas dekrēta par resursu piešķiršanu pašvaldībām mazo vēsturisko pilsētu pievilcības nodrošināšanai stāšanās spēkā	Dekrēta noteikums par to, ka stājas spēkā Kultūras ministrijas dekrēts par resursu piešķiršanu pašvaldībām mazo vēsturisko pilsētu pievilcības nodrošināšanai	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	2. CET.	2022	Kultūras ministrijas dekrēts piešķir resursus pašvaldībām mazo vēsturisko pilsētu pievilcības nodrošināšanai. Mazās vēsturiskās pilsētas pievilcības veicināšanai iesaistītās pašvaldības ir 250 pašvaldības/ciemeļi, kas ir nosūtījuši Kultūras ministrijai intervences programmas. Kritēriji 250 ciematu atlasei (Inv. 2.1.) ir kopīgi ar MiC, reģioniem, ANCI un iekšējām teritorijām, kas: sākotnēji tās nosaka teritoriālās teritorijas, uz kurām var pretendēt (Inv2.1) dažādu programmu papildināmības dēļ. Pēc tam ciematus atlasa, pamatojoties uz a) teritoriālajiem, ekonomiskajiem un sociālajiem kritērijiem (statistikas rādītājiem), b) projekta spēju ietekmēt tūrisma pievilcību un palielināt līdzdalību kultūras dzīvē. Vērā ņemtie statistikas rādītāji ir šādi: demogrāfiskais lielums (pašvaldības ar pop. & 5000 inhab.) un tendences; tūristu plūsmas, muzeju apmeklētāji; tūrisma piedāvājuma konsekvenci (viesnīcas un citas viesnīcas, B&B, istabas un īres naktsmītnes); pašvaldības demogrāfiskās tendences; to, cik lielā mērā iedzīvotāji piedalās kultūras dzīvē; kultūras, radošo un tūrisma uzņēmumu (peļņas un bezpeļņas) un saistīto darbinieku konsekvenci. Piešķirot līgumus projektiem, kas atlasīti uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus konkursa kārtībā, iekļauj šādu informāciju: atbilstības kritēriji, kas nodrošina, ka atlasītie projekti atbilst Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību par atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā. b) apņemšanās, ka investīciju ieguldījums klimata jomā saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 VI pielikumā izklāstīto metodiku veido vismaz 25 % no ANM atbalstīto investīciju kopējām izmaksām. saistības ziņot par pasākuma īstenošanu shēmas darbības vidusposmā un shēmas beigās.
M1C3–13	Investīcija 2.2. — Lauku arhitektūras un ainavas aizsardzība un uzlabošana	Atskaites punkts	Kultūras ministrijas dekrēta par resursu piešķiršanu stāšanās spēkā: lauku arhitektūras un ainavas aizsardzībai un uzlabošanai	Dekrēta noteikums par to, ka stājas spēkā Kultūras ministrijas (MIC) dekrēts par resursu piešķiršanu lauku arhitektūras un ainavas aizsardzībai un uzlabošanai	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	2. CET.	2022	Kultūras ministrijas dekrēts piešķir līdzekļus lauku arhitektūras un ainavas aizsardzībai un uzlabošanai. Lauku arhitektūras un ainavas aizsardzībai un uzlabošanai (2.2. punkts) atgūstamo aktīvu atlase dod priekšroku ieguldījumu spējai radīt ietekmi uz ainavas vērtību saglabāšanas mērķiem. Prioritāti piešķir: — aktīviem, kas atrodas teritorijās ar augstu ainavas vērtību (aktīviem, kas atrodas teritorijās, kurās ir ainavas intereses vai nozīmīgas sabiedrības intereses (DLgs 42/2004 124.–139. pants), ainavām, uz kurām attiecas UNESCO atzīšana, FAO GIAHS; — aktīviem, kas jau ir pieejami publiskai lietošanai vai ko īpašnieks piekrīt, ka tiem var piekļūt, tostarp vietējās un integrālajās shēmās un tīklos; — “platību projektiem”, kas izklāstīti apkopotos priekšmetos un kas spēj efektīvāk nodrošināt ainavas atjaunošanas mērķu sasniegšanu; projekti, kas atrodas teritorijās, kuras uzlabo integrāciju un sinerģiju ar citiem PNRR kandidātiem, un citi teritoriāli plāni/projekti, ko atbalsta plānošanas valsts (Kultūras ministrija). Lai noteiktu lauku arhitektūras veidus, uz kuriem attiecas intervence, atsauce var būt MiBAC 2005. gada 6. oktobra Dekrēts (īstenojot 2003. gada 24. decembra Likumu Nr.378 — Lauku arhitektūras aizsardzība un uzlabošana). Sākotnēji kritēriji var attiekties uz: aktīvu saglabāšanas stāvoklis, izmantošanas līmenis, šo aktīvu nozīme teritoriālajā un pilsētu kontekstā. Līgumu slēgšanas tiesības projektiem, kas atlasīti konkursa uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus, piešķir saskaņā ar Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību par atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.
M1C3–14	Investīcija 2.3. — Programmas vietu, parku un vēsturisko dārzu identitātes uzlabošanai	Atskaites punkts	Kultūras ministrijas dekrēta par resursu piešķiršanu stāšanās spēkā: projektiem, kuru mērķis ir uzlabot vietu, parku un vēsturisko dārzu identitāti	Noteikums dekrētā par Kultūras ministrijas dekrēta stāšanos spēkā attiecībā uz resursu piešķiršanu vietu, parku un vēsturisko dārzu identitātes uzlabošanas projektiem	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	2. CET.	2022	Kultūras ministrijas dekrēts piešķir resursus atbildīgajām pārvaldes iestādēm par vietu, parku un vēsturisko dārzu identitātes uzlabošanas projektiem. Vēsturiskie parki un dārzi (Inv. 2.3.) intervences objekts ir tikai aizsargātas kultūras vērtības, attiecībā uz kurām ir deklarēta mākslinieciska vai vēsturiska interese. Viņi var piederēt gan Valsts Kultūras ministrijai (MiC), gan nevalstiskiem aktīviem. Atlasi veic, pamatojoties uz kritērijiem, ko nosaka tehniski zinātniska koordinācijas grupa, kuras sastāvā ir MiC, universitātes, ANCI, nozaru asociāciju pārstāvji. Līgumu slēgšanas tiesības projektiem, kas atlasīti konkursa uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus, piešķir saskaņā ar Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību par atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.
M1C3–15	Investīcija Nr. 2.4. kulta vietu seismiskā drošība, FEC mantojuma atjaunošana un mākslas darbu patversmes	Atskaites punkts	Kultūras ministrijas dekrēta par resursu piešķiršanu stāšanās spēkā: seismiskā drošība kulta vietā un FEC (Fondo Edifici di Culto) mantojuma atjaunošana	Dekrēta noteikums, kas norāda uz Kultūras ministrijas dekrēta par līdzekļu piešķiršanu stāšanos spēkā seismiskā drošība kulta vietā un FEC (Fondo Edifici di Culto) mantojuma atjaunošana	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	2. CET.	2022	Kultūras ministrijas dekrēts nosaka īstenotāju struktūru, kā arī to ēku atbilstību un finansēšanu, kurās tiek veikti intervences pasākumi. un tipoloģija. (INV 2.4) Seismiskie profilakses un drošības pasākumi kulta vietās attiecas uz teritorijām, ko skārušas vairākas zemestrīces Itālijas reģionos, sākot no 2009. gada (Abruco, Lacio, Marke un Umbrijā). FEC (Fondo Edifici di Culto) intervences tiek izvēlētas, pamatojoties uz FEC (Fondo Edifici di Culto) mantojuma aktīvu saglabāšanas stāvokli. Līgumu slēgšanas tiesības projektiem, kas atlasīti konkursa uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus, piešķir saskaņā ar Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību par atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.
M1C3–16	Ieguldījumi — 2.1. Mazo vēsturisko pilsētu pievilcīgums	Mērķa	Intervences, kas noslēgtas, lai uzlabotu kultūras vai tūrisma objektus	NEPIEMĒRO	Skaits	0	1 300	2. CET.	2025	Mērķa apmierinoša sasniegšana ir atkarīga arī no vismaz 1800 MVU atbalsta projektiem mazajās vēsturiskajās pilsētās. Ar mērķrādītāju mēra to intervences pasākumu skaitu, kas pabeigti kultūras un tūrisma objektu uzlabošanai un ko apliecina individuāli sertifikāti par regulāru izpildi (kultūras mantojuma atjaunošana un atjaunošana, kultūras un tūrisma pakalpojumiem paredzētās ēkas, maza tūrisma infrastruktūra). Tas iekļauj: Ēku un sabiedrisko vietu (piemēram, muzeju un bibliotēku) pielāgotu atkalizmantošanu un funkcionālo, strukturālo un ražotņu inženiertehnisko pārveidi, uzlabojot energoefektivitāti, izmantojot alternatīvus un atjaunojamus energoresursus un likvidējot šķēršļus, kas ierobežo personu ar invaliditāti piekļuvi. —Kultūras mantojuma saglabāšana un valorizācija (piemēram, arheoloģiskais, vēstures, mākslas, arhitektūras, demoetno-antropoloģiskais); —zināšanu un informācijas platformu un integrētu informācijas sistēmu radīšana,); kultūras un mākslas pasākumu radīšana, kultūras un tematisko maršrutu, vēsturisko maršrutu, veloceliņu un/vai gājēju maršrutu izveide un popularizēšana tūrisma un kultūras nozīmes vietu (piemēram, muzeju, pieminekļu, UNESCO objektu, bibliotēku, arheoloģisko zonu un citu kultūras, reliģisko un māksliniecisko objektu) savienošanai un izmantošanai; Atbalsts kultūras, tūrisma, tirdzniecības, lauksaimniecības pārtikas un amatniecības uzņēmumiem. 37 % intervenču īsteno mazāk attīstītos reģionos.
M1C3–17	Investīcijas — 2.2. Lauku arhitektūras un ainavas aizsardzība un uzlabošana	Mērķa	Pabeigtas intervences lauku arhitektūras un ainavas aizsardzībai un uzlabošanai	NEPIEMĒRO	Skaits	0	3 000	4. CET.	2025	Mērķī tiek atklāts kopējais to aktīvu skaits, uz kuriem attiecas pabeigtās intervences (kā to apliecina apliecinājums par darbu regulāru izpildi). Mērķrādītāja apmierinoša sasniegšana ir atkarīga arī no tā, vai tiks sākti 900 papildu darbi lauku arhitektūras un ainavu aizsardzības aizsardzībai un uzlabošanai (kā to pierāda darbu uzsākšanas sertifikāts). Veicamo intervenču veidi ir šādi: 1. Lauksaimniecisko apmetņu, artefaktu un vēsturisko lauku ēku, vēsturiski nozīmīgu lauksaimniecības kultūru un tipisku arhitektūras un lauku ainavas elementu konservatīva atjaunošana un funkcionāla atjaunošana. Starp atjaunošanas un strukturālās pielāgošanas paņēmieniem priekšroka tiek dota ekosaderīgiem risinājumiem un alternatīvu enerģijas avotu izmantošanai. 2. Lauku apbūvētā mantojuma skaitīšanas pabeigšana un valsts un reģionālo informācijas rīku ieviešana
M1C3–18	Investīcija 2.3. Programmas vietu, parku un vēsturisko dārzu identitātes uzlabošanai	Mērķa	Pārveidoto parku un vēsturisko dārzu skaits	NEPIEMĒRO	Skaits	0	40	2. CET.	2025	Indikators attiecas uz to vēsturisko parku un dārzu skaitu, kuri ir pārkvalificēti (kā to apliecina būvju regulāras izpildes sertifikāts). Mērķrādītāja apmierinoša sasniegšana ir atkarīga arī no apmācības pasākumu pabeigšanas vismaz 1260 operatoriem. Intervences, kas jāpabeidz, lai apmierinoši īstenotu parku un vēsturisko dārzu pārkvalificēšanu, ir šādas: -veģetācijas komponenta attīstības uzturēšana/atjaunošana/pārvaldība; -pašreizējo arhitektūras un pieminekļu elementu (piemēram, mazu ēku, strūklu un mēbeles) atjaunošana; -pašreizējo telpu izmantošanas metožu analīze un optimizācija, lai nodrošinātu optimālu izmantošanu, -respektēt visnestabilākās vai visvērtīgākās teritorijas; -intervences, lai nodrošinātu pieejamību cilvēkiem ar ierobežotām funkcijām, -iežogotu zonu, ieejas vārtu, videonovērošanas sistēmu nostiprināšana; -informācijas rīku (piemēram, plakātu un gidu) ieviešana, lai veicinātu iedzīvotāju zināšanas un apzinātu izmantošanu; -valorizācijas pasākumi, lai veicinātu kultūras, izglītības un atpūtas izmantošanu.
M1C3–19	Ieguldījums — 2.4. kulta vietu seismiskā drošība, FEC (Fondo Edifici di Culto) mantojuma atjaunošana un mākslas darbu patversmes (Recovery Art)	Mērķa	Pabeigta seismiskā drošība kulta vietās, FEC (Fondo Edifici di Culto) mantojuma atjaunošana un mākslas darbu patversmes	NEPIEMĒRO	Skaits	0	300	4. CET.	2025	Ar mērķrādītāju mēra intervences pasākumu skaitu, lai novērstu seismisko drošību kulta vietās, FEC (Fondo Edifici di Culto) atjaunošanu, pajumti mākslas darbiem katastrofu gadījumā (kā to apliecina sertifikāts par darbu regulāru izpildi). Intervences ietver: preventīva pretseismiskā iejaukšanās arhitektūras objektos, lai atjaunotu esošo kaitējumu un aizsargātu kultūras mantojumu; II) Atveseļošanas mākslas saglabāšanas projekts rada pagaidu un aizsargātus atradņus kustamā īpašuma saglabāšanai katastrofas gadījumā.
M1C3–20	Investīcija Nr. 3.2. Kino industrijas attīstība (projekts “Cinecittà”)	Atskaites punkts	Līgumu parakstīšana starp īstenotāju struktūru Cinecittà SPA un uzņēmumiem par deviņu studiju būvniecību	Līgumu parakstīšana	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	2. CET.	2023	Līgumu parakstīšana starp izpildītāju organizāciju, Cinecittà SPA un sabiedrībām par deviņu studiju būvniecību. Šī intervence ietver jaunu studiju būvniecību, esošo studiju atjaunošanu, investīcijas jaunās digitālajās tehnoloģijās, sistēmās un pakalpojumos, kuru mērķis ir stiprināt “Cinecittà S.p.A” pārvaldītās kinostudijas “Cinecittà”. Līgumā starp īstenotājstruktūru “Cinecittà S.p.A” un uzņēmumiem ietver atbalstīto aktīvu/darbību un/vai uzņēmumu atlases/attiecināmības kritērijus, lai nodrošinātu atbilstību Tehniskajiem norādījumiem par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu (2021/C58/01). Apņemšanās/mērķrādītājs ieguldīt 20 % aktīvos/darbībās un/vai uzņēmumos, kas atbilst digitālās izsekojamības atlases kritērijiem, un 70 % — ar atlases kritērijiem klimata apsekošanai.
M1C3–21	Investīcija Nr. 3.2. Kino industrijas attīstība (projekts “Cinecittà”)	Mērķa	To studiju skaits, kuru darbi pārkvalifikācijai, modernizācijai, būvniecībai ir pabeigti	NEPIEMĒRO	Skaits	0	9	2. CET.	2026	Uzstāšanās attiecas uz: piecu jaunu studiju celtniecība un — četru esošo studiju atjaunošana. Mērķrādītāja apmierinoša sasniegšana ir atkarīga arī no pasākuma apraksta B un C rindā norādīto intervenču pabeigšanas.
M1C3–22	Ieguldījums 4.2. Fonds tūrisma uzņēmuma konkurētspējai	Atskaites punkts	Ieguldījumu politika attiecībā uz: Eiropas Investīciju bankas tematiskais fonds;	Ieguldījumu politikas pieņemšana	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	4. CET.	2021	Ieguldījumu politikā nosaka vismaz: atbalstīto darbību veids, darbības joma un darbības, paredzētie atbalsta saņēmēji, finanšu saņēmēju atbilstības kritēriji un to atlase atklātā konkursā; un noteikumi par iespējamo atmaksājamo līdzekļu atkārtotu ieguldīšanu tiem pašiem politikas mērķiem. Ieguldījumu politikā paredz, ka 50 % no fonda tiek atvēlēti energoefektivitātes pasākumiem. Ieguldījumu politika ietver atlases kritērijus, lai nodrošinātu saskaņā ar šo pasākumu atbalstīto darījumu atbilstību Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), izmantojot ilgtspējas pārbaudi, izslēgšanas sarakstu un prasību par atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.
M1C3–23	Ieguldījums 4.2.: Līdzekļi tūrisma uzņēmumu konkurētspējai	Atskaites punkts	Ieguldījumu politika Valsts tūrisma fondam,	Ieguldījumu politikas pieņemšana	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	4. CET.	2021	Fonds ir paredzēts Itālijas nekustamā īpašuma iegādei, pārstrukturēšanai un pārkvalificēšanai, lai atbalstītu tūrisma attīstību krīzes visvairāk skartajos apgabalos vai nomaļos apgabalos (piekrastes apgabalos, mazās salās, īpaši nomaļos reģionos un lauku un kalnu apvidos). Ieguldījumu politika ietver atlases kritērijus, lai nodrošinātu saskaņā ar šo pasākumu atbalstīto darījumu atbilstību Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), izmantojot ilgtspējas pārbaudi, izslēgšanas sarakstu un prasību par atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.
M1C3–24	Investīcija 4.2. Fonds tūrisma uzņēmumu konkurētspējai	Atskaites punkts	Ieguldījumu politika attiecībā uz: MVU garantiju fonds,	Ieguldījumu politikas pieņemšana	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	4. CET.	2021	Ieguldījumu politikā paredz, ka 50 % no fonda tiek atvēlēti energoefektivitātes pasākumiem. Ieguldījumu politika ietver atlases kritērijus, lai nodrošinātu saskaņā ar šo pasākumu atbalstīto darījumu atbilstību Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), izmantojot ilgtspējas pārbaudi, izslēgšanas sarakstu un prasību par atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.
M1C3–25	Ieguldījums 4.2.: Līdzekļi tūrisma uzņēmumu konkurētspējai	Atskaites punkts	Fondo Rotativo ieguldījumu politika	Ieguldījumu politikas pieņemšana	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	4. CET.	2021	Ieguldījumu politikā paredz, ka 50 % no fonda tiek atvēlēti energoefektivitātes pasākumiem. Ieguldījumu politika ietver atlases kritērijus, lai nodrošinātu saskaņā ar šo pasākumu atbalstīto darījumu atbilstību Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), izmantojot ilgtspējas pārbaudi, izslēgšanas sarakstu un prasību par atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.
M1C3–26	Ieguldījums 4.2.: Līdzekļi tūrisma uzņēmumu konkurētspējai	Atskaites punkts	Īstenošanas dekrēta stāšanās spēkā attiecībā uz nodokļa atlaidi izmitināšanas vietu atjaunošanai.	Likuma noteikums, kas norāda uz budžeta likuma stāšanos spēkā, kas ļauj veikt nodokļu atlaides, un noteikums saistītajos īstenošanas aktos, kas norāda uz to stāšanos spēkā	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	4. CET.	2021	Atsauces tiesību akti nodokļu atlaides piešķiršanai ir 2014. gada 31. maija Likums Nr. 83, ar ko tika ieviesta nodokļu atlaides atzīšana tūristu mītņu pārveidošanas intervencēm. Atbalstīto aktīvu/darbību un labuma guvēju atlases/atbilstības kritēriji attiecībā uz atbilstību NBK tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01), kuros prasīts izmantot vismaz izslēgšanas sarakstu un atbalstīto aktīvu/darbību un saņēmēju atbilstību attiecīgajiem ES un valsts vides acquis un nodrošināt atbilstību.
M1C3–27	Ieguldījums — 4.3. Caput Mundi-Next Generation EU tūrisma lieliskiem pasākumiem	Mērķa	Skaits kultūras un tūrisma objekti, kuru pārkvalificēšana sasniedza vidēji 50 % no Stato Avanzamento Lavori (SAL) (pirmā partija)	NEPIEMĒRO	Skaits	0	100	4. CET.	2024	Mērķis tiek sasniegts, ja 100 kultūras un tūrisma objektu vidējais pārkvalifikācijas progress sasniedz 50 % no valsts Avanzamento Lavori (SAL) norādītā virzības līmeņa.
M1C3–28	Ieguldījums 4.2.: Līdzekļi tūrisma uzņēmumu konkurētspējai	Mērķa	To tūrisma uzņēmumu skaits, kurus atbalsta ar nodokļu kredītu infrastruktūrai un/vai pakalpojumiem;	NEPIEMĒRO	Skaits	0	3 500	4. CET.	2025	Vismaz 3500 tūrisma uzņēmumu, kas saņem nodokļu kredītu infrastruktūrai un/vai pakalpojumiem; Atbalsts, ko sniedz nodokļu kredīts, uzlabo tūristu viesmīlības kvalitāti: -ieguldījumi vides ilgtspējā (atjaunīgie energoresursi mazāk energoietilpīgi) -Itālijas izmitināšanas vietu pārveidošana un kvalitātes standartu paaugstināšana
M1C3–29	Ieguldījums 4.2.: Līdzekļi tūrisma uzņēmumu konkurētspējai	Mērķa	No Eiropas Investīciju bankas tematiskajiem fondiem atbalstāmo tūrisma projektu skaits	NEPIEMĒRO	Skaits	0	170	2. CET.	2026	Atbalsts vismaz 170 tūrisma projektiem; Atbalsts, ko sniedz, izmantojot Eiropas Investīciju bankas tematiskos fondus, ir paredzēts: ·atbalsts inovatīvām investīcijām digitālās pārkārtošanās jomā ·tūrisma pakalpojumu piedāvājuma palielināšana ·uzņēmumu apvienošanas procesu veicināšana
M1C3–30	Ieguldījums 4.2.: Līdzekļi tūrisma konkurētspējai uzņēmumi	Mērķa	Eiropas Investīciju bankas tematiskie fondi: Fonda kopējā izmaksa EUR 350000000 apmērā	NEPIEMĒRO	Skaits	0	350 000 000	4. CET.	2022	Izmaksa atbilst ieguldījumu politikai, kas noteikta atskaites punktā.
M1C3–31	Ieguldījums 4.2.: Līdzekļi tūrisma uzņēmumu konkurētspējai	Mērķa	Valsts tūrisma fonds: Kopumā 150 000 000 EUR izmaksa fondam pašu kapitāla atbalstam	NEPIEMĒRO	Skaits	0	150 000 000	4. CET.	2022	Izmaksa atbilst ieguldījumu politikai, kas noteikta atskaites punktā.
M1C3–32	Ieguldījums 4.2.: Līdzekļi tūrisma uzņēmumu konkurētspējai	Mērķa	No MVU garantiju fonda atbalstāmo tūrisma uzņēmumu skaits	NEPIEMĒRO	Skaits	0	1 000	4. CET.	2025	Vismaz 1000 tūrisma uzņēmumu, ko atbalsta MVU garantiju fonds.
M1C3–33	Investīcija 4.2. Fonds tūrisma uzņēmumu konkurētspējai	Mērķa	Ar Fondo Rotative starpniecību atbalstāmo uzņēmumu skaits (pirmā grupa)	NEPIEMĒRO	Skaits	0	300	4. CET.	2025	Vismaz 300 uzņēmumi, ko atbalsta Fondo Rotativo; Fondo Rotativo finansētās intervences ietver: -enerģijas pārkvalifikācijas intervences -iejaukšanās ēku norobežošanā un renovācijā saskaņā ar DPR 380/2001 3. panta 1. punkta b) apakšpunktu (vienots tiesību aktu un normatīvo aktu teksts par ēkām) -intervences arhitektonisko šķēršļu likvidēšanai. -gaisa kondicionēšanas sistēmu pilnīgas vai daļējas nomaiņas iejaukšanās. -mēbeļu un mēbeļu detaļu iegāde, kas paredzētas vienīgi šajā dekrētā minētajām izmitināšanas struktūrām -intervences, lai pieņemtu seismiskos pasākumus -mēbeļu detaļu atjaunošana. -termofondu realizācija un kūrortu darbību veikšanai nepieciešamā aprīkojuma un aparatūras iegāde, kā arī izstāžu struktūru atjaunošanai paredzētu gadatirgu iegāde.
M1C3–34	Investīcija 4.2. Fonds tūrisma uzņēmumu konkurētspējai	Mērķa	Valsts tūrisma fonda atjaunoto nekustamo īpašumu skaits tūrismam		Skaits	0	12	4. CET.	2025	Valsts tūrisma fonds atjaunoja vismaz 12 nekustamos īpašumus tūrisma vajadzībām, kas, ņemot vērā sviras efektu, varētu sasniegt 17 nekustamos īpašumus. Valsts tūrisma fonda atbalsta mērķis ir: -Ieguldīt produktu, procesu un pārvaldības inovācijā, lai veicinātu tūrisma pakalpojumu piedāvājuma digitālo pārveidi, -Ieguldījumi tūristu viesmīlības standartu kvalitātes nodrošināšanā -veicināt apkopošanu un uzņēmējdarbības tīklu attīstību.
M1C3–35	Investīcijas — 4.3. Caput Mundi-Next Generation EU tūrisma lieliskiem pasākumiem	Atskaites punkts	Katra nolīguma parakstīšana par sešiem projektiem starp Tūrisma ministriju un saņēmējiem/īstenošanas struktūrām	Programmas nolīguma starp Tūrisma ministriju, Romas galvaspilsētas pašvaldību un citiem iesaistītajiem dalībniekiem publicēšana	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	2. CET.	2022	Nolīgumus paraksta par sešiem projektiem: 1) romiešu kultūras mantojums ES nākamajai paaudzei; 2) no Paganas Romas līdz Kristiānai Romai — Jubilee ceļš; 3) #Lacittàcondivisa; 4) #Mitingodiverde; 5) romi 4.0; 6) #Amanotesa Saņēmēju/īstenošanas struktūru sarakstā iekļauj: Romas galvaspilsēta; Romas kultūras, vides un ainavu mantojuma arheoloģiskā superintendence (MIC); Colosseum arheoloģiskais parks; Antikas arheoloģiskais parks; Romas diocēze; Tūrisma ministrija; Lacio reģions. Pirms uzaicinājuma iesniegt piedāvājumus atlases un piešķiršanas kritērijus un projektu specifiku nosaka kopā ar saistītajiem resursiem. Līgumu slēgšanas tiesības projektiem, kas atlasīti konkursa uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus, piešķir saskaņā ar Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību par atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.
M1C3–36	Ieguldījumi — 4.3. Caput Mundi-Next Generation EU tūrisma lieliskiem pasākumiem	Mērķa	To kultūras un tūrisma objektu skaits, kuru pārkvalificēšana ir pabeigta	NEPIEMĒRO	Skaits	0	200	2. CET.	2026	Investīcija ietver intervences, kas aptver: -atjaunot un atjaunot Romas pilsētas kultūras un pilsētu mantojumu un kompleksus ar augstu vēsturisko un arhitektonisko vērtību investīciju līnijai “Roman Cultural Heritage for EU-Next Generation”; -ieguldījumu līnijas “Jubilee ceļš” uzlabošana, drošība, seismiskās konsolidācijas novēršana, vēsturiskas nozīmes vietu un ēku atjaunošana un arheoloģiskie ceļi; -“#LaCittàCondivisa” investīciju līnijas “#LaCittàCondivisa” objektu atjaunošana perifēros apgabalos; -intervences parkos, vēsturiskajos dārzos, villās un strūklakās investīciju pozīcijā #Mitingodiverde; -kultūras pakalpojumu digitalizācija un lietotņu izstrāde tūristiem vai investīciju pozīcija #Roma 4.0; intervences, lai palielinātu kultūras piedāvājuma piedāvājumu sociālās integrācijas perifērijā #Amanotesa. investīciju pozīcijai. Investīcija ietver pārkvalifikācijas darbības, kas tiek veiktas vismaz 5 arheoloģiskos/kultūras objektos investīciju līnijai “Roman Cultural Heritage for EU-Next Generation”, vismaz 125 arheoloģiskiem/kultūras objektiem “Jubilee paths”; vismaz 50 arheoloģiskās/kultūras vietas #Lacittàcondivisa; vismaz 15 arheoloģiskās/kultūras vietas uz #Mitingodiverde romiem — vismaz 5 arheoloģiskās/kultūras vietas, kas paredzētas romiem 4.0 Mērķa apmierinoša sasniegšana ir atkarīga arī no visu investīciju līnijas “#Amanotesa” projektu pabeigšanas un no lietotnes “CaputMundi — Roma4U” pieejamības sabiedrībai.

D. 2. MISIJAS 1. KOMPONENTS: Aprites ekonomika, lauksaimniecības pārtika un zaļā pārkārtošanās

Šis Itālijas atveseļošanas un noturības plāna komponents aptver investīcijas un reformas atkritumu apsaimniekošanā, aprites ekonomikā, atbalstu lauksaimniecības un pārtikas vērtības ķēdēm un zaļo pārkārtošanos. Šīs reformas un investīcijas papildina reformas, kuru mērķis ir palielināt konkurenci atkritumu apsaimniekošanā un vietējos sabiedriskos pakalpojumos “uzņēmējdarbības vides” reformas komponentā un uzlabot ūdens patēriņu lauksaimniecībā. Šis komponents ir atbilde uz konkrētām valstīm adresētajiem ieteikumiem koncentrēt investīcijas zaļās pārkārtošanās procesā, tostarp aprites ekonomikā.

Investīcijas un reformas saskaņā ar šo komponentu palīdz īstenot Itālijai 2020. un 2019. gadā adresētos konkrētai valstij adresētos ieteikumus par nepieciešamību “koncentrēt investīcijas uz zaļo un digitālo pārkārtošanos, jo īpaši uz [...] atkritumu un ūdens apsaimniekošanu” (2020. gada KVAI Nr. 3) un “ar investīcijām saistīto ekonomikas politiku koncentrēt uz [...] un infrastruktūras kvalitāti, ņemot vērā arī reģionālās atšķirības” (2019. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3).

Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā būtiski nekaitēs vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākumu aprakstu un mazināšanas pasākumus saskaņā ar DNSH tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01).

D.1. Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam

Aprites ekonomika

Reforma Nr. 1.1 — Valsts stratēģija pārejai uz aprites ekonomiku

Šī reforma ietver plašas valsts stratēģijas pieņemšanu attiecībā uz aprites ekonomiku, kas aptver jaunu digitālo atkritumu izsekojamības sistēmu, nodokļu stimulus reciklēšanas darbību un otrreizējo izejvielu izmantošanas atbalstam, vides nodokļu pārskatīšanu, tiesības uz atkalizmantošanu un remontu, paplašinātas ražotāja atbildības un konsorciju sistēmas reformu, atbalstu esošajiem regulatīvajiem instrumentiem (piemēram, tiesību aktiem par atkritumu izbeigšanos un minimālajiem vides kritērijiem saskaņā ar zaļo publisko iepirkumu) un atbalstu rūpnieciskās simbiozes projektam. Paplašinātas ražotāja atbildības un konsorciju sistēmas reformā pievēršas arī nepieciešamībai efektīvāk izmantot vidisko ieguldījumu, lai nodrošinātu pārredzamu un nediskriminējošu kritēriju piemērošanu. Tiek izveidota īpaša uzraudzības struktūra, kuras uzdevums ir uzraudzīt konsorciju sistēmu darbību un efektivitāti Ekoloģiskās pārkārtošanās ministrijas (MITE) vadībā. Pasākums attiecas uz visiem konsorcijiem (ne tikai CONAI iepakošanas sistēmu).

Reforma. Tehniskais atbalsts vietējām pašvaldībām

Šī reforma ietver valdības tehnisko atbalstu vietējām iestādēm ES un valsts vides regulējuma īstenošanai, atkritumu apsaimniekošanas plānu un projektu izstrādei un konkursa procedūrām. Atbalsts konkursa procedūrām nodrošina, ka koncesijas atkritumu apsaimniekošanas jomā tiek piešķirtas pārredzamā un nediskriminējošā veidā, palielinot konkurenci veicinošus procesus, lai sasniegtu labākus standartus sabiedrisko pakalpojumu jomā. Tāpēc šī reforma atbalsta uzņēmējdarbības vides reformas komponentā ierosināto atkritumu apsaimniekošanas reformu īstenošanu. Tehniskais atbalsts attiecas arī uz zaļo publisko iepirkumu.

Investīcija 2.1. — Loģistikas plāns lauksaimniecības pārtikas, zvejniecības un akvakultūras, mežsaimniecības, puķkopības un stādaudzētavas nozarei

Šis pasākums ietver atbalsta piešķiršanu materiālajām un nemateriālajām investīcijām (piemēram, lauksaimniecības izejvielu uzglabāšanas iekārtām, izejvielu pārveidei un saglabāšanai, loģistikas digitalizācijai un infrastruktūras intervencei pārtikas tirgos), investīcijām pārtikas transportā un loģistikā, lai samazinātu vides un ekonomiskās izmaksas, un ražošanas procesu inovācijai, precīzai lauksaimniecībai un izsekojamībai (piemēram, blokķēdei). Atlases kritēriji atbilst vajadzību novērtējumam, ko saskaņā ar kopējās lauksaimniecības politikas stratēģisko plānu izstrādājusi Lauksaimniecības, pārtikas un mežsaimniecības ministrija. Pasākuma mērķis ir veicināt emisiju samazināšanu transporta un loģistikas posmos lauksaimniecības pārtikas nozarē, izmantojot elektriskos transportlīdzekļus un transporta sistēmas un veicinot nozares digitalizāciju un atjaunīgās enerģijas izmantošanu.

Investīcija 2.2. — Lauksaimniecības un saules parks

Šis pasākums ietver atbalsta piešķiršanu ieguldījumiem lauksaimniecības, lopkopības un agrorūpniecības nozares ražošanas struktūrās, esošā jumta aizvākšanai un likvidēšanai un jauna izolēta jumta būvniecībai, automatizētu ventilācijas un/vai dzesēšanas sistēmu izveidei un saules enerģijas paneļu uzstādīšanai, plūsmu un akumulatoru viedai pārvaldībai.

Investīcija 2.3. — Inovācija un mehanizācija lauksaimniecības un pārtikas nozarē. Šo pasākumu veido atbalsta piešķiršana ieguldījumiem materiālos un nemateriālos aktīvos, kuru mērķis ir:

-lauksaimniecības inovācija un mehanizācija, jo īpaši apvidus tehnika;

-inovācija neapstrādātas augstākā labuma olīveļļas transformācijas, uzglabāšanas un iepakošanas procesos.

Apvidus tehnika ir bezemisiju vai darbināma tikai ar biometānu, kas atbilst Direktīvā 2018/2001 (RED II direktīva) noteiktajiem kritērijiem. Biodegvielas un biometāna gāzes un biodegvielas ražotājiem ir jāiesniedz sertifikāti (ilgtspējas apliecinājums), ko izdevuši neatkarīgi vērtētāji, kā paredzēts Direktīvā 2018/2001. Operators iegādājas izcelsmes apliecinājuma sertifikātus, kas atbilst paredzamajam degvielas izmantojumam.

Investīcija 3.3. — Kultūra un informētība par vides jautājumiem un problēmām

Šīs investīcijas ietver digitālā satura projektēšanu un ražošanu, lai palielinātu informētību par vides un klimata problēmām. Digitālo saturu veido aplādes, skolas un video nodarbības, videomateriāli un raksti. Tiek izveidota tiešsaistes platforma bez abonēšanas, lai tā kļūtu par visaptverošāko izglītības un atpūtas materiālu “repozitoriju” par tematiem, kas saistīti ar vidi. Paredzams, ka digitālā satura veidošanā būs iesaistīti galvenie ietekmētāji. Temati, kas aptverti, izmantojot dažādus kanālus, var būt, piemēram, šādi: pārejas noteikumi, energoresursu struktūra un atjaunojamo energoresursu nozīme, klimata pārmaiņas, atmosfēras un globālās temperatūras ilgtspēja, okeānu slēptā loma, ūdens rezerves, individuālā un organizatoriskā ekoloģiskā pēda, aprites ekonomika un jaunā lauksaimniecība.

D.2. Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Kārtas numurs	Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)	Atskaites punkts/mērķrādītājs	Nosaukums	Kvalitātes rādītāji (attiecībā uz starpposma mērķiem)	Kvantitatīvie rādītāji (mērķiem)			Orientējošs pabeigšanas termiņš		Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju
					Mēra vienība	Pamatscenārijs	Mērķis	Ceturkšņa laikā	Gadu
M2C1–1	Reforma Nr. 1.1 — Valsts stratēģija pārejai uz aprites ekonomiku	Atskaites punkts	Stājas spēkā Ministrijas dekrēts par valsts stratēģijas pārejai uz aprites ekonomiku pieņemšanu	Ministrijas dekrēta noteikums par stāšanos spēkā	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	2. CET.	2022	Ministrijas dekrētā par valsts aprites ekonomikas stratēģijas pieņemšanu ietver vismaz šādus pasākumus: -jauna digitāla atkritumu izsekojamības sistēma, kas, no vienas puses, atbalsta otrreizējā izejvielu tirgus attīstību (nodrošinot skaidru otrreizējo izejvielu piegādes sistēmu), no otras puses, kontroles iestādēm atkritumu nelikumīgas apsaimniekošanas novēršanā un apkarošanā. -nodokļu atvieglojumi, lai atbalstītu reciklēšanas darbības un otrreizējo izejvielu izmantošanu; -pārskatīt vides nodokļu sistēmu atkritumiem, lai pārstrādi padarītu ērtāku nekā atkritumu apglabāšanu poligonos un sadedzināšanu visā valsts teritorijā; -tiesības uz atkalizmantošanu un remontu; -paplašinātas ražotāja atbildības un konsorciju sistēmas reforma, lai atbalstītu ES mērķu sasniegšanu, MITE vadībā izveidojot īpašu uzraudzības struktūru ar mērķi uzraudzīt konsorciju sistēmu darbību un efektivitāti; -atbalsts esošajiem regulatīvajiem instrumentiem: Tiesību aktu par atkritumiem izbeigšana (valsts un reģionālā līmenī), minimālie vides kritēriji (CAM) saskaņā ar zaļo publisko iepirkumu. EOW un CAM izstrādē/atjaunināšanā īpaši pievēršas būvniecībai, tekstilrūpniecībai, plastmasai, elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem (EEIA). -atbalsts rūpnieciskās simbiozes projektam, izmantojot regulatīvus un finanšu instrumentus.)
M2C1–2	Reforma. Tehniskais atbalsts vietējām pašvaldībām	Atskaites punkts	Vienošanās apstiprināšana par rīcības plāna “Veicināt spēju veidošanas spējas” izstrādi, lai atbalstītu vietējās publiskās iestādes	Apstiprinātās vienošanās publicēšana ministrijas tīmekļa vietnē	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	2. CET.	2022	Tiek apstiprināta vienošanās par to, kā izstrādāt rīcības plānu attiecībā uz spēju veidošanu, lai palīdzētu vietējām publiskajām iestādēm konkursa procedūrās īstenot likumā (Likumdošanas dekrēts Nr. 50/2016 par publisko iepirkumu) noteikto minimālo vides kritēriju (CAM) saskaņā ar zaļo publisko iepirkumu (GPP) un sākt atbalsta darbību. Tehnisko atbalstu vietējām pašvaldībām (reģioniem, provincēm un pašvaldībām) nodrošina valdība (Ekoloģiskās pārkārtošanās ministrija, Ekonomikas attīstības ministrija u. c.), izmantojot vietējos uzņēmumus. Tehniskais atbalsts attiecas uz: -tehniskā palīdzība ES un valstu vides regulējuma īstenošanai; -atbalsts atkritumu apsaimniekošanas plānu un projektu izstrādei; -atbalsts konkursa procedūrām, arī tādēļ, lai nodrošinātu, ka koncesijas atkritumu apsaimniekošanas jomā tiek piešķirtas pārredzamā un nediskriminējošā veidā, palielinot konkurenci veicinošus procesus, lai panāktu labākus standartus sabiedrisko pakalpojumu jomā. Ekoloģiskās pārkārtošanās ministrija izstrādā īpašu rīcības plānu spēju veidošanai, lai atbalstītu vietējās publiskās iestādes un profesionālos publiskos iepircējus publiskā iepirkuma (ZPI) konkursa procedūrās, kas noteiktas likumā (Leģislatīvais dekrēts Nr. 50/2016 par publisko iepirkumu).
M2C1–3	Investīcija 2.1: Loģistikas plāns lauksaimniecības pārtikas, zvejniecības un akvakultūras, mežsaimniecības, puķkopības un stādaudzētavas nozarei	Atskaites punkts	Galīgā sarindojuma publicēšana saskaņā ar loģistikas stimulu shēmu	Publicēšana ministrijas tīmekļa vietnē vai jebkurā citā atbalsta kanālā	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	4. CET.	2022	Apstiprinājuma dekrētā nosaka galīgo sarindojumu. Loģistikas stimulu shēma ietver: atbilstības kritēriji, kas nodrošina, ka atlasītie projekti atbilst Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību par atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā. b) apņemšanās, ka investīciju ieguldījums klimata jomā saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 VI pielikumā izklāstīto metodiku veido vismaz 32 % no ANM atbalstīto investīciju kopējām izmaksām. C) apņemšanās, ka investīcijas digitālais ieguldījums saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 VII pielikumā izklāstīto metodiku veido vismaz 27 % no ANM atbalstīto investīciju kopējām izmaksām. d) apņemšanās ziņot par pasākuma īstenošanu shēmas darbības vidusposmā un shēmas beigās.
M2C1–4	Ieguldījums 2.2.: Agrosaules parks	Mērķa	Līdzekļu piešķiršana saņēmējiem % no kopējiem finanšu resursiem, kas piešķirti ieguldījumam	NEPIEMĒRO	Procentuālais daudzums	0	30	4. CET.	2022	To saņēmējprojektu identifikācija, kuru kopējā vērtība ir vismaz 30 % no kopējiem ieguldījumiem piešķirtajiem finanšu resursiem. Ieguldījumu īsteno, izmantojot divas dažādas procedūras, kas jau pastāv, un refinansē. Šīs procedūras paredz aizdevumu izmaksu uzņēmumiem, kas atbilst prasībām un iesniedz pieteikumu.
M2C1–5	Ieguldījums 2.2.: Agrosaules parks	Mērķa	Līdzekļu piešķiršana saņēmējiem % no kopējiem finanšu resursiem, kas piešķirti ieguldījumam	NEPIEMĒRO	Procentuālais daudzums	19	32	4. CET.	2023	Nosaka saņēmējus projektus, kuru kopējā vērtība ir vismaz 32 % no kopējiem ieguldījumiem piešķirtajiem finanšu resursiem. Piešķiršanas procedūra paredz dotāciju vai citu stimulu izmaksu uzņēmumiem, kas atbilst prasībām un iesniedz pieteikumu.
M2C1–6	Ieguldījums 2.2.: Agrosaules parks	Mērķa	Līdzekļu piešķiršana saņēmējiem % no kopējiem finanšu resursiem, kas piešķirti ieguldījumam	NEPIEMĒRO	Procentuālais daudzums	32	63.5	2. CET.	2024	To atbalsta projektu identifikācija, kuru kopējā vērtība ir vismaz 63,5 % no kopējiem ieguldījumiem piešķirtajiem finanšu resursiem. Piešķiršanas procedūrā paredz dotāciju vai citu stimulu izmaksu uzņēmumiem, kas atbilst prasībām un iesniedz pieteikumu.
M2C1–6bis	Ieguldījums 2.2.: Agrosaules parks	Mērķa	Līdzekļu piešķiršana saņēmējiem % no kopējiem finanšu resursiem, kas piešķirti ieguldījumam	NEPIEMĒRO	Procentuālais daudzums	63.5	100	4. CET.	2024	To saņēmējprojektu identifikācija, kuru kopējā vērtība ir vismaz 100 % no papildu finanšu resursiem, kas piešķirti ieguldījumam. Piešķiršanas procedūra paredz dotāciju vai citu stimulu izmaksu uzņēmumiem, kas atbilst prasībām un iesniedz pieteikumu
M2C1–7	Investīcija 2.3.: Inovācija un mehanizācija lauksaimniecības un pārtikas nozarē	Mērķa	Publicē galīgos sarindojumus ar galasaņēmēju identifikāciju.	NEPIEMĒRO	Skaits	0	10 000	4. CET.	2024	Vismaz 10000 galasaņēmēju noteikšana investīcijām inovācijā aprites ekonomikā un bioekonomikā. Ieguldījumos ņem vērā vismaz vienu no šādiem aspektiem: — “vairāk” aizstāšana piesārņojoši apvidus transportlīdzekļi — Precīzās lauksaimniecības un lauksaimniecības tehnikas ieviešana 4.0 — Novecojušu olīvu spiestuvju nomaiņa Lai nodrošinātu atbilstību D-Nr. Būtiska kaitējuma princips, apvidus transportlīdzekļi ir bezemisiju vai darbināmi tikai ar biometānu, kas atbilst Direktīvā 2018/2001 (RED II direktīva) noteiktajiem kritērijiem. Biodegvielas un biometāna gāzes un biodegvielas ražotājiem ir jāiesniedz sertifikāti (ilgtspējas apliecinājums), ko izdevuši neatkarīgi vērtētāji, kā paredzēts Direktīvā 2018/2001. Operators iegādājas izcelsmes apliecinājuma sertifikātus, kas atbilst paredzamajam degvielas izmantojumam.
M2C1–8	Investīcija 2.3.: Inovācija un mehanizācija lauksaimniecības un pārtikas nozarē	Mērķa	Atbalsts ieguldījumiem inovācijā aprites ekonomikā un bioekonomikā	NEPIEMĒRO	Skaits	10 000	15 000	2. CET.	2026	Vismaz 15000 galasaņēmēju pēc projektu pabeigšanas ir saņēmuši atbalstu apmaksātām investīcijām inovācijā aprites ekonomikā un bioekonomikā. Atbalstītie ieguldījumi ir šādi: Piesārņojošāku apvidus transportlīdzekļu aizstāšana Precīzās lauksaimniecības ieviešana - Novecojušāku olīvu spiestuvju nomaiņa Lai ievērotu principu “nenodarīt būtisku kaitējumu”, apvidus transportlīdzekļi ir bezemisiju vai darbināmi tikai ar biometānu, kas atbilst Direktīvā 2018/2001 (RED II direktīva) noteiktajiem kritērijiem. Biodegvielas un biometāna gāzes un biodegvielas ražotājiem ir jāiesniedz sertifikāti (ilgtspējas apliecinājums), ko izdevuši neatkarīgi vērtētāji, kā paredzēts Direktīvā 2018/2001. Operators iegādājas izcelsmes apliecinājuma sertifikātus, kas atbilst paredzamajam degvielas izmantojumam.
M2C1–9	Ieguldījums 2.2.: Agrosaules parks	Mērķa	Elektroenerģijas ražošana no agroelektroenerģijas	NEPIEMĒRO	kW	0	1 383 000	2. CET.	2026	Uzstādītā saules enerģijas ražošanas jauda vismaz 1 383 000 kW
M2C1–10	Investīcija 2.1: Loģistikas plāns lauksaimniecības pārtikas, zvejniecības un akvakultūras, mežsaimniecības, puķkopības un stādaudzētavas nozarei	Mērķa	Intervences, kuru mērķis ir uzlabot loģistiku lauksaimniecības pārtikas, zvejniecības un akvakultūras, mežsaimniecības, puķkopības un stādaudzētavas nozarē	NEPIEMĒRO	Skaits	0	48	2. CET.	2026	Vismaz 48 intervences, kuru mērķis ir uzlabot loģistiku lauksaimniecības pārtikas, zvejniecības un akvakultūras, mežsaimniecības, puķkopības un stādaudzētavas nozarē.
M2C1–11	Investīcija 3.3.: Kultūra un informētība par vides jautājumiem un problēmām	Atskaites punkts	Tīmekļa platformas izveide un līgumi ar autoriem	Paziņojums par līguma parakstīšanu ar satura producentiem	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	2. CET.	2022	Tīmekļa platformas publiska atklāšana un galīgo nolīgumu parakstīšana ar “satura ražotājiem”. Projektu mērķis ir izstrādāt vismaz 180 raidierakstus, skolām paredzētas videonodarbības un videomateriālus, kas sagatavoti un pieejami tīmekļa platformā par vidisko pārkārtošanos.
M2C1–12	Investīcija 3.3.: Kultūra un informētība par vides jautājumiem un problēmām	Mērķa	Audiovizuālie materiāli par pāreju uz vidi	NEPIEMĒRO	Skaits	0	180	2. CET.	2026	Tīmekļa platformā tiek veidoti un tiešraidē veidoti vismaz 180 raidieraksti, skolām paredzētas videonodarbības un video saturs.

D.3. Aizdevumam pieteikto reformu un investīciju apraksts

Reforma Nr. 1.2 — Atkritumu apsaimniekošanas valsts programma

Šī reforma ietver plašas atkritumu apsaimniekošanas valsts programmas pieņemšanu, kuras mērķis ir panākt atkritumu sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, pārstrādi un reģenerāciju visaugstākajā līmenī, pielāgot integrētai atkritumu apsaimniekošanai nepieciešamo iekārtu tīklu, samazināt galīgo apglabāšanu kā galīgo un atlikušo risinājumu, izveidot uzraudzības sistēmas, novērst jaunu pārkāpuma procedūru uzsākšanu pret Itāliju, novērst zemu atkritumu savākšanu, atturēt no atkritumu apglabāšanas poligonos un nodrošināt papildināmību ar reģionālajām atkritumu apsaimniekošanas programmām, dot iespēju sasniegt Eiropas un valstu atkritumu apsaimniekošanas tiesību aktu mērķus un cīnīties pret atkritumu nelikumīgu izgāšanu un sadedzināšanu atklātā gaisā.

Investīcija 1.1. — Jaunu atkritumu apsaimniekošanas iekārtu īstenošana un esošo iekārtu modernizācija

Šī investīcija ietver pašvaldību dalītā atkritumu savākšanas tīkla uzlabošanu un mehanizāciju, jaunu organisko atkritumu, multimateriālu, stikla un papīra iepakojuma apstrādes/reciklēšanas iekārtu būvniecību un inovatīvas apstrādes/reciklēšanas iekārtas, kas pievēršas individuālai adsorbētai likvidēšanai (PAD), notekūdeņu dūņām, ādas atkritumiem un tekstilatkritumiem.

Investīcija 1.2. Aprites ekonomika: “pamatprojekti”

Šī investīcija ietver atbalstu dalītas savākšanas tīkla uzlabošanai, tostarp digitalizējot procesus un/vai loģistiku, un apstrādes/reciklēšanas iekārtas šādās nozarēs:

-Elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi (EEIA), tostarp vējturbīnu lāpstiņas un fotoelementu paneļi;

-Papīra/kartona rūpniecība;

-Plastmasas atkritumu reciklēšana (mehāniskā, ķīmiskā reciklēšana, “Plastmasas centri”), tostarp jūras plastmasas piedrazojums (MPL). Šajā jomā jāveicina rūpnieciskās simbioozes projekti “aprites rajonu” veidā, lai nodrošinātu plastmasas pārstrādes blakusproduktu pilnīgu atkārtotu izmantošanu un ražotu preces ar augstu pievienoto vērtību;

-Tekstilrūpniecība (“tekstilmateriālu centrmezgli”).

Turklāt, izmantojot satelītus, dronus un mākslīgā intelekta (MI) tehnoloģijas, jāizstrādā globāla uzraudzības sistēma nelikumīgas dempinga novēršanai (sīkāku vispārējās intervences aprakstu sk. 2. misijas 4. komponenta investīcijā 1.1 — Progresīvas un integrētas uzraudzības un prognozēšanas sistēmas īstenošana). Globālā uzraudzības sistēma kopā ar ierosinātajiem pasākumiem atkritumu izsekojamības jomā atbalsta vietējās kontroles iestādes un kārtības spēkus, lai novērstu, kontrolētu un apkarotu nelikumīgu izgāšanu un organizētās noziedzības darbības atkritumu apsaimniekošanas jomā.

Investīcija 3.1. “Zaļās salas”

Šīs investīcijas ietver enerģētikas (piemēram, atjaunojamo energoresursu, tīkla un energoefektivitātes), ūdens (piemēram, atsāļošanas), transporta (piemēram, veloceliņu, bezemisiju autobusu un laivu) un atkritumu (piemēram, atkritumu atdalīšanas) projektu finansēšanu un īstenošanu 19 savstarpēji nesavienotajās mazajās salās. Biometāns atbilst Direktīvā 2018/2001 (RED II direktīva) noteiktajiem kritērijiem. Biodegvielas un biometāna gāzes un biodegvielas ražotājiem ir jāiesniedz sertifikāti (ilgtspējas apliecinājums), ko izdevuši neatkarīgi vērtētāji, kā paredzēts Direktīvā 2018/2001. Operators iegādājas izcelsmes apliecinājuma sertifikātus, kas atbilst paredzamajam degvielas izmantojumam.

Lai nodrošinātu, ka pasākums atbilst Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), atbilstības kritērijos, kas iekļauti turpmāko uzaicinājumu iesniegt projektus uzdevumā, izslēdz šādu darbību sarakstu: I) darbības, kas saistītas ar fosilo kurināmo, tostarp pakārtotu izmantošanu 25 ; II) darbības saskaņā ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS), kuru prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas nav zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm 26 ; III) darbības, kas saistītas ar atkritumu poligoniem, sadedzināšanas iekārtām 27 un mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtām 28 ; un iv) darbības, kurās atkritumu ilgtermiņa apglabāšana var radīt kaitējumu videi. Darba uzdevumā papildus nosaka, ka jāizraugās tikai tās darbības, kas atbilst attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.”.

Investīcija 3.2. “Zaļās kopienas”

Šo ieguldījumu veido atbalsts lauku un kalnu teritorijām, kuras plāno līdzsvaroti izmantot savus galvenos resursus (tā sauktās “zaļās kopienas”), veicot ieguldījumus jo īpaši šādās jomās:

-agromežsaimniecības mantojuma integrēta un sertificēta apsaimniekošana (“arī apmainoties ar kredītiem, kas iegūti, uztverot oglekļa dioksīdu, bioloģiskās daudzveidības pārvaldībā un koksnes piegādes ķēdes sertificēšanā”);

-integrēta un sertificēta ūdens resursu apsaimniekošana;

-enerģijas ražošana no vietējiem atjaunojamiem energoresursiem, piemēram, mikrohidroelektrostacijām, biomasas, biogāzes, vēja, koģenerācijas un biometāna;

-ilgtspējīga tūrisma attīstība (“var uzlabot vietējos produktus”);

-moderna kalna ēku fonda un infrastruktūras būvniecība un ilgtspējīga apsaimniekošana;

-energoefektivitāte un inteliģenta iekārtu un tīklu integrācija;

-ražošanas darbību ilgtspējīga attīstība (nulles atkritumu ražošana);

-mobilitātes pakalpojumu integrācija;

-izstrādāt ilgtspējīgu saimniecības modeli (“kas ir arī energoneatkarīgs, ražojot un izmantojot atjaunojamo energoresursu enerģiju elektroenerģijas, siltumenerģijas un transporta nozarē”).

-Lai nodrošinātu, ka pasākums atbilst Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), atbilstības kritērijos, kas iekļauti turpmāko uzaicinājumu iesniegt projektus uzdevumā, izslēdz šādu darbību sarakstu: I) darbības, kas saistītas ar fosilo kurināmo, tostarp pakārtotu izmantošanu 29 ; II) darbības saskaņā ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS), kuru prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas nav zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm 30 ; III) darbības, kas saistītas ar atkritumu poligoniem, sadedzināšanas iekārtām 31 un mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtām 32 ; un iv) darbības, kurās atkritumu ilgtermiņa apglabāšana var radīt kaitējumu videi. Darba uzdevumā papildus nosaka, ka jāizraugās tikai tās darbības, kas atbilst attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.”.

Investīcija Nr. 3.4 — Fondo Rotativo Contratti di Filiera (FCF), lai atbalstītu piegādes ķēžu līgumus lauksaimniecības pārtikas, zvejniecības un akvakultūras, mežsaimniecības, puķkopības un stādaudzētavas nozarē

Šis pasākums ietver publiskas investīcijas mehānismā Fondo Rotativo Contratti di Filiera (FCF), lai stimulētu privātās investīcijas un uzlabotu piekļuvi finansējumam Itālijas lauksaimniecības pārtikas, zvejniecības un akvakultūras, mežsaimniecības, puķkopības un stādaudzētavas nozarē. Mehānisms darbojas, piešķirot dotācijas un subsidētus aizdevumus tieši ar ISMEA (Istituto di Servizi per il Mercato Agricolo Alimentare) starpniecību. Mehānisma summa ir 2 000 000 000 EUR, ieskaitot maksas, kas maksājamas ISMEA.

Mehānismu pārvalda ISMEA kā īstenošanas partneris. Mehānisms ietver šādas produktu līnijas:

·Atbalstīt uzņēmumus, uzņēmumu grupas vai lauksaimniecības produktu ražotāju apvienības, kā arī pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijas lauksaimniecības pārtikas, zvejniecības un akvakultūras, mežsaimniecības, puķkopības un stādaudzētavas nozarē, uzlabojot ražošanas procesus, iekļaujot šādu darbību kombināciju:

oUzlabot ražošanas procesu vidisko ilgtspēju, investējot materiālos un nemateriālos aktīvos, lai būtiski palielinātu mērķorientēto ražošanas procesu enerģijas, ūdens un resursu patēriņa efektivitāti;

oInvestīcijas zināšanās, apmācībā, pētniecībā un inovācijā, tehnoloģiju nodošanas un attīstības projektos, kas var arī atbalstīt attiecību reorganizāciju starp dažādiem piegādes ķēdes dalībniekiem, lai uzlabotu ražošanas procesu ilgtspēju;

oInvestīcijas uzņēmumu digitalizācijā, tostarp e-komercijā un jaunajās tehnoloģijās;

oFotoelementu un saules enerģijas paneļu uzstādīšana

Pasākuma mērķis ir samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, pārtikas izšķērdēšanu un pesticīdu un antimikrobiālo līdzekļu izmantošanu, uzlabot energoefektivitāti un palielināt atjaunīgās enerģijas ražošanu un izmantošanu.

Lai īstenotu ieguldījumu mehānismā, ministrija un ISMEA paraksta īstenošanas nolīgumu, kurā ietver šādu saturu:

1.Mehānisma lēmumu pieņemšanas procesa apraksts: Galīgo lēmumu par ieguldījumiem Mehānismā pieņem investīciju komiteja vai cita attiecīga līdzvērtīga pārvaldes struktūra, un to apstiprina ar no valdības neatkarīgu locekļu balsu vairākumu.

2.Saistītās ieguldījumu politikas galvenās prasības, kas ietver:

a.Finanšu produkta(-u) un atbalsttiesīgo galasaņēmēju apraksts.

b.Prasība, lai visi atbalstītie ieguldījumi būtu ekonomiski dzīvotspējīgi.

c.Prasība ievērot principu “nenodari būtisku kaitējumu” (DNSH), kā noteikts NBK tehniskajos norādījumos (2021/C58/01). Ieguldījumu politika jo īpaši izslēdz no atbilstības šādu darbību un aktīvu sarakstu: I) darbības un aktīvi, kas saistīti ar fosilo kurināmo, tostarp lejupējais izmantojums; 33 ii) darbības un aktīvi saskaņā ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS), kuru prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas nav zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm; 34 iii) darbības un aktīvi, kas saistīti ar atkritumu poligoniem, sadedzināšanas iekārtām 35 un mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtām 36 .

d.Prasība, ka Mehānisma galasaņēmēji nesaņem atbalstu no citiem Savienības instrumentiem, lai segtu tās pašas izmaksas.

3.Summa, uz kuru attiecas īstenošanas nolīgums, īstenošanas partnera maksu struktūra un prasība atkārtoti ieguldīt visus atmaksājumus saskaņā ar Mehānisma ieguldījumu politiku.

4.Uzraudzības, revīzijas un kontroles prasības, tostarp:

a.Apraksts par īstenošanas partnera uzraudzības sistēmu ziņošanai par mobilizētajām investīcijām.

b.Apraksts par īstenošanas partnera procedūrām, kas nodrošina krāpšanas, korupcijas un interešu konfliktu novēršanu, atklāšanu un labošanu.

c.Pienākums pārbaudīt katras darbības attiecināmību saskaņā ar Īstenošanas nolīgumā noteiktajām prasībām pirms apņemšanās finansēt kādu darbību.

d.Pienākums veikt uz risku balstītas ex post revīzijas saskaņā ar ISMEA revīzijas plānu. Šajās revīzijās pārbauda i) kontroles sistēmu efektivitāti, tostarp krāpšanas, korupcijas un interešu konflikta atklāšanu; II) atbilstība principam “nenodarīt būtisku kaitējumu”, valsts atbalsta noteikumiem, klimata un digitālo mērķrādītāju prasībām saskaņā ar ANM regulas VI pielikumu un ANM regulas VII pielikumu; un iii) ka ir ievērota prasība, ka Mehānisma galasaņēmēji nav saņēmuši atbalstu no citiem Savienības instrumentiem, lai segtu tās pašas izmaksas. Revīzijās pārbauda arī darījumu likumību un to, vai tiek ievēroti piemērojamā īstenošanas nolīguma un finansēšanas nolīgumu nosacījumi.

5.Prasības attiecībā uz investīcijām klimata jomā, ko veic īstenošanas partneris: vismaz 924 000 000,00 EUR no ANM investīcijām mehānismā veicina klimata pārmaiņu mērķu sasniegšanu saskaņā ar ANM regulas VI pielikumu. 37

Pasākuma īstenošanu pabeidz, līdz 2026. gada 31. augustam pārvietojot kopējo resursu summu mehānismam ISMEA.

D.4. Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un aizdevuma uzraudzības un īstenošanas grafiks

Kārtas numurs	Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)	Atskaites punkts/mērķrādītājs	Nosaukums	Kvalitātes rādītāji (attiecībā uz starpposma mērķiem)	Kvantitatīvie rādītāji (mērķiem)			Orientējošs pabeigšanas termiņš		Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju
					Mēra vienība	Pamatscenārijs	Mērķis	Ceturkšņa laikā	Gadu
M2C1–13	Reforma Nr. 1.2. Atkritumu apsaimniekošanas valsts programma	Atskaites punkts	Stājas spēkā ministrijas dekrēts par atkritumu apsaimniekošanas valsts programmu	Likuma norma, kas norāda uz stāšanos spēkā	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	2. CET.	2022	Ministrijas dekrētā par Atkritumu apsaimniekošanas valsts programmu ir noteikti vismaz šādi mērķi: sasniegt visaugstāko līmeni attiecībā uz atkritumu sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, pārstrādi un reģenerāciju, sasniedzot vismaz Likumdošanas dekrēta 152/06 181. pantā noteiktos mērķus un ņemot vērā arī ražotāja paplašinātas atbildības shēmas; I)pielāgot integrētai atkritumu apsaimniekošanai nepieciešamo iekārtu tīklu, lai attīstītu aprites ekonomiku, nodrošinot vajadzīgās spējas, lai sasniegtu a) apakšpunktā noteiktos mērķus, un līdz ar to samazinot galīgo apglabāšanu kā galīgo un atlikušo iespēju, saskaņā ar tuvuma principu un ņemot vērā novēršanas mērķus, kas noteikti valsts atkritumu rašanās novēršanas plānošanā, kas paredzēta Likumdošanas dekrēta 152/06 180. pantā; II)izveidot pienācīgu programmas īstenošanas uzraudzību, lai varētu pastāvīgi pārbaudīt atbilstību tās mērķiem un, iespējams, pieņemt koriģējošus instrumentus plānoto darbību sasniegšanai; III)novērst jaunu pārkāpuma procedūru uzsākšanu pret Itālijas Republiku par to, ka tā nav īstenojusi Eiropas noteikumus par atkritumu cikla plānošanu; IV)novērst zemu atkritumu savākšanu un atturēt no atkritumu apglabāšanas poligonos (sk. arī Valsts stratēģiju par aprites ekonomiku); V)reģionālā atkritumu apsaimniekošanas iekārta papildina valsts atkritumu apsaimniekošanas programmu; VI)novērst atkritumu apsaimniekošanas nepilnības un reģionālās atšķirības attiecībā uz iekārtu jaudu un kvalitātes standartiem, kas pastāv starp dažādiem reģioniem un valsts teritorijas apgabaliem, lai atgūtu kavēšanos; VII)sasniegt pašreizējos un jaunos mērķus, kas noteikti Eiropas un valstu tiesību aktos; VIII)lai novērstu atkritumu nelikumīgu izgāšanu un sadedzināšanu brīvā dabā (piemēram, Terra dei Fuochi apgabalā), veicot pasākumus, tostarp ieviešot jaunu atkritumu izsekojamības sistēmu, ir jāizstrādā atbalstīta globālā monitoringa sistēma nelikumīgas izgāšanas novēršanai, izmantojot satelītus, dronu un mākslīgā intelekta (MI) tehnoloģijas.
M2C1–14	Investīcija 1.1. — Jaunu atkritumu apsaimniekošanas iekārtu ieviešana un esošo iekārtu modernizācija; Investīcija 1.2. Aprites ekonomikas pamatprojekti	Atskaites punkts	Ministrijas dekrēta stāšanās spēkā.	Ministrijas dekrēta pieņemšana par pašvaldību ierosināto projektu atlases kritēriju apstiprināšanu.	Publikācija Gazzetta Ufficiale	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	CET.	2021	Stājas spēkā Ministrijas dekrēts par pašvaldību ierosināto projektu atlases kritēriju apstiprināšanu. Ministrijas dekrētā ir noteikts, ka projektus atlasa no šādiem kritērijiem: -Saskaņotība ar ES un valstu tiesību aktiem un Eiropas rīcības plānu pārejai uz aprites ekonomiku, -Pārstrādes mērķu sagaidāmā uzlabošanās -Saskanība ar reģionālajiem un valsts plānošanas instrumentiem, -Ieguldījums ES pārkāpumu risināšanā, sinerģija ar citu nozaru plānošanu (piemēram, PNIEC) un/vai citiem plāna komponentiem, inovatīvas tehnoloģijas, kuru pamatā ir pilna mēroga pieredze, -Priekšlikuma tehniskā kvalitāte. -Saskaņotība un papildināmība ar kohēzijas politikas programmām un līdzīgiem projektiem, ko finansē no citiem ES un valstu instrumentiem Intervences neietver investīcijas atkritumu poligonos, apglabāšanas iekārtās, mehāniskās bioloģiskās apstrādes/mehāniskās apstrādes iekārtās vai sadedzināšanas iekārtās saskaņā ar principu “nenodarīt būtisku kaitējumu”.
M2C1–15	Reforma Nr. 1.2 Atkritumu apsaimniekošanas valsts programma	Mērķa	Neregulāro poligonu skaita samazināšana (T1)	NEPIEMĒRO	Skaits	33	11	2. CET.	2024	Pārkāpuma procedūrā NIF 2003/2077 iekļauto nelikumīgo poligonu skaita samazināšana no 33 uz 11 (t. i., vismaz 66 %).
M2C1–15bis	Reforma Nr. 1.2 Atkritumu apsaimniekošanas valsts programma:	Mērķa	Neregulāro poligonu skaita samazināšana (T2)	NEPIEMĒRO	Skaits	34	14	4. CET.	2023	Pārkāpumu procedūrā 2011/2215 iekļauto nelikumīgo poligonu skaita samazināšana no 34 uz 14 (t. i., par vismaz 60 %).
M2C1–15ter	Investīcija 1.1. — Jaunu atkritumu apsaimniekošanas iekārtu ieviešana un esošo iekārtu modernizācija	Mērķa	Reģionālo atšķirību samazināšana dalītās savākšanas jomā	NEPIEMĒRO	Procentpunkti	22.8	20	4. CET.	2023	Starpība starp valsts vidējo rādītāju un reģionu ar sliktākajiem rādītājiem dalītās savākšanas rādītājā ir samazināta līdz 20 procentpunktiem.
M2C1–15 quater	Investīcija 1.1. — Jaunu atkritumu apsaimniekošanas iekārtu ieviešana un esošo iekārtu modernizācija	Atskaites punkts	Bioatkritumu dalītas savākšanas pienākuma stāšanās spēkā	Likuma norma, kas norāda uz stāšanos spēkā	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	4. CET.	2023	Bioatkritumu dalītas savākšanas pienākums sāk darboties līdz 2023. gada 31. decembrim saskaņā ar ES aprites ekonomikas rīcības plānu.
M2C1–16	Reforma Nr. 1.2 Atkritumu apsaimniekošanas valsts programma	Mērķa	Neregulāri atkritumu poligoni	NEPIEMĒRO	Skaits	11	0	2. CET.	2026	Pārkāpuma procedūrā 2003/2077 iekļauto nelikumīgo poligonu skaita samazināšana no 11 uz 0 (t. i., vismaz 100 %)
M2C1–16bis	Reforma Nr. 1.2 Atkritumu apsaimniekošanas valsts programma	Mērķa	Neregulāri atkritumu poligoni	NEPIEMĒRO	Skaits	14	9	2. CET.	2024	Pārkāpumu procedūrā 2011/2215 iekļauto nelikumīgo poligonu skaita samazināšana no 14 līdz 9 (t. i., vismaz 75 %)
M2C1–16ter	Investīcija 1.1. — Jaunu atkritumu apsaimniekošanas iekārtu ieviešana un esošo iekārtu modernizācija	Mērķa	Dalītās savākšanas rādītāju reģionālās atšķirības	NEPIEMĒRO	Procentpunkti	28,4	20	4. CET.	2024	Atkritumu dalītas savākšanas atšķirība starp triju labāko reģionu (Veneto, Trentīno, Sardegnas) vidējo rādītāju un sliktāko reģionu vidējo rādītāju (Basilicata, Kalabrijas un Sicīlijas reģions), kas norādīti ISPRA 2020. gada ziņojumā, ir samazināta līdz 20 procentpunktiem. Lai mērķrādītājs tiktu apmierinoši sasniegts, salīdzinājumā ar 2020. gada ISPRA ziņojumā norādītajiem trīs reģioniem ar labākajiem rādītājiem (Veneto, Trentīno, Sardegna) atkritumu dalītas savākšanas ziņā ir jāpalielina arī vidējais rādītājs valstī un vidējais rādītājs no trim reģioniem ar labākajiem darbības rādītājiem.
M2C1–17	Investīcija 1.2. Aprites ekonomikas pamatprojekti	Mērķa	Sadzīves atkritumu reciklēšanas rādītāji aprites ekonomikas rīcības plānā	NEPIEMĒRO	Otrreizējas pārstrādes īpatsvars	NEPIEMĒRO	55	4. CET.	2025	Sadzīves atkritumu reciklēšanas rādītājs sasniedz vismaz 55 % (kā definēts 11. panta 2. punkta C) apakšpunktā Direktīvā 2008/98/EK par atkritumiem, kas grozīta ar Direktīvu 2018/851).
M2C1–17bis	Investīcija 1.2. Aprites ekonomikas pamatprojekti	Mērķa	Izlietotā iepakojuma reciklēšanas rādītāji aprites ekonomikas rīcības plānā	NEPIEMĒRO	Otrreizējas pārstrādes īpatsvars	NEPIEMĒRO	65	4. CET.	2025	Izlietotā iepakojuma reciklēšanas rādītājs pēc masas sasniedz vismaz 65 % (kā definēts 6. panta 1. punkta g) apakšpunktā Direktīvā 94/62/EK par izlietoto iepakojumu (kas grozīta ar Direktīvu 2018/852)).
M2C1–17ter	Investīcija 1.2. Aprites ekonomikas pamatprojekti	Mērķa	Koksnes iepakojuma reciklēšanas rādītāji aprites ekonomikas rīcības plānā	NEPIEMĒRO	Otrreizējas pārstrādes īpatsvars	NEPIEMĒRO	25	4. CET.	2025	Koksnes iepakojuma pārstrādes rādītājs pēc masas sasniedz vismaz 25 % (kā definēts 6. panta 1. punkta g) apakšpunktā Direktīvā 94/62/EK par izlietoto iepakojumu (grozīta ar Direktīvu 2018/852))
M2C1–17quater	Investīcija 1.2. Aprites ekonomikas pamatprojekti	Mērķa	Melno metālu iepakojuma reciklēšanas rādītāji aprites ekonomikas rīcības plānā	NEPIEMĒRO	Otrreizējas pārstrādes īpatsvars	NEPIEMĒRO	70	4. CET.	2025	Melno metālu iepakojuma pārstrādes rādītājs pēc masas sasniedz vismaz 70 % (kā definēts 6. panta 1. punkta g) apakšpunktā Direktīvā 94/62/EK par izlietoto iepakojumu (grozīta ar Direktīvu 2018/852)).
M2C1–17 hinquis	Investīcija 1.2. Aprites ekonomikas pamatprojekti	Mērķa	Alumīnija iepakojuma reciklēšanas rādītāji Aprites ekonomikas rīcības plānā	NEPIEMĒRO	Otrreizējas pārstrādes īpatsvars	NEPIEMĒRO	50	4. CET.	2025	Alumīnija iepakojuma reciklēšanas rādītājs pēc masas sasniedz vismaz 50 % (kā definēts 6. panta 1. punkta g) apakšpunktā Direktīvā 94/62/EK par izlietoto iepakojumu (kas grozīta ar Direktīvu 2018/852)).
M2C1–17 dzimumi	Investīcija 1.2. Aprites ekonomikas pamatprojekti	Mērķa	Stikla iepakojuma reciklēšanas rādītāji aprites ekonomikas rīcības plānā	NEPIEMĒRO	Otrreizējas pārstrādes īpatsvars	NEPIEMĒRO	70	4. CET.	2025	Stikla iepakojuma reciklēšanas rādītājs pēc masas sasniedz vismaz 70 % (kā definēts 6. panta 1. punkta g) apakšpunktā Direktīvā 94/62/EK par izlietoto iepakojumu (kas grozīta ar Direktīvu 2018/852)).
M2C1–17 septies	Investīcija 1.2. Aprites ekonomikas pamatprojekti	Mērķa	Papīra un kartona reciklēšanas rādītāji aprites ekonomikas rīcības plānā	NEPIEMĒRO	Otrreizējas pārstrādes īpatsvars	NEPIEMĒRO	75	4. CET.	2025	Papīra un kartona pārstrādes rādītājs pēc masas sasniedz vismaz 75 % (kā noteikts 6. panta 1. punkta g) apakšpunktā Direktīvā 94/62/EK par izlietoto iepakojumu (kas grozīta ar Direktīvu 2018/852)).
M2C1–17 gab.	Investīcija 1.2. Aprites ekonomikas pamatprojekti	Mērķa	Plastmasas iepakojuma reciklēšanas rādītāji aprites ekonomikas rīcības plānā	NEPIEMĒRO	Otrreizējas pārstrādes īpatsvars	NEPIEMĒRO	50	4. CET.	2025	Plastmasas iepakojuma reciklēšanas rādītājs pēc masas sasniedz vismaz 50 % (kā definēts 6. panta 1. punkta g) apakšpunktā Direktīvā 94/62/EK par izlietoto iepakojumu (kas grozīta ar Direktīvu 2018/852)).
M2C1–17 nevalstis	Reforma Nr. 1.1 Valsts aprites ekonomikas programma; Investīcija 1.2. Aprites ekonomikas pamatprojekti	Atskaites punkts	Mājsaimniecībās un tekstilrūpniecībā saražoto bīstamo atkritumu frakciju dalītas savākšanas stāšanās spēkā	Likuma norma, kas norāda uz stāšanos spēkā	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	4. CET.	2025	Stājas spēkā mājsaimniecību un tekstilizstrādājumu radīto bīstamo atkritumu frakciju dalīta savākšana saskaņā ar Aprites ekonomikas rīcības plānu.
M2C1–18	Investīcija Nr. 3.1: Zaļās salas	Atskaites punkts	Direktora dekrēta stāšanās spēkā	Dekrēta noteikums, kas norāda uz likuma stāšanos spēkā	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	CET.	2022	Ar direktora dekrētu apstiprina to projektu sarindojumu, kas saistīti ar publiskā paziņojuma rezultātiem. Atlases procedūrā ietilpst: atbilstības kritēriji, kas nodrošina, ka atlasītie projekti atbilst Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību par atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā. b) apņemšanās, ka investīciju ieguldījums klimata jomā saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 VI pielikumā izklāstīto metodiku veido vismaz 37 % no ANM atbalstīto investīciju kopējām izmaksām. saistības ziņot par pasākuma īstenošanu shēmas darbības vidusposmā un shēmas beigās. Iespējamās intervences jomas ir šādas: -agromežsaimniecības mantojuma integrēta un sertificēta apsaimniekošana (“arī apmainoties ar kredītiem, kas iegūti, uztverot oglekļa dioksīdu, bioloģiskās daudzveidības pārvaldībā un koksnes piegādes ķēdes sertificēšanā”); -integrēta un sertificēta ūdens resursu apsaimniekošana; -enerģijas ražošana no vietējiem atjaunojamiem energoresursiem, piemēram, mikrohidroelektrostacijām, biomasas, biogāzes, vēja, koģenerācijas un biometāna; -ilgtspējīga tūrisma attīstība (“var uzlabot vietējos produktus”); -moderna kalna ēku fonda un infrastruktūras būvniecība un ilgtspējīga apsaimniekošana; -energoefektivitāte un inteliģenta iekārtu un tīklu integrācija; -ražošanas darbību ilgtspējīga attīstība (nulles atkritumu ražošana); -mobilitātes pakalpojumu integrācija; -ilgtspējīgas saimniecības modeļa izstrāde (“kas ir arī energoneatkarīgs, ražojot un izmantojot atjaunojamo energoresursu enerģiju elektroenerģijas, siltumenerģijas un transporta nozarē”). Biometāns atbilst ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritērijiem, kas noteikti 29.–31. pantā, un noteikumiem par biodegvielām, kas iegūtas no pārtikas un barības, kā noteikts Atjaunojamo energoresursu direktīvas (ES) 2018/2001 (REDII) 26. pantā, un saistītajiem īstenošanas un deleģētajiem aktiem, lai pasākums atbilstu principam “nenodarīt būtisku kaitējumu” un attiecīgajām Regulas (ES) 2021/241 VI pielikuma 8. zemsvītras piezīmes prasībām.
M2C1–19	Investīcija Nr. 3.1: Zaļās salas	Mērķa	Integrēto projektu īstenošana mazās salās	NEPIEMĒRO	Mazo salu skaits	0	19	2. CET.	2026	Vismaz 19 mazas salas, kas īstenoja integrētus projektus, kuros bija iesaistīti vismaz trīs dažādi intervences veidi. Kopumā investīciju ieguldījums klimata jomā saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 VI pielikumā izklāstīto metodiku sedz vismaz 37 % no kopējām ANM atbalstītajām izmaksām. Intervences, par kurām var pretendēt uz finansējumu, ir šādas: -energoefektivitātes intervences; -kolektīvās mobilitātes pakalpojumu un infrastruktūru izstrāde un/vai modernizācija; autobusi un laivas, ko darbina ar elektrību; patversmes sabiedriskā transporta pakalpojumiem; automobiļu koplietošana, velosipēdu koplietošana, motorolleru koplietošana; -veloceliņu būvniecība un/vai pielāgošana, aizsargjoslu būvniecība; -efektīva dalīta savākšana, stiprinot savākšanas sistēmas; -ekoloģisko salu ar saistīto atkalizmantošanas centru būvniecība/modernizācija; -atsāļošanas sistēmas; -atjaunīgās enerģijas stacijas elektroenerģijai, tostarp fotoelementu, atkrastes vēja un jūras atjaunojamo energoresursu enerģijai, piemēram, viļņu vai plūdmaiņu enerģijai; -energoefektivitātes pasākumi, kuru mērķis ir samazināt elektroenerģijas pieprasījumu; -iejaukšanās elektrotīklā un saistītajā infrastruktūrā: uzkrāšanas ierīces, elektroenerģijas sistēmas integrācija salas ūdensapgādes sistēmā, viedtīkli, inovatīvas energopārvaldības un monitoringa sistēmas.
M2C1–20	“Investīcija Nr. 3.2. Zaļās kopienas	Atskaites punkts	(Visu) publisko līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana zaļo kopienu atlasei	Paziņojums par (visu) publisko līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu zaļo kopienu atlasei	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	CET.	2022	Paziņojums par dotāciju piešķiršanas procedūru, kurā būtu jāiekļauj atbilstības kritēriji, kas nodrošina, ka atlasītie projekti atbilst Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību par atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.
M2C1–21	“Investīcija Nr. 3.2. Zaļās kopienas	Mērķa	“Zaļo kopienu” plānos izklāstīto intervences pasākumu īstenošana	NEPIEMĒRO	Zaļo kopienu iesniegto intervences pasākumu procentuālā daļa	0	90	2. CET.	2026	Vismaz 90 % intervences pasākumu, kas paredzēti zaļo kopienu iesniegtajos plānos, īstenošanas pabeigšana (kā noteikts Likuma Nr. 221/2015 72. pantā)
M2C1–22	Investīcija 3.4: Fondo Contratti di Filiera (FCF), lai atbalstītu piegādes ķēžu līgumus lauksaimniecības pārtikas, zvejniecības un akvakultūras, mežsaimniecības, puķkopības un stādaudzētavas nozarē	Atskaites punkts	Īstenošanas nolīgums	Īstenošanas nolīguma stāšanās spēkā	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	2. CET.	2024	Īstenošanas nolīguma stāšanās spēkā.
M2C1–23	Investīcija 3.4: Fondo Contratti di Filiera (FCF), lai atbalstītu piegādes ķēžu līgumus lauksaimniecības pārtikas, zvejniecības un akvakultūras, mežsaimniecības, puķkopības un stādaudzētavas nozarē	Mērķa	Juridiski nolīgumi ar galīgajiem saņēmējiem	NEPIEMĒRO	Procentuālais daudzums	0	50	2. CET.	2025	ISMEA ir noslēgusi juridiskus finansēšanas nolīgumus ar galasaņēmējiem par summu, kas nepieciešama, lai izmantotu vismaz 50 % no ANM investīcijām mehānismā (ņemot vērā pārvaldības maksas). ISMEA sagatavo ziņojumu, kurā sīki izklāsta šā finansējuma procentuālo daļu, kas veicina klimata mērķu sasniegšanu, izmantojot VI pielikumā izklāstīto metodiku.
M2C1–24	Investīcija 3.4: Fondo Contratti di Filiera (FCF), lai atbalstītu piegādes ķēžu līgumus lauksaimniecības pārtikas, zvejniecības un akvakultūras, mežsaimniecības, puķkopības un stādaudzētavas nozarē	Mērķa	Juridiski nolīgumi ar galīgajiem saņēmējiem	NEPIEMĒRO	Procentuālais daudzums	50	100	2. CET.	2026	ISMEA ir noslēgusi juridiskus finansēšanas nolīgumus ar galasaņēmējiem par summu, kas nepieciešama, lai izmantotu 100 % no ANM investīcijām mehānismā (ņemot vērā pārvaldības maksas).
M2C1–25	Investīcija 3.4: Fondo Contratti di Filiera (FCF), lai atbalstītu piegādes ķēžu līgumus lauksaimniecības pārtikas, zvejniecības un akvakultūras, mežsaimniecības, puķkopības un stādaudzētavas nozarē	Atskaites punkts	Ministrija ir pārskaitījusi kopējo resursu summu	Nodošanas sertifikāts	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	4. CET.	2024	Itālija pārvieto EUR 1960000000.00 uz ISMEA mehānisma vajadzībām.

E. 2. MISIJAS 2. KOMPONENTS: Enerģētikas pārkārtošana un ilgtspējīga mobilitāte

Šis Itālijas atveseļošanas un noturības plāna komponents aptver investīcijas un reformas enerģētikas pārkārtošanā. Tas ietver reformas, kuru mērķis ir atvieglot atļauju piešķiršanu projektiem, kas saistīti ar atjaunojamiem enerģijas avotiem. Komponents ietver investīcijas atjaunīgo energoresursu piegādes ķēdē, ūdeņraža enerģijā, biometāna iekārtās un viedtīklos. Šīs reformas un investīcijas papildina reformas, kuru mērķis ir palielināt konkurenci elektroenerģijas tirgū “uzņēmējdarbības vides” reformas komponentā.

Šis komponents aptver arī investīcijas un reformas ilgtspējīgā mobilitātē. Tas ietver reformas, kuru mērķis ir atvieglot atļauju piešķiršanu ilgtspējīgas mobilitātes projektiem. Komponents ietver investīcijas veloceliņu un metro/tramvaju/autobusu ātrā tranzīta infrastruktūras izbūvei un bezemisiju autobusu, ritošā sastāva, ugunsdzēsības un lidostas transportlīdzekļu iegādei. Šīs reformas un investīcijas papildina reformas, kuru mērķis ir atcelt regulētās elektrouzlādes cenas un palielināt konkurenci uzlādes punktu koncesiju, reģionālo dzelzceļu un vietējā sabiedriskā transporta jomā “uzņēmējdarbības vides” reformas komponentā.

Investīcijas un reformas saskaņā ar šo komponentu palīdz īstenot Itālijai 2020. un 2019. gadā adresētos konkrētai valstij adresētos ieteikumus par nepieciešamību “koncentrēt investīcijas uz zaļo un digitālo pārkārtošanos, jo īpaši uz [...] tīru un efektīvu enerģijas ražošanu un izmantošanu [...] ilgtspējīgam sabiedriskajam transportam” (2020. gada KVAI Nr. 3) un “ar investīcijām saistīto ekonomikas politiku vērst uz [...] un infrastruktūras kvalitāti, ņemot vērā arī reģionālās atšķirības” (2019. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3).

Komponents atbalsta Itālijai izdotās pamatnostādnes par nacionālā enerģētikas un klimata plāna īstenošanu (SWD(2020) 911 final), kurās Itālija tika aicināta veicināt, pārveidot un atjaunot esošās atjaunīgās enerģijas iekārtas, jo īpaši esošās vēja elektrostacijas, un izpētīt inovatīvu atkrastes enerģiju visā Vidusjūras reģionā.

Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā būtiski nekaitēs vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākumu aprakstu un mazināšanas pasākumus saskaņā ar DNSH tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01).

E.1. Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam

Reforma Nr. 1 — Atļauju piešķiršanas procedūru vienkāršošana atjaunīgo energoresursu stacijām uz sauszemes un atkrastes stacijām un jauns tiesiskais regulējums, lai atbalstītu ražošanu no atjaunojamiem energoresursiem, kā arī pašreizējo atbalsta shēmu laika un atbilstības pagarināšana

Šī reforma ietver:

-stājas spēkā vienkāršošanas pasākumi attiecībā uz atjaunojamo energoresursu iekārtām un esošo elektrostaciju energoatjaunināšana un pārveidošana saskaņā ar 2020. gada 17. jūlija Dekrētlikuma Nr. 76 (“Vienkāršošanas dekrēts”) noteikumiem;

-pieņemt dekrētu, kas saskaņots ar reģioniem un citām attiecīgajām valsts pārvaldes iestādēm un kura mērķis ir noteikt kritērijus to teritoriju noteikšanai, kas ir piemērotas un nav piemērotas tādu atjaunojamās enerģijas staciju uzstādīšanai, kuru papildu jauda ir vismaz 73 GW, saskaņā ar PNIEC atjaunināto versiju, lai sasniegtu atjaunojamo energoresursu attīstības mērķus;

-AER atbalsta mehānisma pabeigšana arī attiecībā uz papildu nenobriedušām tehnoloģijām vai tehnoloģijām ar augstām darbības izmaksām un tā dēvētā RES1 mehānisma izsoles perioda pagarināšana, vienlaikus saglabājot konkurētspējīgas piekļuves principu;

-noteikumi investīciju veicināšanai uzglabāšanas sistēmās leģislatīvajā dekrētā, ar ko transponē Direktīvu (ES) 2019/944 par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu.

Reforma — Jauni tiesību akti atjaunīgās gāzes ražošanas un patēriņa veicināšanai

Šī reforma paredz pastiprināt atbalstu tīram biometānam, pieņemot tiesību aktus, lai paplašinātu to biometāna projektu tvērumu, kuri ir tiesīgi saņemt atbalstu, un pagarinātu laikposmu dotāciju pieejamībai. Biometāns atbilst Atjaunojamo energoresursu direktīvā (ES) 2018/2001 (REDII) noteiktajiem kritērijiem, lai pasākums atbilstu principam “nenodarīt būtisku kaitējumu” un attiecīgajām Regulas (ES) 2021/241 VI pielikuma 8. zemsvītras piezīmes prasībām.

Reforma. Administratīvā vienkāršošana un regulatīvo šķēršļu mazināšana ūdeņraža ieviešanai

Šī reforma ietver tāda tiesiskā regulējuma stāšanos spēkā, kura mērķis ir veicināt ūdeņraža kā atjaunojama enerģijas avota izmantošanu. Šis tiesiskais regulējums ietver:

-Tehniskās drošības noteikumi par ūdeņraža ražošanu, transportēšanu, (tehniskie un regulatīvie kritēriji ūdeņraža ieviešanai dabasgāzes tīklā), uzglabāšanu un izmantošanu;

-Paātrināta atļaujas piešķiršanas procedūra ar vienas pieturas aģentūras procedūru, lai saņemtu atļauju būvēt un ekspluatēt maza mēroga ūdeņraža ražotni (elektrolīzeru iekārtām, kuru jauda ir mazāka par 1–5 MW; uzglabāšanas slieksni nosaka iepriekš minētajos ūdeņraža tehniskās drošības noteikumos).

-Regulējums par ūdeņraža ražotņu dalību tīkla pakalpojumos. Energoregulatoram (ARERA) ir uzdots pēc apspriešanās ar ieinteresētajām personām pieņemt īpašu regulatīvu pasākumu.

-Atjaunīgā ūdeņraža izcelsmes apliecinājumu sistēma, lai patērētājiem dotu cenu signālus.

-Procedūras un/vai kritēriji izvēlēto uzpildes zonu noteikšanai gar automaģistrālēm, lai optimizētu uzpildes staciju atrašanās vietu nolūkā izveidot H2 koridorus kravas automobiļiem, sākot no Ziemeļitālijas reģioniem līdz Po ielejai un loģistikas centriem un galvenajām automaģistrālēm gar pussalu.

-Koordinēt valsts pārvades sistēmas operatora (PSO) 10 gadu attīstības plānu ar citu Eiropas PSO plāniem, kuru mērķis ir izstrādāt kopīgus standartus ūdeņraža transportēšanai, izmantojot esošos gāzes cauruļvadus vai specializētos cauruļvadus.

Reforma. Pasākumi ūdeņraža konkurētspējas veicināšanai

Šī reforma ietver nodokļu pasākumu pieņemšanu, lai stimulētu ūdeņraža ražošanu un/vai izmantošanu saskaņā ar ES noteikumiem par nodokļiem, un AED II direktīvas transponēšanu. Ar šo pasākumu atbalsta ūdeņraža ražošanu, kas pamatojas uz elektrolīzi, kurā tiek izmantoti Direktīvā (ES) 2018/2001 (Atjaunīgo energoresursu direktīvā) definētie atjaunīgie energoresursi vai tīkla elektroenerģija.”.

Reforma — viedākas projektu izvērtēšanas procedūras vietējā sabiedriskā transporta sistēmu nozarē ar stacionārām iekārtām un ātrā masu transporta nozarē

Šī reforma ietver tiesību aktu pieņemšanu, skaidri nosakot atbildību vietējā sabiedriskā transporta projektu apstiprināšanā un maksājumu procedūras vienkāršošanu.

Investīcija 4.1. Ieguldījumi vidi saudzējošā mobilitātē (valsts cikla ceļa plāns)

Šis ieguldījums ietver vismaz 565 km veloceliņu būvniecību lielpilsētu teritorijās un vismaz 746 km tūrisma veloceliņu būvniecību. Lielpilsētu veloceliņus izstrādā vismaz 40 lielpilsētu teritorijās vai pilsētās, kurās atrodas universitātes 38 . Veloceliņi veicina pirmās jūdzes un pēdējā kilometra pārvietošanos — savienojot vietas lielpilsētu teritorijās vai pilsētās, kurās atrodas universitātes, ar tuvējiem intermodālajiem mezgliem (piemēram, metro stacijām vai dzelzceļa stacijām) vai universitātēm ar tuvējiem intermodālajiem mezgliem (piemēram, metro stacijām vai dzelzceļa stacijām). Atbilstīgie tūrisma veloceliņi ir definēti 2015. gada 28. decembra Likumā Nr. 208.

Investīcija 4.3. — Uzlādes infrastruktūras uzstādīšana

Šī investīcija ir paredzēta, lai atbalstītu šādu projektu izstrādi:

-2100 ātrās publiskās uzlādes infrastruktūras punktus uz brīvceļiem;

-9900 ātras publiskās uzlādes infrastruktūras punktu pilsētu teritorijās.

Investīcija — Privāto un vieglo komerciālo transportlīdzekļu autoparka atjaunošanas programma ar elektrotransportlīdzekļiem

Pasākums ietver automašīnu sadalīšanas shēmu, saskaņā ar kuru siltumenerģijas transportlīdzeklis tiek atdots un aizstāts ar no jauna iegādāto bezemisiju transportlīdzekli.

Shēmas mērķis ir:

·Indivīdi, kas dzīvo funkcionālajās pilsētu teritorijās. Attiecībā uz privātpersonām atbalsttiesīgi ir tikai M1 kategorijas transportlīdzekļi.

·Mikrouzņēmumi, kas definēti Regulas (ES) 2023/955 2. panta 9. punktā un kuru juridiskā adrese ir funkcionālās pilsētu teritorijās. Attiecībā uz mikrouzņēmumiem atbalsttiesīgi ir tikai N1 un N2 kategorijas transportlīdzekļi.

Attiecībā uz privātiem transportlīdzekļiem (M1) stimuls nepārsniedz EUR 11000 par jaunu transportlīdzekli personām, kuru ekonomiskās situācijas rādītājs (ISEE — Indicatore della Situazione Economica Equivalente) ir mazāks vai vienāds ar EUR 30000, un ne vairāk kā EUR 9000 par jaunu transportlīdzekli personām, kuru ISEE ir lielāka par EUR 30000, bet mazāka par vai vienāda ar 40000 EUR. Attiecībā uz komerciālajiem transportlīdzekļiem (N1 un N2) stimuls sedz līdz 30 % no pirkuma cenas, nepārsniedzot EUR 20000 par jaunu transportlīdzekli.

Shēma ir vērsta tikai uz bezemisiju transportlīdzekļu iegādi.

E.2. Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Kārtas numurs	Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)	Atskaites punkts/mērķrādītājs	Nosaukums	Kvalitātes rādītāji (attiecībā uz starpposma mērķiem)	Kvantitatīvie rādītāji (mērķiem)			Orientējošs pabeigšanas termiņš		Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju
					Mēra vienība	Pamatscenārijs	Mērķis	Ceturkšņa laikā	Gadu
M2C2–6	Reforma Nr. 1 Atļauju piešķiršanas procedūru vienkāršošana atjaunīgo energoresursu stacijām uz sauszemes un atkrastes stacijām un jauns tiesiskais regulējums, lai atbalstītu ražošanu no atjaunojamiem energoresursiem, kā arī pašreizējo atbalsta shēmu laika un atbilstības pagarināšana	Atskaites punkts	Stājas spēkā tiesiskais regulējums, ar ko vienkāršo atļauju piešķiršanas procedūras sauszemes un atkrastes atjaunīgās enerģijas struktūru izveidei	Likuma norma, kas norāda uz likuma stāšanos spēkā	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	Q1	2024	Tiesiskais regulējums ietver šādus mērķus: ●stājas spēkā vienkāršošanas pasākumi attiecībā uz atjaunojamo energoresursu iekārtām un esošo elektrostaciju energoatjaunināšana un pārveidošana saskaņā ar 2020. gada 17. jūlija Dekrētlikuma Nr. 76 (“Vienkāršošanas dekrēts”) noteikumiem; ●pieņemt dekrētu, kas saskaņots ar reģioniem un citām attiecīgajām valsts pārvaldes iestādēm un kura mērķis ir noteikt kritērijus to teritoriju noteikšanai, kas ir piemērotas un nav piemērotas tādu atjaunojamās enerģijas staciju uzstādīšanai, kuru papildu jauda ir vismaz 73 GW, saskaņā ar PNIEC atjaunināto versiju, lai sasniegtu atjaunojamo energoresursu attīstības mērķus; ●AER atbalsta mehānisma pabeigšana arī attiecībā uz papildu nenobriedušām tehnoloģijām vai tehnoloģijām ar augstām darbības izmaksām un tā dēvētā RES1 mehānisma izsoles perioda pagarināšana, vienlaikus saglabājot konkurētspējīgas piekļuves principu; ●noteikumi investīciju veicināšanai uzglabāšanas sistēmās leģislatīvajā dekrētā, ar ko transponē Direktīvu (ES) 2019/944 par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu.
M2C2–7	Reforma Nr. 2 Jauni tiesību akti atjaunīgās gāzes ražošanas un patēriņa veicināšanai	Atskaites punkts	Stājas spēkā Likumdošanas dekrēts, ar ko veicina atjaunīgās gāzes izmantošanu biometāna izmantošanai transporta, rūpniecības un dzīvojamo ēku sektorā, un īstenošanas dekrēts, kurā izklāstīti nosacījumi un kritēriji attiecībā uz tā izmantošanu un jauno stimulu sistēmu.	Likuma norma, kas norāda uz likuma stāšanos spēkā	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	4. CET.	2021	Likumdošanas dekrētā jo īpaši iekļauj: 1-leģislatīvs grozījums vienkāršotam atļauju piešķiršanas procesam un pašreizējā dotāciju mehānisma grozīšana, lai i) paplašinātu attiecināmības perimetru un ii) pagarinātu dotāciju pieejamības periodu un iii) paredzētu atjaunīgo gāzu tarifu mehānismu un izcelsmes apliecinājumu. 2 AED II direktīvas transponēšana ar likumdošanas dekrētu 3-Vispārējo koordināciju nodrošinātu Ministero della Transizione Ecologica (MiTE) ar citu administrāciju atbalstu, kurām ir padomdevējas funkcijas: Lauksaimniecības ministrija (MIPAAF), Ekonomikas un finanšu ministrija (MEF) un Gestore Servizi Energetici.
M2C2–8	Investīcija 2.1. Viedo tīklu stiprināšana	Atskaites punkts	(Visu) publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana tīkla jaudas palielināšanai	Paziņojums par (visu) publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	4. CET.	2022	Paziņojums par (visu) publisko līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu, lai palielinātu tīkla jaudu atjaunojamo energoresursu enerģijas sadalei un enerģijas patēriņa elektrifikācijai
M2C2–12	Investīcija 2.2. Intervences elektrotīkla noturības palielināšanai	Atskaites punkts	Elektroenerģijas sistēmas tīkla noturības palielināšanas projektu piešķiršana	Paziņojums par projektu piešķiršanu	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	4. CET.	2022	Tādu projektu piešķiršana, kuru mērķis ir palielināt elektroenerģijas sistēmas tīkla izturētspēju vismaz 4 000 km garumā, lai samazinātu to enerģijas samazinājumu biežumu un ilgumu, kurus izraisa ekstremāli laikapstākļi.
M2C2–14	Investīcija 3.3. Ūdeņraža testēšana autotransportam	Atskaites punkts	(Visu) publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana par tādu uzpildes staciju izveidi, kurās izmanto ūdeņradi	Paziņojums par (visu) publisko līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu, lai izveidotu vismaz 40 uzlādes stacijas, kuru pamatā ir ūdeņradis	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	Q1	2023	Paziņojums par (visu) publisko līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu par vismaz 40 uzlādes staciju izveidi uz ūdeņraža bāzes saskaņā ar Direktīvu 2014/94/ES par alternatīvo degvielu infrastruktūru.
M2C2–16	Investīcija Nr. 3.4. Ūdeņraža testēšana dzelzceļa mobilitātes vajadzībām	Atskaites punkts	Resursu piešķiršana ūdeņraža testēšanai dzelzceļa mobilitātes vajadzībām	Paziņojums par resursu piešķiršanu	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	Q1	2023	Resursu piešķiršana saskaņā ar procedūrām un kritērijiem, kas noteikti, lai būvētu desmit uz ūdeņraža bāzes darbināmas dzelzceļa uzpildes stacijas sešās dzelzceļa līnijās
M2C2–18	Investīcija 3.5. Ūdeņraža pētniecība un izstrāde	Atskaites punkts	Visu publisko pētniecības un izstrādes līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana pētniecības projektiem ūdeņraža jomā	Paziņojums par līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu ūdeņraža pētniecības un izstrādes jomā	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	2. CET.	2022	Paziņojums par tādu pētniecības un izstrādes līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu, kuru mērķis ir uzlabot zināšanas par ūdeņraža vektora ieviešanu ražošanas, uzglabāšanas un izplatīšanas posmā. Līgumos izstrādā vismaz četras pētniecības dimensijas: zaļā un tīrā ūdeņraža ražošana inovatīvas tehnoloģijas ūdeņraža uzglabāšanai, transportēšanai un pārveidošanai par atvasinājumiem un e-degvielām C) Degvielas elementi stacionāriem un kustīgiem lietojumiem integrētas viedās pārvaldības sistēmas, lai palielinātu uz ūdeņradi balstītas intelektiskās infrastruktūras noturību un uzticamību Ar šo pasākumu atbalsta ūdeņraža ražošanu, pamatojoties uz elektrolīzi, izmantojot atjaunīgos energoresursus, kā definēts Direktīvā (ES) 2018/2001 (Atjaunojamo energoresursu direktīva), vai tīkla elektroenerģiju, vai ūdeņraža darbības, kas atbilst aprites cikla SEG emisiju aiztaupījuma prasībai 73,4 % apmērā ūdeņradim, kā rezultātā aprites cikla SEG emisijas ir mazākas par 3 t CO2e/tH2 un 70 % sintētiskajām degvielām uz ūdeņraža bāzes attiecībā pret fosilo degvielu komparatoru 94 g CO2e/MJ pēc analoģijas ar Direktīvas (ES) 2018/2001 25. panta 2. punktā un V pielikumā izklāstīto pieeju.
M2C2–20	Reforma Nr. 3 “Administratīvā vienkāršošana un regulatīvo šķēršļu mazināšana ūdeņraža ieviešanai”	Atskaites punkts	Vajadzīgo leģislatīvo aktu stāšanās spēkā	Likuma norma, kas norāda uz likuma stāšanos spēkā	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	Q1	2023	Nepieciešamajos tiesību aktos izklāsta i) drošības noteikumus attiecībā uz ūdeņraža ražošanu, transportēšanu un uzglabāšanu, ii) vienkāršo procedūras mazu būvju izveidei zaļā ūdeņraža ražošanai un iii) pasākumus saistībā ar nosacījumiem, lai būvētu uzlādes stacijas, kuru pamatā ir ūdeņradis. Šis pasākums atbalsta tikai ūdeņraža darbības, kas atbilst aprites cikla SEG emisiju aiztaupījuma prasībai 73,4 % apmērā ūdeņradim, kā rezultātā rodas 3 tCO2eq/tH2.
M2C2–21	Reforma. Ūdeņraža konkurētspējas veicināšanas pasākumi	Atskaites punkts	Fiskālo stimulu stāšanās spēkā	Likuma norma, kas norāda uz likuma stāšanos spēkā	N.A.	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	2. CET.	2022	Tiesību aktā nosaka fiskālos stimulus, lai atbalstītu zaļā ūdeņraža ražošanu un veicinātu zaļā ūdeņraža patēriņu transporta nozarē. Šis pasākums atbalsta tikai ūdeņraža darbības, kas atbilst aprites cikla SEG emisiju aiztaupījuma prasībai 73,4 % apmērā ūdeņradim, kā rezultātā rodas 3 tCO2eq/tH2.
M2C2–22	Investīcija 4.1. Ieguldījumi vidi saudzējošā mobilitātē (Valsts cikla ceļa plāns)	Mērķa:	Riteņbraukšanas joslas T1	NEPIEMĒRO	Km	0	200	4. CET.	2023	Vismaz 200 km velojoslu pabeigšana lielpilsētu teritorijās, kā noteikts pasākuma aprakstā, vai pilsētās, kurās uzņem universitātes.
M2C2–23	Investīcija 4.1. Ieguldījumi vidi saudzējošā mobilitātē (Valsts cikla ceļa plāns)	Mērķa	Riteņbraukšanas joslas T2	NEPIEMĒRO	Km	200	1 311	2. CET.	2026	Vismaz 365 km veloceliņu pabeigšana lielpilsētu teritorijās (kā noteikts pasākuma aprakstā) vai pilsētās, kurās atrodas universitātes, un vismaz 746 km tūrisma veloceliņu, kā noteikts 2015. gada 28. decembra Likumā Nr. 208.
M2C2–27	Investīcija Nr. 4.3. Uzlādes infrastruktūras uzstādīšana	Atskaites punkts	Visu publisko līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana uzlādes infrastruktūras uzstādīšanai M1	Paziņojums par visu publisko līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu uzlādes infrastruktūras uzstādīšanai	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	2. CET.	2023	Paziņojums par visu publisko līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu vismaz 4700 uzlādes staciju būvniecībai pilsētu teritorijās (visās pašvaldībās). Projektā var iekļaut arī izmēģinājuma uzlādes stacijas, kas paredzētas enerģijas uzkrāšanai.
M2C2–28	Investīcija Nr. 4.3. Uzlādes infrastruktūras uzstādīšana	Atskaites punkts	Publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana uzlādes infrastruktūras uzstādīšanai	Publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana uzlādes infrastruktūras uzstādīšanai	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	4. CET.	2024	Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana, lai izbūvētu vismaz 2100 ātras publiskās uzlādes infrastruktūras punktus pa brīvceļiem un vismaz 9900 — pilsētu teritorijās.
M2C2–29	Investīcija Nr. 4.3. Uzlādes infrastruktūras uzstādīšana	Mērķa	Ātrās uzlādes staciju skaits	NEPIEMĒRO	Skaits	0	12 000	4. CET.	2025	Darbības sākšana: I)vismaz 2100 ātras publiskās uzlādes infrastruktūras punktu elektrotransportlīdzekļiem pa brīvceļiem, kuru jauda ir vismaz 175 kW. II)vismaz 9900 ātrās publiskās uzlādes infrastruktūras punktus elektrotransportlīdzekļiem ar jaudu vismaz 90 kW pilsētu teritorijās.
M2C2–30	Investīcija — Privāto un vieglo komerciālo transportlīdzekļu autoparka atjaunošanas programma ar elektrotransportlīdzekļiem	Mērķa	Iegādāto transportlīdzekļu skaits	NEPIEMĒRO	Skaits	0	39 000	2. CET.	2026	Vismaz 39000 bezemisiju transportlīdzekļu iegāde.
M2C2–33	Investīcija Nr. 4.4.2. Reģionālā sabiedriskā transporta dzelzceļa parka stiprināšana ar bezemisiju vilcieniem un universālo pakalpojumu	Atskaites punkts	Visu publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana reģionālā sabiedriskā transporta dzelzceļa parka stiprināšanai ar bezemisiju vilcieniem un universālo pakalpojumu	Paziņojums par visu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu attiecībā uz reģionālā sabiedriskā transporta dzelzceļa parku ar bezemisiju vilcieniem un universālo pakalpojumu	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	2. CET.	2023	Paziņojums par visu publisko līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu bezemisiju vilcienu iegādei 39 .
M2C2–37	Reforma. Viedākas projektu novērtēšanas procedūras vietējā sabiedriskā transporta sistēmu nozarē ar stacionārām iekārtām un ātrā masu transporta nozarē	Atskaites punkts	Dekrētlikuma stāšanās spēkā	Likuma norma, kas norāda uz dekrētlikuma stāšanos spēkā	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	4. CET.	2021	Dekrētlikums vienkāršo projektu vērtēšanas kritērijus attiecībā uz vietējo sabiedrisko transportu un paātrina izstrādes un atļauju piešķiršanas procesu.
M2C2–38	Ieguldījums 5.1.: Atjaunojamie energoresursi un akumulatori	Atskaites punkts	Ministrijas dekrēta stāšanās spēkā	Likuma norma, kas norāda uz ministrijas dekrēta stāšanos spēkā	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	2. CET.	2022	Ministrijas dekrētā norāda pieejamo resursu apjomu, saņēmēju piekļuves prasības, programmu un projektu atbilstības nosacījumus, attiecināmos izdevumus un atbalsta veidu un intensitāti augstas efektivitātes FE paneļu izstrādei un akumulatoru izstrādei.
M2C2–41	Investīcija 5.3.: Elektriskie autobusi	Atskaites punkts	Stājas spēkā ministrijas dekrēts, kurā noteikts pieejamo resursu apjoms intervences mērķa sasniegšanai (autobusu piegādes ķēde)	Ministrijas dekrēta noteikums par stāšanos spēkā	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	4. CET.	2021	Ministrijas dekrētā norāda pieejamo resursu apjomu aptuveni 45 rūpniecības pārveides projektu īstenošanai, izmantojot “Attīstības līgumus”.
M2C2–42	Investīcija 5.4.: Kapitāla iepludināšana Zaļās pārkārtošanās fondā (GTF)	Atskaites punkts	Finanšu nolīguma parakstīšana	Paziņojums par finanšu nolīguma parakstīšanu	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	2. CET.	2022	Finanšu nolīgumā nosaka netiešās investīcijas RK fondu pārvaldnieku finansēšanā ar ieguldījumiem un uzņēmumiem/jaunizveidotiem uzņēmumiem saskaņā ar zaļās pārkārtošanās mērķiem, lai paplašinātu pētniekiem un jaunuzņēmumiem pieejamo kapitālu, stiprinātu aktīvu RK fondu darbību, attīstītu jaunus un inovatīvus uzņēmumus partnerībā ar uzņēmumiem. Finanšu nolīgumā iekļauj: -ieguldījumu politika, -atbilstības kritēriji, saskaņā ar šo pasākumu atbalstīto darījumu atbilstība Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), izmantojot ilgtspējas pārbaudi, izslēgšanas sarakstu un prasību par atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.
M2C2–43	Investīcija 5.4.: Kapitāla iepludināšana Zaļās pārkārtošanās fondā (GTF)	Atskaites punkts	Ziņojuma pieņemšana	Ziņojuma pieņemšana	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	2. CET.	2026	Itālija nosūta ziņojumu, kurā izklāstītas darbības, ko GTF veicis, lai īstenotu ieguldījumu politiku, tostarp pasākumi, kas veikti, lai īstenotu finanšu produktus, kurus paredzēts atbalstīt ar pašu kapitālu, kā arī paredzamie pasākumi, kas veicami, lai turpinātu īstenot minētos produktus. Ziņojumā norāda arī summas, kas ieguldītas tiešā/netiešā veidā un katrā finanšu produktā.

E.3. Aizdevumam pieteikto reformu un investīciju apraksts

Investīcija 1.1. — Agrovoltaisko sistēmu attīstība

Šīs investīcijas ietver dotācijas, ar kurām atbalsta investīcijas agrovoltaisko sistēmu būvniecībai un tādu mērinstrumentu uzstādīšanai, ar kuriem uzrauga pamatā esošo lauksaimniecisko darbību, lai novērtētu mikroklimatu, ūdens taupīšanu, augsnes auglības atjaunošanos, noturību pret klimata pārmaiņām un lauksaimniecības ražīgumu dažādiem kultūraugu veidiem. Iekārtu uzstādīšanu reģistrē valsts Gaudì sistēmā (ražošanas iekārtu reģistrā), kas sniedz pārliecinošus pierādījumus par mērķu sasniegšanu.

Investīcija 1.2. AER veicināšana energokopienām un atjaunojamo energoresursu enerģijas pašpatērētāju kopīgai rīcībai

Šī investīcija ietver atbalstu 1 730 MW jaunas elektroenerģijas ražošanas jaudas uzstādīšanai kolektīvās pašpatēriņa konfigurācijās un atjaunīgās enerģijas kopienās pašvaldībās, kurās iedzīvotāju skaits ir mazāks par 50000. Atbalsta pamatā ir dotācijas atjaunojamo energoresursu un ražošanas iekārtu būvniecībai apvienojumā ar enerģijas uzkrāšanas sistēmām.

Investīcija 1.4. Biometāna attīstība saskaņā ar aprites ekonomikas veicināšanas kritērijiem

Šo ieguldījumu veido:

-Atbalsts jaunu biometāna ražošanas rūpnīcu būvniecībai

-Esošo lauksaimniecības biogāzes iekārtu (tostarp cieto sadzīves atkritumu organisko frakciju — OFUSW) pārveidošana un efektivitātes uzlabošana, lai ražotu biometānu transportam, rūpniecībai un siltumapgādei. Biometāns atbilst Direktīvā 2018/2001 (RED II direktīva) noteiktajiem kritērijiem, lai pasākums atbilstu principam “nenodarīt būtisku kaitējumu” un attiecīgajām Regulas (ES) 2021/241 VI pielikuma 8. zemsvītras piezīmes prasībām.

-Novecojušu un zemas efektivitātes mehānisko transportlīdzekļu aizstāšana ar transportlīdzekļiem, kurus darbina tikai ar biometānu, kas atbilst Direktīvā 2018/2001 (RED II direktīva) noteiktajiem kritērijiem. Biodegvielas un biometāna gāzes un biodegvielas ražotājiem ir jāiesniedz sertifikāti (ilgtspējas apliecinājums), ko izdevuši neatkarīgi vērtētāji, kā paredzēts Direktīvā 2018/2001. Operators iegādājas izcelsmes apliecinājuma sertifikātus, kas atbilst paredzamajam degvielas izmantojumam.

-Ekoloģiskās prakses izkliedēšana biogāzes ražošanas posmā (objekti ar minimālu augsnes apstrādi, inovatīvas zema emisijas līmeņa sistēmas digestāta izplatīšanai).

Investīcija 2.1. “Viedtīklu stiprināšana”

Šīs investīcijas ietver sadales tīklu pārveidi un to pārvaldību, veicot intervences gan elektrotīkla, gan tā programmatūras komponentos, lai nodrošinātu jaunus enerģētikas scenārijus, kuros nozīme var būt arī patērētājiem un ražojošiem patērētājiem.

Investīcija 2.2. — Intervences pasākumi elektrotīkla noturības palielināšanai

Šīs investīcijas ietver intervences, kuru mērķis ir uzlabot elektrotīkla noturību pret ekstremāliem laikapstākļiem (vēji/krituši koki, ledus, karstuma viļņi, plūdi un hidroģeoloģiskais risks), jo īpaši sadales tīklā, un samazināt elektroapgādes ilgstošu pārtraukumu iespējamību un negatīvās sociālās un ekonomiskās sekas skartajās teritorijās.

Investīcija 3.1. “Ūdeņraža ražošana degradētās teritorijās (Ūdeņraža ielejas)”

Šīs investīcijas ietver atbalstu zaļā ūdeņraža vietējai ražošanai un izmantošanai rūpniecībā, MVU un vietējā transportā, tādējādi radot jaunas ūdeņraža ielejas, kas galvenokārt atrodas Itālijas dienvidos un kurās notiek vietējā ražošana no atjaunīgajiem energoresursiem un vietējā izmantošana. Projekta mērķis ir pamestu rūpniecisko teritoriju atkārtota izmantošana, lai testētu ūdeņraža ražošanas iekārtas no vietējām AER ražotnēm, kas atrodas tajā pašā rūpnieciskajā telpā un iekārtās vai kaimiņteritorijās. Ar šo pasākumu atbalsta ūdeņraža ražošanu, kas pamatojas uz elektrolīzi, kurā tiek izmantoti Direktīvā (ES) 2018/2001 (Atjaunīgo energoresursu direktīvā) definētie atjaunīgie energoresursi vai tīkla elektroenerģija.”.

Investīcija 3.2. Ūdeņraža izmantošana grūti dekarbonizējamā rūpniecībā

Šīs investīcijas ietver atbalstu pētniecībai, izstrādei un inovācijai rūpniecisko procesu jomā, lai izstrādātu iniciatīvas ūdeņraža izmantošanai rūpniecības nozarēs, kurās metānu izmanto kā siltumenerģijas avotu (cements, papīra rūpnīcas, keramikas, stikla rūpniecība u. c.). Fosilā kurināmā nozare, piemēram, naftas pārstrādes rūpnīcas, nav atbalsttiesīga. Ar šo pasākumu atbalsta ūdeņraža ražošanu, kas pamatojas uz elektrolīzi, kurā tiek izmantoti Direktīvā (ES) 2018/2001 (Atjaunīgo energoresursu direktīvā) definētie atjaunīgie energoresursi vai tīkla elektroenerģija.”.

Lai nodrošinātu, ka pasākums atbilst Atveseļošanas un noturības mehānisma principam “nenodari būtisku kaitējumu”, kā noteikts tehniskajos norādījumos par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu (2021/C58/01), turpmākajos uzaicinājumos iekļautie atbilstības kritēriji izslēdz darbības saskaņā ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS), kas sasniedz prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kuras nav zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm. Ja darbības rezultātā tiek sasniegtas prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav ievērojami zemākas, bet joprojām ir zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm, sniedz paskaidrojumu par iemesliem, kāpēc tas nav iespējams. Līmeņatzīmes, kas noteiktas bezmaksas kvotu piešķiršanai darbībām, kuras ietilpst emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības jomā, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/447.

Investīcija 3.3. “Ūdeņraža testēšana autotransportam”

Šī investīcija paredz izveidot vismaz 40 ūdeņraža uzpildes stacijas, kas atrodas automaģistrāļu apkalpošanas zonās, loģistikas noliktavās un ostās saskaņā ar Direktīvas 2014/94 par alternatīvo degvielu infrastruktūru prasībām.

Investīcija. Ūdeņraža testēšana dzelzceļa mobilitātei

Šī investīcija ietver vismaz desmit uz ūdeņradi balstītu dzelzceļa uzpildes staciju izbūvi vismaz sešās dzelzceļa līnijās. Ūdeņraža vilcienu uzpildes stacijas vēlams ierīkot vietējo atjaunīgā ūdeņraža ražotņu un/vai automaģistrālēs izvietoto ūdeņraža uzpildes staciju tuvumā.”.

Investīcija 3.5. Ūdeņraža pētniecība un izstrāde

Šī investīcija ietver atbalstu ūdeņraža pētniecības un izstrādes darbībām šādās jomās:

-Zaļā un tīrā ūdeņraža ražošana

-Inovatīvas tehnoloģijas ūdeņraža uzglabāšanai, transportēšanai un pārveidei par atvasinājumiem un e-degvielām

-Degvielas elementi stacionāriem un kustīgiem lietojumiem

-Integrētas viedas pārvaldības sistēmas, lai palielinātu uz ūdeņradi balstītas intelektiskās infrastruktūras noturību un uzticamību

Ar šo pasākumu atbalsta ūdeņraža ražošanu, pamatojoties uz elektrolīzi, izmantojot atjaunīgos energoresursus, kā definēts Direktīvā (ES) 2018/2001 (Atjaunojamo energoresursu direktīva), vai tīkla elektroenerģiju, vai ūdeņraža darbības, kas atbilst aprites cikla SEG emisiju aiztaupījuma prasībai 73,4 % apmērā ūdeņradim, kā rezultātā aprites cikla SEG emisijas ir mazākas par 3 t CO2e/tH2 un 70 % sintētiskajām degvielām uz ūdeņraža bāzes attiecībā pret fosilo degvielu komparatoru 94 g CO2e/MJ pēc analoģijas ar Direktīvas (ES) 2018/2001 25. panta 2. punktā un V pielikumā izklāstīto pieeju.

Investīcija 4.2. — Ātrās masas transporta sistēmu izstrāde

Pasākuma mērķis ir palielināt ātru masveida transporta sistēmas satiksmi, veicinot modālo pāreju no automobiļu transporta uz sabiedrisko transportu.

Šo ieguldījumu veido:

●Jaunu līniju būvniecība un esošo ātrās masas transporta sistēmu līniju paplašināšana vismaz 231 km garumā. Projektu sarakstā iekļauj vismaz 96 km metro joslu vai tramvaju un vismaz 135 km trolejbusu, autobusu ātrgaitas tranzīta (BRT) vai trošu ceļu.

●Ātro masu transporta sistēmu infrastruktūras modernizācija, kas var ietvert to digitalizāciju. Šīs intervences ietver metro staciju un metro sliežu ceļu infrastruktūras modernizāciju, dzelzceļa vai tramvaju signalizācijas sistēmas, sabiedriskā tranzīta noliktavas.

●Bezemisiju ritošā sastāva iegādi ātrās masas transporta sistēmām.

●Šajā pasākumā iekļautās intervences ir vismaz 28, un tās ir vērstas 40 vismaz uz Bari, Bergamo, Boloņas, Katānijas, Firenzes, Dženovas, Milānas, Neapoles, Padovas, Perudžas, Rimini, romu un Taranto lielpilsētu teritorijām.

Infrastruktūra, kas atbilst gan būvniecībai, gan modernizācijai (proti, metro joslas, tramvaju līnijas, trolejbusu joslas, autobusu ātrgaitas tranzīts vai trošu ceļi), nodrošina bezemisiju ritošā sastāva ekspluatāciju. Investīcija neietver tādu ceļu būvniecību vai modernizāciju, kas pārsniedz intervences darbības jomu, ja vien tie nav infrastruktūras neatņemamas sastāvdaļas, kas ļauj ekspluatēt bezemisiju ritošo sastāvu.

Investīcija — Reģionālā sabiedriskā transporta bezemisiju autobusu autoparka stiprināšana

Šī investīcija ietver vismaz 3000 bezemisiju mazemisiju autobusu un vismaz 1000 uzlādes staciju bezemisiju un mazemisiju mazemisiju autobusiem iepirkumu. Autobusi ir aprīkoti ar digitāliem elementiem. Atbilstīgie autobusi ir zemas grīdas autobusi (t. i., tie pieder pie M2 un M3 kategorijas transportlīdzekļiem saskaņā ar ANO EEK standartiem) un ir vai nu elektrisks, vai ūdeņraža degvielas elements.

Investīcija 4.4.2. — Reģionālā sabiedriskā transporta dzelzceļa parka stiprināšana ar bezemisiju vilcieniem un universālo pakalpojumu

Šī investīcija ietver vismaz 66 bezemisiju pasažieru vilcienu iepirkumu un nodošanu ekspluatācijā 41 (kurā vilciens sastāv no vismaz vienas lokomotīves un ietver pasažieru vagonus) un papildu 100 vagonus universālo pakalpojumu sniegšanai. Kopumā ieguldījums nodrošina vismaz 523 vienības, no kurām vismaz 66 ir lokomotīves.

Investīcija — Valsts ugunsdzēsēju komandas flotes atjaunošana

Šo ieguldījumu veido vismaz 3800 transportlīdzekļu (no kuriem 200 tiks piešķirti ugunsdzēsēju lidostu kontingentiem) iepirkums Valsts ugunsdzēsēju brigādei un 875 ugunsdzēsības stacijās uzstādītu uzlādes punktu realizācija, kā arī vismaz 3000 pārvietojamu elektrouzlādes punktu iegāde. 3500 transportlīdzekļi ir bezemisiju transportlīdzekļi, savukārt pārējie darbojas vai nu tikai ar biometānu, vai ar biodegvielu saskaņā ar ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritērijiem, kas noteikti 29.–31. pantā, un noteikumiem par biodegvielām, kas iegūtas no pārtikas un barības, kā noteikts Atjaunojamo energoresursu direktīvas (ES) 2018/2001 (AED II) 26. pantā un saistītajos īstenošanas un deleģētajos aktos. Uzņēmēji iegādājas izcelsmes apliecinājuma sertifikātu, kas atbilst paredzamajam degvielas izmantojumam. Transportlīdzekļiem, ko darbina ar biodegvielu, ir tipa apstiprinājums attiecībā uz B100.

Investīcija 5.1. Atbalsts ražošanas sistēmai ekoloģiskajai pārejai, neto nulles emisiju tehnoloģijām un stratēģisko piegādes ķēžu konkurētspējai un noturībai:

Šis pasākums sastāv no diviem apakšieguldījumiem. Pamatojoties uz ANM investīcijām, mehānisma mērķis sākotnēji ir nodrošinātfinansējumu vismaz 3500000000 EUR apmērā.

Apakšieguldījums Nr. 1:

Šo apakšieguldījumu veido publiskas investīcijas mehānismā, neto nulles emisiju tehnoloģijās, lai stimulētu privātās investīcijas un uzlabotu piekļuvi finansējumam tādās jomās kā energoefektivitāte, atjaunojamo energoresursu ražošana pašpatēriņam un ražošanas procesa ilgtspējīga pārveide.

Investīcija atbalsta:

I)valsts ražošanas sistēmas ekoloģisko pārkārtošanos dažādos līmeņos, atbalstot investīcijas tādu ierīču un to tiešo un netiešo komponentu ražošanas ķēžu stiprināšanā, kas attiecas uz ekoloģisko pārkārtošanos (piemēram, akumulatoru un enerģijas uzkrāšana, saules un vēja tehnoloģijas, siltumsūkņi un ģeotermālās enerģijas tehnoloģijas, ūdeņraža tehnoloģijas un oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas ierīces),

II)ražošanas procesu energoefektivitāte (arī ražojot elektroenerģiju pašpatēriņam no atjaunojamiem energoresursiem, izņemot biomasu),

III)ražošanas procesu ilgtspēja, arī ņemot vērā aprites ekonomiku un resursu efektīvāku izmantošanu.

Investīcija i) ietver šādas produktu līnijas:

— Pirmais attiecas uz fotoelementu vai vēja enerģijas tehnoloģiju ražošanu un palielina fotoelementu vai vēja enerģijas tehnoloģiju ražošanas jaudu vismaz par 4 GW gadā.

— Otrais attiecas uz bateriju ražošanu un palielina bateriju ražošanas jaudu vismaz par 28 GW gadā.

Mehānisms darbojas, piešķirot neatmaksājamas dotācijas, subsidētus aizdevumus un procentu subsīdijas tieši privātajam sektoram.

Mehānismu pārvalda Invitalia S.p.A. kā īstenošanas partneris. Mehānisms ietver šādus finanšu instrumentus:

·Attīstības līgums, ar kuru atbalsta neto nulles emisiju tehnoloģiju projektus, kas pārsniedz 20000000 EUR, piešķirot dotācijas, procentu likmju subsīdijas un subsidētus aizdevumus.

·Rūpniecības pārveides fonds, kas atbalsta projektus robežās no EUR 3000000 līdz EUR 20000000, piešķirot dotācijas, procentu likmju subsīdijas un subsidētus aizdevumus.

Lai īstenotu ieguldījumu mehānismā, Itālija un Invitalia S.p.A. paraksta īstenošanas nolīgumu, kurā ietver šādu saturu:

1.Mehānisma lēmumu pieņemšanas procesa apraksts: Galīgos lēmumus par ieguldījumiem un Mehānisma piešķiršanu pieņem investīciju komiteja vai cita attiecīga līdzvērtīga pārvaldes struktūra, un tos apstiprina ar no valdības neatkarīgu locekļu balsu vairākumu.

2.Saistītās ieguldījumu politikas galvenās prasības, kas ietver:

a.Finanšu produktu un atbalsttiesīgo galasaņēmēju apraksts.

b.Prasība, lai visi atbalstītie ieguldījumi būtu ekonomiski dzīvotspējīgi.

c.Prasība ievērot principu “nenodari būtisku kaitējumu” (DNSH), kā noteikts NBK tehniskajos norādījumos (2021/C58/01). Ieguldījumu politika jo īpaši izslēdz no atbilstības šādu darbību un aktīvu sarakstu: I) darbības un aktīvi, kas saistīti ar fosilo kurināmo, tostarp lejupējais izmantojums; 42 ii) darbības un aktīvi saskaņā ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS), kuru prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas nav zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm; 43 iii) darbības un aktīvi, kas saistīti ar atkritumu poligoniem, sadedzināšanas iekārtām 44 un mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtām 45 .

d.Prasība, ka Mehānisma galasaņēmēji nesaņem atbalstu no citiem Savienības instrumentiem, lai segtu tās pašas izmaksas.

3.Summa, uz kuru attiecas īstenošanas nolīgums, īstenošanas partnera maksu struktūra un prasība atkārtoti ieguldīt visus atmaksājumus saskaņā ar Mehānisma ieguldījumu politiku.

4.Uzraudzības, revīzijas un kontroles prasības, tostarp:

a.Apraksts par īstenošanas partnera uzraudzības sistēmu ziņošanai par mobilizētajām investīcijām.

b.Apraksts par īstenošanas partnera procedūrām, kas nodrošina krāpšanas, korupcijas un interešu konfliktu novēršanu, atklāšanu un labošanu.

c.Pienākums pārbaudīt katras darbības attiecināmību saskaņā ar Īstenošanas nolīgumā noteiktajām prasībām pirms apņemšanās finansēt kādu darbību.

d.Pienākums veikt uz risku balstītas ex post revīzijas saskaņā ar Invitalia S.p.A revīzijas plānu. Šajās revīzijās pārbauda:

I.ka kontroles sistēmas ir efektīvas, tostarp krāpšanas, korupcijas un interešu konfliktu atklāšana;

II.principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” ievērošana, valsts atbalsta noteikumi, klimata mērķrādītāju prasības; un

III.ka ir ievērota prasība, ka Mehānisma galasaņēmēji nav saņēmuši atbalstu no citiem Savienības instrumentiem, lai segtu tās pašas izmaksas. Revīzijās pārbauda arī darījumu likumību un to, vai tiek ievēroti piemērojamā īstenošanas nolīguma nosacījumi.

5. Prasības attiecībā uz investīcijām klimata jomā, ko veic īstenošanas partneris: vismaz 2430000000 EUR no ANM investīcijām mehānismā veicina klimata pārmaiņu mērķu sasniegšanu saskaņā ar ANM regulas VI pielikumu 46 .

Apakšieguldījums Nr. 2:

Šo apakšinvestīciju veido publiskās investīcijas mehānismā “Stratēģisko piegādes ķēžu konkurētspēja un noturība”, lai stimulētu privātās investīcijas un uzlabotu piekļuvi finansējumam nolūkā stiprināt rūpniecības piegādes ķēdes.

Investīcijas atbalsta projektus, kas saistīti ar galvenajām stratēģiskajām vērtības ķēdēm, piemēram, rūpniecības attīstības programmām un vides aizsardzības attīstības programmām.

Mehānisms darbojas, piešķirot neatmaksājamas dotācijas, subsidētus aizdevumus un procentu subsīdijas tieši privātajam sektoram.

Mehānismu pārvalda Invitalia S.p.A. kā īstenošanas partneris.

Lai īstenotu ieguldījumu mehānismā, Itālija un Invitalia paraksta īstenošanas nolīgumu, kurā ietver šādu saturu:

1.Mehānisma lēmumu pieņemšanas procesa apraksts: Galīgos lēmumus par ieguldījumiem un Mehānisma piešķiršanu pieņem investīciju komiteja vai cita attiecīga līdzvērtīga pārvaldes struktūra, un tos apstiprina ar no valdības neatkarīgu locekļu balsu vairākumu.

2.Saistītās ieguldījumu politikas galvenās prasības, kas ietver:

I)Finanšu produkta(-u) un atbalsttiesīgo galasaņēmēju apraksts.

II)Prasība, lai visi atbalstītie ieguldījumi būtu ekonomiski dzīvotspējīgi.

III)Prasība ievērot principu “nenodari būtisku kaitējumu” (DNSH), kā noteikts NBK tehniskajos norādījumos (2021/C58/01). Ieguldījumu politika jo īpaši izslēdz no atbilstības šādu darbību un aktīvu sarakstu: I) darbības un aktīvi, kas saistīti ar fosilo kurināmo, tostarp lejupējais izmantojums; 47 ii) darbības un aktīvi saskaņā ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS), kuru prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas nav zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm; 48 iii) darbības un aktīvi, kas saistīti ar atkritumu poligoniem, sadedzināšanas iekārtām 49 un mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtām 50 .

IV)Prasība, ka Mehānisma galasaņēmēji nesaņem atbalstu no citiem Savienības instrumentiem, lai segtu tās pašas izmaksas.

3.Summa, uz kuru attiecas īstenošanas nolīgums, īstenošanas partnera maksu struktūra un prasība atkārtoti ieguldīt visus atmaksājumus saskaņā ar Mehānisma ieguldījumu politiku.

4.Uzraudzības, revīzijas un kontroles prasības, tostarp:

a.Apraksts par īstenošanas partnera uzraudzības sistēmu ziņošanai par mobilizētajām investīcijām.

b.Apraksts par īstenošanas partnera procedūrām, kas nodrošina krāpšanas, korupcijas un interešu konfliktu novēršanu, atklāšanu un labošanu.

c.Pienākums pārbaudīt katras darbības attiecināmību saskaņā ar Īstenošanas nolīgumā noteiktajām prasībām pirms apņemšanās finansēt kādu darbību.

d.Pienākums veikt uz risku balstītas ex post revīzijas saskaņā ar Invitalia ĪAT revīzijas plānu. Šajās revīzijās pārbauda:

I.ka kontroles sistēmas ir efektīvas, tostarp krāpšanas, korupcijas un interešu konfliktu atklāšana;

II.principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” ievērošana, valsts atbalsta noteikumi, klimata mērķrādītāju prasības; un

III.ka ir ievērota prasība, ka Mehānisma galasaņēmēji nav saņēmuši atbalstu no citiem Savienības instrumentiem, lai segtu tās pašas izmaksas. Revīzijās pārbauda arī darījumu likumību un to, vai tiek ievēroti piemērojamā īstenošanas nolīguma nosacījumi.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 31. augustam.

Investīcija — līderības izveide starptautiskajā, rūpnieciskajā un pētniecības un izstrādes jomā ūdeņraža jomā

Šī investīcija ietver atbalstu projektiem ūdeņraža vērtības ķēdes attīstībai Itālijā, kas ir piemērota arī dalībai potenciāli svarīgos projektos visas Eiropas interesēs ūdeņraža jomā.

Investīcija — līderības izveide starptautiskajā, rūpnieciskajā un pētniecības un izstrādes jomā elektrisko autobusu jomā

Šī investīcija ietver atbalstu aptuveni 45 projektiem, kas var veicināt autobusu nozares digitālo un zaļo pārkārtošanos uz elektriskajiem un savienotajiem autobusiem. Paredzams, ka šī investīcija atbalstīs arī investīcijas elektrotransportlīdzekļu parka atjaunošanā (neietverot hibrīdautobusus).

Investīcija 5.4. Kapitāla iepludināšana Zaļās pārkārtošanās fondā (“GTF”), ko pārvalda CDP riska kapitāls SGR

Šā pasākuma mērķis ir atbalstīt Itālijas ekonomikas izaugsmes potenciālu, stimulējot privātās investīcijas, uzlabojot finansējuma pieejamību jaunuzņēmumiem, kas iesaistīti zaļās pārkārtošanās procesā, un attīstot riska kapitāla tirgu šajā nozarē. Pasākums ietver kapitāla iepludināšanu 250 000 000 EUR apmērā Zaļās pārkārtošanās fondā (“GTF”), ko pārvalda CDP riska kapitāls SGR.

CDP riska kapitāls SGR pieņem ieguldījumu politiku pašu kapitāla izmantošanai. Ieguldījumu politikā iekļauj aprakstu par finanšu produktu(-iem) ar paredzamo atbalsttiesīgo galasaņēmēju veidu, ko paredzēts atbalstīt ar pašu kapitālu, tostarp paredzamo 15 gadu īstenošanas grafiku un pārvaldības maksu ne vairāk kā 13 % apmērā. 51 GTF darbojas, tieši vai netieši sniedzot pašu kapitāla, kvazikapitāla, parāda vai kvaziparāda atbalstu. 52 CDP riska kapitāls SGR pieņem revīzijas un kontroles sistēmu, kas aprakstīta pamatnostādnēs “Linee Guida per le attività di rendicontazione e controllo dei Fondi DTF e GTF” pašu kapitāla izmantošanai. Ieguldījumu politika paredz, ka finanšu produkts(-i), ko atbalsta pašu kapitāls, atbilst principam “nenodari būtisku kaitējumu”, kā noteikts Tehniskajos norādījumos par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” (2021/C58/01) ievērošanu. Jo īpaši, ja tiek sniegts vispārējs atbalsts darbības uzsākšanai, ieguldījumu politikā neiekļauj uzņēmumus, kas būtiski koncentrējas 53 uz šādām nozarēm: I) enerģijas ražošana, izmantojot fosilo kurināmo, un ar to saistītās darbības 54 ; II) energoietilpīgas nozares un/vai nozares ar augstu CO2 emisiju līmeni 55 ; III) piesārņojošu transportlīdzekļu ražošana, noma vai pārdošana 56 ; IV) atkritumu savākšana, atkritumu apstrāde 57 un apglabāšana; v) kodoldegvielas pārstrāde, kodolenerģijas ražošana. Turklāt ieguldījumu politikā jāparedz atbilstība attiecīgajiem ES un valstu tiesību aktiem vides jomā.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 31. augustam.

E.4. Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un aizdevuma uzraudzības un īstenošanas grafiks

Kārtas numurs	Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)	Atskaites punkts/mērķrādītājs	Nosaukums	Kvalitātes rādītāji (attiecībā uz starpposma mērķiem)	Kvantitatīvie rādītāji (mērķiem)			Orientējošs pabeigšanas termiņš		Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju
					Mēra vienība	Pamatscenārijs	Mērķis	Ceturkšņa laikā	Gadu
M2C2–3	Investīcija 1.4. Biometāna attīstība saskaņā ar aprites ekonomikas veicināšanas kritērijiem	Mērķa	Lauksaimniecības traktoru nomaiņa	NEPIEMĒRO	Skaits	0	300	2. CET.	2026	Vismaz 300 lauksaimniecības traktoru parka aizstāšana ar mehāniskiem traktoriem, kurus darbina tikai ar biometānu un kuri ir aprīkoti arī ar precīzās lauksaimniecības instrumentiem. Biometāns atbilst Direktīvā 2018/2001 (RED II direktīva) noteiktajiem kritērijiem, lai ievērotu principu “nenodarīt būtisku kaitējumu”. Biodegvielas un biometāna gāzes un biodegvielas ražotājiem ir jāiesniedz sertifikāti (ilgtspējas apliecinājums), ko izdevuši neatkarīgi vērtētāji, kā paredzēts Direktīvā 2018/2001. Operators iegādājas izcelsmes apliecinājuma sertifikātus, kas atbilst paredzamajam degvielas izmantojumam.
M2C2–5	Investīcija 1.4. Biometāna attīstība saskaņā ar aprites ekonomikas veicināšanas kritērijiem	Mērķa	Papildu biometāna ražošanas jauda	NEPIEMĒRO	1 000 000 000	0.	2.3	2. CET.	2026	Attīstīt biometāna ražošanas jaudu, pārveidojot esošās iekārtas (tostarp cieto sadzīves atkritumu organisko frakciju — OFUSW) un no jaunām iekārtām līdz vismaz 2,3 miljardiem m³ 2026. gada jūnija beigās. Biometāns atbilst Direktīvā 2018/2001 (RED II direktīva) noteiktajiem kritērijiem, lai pasākums atbilstu principam “nenodarīt būtisku kaitējumu” un attiecīgajām Regulas (ES) 2021/241 VI pielikuma 8. zemsvītras piezīmes prasībām. Biodegvielas un biometāna gāzes un biodegvielas ražotājiem ir jāiesniedz sertifikāti (ilgtspējas apliecinājums), ko izdevuši neatkarīgi vērtētāji, kā paredzēts Direktīvā 2018/2001.
M2C2–9	Investīcija 2.1. Viedo tīklu stiprināšana	Mērķa	Viedie tīkli — tīkla jaudas palielināšana atjaunojamo energoresursu sadalei	NEPIEMĒRO	Skaits	0	1 000	4. CET.	2024	Palielināt tīkla jaudu atjaunojamo energoresursu sadalei vismaz par 1 000 MW
M2C2–10	Investīcija 2.1. Viedo tīklu stiprināšana	Mērķa	Viedie tīkli — tīkla jaudas palielināšana atjaunojamo energoresursu sadalei	NEPIEMĒRO	Skaits	1 000	4 000	2. CET.	2026	Palielināt tīkla jaudu atjaunojamo energoresursu sadalei vismaz par 4 000 MW
M2C2–11	Investīcija 2.1. Viedo tīklu stiprināšana	Mērķa	Viedie tīkli — enerģijas patēriņa elektrifikācija	NEPIEMĒRO	Skaits	0	1 500 000	2. CET.	2026	Enerģijas patēriņa elektrifikācija, kas sasniedz vismaz 1500000 iedzīvotāju
M2C2–13	Investīcija 2.2. Intervences elektrotīkla noturības palielināšanai	Mērķa	Palielināt elektroenerģijas sistēmas tīkla noturību	NEPIEMĒRO	Skaits	0	4 000	2. CET.	2026	Palielināt vismaz 4 000 km noturību elektroenerģijas sistēmas tīklā, lai samazinātu to enerģijas samazinājumu biežumu un ilgumu, ko izraisa ekstremāli laikapstākļi.
M2C2–15	Investīcija 3.3. Ūdeņraža testēšana autotransportam	Mērķa	Uz ūdeņradi balstītu uzlādes staciju izveide	NEPIEMĒRO	Skaits	0	40	2. CET.	2026	Saskaņā ar Direktīvu 2014/94/ES izstrādāt vismaz 40 uzlādes stacijas uz ūdeņraža bāzes vieglajiem un smagajiem transportlīdzekļiem.
M2C2–17	Investīcija Nr. 3.4. Ūdeņraža testēšana dzelzceļa mobilitātes vajadzībām	Mērķa	Ūdeņraža uzpildes staciju skaits	NEPIEMĒRO	Skaits	0	10	2. CET.	2026	Sešās dzelzceļa līnijās būvēt desmit dzelzceļa uzpildes stacijas, kuru pamatā ir ūdeņradis un kuras nosaka, izmantojot publiskās procedūras, ko noteikusi Ilgtspējīgas mobilitātes ministrija (MIMS) un Ekoloģiskās pārkārtošanās ministrija (MITE).
M2C2–19	Investīcija 3.5. Ūdeņraža pētniecība un izstrāde	Mērķa	Ūdeņraža pētniecības un izstrādes projektu skaits	NEPIEMĒRO	Skaits	0	10	2. CET.	2026	Īstenoti vismaz 10 pētniecības un attīstības projekti (pa vienam no katras pētniecības un izstrādes dimensijas turpmāk) un nodrošināti ar testa sertifikātu vai publikāciju Izstrādā četrus pētniecības un attīstības pasākumu virzienus, atsaucoties uz: zaļā un tīrā ūdeņraža ražošana inovatīvas tehnoloģijas ūdeņraža uzglabāšanai, transportēšanai un pārveidošanai par atvasinājumiem un e-degvielām C) Degvielas elementi stacionāriem un kustīgiem lietojumiem integrētas viedās pārvaldības sistēmas, lai palielinātu uz ūdeņradi balstītas intelektiskās infrastruktūras noturību un uzticamību Ar šo pasākumu atbalsta ūdeņraža ražošanu elektrolīzes ceļā, izmantojot atjaunīgos energoresursus, kā definēts Direktīvā (ES) 2018/2001 (Atjaunojamo energoresursu direktīva), vai tīkla elektroenerģiju, vai ūdeņraža darbības, kas atbilst aprites cikla SEG emisiju aiztaupījuma prasībai 73,4 % apmērā ūdeņradim, kā rezultātā aprites cikla SEG emisijas ir mazākas par 3 t CO2e/tH2 un 70 % sintētiskajām degvielām uz ūdeņraža bāzes attiecībā pret fosilo degvielu komparatoru 94 g CO2e/MJ pēc analoģijas ar pieeju, kas izklāstīta Direktīvas (ES) 2018/2001 25. panta 2. punktā un V pielikumā.
M2C2–24	Investīcija 4.2. Ātrā masu transporta sistēmu attīstība	Atskaites punkts	Visu publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana par infrastruktūras izveidi ātrajām masu transporta sistēmām	Paziņojums par visu publisko līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	4. CET.	2023	Paziņojums par visu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu infrastruktūras projektu izvēršanai, kā noteikts pasākuma aprakstā.
M2C2–25	Investīcija 4.2. Ātrā masu transporta sistēmu attīstība	Atskaites punkts	Visu publisko līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana bezemisiju ritošā sastāva iegādei un intervences ātrās masas transporta sistēmu infrastruktūras modernizācijai	Paziņojums par visu publisko līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	CET.	2024	Paziņojums par visu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu, lai iegādātos vismaz 85 ritošā sastāva vienības un vismaz 5 intervences ātras masas transporta sistēmu infrastruktūras modernizācijai, kā noteikts pasākuma aprakstā.
M2C2–25bis	Investīcija 4.2. Ātrā masu transporta sistēmu attīstība	Mērķa	Vismaz 5 intervences ātras masas transporta sistēmu infrastruktūras modernizēšanai		Skaits	0	5	2. CET.	2026	Vismaz 5 intervences pabeigšana ātrās masas transporta sistēmu infrastruktūras modernizācijai (kā noteikts pasākuma aprakstā). Pēc darbu pabeigšanas attiecīgā infrastruktūra ir operacionāla vai pieejama (atkarībā no infrastruktūras veida).
M2C2–25ter	Investīcija 4.2. Ātrā masu transporta sistēmu attīstība	Mērķa	Vismaz 85 ritošā sastāva vienību iegāde ātram transportam masveidā		Skaits	0	85	2. CET.	2026	Vismaz 85 bezemisiju ritošā sastāva vienību iegāde masveida ātram transportam lielpilsētu teritorijās, kā noteikts pasākuma aprakstā.
M2C2–26	Investīcija 4.2. Ātrā masu transporta sistēmu attīstība	Mērķa	Sabiedriskā transporta infrastruktūras km skaits	NEPIEMĒRO	km	0	231	2. CET.	2026	Uzbūvēt vismaz 231 km sabiedriskā transporta infrastruktūras funkcionālās pilsētu teritorijās, kā noteikts pasākuma aprakstā.
M2C2–31	Investīciju 4.4.3: Valsts ugunsdzēsēju komandas atjaunošanas flote	Atskaites punkts	Visu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana par valsts ugunsdzēsēju komandas atjaunošanas floti	Paziņojums par visu valsts ugunsdzēsēju komandiera flotes atjaunošanas līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	N.A.	2. CET.	2024	Paziņojums par visu valsts ugunsdzēsēju transportlīdzekļu iegādes publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu.
M2C2–32	Investīcija 4.4.1.: Reģionālā sabiedriskā transporta autobusu parka stiprināšana ar bezemisiju mazemisiju autobusiem	Atskaites punkts	Visu publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana reģionālā sabiedriskā transporta autobusu parka stiprināšanai ar bezemisiju mazemisiju autobusiem	Paziņojums par visu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	4. CET.	2023	Paziņojums par publisko līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu par vismaz 3000 bezemisiju mazemisiju autobusu iegādi.
M2C2–34	Investīcija 4.4.1.: Reģionālā sabiedriskā transporta autobusu parka stiprināšana ar bezemisiju mazemisiju autobusiem	Mērķa	Izbūvēto bezemisijas mazemisiju autobusu skaits T1	NEPIEMĒRO	Skaits	0	800	4. CET.	2024	Reģistrēt vismaz 800 bezemisiju mazemisiju autobusu, kas iepirkti saskaņā ar M2C2–32, lai stiprinātu attiecīgo autoparku.
M2C2–34a	Investīcija Nr. 4.4.2. Reģionālā sabiedriskā transporta dzelzceļa parka stiprināšana ar bezemisiju vilcieniem un universālo pakalpojumu	Mērķa	Bezemisiju vilcienu skaits	NEPIEMĒRO	Skaits	0	25	4. CET.	2024	Vismaz 25 bezemisiju vilcienu piegāde.
M2C2–35	Investīcija 4.4.1.: Reģionālā sabiedriskā transporta autobusu parka stiprināšana ar bezemisiju mazemisiju autobusiem	Mērķa	Izbūvēto bezemisijas mazemisiju autobusu skaits T2	NEPIEMĒRO	Skaits	800	3 000	2. CET.	2026	Reģistrēt vismaz 3000 bezemisiju mazemisiju autobusu, kas iepirkti saskaņā ar M2C2–32, lai stiprinātu attiecīgo autoparku.
M2C2–35 ter	Investīcija 4.4.1.: Reģionālā sabiedriskā transporta autobusu parka stiprināšana ar bezemisiju mazemisiju autobusiem	Mērķa	Bezemisiju un mazemisiju mazemisiju autobusu uzlādes staciju skaits		Skaits	0	1 000	2. CET.	2026	Vismaz 1000 uzlādes staciju nodošana ekspluatācijā bezemisiju vai mazemisiju mazemisiju autobusiem.
M2C2–35 bis	Investīcija Nr. 4.4.2. Reģionālā sabiedriskā transporta dzelzceļa parka stiprināšana ar bezemisiju vilcieniem un universālo pakalpojumu	Mērķa	Bezemisiju vilcienu skaits un universālā pakalpojuma pārvadājumu skaits	NEPIEMĒRO	Skaits	25	66	2. CET.	2026	Piegādāt un nodot ekspluatācijā vismaz 53 bezemisiju vilcienus reģionālajam dzelzceļa parkam un vismaz 13 bimodālos vilcienus un 100 vagonus, kas paredzēti universālajam pakalpojumam. Attiecībā uz universālo pakalpojumu/starppilsētu ritošais sastāvs, kas iegādāts ar ANM līdzekļiem, pieder valstij. Tādējādi pēc vēsturisko pakalpojumu sniedzēju pakalpojumu līguma termiņa beigām šo ritošo sastāvu dara pieejamu jaunajai struktūrai, kurai ir piešķirts pakalpojumu līgums, pilnībā ievērojot Regulu (ES) 1370/2007.
M2C2–36	Investīciju 4.4.3: Valsts ugunsdzēsēju komandas atjaunošanas flote	Mērķa	“Tīro” transportlīdzekļu skaits atjaunošanas autoparkam valsts ugunsdzēsības komandai	NEPIEMĒRO	Skaits	0	3 800	2. CET.	2026	Vismaz 3800 “tīro” transportlīdzekļu nodošana ekspluatācijā atjaunošanas autoparkam valsts ugunsdzēsēju komandiera vajadzībām. Uz 3500 transportlīdzekļiem var attiecināt 100 % ekoloģisko marķējumu, jo tie ir 100 % elektriski un uzlādes punkti ir darbināmi ar fotoelementu paneļiem. 300 smagie transportlīdzekļi, 200 lidostas un 100 glābšana pilsētās, darbojas vai nu tikai ar biometānu, vai ar biodegvielu, un atbilst kritērijiem, kas noteikti Direktīvā 2018/2001 par atjaunīgajiem energoresursiem (AED II direktīva). Biodegvielas un biometāna gāzes un biodegvielas ražotājiem ir jāiesniedz sertifikāti (ilgtspējas apliecinājums), ko izdevuši neatkarīgi vērtētāji, kā paredzēts Direktīvā 2018/2001. Operators iegādājas izcelsmes apliecinājuma sertifikātus, kas atbilst paredzamajam degvielas izmantojumam. Transportlīdzekļiem, ko darbina ar biodegvielu, ir tipa apstiprinājums attiecībā uz B100.
M2C2–38bis	Ieguldījums 5.1. Atbalsts ražošanas sistēmai ekoloģiskajai pārejai, neto nulles emisiju tehnoloģijām un stratēģisko piegādes ķēžu konkurētspējai un noturībai	Atskaites punkts	Īstenošanas nolīgums	Īstenošanas nolīguma stāšanās spēkā	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	4. CET.	2024	Īstenošanas nolīguma stāšanās spēkā.
M2C2–39	Investīcija 5.1. Atbalsts ražošanas sistēmai ekoloģiskajai pārejai, neto nulles emisiju tehnoloģijām un stratēģisko piegādes ķēžu konkurētspējai un noturībai	Atskaites punkts	Itālijas Uzņēmumu un ražotāju ministrija ir pabeigusi līdzekļu pārskaitīšanu Invitalia S.p.A.	Nodošanas sertifikāts	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	4. CET.	2024	Itālija pārvieto EUR 3500000000 uz Invitalia mehānisma vajadzībām.
M2C2–40	Ieguldījums 5.1. Atbalsts ražošanas sistēmai ekoloģiskajai pārejai, neto nulles emisiju tehnoloģijām un stratēģisko piegādes ķēžu konkurētspējai un noturībai	Mērķa	Ar galīgajiem saņēmējiem parakstītie juridiskie nolīgumi	NEPIEMĒRO	Procentuālais daudzums	0	100	2. CET.	2026	Invitalia ir noslēdzis juridiskus finansēšanas nolīgumus ar galasaņēmējiem par summu, kas nepieciešama, lai izmantotu 100 % no ANM ieguldījuma 3 500 000 000 EUR apmērā (ņemot vērā pārvaldības maksas). Konkrēti: -EUR 3000000000 1. apakšieguldījumam “Neto nulles emisiju tehnoloģijas”; —500000000 EUR 2. apakšieguldījumam “Stratēģisko piegādes ķēžu konkurētspēja un noturība”.
M2C2–42bis	Investīcija 5.4. Kapitāla iepludināšana Zaļās pārkārtošanās fondā (“GTF”)	Atskaites punkts	Kapitāla iepludināšana Zaļās pārkārtošanās fondā	Nodošanas sertifikāts	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	4. CET.	2024	Itālija pārskaita EUR 250000000 uz GTF. Turklāt ieguldījumu politika (“Accordo Finanziario”) atbilst pasākuma aprakstam.
M2C2–44	Investīcija 1.1. Agrovoltaisko sistēmu attīstība	Atskaites punkts	Visu publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana saules fotoelementu paneļu uzstādīšanai agrovoltuālās sistēmās	Pieņemšanas dekrētu publicēšana, piešķirot (piešķirot) visus publiskos līgumus par saules fotoelementu paneļu uzstādīšanu agrovoltu sistēmās	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	4. CET.	2024	Pieņemšanas dekrētu publicēšana, piešķirot (ieķīlājot) visus publiskos līgumus par saules fotoelementu paneļu un mērinstrumentu uzstādīšanu agrovoltu sistēmās.
M2C2–45	Investīcija 1.1. Agrovoltaisko sistēmu attīstība	Mērķa	Saules fotoelementu paneļu uzstādīšana agrovoltuālās sistēmās	NEPIEMĒRO	MW	0	900	2. CET.	2026	Uzstādīt saules fotoelementu paneļus agrovoltu sistēmās, kuru jauda ir vismaz 900 MW.
M2C2–46	Investīcija 1.2. Atjaunojamo energoresursu veicināšana energokopienām un atjaunojamo energoresursu pašpatērētāju kopīgai rīcībai	Atskaites punkts	Visu publisko līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana, lai piešķirtu dotācijas energokopienu intervenču īstenošanai	Paziņojums par visu publisko līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu energokopienu intervenču īstenošanai	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	4. CET.	2025	Līgumu parakstīšana par dotāciju piešķiršanu energokopienu intervenču īstenošanai.
M2C2–47	Investīcija 1.2. AER veicināšana energokopienām un atjaunojamo energoresursu enerģijas pašpatērētāju kopīgai rīcībai	Mērķa	Jaunas elektroenerģijas ražošanas jaudas no atjaunojamiem energoresursiem uzstādīšana energokopienās un no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas pašpatērētāju kopīgā darbībā	NEPIEMĒRO	MW	0	1 730	2. CET.	2026	Energokopienās un kopīgi darbojošos atjaunojamo energoresursu pašpatērētājos, kas atrodas pašvaldībās, kurās ir mazāk nekā 50000 iedzīvotāju, ir uzstādīta jauna elektroenerģijas ražošanas jauda vismaz 1 730 MW apmērā no atjaunojamiem energoresursiem. Šis pasākums neatbalsta ūdeņraža darbības, kuru rezultātā SEG emisijas pārsniedz 3 t CO2eq/tH2.
M2C2–48	Investīcija 3.1. Ūdeņraža ražošana degradētās teritorijās (Ūdeņraža ielejas)	Atskaites punkts	Visu publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana projektiem par ūdeņraža ražošanu pamestu rūpniecisko teritoriju centros	Paziņojums par visu publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu ūdeņraža ražošanai pamestu rūpniecisko teritoriju centros	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	Q1	2023	Projektu piešķiršana ūdeņraža ražošanai pamesto rūpniecisko teritoriju centros. Finansējumu piešķir zaļā ūdeņraža ražošanai ar mazāk nekā 3 tCO2eq/tH2, lai panāktu vislabāko rezultātu dekarbonizācijas ziņā. Šis pasākums atbalsta ūdeņraža ražošanu, izmantojot elektrolīzi, izmantojot atjaunīgos energoresursus, kā definēts Direktīvā (ES) 2018/2001 (Atjaunojamo energoresursu direktīva), vai tīkla elektroenerģiju.
M2C2–49	Investīcija 3.1. Ūdeņraža ražošana degradētās teritorijās (Ūdeņraža ielejas)	Mērķa	Projekta pabeigšana par ūdeņraža ražošanu rūpniecības rajonos	NEPIEMĒRO	Skaits	0	10	2. CET.	2026	Pabeigt vismaz 10 projektus ūdeņraža ražošanai pamestās rūpniecības teritorijās ar vidējo jaudu vismaz 1–5 MW katram. Ar šo pasākumu atbalsta ūdeņraža ražošanu elektrolīzes ceļā, izmantojot atjaunīgos energoresursus, kā definēts Direktīvā (ES) 2018/2001 (Atjaunojamo energoresursu direktīva), vai tīkla elektroenerģiju.
M2C2–50	Investīcija 3.2. Ūdeņraža izmantošana grūti dekarbonizējamā rūpniecībā	Atskaites punkts	Vienošanās veicināt pāreju no metāna uz zaļo ūdeņradi	Nolīguma parakstīšana	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	Q1	2023	Nolīguma parakstīšana ar atlasītajiem projektu īpašniekiem, lai veicinātu pāreju no metāna uz zaļo ūdeņradi. Projektus daļēji velta pētniecības, izstrādes un inovācijas procesam, un daļēji tos velta rūpnieciskā prototipa īstenošanai un testēšanai, izmantojot ūdeņradi. Ar šo pasākumu atbalsta ūdeņraža ražošanu elektrolīzes ceļā, izmantojot atjaunīgos energoresursus, kā definēts Direktīvā (ES) 2018/2001 (Atjaunojamo energoresursu direktīva), vai tīkla elektroenerģiju.
M2C2–51	Investīcija 3.2. Ūdeņraža izmantošana grūti dekarbonizējamā rūpniecībā	Mērķa	Ūdeņraža ieviešana rūpnieciskajā procesā	NEPIEMĒRO	Skaits	0	1	2. CET.	2026	Ieviest ūdeņradi vismaz vienā rūpniecības iekārtā, lai dekarbonizētu grūti dekarbonizējamas nozares. Ar šo pasākumu atbalsta ūdeņraža ražošanu, kas pamatojas uz elektrolīzi, kurā tiek izmantoti Direktīvā (ES) 2018/2001 (Atjaunīgo energoresursu direktīvā) definētie atjaunīgie energoresursi vai tīkla elektroenerģija.”.
M2C2–52	Investīcija 5.2. Ūdeņradis	Atskaites punkts	Elektrolīzeru ražošana	Paziņojums par visu publisko līgumu publicēšanu	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	2. CET.	2022	Līguma slēgšanas tiesību piešķiršana par elektrolīzeru ražošanas rūpnīcas būvniecību.
M2C2–53	Investīcija 5.2. Ūdeņradis	Mērķa	Būvēta rūpniecības iekārta	NEPIEMĒRO	Skaits	0	1	2. CET.	2026	Vismaz vienas rūpnieciskās ražotnes būvniecība elektrolīzeru ražošanai, kuras kopējā jauda visam ieguldījumam ir vismaz 1 GW/gadā.

F. MISSION 2 COMPONENT 3 — Ēku energoefektivitāte un pārkvalifikācija

Energoefektivitāte ir šā komponenta stūrakmens, ko veido trīs galvenie pīlāri.

·Pirmais pīlārs ir pagaidu stimula ieviešana privātā nekustamā īpašuma enerģētiskai un seismiskai renovācijai, atskaitot ar intervencēm saistītās izmaksas. Atbalsttiesīgās intervences ir tās, kas palielina mājokļa energoefektivitāti vismaz par divām energosertifikāta kategorijām, panākot vidēji lielāku enerģijas patēriņu par vairāk nekā 30 %.

·Šā komponenta otrais pīlārs ir valsts skolu un citu tiesu iestāžu efektivitātes un drošības uzlabošana.

·Trešā pīlāra mērķis ir stimulēt efektīvu centralizētās siltumapgādes tīklu būvniecību un paplašināšanu pilsētu teritorijās.

Turklāt ir vairākas reformas, kuru mērķis ir vienkāršot un paātrināt to projektu īstenošanu, kuru mērķis ir uzlabot ēku energoefektivitāti.

Paredzams, ka šis komponents ievērojami palīdzēs sasniegt Itālijas klimata un enerģētikas mērķrādītājus 2030. gadam, jo civilais sektors ir atbildīgs par gandrīz pusi no kopējā enerģijas patēriņa Itālijā. Lielākā daļa ēku tika uzbūvētas pirms energotaupības kritēriju pieņemšanas un attiecīgo tiesību aktu stāšanās spēkā, tāpēc energoefektivitātes un pielāgošanās seismiskajiem riskiem vajadzības ir ievērojamas.

Šis komponents attiecas uz daļu no 2020. gada valstij adresētā ieteikuma Nr. 3, ar kuru Padome ieteica Itālijai rīkoties, lai “uzlabotu investīcijas zaļās un digitālās pārkārtošanās jomā, jo īpaši [...] ūdens resursu apsaimniekošanā, kā arī pastiprinātā digitālajā infrastruktūrā, lai nodrošinātu pamatpakalpojumu sniegšanu”. Tajā ir aplūkotas arī daļas no 2019. gada konkrētām valstīm adresētajiem ieteikumiem Nr. 3 (“Ar investīcijām saistīta ekonomikas politika attiecībā uz infrastruktūras kvalitāti, ņemot vērā reģionālās atšķirības. [...] un uzlabot valsts pārvaldes efektivitāti [...], paātrinot digitalizāciju un palielinot vietējo sabiedrisko pakalpojumu efektivitāti un kvalitāti”).

Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā būtiski nekaitēs vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākumu aprakstu un mazināšanas pasākumus saskaņā ar DNSH tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01).

F.1. Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam

Investīcija 2.1: Ekobonusa stiprināšana energoefektivitātes jomā

Ar Superbonus pasākumu finansē dzīvojamo ēku, tostarp sociālo mājokļu, energorenovāciju, kā norādīts 119. pantā tā dēvētajā “Decreto Rilancio”, kas pieņemts, lai novērstu pandēmijas nelabvēlīgo ekonomisko un sociālo ietekmi.

Tā mērķis ir divējāds: 1) sniegt būtisku ieguldījumu to energotaupības un emisiju samazināšanas mērķrādītāju sasniegšanā, kas noteikti Itālijas integrētajā nacionālajā enerģētikas un klimata plānā (PNIEC) 2030. gadam, un 2) sniegt pretciklisku atbalstu būvniecības nozarei un privātajam pieprasījumam, lai kompensētu ekonomikas lejupslīdes sekas.

Atbalsts tiek sniegts kā nodokļu atskaitījums piecu gadu laikā. Līdz 2023. gada 16. februārim ir paredzēts, ka saņēmēji kā alternatīvu nodokļu atskaitīšanas instrumentam var nevis tieši izmantot atskaitījumu, bet izvēlēties izmantot finanšu instrumentus (tā saukto “kredīta pārvedumu” un “rēķina atlaidi”), lai risinātu augsto sākotnējo ieguldījumu izmaksu problēmu. Šie alternatīvie instrumenti paredz, ka saņēmēja uzkrātais nodokļu atskaitījums tiek veikts par tādu pašu summu kā:

1) iemaksa priekšapmaksas cenas atlaides veidā, ko veic piegādātājs (t. i., būvniecības uzņēmumi, projektētāji vai, vispārīgāk, ģenerāluzņēmējs), kurš to atlaiž tieši rēķinā un atgūst kā nodokļu kredītu, kas samazina sākotnējā ieguldījuma izmaksas;

2) nodokļu kredīts, kas cedējams finanšu iestādei, kura avansā apmaksā nepieciešamo kapitālu. Šis mehānisms kompensē iespējamo stimulu neveikt renovāciju sākotnējās investīcijas augsto izmaksu dēļ. Galveno darbuzņēmēju vai finanšu iestādi izvēlas saņēmējs.

Šo nodokļu atvieglojumu var izmantot kondomināta ēkām, vienģimenes ēkām, nedalītiem mājokļu kooperatīviem, bezpeļņas organizācijām, brīvprātīgām apvienībām, amatieru sporta apvienībām un klubiem un sociālajiem mājokļiem. Lai renovācija būtu atbilstīga, tā jāklasificē kā “pilnīga renovācija” (t. i., vidēja renovācija saskaņā ar Komisijas Ieteikumu (ES) 2019/786), tādējādi panākot uzlabojumu vismaz par divām energoefektivitātes klasēm (vidēji atbilst primārās enerģijas ietaupījumam 40 % apmērā). Atbilstīgo intervenču tvērums, uz ko attiecas šis pasākums, ir plašs, ietverot, piemēram, dzinējintervences, pavadintervences, necaurredzamu virsmu siltumizolāciju un intervences tādās jomās kā gaisa kondicionēšanas sistēmas (kondensācijas katli, siltumsūkņi; pieslēgums efektīviem centralizētās siltumapgādes tīkliem īpašos apstākļos, saules siltumenerģija, biomasas katli īpašos apstākļos), fotoelementu enerģijas sistēmas ar saistītām uzglabāšanas sistēmām vai elektrotransportlīdzekļu uzlādes infrastruktūra. Divos ministrijas 2020. gada 6. augusta dekrētos jau ir noteiktas intervences pasākumu tehniskās prasības un procedūras, kas paredzētas, lai apliecinātu atbilstību speciālajām maksimālajām prasībām un izmaksām.

Superbonus jau darbojas kopš 2020. gada 1. jūlija un paliek spēkā līdz 2022. gada 30. jūnijam (attiecībā uz sociālajiem mājokļiem līdz 2022. gada 31. decembrim). Piekļuve atbalstam var būt nepieciešama vēl sešus mēnešus, ja darbi tiek veikti kondomināta ēkās vai sociālajos mājokļos un ja vismaz 60 % darbu ir veikti līdz iepriekš minētajiem datumiem. Lai dotu vairāk laika sarežģītākām intervencēm, ir plānots pagarināt pasākuma piemērošanu kondomināta ēkām līdz 2022. gada 31. decembrim un sociālajiem mājokļiem līdz 2023. gada 30. jūnijam neatkarīgi no tā, vai darbi ir pabeigti vismaz 60 % apmērā.

Paredzams, ka šis pasākums neradīs būtisku kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā pasākuma aprakstu un atveseļošanas un noturības plānā izklāstītos riska mazināšanas pasākumus saskaņā ar DNSH tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01). Galvenais, gāzes kondensācijas katlu uzstādīšanas izmaksām jāveido ne vairāk kā 20 % no kopējām atjaunošanas programmas izmaksām. Gadījumos, kad gāzes kondensācijas katli ir uzstādīti kā izraudzītie esošo neefektīvo gāzes, ogļu un naftas katlu aizstājēji, tiem jābūt “A” veiktspējai. Turklāt dabasgāzes katlu uzstādīšanai jāatbilst nosacījumiem, kas noteikti Tehniskajos norādījumos par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu (2021/C58/01).”.

Reforma. Energoefektivitātes intervenču procedūru vienkāršošana un paātrināšana

Šīs reformas mērķis ir vienkāršot un paātrināt ar energoefektivitāti saistīto intervenču īstenošanas procedūras. To veido četras galvenās darbības:

·Ēku energoefektivitātes valsts portāla atklāšana: Portāls atbalsta iedzīvotājus un operatorus energoefektivitātes projektu pārvaldībā, un tas ir vienkāršs informācijas avots lēmumu pieņēmējiem. Tajā ietver informāciju par nacionālā ēku fonda energoefektivitāti, kas, paredzams, palīdzēs uzņēmumiem un iedzīvotājiem pieņemt lēmumus par sava īpašuma energoefektivitātes uzlabošanu. Izveido vienas pieturas aģentūru, lai sniegtu palīdzību un visu noderīgo informāciju iedzīvotājiem un uzņēmumiem saistībā ar ēku enerģijas kartēšanu, nozares noteikumu ievērošanu, efektivitātes potenciāla novērtēšanu un rīcības prioritāšu izvēli, tostarp pakāpeniskas pārveidošanas plāniem, šim nolūkam vispiemērotāko veicināšanas līdzekļu izvēli un profesionālo prasmju apmācību.

·Civilajam sektoram paredzētā informācijas un apmācības plāna darbību stiprināšana — Informācijas un apmācības plānā ņem vērā vajadzību izstrādāt gan īpašas iniciatīvas, kuru mērķis ir novērst informācijas trūkumu tiešajiem lietotājiem dzīvojamo ēku sektorā, gan atbilstīgus apmācības pasākumus par stimuliem un par visefektīvākajiem intervences pasākumiem uzņēmumiem, kas piedāvā energopakalpojumus, veic intervences pasākumus, un prezervāta administratoriem. Plānu izstrādā, ņemot vērā vajadzības, kas izriet no Superbonus pasākuma, lai maksimāli palielinātu tā efektivitāti un liktu pamatus ilgstošai lietderības kultūrai būvniecībā.

·Valsts energoefektivitātes fonda atjaunināšana un stiprināšana: Pārskatot noteikumus par Valsts energoefektivitātes fonda izveidi un pārvaldību (15. pants Likumdošanas dekrētā Nr. 102/2014 un starpministriju 2017. gada 22. decembra dekrēts), stājas spēkā grozījumi, lai veicinātu pieejamo resursu uzlabošanu un plašāku izmantošanu.

·Paātrināt centrālās valsts attīstības programmas EPAC programmas finansēto projektu īstenošanas posmu: Veic regulatīvu pārskatīšanu, kuras mērķis ir veicināt efektīvāku to resursu pārvaldību, kas īpaši piešķirti centrālās valsts pārvaldes ēku pārkvalifikācijas programmai (PREPAC).

F.2. Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Kārtas numurs	Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)	Atskaites punkts/mērķrādītājs	Nosaukums	Kvalitātes rādītāji (attiecībā uz starpposma mērķiem)	Kvantitatīvie rādītāji (mērķiem)			Orientējošs pabeigšanas termiņš		Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju
					Mēra vienība	Pamatscenārijs	Mērķis	Ceturkšņa laikā	Gadu
M2C3–1	Investīcija 2.1. — Ecobonus stiprināšana energoefektivitātes jomā	Atskaites punkts	Superbonus pagarinājuma stāšanās spēkā	Tiesību akta(-u) noteikums, kas norāda stāšanos spēkā	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	4. CET.	2021	Tiesību akts(-i) pagarināt Ecobonus un Sismabonus pabalstu līdz 2022. gada 31. decembrim kondominijiem un 2023. gada 30. jūnijam sociālajiem mājokļi (IACP).
M2C3–2	Investīcija 2.1. — Ecobonus stiprināšana energoefektivitātes jomā	Mērķa	Ēku renovācija Superbonus T1	NEPIEMĒRO	Skaits	0	17 000 000	2. CET.	2023	Pilnīga ēku renovācija (vismaz 17000000 kvadrātmetri, kas nodrošina primārās enerģijas ietaupījumu vismaz 40 % apmērā un palielina vismaz divas energoefektivitātes sertifikāta kategorijas).
M2C3–3	Investīcija 2.1. — Ecobonus stiprināšana energoefektivitātes jomā	Mērķa	Ēku renovācija Superbonus T2	NEPIEMĒRO	Skaits	17 000 000	35 800 000	4. CET.	2025	Pilnīga ēku renovācija par vismaz 35800000 kvadrātmetriem, kā rezultātā primārās enerģijas ietaupījums ir vismaz 40 %, palielinot vismaz divas energoefektivitātes sertifikāta kategorijas.
M2C3–4	Reforma Nr. 1.1: Procedūru vienkāršošana un paātrināšana energoefektivitātes intervencēm	Atskaites punkts	Procedūru vienkāršošana un paātrināšana energoefektivitātes intervencēm	Tiesību akta(-u) noteikums, kas norāda stāšanos spēkā	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	2. CET.	2022	Tiesību akts(-i) vienkāršo un paātrina energoefektivitātes intervenču procedūras: ·Ēku energoefektivitātes valsts portāla izveide ·Civilajam sektoram paredzētā informācijas un apmācības plāna darbības stiprināšana ·Valsts energoefektivitātes fonda atjaunināšana un stiprināšana ·Paātrināt PREPAC programmas finansēto projektu īstenošanas posmu

F.3. Aizdevumam pieteikto reformu un investīciju apraksts

Investīcija 1.1: Jaunu skolu būvniecība, aizstājot ēkas

Šis pasākums ir vērsts uz valsts skolu ēku fonda daļas pakāpenisku nomaiņu, lai izveidotu modernas un ilgtspējīgas struktūras.

Intervences pasākumu mērķi ir samazināt enerģijas patēriņu, palielināt ēku seismisko drošību un attīstīt zaļās zonas.

Paredzams, ka plāns attieksies uz 166 skolu ēkām, kuru kopējā platība ir 400 tūkstoši m².

Investīcija 1.2. Ēku būvniecība, publiskā nekustamā īpašuma aktīvu pārkvalificēšana un stiprināšana, ko daļēji vai pilnībā izmanto tiesas spriešana

Šā pasākuma mērķis ir atjaunot un pārkvalificēt neatbilstošas publiskās struktūras, ko daļēji vai pilnībā izmanto tiesas spriešana.

Intervence ir vērsta uz esošo aktīvu saglabāšanu, kas ļauj aizsargāt, valorizēt un atjaunot vēsturisko mantojumu, kas bieži vien raksturo Itālijas tiesu sistēmu administrācijas birojiem. Papildus energoefektivitātei programmas mērķis ir arī nodrošināt intervences pasākumu ekonomisko, vidisko un sociālo ilgtspēju, izmantojot ilgtspējīgus materiālus un pašražotu elektroenerģiju no atjaunojamiem energoresursiem. Intervences pasākumi var arī pielāgot struktūras, lai samazinātu ēku seismisko neaizsargātību.

Indikatīvs to pašvaldību saraksts, kurās notiek intervences, ir šāds: Bari, Bergamo, Boloņa, Kaljāri, Florence, Dženova, Latīņa, Mesīna, Milāna, Monza, Neapole, Palermo, Perudža, Reggio Calabria, Roma, Trani, Turīna, Vjetnama un Venēcija.

Intervence neietver dabasgāzes katlus.

Investīcija Nr. 3.1: Efektīvas centralizētās siltumapgādes veicināšana

Centralizētajai siltumapgādei ir svarīga nozīme siltumapgādes un aukstumapgādes nozares vides mērķu sasniegšanā, jo īpaši lielās pilsētu teritorijās, kur problēma ir vēl aktuālāka.

Ar pasākumu attīsta efektīvu centralizēto siltumapgādi, kuras pamatā ir no atjaunojamajiem energoresursiem saražota siltuma, atlikumsiltuma vai augstas veiktspējas stacijās koģenerācijas režīmā saražota siltuma sadale. Ar pasākumu finansē projektus, kas atlasāmi 2022. gadā izsludināmā konkursā un kas saistīti ar jaunu tīklu būvniecību vai esošo centralizētās siltumapgādes tīklu paplašināšanu. Nākamo piedāvājumu var izsludināt 2023. gadā. Prioritāti piešķir projektiem, kas garantē vislielākos ietaupījumus neatjaunojamās primārās enerģijas jomā.

Paredzams, ka katru gadu tiks sasniegti energoekoloģiskie ieguvumi, kas ir līdzvērtīgi 20 ktoe primārās fosilās enerģijas gadā un 40 kt CO2 no siltumnīcefekta gāzu emisijām, kas novērstas ETS neaptvertajos sektoros.

Paredzams, ka šis pasākums neradīs būtisku kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā pasākuma aprakstu un atveseļošanas un noturības plānā izklāstītos riska mazināšanas pasākumus saskaņā ar DNSH tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01). Jo īpaši efektīvas centralizētās siltumapgādes sistēmas ēkā par siltuma avotu neizmanto fosilo kurināmo, bet izmanto tikai siltumenerģiju, kas saražota no atjaunojamiem energoresursiem, atlikumsiltuma vai koģenerācijas stacijās. Saistītā centralizētās siltumapgādes infrastruktūra atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2012/27/ES (2012. gada 25. oktobris) par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK (OV L 315, 14.11.2012., 1. lpp.), un paredzams, ka tā garantēs samazinājumu par 0,04 Mt CO2/gadā.

F.4. Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un aizdevuma uzraudzības un īstenošanas grafiks

kārtas numurs	Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)	Atskaites punkts/mērķrādītājs	Nosaukums	Kvalitātes rādītāji (attiecībā uz starpposma mērķiem)	Kvantitatīvie rādītāji (mērķiem)			Orientējošs pabeigšanas termiņš		Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju
					Mēra vienība	Pamatscenārijs	Mērķis	Ceturkšņa laikā	Gadu
M2C3–5	Investīcija 1.1: Jaunu skolu būvniecība, aizstājot ēkas	Atskaites punkts	Visu publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana jaunu skolu būvniecībai, aizstājot ēkas, lai modernizētu enerģiju skolu ēkās, saskaņā ar publiskā iepirkuma procedūru	Paziņojums par visu publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu pēc publiskā iepirkuma procedūras	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	CET.	2023	Paziņojums par visu publisko līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu attiecībā uz jaunu skolu ēku nomaiņu, kuras ir tiesīgas saņemt vietējo iestāžu oficiāli noformētu finansējumu un kuru kopējā platība ir vismaz 400000 kvadrātmetri
M2C3–6	Investīcija 1.1: Jaunu skolu būvniecība, aizstājot ēkas	Mērķa	Nomaiņas ceļā tiek uzbūvēti vismaz 400 000 m² jaunu skolu.	NEPIEMĒRO	Skaits	0	400 000	Q1	2026	Jaunu skolu būvniecības pabeigšana vismaz 400000 kvadrātmetru apmērā, aizstājot ēkas, kā rezultātā primārās enerģijas patēriņš ir vismaz par 20 % mazāks nekā prasība par gandrīz nulles enerģijas ēkām
M2C3–7	Investīcija 1.2. — Ēku būvniecība, tiesvedības nekustamā īpašuma aktīvu pārkvalificēšana un stiprināšana	Atskaites punkts	Visu publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesības jaunu ēku būvniecībai, pārklasificēšanai un tiesvedības nekustamā īpašuma aktīvu nostiprināšanai paraksta līgumslēdzēja iestāde publiskā iepirkuma procedūrā.	Paziņojums par visu publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu pēc publiskā iepirkuma procedūras	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	4. CET.	2023	Paziņojums par visu publisko līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu attiecībā uz ēku būvniecību, tiesvedības nekustamā īpašuma aktīvu pārkvalificēšanu un stiprināšanu.
M2C3–8	Investīcija 1.2. Ēku būvniecība, publiskā nekustamā īpašuma aktīvu pārkvalificēšana un stiprināšana, ko daļēji vai pilnībā izmanto tiesas spriešana	Mērķa	Ēku būvniecība, publiskā nekustamā īpašuma aktīvu, ko daļēji vai pilnībā izmanto tiesas spriešana, pārkvalificēšana un stiprināšana	NEPIEMĒRO	Skaits	0	289 000	Q1	2026	Ēku būvniecība, vismaz 289000 kvadrātmetru liela publiskā nekustamā īpašuma aktīvu, ko daļēji vai pilnībā izmanto tiesvedība, pārkvalificēšana un stiprināšana
M2C3–9	Investīcija Nr. 3.1: Efektīvas centralizētās siltumapgādes veicināšana	Atskaites punkts	Līgumus par siltumapgādes tīklu uzlabošanu piešķir Ekoloģiskās pārejas ministrija pēc publiskā iepirkuma procedūras.	Paziņojums par visu publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu pēc publiskā iepirkuma procedūras	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	4. CET.	2022	Visu publisko līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana jaunu centralizētās siltumapgādes tīklu būvniecībai vai esošo centralizētās siltumapgādes tīklu paplašināšanai, kuros būtu jāiekļauj prasība samazināt enerģijas patēriņu. Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana projektiem, kas atlasīti konkursa uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus saskaņā ar Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību par atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.
M2C3–10	Investīcija Nr. 3.1: Efektīvas centralizētās siltumapgādes veicināšana	Mērķa	Centralizētās siltumapgādes tīklu izveide vai paplašināšana, lai samazinātu enerģijas patēriņu	NEPIEMĒRO	KTOE	0	20	Q1	2026	Pabeigt jaunu centralizētās siltumapgādes tīklu izbūvi vai paplašināt esošos tīklus, ļaujot samazināt enerģijas patēriņu vismaz par 20 KTOE gadā. Investīcija atbilst nosacījumiem, kas izklāstīti Regulas 241/2021/ES par Atveseļošanas un noturības mehānismu VI pielikuma 9. zemsvītras piezīmē.

G. MISSION 2 COMPONENT 4 — Teritoriālā plānošana un ūdens resursi

Šā Itālijas atveseļošanas un noturības plāna komponenta mērķis ir novērst vairākas ilgstošas nepilnības, kas saistītas ar ūdens resursu pārvaldību un hidroģeoloģiskajiem riskiem Itālijā, un pieņemt vairākus pasākumus, kuru mērķis ir saglabāt biodaudzveidību. Tas ir jāpanāk, būtiski un līdzsvaroti kombinējot reformas un investīcijas šajās dažādajās dimensijās.

Attiecībā uz reformām komponents ierosina pasākumu kopumu, kuru galvenais mērķis ir uzlabot ūdens resursu apsaimniekošanas efektivitāti, samazinot nozares sadrumstalotību, izveidojot atbilstošu cenu politiku un nosakot vairākus stimulus, lai risinātu pašreizējās problēmas, kas saistītas ar notekūdeņu apsaimniekošanu. Reformas šajā komponentā ietver arī pasākumu kopumu, lai vienkāršotu tādu projektu izstrādi un īstenošanu, kas saistīti ar ūdens infrastruktūru un hidroloģisko risku pārvaldību un samazināšanu.

Investīcijas, kas saistītas ar šo komponentu, palīdz mazināt un labāk pārvaldīt hidroģeoloģisko risku Itālijā gan no profilakses, gan pielāgošanās viedokļa, un to mērķis ir padarīt ar ūdeni saistīto infrastruktūru noturīgāku. Turklāt to mērķis ir ievērojami uzlabot ūdens resursu apsaimniekošanu, uzlabojot notekūdeņu apsaimniekošanu un ievērojami samazinot ūdens noplūdes, tostarp lauksaimniecības nozarē. Investīcijas stiprina minēto nozaru digitalizāciju un padara tās energoefektīvākas un labāk pielāgotas klimata pārmaiņām. Šis komponents ietver arī pasākumu kopumu, kuru mērķis ir saglabāt bioloģisko daudzveidību un zaļās zonas saskaņā ar ES Biodaudzveidības stratēģiju 2030. gadam.

Šis komponents attiecas uz daļu no 2020. gada valstij adresētā ieteikuma Nr. 3, ar kuru Eiropas Savienības Padome ieteica Itālijai rīkoties, lai “uzlabotu investīcijas zaļās un digitālās pārkārtošanās jomā, jo īpaši attiecībā uz [...] ūdens apsaimniekotājiem, kā arī pastiprinātu digitālo infrastruktūru, lai nodrošinātu pamatpakalpojumu sniegšanu”. Tajā ir aplūkotas arī daļas 2019. gada konkrētām valstīm adresētajā ieteikumā Nr. 3 (“Ar investīcijām saistīta ekonomikas politika attiecībā uz infrastruktūras kvalitāti, ņemot vērā reģionālās atšķirības. [...] un uzlabot valsts pārvaldes efektivitāti [...], paātrinot digitalizāciju un palielinot vietējo sabiedrisko pakalpojumu efektivitāti un kvalitāti”).

Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā būtiski nekaitēs vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākumu aprakstu un mazināšanas pasākumus saskaņā ar DNSH tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01).

G.1. Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam

Reforma. Procedūru vienkāršošana un paātrināšana pret hidroģeoloģisko nestabilitāti vērstu intervenču īstenošanai

Šīs reformas mērķis ir pārvarēt Itālijas Revīzijas palātas uzsvērtos hidroģeoloģisko risku pārvaldības trūkumus. Tas ietver procedūru vienkāršošanu un paātrināšanu projektu īstenošanai šajā jomā, tostarp nosakot maksimālos termiņus katram posmam; par prioritāti noteikt intervences pasākumus saskaņā ar valsts riska novērtējumu un Lēmuma Nr. 1313/2013/ES 6. pantu, kā arī riska pārvaldības spēju novērtējumu un principu “nenodarīt būtisku kaitējumu”; izstrādāt plānu par to struktūru administratīvās spējas palielināšanu, kuras ir atbildīgas par šo projektu īstenošanu, un pastiprināt koordināciju starp dažādiem iesaistītajiem pārvaldes līmeņiem, tostarp racionalizējot informācijas plūsmas.

Reforma — tiesiskā regulējuma reforma labākai ūdens resursu apsaimniekošanai un ilgtspējīgai izmantošanai

Šīs reformas mērķis ir risināt ilgstošās problēmas ūdensapgādes nozarē Itālijā, kas atspoguļotas daudzās notiekošās pārkāpuma procedūrās par neatbilstību Padomes Direktīvai 91/271/EEK, kas izpaužas kā pārmērīga nozares sadrumstalotība un pienācīgu stimulu un cenu politikas trūkums. Paredzams, ka paredzētie pasākumi ievērojami samazinās nozares sadrumstalotību, samazinot operatoru skaitu un veicinot apjomradītus ietaupījumus, radot stimulus samazināt ūdens noplūdes un pārmērīgu ūdens patēriņu lauksaimniecības nozarē un izveidojot atbilstošu cenu politiku ilgtspējīgākam ūdens patēriņam.

Saprašanās memorandus (SM) paraksta ar Kampānijas, Kalabrijas, Molīzes un Sicīlijas reģioniem, lai samazinātu ūdensapgādes pakalpojumu sniedzēju skaita sadrumstalotību. Saprašanās memorandā nosaka mērķus attiecībā uz pašvaldību iestāžu noteikšanu, operatoru skaita samazināšanu un apjomradītu ietaupījumu panākšanu, lai divu gadu laikā pēc minētā saprašanās memoranda parakstīšanas noteiktu vienu operatoru vismaz uz katriem 40000 iedzīvotājiem.

Reforma Nr. 4.2. “Pasākumi, lai nodrošinātu pilnīgu integrēto ūdensapgādes pakalpojumu pārvaldības spēju”

Šīs reformas mērķis ir risināt galvenās problēmas ūdens resursu apsaimniekošanā un padarīt sistēmu efektīvāku.

Paredzams, ka sistēma samazinās pašreizējo operatoru skaita sadrumstalotību, kas pašlaik dažās valsts daļās kavē ūdens resursu efektīvu izmantošanu. Paredzams, ka reforma arī noteiks pareizos stimulus labākai ūdens resursu izmantošanai lauksaimniecības nozarē, ieviesīs sankciju sistēmu par nelikumīgu ūdens ieguvi un ieviesīs cenu sistēmu, kas labāk atspoguļo un vairāk atbilst principam “piesārņotājs maksā”, vienlaikus izvairoties no esošo apūdeņošanas sistēmu paplašināšanas. Pasākumus pieņem sadarbībā ar reģioniem, kuros ūdens resursu apsaimniekošana pašlaik ir problemātiskāka.

Investīcija 3.2. — Nacionālo parku un aizsargājamo jūras teritoriju digitalizācija

Ar šo pasākumu nosaka standartizētas un digitalizētas procedūras aizsargājamo teritoriju modernizācijai, efektivitātei un lietderīgai darbībai dažādās dimensijās, piemēram, dabas aizsardzībā, procedūru un pakalpojumu administratīvā vienkāršošanā nacionālo parku un aizsargājamo jūras teritoriju apmeklētājiem. Paredzams, ka pēc intervences dabas resursu monitorings būs uzlabojies, lai vajadzības gadījumā veiktu nepieciešamos preventīvos un korektīvos pasākumus bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai. Paredzams, ka tas arī uzlabos pakalpojumus un informētību par bioloģisko daudzveidību nacionālo parku un aizsargājamo jūras teritoriju apmeklētājiem ilgtspējīgākam tūrismam un atbildīgam dabas resursu patēriņam.

G.2. Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

kārtas numurs	Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)	Atskaites punkts/mērķrādītājs	Nosaukums	Kvalitātes rādītāji (attiecībā uz starpposma mērķiem)	Kvantitatīvie rādītāji (mērķiem)			Orientējošs pabeigšanas termiņš		Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju
					Mēra vienība	Pamatscenārijs	Mērķis	Ceturkšņa laikā	Gadu
M2C4–1	Reforma 2.1. Hidroģeoloģiskās nestabilitātes novēršanas pasākumu īstenošanas procedūru vienkāršošana un paātrināšana	Atskaites punkts	Tiesiskā regulējuma vienkāršošanas stāšanās spēkā labākai hidroloģisko risku pārvaldībai	Attiecīgā(-o) tiesību akta(-u) noteikums, kas norāda stāšanos spēkā	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	2. CET.	2022	Jaunais tiesiskais regulējums (vismaz): -Piešķirt prioritāti preventīviem pasākumiem saskaņā ar valsts riska novērtējumu un Lēmuma Nr. 1313/2013/ES 6. pantu, kā arī riska pārvaldības spēju novērtējumu un principu “nenodarīt būtisku kaitējumu”; -Paātrināt projektu izstrādes procedūras un noteikt vispārīgus principus, lai vienkāršotu projektu īstenošanas un finansēšanas procedūras un hidroloģiskā riska projektus; -Saskaņot un racionalizēt informācijas plūsmas, lai samazinātu ziņošanas dublēšanos starp dažādām valsts informācijas sistēmām, un izstrādāt rādītāju sistēmu labākai hidroloģisko risku noteikšanai saskaņā ar Itālijas Revīzijas palātas ieteikumiem. -Pastiprināt intervences koordināciju starp dažādiem valdības līmeņiem saskaņā ar Itālijas Revīzijas palātas ieteikumiem; -Izveidot kopīgas incidentu datubāzes (“dissesto”) saskaņā ar Itālijas Revīzijas palātas ieteikumiem; -Noteikt maksimālos termiņus katram posmam. -Izstrādāt plānu attiecīgo vienību spēju stiprināšanai.
M2C4–2	Reforma Nr. 4.2. “Pasākumi, lai nodrošinātu pilnīgu integrēto ūdensapgādes pakalpojumu pārvaldības spēju”	Atskaites punkts	Reformas stāšanās spēkā, lai nodrošinātu pilnīgu integrēto ūdensapgādes pakalpojumu pārvaldības spēju	Attiecīgā(-o) tiesību akta(-u) noteikums, kas norāda stāšanos spēkā	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	CET.	2022	Vispārējais likums/noteikumi par ūdensapgādes pakalpojumiem to ilgtspējīgai izmantošanai un stimulē ieguldījumus ūdens infrastruktūrā, kas vismaz: -Samazināt vienību sadrumstalotību, izmantojot noteikumus un apkopošanas mehānismus, lai stimulētu pašlaik autonomos apsaimniekotājus integrēties unikālā operatorā attiecībā uz visu Ambito Territoriale Ottimale; -Nodrošināt stimulus ilgtspējīgai ūdens izmantošanai lauksaimniecībā, jo īpaši, lai atbalstītu kopējās ūdens izmantošanas monitoringa sistēmas (SIGRIAN) izmantošanu kolektīviem un pašapgādes apūdeņošanas lietojumiem; -Izveidot regulētu cenu sistēmu, kurā pienācīgi ņem vērā vides resursu izmantošanu un piesārņojumu saskaņā ar principu “piesārņotājs maksā”.
M2C4–3	Reforma Nr. 4.2. “Pasākumi, lai nodrošinātu pilnīgu integrēto ūdensapgādes pakalpojumu pārvaldības spēju”	Atskaites punkts	Tiesiskā regulējuma reforma labākai ūdens apsaimniekošanai un ilgtspējīgai izmantošanai	Saprašanās memorandu (SM) stāšanās spēkā	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	4. CET.	2021	Ekoloģiskās pārejas ministrija paraksta apakšstacijas memorandus ar Kampānijas, Kalabrijas, Molīzes un Sicīlijas reģioniem, lai samazinātu ūdensapgādes pakalpojumus sniedzošo operatoru skaita sadrumstalotību. Saprašanās memorandā būtu jānosaka mērķi noteikt pašvaldību iestādes, samazināt operatoru skaitu un panākt apjomradītus ietaupījumus, lai izveidotu atsevišķus operatorus vismaz uz katriem 40000 iedzīvotājiem.
M2C4–4	Reforma Nr. 4.2. “Pasākumi, lai nodrošinātu pilnīgu integrēto ūdensapgādes pakalpojumu pārvaldības spēju”	Atskaites punkts	Jaunā tiesiskā regulējuma stāšanās spēkā attiecībā uz apūdeņošanas mērķiem	Attiecīgā tiesību akta noteikums, kas norāda stāšanos spēkā	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	2. CET.	2022	Pārskatītais tiesiskais regulējums ir vismaz: Izveidot sodu sistēmu par nelikumīgu ūdens ieguvi Pieprasīt ietekmes novērtējumu, kā noteikts Ūdens pamatdirektīvas 4. panta 7. punktā, lai novērtētu (iespējams, kumulatīvo) ietekmi uz visiem potenciāli skartajiem ūdensobjektiem. —Nodrošināt, ka esošās apūdeņošanas sistēmas paplašināšana (tostarp palielinot ūdens izmantošanu, t. i., ne tikai fizisku izplešanos), pat izmantojot efektīvākas metodes, tiek novērsta, ja attiecīgie ūdensobjekti (virszemes vai gruntsūdeņi) ir sliktākā stāvoklī vai potenciāli labā stāvoklī (klimata pārmaiņu pastiprināšanās kontekstā).
M2C4–5	“Investīcija Nr. 3.2. Nacionālo parku digitalizācija	Atskaites punkts	Administratīvo vienkāršošanas un digitālo pakalpojumu izstrādes stāšanās spēkā nacionālo parku un aizsargājamo jūras teritoriju apmeklētājiem	Noteikums ministrijas dekrētā par stāšanos spēkā	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	Q1	2022	Ministrijas dekrēts pilnvaro izstrādāt digitālos pakalpojumus nacionālo parku un aizsargājamo jūras teritoriju apmeklētājiem.

G.3. Aizdevumam pieteikto reformu un investīciju apraksts

Reforma Nr. 3.1. Valstu gaisa piesārņojuma kontroles programmu pieņemšana

Reformas mērķis ir saskaņot valstu un reģionālos tiesību aktus un ieviest saistītus pasākumus gaisa piesārņotāju emisiju samazināšanai (saskaņā ar mērķrādītājiem, kas noteikti Direktīvā 2016/2284 par valstīm noteikto maksimāli pieļaujamo emisiju un klimata gāzu izmaiņām).

Investīcija 1.1: Progresīvas un integrētas uzraudzības un prognozēšanas sistēmas īstenošana

Investīcija izstrādā uzraudzības sistēmu, lai noteiktu un prognozētu riskus, ko rada klimata pārmaiņas un neatbilstīga telpiskā plānošana, izmantojot progresīvas tehnoloģijas. Šīs tehnoloģijas ļauj attālināti kontrolēt lielas teritoriālās joslas, veidojot pamatu riska novēršanas plānu izstrādei, tostarp esošās infrastruktūras stiprināšanai un atkritumu nelikumīgas apglabāšanas identificēšanai. Galvenie instrumenti, ko izstrādā, lai sasniegtu šos mērķus, ir telpisko datu vākšana, izmantojot satelītnovērošanas sistēmas, dronus, tālvadības sensorus, un informācijas sistēmu integrācija; telekomunikāciju tīkli ar visprogresīvākajām drošības prasībām; centrālo un reģionālo vadības telpu izveidi, lai piekļūtu uz vietas savāktajai informācijai; un kiberdrošības sistēmas un pakalpojumi aizsardzībai pret kiberuzbrukumiem. Intervences galvenokārt notiek astoņos dienvidu reģionos.

Investīcija 2.1: Plūdu un hidroģeoloģiskā riska mazināšanas pasākumi

Itālijas teritorijai ir raksturīga ievērojama hidroģeoloģiskā nestabilitāte, ko saasina klimata pārmaiņu ietekme. Šis risks negatīvi ietekmē ne tikai dzīves kvalitāti, bet arī saimniecisko darbību teritorijās, kuras visvairāk pakļautas šim riskam.

Šis pasākums ir sadalīts divos darbības virzienos, proti, Protezione Civile un “Ārkārtas komisārs atjaunošanai Emīlijas-Romanjas, Toskānas un Markes teritorijās”, ko skāruši 2023. gada maija plūdi (Commissario per la ricostruzione nel territorio della regione Emilia Romagna, Toscana e Marche) kā atbildīgā administrācija.

Attiecībā uz pirmo darbības virzienu veic plašu un visaptverošu intervenču kopumu, lai atjaunotu bojātās publiskās struktūras un infrastruktūras (E tipa intervences) un samazinātu atlikušo risku, kas cieši saistīts ar pasākumu un kura galvenais mērķis ir aizsargāt publisko un privāto drošību (D tipa intervences).

Otrais darbības virziens ietver intervences, ko noteicis ārkārtas komisārs, jo īpaši Ankonas, Askoli Piceno, Boloņas, Ferraras, Fermo, Firenzes, Forli-Čezēnas, Macerata, Modenas, Pesaro-Urbino, Ravenna, Reggio-Emilia un Rimini provincēs.

Intervences attiecas uz:

·Pasākumi, lai atjaunotu ūdensceļus un palielinātu aizsardzību pret plūdiem un zemes nogruvumiem. Intervences pēc iespējas ietver dabā balstītus risinājumus un var paredzēt plūdu rezultātā transportēto materiālu atkārtotu izmantošanu. Intervencēm būtu arī pēc iespējas jāveicina ilgtspējīgas augsnes un zemes apsaimniekošanas prakses pieņemšana, lai atbalstītu augsnes ilgtermiņa noturību, apturētu augsnes degradāciju un mazinātu klimata pārmaiņu ietekmi;

·Transporta tīkla rehabilitācijas pasākumi. Intervences var ietvert papildu infrastruktūru (tostarp tiltus), kam nodarīts kaitējums un kas ir jālabo;

·Intervences, lai atjaunotu sabiedriskās ēkas, tostarp publiskās mājas un veselības aprūpes centrus.

Paredzams, ka šis pasākums nenodarīs būtisku kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā pasākuma aprakstu un mazināšanas pasākumus, kas izklāstīti atveseļošanas un noturības plānā saskaņā ar Tehniskajiem norādījumiem “nenodarīt būtisku kaitējumu” (2021/C58/01). Investīcija neparedz gāzes katlu uzstādīšanu vai nomaiņu vai transportlīdzekļu iegādi.

Investīcija Nr. 3.1: Pilsētu un piepilsētu mežu aizsardzība un uzlabošana

Šā pasākuma mērķis ir aizsargāt zaļās zonas un palielināt to skaitu, lai saglabātu un uzlabotu bioloģisko daudzveidību un uzlabotu šo teritoriju iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Pasākumus vērš uz 14 Itālijas lielpilsētām, kuras visvairāk saskaras ar tādām vides problēmām kā gaisa piesārņojums, bioloģiskās daudzveidības zudums vai klimata pārmaiņu ietekme. Meža reproduktīvo materiālu (sēklas vai augus) šajās platībās apstāda vismaz 4500000 koku un krūmu (4500 hektāros) un vismaz 3,5 miljonus koku transplantē to galamērķī.

Intervences notiek pēc tam, kad ir pieņemts urbānās apmežošanas plāns, kura mērķis ir saglabāt un uzlabot bioloģisko daudzveidību saskaņā ar Eiropas Biodaudzveidības stratēģiju, samazināt gaisa piesārņojumu lielpilsētu teritorijās un samazināt gaisa kvalitātes pārkāpumu procedūru skaitu.

Investīcija 3.3. — Po apgabala pārveidošana

Po apgabalam kopš 1970. gada ir raksturīgs pārmērīgs ūdens piesārņojums, augsnes patēriņš un izrakumi upes gultnē. Visas šīs problēmas ir negatīvi ietekmējušas dažas tās dabiskās dzīvotnes un palielinājušas hidroģeoloģisko risku.

Šā pasākuma mērķis ir atjaunot dabiskos procesus un veicināt bioloģiskās daudzveidības atjaunošanos. Tas nodrošinātu upes atjaunošanu un efektīvāku, ilgtspējīgu un efektīvāku ūdens resursu izmantošanu.

Investīcija 3.4: Bāreņu teritoriju sanācija

Rūpnieciskais piesārņojums ir radījis daudzas t. s. “bieži sastopamu slimību skartās vietas”, kas rada būtisku risku veselībai un nopietni ietekmē attiecīgo iedzīvotāju dzīves kvalitāti.

Šīs intervences mērķis ir atjaunot šīs zemes, samazinot ietekmi uz vidi un veicinot aprites ekonomiku. Projektā izmanto labākās pieejamās inovatīvās izpētes tehnoloģijas, lai noteiktu remediācijas reālās vajadzības un nodrošinātu šo teritoriju, tostarp mājokļu, attīstību.

Šis pasākums vispirms ietver rīcības plāna pieņemšanu bāreņu atdzīvināšanai, lai samazinātu zemes aizņemšanu un veicinātu pilsētvides atjaunošanu. Plānā apzina nenosakāmus objektus visos 21 reģionos un autonomajās provincēs un nosaka konkrētos veicamos intervences pasākumus.

Investīcija Nr. 3.5: Jūras gultnes un jūras dzīvotņu atjaunošana un aizsardzība

Šis pasākums ietver plaša mēroga darbības jūras gultnes un jūras dzīvotņu atjaunošanai un aizsardzībai, kuru mērķis ir pavērst pretējā virzienā šo ekosistēmu pašreizējo degradāciju.

Konkrētās īstenojamās darbības ietver jūras gultnes dzīvotņu atbilstošas kartēšanas un vides monitoringa izstrādi. Lai nodrošinātu plaša mēroga atjaunošanas un aizsardzības pasākumu pienācīgu plānošanu un īstenošanu, jāstiprina jūras un piekrastes ekosistēmu valsts pētniecības un novērošanas sistēma. Turklāt uzlabo jūras novērošanas platformas, lai palielinātu tehniskās un zinātniskās spējas uzraudzīt jūras vidi un jo īpaši lai novērtētu aizsardzības un pārvaldības pasākumu efektivitāti saskaņā ar klimata pārmaiņu scenāriju. Pēc tam šādas investīcijas ļaus sistemātiski un visaptveroši kartēt jutīgas dzīvotnes Itālijas jūras ūdeņos, lai īstenotu vides atjaunošanu un aizsargājamo teritoriju noteikšanu saskaņā ar 2013. gada ES bioloģiskās daudzveidības stratēģiju un Jūras stratēģijas pamatdirektīvu.

Paredzams, ka šis pasākums neradīs būtisku kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā pasākuma aprakstu un atveseļošanas un noturības plānā izklāstītos riska mazināšanas pasākumus saskaņā ar DNSH tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01). Veicot jūras ekosistēmu pētniecības darbības, pasākums var ietvert zinātniskā aprīkojuma un/vai kuģu iegādi. Jo īpaši jaunbūvētie kuģi izmantos visprogresīvākās pieejamās tehnoloģijas, maksimāli nodrošinot piesārņojuma novēršanu un kontroli.

Reforma Nr. 4.1. Tiesību aktu vienkāršošana un pārvaldības stiprināšana ieguldījumu īstenošanai ūdensapgādes infrastruktūrās

Pašreizējais tiesiskais regulējums un pašreizējā pārvaldības sadrumstalotība negatīvi ietekmē spēju plānot un īstenot investīcijas ūdensapgādes infrastruktūrās.

Šīs reformas mērķis ir vienkāršot un padarīt efektīvāku tiesisko regulējumu un vajadzības gadījumā sniegt palīdzību īstenošanas struktūrām, kurām nav pietiekamu spēju veikt un pabeigt šīs investīcijas sākotnēji noteiktajos termiņos.

Galvenie pasākumi, kas plānoti, lai sasniegtu šos mērķus, galvenokārt ir šādi: i) izveidot centrālu publisko finanšu instrumentu ieguldījumiem ūdensapgādes nozarē, kas apvieno resursus, kuri pašlaik ir diezgan izkliedēti; vienkāršot procedūras ziņošanai par finansētajiem ieguldījumiem un to uzraudzībai, iii) vēl vairāk iesaistīt regulatoru veicamo investīciju plānošanā un iespējamajā plāna pārskatīšanā.

Infrastruktūras un transporta ministrija iesniedz reformas priekšlikumu attiecībā uz ūdensapgādes nozari.

Investīcija 4.1. Primārā ūdensapgādes infrastruktūra ūdensapgādes drošībai

Šā pasākuma mērķis ir nodrošināt ūdensapgādes drošību svarīgās pilsētu teritorijās un lielās apūdeņotās teritorijās, palielināt tīkla drošību un noturību un uzlabot ūdens transportēšanas jaudu. Pasākumi attiecas uz visu valsts teritoriju, īpašu uzmanību pievēršot lielākām iekārtām valsts dienvidos.

Paredzams, ka šis pasākums nenodarīs būtisku kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā pasākuma aprakstu un mazināšanas pasākumus, kas izklāstīti atveseļošanas un noturības plānā saskaņā ar Tehniskajiem norādījumiem “nenodarīt būtisku kaitējumu” (2021/C58/01). Jo īpaši attiecībā uz katru apakšieguldījumu pirms būvdarbu uzsākšanas, to laikā un pēc to uzsākšanas jānodrošina pilnīga atbilstība ES tiesību aktu, tostarp Ūdens pamatdirektīvas, prasībām. Turklāt uz apakšpasākumiem attiecīgā gadījumā attiecas ietekmes uz vidi novērtējums (IVN) saskaņā ar Direktīvu 2011/92/ES, kā arī relevanti novērtējumi Direktīvas 2000/60/EK un Direktīvas 92/43/EEK kontekstā, tostarp nepieciešamo ietekmes mazināšanas pasākumu īstenošana. Pasākums neietver jaunu dambju būvniecību, bet tikai esošo dambju uzlabošanu; plānoto pasākumu ietekme uz esošajiem darbiem ņem vērā scenārijus, kuros attiecīgā upe paliek dabiskā stāvoklī, kā tas ir mainīts būvdarbu būvniecības laikā. Visiem plānotajiem apakšiejaukumiem, tostarp tiem, kas attiecas uz esošajiem aizsprostiem, ir jāatbilst vides atļauju piešķiršanas procesam, kas prasīts valsts un Savienības tiesību aktos.

Investīciju 4.2: Zudumu samazināšana ūdens sadales tīklos, tostarp tīklu digitalizācija un monitorings

Sadrumstalota un neefektīva ūdens resursu apsaimniekošana ir izraisījusi ievērojamas ūdens noplūdes, kuru vidējie zudumi pārsniedz 40 % un valsts dienvidos — vairāk nekā 50 %. Šā projekta mērķis ir ievērojami samazināt dzeramā ūdens zudumus, modernizējot un modernizējot ūdens sadales tīklus, izmantojot progresīvas kontroles sistēmas, kas ļauj uzraudzīt tīkla galvenos mezglus un visjutīgākos punktus.

Ieguldījums 4.3. Investīcijas apūdeņošanas agrosistēmas noturībā labākai ūdens resursu apsaimniekošanai

Šā pasākuma mērķis ir palielināt apūdeņošanas sistēmu efektivitāti, attīstot inovatīvu un digitalizētu infrastruktūru ilgtspējīgākai lauksaimniecības nozarei, kā arī labāk pielāgotai klimata pārmaiņām. Investīcija galvenokārt sastāv no apūdeņošanas sistēmu pārveidošanas par augstākas efektivitātes sistēmām; sadales tīklu pielāgošana, lai samazinātu zudumus; tādu tehnoloģiju uzstādīšana, lai efektīvi izmantotu ūdens resursus, piemēram, skaitītājus un tālvadību. Ūdens mērīšanu, kas ļauj izmērīt ūdeni, ievieš kā daļu no atbalstītās investīcijas.

Paredzams, ka šis pasākums nenodarīs būtisku kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā pasākuma aprakstu un mazināšanas pasākumus, kas izklāstīti atveseļošanas un noturības plānā saskaņā ar Tehniskajiem norādījumiem “nenodarīt būtisku kaitējumu” (2021/C58/01). Jo īpaši attiecībā uz katru apakšieguldījumu pirms būvdarbu uzsākšanas, to laikā un pēc to uzsākšanas jānodrošina pilnīga atbilstība ES tiesību aktu, tostarp Ūdens pamatdirektīvas, prasībām. Turklāt projektiem, ja tas ir piemērojams saskaņā ar valsts tiesību aktiem, ir jāveic ietekmes uz vidi novērtējums (IVN) saskaņā ar Direktīvu 2011/92/ES, kā arī relevanti novērtējumi Direktīvas 2000/60/EK un Direktīvas 92/43/EEK kontekstā, tostarp attiecībā uz nepieciešamo ietekmes mazināšanas pasākumu īstenošanu.

Ieguldījums 4.4. Kanalizācija un attīrīšana

Ūdensapgādes sistēmās ir būtiskas nepilnības attiecībā uz kanalizācijas un attīrīšanas sistēmām, par ko liecina liels skaits pārkāpuma procedūru par neatbilstību Savienības tiesību aktiem daudzās valsts aglomerācijās.

Šā pasākuma mērķis ir veikt investīcijas, kas padara efektīvāku jūras un iekšzemes ūdeņos novadīto notekūdeņu attīrīšanu un, ja iespējams, pārveidot attīrīšanas iekārtas par “zaļajām rūpnīcām”, lai attīrītos notekūdeņus atkalizmantotu apūdeņošanai un rūpnieciskiem mērķiem. Paredzams, ka šīs investīcijas palīdzēs samazināt to aglomerāciju skaitu, kurās ir vājas kanalizācijas un attīrīšanas sistēmas.

G.4. Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un aizdevuma uzraudzības un īstenošanas grafiks

Kārtas numurs	Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)	Atskaites punkts/mērķrādītājs	Nosaukums	Kvalitātes rādītāji (attiecībā uz starpposma mērķiem)	Kvantitatīvie rādītāji (mērķiem)			Orientējošs pabeigšanas termiņš		Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju
					Mēra vienība	Pamatscenārijs	Mērķis	Ceturkšņa laikā	Gadu
M2C4–6	“Investīcija Nr. 3.2. Nacionālo parku digitalizācija	Mērķa	Digitālo pakalpojumu izstrāde nacionālo parku un aizsargājamo jūras teritoriju apmeklētājiem	NEPIEMĒRO	Procentuālais daudzums	0	70	2. CET.	2024	Vismaz 70 % nacionālo parku un aizsargājamo jūras teritoriju ir izstrādājuši digitālos pakalpojumus nacionālo parku un aizsargājamo jūras teritoriju apmeklētājiem (vismaz divi no tiem: savienojums ar Naturitalia.IT portālu; pieteikums administratīvām procedūrām vai ilgtspējīgas mobilitātes lietotne).
M2C4–6bis	“Investīcija Nr. 3.2. Nacionālo parku digitalizācija	Mērķa	Intervences pabeigšana	NAV	Skaits	0	4	2. CET.	2026	Turpmāk minēto četru intervences pasākumu pabeigšana. Divi intervences pasākumi, kas saistīti ar administratīvo vienkāršošanu: ·Izveidot IT platformu ar nacionālajiem parkiem un aizsargājamām jūras teritorijām saistīto administratīvo procedūru vienkāršošanai; un ·Izveidot rezerves biroju piekļuvi lietotnei Naturitalia visu nacionālo parku un aizsargājamo jūras teritoriju darbiniekiem. Atbalsta biroja sistēma nodrošina piekļuvi datiem un statistikai par apmeklētājiem un risina apmeklētāju pieprasījumus. Divas intervences, kas saistītas ar dabas aizsardzību un dabas resursu uzraudzību: ·Vismaz 12.000 aprīkojuma vienību iegāde un piegāde dabas parkiem un aizsargājamām jūras teritorijām, kas vajadzīgas dabas aizsardzības un monitoringa darbību īstenošanai; un ·Vismaz septiņu dažādu veidu tehnisko dienestu izvietošana dabas parkos un aizsargājamās jūras teritorijās un apmācība zinātniskās un uz vietas veiktās uzraudzības darbībām vismaz 3 no šādām 5 kategorijām: jūras monitorings, sauszemes dzīvotņu monitorings, sauszemes savvaļas faunas monitorings, ūdens ekosistēmu monitorings, uz DNS balstīts bioloģiskās daudzveidības monitorings
M2C4–7	Reforma Nr. 3.1: Valsts programmu pieņemšana gaisa piesārņojuma kontrolei	Atskaites punkts	Valsts gaisa piesārņojuma kontroles programmas stāšanās spēkā	Noteikums DPCM, kas norāda stāšanos spēkā	NEPIEMĒRO	N.A.	NEPIEMĒRO	4. CET.	2021	Ministru padomes priekšsēdētāja dekrētā (DPCM) izklāsta valsts gaisa piesārņojuma kontroles programmu, ar ko ievieš atbilstīgus pasākumus gaisa piesārņojuma samazināšanai saskaņā ar ES Direktīvu 2016/2284 un 2018. gada 30. maija Likumdošanas dekrētu Nr. 81, ar ko transponē minēto direktīvu.
M2C4–8	Investīcijas Nr. 1.1. Progresīvas un integrētas uzraudzības un prognozēšanas sistēmas ieviešana	Atskaites punkts	Darbības plāns progresīvai un integrētai monitoringa un prognozēšanas sistēmai hidroloģisko risku apzināšanai	Ministrijas dekrēta noteikums par stāšanos spēkā	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	CET.	2021	Ar ministra dekrētu apstiprina darbības plānu progresīvas un integrētas monitoringa un prognozēšanas sistēmas īstenošanai, lai noteiktu hidroloģiskos riskus. Tajā vismaz: -Paredzēt tālizpētes lietojumus un datu lauka sensorus; -Izstrādāt saziņas sistēmu, kas nodrošina koordināciju un sadarbspēju starp dažādiem operatoriem kontroles telpās; -Izveidot centrālās un reģionālās kontroles telpas -Izstrādāt kiberdrošības sistēmas un pakalpojumus
M2C4–9	Investīcijas Nr. 1.1. Progresīvas un integrētas uzraudzības un prognozēšanas sistēmas ieviešana	Mērķa	Progresīvas un integrētas monitoringa un prognozēšanas sistēmas ieviešana, lai noteiktu hidroloģiskos riskus	NEPIEMĒRO	Procentuālais daudzums	0	90	2. CET.	2025	Uz 90 % dienvidu reģionu virsmas attiecas progresīva un integrēta monitoringa un prognozēšanas sistēma, lai noteiktu hidroloģiskos riskus.
M2C4–11	Investīcija 2.1.a. Pasākumi plūdu un hidroģeoloģiskā riska mazināšanai — intervences pasākumi Emīlijā-Romanjā, Toskānā un Markē	Atskaites punkts	Ārkārtas komisāra rīkojumā(-os) veikto pasākumu identifikācija	Ārkārtas stāvokļa komisāra rīkojums(-i)				CET.	2024	Vienā vai vairākos ārkārtas komisāra rīkojumos norāda precīzu sarakstu ar intervencēm, kuru mērķis ir atjaunot ūdensceļus un palielināt aizsardzību pret plūdiem un zemes nogruvumiem, intervences sabiedrisko ēku, tostarp sabiedrisko ēku un veselības centru, atjaunošanai un atjaunojamā transporta tīkla kopējo kilometru skaitu. Kopējā intervenču skaita vērtība ir vismaz 1,2 miljardi EUR.
M2C4–11bis	Investīcija 2.1.a. Pasākumi plūdu un hidroģeoloģiskā riska mazināšanai — intervences pasākumi Emīlijā-Romanjā, Toskānā un Markē	Atskaites punkts	Visu publisko līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana intervences pasākumiem Emīlijā-Romanjā, Toskānā un Markē	Paziņojums par visu publisko līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	4. CET.	2025	Paziņojums par visu publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu riska pārvaldības un hidroģeoloģisko risku mazināšanas intervencēm. Šo konkursu kopējā vērtība ir vismaz EUR 1,2 miljardi.
M2C4–11ter	Investīcija 2.1.a. Pasākumi plūdu un hidroģeoloģiskā riska mazināšanai — intervences pasākumi Emīlijā-Romanjā, Toskānā un Markē	Atskaites punkts	Projektu pabeigšana	Sertifikācija par projektu pabeigšanu				2. CET.	2026	Pabeigšana: ·vismaz 90 % intervences pasākumu, lai atjaunotu ūdensceļus un palielinātu aizsardzību pret plūdiem un zemes nogruvumiem, kā noteikts ārkārtas komisāra rīkojumā, ·Transporta tīkla rehabilitācijas intervences par vairākiem kilometriem, kā noteikts Ārkārtas situāciju komisāra rīkojumā, ·Vismaz 90 % intervences pasākumu, kuru mērķis ir atjaunot sabiedriskās ēkas, tostarp publiskās mājas un veselības aprūpes centrus, kā noteikts ārkārtas stāvokļa komisāra rīkojumos.
M2C4–12	Investīcija 2.1.b. Pasākumi plūdu un hidroģeoloģiskā riska mazināšanai	Atskaites punkts	Pārskatītā tiesiskā regulējuma stāšanās spēkā attiecībā uz intervencēm pret plūdiem un hidroģeoloģiskajiem riskiem	Rīkojumu noteikumi, kas norāda uz stāšanos spēkā	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	4. CET.	2021	Dekrētu, ar kuriem apstiprina pirmo intervences un investīciju plānu attiecīgajā teritorijā (komisāra delegāts/reģions/autonomā province) plūdu un hidroģeoloģiskā riska mazināšanai, mērķis ir atjaunot sākotnējos apstākļus un nodrošināt teritoriju noturību pret dabas katastrofām.
M2C4–13	Investīcija 2.1.b — Pasākumi plūdu un hidroģeoloģiskā riska mazināšanai	Mērķa	D un E tipa intervenču pabeigšana	NEPIEMĒRO	Procentuālais daudzums	0	90	2. CET.	2026	Pabeigti 90 % no E un D tipa intervences pasākumiem, kuru mērķis ir atjaunot bojātās publiskās struktūras, kā noteikts Valsts civilās aizsardzības dienesta apstiprinājuma aktos.
M2C4–18	Investīcijas. 3.1. PUNKTĀ: Pilsētu un piepilsētu mežu aizsardzība un uzlabošana	Atskaites punkts	Pārskatīto juridisko izmaiņu stāšanās spēkā attiecībā uz pilsētu un piepilsētu zaļo zonu aizsardzību un valorizāciju	Attiecīgo tiesību aktu noteikums, kas norāda uz pilsētvides apmežošanas plāna pieņemšanu	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	4. CET.	2021	Urbānās apmežošanas plāns atbilst 2019. gada 12. decembra likuma 141 (“Klimata likums”) mērķiem un pēc plānošanas posma, kas jāveic lielpilsētām. Plānā būtu jānosaka vismaz šādi mērķi: -Saglabāt un uzlabot difūzo bioloģisko daudzveidību saskaņā ar Eiropas bioloģiskās daudzveidības stratēģiju, -Veicināt gaisa piesārņojuma samazināšanu lielpilsētu teritorijās, -Samazināt pienākumu neizpildes procedūras gaisa kvalitātes jomā; -Atjaunot cilvēka radītas ainavas un uzlabot aizsargājamās teritorijas, kas atrodas lielpilsētu teritoriju tiešā tuvumā; Ierobežot augsnes patēriņu un atjaunot noderīgas augsnes.
M2C4–19	Investīcijas. 3.1. PUNKTĀ: Pilsētu un piepilsētu mežu aizsardzība un uzlabošana	Mērķa	Koki pilsētu un piepilsētu zaļo zonu aizsardzībai un valorizācijai T1	NEPIEMĒRO	Skaits	0	1 650 000	4. CET.	2022	Iestādīt vismaz 1650000 koku pilsētu un piepilsētu teritoriju atkārtotai apmežošanai saskaņā ar 2019. gada 12. decembra likuma Nr. 141 (tā sauktais Klimata akts) 4. pantu.
M2C4–20	Investīcijas. 3.1. PUNKTĀ: Pilsētu un piepilsētu mežu aizsardzība un uzlabošana	Mērķa	Koki pilsētu un piepilsētu zaļo zonu aizsardzībai un valorizācijai T2	NEPIEMĒRO	Skaits	1 650 000	4 500 000	4. CET.	2024	Meža reproduktīvā materiāla (sēklu vai augu) stādīšana vismaz 4500000 koku un krūmu atkārtotai apmežošanai pilsētu un piepilsētu teritorijās saskaņā ar 2019. gada 12. decembra likuma Nr. 141 (tā sauktais Klimata akts) 4. pantu.
M2C4–20bis	Investīcijas. 3.1. PUNKTĀ: Pilsētu un piepilsētu mežu aizsardzība un uzlabošana	Mērķa	Koki pilsētu un piepilsētu zaļo zonu aizsardzībai un valorizācijai T3	NEPIEMĒRO	Skaits	0	3 500 000	2. CET.	2026	Meža reproduktīvā materiāla (sēklu vai augu) transplantācija vismaz 3500000 koku un krūmu meža atjaunošanai pilsētu un piepilsētu teritorijās saskaņā ar 2019. gada 12. decembra likuma Nr. 141 (tā sauktais Klimata akts) 4. pantu.
M2C4–21	Investīcija Nr. 3.3. Po apgabala pārveidošana	Atskaites punkts	Tiesiskā regulējuma pārskatīšana attiecībā uz intervencēm Po apgabala pārveidošanai	Attiecīgā tiesību akta noteikums, kas norāda stāšanos spēkā	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	2. CET.	2023	Stājas spēkā attiecīgie tiesību akti, kuru mērķis ir atjaunot ekoloģisko koridoru, ko veido upesgultne, tostarp dabisku meža atjaunošanu un intervenci sānu zaru un stacionāro zaru atjaunošanai un atjaunošanai.
M2C4–22	Investīcija Nr. 3.3. Po apgabala pārveidošana	Mērķa	Upes gultnes mākslīguma samazināšana Po apgabala T1 atjaunošanai	NEPIEMĒRO	Skaits	0	13	4. CET.	2024	Samazināt upes gultnes mākslīgumu vismaz par 13 km gar Po asi.
M2C4–23	Investīcija Nr. 3.3. Po apgabala pārveidošana	Mērķa	Upes gultnes mākslīguma samazināšana Po apgabala T2 pārveidošanai	NEPIEMĒRO	Skaits	13	37	Q1	2026	Samazināt upes gultnes mākslīgumu vismaz par 37 km gar Po asi.
M2C4–24	Ieguldījums 3.4. “Retzemju teritoriju augsnes” sanācija	Atskaites punkts	Bāreņu attīrīšanas tiesiskais regulējums	Attiecīgā tiesību akta noteikums, kas norāda uz rīcības plāna pieņemšanu	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	4. CET.	2022	Rīcības plāns bāreņu atdzīvināšanai samazina zemes aizņemšanu un veicina pilsētvides atjaunošanu. Tajā obligāti iekļauj: -Nenosakāmu transportlīdzekļu objektu noteikšana visos 21 reģionos un/vai autonomajās provincēs; -Konkrēti pasākumi, kas jāveic katrā bāreņzāļu teritorijā, lai samazinātu zemes aizņemšanu un veicinātu pilsētvides atjaunošanu
M2C4–25	Ieguldījums 3.4. “Retzemju teritoriju augsnes” sanācija	Mērķa	Bāreņu objektu atdzīvināšana	NEPIEMĒRO	Procentuālais daudzums	0	70	Q1	2026	Atdzīvināt vismaz 70 % no “bieži sastopamu slimību skartu teritoriju augsnes” virsmas, lai samazinātu zemes aizņemšanu un veicinātu pilsētvides atjaunošanu.
M2C4–26	Ieguldījums 3.5. Jūras gultnes un jūras dzīvotņu atjaunošana un aizsardzība	Mērķa	Jūras gultnes un jūras dzīvotņu atjaunošana un aizsardzība	NEPIEMĒRO	Skaits	0	22	2. CET.	2025	Pabeigt vismaz 22 liela mēroga intervences jūras gultnes un jūras dzīvotņu un piekrastes novērošanas sistēmu atjaunošanai un aizsardzībai.
M2C4–27	Reforma Nr. 4.1. Tiesību aktu vienkāršošana un pārvaldības stiprināšana ieguldījumu īstenošanai ūdensapgādes infrastruktūrās	Atskaites punkts	Tiesību aktu vienkāršošanas stāšanās spēkā attiecībā uz intervencēm primārās ūdensapgādes infrastruktūrā ūdensapgādes drošībai	Attiecīgā(-o) tiesību akta(-u) noteikums(-i), kas norāda stāšanos spēkā	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	Q1	2022	Pārskatītie tiesību akti stiprina pārvaldību un vienkāršo ieguldījumu īstenošanu ūdensapgādes infrastruktūrā. Jaunajam tiesiskajam regulējumam vajadzētu būt vismaz, Valsts plānu intervencei ūdensapgādes nozarē padarīt par galveno finansēšanas instrumentu ieguldījumiem ūdensapgādes nozarē. Lūgt atzinumu un aktīvi iesaistīt regulatoru (Autorità di Regolazione per Energia Reti e Ambiente) visos plāna grozījumos vai atjauninājumos. — Sniegt atbalstu un papildu pasākumus īstenošanas struktūrām, kas nespēj veikt ieguldījumus saistībā ar primāro iepirkumu paredzētajā termiņā. Vienkāršot procedūras ziņošanai par ūdensapgādes nozarē finansētajiem ieguldījumiem un to uzraudzībai.
M2C4–28	Ieguldījums 4.1. Investīcijas primārajā ūdensapgādes infrastruktūrā ūdensapgādes drošībai	Atskaites punkts	Finansējuma piešķiršana visiem projektiem ieguldījumiem primārajā ūdens infrastruktūrā un ūdensapgādes drošībā	Dekrēta(-u) publicēšana	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	CET.	2023	Pieņemšanas dekrēta(-u) publicēšana, piešķirot (piešķirot) finansējumu projektiem, kas paredzēti ieguldījumiem primārajā ūdens infrastruktūrā un ūdensapgādes drošībā. Līgumu darbības joma ir šāda: -Svarīgu pilsētu teritoriju ūdensapgādes drošība; -Strukturālie darbi, lai palielinātu tīkla drošību un noturību, tostarp pielāgošanos klimata pārmaiņām (izņemot dambjus); -Ūdens transportēšanas jaudas palielināšana. Atlases kritēriji nodrošina, ka investīcijas pilnībā veicina klimata pārmaiņu mērķu sasniegšanu, piemērojot 40 % klimata koeficientu saskaņā ar Atveseļošanas un noturības mehānisma regulas (ES) 2021/241 VI pielikumu.
M2C4–29	Ieguldījums 4.1. Investīcijas primārajā ūdensapgādes infrastruktūrā ūdensapgādes drošībai	Mērķa	Investīcijas primārajā ūdensapgādes infrastruktūrā ūdensapgādes drošībai	NEPIEMĒRO	Skaits	0	50	Q1	2026	Palielināt ūdensapgādes drošību un ūdens infrastruktūras noturību vismaz 50 ūdens sistēmās (gan kompleksās, gan vienkāršās), no kurām vismaz 35 kompleksās ūdens sistēmās
M2C4–30	Investīciju 4.2: Zudumu samazināšana ūdens sadales tīklos, tostarp tīklu digitalizācija un monitorings	Atskaites punkts	Finansējuma piešķiršana visiem projektiem, kas paredzēti intervencei ūdens sadales tīklos, tostarp tīklu digitalizācijai un uzraudzībai	Dekrēta(-u) publicēšana	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	CET.	2023	Pieņemšanas dekrēta(-u) publicēšana ar finansējuma piešķiršanu (piešķiršanu) projektiem ūdens sadales tīklu modernizācijai un efektivitātei. Līgumu darbības joma ir šāda: -Intervences, lai samazinātu zudumus dzeramā ūdens tīklos; -Palielināt ūdensapgādes sistēmu noturību pret klimata pārmaiņām; -Stiprināt tīklu digitalizāciju, lai optimāli apsaimniekotu ūdens resursus, samazinātu atkritumus un ierobežotu neefektivitāti;
M2C4–31	Investīciju 4.2: Zudumu samazināšana ūdens sadales tīklos, tostarp tīklu digitalizācija un monitorings	Mērķa	Intervences ūdens sadales tīklos, tostarp T1 tīklu digitalizācija un monitorings	NEPIEMĒRO	Skaits	0	14 000	4. CET.	2024	Vismaz 14000 kilometru ūdens tīkla nodalīšana
M2C4–32	Investīciju 4.2: Zudumu samazināšana ūdens sadales tīklos, tostarp tīklu digitalizācija un monitorings	Mērķa	Intervences ūdens sadales tīklos, tostarp T2 tīklu digitalizācija un monitorings	NEPIEMĒRO	Skaits	14 000	45 000	Q1	2026	Vismaz 45000 kilometru ūdens tīkla nodalīšana
M2C4–33	Investīcija 4.3. Ieguldījumi apūdeņošanas agrosistēmas noturībā labākai ūdens resursu pārvaldībai	Atskaites punkts	Finansējuma piešķiršana visiem projektiem, kuru mērķis ir apūdeņošanas agrosistēmas noturība ūdens resursu labākai apsaimniekošanai	Dekrēta(-u) publicēšana.	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	4. CET.	2023	Pieņemšanas dekrēta(-u) publicēšana ar finansējuma piešķiršanu (piešķiršanu) projektiem, kas paredzēti intervencēm tīklos un apūdeņošanas sistēmās un saistītajā digitalizācijas un uzraudzības sistēmā. Līgumu darbības joma ir šāda: -Veicināt izmantošanas mērīšanu un monitoringu kolektīvajos tīklos (uzstādot skaitītājus un tālvadības sistēmas), tostarp pāreju no pašpiegādes uz kolektīvu izmantošanu, kas ir priekšnoteikums, lai pabeigtu ieviest ūdens cenu politiku, kuras pamatā ir ūdens apjomi, lai efektīvi izmantotu ūdens resursus lauksaimniecībā un tādējādi stimulētu nelikumīgas ūdens aizvākšanas samazināšanu lauku apvidos. -Ieguldījumiem apūdeņošanā vajadzētu būt vērstiem uz to, lai pašreizējo apūdeņošanu padarītu efektīvāku pat tad, ja attiecīgais ūdensobjekts ir labā stāvoklī. Paredzams, ka šis pasākums nenodarīs būtisku kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā pasākuma aprakstu un mazināšanas pasākumus, kas izklāstīti atveseļošanas un noturības plānā saskaņā ar Tehniskajiem norādījumiem “nenodarīt būtisku kaitējumu”. (2021/C58/01). Jo īpaši attiecībā uz katru apakšieguldījumu pirms būvdarbu uzsākšanas, to laikā un pēc to uzsākšanas jānodrošina pilnīga atbilstība ES tiesību aktu, tostarp Ūdens pamatdirektīvas, prasībām. Turklāt intervencēm, ja tās ir piemērojamas saskaņā ar valsts tiesību aktiem, veic ietekmes uz vidi novērtējumu (IVN) saskaņā ar Direktīvu 2011/92/ES, kā arī attiecīgos novērtējumus Direktīvas 2000/60/EK un Direktīvas 92/43/EEK kontekstā, tostarp nepieciešamo ietekmes mazināšanas pasākumu īstenošanu.
M2C4–34	Investīcija 4.3. Ieguldījumi apūdeņošanas agrosistēmas noturībā labākai ūdens resursu pārvaldībai	Mērķa	Intervences apūdeņošanas agrosistēmas izturētspējai ūdens resursu labākai apsaimniekošanai T1	NEPIEMĒRO	Skaits	0	40	4. CET.	2024	Ar skaitītājiem aprīko vismaz 40 atsūknēšanas avotus (uzskaitīti SIGRIAN), kas saistīti ar ūdens koncesiju (concessione di derivazione), kuru jauda ir vismaz 100 l/s. Vispārējās tīkla efektivitātes intervences ietver arī: -300 trešā līmeņa skaitītāji; -10000 ceturtā līmeņa skaitītāji; -Digitalizācija un tīklu uzlabojumi.
M2C4–34bis	Investīcija 4.3. Ieguldījumi apūdeņošanas agrosistēmas noturībā labākai ūdens resursu pārvaldībai	Mērķa	Intervences apūdeņošanas agrosistēmas izturētspējai ūdens resursu labākai apsaimniekošanai T1.2	NEPIEMĒRO	Skaits	40	105	2. CET.	2026	Ar skaitītājiem aprīko vismaz 105 atsūknēšanas avotus (uzskaitīti SIGRIAN), kas saistīti ar ūdens koncesiju (concessione di derivazione ar plūsmas ātrumu vismaz 100 l/s). Vispārējās tīkla efektivitātes intervences ietver arī: -750 trešā līmeņa skaitītāji; -25 000 ceturtā līmeņa skaitītāju; -Digitalizācija un tīklu uzlabojumi.
M2C4–35	Investīcija 4.3. Ieguldījumi apūdeņošanas agrosistēmas noturībā labākai ūdens resursu pārvaldībai	Mērķa	Intervences apūdeņošanas agrosistēmas izturētspējai ūdens resursu labākai apsaimniekošanai T2	NEPIEMĒRO	Hektāri	0	96 390	4. CET.	2024	Apūdeņoto platību vismaz 96390 hektāru platībā izmanto efektīvi, izmantojot apūdeņošanas resursus.
M2C4–35bis	Investīcija 4.3. Ieguldījumi apūdeņošanas agrosistēmas noturībā labākai ūdens resursu pārvaldībai	Mērķa	Intervences apūdeņošanas agrosistēmas izturētspējai ūdens resursu labākai apsaimniekošanai T2.2	NEPIEMĒRO	Hektāri	96 390	422 407	Q1	2026	Apūdeņotā platība vismaz 422407 hektāru platībā, kas gūst labumu no apūdeņošanas resursu efektīvas izmantošanas
M2C4–36	Investīcija 4.4. Ieguldījumi kanalizācijā un attīrīšanā	Atskaites punkts	Finansējuma piešķiršana kanalizācijas un attīrīšanas projektiem	Dekrēta publicēšana	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	4. CET.	2023	Pieņemšanas dekrēta publicēšana ar finansējuma piešķiršanu (piešķiršanu) projektu priekšlikumiem. Intervencēs: -Uzlabot jūras un iekšzemes ūdeņos novadīto notekūdeņu attīrīšanas efektivitāti, izmantojot arī tehnoloģiskos jauninājumus; -Ja iespējams, dažas attīrīšanas iekārtas pārveidot par “zaļām rūpnīcām”, kurās attīrītus notekūdeņus atkārtoti izmanto apūdeņošanai un rūpnieciskiem mērķiem. Šis pasākums nenodara būtisku kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā pasākuma aprakstu un mazināšanas pasākumus, kas izklāstīti atveseļošanas un noturības plānā saskaņā ar Tehniskajiem norādījumiem par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu (2021/C58/01). Jo īpaši dūņu sadedzināšana nav attiecināma.
M2C4–37	Investīcija 4.4. Ieguldījumi kanalizācijā un attīrīšanā	Mērķa	Iejaukšanās kanalizācijā un attīrīšanā T1	NEPIEMĒRO	Skaits	0	500 000	2. CET.	2025	Vismaz par 500000 samazināt to ekvivalento iedzīvotāju skaitu, kas dzīvo aglomerācijās, kuras neatbilst Padomes Direktīvai 91/271/EEK par komunālo notekūdeņu nepietiekamu savākšanu un attīrīšanu.
M2C4–38	Investīcija 4.4. Ieguldījumi kanalizācijā un attīrīšanā	Mērķa	Iejaukšanās kanalizācijā un attīrīšanā T2	NEPIEMĒRO	Skaits	500 000	2 250 000	Q1	2026	Vismaz par 2250000 samazināt to ekvivalento iedzīvotāju skaitu, kas dzīvo aglomerācijās, kuras neatbilst Padomes Direktīvai 91/271/EEK par komunālo notekūdeņu nepietiekamu savākšanu un attīrīšanu.

H. 3. MISIJAS 1. KOMPONENTS: Ilgtspējīga transporta infrastruktūra

H.1. Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam

NEPIEMĒRO

H.2. Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

NEPIEMĒRO

H.3. Aizdevumam pieteikto reformu un investīciju apraksts

Investīcijas šajā komponentā atbalsta dzelzceļa infrastruktūras (ātrgaitas, kravu, reģionālo dzelzceļu, Eiropas Dzelzceļa satiksmes vadības sistēmas) izvēršanu. Tos papildina reformas, kuru mērķis ir paātrināt ieguldījumus dzelzceļa infrastruktūrā un uzlabot autoceļu infrastruktūras kvalitāti. Uzņēmējdarbības vides reformas komponentā ir ietverts pasākums, kas rada papildu stimulus reģioniem izsludināt konkursus par reģionālajiem dzelzceļa sabiedrisko pakalpojumu līgumiem. Šis komponents ietver pasākumus ūdeņraža izmantošanas attīstīšanai dzelzceļos.

Šis komponents atbalsta to, ka tiek īstenots 2019. gada valstij adresētais ieteikums Nr. 3, kurā Itālija tiek mudināta “virzīt ar investīcijām saistītu ekonomikas politiku attiecībā uz [...] infrastruktūras kvalitāti, ņemot vērā reģionālās atšķirības”, un 2020. gada konkrētai valstij adresēto ieteikumu Nr. 3 “Priekšlaicīgas investīcijas nobriedušiem publisko investīciju projektiem” un “Focus investīcija zaļās un digitālās pārkārtošanās jomā, jo īpaši attiecībā uz tīru un efektīvu enerģijas ražošanu un izmantošanu, pētniecību un inovāciju, ilgtspējīgu sabiedrisko transportu, atkritumu un ūdens apsaimniekošanu, kā arī pastiprinātu digitālo infrastruktūru, lai nodrošinātu pamatpakalpojumu sniegšanu”.

Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā būtiski nekaitēs vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākumu aprakstu un mazināšanas pasākumus saskaņā ar DNSH tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01).

Reforma. Infrastruktūras un transporta ministrijas (MIT) un dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja Rete Ferroviaria Italiana līguma apstiprināšanas procesa paātrināšana

Šī reforma paredz atcelt prasību parlamentārajām komisijām sniegt atzinumu par dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja Rete Ferroviaria Italiana (CdP) ieguldījumu sarakstu. Parlamenta komisijas sniedz atzinumu par ieguldījumu stratēģisko programmu.

Reforma. Projektu apstiprināšanas procesa paātrināšana

Šī reforma paredz pieņemt tiesību aktus, kas ļauj paredzēt būvdarbu vietas norādīšanu “ekonomiskās tehniskās priekšizpētes projekta” (PFTE) laikā, nevis gaidīt galīgo projekta izstrādes posmu. Papildu atļaujas, ko nevar iegūt PFTE, tiktu saņemtas turpmākajos projekta izstrādes posmos, nesasaucot “Conferenza dei Servizi” kā izņēmumu no Likuma Nr. 241/1990. Šīs izmaiņas samazina projektu apstiprināšanas laiku no 11 līdz 6 mēnešiem.

Reforma Nr. 1.3. Dzelzceļa infrastruktūras efektivitātes uzlabošana Itālijā

Reforma ietver primāro un sekundāro tiesību aktu un (vajadzības gadījumā) attiecīgu īstenošanas aktu pieņemšanu, lai veicinātu konkurences pieaugumu reģionālajos un starppilsētu dzelzceļa transporta tirgos, uzlabotu dzelzceļa līniju un tīklu infrastruktūras plānošanu un ieviestu dzelzceļa infrastruktūras pārvaldības un investīciju darbības rezultātu novērtēšanu.

Publisko ieguldījumu efektivitāte un sniegums:

·Tiesību aktos paredz, ka Infrastruktūras un transporta ministrija pieņem daudzgadu stratēģisko dokumentu, lai vadītu Itālijas daudzgadu infrastruktūras plānošanu vismaz 10 gadus. Dokuments veicina multimodālus pārvadājumus un pilnībā integrē uzņēmumu rūpniecības vajadzības infrastruktūras plānošanā (piemēram, par prioritāti nosakot ieguldījumus, kas savieno galvenās rūpniecības jomas un loģistikas centrus ar transporta tīklu).

·Reforma paredz infrastruktūras plānošanas dokumentu pārskatīšanu. Konkrētāk, tiesību akti:

oNodrošināt, ka Contratto di Programma, dzelzceļa infrastruktūras attīstības stratēģija un infrastruktūras pārvaldītāja uzņēmējdarbības plāns tiek izstrādāts saskaņā ar Infrastruktūras un transporta ministrijas daudzgadu stratēģiskā dokumenta mērķiem un atbilst Direktīvai 34/2012/ES.

oKā daļu no Contratto di Programma apstiprināšanas procesa saskaņā ar valsts tiesību aktiem ieviest regulatīvās iestādes (Autorità di regolazione dei trasporti, ART) atzinumu par mobilitātes stratēģisko dokumentu (Documento strategico della mobilità ferroviaria di passeggeri e merci) (kā noteikts Itālijas tiesību aktos Nr. 233, 2021. gada 5. komata 1. panta a) punkts). Atzinumā novērtē arī plānoto investīciju atbilstību tirgus vajadzībām, kas apkopotas, izmantojot Direktīvas 2012/34/ES 7.e pantā minētos koordinācijas mehānismus.

oIeviest jaunajai Contratto di Programma starpposma un galīgo mērķrādītāju sistēmu un attiecīgos termiņus, kā arī snieguma rādītājus un kvalitātes kritērijus, lai īstenotu programmu Contratto di Programma un novērtētu tās faktiskos sasniegumus. Rādītājus un kvalitātes kritērijus nosaka saskaņā ar Direktīvas 2012/34/ES V pielikumu. Bonusu identifikācijas sistēma Rete Ferroviaria Italiana (RFI) vadītājiem atbilst Direktīvas 2012/34/ES 7. panta 4. punktam, un tajā jāņem vērā atskaites punktu un mērķrādītāju sasniegšana un rezultāti, kas iegūti attiecībā uz Contratto di Programma iekļautajiem darbības rādītājiem.

oPilnvarot regulatīvo iestādi (ART), vienojoties ar MIT, noteikt darbības rādītājus, kas jāpievieno Contratto di Programma.

oPilnvarot regulatīvo iestādi (ART) uzraudzīt starpposma un galīgo mērķrādītāju sasniegšanu un Contratto di Programma ietverto darbības rādītāju izpildi

oPieprasīt Infrastruktūras un transporta ministrijai veikt padziļinātu izmaksu un ieguvumu analīzi attiecībā uz lieliem ieguldījumiem (investīcijas, kas pārsniedz 50 miljonus euro), kas iekļauti Contratto di Programma. Analīzē izmantotās vienības izmaksas salīdzina ar starptautiskajiem etaloniem dažādām dzelzceļa infrastruktūras ieguldījumu kategorijām un atbilst ES un valstu pamatnostādnēm par izmaksu un ieguvumu analīzi. Analīzes rezultāti ir pieejami apspriešanai ar ieinteresētajām pusēm pirms līgumisko vienošanos pieņemšanas, un pēc to pieņemšanas tos publicē.

oParedzēt Contratto di Programma pieņemšanu (tostarp izmaksu un ieguvumu analīzi, starpposma un galīgos mērķrādītājus un darbības rādītājus).

Sacensība:

·Tiesību akti, lai atbalstītu reformas vērienīgumu, stiprina regulatīvās iestādes (ART) pilnvaras attiecībā uz sabiedrisko pakalpojumu līgumiem dzelzceļa nozarē. Šādas pilnvaras ir vismaz līdzvērtīgas tām, kas noteiktas Direktīvas 2012/34/ES 56. panta 9. punktā. Pants ir pilnvarots uzraudzīt un sniegt atzinumus par sabiedrisko pakalpojumu līgumu darbības jomas noteikšanu un piešķiršanu (tiešai un iekšējai piešķiršanai un piešķiršanai iekšējiem pakalpojumu sniedzējiem) dzelzceļa nozarē,tostarp attiecībā uz efektīvu daļu optimālās dimensijas noteikšanu reģionālajās robežās un starp tām.

·Ar šo tiesību aktu paplašina Likuma 118/2022 (Konkurences likums) 9. panta piemērošanu, tostarp atbilstību ART normatīvajiem aktiem, un 2017. gada 24. aprīļa Dekrētlikuma Nr. 50 27. panta 2. punkta c) apakšpunkta piemērošanu, attiecinot to uz visiem tiešajiem un iekšējiem piešķīrumiem un piešķīrumiem iekšējiem operatoriem saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1370/2007. Attiecībā uz starppilsētu pakalpojumiem, ja saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1370/2007 tiek piešķirti tieši vai in house piešķīrumi un piešķīrumi tiešiem pakalpojumu sniedzējiem, tiesību akti paplašina Leģislatīvā dekrēta Nr. 201/2022 17., 30. un 31. pantā iekļautos principus. Uz jebkuru lēmumu pagarināt sabiedrisko pakalpojumu saistību (SPS) līgumu termiņu, kas ir pienācīgi pamatots saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1370/2007, attiecas pārredzamības pienākumi attiecībā uz iekšējo līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu, kas iekļauti Likumdošanas dekrēta Nr. 201/2022 31. pantā.

·Tiesību aktos paredz sākt konkursu par starppilsētu sabiedrisko pakalpojumu līgumu(-iem). Piedāvājumā iekļauj darbības jomas pārskatīšanu saskaņā ar metodiku, ko dzelzceļa regulatīvā iestāde noteikusi pēc tirgus pārbaudes, kā paskaidrots Komisijas skaidrojošo pamatnostādņu par Regulu (EK) Nr. 1370/20073 2.2.3. iedaļā. Līgumu pēc vajadzības sadala atbilstīgās, apstrīdamās daļās, ievērojot attiecīgos kritērijus, ko norādījusi regulatīvā iestāde (ART).

·Attiecībā uz reģionālajiem un starppilsētu pakalpojumiem tiesību akti nodrošina, ka valsts/reģionālā īpašuma ritošais sastāvs ir pieejams jaunajiem PSO līgumu operatoriem, kas izraudzīti konkursa kārtībā, ja šādus ritošo sastāvu un tehniskās apkopes pakalpojumus nesniedz jaunie operatori. Tiesību akti nodrošina, ka visa informācija par ritošā sastāva tehniskās apkopes stāvokli potenciālajiem pretendentiem ir pieejama bez informācijas asimetrijas, pārredzamā un nediskriminējošā veidā. Pasākums veicina priekšizpēti par pastāvīga neatkarīga valsts īpašumā esoša transportlīdzekļa izveidi, lai nodrošinātu, ka ritošais sastāvs un tehniskās apkopes pakalpojumi būs pieejami pietiekamā apjomā ienākošajiem PSO operatoriem.

·Tiesību akti veicina apakšpartiju izslēgšanu un konkursu izsludināšanu no esošajiem līgumiem (cik vien iespējams, pamatojoties uz spēkā esošo līgumu noteikumiem).

Turklāt reforma ietver arī spēju veidošanas darbību, kas stiprina valsts un reģionālo iestāžu administratīvās spējas. Spēju veidošanas darbībā izveido ad hoc administratīvo vienību MIT ietvaros, lai atbalstītu koncesiju izvērtēšanu un analīzi un veiktu lielu infrastruktūras investīciju izmaksu un ieguvumu analīzi. Šajā administratīvajā vienībā ir augsti profesionāls personāls, un to atbalsta neatkarīgi ārējie eksperti. Turklāt spēju veidošanas pasākumi ietver vairākus kursus sadarbībā ar SNA un akreditētajām struktūrām, lai paaugstinātu līgumslēdzēju staciju darbinieku specializētās apmācības un nozaru apmācības līmeni, paļaujoties arī uz apmācības rīkiem, kas ieviesti ANP publiskās pārvaldes reformas ietvaros (piemēram, portāla syllabus.gov.it).

Investīcija. Ātrgaitas dzelzceļa savienojumi ar dienvidiem pasažieru un kravu pārvadājumiem

Šis ieguldījums ietver 114 km ātrgaitas dzelzceļa infrastruktūras izbūvi pasažieru un kravu pārvadājumiem līnijās Napoli-Bari, Salerno-Reggio Calabria un Palermo-Katania.

Novērtējot un atļaujot katru attiecīgo projektu/investīciju, ievēro visus noteikumus un procedūras, kas noteiktas ES Direktīvas 92/43/EEK 6. panta 3. un 4. punktā, un ievēro valsts ietekmes novērtējuma pamatnostādnes, kas publicētas Itālijas Republikas Oficiālajā Vēstnesī Nr. 303, 2019. gada 28. decembrī.

Paredzams, ka šis pasākums neradīs būtisku kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā pasākuma aprakstu un atveseļošanas un noturības plānā izklāstītos riska mazināšanas pasākumus saskaņā ar DNSH tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01).

Investīcija. Ātrgaitas līnijas ziemeļos, kas savienojas ar pārējo Eiropu

Šis ieguldījums ietver 158 km ātrgaitas dzelzceļa infrastruktūras izbūvi pasažieru un kravu pārvadājumiem līnijās Breša-Verona-Vicenza-Padova, Ligūrija-Alpi. Novērtējot un atļaujot katru attiecīgo projektu/investīciju, ievēro visus noteikumus un procedūras, kas noteiktas ES Direktīvas 92/43/EEK 6. panta 3. un 4. punktā, un ievēro valsts ietekmes novērtējuma pamatnostādnes, kas publicētas Itālijas Republikas Oficiālajā Vēstnesī Nr. 303, 2019. gada 28. decembrī.

Paredzams, ka šis pasākums nenodarīs būtisku kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā pasākuma aprakstu un mazināšanas pasākumus, kas izklāstīti atveseļošanas un noturības plānā saskaņā ar NBK tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01), un atskaites punktus un mērķrādītājus, kas Itālijai jāizpilda.

Ņemot vērā segmentu Rho-Parabiago (4 km), būs vajadzīgs pozitīvs ietekmes uz vidi novērtējums (turpmāk “IVN”), kas pilnībā un pēc būtības atbildīs juridiskajiem kritērijiem, pilnībā iekļaujot visus ietekmes uz vidi novērtējuma rezultātus un nosacījumus, ja tas būs nepieciešams, lai panāktu atbilstību NBK tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01). IVN tiek publicēts un pabeigts saskaņā ar Direktīvu 2011/92/ES, kā arī attiecīgos novērtējumus Direktīvas 2000/60/EK un Direktīvas 92/43/EEK kontekstā, tostarp nepieciešamo ietekmes mazināšanas pasākumu īstenošanu. Visus pasākumus, kas IVN satvarā noteikti par nepieciešamiem, lai nodrošinātu atbilstību NBK tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01), integrē projektā un ievēro infrastruktūras būvniecības, ekspluatācijas un ekspluatācijas izbeigšanas posmos.

Investīcija. Diagonālie savienojumi

Šo ieguldījumu veido 15 km ātrgaitas dzelzceļa izbūve pasažieru un kravu pārvadājumiem Orte-Falconara un Taranto-Metaponto-Potenza-Battipaglia līnijās.

Novērtējot un atļaujot katru attiecīgo projektu/investīciju, ievēro visus noteikumus un procedūras, kas noteiktas ES Direktīvas 92/43/EEK 6. panta 3. un 4. punktā, un ievēro valsts ietekmes novērtējuma pamatnostādnes, kas publicētas Itālijas Republikas Oficiālajā Vēstnesī Nr. 303, 2019. gada 28. decembrī.

Investīcija Nr. 1.4 — Eiropas Dzelzceļa transporta vadības sistēma (ERTMS)

Šī investīcija ietver 2 785 km dzelzceļa līniju aprīkošanu ar Eiropas Dzelzceļa transporta vadības sistēmu (ERTMS) saskaņā ar ERTMS Eiropas izvēršanas plānu.

Investīcija Nr. 1.5 “Lielpilsētu mezglu un galveno valstu savienojumu stiprināšana”

Šī investīcija ietver vismaz 1 280 km dzelzceļa līniju posmu modernizāciju, kas būvēti 12 lielpilsētu mezglos un galvenajos valstu savienojumos (Ligūrija-Alpi, Boloņa-Venēcija-Trieste/Udine, Boloņa-Verona-Brennero, centrālās un ziemeļu Tirēnu savienojums, Adrijas-Jonijas savienojums, pilsētu mezgli un reģionālās līnijas; Kravas termināļi).

Novērtējot un atļaujot katru attiecīgo projektu/investīciju, ievēro visus noteikumus un procedūras, kas noteiktas ES Direktīvas 92/43/EEK 6. panta 3. un 4. punktā, un ievēro valsts ietekmes novērtējuma pamatnostādnes, kas publicētas Itālijas Republikas Oficiālajā Vēstnesī Nr. 303, 2019. gada 28. decembrī.

Investīcija — Reģionālo līniju stiprināšana — Reģionālo dzelzceļu modernizācija (RFI pārvaldība)

Šo ieguldījumu veido vismaz 646 km reģionālo līniju modernizācija, kuru īpašumtiesības ir nodotas Rete Ferroviaria Italiana (RFI) vai tiek pakāpeniski nodotas Rete Ferroviaria Italiana (RFI).

Novērtējot un atļaujot katru attiecīgo projektu/investīciju, ievēro visus noteikumus un procedūras, kas noteiktas ES Direktīvas 92/43/EEK 6. panta 3. un 4. punktā, un ievēro valsts ietekmes novērtējuma pamatnostādnes, kas publicētas Itālijas Republikas Oficiālajā Vēstnesī Nr. 303, 2019. gada 28. decembrī.

Intervences ir plānotas šādās pozīcijās:

-Pjemonta: Torino Cerese-Kanavesana modernizācija un modernizācija: uzlabot satiksmes plūsmu regularitāti;

-Friuli-Venēcija Džūlija: FuC dzelzceļš: infrastruktūras un tehnoloģiskie darbi Udine-Cividale līnijā: satiksmes plūsmu regularitātes uzlabošana;

-Umbrijas: Umbrian Central Railway (FCU): infrastruktūras un tehnoloģiskās intervences;

-Kampānija (EAV): Kancelo-Benevento līnijas stiprināšana un modernizācija: dzelzceļa ekspluatācijas drošības standartu uzlabošana;

-Apūlija: Bari-Bitritto līnija: infrastruktūras modernizācija: atbilstība valsts dzelzceļa infrastruktūras tehniskajiem/regulatīvajiem standartiem; Ferrovie del Sud Est (FSE): Bari-Taranto līnijas infrastruktūras modernizācija: intervence ļauj pielāgot RFI veiktspējas standartus un sadarbspējas tehniskās specifikācijas; FSE: SCMT/ERTMS iekārtu pabeigšana tīklā: satiksmes veiktspējas uzlabošana, jaudas optimizācija, drošības standartu uzlabošana; FSE: Intermodālo centru izveide un 20 staciju modernizācija: intervences mērķis ir uzlabot staciju pieejamību un izveidot zonas dzelzceļa autobusu, dzelzceļa-privāto automobiļu un dzelzceļa velosipēdu apmaiņai;

-Kalabrijā: Rosarno-S. Ferdinando līnija: Rosarno un San Ferdinando līniju aprīkojuma modernizācija savienojumam ar Gioia Tauro.

Investīcija Nr. 1.7 — Dienvidu dzelzceļu modernizācija, elektrifikācija un noturība

Šī investīcija ietver 1 162 km dzelzceļa modernizāciju, elektrifikāciju un noturību dienvidos. Projekti, kas ietilpst šajā pasākumā, var saņemt atbalstu no citām Eiropas programmām. Šādu atbalstu neņem vērā, lai sasniegtu šo ieguldījumu. Turklāt projekti, kas ietilpst šajā pasākumā, var saņemt atbalstu no valsts līdzekļiem.

Investīcija. Dzelzceļa staciju modernizācija (Rete Ferroviaria Italiana (RFI) pārvaldība; dienvidos)

Šī investīcija ietver 38 dzelzceļa staciju modernizāciju un to pieejamības nodrošināšanu personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām saskaņā ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 1300/2014.

Investīcija Nr. 1.9 — Starpreģionālie savienojumi

Šī investīcija ietver intervences pasākumu paātrināšanu 221 km apmērā šādās līnijās:

·Milāna — Dženova

·Palermo — Katānija (linea storica)

·Battipaglia-Potenza

·Orte — Falconara.

Investīcijas mērķis ir uzlabot pašreizējās infrastruktūras sniegumu, izmantojot intervences, kas varētu ietvert:

·izmaiņas staciju pēdas nospieduma plānos (PRG — Piano Regolatore Generale);

·Eiropas Dzelzceļa transporta vadības sistēmas (ERTMS) iekārtas;

·satiksmes vadības sistēmas, piemēram, ACC (Aparato Centrale Computerizzato) un ACCM (Aparato Centrale a Calcolatore Multistazione), konfigurācija un/vai modifikācija

·citi fiziskās infrastruktūras uzlabojumi, kas varētu ietvert dzelzceļa gultni, aprīkojumu un citus ar infrastruktūru saistītus intervences pasākumus.

Reforma Nr. 2.1. “Vadlīnijas risku klasificēšanai un pārvaldībai, drošības novērtēšanai un esošo tiltu uzraudzībai” pieņemšana

Šī reforma ietver pamatnostādņu pieņemšanu risku klasificēšanai un pārvaldībai, drošības novērtēšanai un esošo tiltu uzraudzībai. “Pamatnostādņu” pieņemšanu, kas ļauj piemērot kopējus standartus un metodiku visā valsts autoceļu tīklā.

Reforma — tiltu un viaduktu īpašuma nodošana no zemāka līmeņa ceļiem uz augstāka ranga ceļiem

Šī reforma ietver īpašumtiesību uz tiltiem, viaduktiem un pārvadiem no zemākā tipa ceļiem uz augstāka tipa ceļiem (automaģistrālēm un galvenajiem piepilsētas ceļiem) nodošanu, kas ļauj palielināt ceļu tīkla vispārējo drošību, jo tiltus, viaduktus un pārvadus uztur ANAS un/vai autoceļu koncesionāri, kuriem ir labākas plānošanas un uzturēšanas spējas nekā atsevišķām pašvaldībām vai provincēm.

H.4. Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un aizdevuma uzraudzības un īstenošanas grafiks

kārtas numurs	Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)	Atskaites punkts/mērķrādītājs	Nosaukums	Kvalitātes rādītāji (attiecībā uz starpposma mērķiem)	Kvantitatīvie rādītāji (mērķiem)			Orientējošs pabeigšanas termiņš		Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju
					Mēra vienība	Pamatscenārijs	Mērķis	Ceturkšņa laikā	Gadu
M3C1–1	Reforma. Paātrināt MIT un RFI līguma apstiprināšanas procesu	Atskaites punkts	Stājas spēkā tiesību akta grozījums par Contratti di Programma (CdP) apstiprināšanas procesu	Likuma noteikums, kas norāda, ka stājas spēkā tiesību akta grozījums par Contratti di Programma apstiprināšanas procesu	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	4. CET.	2021	Tiesību akta grozījums samazina dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja Rete Ferroviaria Italiana Contratti di Programma (CdP) apstiprināšanas laiku.
M3C1–2	Reforma. Projektu apstiprināšanas procesa paātrināšana	Atskaites punkts	Tādu regulatīvo izmaiņu stāšanās spēkā, kas samazina projektu atļaušanas laiku no 11 mēnešiem uz sešiem mēnešiem	Likuma noteikums, kas norāda, ka stājas spēkā regulatīvās izmaiņas, kas samazina atļaujas laiku no 11 mēnešiem uz sešiem mēnešiem.	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	4. CET.	2021	Regulatīvās izmaiņas samazina projektu atļaušanas laiku no 11 mēnešiem uz sešiem mēnešiem.
M3C1–3	Investīcija. Ātrgaitas dzelzceļa savienojumi ar dienvidiem pasažieru un kravu pārvadājumiem	Atskaites punkts	Līguma slēgšanas tiesību piešķiršana ātrgaitas dzelzceļa būvniecībai līnijās Napoli-Bari un Palermo-Katania	Paziņojums par visu publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu ātrgaitas dzelzceļa būvniecībai līnijās Napoli-Bari un Palermo-Katania	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	4. CET.	2022	Paziņojums par visu publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu ātrgaitas dzelzceļa būvniecībai līnijās Napoli-Bari un Palermo-Katania, pilnībā ievērojot publiskā iepirkuma noteikumus Līgums(-i) attiecas uz šādām šo līniju daļām: Neapoles-Bari līnija: Orsara-Bovino Palermo-Katanijas līnija: Catenanuova — Dittaino un Dittaino — Enna
M3C1–4	Investīcija. Ātrgaitas dzelzceļa savienojumi ar dienvidiem pasažieru un kravu pārvadājumiem	Atskaites punkts	Līguma slēgšanas tiesību piešķiršana ātrgaitas dzelzceļa būvniecībai Salerno Reggio Calabria līnijās	Paziņojums par daudzdisciplīnu līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu ātrgaitas dzelzceļa būvniecībai Salerno-Reggio Calabria līnijā	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	4. CET.	2023	Paziņojums par daudzdisciplīnu līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu ātrgaitas dzelzceļa būvniecībai Salerno Reggio Calabria līnijā. Līgums attiecas uz šādām šīs līnijas daļām: Battipaglia — Romagnano
M3C1–5	Investīcija. Ātrgaitas dzelzceļa savienojumi ar dienvidiem pasažieru un kravu pārvadājumiem	Mērķa	Ātrgaitas dzelzceļš gan pasažieru, gan kravu pārvadājumiem līnijās Napoli-Bari un Palermo-Katania	NEPIEMĒRO	Km	0	41	4. CET.	2025	41 km ātrgaitas dzelzceļa gan pasažieru, gan kravu pārvadājumiem līnijās Napoli-Bari un Palermo-Katania būvēts, gatavs atļaujas saņemšanai un ekspluatācijas fāzēs. 41 km ierīko šādos segmentos: Bicocca-Catenanuova (Palermo-Katanija līnija), 20,3 km, attiecībā uz kuru būvdarbi ir sākti pēc 2023. gada 30. septembra. Cancello-Frasso (Napoli-Bari līnija), 7,3, kuru darbi ir sākti pēc 2023. gada 30. septembra. Nepoli-Cancello (Napoli-Bari līnija), 13,5 km, attiecībā uz kuriem būvdarbi ir sākti pēc 2023. gada 30. septembra.
M3C1–6	Investīcija. Ātrgaitas dzelzceļa savienojumi ar dienvidiem pasažieru un kravu pārvadājumiem	Mērķa	Ātrgaitas dzelzceļš gan pasažieru, gan kravu pārvadājumiem līnijās Napoli-Bari, Salerno-Reggio Calabria, Palermo-Katania	NEPIEMĒRO	Km	41	114	2. CET.	2026	Uzbūvēti 114 km ātrgaitas dzelzceļa gan pasažieru, gan kravu pārvadājumiem līnijās Napoli-Bari, Salerno-Reggio Calabria, Palermo-Catania, no kuriem 30 km ir gatavi atļaujas saņemšanai un ekspluatācijas posmi uz Napoli-Bari līnijas, tostarp: -Frasso-Telese (11 km) -Telese-Vitulano (19 km) Turklāt 43 km ātrgaitas dzelzceļa līnijas Napoli-Bari, Palermo-Katania, Salerno-Reggio Calabria. Indikatīvais sadalījums ir šāds: Neapoles-Bari līnija (12 km), no kuras: -Apice-Hirpinia (12 km) Salerno-Regio Calabria (14,7 km), no kuriem: -Battipaglia-Romagnano (14,7 km) Palermo — Katānijas līnija, (16,5 km), no tās: -Dittanio — Enna (2 km) -Giampilieri-Fiumefreddo (7,5 km) -Ogliastrillo-Castelbuono (7 km)
M3C1–23	Ieguldījums 1.9. Starpreģionālie savienojumi	Mērķa	Ieguldījums 1.9. Starpreģionālie savienojumi	NEPIEMĒRO	Skaits	0	70	4. CET.	2025	Starpreģionālo savienojumu paātrināšanās 70 km garumā Modernizējamās līnijas ir šādas: Milāna Dženova Palermo Catania (linea storica) Battipaglia Potenza Orte Falconara
M3C1–24	Ieguldījums 1.9. Starpreģionālie savienojumi	Mērķa	Ieguldījums 1.9. Starpreģionālie savienojumi	NEPIEMĒRO	Skaits	70	221	2. CET.	2026	Kopumā palielinājās 221 km starpreģionālo savienojumu. Modernizējamās līnijas ir šādas: Milāna Dženova (70 km) Palermo Catania (linea storica) (84 km) Battipaglia Potenza (60 km) Orte Falconara (7 km)
M3C1–9	Investīcija. Ātrgaitas līnijas ziemeļos, kas savieno ar pārējo Eiropu	Mērķa	Ātrgaitas dzelzceļš gan pasažieru, gan kravu pārvadājumiem līnijās Breša-Verona-Vicenza-Padova; Ligūrija-Alpi.	NEPIEMĒRO	Skaits	0	158	2. CET.	2026	158 km ātrgaitas dzelzceļa pasažieru un kravu pārvadājumiem līnijās Brescia-Verona-Vicenza-Padova; Liguria-Alpi, no kuriem 109 km ir gatavi atļaujas piešķiršanai un ekspluatācijas posmiem. 109 km ierīko šādos segmentos: -Breša-Verona (48 km) -Verona-Bivio-Vicenza (44 km) -Dženovas mezgls (17 km) Turklāt 49,6 km ātrgaitas dzelzceļa līnijas Liguria-Alpi. Indikatīvais sadalījums ir šāds: -Trešais Giovi šķērsojums (35,3 km) -Rho-Parabiago (4 km) -Pavija-Milano-Rogoredo (10,3 km)
M3C1–10	Investīcija. Diagonālie savienojumi	Atskaites punkts	Līguma(-u) piešķiršana savienojumu būvniecībai līnijās Orte-Falconara un Taranto-Metaponto-Potenza-Battipaglia	Paziņojums par daudzdisciplīnu līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu ātrgaitas dzelzceļa būvniecībai līnijās Orte-Falconara un Taranto-Metaponto-Potenza-Battipaglia	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	Q1	2024	Paziņojums par daudzdisciplīnu līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu savienojumu būvniecībai līnijās Orte-Falconara un Taranto-Metaponto-Potenza-Battipaglia. Līgums(-i) attiecas uz šādām pozīcijām: Orte-Falconara Taranto-Metaponto-Potenza-Battipaglia
M3C1–11	Investīcija. Diagonālie savienojumi	Mērķa	Ātrgaitas dzelzceļš gan pasažieru, gan kravu pārvadājumiem Orte-Falconara un Taranto-Metaponto-Potenza-Battipaglia līnijā	NEPIEMĒRO	Skaits	0	15	2. CET.	2026	15 km ātrgaitas dzelzceļa gan pasažieru, gan kravu pārvadājumiem līnijās Orte-Falconara un Taranto-Metaponto-Potenza-Battipaglia. Orientējošs 15 km sadalījums ir šāds: -Orte-Falconara (12,3 km) -Taranto-Metaponto-Potenza-Battipaglia (2,8 km)
M3C1–12	Investīcija Nr. 1.4. Eiropas Dzelzceļa transporta vadības sistēmas (ERTMS) ieviešana	Atskaites punkts	Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana par Eiropas Dzelzceļa transporta vadības sistēmu	Paziņojums par visu publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu, lai ieviestu Eiropas Dzelzceļa transporta vadības sistēmu	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	4. CET.	2022	Paziņojums par visu publisko līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu, lai ieviestu Eiropas Dzelzceļa transporta vadības sistēmu (ERTMS)
M3C1–13	Investīcija Nr. 1.4. Eiropas Dzelzceļa transporta vadības sistēmas (ERTMS) ieviešana	Mērķa	1 400 km dzelzceļa līniju, kas aprīkotas ar Eiropas Dzelzceļa transporta vadības sistēmu	NEPIEMĒRO	Skaits	0	1 400	2. CET.	2025	1 400 km dzelzceļu, kas aprīkoti ar Eiropas Dzelzceļa transporta vadības sistēmu saskaņā ar Eiropas izvēršanas plānu, gatavi apstiprināšanai un ekspluatācijas posmi.
M3C1–14	Investīcija Nr. 1.4. Eiropas Dzelzceļa transporta vadības sistēmas (ERTMS) ieviešana	Mērķa	2 785 km dzelzceļa līniju, kas aprīkotas ar Eiropas Dzelzceļa transporta vadības sistēmu	NEPIEMĒRO	Skaits	1 400	2 785	2. CET.	2026	2 785 km dzelzceļu, kas aprīkoti ar Eiropas Dzelzceļa transporta vadības sistēmu saskaņā ar Eiropas izvēršanas plānu, gatavi apstiprināšanai un ekspluatācijas posmi.
M3C1–15	Investīcija 1.5. “Lielpilsētu mezglu un galveno valstu savienojumu stiprināšana”	Mērķa	700 km modernizētu līniju posmu, kas būvēti lielpilsētu mezglos un galvenajos valstu savienojumos	NEPIEMĒRO	Skaits	0	700	4. CET.	2024	Vismaz 700 km modernizētu līniju posmu, kas būvēti lielpilsētu mezglos un galvenajos valstu savienojumos, gatavi atļaujas saņemšanai un darbības posmi.
M3C1–16	Investīcija 1.5. “Lielpilsētu mezglu un galveno valstu savienojumu stiprināšana”	Mērķa	1 280 km modernizētu līniju posmu, kas būvēti lielpilsētu mezglos un galvenajos valstu savienojumos	NEPIEMĒRO	Skaits	700	1 280	2. CET.	2026	Vismaz 1 280 km uzlabotu/modernizētu līniju posmu, kas būvēti lielpilsētu mezglos un galvenajos valstu savienojumos, gatavi apstiprināšanai un darbības posmi
M3C1–17	Investīcija Nr. 1.7 — Dzelzceļu modernizācija, elektrifikācija un noturība dienvidos	Mērķa	Pabeigti 172 km darbi, kas saistīti ar dienvidu dzelzceļu noturību, gatavi atļaujas piešķiršanai un ekspluatācijas posmiem.	NEPIEMĒRO	Skaits	0	172	4. CET.	2023	Pabeigti darbi vismaz 172 km garumā, kas saistīti ar dienvidu dzelzceļu noturību, gatavi atļaujas piešķiršanai un ekspluatācijas posmi. 172 km attiecas uz šādām līnijām: • Paola-Regio Calabria; • Lentini Diramazione-Gela; • Mesīna — Katānija-Sirakūza; • Caserta — Battipaglia; • Romi — Neapole; un • Bari — Brindisi. Mērķrādītāju sasniedz, izmantojot KLP (t. i., “Codice Locale Progetto”), ko neatbalsta citi ES fondi, izņemot ANM.
M3C1–17bis	Investīcija Nr. 1.7 — Dzelzceļu modernizācija, elektrifikācija un noturība dienvidos	Mērķa	Pabeigti 1 162 km darbi, kas saistīti ar dienvidu dzelzceļu modernizāciju, elektrifikāciju un noturību, gatavi atļaujas piešķiršanai un ekspluatācijas posmiem.	NEPIEMĒRO	Skaits	172	1162	2. CET.	2026	Pabeigti darbi vismaz 1 162 km garumā, kas saistīti ar dienvidu dzelzceļu modernizāciju, elektrifikāciju un noturību. Darbu sadalījums ir šāds: — Vismaz 450,3 km intervences, kas saistītas ar modernizāciju un elektrifikāciju un ir gatavas apstiprināšanai un darbības posmiem, attiecas uz šādām līnijām: Molizes reģions -Venafro-Campobasso-Termoli; Apūlijas reģions -Pescara-Foggia-Brindisi -Potenza-Foggia -Savienojumi Taranto; -Taranto-Brindizi Kalabrijas reģions Jonijas līnija Sibari-Melito Porto Salvo; Catanzaro Lido — Lamezia Terme link Sicīlijas reģions -Agrigento — Porto Empedocle -Saite uz Trapani Birgi lidostu Vismaz 11,7 km dzelzceļa būvdarbu, kas saistīti ar modernizāciju un elektrifikāciju, attiecas uz šādām līnijām: Apūlijas reģions -Savienojumi Brindisi (ieskaitot intermodālos centrmezglus); Kampānijas reģions -Salerno Arechi — Aeroporto Pontecagnano Kalabrijas reģions -Bretella di Sibari Bazilikatas reģions -Ferrandina-Matera Sicīlijas reģions -Saite uz Augustas ostu Sardegna reģions -Dzelzceļa savienojums ar Olbijas lidostu -Decimomannu-Villamassargia, kas dubulto ceļu Vismaz 528 km noturības intervences, kas ir gatavas atļauju piešķiršanai un darbības posmiem, attiecas uz šādām līnijām: Kampānijas, Bazilikatas un Kalabrijas reģions: • Roma — Napoli (AV,via Cassino, caur Formia); • Aversa — Kazerta • Villa Literno -Napoli Gianturco; • Napoli — Salerno LMV Napoli — Salerno Storica; • Nocera Inferiore — Salerno; • Battipaglia — Paola; • Battipaglia — Potenza; • Caserta — Battipaglia; Caserta — Foggia; Catanzaro-Regio Calabria; • Paola-Regio Calabria; un • Paola — Cosenza — Sibari; Molizes reģions: • Termoli — Campobasso. Apūlijas reģions: • Bari-Taranto; • Taranto — Brindisi; un • Barletta-Spinazzola. Sicīlijas reģions: • Fiumetorto — Agrigento; • Lercara dir. — Bicocca; • Mesīna — Katānija-Sirakūza; • Palermo — Mesīna; un • Caltanissetta Xirbi — Canicattì — Aragona; Canicattì — Siracusa. Mērķrādītāju sasniedz, izmantojot KLP (t. i., “Codice Locale Progetto”), ko neatbalsta citi ES fondi, izņemot ANM.
M3C1–18	Investīcija — Reģionālo līniju stiprināšana — Reģionālo dzelzceļu modernizācija (RFI pārvaldība)	Mērķa	Modernizētas reģionālās līnijas, kas ir gatavas apstiprināšanai, un darbības posmi	NEPIEMĒRO	Skaits	0	646	2. CET.	2026	646 km modernizētu reģionālo līniju, kas ir gatavas apstiprināšanai un darbības fāzēm.
M3C1–19	Investīcija. Dzelzceļa staciju modernizācija (RFI pārvaldība; dienvidos)	Mērķa	Modernizētas un pieejamas dzelzceļa stacijas	NEPIEMĒRO	Skaits	0	10	4. CET.	2024	Desmit dzelzceļa stacijas ir modernizētas un pieejamas saskaņā ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 1300/2014.
M3C1–20	Investīcija. Dzelzceļa staciju modernizācija (RFI pārvaldība; dienvidos)	Mērķa	Modernizētas un pieejamas dzelzceļa stacijas	NEPIEMĒRO	Skaits	10	38	2. CET.	2026	38 dzelzceļa stacijas ir modernizētas un pieejamas saskaņā ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 1300/2014.
M3C1–21	Reforma Nr. 2.1. — nesen pieņemtā “Dekrēta vienkāršošanas” īstenošana (kas pārveidota par 2020. gada 11. septembra Likumu Nr. 120), izdodot dekrētu par “Vadlīnijas risku klasificēšanai un pārvaldībai, drošības novērtēšanai un esošo tiltu uzraudzībai”	Atskaites punkts	Stājas spēkā “Vadlīnijas risku klasifikācijai un pārvaldībai, drošības novērtēšanai un esošo tiltu uzraudzībai”	Dekrēta noteikums, kas norāda, ka stājas spēkā dekrēts, ar ko pieņem “Vadlīnijas par risku klasifikāciju un pārvaldību, drošības novērtēšanu un esošo tiltu uzraudzību”	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	4. CET.	2021	“Pamatnostādnēs” nosaka kopējus standartus un metodiku visam valsts ceļu tīklam risku klasificēšanai un pārvaldībai, drošības novērtēšanai un esošo tiltu uzraudzībai.
M3C1–22	Reforma — tiltu un viaduktu īpašuma nodošana no zemāka līmeņa ceļiem uz augstāka ranga ceļiem	Atskaites punkts	Īpašumtiesību uz tiltiem, viaduktiem un pārbrauktuvēm nodošana no zemāka līmeņa ceļiem uz augstāka ranga ceļiem (automaģistrāles un valsts galvenie ceļi)	Attiecīgā tiesību akta noteikums, kas attiecas uz īpašumtiesību uz tiltiem, viaduktiem un pārvadiem no zemāka līmeņa ceļiem uz augstāka ranga ceļiem stāšanos spēkā (automaģistrāles un valsts galvenie ceļi)	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	4. CET.	2021	Mākslas darbu īpašumtiesību nodošanai jānotiek sešu mēnešu laikā pēc Likuma 120/20 stāšanās spēkā. To paredzēts pabeigt saskaņā ar Codice della Strada (Likumdošanas dekrēts 285/1992) un tā noteikumiem (Prezidenta dekrēts Nr. 495/92), kas nosaka noteikumus par īpašumtiesību nodošanu starp ceļu īpašniekiem.
M3C1–25	Reforma Nr. 1.3. Dzelzceļa infrastruktūras efektivitātes uzlabošana Itālijā	Atskaites punkts	Priekšizpēte par valstij piederoša transportlīdzekļa izveidi	Priekšizpētes pabeigšana.	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	2. CET.	2025	Ir pabeigta priekšizpēte par pastāvīga neatkarīga valsts īpašumā esoša transportlīdzekļa izveidi (lai nodrošinātu, ka ritošais sastāvs un tehniskās apkopes pakalpojumi ienākošajiem PSO operatoriem ir pieejami pietiekamā apjomā).
M3C1–26	Reforma Nr. 1.3. Dzelzceļa infrastruktūras efektivitātes uzlabošana Itālijā	Atskaites punkts	Primāro un sekundāro tiesību aktu stāšanās spēkā (un īstenošanas aktu pieņemšana)	Likuma noteikums, kas norāda uz primāro un sekundāro tiesību aktu un pieņemto īstenošanas aktu stāšanos spēkā	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	2. CET.	2026	Primāro un sekundāro tiesību aktu (un vajadzības gadījumā īstenošanas aktu) stāšanās spēkā saskaņā ar pasākuma aprakstu. Lai sasniegtu atskaites punktu, ir nepieciešams arī: — Valsts un reģionālo iestāžu spēju veidošanas pasākuma sākums, kā prasīts pasākuma aprakstā. Starppilsētu piedāvājuma(-u) publicēšana Komisijas iepirkumu datubāzē TED

I. MISSION 3 COMPONENT 2- intermodalitāte un integrēta loģistika

Šā Itālijas atveseļošanas un noturības plāna komponenta mērķis ir padarīt Itālijas ostas efektīvākas, konkurētspējīgākas, energoefektīvākas un labāk integrētas loģistikas ķēdē. Tās mērķis ir arī digitalizēt gaisa satiksmes pārvaldības sistēmu.

Šajā nolūkā, no vienas puses, tas ietver svarīgas reformas, lai vienkāršotu procesus, atjauninātu ostu plānošanu un padarītu koncesijas Itālijas ostās konkurētspējīgākas. No otras puses, daži ieguldījumi, kas paredzēti, lai nodrošinātu intermodalitāti ar Eiropas komunikācijas pamatvirzieniem, attīstot saikni ar jūras un Vidusjūras reģiona valstu nelikumīgu tirdzniecību, palielinot dinamismu un Itālijas ostu sistēmas konkurētspēju, arī ar mērķi samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas. Paredzams, ka ar šo komponentu saistītie ieguldījumi būtiski palielinās pasažieru un kravu pārvadājumu apjomu Itālijas ostās, pozitīvi ietekmējot stimulējošo saimniecisko darbību attiecīgajās jomās un valsts ekonomiku kopumā.

No otras puses, šis komponents attiecas uz loģistikas sistēmu, tostarp lidostu sistēmu, digitalizāciju. Paredzams, ka šīs nozares kļūs konkurētspējīgākas, izmantojot inovatīvus tehnoloģiskos risinājumus, lai padarītu sistēmu efektīvāku un arī samazinātu to ietekmi uz vidi.

Šis komponents attiecas uz 2019. gada konkrētai valstij adresēto ieteikumu Nr. 3, kurā Itālija tiek mudināta “Turpināt ar investīcijām saistītu ekonomikas politiku attiecībā uz infrastruktūras kvalitāti” un 2020. gada konkrētai valstij adresēto ieteikumu Nr. 3 “Focus investīcija zaļās un digitālās pārkārtošanās jomā, jo īpaši attiecībā uz tīru un efektīvu enerģijas ražošanu un izmantošanu, pētniecību un inovāciju, ilgtspējīgu sabiedrisko transportu, atkritumu un ūdens apsaimniekošanu, kā arī pastiprinātu digitālo infrastruktūru, lai nodrošinātu pamatpakalpojumu sniegšanu”.

Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā būtiski nekaitēs vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākumu aprakstu un mazināšanas pasākumus saskaņā ar DNSH tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01).

I.1. Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam

Reforma. Stratēģiskās plānošanas procesa procedūru vienkāršošana

Šis pasākums paredz atjaunināt ostu plānošanu, lai nodrošinātu Itālijas ostu sistēmas stratēģisko redzējumu. Reforma reglamentē vismaz i) ostu sistēmas iestāžu attīstības mērķus; II) apzinātās un iezīmētās teritorijas, kas paredzētas tikai ostas un aizmugures ostas funkcijām, iii) pēdējā kilometra autoceļu un dzelzceļa infrastruktūras savienojumi ar ostām, iv) kritēriji, pēc kuriem nosaka plānošanas saturu, un v) tā nepārprotami identificē vadlīnijas, noteikumus un procedūras ostas regulatīvo plānu sagatavošanai.

Reforma. Konkurētspējīga koncesiju piešķiršana Itālijas ostās

Šā pasākuma mērķis ir definēt nosacījumus attiecībā uz koncesijas ilgumu, piešķīrēju iestāžu uzraudzības un kontroles pilnvarām, atjaunošanas procedūrām, iekārtu nodošanu jaunajam koncesionāram koncesijas beigās un no koncesionāriem iekasējamo maksu minimālo ierobežojumu noteikšanu.

Reforma. Atļauju vienkāršošana aukstās gludināšanas atļauju piešķiršanas procedūrām Itālijas ostās

Paredzams, ka šis pasākums vienkāršos un samazinās atļauju piešķiršanas procedūru attiecībā uz valsts elektroenerģijas pārvades tīkla staciju būvniecību, lai darbinātu sadales sistēmas elektroenerģijas piegādei kuģiem (aukstā gludināšana).

Infrastruktūras un transporta ministrija iesniedz priekšlikumu atļauju piešķiršanas procesa racionalizēšanai. Jo īpaši tiek ierosināts, ka aukstās gludināšanas projektus izvērtē teritoriālie biroji, kas ziņo Ekonomikas attīstības ministrijai, kura varētu īsākā laikā izpētīt projektus un attiecīgi tos atļaut. Turklāt ir jāparedz regulatīva iejaukšanās, lai noteiktu vienotu atļauju piešķiršanas procesu projektiem, kuru spriegums pārsniedz 132 kV, un pārējiem projektiem, lai izmantotu procesa sinerģiju.

Reforma Nr. 2.1. Vienotā muitas kontaktpunkta (“Sportello Unico Doganale”) ieviešana

Mērķis ir izveidot īpašu vienotā kontroles dienesta portālu, kas nodrošinātu sadarbspēju ar valstu datubāzēm un muitas kontroles darbību koordināciju.

Investīcija 2.1: Loģistikas ķēdes digitalizācija

Paredzams, ka šīs investīcijas palielinās valsts loģistikas konkurētspēju, izveidojot sadarbspējīgu digitālo sistēmu starp publiskā un privātā sektora dalībniekiem kravu un loģistikas jomā, kas vienkāršos procedūras, procesus un kontroli, koncentrējoties uz dokumentu dematerializāciju un datu un informācijas apmaiņu.

Ieguldījums 2.2.: Gaisa satiksmes pārvaldības digitalizācija

Šīs investīcijas mērķis ir nozares digitālā modernizācija, kas aptver gan jaunu rīku izstrādi aeronavigācijas informācijas digitalizācijai, gan bezpilota gaisa kuģu platformu un pakalpojumu ieviešanu.

Projekti aptver bezpilota satiksmes pārvaldības sistēmas (UTMS) izstrādi un savienojamību, aeronavigācijas informācijas digitalizāciju un jauna tehniskās apkopes modeļa noteikšanu.

Investīcija 2.3.: Aukstā gludināšana

Šis ieguldījums ietver elektroenerģijas piegādes tīkla izveidi ostas teritorijā (dokos) un ar to saistītās infrastruktūras pieslēgšanu valsts pārvades tīklam. Aukstās gludināšanas iekārtas atbilst attiecīgajiem tehniskajiem standartiem, kas noteikti Regulas (ES) 2023/1804 par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu II pielikumā.

I.2. Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

kārtas numurs	Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)	Atskaites punkts/mērķrādītājs	Nosaukums	Kvalitātes rādītāji (attiecībā uz starpposma mērķiem)	Kvantitatīvie rādītāji (mērķiem)			Orientējošs pabeigšanas termiņš		Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju
					Mēra vienība	Pamatscenārijs	Mērķis	Ceturkšņa laikā	Gadu
M3C2–1	Reforma. Stratēģiskās plānošanas procesa procedūru vienkāršošana	Atskaites punkts	Stājas spēkā tiesību aktu grozījumi, kas saistīti ar stratēģiskās plānošanas procesa procedūru vienkāršošanu	Tiesību akta(-u) noteikums, kas norāda, ka stājas spēkā tiesību aktu grozījumi, kas saistīti ar stratēģiskās plānošanas procesa procedūru vienkāršošanu	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	4. CET.	2022	Pārskatītajā tiesiskajā regulējumā nosaka, ka: — Visas ostu iestādes pieņem savus sistēmas stratēģiskās plānošanas dokumentus (DPSS) un ostu regulatīvos plānus (PRP), pilnībā ņemot vērā Itālijas ostu sistēmu reformu 2016. gadā, kas apstiprināta ar 2016. gada 4. augusta Likumdošanas dekrētu Nr. 169. DPSS reglamentē vismaz šādus elementus: Ostu sistēmas iestāžu mērķu izstrādi; —Noteiktās un ieskicētās zonas, kas paredzētas tikai ostas un aizmugures ostas funkcijām, Pēdējā kilometra autoceļu un dzelzceļa infrastruktūras savienojumi ar ostām, Kritēriji, pēc kuriem nosaka plānošanas saturu, Skaidri noteikt vadlīnijas, noteikumus un procedūras ostas regulatīvo plānu sagatavošanai.
M3C2–2	Reforma. Konkurētspējīga koncesiju piešķiršana Itālijas ostās	Atskaites punkts	Regulas par ostu koncesijām stāšanās spēkā	Regulas noteikums, kas norāda, ka stājas spēkā regula par ostas koncesijām	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	4. CET.	2022	Jaunajā regulā nosaka pamatnosacījumus koncesiju piešķiršanai ostās. Regulā nosaka vismaz: Nosacījumus, kas attiecas uz koncesijas ilgumu; Piešķīrēju iestāžu uzraudzības un kontroles pilnvaras; Atjaunošanas metodes; Iekārtu nodošana jaunajam koncesionāram koncesijas beigās; —Ierobežo minimālās maksas, kas jāmaksā licenciātiem.
M3C2–3	Reforma Nr. 2.1 — Vienotās muitas sistēmas ieviešana (“Sportello Unico Doganale”)	Atskaites punkts	Dekrēta par vienoto muitas sistēmu stāšanās spēkā Stends (Sportello Unico Doganale)	Dekrēta noteikums, kas norāda, ka stājas spēkā Dekrēts par vienoto muitas dienestu (Sportello Unico Doganale)	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	4. CET.	2021	Dekrētā nosaka vienotā muitas dienesta metodes un specifikācijas saskaņā ar Regulu (ES) 1239/2019 par Eiropas Jūras vienloga sistēmas īstenošanu un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2020/1056 (2020. gada 15. jūlijs) par kravu pārvadājumu elektronisku informāciju (eFTI).
M3C2–4	Reforma — Aukstās gludināšanas iekārtu atļauju piešķiršanas procedūru vienkāršošana	Atskaites punkts	Auksto gludināšanas iekārtu atļauju piešķiršanas procedūru vienkāršošanas stāšanās spēkā	Tiesību norma, kas norāda, ka stājas spēkā atļauju piešķiršanas procedūru vienkāršošana aukstās gludināšanas iekārtām	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	4. CET.	2022	Racionalizēt atļauju piešķiršanas procesu, lai līdz ne vairāk kā 12 mēnešiem samazinātu atļauju piešķiršanas laiku tādas enerģijas transporta infrastruktūras būvniecībai, kuras mērķis ir pietauvošanās posmā kuģiem piegādāt elektroenerģiju no sauszemes (ja iejaukšanās nav pakļauta ietekmes uz vidi novērtējumam)
M3C2–5	Investīcija 2.1. — Loģistikas ķēdes digitalizācija	Mērķa	Loģistikas ķēdes digitalizācija	NEPIEMĒRO	Skaits	0	12	2. CET.	2024	Vismaz 12 no 16 ostu sistēmas iestādēm ir aprīkotas ar ostas kopienas sistēmu (PCS) pakalpojumiem, kas ir sadarbspējīgi ar Comando Generale delle Capitanerie di Porto un/vai Agenzia delle Dogane e dei Monopoli un savietojami ar jauno PLN (Piattaforma Logistica Nazionale). Ostas sistēmas iestādi uzskata par aprīkotu ar ostas kopienas sistēmu (PCS) pakalpojumiem, ja vismaz viena šīs ostas sistēmas iestādes osta ir aprīkota ar ostas kopienas sistēmām (PCS).
M3C2–5bis	Investīcija 2.1. — Loģistikas ķēdes digitalizācija	Mērķa	Loģistikas ķēdes digitalizācija	NEPIEMĒRO	Skaits	0	3	2. CET.	2026	Šādu 3 intervences pasākumu pabeigšana saistībā ar loģistikas ķēdes digitalizāciju: 1)Log-IN centrs: Digitālās platformas (Piattaforma Logistica Nazionale — PLN) izveide, kas darbojas drošā mākoņdatošanas vidē un spēj veicināt sadarbspēju starp transporta un loģistikas operatoriem un iesaistītajām publiskās pārvaldes iestādēm, attiecīgā gadījumā koncentrējoties uz dokumentu dematerializāciju un datu un pakalpojumu apmaiņu saskaņā ar Regulu (ES) 2020/1056. 2)Ostu tīkls un kravu ciemati: Visām 16 ostu sistēmas iestādēm ir PCS (Port Community System) pakalpojumi, kas ir saderīgi ar Piattaforma Logistica Nazionale (PLN) un attiecīgā gadījumā ar Regulu (ES) 2020/1056. Ostas sistēmas iestādi uzskata par aprīkotu ar ostas kopienas sistēmu (PCS) pakalpojumiem, ja vismaz viena šīs ostas sistēmas iestādes osta ir aprīkota ar ostas Kopienas sistēmām (PCS). Šie PCS pakalpojumi darbojas visās galvenajās ostās, kā noteikts Regulā (ES) 1679/2024. Vismaz 12 valsts kravu ciematiem ir kravas ciematu sistēma (PVD), kas ir saderīga ar PLN un attiecīgā gadījumā ar Regulu (ES) 2020/1056. 3)“Log-IN” darījumdarbība: šīs intervences pabeigšanai nepieciešams, lai vismaz 8350 uzņēmumi būtu saņēmuši publisku atbalstu digitālo sistēmu izstrādei nolūkā veicināt pakalpojumu sadarbspēju un eCMR un eFTI atbilstību.
M3C2–6	Ieguldījums 2.2.: Gaisa satiksmes pārvaldības digitalizācija	Atskaites punkts	Gaisa satiksmes pārvaldības digitalizācija: jaunu rīku darbības sākšana	TOC, digitalizētās aeronavigācijas informācijas un UTMS sertifikācija	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	Q1	2026	Šādu 3 projektu darbības uzsākšana: tehniskās ekspluatācijas centrs (TOC) un vismaz divas gaisa satiksmes pārvaldības sistēmas digitalizēta aeronavigācijas informācija C) Bezpilota satiksmes pārvaldības sistēma un savienojamība (UTMS).
M3C2–7	Investīcija 2.3.: Aukstā gludināšana	Atskaites punkts	Visu publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana	Konkursa izsludināšana un visu publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana vismaz 15 aukstās gludināšanas iekārtu būvniecībai	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	CET.	2024	Konkursa izsludināšana un visu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana par vismaz 15 aukstās gludināšanas iekārtu, kas nodrošina elektroenerģiju, būvniecību vismaz 10 ostās.
M3C2–12	Investīcija 2.3.: Aukstā gludināšana	Mērķa	Aukstās gludināšanas infrastruktūras ekspluatācijas uzsākšana.		Skaits	0	15	Q1	2026	Vismaz 15 aukstās gludināšanas infrastruktūras, kas nodrošina elektroenerģiju vismaz 10 pieslēgvietās, darbības uzsākšana.

I.3. Aizdevumam pieteikto reformu un investīciju apraksts

Investīcija 1.1: Zaļās ostas: atjaunīgās enerģijas un energoefektivitātes intervences ostās

Šā pasākuma galvenais mērķis ir samazināt CO2 emisijas un uzlabot gaisa kvalitāti ostas pilsētās, veicot pasākumus, kuru mērķis ir energoefektivitāte un atjaunojamās enerģijas izmantošanas veicināšana ostās. Mērķis ir palīdzēt samazināt kopējās gada CO2 emisijas attiecīgajā ostas teritorijā. Projekti jāatlasa no tiem, kurus atsevišķas ostas sistēmas iestādes ir norādījušas savos ostas sistēmu vides enerģētikas plānošanas dokumentos (DEASP). Paredzams, ka ar programmu “Zaļās ostas” tiks ievērojami samazināti arī citi sadegšanas piesārņotāji, kas ir galvenais gaisa kvalitātes pasliktināšanās iemesls ostas pilsētās. Šī investīcija ietver bezemisiju transportlīdzekļu un dienesta laivu iegādi vai fosilā kurināmā transportlīdzekļu un dienesta laivu pārveidošanu par bezemisiju transportlīdzekļiem.

Reforma Nr. 2.2: Valsts digitālās loģistikas platformas izveide, lai ieviestu kravu un/vai pasažieru pārvadājumu pakalpojumu digitalizāciju

Reformas mērķis ir panākt, lai atsevišķu ostas sistēmas iestāžu ostas kopienas sistēmas būtu sadarbspējīgas ar valsts digitālās loģistikas platformu.

I.4. Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un aizdevuma uzraudzības un īstenošanas grafiks

Kārtas numurs	Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)	Atskaites punkts/mērķrādītājs	Nosaukums	Kvalitātes rādītāji (attiecībā uz starpposma mērķiem)	Kvantitatīvie rādītāji (mērķiem)			Orientējošs pabeigšanas termiņš		Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju
					Mēra vienība	Pamatscenārijs	Mērķis	Ceturkšņa laikā	Gadu
M3C2–8	Investīcija 1.1: Zaļās ostas: atjaunīgās enerģijas un energoefektivitātes intervences ostās	Mērķa	Zaļās ostas: darbu piešķiršana	NEPIEMĒRO	Skaits	0	7	4. CET.	2022	Darbu uzticēšana vismaz septiņām ostu sistēmas iestādēm. Darbu piešķiršanas atlases procedūrā ietilpst: atbilstības kritēriji, kas nodrošina, ka darbi atbilst Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01) un attiecīgajiem ES un valstu tiesību aktiem vides jomā. b) apņemšanās, ka investīciju ieguldījums klimata jomā saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 VI pielikumā izklāstīto metodiku veido vismaz 79 % no ANM atbalstīto investīciju kopējām izmaksām. saistības ziņot par pasākuma īstenošanu shēmas darbības vidusposmā un shēmas beigās.
M3C2–9	Investīcija 1.1: Zaļās ostas: atjaunīgās enerģijas un energoefektivitātes intervences ostās	Mērķa	Zaļās ostas: darbu pabeigšana	NEPIEMĒRO	Skaits	0	75	2. CET.	2026	Pabeigt vismaz 75 projektus ostu iestādēs. Vismaz 79 % no kopējām investīciju izmaksām, kas radušās ANM, piešķir darbībām, ar kurām atbalsta klimata mērķi, kā noteikts Regulas (ES) 2021/241 VI pielikumā izklāstītajā metodikā.
M3C2–10	Reforma Nr. 2.2: Valsts digitālās loģistikas platformas izveide, lai ieviestu kravu un/vai pasažieru pārvadājumu pakalpojumu digitalizāciju	Atskaites punkts	Valsts digitālās loģistikas platforma	Tiesību akta noteikums, kas norāda uz tiesību akta stāšanos spēkā	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	2. CET.	2024	Stājas spēkā tiesību akts, kas nodrošina ostas kopienas sistēmu sadarbspēju ar valsts digitālās loģistikas platformu. Turklāt tiesību aktā paredz, ka ostu sistēmas iestādes ir aprīkotas ar PCS standarta pakalpojumiem (ostu kopienas sistēma), kas ir sadarbspējīgi ar iesaistītajām publiskās pārvaldes iestādēm un saderīgi ar ES Regulu (ES) Nr. 1056/2020 un valsts digitālās loģistikas platformu.

J. 4. MISIJAS 1. KOMPONENTS: Izglītības pakalpojumu sniegšanas stiprināšana: no bērnudārziem līdz augstskolām

Šis Itālijas atveseļošanas un noturības plāna komponents ietver četras intervences jomas: I) izglītības un apmācības pakalpojumu kvalitātes uzlabošana un kvantitatīva paplašināšana — no bērnudārziem līdz universitātei; skolotāja profesijas reforma, jo īpaši attiecībā uz darbā pieņemšanas un apmācības procesiem, lai uzlabotu pedagoģiskā personāla prasmes un novērstu teritoriālo neatbilstību; III) infrastruktūras prasmju pilnveide un uzlabošana, lai uzlabotu digitālo, zinātnes, tehnoloģiju, inženierzinātņu un matemātikas (STEM) un daudzvalodības mācīšanu, vienlaikus uzlabojot skolu ēku drošību un energoefektivitāti; IV) Grāda grupu, veicinošo grādu un doktorantūras programmu reforma, lai veicinātu lietišķo pētniecību un palielinātu doktorantūras stipendiju skaitu.

Šā komponenta pasākumu mērķis ir novērst Itālijas izglītības, apmācības un pētniecības sistēmas trūkumus, lai uzlabotu Itālijas studentu izglītības rezultātus un nodarbināmību.

Investīcijas un reformas saskaņā ar šo komponentu palīdz īstenot Itālijai 2020. un 2019. gadā adresētos konkrētai valstij adresētos ieteikumus par nepieciešamību “atbalstīt sieviešu līdzdalību darba tirgū, izmantojot visaptverošu stratēģiju, tostarp piekļuvi kvalitatīvai bērnu aprūpei” (2019. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 2), “uzlabot izglītības rezultātus, arī ar atbilstošiem un mērķtiecīgiem ieguldījumiem, un veicināt prasmju pilnveidi, tostarp stiprinot digitālās prasmes” (2019. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 2), “veicināt pētniecību un inovāciju” (2019. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3, 2019. gads), “stiprināt tālmācību un prasmes, tostarp digitālās prasmes” (konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 2, 2020) un “koncentrēt investīcijas uz pētniecību un inovāciju” (2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3).

J.1. Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam

Investīcija 1.1: Bērnudārzu un pirmsskolas izglītības un aprūpes pakalpojumu plāns

“Investīciju plāns attiecībā uz vecuma grupu no 0 līdz 6 gadiem ir vērsts uz to, lai palielinātu bērnu aprūpes iestāžu piedāvājumu, būvējot, renovējot un garantējot bērnudārzu un pirmsskolas izglītības iestāžu drošību, lai nodrošinātu izglītības piedāvājuma un pieejamo laika nišu palielināšanu vecuma grupā no 0 līdz 6 gadiem un tādējādi uzlabotu mācīšanas kvalitāti. Paredzams, ka šis pasākums veicinās sieviešu līdzdalību darba tirgū un atbalstīs aprūpētājus ģimenes un profesionālās dzīves saskaņošanā.

Lai nodrošinātu, ka pasākums atbilst Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), atbilstības kritērijos, kas iekļauti turpmāko uzaicinājumu iesniegt projektus uzdevumā, izslēdz šādu darbību sarakstu: I) darbības, kas saistītas ar fosilo kurināmo, tostarp pakārtotu izmantošanu 58 ; II) darbības saskaņā ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS), kuru prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas nav zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm 59 ; III) darbības, kas saistītas ar atkritumu poligoniem, sadedzināšanas iekārtām 60 un mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtām 61 ; un iv) darbības, kurās atkritumu ilgtermiņa apglabāšana var radīt kaitējumu videi. Darba uzdevumā papildus nosaka, ka jāizraugās tikai tās darbības, kas atbilst attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.”.

Ieguldījums 1.2. Plāns pilna laika pagarināšanai

Pasākuma mērķis ir finansēt mācību laika pagarināšanu, lai palielinātu skolu izglītības piedāvājumu un padarītu tās pieejamas teritorijai pēc mācību stundām. Pasākums paredz ēdnīcu telpu būvniecību vai renovāciju vismaz 1000 būvju platībās, lai varētu pagarināt skolas laiku. Paredzams, ka pagarinātais mācību laiks pozitīvi ietekmēs cīņu pret priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu.

Investīcija Nr. 1.3. Skolu sporta infrastruktūras uzlabošanas plāns

Pasākuma mērķis ir stiprināt sporta infrastruktūru un veicināt sporta aktivitātes. Paredzams, ka sporta aktivitāšu pastiprināšana apkaros priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu, uzlabos sociālo iekļaušanu un stiprinās personīgās spējas.

Investīcija būvē un renovē sporta objektus un sporta zāles, kas paredzētas izmantošanai skolā. Lai nodrošinātu, ka pasākums atbilst Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), atbilstības kritērijos, kas ietverti uzaicinājumos iesniegt projektus, neiekļauj apkures sistēmas, kuru pamatā ir fosilais kurināmais, piemēram, dabasgāzes katlus.

Investīcija Nr. 1.4: Ārkārtas intervence, kuras mērķis ir samazināt teritoriālās atšķirības vidusskolas I un II ciklā un novērst mācību priekšlaicīgu pārtraukšanu

Pasākuma mērķis ir garantēt studentiem pienācīgas pamatprasmes, arī izveidojot vienotu valsts portālu apmācībai tiešsaistē. Īpašu uzmanību pievērš skolām, kuras ir saskārušās ar lielākām izpildes grūtībām, pielāgojot pasākumus skolēnu vajadzībām. Investīcija veicina mentorēšanas pasākumu īstenošanu vismaz 820000 jauniešu, kuriem draud priekšlaicīga mācību pārtraukšana, un jauniešiem, kuri jau ir pametuši mācības. Tajā paredzēts izmantot tiešsaistes platformu mentorēšanas un apmācības pasākumiem.

Paredzams, ka intervence veicinās dzimumu līdztiesību un palīdzēs pārvarēt nevienlīdzību, tostarp teritoriālās atšķirības, attiecībā uz piekļuvi izglītībai.

Reforma Nr. 1.1: Tehnisko un profesionālo institūtu reforma

Reformas mērķis ir saskaņot tehnisko un profesionālo institūtu mācību programmas ar Itālijas ražošanas sistēmai nepieciešamajām kompetencēm, tostarp vietējā līmenī. Reforma jo īpaši saskaņo tehnisko un profesionālo izglītību ar iniciatīvu “Rūpniecība 4.0” un ietver digitālo inovāciju.

Reforma Nr. 1.2. Terciārās profesionālās izglītības (ITS) reforma

Reformas mērķis ir stiprināt terciārās profesionālās izglītības sistēmu, vienkāršojot ITS pārvaldību, lai palielinātu institūtu un uzņemšanas iestāžu skaitu, ņemot vērā vietējo teritoriju.

Paredzams, ka reforma novērsīs neatbilstību starp darbaspēka piedāvājumu un pieprasījumu.

Investīcija Nr. 1.5: Terciārās profesionālās izglītības sistēmas (ITS) izstrāde

Pasākums papildina 1.2. reformu “Terciārās profesionālās izglītības reforma”, kuras mērķis ir stiprināt profesionālās izglītības institūtu (ITS) izglītības piedāvājumu. Tā palīdz palielināt profesionālās izglītības iestāžu izglītības piedāvājumu un palielināt uzņēmumu līdzdalību izglītības procesos, lai nodrošinātu labāku saikni ar uzņēmēju tīklu. Paredzams, ka pasākums arī samazinās jauniešu bezdarbu, novēršot prasmju neatbilstību starp darbaspēka pieprasījumu un piedāvājumu.

Ieguldījums palielina ITS kursos iesaistīto studentu skaitu un stiprina laboratoriju struktūras (iekļaujot inovatīvas tehnoloģijas 4.0), vienlaikus ieguldot skolotāju prasmēs. Ir paredzēta tādas valsts digitālās platformas aktivizēšana, kas ļauj studentiem zināt darba piedāvājumus tiem, kuri iegūst profesionālo kvalifikāciju.

Reforma Nr. 1.3. Skolu sistēmas reorganizācija

Reformas mērķis ir divējāds:

1)Skolēnu skaita korekcija katrā klasē.

Pedagoģisko darbinieku skaitu nosaka tādā pašā līmenī kā 2020./2021. mācību gadā, ņemot vērā iedzīvotāju skaita samazināšanos un lai samazinātu skolēnu skaitu klasē un pakāpeniski uzlabotu attiecību starp skolēnu skaitu un skolotāju skaitu kopējās nostājās. Intervences īstenošana nepalielina pieejamo ēku skaitu. Iniciatīva pievērš individualizētu uzmanību atsevišķiem skolēniem, jo īpaši visneaizsargātākajiem un noteikti skolēniem ar invaliditāti. Paredzams, ka skolēnu/skolotāju attiecības uzlabošana uzlabos mācīšanas kvalitāti un resursu pieejamību skolu ēkām.

2)Pārskatīt noteikumus par skolu ēku lielumu.

Reģionālo skolu iedzīvotājus pieņem kā “efektīvo parametru”, lai noteiktu izglītības iestādes ar galveno vadītāju un galvasmisu, nevis atsevišķas skolas iedzīvotājus, kā paredzēts spēkā esošajos tiesību aktos.

Reforma Nr. 1.4. “Orientācijas” sistēmas reforma

Reformas mērķis ir ieviest orientējošus moduļus (vismaz 30 stundas gadā) vidusskolas ceturtajā un piektajā klasē. Galvenais mērķis ir palīdzēt studentiem izdarīt apzinātu izvēli starp studiju turpināšanu vai profesionālo tālākizglītību (ITS) pirms viņu integrācijas darba tirgū. Reforma paredz arī izveidot digitālās orientācijas platformu, kas saistīta ar universitāšu un profesionālās apmācības institūtu (ITS) terciārās izglītības piedāvājumu.

Investīcija Nr. 1.6. Aktīva orientācija pārejā no skolas uz augstskolu

Pasākuma mērķis ir atvieglot un veicināt pāreju no vidējās izglītības uz augstskolu un samazināt to personu skaitu, kas pamet mācības augstskolā, tādējādi palīdzot palielināt absolventu skaitu. Paredzams, ka ieguldījums paaugstinās veiksmes rādītājus (skolu apmeklēšana, mācīšanās līmeņa uzlabošana, to studentu skaits, kas uzņemti nākamajā akadēmiskajā gadā utt.) un samazinās dzimumu atšķirības gan attiecībā uz nodarbinātību, gan dalību augstākajā izglītībā visās jomās.

Šī iniciatīva paredz nodrošināt kursus visiem vidusskolu skolēniem, lai atbalstītu viņus terciārās izglītības izvēlē, veicinot labāku atbilstību starp sagatavošanu un profesionālo izglītību un palīdzot skolēniem pārorientēties uz pāreju no skolas uz augstskolu. Lekcijas pasniedz augstākās izglītības profesori un pasniedz vidusskolu audzēkņiem. Ilgtspēju panāk, paplašinot vidusskolas profesoru apmācību tā, lai pēc šīs trīs gadu programmas būtu pieejama ievirze vidusskolas iekšējam personālam.

Investīcija Nr. 1.7: Stipendijas piekļuvei universitātēm

Pasākuma mērķis ir nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi izglītībai, atvieglojot piekļuvi terciārajai izglītībai studentiem, kuri nonākuši sociālekonomiskās grūtībās un kuriem ir salīdzinoši augstas tālākizglītības iespējas salīdzinājumā ar agrīnu pāreju darba tirgū. To jo īpaši panāk, palielinot to stipendiju skaitu, ko augstskolu studentiem piešķir ANM atbalsta ietvaros.

Šo pasākumu papildina React-EU, ar kuru paredzams, ka 2023. gadā dienvidu reģionos tiks finansētas 13000 stipendijas augstskolu pieejamībai.

Reforma Nr. 1.5: Universitāšu grādu grupu reformas

Reforma paredz atjaunināt augstskolu mācību programmas, samazinot esošās stingrās robežas, kas būtiski ierobežo iespēju radīt starpdisciplinārus ceļus. Paredzams, ka reforma arī paplašinās iespēju īstenot profesionālās apmācības programmas, ieviešot inovatīvas, uz darbu orientētas grādu klases.

Reforma Nr. 1.6. Universitātes grāda reformas veicināšana

Reforma paredz vienkāršot procedūru piekļuvei profesijām, kurās ir jāreģistrējas pēc profesionālajiem pasūtījumiem, izmantojot īpašu profesionālo eksāmenu. Pasākums palīdz saskaņot katra grāda galīgo valsts eksāmenu ar attiecīgo profesionālo pasūtījumu eksāmenu, tādējādi nodrošinot vispārīgus un skaidrus noteikumus un aizstāšanu.

Reforma Nr. 2.1. Skolotāju pieņemšana darbā

Reformas mērķis ir izveidot jaunu modeli skolotāju pieņemšanai darbā, kas būtu saistīts ar viņu sākotnējās apmācības pārskatīšanu un karjeras laikā. Šā pasākuma stratēģiskais mērķis ir būtiski uzlabot Itālijas izglītības sistēmas kvalitāti. Reforma jo īpaši vienkāršo pašreizējās publiskā iepirkuma procedūras. Ar šiem pasākumiem ievieš augstākas prasības attiecībā uz piekļuvi pedagogu profesijām, efektīvāku mobilitātes sistēmu skolotājiem, pārmērīgas mobilitātes ierobežošanu un skaidru saikni starp karjeras izaugsmi un snieguma novērtēšanu un pastāvīgu profesionālo izaugsmi.

Reforma Nr. 2.2: Augstākā līmeņa augstākā izglītība un obligāta apmācība skolu vadītājiem, skolotājiem, administratīvajam un tehniskajam personālam

Reformas mērķis ir izveidot kvalitatīvu apmācības sistēmu skolu personālam nepārtrauktai profesionālajai un profesionālajai izaugsmei. Tajā paredzēts izveidot kvalificētu iestādi, kas būtu atbildīga par pamatnostādņu publiskošanu saskaņā ar Eiropas standartiem un par apmācības iniciatīvu atlasi un koordinēšanu, iespējams, sasaistot tās ar karjeras izaugsmi, kā paredzēts darbā pieņemšanas reformā — 2.1. reformā: Plānā iekļauta skolotāju pieņemšana darbā.

Investīcija 2.1: Integrēta digitālā mācīšana un apmācība digitālās pārveides jomā skolu darbiniekiem

Pasākuma mērķis ir izveidot pastāvīgu sistēmu digitālās didaktikas, kā arī skolas personāla digitālo un mācīšanas prasmju attīstīšanai. Intervence paredz:

-izveidot sistēmu skolotāju un skolu personāla pastāvīgai apmācībai digitālās pārkārtošanās vajadzībām;

-Pieņemt valsts atsauces sistēmu integrētai digitālajai mācīšanai, lai veicinātu digitālo prasmju mācību programmu pieņemšanu visās skolās.

Darbības virziens paredz aptuveni 650000 skolotāju un skolu darbinieku apmācību, aptuveni 20000 mācību kursu izveidi piecu gadu laikā un vietējo mācību centru izveidi. Mācību projektos iesaista visas vairāk nekā 8000 izglītības iestādes Itālijā.

Investīcija Nr. 3.1: Jaunas prasmes un jaunas valodas

Intervences mērķis ir visos līmeņos integrēt skolu mācību programmas darbības, metodiku un saturu, kas izstrādāts, lai stiprinātu STEM, digitālās un inovācijas prasmes. Pasākums ir vērsts uz studentēm un paredz pilnīgu starpdisciplināru pieeju. Intervences mērķis ir garantēt vienlīdzīgas iespējas un dzimumu līdztiesību metodoloģiskās pieejas un STEM orientācijas pasākumu ziņā.

Paredzams, ka pasākums stiprinās studentu un skolotāju daudzvalodu prasmes, paplašinot konsultāciju un informācijas programmas par Erasmus+ ar “Erasmus+” Valsts dokumentācijas, inovācijas un izglītības pētniecības institūta (INDIRE) un tā vēstnieku tīkla atbalstu.

Ar attiecīgo sertifikācijas struktūru atbalstu izstrādā arī digitālu sistēmu, lai uzraudzītu valodu prasmes valsts līmenī.

“Investīcija Nr. 3.2. Skola 4.0: inovatīvas skolas, instalācijas, jaunas klases un darbsemināri

Pasākuma mērķis ir atjaunināt skolu telpas pielāgojamā, elastīgā un digitālā mācību vidē, izmantojot tehnoloģiski progresīvus darbseminārus un uz darbu balstītu mācīšanās procesu. Šis pasākums paātrinās Itālijas skolu sistēmas digitālo pārkārtošanos, pārveidojot aptuveni 100000 tradicionālās klases par savienotu mācību vidi, otrajā ciklā ieviešot saistītas izglītības ierīces un izveidojot darbseminārus digitālajām profesijām.

Investīcija 3.3.: Skolu ēku drošības un strukturālās rehabilitācijas plāns

Pasākuma galvenais mērķis ir veicināt klimata atveseļošanu, uzlabojot skolu ēku drošību un enerģijas patēriņu. Pasākums jo īpaši veicina energoklašu uzlabošanu un samazina patēriņu un CO2 emisijas, kā arī palielina ēku strukturālo drošību. Īpašu uzmanību pievērš visnelabvēlīgākajā situācijā esošajiem apgabaliem, lai novērstu un izskaustu ekonomisko un sociālo nelīdzsvarotību. Investīcija neietver dabasgāzes katlu iepirkumu.

Investīcija 3.4: Mācīšana un padziļinātas universitātes prasmes

Pasākuma mērķis ir kvalificēt un ieviest jauninājumus universitāšu programmās (tostarp doktorantūras programmās), izmantojot trīs stratēģiskos mērķus: digitalizācija; “inovācijas kultūra”; internacionalizācija.

Sīkāk īsteno šādus apakšpasākumus:

- Vismaz 500 doktorantūras studentu iesaistās programmās, ko aktivizē universitātes un AFAM iestādes, kuras ir veltītas digitālajai un vides pārkārtošanai;

-Trīs digitālās izglītības centru (DEH) izveide, lai uzlabotu augstākās izglītības sistēmas spēju piedāvāt digitālo izglītību studentiem un augstskolu darbiniekiem;

-Augstākās izglītības skolu stiprināšana

-Desmit transnacionālu izglītības iniciatīvu — TNE — īstenošana sadarbībā ar Ārlietu un starptautiskās sadarbības ministriju

-Mākslas un mūzikas augstākās izglītības iestāžu (AFAM) internacionalizācijas darbības, atbalstot 15 AFAM iestāžu internacionalizācijas projektus, lai veicinātu to lomu Itālijas kultūras saglabāšanā un veicināšanā ārvalstīs

Reforma Nr. 4.1. Ph.D. Programmu reforma

Reformas mērķis ir atjaunināt noteikumus par doktorantūras programmām, vienkāršot procedūras uzņēmumu un pētniecības centru iesaistīšanai doktorantūras programmās un stiprināt lietišķo pētniecību. Ierosinātā reforma ir integrēta ar visām investīcijām, kas saistītas ar doktorantūras programmām mērķjomā “Izglītība un pētniecība”.

Investīcija 4.1: Doktorantūras (uz pētniecību orientēta, valsts pārvalde un kultūras mantojums) skaita un karjeras iespēju paplašināšana

Pasākuma mērķis ir palielināt cilvēkkapitālu, kas paredzēts uz pētniecību orientētām darbībām, valsts pārvaldei un kultūras mantojumam. Investīcija paredz, ka universitātes un AFAM iestādes piešķir studentiem vismaz 3600 vispārējās doktorantūras stipendijas, vismaz 3000 doktorantūras stipendijas valsts pārvaldes jomā un vismaz 600 jaunas doktorantūras stipendijas kultūras mantojumam.

J.2. Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Kārtas numurs	Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)	Atskaites punkts/mērķrādītājs	Nosaukums	Kvalitātes rādītāji (attiecībā uz starpposma mērķiem)	Kvantitatīvie rādītāji (mērķiem)			Orientējošs pabeigšanas termiņš		Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju
					Mēra vienība	Pamatscenārijs	Mērķis	Ceturkšņa laikā	Gadu
M4C1–1	Reforma Nr. 1.5: Universitātes grāda grupu reforma; Reforma Nr. 1.6. Veicināt augstskolu diplomu reformu; Reforma Nr. 4.1. Ph.D. Programmu reforma	Atskaites punkts	Stājas spēkā terciārās izglītības sistēmas reformas, lai uzlabotu izglītības rezultātus (primārie tiesību akti) šādās jomās: a) nodrošināt augstākās izglītības diplomus; akadēmiskā grāda grupas; doktorantūras programmu reforma	Likuma noteikums, kas norāda uz reformu stāšanos spēkā	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	4. CET.	2021	Reformas ietver vismaz šādus galvenos elementus: I) iniciatīvas, lai reformētu universitātes grāda grupas, ieviešot lielāku elastību, lai apmierinātu augošo pieprasījumu pēc prasmēm darba tirgū; II) iniciatīvas, kuru mērķis ir reformēt universitāšu grādus, vienkāršot un paātrināt piekļuvi profesijām; iniciatīvas PHD programmu reformai, lai labāk iesaistītu uzņēmumus un veicinātu lietišķo pētniecību; Pasākumi terciārās profesionālās izglītības sistēmas reformai, tostarp saiknes stiprināšana un iespējama pāreja uz profesionālajiem grādiem (lauree professionalizzanti), lai apmierinātu darba tirgus pieprasījumu pēc tehniskajām prasmēm
M4C1–2	Investīcija Nr. 1.7: Stipendijas piekļuvei universitātēm	Atskaites punkts	Stājas spēkā ministrijas dekrēti par stipendiju reformu, lai uzlabotu piekļuvi augstākajai izglītībai	Likuma noteikums, kas norāda uz reformas stāšanos spēkā	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	4. CET.	2021	Universitāšu un pētniecības ministrijas pieņemtie ministrijas dekrēti par stipendiju reformu uzlabo piekļuvi terciārajai izglītībai talantīgiem studentiem, kas nonākuši sociālekonomiskās grūtībās, palielinot stipendiju apjomu un saņēmēju skaitu līdz 2024. gada 31. decembrim. Šie studenti tiek identificēti, pamatojoties uz ISEE — Indicatore della Situazione Economica Equivalente.
M4C1–3	Reforma Nr. 2.1. Skolotāju pieņemšana darbā	Atskaites punkts	Stājas spēkā reforma attiecībā uz skolotāja profesiju.	Likuma noteikums, kas norāda uz reformas stāšanos spēkā	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	2. CET.	2022	Pārskatītais tiesiskais regulējums piesaista, pieņem darbā un motivē kvalitatīvus skolotājus, jo īpaši: I) darbā pieņemšanas sistēmas uzlabošana II) augstākas kvalifikācijas ieviešana mācīšanā, lai strādātu profesijā vidusskolā; ierobežot pārmērīgu skolotāju mobilitāti (mācību nepārtrauktības interesēs); IV) karjeras virzības noteikšana, kas ir skaidri saistīta ar snieguma novērtēšanu un pastāvīgu profesionālo izaugsmi.
M4C1–4	“Investīcija Nr. 3.2. Skola 4.0: inovatīvas skolas, instalācijas, jaunas klases un darbsemināri	Atskaites punkts	Skola 4.0. Plāns Itālijas skolu sistēmas digitālās pārkārtošanās veicināšanai ir pieņemts	Izglītības ministrija — Dekrēts, ar ko pieņem Skolas 4.0 plānu	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	2. CET.	2022	Izglītības ministrijas pieņemtajā plānā “Skola 4.0”, lai veicinātu Itālijas skolu sistēmas digitālo pārkārtošanos, iekļauj: 100000 klašu pārveide inovatīvā mācību vidē b) laboratoriju izveide jaunajām digitālajām profesijām visās vidusskolās. Darbība pārveido skolu telpas, kas paredzētas tradicionālajām klasēm, par inovatīvām, adaptīvām un elastīgām mācību vidēm, kas ir savienotas, integrētas kopā ar digitālajām, fiziskajām un virtuālajām tehnoloģijām. Investīcijas skolu telpās nodrošina visnovatoriskākās mācīšanas tehnoloģijas (kodēšanas un robotikas ierīces, virtuālās realitātes ierīces, progresīvas digitālās ierīces iekļaujošai izglītībai u. c.) līdz vismaz 100000 pamatskolu un vidusskolu klasēm, ko izmanto nodarbībām. Darbība b) izveido vismaz vienu laboratoriju digitālajām profesijām katrā vidusskolā, laboratoriju, kas cieši savienota ar uzņēmumiem un inovatīviem jaunuzņēmumiem, lai radītu jaunas darbvietas jaunu digitālo profesiju nozarē (piemēram, mākslīgais intelekts, robotika, lielie dati un kiberdrošība, zilā un zaļā ekonomika). Vismaz 40 % no saņēmējām skolām jāatrodas Itālijas dienvidos.
M4C1–5	Reforma Nr. 1.3. Skolu sistēmas reorganizācija; Reforma Nr. 1.2. Terciārās profesionālās izglītības sistēmas (ITS) reforma; Reforma Nr. 1.1: Tehnisko un profesionālo institūtu reforma; Reforma Nr. 1.4. “Orientācijas” sistēmas reforma	Starpposma mērķi	Pamatizglītības un vidējās izglītības sistēmas reformu stāšanās spēkā, lai uzlabotu izglītības rezultātus	Likuma noteikums, kas norāda uz reformu stāšanos spēkā	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	4. CET.	2022	Primāro tiesību aktu reformas pamatizglītības un vidējās izglītības sistēmā, lai uzlabotu izglītības rezultātus (izmantojot primāros tiesību aktus), ietver vismaz šādus galvenos elementus: I) Iniciatīvas izglītības sistēmas organizācijas reformai, lai pielāgotos demogrāfiskajām norisēm (piemēram, skolu un skolēnu/skolotāju skaita attiecība) II) Iniciatīvas, lai reformētu orientācijas sistēmu, līdz minimumam samazinot priekšlaicīgi pametušo skaitu terciārajā izglītībā; iniciatīvas vidējās profesionālās izglītības stiprināšanai (Istituti tecnico- Professionali), tostarp jaunās mācību programmas pieņemšana un to orientācija uz Valsts rūpniecības 4.0 plāna inovācijas rezultātiem (Ministero dello Sviluppo economico, Decreto 26 Maggio 2020); IV) iniciatīvas skolu vadītāju, skolotāju un administratīvā/tehniskā personāla apmācībai un terciārās augstākās izglītības skolas izveidei, lai uzlabotu mācīšanas kvalitāti; V) Iniciatīvas darbību, metodikas un satura integrēšanai, kuru mērķis ir izstrādāt un stiprināt zinātnes, tehnoloģiju, inženierzinātņu un matemātikas (STEM) mācību programmas, digitālās un inovācijas prasmes visos izglītības ciklos, sākot no bērnudārza līdz vidusskolai, ar mērķi veicināt uzņemšanu STEM terciārajā mācību programmā, jo īpaši sievietēm. Lai sasniegtu atskaites punktu, tiesību aktos iekļauj obligātos termiņus sekundāro tiesību aktu, pamatnostādņu un visu nepieciešamo normatīvo aktu izdošanai (Izglītības ministrijas veikta uzraudzība), lai nodrošinātu raitu īstenošanu.
M4C1–6	Reforma Nr. 2.2: Augstākā līmeņa augstākā izglītība un pastāvīga apmācība skolu vadītājiem, skolotājiem, administratīvajam un tehniskajam personālam	Atskaites punkts	Stājas spēkā tiesību akti, kuru mērķis ir izveidot kvalitatīvu mācību sistēmu skolā.	Likuma noteikums, kas norāda uz tiesību akta stāšanos spēkā.	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	4. CET.	2022	Tiesību aktos iekļauj noteikumus, kuru mērķis ir izveidot kvalitatīvu mācību sistēmu skolu personālam atbilstīgi nepārtrauktai profesionālajai un profesionālajai izaugsmei, izveidot kvalificētu iestādi, kas atbild par skolu personāla apmācības pamatnostādnēm, mācību iniciatīvu atlasi un koordinēšanu, un saistīt tās ar karjeras izaugsmi, kā paredzēts darbā pieņemšanas reformā. Sākotnējās un tālākizglītības sistēmas īstenošanai būtu jāļauj pārvarēt pašreizējo mācību ceļu sadrumstalotību, jo pašlaik trūkst vienotas valsts stratēģijas.
M4C1–7	Investīcija Nr. 1.4: Ārkārtas intervence, kuras mērķis ir samazināt teritoriālās atšķirības vidusskolas I un II ciklā un novērst mācību priekšlaicīgu pārtraukšanu	Mērķa	Studenti vai jaunieši, kas piedalījušies mentorēšanas pasākumos vai apmācības kursos	Ir nodrošinātas mentorēšanas darbības	Skaits	0	820 000	CET.	2025	Mentorēšanas pasākumu īstenošana vismaz 820000 jauniešu, kuriem draud priekšlaicīga mācību pārtraukšana, un jauniešiem, kuri jau ir pametuši mācības.
M4C1–8	Investīcija Nr. 1.3. Skolu sporta infrastruktūras uzlabošanas plāns	Atskaites punkts	Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana intervences pasākumiem, lai būvētu un atjaunotu sporta objektus un sporta zāles izmantošanai skolā	Paziņojums par publisko līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu atbalsttiesīgajām intervencēm	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	Q1	2024	Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana par intervencēm, kuru mērķis ir būvēt un renovēt sporta objektus un sporta zāles izmantošanai skolā, saskaņā ar publiskā iepirkuma procedūru.
M4C1–9	Investīcija 1.1: Bērnudārzu un pirmsskolas izglītības un aprūpes pakalpojumu plāns	Atskaites punkts	Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana attiecībā uz būvniecību, renovāciju un drošības garantēšanu bērnudārzu un pirmsskolas izglītības un aprūpes pakalpojumu sniegšanai	Vietējo iestāžu paziņojums par publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas finansējumu attiecībā uz pirmo atbalsttiesīgo intervenču kopumu	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	2. CET.	2023	Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana un teritoriālā sadale bērnudārzu, pirmsskolas izglītības un aprūpes pakalpojumu jomā. Piešķiršanu veic saskaņā ar Tehniskajiem norādījumiem par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību par atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.
M4C1–10	Reforma Nr. 2.1. Skolotāju pieņemšana darbā; Reforma Nr. 1.3. Skolu sistēmas reorganizācija; Reforma Nr. 1.2. Terciārās profesionālās izglītības sistēmas (ITS) reforma; Reforma Nr. 1.4. “Orientācijas” sistēmas reforma; Reforma Nr. 1.5: Universitātes grāda grupu reforma; Reforma Nr. 1.6. Augstskolu diplomu reformas veicināšana	Atskaites punkts	Regulu stāšanās spēkā, lai vajadzības gadījumā efektīvi īstenotu un piemērotu visus pasākumus, kas attiecas uz pamatizglītības, vidējās izglītības un augstākās izglītības reformām	Likuma noteikums, kas norāda uz regulu stāšanos spēkā.	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	4. CET.	2023	Sekundārajos tiesību aktos iekļauj visus noteikumus, kas vajadzīgi, lai efektīvi īstenotu un piemērotu visus pasākumus attiecībā uz pamatizglītības, vidējās izglītības un augstākās izglītības reformām: Terciārās izglītības sistēmas reformas, lai uzlabotu izglītības rezultātus (primārie tiesību akti) šādās jomās: a) nodrošināt augstākās izglītības diplomus; akadēmiskā grāda grupas; doktorantūras programmu reforma; — Ministrijas dekrēti par stipendiju reformu, lai uzlabotu piekļuvi augstākajai izglītībai; Skolotāja profesijas reforma; — Pamatizglītības un vidējās izglītības sistēmas reformas, lai uzlabotu izglītības rezultātus; — tiesību akti, kuru mērķis ir izveidot kvalitatīvu mācību sistēmu skolā.
M4C1–10 bis	Reforma Nr. 1.1: Tehnisko un profesionālo institūtu reforma	Atskaites punkts	Sekundāro tiesību aktu stāšanās spēkā.	Likuma noteikums, kas norāda uz sekundāro tiesību aktu stāšanos spēkā.	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	4. CET.	2024	Stājās spēkā sekundārie tiesību akti par tehnisko un profesionālo institūtu reformu.
M4C1–11	Investīcija Nr. 1.7: Stipendijas piekļuvei universitātēm	Mērķa	Piešķirta universitātes stipendija	NEPIEMĒRO	Skaits	0	55 000	4. CET.	2023	Vismaz 55000 studentu saņem stipendijas, ko finansē tikai no ANM līdzekļiem.
M4C1–12	Investīcija 4.1: Doktorantūras (uz pētniecību orientēta, valsts pārvalde un kultūras mantojums) skaita un karjeras iespēju paplašināšana	Mērķa	Piešķirtās doktorantūras stipendiju programmas	NEPIEMĒRO	Skaits	0	7 200	4. CET.	2024	Trīs gadu laikā tiek piešķirtas vismaz 3600 vispārējās doktorantūras stipendijas, vismaz 3000 doktorantūras stipendijas valsts pārvaldes jomā un vismaz 600 doktorantūras stipendijas kultūras mantojuma jomā.
M4C1–13	Investīcija 2.1: Integrēta digitālā mācīšana un apmācība skolu personālam par digitālo pārveidi;	Mērķa	Skolu vadītāju, skolotāju un administratīvā personāla apmācība	NEPIEMĒRO	Skaits	0	650 000	4. CET.	2025	Ir apmācīti vismaz 650000 skolu vadītāju, skolotāju un administratīvo darbinieku Skolu darbinieku integrēta digitālā izglītība un apmācība digitālās pārkārtošanās procesā (650000 skolotāji, vadītāji un administratīvie darbinieki, kopumā apmācīti).
M4C1–14	Reforma Nr. 2.1. Skolotāju pieņemšana darbā	Mērķa	Skolotāji, kas pieņemti darbā ar reformēto darbā pieņemšanas sistēmu	NEPIEMĒRO	Skaits	0	20 000	4. CET.	2024	Vismaz 20000 skolotāju pieņemti darbā ar reformēto darbā pieņemšanas sistēmu
M4C1–14 bis	Reforma Nr. 2.1. Skolotāju pieņemšana darbā	Mērķa	Skolotāji, kas pieņemti darbā ar reformēto darbā pieņemšanas sistēmu	NEPIEMĒRO	Skaits	0	20 000	CET.	2025	Vismaz 20000 skolotāju pieņemti darbā ar reformēto darbā pieņemšanas sistēmu
M4C1–14ter	Reforma Nr. 2.1. Skolotāju pieņemšana darbā	Mērķa	Kandidāti, kas sekmīgi izturējuši publisko konkursu, lai kļūtu par skolotājiem pēc reformētās darbā pieņemšanas sistēmas.	NEPIEMĒRO	Skaits	0	30 000	2. CET.	2026	Vismaz 30000 kandidātu ir sekmīgi izturējuši publisko konkursu, lai kļūtu par skolotājiem pēc reformētās darbā pieņemšanas sistēmas. Visi veiksmīgie kandidāti pirms dalības publiskajā konkursā ir pabeiguši sākotnējās kvalifikācijas procesa ECTS 60 ECTS.
M4C1–15	Investīcija Nr. 1.7: Stipendijas piekļuvei universitātēm	Mērķa	Stipendijas, kas piešķirtas, lai piekļūtu universitātēm	NEPIEMĒRO	Skaits	0	55 000	4. CET.	2024	Vismaz 55000 studentu saņem stipendijas, ko finansē tikai no ANM līdzekļiem.
M4C1–15 bis	Investīcija Nr. 1.7: Stipendijas piekļuvei universitātēm	Mērķa	Stipendijas, kas piešķirtas, lai piekļūtu universitātēm	NEPIEMĒRO	Skaits	0	55 000	4. CET.	2025	Vismaz 55000 studentu saņem stipendijas, ko finansē tikai no ANM līdzekļiem.
M4C1–16	Investīcija Nr. 3.1: Jaunas prasmes un jaunas valodas	Mērķa	Skolas, kas 2024. un 2025. gadā ir aktivizējušas STEM ievirzes projektus	NEPIEMĒRO	Skaits	0	8 000	2. CET.	2025	Vismaz 8000 skolas ir aktivizējušas STEM ievirzes projektus. Projektu mērķis ir izstrādāt un digitalizēt valsts digitālo platformu STEM. Platformas mērķis ir pilnībā īstenot programmu, uzraudzīt un izplatīt informāciju un datus (sadalīti pēc dzimuma), sākot no pirmsskolas un sākumskolas līdz pirmajai un otrajai vidusskolai, līdz tehniskajiem un profesionālajiem institūtiem.
M4C1–17	Investīcija Nr. 3.1: Jaunas prasmes un jaunas valodas	Mērķa	Valodu kursi un metodiskie kursi, kas tiek piedāvāti skolotājiem	NEPIEMĒRO	Skaits	0	1 000	2. CET.	2025	Skolotājiem tiek nodrošināti vismaz 1000 valodu kursi un metodiskie kursi
M4C1–18	Investīcija 1.1: Bērnudārzu un pirmsskolas izglītības un aprūpes pakalpojumu plāns	Mērķa	Jaunas vietas, kas aktivizētas izglītības un agrīnās pirmsskolas aprūpes pakalpojumu sniegšanai (no nulles līdz sešu gadu vecumam)	NEPIEMĒRO	Skaits	0	150 480	2. CET.	2026	Vismaz 150480 jaunu vietu izglītības un agrīnās pirmsskolas aprūpes pakalpojumiem (no nulles līdz sešu gadu vecumam). Ar bērnudārzu būvniecības un atjaunošanas plānu mērķis ir palielināt pieejamo vietu skaitu, uzlabojot līdz sešiem gadiem vecu izglītības pakalpojumu.
M4C1–19	“Investīcija Nr. 3.2. Skola 4.0: inovatīvas skolas, instalācijas, jaunas klases un darbsemināri	Mērķa	Nodarbības tiek pārveidotas inovatīvā mācību vidē, pateicoties 4.0. skolai	NEPIEMĒRO	Skaits	0	100 000	4. CET.	2025	Klases telpu skaits, kas inovatīvā mācību vidē pārveidotas par plānu “Skola 4.0”. Darbība pārveido skolu telpas, ko izmanto tradicionālajām klasēm, par inovatīvām mācību vidēm, kas integrētas ar digitālajām tehnoloģijām. Investīcija ievieš inovatīvas mācīšanas tehnoloģijas vismaz 100000 klasēs pamatskolās un vidusskolās, ko izmanto mācīšanai, iegādājoties digitālās ierīces un/vai izveidojot digitālās laboratorijas.
M4C1–20	Investīcija Nr. 1.5: Terciārās profesionālās izglītības sistēmas (ITS) izstrāde	Mērķa	Arodmācību sistēmā (ITS) uzņemto studentu skaits	NEPIEMĒRO	Skaits	0	11 000	Q1	2026	Arodmācību sistēmā uzņemto studentu skaits 2025. pārskata gadā.
M4C1–20 bis	Investīcija Nr. 1.5: Terciārās profesionālās izglītības sistēmas (ITS) izstrāde	Atskaites punkts	Jaunās valsts uzraudzības sistēmas īstenošana	Jaunās ITS uzraudzības sistēmas darbības uzsākšana	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	4. CET.	2025	Jaunā valsts sistēma ITS kursu rezultātu uzraudzībai ir pilnībā ieviesta un darbojas.
M4C1–21	Ieguldījums 1.2. Plāns pilna laika pagarināšanai	Mērķa	Struktūras skolēnu uzņemšanai pēc skolas laika	NEPIEMĒRO	Skaits	0	1 000	2. CET.	2026	Vismaz 1000 būvju tiek būvētas vai modernizētas, lai atvieglotu skolas laika pagarināšanu un skolu atvēršanu teritorijā pēc mācību stundām.
M4C1–22	Investīcija Nr. 1.3. Skolu sporta infrastruktūras uzlabošanas plāns	Mērķa	Uzbūvēts vai renovēts makšķerrīks, ko izmanto kā sporta zāles vai sporta objektus	NEPIEMĒRO	Skaits	0	230 400	2. CET.	2026	Vismaz 230400 Sqm būvēti vai renovēti izmantošanai par sporta zālēm vai sporta objektiem skolu vajadzībām.
M4C1–23	Investīcija 3.4: Mācīšana un padziļinātas universitātes prasmes	Mērķa	Jaunie doktoranti, kas piešķirti trīs gadu laikā digitālās un vidiskās pārkārtošanās programmās	NEPIEMĒRO	Skaits	0	500	2. CET.	2026	Vismaz 500 jaunu doktorantūras studiju programmu, ko aktivizējušas universitātes un AFAM iestādes, kuras nodarbojas ar digitālo un vidisko pārkārtošanos. Projekta mērķis ir kvalificēt un inovēt universitātes (un doktorantūras) ceļus, izmantojot šādas sviras: digitalizācija; “inovācijas kultūra”; internacionalizācija.
M4C1–23 bis	Investīcija 3.4: Mācīšana un padziļinātas universitātes prasmes	Atskaites punkts	Apakšpasākumu “Mācīšana un padziļinātas universitātes prasmes” īstenošanas pabeigšana	Tiek īstenoti apakšpasākumi attiecībā uz mācīšanu un padziļinātām universitātes prasmēm.	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	2. CET.	2026	Tiek īstenoti apakšpasākumi attiecībā uz mācīšanu un padziļinātām universitātes prasmēm. Apakšpasākumi ietver: 1.Trīs digitālās izglītības centru (DEH) izveide; 2.Trīs augstāko universitāšu skolu tīklu aktivizēšana; 3.Desmit transnacionālu izglītības iniciatīvu īstenošana — TNE; 4.15 mākslas un mūzikas augstākās izglītības iestāžu (AFAM) internacionalizācijas projektu īstenošana.
M4C1–24	Investīcija Nr. 1.6. Aktīva orientācija pārejā no skolas uz augstskolu.	Mērķa	Mācību-universitātes pārejas kursiem izsniegtie apmeklējuma sertifikāti	NEPIEMĒRO	Skaits	0	1 000 000	2. CET.	2026	Vidusskolēniem, kas uzņemti akadēmiskajā mācību gadā no 2022./2023. līdz 2025./2026. mācību gadam, ir izsniegti vismaz 1000000 apmeklējuma sertifikātu par pārejas kursiem starp skolu un augstskolām.
M4C1–25	Investīcija Nr. 1.4: Ārkārtas intervence, kuras mērķis ir samazināt teritoriālās atšķirības vidusskolas I un II ciklā un novērst mācību priekšlaicīgu pārtraukšanu	Mērķa	Atšķirība starp priekšlaicīgi pametušo skaitu vidējā izglītībā	NEPIEMĒRO	Procentuālais daudzums	13,5	10,2	4. CET.	2025	Samazināt atšķirību starp priekšlaicīgi pametušo vidējo izglītību, lai sasniegtu ES vidējo rādītāju 2019. gadā (10,2 %).
M4C1–26	Investīcija 3.3.: Skolu ēku drošības un strukturālās rehabilitācijas plāns	Mērķa	Atjaunoto skolu ēku qm	NEPIEMĒRO	Skaits	0	2 600 000	2. CET.	2026	Renovēti vai rekonstruēti vismaz 2600000 kvadrātmetru skolas ēku. Paredzams, ka, ņemot vērā plānu skolu ēku strukturālajai un enerģijas pārveidei, kopējā platība būs 2600000 Sqm.

J.3. Aizdevumam pieteikto reformu un investīciju apraksts

Reforma Nr. 1.7: Studentu mājokļu regulējuma reforma un ieguldījumi studentu mājokļos

Reformas mērķis ir mudināt privātas un publiskas struktūras izveidot studentu izmitināšanas centrus, universitāšu un pētniecības ministrijai sniedzot ieguldījumu daļā no īres ieņēmumiem pirmajos trīs struktūru darbības gados. Mērķis ir līdz 2026. gadam palielināt ārpusskolas studentiem pieejamo vietu skaitu.

Paredzēto investīciju mērķis ir pievienot 60000 guļamvietu, tādējādi ievērojami samazinot Itālijas neatbilstību ES vidējam rādītājam attiecībā uz to studentu īpatsvaru, kuriem ir nodrošināti mājokļi. Tās mērķis ir nodrošināt plašu piekļuvi mājokļiem, lai saprātīgs skaits studentu varētu atļauties augstākā līmeņa izglītību viņu izvēlētajā jomā un atrašanās vietā neatkarīgi no viņu sociālekonomiskās izcelsmes. Šajā nolūkā 30 % no jaunajām vietām tiek rezervētas studentiem, kas nonākuši sociālekonomiskās grūtībās, kā to definējušas tā sauktās “Diritto allo Studio” organizācijas (tiesības studēt).

Īres maksu augstskolu studentiem nosaka vismaz par 15 % zemāku nekā vietējā tirgus cenas.

Investīcija neietver dabasgāzes katlu iepirkumu.

Mērķus nevar ieskaitīt izmitināšanas vietās, kas jau izmantotas studentu mājokļiem pirms relatīvā uzaicinājuma iesniegt projektus izsludināšanas. Lai sasniegtu galīgo mērķi attiecībā uz izveidotajām gultām, uzaicinājumus iesniegt projektus izsludina laikposmā no 2021. līdz 2025. gadam.

J.4. Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un aizdevuma uzraudzības un īstenošanas grafiks

Kārtas numurs	Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)	Atskaites punkts/mērķrādītājs	Nosaukums	Kvalitātes rādītāji (attiecībā uz starpposma mērķiem)	Kvantitatīvie rādītāji (mērķiem)			Orientējošs pabeigšanas termiņš		Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju
					Mēra vienība	Pamatscenārijs	Mērķis	Ceturkšņa laikā	Gadu
M4C1–27	Reforma Nr. 1.7: Studentu mājokļu regulējuma reforma un ieguldījumi studentu mājokļos	Atskaites punkts	Stājas spēkā tiesību akti, ar kuriem groza spēkā esošos noteikumus par studentu mājokļiem.	Likuma noteikums, kas norāda uz tiesību akta stāšanos spēkā.	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	4. CET.	2021	Pārskatītie tiesību akti: Grozīt pašreizējos noteikumus par studentu mājokļiem (Likums 338/2000 un Likumdošanas dekrēts 68/2012), lai: (1). Veicināt ēku pārstrukturēšanu un renovāciju jaunu jaunu ēku vietā (ar lielāku kopfondu procentuālo daļu, kas pašlaik ir 50 %), ar augstākajiem vides standartiem, kas jānodrošina ar iesniegtajiem projektiem; (2). Vienkāršot, arī pateicoties digitalizācijai, projektu iesniegšanai un atlasei un līdz ar to arī īstenošanas grafikam; (3)Ar likumu paredz atkāpi no Likumā Nr. 338/2000 noteiktajiem kritērijiem attiecībā uz līdzfinansējuma procentuālo daļu, ko var piešķirt. Tiks īstenota reforma, Itālijas tiesiskajā regulējumā attiecībā uz studentu mājokļu finansēšanu ieviešot šādas būtiskas izmaiņas: 1. Nodrošināt finansējumu arī privātajiem ieguldītājiem (saskaņā ar īstenošanas shēmā aprakstīto shēmu), kā arī atļaut publiskā un privātā sektora partnerības, kurās universitāte izmantos pieejamo finansējumu, lai atbalstītu finansiālo līdzsvaru nekustamā īpašuma ieguldījumos studentu mājokļos; 2. Nodrošināt privāto ieguldījumu ilgtermiņa ilgtspēju, garantējot izmaiņas nodokļu shēmā no tās, ko piemēro viesnīcu pakalpojumiem, uz to, ko piemēro sociālajiem mājokļiem, ierobežojot jauno izmitināšanas vietu izmantošanu studentu mājokļiem Akadēmiskajā gadā, bet ļaujot izmantot struktūras, ja tās nav vajadzīgas studentu viesmīlībai. Tas savukārt palīdzēs nodrošināt jaunu mājokļu klāstu par pieņemamu īres maksu; 3. Finansējuma, kā arī papildu nodokļu atvieglojumu (piemēram, vienlīdzīga attieksme ar sociālajiem mājokļiem) nodrošināšana ar nosacījumu, ka jaunie mājokļi tiek izmantoti studentu mājokļos visā ieguldījumu periodā un atbilstība saskaņotajai augšējai robežai attiecībā uz īri, kas tiek iekasēta no studentiem, pat pēc īpašo finansēšanas shēmu termiņa beigām, kuras es palīdzu piesaistīt privāto operatoru ieguldījumus; 4. Pārdefinēt standartus studentu mītnēm, no jauna nosakot tiesību aktu prasības attiecībā uz kopējo telpu katram studentam, kas pieejama ēkās apmaiņā pret labāk aprīkotām (atsevišķām) istabām.
M4C1–28	Reforma Nr. 1.7: Studentu mājokļu regulējuma reforma un ieguldījumi studentu mājokļos	Atskaites punkts	Sākotnējo līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana papildu guļamvietu (gultu) izveidei	Piešķiršanas paziņojuma publicēšana ministrijas tīmekļa vietnē	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	2. CET.	2023	Sākotnējo līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana par papildu guļamvagonu (gultu) izveidi”;
M4C1–29	Reforma Nr. 1.7: Studentu mājokļu regulējuma reforma un ieguldījumi studentu mājokļos	Atskaites punkts	Stājas spēkā studentu mājokļu tiesību aktu reforma.	Likuma noteikums, kas norāda uz reformas stāšanos spēkā.	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	4. CET.	2022	Reforma ietver: 1) līdzdalības atvēršana finansējumam arī privātajiem ieguldītājiem, ļaujot arī publiskā un privātā sektora partnerībām, kurās universitāte izmantos pieejamo finansējumu, lai atbalstītu finansiālo līdzsvaru nekustamā īpašuma ieguldījumos studentu mājokļos; (2). Nodrošināt privāto ieguldījumu ilgtermiņa ilgtspēju, garantējot izmaiņas nodokļu shēmā no tās, ko piemēro viesnīcu pakalpojumiem, uz to, ko piemēro sociālajiem mājokļiem, ierobežojot jauno izmitināšanas vietu izmantošanu studentu mājokļiem Akadēmiskajā gadā, bet ļaujot izmantot struktūras, ja tās nav vajadzīgas studentu viesmīlībai; (3). Noteikt, ka finansējums, kā arī papildu nodokļu atvieglojumi (piemēram, vienlīdzīga attieksme ar sociālajiem mājokļiem) ir atkarīgi no jauno izmitināšanas vietu izmantošanas studentu mājokļos visā ieguldījumu periodā un atbilstība saskaņotajai augšējai robežai attiecībā uz īri, kas tiek iekasēta no studentiem, pat pēc īpašo finansēšanas shēmu darbības beigām, kuras es palīdzu piesaistīt privātajiem operatoriem; (4). Pārdefinēt standartus studentu mītnēm, no jauna nosakot tiesību aktu prasības attiecībā uz kopējo telpu katram studentam, kas pieejama ēkās apmaiņā pret labāk aprīkotām (atsevišķām) istabām.
M4C1–30	Reforma Nr. 1.7: Studentu mājokļu regulējuma reforma un ieguldījumi studentu mājokļos	Mērķa	Studentu guļamvietu izveide saskaņā ar attiecīgajiem tiesību aktiem	NEPIEMĒRO	Skaits	0	60 000	2. CET.	2026	Vismaz 60000 papildu guļamvietu (gultu), kas izveidotas saskaņā ar attiecīgajiem tiesību aktiem, tostarp Likumu Nr. 338/2000, kas pārskatīts 2022. gada augustā, un jauno likumdošanas shēmu, kas pieņemta saskaņā ar M4C1–29 atskaites punktu, reformu 1.7: Studentu mājokļu regulējuma reforma un ieguldījumi studentu mājokļos

K. 4. MISIJAS 2. KOMPONENTS: No pētniecības līdz darījumdarbībai

Šā Itālijas atveseļošanas un noturības plāna komponenta mērķis ir atbalstīt investīcijas pētniecībā un inovācijā, veicināt inovāciju un tehnoloģiju izplatīšanu, stiprināt prasmes un atbalstīt pāreju uz uz zināšanām balstītu ekonomiku. Tā sniedz atbalstu valsts pētniecības sistēmai, pētnieku prasmēm un mobilitātei, kā arī publiskā un privātā sektora sadarbībai valstu un ES līmenī. Tās pamatā ir trīs galvenie pīlāri: uzlabota zinātniskā bāze; II) ciešas uzņēmējdarbības un zinātnes saiknes (zināšanu un tehnoloģiju nodošana; III) Atbalsts uzņēmējdarbības inovācijai (jo īpaši MVU, jaunuzņēmumiem).

Investīcijas un reformas saskaņā ar šo komponentu palīdz īstenot Itālijai 2020. un 2019. gadā adresētos konkrētai valstij adresētos ieteikumus par nepieciešamību “ar investīcijām saistīto ekonomikas politiku koncentrēt uz pētniecību un inovāciju un infrastruktūras kvalitāti” (2019. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3), “veicināt privātās investīcijas ekonomikas atveseļošanas veicināšanai” (2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3) un “koncentrēt investīcijas uz zaļo un digitālo pārkārtošanos, jo īpaši uz pētniecību un inovāciju” (2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3).

K.1. Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam

Ieguldījums 1.2. Jauno pētnieku iesniegto projektu finansēšana

Ieguldījuma mērķis ir nodrošināt jaunas iespējas jaunajiem pētniekiem, lai viņus noturētu Itālijā. Ar šo pasākumu atbalsta vismaz 800 jaunu pētnieku pētniecības pasākumus saskaņā ar tādām programmām kā Eiropas Pētniecības padome (EPP) un Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktās individuālās stipendijas (MSCA-IF), izcilības zīmogs un pēcdoktorantūras starptautiskie pētnieki, lai viņi varētu gūt sākotnēju pieredzi pētniecības atbildības jomā. Daļu no ieguldījuma, kas piešķirts EPP pētniekiem, piešķir, lai pieņemtu darbā vismaz vienu pētnieku, kas nav saistīts ar stažēšanos. Konkrētāk, jauns pētnieks ir definēts kā “jebkuras valstspiederības pētnieks, kurš vēl nav ieguvis konsolidētu pieredzi pētniecības grupu vadībā un nav līgumattiecībās, kas garantē stabilas karjeras izredzes pētniecības jomā”. Turklāt jaunajiem pētniekiem būtu jāievēro šādi nosacījumi: ir vecumā līdz 40 gadiem uzaicinājuma izsludināšanas 62 dienā vai — attiecībā uz profiliem vecumā no 41 līdz 45 gadiem — doktorantūras 63 pabeigšanu ne vairāk kā pirms 7 gadiem (saskaņā ar EPP prasībām).

Turklāt pētnieks ievēro vienu vai vairākus no šādiem apakšnosacījumiem:

a) joprojām ir jāiegūst pirmā pieredze pētniecības līdzekļu pārvaldībā un/vai pētniecības darbībās (piemēram, vadošais pētnieks);

b) joprojām ir jāiegūst pirmā pieredze vadības un vadības atbildības jomā valsts vai starptautiskā pētniecības grupā;

pirms Eiropas dotācijas piešķiršanas neturēt vai neturēt pastāvīgu pilna laika līgumu pētnieka un/vai štata profesora statusā.”

Lai nodrošinātu, ka pasākums atbilst Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), atbilstības kritērijos, kas iekļauti turpmāko uzaicinājumu iesniegt projektus uzdevumā, izslēdz šādu darbību sarakstu: I) darbības, kas saistītas ar fosilo kurināmo, tostarp pakārtotu izmantošanu 64 ; II) darbības saskaņā ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS), kuru prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas nav zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm 65 ; III) darbības, kas saistītas ar atkritumu poligoniem, sadedzināšanas iekārtām 66 un mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtām 67 ; un iv) darbības, kurās atkritumu ilgtermiņa apglabāšana var radīt kaitējumu videi. Turklāt darba uzdevumā paredz, ka tiesības izvēlēties var tikai tās darbības, kas atbilst attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.

Investīcija 2.2.bis: Inovācijas nolīgumi

Investīcijas mērķis ir finansēt pētniecības, izstrādes un inovācijas projektus (tā sauktos “inovācijas nolīgumus”), lai atbalstītu jaunu produktu, procesu vai pakalpojumu radīšanu vai esošo produktu, procesu vai pakalpojumu uzlabošanu, izstrādājot svarīgas pamattehnoloģijas (KET) jomās, kas saskan ar programmas “Apvārsnis Eiropa” II pīlāru, kā noteikts Regulā (ES) 2021/695.

Projekta atbalsta saņēmēji ir uzņēmumi, uzņēmumu apvienības vai pētniecības organizācijas, kas īsteno inovācijas nolīgumu vienā no šādām intervences jomām:

oražošanas tehnoloģijas;

odigitālās pamattehnoloģijas, tostarp kvantu tehnoloģijas;

ojaunās pamattehnoloģijas;

oprogresīvi materiāli;

omākslīgais intelekts un robotika;

oaprites rūpniecība;

ozemas oglekļa emisijas un “tīra” rūpniecība;

oneinfekcijas un retās slimības;

oinfekcijas slimības, tostarp ar nabadzību saistītas un novārtā atstātas slimības;

oveselības un aprūpes rīki, tehnoloģijas un digitāli risinājumi, tostarp personalizētā medicīna;

oindustriālie objekti enerģētikas pārkārtošanā;

orūpniecības konkurētspēja transporta nozarē;

otīrs, drošs un pieejams transports un mobilitāte;

oviedā mobilitāte;

oenerģijas uzkrāšana;

opārtikas sistēmas;

obioloģiskas inovāciju sistēmas Savienības bioekonomikā;

oaprites sistēmas.

Lai nodrošinātu, ka pasākums atbilst Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), atlasītajos projektos neiekļauj šādu darbību sarakstu: I) darbībām un aktīviem, kas saistīti ar fosilo kurināmo, tostarp lejupēju izmantošanu 68 ; II) darbības saskaņā ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS), kuru prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas nav zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm 69 ; III) darbības un aktīvi, kas saistīti ar atkritumu poligoniem, sadedzināšanas iekārtām 70 un mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtām 71 . Atlasītie projekti atbilst attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.

Investīcija 3.3.: Doktorantūras stipendiju piešķiršana sadarbībā ar uzņēmumiem un pētnieku pieņemšanas darbā veicināšana uzņēmumos

Pasākuma mērķis ir uzlabot augsta līmeņa prasmes, tostarp svarīgo pamattehnoloģiju jomā. Mērķus sasniedz, izmantojot:

·Universitātes un AFAM iestādes piešķir doktorantūras stipendijas, sniedzot ieguldījumu un iesaistot uzņēmumus;

·Stimuli uzņēmumiem pieņemt darbā pētniekus ar pastāvīgu līgumu.

Konkrētāk, pasākums, ko īsteno MUR — Universitātes un pētniecības ministrija, paredztrīs gadu laikā piešķirt kopumā 6000 doktorantūras stipendiju ar privātu līdzfinansējumu un stimuliem uzņēmumiem pētnieku pieņemšanai darbā.

Reforma Nr. 1.1: Pētniecības un inovācijas atbalsta pasākumu īstenošana vienkāršošanas un mobilitātes veicināšanai

Reformu īsteno Universitātes un pētniecības ministrija (MUR) un Ekonomikas attīstības ministrija (MiSE), izveidojot starpministriju koordinācijas padomi un izdodot divus ministriju dekrētus: I) palielināt un atbalstīt augsta līmeņa personu mobilitāti (izmantojot stimulus) (piemēram, pētnieki un vadītāji) starp universitātēm, pētniecības infrastruktūrām un uzņēmumiem un ii) vienkāršot pētniecības fondu pārvaldību, iii) reformēt pētnieku karjeras ceļu, lai vairāk koncentrētos uz pētniecības darbībām.

Reforma pāriet uz sistēmiskāku pieeju pētniecības un attīstības darbībām, kas pārsniedz pašreizējo resursu pārdales loģiku, dodot priekšroku kopīgai pieejai, un koncentrējas uz birokrātijas vienkāršošanu publiskā un privātā sektora pētniecības darbībām paredzēto līdzekļu pārvaldībā, radot būtisku ietekmi, izvairoties no prioritāšu izkliedes un sadrumstalotības, ko atbalsta arī misijas pirmais komponents. Publiskām pētniecības struktūrām (PRA) ir būtiska loma gan kā partnerību, valstu kampaņu un teritoriālo ekosistēmu projektu vadītājiem, gan kā potenciālajiem dalībniekiem uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus par PDR fondu un infrastruktūras fondu gan kā iespējamiem partnerību, nacionālo kampaņu un teritoriālo ekosistēmu projektu vadītājiem, gan kā potenciāliem dalībniekiem uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus par PDR fondu un infrastruktūras fondu.

K.2. Atskaites punkti, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājamā finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiksy

Kārtas numurs	Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)	Atskaites punkts/mērķrādītājs	Nosaukums	Kvalitātes rādītāji (attiecībā uz starpposma mērķiem)	Kvantitatīvie rādītāji (mērķiem)			Orientējošs pabeigšanas termiņš		Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju
					Mēra vienība	Pamatscenārijs	Mērķis	Ceturkšņa laikā	Gadu
M4C2–1	Ieguldījums 1.2. Jauno pētnieku iesniegto projektu finansēšana	Mērķa	To studentu skaits, kuriem piešķirta pētniecības stipendija	NEPIEMĒRO	Skaits	50	300	4. CET.	2022	Vismaz 300 pētniecības stipendiju piešķiršana studentiem. Piešķiršanas atlases procedūrā iekļauj atbilstības kritērijus, kas nodrošina, ka atlasītie projekti atbilst Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību par atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā. Apmierinošā mērķa sasniegšanā tiks ņemts vērā arī tas, ka ir noslēgti līgumi ar vismaz 300 jauno pētnieku.
M4C2–1bis	Ieguldījums 1.2. Jauno pētnieku iesniegto projektu finansēšana	Mērķa	To studentu skaits, kuriem piešķirta pētniecības stipendija	NEPIEMĒRO	Skaits	0	550	2. CET.	2025	Vismaz 550 papildu pētniecības dotāciju piešķiršana jaunajiem pētniekiem. Pētniecības dotāciju piešķiršanas atlases procedūrā iekļauj atbilstības kritērijus, lai nodrošinātu, ka atlasītie projekti atbilst Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību par atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā. Apmierinošā mērķa sasniegšanā ņem vērā arī to, ka ir noslēgti līgumi ar vismaz 550 jauniem pētniekiem.
M4C2–2bis	Ieguldījums 2.2.a: Inovācijas nolīgumi	Mērķa	Pabeigti inovācijas nolīgumi	NEPIEMĒRO	Skaits	0	32	4. CET.	2025	Pabeigt vismaz 32 inovācijas nolīgumus.
M4C2–3	Investīcija 3.3.: Doktorantūras stipendiju piešķiršana, kas apvieno sadarbību ar uzņēmumiem un veicina pētnieku pieņemšanu darbā uzņēmumos	Mērķa	Piešķirto doktorantūras stipendiju skaits	NEPIEMĒRO	Skaits	0	6 000	4. CET.	2024	Universitātes un AFAM iestādes piešķir vismaz 6000 doktorantūras stipendiju. Būtiskās prasības doktora grāda piešķiršanai ir šādas: paredz studiju un pētniecības periodus uzņēmumā no vismaz sešiem (6) mēnešiem līdz ne vairāk kā astoņpadsmit (18) mēnešiem; paredz studiju un pētniecības periodus ārvalstīs no vismaz sešiem (6) mēnešiem līdz ne vairāk kā astoņpadsmit (18) mēnešiem; paredzēt uzņēmumu iesaistīšanu mācību kursa noteikšanā arī plašākas sadarbības ar universitātēm un AFAM iestādēm kontekstā.
M4C2–3bis	Investīcija 3.3.: Doktorantūras stipendiju piešķiršana sadarbībā ar uzņēmumiem un pētnieku pieņemšanas darbā veicināšana uzņēmumos	Mērķa	To pētnieku skaits, kurus uzņēmumi nolīguši, izmantojot stimulu shēmu	NEPIEMĒRO	Skaits	0	13 500	2. CET.	2026	Vismaz 13500 pētnieku, ko uzņēmumi pieņem darbā, izmantojot stimulu shēmu
M4C2–4	Reforma Nr. 1.1: Pētniecības un attīstības atbalsta pasākumu īstenošana vienkāršošanas un mobilitātes veicināšanai	Atskaites punkts	Stājas spēkā ministrijas dekrēti par pētniecības un attīstības vienkāršošanu un mobilitāti, kas saistīti ar parasto finansēšanas fondu.	Dekrēta noteikums, kas norāda uz likuma stāšanos spēkā	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO		2. CET.	2022	Ministrijas dekrēti ietver šādus galvenos elementus: I) pāriet uz sistēmiskāku pieeju pētniecības un izstrādes darbībām, izmantojot jaunu vienkāršotu modeli, kura mērķis ir radīt būtisku ietekmi, izvairoties no prioritāšu izkliedētības un sadrumstalotības; II) reformēt tiesību aktus, lai palielinātu augsta līmeņa amatpersonu (piemēram, pētnieku un vadītāju) mobilitāti starp universitātēm, pētniecības infrastruktūrām un uzņēmumiem; III) līdzekļu pārvaldības vienkāršošana; IV) reformēt pētnieku karjeras virzību, lai vairāk koncentrētos uz pētniecības darbībām.

K.3. Aizdevumam pieteikto reformu un investīciju apraksts

Investīcija 1.1: Valsts nozīmes pētniecības projekti (PRIN)

Pasākums ietver valsts nozīmes pētniecības projektu (PRIN) finansēšanu. Projektu ilgums ir vismaz divi gadi, un tiem nepieciešama universitāšu un pētniecības iestāžu pētniecības vienību sadarbība. Finansētos projektus izvēlas Universitātes un pētniecības ministrija, pamatojoties uz atbildīgo personu zinātniskā profila kvalitāti, kā arī pētniecības projekta oriģinalitāti, metodoloģisko piemērotību, ietekmi un īstenojamību. Šāda veida darbība stimulē tādu pētniecības iniciatīvu izstrādi, kas vērstas uz progresīvo pētniecību, un ciešāku mijiedarbību starp universitātēm un pētniecības iestādēm.

Paredzams, ka investīcijas līdz 2026. gadam finansēs 5350 projektus.

Lai nodrošinātu, ka pasākums atbilst Tehniskajiem norādījumiem “ nenodari būtisku kaitējumu”(2021/C58/01), atbilstības kritērijos, kas ietverti uzdevumos gaidāmajiem uzaicinājumiem iesniegt projektus, izslēdz šādu darbību sarakstu: I) darbības, kas saistītas ar fosilo kurināmo, tostarp pakārtotu izmantošanu 72 ; II) darbības saskaņā ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS), kuru prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas nav zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm 73 ; III) darbības, kas saistītas ar atkritumu poligoniem, sadedzināšanas iekārtām 74 un mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtām 75 ; un iv) darbības, kurās atkritumu ilgtermiņa apglabāšana var radīt kaitējumu videi. Turklāt darba uzdevumā paredz, ka tiesības izvēlēties var tikai tās darbības, kas atbilst attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.

Investīcija Nr. 1.3. Partnerības, kas attiecas uz universitātēm, pētniecības centriem, uzņēmumiem un fundamentālo pētījumu projektu finansēšana

Salīdzinājumā ar citām līdzīgām Eiropas valstīm Itālijas pētniecības un universitāšu sistēmas zemie patenti un atvasinātie uzņēmumi šķiet īpaši svarīgi 76 . Tas ir saistīts ar dažām strukturālām problēmām, piemēram, mazo un vidējo uzņēmumu dominējošo lomu valsts ekonomikā, lielām reģionālām atšķirībām ienākumu un produktivitātes ziņā un universitāšu zemo spēju sadarboties ar uzņēmumiem.

Ieguldījuma mērķis ir finansēt vismaz 14 galvenās fundamentālās pētniecības programmas, ko veic plaši izplatīti publisko un privāto subjektu tīkli. Ieguldījums ir saskaņots ar vienu no PDR mērķiem veicināt pozitīvas izmaiņas, izmantojot fundamentālos pētījumus. Katrai programmai veic īpašus ieinteresēto personu iesaistes procesus, lai iesaistītu iedzīvotājus, kā arī veicinātu tehnoloģiju un zināšanu nodošanu teritorijām, uzņēmumiem un publiskās pārvaldes iestādēm.

Paredzams, ka investīcijas stiprinās valstu tehnoloģiju ķēdes un veicinās to dalību stratēģiskās Eiropas un globālajās vērtības ķēdēs. Iespējamie piemēri ir šādi: ilgtspējīga mobilitāte (ilgtspējīgi akumulatori, materiāli, loģistika u. c.), alternatīvie energoresursi, supervadītāji, klimata pārmaiņu uzraudzība un novēršana, aprites ekonomika modes rūpniecībā, rūpnieciskā simbioze, ilgtspējai piemērots ekodizains un dizains, atkritumu apsaimniekošana, reciklēšana un otrreizēja pārstrāde, bioloģiskā daudzveidība, zaļie ražošanas procesi, pašvadošie transportlīdzekļi, vakcīnas, bioreaktori, jaunas izejvielas, ūdens resursu apsaimniekošana un ūdens resursu saglabāšanas kultūras mantojums. Paredzams, ka katra programma veicinās mazo un vidējo uzņēmumu apvienošanu lielo privāto dalībnieku un publisko pētniecības centru apkaimē, kā arī veicinās sadarbīgus un papildinošus pētniecības pasākumus. Pētniecības un attīstības projekti ietver ieguldījumus gan cilvēkkapitālā, gan fundamentālo pētījumu attīstībā universitātēm, pētniecības centriem un uzņēmumiem.

Lai nodrošinātu, ka pasākums atbilst Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtiskukaitējumu” (2021/C58/01), atbilstības kritērijos, kas ietverti uzdevumos gaidāmajiem uzaicinājumiem iesniegt programmas, izslēdz šādu darbību sarakstu: I) darbības, kas saistītas ar fosilo kurināmo, tostarp pakārtotu izmantošanu 77 ; II) darbības saskaņā ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS), kuru prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas nav zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm 78 ; III) darbības, kas saistītas ar atkritumu poligoniem, sadedzināšanas iekārtām 79 un mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtām 80 ; un iv) darbības, kurās atkritumu ilgtermiņa apglabāšana var radīt kaitējumu videi. Turklāt darba uzdevumā paredz, ka tiesības izvēlēties var tikai tās darbības, kas atbilst attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.

Investīcija Nr. 1.4: Stiprināt pētniecības struktūras un atbalstīt “valstu pētniecībasun attīstības līderu” izveidi attiecībāuz dažām svarīgām pamattehnoloģijām

Šā pasākuma mērķis ir finansēt vismaz piecu tādu valsts pētniecības centru izveidi, kas izraudzīti konkursa kārtībā un spēj sasniegt kritisku pētniecības un inovācijas spēju slieksni, sadarbojoties universitātēm, pētniecības centriem un uzņēmumiem. Atlasi veic, pamatojoties uz konkursiem, kuros var piedalīties valstu konsorciji, ko vada koordinējošais vadītājs, ņemot vērā arī iepriekšējo kartēšanu.

Katra valsts centra galvenie elementi ir a) attiecīgu pētniecības iekārtu izveide un atjaunošana, b) privātā sektora dalībnieku iesaistīšana pētniecības projektu īstenošanā un īstenošanā, c) atbalsts jaunuzņēmumiem un atvasinātajai paaudzei. Atlase būtu jāveic, izmantojot īpašus uzaicinājumus, no kuriem pirmo izsludina līdz 2022. gada sākumam. Izvēli starp priekšlikumiem piedalīties uzaicinājumos izdara līdzīgi kā Eiropas Inovācijas padome.

Lai nodrošinātu, ka pasākums atbilst Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtiskukaitējumu” (2021/C58/01), atbilstības kritērijos, kas ietverti uzdevumos gaidāmajiem uzaicinājumiem iesniegt projektus, izslēdz šādu darbību sarakstu: I) darbības, kas saistītas ar fosilo kurināmo, tostarp pakārtotu izmantošanu 81 ; II) darbības saskaņā ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS), kuru prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas nav zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm 82 ; III) darbības, kas saistītas ar atkritumu poligoniem, sadedzināšanas iekārtām 83 un mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtām 84 ; un iv) darbības, kurās atkritumu ilgtermiņa apglabāšana var radīt kaitējumu videi. Turklāt darba uzdevumā paredz, ka tiesības izvēlēties var tikai tās darbības, kas atbilst attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.

Investīcija Nr. 1.5: “Ilgtspēju sekmējošu inovāciju ekosistēmu” izveide un stiprināšana, veidojot “pētniecības un izstrādes teritoriālos līderus”.

Ar pasākumu, ko īsteno ar MUR, līdz 2026. gadam finansē vismaz 10 “pētniecības un inovācijas teritoriālos paraugus” (esošus vai jaunus), kurus atlasa, pamatojoties uz īpašām konkursa procedūrām, galveno uzmanību pievēršot spējai veicināt sociālās ilgtspējas projektus. Katram projektam jābūt šādiem elementiem:a) inovatīvi mācību pasākumi, ko universitātes un uzņēmumi veic sinerģijā un kuru mērķis ir samazināt neatbilstību starp prasmēm, kas vajadzīgas uzņēmumiem, un prasmēm, ko nodrošina universitātes, kā arī rūpniecības doktorantūras; b) pētniecības darbības un/vai pētniecības infrastruktūras, ko kopīgi veic universitātes un uzņēmumi, jo īpaši MVU, kas darbojas attiecīgajā teritorijā; c) atbalsts jaunuzņēmumiem; d) vietējo kopienu iesaistīšana inovācijas un ilgtspējas jautājumos.

Finansējamos projektus atlasa, pamatojoties uz šādiem kritērijiem: I) zinātniskā un tehniskā kvalitāte un tās atbilstība teritoriālajai orientācijai; II) efektīva spēja stimulēt uzņēmumu, jo īpaši MVU, inovācijas spējas; spēja veidot valstu un starptautiskās attiecības ar galvenajām pētniecības iestādēm un vadošajiem uzņēmumiem; IV) faktiska spēja iesaistīt vietējās kopienas.

Lai nodrošinātu, ka pasākums atbilst Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtiskukaitējumu” (2021/C58/01), atbilstības kritērijos, kas ietverti uzdevumos gaidāmajiem uzaicinājumiem iesniegt projektus, izslēdz šādu darbību sarakstu: I) darbības, kas saistītas ar fosilo kurināmo, tostarp pakārtotu izmantošanu 85 ; II) darbības saskaņā ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS), kuru prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas nav zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm 86 ; III) darbības, kas saistītas ar atkritumu poligoniem, sadedzināšanas iekārtām 87 un mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtām 88 ; un iv) darbības, kurās atkritumu ilgtermiņa apglabāšana var radīt kaitējumu videi. Turklāt darba uzdevumā paredz, ka tiesības izvēlēties var tikai tās darbības, kas atbilst attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.

Investīcija 2.1: Svarīgs projekts visas Eiropas interesēs (IPCEI)

Pasākuma mērķis ir papildināt pašreizējo IPCEI fondu, kas minēts 2020. gada budžeta likuma 1. panta 232. punktā, ar papildu resursiem.

Lai nodrošinātu, ka pasākums atbilst Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtiskukaitējumu” (2021/C58/01), atbilstības kritērijos, kas ietverti uzdevumos gaidāmajiem uzaicinājumiem iesniegt projektus, izslēdz šādu darbību sarakstu: I) darbības, kas saistītas ar fosilo kurināmo, tostarp pakārtotu izmantošanu 89 ; II) darbības saskaņā ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS), kuru prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas nav zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm 90 ; III) darbības, kas saistītas ar atkritumu poligoniem, sadedzināšanas iekārtām 91 un mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtām 92 ; un iv) darbības, kurās atkritumu ilgtermiņa apglabāšana var radīt kaitējumu videi. Turklāt darba uzdevumā paredz, ka tiesības izvēlēties var tikai tās darbības, kas atbilst attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.

Investīcija 2.3.: Tehnoloģiju nodošanas centru stiprināšana un nozaru/teritoriāla paplašināšana pa rūpniecības segmentiem

Pasākuma, ko īsteno MiMIT-Uzņēmumu un ražotāju ministrija Itālijā, mērķis ir atbalstīt, tostarp izmantojot reorganizācijas un racionalizācijas procesu, piecdesmit centru (kompetences centru, Eiropas digitālās inovācijas centra, izcilības zīmoga, testēšanas un eksperimentu mehānisma, valstu digitālās inovācijas centru) tīklu, kas atbild par projektu izstrādi, progresīvu tehnoloģisko pakalpojumu sniegšanu uzņēmumiem un inovatīvu un kvalificētu tehnoloģiju nodošanas pakalpojumiem. Centra vienkāršošanas un racionalizācijas procesa mērķis ir paplašināt progresīvus tehnoloģiskos pakalpojumus uzņēmumiem, koncentrējoties uz progresīvām ražošanas tehnoloģijām un specializācijām.

Centru sniegtie pakalpojumi ietver: digitālā novērtēšana, ii) pārbaude pirms ieguldījuma, iii) apmācība; piekļuve finansējumam; finansiāls un darbības atbalsts inovācijas projektu izstrādei (Tehnoloģijas gatavības līmenis (TGL) vairāk nekā 5); VI) tehnoloģiju starpniecību; un vii) izpratnes veicināšana vietējā līmenī.

EDIH un TEF var saņemt finansējumu no citiem ES fondiem, tostarp programmas “Digitālā Eiropa”, lai veiktu savas darbības.

Ieguldījumu veido divi intervences virzieni:

Pirmajā rindā ANM finansē tikai 35 centrus, nesaņemot atbalstu no citiem ES avotiem.

Otrajā pozīcijā ANM finansē daļu no 13 Eiropas digitālās inovācijas centriem (EDIH) un divām testēšanas un eksperimentēšanas iekārtām (TEF), bet otru daļu izmaksu sedz no programmas “Digitālā Eiropa”. Jo īpaši 13 EDIH un divu TEF darbību, ko finansē no ANM un programmas “Digitālā Eiropa”, strukturē darba paketēs 93 . ANM atbalsts neattiecas uz darba paketēm, par kurām EDIH un TEF saņem atbalstu saskaņā ar programmu “Digitālā Eiropa”. TEF gadījumā tiek pieņemta uz kvotām balstīta pieeja.

Lai nodrošinātu, ka pasākums atbilst Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtiskukaitējumu” (2021/C58/01), atbilstības kritērijos, kas ietverti uzdevumos gaidāmajiem uzaicinājumiem iesniegt projektus, izslēdz šādu darbību sarakstu: I) darbības, kas saistītas ar fosilo kurināmo, tostarp pakārtotu izmantošanu 94 ; II) darbības saskaņā ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS), kuru prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas nav zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm 95 ; III) darbības, kas saistītas ar atkritumu poligoniem, sadedzināšanas iekārtām 96 un mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtām 97 ; un iv) darbības, kurās atkritumu ilgtermiņa apglabāšana var radīt kaitējumu videi. Darba uzdevumā papildus nosaka, ka var izvēlēties tikai tās darbības, kas atbilst attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.

Investīcija Nr. 3.1: Pētniecības un inovācijas infrastruktūras integrētas sistēmas izveides fonds

Fonda mērķis ir veicināt osmozi starp zinātnes atziņām, kas iegūtas kvalitatīvās pētniecības infrastruktūrās, un ekonomikas nozari, veicinot inovāciju. Šajā nolūkā pasākums, ko īsteno universitāšu un pētniecības ministrija MUR, atbalsta tādas pētniecības un inovācijas infrastruktūras izveidi, kas savieno rūpniecību un akadēmiskās aprindas. Būvniecības un pētniecības infrastruktūras fonds atbalsta Eiropas nozīmes pētniecības infrastruktūru un specializētu inovācijas infrastruktūru izveidi vai stiprināšanu konkurences apstākļos, veicinot publisko un privāto investīciju apvienošanu.

Jo īpaši ar pasākumu finansē vismaz 30 infrastruktūras projektus (esošus vai nesen finansētus) ar pētniecības pārvaldītāju attiecībā uz katru infrastruktūru.

Lai nodrošinātu, ka pasākums atbilst Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), atbilstības kritērijos, kas iekļauti turpmāko uzaicinājumu iesniegt projektus uzdevumā, izslēdz šādu darbību sarakstu: I) darbības, kas saistītas ar fosilo kurināmo, tostarp pakārtotu izmantošanu 98 ; II) darbības saskaņā ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS), kuru prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas nav zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm 99 ; III) darbības, kas saistītas ar atkritumu poligoniem, sadedzināšanas iekārtām 100 un mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtām 101 ; un iv) darbības, kurās atkritumu ilgtermiņa apglabāšana var radīt kaitējumu videi. Turklāt darba uzdevumā paredz, ka tiesības izvēlēties var tikai tās darbības, kas atbilst attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.

“Investīcija Nr. 3.2. Kapitāla iepludināšana Digitālās pārkārtošanās fondā (“DTF”), ko pārvalda CDP riska kapitāls SGR

Šā pasākuma mērķis ir atbalstīt Itālijas ekonomikas izaugsmes potenciālu, stimulējot privātās investīcijas, uzlabojot finansējuma pieejamību jaunuzņēmumiem un attīstot riska kapitāla tirgu šajā nozarē. Pasākums ietver kapitāla iepludināšanu 400 000 000 EUR apmērā Digitālās pārkārtošanās fondā (“DTF”), ko pārvalda CDP riska kapitāls SGR.

CDP riska kapitāls SGR pieņem ieguldījumu politiku pašu kapitāla izmantošanai. Ieguldījumu politikā iekļauj aprakstu par finanšu produktu(-iem) ar paredzamo atbalsttiesīgo galasaņēmēju veidu, ko paredzēts atbalstīt ar pašu kapitālu, tostarp paredzamo 15 gadu īstenošanas grafiku un pārvaldības maksu ne vairāk kā 13 % apmērā. 102 DTF darbojas, tieši vai netieši sniedzot pašu kapitāla, kvazikapitāla, parāda vai kvaziparāda atbalstu. 103 CDP riska kapitāls SGR pieņem revīzijas un kontroles sistēmu, kas aprakstīta pamatnostādnēs “Linee Guida per le attività di rendicontazione e controllo dei Fondi DTF e GTF” pašu kapitāla izmantošanai. Ieguldījumu politika paredz, ka finanšu produkts(-i), ko atbalsta pašu kapitāls, atbilst principam “nenodari būtisku kaitējumu”, kā noteikts Tehniskajos norādījumos par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” (2021/C58/01) ievērošanu. Jo īpaši, ja tiek sniegts vispārējs atbalsts darbības uzsākšanai, ieguldījumu politikā neiekļauj uzņēmumus, kas būtiski koncentrējas 104 uz šādām nozarēm: I) enerģijas ražošana, izmantojot fosilo kurināmo, un ar to saistītās darbības 105 ; II) energoietilpīgas nozares un/vai nozares ar augstu CO2 emisiju līmeni 106 ; III) piesārņojošu transportlīdzekļu ražošana, noma vai pārdošana 107 ; IV) atkritumu savākšana, atkritumu apstrāde 108 un apglabāšana; v) kodoldegvielas pārstrāde, kodolenerģijas ražošana. Turklāt ieguldījumu politikā jāparedz atbilstība attiecīgajiem ES un valstu tiesību aktiem vides jomā.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 31. augustam.

K.4. Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un aizdevuma uzraudzības un īstenošanas grafiks

Kārtas numurs	Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)	Atskaites punkts/mērķrādītājs	Nosaukums	Kvalitātes rādītāji (attiecībā uz starpposma mērķiem)	Kvantitatīvie rādītāji (mērķiem)			Orientējošs pabeigšanas termiņš		Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju
					Mēra vienība	Pamatscenārijs	Mērķis	Ceturkšņa laikā	Gadu
M4C2–5	Investīcija 1.1: Valsts nozīmes pētniecības projekti (PRIN)	Mērķa	Piešķirto pētniecības projektu skaits	NEPIEMĒRO	Skaits	0	3 150	4. CET.	2023	Vismaz 3150 Progetti di Ricerca di Interesse Nazionale pētniecības projektu piešķiršana. Līgumu slēgšanas tiesības projektiem, kas atlasīti konkursa uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus, piešķir saskaņā ar Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību par atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.
M4C2–6	Investīcija 1.1: Valsts nozīmes pētniecības projekti (PRIN)	Mērķa	Piešķirto pētniecības projektu skaits	NEPIEMĒRO	Skaits	3 150	5 350	2. CET.	2025	Vismaz 5350 Progetti di Ricerca di Interesse Nazionale pētniecības projektu piešķiršana. Līgumu slēgšanas tiesības projektiem, kas atlasīti konkursa uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus, piešķir saskaņā ar Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību par atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.
M4C2–7	Investīcija 1.1: Valsts nozīmes pētniecības projekti (PRIN)	Mērķa	Darbā pieņemto pētnieku skaits uz noteiktu laiku	NEPIEMĒRO	Skaits	0	900	2. CET.	2025	Pieņem darbā vismaz 900 jaunus pētniekus uz noteiktu laiku. Darbā pieņemtie pētnieki galveno uzmanību pievērš prioritātēm, kas saskan ar Eiropas pētniecības un inovācijas pamatprogrammas 2021.–2027. gadam sešām kopām: I) veselība; II) humānisma kultūra, radošums, sociālās pārmaiņas, iekļaušanas sabiedrība; III) sociālo sistēmu drošība; IV) digitālā joma, rūpniecība, kosmiskā aviācija; klimats, enerģētika, ilgtspējīga mobilitāte; VI) pārtikas produkti, bioekonomika, bioloģiskā daudzveidība, lauksaimniecība, vide.
M4C2–8	Investīcija Nr. 1.3. Partnerības, kas attiecas uz universitātēm, pētniecības centriem, uzņēmumiem un fundamentālo pētījumu projektu finansēšana	Mērķa	Pētnieku skaits uz noteiktu laiku, kas pieņemti darbā paredzētajās pētniecības pamatpartnerībās, kuras noslēgtas starp pētniecības institūtiem un privātiem uzņēmumiem	NEPIEMĒRO	Skaits	0	1 400	2. CET.	2025	Katrā no paredzētajām pētniecības pamatpartnerībām, kas noslēgtas starp pētniecības institūtiem un privātiem uzņēmumiem, pieņem darbā vismaz 100 jaunus pētniekus uz noteiktu laiku (1.3.). Pētniecības institūti un privāti uzņēmumi paraksta vismaz 14 pētniecības pamatpartnerības. Mērķa apmierinoša izpilde ir atkarīga no tā, cik liela daļa līgumu uz noteiktu laiku tiek piešķirti pētniecēm: vismaz 40 % no pildījuma masas. Projektus atlasa, pamatojoties uz konkurences kritērijiem, tostarp i) PDR — (Piano Nazionale di Ricerca) mērķu un prioritāšu ievērošanu; II) ieinteresēto personu iesaistīšana, lai apvienotu tehnoloģiju gatavības līmeni (TRL) ar sabiedrības gatavības līmeni (SRL); Turklāt ir jānosaka īpaši atlases kritēriji, lai nodrošinātu i) iesaistīto teritoriju līdzsvaru (veicinot dalībnieku iesaistīšanos no dažādiem reģioniem un dažādām valsts zonām, tostarp dienvidu un salu reģioniem), ii) lielu un mazu un vidēju uzņēmumu (MVU) iesaisti, īpašu uzmanību pievēršot jaunākiem (mazāk nekā piecus gadus pēc to izveides) un inovatīviem uzņēmumiem. Uzaicinājumā iesniegt programmas, kā arī atlases procedūrā iekļauj: atbilstības kritēriji, kas nodrošina, ka atlasītie projekti atbilst Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību par atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā. b) apņemšanās, ka investīciju ieguldījums klimata jomā saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 VI pielikumā izklāstīto metodiku veido vismaz 42 % no ANM atbalstīto investīciju kopējām izmaksām. saistības ziņot par pasākuma īstenošanu shēmas darbības vidusposmā un shēmas beigās.
M4C2–9	Investīcija Nr. 1.4: Stiprināt pētniecības struktūras un atbalstīt “valstu pētniecības un attīstības līderu” izveidi attiecībā uz dažām svarīgām pamattehnoloģijām	Mērķa	Valstu centri ir operatīvie un pasākumi, ko īsteno valstu centri svarīgu pamattehnoloģiju jomā.	NEPIEMĒRO	Skaits	0	5	2. CET.	2026	Nacionālie centri, kuriem tika piešķirti līgumi un kuri tika novērtēti ar atskaites punktu M4C2–19, darbojas un ir pabeiguši savas darbības, kā noteikts attiecīgajā uzaicinājumā iesniegt projektus.
M4C2–10	Investīcija 2.1: IPCEI	Atskaites punkts	Izsludināt uzaicinājumu izteikt ieinteresētību, lai apzinātu valstu projektus, tostarp projektus IPCEI mikroelektronikas jomā	Uzaicinājums izteikt ieinteresētību ir publicēts	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	2. CET.	2021	Paredzams, ka atbalstāmie IPCEI projekti tiks atjaunināti atkarībā no pašlaik notiekošo valsts IPCEI procedūru faktiskā progresa un valsts atbalsta paziņošanas procedūras progresa posma. Izvēlētajā IPCEI ņem vērā konkrētas rūpniecības un inovācijas nozares saskaņā ar jau apzinātajām Eiropas vērtības ķēdēm. Šī intervence ietver gan jau apstiprinātus IPCEI, gan nākotnes projektus, piemēram, mākoņdatošanu, veselību, rindas materiālus un kiberdrošību. Uzaicinājuma noteikumi ietver: atbilstības kritēriji, kas nodrošina, ka atlasītie projekti atbilst Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību par atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā. b) apņemšanās, ka investīciju ieguldījums klimata jomā saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 VI pielikumā izklāstīto metodiku veido vismaz 40 % no ANM atbalstīto investīciju kopējām izmaksām. C) apņemšanās, ka investīcijas digitālais ieguldījums saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 VII pielikumā izklāstīto metodiku veido vismaz 60 % no ANM atbalstīto investīciju kopējām izmaksām. d) apņemšanās ziņot par pasākuma īstenošanu shēmas darbības vidusposmā un shēmas beigās.
M4C2–11	Investīcija 2.1: IPCEI	Atskaites punkts	Stājas spēkā valsts tiesību akts, ar ko piešķir nepieciešamo finansējumu, lai sniegtu atbalstu projektu dalībniekiem.	Valsts tiesību akta noteikums, kas norāda uz akta stāšanos spēkā	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	2. CET.	2022	Valsts tiesību aktā norāda projektu iesniegšanas procedūras un termiņus, kā arī potenciālo saņēmēju piekļuves prasības.
M4C2–12	Investīcija 2.1: IPCEI	Atskaites punkts	IPCEI projektu dalībnieku saraksts ir pabeigts līdz 2023. gada 30. jūnijam.	Dalībnieku saraksta publicēšana	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	2. CET.	2023	Sarakstā iekļauj uzņemtās pētāmās personas, kas piedalās IPCEI projektos, pēc iesniegto projektu verifikācijas un izvērtēšanas, ko veic saskaņā ar Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību par atbilstību attiecīgajiem ES un valsts vides aizsardzības noteikumiem.
M4C2–13	Investīcija 2.3.: Tehnoloģiju nodošanas centru stiprināšana un nozaru/teritoriāla paplašināšana pa rūpniecības segmentiem	Mērķa	Izveidojamo jauno centru skaits	NEPIEMĒRO	Skaits	8	35	4. CET.	2025	27 jaunu centru darbības uzsākšana pasākuma pirmajā intervences līnijā. Mērķrādītājā galvenā uzmanība ir pievērsta trīs veidu centriem: -Kompetences centri -Izcilības zīmogs -Vietējo inovācijas centru tīkls.
M4C2–14	Investīcija 2.3.: Tehnoloģiju nodošanas centru stiprināšana un nozaru/teritoriāla paplašināšana pa rūpniecības segmentiem	Mērķa	Finansiālās vērtības izmaksa 307 000 000 EUR apmērā	NEPIEMĒRO	EUR	0	307 000 000	2. CET.	2026	Saskaņā ar pasākuma pirmo intervences līniju EUR 307000000 izmaksā tehnoloģiju nodošanas centriem, lai stiprinātu valsts tīklu un sniegtu pakalpojumus uzņēmumiem. Sniedzamie pakalpojumi ietver: — I) digitālais novērtējums, — II) pirms ieguldījumu veikšanas, — III) apmācība; — IV) piekļuve finansējumam; — v) finansiāls un darbības atbalsts inovācijas projektu izstrādei (TGL vairāk nekā 5); — VI) tehnoloģiju starpniecības pakalpojumi — vii) izpratnes veicināšana vietējā līmenī
M4C2–15	Investīcija 2.3.: Tehnoloģiju nodošanas centru stiprināšana un nozaru/teritoriāla paplašināšana pa rūpniecības segmentiem	Mērķa	Atbalstīto MVU skaits	NEPIEMĒRO	Skaits	0	5 000	2. CET.	2026	Vismaz 5000 MVU, ko atbalsta valsts finansēti centri (kompetences centri; Izcilības zīmogs; Valstu digitālās inovācijas centri) pasākuma pirmajā intervences līnijā, sniedzot pakalpojumus, kas ietver: I)Digitālais novērtējums II)Izmēģinājuma pirmsieguldījums, III)apmācība, IV)piekļuvi finansējumam; V)finansiāls un darbības atbalsts inovācijas projektu izstrādei (TGL vairāk nekā 5); VI)tehnoloģiju starpniecības pakalpojumi VII)izpratnes veicināšana vietējā līmenī.
M4C2–15bis	Investīcija 2.3.: Tehnoloģiju nodošanas centru stiprināšana un nozaru/teritoriāla paplašināšana pa rūpniecības segmentiem	Atskaites punkts	EDIH un TEF darba pakešu pabeigšana	Pabeigtas Eiropas Digitālās inovācijas centra (EDIH) un testēšanas un eksperimentēšanas iekārtu (TEF) darba paketes	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	2. CET.	2026	Visu 13 Eiropas digitālās inovācijas centru un divu testēšanas un eksperimentēšanas iekārtu darba pakešu pabeigšana pasākuma otrajā intervences līnijā, izņemot tās darba paketes, ko finansē no programmas “Digitālā Eiropa”.
M4C2–16	Investīcija Nr. 3.1: Pētniecības un inovācijas infrastruktūras integrētas sistēmas izveides fonds	Mērķa	Finansēto infrastruktūru skaits	NEPIEMĒRO	Skaits	0	30	2. CET.	2023	Vismaz 30 infrastruktūras, ko finansē integrētajai pētniecības un inovācijas infrastruktūras sistēmai. Inovācijas infrastruktūra ietver daudzfunkcionālas infrastruktūras, kas spēj aptvert vismaz trīs tematiskās jomas: I) kvantu, ii) progresīvo materiālu, iii) fotonikas, iv) dzīvības zinātnes, v) mākslīgā intelekta, vi) enerģētikas pārkārtošanas. Mērķrādītāja apmierinoša sasniegšana ir atkarīga arī no vismaz 30 pētniecības vadītāju pieņemšanas darbā integrētajai pētniecības un inovācijas infrastruktūras sistēmai.
M4C2–16 bis	Investīcija Nr. 3.1: Pētniecības un inovācijas infrastruktūras integrētas sistēmas izveides fonds	Mērķa	To pētniecības un inovācijas infrastruktūru skaits, kas izveidotas vai pabeigušas savas darbības	NEPIEMĒRO.	Skaits	0	30	2. CET.	2026	Vismaz 30 pētniecības un inovācijas infrastruktūras, kas izveidotas vai pabeigušas savas darbības saskaņā ar attiecīgo uzaicinājumu iesniegt projektus.
M4C2–17	Investīcija Nr. 3.1: Pētniecības un inovācijas infrastruktūras integrētas sistēmas izveides fonds; Ieguldījumi	Atskaites punkts	Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana projektiem, kas attiecas uz: integrēta pētniecības un inovācijas infrastruktūru sistēma	Paziņots par līgumu noslēgšanu	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	2. CET.	2022	Paziņojums par līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu projektiem, kas atlasīti konkursa uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus, saskaņā ar Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību par atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā. Priekšlikumus atlasa, pamatojoties uz šādiem kritērijiem: vadošā loma zinātnē/tehnoloģijā/inovācijā, to inovācijas potenciāls (gan attiecībā uz atvērtu inovāciju/atklātiem datiem, gan īpašumtiesību attīstību), atbilstība tematiskajām jomām vai jauniem revolucionāriem jauninājumiem, to praktiskās un inovācijas plāni, atbalsts no nozares kā atvērtas inovācijas partnerim un/vai lietotājiem, uzņēmējdarbības attīstības darbību spēks, intelektuālā īpašuma ģenerēšana, skaidri noteikumi par atvērtu un aizsargātu ražošanas un licencēšanas plānu nošķiršanu, spēja attīstīt un uzņemt rūpniecības doktorantūras, saiknes ar uzņēmumu vai cita veida fondi, lai veicinātu jaunu jaunuzņēmumu attīstību. Atlases procedūrā ir jāveic NBK izvērtējums un attiecīgā gadījumā stratēģiskais vides novērtējums (SVN), ja paredzams, ka projektam būs konsekventa ietekme uz teritoriju.
M4C2–18	Ieviešana1.5: “Ilgtspēju sekmējošu inovāciju ekosistēmu” izveide un stiprināšana, veidojot “pētniecības un izstrādes teritoriālos līderus”	Atskaites punkts	Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana projektiem, kas saistīti ar inovācijas ekosistēmām;	Paziņots par līgumu noslēgšanu	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	2. CET.	2022	Paziņojums par līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu projektiem, kas atlasīti konkursa uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus, saskaņā ar Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību par atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā. Atlases procedūrā ir jāveic NBK izvērtējums un attiecīgā gadījumā stratēģiskais vides novērtējums (SVN), ja paredzams, ka projektam būs konsekventa ietekme uz teritoriju. Nacionālos centrus (NC) izveido pēc konkursa uzaicinājuma, apvienojot esošās pasaulē vadošās laboratorijas, kas jau darbojas universitātēs, un publiskos un privātos pētniecības centrus, kā arī izveidojot jaunu pielāgotu infrastruktūru.
M4C2–18 Bis	Ieviešana1.5: “Ilgtspēju sekmējošu inovāciju ekosistēmu” izveide un stiprināšana, veidojot “pētniecības un izstrādes teritoriālos līderus”	Mērķa	Inovācijas ekosistēmu īstenotās darbības	NEPIEMĒRO.	Skaits	0	10	2. CET.	2026	Vismaz 10 inovācijas ekosistēmas ir pabeigušas darbības, kas noteiktas attiecīgajā uzaicinājumā iesniegt projektus.
M4C2–19	Investīcija Nr. 1.4: Stiprināt pētniecības struktūras un atbalstīt “valstu pētniecības un attīstības līderu” izveidi attiecībā uz dažām svarīgām pamattehnoloģijām	Atskaites punkts	Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana projektiem, kas saistīti ar valstu pētniecības un attīstības līderiem svarīgu pamattehnoloģiju jomā	Paziņots par līgumu noslēgšanu	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	N	2. CET.	2022	Paziņojums par līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu projektiem, kas atlasīti konkursa uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus, saskaņā ar Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību par atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā. Projektus atlasa 30 % resursu kā intervences “Pētniecības un inovācijas procesi, tehnoloģiju nodošana un sadarbība starp uzņēmumiem, kas koncentrējas uz mazoglekļa ekonomiku, noturību un pielāgošanos klimata pārmaiņām” (IF022), un 15 % no resursiem — intervences “Pētniecības un inovācijas procesi, tehnoloģiju nodošana un sadarbība starp uzņēmumiem, kas koncentrējas uz aprites ekonomiku” (IF023). Projektus novērtē, ņemot vērā to īstenojamību, ilgtspēju, sadarbību no citiem avotiem (piemēram, reģionālajiem fondiem), ražošanas nozares iesaisti, partneru kvalitāti un ietekmi uz sociālo un vides ilgtspēju. Uzaicinājums finansēt projektus kā inovācijas ekosistēmas. Atlases procedūrā ir jāveic NBK izvērtējums un attiecīgā gadījumā stratēģiskais vides novērtējums (SVN), ja paredzams, ka projektam būs konsekventa ietekme uz teritoriju.
M4C2–20	“Investīcija Nr. 3.2. Kapitāla iepludināšana Digitālās pārkārtošanās fondā (“DTF”)	Atskaites punkts	Parakstīts nolīgums starp IT valdību un īstenošanas partneri Cassa Depositi e Prestiti (CDP), ar ko izveido finanšu instrumentu	Nolīgumu paraksta Itālijas valdība un Cassa Depositi e Prestiti.	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	2. CET.	2022	Finanšu instrumenta ieguldījumu politikā/stratēģijā iekļaujami šādi elementi: - Ieguldījumu mērķi (fonda lielums, darbību skaits, laika gaitā atbalstāmās summas, kas diferencētas pēc saņēmējiem, piemēram, MVU un vidējas kapitalizācijas uzņēmumiem/lieliem uzņēmumiem) - Darbības joma un atbalsttiesīgie saņēmēji - Atbilstīgie finanšu starpnieki un atlases process - Sniegtā atbalsta veids (piemēram, garantijas, aizdevumi, pašu kapitāls un kvazikapitāls) - Mērķrisks/peļņa katram ieguldītāja veidam - Riska politika un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas politika - Pārvaldība (partneri, fondu pārvaldnieki, valde, Investīciju komiteja, loma un pienākumi) - Diversifikācija un koncentrācijas ierobežojumi - Kapitāla politika, tostarp izejas stratēģija kapitālieguldījumiem - Principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” un ilgtspējas pārbaudes politika un izslēgšanas saraksts - Aizdevumu politika attiecībā uz parāda ieguldījumiem, tostarp nepieciešamajām garantijām un nodrošinājumu - Līdzekļu piesaistes un īstenošanas grafiks
M4C2–21bis	Investīcija 3.2. Kapitāla iepludināšana Digitālās pārkārtošanās fondā (“DTF”)	Atskaites punkts	Kapitāla iepludināšana Digitālās pārkārtošanās fondā	Nodošanas sertifikāts	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	4. CET.	2024	Itālija pārskaita DTF EUR 400000000. Turklāt ieguldījumu politika (“Accordo Finanziario”) atbilst pasākuma aprakstam.
M4C2–21	Investīcija 3.2. Kapitāla iepludināšana Digitālās pārkārtošanās fondā (“DTF”)	Atskaites punkts	Ziņojuma pieņemšana	Ziņojuma pieņemšana	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	2. CET.	2026	Itālija nosūta ziņojumu, kurā izklāstītas darbības, ko DTF veikusi, lai īstenotu ieguldījumu politiku, tostarp pasākumi, kas veikti, lai īstenotu finanšu produktus, kurus paredzēts atbalstīt ar pašu kapitālu, kā arī paredzamie pasākumi, kas veicami šo produktu turpmākai īstenošanai. Ziņojumā norāda arī summas, kas ieguldītas tiešā/netiešā veidā un katrā finanšu produktā.
M4C2–22	Investīcija 2.1: IPCEI	Mērķa	Atbalstu saņēmušo projektu skaits	NEPIEMĒRO	Skaits	0	20	2. CET.	2025	Vismaz 20 projekti saņem atbalstu, izmantojot IPCEI modeli; Mērķvērtību aplēses ir balstītas uz Itālijā aktivizēto IPCEI projektu darbības metodēm (Microelectronics 1, Batteries 1, Batteries 2).

L. 5. MISIJAS 1. KOMPONENTS: Nodarbinātības politika

Pasākumi saskaņā ar šo Itālijas atveseļošanas un noturības plāna komponentu ievieš visaptverošu un integrētu aktīvas darba tirgus politikas (ADTP) un profesionālās apmācības reformu. Paredzams, ka ADTP stiprināšana un valsts nodarbinātības dienestu (VND) spēju veidošanas uzlabošana, tostarp to integrācija ar izglītības un apmācības sniedzējiem un privātiem operatoriem, palielinās pakalpojumu efektivitāti. Turklāt šā komponenta pasākumu mērķis ir samazināt sociālo neaizsargātību pret satricinājumiem, jo īpaši novēršot nedeklarētu darbu visos tā veidos un nozarēs, nosakot efektīvākas sankcijas, kā arī spēcīgākus stimulus strādāt likumīgi. Turklāt šis komponents veicina dzimumu līdztiesību (vienādu darba samaksu), izmantojot dzimumu līdztiesības sertifikācijas sistēmu. Tā arī iegulda jauniešos, palielinot mācību programmu kvantitāti un kvalitāti, piemēram, piedaloties Universālā civildienesta programmā.

Paredzams, ka šo pasākumu īstenošana palīdzēs risināt problēmas, uz kurām attiecas 2020. gada valstij adresētais ieteikums Nr. 2 par darba tirgu, kurā Itālija tiek mudināta “mazināt krīzes ietekmi uz nodarbinātību, tostarp ar [...] aktīvu atbalstu nodarbinātībai”, 2020. gada konkrētai valstij adresētajā ieteikumā Nr. 2 “atbalstīt prasmes (..), tostarp digitālās prasmes”, 2019. gada konkrētai valstij adresētajā ieteikumā Nr. 2 “pastiprināt centienus novērst nedeklarētu darbu, nodrošināt, ka aktīvs darba tirgus un sociālā politika (...) jo īpaši attiecas uz jauniešiem un neaizsargātām grupām. Atbalstīt sieviešu līdzdalību darba tirgū” un 2019. gada konkrētām valstīm adresēto ieteikumu Nr. 2 “veicināt prasmju pilnveidi, tostarp stiprinot digitālās prasmes”.

L.1. Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam

Reforma. Aktīva darba tirgus politika (ADTP) un profesionālā izglītība

Šīs reformas mērķis ir veicināt efektīvāku aktīva darba tirgus sistēmu, nodrošinot īpašus nodarbinātības pakalpojumus un personalizētus darba tirgus aktivizēšanas plānus. Valsts programmas par garantētu darba ņēmēju nodarbināmību ( GOL) izveide ļauj sniegt pielāgotus pakalpojumus bezdarbniekiem, tādējādi stiprinot viņu aktivizēšanas ceļus. GOL programmu papildina Valsts jauno prasmju plāns un valsts būtisko arodmācību pasākumu līmeņu noteikšana. PIA sistēmu Itālijā uzlabo, veicinot teritoriālo izglītības, apmācības un nodarbinātības dienestu tīklu, kā arī izstrādājot iekļaujošu mūžizglītības sistēmu un inovatīvus prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas ceļus.

Investīcija Nr. 1 “ Valstu nodarbinātības dienestu (VND) stiprināšana”

Šā ieguldījuma mērķis ir nodrošināt efektīvu nodarbinātības un apmācības pakalpojumu sniegšanu. Šis pasākums ietver investīcijas infrastruktūrā, reģionālo darba tirgus novērošanas centru izveidi, reģionālo un valstu informācijas sistēmu sadarbspējas attīstību, apmācības pasākumu izstrādi un īstenošanu, lai atjauninātu darba konsultantu prasmes. Pasākums paredzēja arī piedāvāto pakalpojumu satura un saziņas kanālu izstrādi un ieviešanu.

Reforma Nr. 2 — Valsts plāns nedeklarēta darba novēršanai

Šā pasākuma mērķis ir uzlabot darba kvalitāti un darba ņēmēju apstākļus. Šis pasākums ietver darbības, kuru mērķis ir novērst un apkarot nedeklarētu darbu, darbaspēka ekspluatāciju (Caporalato) un citus nelegāla darba veidus. Reforma ietver: Ieviest tiešus un netiešus pasākumus, lai nedeklarētu darbu pārveidotu par deklarētu darbu, nodrošinot, ka ieguvumi no darbības deklarētajā ekonomikā pārsniedz darba izmaksas nedeklarētā ekonomikā; II) stiprināt Valsts darba inspekcijas pārbaudes spējas; Uzlabot detalizētu datu par nedeklarētu darbu sagatavošanu, vākšanu un savlaicīgu izplatīšanu; IV) atbalstīt procesu, kurā nedeklarēts darbs tiek pārveidots par regulāru darbu, atbalstīt atturošu pasākumu un stimulu pieņemšanu attiecībā uz regulāru darbu; Īstenot komunikācijas kampaņas, informācijas un izpratnes veicināšanas pasākumus; Stiprināt pārvaldības sistēmu cīņai pret nedeklarētu darbu valsts un vietējā līmenī.

Investīcija Nr. 2 — Dzimumu līdztiesības sertifikācijas sistēma

Šā pasākuma mērķis ir nodrošināt sieviešu lielākulīdzdalību darba tirgū un samazināt vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirības. Šīs investīcijas ietver valsts dzimumu līdztiesības sertifikācijas sistēmas īstenošanu un izpildi, lai veicinātu pārredzamību darba tirgū, kā arī uzņēmējdarbības procesos un vidējā termiņā un ilgtermiņā palīdzētu uzlabot sieviešu darba apstākļus kvalitātes, atalgojuma un iespēju nodrošināšanas ziņā.

Investīcija Nr. 3 — Divējādās sistēmas stiprināšana

Šā pasākuma mērķis ir atbalstīt jauniešus un pieaugušos bez vidējās izglītības piekļūt darba iespējām, palielinot to cilvēku skaitu, kuri piedalās formālajā izglītībā un profesionālajā izglītībā un apmācībā, izmantojot duālo sistēmu, tostarp māceklību. Šīs investīcijas palīdzēs izglītības un apmācības sistēmas padarīt sinerģiskākas ar darba tirgu, kā arī uzlabot jauniešu nodarbināmību, apgūstot jaunas kompetences saskaņā ar digitālo un zaļo pārkārtošanos un mācīšanos darbavietā. Tā palīdz: Modernizēt izglītības un apmācības sistēmu, veicinot mācīšanos darbavietā un stiprinot dialogu ar uzņēmumiem; II) palielināt finanšu piešķīrumu, lai piedāvātu apmācību marginalizētās teritorijās; III) izveidot stabilu un iekļaujošu pārvaldību, kas ietver ekonomiskos un sociālos partnerus.

Investīcija Nr. 4— Universālā civildienesta stiprināšana

Šā pasākuma mērķis ir stiprināt vispārējo civildienestu, palielināt neformālās mācībās iesaistīto jauniešu skaitu un uzlabot viņu zināšanas un prasmes. Šī investīcija ietver pasākumus, kuru mērķis ir palielināt informētību par aktīva pilsoniskuma nozīmi, veicināt jauniešu nodarbināmību un sociālo kohēziju, īpašu uzmanību pievēršot zaļajai un digitālajai pārejai.

L.2. Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Kārtas numurs	Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)	Atskaites punkts/mērķrādītājs	Nosaukums	Kvalitātes rādītāji (attiecībā uz starpposma mērķiem)	Kvantitatīvie rādītāji (mērķiem)			Orientējošs pabeigšanas termiņš		Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju
					Mēra vienība	Pamatscenārijs	Mērķis	Ceturkšņa laikā	Gadu
M5C1–1	Reforma. ADTP un profesionālā apmācība	Atskaites punkts	Stājas spēkā starpministriju dekrēts, ar ko izveido valsts programmu darba ņēmēju garantētai nodarbināmībai (GOL), un starpministriju dekrēts, ar ko izveido valsts plānu jaunām prasmēm	Noteikumi starpministriju dekrētos, kas norāda uz abu ministriju dekrētu stāšanos spēkā pēc vienošanās valsts un reģionu konferencē par programmu GOL un Valsts plānu jaunām prasmēm	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	4. CET.	2021	GOL darbības ir vismaz šādas: I) definēt valsts nodarbinātības dienestu (VND) būtiskos elementus un to standartus, tostarp prasmju prognozēšanu, personalizētus apmācības plānus, konsultācijas un darba apmācību, lai nodrošinātu individualizētu nodarbinātības pakalpojumu efektīvu sniegšanu saskaņā ar kopīgiem un vienotiem standartiem visā valsts teritorijā, ii) nodrošinātu, ka valstu nodarbinātības dienestu (VND) nodrošinātie prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas apmācības pasākumi pilnībā atbilst valsts jauno prasmju, tostarp digitālo prasmju, plānam, iii) nodrošinātu, ka valstu nodarbinātības dienesti (VND) ir vērsti uz saņēmēju vajadzībām, iv) nodrošinātu, ka valstu nodarbinātības dienesti (VND) prioritāri ir vērsti uz visneaizsargātākajām personām; V) noteikt mērķi, ka vismaz 25 % no darba ņēmēju garantētas nodarbinātības programmu labuma guvējiem ir attiecīgās apmācības saņēmēji, īpašu uzmanību pievēršot digitālajām prasmēm un piešķirot prioritāti visneaizsargātākajiem; VI) izveidot jaunus mehānismus, kas stiprina un strukturē sadarbību starp publiskajām un privātajām sistēmām, tostarp attiecībā uz vajadzīgo prasmju apzināšanu un darba piedāvājumu nodrošināšanu. Dekrētā ir noteikts, ka sociālās drošības tīklu saņēmēji var piekļūt pakalpojumiem, ko sniedz saskaņā ar valsts programmu “Drošināta darba ņēmēju nodarbinātība”, četru mēnešu laikā no brīža, kad viņi ir sasnieguši tiesības uz sociālās drošības tīkliem. Valsts jauno prasmju plāna akti vismaz: nosaka kopējus standartus un būtiskus profesionālās apmācības līmeņus visā valsts teritorijā, ii) ir vērsti gan uz nodarbinātajiem, gan bezdarbniekiem un personām ar mērķi uzlabot viņu digitālās prasmes un veicināt mūžizglītību. III) apzināt prasmes un attiecīgos standartus, pamatojoties uz sadarbību starp publiskajām un privātajām sistēmām, iv) ņemt vērā apsvērto mērķgrupu dažādās vajadzības, kas ietver vismaz visneaizsargātākās, v) aptvert visas attiecīgās nozaru stratēģijas, lai nodrošinātu visaptverošu pieeju, tostarp valsts stratēģisko plānu pieaugušo kompetencēm; vi) iekļaut noteikumu par tādu jaunu kompetenču prognozēšanas sistēmas izstrādi, kas vajadzīgas īsā un vidējā termiņā darba tirgū.
M5C1–2	Reforma Nr. 1 — ADTP un profesionālā apmācība	Atskaites punkts	Visu valsts nodarbinātības dienestu (VND) plānu stāšanās spēkā reģionālā līmenī	Noteikums par reģionu pieņemto plānu stāšanos spēkā un īstenotajiem pasākumiem	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	4. CET.	2022	Valsts regulējumā par darba ņēmēju garantētu nodarbināmību (GOL) paredz programmas īstenošanai nepieciešamo operatīvo darbību noteikšanu reģionālā līmenī. Lai nodrošinātu saskaņotību starp valsts regulējumu un reģionālo īstenošanu, pieņem valstu nodarbinātības dienestu (VND) reģionālos plānus. Papildus plānu pieņemšanai reģioni veic darbības, kuru pamatā ir plāni, sasniedzot vismaz 10 % no paredzētajiem programmas atbalsta saņēmējiem (galīgais mērķis — 3000000 cilvēku). Valsts nodarbinātības dienestu (VND) plānu stāšanās spēkā ļaus pilnībā īstenot darba ņēmēju nodarbinātības garantiju (GOL) programmu.
M5C1–3	Reforma Nr. 1 — ADTP un profesionālā apmācība	Mērķa	Cilvēki, uz kuriem attiecas darba ņēmēju nodarbinātības garantiju programma (GOL)	NEPIEMĒRO	Skaits	300 000	3 000 000	4. CET.	2025	Vismaz 3000000 cilvēku gūst labumu no darba ņēmēju nodarbinātības garantijas (GOL) programmas. Mērķrādītāja apmierinoša sasniegšana ir atkarīga arī no sekundārā mērķrādītāja apmierinošas izpildes: vismaz 75 % saņēmēju ir sievietes, ilgstoši bezdarbnieki, personas ar invaliditāti vai personas, kas jaunākas par 30 gadiem vai vecākas par 55 gadiem.
M5C1–4	Reforma Nr. 1 — ADTP un profesionālā apmācība	Mērķa	Garantēta darba ņēmēju nodarbināmība ir piedalījušies arodmācībās	NEPIEMĒRO	Skaits	0	800 000	4. CET.	2025	Arodmācības ir daļa no programmas, kas paredzēta 800000 ADTP atbalsta saņēmējiem piecu gadu laikā. Tāpēc vismaz 800000 no 3000000 darba ņēmēju garantētās nodarbinātības (GOL) atbalsta saņēmējiem ir piedalījušies arodmācībās. Mērķrādītāja apmierinoša sasniegšana ir atkarīga arī no sekundārā mērķrādītāja apmierinošas izpildes: vismaz 300000 no šiem saņēmējiem ir piedalījušies apmācībā par digitālajām prasmēm.
M5C1–5	Reforma. ADTP un profesionālā apmācība	Mērķa	Valsts nodarbinātības dienesti (VND) katrā reģionā ir izpildījuši VND pakalpojumu pamatlīmeņa kritērijus, kā noteikts Garantētas darba ņēmēju nodarbinātības programmā (GOL).	NEPIEMĒRO	Procentuālais daudzums	0	80	4. CET.	2025	Programmas GOL pamatkomponents ir noteikt vairākus būtiskus pakalpojumus, kas jāsniedz ALMPS saņēmējiem, sākot no visneaizsargātākajiem. Līdz 2025. gada beigām vismaz 80 % valsts nodarbinātības dienestu (VND) katrā reģionā ir izpildījuši VND pakalpojumu pamatlīmeņa kritērijus, kā noteikts darba ņēmēju Garantētas nodarbinātības (GOL) programmā.
M5C1–6	Investīcija Nr. 1 “Valstu nodarbinātības dienestu (VND) stiprināšana”	Mērķa	Valstu nodarbinātības dienesti (VND) trīs gadu laikposmā no 2021. līdz 2023. gadam īsteno stiprināšanas plānā paredzētās darbības.	NEPIEMĒRO	Skaits	0	250	4. CET.	2022	Vismaz 250 valstu nodarbinātības dienesti (VND) trīs gadu laikposmā no 2021. līdz 2023. gadam ir pabeiguši vismaz 50 % no “Stiprināšanas plānā” paredzētajām darbībām. Šīs darbības atbilst centrālajam stiprināšanas plānam un sīkāk definētas reģionālā līmenī, pamatojoties uz vajadzību analīzi un piešķirtajiem resursiem. Šīs darbības ietver: Valsts nodarbinātības dienestu (VND) pašreizējo atrašanās vietu renovācija un atjaunošana un jaunu vietu iegāde; II) IT sistēmas turpmāka īstenošana, ņemot vērā valsts sadarbspēju; III) personāla profesionālā apmācība; Vietējo darba tirgu reģionālo novērošanas centru izveide; V) iestāžu komunikācija un informēšana. Infrastruktūras darbības šajā mērķī nav iekļautas. Tiek nodrošināts vienāds līdzsvars mērķa sasniegšanā attiecībā uz teritoriālo sadalījumu (ziemeļi, centrālie un dienvidu reģioni).
M5C1–7	Investīcija Nr. 1 “Valstu nodarbinātības dienestu (VND) stiprināšana”	Mērķa	Valstu nodarbinātības dienesti (VND) ir pabeiguši stiprināšanas plānā paredzētās darbības	NEPIEMĒRO	Skaits	250	500	4. CET.	2025	Vismaz 500 valsts nodarbinātības dienesti (VND) ir pabeiguši 100 % no darbībām, kas paredzētas reģionālajos valsts nodarbinātības centru attīstības plānos (Piani regionali di potenziamento dei centri per l’impiego). Šīs darbības atbilst centrālajam stiprināšanas plānam un sīkāk definētas reģionālā līmenī, pamatojoties uz vajadzību analīzi un piešķirtajiem resursiem. Šīs darbības ietver: I) IT sistēmas turpmāka īstenošana, ņemot vērā valstu sadarbspēju; II) personāla profesionālā apmācība; Reģionālo vietējo darba tirgu novērošanas centru izveide; IV) iestāžu komunikācija un informēšana. Infrastruktūras darbības šajā mērķī nav iekļautas. Mērķa sasniegšanā tiek nodrošināts līdzsvars teritoriālā sadalījuma (Ziemeļu, Centera un dienvidu) ziņā, arī izmantojot subsidiaritātes pasākumus.
M5C1–7bis	Investīcija Nr. 1 “Valstu nodarbinātības dienestu (VND) stiprināšana”	Mērķa	Valstu nodarbinātības dienesti (VND) ir pabeiguši stiprināšanas plānā paredzētās darbības	NEPIEMĒRO	Skaits	0	500	2. CET.	2026	Vismaz 500 valsts nodarbinātības dienesti (VND) ir pabeiguši 100 % no darbībām, kas paredzētas reģionālajos valsts nodarbinātības centru attīstības plānos (Piani regionali di potenziamento dei centri per l’impiego) attiecībā uz valsts nodarbinātības dienestu (VND) un reģionālo aģentūru pašreizējo ēku renovāciju un atjaunošanu un jaunu ēku iegādi, kā aprakstīts Darba un sociālās politikas ministrijas ģenerālsekretāra dekrētā Nr. 123/2020.
M5C1–8	Reforma. Nedeklarēts darbs	Atskaites punkts	Stājas spēkā valsts plāns un tiek īstenots ceļvedis cīņai pret nedeklarētu darbu visās ekonomikas nozarēs.	Likuma noteikumi, kas norāda uz valsts plāna stāšanos spēkā un starpiestāžu darba grupas izveidi, kura būs atbildīga par valsts plāna un īstenošanas ceļveža izveidi	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	4. CET.	2022	Valsts plāna pieņemšana un īstenošanas ceļvedis ar noteiktu termiņu (viens gads), lai cīnītos pret nedeklarētu darbu visās ekonomikas nozarēs. Valsts plāna pamatā ir vispārējā stratēģija nedeklarēta darba apkarošanai un daudzaģentūru pieeja, ko izmanto, lai pieņemtu Valsts plānu pret darbaspēka izmantošanu lauksaimniecības nozarē — “Piano triennale di contrasto allo sfruttamento lavorativo in agricoltura e al caporalato (2020–2022)”. Valsts plānā un īstenošanas ceļvedī iekļauj vismaz šādu informāciju: I) pasākumi, lai uzlabotu detalizētu datu par nedeklarētu darbu sagatavošanu, vākšanu un savlaicīgu izplatīšanu; II) ieviest tiešus un netiešus pasākumus, lai nedeklarētu darbu pārveidotu par deklarētu darbu, nodrošinot, ka ieguvumi no darbības deklarētajā ekonomikā pārsniedz darba izmaksas nedeklarētā ekonomikā. Piemēram, a) preventīvi pasākumi, piemēram, pārbaužu un sankciju pastiprināšana, un preventīvi pasākumi deklarētā darba veicināšanai, piemēram, mērķtiecīgi finanšu stimuli, arī pārskatot un racionalizējot esošos; stiprināt saikni ar nodarbinātību un sociālo politiku; III) darba devējiem un darba ņēmējiem paredzēta valsts informācijas kampaņa par nedeklarēta darba “nevērtību”, aktīvi iesaistot sociālos partnerus; IV) pārvaldības struktūra, lai nodrošinātu darbību efektīvu īstenošanu; Pasākumi nelikumīgu apmetņu pārvarēšanai, lai cīnītos pret darbaspēka ekspluatāciju lauksaimniecībā.
M5C1–9	Reforma. Nedeklarēts darbs	Atskaites punkts	Veikt pasākumus nedeklarēta darba apkarošanai	Paveiktās darbības	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	Q1	2024	Veic šādas darbības: I) Ieviest pasākumus, lai uzlabotu detalizētu datu vākšanu par nedeklarētu darbu; II) Ieviest pasākumus, lai nedeklarētu darbu pārveidotu par deklarētu darbu: atturošs(-i) pasākums(-i), kas cita starpā var ietvert pārbaužu un sankciju pastiprināšanu, kā arī preventīvu(-s) pasākumu(-us) deklarētā darba veicināšanai, kas var ietvert (bet ne tikai) mērķtiecīgus finansiālus stimulus; b) pasākums(-i), lai stiprinātu saikni ar aktīvu darba tirgus politiku, kas cita starpā var ietvert nodarbinātības centru operatoru apmācību; III) Īstenot valsts mēroga informācijas kampaņu par nedeklarēta darba “nevērtību”; IV) Pārvaldības struktūras darba uzsākšana, lai apkarotu nedeklarētu darbu; V) Ieviest pasākumu(-us), lai risinātu darbaspēka ekspluatācijas problēmu lauksaimniecībā.
M5C1–10	Reforma. Nedeklarēts darbs	Mērķa	Lielāks darba inspekciju skaits	NEPIEMĒRO	Procentuālais daudzums	0	30	4. CET.	2025	Vidējais inspekciju skaits laikposmā no 2023. gada 1. janvāra līdz 2025. gada 31. decembrim palielinās vismaz par 30 % salīdzinājumā ar inspekciju vidējo bāzlīnijas rādītāju laikposmā no 2019. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 31. decembrim (šī bāzlīnija atbilst vidēji 79150 inspekcijām).
M5C1–11	Reforma. Nedeklarēts darbs	Atskaites punkts	Veikt turpmākas darbības, lai cīnītos pret nedeklarētu darbu	Paveiktās darbības	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	Q1	2026	Veic šādas darbības: — Pabeigt “Indici Sintetici di Affidabilità Contributiva” (ISAC rādītāji) izstrādi 8 saimnieciskās darbības jomās, kurās ir augsts nedeklarēta darba risks. No 2026. gada 1. janvāra nosūtīt vismaz 12000 atbilstības vēstuļu uzņēmumiem, kas identificēti, izmantojot ISAC rādītājus. — Kvantitatīvs un kvalitatīvs neatkarīgs ietekmes novērtējums par “PrestO” un “Libretto Famiglia” kuponu izmantošanu attiecībā uz nedeklarēta darba un darba ņēmēju apstākļiem. Veicināt piekļuvi “rete del lavoro agricolo di qualità”, apspriežoties ar nozares sociālajiem partneriem. Īstenot informācijas kampaņu, iesaistot nozares sociālos partnerus. No 2024. gada 10. oktobra tīklā iesaistīto sabiedrību skaitu palielina vismaz līdz 8500 salīdzinājumā ar 6527 bāzlīniju.
M5C1–12	Investīcija Nr. 2 — Dzimumu līdztiesības sertifikācijas sistēma	Atskaites punkts	Uzņēmumiem paredzētas dzimumu līdztiesības sertifikācijas sistēmas un ar to saistīto stimulu mehānismu stāšanās spēkā	Likuma noteikumi, kas norāda uz to tiesību aktu un īstenošanas pasākumu stāšanos spēkā, kuri reglamentē sertifikācijas sistēmas definēšanu	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	4. CET.	2022	Uzņēmumiem paredzētā dzimumu līdztiesības sertifikācijas sistēma un papildu stimulu mehānismi aptver vismaz šādas dimensijas: izaugsmes iespējas sievietēm, vienāds atalgojums par vienādu darbu, dzimumu daudzveidības vadības politika, maternitātes aizsardzība. Stimulu mehānismu noteikšana organizācijām, kas veic sertifikācijas procesu, un tehniskie norādījumi. Tai skaitā: I) Dzimumu līdztiesības sertifikācijas sistēmas tehnisko standartu izstrāde uzņēmumiem; II) stimulu mehānisma noteikšana; III) pasākumu papildina ar IT sistēmas izveidi.
M5C1–14	Investīcija Nr. 2 — Dzimumu līdztiesības sertifikācijas sistēma	Mērķa	Uzņēmumi ir ieguvuši dzimumu līdztiesības sertifikātu	NEPIEMĒRO	Skaits	0	3 000	2. CET.	2026	Vismaz 3000 uzņēmumu ir saņēmuši dzimumu līdztiesības sertifikātu. No tiem vismaz 60 % ir MVU. Tehnisko palīdzību, izmantojot kuponu shēmu (piemēram, mentorēšanu, tehnisko un vadības atbalstu, pasākumus darba un privātās dzīves līdzsvaram vai uzņēmējdarbības izglītībai), un tiešas finansiālas iemaksas, kas atbalsta sertifikācijas procesu, sniedz vismaz 500 MVU, kuri ir ieguvuši dzimumu līdztiesības sertifikātu. Ir pabeigta un darbojas informācijas sistēma, kas apkopo datus par sertifikāciju un sertificētiem uzņēmumiem.
M5C1–15	Investīcija 3 — Divējādās sistēmas stiprināšana	Mērķa	Cilvēki, kas piedalījušies duālajā sistēmā un ieguvuši attiecīgu sertifikātu piecu gadu periodā no 2021. līdz 2025. gadam	NEPIEMĒRO	Skaits	39 000	129 000	4. CET.	2025	Salīdzinājumā ar pamatscenāriju ir veiktas vismaz 90000 papildu reģistrācijas duālajā sistēmā, un piecu gadu periodā no 2021. līdz 2025. gadam ir iegūti attiecīgie sertifikāti, kas apliecina kursu pabeigšanu. Resursu sadale reģioniem duālās sistēmas stiprināšanai notiek, pamatojoties uz PIA kursos iesaistīto studentu skaitu.
M5C1–15bis	Investīcija Nr. 4 — Vispārējais civildienests	Atskaites punkts	Veikt darbības, lai palielinātu jauniešu līdzdalību, vienkāršotu procedūras un uzlabotu universālā civildienesta (UCS) projektu kvalitāti,	Paveiktās darbības	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	4. CET.	2024	Veic šādas darbības: 1. Ieviest pasākumus, lai palielinātu jauniešu līdzdalību Universālā civildienesta (UCS) programmā; 2. Ieviest pasākumus procedūru vienkāršošanai, lai samazinātu administratīvo slogu saistībā ar Universālā civildienesta (UCS) programmas īstenošanu; 3. Ieviest pasākumus, lai uzlabotu universālā civildienesta (UCS) projektu kvalitāti. Veiktajās darbībās ņem vērā TAI projekta rezultātus (20IT06 — “Atbalsts universālā civildienesta (UCS) ANP projekta izstrādei un īstenošanai, lai pavērtu jauniešu nodarbinātības iespējas”).
M5C1–16	Investīcija Nr. 4 — Vispārējais civildienests	Mērķa	Cilvēki ir piedalījušies universālā civildienesta projektos, kas uzsākti četru gadu laikposmā no 2021. līdz 2024. gadam, un ir saņēmuši attiecīgu sertifikātu.	NEPIEMĒRO	Skaits	0	166 670	2. CET.	2026	Vismaz 166670 cilvēku ir piedalījušies universālā civildienesta projektos, kas sākti četru gadu laikposmā no 2021. līdz 2024. gadam, un saņēmuši attiecīgu sertifikātu.

L.3. Aizdevumam pieteikto reformu un investīciju apraksts

Investīcija Nr. 5. Sieviešu uzņēmumu izveide

Šā pasākuma mērķis ir palīdzēt palielināt sieviešu līdzdalības līmeni darba tirgū un jo īpaši atbalstīt sieviešu līdzdalību uzņēmējdarbībā. Investīcija atbalsta sieviešu uzņēmumu izveidi. Pasākuma galvenie mērķi ir šādi: I) sistematizēt un pārveidot pašreizējos atbalsta pasākumus sieviešu uzņēmējdarbības atbalstam, lai palielinātu to efektivitāti; II) atbalstīt jau izveidotu un darbojošos inovatīvu uzņēmējdarbības projektu īstenošanu; III) atbalstīt sieviešu uzņēmējdarbības uzsākšanu, izmantojot mentorēšanu, tehnisko un vadības atbalstu, pasākumus darba un privātās dzīves saskaņošanai utt.; IV) ar mērķtiecīgiem komunikācijas pasākumiem radīt labvēlīgu kultūras vidi sieviešu uzņēmējdarbībai.

L.4. Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un aizdevuma uzraudzības un īstenošanas grafiks

Kārtas numurs	Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)	Atskaites punkts/mērķrādītājs	Nosaukums	Kvalitātes rādītāji (attiecībā uz starpposma mērķiem)	Kvantitatīvie rādītāji (mērķiem)			Orientējošs pabeigšanas termiņš		Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju
					Mēra vienība	Pamatscenārijs	Mērķis	Ceturkšņa laikā	Gadu
M5C1–17	Investīcija Nr. 5. Sieviešu uzņēmumu izveide	Atskaites punkts	Ir pieņemts fonds sieviešu uzņēmējdarbības atbalstam	Tiek apstiprināts ministrijas dekrēts par “Fondo Impresa Donna” izveidi.	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	CET.	2021	Fonds sieviešu uzņēmējdarbības atbalstam tiek pieņemts ar ministrijas dekrētu, kas nosaka atbilstības kritēriju kopumu saskaņā ar ANM mērķiem, tostarp principu “nenodarīt būtisku kaitējumu” un finansēšanas nolīguma un darbības nolīgumu parakstīšanu ar finanšu starpnieku(-iem). Šie fondi veido “Fondo Impresa Donna”, ar ko īsteno īpašo pasākumu sieviešu uzņēmējdarbības atbalstam. Par īstenošanas pasākumiem iepriekš vienojas Ekonomikas attīstības ministrija un PCM Vienlīdzīgu iespēju departaments, lai: — stiprināt pašreizējos pasākumus, ko jau pārvalda Ekonomikas attīstības ministrijas iekšējās struktūras (piemēram, NITO-ON, Smart & Start), veicot kapitāla iepludināšanu, ko veic tikai sieviešu uzņēmumi; — paredzot papildinājumu Sieviešu uzņēmējdarbības fondam, kas izveidots ar 2021. gada budžeta likumu (no 2022. gada 3. ceturkšņa); — papildu pasākumu, uzraudzības un komunikācijas kampaņu izstrāde. PCM Vienlīdzīgu iespēju departaments īsteno daudzgadu informācijas kampaņu, lai veicinātu sieviešu uzņēmējdarbību, profesionālās orientācijas pasākumus katra vecuma sievietēm un studentēm universitātēs attiecībā uz mācību priekšmetiem un profesijām, kurās sievietes ir nepietiekami pārstāvētas, un saziņas platformas izveidi.
M5C1–18	Investīcija Nr. 5. Sieviešu uzņēmumu izveide	Mērķa	Uzņēmumiem ir piešķirts finansiāls atbalsts	NEPIEMĒRO	Skaits	0	700	2. CET.	2023	Salīdzinājumā ar pamatscenāriju finansiāls atbalsts ir piešķirts vismaz 700 papildu uzņēmumiem. Atbalsts sieviešu uzņēmējdarbībai tiek īstenots, izmantojot jau aktīvus instrumentus (NITO-ON, Smart & Start) un jauno fondu, kas izveidots ar 2021. gada Budžeta likumu (sieviešu uzņēmumi līdz 2020. gada novembrim tika atbalstīti ar esošajiem finanšu instrumentiem kā pamatscenāriju).
M5C1–19	Investīcija Nr. 5. Sieviešu uzņēmumu izveide	Mērķa	Attiecīgajā investīciju politikā definētie uzņēmumi ir saņēmuši finansiālu atbalstu	NEPIEMĒRO	Skaits	0	2 400	2. CET.	2026	Finansiālais atbalsts ir izmaksāts vismaz 2400 uzņēmumiem, kā noteikts attiecīgajā investīciju politikā. Atbalsts sieviešu uzņēmējdarbībai tiek īstenots, izmantojot jau aktīvus instrumentus (NITO-ON, Smart & Start) un jauno fondu, kas izveidots ar 2021. gada Budžeta likumu.

M. 5. MISIJAS 2. KOMPONENTS: Sociālā infrastruktūra, ģimenes, kopienas un trešais sektors

Šajā komponentā iekļauto plānoto reformu un investīciju mērķis ir stiprināt noturību, atbalstot visneaizsargātāko personu, ģimenes un sociālo dimensiju integrāciju un iekļaušanu. Šis komponents nodrošina valsts stratēģiju neaizsargātu iedzīvotāju grupu aktīvai iekļaušanai. Šā komponenta mērķi ir šādi: I) stiprināt integrētu sociālo pakalpojumu nozīmi, lai atbalstītu ģimenes, nepilngadīgos un pusaudžus, atbalstītu vecāku prasmes un aizsargātu neaizsargātas ģimenes, kā arī personas ar invaliditāti, tostarp uzlabojot sociālo infrastruktūru, iesaistot trešo sektoru; II) uzlabot personu ar invaliditāti autonomiju, sniedzot kopienās un mājās balstītus sociālos un veselības aprūpes pakalpojumus un likvidējot šķēršļus piekļuvei mājokļiem un darba iespējām; III) uzlabot cilvēku (piemēram, bezpajumtnieku) iekļaušanu galējā marginalizācijā un nelabvēlīgos sadzīves apstākļos, plašāk piedāvājot pagaidu izmitināšanas palīdzības iespējas un pakalpojumus, personalizētus ceļus uz autonomiju un personīgo noturību; IV) cenas ziņā pieejamāku publisko un privāto mājokļu pieejamības un pilsētu un teritoriālās atjaunošanas stiprināšana; V) visneaizsargātāko personu noturības spēju attīstīšana, izplatot sporta kultūru un izveidojot sporta infrastruktūru, izveidojot pilsētu parkus, kuros sporta aktivitātes var apvienot ar izklaides pasākumiem kopienu labā.

Paredzams, ka šo pasākumu īstenošana palīdzēs risināt problēmas, uz kurām attiecas 2019. gada valstij adresētais ieteikums Nr. 2 par sociālo politiku, kurā Itālija tiek mudināta “nodrošināt, ka [...] sociālā politika ir efektīvi integrēta un sasniedz jo īpaši jauniešus un neaizsargātas grupas”, un 2020. gada valstij adresētajā ieteikumā Nr. 2 “nodrošināt pienācīgu (...) piekļuvi sociālajai aizsardzībai”.

M.1. Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam

Reforma — Pamatlikums invaliditātes jomā

Reformas galvenais mērķis ir grozīt tiesību aktus par invaliditāti un veicināt personu ar invaliditāti deinstitucionalizāciju (t. i., pāreju no publiskām vai privātām iestādēm uz ģimenēm vai kopienā balstītām mājām) un autonomiju. Tas ietver i) sociālo pakalpojumu piedāvājuma stiprināšanu, II) sociālo un veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības vienkāršošanu, III) invaliditātes novērtējumu reformas, IV) neatkarīgas dzīves projektu veicināšanu, V) ekspertu grupu darba veicināšanu, kas var atbalstīt personas ar invaliditāti ar daudzdimensionālām vajadzībām.

Reforma — reforma attiecībā uz pašpietiekamiem vecāka gadagājuma cilvēkiem

Šā pasākuma mērķis ir reformēt sociālos pakalpojumus un uzlabot dzīves apstākļus pašpietiekamiem vecāka gadagājuma cilvēkiem. Šī reforma ietver: I) vienkāršojot vecāka gadagājuma cilvēku piekļuvi pakalpojumiem, izveidojot vienotus punktus piekļuvei sociālajai un veselības aprūpei, II) apzinot veidus, kā atzīt pašpietiekamību, pamatojoties uz palīdzības nepieciešamību, III) nodrošinot daudzdimensionālu novērtējumu, IV) definējot individualizētus projektus, kas veicina deinstitucionalizāciju. Šī reforma ir gaidāma ar plānā paredzētajiem konkrētajiem intervences pasākumiem, kas iekļauti gan veselības misijā (M6), atsaucoties uz projektiem, kas stiprina vietējos veselības aprūpes pakalpojumus un aprūpi mājās, gan šajā komponentā ar īpašu atsauci uz 1. investīciju, II intervence, kuras mērķis ir deinstitucionalizācija.

Investīcija Nr. 1 — Atbalsts neaizsargātām personām un institucionalizācijas novēršana

Šā pasākuma mērķis ir atbalstīt neaizsargātas personas un novērst institucionalizāciju. Šī investīcija ietver šādas intervences: I) atbalstīt vecāku prasmes un novērst ģimeņu un bērnu neaizsargātību; II) atbalsts vecāka gadagājuma cilvēku autonomai dzīvei un deinstitucionalizācijai; II) stiprināt sociālos pakalpojumus mājās, lai garantētu priekšlaicīgi atbalstītu izšķērdēšanu un novērstu hospitalizāciju; III) sociālo pakalpojumu stiprināšana un sociālo darbinieku izdegšanas novēršana.

Investīcija Nr. 2 “Invalīdu autonomijas modeļi”

Šā pasākuma mērķis ir palielināt personu ar invaliditāti autonomiju. Investīcijas mērķis ir paātrināt deinstitucionalizācijas procesu, sniedzot kopienā un mājās balstītus sociālos un veselības aprūpes pakalpojumus, lai uzlabotu personu ar invaliditāti autonomiju. Pasākums veicina piekļuvi mājokļiem un darba iespējām, tostarp jaunām iespējām, ko piedāvā informācijas tehnoloģijas.

Investīcija Nr. 3 “Mājokļi pirmajās un post stacijās”

Šā pasākuma mērķis ir aizsargāt un atbalstīt marginalizētu cilvēku iekļaušanu, izmitinot pirmās stacijas un pasta stacijas. Pieejas “mājoklis pirmajā vietā” ieviešana nozīmē, ka pašvaldības nodrošina dzīvokļu pieejamību atsevišķām personām, mazām grupām vai ģimenēm līdz 24 mēnešiem. Turklāt katrai atsevišķai personai/ģimenei aktivizē pielāgotus projektus, lai īstenotu personīgās izaugsmes programmas un palīdzētu viņiem sasniegt augstāku autonomijas pakāpi, arī nodrošinot viņiem apmācību un citus pakalpojumus, kuru mērķis ir uzlabot viņu nodarbināmību. No otras puses, “posteņu” ieviešana nozīmē bezpajumtnieku pakalpojumu un iekļaušanas centra izveidi. Šādi centri papildus ierobežotai uzņemšanai naktī piedāvā svarīgas ērtības, piemēram, veselības aprūpes pakalpojumus, ēdināšanu, pasta izplatīšanu, kultūras starpniecību, konsultācijas, orientāciju uz darbu, juridiskās konsultācijas un preču izplatīšanu.

M.2. Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Kārtas numurs	Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)	Atskaites punkts/mērķrādītājs	Nosaukums	Kvalitātes rādītāji (attiecībā uz starpposma mērķiem)	Kvantitatīvie rādītāji (mērķiem)			Orientējošs pabeigšanas termiņš		Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju
					Mēra vienība	Pamatscenārijs	Mērķis	Ceturkšņa laikā	Gadu
M5C2–1	Reforma — Pamatlikums par invaliditāti	Atskaites punkts	Stājas spēkā Pamatlikums, kura mērķis ir stiprināt personu ar invaliditāti autonomiju.	Likuma norma, kas norāda uz Pamatlikuma stāšanos spēkā	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	4. CET.	2021	Pamatlikums, ko veido deleģēšanas likums, stiprina personu ar invaliditāti autonomiju saskaņā ar UNCRPD un Eiropas Personu ar invaliditāti tiesību stratēģijas 2021.–2030. gadam principiem, kas ietver vismaz: visaptverošu definīciju un uzlabošanu sociālo pakalpojumu piedāvāšanai invalīdiem, kā arī deinstitucionalizācijas un neatkarīgas dzīves veicināšanu, ii) veselības aprūpes un sociālo pakalpojumu pieejamības procedūru vienkāršošanu un iii) invaliditātes stāvokļa novērtēšanas procedūru pārskatīšanu, virzoties uz ikvienas personas stāvokļa daudzdimensionālu novērtējumu. Personas ar invaliditāti ir tās, kas definētas saskaņā ar UNCRPD principiem Likumā Nr. 104/1992. Itālijā novērtēšanas process ir reģionu kompetencē, un personu novērtē vietējie veselības dienesti vai Valsts sociālās labklājības institūts. Likumu ierosina Personu ar invaliditāti lietu ministrs apstiprināšanai Ministru padomē saskaņā ar noteikto ceļvedi. Pamatlikuma pieņemšanai seko vietējo sociālo pakalpojumu reorganizācija, kvalitātes standartu noteikšana un IKT platformas nodrošināšana, lai uzlabotu un padarītu efektīvākus pakalpojumus.
M5C2–2	Reforma — Pamatlikums par invaliditāti	Atskaites punkts	Stājas spēkā leģislatīvie dekrēti, ar kuriem tiek izstrādāti pamatlikumā paredzētie noteikumi, lai stiprinātu personu ar invaliditāti autonomiju	Likuma noteikumi, kas norāda uz likumdošanas dekrētu stāšanos spēkā	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	2. CET.	2024	Likumdošanas dekrēti izstrādā pamatlikumā paredzētos noteikumus, lai stiprinātu personu ar invaliditāti autonomiju: Sociālo pakalpojumu piedāvājuma stiprināšana, II) sociālo un veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības vienkāršošana, III) invaliditātes novērtēšanas reformas, IV) neatkarīgas dzīves projektu veicināšana, V) ekspertu grupu darba veicināšana, kas var atbalstīt personas ar invaliditāti ar daudzdimensionālām vajadzībām.
M5C2–3	Reforma — reforma attiecībā uz pašpietiekamiem vecāka gadagājuma cilvēkiem	Atskaites punkts	Stājas spēkā pamatlikums, kas nostiprina pasākumus par labu vecāka gadagājuma cilvēkiem, kuri nav pašpietiekami	Likuma noteikumi, kas norāda uz Pamatlikuma stāšanos spēkā, kas pastiprina pasākumus par labu vecāka gadagājuma cilvēkiem, kuri nav pašpietiekami	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	Q1	2023	Valdības ierosinātais pamatlikums nostiprina pasākumus pašpietiekamu vecu cilvēku labā. Likums vienkāršo un nodrošina vienotus kontaktpunktus sociālo un veselības aprūpes pakalpojumu jomā, pārskata procedūras, lai novērtētu pašpietiekamu vecāka gadagājuma cilvēku stāvokli, un palielina sociālo un veselības aprūpes pakalpojumu kopumu, ko var sniegt mājās. Likumā nosaka arī nepieciešamos finanšu resursus.
M5C2–4	Reforma — reforma attiecībā uz vecāka gadagājuma cilvēkiem, kas nav pašpietiekami	Atskaites punkts	Stājies spēkā leģislatīvais dekrēts, ar ko tiek izstrādāti Pamatlikumā paredzētie noteikumi, lai stiprinātu darbības par labu vecāka gadagājuma cilvēkiem, kuri nav pašpietiekami	Likuma normas, kas norāda uz Leģislatīvā dekrēta stāšanos spēkā	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	Q1	2024	Leģislatīvajā dekrētā precizē pamatlikumā paredzētos noteikumus, lai stiprinātu darbības par labu pašpietiekamiem vecāka gadagājuma cilvēkiem, īstenojot dažādus pasākumus.
M5C2–5	Investīcija Nr. 1 — Atbalsts neaizsargātām personām un institucionalizācijas novēršana	Atskaites punkts	Darbības plāna stāšanās spēkā	Likuma noteikumi, kas norāda, ka ir stājies spēkā operatīvais intervences plāns	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	4. CET.	2021	Darbības plānā nosaka prasības projektiem, kurus var iesniegt vietējās struktūras un kuri attiecas uz četrām dimensijām: atbalsts vecākiem, kuru bērni ir vecumā no 0 līdz 17 gadiem, ii) atbalsts vecāka gadagājuma cilvēku autonomijai, iii) mājas pakalpojumi vecāka gadagājuma cilvēkiem un iv) atbalsts sociālajiem darbiniekiem. Darbība “Atbalsts vecākiem” ietver vismaz atbalsta sniegšanu saņēmējām ģimenēm vismaz 18 mēnešus, i) veicot ģimenes vides un bērnu situācijas iepriekšēju novērtējumu, ii) veicot situācijas novērtējumu, izveidojot kvalificētu speciālistu daudzdisciplīnu komandu, un iii) sniedzot vismaz vienu no šādiem pakalpojumiem: mājas pakalpojumi, līdzdalība vecāku un bērnu atbalsta grupās; skolu, ģimeņu un sociālo dienestu sadarbība un/vai kopīgi ģimenes aprūpes pakalpojumi. Darbība “vecāka gadagājuma cilvēku autonomija” ietver vismaz vecu cilvēku veco ļaužu pansionātu pārveidošanu autonomo dzīvokļu grupās, kuros ir visas nepieciešamās iekārtas un pakalpojumi, tostarp mājas automatizācija, telemedicīna un attālināta uzraudzība. Darbības “Mājokļa pakalpojumi vecāka gadagājuma cilvēkiem” mērķis ir nodrošināt īpašu apmācību profesionāļiem par mājas pakalpojumiem vecāka gadagājuma cilvēkiem. Darbība “atbalsts sociālajiem darbiniekiem” ietver atbalstu sociālajiem operatoriem un viņu profesionalitātes un kompetenču dalīšanas stiprināšanu, galvenokārt ieviešot instrumentus kompetenču sadalei un sniedzot uzraudzības pakalpojumus operatoriem, lai atbalstītu operatoru darbu.
M5C2–6	Investīcija Nr. 1 — Atbalsts neaizsargātām personām un institucionalizācijas novēršana	Mērķa	Sociālie rajoni sasniedz vismaz vienu no šādiem rezultātiem: atbalsts vecākiem, ii) vecāka gadagājuma cilvēku autonomija, iii) mājas pakalpojumi vecāka gadagājuma cilvēkiem vai iv) atbalsts sociālajiem darbiniekiem, lai novērstu izdegšanu	NEPIEMĒRO	Procentuālais daudzums	0	85	Q1	2026	Vismaz 85 % sociālo rajonu sasniedz vismaz vienu no šādiem rezultātiem: atbalsts vecākiem, kuru bērni ir vecumā no 0 līdz 17 gadiem, ii) vecāka gadagājuma cilvēku autonomija, iii) mājas pakalpojumi vecāka gadagājuma cilvēkiem vai iv) atbalsts sociālajiem darbiniekiem, lai novērstu izdegšanu. Projektā iesaista 85 % Itālijas sociālo rajonu. Četrās dimensijās paredzētās darbības un attiecīgās prasības ir noteiktas operatīvajā plānā attiecībā uz neaizsargātu iedzīvotāju grupu aktīvu iekļaušanu, kuru stāvoklis Covid-19 epidemioloģiskās ārkārtas situācijas rezultātā pasliktinājās. Darbība aptver visu valsts teritoriju. Paredzams, ka piedalīsies visi sociālie apgabali, un stratēģija paredz, ka šādi projekti paver ceļu pakalpojumu stabilizēšanai, oficiāli atzīstot būtisku sociālās palīdzības līmeni, kas piešķirams visā teritorijā.
M5C2–7	Investīcija Nr. 2 “Invalīdu autonomijas modeļi”	Mērķa	Sociālie rajoni ir īstenojuši vismaz vienu projektu saistībā ar mājas telpu renovāciju un/vai IKT ierīču nodrošināšanu invalīdiem, kā arī apmācību par digitālajām prasmēm.	NEPIEMĒRO	Skaits	0	500	4. CET.	2022	Sociālie rajoni nodrošina vismaz 500 projektus saistībā ar mājas telpu renovāciju un/vai IKT ierīču nodrošināšanu invalīdiem, kā arī digitālo prasmju apmācību. Mērķrādītāja apmierinoša sasniegšana ir atkarīga arī no sekundārā mērķrādītāja apmierinošas izpildes: vismaz 500 sociālie rajoni ir īstenojuši vismaz vienu projektu saistībā ar mājas telpu renovāciju un/vai IKT ierīču nodrošināšanu invalīdiem, kā arī apmācību par digitālajām prasmēm. Vismaz viena projekta īstenošana no vismaz 500 sociālajiem rajoniem, kas piedalījušies ar konkurenci nesaistītā procedūrā.
M5C2–8	Investīcija Nr. 2 “Invalīdu autonomijas modeļi”	Mērķa	Invalīdi ir saņēmuši mājas telpu renovāciju un/vai IKT ierīču nodrošināšanu. Pakalpojumus papildina apmācība par digitālajām prasmēm.	NEPIEMĒRO	Skaits	1 000	5 000	Q1	2026	Vismaz 5000 cilvēku ar invaliditāti ir saņēmuši mājas telpu renovāciju un/vai IKT ierīču nodrošināšanu. Pakalpojumus papildina apmācība par digitālajām prasmēm. Vismaz 5000 cilvēku (1000 esošo un 4000 jaunu cilvēku) ar invaliditāti kā tehniskās palīdzības saņēmēji. Personu ar invaliditāti definīcija (pamatojoties uz ICF) ir izklāstīta 2019. gada valsts plānā attiecībā uz cilvēkiem, kas nav pašpietiekami. Pamatnostādnes par personu ar invaliditāti autonomijas projektu jau ir izstrādātas iepriekšējo projektu rezultātā. Īpaša likuma Nr. 112/2016 apstiprināšana un īpaša valsts fonda izveide darbībai attiecas uz visu valsts teritoriju. Aicina piedalīties visus sociālos rajonus, un stratēģija paredz, ka šādi projekti paver ceļu pakalpojumu stabilizēšanai, oficiāli atzīstot būtisku sociālās palīdzības līmeni, kas piešķirams visā teritorijā.
M5C2–9	Investīcija Nr. 3 “Mājokļi pirmajās un post stacijās”	Atskaites punkts	Darbības plāna stāšanās spēkā attiecībā uz projektiem “Mājoklis pirmajās un post stacijās”, prasību noteikšana projektiem, kurus var iesniegt vietējās struktūras, un uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus izsludināšana	Likuma noteikumi, kas norāda, ka ir stājies spēkā operatīvais intervences plāns	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	Q1	2022	Darbības plānā attiecībā uz projektiem “Mājoklis pirmajās un post stacijās” nosaka prasības projektiem, kurus var iesniegt vietējās struktūras, un izsludina uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus. Pirmkārt, mājokļu projekti paredz, ka vietējās struktūras nodrošina dzīvokļu pieejamību atsevišķām personām, mazām grupām vai ģimenēm līdz 24 mēnešiem, vēlams, atjaunojot un atjaunojot valsts īpašumu. To papildina attīstības un autonomijas programmas. Poststaciju projekti paredz bezpajumtniekiem paredzētu pakalpojumu un iekļaušanas centru izveidi. To papildina darbā iekārtošanas programmas sadarbībā ar nodarbinātības centriem.
M5C2–10	Investīcija Nr. 3 “Mājokļi pirmajās un post stacijās”	Mērķa	Cilvēki, kuri dzīvo smagā materiālā nenodrošinātībā un kurus vismaz sešus mēnešus vada projekti “Mājoklis vispirms” un “Pastacijas”	NEPIEMĒRO	Skaits	0	25 000	Q1	2026	Uzņemt vismaz 25000 cilvēku, kuri dzīvo smagā materiālā nenodrošinātībā, kā personas, kas saņem intervenci “Mājoklis vispirms” un “Poststacijas”. Mērķrādītāja apmierinoša sasniegšana ir atkarīga arī no sekundārā mērķrādītāja apmierinošas izpildes: vismaz 3000 cilvēku nodrošina pagaidu izmitināšanu vismaz 6 mēnešus saskaņā ar projektu “Mājoklis vispirms”, un vismaz 22000 cilvēku izmanto pakalpojumus, ko piedāvā sociālā rajona īstenotie poststaciju projekti. Personas smagas nenodrošinātības apstākļos definē šādi: sk. Linee di indirizzo per il contrasto alla grave emarginazione in Italia, kas apstiprināts ar Conferenza Unificata il 11.05.2015., un 5. pantu 2018. gada dekrētā par nabadzības fondu, kur (5. pants) šajā nolūkā ir noteikts, ka viņi dzīvo uz ielas vai nedrošā patversmē; b) izmantojot publisku bibliotēku; C) tiek izmitināti trūcīgo personu viesnīcās; d) iziet no konstrukcijām (tostarp cietuma) un tiem nav vietas, kur dzīvot. Darbība aptver visu valsts teritoriju, tomēr teritorijas, kurās bezpajumtniecības un nopietnas nabadzības problēmas ir steidzamākas (metropoles, bet arī dažas lauku teritorijas, kurās ir liels sezonas darbinieku skaits, no kuriem daudzi ir ārvalstnieki), ir privileģētas.

M.3. Aizdevumam pieteikto reformu un investīciju apraksts

Investīcija Nr. 4 — Ieguldījumi pilsētvides atjaunošanas projektos, kuru mērķis ir mazināt marginalizācijas un sociālās degradācijas situācijas

Šā pasākuma mērķis ir nodrošināt pašvaldībām dotācijas ieguldījumiem pilsētvides atjaunošanā, mazināt marginalizāciju un sociālo degradāciju, kā arī uzlabot pilsētu centru sociālo un vides kontekstu, pilnībā ievērojot principu “nenodarīt būtisku kaitējumu”. Pasākuma mērķis ir atbalstīt sabiedrisko teritoriju un esošo publisko ēku struktūru atkalizmantošanu un pārfunkcionalizāciju sabiedrības interesēs un uzlabot pilsētvidi, renovējot publiskās ēkas, īpašu uzmanību pievēršot sociālo, kultūras, izglītības un didaktisko pakalpojumu, tostarp sporta aktivitāšu, attīstībai.

Pasākums nenodara būtisku kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā pasākuma aprakstu un mazināšanas pasākumus, kas izklāstīti atveseļošanas un noturības plānā saskaņā ar Tehniskajiem norādījumiem par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu (2021/C58/01). Tas ietver gāzes kondensācijas katlus, uz kuriem nevar pretendēt uz intervencēm saskaņā ar šo pasākumu.

Investīcija — Pilsētu integrācijas plāni (vispārēji projekti un nelikumīgu apmetņu pārvarēšana, lai cīnītos pret darbaspēka ekspluatāciju lauksaimniecībā)

Šā pasākuma mērķis ir atjaunot, atdzīvināt un uzlabot lielas degradētas pilsētu teritorijas, īpašu uzmanību pievēršot jaunu pakalpojumu radīšanai personai un pieejamības un intermodālo infrastruktūru pārkvalifikācijai, kas ļautu neaizsargātas teritorijas pārveidot par viedām un ilgtspējīgām pilsētām. Šī investīcija ietver divus intervences pasākumus: I) atbalsts vispārējiem projektiem, kuru mērķis ir īstenot un īstenot pilsētu integrētos plānus, piemēram, sabiedrisko teritoriju un ēku uzturēšana un atkārtota izmantošana, nepietiekami izmantotu vai neizmantotu pilsētu teritoriju reģenerācija un valorizācija u. c. II) īpaši projekti, lai pārvarētu nelikumīgas apdzīvotas vietas lauksaimniecībā. Vietējās pārvaldes iestādes tiek atbalstītas rīcības plānu izstrādē, lai pārvarētu nelikumīgas apmetnes un nodrošinātu pienācīgus mājokļu risinājumus lauksaimniecības nozares darba ņēmējiem. Turklāt saskaņā ar šo investīciju sadarbībā ar EIB izveido tematisku fondu (fondu fondu), kura mērķis ir atbalstīt privāto intervenci pilsētu atjaunošanas iniciatīvās. Šo fondu izmanto, lai atbalstītu pilsētu teritoriju klimatisko un digitālo pārkārtošanos.

Pasākums nenodara būtisku kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā pasākuma aprakstu un mazināšanas pasākumus, kas izklāstīti atveseļošanas un noturības plānā saskaņā ar Tehniskajiem norādījumiem par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu (2021/C58/01). Tas ietver gāzes kondensācijas katlus, uz kuriem nevar pretendēt uz intervencēm saskaņā ar šo pasākumu.

Investīcija Nr. 6 “Inovatīvs mājokļu kvalitātes plāns”

Šā pasākuma mērķis ir būvēt jaunus publiskos mājokļus un pārveidot degradētas teritorijas, galveno uzmanību pievēršot zaļai inovācijai un ilgtspējai. Investīcija sniedz atbalstu: Pārveidot, reorganizēt un palielināt publisko mājokļu piedāvājumu; II) atjaunot teritorijas, telpas un publiskos un privātos īpašumus; Uzlabot pilsētu teritoriju pieejamību un drošību un pakalpojumu sniegšanu; IV) izstrādāt līdzdalības un inovatīvus pārvaldības modeļus, lai atbalstītu sociālo un pilsētu labklājību.

Investīcija Nr. 7 — Sports un sociālā integrācija

Šā pasākuma mērķis ir atjaunot pilsētu teritorijas, galveno uzmanību pievēršot sporta objektiem, lai veicinātu sociālo iekļaušanu un integrāciju, jo īpaši vistrūcīgākajās Itālijas teritorijās. Finansētie projekti atbalsta: I) tādu sporta objektu būvniecība un reģenerācija, kas atrodas mazāk attīstītos valsts apgabalos, tostarp lielpilsētu piepilsētās; II) sporta aprīkojuma izplatīšana mazāk attīstītiem reģioniem; III) esošo sporta objektu pabeigšana un pielāgošana, piemēram, funkcionālā atveseļošana, pārstrukturēšana, ārkārtas uzturēšana, arhitektūras šķēršļu likvidēšana un energoefektivitāte.

M.4. Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un aizdevuma uzraudzības un īstenošanas grafiks

Kārtas numurs	Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)	Atskaites punkts/mērķrādītājs	Nosaukums	Kvalitatīvie rādītāji (atskaites punktiem)	Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem)			Orientējošs pabeigšanas termiņš		Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju
					Mēra vienība	Pamatscenārijs	Mērķis	Ceturkšņa laikā	Gadu
M5C2–11	Investīcija Nr. 4 — Ieguldījumi pilsētvides atjaunošanas projektos, kuru mērķis ir mazināt marginalizācijas un sociālās degradācijas situācijas	Atskaites punkts	Visu publisko līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana par investīcijām pilsētvides atjaunošanā, lai mazinātu marginalizācijas un sociālās degradācijas situācijas, un projekti atbilst ANM mērķiem, tostarp principam “nenodarīt būtisku kaitējumu”	Paziņošana par visiem publiskajiem līgumiem par investīcijām pilsētvides atjaunošanā, lai mazinātu marginalizācijas un sociālās degradācijas situācijas, un par projektiem, kas atbilst ANM mērķiem, tostarp principam “nenodarīt būtisku kaitējumu”	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	Q1	2022	Paziņojums par visiem publiskajiem līgumiem, kas piešķirti vismaz 300 pašvaldībām, kurās ir vairāk nekā 15000 iedzīvotāju, par investīcijām pilsētvides atjaunošanā, lai mazinātu marginalizācijas un sociālās degradācijas situācijas, un projekti atbilst ANM mērķiem, tostarp principam “nenodarīt būtisku kaitējumu”. Dotācijas piešķir pašvaldībām, kurās ir vairāk nekā 15000 iedzīvotāju un kuras nav provinces galvaspilsētas, provinces galvaspilsētas pašvaldības vai lielpilsētu galvenā mītne. Pilsētas ražošanas projekti sastāv no vismaz vienas no šādām intervencēm: Sabiedrisko teritoriju un esošo publisko ēku struktūru atkalizmantošana un pārfunkcionalizācija sabiedrības interesēs, tostarp tādu ļaunprātīgu darbu nojaukšana, ko veic privātpersonas, ja būvatļaujas un attiecīgo teritoriju izvietojuma nav vai pastāv pilnīga neatbilstība no tās; Pilsētas ainavas un sociālās un vides struktūras kvalitātes uzlabošana, tostarp atjaunojot sabiedriskās ēkas, īpašu uzmanību pievēršot sociālo un kultūras, izglītības un didaktisko pakalpojumu attīstībai; Zaļa, ilgtspējīga un vieda transporta projekti. Maksimālās summas katrai pašvaldībai ir šādas: EUR 5000000 pašvaldībām, kurās iedzīvotāju skaits ir no 15000 līdz 49999 iedzīvotājiem; EUR 10000000 pašvaldībām, kurās iedzīvotāju skaits ir no 50000 līdz 100000; EUR 20000000 pašvaldībām, kurās iedzīvotāju skaits pārsniedz 100000, un pašvaldībām, kas ir provinces galvaspilsētas vai lielpilsētu pilsētas.
M5C2–12	Investīcija Nr. 4 — Ieguldījumi pilsētvides atjaunošanas projektos, kuru mērķis ir mazināt marginalizācijas un sociālās degradācijas situācijas	Mērķa	Pilsētu atjaunošanas intervenču projekti, kas aptver pašvaldības	NEPIEMĒRO	Skaits	0	1 080	2. CET.	2026	Vismaz 1080 pabeigti projekti, ko nosūtījušas pašvaldības, kurās ir vairāk nekā 15000 iedzīvotāju, aptverot vismaz 1000000 kvadrātmetrus. Intervences ir tās, kas noteiktas attiecīgajā pilsētu reģenerācijas intervenču atskaites punktā.
M5C2–13	Investīcija Nr. 5 “Integrētie pilsētu plāni — vispārīgi projekti”	Atskaites punkts	Stājas spēkā investīciju plāns pilsētu atjaunošanas projektiem lielpilsētu teritorijās	Likuma norma, kas norāda uz Pilsētvides atjaunošanas projektu plāna stāšanos spēkā lielpilsētu teritorijās	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	4. CET.	2022	Investīciju plānā nosaka kritēriju kopumu saskaņā ar ANM mērķiem, tostarp principu “nenodarīt būtisku kaitējumu”. Projekti attiecas uz šāda veida intervencēm: a) sabiedrisko teritoriju atkārtotas izmantošanas un atkārtotas izmantošanas uzturēšana. b) Pilsētvides kvalitātes un sociālās un vides struktūras uzlabošana. C) urbāno teritoriju vides kvalitātes un digitālā profila uzlabošana.
M5C2–14	Investīcija Nr. 5 “Integrētie pilsētu plāni — vispārīgi projekti”	Mērķa	Integrētas plānošanas projektu pabeigšana lielpilsētu pilsētās	NEPIEMĒRO	Skaits	0	300	2. CET.	2026	Visās 14 lielpilsētās ir pabeigti vismaz 300 integrētās plānošanas projekti vismaz vienā no trim šādām dimensijām: — Sabiedrisko teritoriju un esošo publisko ēku struktūru uzturēšana atkārtotai izmantošanai un atkārtotai izmantošanai; — Pilsētas dekor kvalitātes un sociālās un vides struktūras uzlabošana, tostarp atjaunojot sabiedriskās ēkas; — Pilsētu teritoriju vides kvalitātes un digitālā profila uzlabošana rūpīgi jāatbalsta digitālās tehnoloģijas un tehnoloģijas ar zemākām CO2 emisijām. Mērķrādītāja apmierinoša sasniegšana ir atkarīga arī no sekundārā mērķrādītāja apmierinošas izpildes: pabeigt integrētas plānošanas darbības vismaz 3000000 kvadrātmetru platībā visās 14 lielpilsētās.
M5C2–15	Investīcija Nr. 5 — integrētie pilsētu plāni — nelikumīgu apmetņu pārvarēšana, lai cīnītos pret darbaspēka ekspluatāciju lauksaimniecībā	Atskaites punkts	Ar “Tavolo di contrasto allo sfruttamento lavorativo in agricoltura” ir stājies spēkā ministrijas dekrēts, ar ko nosaka nelikumīgo apmetņu kartēšanu, un ir pieņemts ministrijas dekrēts par resursu piešķiršanu.	Likuma norma, kas norāda uz ministrijas dekrēta stāšanos spēkā	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	Q1	2022	Ar ministrijas dekrētu piešķir līdzekļus, pamatojoties uz “Tavolo di contrasto allo sfruttamento lavorativo in agricoltura” īstenoto nelikumīgo apmetņu kartēšanu. Nosaka pagaidu un ilgtermiņa mājokļu risinājumu standartu.
M5C2–16	Investīcija Nr. 5 — integrētie pilsētu plāni — nelikumīgu apmetņu pārvarēšana, lai cīnītos pret darbaspēka ekspluatāciju lauksaimniecībā	Mērķa	Projekta darbības tiek pabeigtas teritorijās, kas vietējos plānos identificētas kā nelikumīgas apmetnes	NEPIEMĒRO	Procentuālais daudzums	0	90	2. CET.	2026	Projekta darbības ir pabeigtas vismaz 90 % teritoriju, kas vietējos plānos identificētas kā nelikumīgas apmetnes. Pēc resursu piešķiršanas attiecīgā administrācija nodrošina “vietējo rīcības plānu” par katru konstatēto nelikumīgo apmetni.
M5C2–17	Investīcija Nr. 5 — integrētie pilsētu plāni — EIB fonds — no fonda	Atskaites punkts	Fonda ieguldījumu stratēģiju apstiprina Finanšu ministrija (MEF).	Fonda ieguldījumu stratēģiju apstiprina Finanšu ministrija (MEF).	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	CET.	2022	Fonda ieguldījumu stratēģijā nosaka vismaz: I) atbalstīto investīciju veids un tvērums, kas veicina ilgtspējīgu pilsētvides atjaunošanu un attīstības projektus un atbilst ANM mērķiem, tostarp attiecībā uz atbilstību principam “nenodarīt būtisku kaitējumu”, kā sīkāk precizēts Komisijas 2021. gada 12. februāra norādījumos, ii) atbalstītajām darbībām, iii) paredzētajiem atbalsta saņēmējiem, kas ir privāti virzītāji finansiāli pašpietiekamiem projektiem, kuriem publiskais atbalsts ir pamatots ar tirgus nepilnību vai riska profilu, un to atbilstības kritērijiem, iv) finanšu saņēmēju atbilstības kritērijiem un to atlasei atklātā uzaicinājumā; V) īpašas pozīcijas iekļaušana pienācīgas kvalitātes mājokļu risinājumiem darba ņēmējiem lauksaimniecības un rūpniecības nozarē un vi) noteikumi par iespējamo atmaksājumu atkārtotu ieguldīšanu tiem pašiem politikas mērķiem, arī pēc 2026. gada. Saskaņā ar līgumisko vienošanos ar pilnvaroto vienību, kas prasa, lai tiktu izmantoti NBK norādījumi.
M5C2–18	Investīcija Nr. 5 — integrētie pilsētu plāni — EIB fonds — no fonda	Mērķa	Juridiski nolīgumi, kas parakstīti ar galīgajiem saņēmējiem par pamatā esošo projektu ieguldījumu vērtību vismaz 545 000 000 EUR apmērā	NEPIEMĒRO	EUR	0	545 000 000	2. CET.	2026	Atlasītie finanšu starpnieki ir noslēguši juridiskus finansēšanas nolīgumus ar galīgajiem saņēmējiem par pamatā esošo projektu ieguldījumu vērtību vismaz 545 000 000 EUR apmērā (ieskaitot ANM un privāto finansējumu). Ekonomikas un finanšu ministrija ir pabeigusi EUR 272000000 pārskaitījumu Eiropas Investīciju bankai.
M5C2–19	Investīcija Nr. 6 — Mājokļu kvalitātes inovācijas programma	Atskaites punkts	Reģioni un autonomās provinces (tostarp pašvaldības un/vai lielpilsētu pilsētas, kas atrodas šajās teritorijās) parakstīja līgumus par sociālo mājokļu atjaunošanu un palielināšanu.	Tiek parakstīti nolīgumi ar vietējām pašvaldībām	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	Q1	2022	Vismaz 15 reģioni un autonomās provinces (tostarp pašvaldības un/vai lielpilsētu pilsētas, kas atrodas šajās teritorijās) parakstīja līgumus par sociālo mājokļu atjaunošanu un palielināšanu. Nolīgumi, kas parakstīti ar vismaz 15 projektos iesaistītiem reģioniem un autonomajām provincēm. Celtniecība: jauni valsts mājokļi, lai: — pārbūvēt, reorganizēt un palielināt valsts mājokļiem paredzētos aktīvus; — pārfunkcionalizēt teritorijas, telpas un publiskos un privātos īpašumus, arī atjaunojot pilsētu un sociālekonomisko struktūru; uzlabot pilsētu teritoriju pieejamību un drošību, kā arī pakalpojumu sniegšanu un pilsētu-vietējo infrastruktūru; — atjaunot jau uzbūvētās teritorijas un telpas, palielinot vides kvalitāti un uzlabojot klimatnoturību pret klimata pārmaiņām, arī veicot darbības, kas ietekmē pilsētu sablīvēšanos; — apzināt un izmantot inovatīvus pārvaldības un iekļaušanas modeļus un rīkus, sociālo un pilsētu labklājību, kā arī līdzdalības procesus. Atbalstītās dzīvojamās vienības un sabiedriskās vietas ir paredzētas kā tādas, kas gūst labumu no darbībām, kuras aprakstītas attiecīgajā atskaites punktā.
M5C2–20	Investīcija Nr. 6 — Mājokļu kvalitātes inovācijas programma	Mērķa	Atbalstīto dzīvojamo vienību skaits (gan būvniecības, gan rehabilitācijas ziņā) un atbalstīto sabiedrisko vietu kvadrātmetri	NEPIEMĒRO	Skaits	0	10 000	Q1	2026	Atbalsts vismaz 10000 atbalstītām dzīvojamām vienībām (gan būvniecības, gan rehabilitācijas ziņā). Mērķrādītāja apmierinoša sasniegšana ir atkarīga arī no tā, vai ir apmierinoši sasniegts sekundārais mērķrādītājs, kas aptver vismaz 800000 kvadrātmetru sabiedrisko vietu.
M5C2–21	Investīcija Nr. 7 — Sporta un sociālās iekļaušanas projekts	Atskaites punkts	Visu sporta un sociālās iekļaušanas projektu publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana pēc publiska uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus	Paziņojums par visu sporta un sociālās iekļaušanas projektu publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	Q1	2023	Paziņojums par valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu, kas ietver vismaz vienu no šādiem elementiem: 1) jaunu sporta objektu būvniecība valsts mazāk labvēlīgos apgabalos; 2) sporta aprīkojuma nodrošināšana, tostarp tehnoloģiju izmantošana sportā); 3. esošo sporta objektu pārkvalificēšana un pielāgošana (piemēram, arhitektonisko šķēršļu likvidēšana, energoefektivitāte utt.). Projekta mērķis ir nodrošināt pilsētu teritoriju atjaunošanu, koncentrējoties uz sporta objektiem, lai veicinātu sociālo iekļaušanu un integrāciju, jo īpaši vistrūcīgākajās Itālijas teritorijās. Atlases kritēriji garantē, ka vismaz 50 % no investīcijām tiek piešķirti jaunām būvēm, kas atbilst attiecīgajām Regulas (ES) 2021/241 VI pielikuma 5. zemsvītras piezīmes prasībām.
M5C2–22	Investīcija Nr. 7 — Sporta un sociālās iekļaušanas projekts	Mērķa	Intervences saistībā ar līgumiem par sporta objektiem	NEPIEMĒRO	Skaits	0	100	2. CET.	2026	Vismaz 100 intervences pasākumi saistībā ar līgumiem par sporta objektiem. Mērķrādītāja apmierinoša sasniegšana ir atkarīga arī no sekundārā mērķrādītāja apmierinošas izpildes: pabeigtās intervences aptver vismaz 200000 kvadrātmetru lielu platību. Projekts risina pilsētvides atjaunošanas jautājumus saskaņā ar ilgtspējas un noturības principiem, koncentrējoties uz sporta objektiem, lai veicinātu sociālo iekļaušanu un integrāciju, jo īpaši vistrūcīgākajās Itālijas teritorijās. Vismaz 50 % no investīcijām atvēl jaunām būvēm, kas atbilst attiecīgajām Regulas (ES) 2021/241 VI pielikuma 5. zemsvītras piezīmes prasībām.

N. 5. MISIJAS 3. KOMPONENTS: Īpaši pasākumi teritoriālajai kohēzijai

Šis atveseļošanas un noturības plāna komponents ietver divas intervences jomas: I) iekšējo, perifēro un kalnu apgabalu noturības plāns; II) Dienvidu attīstības projekti, tostarp ieguldījumi izglītības nabadzības novēršanai, lauku aptieku kā vietējo veselības aprūpes pakalpojumu konsolidācijai, organizētās noziedzības rezultātā konfiscēto līdzekļu palielināšanai un infrastruktūras ieguldījumiem speciālajās ekonomiskajās zonās. Šo pasākumu mērķis ir novērst teritoriālo plaisu trīs jomās: demogrāfija un pakalpojumi; prasmju pilnveidošana; investīcijas.

Investīcijas un reformas saskaņā ar šo komponentu palīdz īstenot Itālijai 2019. un 2020. gadā adresētos konkrētai valstij adresētos ieteikumus par nepieciešamību “uz priekšu virzīt ar ieguldījumiem saistītu ekonomikas politiku pētniecības un inovācijas jomā un infrastruktūras kvalitāti, ņemot vērā reģionālās atšķirības” (konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 2019.3); “uzlabot izglītības rezultātus” (konkrētai valstij adresēts ieteikums Nr. 2019.2); “Stiprināt veselības aprūpes sistēmas noturību un kapacitāti [...]” (konkrētai valstij adresēts ieteikums Nr. 2020.1); “nodrošināt pienācīgu [...] un piekļuvi sociālajai aizsardzībai” (konkrētai valstij adresēts ieteikums Nr. 2020.2).

N.1. Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam

Investīcijas Nr. 1.1. Iekšējās zonas — 1: Kopienas sociālo pakalpojumu un infrastruktūras uzlabošana

Intervences mērķis ir risināt sociālās atstumtības un marginalizācijas jautājumus, pastiprinot pakalpojumu sniegšanu, palielinot finansējumu pašvaldību sniegtajiem sabiedriskajiem pakalpojumiem (piegādes mehānisms sastāv no dotāciju piešķiršanas pašvaldībām). Finansētie projekti var attiekties uz: veco ļaužu mājas aprūpes pakalpojumi; kopienas māsas un vecmātes; mazu slimnīcu (bez pirmās palīdzības) vai dažu pamatpakalpojumu (t. i., radioloģijas, kardioloģijas, ginekoloģijas) un ambulatoro centru stiprināšana; helikopteru glābšanas infrastruktūras; stiprināt centrus invalīdiem; konsultāciju centri, kultūras pakalpojumi, sporta pakalpojumi un migrantu uzņemšana. Intervence paredz vai nu jaunu pakalpojumu un infrastruktūru izveidi, vai esošo pakalpojumu un infrastruktūru uzlabošanu, palielinot saņēmēju skaitu vai piegādes kvalitāti.

Lai nodrošinātu, ka pasākums atbilst Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), atbilstības kritērijos, kas iekļauti turpmāko uzaicinājumu iesniegt projektus uzdevumā, izslēdz šādu darbību sarakstu: I) darbības, kas saistītas ar fosilo kurināmo, tostarp pakārtotu izmantošanu 109 ; II) darbības saskaņā ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS), kuru prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas nav zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm 110 ; III) darbības, kas saistītas ar atkritumu poligoniem, sadedzināšanas iekārtām 111 un mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtām 112 ; un iv) darbības, kurās atkritumu ilgtermiņa apglabāšana var radīt kaitējumu videi. Darba uzdevumā papildus nosaka, ka var atlasīt tikai tās darbības, kas atbilst attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.

Investīcija 1.1.2.: Teritoriālā tuvuma veselības aprūpes iestādes

Intervences mērķis ir konsolidēt lauku aptiekas kā vietējos veselības aprūpes pakalpojumus (lauku aptiekas ir definētas, pamatojoties uz 1968. gada 27. marta L. Nr. 221. Šis pasākums sniedz tūlītēju atbalstu lauku aptiekām, kuras Covid-19 ārkārtas situācijas laikā ir bijušas būtisks atskaites punkts vietējiem iedzīvotājiem. Nostiprinot savu lomu veselības aprūpes iestāžu nodrošināšanā, aptiekas var saglabāt savu lomu kopienas dzīvē, padarot veselības aprūpi pēc iespējas tuvāku iedzīvotājiem. Konkrētāk, paredzams, ka šīs aptiekas stiprinās savu lomu: I) piedalīties integrētajā mājas palīdzības dienestā; II) sniegt otrā līmeņa pakalpojumus saskaņā ar diagnostikas un terapijas ceļiem, kas paredzēti konkrētām patoloģijām; III) izsniegt zāles, ko pacients tagad ir spiests savākt slimnīcā; IV) pacienta uzraudzība, izmantojot e-veselības pacienta karti un farmaceitisko dokumentāciju.

Investīcija Nr. 1.3. Strukturēti sociāli izglītojoši pasākumi, lai cīnītos pret izglītības trūkumu dienvidos, atbalstot trešo nozari

“Pasākuma mērķis ir atbalstīt trešo sektoru dienvidu reģionos (Abruco, Bazilikatā, Kampānijā, Kalabrijā, Molīzē, Apūlijā, Sardīnijā un Sicīlijā) un sniegt nepilngadīgajiem sociāli izglītojošus pakalpojumus saistībā ar Eiropas kohēzijas politikas 2021.–2027. gada plānošanas perioda partnerības nolīguma noteikumiem.

Paredzams, ka sociāli izglītojošie pasākumi, kuru mērķis ir apkarot izglītības trūkumu un atbalstīt trešo sektoru, notiks kādā no šīm jomām:

- Intervences pasākumi, kuri attiecas uz bērniem vecumā no nulles līdz sešiem gadiem un kuru mērķis ir stiprināt nosacījumus par piekļuvi pirmsskolas izglītības iestāžu un bērnudārzu pakalpojumiem un atbalstīt vecāku stāvokli,

-Intervences pasākumi, kuri attiecas uz bērniem vecumā no pieciem līdz desmit gadiem un kuru mērķis ir garantēt efektīvas izglītības iespējas un laikus novērst mācību priekšlaicīgu pārtraukšanu, iebiedēšanu un citus stresa apstākļus,

-Intervences pasākumi, kuri attiecas uz bērniem vecumā no 11 līdz 17 gadiem un kuru mērķis ir uzlabot izglītības piedāvājumu un novērst mācību priekšlaicīgu pārtraukšanu.

Intervences pasākumi nodrošina šādus galvenos piedāvājuma elementus:

-Publisko paziņojumu summa ir vismaz EUR 50000000 katram.

-Trešā sektora struktūru projekti ilgst vismaz vienu gadu, bet ne ilgāk kā divus gadus.”.

N.2. Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Kārtas numurs	Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)	Atskaites punkts/mērķrādītājs	Nosaukums	Kvalitātes rādītāji (attiecībā uz starpposma mērķiem)	Kvantitatīvie rādītāji (mērķiem)			Orientējošs pabeigšanas termiņš		Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju
					Mēra vienība	Pamatscenārijs	Mērķis	Ceturkšņa laikā	Gadu
M5C3–1	Investīcija 1.1.1.: Iekšējās jomas — kopienas sociālo pakalpojumu un infrastruktūras uzlabošana	Atskaites punkts	Konkursa slēgšanas tiesību piešķiršana par intervencēm, kuru mērķis ir uzlabot sociālos pakalpojumus un infrastruktūru iekšējās teritorijās, un par atbalstu aptiekām pašvaldībās, kurās ir mazāk nekā 3000 iedzīvotāju	Paziņojums par visu intervences pasākumu publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	4. CET.	2022	Intervence rada jaunus pakalpojumus un infrastruktūru vai uzlabo esošās, palielinot saņēmēju skaitu vai piegādes kvalitāti. Visus konkursus izsludina ar darba uzdevumiem, tostarp atbilstības kritērijiem, kas nodrošina, ka atlasītie projekti atbilst Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību par atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā. Iekšējie apgabali ir tie, kas noteikti Strategia Nazionale Aree Interne; Lauku aptiekas definē, pamatojoties uz likumu. 1968. gada 27. marts, Nr. 221.
M5C3–3	Investīcija 1.1.2.: Teritoriālais tuvums veselības aprūpes iestādēm	Mērķa	Atbalsts lauku aptiekām pašvaldībās, ciematos vai apdzīvotās vietās, kurās ir mazāk nekā 5000 iedzīvotāju (pirmā partija)	NEPIEMĒRO	Skaits	0	500	4. CET.	2023	No intervences gūst labumu vismaz 500 lauku aptiekas pašvaldībās, hameletos vai apdzīvotās vietās, kurās ir mazāk nekā 5000 iedzīvotāju.
M5C3–4	Investīcija 1.1.2.: Teritoriālais tuvums veselības aprūpes iestādēm	Mērķa	Atbalsts lauku aptiekām pašvaldībās, ciematos vai apdzīvotās vietās, kurās ir mazāk nekā 5000 iedzīvotāju (otrā partija)	NEPIEMĒRO	Skaits	500	2 000	2. CET.	2026	No intervences labumu gūst vismaz 2000 lauku aptieku pašvaldību hameletos vai apdzīvotās vietās, kurās ir mazāk nekā 5000 iedzīvotāju.
M5C3–8	Investīcija Nr. 1.3. Strukturēti sociāli izglītojoši pasākumi, lai cīnītos pret izglītības trūkumu dienvidos, atbalstot trešo nozari	Mērķa	Izglītības atbalsts nepilngadīgajiem (pirmā daļa)	NEPIEMĒRO	Skaits	0	20 000	2. CET.	2023	Izglītības atbalstu saņem vismaz 20000 nepilngadīgo vecumā līdz 17 gadiem. Izglītības atbalsta projekti ir vērsti uz kādu no šīm jomām: • Intervences pasākumi bērniem vecumā no nulles līdz sešiem gadiem, kuru mērķis ir uzlabot nosacījumus attiecībā uz piekļuvi bērnudārzu un bērnudārzu pakalpojumiem un atbalstīt vecāku stāvokli; • Intervences pasākumi bērniem vecumā no pieciem līdz desmit gadiem, kuru mērķis ir garantēt efektīvas izglītības iespējas un laikus novērst mācību pārtraukšanu, iebiedēšanu un citas stresa parādības; • Intervences pasākumi bērniem vecumā no 11 līdz 17 gadiem, kuru mērķis ir uzlabot izglītības piedāvājumu un novērst priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu. Piedāvājuma galvenie elementi: Publisko paziņojumu summa ir vismaz EUR 50000000 katram — Trešā sektora struktūru projekti ilgst vismaz vienu gadu un ne vairāk kā divus gadus. Darbības notiek Abruco, Bazilikatas, Kampānijas, Kalabrijas, Molīzes, Apūlijas, Sardīnijas un Sicīlijas reģionā.
M5C3–9	Investīcija1.3: Strukturēti sociāli izglītojoši pasākumi, lai cīnītos pret izglītības trūkumu dienvidos, atbalstot trešo nozari	Mērķa	Izglītības atbalsts nepilngadīgajiem (otrā grupa)	NEPIEMĒRO	Skaits	20 000	44 000	4. CET.	2025	Izglītības atbalsts tiek sniegts vismaz 44000 nepilngadīgajiem vecumā no nulles līdz 17 gadiem.

N.3. Aizdevumam pieteikto reformu un investīciju apraksts

Reforma: Procedūru vienkāršošana un komisāra amata nostiprināšana speciālajās ekonomiskajās zonās

Reforma veicina pārvaldības sistēmas vienkāršošanu un racionalizē intervenču īstenošanas laiku speciālajās ekonomiskajās zonās. Ar reformu izveido digitālo vienas pieturas aģentūru speciālajām ekonomiskajām zonām un stiprina Komisijas lomu.

Investīcija Nr. 1.4: Ieguldījumi speciālajās ekonomiskajās zonās (SEZ) infrastruktūrā

Šo investīciju mērķis ir nodrošināt SEZ ieviešanas reformas efektivitāti, izvairoties no turpmākas ekonomiskās attīstības aizkavēšanās dienvidu apgabalos, kuros jau ir ražošanas bāze.

Pasākuma mērķis ieguldījumiem infrastruktūrā ir tie, uz kuriem attiecas Dekrēts par līdzekļu piešķiršanu, un tie ietver:

“Pēdējās jūdzes” savienojumi, lai izveidotu efektīvus savienojumus starp rūpniecības rajoniem un TEN-T dzelzceļa tīklu;

— Digitālā loģistika, urbanizācija vai energoefektivitātes un vides efektivitātes darbi;

— Ostu infrastruktūras stiprināšana saistībā ar drošību vai piekļuvi ostai.

Lai nodrošinātu, ka pasākums atbilst Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), atbilstības kritērijos, kas iekļauti turpmāko uzaicinājumu iesniegt projektus uzdevumā, izslēdz šādu darbību sarakstu: I) darbības, kas saistītas ar fosilo kurināmo, tostarp pakārtotu izmantošanu 113 ; II) darbības saskaņā ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS), kuru prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas nav zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm 114 ; III) darbības, kas saistītas ar atkritumu poligoniem, sadedzināšanas iekārtām 115 un mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtām 116 ; un iv) darbības, kurās atkritumu ilgtermiņa apglabāšana var radīt kaitējumu videi. Darba uzdevumā papildus nosaka, ka var atlasīt tikai tās darbības, kas atbilst attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.

N.4. Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un aizdevuma uzraudzības un īstenošanas grafiks

Kārtas numurs	Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)	Atskaites punkts/mērķrādītājs	Nosaukums	Kvalitātes rādītāji (attiecībā uz starpposma mērķiem)	Kvantitatīvie rādītāji (mērķiem)			Orientējošs pabeigšanas termiņš		Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju
					Mēra vienība	Pamatscenārijs	Mērķis	Ceturkšņa laikā	Gadu
M5C3–10	Reforma Nr. 1: Procedūru vienkāršošana un komisāra amata nostiprināšana speciālajās ekonomiskajās zonās	Atskaites punkts	Regulas stāšanās spēkā, lai vienkāršotu procedūras un stiprinātu komisāra lomu speciālajās ekonomiskajās zonās	Regulas noteikums par regulas stāšanos spēkā, lai vienkārši noteiktu procedūras un stiprinātu komisāra lomu speciālajās ekonomiskajās zonās	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	4. CET.	2021	Regulā iekļauj: Eiropas izveidot digitālo vienas pieturas aģentūru speciālajām ekonomiskajām zonām procedūru vienkāršošanai; noteikumi, lai stiprinātu komisāra lomu ZES. Īpašās ekonomiskās zonas ir īpašas jomas, kas definētas Dekrētlikumā 91/2017 (publicēts Oficiālajā Vēstnesī Nr. 141/2017), kas pārveidots par likumu ar L. 123/2017 (publicēts Oficiālajā Vēstnesī Mezzogiorno 188/2017).
M5C3–11	Investīcija Nr. 1.4: Ieguldījumi speciālajā ekonomiskajā zonā infrastruktūrā	Atskaites punkts	Stājas spēkā ministrijas dekrēti, ar ko apstiprina darbības plānus visām astoņām speciālajām ekonomiskajām zonām	Likuma noteikums par ministrijas dekrētu stāšanās spēkā norādīšanu.	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	4. CET.	2021	Ar dekrētu piešķir resursus par īstenošanu atbildīgajām personām un nosaka īpašus nosacījumus, lai izvairītos no jebkādas intervences ietekmes uz vidi. Visus konkursus izsludina ar darba uzdevumiem, tostarp atbilstības kritērijiem, kas nodrošina, ka atlasītie projekti atbilst Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību par atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.
M5C3–12	Investīcija Nr. 1.4: Ieguldījumi speciālajā ekonomiskajā zonā infrastruktūrā	Mērķa	Infrastruktūras projektu darbu uzsākšana speciālajā ekonomiskajā zonā	NEPIEMĒRO	Skaits	0	53	4. CET.	2024	Infrastruktūras projektus unikāli identificē Codice Locale di Progetto (CLP). Ir uzsākti darbi vismaz 53 projektiem, kas noteikti Dekrētā par resursu piešķiršanu.
M5C3–13	Investīcija Nr. 1.4: Ieguldījumi speciālajā ekonomiskajā zonā infrastruktūrā	Mērķa	Infrastruktūras projektu pabeigšana speciālajā ekonomiskajā zonā.	NEPIEMĒRO	Skaits	0	53	2. CET.	2026	Intervenču sarakstā iekļauj, piemēram, šādus vai līdzvērtīgus pasākumus: • TEN-T visaptverošā tīkla infrastruktūras pabeigšana Vasto un Ortonas ostās un Saletti un Manoppello (Abruco) rūpniecības rajonos •Infrastruktūra Salerno ostā un Ufita, Marcianise, Battipaglia un Nola rūpniecības rajonos (Kampānija) •Savienojumi starp Manfredonijas ostu un Termoli, Brindisi un Lečes pilsētu teritorijām (Apūlija un Molīze). • Starpsavienojumi starp Taranto ostu un Taranto, Potencas un Matēras pilsētu teritorijām (Apūlija un Bazilikata). • Infrastruktūras intervences, lai nodrošinātu piekļuvi Gioia Tauro ostai (Kalabrijā). •Infrastruktūras pieejamība Kaljāri ostai (Sardegna) •Infrastruktūras iejaukšanās, lai nodrošinātu piekļuvi Augusta, Riporto, Sant’Agata di Militello un Gela (Sicīlija) ostām.

O. 6. MISIJAS 1. KOMPONENTS: Vietējie tīkli, iekārtas un telemedicīna teritoriālajai palīdzībai veselības aprūpes jomā

Šā komponenta mērķis ir stiprināt Itālijas Valsts veselības dienestu (NHS), cita starpā uzlabojot aizsardzību pret veselības apdraudējumiem, kas saistīti ar vidi un klimata pārmaiņām, un labāk reaģējot uz kopienu vajadzībām attiecībā uz vietējo aprūpi un palīdzību. Vietējā veselības aprūpes palīdzība ir sadrumstalota, un to ietekmē reģionālās atšķirības, kā rezultātā veselības aprūpes noteikumi un rezultāti dažādos reģionos atšķiras. Tiek uzskatīts, ka integrētu mājas aprūpes pakalpojumu sniegšana ir zema, un dažādie veselības aprūpes un sociālo pakalpojumu sniedzēji tiek uzskatīti tikai par vāji integrētiem. Turklāt Itālijas Valsts veselības dienesta (NHS) spēju novērst veselības riskus, kas saistīti ar eksponētību videi un klimata pārmaiņām, ir pārbaudījušas vairākas vides krīzes un ārkārtas situācijas, kas izgaismoja problēmas, kuras rada pietiekamu profilakses pasākumu trūkums. Šā Itālijas atveseļošanas un noturības plāna komponenta mērķis ir stiprināt Itālijas Valsts veselības dienestu (NHS), cita starpā uzlabojot aizsardzību pret veselības apdraudējumiem, kas saistīti ar vidi un klimata pārmaiņām, un labāk reaģējot uz kopienu vajadzībām attiecībā uz vietējo aprūpi un palīdzību.

Šā komponenta investīcijas un reformas palīdz īstenot Itālijai 2019. un 2020. gadā adresētos ieteikumus par nepieciešamību “ar investīcijām saistīto ekonomikas politiku koncentrēt uz pētniecību un inovāciju un infrastruktūras kvalitāti, ņemot vērā reģionālās atšķirības (2019. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3), “stiprināt veselības aprūpes sistēmas noturību un spēju tādās jomās kā veselības aprūpes darbinieki, kritiski svarīgi medicīniskie produkti un infrastruktūra” (2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 1) un “koncentrēt investīcijas uz zaļo un digitālo pārkārtošanos, jo īpaši uz [...] pastiprinātu digitālo infrastruktūru, lai nodrošinātu pamatpakalpojumu sniegšanu” (2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3).

O.1. Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam

NEPIEMĒRO

O.2. Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

NEPIEMĒRO

O.3. Aizdevumam pieteikto reformu un investīciju apraksts

Reforma: Jauna organizatoriskā modeļa noteikšana teritoriālajam veselības aprūpes palīdzības tīklam.

Reforma ir sagatavošanās elements komponenta investīcijām. Tā izveido jaunu teritoriālās veselības aprūpes palīdzības modeli un izveido jaunu institucionālo struktūru veselības, vides un klimata profilakses jomā. To panāk, izmantojot:

1.Jauna organizatoriskā modeļa izveide teritoriālajam veselības aprūpes palīdzības tīklam, nosakot tiesisko regulējumu, kurā noteikti strukturālie, tehnoloģiskie un organizatoriskie standarti.

2.Jaunas institucionālās struktūras noteikšana veselības, vides un klimata profilaksei, ievērojot integrētu pieeju (“Viena veselība”) un holistisku redzējumu (“Planetārā veselība”).

Investīcija 1.1: Kopienu veselības aprūpes nami, lai uzlabotu teritoriālo palīdzību veselības jomā.

Ieguldījumu projekts ietver vismaz 1038 Kopienas veselības aprūpes namu izveidi un darbības uzsākšanu, aktivizējot, attīstot un apvienojot primārās aprūpes pakalpojumus un izveidojot (energoefektīvus) palīdzības sniegšanas centrus, lai integrēti reaģētu uz aprūpes vajadzībām.

Ieguldījums 1.2. Mājas kā pirmā aprūpes un telemedicīnas vieta

Investīcija ietver telemedicīnas risinājumu plaša mēroga ieviešanu un atbalstu inovācijai veselības aprūpes jomā, izmantojot šādus pasākumus:

1.Aprūpe mājās kā pirmais palīdzības punkts (1.2.1. ieguldījums) — Mērķis ir palielināt to cilvēku skaitu, kuri saņem aprūpi mājās, līdz 10 % iedzīvotāju, kas vecāki par 65 gadiem, ieguldot aparatūrā un palielinot pakalpojumu sniegšanu.

2.Teritoriālie koordinācijas centri (ieguldījums 1.2.2.) — plānotās investīcijas attiecas uz vismaz 480 teritoriālo koordinācijas centru (“Centrali Operational Territoriali”) izveidi, kas paredzēti, lai savienotu un koordinētu dažādus teritoriālos, sociālās veselības un slimnīcu pakalpojumus, kā arī neatliekamās palīdzības tīklu. Paredzams, ka teritoriālie koordinācijas centri nodrošinās pacientiem piegādāto ierīču tālvadību, atbalstīs informācijas apmaiņu starp veselības aprūpes speciālistiem un būs atskaites punkts aprūpētāju un pacientu vajadzībām.

3.Telemedicīna, lai labāk atbalstītu pacientus ar hroniskām slimībām (1.2.3. investīcija). Ieguldījuma mērķis ir 1) finansēt projektus, kas nodrošina attālinātu ārstu un pacientu mijiedarbību, jo īpaši diagnostiku un uzraudzību, 2) izveidot valsts platformu telemedicīnas projektu skrīningam (saistīta ar 6. misijas 2. komponenta ieguldījumu 1.3.) un 3) finansēt ad hoc pētniecības iniciatīvas digitālo veselības un aprūpes tehnoloģiju jomā.

Papildu intervences, kas saistītas ar aprūpi mājās, ir uzskaitītas 5. misijas 2. komponentā, jo īpaši 1. un 2. reforma un 1. un 2. investīcija.

Investīcija Nr. 1.3. Starpniecības veselības aprūpes un tās telpu stiprināšana (Kopienas slimnīcas)

Ar ieguldījumu izveido vismaz 307 kopienas slimnīcas, t. i., veselības aprūpes iestādes pacientiem, kuriem pēc neliela asuma epizodes vai hronisku patoloģiju recidīva ir vajadzīgas zemas intensitātes un īstermiņa klīniskās iejaukšanās.

O.4. Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un aizdevuma uzraudzības un īstenošanas grafiks

Kārtas numurs	Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)	Atskaites punkts/mērķrādītājs	Nosaukums	Kvalitātes rādītāji (attiecībā uz starpposma mērķiem)	Kvantitatīvie rādītāji (mērķiem)			Orientējošs pabeigšanas termiņš		Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju
					Mēra vienība	Pamatscenārijs	Mērķis	Ceturkšņa laikā	Gadu
M6C1–1	Reforma: Jauna organizatoriskā modeļa noteikšana teritoriālajam veselības aprūpes palīdzības tīklam	Atskaites punkts	Stājas spēkā sekundārie tiesību akti (ministra dekrēts), kas paredz veselības aprūpes organizācijas reformu.	Likuma norma, kas norāda uz tiesību akta stāšanos spēkā	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	2. CET.	2022	Stājas spēkā sekundārie tiesību akti (ministra dekrēts), kas paredz: — Definēt jaunu teritoriālo veselības aprūpes palīdzības tīkla organizatorisko modeli, nosakot tiesisko regulējumu, kas nosaka strukturālos, tehnoloģiskos un organizatoriskos standartus visos reģionos; jaunas institucionālās struktūras noteikšana veselības, vides un klimata profilaksei saskaņā ar pieeju “Viena veselība”.
M6C1–2	Investīcija 1.1: Kopienu veselības aprūpes nami, lai uzlabotu teritoriālo palīdzību veselības jomā	Atskaites punkts	Institucionālās attīstības līguma apstiprināšana	Veselības un reģionu ministrijas paziņojums par apstiprinājumu	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	2. CET.	2022	Institucionālās attīstības līguma (Contratto Istituzionale di Sviluppo) apstiprināšana ar Itālijas Veselības ministriju par atbildīgo un īstenošanas iestādi un reģionālo administrāciju līdzdalība kopā ar citām struktūrām, kas saistītas ar Kopienas veselības aprūpes iestādēm: Institucionālās attīstības līgums ir pārvaldības instruments, kurā uzskaita visas piemērotās puses, kas noteiktas Kopienas veselības aprūpes nama īstenošanai, lai uzlabotu teritoriālo palīdzību veselības jomā. Līgumā norāda arī saistības, ko katrs Itālijas reģions uzņemsies, lai garantētu gaidāmo rezultātu sasniegšanu attiecībā uz Kopienas veselības aprūpes namu. Līguma mērķis bija atbalstīt teritoriālo kohēziju, attīstību un ekonomikas izaugsmi un paātrināt sarežģītu intervences pasākumu īstenošanu. Iestāžu attīstības līgums ir īpaši noderīgs lieliem projektiem vai investīcijām, kas formulētas atsevišķos pasākumos, kuri ir savstarpēji funkcionāli saistīti un kuriem nepieciešama integrēta pieeja un Eiropas investīciju struktūrfondu un valstu fondu izmantošana, kas iekļauti arī plānos un darbības programmās, kuras finansē no valsts un Eiropas resursiem.
M6C1–3	Investīcija 1.1: Kopienu veselības aprūpes nami, lai uzlabotu teritoriālo palīdzību veselības jomā	Mērķa	Kopienas veselības nami, kas ir pieejami un tehnoloģiski aprīkoti (pirmā partija)	NEPIEMĒRO	Skaits	0	1 038	2. CET.	2026	Lai nodrošinātu vienlīdzīgu piekļuvi, teritoriālu tuvumu un aprūpes kvalitāti cilvēkiem neatkarīgi no vecuma un klīniskās ainas (hroniski slimiem pacientiem, cilvēkiem, kuriem vajadzīga ilgtermiņa aprūpe, cilvēkiem ar invaliditāti, garīgām ciešanām, nabadzību), nodrošina vismaz 1038 Kopienas veselības aprūpes centru pieejamību un aprīkojumu, aktivizējot, attīstot un apvienojot primārās aprūpes pakalpojumus un ieviešot palīdzības sniegšanas centrus (energoefektīvus) daudzprofesionālai reakcijai. Vismaz 50 % no ANM atbalsta investīciju izmaksām atvēl jaunu ēku būvniecībai (intervences lauks 025 ter), kas atbilst Regulas (ES) 2021/241 VI pielikuma 5. zemsvītras piezīmes prasībām, vai ēku renovācijai (intervences lauks 026).
M6C1–4	Ieguldījums 1.2. Mājas kā pirmā aprūpes un telemedicīnas vieta	Atskaites punkts	Pamatnostādņu, kurās ietverts digitālais modelis mājas aprūpes īstenošanai, apstiprināšana	Veselības ministrijas apstiprinātās pamatnostādnes	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	2. CET.	2022	Pamatnostādnes racionalizē procesus, kas vajadzīgi, lai uzlabotu aprūpi mājās, izstrādājot attālinātās uzraudzības metodes un mājas automatizāciju.
M6C1–5	Ieguldījums 1.2. Mājas kā pirmā aprūpes un telemedicīnas vieta	Atskaites punkts	Veselības un reģionu ministrijas apstiprināts institucionālās attīstības līgums	Paziņojums par apstiprināto līgumu	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	2. CET.	2022	Institucionālās attīstības līguma (Contratto Istituzionale di Sviluppo) apstiprināšana ar Itālijas Veselības ministriju par atbildīgo un īstenošanas iestādi un reģionālo administrāciju līdzdalība kopā ar citām struktūrām, kas ir saistītas ar mājas aprūpi. Institucionālās attīstības līgumā katrai intervencei vai intervenču kategorijai nosaka grafiku, līgumslēdzēju pienākumus, novērtēšanas un uzraudzības kritērijus un sankcijas par jebkādu neatbilstību. Tā arī nosaka nosacījumus iespējamai daļējai intervences līdzekļu definansēšanai vai attiecīgo resursu piešķiršanai citam valdības līmenim saskaņā ar subsidiaritātes principu.
M6C1–6	Ieguldījums 1.2. Mājas kā pirmā aprūpes un telemedicīnas vieta	Mērķa	Mājās ārstētie cilvēki	NEPIEMĒRO	Skaits	645 590	1 487 590	4. CET.	2025	2025. gadā vismaz 1487590 cilvēku, kas vecāki par 65 gadiem, tika ārstēti mājas aprūpē (sākot no bāzlīnijas — 645590 cilvēki, kas vecāki par 65 gadiem, kuri tika ārstēti 2019. gadā). Mājas aprūpes pakalpojumi ir definēti saskaņā ar 2017. gada 12. janvāra DPCM 22. un 23. pantu.
M6C1–7	Ieguldījums 1.2. Mājas kā pirmā aprūpes un telemedicīnas vieta	Mērķa	Pilnībā darboties spējīgi koordinācijas centri (otrā grupa)	NEPIEMĒRO	Skaits	0	480	4. CET.	2024	Šīs iejaukšanās galvenais aspekts ir vismaz 480 teritoriālo koordinācijas centru (“Centrali operatīvs teritoriālais centrs”) darbības uzsākšana, kuru uzdevums ir koordinēt un sasaistīt dažādus teritoriālos, sociālās veselības un slimnīcu veselības aprūpes pakalpojumus, kā arī neatliekamās palīdzības tīklu, lai nodrošinātu aprūpes nepārtrauktību, pieejamību un integrāciju.
M6C1–8	Ieguldījums 1.2. Mājas kā pirmā aprūpes un telemedicīnas vieta	Mērķa	Katram reģionam piešķirts vismaz viens telemedicīnas projekts (ņemot vērā gan projektus, kas tiks īstenoti konkrētajā reģionā, gan projektus, kurus var izstrādāt kā daļu no konsorcijiem starp reģioniem)	NEPIEMĒRO	Skaits	0	20	4. CET.	2023	Valsts telemedicīnas stratēģija veicina un finansē jaunu telemedicīnas projektu un risinājumu izstrādi un izvēršanu reģionālajās veselības aprūpes sistēmās, un tādējādi tā ir galvenais (tehnoloģiskais) veicinātājs uzlabotas attālinātas aprūpes pieejas īstenošanai veselības jomā, īpašu uzmanību pievēršot hroniskiem pacientiem.
M6C1–9	Ieguldījums 1.2. Mājas kā pirmā aprūpes un telemedicīnas vieta	Mērķa	To cilvēku skaits, kuriem palīdz ar telemedicīnas rīkiem (trešā partija)	NEPIEMĒRO	Skaits	0	300 000	4. CET.	2025	Vismaz 300000 cilvēku, kam palīdz telemedicīnas rīki. Intervence ietver finansējumu ad hoc pētniecības iniciatīvām digitālo veselības un aprūpes tehnoloģiju jomā.
M6C1–10	Investīcija Nr. 1.3. Starpniecības veselības aprūpes un tās telpu stiprināšana (Kopienas slimnīcas)	Atskaites punkts	Institucionālās attīstības līguma apstiprināšana (Contratto Istituzionale di Sviluppo)	Paziņojums par institucionālās attīstības līguma apstiprināšanu	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	2. CET.	2022	Institucionālās attīstības līguma (Contratto Istituzionale di Sviluppo) apstiprināšana ar Itālijas Veselības ministriju kā atbildīgo un īstenošanas iestādi un reģionālo administrāciju līdzdalība kopā ar citām struktūrām, kas saistītas ar Kopienas slimnīcām. Institucionālās attīstības līgumā uzskaita visas investīcijām noteiktās piemērotās vietas, kā arī pienākumus, ko katrs reģions uzņemas, lai garantētu paredzētā rezultāta sasniegšanu. Ja kāds reģions pārkāpj noteikumus, Veselības ministrija vēršas pie komisāra ad acta. Attiecībā uz iekārtu tehnoloģiju parku, t. i., visiem rīkiem, licencēm un starpsavienojumiem, priekšroku dod apvienotajām iepirkuma metodēm.
M6C1–11	Investīcija Nr. 1.3. Starpniecības veselības aprūpes un tās telpu stiprināšana (Kopienas slimnīcas)	Mērķa	Atjaunotas, savstarpēji savienotas un tehnoloģiski aprīkotas Kopienas slimnīcas (pirmā partija)	NEPIEMĒRO	Skaits	0	307	2. CET.	2026	Atjaunotas, savstarpēji savienotas un tehnoloģiski aprīkotas vismaz 307 Kopienas slimnīcas Kopienas slimnīcas ir veselības aprūpes iestādes pacientiem, kuriem pēc neliela asuma epizodes vai hronisku patoloģiju recidīva ir nepieciešama zemas intensitātes un īstermiņa klīniskā iejaukšanās, ko, iespējams, var nodrošināt mājās, bet kuri tiek uzņemti šajās iestādēs, jo nav piemērota pati māja (strukturālā un/vai ģimene).

P. 6. MISIJA, 2. KOMPONENTS: Inovācija, pētniecība un valsts veselības aprūpes pakalpojumu digitalizācija

Šā Itālijas atveseļošanas un noturības plāna komponenta mērķis ir nodrošināt nepieciešamos veicinošos apstākļus valsts veselības aprūpes dienesta lielākai noturībai, izmantojot: novecojušu veselības aprūpes tehnoloģiju aizstāšana slimnīcās; II) būtiski strukturāli uzlabojumi slimnīcu ēku drošībā; III) veselības informācijas sistēmu un digitālo rīku uzlabošana; IV) zinātniskās pētniecības nozares veicināšana un stiprināšana; V) cilvēkresursu uzlabošana.

Investīcijas un reformas saskaņā ar šo komponentu palīdz īstenot Itālijai 2020. un 2019. gadā adresētos ieteikumus par nepieciešamību “stiprināt veselības aprūpes sistēmas noturību un spēju tādās jomās kā veselības aprūpes darbinieki, kritiski svarīgi medicīniskie produkti un infrastruktūra” (2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 1), “koncentrēt investīcijas uz zaļo un digitālo pārkārtošanos, jo īpaši uz [...] pastiprinātu digitālo infrastruktūru, lai nodrošinātu pamatpakalpojumu sniegšanu” (2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3) un “ar investīcijām saistīto ekonomikas politiku koncentrēt uz pētniecību un inovāciju un infrastruktūras kvalitāti, ņemot vērā arī reģionālās atšķirības” (2019. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3).

P.1. Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam

Reforma: Pārskatīt un atjaunināt slimnīcas un aprūpes zinātnisko institūtu (IRCCS) pašreizējo tiesisko regulējumu

Reformas mērķis ir reorganizēt slimnīcu un aprūpes zinātnisko institūtu (IRCCS) tīklu, lai i) uzlabotu valsts veselības aprūpes sistēmas (NHS) kvalitāti, ii) uzlabotu saikni starp veselību un pētniecību un iii) pārskatītu IRCCS tiesisko režīmu un pētniecības politiku, kas ir Itālijas Veselības ministrijas kompetencē.

Reforma uzlabo publisko IRCCS pārvaldību, i) uzlabojot stratēģisko pārvaldību, ii) labāk definējot pilnvaras un kompetences jomas un iii) visaptveroši definējot noteikumus par publisko IRCCS zinātniskā direktora un pētniecības personāla statusu.

Visbeidzot, īpašs apakšpasākums, kas diferencē IRCCS atkarībā no to darbības (viena speciālista vai vispārēja speciālista), izveidojot integrētu IRCCS tīklu un veicinot speciālo zināšanu apmaiņu starp pašām IRCCS un citām Itālijas NHS struktūrām.

Investīcija 2.1: NHS biomedicīnas pētījumu stiprināšana un uzlabošana

Šis ieguldījums ietver biomedicīniskās pētniecības sistēmas stiprināšanu, izmantojot divus intervences virzienus: a)koncepcijas pamatojuma (PoC) projekti, kas atbalsta tādu tehnoloģiju izstrādi, kurām ir zema tehnoloģiskā brieduma pakāpe, kā arī veicina tehnoloģiju nodošanu nozarei, b) pētniecības programmu/projektu finansēšana retu slimību, retu vēža veidu un citu slimību, kam ir liela ietekme uz veselību, jomā.

P.2. Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Kārtas numurs	Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)	Atskaites punkts/mērķrādītājs	Nosaukums	Kvalitātes rādītāji (attiecībā uz starpposma mērķiem)	Kvantitatīvie rādītāji (mērķiem)			Orientējošs pabeigšanas termiņš		Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju
					Mēra vienība	Pamatscenārijs	Mērķis	Ceturkšņa laikā	Gadu
M6C2–1	Reforma: Pārskatīt un atjaunināt pašreizējo tiesisko regulējumu attiecībā uz slimnīcu un aprūpes zinātniskajiem institūtiem (IRCCS) un Veselības ministrijas pētniecības politiku, lai stiprinātu saikni starp pētniecību, inovāciju un veselības aprūpi	Atskaites punkts	Stājas spēkā leģislatīvais dekrēts, ar ko paredz reorganizēt noteikumus, kas reglamentē hospitalizācijas un aprūpes zinātniskos institūtus (IRCSS)	Dekrēta noteikums par stāšanos spēkā	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	4. CET.	2022	Reforma reorganizē IRCCS tīklu, lai uzlabotu NHS kvalitāti un izcilību, uzlabotu saikni starp veselību un pētniecību, pārskatītu IRCCS tiesisko režīmu un pētniecības politiku, kas ir Itālijas Veselības ministrijas kompetencē. Reforma ietver pasākumus, lai: stiprināt saikni starp pētniecību, inovāciju un veselības aprūpi; II) uzlabot publisko IRCCS pārvaldību, uzlabojot stratēģisko pārvaldību un labāk definējot pilnvaras un kompetences jomas.
M6C2–2	Investīcija 2.1: NHS biomedicīnas pētījumu stiprināšana un uzlabošana	Mērķa	Pētniecības projekti, kas finansēti saistībā ar koncepcijas pierādīšanu un retiem vēža veidiem un slimībām	NEPIEMĒRO	Skaits	0	200	2. CET.	2025	Finansējuma piešķiršana pētniecības programmām/projektiem reto slimību un reto vēža veidu un koncepcijas pamatojuma jomā. Finansējumu pētniecības projektiem PoC un retām slimībām un retiem vēža veidiem piešķir, izmantojot atklāta konkursa procedūru. Vismaz 200 pētniecības projektiem ir piešķirta pirmā finansējuma daļa.
M6C2–3	Investīcija 2.1: NHS biomedicīnas pētījumu stiprināšana un uzlabošana	Mērķa	Pētniecības projekti, kas finansēti par slimībām, kurām ir liela ietekme uz veselību	NEPIEMĒRO	Skaits	0	324	2. CET.	2025	Finansējuma piešķiršana pētniecības programmām/projektiem tādu slimību jomā, kurām ir liela ietekme uz veselību. Finansējumu pētniecības projektiem par slimībām, kurām ir liela ietekme uz veselību, piešķir, izmantojot atklāta konkursa procedūru. Vismaz 324 pētniecības projektiem ir piešķirta pirmā finansējuma daļa.

P.3. Aizdevumam pieteikto reformu un investīciju apraksts

Investīcija 1.1: Slimnīcu tehnoloģiskā aprīkojuma digitālā atjaunināšana

Šīs investīcijas ietver veselības aprūpes digitalizācijas uzlabošanu, lai palielinātu personāla produktivitāti, uzlabotu procesu kvalitāti, nodrošinātu pacientu drošību un kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu. Ieguldījumam ir trīs intervences virzieni:

1.Lielu veselības aprūpes iekārtu modernizācija, aizstājot novecojušus modeļus ar tehnoloģiski progresīviem modeļiem. Aizstāto aprīkojumu var likvidēt vai pārdalīt citām valsts veselības dienesta vietām.

2.Slimnīcu procesu informatizācija ar pirmā un otrā līmeņa neatliekamās palīdzības departamentu (“Dipartimenti Emergenza e Accettazione”, DEA).

3.Gultu skaita pieaugums intensīvās un daļēji intensīvās aprūpes nodaļās valsts veselības dienesta slimnīcās.

Ieguldījums 1.2. Ceļā uz drošu un ilgtspējīgu slimnīcu

Šis ieguldījums paredz slimnīcu pieskaņošanu seismisko slimību apkarošanas noteikumiem. Šajā nolūkā ir paredzēti divi dažādi ieguldījumu virzieni:

1.Slimnīcu iekārtu seismiskās uzlabošanas un uzlabošanas pasākumi, kas noteikti, apsekojot reģionu izteiktās vajadzības.

2.Daudzgadu intervence, kuras mērķis ir atjaunot un modernizēt sabiedrības veselības nekustamā īpašuma fizisko un tehnoloģisko sistēmu.

Investīcija Nr. 1.3. Tehnoloģiskās infrastruktūras un datu vākšanas, datu apstrādes, datu analīzes un simulācijas rīku stiprināšana

Šis ieguldījums paredz būtiski uzlabot tehnoloģisko infrastruktūru, kas ir pamatā aprūpes sniegšanai, veselības aprūpes analītikai un Itālijas VHS prognozēšanas spējai. Ieguldījumu veido divi dažādi projekti:

1.Nodrošināt esošo e-veselības pacienta karšu (EVPK) infrastruktūru un izmantošanu. To panāk, padarot to par pilnīgi digitālu datu vidi, kas tādējādi ir viendabīga, konsekventa un pārnesama visā valsts teritorijā. EVPK veic trīs pamatfunkcijas: pirmkārt, tā pilnvaro veselības aprūpes speciālistus, ļaujot viņiem rēķināties ar vienu un to pašu klīniskās informācijas avotu, kurā sīki izklāstīta visa pacienta slimības vēsture; otrkārt, tā kļūst par iedzīvotāju un pacientu piekļuves punktu valsts un reģionālo veselības aprūpes sistēmu sniegtajiem pamatpakalpojumiem; treškārt, veselības aprūpes iestādes ir pilnvarotas izmantot klīniskos datus, lai veiktu veselības analīzi un uzlabotu veselības aprūpes sniegšanu.

2.Stiprināt Veselības ministrijas infrastruktūru un tehnoloģiskos un analītiskos instrumentus, lai uzraudzītu būtiskos palīdzības līmeņus (LEA, t. i., pakalpojumus, ko garantē NHS visā valstī), un plānot veselības aprūpes palīdzību un pakalpojumus atbilstoši iedzīvotāju vajadzībām un demogrāfisko, inovāciju un epidemioloģijas tendenču attīstībai. Šis Itālijas Veselības ministrijas galvenais un primārais mērķis tiek sasniegts, īstenojot šādus un integrējot četrus apakšmērķus: I) stiprināt Itālijas Veselības ministrijas infrastruktūru, integrējot EVPK klīniskos datus ar jaunās veselības informācijas sistēmas (NSIS) klīniskajiem, administratīvajiem un izmaksu datiem un ar citu informāciju un datiem, kas saistīti ar “Vienas veselības” pieeju, lai uzraudzītu LEA un nodrošinātu veselības uzraudzību un modrības pasākumus; NSIS datu vākšanas, apstrādes un ģenerēšanas uzlabošana vietējā līmenī, pārstrukturējot un standartizējot datu ģenerēšanas reģionālo un vietējo procesu, lai uzlabotu NSIS rīku NHS kvalitātes, efektivitātes un piemērotības mērīšanai; III) progresīvu analīzes instrumentu izstrāde, lai novērtētu sarežģītas parādības un scenāriju prognozēšanu nolūkā uzlabot centrālo spēju plānot veselības aprūpes pakalpojumus un atklāt jaunas slimības; IV) tādas valsts platformas izveide, kurā var tikties akreditēto pakalpojumu sniedzēju telemedicīnas pakalpojumu piedāvājums un pieprasījums.

Ieguldījums 2.2.: Veselības aprūpes sistēmas speciālistu tehnisko, profesionālo, digitālo un vadības prasmju attīstīšana

Šis ieguldījums ietver stipendiju palielināšanu konkrētiem vispārējās medicīnas kursiem; visam NHS personālam izstrādāt apmācības plānu par drošību slimnīcu infekciju jomā; aktivizēt apmācības ceļu darbiniekiem, kuriem VHS struktūrās ir vadošās lomas vadības un digitālajās prasmēs, un finansēt specializētas medicīniskās apmācības līgumus.

P.4. Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un aizdevuma uzraudzības un īstenošanas grafiks

Kārtas numurs	Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)	Atskaites punkts/mērķrādītājs	Nosaukums	Kvalitātes rādītāji (attiecībā uz starpposma mērķiem)	Kvantitatīvie rādītāji (mērķiem)			Orientējošs pabeigšanas termiņš		Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju
					Mēra vienība	Pamatscenārijs	Mērķis	Ceturkšņa laikā	Gadu
M6C2–4	Investīcija 1.1: Slimnīcu tehnoloģiskā aprīkojuma digitālā atjaunināšana	Atskaites punkts	Reorganizācijas plāns, ko apstiprinājusi Veselības ministrija/Itālijas reģioni	Apstiprinājuma paziņošana	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	4. CET.	2021	Apstiprināt reorganizācijas plānu, lai stiprinātu NHS slimnīcu spēju pienācīgi risināt pandēmijas ārkārtas situācijas, palielinot gultu skaitu intensīvās un apakšintensīvās aprūpes nodaļās. Slimnīcu reorganizācijas plāns palielina gultu skaitu, kas pieejams intensīvās un daļēji intensīvās aprūpes nodaļās NHS slimnīcās.
M6C2–5	Investīcija 1.1: Slimnīcu tehnoloģiskā aprīkojuma digitālā atjaunināšana	Atskaites punkts	Institucionālās attīstības līguma apstiprināšana	Paziņojums par to, ka Veselības ministrija un Itālijas reģionu ministrija paraksta institucionālās attīstības līgumu	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	2. CET.	2022	Institucionālās attīstības līguma (Contratto Istituzionale di Sviluppo) apstiprināšana ar Itālijas Veselības ministriju kā atbildīgo un īstenošanas iestādi un reģionālo administrāciju un citu galveno ieinteresēto personu līdzdalību. Institucionālās attīstības līgums ir instruments, kas noteikts spēkā esošajos valsts tiesību aktos (2011. gada 31. maija Likumdošanas dekrēta Nr. 88 1. un 6. panta apvienotajos noteikumos un 2017. gada 20. jūnija Likumdošanas dekrēta Nr. 91 7. pantā ar 2017. gada 3. augusta Likumu Nr. 123), lai paātrinātu savstarpēji funkcionāli saistītu stratēģisku projektu īstenošanu. Institucionālās attīstības līgumā uzskaita visus piemērotos objektus, kas noteikti ieguldījumiem, kā arī pienākumus, ko katrs reģions uzņemas, lai garantētu paredzētā rezultāta sasniegšanu. Ja kāds reģions pārkāpj noteikumus, Veselības ministrija vēršas pie komisāra ad acta.
M6C2–6	Investīcija 1.1: Slimnīcu tehnoloģiskā aprīkojuma digitālā atjaunināšana	Mērķa	Lielas sanitārās iekārtas darbojas	NEPIEMĒRO	Skaits	0	3100	2. CET.	2026	Aizstājamo iekārtu skaits un tipoloģijas ir šādas: 333 CT (datortomogrāfija) ar 128 vai vairāk šķēlēm, 178 NMR (kodolmagnētiskā rezonanse) pie 1,5 T vai lielāka, 78 lineāri paātrinātāji, 932 stacionāras rentgenstaru sistēmas, 193 Angiogrāfija, 78 gamma kameras, 51 gamma kameru/CT (datortomogrāfijas) skenēšana, 34 PET (pozitronu emisijas tomogrāfija), CT (datortomogrāfija), 295 Mammogrāfija, 928 Ultrasound). Aizstātās iekārtas var likvidēt vai atkārtoti izmantot citās NHS vietās.
M6C2–7	Investīcija 1.1: Slimnīcu tehnoloģiskā aprīkojuma digitālā atjaunināšana	Atskaites punkts	Visu publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana	Paziņojums par visiem piešķirtajiem publiskajiem līgumiem.	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	4. CET.	2022	Konkursa procedūru publicēšana (Consip pamatnolīgums) un līgumu slēgšana ar pakalpojumu sniedzējiem un tādu slimnīcu digitalizācija, kas klasificētas DEA I un II līmenī) Līgumos ietver: a) Datu apstrādes centrs (DPC), tostarp IKT un jebkādi palīgdarbi, kas vajadzīgi, lai panāktu visas slimnīcas struktūras datorizāciju, b) aparatūras un/vai programmatūras informācijas tehnoloģiju, elektromedicīnas tehnoloģiju, kā arī papildu tehnoloģiju un jebkādu palīgdarbu iegāde, kas vajadzīgi, lai panāktu slimnīcu departamentu datorizāciju. Pašreizējā digitalizācijas līmeņa novērtējums pirms intervences īstenošanas ļauj precizēt šo novērtējumu atbilstoši katra reģiona/slimnīcas reālajām vajadzībām.
M6C2–8	Investīcija 1.1: Slimnīcu tehnoloģiskā aprīkojuma digitālā atjaunināšana	Mērķa	Slimnīcu digitalizācija (DEA — Ārkārtas situāciju un uzņemšanas departamenti — I un II līmenis)	NEPIEMĒRO	Skaits	0	280	4. CET.	2025	Katrai digitalizētajai slimnīcai ir datu apstrādes centrs (DPC), kas vajadzīgs, lai panāktu visas slimnīcas struktūras datorizāciju, un pietiekama aparatūra un/vai programmatūras informācijas tehnoloģija, elektromedicīnas tehnoloģijas, kā arī papildu tehnoloģijas, kas vajadzīgas, lai panāktu katras slimnīcas nodaļas datorizāciju. Ir atļauti iepirkuma instrumenti, ko dara pieejamus Consip (“Concessionaria Servizi Informativi Pubblici”), papildus tiem, kas slēgti līdz 2022. gada 31. decembrim, kā arī valsts pārvaldes elektroniskais tirgus (Mepa) vai publiskās pārvaldes dinamiskās iegādes sistēma (SDAPA) papildu pirkumiem.
M6C2–9	Investīcija 1.1: Slimnīcu tehnoloģiskā aprīkojuma digitālā atjaunināšana	Mērķa	Papildu gultasvietas, ko nodrošina ICU un apakšintensīvā aprūpe	NEPIEMĒRO	Skaits	0	5 922	2. CET.	2026	Vismaz 2692 intensīvās terapijas gultu un 3230 gultu nodrošināšana daļēji intensīvās teritorijās ar saistītām ventilācijas iekārtām ir strukturāla (kas atbilst pirms pandēmijas esošo gultu skaita pieaugumam par aptuveni 60 %).
M6C2–10	Ieguldījums 1.2. Ceļā uz drošu un ilgtspējīgu slimnīcu	Mērķa	Ir pabeigta seismiskā iejaukšanās slimnīcās	NEPIEMĒRO	Skaits	0	84	2. CET.	2026	Slimnīcu iestādēs ir pabeigti vismaz 84 pretseismiskie pasākumi, lai tos saskaņotu ar seismiskajiem noteikumiem.
M6C2–10 bis	Ieguldījums 1.2. Ceļā uz drošu un ilgtspējīgu slimnīcu	Mērķa	ANM resursu izmaksa projektiem saskaņā ar Finanšu likuma Nr. 67/88 20. pantu “Veselības aprūpes ēka”	NEPIEMĒRO	Procentuālais daudzums	0	90	2. CET.	2026	Vismaz 90 % no EUR 250000000 tiek izmaksāti slimnīcu pārstrukturēšanas un modernizācijas projektiem, kas saistīti ar programmas nolīgumiem saskaņā ar L. 67/88 20. pantu, un tos īsteno Veselības ministrija ar attiecīgo reģionu vai autonomo provinci.
M6C2–11	Investīcija Nr. 1.3. Tehnoloģiskās infrastruktūras un datu vākšanas, datu apstrādes, datu analīzes un simulācijas rīku stiprināšana	Mērķa	Ģimenes ārsti, kas ievada e-veselības pacienta kartē.	NEPIEMĒRO	Procentuālais daudzums	0	85	4. CET.	2025	Šo mērķrādītāju sasniedz, palielinot EVPK digitalizēto digitālo dokumentu veidu skaitu un izmantojot specializētu atbalstu un apmācību, lai nodrošinātu ģimenes ārstu digitālo prasmju pilnveidi visā valstī.
M6C2–12	Investīcija Nr. 1.3. Tehnoloģiskās infrastruktūras un datu vākšanas, datu apstrādes, datu analīzes un simulācijas rīku stiprināšana	Atskaites punkts	Darbojas veselības apdrošināšanas karšu sistēma un infrastruktūra e-veselības pacienta karšu sadarbspējai.	Veselības apdrošināšanas karšu sistēmas darbības uzsākšana un infrastruktūru EVPK savstarpējai izmantojamībai.	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	2. CET.	2026	Veselības apdrošināšanas karšu sistēmas un e-veselības pacienta karšu sadarbspējas infrastruktūras darbības uzsākšana: “Ecosistema Dati Sanitari” (EDS) īstenošana saskaņā ar relaventa regulas prasībām (15.quater., 12. pants, DL 18/10/2012, Nr. 179, DM 31/12/2024 “Istituzione dell’Ecosistema data sanitari”) saskaņā ar ātrās veselības aprūpes sadarbspējas resursu standartu, izmantojot šajā jomā jau gūto pieredzi, nodrošinot uzglabāšanas, drošības un sadarbspējas standartus.
M6C2–13	Investīcija Nr. 1.3. Tehnoloģiskās infrastruktūras un datu vākšanas, datu apstrādes, datu analīzes un simulācijas rīku stiprināšana	Mērķa	Visi reģioni ir pieņēmuši un izmanto EVPK	NEPIEMĒRO	Skaits	0	21	2. CET.	2026	Visi reģioni izveido, izmanto un augšupielādē digitāli vietējos dokumentus EVPK. Mērķī jo īpaši ietilpst: — Digitāli vietējie dokumenti tiek augšupielādēti EVPK, kā minēts 2022. gada 18. maija dekrētā un turpmākajos dekrētos par EVPK saturu. — Finansiāls atbalsts veselības aprūpes sniedzējiem, lai tie varētu atjaunināt savu aprīkojumu un nodrošināt, ka veselības aprūpes dati, metadati un dokumentācija tiek ģenerēti digitāli. Finansiāls atbalsts veselības aprūpes sniedzējiem, kas vēlas pieņemt valsts platformu, sadarbspēju un UI/UX standartus. — Kompetences atbalsts (cilvēkkapitāls) veselības aprūpes sniedzējiem un reģionālajām veselības iestādēm, lai īstenotu infrastruktūras un datu izmaiņas nolūkā pieņemt valsts e-veselības pacienta karti.
M6C2–14	Ieguldījums 2.2.: Veselības aprūpes sistēmas speciālistu tehnisko, profesionālo, digitālo un vadības prasmju attīstīšana	Mērķa	Tiek piešķirtas stipendijas īpašai apmācībai vispārējā medicīnas praksē.	NEPIEMĒRO	Skaits	0	1 800	2. CET.	2023	Šis ieguldījums palielina stipendijas īpašajam vispārējās medicīnas kursam, garantējot trīs trīs gadu mācību ciklu pabeigšanu;
M6C2–15	Ieguldījums 2.2.: Veselības aprūpes sistēmas speciālistu tehnisko, profesionālo, digitālo un vadības prasmju attīstīšana	Mērķa	Tiek piešķirtas papildu stipendijas par īpašu apmācību vispārējās medicīnas praksē.	NEPIEMĒRO	Skaits	1 800	2 700	2. CET.	2024	Šis ieguldījums palielina stipendijas īpašajam vispārējās medicīnas kursam, garantējot trīs trīs gadu mācību ciklu pabeigšanu.
M6C2–16	Ieguldījums 2.2.: Veselības aprūpes sistēmas speciālistu tehnisko, profesionālo, digitālo un vadības prasmju attīstīšana	Mērķa	Apmācība par vadības un digitālajām prasmēm Valsts veselības dienesta darbiniekiem	NEPIEMĒRO	Skaits	0	4 500	2. CET.	2026	Apmācība par vadības un digitālajām prasmēm tiek nodrošināta 4500 Valsts veselības dienesta darbiniekiem. Šī investīcija aktivizē apmācības ceļu personālam ar visaugstākajiem amatiem VHS struktūrās, lai ļautu viņiem apgūt nepieciešamās vadības un digitālās prasmes un spējas risināt pašreizējās un turpmākās veselības problēmas integrētā, ilgtspējīgā, inovatīvā, elastīgā un uz rezultātiem vērstā perspektīvā.
M6C2–17	Ieguldījums 2.2.: Veselības aprūpes sistēmas speciālistu tehnisko, profesionālo, digitālo un vadības prasmju attīstīšana	Mērķa	Finansēto medicīnas darbinieku skaits — speciālistu apmācības līgumi	NEPIEMĒRO	Skaits	0	4 200	2. CET.	2026	Šis ieguldījums nodrošina finansējumu specializētas medicīniskās apmācības līgumiem, kas ļaus finansēt papildu 4200 mācību līgumus pilnam studiju ciklam (5 gadi).

Q MISIJA NR. 7: REPowerEU

REPowerEU nodaļas mērķis ir stiprināt sadales pārvades un sadales tīklus, tostarp tos, kas saistīti ar gāzi; paātrināt atjaunīgās enerģijas ražošanu, samazināt enerģijas pieprasījumu, palielināt energoefektivitāti un radīt prasmes publiskajā un privātajā sektorā zaļās pārkārtošanās vajadzībām; veicināt atjaunīgās enerģijas un ūdeņraža vērtības ķēdes, izmantojot pasākumus, kas atvieglo piekļuvi kredītiem un nodokļu kredītiem.

Komponents ir vērsts uz Itālijai 2022. un 2023. gadā adresētajiem ieteikumiem. Proti, tās mērķis ir paātrināt papildu atjaunīgās enerģijas jaudas izvēršanu, ieguldot lielos elektroenerģijas starpsavienojumu projektos (proti, divos starpsavienojumos, kas savieno Sardīniju un Sicīliju ar kontinentālo daļu, un trīs starpsavienojumos starp Austriju, Slovēniju un Itāliju), modernizējot valsts pārvades tīklu un racionalizējot atļauju piešķiršanas procedūras. Tas palīdz palielināt gāzes iekšējās pārvades jaudu, lai pārvarētu sastrēgumus, dažādotu enerģijas importu un stiprinātu piegādes drošību. Tā veicina ilgtspējīgu mobilitāti, samazinot videi kaitīgas subsīdijas un stiprinot dzelzceļa parku. Tas palīdz samazināt atkarību no fosilajām degvielām, elektrificējot mājsaimniecību patēriņu un palielinot tīkla noturību. Tā palīdz palielināt energoefektivitāti mājokļu un uzņēmumu sektorā, tostarp izmantojot mērķtiecīgas stimulu shēmas un finanšu instrumentus. Visbeidzot, tas ietver reformas un investīcijas, kuru mērķis ir uzlabot zaļās pārkārtošanās īstenošanai nepieciešamo prasmju nodrošināšanu un apguvi gan privātajā, gan publiskajā sektorā.

Deviņiem projektiem ir pārrobežu dimensija. Trim no tām ir tieša pārrobežu ietekme: Investīcijas, kuru mērķis ir palielināt esošo elektroenerģijas starpsavienojumu nominālo jaudu starp Itāliju, Austriju un Slovēniju; 2) ieguldījums elektrotīklu starpsavienojuma izbūvē starp Sardīniju, Korsiku un Toskānu; 3) investīcijas kompresoru stacijā, kas palielina gāzes eksportu uz Centrāleiropu. Citi projekti netieši nāk par labu pārrobežu dalībvalstīm, novēršot iekšējās enerģijas pārvades un sadales vājās vietas un palielinot tīkla efektivitāti un noturību.

Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā nenodarīs būtisku kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākumu un mazināšanas pasākumu aprakstu saskaņā ar Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” ( C(2023) 6454 final),savukārt princips “nenodari būtisku kaitējumu” saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 21.c panta 6. punktu neattiecas uz 13. investīciju Adrijas jūras līnijas 1. posms (Sulmonas kompresoru stacija un Sestino-Minerbio gāzes cauruļvads) un 14. investīciju “Pārrobežu gāzes eksporta infrastruktūra”.

JAUTĀJUMS. Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam

Reforma. Atjaunīgās enerģijas atļauju piešķiršanas procedūru racionalizēšana centrālā un vietējā līmenī

Šīs reformas mērķis ir konsolidēt un racionalizēt spēkā esošos tiesību aktus un noteikumus, kas reglamentē atjaunojamo energoresursu izmantošanu.

Reforma ietver viena primārā tiesību akta (pazīstams arī kā Testo Unico) pieņemšanu un stāšanos spēkā, apkopojot, apkopojot un konsolidējot visas normas, kas reglamentē atjaunīgo energoresursu izmantošanu, un aizstājot visus attiecīgos iepriekšējos tiesību aktus. Leģislatīvajā aktā nosaka arī principus atjaunīgo energoresursu atļauju piešķiršanas procedūru racionalizēšanai un saskaņošanai vietējā un reģionālajā līmenī.

Testo Unico reformai ir šādas galvenās prioritātes:

1)Tiesiskā regulējuma noteikšana paātrinātas atjaunīgo energoresursu apguves teritoriju noteikšanai.

2)Noteikt principus vietējā un reģionālā līmeņa atļauju piešķiršanas procedūru racionalizēšanai un saskaņošanai attiecībā uz atjaunīgajiem energoresursiem. Jo īpaši Testo Unico nosaka “maksimālos noteikumus”, t. i., reģioni nevar īstenot stingrākus atļauju piešķiršanas noteikumus nekā tie, kas paredzēti valsts tiesību aktos.

3)Nodrošināt, ka tiek izveidota un darbojas vienreizējas piekļuves digitālā platforma visu atļauju saņemšanai valsts un reģionālā līmenī, kas vajadzīgas, lai uzstādītu un izvērstu atjaunīgos energoresursus. Jo īpaši Testo Unico nodrošina, ka platforma ir veidota, pamatojoties uz vienreizējas iesniegšanas principu, saskaņā ar kuru pieteikuma iesniedzējiem viena un tā pati informācija vai dokumenti publiskām iestādēm ir jāsniedz tikai vienu reizi.

Reforma. Videi kaitīgu subsīdiju samazināšana

Šīs reformas mērķis ir samazināt videi kaitīgās subsīdijas, pamatojoties uz MASE publicēto 2022. gada videi kaitīgu subsīdiju katalogu.

Reforma. Biometāna pieslēguma gāzes tīklam izmaksu samazināšana

Reformas mērķis ir veicināt biometāna iekļaušanu energosistēmā un enerģijas tirgū un radīt jaunu ilgtspējīgu biometāna ražošanas jaudu saskaņā ar Direktīvu (ES) 2018/2001 (Atjaunojamo energoresursu direktīva) un tās deleģētajiem aktiem. Mērķis ir veicināt dabasgāzes tīkla elastību un efektivitāti, veicinot pāreju uz biometānu. Paredzams, ka lielāka elastība un efektivitāte veicinās energosistēmas dekarbonizāciju un enerģētiskoatkarību.

Reformas īstenošana 1) samazina ilgtspējīgu biometāna ražotņu pieslēguma izmaksas un 2) veicina investīcijas, kas vērstas tikai uz ilgtspējīga biometāna ieviešanu dabasgāzes tīklos. Reforma atbalsta: lielāka pārvades un sadales tīklu integrācija; II) mehānismu ieviešana ieguldījumu izmaksu sadalei tīkla pieslēgumā. Šie mehānismi novirza izmaksas no biometāna ražotāja uz visu kopienu, kasnavpiemērota ilgtspējīgam biometānam.

Reforma. Tāda finanšu riska mazināšana, kas saistīts ar atjaunojamo energoresursu EPL (jaudas pirkuma līgumi)

Reformas mērķis ir izveidot garantiju sistēmu, lai mazinātu finansiālo risku, kas saistīts ar atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas pirkuma līgumiem, kuru termiņš ir vismaz trīs gadi.

Reforma:

I)pieprasīt, lai katrs operators garantē elektroenerģijas pirkuma līgumu pretvērtības daļēju segumu, izmantojot garantijas instrumentus, kas nodrošināti elektroenerģijas tirgū;

II)ieviest pasākumus, lai mazinātu saistību neizpildes risku, tostarp prasības un ierobežojumus pretendentam un regulatīvās sankcijas ražotāja saistību neizpildes gadījumā;

III)noteikt institucionālu vienību, kas uzņemas pēdējā garantētā pārdevēja/pircēja lomu, kurš pārņemtu no darījuma partnera, kas kļūst maksātnespējīgs, un nodrošinātu to saistību izpildi, kuras uzņemas attiecībā pret izpildītāju.

Reforma. Jaunu prasmju plāns — Pārejas

Reformas mērķis ir atjaunināt apmācības tiesisko regulējumu un ieviest instrumentus prasmju neatbilstības novēršanai. Ar reformu atjaunina jauno prasmju plānu, kas pieņemts ar 2021. gada 14. decembra dekrētu un publicēts 2021. gada 28. decembra Gazzetta Ufficiale n.307. Mērķis ir stiprināt mehānismus, kas mācību kursu plānošanu sasaistaar darba tirgus vajadzībām, ar konkrētu mērķi labāk atbalstīt zaļo un digitālo pārkārtošanos, iesaistot attiecīgos dalībniekus īpašos prasmju pilnveides paktos. Reformas mērķis ir stiprināt privātā sektora lomu apmācībā un uzlabot prasmju atzīšanu, tostarp to prasmju atzīšanu, kas iegūtas darbavietā un izmantojot īsus apmācības moduļus.

Ieguldījums 1. Palielinātais pasākums: Viedo tīklu stiprināšana

Šīs investīcijas mērķis ir palielināt 2. misijas 2. komponenta investīciju 2.1. (Viedtīklu stiprināšana). Izvēršanas investīcijas ietver intervences vidēja un zema sprieguma tīkla daļās, tādējādi elektrificējot vismaz 230000 iedzīvotāju enerģijas patēriņu, nekā jau paredzēts esošajā pasākumā. Esošās investīcijas un palielinātā daļa kopā elektrificē vismaz 1730000 iedzīvotāju patēriņu.

Ieguldījums 2. Palielinātais pasākums: Intervences, kuru mērķis ir palielināt elektrotīkla noturību

Šis ieguldījums palielina 2. misijas 2. komponenta investīciju 2.2. Palielinātās investīcijas ietver intervences, kuru mērķis ir uzlabot vismaz 648 km elektrotīkla noturību, nekā jau paredzēts esošajā pasākumā. Piemēro tos pašus nosacījumus, kas jau paredzēti spēkā esošajā pasākumā. Esošās investīcijas un augošās investīcijas kopā uzlabo vismaz 4 648 km noturību.

Investīcija Nr. 3. Palielinātais pasākums: Ūdeņraža ražošana degradētās teritorijās (Ūdeņraža ielejās)

Šī investīcija ir Itālijas atveseļošanas un noturības plāna 2. misijas 2. komponenta investīcijas 3.1. investīcijas izvēršana. Izvērses investīcijas paredz pabeigt vēl divus projektus ūdeņraža ražošanai pamestās rūpniecības teritorijās, nekā jau paredzēts esošajā pasākumā. Esošās investīcijas un augošās investīcijas kopā atbalsta vismaz 12 projektu pabeigšanu.

Pasākums atbalsta tikai atjaunīgā ūdeņraža ražošanu, pamatojoties uz elektrolīzi saskaņā ar Direktīvu (ES) 2018/2001 (Atjaunojamo energoresursu direktīva) un tās deleģētajiem aktiem. Piemēro visus pārējos nosacījumus, kas jau paredzēti spēkā esošajā pasākumā.

Ieguldījums 4. Tirēnu saite

Šīs investīcijas mērķis ir paplašināt elektroenerģijas pārvades infrastruktūru, lai varētu savākt jaudu no atjaunojamiem enerģijas avotiem Itālijas dienvidos un integrēt to valsts pārvades tīklā.

Šis ieguldījums atbalsta “Tirēnu savienojuma” un jo īpaši “austrumu starpsavienojuma līnijas” būvniecību starp Sicīliju un Kampāniju. Ar ieguldījumu tiek finansēta 511 km līdzstrāvas (HVDC) kabeļu uzstādīšana starp Eboli un Caracoli. Investīciju pabeidz līdz 2026. gada 31. augustam.

Ieguldījums 5. SA.CO.I.3

Šā ieguldījuma mērķis ir modernizēt elektroenerģijas pārvades infrastruktūru, kas caur Korsiku savieno Sardīniju ar pārējo Itālijas daļu, lai Sardīnijā varētu savākt jaudu no atjaunojamiem enerģijas avotiem un integrēt to valsts pārvades tīklā.

Šis ieguldījuma mērķis ir atbalstīt starpsavienojuma projekta “Sardīnija-Korsika-Itālija 3” būvniecību. Tas ietver pārveides staciju korpusu būvniecības pabeigšanu Kodrongianos, Sardīnijā un Suvereto, Toskānā. “Hells” ir pārveides staciju ārējā infrastruktūra. Investīciju pabeidz līdz 2026. gada 31. augustam.

Ieguldījums 6. Pārrobežu elektroenerģijas starpsavienojumu projekti starp Itāliju un kaimiņvalstīm

Šīs investīcijas mērķis ir paplašināt un modernizēt elektroenerģijas pārvades infrastruktūru starp Itāliju, Austriju un Slovēniju. Investīcija jo īpaši ietver šādu pārrobežu starpsavienotāju pabeigšanu:

-“Somplago (Itālija)-Virmāha (Austrija), esošo starpsavienojumu nominālās jaudas palielināšana par 300 MW;

-“Redipuglia (Itālija) — Vrtojba (Slovēnija)”, palielinot Itālijas un Slovēnijas starpsavienojumu nominālo jaudu par 125 MW.

Investīcija attiecas tikai uz starpsavienotāja daļas pabeigšanu Itālijas pusē līdz 2026. gada 31. augustam. Pēc darbu pabeigšanas infrastruktūra ir gatava sākt darbību pēc pārējās Austrijas un Slovēnijas infrastruktūras pabeigšanas un ekspluatācijas uzsākšanas.

Lai novērstu pārmērīgas kompensācijas risku, Itālija līdz 2026. gada 31. augustam iesniedz Komisijai ziņojumu. Ziņojumā pierāda, ka atbrīvojumi no enerģijas tirgus noteikumiem, kas piešķirti abiem starpsavienojumiem, joprojām ir pamatoti. Turklāt tā novērtē, vai ir ieviesti atbilstoši aizsardzības pasākumi, lai nodrošinātu, ka joprojām tiek izpildīti Elektroenerģijas regulas (ES) 2019/943 63. panta 1. punkta nosacījumi. Novērtējumā ņem vērā to, cik lielā mērā attiecīgie ES un publiskie līdzekļi ietekmē nosacījumus, kas saistīti ar projektu riskantumu.

Ieguldījums Nr. 7. Viedais valsts pārvades tīkls

Investīcijas mērķis ir digitalizēt valsts pārvades tīklu (NTG) un uzlabot pārvaldības un kontroles sistēmu, ko pārvalda pārvades sistēmas operators. Investīcija ir vērsta gan uz pārvades tīklu, gan tā programmatūras komponentiem un veicina patērētāju un ražojošo patērētāju integrāciju enerģijas tirgū, paātrina atjaunīgo energoresursu ieviešanu un palielina tīkla noturību.

Investīcija ietver:

-droša 104. protokola uzstādīšana vismaz 250 elektrostacijās. Pēc uzstādīšanas un sinerģijā ar informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) arhitektūru visi dati plūst caur centrālo pārvaldības un kontroles sistēmu.

-5G aprīkojuma vai IKT arhitektūras uzstādīšana vismaz 40 elektrostacijās.

-Rūpnieciskās lietu interneta uzraudzības sistēmas uzstādīšana vismaz 1500 elektrokontos, lai vāktu datus, ko var apstrādāt pārvaldības sistēmā.

Iekārtas, kas uzstādītas, veicot šo investīciju, vajadzības gadījumā atbilst ar enerģiju saistītajām prasībām, kas saskaņā ar Direktīvu 2009/125/EK noteiktas serveriem un datu glabāšanai, datoriem un datoru serveriem vai elektroniskajiem displejiem.

Investīcija apliecina, ka ir pieliktas visas pūles, lai īstenotu attiecīgo praksi, piemēram, IT aprīkojumu un pakalpojumus, kas Eiropas Datu centru energoefektivitātes rīcības kodeksa jaunākajā redakcijā vai CEN-CENELEC dokumentā CLC TR50600–99–1 “Datu centru iekārtas un infrastruktūra — 99–1. daļa: Ieteicamā energopārvaldības prakse”.

Ieguldījums Nr. 8. Kritiski svarīgo izejvielu ilgtspējīga, apritīga un droša piegāde

Šīs investīcijas mērķis ir atbalstīt kritiski svarīgo izejvielu atgūšanu un reciklēšanu un tādējādi kritiski svarīgo izejvielu un tehnoloģiju vērtības ķēdes, kas saistītas ar zaļo pārkārtošanos.

Investīcijai ir četri galvenie darbības virzieni:

1)Ekodizains: šā intervences virziena mērķis ir izprast kritiski svarīgo izejvielu (KSI) vajadzības un ekodizaina potenciālu samazināt pieprasījumu pēc kritiski svarīgām izejvielām, veicinot ar enerģētikas pārkārtošanu saistīto rūpniecisko piegādes ķēžu aprites pieeju.

Šā darbības virziena sagaidāmā izlaide ir ziņojums, kurā analizētas kritiski svarīgo izejvielu turpmākās vajadzības. Ziņojumā novērtē ekodizaina potenciālu samazināt pieprasījumu pēc kritiski svarīgām izejvielām un veicināt to reciklējamību.

2)Pētniecības un izstrādes projekti, kas vērsti uz ekodizainu un elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu, tostarp vējturbīnu lāpstiņu un fotoelementu paneļu, savākšanas, loģistikas un reciklēšanas uzlabošanu. Projekti ir vērsti uz šādām trim pētniecības, izstrādes un inovācijas jomām:

I)Jaunas vai uzlabotas tehnoloģijas, informācijas sistēmas un uzņēmējdarbības metodes kritiski svarīgu un stratēģisku izejvielu atkritumu atgūšanai, reciklēšanai un apstrādei;

II)Ekodizaina integrācija sarežģītu produktu un sistēmu ražošanā, kā arī tirgus un patēriņa procesos;

III)Pilsētu atkritumu savākšanas un šķirošanas optimizācija, lai nodrošinātu konsekventu un kvalitatīvu kritiski svarīgo izejvielu piegādi ieguves darbībām pilsētās.

3)Derīgo izrakteņu ieguve pilsētās: šā intervences virziena mērķis ir aplēst iespējas, ko rada derīgo izrakteņu ieguve pilsētās un jau esošie atkritumi no pārtrauktām ieguves darbībām.

Paredzamais rezultāts šim darbības virzienam ir publiska datubāze (ģeogrāfiskās informācijas sistēma), kas ļauj ģeolokalizēt un vizualizēt pārstrādājamu resursu vai materiālu, kas izkliedēti pilsētvidē (urbānās raktuvēs), kā arī pamestās raktuvēs esošo atkritumu sadalījumu.

4)Pilsētu derīgo izrakteņu ieguves un ekodizaina tehnoloģiju centra izveide vai aprīkošana. Centrs ir laboratoriju tīkls, kas veicina mijiedarbību starp privātiem uzņēmumiem un pētniecības iestādēm, lai uzlabotu nolietotu kompleksu produktu un izejvielu ar zemu aprites cikla beigu reciklēšanas ielaides īpatsvaru (Eol-RIR) atgūšanu un reciklēšanu no piegādes ķēdes, kas saistīta ar zaļo pārkārtošanos (tostarp litijs, neodīms un silīcija metāls).

Gaidāmais rezultāts šim darbības virzienam ir šo laboratoriju aprīkojums.

Investīcija Nr. 9. Palielinātais pasākums: sniegt tehnisko palīdzību un stiprināt spēju veidošanu Itālijas atveseļošanas un noturības plāna īstenošanai

Šīs investīcijas palielina Itālijas atveseļošanas un noturības plāna 1. misijas 1. komponenta investīciju 1.9.

Šis pasākums palielina esošo ieguldījumu, papildinot esošo mācību platformā www.syllabus.gov.it nodrošināto apmācības programmu ar mācību moduļiem, kas sagatavo vietējos ierēdņus zaļās pārkārtošanās procesam.

Mācību moduļi aptver vismaz šādus tematus: atļauju piešķiršanas procesi iekārtām, kas iegūtas no atjaunojamiem energoresursiem; atjaunojamo energoresursu energokopienu veicināšana; atbalsts valsts pārvaldes energoietaupījumiem un to organizēšana; videi draudzīgs e-iepirkums attiecībā uz enerģiju un ražojumiem, kam ir mazāka ietekme uz vidi; ēku energoefektivitātes iepirkums; valsts pārvaldes līderība energoefektivitātes un ilgtspējīgas uzvedības jomā enerģētikas jomā: paraugprakse un ilgtspējas kultūras izplatīšana; modeļi ilgtspējīgas mobilitātes veicināšanai energotaupības nolūkā.

Ieguldījums Nr. 10. Izmēģinājuma projekts par prasmēm “Crescere Green”

Šīs investīcijas mērķis ir attīstīt zaļās prasmes pārreģionālā mērogā, iesaistot uzņēmumus un privāto sektoru un orientējoties uz nozarēm. Īstermiņa apmācības intervences ir vērstas uz profesionālajām prasmēm, kas visvairāk vajadzīgas zaļās pārkārtošanās īstenošanai darba tirgū. Skartās profesijas identificē, izmantojot Prasmju pilnveides paktu 5. reformu: Jaunu prasmju plāns — Pārejas”. Saņēmējus norāda starp valsts programmas par darba ņēmēju garantētu nodarbināmību (GOL) dalībniekiem (sk. 5. misiju: Komponents — 1. reforma”), kas pēc novērtēšanas procesa seko virzībai ar īpašu apmācības komponentu. Ieguldījuma mērķis ir arī palielināt mācību pasākumu plānošanā iesaistīto pārvaldes iestāžu, iestāžu un partneru spējas. Investīcija atbalsta apmācības pasākumus zaļo prasmju jomā, kā noteikts ESCO datubāzē. Visas darbības, kas saistītas ar transportlīdzekļiem, attiecas tikai uz bezemisiju transportlīdzekļiem. Mācību pasākumi nevar būt saistīti ar: I) fosilais kurināmais, tostarp gāzes ii) atkritumu sadedzināšanas iekārtas (izņemot darbības, kas saistītas ar nepārstrādājamu bīstamo atkritumu sadedzināšanu).

Investīciju 11: Reģionālā sabiedriskā transporta dzelzceļa parka stiprināšana ar bezemisiju vilcieniem un universālo pakalpojumu

Šī investīcija ietver vismaz 69 bezemisiju pasažieru vilcienu iepirkumu un nodošanu ekspluatācijā (kurā vilciens sastāv no vismaz vienas lokomotīves un ietver pasažieru vagonus) un papildu 30 vagonus universālo pakalpojumu sniegšanai. Kopumā ieguldījums nodrošina vismaz 342 vienības, no kurām vismaz 69 ir lokomotīves. Atbalsttiesīgi ir tikai elektriskie vai ūdeņraža kurināmā elementi. Divmodālie vilcieni nav atbilstīgi.

Investīciju 12: Finanšu instruments starptautiskas, rūpnieciskas un pētniecības un izstrādes līderības attīstīšanai bezemisiju autobusu jomā

Šis pasākums ietver publiskas investīcijas mehānismā “Starptautiskas, rūpnieciskas un pētniecības un izstrādes līderības attīstīšana bezemisiju autobusu jomā”, lai stimulētu privātās investīcijas un uzlabotu piekļuvi finansējumam Itālijā nolūkā atbalstīt investīcijas bezemisiju (akumulatoru elektrisko, ūdeņraža kurināmā elementu vai ūdeņraža iekšdedzes) autobusu parku ražošanas piegādes ķēdē. Mehānisms darbojas, piešķirot dotācijas un/vai subsidētus aizdevumus tieši privātajam sektoram. Pamatojoties uz ANM investīcijām, mehānisma mērķis sākotnēji ir nodrošināt finansējumu vismaz 100 000 000 EUR apmērā.

Mehānismu pārvalda Invitalia S.p.A. kā īstenošanas partneris. Mehānisms ietver šādu produktu līniju:

· Dotācijas, procentu likmju subsīdijas, subsidēti aizdevumi uzņēmumiem bezemisiju autobusu ražošanas piegādes ķēdē. Hibrīdautobusi nav tiesīgi saņemt atbalstu.

Lai īstenotu ieguldījumu mehānismā, Itālija un Invitalia S.p.A. paraksta īstenošanas nolīgumu, kurā ietver šādu saturu:

1.Mehānisma lēmumu pieņemšanas procesa apraksts: Galīgo lēmumu par ieguldījumiem Mehānismā pieņem investīciju komiteja vai cita attiecīga līdzvērtīga pārvaldes struktūra, un to apstiprina ar no valdības neatkarīgu locekļu balsu vairākumu.

2.Saistītās ieguldījumu politikas galvenās prasības, kas ietver:

a.Sniegto finanšu produktu un atbalsttiesīgo galasaņēmēju apraksts.

b.Prasība, lai visi atbalstītie ieguldījumi būtu ekonomiski dzīvotspējīgi.

c.Prasība ievērot principu “nenodari būtisku kaitējumu” (DNSH), kā noteikts NBK tehniskajos norādījumos (2021/C58/01). Ieguldījumu politika jo īpaši izslēdz no atbilstības šādu darbību un aktīvu sarakstu: I) darbības un aktīvi, kas saistīti ar fosilo kurināmo, tostarp lejupējais izmantojums; 117 ii) darbības un aktīvi saskaņā ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS), kuru prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas nav zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm; 118 iii) darbības un aktīvi, kas saistīti ar atkritumu poligoniem, sadedzināšanas iekārtām 119 un mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtām 120 .

d.Prasība, ka Mehānisma galasaņēmēji nesaņem atbalstu no citiem Savienības instrumentiem, lai segtu tās pašas izmaksas.

3.Summa, uz kuru attiecas īstenošanas nolīgums, īstenošanas partnera maksu struktūra un prasība visus neizmantotos ieņēmumus no mehānisma, tostarp pēc 2026. gada, izmantot tiem pašiem politikas mērķiem.

4.Uzraudzības, revīzijas un kontroles prasības, tostarp:

a.Apraksts par īstenošanas partnera uzraudzības sistēmu ziņošanai par mobilizētajām dotācijām.

b.Apraksts par īstenošanas partnera procedūrām, kas nodrošina krāpšanas, korupcijas un interešu konfliktu novēršanu, atklāšanu un labošanu.

c.Pienākums pārbaudīt katras darbības attiecināmību saskaņā ar Īstenošanas nolīgumā noteiktajām prasībām pirms apņemšanās finansēt kādu darbību.

d.Pienākums veikt uz risku balstītas ex post revīzijas saskaņā ar Invitalia S.p.A revīzijas plānu. Šajās revīzijās pārbauda i) kontroles sistēmu efektivitāti, tostarp krāpšanas, korupcijas un interešu konfliktu atklāšanu; II) principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” ievērošana, valsts atbalsta noteikumi, klimata mērķrādītāju prasības; un iii) ka ir ievērota prasība, ka Mehānisma galasaņēmēji nav saņēmuši atbalstu no citiem Savienības instrumentiem, lai segtu tās pašas izmaksas. Revīzijās pārbauda arī darījumu likumību un to, vai tiek ievēroti piemērojamā īstenošanas nolīguma nosacījumi.

5.Prasības attiecībā uz investīcijām klimata jomā, ko veic īstenošanas partneris: vismaz 100 000 000 EUR no ANM investīcijām mehānismā veicina klimata pārmaiņu mērķu sasniegšanu saskaņā ar ANM regulas VI pielikumu. 121

JAUTĀJUMS. Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Kārtas numurs	Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)	Atskaites punkts /Mērķrādītājs	Nosaukums	Kvalitātes rādītāji (attiecībā uz starpposma mērķiem)	Kvantitatīvie rādītāji (mērķiem)			Orientējošs pabeigšanas termiņš		Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju
					Mēra vienība	Pamatscenārijs	Mērķis	Ceturkšņa laikā	Gadu
M7–1	Reforma: Atļauju piešķiršanas procedūru racionalizēšana attiecībā uz atjaunīgo enerģiju	Atskaites punkts	Tiesiskais regulējums paātrinātas atjaunīgo energoresursu apguves teritoriju noteikšanai	Likuma noteikums, kas norāda uz tiesiskā regulējuma stāšanos spēkā paātrinātas atjaunīgo energoresursu apguves teritoriju apzināšanai				4. CET.	2024	Stājas spēkā primārie tiesību akti, ar ko nosaka tiesisko regulējumu paātrinātas atjaunīgo energoresursu apguves teritoriju noteikšanai. Tiesiskais regulējums: 1) pieprasīt atjaunīgās enerģijas potenciāla kartēšanu visā valstī; 2) pamatojoties uz kartēšanu, izveidot pirmo teritoriju kopumu, nosakot minimālo kopumu atjaunīgo energoresursu paātrinātas apguves teritoriju turpmākai apzināšanai; 3) pamatojoties uz minimālo teritoriju kopumu, prasa reģioniem un autonomām provincēm līdz 2026. gada 21. februārim apzināt paātrinātas atjaunīgo energoresursu apguves teritorijas; 4) dod centrālajai valdībai tiesības īstenot aizstājošas pilnvaras gadījumā, ja reģioni vai autonomas provinces līdz 2026. gada 21. februārim neapzina paātrinātas atjaunīgo energoresursu apguves teritorijas; 5) pieprasīt noteikt atkrastes teritorijas atjaunīgo energoresursu izvēršanai saskaņā ar jūras telpiskajiem plāniem.
M7–2	Reforma: Atļauju piešķiršanas procedūru racionalizēšana attiecībā uz atjaunīgo enerģiju	Atskaites punkts	Primāro tiesību aktu stāšanās spēkā (Testo Unico)	Likuma norma, kas norāda uz primāro tiesību aktu stāšanos spēkā				2. CET.	2025	Stājas spēkā Testo Unico (primārie tiesību akti), kas apkopo, apkopo un konsolidē visas normas, kuras reglamentē atjaunojamo energoresursu izmantošanu, un aizstāj visus attiecīgos iepriekšējos tiesību aktus.
M7–3	Reforma: Atļauju piešķiršanas procedūru racionalizēšana attiecībā uz atjaunīgo enerģiju	Atskaites punkts	Vienas ieejas digitālās platformas izveide un darbības uzsākšana atļauju saņemšanai saistībā ar atjaunīgajiem energoresursiem	Vienas ieejas digitālās platformas izveide un darbības uzsākšana atļauju piešķiršanai saistībā ar atjaunīgajiem energoresursiem				4. CET.	2025	Ir izveidota un darbojas vienota digitālā platforma visu atļauju saņemšanai saistībā ar atjaunīgo energoresursu uzstādīšanu un ieviešanu valsts un reģionālā līmenī. Ir spēkā princips “vienreiz un tikai vienreiz”.
M7–4	Reforma. Videi kaitīgu subsīdiju samazināšana	Atskaites punkts	Valdības ziņojuma pieņemšana, kurā izklāstīti rezultāti, kas gūti valdības apspriedēs ar ieinteresētajām personām, lai samazinātu videi kaitīgas subsīdijas.	Valdības ziņojuma pieņemšana				4. CET.	2024	Ziņojumā izklāsta pasākumus, kas veikti, lai apspriestos ar attiecīgajām ieinteresētajām personām par videi kaitīgu subsīdiju reformu, tostarp ieinteresēto personu saņemto ieguldījumu. Ieinteresētās personas, ar kurām apspriežas, ir attiecīgās publiskās struktūras un privātās ieinteresētās personas.
M7–5	Reforma. Videi kaitīgu subsīdiju samazināšana	Atskaites punkts	Primāro un sekundāro tiesību aktu stāšanās spēkā.	Likuma noteikums, kas norāda uz primāro un sekundāro tiesību aktu stāšanos spēkā.				4. CET.	2025	Sāk īstenot videi kaitīgu subsīdiju reformu, 2026. gadā samazinot videi kaitīgas subsīdijas vismaz par 2 miljardiem EUR. Turklāt tiesību aktos nosaka grafiku videi kaitīgu subsīdiju turpmākai samazināšanai vismaz par 3,5 miljardiem EUR līdz 2030. gadam.
M7–6	Reforma. Biometāna pieslēguma gāzes tīklam izmaksu samazināšana	Atskaites punkts	Tādu tiesību aktu stāšanās spēkā, kuru mērķis ir samazināt izmaksas, kas saistītas ar biometāna ražotņu pieslēgšanu gāzes tīklam	Likuma noteikums, kas norāda uz primāro un sekundāro tiesību aktu stāšanos spēkā.				CET.	2025	Tiesību akti: ·Samazināt ražotāja izmaksas par pieslēgumu biometāna ražotņu gāzes tīklam. ·Nodrošināt regulatīvus stimulus investēt gāzes tīklā, lai attīstītu atjaunīgās gāzes.
M7–7	Reforma. Tāda finanšu riska mazināšana, kas saistīts ar atjaunojamo energoresursu EPL (jaudas pirkuma līgumi)	Atskaites punkts	Primāro un sekundāro tiesību aktu stāšanās spēkā	Likuma norma, kas norāda uz likuma stāšanos spēkā				4. CET.	2024	Primāro un sekundāro tiesību aktu stāšanās spēkā. Primārajos tiesību aktos paredz pieņemt sekundāros tiesību aktus, ar kuriem īsteno turpmāk i), ii) un iii) punktā minētās prasības. Sekundārie tiesību akti: I)pieprasīt, lai katrs operators garantē elektroenerģijas pirkuma līgumu pretvērtības daļēju segumu, izmantojot garantijas instrumentus, kas nodrošināti elektroenerģijas tirgū; II)ieviest pasākumus, lai mazinātu saistību neizpildes risku, tostarp prasības un ierobežojumus pretendentam un regulatīvās sankcijas ražotāja saistību neizpildes gadījumā; III)noteikt institucionālu vienību, kas uzņemas pēdējā garantētā pārdevēja/pircēja lomu, kurš pārņemtu no darījuma partnera, kas kļūst maksātnespējīgs, un nodrošinātu to saistību izpildi, kuras uzņemas attiecībā pret izpildītāju.
M7–9	Reforma. Jaunu prasmju plāns — Pārejas	Atskaites punkts	Jaunā prasmju plāna un īstenošanas ceļveža pieņemšana un publicēšana	Plāna un ceļveža pieņemšana				Q1	2024	“Piano Nuove Competenze”, kas pieņemts ar 2021. gada 14. decembra dekrētu un publicēts 2021. gada 28. decembra Gazzetta ufficiale n.307, tiek grozīts, un stājas spēkā jaunais pārkārtošanās prasmju plāns. Plānā ir ietverti vispārējie principi, kas sīkāk jāprecizē reģionālajos tiesību aktos, tostarp: I)lielāka privātā sektora iesaiste apmācības nodrošināšanā, II)uzlabota apmācības darbavietā un mikroapliecinājumu atzīšana, III)plašāka ex ante darba tirgus analīze un apmācības arodietekmes uzraudzība. Tiek pieņemts arī īstenošanas ceļvedis.
M7–10	Reforma. Jaunu prasmju plāns — Pārejas	Atskaites punkts	Reģionālo tiesību aktu stāšanās spēkā	Tiesību aktu noteikums, kas norāda uz reģionālo likumu stāšanos spēkā				CET.	2025	Reģionālo tiesību aktu stāšanās spēkā. Tiesību akti attiecas uz visiem reģioniem un autonomajām provincēm un ievieš: I)mehānismi, ar kuriem nodrošina, ka apmācības pasākumi tiek plānoti, pamatojoties uz darba tirgus paustajām vajadzībām, prioritāti piešķirot apmācības pasākumiem jomās, kurās ir vislielākā prasmju neatbilstība, un jo īpaši nozaru prasmēm zaļās pārkārtošanās jomā, izmantojot apstiprinātus prasmju paktus; II)pienākums norādīt paredzamos nodarbinātības rezultātus mācību paziņojumos un paziņojumos; III)uzņēmumā veiktas apmācības atzīšana saskaņā ar kopēju pārredzamības sistēmu prasmju atzīšanai un pārnesamībai; IV)iegūto prasmju un īsu apmācības kursu (tā saukto mikroapliecinājumu) atzīšana saskaņā ar kopēju pārredzamības sistēmu prasmju atzīšanai un pārnesamībai; V)Mehānismi privātā līdzfinansējuma veicināšanai. Izstrādājot un īstenojot reģionālos tiesību aktus, ņem vērā 10. investīcijas izmēģinājuma projekta rezultātus.
M7–11	Ieguldījums: Palielinātais pasākums: Viedo tīklu stiprināšana	Mērķa	Viedie tīkli — enerģijas patēriņa elektrifikācija		Skaits	1 500 000	1 730 000	2. CET.	2026	Enerģijas patēriņa elektrifikācija, kas sasniedz vismaz 1730000 iedzīvotāju.
M7–12	Ieguldījums Nr. 2: Palielinātais pasākums: Intervences, kuru mērķis ir palielināt elektrotīkla noturību	Mērķa	Palielināt elektroenerģijas sistēmas tīkla noturību		Skaits	4 000	4 648	2. CET.	2026	Palielināt vismaz 4 648 km noturību elektroenerģijas sistēmas tīklā.
M7–13	Ieguldījums Nr. 3: Palielinātais pasākums: Ūdeņraža ražošana degradētās teritorijās (Ūdeņraža ielejās)	Mērķa	Projekta pabeigšana par ūdeņraža ražošanu rūpniecības rajonos		Skaits	10	12	2. CET.	2026	Pabeigt vismaz 12 projektus ūdeņraža ražošanai pamestās rūpniecības teritorijās ar vidējo jaudu vismaz 1–5 MW katrs.
M7–14	Ieguldījums Nr. 4: Tirēnu saite	Atskaites punkts	Līgumu piešķiršana	Paziņots par līgumu noslēgšanu				CET.	2024	Paziņojums par visu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu par būvdarbiem, kas vajadzīgi, lai ierīkotu 511 km kabeļu, kuri savieno Caracoli ar Eboli.
M7–15	Ieguldījums Nr. 4: Tirēnu saite	Mērķa	511 km ierīkots kabelis		Km	0	511	2. CET.	2026	511 km gara kabeļa, kas savieno Caracoli (Palermo) ar Eboli (Salerno) un nodrošina 500 MW jaudu.
M7–16	Ieguldījums Nr. 5: SA.CO.I.3	Atskaites punkts	Līgumu piešķiršana	Līgumu piešķiršana				4. CET.	2024	Visu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana par darbiem, kas nepieciešami Sardīnijas un Toskānas pārveides staciju čaulu pabeigšanai.
M7–17	Ieguldījums Nr. 5: SA.CO.I.3	Atskaites punkts	Pārveidošanas staciju čaulas pabeigšana Sardīnijā (Codrongianos) un Toskānā (Suvereto)	Paziņojums par darbu pabeigšanu				2. CET.	2026	Paziņojums par Sardīnijas un Toskānas konversijas staciju čaulas pabeigšanu.
M7–18	Investīcija Nr. 6: Pārrobežu elektroenerģijas starpsavienojumu projekti starp Itāliju un kaimiņvalstīm	Atskaites punkts	Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana par Itālijas un Austrijas starpsavienojuma “Somplago-Würmlach” būvniecību	Paziņots par līgumu noslēgšanu				2. CET.	2025	Paziņojums par visu to līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu, kas vajadzīgi, lai sāktu Itālijas-Austrijas starpsavienojuma “Somplago-Würmlach” būvniecību.
M7–19	Investīcija Nr. 6: Pārrobežu elektroenerģijas starpsavienojumu projekti starp Itāliju un kaimiņvalstīm	Mērķa	Starpsavienojuma nominālās jaudas palielināšana starp Itāliju un Austriju starpsavienojuma pabeigšanas rezultātā		MW	0	300	2. CET.	2026	Itālijas un Austrijas starpsavienojuma pabeigšana: “Somplago — Virmlach”. Pēc darbu pabeigšanas Itālijas pusē starpsavienojuma nominālo jaudu starp Itāliju un Austriju palielina par 300 MW.
M7–20	Investīcija Nr. 6: Pārrobežu elektroenerģijas starpsavienojumu projekti starp Itāliju un kaimiņvalstīm	Atskaites punkts	Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana par starpsavienojums starp Itāliju un Slovēniju: “Redipuglia — Vrtojba”	Paziņots par līgumu noslēgšanu				CET.	2025	Paziņojums par visu to līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu, kas vajadzīgi, lai sāktu viena starpsavienotāja būvniecību starp Itāliju un Slovēniju: “Redipuglia-Vrtojba”.
M7–21	Investīcija Nr. 6: Pārrobežu elektroenerģijas starpsavienojumu projekti starp Itāliju un kaimiņvalstīm	Mērķa	Starpsavienojumu nominālās jaudas palielināšana starp Itāliju un Slovēniju pēc darbu pabeigšanas		MW	0	125	2. CET.	2026	Itālijas un Slovēnijas starpsavienojuma pabeigšana: “.. “Redipuglia — Vrtojba”. Pēc darbu pabeigšanas Itālijas pusē starp Itāliju un Slovēniju starpsavienojuma nominālo jaudu palielina par 125 MW.
M7–22	Investīcija 7: Viedais valsts pārvades tīkls	Mērķa	5G aprīkojuma vai IKT arhitektūras uzstādīšana stacijās		Staciju skaits	0	40	2. CET.	2026	Jauno 5G aprīkojumu vai IKT arhitektūru uzstāda un ievieš vismaz 40 stacijās.
M7–23	Investīcija 7: Viedais valsts pārvades tīkls	Mērķa	Jauna tīkla pārvaldības un kontroles sistēma		Skaits	0	250	2. CET.	2026	Droša 104. protokola (IEC 62351 protokols) uzstādīšana vismaz 250 elektrostacijās.
M7–24	Investīcija 7: Viedais valsts pārvades tīkls	Mērķa	Rūpnieciskais lietu internets		Skaits	0	1 500	2. CET.	2026	Rūpnieciskās lietu interneta uzraudzības sistēmas, kas uzstādītas vismaz 1500 elektrokontos, lai vāktu datus, ko var apstrādāt pārvaldības sistēmā.
M7–25	Ieguldījums Nr. 8: Kritiski svarīgo izejvielu ilgtspējīga, apritīga un droša piegāde	Atskaites punkts	Ziņojuma publicēšana par KSI nākotnes vajadzībām un ekodizaina potenciālu kritiski svarīgo izejvielu pieprasījuma samazināšanā	Ziņojuma publicēšana	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	2. CET.	2025	Ziņojumā analizē KSI turpmākās vajadzības un ekodizaina potenciālu, lai samazinātu pieprasījumu pēc kritiski svarīgām izejvielām.
M7–26	Ieguldījums Nr. 8: Kritiski svarīgo izejvielu ilgtspējīga, apritīga un droša piegāde	Atskaites punkts	Ģeogrāfiskās informācijas sistēma (ĢIS) par ieguves rūpniecības atkritumiem, lai nodrošinātu ilgtspējīgu, apritīgu un drošu apgādi ar kritiski svarīgām izejvielām	Datubāzes publicēšana	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	4. CET.	2025	Publiska datubāze (ģeogrāfiskās informācijas sistēma), kas ļauj ģeolokalizēt un vizualizēt pārstrādājamus resursus vai materiālus pilsētvidē (pilsētu raktuvēs), kā arī pamestās raktuvēs esošos atkritumus.
M7–27	Ieguldījums Nr. 8: Kritiski svarīgo izejvielu ilgtspējīga, apritīga un droša piegāde	Mērķa	Pētniecības un izstrādes projektu pabeigšana ekodizaina un pilsētvides ieguves jomā kritiski svarīgo izejvielu ilgtspējīgai, apritīgai un drošai piegādei		Skaits	0	10	2. CET.	2026	Pabeigt vismaz 10 pētniecības un izstrādes projektus, kas vērsti uz ekodizainu un elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu, tostarp vējturbīnu lāpstiņu un fotoelementu paneļu, savākšanas, loģistikas un reciklēšanas uzlabošanu.
M7–28	Ieguldījums Nr. 8: Kritiski svarīgo izejvielu ilgtspējīga, apritīga un droša piegāde	Mērķa	To laboratoriju iekārtas, kas pieder pilsētu ieguves un ekodizaina tehnoloģiju centram		Skaits	0	6	2. CET.	2026	Iekārtas, kas sastāv no vismaz 6 laboratorijām, kuras pieder pie Pilsētvides ieguves un ekodizaina tehnoloģiju centra. Laboratorijas nodrošina sadarbību starp privātiem uzņēmumiem un pētniecības iestādēm, meklējot risinājumus, kuru mērķis ir palielināt ar zaļo pārkārtošanos saistīto kritiski svarīgo izejvielu atgūšanu un reciklēšanu.
M7–29	Ieguldījums Nr. 9: Palielinātais pasākums: Sniegt tehnisko palīdzību un stiprināt spēju veidošanu Itālijas atveseļošanas un noturības plāna īstenošanai	Mērķa	Izglītība un apmācība		Skaits	280 000	281 750	2. CET.	2026	Vismaz 281750 citu valsts pārvaldes iestāžu darbinieku ir sekmīgi pabeiguši apmācības iniciatīvas (oficiālu sertifikāciju vai ietekmes novērtējumu). Vismaz 1750 no šiem publiskā sektora darbiniekiem ir nodarbināti vietējās publiskās pārvaldes iestādēs un ir pabeiguši apmācības iniciatīvas par zaļo pārkārtošanos, kā sīki izklāstīts pasākuma aprakstā.
M7–30	Investīcija Nr. 10: Izmēģinājuma projekts par prasmēm “Crescere Green”	Mērķa	Saņēmēji, kas pabeiguši apmācības moduļus		Skaits	0	20 000	2. CET.	2025	Izmēģinājuma projekts tiek organizēts dažādos reģionos, iesaistot privātā sektora uzņēmumus. Apmācības nodrošinātāji ir sertificēti (accreditati) visā valstīsaskaņā ar reģionālajiem tiesību aktiem. Apmācības moduļi ir vērsti uz nozaru prasmēm zaļās pārkārtošanās vajadzībām atbilstoši profesijām, kas noteiktas Prasmju pilnveides paktā, un tos uzrauga valsts līmenī. Apmācības moduļus ir pabeiguši vismaz 20000 atbalsta saņēmēju no programmas “Drošināta darba ņēmēju nodarbināmība” (GOL). Tiek pabeigtas darbības, kas saistītas ar administratīvās spējas stiprināšanu. Ne vairāk kā 4 % resursu atvēl mācību plānošanā un nodrošināšanā iesaistīto dalībnieku administratīvās spējas stiprināšanai.
M7–31	Ieguldījums Nr. 11: Reģionālā sabiedriskā transporta dzelzceļa parka stiprināšana ar bezemisiju vilcieniem un universālo pakalpojumu	Mērķa	Bezemisiju vilcienu skaits un universālā pakalpojuma pārvadājumu skaits	NEPIEMĒRO	Skaits	0	69	2. CET.	2026	Vismaz 69 bezemisiju (elektrisko vai ūdeņraža kurināmā elementu) vilcienu un 30 universālā pakalpojuma vagonu piegāde un nodošana ekspluatācijā papildus ritošajam sastāvam, kas minēts 2. misijas 2. komponenta investīcijā 4.4.2. Attiecībā uz universālo pakalpojumu/starppilsētu ritošais sastāvs, kas iegādāts ar ANM līdzekļiem, pieder valstij. Tādējādi pēc vēsturisko pakalpojumu sniedzēju pakalpojumu līguma termiņa beigām šo ritošo sastāvu dara pieejamu jaunajai struktūrai, kurai ir piešķirts pakalpojumu līgums, pilnībā ievērojot Regulu (ES) 1370/2007.
M7–32	Investīcija Nr. 12 Finanšu instruments starptautiskas, rūpnieciskas un pētniecības un izstrādes līderības attīstīšanai bezemisiju autobusu jomā	Atskaites punkts	Īstenošanas nolīgums	Īstenošanas nolīguma stāšanās spēkā				Q1	2024	Īstenošanas nolīguma stāšanās spēkā.
M7–33	Investīcija Nr. 12 Finanšu instruments starptautiskas, rūpnieciskas un pētniecības un izstrādes līderības attīstīšanai bezemisiju autobusu jomā	Mērķa	Ar galīgajiem saņēmējiem parakstītie juridiskie nolīgumi		Procentuālā daļa (%)	0 %	100 %	Q1	2026	Invitalia S.p.A. ir noslēgusi juridiskus finansēšanas nolīgumus ar galīgajiem saņēmējiem par summu, kas nepieciešama, lai izmantotu 100 % ANM investīciju mehānismā (ņemot vērā pārvaldības maksas). Invitalia S.p.A. sagatavo ziņojumu, kurā sīki izklāstīta šā finansējuma procentuālā daļa, kas veicina klimata mērķu sasniegšanu, izmantojot ANM regulas VI pielikumā izklāstīto metodiku.
M7–34	Investīcija Nr. 12 Finanšu instruments starptautiskas, rūpnieciskas un pētniecības un izstrādes līderības attīstīšanai bezemisiju autobusu jomā	Atskaites punkts	Ministrija ir pabeigusi ieguldījumu	Nodošanas sertifikāts				2. CET.	2025	Itālija pārvieto EUR 100000000 uz Invitalia S.p.A. mehānisma vajadzībām.

JAUTĀJUMS. Aizdevumam pieteikto reformu un investīciju apraksts

Ieguldījums 13. Adrijas jūras līnijas 1. posms (Sulmonas kompresoru stacija un Sestino-Minerbio gāzes cauruļvads)

Šīs investīcijas mērķis ir uzlabot energoinfrastruktūru un objektus, lai apmierinātu tūlītējas gāzes, tostarp sašķidrinātas dabasgāzes, piegādes drošības vajadzības, jo īpaši, lai nodrošinātu piegādes dažādošanu visas Savienības interesēs.

Ieguldījuma mērķis ir atbalstīt kompresoru stacijas būvniecību Sulmonā un gāzes cauruļvadu, kas savieno Sestino un Minerbio mezglus Adrijas jūras līnijas ietvaros. Paredzams, ka jaunbūvētā infrastruktūra palielinās gāzes transportēšanas jaudu par 14 m³ dienā.

Itālija nosaka konkrētu teritoriju saglabāšanas mērķu (SSCO) statusu un vajadzības gadījumā attiecīgi pārskata ietekmes uz vidi novērtējumus (Valutazione Incidenza Ambientale), sākot darbu attiecīgajās teritorijās.

Sulmona kompresorstaciju un Sestino-Minerbio gāzes cauruļvadu būvē līdz 2026. gada 31. augustam.

Ieguldījums 14. Pārrobežu gāzes eksporta infrastruktūra

Šīs investīcijas mērķis ir uzlabot energoinfrastruktūru un objektus, lai apmierinātu tūlītējas gāzes, tostarp sašķidrinātas dabasgāzes, piegādes drošības vajadzības, jo īpaši, lai nodrošinātu piegādes dažādošanu visas Savienības interesēs.

Šī investīcija ietver esošās gāzes infrastruktūras modernizāciju, kas ļauj eksportēt dabasgāzi caur Tarvisio izejas punktu. Ieguldījumu jo īpaši veido jaunas elektriskās kompresijas iekārtas būvniecība Poggio Renatico kompresoru stacijā. Paredzams, ka jaunbūvētā infrastruktūra palielinās gāzes eksporta jaudu caur Tarvisio izejas punktu par 8 mljrd. m³ gadā.

Kompresijas iekārtu Poggio Renatico kompresoru stacijā būvē līdz 2026. gada 31. augustam.

Ieguldījums 15. Transizione 5.0

Šis pasākums atbalsta ražošanas procesu enerģētikas pārkārtošanu uz energoefektīvu, ilgtspējīgu un uz atjaunojamiem energoresursiem balstītu ražošanas modeli. Rezultātā pasākumam būtu jānodrošina 0,4 Mtoe enerģijas ietaupījums enerģijas galapatēriņā 2024.–2026. gada periodā.

Uzņēmumiem piešķir nodokļu kredītu, kas atbilst izdevumiem, kuri radušies laikposmā no 2024. gada 1. janvāra līdz 2025. gada 31. decembrim, ja tie iegulda:

a)digitālie aktīvi (4,0 materiāli ražošanas līdzekļi, 4,0 nemateriāli ražošanas līdzekļi 122 )

b)aktīvi, kas vajadzīgi pašražošanai un pašpatēriņam no atjaunojamiem energoresursiem (izņemot biomasu)

c)darbinieku apmācība zaļās pārkārtošanās prasmju apgūšanai.

Nodokļu atvieglojums saskaņā ar vismaz trim inkrementālām robežvērtībām ir samērīgs ar enerģijas galapatēriņa samazinājumu (vismaz par 3 %) vai ar mērķprocesos panākto enerģijas ietaupījumu (vismaz par 5 % salīdzinājumā ar iepriekšējo patēriņu šādos procesos), kas saistīts ar ieguldījumiem a) apakšpunktā minētajos aktīvos 123 .

Tāpēc nodokļu atvieglojumu intensitāte palielinās atbilstoši sertificētiem energoefektivitātes uzlabojumiem un panāktajiem enerģijas ietaupījumiem.

Lai projekts būtu atbilstīgs, to sertificē neatkarīgs vērtētājs, kas apliecina, ka ex ante inovācijas projektā ir ievēroti atbilstības kritēriji, kas saistīti ar kopējā enerģijas patēriņa samazināšanu. Turklāt ex-post apliecinājumā apliecina ieguldījumu faktisko īstenošanu saskaņā ar ex ante sertifikācijas noteikumiem.

Vismaz 4 032 000 000 EUR no investīcijas veicina klimata pārmaiņu mērķu sasniegšanu saskaņā ar ANM regulas VI pielikumu.

Līdz 1 % no mērķa piešķir IT platformas izstrādei un ar to saistītām darbībām, lai: pārvaldīt saņēmēju iesniegtos apliecinājumus; II) atvieglot analīzē izmantoto datu novērtēšanu, apmaiņu un pārvaldību; un iii) uzraudzības un kontroles darbībām.

Turklāt ar pasākumu paplašina M1C2–1. atskaites punktā (Transizione 4.0) izveidotās zinātniskās komitejas darbības jomu, lai līdz 2026. gada 31. augustam izstrādātu ziņojumu, kurā novērtēta NANP investīciju efektivitāte, kas ir Itālijas Uzņēmumu un ražotāju ministrijas (MIMIT) kompetencē, un iespējamā sinerģija ar citiem ES finansējuma avotiem nozarēs, kas ir stratēģiski svarīgas ES un valsts konkurētspējai un autonomijai.

Ieguldījums 16. Atbalsts MVU pašražošanai no atjaunojamiem enerģijas avotiem

Šis pasākums ietver publiskus ieguldījumus dotāciju shēmā “Atbalsts MVU pašražošanai no atjaunojamiem enerģijas avotiem”, lai stimulētu privātos ieguldījumus un uzlabotu piekļuvi finansējumam Itālijas enerģijas pašražošanā no atjaunojamajiem energoresursiem (AER).

Shēmas mērķis ir atbalstīt mikrouzņēmumus, mazos un vidējos uzņēmumus (MVU) tādu ieguldījumu programmu īstenošanā, kuru mērķis ir enerģijas pašražošana no atjaunojamiem energoresursiem.

Shēma darbojas, piešķirot dotācijas tieši privātajam sektoram. Pamatojoties uz ANM investīcijām, shēmas mērķis ir sākotnēji nodrošināt dotācijas vismaz 320 000 000 EUR apmērā.

Shēmu pārvalda Invitalia SpA kā īstenošanas partneris. Shēma ietver šādas produktu līnijas:

- neatmaksājamas iemaksas vismaz 30 % apmērā no kopējām investīcijām — sistēmu un saistīto digitālo tehnoloģiju iegādei, kas ļauj tieši ražot enerģiju no atjaunojamiem energoresursiem tūlītējam pašpatēriņam vai izmantojot uzkrāšanas/uzkrāšanas sistēmas.

Lai īstenotu ieguldījumu shēmā, Itālija un Invitalia SpA paraksta īstenošanas nolīgumu, kurā ietver šādu saturu:

Shēmas lēmumu pieņemšanas procesa apraksts: Galīgo lēmumu par ieguldījumiem Shēmā pieņem ieguldījumu komiteja vai cita attiecīga līdzvērtīga pārvaldes struktūra, un to apstiprina ar no valdības neatkarīgu locekļu balsu vairākumu.

Saistītās ieguldījumu politikas galvenās prasības, kas ietver:

a)Sniegtā atbalsta veida un atbalsttiesīgo galasaņēmēju apraksts.

b)Prasība, ka visiem atbalstītajiem ieguldījumiem jābūt ekonomiski dzīvotspējīgiem.

Prasība ievērot principu “nenodari būtisku kaitējumu” (DNSH), kā noteikts NBK tehniskajos norādījumos (2021/C58/01). Jo īpaši, ja tiek sniegts vispārējs atbalsts korporācijām, ieguldījumu politikā neiekļauj uzņēmumus, kas būtiski koncentrējas 124 uz šādām nozarēm: I) enerģijas ražošana, izmantojot fosilo kurināmo, un ar to saistītās darbības 125 ; II) energoietilpīgas nozares un/vai nozares ar augstu CO2 emisiju līmeni 126 ; III) piesārņojošu transportlīdzekļu ražošana, noma vai pārdošana 127 ; IV) atkritumu savākšana, atkritumu apstrāde 128 un apglabāšana; v) kodoldegvielas pārstrāde, kodolenerģijas ražošana. Turklāt ieguldījumu politika paredz, ka shēmas galīgajiem saņēmējiem ir jāievēro attiecīgie ES un valsts tiesību akti vides jomā.

c)Prasību, ka shēmas galasaņēmēji nesaņem atbalstu no citiem Savienības instrumentiem, lai segtu tās pašas izmaksas.

Summa, uz kuru attiecas īstenošanas nolīgums, īstenošanas partnera maksu struktūra un prasība ieguldīt visus neizmantotos ieņēmumus no shēmas, tostarp pēc 2026. gada, tiem pašiem politikas mērķiem.

Uzraudzības, revīzijas un kontroles prasības, tostarp:

I)Apraksts par īstenošanas partnera uzraudzības sistēmu ziņošanai par mobilizētajām investīcijām.

II)Apraksts par īstenošanas partnera procedūrām, kas nodrošina krāpšanas, korupcijas un interešu konfliktu novēršanu, atklāšanu un labošanu.

III)Pienākums pārbaudīt katras darbības attiecināmību saskaņā ar Īstenošanas nolīgumā noteiktajām prasībām pirms apņemšanās finansēt kādu darbību.

IV)Pienākums veikt uz risku balstītas ex post revīzijas saskaņā ar Invitalia SpA revīzijas plānu. Šajās revīzijās pārbauda i) kontroles sistēmu efektivitāti, tostarp krāpšanas, korupcijas un interešu konflikta atklāšanu; II) principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” ievērošana, valsts atbalsta noteikumi, klimata mērķrādītāju prasības; un iii) ka ir ievērota prasība, ka shēmas galasaņēmēji nav saņēmuši atbalstu no citiem Savienības instrumentiem, lai segtu tās pašas izmaksas. Revīzijās pārbauda arī darījumu likumību un to, vai tiek ievēroti piemērojamā īstenošanas nolīguma nosacījumi.

1.Prasības attiecībā uz investīcijām klimata jomā, ko veic īstenošanas partneris: 320000000 EUR no ANM investīcijām mehānismā veicina klimata pārmaiņu mērķu sasniegšanu saskaņā ar ANM regulas VI pielikumu 129 .

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 31. augustam.

Ieguldījums 17. Finanšu instruments publisko dzīvojamo māju energorenovācijai

Pasākuma mērķis ir atbalstīt publisko dzīvojamo māju renovāciju. Šis pasākums sastāv no publiskām investīcijām mehānismā — “Finanšu instrumentā enerģētiskās nabadzības mazināšanai”, lai stimulētu privātās investīcijas un uzlabotu piekļuvi finansējumam. Instrumenta mērķis ir energorenovācija sociālajos un publiskajos mājokļos, panākot vidēji vismaz 30 % primārās enerģijas pieprasījuma samazinājumu.

Mehānismu pārvalda divi īstenošanas partneri.

·Gestore Servizi Energetici (GSE Spa) kā tehniskais partneris, kas atbild par dotācijas komponentu;

·Cassa Depositi e Prestiti (CDP Spa) kā finanšu partneris un atbildīgs par (fakultatīvo) aizdevuma komponentu;

Pamatojoties uz ANM investīcijām, mehānisma mērķis ir sākotnēji sniegt finansiālu atbalstu vismaz 1381000000 EUR apmērā.

Mehānisms sniedz finansiālu atbalstu energopakalpojumu uzņēmumiem (ESCO) dotāciju un/vai aizdevumu veidā publisko dzīvojamo māju energorenovācijai, panākot vidēji vismaz 30 % primārās enerģijas pieprasījuma samazinājumu.

Mehānisms ietver šādas produktu līnijas publisko dzīvojamo mājokļu atbalstam:

·Dotācijas komponents, ko nodrošina tehniskais partneris Gestore Servizi Energetici Spa un kas sedz ne vairāk kā 65 % no kopējām izmaksām;

·Fakultatīvs aizdevuma komponents, kas sedz 35 % no kopējām izmaksām. Aizdevuma komponentu var nodrošināt finanšu partneris Cassa Depositi e Prestiti

Lai īstenotu ieguldījumu mehānismā, Itālija un īstenošanas partneris(-i) paraksta īstenošanas nolīgumu(-us), kurā(-os) ietver šādu saturu:

1.Mehānisma lēmumu pieņemšanas procesa apraksts: Galīgo lēmumu par ieguldījumiem Mehānismā pieņem investīciju komiteja vai cita attiecīga līdzvērtīga pārvaldes struktūra, un to apstiprina ar no valdības neatkarīgu locekļu balsu vairākumu.

2.Saistītās ieguldījumu politikas galvenās prasības, kas ietver:

a.Finanšu produkta(-u) un atbalsttiesīgo galasaņēmēju apraksts 130 .

b.Prasība, ka visiem atbalstītajiem ieguldījumiem jābūt ekonomiski dzīvotspējīgiem.

c.Prasība ievērot principu “nenodari būtisku kaitējumu” (DNSH), kā noteikts NBK tehniskajos norādījumos (2021/C58/01). Ieguldījumu politika jo īpaši izslēdz no atbilstības šādu darbību un aktīvu sarakstu: I) darbības un aktīvi, kas saistīti ar fosilo kurināmo, tostarp lejupējais izmantojums; 131 ii) darbības un aktīvi saskaņā ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS), kuru prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas nav zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm; 132 iii) darbības un aktīvi, kas saistīti ar atkritumu poligoniem, sadedzināšanas iekārtām 133 un mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtām 134 .

d.Prasība, ka Mehānisma galasaņēmēji nesaņem atbalstu no citiem Savienības instrumentiem, lai segtu tās pašas izmaksas. Finansiālais atbalsts, ko sniedz, izmantojot instrumenta aizdevuma komponentu, nesedz tās pašas izmaksas, ko sedz šā instrumenta dotācijas komponents.

3.Summa, uz kuru attiecas īstenošanas nolīgums, maksu struktūra īstenošanas partnerim un prasība atkārtoti ieguldīt visas atmaksājamās summas saskaņā ar Mehānisma ieguldījumu politiku, ja vien tās netiek izmantotas Atveseļošanas un noturības mehānisma aizdevumu atmaksas apkalpošanai.

4.Uzraudzības, revīzijas un kontroles prasības, tostarp:

a.Apraksts par īstenošanas partnera uzraudzības sistēmu ziņošanai par mobilizētajām investīcijām.

b.Apraksts par īstenošanas partnera procedūrām, kas nodrošina krāpšanas, korupcijas un interešu konfliktu novēršanu, atklāšanu un labošanu.

c.Pienākums pārbaudīt katras darbības attiecināmību saskaņā ar Īstenošanas nolīgumā noteiktajām prasībām pirms apņemšanās finansēt kādu darbību.

d.Pienākums veikt uz risku balstītas ex post revīzijas saskaņā ar Gestore dei Servizi Energetici (GSE) un Cassa Depositi e Prestiti (CDP) revīzijas plānu. Šajās revīzijās pārbauda i) kontroles sistēmu efektivitāti, tostarp krāpšanas, korupcijas un interešu konflikta atklāšanu; II) principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” ievērošana, valsts atbalsta noteikumi, klimata mērķrādītāju prasības; un iii) ka ir ievērota prasība, ka Mehānisma galasaņēmēji nav saņēmuši atbalstu no citiem Savienības instrumentiem, lai segtu tās pašas izmaksas. Revīzijās pārbauda arī darījumu likumību un to, vai tiek ievēroti piemērojamā īstenošanas nolīguma nosacījumi.

Prasības attiecībā uz investīcijām klimata jomā, ko veic īstenošanas partneris: 1 381 000 000 EUR no ANM investīcijām mehānismā veicina klimata pārmaiņu mērķu sasniegšanu saskaņā ar ANM regulas VI pielikumu. 135

JAUTĀJUMS. Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un aizdevuma uzraudzības un īstenošanas grafiks

Kārtas numurs	Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)	Atskaites punkts /Mērķrādītājs	Nosaukums	Kvalitātes rādītāji (attiecībā uz starpposma mērķiem)	Kvantitatīvie rādītāji (mērķiem)			Orientējošs pabeigšanas termiņš		Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju
					Mēra vienība	Pamatscenārijs	Mērķis	Ceturkšņa laikā	Gadu
M7–35	Investīcija Nr. 13: Adrijas jūras līnijas 1. posms (Sulmonas kompresoru stacija un Sestino-Minerbio gāzes cauruļvads)	Atskaites punkts	Attiecīgo ietekmes uz vidi novērtējumu pieņemšana un atjaunināšana (VIncA)	Apzinātās SSCO un VincA attiecīgi pārskatītas un pieņemtas				Q1	2024	Itālijas iestādes: ·Saskaņā ar Vides un enerģētiskās drošības ministrijas 2021. un 2023. gadā pieņemto metodiku noteikt teritorijai specifiskus saglabāšanas mērķus (SSCO) projekta skartajām Natura 2000 teritorijām. ·Pārbaudīt attiecīgos novērtējumus, kas jau veikti saskaņā ar Dzīvotņu direktīvu (VINCA), ņemot vērā jaunizveidotās SSCO. ·Atjaunināt (vajadzības gadījumā) attiecīgos novērtējumus (VINCA), kas jau veikti saskaņā ar Dzīvotņu direktīvu saskaņā ar 2019. gada 28. decembra valsts pamatnostādnēm, un nodrošināt to integrēšanu vispārējā ietekmes uz vidi novērtējuma procedūrā.
M7–36	Investīcija Nr. 13: Adrijas jūras līnijas 1. posms (Sulmonas kompresoru stacija un Sestino-Minerbio gāzes cauruļvads)	Atskaites punkts	Līgumu piešķiršana	Paziņots par līgumu noslēgšanu				2. CET.	2024	Paziņojums par visu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu par būvdarbiem, kas nepieciešami Sulmona kompresoru stacijas un Sestino-Minerbio gāzes vada pabeigšanai.
M7–37	Investīcija Nr. 13: Adrijas jūras līnijas 1. posms (Sulmonas kompresoru stacija un Sestino-Minerbio gāzes cauruļvads)	Atskaites punkts	Darbu pabeigšana	Paziņojums par darbu pabeigšanu				2. CET.	2026	Jāpabeidz Sulmona kompresorstacija un Sestino-Minerbio gāzes cauruļvads.
M7–38	Investīcija Nr. 14: Pārrobežu gāzes eksporta infrastruktūra	Atskaites punkts	Līgumu piešķiršana	Paziņots par līgumu noslēgšanu				2. CET.	2024	Paziņojums par visu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu par darbiem, kas nepieciešami Poggio Renatico kompresoru stacijas pabeigšanai
M7–39	Investīcija Nr. 14: Pārrobežu gāzes eksporta infrastruktūra	Atskaites punkts	Darbu pabeigšana	Paziņojums par darbu pabeigšanu				2. CET.	2026	Kompresijas iekārta Poggio Renatico kompresoru stacijā ir pabeigta.
M7–40	Investīcija Nr. 15: Transizione 5.0 Zaļā	Atskaites punkts	Tiesību akta, ar ko nosaka atbalsttiesīgo intervenču kritērijus, stāšanās spēkā	Likuma norma, kas norāda uz likuma stāšanos spēkā				Q1	2024	Ar tiesību aktu potenciālajiem saņēmējiem tiek darīti pieejami 5.0 pārejas nodokļu kredīti, nosakot atbilstības kritērijus, arī attiecībā uz minimālajiem enerģijas ietaupījumiem un pasākuma maksimālo izdevumu maksimālo apjomu.
M7–41	Investīcija Nr. 15: Transizione 5.0 Zaļā	Mērķa	ANM resursu piešķiršana		Piešķirto līdzekļu summa (EUR)	0	6 300 000 000	2. CET.	2026	Paziņojums par visu šai investīcijai paredzēto ANM resursu piešķiršanu. Mērķrādītāja apmierinoša sasniegšana ir atkarīga arī no tā, vai tiks publicēts ziņojums, kurā izvērtētas ANM investīcijas, par kurām atbild Uzņēmumu ministrija un “Ražots Itālijā”.
M7–42	Investīcija Nr. 15: Transizione 5.0 Zaļā	Mērķa	0,4 Mtoe enerģijas ietaupījums enerģijas galapatēriņā 2024.–2026. gada periodā		Mtoe	0	0.4	2. CET.	2026	Investīcija 2024.–2026. gada periodā rada 0,4 VTME enerģijas galapatēriņam.
M7–43	Ieguldījums Nr. 16: Atbalsts MVU pašražošanai no atjaunojamiem enerģijas avotiem	Atskaites punkts	Īstenošanas nolīgums	Īstenošanas nolīguma stāšanās spēkā				4. CET.	2024	Īstenošanas nolīguma stāšanās spēkā.
M7–44	Ieguldījums Nr. 16: Atbalsts MVU pašražošanai no atjaunojamiem enerģijas avotiem	Atskaites punkts	Itālijas Uzņēmumu un ražotāju ministrija ir pabeigusi līdzekļu pārskaitīšanu Invitalia	Nodošanas sertifikāts				4. CET.	2024	Itālija pārvieto EUR 320000000 uz Invitalia mehānisma vajadzībām.
M7–45	Ieguldījums Nr. 16: Atbalsts MVU pašražošanai no atjaunojamiem enerģijas avotiem	Mērķa	Juridiski nolīgumi ar galīgajiem saņēmējiem	NEPIEMĒRO	Procentuālā daļa (%)	0	100 %	2. CET.	2026	Invitalia S.p.A. ir noslēgusi juridiskus nolīgumus ar galīgajiem saņēmējiem par summu, kas nepieciešama, lai shēmā izmantotu 100 % ANM investīciju (ņemot vērā pārvaldības maksas). Invitalia S.p.A. sagatavo ziņojumu, kurā sīki izklāstīta šā finansējuma procentuālā daļa, kas veicina klimata mērķu sasniegšanu, izmantojot ANM regulas VI pielikumā izklāstīto metodiku.
M7–46	Investīcija Nr. 17: Finanšu instruments publisko dzīvojamo māju energorenovācijai	Atskaites punkts	Darba uzdevuma mērķa definīcija	Tiesību akta stāšanās spēkā ar finanšu instrumenta darba uzdevuma definīciju				CET.	2024	Nosaka darba uzdevumus finanšu instrumentam, kas vērsts uz publisko dzīvojamo māju energorenovāciju.
M7–47	Investīcija Nr. 17: Finanšu instruments publisko dzīvojamo māju energorenovācijai	Atskaites punkts	Īstenošanas nolīgums	Īstenošanas nolīguma stāšanās spēkā				2. CET.	2025	Īstenošanas nolīguma(-u) stāšanās spēkā saskaņā ar prasībām, kas norādītas pasākuma aprakstā. Jo īpaši īstenošanas nolīgumā(-os) iekļauj atbilstības kritērijus attiecībā uz minimālo energoefektivitātes uzlabojumu, kas jāsasniedz ar instrumentu (vidēji vismaz 30 % no primārās enerģijas pieprasījuma samazinājuma). Atlases kritērijos prioritāti piešķir arī intervencēm ar vislielāko atdevi energoefektivitātes ziņā.
M7–48	Investīcija Nr. 17: Finanšu instruments publisko dzīvojamo māju energorenovācijai	Atskaites punkts	Ministrija ir pabeigusi ieguldījumu	Nodošanas sertifikāts		NEPIEMĒRO	NEPIEMĒRO	2. CET.	2025	Itālija pārskaita EUR 1381000000 Mehānisma īstenošanas partnerim(-iem).
M7–49	Investīcija Nr. 17: Finanšu instruments publisko dzīvojamo māju energorenovācijai	Mērķa	Ar galīgajiem saņēmējiem parakstītie juridiskie nolīgumi		Procentuālā daļa (%)	0 %	100 %	2. CET.	2026	Īstenošanas partneris(-i) ir noslēdzis juridiskus finansēšanas nolīgumus ar energopakalpojumu uzņēmumiem (ESCO) par summu, kas nepieciešama, lai izmantotu 100 % ANM investīciju mehānismā (ņemot vērā pārvaldības maksas). Finansēšanas nolīgumos ar energopakalpojumu uzņēmumiem (ESCO) norāda aktīvu, uz kuru attieksies energoefektivitātes renovācija. 100 % no šā finansējuma veicina klimata mērķu sasniegšanu, izmantojot ANM regulas VI pielikumā izklāstīto metodiku.

2.Atveseļošanas un noturības plāna aplēstās kopējās izmaksas

Itālijas atveseļošanas un noturības plānā aplēstās kopējās izmaksas ir 194 415 951 466 EUR.

2. IEDAĻA. FINANSIĀLAIS ATBALSTS

1.Finanšu ieguldījums

Šā lēmuma 2. panta 2. punktā minētās maksājumu daļas ir šādas:

1.1.Pirmais maksājums (neatmaksājams atbalsts):

Kārtas numurs	Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)	Atskaites punkts/mērķrādītājs	Nosaukums

M1C1–51	Reforma Nr. 1.9: Valsts pārvaldes reforma	Atskaites punkts	Primāro tiesību aktu par Itālijas atveseļošanas un noturības plāna pārvaldību stāšanās spēkā
M1C1–52	Reforma Nr. 1.9: Valsts pārvaldes reforma	Atskaites punkts	Stājas spēkā primārie tiesību akti par administratīvo procedūru vienkāršošanu Itālijas atveseļošanas un noturības plāna īstenošanai.
M1C1–53	Investīcija Nr. 1.9: Sniegt tehnisko palīdzību un stiprināt spēju veidošanu Itālijas atveseļošanas un noturības plāna īstenošanai	Atskaites punkts	Primāro tiesību aktu stāšanās spēkā, lai sniegtu tehnisko palīdzību un stiprinātu spēju veidošanu Itālijas atveseļošanas un noturības plāna īstenošanai
M1C1–69.	Reforma Nr. 1.10. Publiskā iepirkuma tiesiskā regulējuma reforma	Atskaites punkts	Dekrēta par publiskā iepirkuma sistēmas vienkāršošanu stāšanās spēkā
M1C1–1	Reforma Nr. 1.1: IKT iepirkums	Atskaites punkts	Likuma dekrētu stāšanās spēkā attiecībā uz 1.1. reformu “IKT iepirkums”
M1C1–2	Reforma Nr. 1.3. Mākoņdatošana pirmajā vietā un sadarbspēja	Atskaites punkts	Likuma dekrētu stāšanās spēkā attiecībā uz 1.3. reformu “Mākonis vispirms un sadarbspēja”
M1C1–29	Reforma Nr. 1.4. Civiltiesību reforma	Atskaites punkts	Civiltiesību reformai paredzētu tiesību aktu stāšanās spēkā
M1C1–30	Reforma Nr. 1.5: Krimināltiesību reforma	Atskaites punkts	Krimināltiesību reformai paredzētu tiesību aktu stāšanās spēkā
M1C1–31	Reforma Nr. 1.6. Maksātnespējas regulējuma reforma	Atskaites punkts	Maksātnespējas reformas satvaram labvēlīgu tiesību aktu stāšanās spēkā
M1C1–32	Investīciju 1.8: Darbā pieņemšanas procedūras civiltiesās, krimināltiesās un administratīvajās tiesās	Atskaites punkts	Stājas spēkā īpaši tiesību akti, kas reglamentē nacionālo atveseļošanas un noturības plānu pieņemšanu darbā
M1C1–54	Investīcija Nr. 1.9: Sniegt tehnisko palīdzību un stiprināt spēju veidošanu Itālijas atveseļošanas un noturības plāna īstenošanai	Mērķa	Pabeigta ekspertu pieņemšana darbā Itālijas atveseļošanas un noturības plāna īstenošanai
M1C1–55	Reforma Nr. 1.9: Valsts pārvaldes reforma	Atskaites punkts	Itālijas atveseļošanas un noturības plānam piemērotās metodikas paplašināšana, attiecinot to arī uz valsts budžetu, lai palielinātu investīciju apguvi
M1C1–68	Reforma Nr. 1.9: Valsts pārvaldes reforma	Atskaites punkts	Revīzijas un kontroles repozitorija sistēma: informācija ANM īstenošanas uzraudzībai
M1C1–71	Reforma Nr. 1.10. Publiskā iepirkuma tiesiskā regulējuma reforma	Atskaites punkts	Stājas spēkā visi publiskā iepirkuma sistēmai nepieciešamie tiesību akti, noteikumi un īstenošanas akti (tostarp sekundārie tiesību akti)
M1C1–100	Reforma Nr. 1.13. Izdevumu pārskatīšanas sistēmas reforma	Atskaites punkts	Tādu tiesību aktu stāšanās spēkā, ar kuriem uzlabo izdevumu pārskatīšanas efektivitāti — Finanšu ministrijas stiprināšana
M1C1–101	Reforma Nr. 1.12: Nodokļu administrācijas reforma	Atskaites punkts	Pārskatīšanas pieņemšana par iespējamiem pasākumiem, lai samazinātu izvairīšanos no nodokļu maksāšanas
M1C2–1	Ieguldījums: Pāreja 4.0	Atskaites punkts	Tiesību aktu stāšanās spēkā, lai potenciālajiem saņēmējiem darītu pieejamus 4.0 pārejas nodokļu kredītus, un Zinātniskās komitejas izveide
M1C3–8	Investīcijas — 4.1. Digitālais tūrisma centrs	Atskaites punkts	Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana digitālā tūrisma portāla izstrādei
M2C2–7	Reforma Nr. 2 Jauni tiesību akti atjaunīgās gāzes ražošanas un patēriņa veicināšanai	Atskaites punkts	Stājas spēkā Likumdošanas dekrēts, ar ko veicina atjaunīgās gāzes izmantošanu biometāna izmantošanai transporta, rūpniecības un dzīvojamo ēku sektorā, un īstenošanas dekrēts, kurā izklāstīti nosacījumi un kritēriji attiecībā uz tā izmantošanu un jauno stimulu sistēmu.
M2C2–37	Reforma. Viedākas projektu novērtēšanas procedūras vietējā sabiedriskā transporta sistēmu nozarē ar stacionārām iekārtām un ātrā masu transporta nozarē	Atskaites punkts	Dekrētlikuma stāšanās spēkā
M2C2–41	Investīcija 5.3.: Elektriskie autobusi	Atskaites punkts	Stājas spēkā ministrijas dekrēts, kurā noteikts pieejamo resursu apjoms intervences mērķa sasniegšanai (autobusu piegādes ķēde)
M2C3–1	Investīcija 2.1. — Ecobonus stiprināšana energoefektivitātes jomā	Atskaites punkts	Superbonus pagarinājuma stāšanās spēkā
M2C4–3	Reforma Nr. 4.2. “Pasākumi, lai nodrošinātu pilnīgu integrēto ūdensapgādes pakalpojumu pārvaldības spēju”	Atskaites punkts	Tiesiskā regulējuma reforma labākai ūdens apsaimniekošanai un ilgtspējīgai izmantošanai
M3C2–3	Reforma Nr. 2.1 — Vienotās muitas sistēmas ieviešana (“Sportello Unico Doganale”)	Atskaites punkts	Dekrēta par vienoto muitas dienestu (Sportello Unico Doganale) stāšanās spēkā
M4C1–1	Reforma Nr. 1.5: Universitātes grāda grupu reforma; Reforma Nr. 1.6. Veicināt augstskolu diplomu reformu; Reforma Nr. 4.1. Ph.D. Programmu reforma	Atskaites punkts	Stājas spēkā terciārās izglītības sistēmas reformas, lai uzlabotu izglītības rezultātus (primārie tiesību akti) šādās jomās: a) nodrošināt augstākās izglītības diplomus; akadēmiskā grāda grupas; doktorantūras programmu reforma
M4C1–2	Investīcija Nr. 1.7: Stipendijas piekļuvei universitātēm	Atskaites punkts	Stājas spēkā ministrijas dekrēti par stipendiju reformu, lai uzlabotu piekļuvi augstākajai izglītībai
M5C1–1	Reforma. ADTP un profesionālā apmācība	Atskaites punkts	Stājas spēkā starpministriju dekrēts, ar ko izveido valsts programmu darba ņēmēju garantētai nodarbināmībai (GOL), un starpministriju dekrēts, ar ko izveido valsts plānu jaunām prasmēm
M5C2–1	Reforma — Pamatlikums par invaliditāti	Atskaites punkts	Stājas spēkā Pamatlikums, kura mērķis ir stiprināt personu ar invaliditāti autonomiju.
M5C2–5	Investīcija Nr. 1 — Atbalsts neaizsargātām personām un institucionalizācijas novēršana	Atskaites punkts	Darbības plāna stāšanās spēkā
		Maksājuma summa	EUR 11494252874

2.1.Otrā daļa (neatmaksājamais atbalsts):

Kārtas numurs	Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)	Atskaites punkts/mērķrādītājs	Nosaukums

M2C4–5	“Investīcija Nr. 3.2. Nacionālo parku digitalizācija	Atskaites punkts	Administratīvo vienkāršošanas un digitālo pakalpojumu izstrādes stāšanās spēkā nacionālo parku un aizsargājamo jūras teritoriju apmeklētājiem
M5C2–9	Investīcija Nr. 3 “Mājokļi pirmajās un post stacijās”	Atskaites punkts	Darbības plāna stāšanās spēkā attiecībā uz projektiem “Mājoklis pirmajās un post stacijās”, prasību noteikšana projektiem, kurus var iesniegt vietējās struktūras, un uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus izsludināšana
M1C1–33	Investīciju 1.8: Darbā pieņemšanas procedūras administratīvajās tiesās	Mērķa	Administratīvo tiesu darbā pieņemšanas procedūru sākšana
M1C1–56	Reforma Nr. 1.9: Valsts pārvaldes reforma	Atskaites punkts	Valsts nodarbinātības reformu veicinošo tiesību aktu stāšanās spēkā
M1C1–70	Reforma Nr. 1.10. Publiskā iepirkuma tiesiskā regulējuma reforma	Atskaites punkts	Publiskā iepirkuma kodeksa pārskatīšanas stāšanās spēkā (D.Lgs. Nr. 50/2016)
M1C1–103	Reforma Nr. 1.12: Nodokļu administrācijas reforma	Atskaites punkts	Primāro un sekundāro tiesību aktu un reglamentējošo noteikumu stāšanās spēkā un administratīvo procesu pabeigšana, lai veicinātu nodokļu saistību izpildi un uzlabotu revīzijas un kontroles
M1C1–104	Reforma Nr. 1.13. Izdevumu pārskatīšanas sistēmas reforma	Atskaites punkts	Ietaupījumu mērķrādītāju pieņemšana izdevumu pārskatīšanai 2023.–2025. gadam
M1C3–11	Investīcija — Energoefektivitātes uzlabošana kinoteātros, teātros un muzejos	Atskaites punkts	Kultūras ministrijas dekrēta par resursu piešķiršanu stāšanās spēkā: uzlabot energoefektivitāti kultūras vietās
M2C1–1	Reforma Nr. 1.1 — Valsts stratēģija pārejai uz aprites ekonomiku	Atskaites punkts	Stājas spēkā Ministrijas dekrēts par valsts stratēģijas pārejai uz aprites ekonomiku pieņemšanu
M2C1–2	Reforma. Tehniskais atbalsts vietējām pašvaldībām	Atskaites punkts	Vienošanās apstiprināšana par rīcības plāna “Veicināt spēju veidošanas spējas” izstrādi, lai atbalstītu vietējās publiskās iestādes
M2C1–11	Investīcija 3.3.: Kultūra un informētība par vides jautājumiem un problēmām	Atskaites punkts	Tīmekļa platformas izveide un līgumi ar autoriem
M2C2–18	Investīcija 3.5. Ūdeņraža pētniecība un izstrāde	Atskaites punkts	Visu publisko pētniecības un izstrādes līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana pētniecības projektiem ūdeņraža jomā
M2C2–21	Reforma. Ūdeņraža konkurētspējas veicināšanas pasākumi	Atskaites punkts	Fiskālo stimulu stāšanās spēkā
M2C2–38	Ieguldījums 5.1.: Atjaunojamie energoresursi un akumulatori	Atskaites punkts	Ministrijas dekrēta stāšanās spēkā
M2C2–42	Investīcija 5.4.: Kapitāla iepludināšana Zaļās pārkārtošanās fondā (GTF)	Atskaites punkts	Finanšu nolīguma parakstīšana
M2C3–4	Reforma Nr. 1.1: Procedūru vienkāršošana un paātrināšana energoefektivitātes intervencēm	Atskaites punkts	Procedūru vienkāršošana un paātrināšana energoefektivitātes intervencēm
M2C4–1	Reforma 2.1. Hidroģeoloģiskās nestabilitātes novēršanas pasākumu īstenošanas procedūru vienkāršošana un paātrināšana	Atskaites punkts	Tiesiskā regulējuma vienkāršošanas stāšanās spēkā labākai hidroloģisko risku pārvaldībai
M2C4–4	Reforma Nr. 4.2. “Pasākumi, lai nodrošinātu pilnīgu integrēto ūdensapgādes pakalpojumu pārvaldības spēju”	Atskaites punkts	Jaunā tiesiskā regulējuma stāšanās spēkā attiecībā uz apūdeņošanas mērķiem
M4C1–3	Reforma Nr. 2.1. Skolotāju pieņemšana darbā	Atskaites punkts	Stājas spēkā reforma attiecībā uz skolotāja profesiju.
M4C1–4	“Investīcija Nr. 3.2. Skola 4.0: inovatīvas skolas, instalācijas, jaunas klases un darbsemināri	Atskaites punkts	Skola 4.0. Plāns Itālijas skolu sistēmas digitālās pārkārtošanās veicināšanai ir pieņemts
M4C2–4	Reforma Nr. 1.1: Pētniecības un attīstības atbalsta pasākumu īstenošana vienkāršošanas un mobilitātes veicināšanai	Atskaites punkts	Stājas spēkā ministrijas dekrēti par pētniecības un attīstības vienkāršošanu un mobilitāti, kas saistīti ar parasto finansēšanas fondu.
		Maksājuma summa	EUR 11494252874

3.1.Trešais maksājums (neatmaksājams atbalsts):

Kārtas numurs	Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)	Atskaites punkts/mērķrādītājs	Nosaukums

M2C4–2	Reforma Nr. 4.2. “Pasākumi, lai nodrošinātu pilnīgu integrēto ūdensapgādes pakalpojumu pārvaldības spēju”	Atskaites punkts	Reformas stāšanās spēkā, lai nodrošinātu pilnīgu integrēto ūdensapgādes pakalpojumu pārvaldības spēju
M1C1–3	Investīcija 1.1: Digitālā infrastruktūra	Atskaites punkts	Polo Strategico Nazionale (PSN) pabeigšana
M1C1–4	Investīcija 1.3.1.: Valsts digitālo datu platforma	Atskaites punkts	Darbojas valsts digitālo datu platforma
M1C1–5	Investīcija Nr. 1.5: Kiberdrošība	Atskaites punkts	Jaunas Valsts kiberdrošības aģentūras izveide
M1C1–6	Investīcija Nr. 1.5: Kiberdrošība	Atskaites punkts	Valstu kiberdrošības pakalpojumu sākotnējā izvēršana
M1C1–7	Investīcija Nr. 1.5: Kiberdrošība	Atskaites punkts	Kiberdrošības skrīninga un sertifikācijas laboratoriju tīkla izveide
M1C1–8	Investīcija Nr. 1.5: Kiberdrošība	Atskaites punkts	Centrālās revīzijas nodaļas aktivizēšana PSNC un TID drošības pasākumiem
M1C1–9	Investīcija Nr. 1.5: Kiberdrošība	Mērķa	Atbalsts drošības struktūru modernizācijai T1
M1C1–10	Reforma Nr. 1.2. Atbalsts pārveidei	Atskaites punkts	Pārveides grupas un NewCo izveides stāšanās spēkā
M1C1–34	Investīciju 1.8: Darbā pieņemšanas procedūras civiltiesu un krimināltiesu tiesas birojam	Mērķa	Civiltiesu un krimināltiesu darbā pieņemšanas procedūru sākšana
M1C1–35	Reforma Nr. 1.7: Nodokļu tiesu reforma	Atskaites punkts	Visaptveroša pirmās un otrās instances nodokļu tiesu reforma
M1C1–36	1.4., 1.5. un 1.6. reforma: Civiltiesību un krimināltiesību reforma un maksātnespējas reforma	Atskaites punkts	Deleģēto aktu stāšanās spēkā attiecībā uz civiltiesību un krimināltiesību reformām un maksātnespējas reformu
M1C1–57	Reforma Nr. 1.9: Valsts pārvaldes reforma	Atskaites punkts	Administratīvo procedūru stāšanās spēkā attiecībā uz vienkāršošanas reformu, kuras mērķis ir ANM īstenošana
M1C1–102	Reforma Nr. 1.13. Izdevumu pārskatīšanas sistēmas reforma	Atskaites punkts	Ziņojuma pieņemšana par to, cik efektīva ir prakse, ko izvēlētas publiskās pārvaldes iestādes izmanto uzkrājumu plānu formulēšanā un īstenošanā
M1C1–105	Reforma Nr. 1.12: Nodokļu administrācijas reforma	Mērķa	Lielāks “atbilstības vēstuļu” skaits
M1C1–106	Reforma Nr. 1.12: Nodokļu administrācijas reforma	Mērķa	Kļūdaini pozitīvu “atbilstības vēstuļu” skaita samazināšana
M1C1–107	Reforma Nr. 1.12: Nodokļu administrācijas reforma	Mērķa	“Atbilstības vēstuļu” radīto nodokļu ieņēmumu pieaugums
M1C2–6	Reforma. Ikgadējie konkurences tiesību akti	Atskaites punkts	2021. gada Konkurences likuma stāšanās spēkā
M1C2–7	Reforma. Ikgadējie konkurences tiesību akti	Atskaites punkts	Visu ar enerģētiku saistīto īstenošanas pasākumu un sekundāro tiesību aktu stāšanās spēkā (ja nepieciešams)
M1C2–8	Reforma. Ikgadējie konkurences tiesību akti	Atskaites punkts	Visu īstenošanas pasākumu (tostarp vajadzības gadījumā sekundāro tiesību aktu) stāšanās spēkā, lai efektīvi īstenotu un piemērotu pasākumus, kas izriet no 2021. gada Konkurences likuma
M1C3–6	Reforma — 3.1. Minimālie vides kritēriji kultūras pasākumiem	Atskaites punkts	Stājas spēkā dekrēts, ar ko nosaka sociālos un vides kritērijus publiskā iepirkuma konkursos attiecībā uz publiski finansētiem kultūras pasākumiem
M2C1–3	Investīcija 2.1: Loģistikas plāns lauksaimniecības pārtikas, zvejniecības un akvakultūras, mežsaimniecības, puķkopības un stādaudzētavas nozarei	Atskaites punkts	Galīgā sarindojuma publicēšana saskaņā ar loģistikas stimulu shēmu
M2C1–4	Ieguldījums 2.2.: Agrosaules parks	Mērķa	Līdzekļu piešķiršana saņēmējiem % no kopējiem finanšu resursiem, kas piešķirti ieguldījumam
M2C2–8	Investīcija 2.1. Viedo tīklu stiprināšana	Atskaites punkts	(Visu) publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana tīkla jaudas palielināšanai
M2C2–12	Investīcija 2.2. Intervences elektrotīkla noturības palielināšanai	Atskaites punkts	Elektroenerģijas sistēmas tīkla noturības palielināšanas projektu piešķiršana
M3C2–1	Reforma. Stratēģiskās plānošanas procesa procedūru vienkāršošana	Atskaites punkts	Stājas spēkā tiesību aktu grozījumi, kas saistīti ar stratēģiskās plānošanas procesa procedūru vienkāršošanu
M3C2–2	Reforma. Konkurētspējīga koncesiju piešķiršana Itālijas ostās	Atskaites punkts	Regulas par ostu koncesijām stāšanās spēkā
M3C2–4	Reforma — Aukstās gludināšanas iekārtu atļauju piešķiršanas procedūru vienkāršošana	Atskaites punkts	Auksto gludināšanas iekārtu atļauju piešķiršanas procedūru vienkāršošanas stāšanās spēkā
M4C1–5	Reforma Nr. 1.3. Skolu sistēmas reorganizācija; Reforma Nr. 1.2. Terciārās profesionālās izglītības sistēmas (ITS) reforma; Reforma Nr. 1.1: Tehnisko un profesionālo institūtu reforma; Reforma Nr. 1.4. “Orientācijas” sistēmas reforma	Starpposma mērķi	Pamatizglītības un vidējās izglītības sistēmas reformu stāšanās spēkā, lai uzlabotu izglītības rezultātus
M4C1–6	Reforma Nr. 2.2: Augstākā līmeņa augstākā izglītība un pastāvīga apmācība skolu vadītājiem, skolotājiem, administratīvajam un tehniskajam personālam	Atskaites punkts	Stājas spēkā tiesību akti, kuru mērķis ir izveidot kvalitatīvu mācību sistēmu skolā.
M4C2–1	Ieguldījums 1.2. Jauno pētnieku iesniegto projektu finansēšana	Mērķa	To studentu skaits, kuriem piešķirta pētniecības stipendija
M5C1–2	Reforma Nr. 1 — ADTP un profesionālā apmācība	Atskaites punkts	Visu valsts nodarbinātības dienestu (VND) plānu stāšanās spēkā reģionālā līmenī
M5C1–6	Investīcija Nr. 1 “Valstu nodarbinātības dienestu (VND) stiprināšana”	Mērķa	Valstu nodarbinātības dienesti (VND) trīs gadu laikposmā no 2021. līdz 2023. gadam īsteno stiprināšanas plānā paredzētās darbības.
M5C1–8	Reforma. Nedeklarēts darbs	Atskaites punkts	Stājas spēkā valsts plāns un tiek īstenots ceļvedis cīņai pret nedeklarētu darbu visās ekonomikas nozarēs.
M5C1–12	Investīcija Nr. 2 — Dzimumu līdztiesības sertifikācijas sistēma	Atskaites punkts	Uzņēmumiem paredzētas dzimumu līdztiesības sertifikācijas sistēmas un ar to saistīto stimulu mehānismu stāšanās spēkā
M5C2–7	Investīcija Nr. 2 “Invalīdu autonomijas modeļi”	Mērķa	Sociālie rajoni ir īstenojuši vismaz vienu projektu saistībā ar mājas telpu renovāciju un/vai IKT ierīču nodrošināšanu invalīdiem, kā arī apmācību par digitālajām prasmēm.
M5C3–1	Investīcija 1.1.1.: Iekšējās jomas — kopienas sociālo pakalpojumu un infrastruktūras uzlabošana	Atskaites punkts	Konkursa slēgšanas tiesību piešķiršana par intervencēm, kuru mērķis ir uzlabot sociālos pakalpojumus un infrastruktūru iekšējās teritorijās, un par atbalstu aptiekām pašvaldībās, kurās ir mazāk nekā 3000 iedzīvotāju
M6C2–1	Reforma: Pārskatīt un atjaunināt pašreizējo tiesisko regulējumu attiecībā uz slimnīcu un aprūpes zinātniskajiem institūtiem (IRCCS) un Veselības ministrijas pētniecības politiku, lai stiprinātu saikni starp pētniecību, inovāciju un veselības aprūpi	Atskaites punkts	Stājas spēkā leģislatīvais dekrēts, ar ko paredz reorganizēt noteikumus, kas reglamentē hospitalizācijas un aprūpes zinātniskos institūtus (IRCSS)
		Maksājuma summa	EUR 11494252874

4.1.Ceturtais maksājums (neatmaksājams atbalsts):

Kārtas numurs	Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)	Atskaites punkts/mērķrādītājs	Nosaukums

M1C1–11	Ieguldījums 1.6.6.: Finanšu policijas digitalizācija	Mērķa	Finanšu policija — profesionālo datu zinātnes pakalpojumu iegāde T1
M1C1–72	Reforma Nr. 1.11. Valsts pārvaldes un veselības aprūpes iestāžu maksājumu kavējumu samazināšana	Atskaites punkts	Ir apstiprināti pasākumi, lai samazinātu valsts pārvaldes maksājumu kavējumus uzņēmumiem
M1C1–73	Reforma Nr. 1.10. Publiskā iepirkuma tiesiskā regulējuma reforma	Atskaites punkts	Publiskā iepirkuma kodeksa reformas stāšanās spēkā
M2C2–14	Investīcija 3.3. Ūdeņraža testēšana autotransportam	Atskaites punkts	(Visu) publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana par tādu uzpildes staciju izveidi, kurās izmanto ūdeņradi
M2C2–16	Investīcija Nr. 3.4. Ūdeņraža testēšana dzelzceļa mobilitātes vajadzībām	Atskaites punkts	Resursu piešķiršana ūdeņraža testēšanai dzelzceļa mobilitātes vajadzībām
M2C2–20	Reforma Nr. 3 “Administratīvā vienkāršošana un regulatīvo šķēršļu mazināšana ūdeņraža ieviešanai”	Atskaites punkts	Vajadzīgo leģislatīvo aktu stāšanās spēkā
M5C2–3	Reforma — reforma attiecībā uz pašpietiekamiem vecāka gadagājuma cilvēkiem	Atskaites punkts	Stājas spēkā pamatlikums, kas nostiprina pasākumus par labu vecāka gadagājuma cilvēkiem, kuri nav pašpietiekami
M1C1–37	Un 1.5. reforma: Civiltiesību un krimināltiesību reforma	Atskaites punkts	Civiltiesību un krimināltiesību reformas stāšanās spēkā
M1C1–58	Reforma Nr. 1.9: Valsts pārvaldes reforma	Atskaites punkts	Valsts nodarbinātības reformas tiesību aktu stāšanās spēkā
M1C1–74	Reforma Nr. 1.10. Publiskā iepirkuma tiesiskā regulējuma reforma	Atskaites punkts	Stājas spēkā visi nepieciešamie īstenošanas pasākumi un sekundārie tiesību akti attiecībā uz Publiskā iepirkuma kodeksa vienkāršošanas reformu
M1C1–109	Reforma Nr. 1.12: Nodokļu administrācijas reforma	Mērķa	Pirmo iepriekš aizpildīto PVN deklarāciju nosūtīšana
M2C2–27	Investīcija Nr. 4.3. Uzlādes infrastruktūras uzstādīšana	Atskaites punkts	Visu publisko līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana uzlādes infrastruktūras uzstādīšanai M1
M2C2–33	Investīcija Nr. 4.4.2. Reģionālā sabiedriskā transporta dzelzceļa parka stiprināšana ar bezemisiju vilcieniem un universālo pakalpojumu	Atskaites punkts	Visu publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana reģionālā sabiedriskā transporta dzelzceļa parka stiprināšanai ar bezemisiju vilcieniem un universālo pakalpojumu
M2C3–2	Investīcija 2.1. — Ecobonus stiprināšana energoefektivitātes jomā	Mērķa	Ēku renovācija Superbonus T1
M4C1–9	Investīcija 1.1: Bērnudārzu un pirmsskolas izglītības un aprūpes pakalpojumu plāns	Atskaites punkts	Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana attiecībā uz būvniecību, renovāciju un drošības garantēšanu bērnudārzu un pirmsskolas izglītības un aprūpes pakalpojumu sniegšanai
M5C3–8	Investīcija Nr. 1.3. Strukturēti sociāli izglītojoši pasākumi, lai cīnītos pret izglītības trūkumu dienvidos, atbalstot trešo nozari	Mērķa	Izglītības atbalsts nepilngadīgajiem (pirmā daļa)
		Maksājuma summa	EUR 2315646882

5.1.Piektais maksājums (neatmaksājams atbalsts):

Kārtas numurs	Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)	Atskaites punkts/mērķrādītājs	Nosaukums
M1C2–4	Reforma: Rūpnieciskā īpašuma sistēmas reforma	Atskaites punkts	Stājas spēkā Likumdošanas dekrēts, kura mērķis ir reformēt Itālijas rūpnieciskā īpašuma kodeksu un attiecīgos īstenošanas aktus
M1C3–4	Ieguldījums — 1.3. Energoefektivitātes uzlabošana kinoteātros, teātros un muzejos	Mērķa	Noslēdzās intervences valsts muzejos un kultūras objektos, teātra zālēs un kinoteātros (pirmā partija)
M1C1–12	Investīcija 1.3.2. “Vienota digitālā vārteja”	Mērķa	Vienotā digitālā vārteja
M1C1–13	Investīcija 1.4.6.: Mobilitāte kā dienests Itālijā	Atskaites punkts	Mobilitāte kā pakalpojumu risinājumi M1
M1C1–38	Reforma Nr. 1.8: Tieslietu sistēmu digitalizācija	Atskaites punkts	Tiesu sistēmas digitalizācija
M1C1–59	Reforma Nr. 1.9: Valsts pārvaldes reforma	Atskaites punkts	Stratēģiskas cilvēkresursu pārvaldības stāšanās spēkā publiskajā pārvaldē
M1C1–773quater	Reforma Nr. 1.10. Publiskā iepirkuma tiesiskā regulējuma reforma	Atskaites punkts	Pamatnostādņu par iepirkumu, kas nepārsniedz ES robežvērtību, stāšanās spēkā
M1C1–75	Reforma Nr. 1.10. Publiskā iepirkuma tiesiskā regulējuma reforma	Atskaites punkts	Valsts e-iepirkumu sistēmas pilnīga darbība
M1C1–84	Reforma Nr. 1.10. Publiskā iepirkuma tiesiskā regulējuma reforma	Mērķa	Vidējais laiks starp publicēšanu un līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu
M1C1–86	Reforma Nr. 1.10. Publiskā iepirkuma tiesiskā regulējuma reforma	Mērķa	Ierēdņi, kas apmācīti, izmantojot publiskā iepirkuma profesionalizācijas stratēģiju
M1C1–87	Reforma Nr. 1.10. Publiskā iepirkuma tiesiskā regulējuma reforma	Mērķa	Līgumslēdzējas iestādes, kas izmanto dinamiskās iepirkumu sistēmas
M1C1–110	Reforma Nr. 1.13. Izdevumu pārskatīšanas sistēmas reforma	Atskaites punkts	Valsts vispārējā budžeta pārklasificēšana, atsaucoties uz vides izdevumiem un izdevumiem, kas veicina dzimumu līdztiesību
M1C2–9	Reforma. Ikgadējie konkurences tiesību akti	Atskaites punkts	2022. gada Konkurences likuma stāšanās spēkā
M1C2–10	Reforma. Ikgadējie konkurences tiesību akti	Atskaites punkts	Visu īstenošanas pasākumu (tostarp vajadzības gadījumā sekundāro tiesību aktu) stāšanās spēkā, lai efektīvi īstenotu un piemērotu pasākumus, kas izriet no 2022. gada Konkurences likuma
M1C3–7	Investīcijas — 3.3. Kultūras operatoru spēju veidošana digitālās un zaļās pārkārtošanās pārvaldībai.	Atskaites punkts	Visu publisko līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana ar īstenotāju organizāciju/saņēmējiem par visām intervencēm, kuru mērķis ir pārvaldīt kultūras operatoru digitālo un zaļo pārkārtošanos
M2C1–5	Ieguldījums 2.2.: Agrosaules parks	Mērķa	Līdzekļu piešķiršana saņēmējiem % no kopējiem finanšu resursiem, kas piešķirti ieguldījumam
M2C2–22	Investīcija 4.1. Ieguldījumi vidi saudzējošā mobilitātē (Valsts cikla ceļa plāns)	Mērķa:	Riteņbraukšanas joslas T1
M4C1–10	Reforma Nr. 2.1. Skolotāju pieņemšana darbā; Reforma Nr. 1.3. Skolu sistēmas reorganizācija; Reforma Nr. 1.2. Terciārās profesionālās izglītības sistēmas (ITS) reforma; Reforma Nr. 1.4. “Orientācijas” sistēmas reforma; Reforma Nr. 1.5: Universitātes grāda grupu reforma; Reforma Nr. 1.6. Augstskolu diplomu reformas veicināšana	Atskaites punkts	Regulu stāšanās spēkā, lai vajadzības gadījumā efektīvi īstenotu un piemērotu visus pasākumus, kas attiecas uz pamatizglītības, vidējās izglītības un augstākās izglītības reformām
M4C1–11	Investīcija Nr. 1.7: Stipendijas piekļuvei universitātēm	Mērķa	Piešķirta universitātes stipendija
M5C3–3	Ieguldījums Nr. 2: Teritoriālais tuvums veselības aprūpes iestādēm	Mērķa	Atbalsts lauku aptiekām pašvaldībās, ciematos vai apdzīvotās vietās, kurās ir mazāk nekā 5000 iedzīvotāju (pirmā partija)
M1C1–113	Reforma Nr. 1.12: Nodokļu administrācijas reforma	Mērķa	Lielāks “atbilstības vēstuļu” skaits
M1C1–114	Reforma Nr. 1.12: Nodokļu administrācijas reforma	Mērķa	“Atbilstības vēstuļu” radīto nodokļu ieņēmumu pieaugums
		Maksājuma summa	EUR 3621492701

6.1.Sestā daļa (neatmaksājamais atbalsts):

Kārtas numurs	Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)	Atskaites punkts/mērķrādītājs	Nosaukums

M1C1–14bis	Reforma Nr. 1.9.a: Reforma kohēzijas politikas īstenošanas paātrināšanai	Atskaites punkts	Tādu valsts tiesību aktu stāšanās spēkā, ar kuriem paātrina kohēzijas politikas īstenošanu
M1C1–15	Ieguldījums 1.6.6.: Finanšu policijas digitalizācija	Mērķa	Finanšu policija — profesionālo datu zinātnes pakalpojumu iegāde T2
M1C1–37a	Reforma Nr. 1.4. Civiltiesību reforma	Atskaites punkts	Tādu pasākumu stāšanās spēkā, kuru mērķis ir samazināt neizskatīto lietu skaitu
M1C1–72bis	Reforma Nr. 1.11. Valsts pārvaldes un veselības aprūpes iestāžu maksājumu kavējumu samazināšana	Atskaites punkts	Likumdošanas un īpašas darbības, lai samazinātu maksājumu kavējumus centrālā/vietējā līmenī
M1C1–85	Reforma Nr. 1.10. Publiskā iepirkuma tiesiskā regulējuma reforma	Mērķa	Vidējais laiks starp līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu un infrastruktūras realizāciju
M1C1–99	Reforma Nr. 1.10. Publiskā iepirkuma tiesiskā regulējuma reforma	Mērķa	Līgumslēdzējas iestādes, kas izmanto dinamiskās iepirkumu sistēmas
M2C2–6	Reforma Nr. 1 Atļauju piešķiršanas procedūru vienkāršošana atjaunīgo energoresursu stacijām uz sauszemes un atkrastes stacijām un jauns tiesiskais regulējums, lai atbalstītu ražošanu no atjaunojamiem energoresursiem, kā arī pašreizējo atbalsta shēmu laika un atbilstības pagarināšana	Atskaites punkts	Stājas spēkā tiesiskais regulējums, ar ko vienkāršo atļauju piešķiršanas procedūras sauszemes un atkrastes atjaunīgās enerģijas struktūru izveidei
M4C1–8	Investīcija Nr. 1.3. Skolu sporta infrastruktūras uzlabošanas plāns	Atskaites punkts	Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana intervences pasākumiem, lai būvētu un atjaunotu sporta objektus un sporta zāles izmantošanai skolā
M5C1–9	Reforma. Nedeklarēts darbs	Atskaites punkts	Veikt pasākumus nedeklarēta darba apkarošanai
M5C2–4	Reforma — reforma attiecībā uz vecāka gadagājuma cilvēkiem, kas nav pašpietiekami	Atskaites punkts	Stājas spēkā leģislatīvie dekrēti, ar kuriem tiek izstrādāti pamatlikumā paredzētie noteikumi, lai stiprinātu darbības par labu vecāka gadagājuma cilvēkiem, kuri nav pašpietiekami
M7–9	Reforma. Jaunu prasmju plāns — Pārejas	Atskaites punkts	Jaunā prasmju plāna un īstenošanas ceļveža pieņemšana un publicēšana
M7–32	Investīcija Nr. 12 Finanšu instruments starptautiskas, rūpnieciskas un pētniecības un izstrādes līderības attīstīšanai bezemisiju autobusu jomā	Atskaites punkts	Īstenošanas nolīgums
M1C1–39	Investīciju 1.8: Darbā pieņemšanas procedūras civiltiesās un krimināltiesās	Mērķa	Civiltiesu un krimināltiesu, kā arī par ANP īstenošanu atbildīgo Tieslietu ministrijas teritoriālo un centrālo dienestu darbā pieņemšanas procedūru pabeigšana
M1C1–40	Investīciju 1.8: Darbā pieņemšanas procedūras administratīvajās tiesās	Mērķa	Administratīvo tiesu darbā pieņemšanas procedūru pabeigšana
M1C1–41	Investīciju 1.8: Darbā pieņemšanas procedūras administratīvajās tiesās	Mērķa	Neizskatīto lietu samazināšana administratīvajās apgabaltiesās
M1C1–42	Investīciju 1.8: Darbā pieņemšanas procedūras administratīvajās tiesās	Mērķa	Neizskatīto lietu skaita samazināšana Valsts padomē
M1C1–59 BIS	Reforma Nr. 1.9: Valsts pārvaldes reforma	Atskaites punkts	Cilvēkresursu stratēģiskās pārvaldības īstenošana valsts pārvaldē
M1C1–73bis	Reforma Nr. 1.10. Publiskā iepirkuma tiesiskā regulējuma reforma	Atskaites punkts	Apkārtraksta, kurā sniegti norādījumi līgumslēdzējām iestādēm par kvalifikācijas sistēmu, pieņemšana
M1C1–108	Reforma Nr. 1.15. Publiskās uzskaites noteikumu reforma	Atskaites punkts	Konceptuālās sistēmas, uzkrājumu grāmatvedības standartu kopuma un daudzdimensionālās kontu kartes apstiprināšana
M1C1–111	Reforma Nr. 1.13. Izdevumu pārskatīšanas sistēmas reforma	Atskaites punkts	2023. gada izdevumu ikgadējās pārskatīšanas pabeigšana, atsaucoties uz ietaupījumu mērķi, kas 2022. gadā noteikts 2023. gadam
M1C1–112	Reforma Nr. 1.12: Nodokļu administrācijas reforma	Mērķa	Uzlabot nodokļu administrācijas darbības spējas saskaņā ar darbā pieņemšanas mērķiem, kas norādīti Ieņēmumu aģentūras “Darbības uzlabošanas plānā 2021.–2023. gadam”
M1C2–2	Ieguldījums: Pāreja 4.0	Mērķa	Pāreja 4.0 nodokļu kredīti, kas piešķirti uzņēmumiem, pamatojoties uz 2021.–2022. gadā iesniegtajām nodokļu deklarācijām
M1C3–9	Investīcija 4.1. Digitālais tūrisma centrs	Mērķa	Tūrisma operatoru iesaistīšana digitālajā tūrisma centrā
M1C3–10	Reforma 4.1. Regula par tūristu gidu profesiju pasūtīšanu.	Atskaites punkts	Valsts standarta noteikšana tūristu gidiem
M2C1–6	Ieguldījums 2.2.: Agrosaules parks	Mērķa	Līdzekļu piešķiršana saņēmējiem % no kopējiem finanšu resursiem, kas piešķirti ieguldījumam
M3C2–5	Investīcija 2.1. — Loģistikas ķēdes digitalizācija	Mērķa	Loģistikas ķēdes digitalizācija
M5C2–2	Reforma — Pamatlikums par invaliditāti	Atskaites punkts	Stājas spēkā leģislatīvie dekrēti, ar kuriem tiek izstrādāti pamatlikumā paredzētie noteikumi, lai stiprinātu personu ar invaliditāti autonomiju
		Maksājuma summa	EUR 2053579667

7.1.Septītais maksājums (neatmaksājams atbalsts):

Kārtas numurs	Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)	Atskaites punkts/mērķrādītājs	Nosaukums

M1C1–17	Investīcija 1.1: Digitālā infrastruktūra	Mērķa	Migrācija uz Polo Strategico Nazionale T1
M7–7	Reforma. Tāda finanšu riska mazināšana, kas saistīts ar atjaunojamo energoresursu EPL (jaudas pirkuma līgumi)	Atskaites punkts	Primāro un sekundāro tiesību aktu stāšanās spēkā
M7–14	Ieguldījums Nr. 4: Tirēnu saite	Atskaites punkts	Līgumu piešķiršana
M3C2–7	Investīcija 2.3.: Aukstā gludināšana	Atskaites punkts	Visu publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana
M1C1–18	Investīcija 1.3.1.: Valsts digitālo datu platforma	Mērķa	API valsts digitālo datu platformā T1
M1C1–19	Investīcija Nr. 1.5: Kiberdrošība	Mērķa	Atbalsts drošības struktūru modernizācijai T2
M1C1–20	Investīcija Nr. 1.5: Kiberdrošība	Atskaites punkts	Valstu kiberdrošības pakalpojumu pilnīga ieviešana
M1C1–21	Investīcija Nr. 1.5: Kiberdrošība	Atskaites punkts	Kiberdrošības skrīninga un sertifikācijas laboratoriju tīkla, izvērtēšanas centru tīkla pabeigšana
M1C1–22	Investīcija Nr. 1.5: Kiberdrošība	Atskaites punkts	Centrālās revīzijas nodaļas pilnīga darbība attiecībā uz PSNC un TID drošības pasākumiem, pabeidzot vismaz 30 pārbaudes
M1C1–43	Reforma Nr. 1.4. Civiltiesību reforma	Mērķa	Neizskatīto lietu samazināšana parastajās civillietu tiesās (pirmā instance)
M1C1–44	Reforma Nr. 1.4. Civiltiesību reforma	Mērķa	Neizskatīto lietu samazināšana civillietu apelācijas tiesā (otrā instance)
M1C1–60	Reforma Nr. 1.9: Valsts pārvaldes reforma	Atskaites punkts	200 kritiski svarīgu procedūru vienkāršošana un/vai digitalizācija, kas ietekmē iedzīvotājus un uzņēmumus
M1C1–72ter	Reforma Nr. 1.11. Valsts pārvaldes un veselības aprūpes iestāžu maksājumu kavējumu samazināšana	Atskaites punkts	Palielināt ar maksājumiem saistītos cilvēkresursus
M1C1–72quater	Reforma Nr. 1.11. Valsts pārvaldes un veselības aprūpes iestāžu maksājumu kavējumu samazināšana	Atskaites punkts	Rīcības plāna pieņemšana
M1C1–73ter	Reforma Nr. 1.10. Publiskā iepirkuma tiesiskā regulējuma reforma	Atskaites punkts	Stimuli līgumslēdzēju iestāžu kvalifikācijai un profesionalizācijai.
M1C1–73quinquies	Reforma Nr. 1.10. Publiskā iepirkuma tiesiskā regulējuma reforma	Atskaites punkts	Jaunu tiesību normu par projektu finansēšanu stāšanās spēkā
M1C1–75a	Investīcija 1.10.: Atbalsts kvalifikācijai un e-iepirkumiem	Atskaites punkts	Atbalsts kvalifikācijai un e-iepirkumiem
M1C1–84a	Reforma Nr. 1.10. Publiskā iepirkuma tiesiskā regulējuma reforma	Atskaites punkts	Pasākumi, kuru mērķis ir uzlabot līgumslēdzēju iestāžu lēmumu pieņemšanas ātrumu līguma slēgšanas tiesību piešķiršanā
M1C1–98	Reforma Nr. 1.10. Publiskā iepirkuma tiesiskā regulējuma reforma	Mērķa	Ierēdņi, kas apmācīti, izmantojot publiskā iepirkuma profesionalizācijas stratēģiju
M1C2–11	Reforma. Ikgadējie konkurences tiesību akti	Atskaites punkts	2023. gada Konkurences likuma stāšanās spēkā
M1C2–12	Reforma. Ikgadējie konkurences tiesību akti	Atskaites punkts	Īstenošanas pasākumu (tostarp vajadzības gadījumā sekundāro tiesību aktu) stāšanās spēkā, lai īstenotu un piemērotu 2023. gada Konkurences likumā un citos primārajos tiesību aktos noteiktos pasākumus
M2C1–6bis	Ieguldījums 2.2.: Agrosaules parks	Mērķa	Līdzekļu piešķiršana saņēmējiem % no kopējiem finanšu resursiem, kas piešķirti ieguldījumam
M2C1–7	Investīcija 2.3.: Inovācija un mehanizācija lauksaimniecības un pārtikas nozarē	Mērķa	Publicē galīgos sarindojumus ar galasaņēmēju identifikāciju.
M2C2–28	Investīcija Nr. 4.3. Uzlādes infrastruktūras uzstādīšana	Atskaites punkts	Publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana uzlādes infrastruktūras uzstādīšanai
M4C1–12	Investīcija 4.1: Doktorantūras (uz pētniecību orientēta, valsts pārvalde un kultūras mantojums) skaita un karjeras iespēju paplašināšana	Mērķa	Doktorantūras stipendiju programmas, kas piešķirtas gadā (vairāk nekā trīs gadi)
M4C1–14	Reforma Nr. 2.1. Skolotāju pieņemšana darbā	Mērķa	Skolotāji, kas pieņemti darbā ar reformēto darbā pieņemšanas sistēmu
M4C1–15	Investīcija Nr. 1.7: Stipendijas piekļuvei universitātēm	Mērķa	Stipendijas, kas piešķirtas, lai piekļūtu universitātēm
M4C2–3	Investīcija 3.3.: Doktorantūras stipendiju piešķiršana sadarbībā ar uzņēmumiem un pētnieku pieņemšanas darbā veicināšana uzņēmumos	Mērķa	Piešķirto doktorantūras stipendiju skaits
M5C1–15bis	Investīcija Nr. 4 — Vispārējais civildienests	Atskaites punkts	Veikt darbības, lai palielinātu jauniešu līdzdalību, vienkāršotu procedūras un uzlabotu universālā civildienesta (UCS) projektu kvalitāti,
M7–1	Reforma: Atļauju piešķiršanas procedūru racionalizēšana attiecībā uz atjaunīgo enerģiju	Atskaites punkts	“Atjaunojamo energoresursu paātrinātas apguves teritoriju” noteikšana
M7–4	Reforma. Videi kaitīgu subsīdiju samazināšana	Atskaites punkts	Valdības ziņojuma pieņemšana, kurā izklāstīti rezultāti, kas gūti valdības apspriedēs ar ieinteresētajām personām, lai noteiktu ceļvedi videi kaitīgu subsīdiju samazināšanai.

M7–16	Ieguldījums Nr. 5: SA.CO.I.3	Atskaites punkts	Līgumu piešķiršana
M4C1–10 bis	Reforma Nr. 1.1: Tehnisko un profesionālo institūtu reforma	Atskaites punkts	Sekundāro tiesību aktu stāšanās spēkā.
		Maksājuma summa	EUR 5294563760

8.1.Astotais maksājums (neatmaksājamais atbalsts):

Kārtas numurs	Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)	Atskaites punkts/mērķrādītājs	Nosaukums

M1C1–23	Investīcija 1.4.6.: Mobilitāte kā dienests Itālijā	Atskaites punkts	Mobilitāte kā pakalpojumu risinājumi M2
M1C1–76	Reforma Nr. 1.11. Valsts pārvaldes un veselības aprūpes iestāžu maksājumu kavējumu samazināšana	Mērķa	Ir samazināts vidējais dienu skaits, ko centrālās publiskās pārvaldes iestādes var izmantot, lai maksātu uzņēmumiem
M1C1–77	Reforma Nr. 1.11. Valsts pārvaldes un veselības aprūpes iestāžu maksājumu kavējumu samazināšana	Mērķa	Ir samazināts vidējais dienu skaits, ko reģionālās publiskās pārvaldes iestādes var izmantot, lai maksātu uzņēmumiem
M1C1–78.	Reforma Nr. 1.11. Valsts pārvaldes un veselības aprūpes iestāžu maksājumu kavējumu samazināšana	Mērķa	Ir samazināts vidējais dienu skaits, ko vietējās publiskās pārvaldes iestādes pavada, lai maksātu uzņēmumiem
M1C1–79.	Reforma Nr. 1.11. Valsts pārvaldes un veselības aprūpes iestāžu maksājumu kavējumu samazināšana	Mērķa	Ir samazināts vidējais dienu skaits, ko sabiedrības veselības pārvaldes iestādes var izmantot, lai maksātu uzņēmumiem
M1C1–80	Reforma Nr. 1.11. Valsts pārvaldes un veselības aprūpes iestāžu maksājumu kavējumu samazināšana	Mērķa	Ir samazināts vidējais dienu skaits, kad centrālās publiskās pārvaldes iestādes kavē maksāt uzņēmumiem
M1C1–81	Reforma Nr. 1.11. Valsts pārvaldes un veselības aprūpes iestāžu maksājumu kavējumu samazināšana	Mērķa	Ir samazināts vidējais dienu skaits, kad reģionālās publiskās pārvaldes iestādes kavē maksāt uzņēmumiem
M1C1–82	Reforma Nr. 1.11. Valsts pārvaldes un veselības aprūpes iestāžu maksājumu kavējumu samazināšana	Mērķa	Ir samazināts vidējais dienu skaits, kad vietējās publiskās pārvaldes iestādes kavē maksāt uzņēmumiem
M1C1–83	Reforma Nr. 1.11. Valsts pārvaldes un veselības aprūpes iestāžu maksājumu kavējumu samazināšana	Mērķa	Ir samazināts vidējais dienu skaits, kad veselības valsts pārvaldes iestādes kavē maksāt uzņēmumiem
M1C1–25	Ieguldījums 1.6.6.: Finanšu policijas digitalizācija	Atskaites punkts	Attīstīt operatīvās informācijas sistēmas, ko izmanto cīņā pret ekonomiskajiem noziegumiem
M1C1–62	Reforma Nr. 1.9: Valsts pārvaldes reforma	Atskaites punkts	Palielināt ieguldījumu apgūšanu
M1C1–97	Reforma Nr. 1.10. Publiskā iepirkuma tiesiskā regulējuma reforma	Mērķa	Vidējais laiks starp līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu un infrastruktūras realizāciju
M1C1–115	Reforma Nr. 1.13. Izdevumu pārskatīšanas sistēmas reforma	Atskaites punkts	2024. gada izdevumu ikgadējās pārskatīšanas pabeigšana, atsaucoties uz ietaupījumu mērķi, kas noteikts 2022. un 2023. gadā 2024. gadam
M1C2–3	Ieguldījums: Pāreja 4.0	Mērķa	Pāreja 4.0 nodokļu kredīti, kas piešķirti uzņēmumiem, pamatojoties uz 2021.–2023. gadā iesniegtajām nodokļu deklarācijām
M4C1–16	Investīcija Nr. 3.1: Jaunas prasmes un jaunas valodas	Mērķa	Skolas, kas 2024. un 2025. gadā ir aktivizējušas STEM ievirzes projektus
M4C1–17	Investīcija Nr. 3.1: Jaunas prasmes un jaunas valodas	Mērķa	Valodu kursi un metodiskie kursi, kas tiek piedāvāti skolotājiem
M4C2–1 bis	Ieguldījums 1.2. Jauno pētnieku iesniegto projektu finansēšana	Mērķa	To studentu skaits, kuriem piešķirta pētniecības stipendija
M6C2–2	Investīcija 2.1: NHS biomedicīnas pētījumu stiprināšana un uzlabošana	Mērķa	Pētniecības projekti, kas finansēti saistībā ar koncepcijas pierādīšanu un retiem vēža veidiem un slimībām
M6C2–3	Investīcija 2.1: NHS biomedicīnas pētījumu stiprināšana un uzlabošana	Mērķa	Pētniecības projekti, kas finansēti par slimībām, kurām ir liela ietekme uz veselību
M7–2	Reforma: Atļauju piešķiršanas procedūru racionalizēšana attiecībā uz atjaunīgo enerģiju	Atskaites punkts	Primāro tiesību aktu stāšanās spēkā (Testo Unico)
M7–18	Investīcija Nr. 6: Pārrobežu elektroenerģijas starpsavienojumu projekti starp Itāliju un kaimiņvalstīm	Atskaites punkts	Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana par Itālijas un Austrijas starpsavienojuma “Somplago-Würmlach” būvniecību
M7–25	Ieguldījums Nr. 8: Kritiski svarīgo izejvielu ilgtspējīga, apritīga un droša piegāde	Atskaites punkts	Ziņojuma publicēšana par KSI nākotnes vajadzībām un ekodizaina potenciālu kritiski svarīgo izejvielu pieprasījuma samazināšanā
M7–30	Investīcija Nr. 10: Izmēģinājuma projekts par prasmēm “Crescere Green”	Mērķa	Saņēmēji, kas pabeiguši apmācības moduļus
M7–34	Investīcija Nr. 12 Finanšu instruments starptautiskas, rūpnieciskas un pētniecības un izstrādes līderības attīstīšanai bezemisiju autobusu jomā	Atskaites punkts	Ministrija ir pabeigusi ieguldījumu
M1C2–14bis	Reforma. Uzņēmumiem paredzēto stimulu racionalizācija un vienkāršošana.	Atskaites punkts	Ziņojuma, kurā izvērtēti visi stimuli uzņēmumiem, publicēšana
		Maksājuma summa	EUR 3541589877

9.1.Devītais piešķīrums (neatmaksājams atbalsts):

Kārtas numurs	Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)	Atskaites punkts/mērķrādītājs	Nosaukums
M4C1–7	Investīcija Nr. 1.4: Ārkārtas intervence, kuras mērķis ir samazināt teritoriālās atšķirības vidusskolas I un II ciklā un novērst mācību priekšlaicīgu pārtraukšanu	Mērķa	Studenti vai jaunieši, kas piedalījušies mentorēšanas pasākumos vai apmācības kursos
M4C1–14 bis	Reforma Nr. 2.1. Skolotāju pieņemšana darbā	Mērķa	Skolotāji, kas pieņemti darbā ar reformēto darbā pieņemšanas sistēmu
M7–6	Reforma. Biometāna pieslēguma gāzes tīklam izmaksu samazināšana	Atskaites punkts	Tādu tiesību aktu stāšanās spēkā, kuru mērķis ir samazināt izmaksas, kas saistītas ar biometāna ražotņu pieslēgšanu gāzes tīklam
M7–10	Reforma. Jaunu prasmju plāns — Pārejas	Atskaites punkts	Reģionālo tiesību aktu stāšanās spēkā
M7–20	Investīcija Nr. 6: Pārrobežu elektroenerģijas starpsavienojumu projekti starp Itāliju un kaimiņvalstīm	Atskaites punkts	Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana starpsavienojuma būvniecībai starp Itāliju un Slovēniju: “Redipuglia — Vrtojba”
M1C1–24	Investīcija 1.7.1: Digitālais civildienests	Mērķa	Iedzīvotāji, kas piedalās digitālās izglītības un/vai veicināšanas iniciatīvās, kuras nodrošina organizācijas, kas reģistrētas vispārējā civildienesta organizāciju valsts reģistrā
M1C1–96	Reforma Nr. 1.10. Publiskā iepirkuma tiesiskā regulējuma reforma	Mērķa	Vidējais laiks starp publicēšanu un līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu
M1C1–98bis	Reforma Nr. 1.10. Publiskā iepirkuma tiesiskā regulējuma reforma	Mērķa	Ierēdņi, kas apmācīti, izmantojot publiskā iepirkuma profesionalizācijas stratēģiju
M1C1–99bis	Reforma Nr. 1.10. Publiskā iepirkuma tiesiskā regulējuma reforma. 1.10. investīcija: Atbalsts kvalifikācijai un e-iepirkumiem	Mērķa	Līgumslēdzēju iestāžu digitālās kompetences
M1C1–116	Reforma Nr. 1.12: Nodokļu administrācijas reforma	Mērķa	Izvairīšanās no nodokļu maksāšanas samazināšana, kas definēta ar rādītāju “pietiekamība izvairīties”
M1C2–5	Investīcija Nr. 6: Ieguldījumi rūpnieciskā īpašuma sistēmā	Mērķa	Projekti, ko atbalsta ar rūpnieciskā īpašuma finansēšanas iespējām
M1C2–13	Reforma. Ikgadējie konkurences tiesību akti	Atskaites punkts	2025. gada Konkurences likuma stāšanās spēkā
M1C2–14	Reforma. Ikgadējie konkurences tiesību akti	Mērķa	Ir ieviesti miljoni 2G viedo skaitītāju.
M1C3–1	Investīcija 1.1. Digitālā stratēģija un kultūras mantojuma platformas	Mērķa	Lietotāji, kas apmācīti, izmantojot kultūras mantojuma e-mācību platformu
M1C3–2	Investīcijas — 1.1. Digitālā stratēģija un kultūras mantojuma platformas	Mērķa	Digitālajā bibliotēkā sagatavoti un publicēti digitālie resursi
M1C3–5	Ieguldījums — 1.3. Energoefektivitātes uzlabošana kinoteātros, teātros un muzejos	Mērķa	Tiek pabeigtas intervences valsts muzejos un kultūras objektos, teātra zālēs un kinoteātros (otrā partija)
M2C2–29	Investīcija Nr. 4.3. Uzlādes infrastruktūras uzstādīšana	Mērķa	Ātrās uzlādes staciju skaits
M2C2–30	Investīcija — Privāto un vieglo komerciālo transportlīdzekļu autoparka atjaunošanas programma ar elektrotransportlīdzekļiem	Mērķa	Iegādāto transportlīdzekļu skaits
M2C3–3	Investīcija 2.1. — Ecobonus stiprināšana energoefektivitātes jomā	Mērķa	Ēku renovācija Superbonus T2
M4C1–13	Investīcija 2.1: Integrēta digitālā mācīšana un apmācība skolu personālam par digitālo pārveidi;	Mērķa	Skolu vadītāju, skolotāju un administratīvā personāla apmācība
M4C1–15 bis	Investīcija Nr. 1.7: Stipendijas piekļuvei universitātēm	Mērķa	Stipendijas, kas piešķirtas, lai piekļūtu universitātēm
M4C1–19	“Investīcija Nr. 3.2. Skola 4.0: inovatīvas skolas, instalācijas, jaunas klases un darbsemināri	Mērķa	Nodarbības tiek pārveidotas inovatīvā mācību vidē, pateicoties 4.0. skolai
M4C1–20 bis	Investīcija Nr. 1.5: Terciārās profesionālās izglītības sistēmas (ITS) izstrāde	Atskaites punkts	Jaunās valsts uzraudzības sistēmas īstenošana
M4C1–25	Investīcija Nr. 1.4: Ārkārtas intervence, kuras mērķis ir samazināt teritoriālās atšķirības vidusskolas I un II ciklā un novērst mācību priekšlaicīgu pārtraukšanu	Mērķa	Atšķirība starp priekšlaicīgi pametušo skaitu vidējā izglītībā
M4C2–2bis	Ieguldījums 2.2.a: Inovācijas nolīgumi	Mērķa	Pabeigti inovācijas nolīgumi
M5C1–3	Reforma Nr. 1 — ADTP un profesionālā apmācība	Mērķa	Cilvēki, uz kuriem attiecas darba ņēmēju nodarbinātības garantiju programma (GOL)
M5C1–4	Reforma Nr. 1 — ADTP un profesionālā apmācība	Mērķa	Garantēta darba ņēmēju nodarbināmība ir piedalījušies arodmācībās
M5C1–5	Reforma. ADTP un profesionālā apmācība	Mērķa	Valsts nodarbinātības dienesti (VND) katrā reģionā ir izpildījuši VND pakalpojumu pamatlīmeņa kritērijus, kā noteikts Garantētas darba ņēmēju nodarbinātības programmā (GOL).
M5C1–7	Investīcija Nr. 1 “Valstu nodarbinātības dienestu (VND) stiprināšana”	Mērķa	Valstu nodarbinātības dienesti (VND) ir pabeiguši stiprināšanas plānā paredzētās darbības
M5C1–10	Reforma. Nedeklarēts darbs	Mērķa	Lielāks darba inspekciju skaits
M5C1–15	Investīcija 3 — Divējādās sistēmas stiprināšana	Mērķa	Cilvēki, kas piedalījušies duālajā sistēmā un ieguvuši attiecīgu sertifikātu piecu gadu periodā no 2021. līdz 2025. gadam
M5C3–9	Investīcija1.3: Strukturēti sociāli izglītojoši pasākumi, lai cīnītos pret izglītības trūkumu dienvidos, atbalstot trešo nozari	Mērķa	Izglītības atbalsts nepilngadīgajiem (otrā grupa)
M7–3	Reforma: Atļauju piešķiršanas procedūru racionalizēšana attiecībā uz atjaunīgo enerģiju	Atskaites punkts	Vienas ieejas digitālās platformas izveide un darbības uzsākšana atļauju saņemšanai saistībā ar atjaunīgajiem energoresursiem
M7–5	Reforma. Videi kaitīgu subsīdiju samazināšana	Atskaites punkts	Primāro un sekundāro tiesību aktu stāšanās spēkā.
M7–26	Ieguldījums Nr. 8: Kritiski svarīgo izejvielu ilgtspējīga, apritīga un droša piegāde	Mērķa	Ģeogrāfiskās informācijas sistēma (ĢIS) par ieguves rūpniecības atkritumiem, lai nodrošinātu ilgtspējīgu, apritīgu un drošu apgādi ar kritiski svarīgām izejvielām
M1C1–38bis	Reforma Nr. 1.8: Tieslietu sistēmu digitalizācija	Atskaites punkts	Tiesu sistēmas digitalizācija
M1C1–72kvīni	Reforma Nr. 1.11. Valsts pārvaldes un veselības aprūpes iestāžu maksājumu kavējumu samazināšana	Atskaites punkts	Maksājumu izpilde IT sistēmā un horizontālie pasākumi, lai samazinātu maksājumu kavējumus no maksājumu aģentūras uzņēmumiem
M1C1–72ix	Reforma Nr. 1.11. Valsts pārvaldes un veselības aprūpes iestāžu maksājumu kavējumu samazināšana	Atskaites punkts	Revīzijas plāna galīgā revīzijas ziņojuma pieņemšana
		Maksājuma summa	EUR 7670089282

10.1.Desmitā daļa (neatmaksājamais atbalsts):

Kārtas numurs	Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)	Atskaites punkts/mērķrādītājs	Nosaukums

M1C1–88	Reforma Nr. 1.11. Valsts pārvaldes un veselības aprūpes iestāžu maksājumu kavējumu samazināšana	Mērķa	Ir samazināts vidējais dienu skaits, ko centrālās publiskās pārvaldes iestādes var izmantot, lai maksātu uzņēmumiem
M1C1–89	Reforma Nr. 1.11. Valsts pārvaldes un veselības aprūpes iestāžu maksājumu kavējumu samazināšana	Mērķa	Ir samazināts vidējais dienu skaits, ko reģionālās publiskās pārvaldes iestādes var izmantot, lai maksātu uzņēmumiem
M1C1–90	Reforma Nr. 1.11. Valsts pārvaldes un veselības aprūpes iestāžu maksājumu kavējumu samazināšana	Mērķa	Ir samazināts vidējais dienu skaits, ko vietējās publiskās pārvaldes iestādes pavada, lai maksātu uzņēmumiem
M1C1–91	Reforma Nr. 1.11. Valsts pārvaldes un veselības aprūpes iestāžu maksājumu kavējumu samazināšana	Mērķa	Ir samazināts vidējais dienu skaits, ko sabiedrības veselības pārvaldes iestādes var izmantot, lai maksātu uzņēmumiem
M1C1–92	Reforma Nr. 1.11. Valsts pārvaldes un veselības aprūpes iestāžu maksājumu kavējumu samazināšana	Mērķa	Ir samazināts vidējais dienu skaits, kad centrālās publiskās pārvaldes iestādes kavē maksāt uzņēmumiem
M1C1–93	Reforma Nr. 1.11. Valsts pārvaldes un veselības aprūpes iestāžu maksājumu kavējumu samazināšana	Mērķa	Ir samazināts vidējais dienu skaits, kad reģionālās publiskās pārvaldes iestādes kavē maksāt uzņēmumiem
M1C1–94	Reforma Nr. 1.11. Valsts pārvaldes un veselības aprūpes iestāžu maksājumu kavējumu samazināšana	Mērķa	Ir samazināts vidējais dienu skaits, kad vietējās publiskās pārvaldes iestādes kavē maksāt uzņēmumiem
M1C1–95	Reforma Nr. 1.11. Valsts pārvaldes un veselības aprūpes iestāžu maksājumu kavējumu samazināšana	Mērķa	Ir samazināts vidējais dienu skaits, kad veselības valsts pārvaldes iestādes kavē maksāt uzņēmumiem
M1C1–97bis	Reforma Nr. 1.10. Publiskā iepirkuma tiesiskā regulējuma reforma	Mērķa	Vidējais laiks starp līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu un infrastruktūras realizāciju
M1C1–117	Reforma Nr. 1.15. Publiskās uzskaites noteikumu reforma	Mērķa	Publiskās struktūras, kas apmācītas pārejai uz jauno uzkrājumu grāmatvedības sistēmu
M1C1–119	Reforma Nr. 1.14. Vietējā un reģionālā līmeņa fiskālās sistēmas reforma	Atskaites punkts	Primāro un sekundāro tiesību aktu stāšanās spēkā, lai īstenotu reģionālo fiskālo federālismu
M1C1–120	Reforma Nr. 1.14. Vietējā un reģionālā līmeņa fiskālās sistēmas reforma	Atskaites punkts	Primāro un sekundāro tiesību aktu stāšanās spēkā, lai īstenotu reģionālo fiskālo federālismu
M3C2–6	Ieguldījums 2.2.: Gaisa satiksmes pārvaldības digitalizācija	Atskaites punkts	Gaisa satiksmes pārvaldības digitalizācija: jaunu rīku darbības sākšana
M5C1–11	Reforma. Nedeklarēts darbs	Mērķa	Veikt turpmākas darbības, lai cīnītos pret nedeklarētu darbu
M5C2–6	Investīcija Nr. 1 — Atbalsts neaizsargātām personām un institucionalizācijas novēršana	Mērķa	Sociālie rajoni sasniedz vismaz vienu no šādiem rezultātiem: atbalsts vecākiem, ii) vecāka gadagājuma cilvēku autonomija, iii) mājas pakalpojumi vecāka gadagājuma cilvēkiem vai iv) atbalsts sociālajiem darbiniekiem, lai novērstu izdegšanu
M5C2–8	Investīcija Nr. 2 “Invalīdu autonomijas modeļi”	Mērķa	Invalīdi ir saņēmuši mājas telpu renovāciju un/vai IKT ierīču nodrošināšanu. Pakalpojumus papildina apmācība par digitālajām prasmēm.
M5C2–10	Investīcija Nr. 3 “Mājokļi pirmajās un post stacijās”	Mērķa	Cilvēki, kuri dzīvo smagā materiālā nenodrošinātībā un kurus vismaz sešus mēnešus vada projekti “Mājoklis vispirms” un “Pastacijas”
M7–33	Investīcija Nr. 12 Finanšu instruments starptautiskas, rūpnieciskas un pētniecības un izstrādes līderības attīstīšanai bezemisiju autobusu jomā	Mērķa	Ar galīgajiem saņēmējiem parakstītie juridiskie nolīgumi
M3C2–12	Investīcija 2.3.: Aukstā gludināšana	Mērķa	Aukstās gludināšanas infrastruktūras ekspluatācijas uzsākšana.
M1C1–26	Investīcija 1.1: Digitālā infrastruktūra	Mērķa	Migrācija uz Polo Strategico Nazionale T2
M1C1–27	Investīcija 1.3.1.: Valsts digitālo datu platforma	Mērķa	API valsts digitālo datu platformā T2
M1C1–28	Investīcija 1.7.2.: Digitālo atvieglojumu pakalpojumu tīkls	Mērķa	To iedzīvotāju skaits, kuri piedalās jaunās digitālās izglītības un/vai veicināšanas iniciatīvās, ko nodrošina digitālās veicināšanas centri
M1C1–45	Reforma Nr. 1.4. Civiltiesību reforma	Mērķa	Civilprocesa ilguma samazināšana
M1C1–46	Reforma1.5: Krimināltiesību reforma	Mērķa	Kriminālprocesa ilguma samazināšana
M1C1–47	Reforma Nr. 1.4. Civiltiesību reforma	Mērķa	Neizskatīto lietu samazināšana parastajās civillietu tiesās (pirmā instance)
M1C1–48	Reforma Nr. 1.4. Civiltiesību reforma	Mērķa	Neizskatīto lietu samazināšana civillietu apelācijas tiesā (otrā instance)
M1C1–49	Investīciju 1.8: Darbā pieņemšanas procedūras administratīvajās tiesās	Mērķa	Neizskatīto lietu samazināšana administratīvajās apgabaltiesās (pirmā instance)
M1C1–50	Investīciju 1.8: Darbā pieņemšanas procedūras administratīvajās tiesās	Mērķa	Neizskatīto lietu skaita samazināšana Valsts padomē
M1C1–59ter	Reforma Nr. 1.9: Valsts pārvaldes reforma	Atskaites punkts	Cilvēkresursu stratēģiskās pārvaldības īstenošana valsts pārvaldē
M1C1–63	Reforma Nr. 1.9: Valsts pārvaldes reforma	Atskaites punkts	Pabeigt vienkāršošanu un izveidot visu vienkāršoto procedūru un attiecīgo administratīvo režīmu repozitoriju ar pilnīgu juridisko spēku visā valsts teritorijā
M1C1–66	Investīcija Nr. 1.9: Sniegt tehnisko palīdzību un stiprināt spēju veidošanu Itālijas atveseļošanas un noturības plāna īstenošanai	Mērķa	Izglītība un apmācība
M1C1–67	Investīcija Nr. 1.9: Sniegt tehnisko palīdzību un stiprināt spēju veidošanu Itālijas atveseļošanas un noturības plāna īstenošanai	Mērķa	Izglītība un apmācība
M1C1–118	Reforma Nr. 1.15. Publiskās uzskaites noteikumu reforma	Atskaites punkts	Uzkrāšanas principa reformas stāšanās spēkā attiecībā uz vismaz 90 % no visa publiskā sektora.
M1C1–121	Reforma Nr. 1.12: Nodokļu administrācijas reforma	Mērķa	Izvairīšanās no nodokļu maksāšanas samazināšana, kas definēta ar rādītāju “pietiekamība izvairīties”
M1C1–122	Reforma Nr. 1.13. Izdevumu pārskatīšanas sistēmas reforma	Atskaites punkts	2025. gada izdevumu ikgadējās pārskatīšanas pabeigšana, atsaucoties uz ietaupījumu mērķi, kas noteikts 2022., 2023. un 2024. gadam 2025. gadam.
M1C2–13bis	Reforma. Ikgadējie konkurences tiesību akti	Atskaites punkts	Stājas spēkā tiesību akti (tostarp sekundārie tiesību akti un īstenošanas akti attiecībā uz Gada konkurences likumu 2025. gadam) par reģionālajiem dzelzceļiem un tehnoloģiju nodošanu
M1C3–3	Ieguldījums — 1.2. Fizisko un kognitīvo šķēršļu likvidēšana muzejos, bibliotēkās un arhīvos, lai nodrošinātu plašāku piekļuvi kultūrai un līdzdalību tajā	Mērķa	Intervences, lai uzlabotu fizisko un kognitīvo pieejamību kultūras vietās
M1C3–9bis	Investīcija 4.1. Digitālais tūrisma centrs	Mērķa	Tūrisma operatoru reģistrācija digitālajā tūrisma centrā un piekļuve Centra sniegtajiem pakalpojumiem
M2C1–8	Investīcija 2.3.: Inovācija un mehanizācija lauksaimniecības un pārtikas nozarē	Mērķa	Atbalsts ieguldījumiem inovācijā aprites ekonomikā un bioekonomikā
M2C1–9	Ieguldījums 2.2.: Agrosaules parks	Mērķa	Elektroenerģijas ražošana no agroelektroenerģijas
M2C1–10	Investīcija 2.1: Loģistikas plāns lauksaimniecības pārtikas, zvejniecības un akvakultūras, mežsaimniecības, puķkopības un stādaudzētavas nozarei	Mērķa	Intervences, kuru mērķis ir uzlabot loģistiku lauksaimniecības pārtikas, zvejniecības un akvakultūras, mežsaimniecības, puķkopības un stādaudzētavas nozarē
M2C1–12	Investīcija 3.3.: Kultūra un informētība par vides jautājumiem un problēmām	Mērķa	Audiovizuālie materiāli par pāreju uz vidi
M2C2–23	Investīcija 4.1. Ieguldījumi vidi saudzējošā mobilitātē (Valsts cikla ceļa plāns)	Mērķa	Riteņbraukšanas joslas T2
M3C2–5bis	Investīcija 2.1. — Loģistikas ķēdes digitalizācija	Mērķa	Loģistikas ķēdes digitalizācija
M4C1–18	Investīcija 1.1: Bērnudārzu un pirmsskolas izglītības un aprūpes pakalpojumu plāns	Mērķa	Jaunas vietas, kas aktivizētas izglītības un agrīnās pirmsskolas aprūpes pakalpojumu sniegšanai (no nulles līdz sešu gadu vecumam)
M4C1–20	Investīcija Nr. 1.5: Terciārās profesionālās izglītības sistēmas (ITS) izstrāde	Mērķa	Arodmācību sistēmā (ITS) uzņemto studentu skaits
M4C1–21	Ieguldījums 1.2. Plāns pilna laika pagarināšanai	Mērķa	Struktūras skolēnu uzņemšanai pēc skolas laika
M4C1–22	Investīcija Nr. 1.3. Skolu sporta infrastruktūras uzlabošanas plāns	Mērķa	Uzbūvēts vai renovēts makšķerrīks, ko izmanto kā sporta zāles vai sporta objektus
M4C1–23	Investīcija 3.4: Mācīšana un padziļinātas universitātes prasmes	Mērķa	Jauni doktorantūras doktoranti uz trim gadiem programmās, kas veltītas digitālajai un vides pārkārtošanai
M4C1–23 bis	Investīcija 3.4: Mācīšana un padziļinātas universitātes prasmes	Atskaites punkts	Apakšpasākumu “Mācīšana un padziļinātas universitātes prasmes” īstenošanas pabeigšana
M4C1–24	Investīcija Nr. 1.6. Aktīva orientācija pārejā no skolas uz augstskolu.	Mērķa	Mācību-universitātes pārejas kursiem izsniegtie apmeklējuma sertifikāti

M4C1–26	Investīcija 3.3.: Skolu ēku drošības un strukturālās rehabilitācijas plāns	Mērķa	Atjaunoto skolu ēku qm
M4C2–3bis	Investīcija 3.3.: Doktorantūras stipendiju piešķiršana sadarbībā ar uzņēmumiem un pētnieku pieņemšanas darbā veicināšana uzņēmumos	Mērķa	To pētnieku skaits, kurus uzņēmumi nolīguši, izmantojot stimulu shēmu
M5C1–7bis	Investīcija Nr. 1 “Valstu nodarbinātības dienestu (VND) stiprināšana”	Mērķa	Valstu nodarbinātības dienesti (VND) ir pabeiguši stiprināšanas plānā paredzētās darbības
M5C1–14	Investīcija Nr. 2 — Dzimumu līdztiesības sertifikācijas sistēma	Mērķa	Uzņēmumi ir ieguvuši dzimumu līdztiesības sertifikātu
M5C1–16	Investīcija Nr. 4 — Vispārējais civildienests	Mērķa	Cilvēki ir piedalījušies universālā civildienesta projektos, kas uzsākti četru gadu laikposmā no 2021. līdz 2024. gadam, un ir saņēmuši attiecīgu sertifikātu.
M5C3–4	Ieguldījums Nr. 2: Teritoriālais tuvums veselības aprūpes iestādēm	Mērķa	Atbalsts lauku aptiekām pašvaldībās, ciematos vai apdzīvotās vietās, kurās ir mazāk nekā 5000 iedzīvotāju (otrā partija)
M7–11	Ieguldījums: Palielinātais pasākums: Viedo tīklu stiprināšana	Mērķa	Viedie tīkli — enerģijas patēriņa elektrifikācija
M7–12	Ieguldījums Nr. 2: Palielinātais pasākums: Intervences, kuru mērķis ir palielināt elektrotīkla noturību	Mērķa	Palielināt elektroenerģijas sistēmas tīkla noturību
M7–13	Ieguldījums Nr. 3: Palielinātais pasākums: Ūdeņraža ražošana degradētās teritorijās (Ūdeņraža ielejās)	Mērķa	Projekta pabeigšana par ūdeņraža ražošanu rūpniecības rajonos
M7–15	Ieguldījums Nr. 4: Tirēnu saite	Mērķa	511 km ierīkots kabelis
M7–17	Ieguldījums Nr. 5: SA.CO.I.3	Atskaites punkts	Pārveidošanas staciju čaulas pabeigšana Sardīnijā (Codrongianos) un Toskānā (Suvereto)
M7–19	Investīcija Nr. 6: Pārrobežu elektroenerģijas starpsavienojumu projekti starp Itāliju un kaimiņvalstīm	Mērķa	Starpsavienojuma nominālās jaudas palielināšana starp Itāliju un Austriju starpsavienojuma pabeigšanas rezultātā
M7–21	Investīcija Nr. 6: Pārrobežu elektroenerģijas starpsavienojumu projekti starp Itāliju un kaimiņvalstīm	Mērķa	Starpsavienojumu nominālās jaudas palielināšana starp Itāliju un Slovēniju pēc darbu pabeigšanas
M7–22	Investīcija 7: Viedais valsts pārvades tīkls	Mērķa	5G aprīkojuma vai IKT arhitektūras uzstādīšana stacijās
M7–23	Investīcija 7: Viedais valsts pārvades tīkls	Mērķa	Jauna tīkla pārvaldības un kontroles sistēma
M7–24	Investīcija 7: Viedais valsts pārvades tīkls	Mērķa	Rūpnieciskais lietu internets
M7–27	Ieguldījums Nr. 8: Kritiski svarīgo izejvielu ilgtspējīga, apritīga un droša piegāde	Mērķa	Pētniecības un izstrādes projektu pabeigšana ekodizaina un pilsētvides ieguves jomā kritiski svarīgo izejvielu ilgtspējīgai, apritīgai un drošai piegādei
M7–28	Ieguldījums Nr. 8: Kritiski svarīgo izejvielu ilgtspējīga, apritīga un droša piegāde	Mērķa	To laboratoriju iekārtas, kas pieder pilsētu ieguves un ekodizaina tehnoloģiju centram
M7–29	Ieguldījums Nr. 9: Palielinātais pasākums: Sniegt tehnisko palīdzību un stiprināt spēju veidošanu Itālijas atveseļošanas un noturības plāna īstenošanai	Mērķa	Izglītība un apmācība
M7–31	Ieguldījums Nr. 11: Reģionālā sabiedriskā transporta dzelzceļa parka stiprināšana ar bezemisiju vilcieniem un universālo pakalpojumu	Mērķa	Bezemisiju vilcienu skaits un universālā pakalpojuma pārvadājumu skaits
M1C2–14ter	Reforma. uzņēmumiem paredzēto stimulu racionalizācija un vienkāršošana.	Atskaites punkts	Primāro tiesību aktu stāšanās spēkā attiecībā uz uzņēmumu stimulu racionalizāciju
M4C1–14ter	Reforma Nr. 2.1. Skolotāju pieņemšana darbā	Mērķa	Kandidāti, kas sekmīgi izturējuši publisko konkursu, lai kļūtu par skolotājiem pēc reformētās darbā pieņemšanas sistēmas.
		Maksājuma summa	EUR 12799902997

2.Aizdevuma atbalsts

Maksājumus, kas minēti 3. panta 2. punktā, organizē šādi:

11.1.Pirmā daļa (aizdevuma atbalsts):

Kārtas numurs	Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)	Atskaites punkts/mērķrādītājs	Nosaukums

M4C2–10	Investīcija 2.1: IPCEI	Atskaites punkts	Izsludināt uzaicinājumu izteikt ieinteresētību, lai apzinātu valstu projektus, tostarp projektus IPCEI mikroelektronikas jomā
M1C2–26	Ieguldījums 5.1.: SIMEST pārvaldītā fonda 394/81 refinansēšana un pārveidošana	Atskaites punkts	Fonda 394/81 refinansēšanas stāšanās spēkā un ieguldījumu politikas pieņemšana
M2C1–14	Investīcija 1.1. — Jaunu atkritumu apsaimniekošanas iekārtu ieviešana un esošo iekārtu modernizācija; Investīcija 1.2. Aprites ekonomikas pamatprojekti	Atskaites punkts	Ministrijas dekrēta stāšanās spēkā.
M2C4–8	Investīcijas Nr. 1.1. Progresīvas un integrētas uzraudzības un prognozēšanas sistēmas ieviešana	Atskaites punkts	Darbības plāns progresīvai un integrētai monitoringa un prognozēšanas sistēmai hidroloģisko risku apzināšanai
M5C1–17	Investīcija Nr. 5. Sieviešu uzņēmumu izveide	Atskaites punkts	Ir pieņemts fonds sieviešu uzņēmējdarbības atbalstam
M1C2–27	Ieguldījums 5.1.: SIMEST pārvaldītā fonda 394/81 refinansēšana un pārveidošana	Mērķa	MVU, kas saņēmuši atbalstu no fonda 394/81
M1C3–22	Ieguldījums 4.2. Fonds tūrisma uzņēmuma konkurētspējai	Atskaites punkts	Ieguldījumu politika attiecībā uz: Eiropas Investīciju bankas tematiskais fonds;
M1C3–23	Ieguldījums 4.2.: Līdzekļi tūrisma uzņēmumu konkurētspējai	Atskaites punkts	Ieguldījumu politika Valsts tūrisma fondam,
M1C3–24	Investīcija 4.2. Fonds tūrisma uzņēmumu konkurētspējai	Atskaites punkts	Ieguldījumu politika attiecībā uz: MVU garantiju fonds,
M1C3–25	Ieguldījums 4.2.: Līdzekļi tūrisma uzņēmumu konkurētspējai	Atskaites punkts	Fondo Rotativo ieguldījumu politika
M1C3–26	Ieguldījums 4.2.: Līdzekļi tūrisma uzņēmumu konkurētspējai	Atskaites punkts	Īstenošanas dekrēta stāšanās spēkā attiecībā uz nodokļa atlaidi izmitināšanas vietu atjaunošanai.
M2C4–7	Reforma Nr. 3.1: Valsts programmu pieņemšana gaisa piesārņojuma kontrolei	Atskaites punkts	Valsts gaisa piesārņojuma kontroles programmas stāšanās spēkā
M2C4–12	Investīcija 2.1.b. Pasākumi plūdu un hidroģeoloģiskā riska mazināšanai	Atskaites punkts	Pārskatītā tiesiskā regulējuma stāšanās spēkā attiecībā uz intervencēm pret plūdiem un hidroģeoloģiskajiem riskiem
M2C4–18	Investīcijas. 3.1. PUNKTĀ: Pilsētu un piepilsētu mežu aizsardzība un uzlabošana	Atskaites punkts	Pārskatīto juridisko izmaiņu stāšanās spēkā attiecībā uz pilsētu un piepilsētu zaļo zonu aizsardzību un valorizāciju
M3C1–1	Reforma. Paātrināt MIT un RFI līguma apstiprināšanas procesu	Atskaites punkts	Stājas spēkā tiesību akta grozījums par Contratti di Programma (CdP) apstiprināšanas procesu
M3C1–2	Reforma. Projektu apstiprināšanas procesa paātrināšana	Atskaites punkts	Tādu regulatīvo izmaiņu stāšanās spēkā, kas samazina projektu atļaušanas laiku no 11 mēnešiem uz sešiem mēnešiem
M3C1–21	Reforma Nr. 2.1. — nesen pieņemtā “Dekrēta vienkāršošanas” īstenošana (kas pārveidota par 2020. gada 11. septembra Likumu Nr. 120), izdodot dekrētu par “Vadlīnijas risku klasificēšanai un pārvaldībai, drošības novērtēšanai un esošo tiltu uzraudzībai”	Atskaites punkts	Stājas spēkā “Vadlīnijas risku klasifikācijai un pārvaldībai, drošības novērtēšanai un esošo tiltu uzraudzībai”
M3C1–22	Reforma — tiltu un viaduktu īpašuma nodošana no zemāka līmeņa ceļiem uz augstāka ranga ceļiem	Atskaites punkts	Īpašumtiesību uz tiltiem, viaduktiem un pārbrauktuvēm nodošana no zemāka līmeņa ceļiem uz augstāka ranga ceļiem (automaģistrāles un valsts galvenie ceļi)
M4C1–27	Reforma Nr. 1.7: Studentu mājokļu regulējuma reforma un ieguldījumi studentu mājokļos	Atskaites punkts	Stājas spēkā tiesību akti, ar kuriem groza spēkā esošos noteikumus par studentu mājokļiem.
M5C3–10	Reforma Nr. 1: Procedūru vienkāršošana un komisāra amata nostiprināšana speciālajās ekonomiskajās zonās	Atskaites punkts	Regulas stāšanās spēkā, lai vienkāršotu procedūras un stiprinātu komisāra lomu speciālajās ekonomiskajās zonās
M5C3–11	Investīcija Nr. 1.4: Ieguldījumi speciālajā ekonomiskajā zonā infrastruktūrā	Atskaites punkts	Stājas spēkā ministrijas dekrēti, ar ko apstiprina darbības plānus visām astoņām speciālajām ekonomiskajām zonām
M6C2–4	Investīcija 1.1: Slimnīcu tehnoloģiskā aprīkojuma digitālā atjaunināšana	Atskaites punkts	Reorganizācijas plāns, ko apstiprinājusi Veselības ministrija/Itālijas reģioni
		Maksājuma summa	EUR 12643678161

12.1.Otrā daļa (aizdevuma atbalsts):

Kārtas numurs	Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)	Atskaites punkts/mērķrādītājs	Nosaukums

M1C2–28	Investīcija 5.2.: Piegādes ķēžu konkurētspēja un noturība	Atskaites punkts	Dekrēta, kas ietver attīstības līgumu ieguldījumu politiku, stāšanās spēkā
M2C4–27	Reforma Nr. 4.1. Tiesību aktu vienkāršošana un pārvaldības stiprināšana ieguldījumu īstenošanai ūdensapgādes infrastruktūrās	Atskaites punkts	Tiesību aktu vienkāršošanas stāšanās spēkā attiecībā uz intervencēm primārās ūdensapgādes infrastruktūrā ūdensapgādes drošībai
M5C2–11	Investīcija Nr. 4 — Ieguldījumi pilsētvides atjaunošanas projektos, kuru mērķis ir mazināt marginalizācijas un sociālās degradācijas situācijas	Atskaites punkts	Visu publisko līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana par investīcijām pilsētvides atjaunošanā, lai mazinātu marginalizācijas un sociālās degradācijas situācijas, un projekti atbilst ANM mērķiem, tostarp principam “nenodarīt būtisku kaitējumu”
M5C2–15	Investīcija Nr. 5 — integrētie pilsētu plāni — nelikumīgu apmetņu pārvarēšana, lai cīnītos pret darbaspēka ekspluatāciju lauksaimniecībā	Atskaites punkts	Ar “Tavolo di contrasto allo sfruttamento lavorativo in agricoltura” ir stājies spēkā ministrijas dekrēts, ar ko nosaka nelikumīgo apmetņu kartēšanu, un ir pieņemts ministrijas dekrēts par resursu piešķiršanu.
M5C2–19	Investīcija Nr. 6 — Mājokļu kvalitātes inovācijas programma	Atskaites punkts	Reģioni un autonomās provinces (tostarp pašvaldības un/vai lielpilsētu pilsētas, kas atrodas šajās teritorijās) parakstīja līgumus par sociālo mājokļu atjaunošanu un palielināšanu.
M1C2–16	Ieguldījums Nr. 3: Ātrs interneta pieslēgums (Ultra-Broadband un 5G)	Atskaites punkts	Visu publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana ātrākiem pieslēguma projektiem
M1C3–12	Investīcija 2.1. — Mazas vēsturiskās pilsētas pievilcīgums	Atskaites punkts	Kultūras ministrijas dekrēta par resursu piešķiršanu pašvaldībām mazo vēsturisko pilsētu pievilcības nodrošināšanai stāšanās spēkā
M1C3–13	Investīcija 2.2. — Lauku arhitektūras un ainavas aizsardzība un uzlabošana	Atskaites punkts	Kultūras ministrijas dekrēta par resursu piešķiršanu stāšanās spēkā: lauku arhitektūras un ainavas aizsardzībai un uzlabošanai
M1C3–14	Investīcija 2.3. — Programmas vietu, parku un vēsturisko dārzu identitātes uzlabošanai	Atskaites punkts	Kultūras ministrijas dekrēta par resursu piešķiršanu stāšanās spēkā: projektiem, kuru mērķis ir uzlabot vietu, parku un vēsturisko dārzu identitāti
M1C3–15	Investīcija Nr. 2.4. kulta vietu seismiskā drošība, FEC mantojuma atjaunošana un mākslas darbu patversmes	Atskaites punkts	Kultūras ministrijas dekrēta par resursu piešķiršanu stāšanās spēkā: seismiskā drošība kulta vietā un FEC (Fondo Edifici di Culto) mantojuma atjaunošana
M1C3–35	Investīcijas — 4.3. Caput Mundi-Next Generation EU tūrisma lieliskiem pasākumiem	Atskaites punkts	Katra nolīguma parakstīšana par sešiem projektiem starp Tūrisma ministriju un saņēmējiem/īstenošanas struktūrām
M2C1–13	Reforma Nr. 1.2. Atkritumu apsaimniekošanas valsts programma	Atskaites punkts	Stājas spēkā ministrijas dekrēts par atkritumu apsaimniekošanas valsts programmu
M2C2–52	Investīcija 5.2. Ūdeņradis	Atskaites punkts	Elektrolīzeru ražošana
M4C2–11	Investīcija 2.1: IPCEI	Atskaites punkts	Stājas spēkā valsts tiesību akts, ar ko piešķir nepieciešamo finansējumu, lai sniegtu atbalstu projektu dalībniekiem.
M4C2–17	Investīcija Nr. 3.1: Pētniecības un inovācijas infrastruktūras integrētas sistēmas izveides fonds; Ieguldījumi	Atskaites punkts	Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana projektiem, kas attiecas uz: integrēta pētniecības un inovācijas infrastruktūru sistēma
M4C2–18	Ieviešana1.5: “Ilgtspēju sekmējošu inovāciju ekosistēmu” izveide un stiprināšana, veidojot “pētniecības un izstrādes teritoriālos līderus”	Atskaites punkts	Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana projektiem, kas saistīti ar inovācijas ekosistēmām;
M4C2–19	Investīcija Nr. 1.4: Stiprināt pētniecības struktūras un atbalstīt “valstu pētniecības un attīstības līderu” izveidi attiecībā uz dažām svarīgām pamattehnoloģijām	Atskaites punkts	Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana projektiem, kas saistīti ar valstu pētniecības un attīstības līderiem svarīgu pamattehnoloģiju jomā
M4C2–20	“Investīcija Nr. 3.2. Kapitāla iepludināšana Digitālās pārkārtošanās fondā (“DTF”)	Atskaites punkts	Parakstīts nolīgums starp IT valdību un īstenošanas partneri Cassa Depositi e Prestiti (CDP), ar ko izveido finanšu instrumentu
M6C1–1	Reforma: Jauna organizatoriskā modeļa noteikšana teritoriālajam veselības aprūpes palīdzības tīklam	Atskaites punkts	Stājas spēkā sekundārie tiesību akti (ministra dekrēts), kas paredz veselības aprūpes organizācijas reformu.
M6C1–2	Investīcija 1.1: Kopienu veselības aprūpes nami, lai uzlabotu teritoriālo palīdzību veselības jomā	Atskaites punkts	Institucionālās attīstības līguma apstiprināšana
M6C1–4	Ieguldījums 1.2. Mājas kā pirmā aprūpes un telemedicīnas vieta	Atskaites punkts	Pamatnostādņu, kurās ietverts digitālais modelis mājas aprūpes īstenošanai, apstiprināšana
M6C1–5	Ieguldījums 1.2. Mājas kā pirmā aprūpes un telemedicīnas vieta	Atskaites punkts	Veselības un reģionu ministrijas apstiprināts institucionālās attīstības līgums
M6C1–10	Investīcija Nr. 1.3. Starpniecības veselības aprūpes un tās telpu stiprināšana (Kopienas slimnīcas)	Atskaites punkts	Institucionālās attīstības līguma apstiprināšana (Contratto Istituzionale di Sviluppo)
M6C2–5	Investīcija 1.1: Slimnīcu tehnoloģiskā aprīkojuma digitālā atjaunināšana	Atskaites punkts	Institucionālās attīstības līguma apstiprināšana
		Maksājuma summa	EUR 12643678161

13.1.Trešais ieguldījums (aizdevuma atbalsts):

Kārtas numurs	Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)	Atskaites punkts/mērķrādītājs	Nosaukums

M2C1–18	Investīcija Nr. 3.1: Zaļās salas	Atskaites punkts	Direktora dekrēta stāšanās spēkā
M2C1–20	“Investīcija Nr. 3.2. Zaļās kopienas	Atskaites punkts	(Visu) publisko līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana zaļo kopienu atlasei
M5C2–17	Investīcija Nr. 5 — integrētie pilsētu plāni — EIB fonds — no fonda	Atskaites punkts	Fonda ieguldījumu stratēģiju apstiprina Finanšu ministrija (MEF).
M1C1–123	Investīcija — Valsts sociālā nodrošinājuma institūta (INPS) un Valsts apdrošināšanas pret nelaimes gadījumiem darbā (INAIL) digitalizācija	Mērķa	INPS — “Viens klikšķis pēc dizaina” pakalpojumi/satur T1
M1C1–124	Investīcija — Valsts sociālā nodrošinājuma institūta (INPS) un Valsts apdrošināšanas pret nelaimes gadījumiem darbā (INAIL) digitalizācija	Mērķa	INPS — Darba ņēmēji ar uzlabotām informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) prasmēm T1
M1C3–30	Ieguldījums 4.2.: Līdzekļi tūrisma uzņēmumu konkurētspējai	Mērķa	Eiropas Investīciju bankas tematiskie fondi: Fonda kopējā izmaksa 350 000 000 EUR apmērā.
M1C3–31	Ieguldījums 4.2.: Līdzekļi tūrisma uzņēmumu konkurētspējai	Mērķa	Valsts tūrisma fonds: Izmaksāt fondam kopumā EUR 150000000 pašu kapitāla atbalstam.
M2C3–9	Investīcija Nr. 3.1: Efektīvas centralizētās siltumapgādes veicināšana	Atskaites punkts	Līgumus par siltumapgādes tīklu uzlabošanu piešķir Ekoloģiskās pārejas ministrija pēc publiskā iepirkuma procedūras.
M2C4–19	Investīcijas. 3.1. PUNKTĀ: Pilsētu un piepilsētu mežu aizsardzība un uzlabošana	Mērķa	Koki pilsētu un piepilsētu zaļo zonu aizsardzībai un valorizācijai T1
M2C4–24	Ieguldījums 3.4. “Retzemju teritoriju augsnes” sanācija	Atskaites punkts	Bāreņu attīrīšanas tiesiskais regulējums
M3C1–3	Investīcija. Ātrgaitas dzelzceļa savienojumi ar dienvidiem pasažieru un kravu pārvadājumiem	Atskaites punkts	Līguma slēgšanas tiesību piešķiršana ātrgaitas dzelzceļa būvniecībai līnijās Napoli-Bari un Palermo-Katania
M3C1–12	Investīcija Nr. 1.4. Eiropas Dzelzceļa transporta vadības sistēmas (ERTMS) ieviešana	Atskaites punkts	Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana par Eiropas Dzelzceļa transporta vadības sistēmu
M3C2–8	Investīcija 1.1: Zaļās ostas: atjaunīgās enerģijas un energoefektivitātes intervences ostās	Mērķa	Zaļās ostas: darbu piešķiršana
M4C1–29	Reforma Nr. 1.7: Studentu mājokļu regulējuma reforma un ieguldījumi studentu mājokļos	Atskaites punkts	Stājas spēkā studentu mājokļu tiesību aktu reforma.
M5C2–13	Investīcija Nr. 5 “Integrētie pilsētu plāni — vispārīgi projekti”	Atskaites punkts	Stājas spēkā investīciju plāns pilsētu atjaunošanas projektiem lielpilsētu teritorijās
M6C2–7	Investīcija 1.1: Slimnīcu tehnoloģiskā aprīkojuma digitālā atjaunināšana	Atskaites punkts	Visu publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana
		Maksājuma summa	EUR 9825328389

14.1.Ceturtā daļa (aizdevuma atbalsts):

Kārtas numurs	Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)	Atskaites punkts/mērķrādītājs	Nosaukums

M1C1–125	Investīcija 1.2. — Mākoņdatošanas veicināšana vietējai PN	Atskaites punkts	(Visu) publisku konkursu piešķiršana par mākoņdatošanas iespējošanu vietējās publiskās pārvaldes iestāžu konkursos
M1C2–22	Ieguldījums Nr. 4: Satelītu tehnoloģijas un kosmosa ekonomika	Atskaites punkts	Visu publisko līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana satelīttehnoloģiju un kosmosa projektiem
M2C2–48	Investīcija 3.1. Ūdeņraža ražošana degradētās teritorijās (Ūdeņraža ielejas)	Atskaites punkts	Visu publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana projektiem par ūdeņraža ražošanu pamestu rūpniecisko teritoriju centros
M2C2–50	Investīcija 3.2. Ūdeņraža izmantošana grūti dekarbonizējamā rūpniecībā	Atskaites punkts	Vienošanās veicināt pāreju no metāna uz zaļo ūdeņradi
M5C2–21	Investīcija Nr. 7 — Sporta un sociālās iekļaušanas projekts	Atskaites punkts	Visu sporta un sociālās iekļaušanas projektu publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana pēc publiska uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus
M1C3–20	Investīcija Nr. 3.2. Kino industrijas attīstība (projekts “Cinecittà”)	Atskaites punkts	Līgumu parakstīšana starp īstenotāju struktūru Cinecittà SPA un uzņēmumiem par deviņu studiju būvniecību
M2C4–21	Investīcija Nr. 3.3. Po apgabala pārveidošana	Atskaites punkts	Tiesiskā regulējuma pārskatīšana attiecībā uz intervencēm Po apgabala pārveidošanai
M4C1–28	Reforma Nr. 1.7: Studentu mājokļu regulējuma reforma un ieguldījumi studentu mājokļos	Atskaites punkts	Sākotnējo līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana papildu guļamvietu (gultu) izveidei
M4C2–12	Investīcija 2.1: IPCEI	Atskaites punkts	IPCEI projektu dalībnieku saraksts ir pabeigts līdz 2023. gada 30. jūnijam.
M4C2–16	Investīcija Nr. 3.1: Pētniecības un inovācijas infrastruktūras integrētas sistēmas izveides fonds	Mērķa	Finansēto infrastruktūru skaits
M5C1–18	Investīcija Nr. 5. Sieviešu uzņēmumu izveide	Mērķa	Uzņēmumiem ir piešķirts finansiāls atbalsts
M6C2–14	Ieguldījums 2.2.: Veselības aprūpes sistēmas speciālistu tehnisko, profesionālo, digitālo un vadības prasmju attīstīšana	Mērķa	Tiek piešķirtas stipendijas īpašai apmācībai vispārējā medicīnas praksē.
		Maksājuma summa	EUR 16611453220

15.1.Piektā daļa (aizdevuma atbalsts):

Kārtas numurs	Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)	Atskaites punkts/mērķrādītājs	Nosaukums

M2C3–5	Investīcija 1.1: Jaunu skolu būvniecība, aizstājot ēkas	Atskaites punkts	Visu publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana jaunu skolu būvniecībai, aizstājot ēkas, lai modernizētu enerģiju skolu ēkās, saskaņā ar publiskā iepirkuma procedūru
M2C4–28	Ieguldījums 4.1. Investīcijas primārajā ūdensapgādes infrastruktūrā ūdensapgādes drošībai	Atskaites punkts	Finansējuma piešķiršana visiem projektiem (investīcijām primārajā ūdens infrastruktūrā un ūdensapgādes drošībā)
M2C4–30	Investīciju 4.2: Zudumu samazināšana ūdens sadales tīklos, tostarp tīklu digitalizācija un monitorings	Atskaites punkts	Finansējuma piešķiršana visiem projektiem, kas paredzēti intervencei ūdens sadales tīklos, tostarp tīklu digitalizācijai un uzraudzībai
M1C1–14	Ieguldījums 1.6.5.: Valsts padomes digitalizācija	Mērķa	Valsts padome — Tiesas dokumenti, kas pieejami analīzei datu noliktavā T1
M1C1–16	Ieguldījums 1.6.5.: Valsts padomes digitalizācija	Mērķa	Valsts padome — Tiesas dokumenti, kas pieejami analīzei datu noliktavā T2
M1C1–126	Investīcija 1.4.3. PagoPA platformas pakalpojumu un lietotnes “IO” pieņemšana	Mērķa	PagoPA platformas pakalpojumu T1 ieviešana
M1C1–127	Investīcija 1.4.3. PagoPA platformas pakalpojumu un lietotnes “IO” pieņemšana	Mērķa	“IO” lietotnes T1 pieņemšana
M1C1–128	Investīcija 1.4.5. Publisko paziņojumu digitalizācija	Mērķa	Digitālo publisko paziņojumu T1 ieviešana
M1C1–129	Investīcija 1.6.1. — Iekšlietu ministrijas digitalizācija	Mērķa	Iekšlietu ministrija — pilnībā pārveidoti un digitalizēti procesi T1
M1C1–130	Investīcija 1.6.2. — Tieslietu ministrijas digitalizācija	Mērķa	Digitalizētas tiesvedības lietas T1
M1C1–131	Investīcija 1.6.2. — Tieslietu ministrijas digitalizācija	Atskaites punkts	“Tiesiskums” datu ezera zināšanu sistēmas T1
M1C1–132	Investīcija — Valsts sociālā nodrošinājuma institūta (INPS) un Valsts apdrošināšanas pret nelaimes gadījumiem darbā (INAIL) digitalizācija	Mērķa	INPS — “Viens klikšķis pēc dizaina” pakalpojumi/satur T2
M1C1–133	Investīcija — Valsts sociālā nodrošinājuma institūta (INPS) un Valsts apdrošināšanas pret nelaimes gadījumiem darbā (INAIL) digitalizācija	Mērķa	INPS — Darba ņēmēji ar uzlabotām informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) prasmēm T2
M1C1–134	Investīcija — Valsts sociālā nodrošinājuma institūta (INPS) un Valsts apdrošināšanas pret nelaimes gadījumiem darbā (INAIL) digitalizācija	Mērķa	INAIL — pilnībā pārveidoti un digitalizēti procesi/pakalpojumi T1
M1C1–135	Investīcija 1.6.4. — Aizsardzības ministrijas digitalizācija	Mērķa	Aizsardzības ministrija — Procedūru digitalizācija T1
M1C1–136	Investīcija 1.6.4. — Aizsardzības ministrijas digitalizācija	Mērķa	Aizsardzības ministrija — sertifikātu T1 digitalizācija
M1C1–137	Investīcija 1.6.4. — Aizsardzības ministrijas digitalizācija	Atskaites punkts	Aizsardzības ministrija — Institucionālo tīmekļa portālu un iekštīkla portālu pilnvarošana
M1C1–138	Investīcija 1.6.4. — Aizsardzības ministrijas digitalizācija	Mērķa	Aizsardzības ministrija — Nemisijas kritiski svarīgu lietojumu migrācija uz risinājumu pilnīgai informācijas aizsardzībai ar infrastruktūras atklātību (S.C.I.P.I.O.) T1
M1C2–29	Investīcija 5.2.: Piegādes ķēžu konkurētspēja un noturība	Mērķa	Apstiprinātie attīstības līgumi
M2C1–15bis	Reforma Nr. 1.2. Valsts atkritumu apsaimniekošanas programma: Investīcija 1.1. — Jaunu atkritumu apsaimniekošanas iekārtu ieviešana un esošo iekārtu modernizācija	Mērķa	Neregulāro poligonu skaita samazināšana (T2)
M2C1–15ter	Reforma Nr. 1.2. Valsts atkritumu apsaimniekošanas programma: Investīcija 1.1. — Jaunu atkritumu apsaimniekošanas iekārtu ieviešana un esošo iekārtu modernizācija	Mērķa	Reģionālās atšķirības dalītās savākšanas jomā
M2C1–15 quater	Investīcija 1.1. — Jaunu atkritumu apsaimniekošanas iekārtu ieviešana un esošo iekārtu modernizācija	Atskaites punkts	Bioatkritumu dalītas savākšanas pienākuma stāšanās spēkā
M2C2–24	Investīcija 4.2. Ātrā masu transporta sistēmu attīstība	Atskaites punkts	Visu publisko līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana metro, tramvaju, trolejbusu un trošu ceļu lielpilsētu celtniecībai
M2C2–32	Investīcija 4.4.1.: Reģionālā sabiedriskā transporta autobusu parka stiprināšana ar bezemisiju mazemisiju autobusiem	Atskaites punkts	Visu publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana reģionālā sabiedriskā transporta autobusu parka stiprināšanai ar bezemisiju mazemisiju autobusiem
M2C3–7	Investīcija 1.2. — Ēku būvniecība, tiesvedības nekustamā īpašuma aktīvu pārkvalificēšana un stiprināšana	Atskaites punkts	Visu publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesības jaunu ēku būvniecībai, pārklasificēšanai un tiesvedības nekustamā īpašuma aktīvu nostiprināšanai paraksta līgumslēdzēja iestāde publiskā iepirkuma procedūrā.
M2C4–33	Investīcija 4.3. Ieguldījumi apūdeņošanas agrosistēmas noturībā labākai ūdens resursu pārvaldībai	Atskaites punkts	Finansējuma piešķiršana visiem projektiem, kuru mērķis ir apūdeņošanas agrosistēmas noturība ūdens resursu labākai apsaimniekošanai
M2C4–36	Investīcija 4.4. Ieguldījumi kanalizācijā un attīrīšanā	Atskaites punkts	Visu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana kanalizācijas un attīrīšanas jomā
M3C1–4	Investīcija. Ātrgaitas dzelzceļa savienojumi ar dienvidiem pasažieru un kravu pārvadājumiem	Atskaites punkts	Līguma slēgšanas tiesību piešķiršana ātrgaitas dzelzceļa būvniecībai Salerno Reggio Calabria līnijās
M3C1–17	Investīcija Nr. 1.7 — Dzelzceļu modernizācija, elektrifikācija un noturība dienvidos	Mērķa	Pabeigti 150 km darbi, kas saistīti ar dienvidu dzelzceļu modernizāciju, elektrifikāciju un noturību, gatavi atļaujas piešķiršanai un ekspluatācijas posmiem.
M4C2–5	Investīcija 1.1: Valsts nozīmes pētniecības projekti (PRIN)	Mērķa	Piešķirto pētniecības projektu skaits
M6C1–8	Ieguldījums 1.2. Mājas kā pirmā aprūpes un telemedicīnas vieta	Mērķa	Katram reģionam piešķirts vismaz viens telemedicīnas projekts (ņemot vērā gan projektus, kas tiks īstenoti konkrētajā reģionā, gan projektus, kurus var izstrādāt kā daļu no konsorcijiem starp reģioniem)
		Maksājuma summa	EUR 9030593086

16.1.Sestā daļa (aizdevuma atbalsts):

Kārtas numurs	Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)	Atskaites punkts/mērķrādītājs	Nosaukums

M3C1–10	Investīcija. Diagonālie savienojumi	Atskaites punkts	Līguma(-u) piešķiršana savienojumu būvniecībai līnijās Orte-Falconara un Taranto-Metaponto-Potenza-Battipaglia
M7–35	Investīcija Nr. 13: Adrijas jūras līnijas 1. posms (Sulmonas kompresoru stacija un Sestino-Minerbio gāzes cauruļvads)	Atskaites punkts	Attiecīgo ietekmes uz vidi novērtējumu pieņemšana un atjaunināšana (VIncA)
M7–40	Investīcija Nr. 15: Transizione 5.0 Zaļā	Atskaites punkts	Tiesību akta, ar ko nosaka atbalsttiesīgo intervenču kritērijus, stāšanās spēkā
M2C1–15	Reforma Nr. 1.2. Valsts atkritumu apsaimniekošanas programma	Mērķa	Neregulāro poligonu skaita samazināšana (T1)
M2C1–16bis	Reforma Nr. 1.2. Valsts atkritumu apsaimniekošanas programma	Mērķa	Neregulāri atkritumu poligoni
M2C1–22	Investīcija 3.4: Fondo Contratti di Filiera (FCF), lai atbalstītu piegādes ķēžu līgumus lauksaimniecības pārtikas, zvejniecības un akvakultūras, mežsaimniecības, puķkopības un stādaudzētavas nozarē	Atskaites punkts	Īstenošanas nolīgums
M2C2–31	Investīciju 4.4.3: Valsts ugunsdzēsēju komandas atjaunošanas flote	Atskaites punkts	Visu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana par valsts ugunsdzēsēju komandas atjaunošanas floti
M2C4–6	“Investīcija Nr. 3.2. Nacionālo parku digitalizācija	Mērķa	Administratīvo vienkāršošanu un digitālo pakalpojumu izstrādi nacionālo parku un aizsargājamo jūras teritoriju apmeklētājiem
M3C2–10	Reforma Nr. 2.2: Valsts digitālās loģistikas platformas izveide, lai ieviestu kravu un/vai pasažieru pārvadājumu pakalpojumu digitalizāciju	Atskaites punkts	Valsts digitālās loģistikas platforma
M6C2–15	Ieguldījums 2.2.: Veselības aprūpes sistēmas speciālistu tehnisko, profesionālo, digitālo un vadības prasmju attīstīšana	Mērķa	Tiek piešķirtas papildu stipendijas par īpašu apmācību vispārējās medicīnas praksē.
M7–36	Investīcija Nr. 13: Adrijas jūras līnijas 1. posms (Sulmonas kompresoru stacija un Sestino-Minerbio gāzes cauruļvads)	Atskaites punkts	Līgumu piešķiršana
M7–38	Investīcija Nr. 14: Pārrobežu gāzes eksporta infrastruktūra	Atskaites punkts	Līgumu piešķiršana
		Maksājuma summa	EUR 7908481227

17.1.Septītā daļa (aizdevuma atbalsts):

Kārtas numurs	Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)	Atskaites punkts/mērķrādītājs	Nosaukums

M1C1–139	Investīcija 1.2. — Mākoņdatošanas veicināšana vietējai PN	Mērķa	Mākoņdatošanas iespējošana vietējai valsts pārvaldei T1
M2C2–25	Investīcija 4.2. Ātrā masu transporta sistēmu attīstība	Atskaites punkts	Visu publisko līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana bezemisiju ritošā sastāva iegādei un intervences ātrās masas transporta sistēmu infrastruktūras modernizācijai
M2C4–11	Investīcija 2.1.a. Pasākumi plūdu un hidroģeoloģiskā riska mazināšanai — intervences pasākumi Emīlijā-Romanjā, Toskānā un Markē	Atskaites punkts	Ārkārtas komisāra rīkojumā(-os) veikto pasākumu identifikācija
M7–46	Investīcija Nr. 17: Finanšu instruments publisko dzīvojamo māju energorenovācijai	Atskaites punkts	Darba uzdevuma mērķa definīcija
M1C1–140	Investīcija — Iedzīvotāju pieredze — digitālo publisko pakalpojumu kvalitātes un izmantojamības uzlabošana	Mērķa	Digitālo publisko pakalpojumu T1 kvalitātes un izmantojamības uzlabošana
M1C1–141	Investīcija 1.6.4. — Aizsardzības ministrijas digitalizācija	Mērķa	Aizsardzības ministrijas procedūru digitalizācija T2
M1C1–142	Investīcija 1.6.4. — Aizsardzības ministrijas digitalizācija	Mērķa	Aizsardzības ministrijas sertifikātu digitalizācija T2
M1C1–143	Investīcija 1.6.4. — Aizsardzības ministrijas digitalizācija	Mērķa	Aizsardzības ministrija — Kritisku un ar misiju nesaistītu kritiski svarīgu lietojumu migrācija uz risinājumu pilnīgai informācijas aizsardzībai ar infrastruktūras atklātību (S.C.I.P.I.O.) T2
M1C2–19	Ieguldījums Nr. 3: Ātrs interneta pieslēgums (Ultra-Broadband un 5G)	Mērķa	Salas ar ultraplatjoslas savienojamību
M1C3–27	Ieguldījums — 4.3. Caput Mundi-Next Generation EU tūrisma lieliskiem pasākumiem	Mērķa	To kultūras un tūrisma objektu skaits, kuru pārkvalificēšana sasniedza vidēji 50 % no Stato Avanzamento Lavori (SAL) (pirmā partija)
M2C1–16ter	Investīcija 1.1. — Jaunu atkritumu apsaimniekošanas iekārtu ieviešana un esošo iekārtu modernizācija	Mērķa	Dalītās savākšanas rādītāju reģionālās atšķirības
M2C1–25	Investīcija 3.4: Fondo Contratti di Filiera (FCF), lai atbalstītu piegādes ķēžu līgumus lauksaimniecības pārtikas, zvejniecības un akvakultūras, mežsaimniecības, puķkopības un stādaudzētavas nozarē	Atskaites punkts	Ministrija ir pārskaitījusi kopējo resursu summu
M2C2–9	Investīcija 2.1. Viedo tīklu stiprināšana	Mērķa	Viedie tīkli — tīkla jaudas palielināšana atjaunojamo energoresursu sadalei
M2C2–34	Investīcija 4.4.1.: Reģionālā sabiedriskā transporta autobusu parka stiprināšana ar bezemisiju mazemisiju autobusiem	Mērķa	Reģistrēto T1 bezemisiju mazemisiju autobusu skaits
M2C2–34a	Investīcija Nr. 4.4.2. Reģionālā sabiedriskā transporta dzelzceļa parka stiprināšana ar bezemisiju vilcieniem un universālo pakalpojumu	Mērķa	Bezemisiju vilcienu skaits
M2C2–38bis	Ieguldījums 5.1.: Atbalsts ražošanas sistēmai ekoloģiskajai pārejai, neto nulles emisiju tehnoloģijām un stratēģisko piegādes ķēžu konkurētspējai un noturībai	Atskaites punkts	Īstenošanas nolīguma stāšanās spēkā
M2C2–39	Ieguldījums 5.1. Atbalsts ražošanas sistēmai ekoloģiskajai pārejai, neto nulles emisiju tehnoloģijām un stratēģisko piegāžu konkurētspējai un noturībai	Atskaites punkts	Itālija pārvieto EUR 3500000000 uz Invitalia mehānisma vajadzībām. No kā: —EUR 3000000000 1. apakšieguldījumam “Neto nulles emisiju tehnoloģijas”; —500000000 EUR 2. apakšieguldījumam “Stratēģisko piegādes ķēžu konkurētspēja un noturība”.
M2C2–42bis	Investīcija 5.4. Kapitāla iepludināšana Zaļās pārkārtošanās fondā (“GTF”)	Atskaites punkts	Kapitāla iepludināšana Zaļās pārkārtošanās fondā
M2C2–44	Investīcija 1.1. Agrovoltaisko sistēmu attīstība	Atskaites punkts	Visu publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana saules fotoelementu paneļu uzstādīšanai agrovoltuālās sistēmās
M2C4–22	Investīcija Nr. 3.3. Po apgabala pārveidošana	Mērķa	Upes gultnes mākslīguma samazināšana Po apgabala T1 atjaunošanai
M2C4–31	Investīciju 4.2: Zudumu samazināšana ūdens sadales tīklos, tostarp tīklu digitalizācija un monitorings	Mērķa	Intervences ūdens sadales tīklos, tostarp T1 tīklu digitalizācija un monitorings
M2C4–34	Investīcija 4.3. Ieguldījumi apūdeņošanas agrosistēmas noturībā labākai ūdens resursu pārvaldībai	Mērķa	Intervences apūdeņošanas agrosistēmas izturētspējai ūdens resursu labākai apsaimniekošanai T1
M2C4–35	Investīcija 4.3. Ieguldījumi apūdeņošanas agrosistēmas noturībā labākai ūdens resursu pārvaldībai	Mērķa	Intervences apūdeņošanas agrosistēmas izturētspējai ūdens resursu labākai apsaimniekošanai T1
M3C1–15	Investīcija 1.5. “Lielpilsētu mezglu un galveno valstu savienojumu stiprināšana”	Mērķa	700 km modernizētu līniju posmu, kas būvēti lielpilsētu mezglos un galvenajos valstu savienojumos
M3C1–19	Investīcija. Dzelzceļa staciju modernizācija (RFI pārvaldība; dienvidos)	Mērķa	Modernizētas un pieejamas dzelzceļa stacijas
M4C2–21bis	Investīcija 3.2. Kapitāla iepludināšana Digitālās pārkārtošanās fondā (“DTF”)	Atskaites punkts	Kapitāla iepludināšana Digitālās pārkārtošanās fondā
M5C3–12	Investīcija Nr. 1.4: Ieguldījumi speciālajā ekonomiskajā zonā infrastruktūrā	Mērķa	Darbu sākšana infrastruktūras intervences projektiem speciālajās ekonomiskajās zonās
M6C1–7	Ieguldījums 1.2. Mājas kā pirmā aprūpes un telemedicīnas vieta	Mērķa	Pilnībā darboties spējīgi koordinācijas centri (otrā grupa)
M7–43	Ieguldījums Nr. 16: Atbalsts MVU pašražošanai no atjaunojamiem enerģijas avotiem	Atskaites punkts	Īstenošanas nolīgums
M7–44	Ieguldījums Nr. 16: Atbalsts MVU pašražošanai no atjaunojamiem enerģijas avotiem	Atskaites punkts	Itālijas Uzņēmumu un ražotāju ministrija ir pabeigusi līdzekļu pārskaitīšanu Invitalia
M2C4–20	Investīcijas. 3.1. PUNKTĀ: Pilsētu un piepilsētu mežu aizsardzība un uzlabošana	Mērķa	Koki pilsētu un piepilsētu zaļo zonu aizsardzībai un valorizācijai T2
		Maksājuma summa	EUR 15715972025

18.1.Astotā daļa (aizdevuma atbalsts):

Kārtas numurs	Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)	Atskaites punkts/mērķrādītājs	Nosaukums

M7–47	Investīcija Nr. 17: Finanšu instruments publisko dzīvojamo māju energorenovācijai	Atskaites punkts	Īstenošanas nolīgums
M7–48	Investīcija Nr. 17: Finanšu instruments publisko dzīvojamo māju energorenovācijai	Atskaites punkts	Ministrija ir pabeigusi ieguldījumu
M1C3–16	Ieguldījumi — 2.1. Mazo vēsturisko pilsētu pievilcīgums	Mērķa	Intervences, kas noslēgtas, lai uzlabotu kultūras vai tūrisma objektus
M1C3–18	Investīcija 2.3. Programmas vietu, parku un vēsturisko dārzu identitātes uzlabošanai	Mērķa	Pārveidoto parku un vēsturisko dārzu skaits
M2C1–23	Investīcija 3.4: Fondo Contratti di Filiera (FCF), lai atbalstītu piegādes ķēžu līgumus lauksaimniecības pārtikas, zvejniecības un akvakultūras, mežsaimniecības, puķkopības un stādaudzētavas nozarē	Mērķa	Juridiski nolīgumi ar galīgajiem saņēmējiem
M2C4–9	Investīcijas Nr. 1.1. Progresīvas un integrētas uzraudzības un prognozēšanas sistēmas ieviešana	Mērķa	Progresīvas un integrētas monitoringa un prognozēšanas sistēmas ieviešana, lai noteiktu hidroloģiskos riskus
M2C4–26	Ieguldījums 3.5. Jūras gultnes un jūras dzīvotņu atjaunošana un aizsardzība	Mērķa	Jūras gultnes un jūras dzīvotņu atjaunošana un aizsardzība
M3C1–13	Investīcija Nr. 1.4. Eiropas Dzelzceļa transporta vadības sistēmas (ERTMS) ieviešana	Mērķa	1400 km dzelzceļa līniju, kas aprīkotas ar Eiropas Dzelzceļa transporta vadības sistēmu
M4C2–6	Investīcija 1.1: Valsts nozīmes pētniecības projekti (PRIN)	Mērķa	Piešķirto pētniecības projektu skaits
M4C2–7	Investīcija 1.1: Valsts nozīmes pētniecības projekti (PRIN)	Mērķa	Darbā pieņemto pētnieku skaits uz noteiktu laiku
M4C2–8	Investīcija Nr. 1.3. Partnerības, kas attiecas uz universitātēm, pētniecības centriem, uzņēmumiem un fundamentālo pētījumu projektu finansēšana	Mērķa	Pētnieku skaits uz noteiktu laiku, kas pieņemti darbā paredzētajās pētniecības pamatpartnerībās, kuras noslēgtas starp pētniecības institūtiem un privātiem uzņēmumiem
M4C2–22	Investīcija 2.1: IPCEI	Mērķa	Atbalstu saņēmušo projektu skaits
M2C4–37	Investīcija 4.4. Ieguldījumi kanalizācijā un attīrīšanā	Mērķa	Iejaukšanās kanalizācijā un attīrīšanā T1
		Maksājuma summa	EUR 11184566013

19.1.daļa (aizdevuma atbalsts):

Kārtas numurs	Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)	Atskaites punkts/mērķrādītājs	Nosaukums

M1C1–145	Investīcija 1.4.4. Valsts digitālās identitātes platformas (SPID, CIE) un nacionālā reģistra (ANPR) izvēršana	Mērķa	Valsts digitālās identitātes platforma (CIE) un valsts reģistrs (ANPR)
M1C1–144	Investīcija 1.4.2. — Iekļaušana — Digitālo publisko pakalpojumu/intervences pieejamības uzlabošana	Mērķa	Digitālo publisko pakalpojumu piekļūstamības uzlabošana
M1C1–146	Investīcija 1.4.4. Valsts digitālās identitātes platformu (SPID, CIE) un nacionālā reģistra (ANPR) izvēršana	Mērķa	Valsts digitālās identitātes platforma (CIE)
M1C3–17	Investīcijas — 2.2. Lauku arhitektūras un ainavas aizsardzība un uzlabošana	Mērķa	Pabeigtas intervences lauku arhitektūras un ainavas aizsardzībai un uzlabošanai
M1C3–19	Ieguldījums — 2.4. kulta vietu seismiskā drošība, FEC (Fondo Edifici di Culto) mantojuma atjaunošana un mākslas darbu patversmes (Recovery Art)	Mērķa	Pabeigta seismiskā drošība kulta vietās, FEC (Fondo Edifici di Culto) mantojuma atjaunošana un mākslas darbu patversmes
M1C3–28	Ieguldījums 4.2.: Līdzekļi tūrisma uzņēmumu konkurētspējai	Mērķa	To tūrisma uzņēmumu skaits, kurus atbalsta ar nodokļu kredītu infrastruktūrai un/vai pakalpojumiem;
M1C3–32	Ieguldījums 4.2.: Līdzekļi tūrisma uzņēmumu konkurētspējai	Mērķa	No MVU garantiju fonda atbalstāmo tūrisma uzņēmumu skaits
M1C3–34	Investīcija 4.2. Fonds tūrisma uzņēmumu konkurētspējai	Mērķa	Valsts tūrisma fonda atjaunoto nekustamo īpašumu skaits tūrismam
M2C1–17	Investīcija 1.2. Aprites ekonomikas pamatprojekti	Mērķa	Sadzīves atkritumu reciklēšanas rādītāji aprites ekonomikas rīcības plānā
M2C1–17bis	Investīcija 1.2. Aprites ekonomikas pamatprojekti	Mērķa	Izlietotā iepakojuma reciklēšanas rādītāji aprites ekonomikas rīcības plānā
M2C1–17ter	Investīcija 1.2. Aprites ekonomikas pamatprojekti	Mērķa	Koksnes iepakojuma reciklēšanas rādītāji aprites ekonomikas rīcības plānā
M2C1–17quater	Investīcija 1.2. Aprites ekonomikas pamatprojekti	Mērķa	Melno metālu iepakojuma reciklēšanas rādītāji aprites ekonomikas rīcības plānā
M2C1–17 hinquis	Investīcija 1.2. Aprites ekonomikas pamatprojekti	Mērķa	Alumīnija iepakojuma reciklēšanas rādītāji Aprites ekonomikas rīcības plānā
M2C1–17 dzimumi	Investīcija 1.2. Aprites ekonomikas pamatprojekti	Mērķa	Stikla iepakojuma reciklēšanas rādītāji aprites ekonomikas rīcības plānā
M2C1–17 septies	Investīcija 1.2. Aprites ekonomikas pamatprojekti	Mērķa	Papīra un kartona reciklēšanas rādītāji aprites ekonomikas rīcības plānā
M2C1–17 gab.	Investīcija 1.2. Aprites ekonomikas pamatprojekti	Mērķa	Plastmasas iepakojuma reciklēšanas rādītāji aprites ekonomikas rīcības plānā
M2C1–17 nevalstis	Reforma Nr. 1.1. Valsts programma pārejai uz aprites ekonomiku; Investīcija 1.2. Aprites ekonomikas pamatprojekti	Atskaites punkts	Mājsaimniecībās un tekstilrūpniecībā saražoto bīstamo atkritumu frakciju dalītas savākšanas stāšanās spēkā
M2C2–46	Investīcija 1.2. Atjaunojamo energoresursu veicināšana energokopienām un atjaunojamo energoresursu pašpatērētāju kopīgai rīcībai	Atskaites punkts	Visu publisko līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana, lai piešķirtu dotācijas energokopienu intervenču īstenošanai
M2C4–11bis	Investīcija 2.1.a. Pasākumi plūdu un hidroģeoloģiskā riska mazināšanai — intervences pasākumi Emīlijā-Romanjā, Toskānā un Markē	Atskaites punkts	Visu publisko līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana intervences pasākumiem Emīlijā-Romanjā, Toskānā un Markē
M3C1–5	Investīcija. Ātrgaitas dzelzceļa savienojumi ar dienvidiem pasažieru un kravu pārvadājumiem	Mērķa	Ātrgaitas dzelzceļš gan pasažieru, gan kravu pārvadājumiem līnijās Napoli-Bari un Palermo-Katania
M3C1–23	Investīcija Nr. 1.9 Starpreģionālie savienojumi	Mērķa	Investīcija Nr. 1.9 Starpreģionālie savienojumi
M3C1–25	Reforma Nr. 1.3. Dzelzceļa infrastruktūras efektivitātes uzlabošana Itālijā	Atskaites punkts	Priekšizpēte par valstij piederoša transportlīdzekļa izveidi
M4C2–13	Investīcija 2.3.: Tehnoloģiju nodošanas centru stiprināšana un nozaru/teritoriāla paplašināšana pa rūpniecības segmentiem	Mērķa	Izveidojamo jauno centru skaits
M6C1–6	Ieguldījums 1.2. Mājas kā pirmā aprūpes un telemedicīnas vieta	Mērķa	Mājās ārstētie cilvēki
M6C1–9	Ieguldījums 1.2. Mājas kā pirmā aprūpes un telemedicīnas vieta	Mērķa	To cilvēku skaits, kuriem palīdz ar telemedicīnas rīkiem (trešā partija)
M6C2–8	Investīcija 1.1: Slimnīcu tehnoloģiskā aprīkojuma digitālā atjaunināšana	Mērķa	Slimnīcu digitalizācija (DEA — Ārkārtas situāciju un uzņemšanas departamenti — I un II līmenis)
M6C2–11	Investīcija Nr. 1.3. Tehnoloģiskās infrastruktūras un datu vākšanas, datu apstrādes, datu analīzes un simulācijas rīku stiprināšana	Mērķa	Ģimenes ārsti, kas ievada e-veselības pacienta kartē.
M1C3–33	Investīcija 4.2. Fonds tūrisma uzņēmumu konkurētspējai	Mērķa	Ar Fondo Rotative starpniecību atbalstāmo uzņēmumu skaits (pirmā grupa)
		Maksājuma summa	EUR 7118464154

20.1.Desmitā daļa (aizdevuma atbalsts):

Kārtas numurs	Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)	Atskaites punkts/mērķrādītājs	Nosaukums

M2C3–6	Investīcija 1.1: Jaunu skolu būvniecība, aizstājot ēkas	Mērķa	Nomaiņas ceļā tiek uzbūvēti vismaz 400000 m² jaunu skolu.
M2C3–8	Investīcija 1.2. Ēku būvniecība, publiskā nekustamā īpašuma aktīvu pārkvalificēšana un stiprināšana, ko daļēji vai pilnībā izmanto tiesas spriešana	Mērķa	Ēku būvniecība, publiskā nekustamā īpašuma aktīvu, ko daļēji vai pilnībā izmanto tiesas spriešana, pārkvalificēšana un stiprināšana
M2C3–10	Investīcija Nr. 3.1: Efektīvas centralizētās siltumapgādes veicināšana	Mērķa	Centralizētās siltumapgādes tīklu izveide vai paplašināšana, lai samazinātu enerģijas patēriņu
M2C4–23	Investīcija Nr. 3.3. Po apgabala pārveidošana	Mērķa	Upes gultnes mākslīguma samazināšana Po apgabala T2 pārveidošanai
M2C4–25	Ieguldījums 3.4. “Retzemju teritoriju augsnes” sanācija	Mērķa	Bāreņu objektu atdzīvināšana
M2C4–29	Ieguldījums 4.1. Investīcijas primārajā ūdensapgādes infrastruktūrā ūdensapgādes drošībai	Mērķa	Investīcijas primārajā ūdensapgādes infrastruktūrā ūdensapgādes drošībai
M2C4–32	Investīciju 4.2: Zudumu samazināšana ūdens sadales tīklos, tostarp tīklu digitalizācija un monitorings	Mērķa	Intervences ūdens sadales tīklos, tostarp T2 tīklu digitalizācija un monitorings
M2C4–35bis	Investīcija 4.3. Ieguldījumi apūdeņošanas agrosistēmas noturībā labākai ūdens resursu pārvaldībai	Mērķa	Intervences apūdeņošanas agrosistēmas izturētspējai ūdens resursu labākai apsaimniekošanai T2
M2C4–38	Investīcija 4.4. Ieguldījumi kanalizācijā un attīrīšanā	Mērķa	Iejaukšanās kanalizācijā un attīrīšanā T2
M5C2–20	Investīcija Nr. 6 — Mājokļu kvalitātes inovācijas programma	Mērķa	Atbalstīto dzīvojamo vienību skaits (gan būvniecības, gan rehabilitācijas ziņā) un atbalstīto sabiedrisko vietu kvadrātmetri
M1C1–147	Investīcija 1.2. — Mākoņdatošanas veicināšana vietējai PN	Mērķa	Mākoņdatošanas iespējošana vietējai valsts pārvaldei T2
M1C1–148	Investīcija — Iedzīvotāju pieredze — digitālo publisko pakalpojumu kvalitātes un izmantojamības uzlabošana	Mērķa	Digitālo publisko pakalpojumu kvalitātes un izmantojamības uzlabošana T2
M1C1–149	Investīcija 1.4.3. PagoPA platformas pakalpojumu un lietotnes “IO” pieņemšana	Mērķa	PagoPA platformas pakalpojumu T2 ieviešana
M1C1–150	Investīcija 1.4.3. PagoPA platformas pakalpojumu un lietotnes “IO” pieņemšana	Mērķa	“IO” lietotnes T2 pieņemšana
M1C1–151	Investīcija 1.4.5. Publisko paziņojumu digitalizācija	Mērķa	Digitālo publisko paziņojumu T2 ieviešana
M1C1–152	Investīcija 1.6.1. — Iekšlietu ministrijas digitalizācija	Mērķa	Iekšlietu ministrija — pilnībā pārveidoti un digitalizēti procesi T2
M1C1–153	Investīcija 1.6.2. — Tieslietu ministrijas digitalizācija	Mērķa	Digitalizētas tiesvedības lietas T2
M1C1–154	Investīcija 1.6.2. — Tieslietu ministrijas digitalizācija	Mērķa	Zināšanu sistēmas “Tiesiskums datu vilcināšanās” T2
M1C1–155	Investīcija — Valsts sociālā nodrošinājuma institūta (INPS) un Valsts apdrošināšanas pret nelaimes gadījumiem darbā (INAIL) digitalizācija	Mērķa	INAIL — pārstrādāti un digitalizēti procesi/pakalpojumi T2
M1C2–15	Ieguldījums Nr. 2: Mikroelektronikas inovācija un tehnoloģija	Mērķa	Silīcija karbīda substrātu ražošanas jauda
M1C2–17	Ieguldījums Nr. 3: Ātrs interneta pieslēgums (Ultra-Broadband un 5G)	Mērķa	Mājokļu numuri ar 1 Gb/s savienojamību
M1C2–18	Ieguldījums Nr. 3: Ātrs interneta pieslēgums (Ultra-Broadband un 5G)	Mērķa	Skolu ēkas un veselības aprūpes iestādes ar 1 Gb/s savienojamību
M1C2–20	Ieguldījums Nr. 3: Ātrs interneta pieslēgums (Ultra-Broadband un 5G)	Mērķa	Ārpuspilsētas ceļi un koridori, kuros ir 5G pārklājums
M1C2–21	Ieguldījums Nr. 3: Ātrs interneta pieslēgums (Ultra-Broadband un 5G)	Mērķa	Tirgus nepilnību jomas, kurās ir 5G pārklājums
M1C2–23	Ieguldījums Nr. 4: Satelītu tehnoloģijas un kosmosa ekonomika	Mērķa	Ražotie zemes teleskopi; Izvietots SST centrs, kosmosa rūpnīca un šķidrās piedziņas demonstrētājs
M1C2–24	Ieguldījums Nr. 4: Satelītu tehnoloģijas un kosmosa ekonomika	Mērķa	Konstelācijas vai konstelāciju koncepcijas pierādījums
M1C2–25	Ieguldījums Nr. 4: Satelītu tehnoloģijas un kosmosa ekonomika	Mērķa	Publiskās pārvaldes iestādēm sniegtie pakalpojumi
M1C3–21	Investīcija Nr. 3.2. Kino industrijas attīstība (projekts “Cinecittà”)	Mērķa	To studiju skaits, kuru darbi pārkvalifikācijai, modernizācijai, būvniecībai ir pabeigti
M1C3–36	Ieguldījumi — 4.3. Caput Mundi-Next Generation EU tūrisma lieliskiem pasākumiem	Mērķa	To kultūras un tūrisma objektu skaits, kuru pārkvalificēšana ir pabeigta
M2C1–16	Investīcija 1.1. — Jaunu atkritumu apsaimniekošanas iekārtu ieviešana un esošo iekārtu modernizācija	Mērķa	Neregulāri atkritumu poligoni
M2C1–19	Investīcija Nr. 3.1: Zaļās salas	Mērķa	Integrēto projektu īstenošana mazās salās
M2C1–21	“Investīcija Nr. 3.2. Zaļās kopienas	Mērķa	“Zaļo kopienu” plānos izklāstīto intervences pasākumu īstenošana
M2C1–24	Investīcija 3.4: Fondo Contratti di Filiera (FCF), lai atbalstītu piegādes ķēžu līgumus lauksaimniecības pārtikas, zvejniecības un akvakultūras, mežsaimniecības, puķkopības un stādaudzētavas nozarē	Mērķa	Juridiski nolīgumi ar galīgajiem saņēmējiem
M2C2–3	Investīcija 1.4. Biometāna attīstība saskaņā ar aprites ekonomikas veicināšanas kritērijiem	Mērķa	Lauksaimniecības traktoru nomaiņa
M2C2–5	Investīcija 1.4. Biometāna attīstība saskaņā ar aprites ekonomikas veicināšanas kritērijiem	Mērķa	Biometāna papildu ražošana
M2C2–10	Investīcija 2.1. Viedo tīklu stiprināšana	Mērķa	Viedie tīkli — tīkla jaudas palielināšana atjaunojamo energoresursu sadalei
M2C2–11	Investīcija 2.1. Viedo tīklu stiprināšana	Mērķa	Viedie tīkli — enerģijas patēriņa elektrifikācija
M2C2–13	Investīcija 2.2. Intervences elektrotīkla noturības palielināšanai	Mērķa	Palielināt elektroenerģijas sistēmas tīkla noturību
M2C2–15	Investīcija 3.3. Ūdeņraža testēšana autotransportam	Mērķa	Uz ūdeņradi balstītu uzlādes staciju izveide
M2C2–17	Investīcija Nr. 3.4. Ūdeņraža testēšana dzelzceļa mobilitātes vajadzībām	Mērķa	Ūdeņraža uzpildes staciju skaits
M2C2–19	Investīcija 3.5. Ūdeņraža pētniecība un izstrāde	Mērķa	Ūdeņraža pētniecības un izstrādes projektu skaits
M2C2–25bis	Investīcija 4.2. Ātrā masu transporta sistēmu attīstība	Mērķa	Vismaz 5 intervences ātras masas transporta sistēmu infrastruktūras modernizēšanai
M2C2–25ter	Investīcija 4.2. Ātrā masu transporta sistēmu attīstība	Mērķa	Vismaz 85 ritošā sastāva vienību iegāde ātram transportam masveidā
M2C2–26	Investīcija 4.2. Ātrā masu transporta sistēmu attīstība	Mērķa	Sabiedriskā transporta infrastruktūras km skaits
M2C2–35	Investīcija 4.4.1.: Reģionālā sabiedriskā transporta autobusu parka stiprināšana ar bezemisiju mazemisiju autobusiem	Mērķa	Reģistrēto T2 bezemisiju mazemisiju autobusu skaits
M2C2–35 ter	Investīcija 4.4.1.: Reģionālā sabiedriskā transporta autobusu parka stiprināšana ar “tīro” degvielu transportlīdzekļiem	Mērķa	Bezemisiju un mazemisiju mazemisiju autobusu uzlādes staciju skaits
M2C2–35 bis	Investīcija Nr. 4.4.2. Reģionālā sabiedriskā transporta dzelzceļa parka stiprināšana ar bezemisiju vilcieniem un universālo pakalpojumu	Mērķa	Bezemisiju vilcienu skaits un universālā pakalpojuma pārvadājumu skaits
M2C2–36	Investīciju 4.4.3: Valsts ugunsdzēsēju komandas atjaunošanas flote	Mērķa	“Tīro” transportlīdzekļu skaits atjaunošanas autoparkam valsts ugunsdzēsības komandai
M2C2–40	Ieguldījums 5.1. Atbalsts ražošanas sistēmai ekoloģiskajai pārejai, neto nulles emisiju tehnoloģijām un stratēģisko piegādes ķēžu konkurētspējai un noturībai	Mērķa	Ar galīgajiem saņēmējiem parakstītie juridiskie nolīgumi
M2C2–43	Investīcija 5.4. Kapitāla iepludināšana Zaļās pārkārtošanās fondā (“GTF”)	Atskaites punkts	Ziņojuma pieņemšana
M2C2–45	Investīcija 1.1. Agrovoltaisko sistēmu attīstība	Mērķa	Saules fotoelementu paneļu uzstādīšana agrovoltuālās sistēmās
M2C2–47	Investīcija 1.2. AER veicināšana energokopienām un atjaunojamo energoresursu enerģijas pašpatērētāju kopīgai rīcībai	Mērķa	Jaunas elektroenerģijas ražošanas jaudas no atjaunojamiem energoresursiem uzstādīšana energokopienās un no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas pašpatērētāju kopīgā darbībā
M2C2–49	Investīcija 3.1. Ūdeņraža ražošana degradētās teritorijās (Ūdeņraža ielejas)	Mērķa	Projekta pabeigšana par ūdeņraža ražošanu rūpniecības rajonos
M2C2–51	Investīcija 3.2. Ūdeņraža izmantošana grūti dekarbonizējamā rūpniecībā	Mērķa	Ūdeņraža ieviešana rūpnieciskajā procesā
M2C2–53	Investīcija 5.2. Ūdeņradis	Mērķa	Būvēta rūpniecības iekārta
M2C4–6bis	“Investīcija Nr. 3.2. Nacionālo parku digitalizācija	Mērķa	Intervences pabeigšana
M2C4–11ter	Investīcija 2.1.a. Pasākumi plūdu un hidroģeoloģiskā riska mazināšanai — intervences pasākumi Emīlijā-Romanjā, Toskānā un Markē	Atskaites punkts	Projektu pabeigšana
M2C4–13	Investīcija 2.1.b — Pasākumi plūdu un hidroģeoloģiskā riska mazināšanai	Mērķa	D un E tipa intervenču pabeigšana
M2C4–20bis	Investīcijas. 3.1. PUNKTĀ: Pilsētu un piepilsētu mežu aizsardzība un uzlabošana	Mērķa	Koki pilsētu un piepilsētu zaļo zonu aizsardzībai un valorizācijai T3
M2C4–34bis	Investīcija 4.3. Ieguldījumi apūdeņošanas agrosistēmas noturībā labākai ūdens resursu pārvaldībai	Mērķa	Intervences apūdeņošanas agrosistēmas izturētspējai ūdens resursu labākai apsaimniekošanai T1
M3C1–6	Investīcija. Ātrgaitas dzelzceļa savienojumi ar dienvidiem pasažieru un kravu pārvadājumiem	Mērķa	Ātrgaitas dzelzceļš gan pasažieru, gan kravu pārvadājumiem līnijās Napoli-Bari, Salerno-Reggio Calabria, Palermo-Katania
M3C1–24	Investīcija Nr. 1.9 Starpreģionālie savienojumi	Mērķa	Investīcija Nr. 1.9 Starpreģionālie savienojumi
M3C1–9	Investīcija. Ātrgaitas līnijas ziemeļos, kas savieno ar pārējo Eiropu	Mērķa	Ātrgaitas dzelzceļš gan pasažieru, gan kravu pārvadājumiem līnijās Breša-Verona-Vicenza-Padova; Ligūrija-Alpi.
M3C1–11	Investīcija. Diagonālie savienojumi	Mērķa	Ātrgaitas dzelzceļš gan pasažieru, gan kravu pārvadājumiem Orte-Falconara un Taranto-Metaponto-Potenza-Battipaglia līnijā
M3C1–14	Investīcija Nr. 1.4. Eiropas Dzelzceļa transporta vadības sistēmas (ERTMS) ieviešana	Mērķa	27885 km dzelzceļa līniju, kas aprīkotas ar Eiropas Dzelzceļa transporta vadības sistēmu
M3C1–16	Investīcija 1.5. “Lielpilsētu mezglu un galveno valstu savienojumu stiprināšana”	Mērķa	1280 km modernizētu līniju posmu, kas būvēti lielpilsētu mezglos un galvenajos valstu savienojumos
M3C1–17bis	Investīcija Nr. 1.7 — Dzelzceļu modernizācija, elektrifikācija un noturība dienvidos	Mērķa	Pabeigti 650 km darbi, kas saistīti ar dienvidu dzelzceļu modernizāciju, elektrifikāciju un noturību, gatavi atļaujas piešķiršanai un ekspluatācijas posmiem.
M3C1–18	Investīcija — Reģionālo līniju stiprināšana — Reģionālo dzelzceļu modernizācija (RFI pārvaldība)	Mērķa	Modernizētas reģionālās līnijas, kas ir gatavas apstiprināšanai, un darbības posmi
M3C1–20	Investīcija. Dzelzceļa staciju modernizācija (RFI pārvaldība; dienvidos)	Mērķa	Modernizētas un pieejamas dzelzceļa stacijas
M3C1–26	Reforma Nr. 1.3. Dzelzceļa infrastruktūras efektivitātes uzlabošana Itālijā	Atskaites punkts	Primāro un sekundāro tiesību aktu stāšanās spēkā (un īstenošanas aktu pieņemšana)
M4C1–30	Reforma Nr. 1.7: Studentu mājokļu regulējuma reforma un ieguldījumi studentu mājokļos	Mērķa	Studentu guļamvietu izveide saskaņā ar attiecīgajiem tiesību aktiem
M4C2–9	Investīcija Nr. 1.4: Stiprināt pētniecības struktūras un atbalstīt “valstu pētniecības un attīstības līderu” izveidi attiecībā uz dažām svarīgām pamattehnoloģijām	Mērķa	Valstu centri ir operatīvie un pasākumi, ko īsteno valstu centri svarīgu pamattehnoloģiju jomā.
M4C2–14	Investīcija 2.3.: Tehnoloģiju nodošanas centru stiprināšana un nozaru/teritoriāla paplašināšana pa rūpniecības segmentiem	Mērķa	Finansiālās vērtības 307 000 000 EUR apmērā izmaksa .
M4C2–15	Investīcija 2.3.: Tehnoloģiju nodošanas centru stiprināšana un nozaru/teritoriāla paplašināšana pa rūpniecības segmentiem	Mērķa	Atbalstīto MVU skaits
M4C2–15 bis	Investīcija 2.3.: Tehnoloģiju nodošanas centru stiprināšana un nozaru/teritoriāla paplašināšana pa rūpniecības segmentiem	Atskaites punkts	EDIH un TEF darba pakešu pabeigšana
M4C2–16 bis	Investīcija Nr. 3.1: Pētniecības un inovācijas infrastruktūras integrētas sistēmas izveides fonds	Mērķa	To pētniecības un inovācijas infrastruktūru skaits, kas izveidotas vai pabeigušas savas darbības
M4C2–18 Bis	Ieviešana1.5: “Ilgtspēju sekmējošu inovāciju ekosistēmu” izveide un stiprināšana, veidojot “pētniecības un izstrādes teritoriālos līderus”	Mērķa	Inovācijas ekosistēmu īstenotās darbības
M4C2–21	Investīcija 3.2. Kapitāla iepludināšana Digitālās pārkārtošanās fondā (“DTF”)	Atskaites punkts	Ziņojuma pieņemšana
M5C1–19	Investīcija Nr. 5. Sieviešu uzņēmumu izveide	Mērķa	Attiecīgajā investīciju politikā definētie uzņēmumi ir saņēmuši finansiālu atbalstu
M5C2–12	Investīcija Nr. 4 — Ieguldījumi pilsētvides atjaunošanas projektos, kuru mērķis ir mazināt marginalizācijas un sociālās degradācijas situācijas	Mērķa	Pilsētu atjaunošanas intervenču projekti, kas aptver pašvaldības
M5C2–14	Investīcija Nr. 5 “Integrētie pilsētu plāni — vispārīgi projekti”	Mērķa	Integrētas plānošanas projektu pabeigšana lielpilsētu pilsētās
M5C2–16	Investīcija Nr. 5 — integrētie pilsētu plāni — nelikumīgu apmetņu pārvarēšana, lai cīnītos pret darbaspēka ekspluatāciju lauksaimniecībā	Mērķa	Projekta darbības tiek pabeigtas teritorijās, kas vietējos plānos identificētas kā nelikumīgas apmetnes
M5C2–18	Investīcija Nr. 5 — integrētie pilsētu plāni — EIB fonds — no fonda	Mērķa	Juridiski nolīgumi, kas parakstīti ar galīgajiem saņēmējiem par pamatā esošo projektu ieguldījumu vērtību vismaz 545 000 000 EUR apmērā
M5C2–22	Investīcija Nr. 7 — Sporta un sociālās iekļaušanas projekts	Mērķa	Intervences saistībā ar līgumiem par sporta objektiem
M5C3–13	Investīcija Nr. 1.4: Ieguldījumi speciālajā ekonomiskajā zonā infrastruktūrā	Mērķa	Infrastruktūras intervences pabeigšana speciālajās ekonomiskajās zonās.
M6C1–3	Investīcija 1.1: Kopienu veselības aprūpes nami, lai uzlabotu teritoriālo palīdzību veselības jomā	Mērķa	Kopienas veselības nami, kas ir pieejami un tehnoloģiski aprīkoti (pirmā partija)
M6C1–11	Investīcija Nr. 1.3. Starpniecības veselības aprūpes un tās telpu stiprināšana (Kopienas slimnīcas)	Mērķa	Atjaunotas, savstarpēji savienotas un tehnoloģiski aprīkotas Kopienas slimnīcas (pirmā partija)
M6C2–6	Investīcija 1.1: Slimnīcu tehnoloģiskā aprīkojuma digitālā atjaunināšana	Mērķa	Lielas sanitārās iekārtas darbojas
M6C2–9	Investīcija 1.1: Slimnīcu tehnoloģiskā aprīkojuma digitālā atjaunināšana	Mērķa	Papildu gultasvietas, ko nodrošina ICU un apakšintensīvā aprūpe
M6C2–10	Ieguldījums 1.2. Ceļā uz drošu un ilgtspējīgu slimnīcu	Mērķa	Ir pabeigta seismiskā iejaukšanās slimnīcās
M6C2–10 bis	Ieguldījums 1.2. Ceļā uz drošu un ilgtspējīgu slimnīcu	Mērķa	ANM resursu izmaksa projektiem saskaņā ar Finanšu likuma Nr. 67/88 20. pantu “Veselības aprūpes ēka”
M6C2–12	Investīcija Nr. 1.3. Tehnoloģiskās infrastruktūras un datu vākšanas, datu apstrādes, datu analīzes un simulācijas rīku stiprināšana	Atskaites punkts	Darbojas veselības apdrošināšanas karšu sistēma un infrastruktūra e-veselības pacienta karšu sadarbspējai.
M6C2–13	Investīcija Nr. 1.3. Tehnoloģiskās infrastruktūras un datu vākšanas, datu apstrādes, datu analīzes un simulācijas rīku stiprināšana	Mērķa	Visi reģioni ir pieņēmuši un izmanto EVPK
M6C2–16	Ieguldījums 2.2.: Veselības aprūpes sistēmas speciālistu tehnisko, profesionālo, digitālo un vadības prasmju attīstīšana	Mērķa	Apmācība par vadības un digitālajām prasmēm Valsts veselības dienesta darbiniekiem
M6C2–17	Ieguldījums 2.2.: Veselības aprūpes sistēmas speciālistu tehnisko, profesionālo, digitālo un vadības prasmju attīstīšana	Mērķa	Finansēto medicīnas darbinieku skaits — speciālistu apmācības līgumi
M7–37	Investīcija Nr. 13: Adrijas jūras līnijas 1. posms (Sulmonas kompresoru stacija un Sestino-Minerbio gāzes cauruļvads)	Atskaites punkts	Darbu pabeigšana
M7–39	Investīcija Nr. 14: Pārrobežu gāzes eksporta infrastruktūra	Atskaites punkts	Darbu pabeigšana
M7–41	Investīcija Nr. 15: Transizione 5.0 Zaļā	Mērķa	ANM resursu piešķiršana
M7–42	Investīcija Nr. 15: Transizione 5.0 Zaļā	Mērķa	0,4 Mtoe enerģijas ietaupījums enerģijas galapatēriņā 2024.–2026. gada periodā
M7–45	Ieguldījums Nr. 16: Atbalsts MVU pašražošanai no atjaunojamiem enerģijas avotiem	Mērķa	Juridiski nolīgumi ar galīgajiem saņēmējiem
M7–49	Investīcija Nr. 17: Finanšu instruments publisko dzīvojamo māju energorenovācijai	Mērķa	Ar galīgajiem saņēmējiem parakstītie juridiskie nolīgumi
M1C3–29	Ieguldījums 4.2.: Līdzekļi tūrisma uzņēmumu konkurētspējai	Mērķa	No Eiropas Investīciju bankas tematiskajiem fondiem atbalstāmo tūrisma projektu skaits
M3C2–9	Investīcija 1.1: Zaļās ostas: atjaunīgās enerģijas un energoefektivitātes intervences ostās	Mērķa	Zaļās ostas: darbu pabeigšana
		Maksājuma summa	EUR 19919595964

3. IEDAĻA. PAPILDU PASĀKUMI

1.Atveseļošanas un noturības plāna uzraudzības un īstenošanas kārtība

Itālijas atveseļošanas un noturības plāna uzraudzība un īstenošana notiek saskaņā ar turpmāk izklāstīto kārtību.

Kā noteikts 2021. gada 31. maija Dekrētlikumā Nr. 77, kas grozīts ar 2023. gada 24. februāra Dekrētlikumu Nr. 13, plāna uzraudzībai un īstenošanai ir izveidotas vairākas koordinācijas struktūras. Tie galvenokārt ir šādi: augsta līmeņa koordinācijas komiteja (“cabina di regia”), kas izveidota Ministru padomes prezidentūras laikā un kuras galvenais uzdevums ir vadīt un koordinēt plāna īstenošanu; II) misijas struktūra, kas izveidota Ministru padomes prezidentūras laikā vismaz uz plāna darbības laiku un kas ir pilnvarota darboties kā centrālā koordinācijas struktūra plāna īstenošanai un uzraudzībai; III) Ekonomikas un finanšu ministrijas tehniskā struktūra, kas veic plāna īstenošanas operatīvo uzraudzību, procedūru un izdevumu pareizības kontroli un ziņošanu, kā arī tehnisko un operatīvo atbalstu īstenošanas posmam. Ministru padomes prezidentūras laikā izveidotā misiju struktūra darbojas Eiropas Komisijas uzdevumā kā vienots kontaktpunkts valstu līmenī. Plāna rezultātu novērtēšanu nodrošina Ekonomikas un finanšu ministrija. Lai nodrošinātu iesaistīšanos plāna īstenošanā, speciālās “cabina di regia” sanāksmēs piedalās sociālie partneri un citas ieinteresētās personas. Turklāt katras centrālās administrācijas līmenī, kas atbild par plānā iekļautajiem pasākumiem, ir noteiktas koordinācijas struktūras, kuru uzdevums ir attiecīgo intervenču pārvaldība, uzraudzība, ziņošana un kontrole, tajā skaitā saistībā ar īstenošanas un progresa uzraudzību atskaites punktu un mērķrādītāju sasniegšanā. Visbeidzot, īstenošanas problēmu gadījumā ir paredzēti izpildes mehānismi, tajā skaitā aktivizējot aizstāšanas pilnvaras attiecībā uz administrācijām, kas atbild par plāna pasākumiem, lai garantētu projektu savlaicīgu un efektīvu īstenošanu, un ir ieviesti ex ante mehānismi konfliktu risināšanai.

Lai stiprinātu uzraudzības un īstenošanas administratīvo spēju, ir paredzēta pagaidu darbinieku pieņemšana darbā, cita starpā saistībā ar centrālajām pārvaldes iestādēm, kas atbild par plāna intervences pasākumiem, un Ekonomikas un finanšu ministriju (tajā skaitā saistībā ar centrālo koordinācijas struktūru un Valsts grāmatvedības departamentu), kā noteikts 2021. gada 9. jūnija Dekrētlikumā Nr. 80, kā arī saistībā ar Itālijas dienvidu pārvaldes iestādēm, kuras, sagaidāms, stiprinās ES līdzekļu plānošanā un izlietošanā iesaistīto cilvēkkapitālu, kā noteikts konkrēti 2020. gada Likumā Nr. 178. Turklāt resursi ir piešķirti Ministru padomes prezidentūras laikā izveidotajai misijas struktūrai, lai nodrošinātu tās efektīvu darbību, kā paredzēts 2023. gada 24. februāra Dekrētlikumā Nr. 13. Visbeidzot, projektu īstenošanā ir paredzēts tehniskais un operatīvais atbalsts centrālajām un vietējām pārvaldes iestādēm, tajā skaitā izmantojot valsts kapitāla sabiedrības, tehniskās palīdzības ekspertu grupu un iespēju piesaistīt ārējus ekspertus. Līdztekus šīm darbībām īsteno pasākumus birokrātijas mazināšanai un administratīvo procedūru vienkāršošanai, kas paredzēti 2021. gada 31. maija Dekrētlikumā Nr. 77 un 2023. gada 24. februāra Dekrētlikumā Nr. 13.

Konkrētā kārtība paredz arī integrētas IT sistēmas (“ReGiS”) izmantošanu. Pašreizējai Ekonomikas un finanšu ministrijas Revīzijas departamenta Ģenerālinspekcijai, kas atbild par finansiālajām attiecībām ar Eiropas Savienību (IGRUE), ir uzdots koordinēt revīzijas sistēmas un veikt kontroli ar Valsts teritoriālo kontu biroja (RTS) atbalstu. Paliek spēkā stingrāka kārtība darbā ar Guardia di Finanza un attiecīgām neatkarīgām iestādēm, piemēram, valsts korupcijas apkarošanas aģentūru ANAC, tādējādi pastiprinot nozīmi, ko Itālijas tiesību sistēma jau piešķir šīm iestādēm saistībā ar publisko finanšu, tajā skaitā ES finanšu, aizsardzību.

2.Kārtība, kādā Komisija nodrošina pilnīgu piekļuvi pamatā esošajiem datiem

Lai nodrošinātu Komisijai pilnīgu piekļuvi attiecīgajiem pamatā esošajiem datiem, Itālijai ir šāda kārtība.

Ekonomikas un finanšu ministrija darbojas kā tehniska struktūra, kas uzrauga cita starpā progresu atskaites punktu un mērķrādītāju sasniegšanā, attiecīgā gadījumā īsteno kontroles un revīzijas darbības un nodrošina ziņojumus un maksājumu pieprasījumus. Tas koordinē ziņošanu par starpposma un galīgajiem mērķrādītājiem, attiecīgajiem rādītājiem, kā arī kvalitatīvu finanšu informāciju un citiem datiem, piemēram, par galasaņēmējiem. Datu kodēšana notiek par plāna pasākumiem atbildīgo centrālo administrāciju līmenī, kuras paziņo vajadzīgos datus Ekonomikas un finanšu ministrijai. Kā paredzēts Regulas (ES) 2021/241 24. panta 2. punktā, Itālija pēc tam, kad ir izpildīti attiecīgie saskaņotie atskaites punkti un mērķrādītāji, kas izklāstīti šā pielikuma 2.1. iedaļā, iesniedz Komisijai pienācīgi pamatotu finanšu iemaksas un, attiecīgā gadījumā, aizdevuma maksājuma pieprasījumu. Itālija nodrošina, ka pēc pieprasījuma Komisijai ir pilnīga piekļuve attiecīgajiem pamatā esošajiem datiem, kas pamato maksājuma pieprasījuma pienācīgu pamatojumu gan maksājuma pieprasījuma novērtēšanai saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 24. panta 3. punktu, gan revīzijas un kontroles vajadzībām.

(1) Izņemot a) šā pasākuma projektus elektroenerģijas un/vai siltuma ražošanas jomā, kā arī saistīto pārvades un sadales infrastruktūru, kurā izmanto dabasgāzi, kas atbilst nosacījumiem, kuri izklāstīti Tehnisko norādījumu “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01) III pielikumā, un b) darbības un aktīvus saskaņā ar ii) punktu, kuriem fosilā kurināmā izmantošana ir īslaicīga un tehniski nenovēršama, lai laikus pārietu uz ekspluatāciju bez fosilā kurināmā.

(2) Ja atbalstītā darbība sasniedz prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav ievērojami zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm, būtu jāsniedz paskaidrojums par iemesliem, kāpēc tas nav iespējams. Līmeņatzīmes, kas noteiktas bezmaksas kvotu piešķiršanai darbībām, kuras ietilpst emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības jomā, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/447.

(3) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu iekārtās, kas paredzētas tikai nepārstrādājamu bīstamo atkritumu apstrādei, un esošām iekārtām, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu energoefektivitāti, uztvertu dūmgāzes glabāšanai vai izmantošanai, vai reģenerētu materiālus no sadedzināšanas pelniem, ar noteikumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par kuriem pierādījumi ir sniegti iekārtas līmenī

(4) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu esošajās mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtās, ja saskaņā ar šo pasākumu veikto darbību mērķis ir palielināt energoefektivitāti vai modernizēt atdalīto atkritumu pārstrādes darbības, lai kompostētu bioatkritumus un bioatkritumu anaerobo noārdīšanu, ar nosacījumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

(5)

Izņemot projektus saskaņā ar šo pasākumu elektroenerģijas un/vai siltuma ražošanā, kā arī saistītajā pārvades un sadales infrastruktūrā, izmantojot dabasgāzi, kas atbilst tehnisko vadlīniju “Nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01) III pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem.

(6)

Ja atbalstītā darbība sasniedz prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav ievērojami zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm, būtu jāsniedz paskaidrojums par iemesliem, kāpēc tas nav iespējams. Līmeņatzīmes, kas noteiktas bezmaksas kvotu piešķiršanai darbībām, kuras ietilpst emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības jomā, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/447.

(7)

Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu iekārtās, kas paredzētas tikai nepārstrādājamu bīstamo atkritumu apstrādei, un esošām iekārtām, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu energoefektivitāti, uztvertu dūmgāzes glabāšanai vai izmantošanai, vai reģenerētu materiālus no sadedzināšanas pelniem, ar noteikumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

(8)

Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu esošajās mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtās, ja saskaņā ar šo pasākumu veikto darbību mērķis ir palielināt energoefektivitāti vai modernizēt atdalīto atkritumu pārstrādes darbības, lai kompostētu bioatkritumus un bioatkritumu anaerobo noārdīšanu, ar nosacījumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

(9) Izņemot a) šā pasākuma projektus elektroenerģijas un/vai siltuma ražošanas jomā, kā arī saistīto pārvades un sadales infrastruktūru, kurā izmanto dabasgāzi, kas atbilst nosacījumiem, kuri izklāstīti Tehnisko norādījumu “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01) III pielikumā, un b) darbības un aktīvus saskaņā ar ii) punktu, kuriem fosilā kurināmā izmantošana ir īslaicīga un tehniski nenovēršama, lai laikus pārietu uz ekspluatāciju bez fosilā kurināmā.

(10) Ja atbalstītā darbība sasniedz prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav ievērojami zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm, būtu jāsniedz paskaidrojums par iemesliem, kāpēc tas nav iespējams. Līmeņatzīmes, kas noteiktas bezmaksas kvotu piešķiršanai darbībām, kuras ietilpst emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības jomā, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/447.

(11)

11 Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu iekārtās, kas paredzētas tikai nereciklējamu bīstamo atkritumu apstrādei, un esošajās iekārtās, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas energoefektivitātes palielināšanai, izplūdes gāzu uztveršanai uzglabāšanai vai izmantošanai vai materiālu atgūšanai no incinerācijas pelniem, ar noteikumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

(12) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu esošajās mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtās, ja saskaņā ar šo pasākumu veikto darbību mērķis ir palielināt energoefektivitāti vai modernizēt atdalīto atkritumu pārstrādes darbības, lai kompostētu bioatkritumus un bioatkritumu anaerobo noārdīšanu, ar nosacījumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

(13) Izņemot a) šā pasākuma projektus elektroenerģijas un/vai siltuma ražošanas jomā, kā arī saistīto pārvades un sadales infrastruktūru, kurā izmanto dabasgāzi, kas atbilst nosacījumiem, kuri izklāstīti Tehnisko norādījumu “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01) III pielikumā, un b) darbības un aktīvus saskaņā ar ii) punktu, kuriem fosilā kurināmā izmantošana ir īslaicīga un tehniski nenovēršama, lai laikus pārietu uz ekspluatāciju bez fosilā kurināmā.

(14) Ja atbalstītā darbība sasniedz prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav ievērojami zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm, būtu jāsniedz paskaidrojums par iemesliem, kāpēc tas nav iespējams. Līmeņatzīmes, kas noteiktas bezmaksas kvotu piešķiršanai darbībām, kuras ietilpst emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības jomā, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/447.

(15)

15 Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu iekārtās, kas paredzētas tikai nereciklējamu bīstamo atkritumu apstrādei, un esošajās iekārtās, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas energoefektivitātes palielināšanai, izplūdes gāzu uztveršanai uzglabāšanai vai izmantošanai vai materiālu atgūšanai no incinerācijas pelniem, ar noteikumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

(16) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu esošajās mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtās, ja saskaņā ar šo pasākumu veikto darbību mērķis ir palielināt energoefektivitāti vai modernizēt atdalīto atkritumu pārstrādes darbības, lai kompostētu bioatkritumus un bioatkritumu anaerobo noārdīšanu, ar nosacījumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

(17) Izņemot a) šā pasākuma projektus elektroenerģijas un/vai siltuma ražošanas jomā, kā arī saistīto pārvades un sadales infrastruktūru, kurā izmanto dabasgāzi, kas atbilst nosacījumiem, kuri izklāstīti Tehnisko norādījumu “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01) III pielikumā, un b) darbības un aktīvus saskaņā ar ii) punktu, kuriem fosilā kurināmā izmantošana ir īslaicīga un tehniski nenovēršama, lai laikus pārietu uz ekspluatāciju bez fosilā kurināmā.

(18) Ja atbalstītā darbība sasniedz prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav ievērojami zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm, būtu jāsniedz paskaidrojums par iemesliem, kāpēc tas nav iespējams. Līmeņatzīmes, kas noteiktas bezmaksas kvotu piešķiršanai darbībām, kuras ietilpst emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības jomā, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/447.

(19)

19Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu iekārtās, kas paredzētas tikai nereciklējamu bīstamo atkritumu apstrādei, un esošajās iekārtās, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas energoefektivitātes palielināšanai, izplūdes gāzu uztveršanai uzglabāšanai vai izmantošanai vai materiālu atgūšanai no incinerācijas pelniem, ar noteikumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par kuriem pierādījumi tiek sniegti ražotnes līmenī.

(20) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu esošajās mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtās, ja saskaņā ar šo pasākumu veikto darbību mērķis ir palielināt energoefektivitāti vai modernizēt atdalīto atkritumu pārstrādes darbības, lai kompostētu bioatkritumus un bioatkritumu anaerobo noārdīšanu, ar nosacījumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

(21) Izņemot a) šā pasākuma projektus elektroenerģijas un/vai siltuma ražošanas jomā, kā arī saistīto pārvades un sadales infrastruktūru, kurā izmanto dabasgāzi, kas atbilst nosacījumiem, kuri izklāstīti Tehnisko norādījumu “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01) III pielikumā, un b) darbības un aktīvus saskaņā ar ii) punktu, kuriem fosilā kurināmā izmantošana ir īslaicīga un tehniski nenovēršama, lai laikus pārietu uz ekspluatāciju bez fosilā kurināmā.

(22) Ja atbalstītā darbība sasniedz prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav ievērojami zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm, būtu jāsniedz paskaidrojums par iemesliem, kāpēc tas nav iespējams. Līmeņatzīmes, kas noteiktas bezmaksas kvotu piešķiršanai darbībām, kuras ietilpst emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības jomā, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/447.

(23) 23 Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu iekārtās, kas paredzētas tikai nereciklējamu bīstamo atkritumu apstrādei, un esošajās iekārtās, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas energoefektivitātes palielināšanai, izplūdes gāzu uztveršanai uzglabāšanai vai izmantošanai vai materiālu atgūšanai no incinerācijas pelniem, ar noteikumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

(24) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu esošajās mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtās, ja saskaņā ar šo pasākumu veikto darbību mērķis ir palielināt energoefektivitāti vai modernizēt atdalīto atkritumu pārstrādes darbības, lai kompostētu bioatkritumus un bioatkritumu anaerobo noārdīšanu, ar nosacījumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

(25) Izņemot a) šā pasākuma projektus elektroenerģijas un/vai siltuma ražošanas jomā, kā arī saistīto pārvades un sadales infrastruktūru, kurā izmanto dabasgāzi, kas atbilst nosacījumiem, kuri izklāstīti Tehnisko norādījumu “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01) III pielikumā, un b) darbības un aktīvus saskaņā ar ii) punktu, kuriem fosilā kurināmā izmantošana ir īslaicīga un tehniski nenovēršama, lai laikus pārietu uz ekspluatāciju bez fosilā kurināmā.

(26) Ja atbalstītā darbība sasniedz prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav ievērojami zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm, būtu jāsniedz paskaidrojums par iemesliem, kāpēc tas nav iespējams. Līmeņatzīmes, kas noteiktas bezmaksas kvotu piešķiršanai darbībām, kuras ietilpst emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības jomā, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/447.

(27) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu iekārtās, kas paredzētas tikai nepārstrādājamu bīstamo atkritumu apstrādei, un esošām iekārtām, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu energoefektivitāti, uztvertu dūmgāzes glabāšanai vai izmantošanai, vai reģenerētu materiālus no sadedzināšanas pelniem, ar noteikumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

(28) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu esošajās mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtās, ja saskaņā ar šo pasākumu veikto darbību mērķis ir palielināt energoefektivitāti vai modernizēt atdalīto atkritumu pārstrādes darbības, lai kompostētu bioatkritumus un bioatkritumu anaerobo noārdīšanu, ar nosacījumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

(29) Izņemot a) šā pasākuma projektus elektroenerģijas un/vai siltuma ražošanas jomā, kā arī saistīto pārvades un sadales infrastruktūru, kurā izmanto dabasgāzi, kas atbilst nosacījumiem, kuri izklāstīti Tehnisko norādījumu “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01) III pielikumā, un b) darbības un aktīvus saskaņā ar ii) punktu, kuriem fosilā kurināmā izmantošana ir īslaicīga un tehniski nenovēršama, lai laikus pārietu uz ekspluatāciju bez fosilā kurināmā.

(30) Ja atbalstītā darbība sasniedz prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav ievērojami zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm, būtu jāsniedz paskaidrojums par iemesliem, kāpēc tas nav iespējams. Līmeņatzīmes, kas noteiktas bezmaksas kvotu piešķiršanai darbībām, kuras ietilpst emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības jomā, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/447.

(31) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu iekārtās, kas paredzētas tikai nepārstrādājamu bīstamo atkritumu apstrādei, un esošām iekārtām, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu energoefektivitāti, uztvertu dūmgāzes glabāšanai vai izmantošanai, vai reģenerētu materiālus no sadedzināšanas pelniem, ar noteikumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

(32) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu esošajās mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtās, ja saskaņā ar šo pasākumu veikto darbību mērķis ir palielināt energoefektivitāti vai modernizēt atdalīto atkritumu pārstrādes darbības, lai kompostētu bioatkritumus un bioatkritumu anaerobo noārdīšanu, ar nosacījumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

(33) Izņemot a) aktīvus un darbības elektroenerģijas un/vai siltuma ražošanā, kā arī saistīto pārvades un sadales infrastruktūru, kurā izmanto dabasgāzi, kas atbilst Tehnisko norādījumu “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01) III pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem, un b) darbībām un aktīviem saskaņā ar ii) apakšpunktu, attiecībā uz kuriem fosilā kurināmā izmantošana ir pagaidu un tehniski nenovēršama, lai laikus pārietu uz darbību, kas brīva no fosilā kurināmā.

(34) Ja atbalstītā darbība panāk tādu prognozēto siltumnīcefekta gāzu emisiju līmeni, kas nav ievērojami zemāks par attiecīgajām līmeņatzīmēm, būtu jāsniedz paskaidrojums par iemesliem, kāpēc tas nav iespējams. Līmeņatzīmes, kas noteiktas bezmaksas kvotu piešķiršanai darbībām, kuras ietilpst emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības jomā, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/447.

(35) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu iekārtās, kas paredzētas tikai nepārstrādājamu bīstamo atkritumu apstrādei, un esošām iekārtām, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu energoefektivitāti, uztvertu dūmgāzes glabāšanai vai izmantošanai, vai reģenerētu materiālus no sadedzināšanas pelniem, ar noteikumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

(36) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu esošajās mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtās, ja saskaņā ar šo pasākumu veikto darbību mērķis ir palielināt energoefektivitāti vai modernizēt atdalīto atkritumu pārstrādes darbības, lai kompostētu bioatkritumus un bioatkritumu anaerobo noārdīšanu, ar nosacījumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

(37) Lai aprēķinātu ieguldījumu klimata jomā, galīgajiem saņēmējiem, kas saistīti ar konkrētiem projektiem, katram atbalstītajam projektam ir jāsniedz izvēlētās intervences jomas pamatojums, kā arī projekta apraksts. Lai aprēķinātu ieguldījumu klimata jomā, galasaņēmēji no pašu kapitāla, kvazikapitāla, uzņēmumu obligācijām vai līdzvērtīgiem instrumentiem, kas nav paredzēti konkrētiem projektiem, sniedz pamatojumu izvēlētajai(-ajām) intervences jomai(-ām). Īstenošanas partnerim ir arī jāiesniedz dalībvalstij pusgada ziņojums par katra projekta/darbības īstenošanu.

(38) Lielpilsētu teritorijas šajā pasākumā ir definētas kā “funkcionālas pilsētu teritorijas”, kā definēts Eiropas Komisijas un ESAO datubāzē (Dijkstra, L., H. Poelman un P. Veneri (2019), “The EU-OECD definition of a functional urban Area”, ESAO Reģionālās attīstības darba dokumenti, Nr. 2019/11, OECD Publishing, Parīze, https://doi.org/10.1787/d58cb34d-en.)

(39) Saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 VI pielikuma 72.a intervences jomu tā attiecas arī uz divrežīmu vilcieniem.

(40) Lielpilsētu teritorijas šajā pasākumā ir definētas kā “funkcionālas pilsētu teritorijas”, kā definēts Eiropas Komisijas un ESAO datubāzē (Dijkstra, L., H. Poelman un P. Veneri (2019).

(41) Saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 VI pielikuma 72.a intervences jomu tā attiecas arī uz divrežīmu vilcieniem.

(42) Izņemot a) aktīvus un darbības elektroenerģijas un/vai siltuma ražošanā, kā arī saistīto pārvades un sadales infrastruktūru, kurā izmanto dabasgāzi, kas atbilst Tehnisko norādījumu “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01) III pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem, un b) darbībām un aktīviem saskaņā ar ii) apakšpunktu, attiecībā uz kuriem fosilā kurināmā izmantošana ir pagaidu un tehniski nenovēršama, lai laikus pārietu uz darbību, kas brīva no fosilā kurināmā.

(43) Ja atbalstītā darbība panāk tādu prognozēto siltumnīcefekta gāzu emisiju līmeni, kas nav ievērojami zemāks par attiecīgajām līmeņatzīmēm, būtu jāsniedz paskaidrojums par iemesliem, kāpēc tas nav iespējams. Līmeņatzīmes, kas noteiktas bezmaksas kvotu piešķiršanai darbībām, kuras ietilpst emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības jomā, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/447.

(44) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu iekārtās, kas paredzētas tikai nepārstrādājamu bīstamo atkritumu apstrādei, un esošām iekārtām, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu energoefektivitāti, uztvertu dūmgāzes glabāšanai vai izmantošanai, vai reģenerētu materiālus no sadedzināšanas pelniem, ar noteikumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī. 

(45) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu esošajās mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtās, ja saskaņā ar šo pasākumu veikto darbību mērķis ir palielināt energoefektivitāti vai modernizēt atdalīto atkritumu pārstrādes darbības, lai kompostētu bioatkritumus un bioatkritumu anaerobo noārdīšanu, ar nosacījumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī. 

(46) Lai aprēķinātu ieguldījumu klimata jomā, galīgajiem saņēmējiem, kas saistīti ar konkrētiem projektiem, katram atbalstītajam projektam ir jāsniedz izvēlētās intervences jomas pamatojums, kā arī projekta apraksts.

(47) Izņemot a) aktīvus un darbības elektroenerģijas un/vai siltuma ražošanā, kā arī saistīto pārvades un sadales infrastruktūru, kurā izmanto dabasgāzi, kas atbilst Tehnisko norādījumu “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01) III pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem, un b) darbībām un aktīviem saskaņā ar ii) apakšpunktu, attiecībā uz kuriem fosilā kurināmā izmantošana ir pagaidu un tehniski nenovēršama, lai laikus pārietu uz darbību, kas brīva no fosilā kurināmā.

(48) Ja atbalstītā darbība panāk tādu prognozēto siltumnīcefekta gāzu emisiju līmeni, kas nav ievērojami zemāks par attiecīgajām līmeņatzīmēm, būtu jāsniedz paskaidrojums par iemesliem, kāpēc tas nav iespējams. Līmeņatzīmes, kas noteiktas bezmaksas kvotu piešķiršanai darbībām, kuras ietilpst emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības jomā, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/447.

(49) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu iekārtās, kas paredzētas tikai nepārstrādājamu bīstamo atkritumu apstrādei, un esošām iekārtām, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu energoefektivitāti, uztvertu dūmgāzes glabāšanai vai izmantošanai, vai reģenerētu materiālus no sadedzināšanas pelniem, ar noteikumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

(50) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu esošajās mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtās, ja saskaņā ar šo pasākumu veikto darbību mērķis ir palielināt energoefektivitāti vai modernizēt atdalīto atkritumu pārstrādes darbības, lai kompostētu bioatkritumus un bioatkritumu anaerobo noārdīšanu, ar nosacījumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

(51) Konkrētāk, maksimālā robežvērtība 13 % apmērā neietver segtās ieinteresētās personas maksas par rezultātiem, kas saistītas ar GTF, un visas izmaksas un pārvaldības maksas, kas saistītas ar trešo personu līdzekļiem.

(52) Jo īpaši tiešo ieguldījumu gadījumā GTF darbojas, sniedzot pašu kapitāla vai kvazikapitāla atbalstu; netiešo ieguldījumu gadījumā GTF darbojas, finansējot trešo personu fondus, kas darbojas, nodrošinot vismaz vienu no turpmāk minētajiem: pašu kapitāla vai kvazikapitāla, vai parāda, vai kvaziparāda instrumenti.

(53) Tiek uzskatīts, ka galīgais saņēmējs “būtiski koncentrējas” uz nozari vai uzņēmējdarbību, ja ir konstatēts, ka šāda nozare vai darbība ir būtiska galīgā saņēmēja uzņēmējdarbības daļa attiecīgi attiecībā uz galīgā saņēmēja bruto ieņēmumiem, peļņu vai klientu bāzi. Bruto ieņēmumi no ierobežotās nozares vai darbības nekādā gadījumā nepārsniedz 50 % no bruto ieņēmumiem.

(54) Izņemot a) aktīvus un darbības elektroenerģijas un/vai siltuma ražošanā, kā arī saistīto pārvades un sadales infrastruktūru, kurā izmanto dabasgāzi, kas atbilst Tehnisko norādījumu “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01) III pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem, un b) darbībām un aktīviem saskaņā ar ii) apakšpunktu, attiecībā uz kuriem fosilā kurināmā izmantošana ir pagaidu un tehniski nenovēršama, lai laikus pārietu uz darbību, kas brīva no fosilā kurināmā.

(55) Ietverot darbības un aktīvus saskaņā ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS), sasniedzot prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm. Ja atbalstītā darbība panāk tādu prognozēto siltumnīcefekta gāzu emisiju līmeni, kas nav ievērojami zemāks par attiecīgajām līmeņatzīmēm, būtu jāsniedz paskaidrojums par iemesliem, kāpēc tas nav iespējams. Līmeņatzīmes, kas noteiktas bezmaksas kvotu piešķiršanai darbībām, kuras ietilpst emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības jomā, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/447.

(56) Piesārņojošus transportlīdzekļus definē kā transportlīdzekļus, kas nav bezemisiju transportlīdzekļi.

(57) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām iekārtās, kas paredzētas tikai nepārstrādājamu bīstamo atkritumu apstrādei, un uz esošām iekārtām, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu energoefektivitāti, uztvertu izplūdes gāzes uzglabāšanai vai izmantošanai vai reģenerētu materiālus no sadedzināšanas pelniem, ar noteikumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

(58) Izņemot a) šā pasākuma projektus elektroenerģijas un/vai siltuma ražošanas jomā, kā arī saistīto pārvades un sadales infrastruktūru, kurā izmanto dabasgāzi, kas atbilst nosacījumiem, kuri izklāstīti Tehnisko norādījumu “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01) III pielikumā, un b) darbības un aktīvus saskaņā ar ii) punktu, kuriem fosilā kurināmā izmantošana ir īslaicīga un tehniski nenovēršama, lai laikus pārietu uz ekspluatāciju bez fosilā kurināmā.

(59) Ja atbalstītā darbība sasniedz prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav ievērojami zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm, būtu jāsniedz paskaidrojums par iemesliem, kāpēc tas nav iespējams. Līmeņatzīmes, kas noteiktas bezmaksas kvotu piešķiršanai darbībām, kuras ietilpst emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības jomā, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/447.

(60)

59 Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu iekārtās, kas paredzētas tikai nereciklējamu bīstamo atkritumu apstrādei, un esošajās iekārtās, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas energoefektivitātes palielināšanai, izplūdes gāzu uztveršanai uzglabāšanai vai izmantošanai vai materiālu atgūšanai no incinerācijas pelniem, ar noteikumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

(61) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu esošajās mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtās, ja saskaņā ar šo pasākumu veikto darbību mērķis ir palielināt energoefektivitāti vai modernizēt atdalīto atkritumu pārstrādes darbības, lai kompostētu bioatkritumus un bioatkritumu anaerobo noārdīšanu, ar nosacījumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

(62)

Profili, kas uzaicinājuma iesniegt projektus publicēšanas dienā ir 40 gadus veci, ir atbilstīgi līdz 41 gada vecumam.

(63)

Profili, kas uzaicinājuma iesniegt projektus publicēšanas dienā ir 45 gadus veci, ir atbilstīgi līdz 46 gadu vecumam.

(64) Izņemot projektus saskaņā ar šo pasākumu elektroenerģijas un/vai siltuma ražošanā, kā arī saistītajā pārvades un sadales infrastruktūrā, izmantojot dabasgāzi, kas atbilst tehnisko vadlīniju “Nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01) III pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem.

(65) Ja atbalstītā darbība sasniedz prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav ievērojami zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm, būtu jāsniedz paskaidrojums par iemesliem, kāpēc tas nav iespējams. Līmeņatzīmes, kas noteiktas bezmaksas kvotu piešķiršanai darbībām, kuras ietilpst emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības jomā, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/447.

(66) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu iekārtās, kas paredzētas tikai nepārstrādājamu bīstamo atkritumu apstrādei, un esošām iekārtām, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu energoefektivitāti, uztvertu dūmgāzes glabāšanai vai izmantošanai, vai reģenerētu materiālus no sadedzināšanas pelniem, ar noteikumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

(67) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu esošajās mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtās, ja saskaņā ar šo pasākumu veikto darbību mērķis ir palielināt energoefektivitāti vai modernizēt atdalīto atkritumu pārstrādes darbības, lai kompostētu bioatkritumus un bioatkritumu anaerobo noārdīšanu, ar nosacījumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

(68) Izņemot a) šā pasākuma projektus elektroenerģijas un/vai siltuma ražošanas jomā, kā arī saistīto pārvades un sadales infrastruktūru, kurā izmanto dabasgāzi, kas atbilst nosacījumiem, kuri izklāstīti Tehnisko norādījumu “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01) III pielikumā, un b) darbības un aktīvus saskaņā ar ii) punktu, kuriem fosilā kurināmā izmantošana ir īslaicīga un tehniski nenovēršama, lai laikus pārietu uz ekspluatāciju bez fosilā kurināmā.

(69) Ja atbalstītā darbība sasniedz prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav ievērojami zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm, būtu jāsniedz paskaidrojums par iemesliem, kāpēc tas nav iespējams. Līmeņatzīmes, kas noteiktas bezmaksas kvotu piešķiršanai darbībām, kuras ietilpst emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības jomā, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/447.

(70) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu iekārtās, kas paredzētas tikai nepārstrādājamu bīstamo atkritumu apstrādei, un esošām iekārtām, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu energoefektivitāti, uztvertu dūmgāzes glabāšanai vai izmantošanai, vai reģenerētu materiālus no sadedzināšanas pelniem, ar noteikumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

(71) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu esošajās mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtās, ja saskaņā ar šo pasākumu veikto darbību mērķis ir palielināt energoefektivitāti vai modernizēt atdalīto atkritumu pārstrādes darbības, lai kompostētu bioatkritumus un bioatkritumu anaerobo noārdīšanu, ar nosacījumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

(72) Izņemot projektus saskaņā ar šo pasākumu elektroenerģijas un/vai siltuma ražošanā, kā arī saistītajā pārvades un sadales infrastruktūrā, izmantojot dabasgāzi, kas atbilst tehnisko vadlīniju “Nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01) III pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem.

(73) Ja atbalstītā darbība sasniedz prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav ievērojami zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm, būtu jāsniedz paskaidrojums par iemesliem, kāpēc tas nav iespējams. Līmeņatzīmes, kas noteiktas bezmaksas kvotu piešķiršanai darbībām, kuras ietilpst emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības jomā, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/447.

(74) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu iekārtās, kas paredzētas tikai nepārstrādājamu bīstamo atkritumu apstrādei, un esošām iekārtām, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu energoefektivitāti, uztvertu dūmgāzes glabāšanai vai izmantošanai, vai reģenerētu materiālus no sadedzināšanas pelniem, ar noteikumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

(75) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu esošajās mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtās, ja saskaņā ar šo pasākumu veikto darbību mērķis ir palielināt energoefektivitāti vai modernizēt atdalīto atkritumu pārstrādes darbības, lai kompostētu bioatkritumus un bioatkritumu anaerobo noārdīšanu, ar nosacījumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

(76) ESAO, prasmju pētījumi “Atbalsts uzņēmējdarbībai un inovācijai augstākajā izglītībā Itālijā”

(77) Izņemot projektus saskaņā ar šo pasākumu elektroenerģijas un/vai siltuma ražošanā, kā arī saistītajā pārvades un sadales infrastruktūrā, izmantojot dabasgāzi, kas atbilst tehnisko vadlīniju “Nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01) III pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem.

(78) Ja atbalstītā darbība sasniedz prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav ievērojami zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm, būtu jāsniedz paskaidrojums par iemesliem, kāpēc tas nav iespējams. Līmeņatzīmes, kas noteiktas bezmaksas kvotu piešķiršanai darbībām, kuras ietilpst emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības jomā, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/447.

(79) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu iekārtās, kas paredzētas tikai nepārstrādājamu bīstamo atkritumu apstrādei, un esošām iekārtām, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu energoefektivitāti, uztvertu dūmgāzes glabāšanai vai izmantošanai, vai reģenerētu materiālus no sadedzināšanas pelniem, ar noteikumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

(80) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu esošajās mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtās, ja saskaņā ar šo pasākumu veikto darbību mērķis ir palielināt energoefektivitāti vai modernizēt atdalīto atkritumu pārstrādes darbības, lai kompostētu bioatkritumus un bioatkritumu anaerobo noārdīšanu, ar nosacījumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

(81) Izņemot projektus saskaņā ar šo pasākumu elektroenerģijas un/vai siltuma ražošanā, kā arī saistītajā pārvades un sadales infrastruktūrā, izmantojot dabasgāzi, kas atbilst tehnisko vadlīniju “Nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01) III pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem.

(82) Ja atbalstītā darbība sasniedz prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav ievērojami zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm, būtu jāsniedz paskaidrojums par iemesliem, kāpēc tas nav iespējams. Līmeņatzīmes, kas noteiktas bezmaksas kvotu piešķiršanai darbībām, kuras ietilpst emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības jomā, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/447.

(83) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu iekārtās, kas paredzētas tikai nepārstrādājamu bīstamo atkritumu apstrādei, un esošām iekārtām, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu energoefektivitāti, uztvertu dūmgāzes glabāšanai vai izmantošanai, vai reģenerētu materiālus no sadedzināšanas pelniem, ar noteikumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

(84) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu esošajās mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtās, ja saskaņā ar šo pasākumu veikto darbību mērķis ir palielināt energoefektivitāti vai modernizēt atdalīto atkritumu pārstrādes darbības, lai kompostētu bioatkritumus un bioatkritumu anaerobo noārdīšanu, ar nosacījumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

(85) Izņemot projektus saskaņā ar šo pasākumu elektroenerģijas un/vai siltuma ražošanā, kā arī saistītajā pārvades un sadales infrastruktūrā, izmantojot dabasgāzi, kas atbilst tehnisko vadlīniju “Nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01) III pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem.

(86) Ja atbalstītā darbība sasniedz prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav ievērojami zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm, būtu jāsniedz paskaidrojums par iemesliem, kāpēc tas nav iespējams. Līmeņatzīmes, kas noteiktas bezmaksas kvotu piešķiršanai darbībām, kuras ietilpst emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības jomā, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/447.

(87) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu iekārtās, kas paredzētas tikai nepārstrādājamu bīstamo atkritumu apstrādei, un esošām iekārtām, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu energoefektivitāti, uztvertu dūmgāzes glabāšanai vai izmantošanai, vai reģenerētu materiālus no sadedzināšanas pelniem, ar noteikumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

(88) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu esošajās mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtās, ja saskaņā ar šo pasākumu veikto darbību mērķis ir palielināt energoefektivitāti vai modernizēt atdalīto atkritumu pārstrādes darbības, lai kompostētu bioatkritumus un bioatkritumu anaerobo noārdīšanu, ar nosacījumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

(89) Izņemot projektus saskaņā ar šo pasākumu elektroenerģijas un/vai siltuma ražošanā, kā arī saistītajā pārvades un sadales infrastruktūrā, izmantojot dabasgāzi, kas atbilst tehnisko vadlīniju “Nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01) III pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem.

(90) Ja atbalstītā darbība sasniedz prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav ievērojami zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm, būtu jāsniedz paskaidrojums par iemesliem, kāpēc tas nav iespējams. Līmeņatzīmes, kas noteiktas bezmaksas kvotu piešķiršanai darbībām, kuras ietilpst emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības jomā, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/447.

(91)

Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu iekārtās, kas paredzētas tikai nepārstrādājamu bīstamo atkritumu apstrādei, un esošām iekārtām, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu energoefektivitāti, uztvertu dūmgāzes glabāšanai vai izmantošanai, vai reģenerētu materiālus no sadedzināšanas pelniem, ar noteikumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

(92) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu esošajās mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtās, ja saskaņā ar šo pasākumu veikto darbību mērķis ir palielināt energoefektivitāti vai modernizēt atdalīto atkritumu pārstrādes darbības, lai kompostētu bioatkritumus un bioatkritumu anaerobo noārdīšanu, ar nosacījumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

(93) Darba pakete ir daļa no projekta darbu sadalījuma, piemēram: pirms investīciju, prasmju un apmācības, projektu vadības un koordinācijas pārbaudījumiem. Tā ir projekta darba grupa, kas aprakstīta aktivitātēs un uzdevumos. Darba paketēs norāda skaidru un loģisku saikni ar projekta mērķiem un citām darba paketēm. Katra darba pakete ir projekta apakšdaļa, kas ir solis, lai sasniegtu projekta vispārējos mērķus.

(94) Izņemot projektus saskaņā ar šo pasākumu elektroenerģijas un/vai siltuma ražošanā, kā arī saistītajā pārvades un sadales infrastruktūrā, izmantojot dabasgāzi, kas atbilst tehnisko vadlīniju “Nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01) III pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem.

(95) Ja atbalstītā darbība sasniedz prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav ievērojami zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm, būtu jāsniedz paskaidrojums par iemesliem, kāpēc tas nav iespējams. Līmeņatzīmes, kas noteiktas bezmaksas kvotu piešķiršanai darbībām, kuras ietilpst emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības jomā, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/447.

(96)

Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu iekārtās, kas paredzētas tikai nepārstrādājamu bīstamo atkritumu apstrādei, un esošām iekārtām, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu energoefektivitāti, uztvertu dūmgāzes glabāšanai vai izmantošanai, vai reģenerētu materiālus no sadedzināšanas pelniem, ar noteikumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

(97) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu esošajās mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtās, ja saskaņā ar šo pasākumu veikto darbību mērķis ir palielināt energoefektivitāti vai modernizēt atdalīto atkritumu pārstrādes darbības, lai kompostētu bioatkritumus un bioatkritumu anaerobo noārdīšanu, ar nosacījumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

(98) Izņemot projektus saskaņā ar šo pasākumu elektroenerģijas un/vai siltuma ražošanā, kā arī saistītajā pārvades un sadales infrastruktūrā, izmantojot dabasgāzi, kas atbilst tehnisko vadlīniju “Nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01) III pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem.

(99) Ja atbalstītā darbība sasniedz prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav ievērojami zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm, būtu jāsniedz paskaidrojums par iemesliem, kāpēc tas nav iespējams. Līmeņatzīmes, kas noteiktas bezmaksas kvotu piešķiršanai darbībām, kuras ietilpst emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības jomā, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/447.

(100)

Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu iekārtās, kas paredzētas tikai nepārstrādājamu bīstamo atkritumu apstrādei, un esošām iekārtām, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu energoefektivitāti, uztvertu dūmgāzes glabāšanai vai izmantošanai, vai reģenerētu materiālus no sadedzināšanas pelniem, ar noteikumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

(101) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu esošajās mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtās, ja saskaņā ar šo pasākumu veikto darbību mērķis ir palielināt energoefektivitāti vai modernizēt atdalīto atkritumu pārstrādes darbības, lai kompostētu bioatkritumus un bioatkritumu anaerobo noārdīšanu, ar nosacījumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

(102) Proti, maksimālā robežvērtība 13 % apmērā neietver ar DTF saistītās maksas par darbības rezultātiem, kas saistītas ar DTF, unvisas izmaksas un pārvaldības maksas, kas saistītas ar netiešajiem ieguldījumiem/trešo personu fondiem.

(103) Jo īpaši tiešo ieguldījumu gadījumā DTF darbojas, sniedzot pašu kapitāla vai kvazikapitāla atbalstu;netiešu ieguldījumu gadījumā DTF darbojas, finansējot trešo personu fondus, kas darbojas, nodrošinot vismaz vienu no šādām darbībām: pašu kapitāla vai kvazikapitāla, vai parāda, vai kvaziparāda instrumenti.

(104)

Tiek uzskatīts, ka galīgais saņēmējs “būtiski koncentrējas” uz nozari vai uzņēmējdarbību, ja ir konstatēts, ka šāda nozare vai darbība ir būtiska galīgā saņēmēja uzņēmējdarbības daļa attiecīgi attiecībā uz galīgā saņēmēja bruto ieņēmumiem, peļņu vai klientu bāzi. Bruto ieņēmumi no ierobežotās nozares vai darbības nekādā gadījumā nepārsniedz 50 % no bruto ieņēmumiem.

(105)

Izņemot a) aktīvus un darbības elektroenerģijas un/vai siltuma ražošanas jomā, kā arī saistīto pārvades un sadales infrastruktūru, kurā izmanto dabasgāzi, kas atbilstTehnisko norādījumu “nenodarīt būtisku kaitējumu” (2021/C58/01) III pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem, un b) darbības un aktīvus saskaņā ar ii) punktu, attiecībā uz kuriem fosilā kurināmā izmantošana ir īslaicīga un tehniski nenovēršama savlaicīgai pārejai uz ekspluatāciju bez fosilā kurināmā.

(106)

Ietverot darbības un aktīvus saskaņā ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS), sasniedzot prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm. Ja atbalstītā darbība panāk tādu prognozēto siltumnīcefekta gāzu emisiju līmeni, kas nav ievērojami zemāks par attiecīgajām līmeņatzīmēm, būtu jāsniedz paskaidrojums par iemesliem, kāpēc tas nav iespējams. Līmeņatzīmes, kas noteiktas bezmaksas kvotu piešķiršanai darbībām, kuras ietilpst emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības jomā, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/447.

(107)

Piesārņojošus transportlīdzekļus definē kā transportlīdzekļus, kas nav bezemisiju transportlīdzekļi.

(108)

Šis izņēmums neattiecas uz darbībām iekārtās, kas paredzētas tikai nepārstrādājamu bīstamo atkritumu apstrādei, un uz esošām iekārtām, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu energoefektivitāti, uztvertu izplūdes gāzes uzglabāšanai vai izmantošanai vai reģenerētu materiālus no sadedzināšanas pelniem, ar noteikumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

(109) Izņemot projektus saskaņā ar šo pasākumu elektroenerģijas un/vai siltuma ražošanā, kā arī saistītajā pārvades un sadales infrastruktūrā, izmantojot dabasgāzi, kas atbilst tehnisko vadlīniju “Nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01) III pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem.

(110) Ja atbalstītā darbība sasniedz prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav ievērojami zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm, būtu jāsniedz paskaidrojums par iemesliem, kāpēc tas nav iespējams. Līmeņatzīmes, kas noteiktas bezmaksas kvotu piešķiršanai darbībām, kuras ietilpst emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības jomā, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/447.

(111)

Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu iekārtās, kas paredzētas tikai nepārstrādājamu bīstamo atkritumu apstrādei, un esošām iekārtām, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu energoefektivitāti, uztvertu dūmgāzes glabāšanai vai izmantošanai, vai reģenerētu materiālus no sadedzināšanas pelniem, ar noteikumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

(112) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu esošajās mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtās, ja saskaņā ar šo pasākumu veikto darbību mērķis ir palielināt energoefektivitāti vai modernizēt atdalīto atkritumu pārstrādes darbības, lai kompostētu bioatkritumus un bioatkritumu anaerobo noārdīšanu, ar nosacījumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

(113) Izņemot projektus saskaņā ar šo pasākumu elektroenerģijas un/vai siltuma ražošanā, kā arī saistītajā pārvades un sadales infrastruktūrā, izmantojot dabasgāzi, kas atbilst tehnisko vadlīniju “Nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01) III pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem.

(114) Ja atbalstītā darbība sasniedz prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav ievērojami zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm, būtu jāsniedz paskaidrojums par iemesliem, kāpēc tas nav iespējams. Līmeņatzīmes, kas noteiktas bezmaksas kvotu piešķiršanai darbībām, kuras ietilpst emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības jomā, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/447.

(115)

Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu iekārtās, kas paredzētas tikai nepārstrādājamu bīstamo atkritumu apstrādei, un esošām iekārtām, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu energoefektivitāti, uztvertu dūmgāzes glabāšanai vai izmantošanai, vai reģenerētu materiālus no sadedzināšanas pelniem, ar noteikumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

(116) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu esošajās mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtās, ja saskaņā ar šo pasākumu veikto darbību mērķis ir palielināt energoefektivitāti vai modernizēt atdalīto atkritumu pārstrādes darbības, lai kompostētu bioatkritumus un bioatkritumu anaerobo noārdīšanu, ar nosacījumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

(117)

Izņemot a) aktīvus un darbības elektroenerģijas un/vai siltuma ražošanas jomā, kā arī saistīto pārvades un sadales infrastruktūru, kurā izmanto dabasgāzi, kas atbilst Tehnisko norādījumu “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01) III pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem, un b) darbības un aktīvus saskaņā ar ii) punktu, attiecībā uz kuriem fosilā kurināmā izmantošana ir īslaicīga un tehniski nenovēršama savlaicīgai pārejai uz ekspluatāciju bez fosilā kurināmā.

(118) Ja atbalstītā darbība panāk tādu prognozēto siltumnīcefekta gāzu emisiju līmeni, kas nav ievērojami zemāks par attiecīgajām līmeņatzīmēm, būtu jāsniedz paskaidrojums par iemesliem, kāpēc tas nav iespējams. Līmeņatzīmes, kas noteiktas bezmaksas kvotu iedalei par darbībām, kuras ietilpst emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības jomā, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/447

(119) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu iekārtās, kas paredzētas tikai nepārstrādājamu bīstamo atkritumu apstrādei, un esošām iekārtām, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu energoefektivitāti, uztvertu dūmgāzes glabāšanai vai izmantošanai, vai reģenerētu materiālus no sadedzināšanas pelniem, ar noteikumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

(120) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu esošajās mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtās, ja saskaņā ar šo pasākumu veikto darbību mērķis ir palielināt energoefektivitāti vai modernizēt atdalīto atkritumu pārstrādes darbības, lai kompostētu bioatkritumus un bioatkritumu anaerobo noārdīšanu, ar nosacījumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par kuriem pierādījumi ir sniegti iekārtas līmenī

(121) Lai aprēķinātu ieguldījumu klimata jomā, galīgajiem saņēmējiem par katru atbalstīto projektu jāiesniedz izvēlētās intervences jomas pamatojums, kā arī projekta apraksts. Īstenošanas partnerim ir arī jāiesniedz dalībvalstij pusgada ziņojums par katra projekta/darbības īstenošanu.

(122) Konkrētāk, shēmā ir atsauce uz 2016. gada 11. decembra Likuma Nr. 232 A un B pielikumu.

(123) Jaunizveidotiem uzņēmumiem enerģijas ietaupījums būtu jāmēra attiecībā pret tāda uzņēmuma gada vidējo patēriņu, kuram ir līdzīgas iezīmes (lielums), kas darbojas tajā pašā nozarē (ATECO kods).

(124) Tiek uzskatīts, ka galīgais saņēmējs “būtiski koncentrējas” uz nozari vai uzņēmējdarbību, ja ir konstatēts, ka šāda nozare vai darbība ir būtiska galīgā saņēmēja uzņēmējdarbības daļa attiecīgi attiecībā uz galīgā saņēmēja bruto ieņēmumiem, peļņu vai klientu bāzi. Bruto ieņēmumi no ierobežotās nozares vai darbības nekādā gadījumā nepārsniedz 50 % no bruto ieņēmumiem.

(125)

Izņemot a) aktīvus un darbības elektroenerģijas un/vai siltuma ražošanā, kā arī saistīto pārvades un sadales infrastruktūru, kurā izmanto dabasgāzi, kas atbilst Tehnisko norādījumu “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01) III pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem, un b) darbībām un aktīviem saskaņā ar ii) apakšpunktu, attiecībā uz kuriem fosilā kurināmā izmantošana ir pagaidu un tehniski nenovēršama, lai laikus pārietu uz darbību, kas brīva no fosilā kurināmā.

(126)

Ietverot darbības un aktīvus saskaņā ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS), sasniedzot prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm. Ja atbalstītā darbība panāk tādu prognozēto siltumnīcefekta gāzu emisiju līmeni, kas nav ievērojami zemāks par attiecīgajām līmeņatzīmēm, būtu jāsniedz paskaidrojums par iemesliem, kāpēc tas nav iespējams. Līmeņatzīmes, kas noteiktas bezmaksas kvotu piešķiršanai darbībām, kuras ietilpst emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības jomā, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/447.

(127)

Piesārņojošus transportlīdzekļus definē kā transportlīdzekļus, kas nav bezemisiju transportlīdzekļi.

(128) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām iekārtās, kas paredzētas tikai nepārstrādājamu bīstamo atkritumu apstrādei, un uz esošām iekārtām, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu energoefektivitāti, uztvertu izplūdes gāzes uzglabāšanai vai izmantošanai vai reģenerētu materiālus no sadedzināšanas pelniem, ar noteikumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

(129) Lai aprēķinātu ieguldījumu klimata jomā, galīgajiem saņēmējiem, kas saistīti ar konkrētiem projektiem, katram atbalstītajam projektam ir jāsniedz izvēlētās intervences jomas pamatojums, kā arī projekta apraksts. Īstenošanas partnerim ir arī jāiesniedz dalībvalstij pusgada ziņojums par katra projekta/darbības īstenošanu.

(130) Lai aprēķinātu ieguldījumu klimata jomā, galīgajiem saņēmējiem, kas saistīti ar konkrētiem projektiem, katram atbalstītajam projektam ir jāsniedz izvēlētās intervences jomas pamatojums, kā arī projekta apraksts.

(131) Izņemot a) aktīvus un darbības elektroenerģijas un/vai siltuma ražošanā, kā arī saistīto pārvades un sadales infrastruktūru, kurā izmanto dabasgāzi, kas atbilst Tehnisko norādījumu “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01) III pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem, un b) darbībām un aktīviem saskaņā ar ii) apakšpunktu, attiecībā uz kuriem fosilā kurināmā izmantošana ir pagaidu un tehniski nenovēršama, lai laikus pārietu uz darbību, kas brīva no fosilā kurināmā.

(132) Ja atbalstītā darbība panāk tādu prognozēto siltumnīcefekta gāzu emisiju līmeni, kas nav ievērojami zemāks par attiecīgajām līmeņatzīmēm, būtu jāsniedz paskaidrojums par iemesliem, kāpēc tas nav iespējams. Līmeņatzīmes, kas noteiktas bezmaksas kvotu piešķiršanai darbībām, kuras ietilpst emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības jomā, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/447.

(133) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu iekārtās, kas paredzētas tikai nepārstrādājamu bīstamo atkritumu apstrādei, un esošām iekārtām, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu energoefektivitāti, uztvertu dūmgāzes glabāšanai vai izmantošanai, vai reģenerētu materiālus no sadedzināšanas pelniem, ar noteikumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī. 

(134) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu esošajās mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtās, ja saskaņā ar šo pasākumu veikto darbību mērķis ir palielināt energoefektivitāti vai modernizēt atdalīto atkritumu pārstrādes darbības, lai kompostētu bioatkritumus un bioatkritumu anaerobo noārdīšanu, ar nosacījumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī. 

(135) Lai aprēķinātu ieguldījumu klimata jomā, galīgajiem saņēmējiem, kas saistīti ar konkrētiem projektiem, katram atbalstītajam projektam ir jāsniedz izvēlētās intervences jomas pamatojums, kā arī projekta apraksts.