Konsolidēts TEKSTS: 31993R2847 — LV

Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu

ar kuru izveido kontroles sistēmu, kas piemērojama kopējai zivsaimniecības politikai

EIROPAS KOPIENU PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanu, un jo īpaši tā 43. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu ( 1 ),

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu ( 2 ),

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu ( 3 ),

tā kā, ievērojot Padomes 1992. gada 20. decembra Regulas (EEK) Nr. 3760/92, kas izveido Kopienas sistēmu zivsaimniecībai un akvakultūrai ( 4 ), 12. pantu, Padome ievieš Kopienas kontroles sistēmu;

tā kā kopējas zivsaimniecības politikas panākumi ietver sevī efektīvu kontroles sistēmu, kas aptver visus šīs politikas aspektus;

tā kā šā mērķa sasniegšanai ir jāietver noteikumi par saglabāšanas pārraudzību un resursu pārvaldības pasākumiem, struktūrpasākumiem un tirgus kopējas organizācijas pasākumiem, kā arī konkrēti noteikumi par izturēšanos neveiksmes gadījumā, veicot šos pasākumus, kas piemērojami pilnīgi visai zivsaimniecības nozarei no ražotāja līdz patērētājam;

tā kā šī sistēma vēlamo rezultātu var sasniegt vienīgi tad, ja ražošanas nozare atzīs, ka tā ir pamatota;

tā kā kontrole ir dalībvalstu pirmais un galvenais pienākums; tā kā Komisija arī var censties nodrošināt, lai dalībvalstis taisnīgā ceļā pārrauga un novērš pārkāpumus; tā kā tādēļ Komisija jāapgādā ar finanšu, juridiskiem un tiesiskiem līdzekļiem, lai paveiktu šo uzdevumu cik vien iespējams efektīvi;

tā kā pieredze, kas gūta, piemērojot Padomes 1987. gada 23. jūlija Regulu (EEK) Nr. 2241/87, kas nosaka konkrētus kontroles pasākumus zvejniecībai ( 5 ), parādīja, ka ir vajadzība pastiprināt kontroli noteikumu, kas reglamentē zivsaimniecības resursu saglabāšanu, piemērošanai;

tā kā atbilstība zivsaimniecības resursu saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem prasa pieaugošu atbildības izjūtu visiem uzņēmējiem, kas darbojas zvejniecības nozarē;

tā kā zivsaimniecības resursu pārvaldības politika, kas balstās jo īpaši uz kopējo pieļaujamo nozveju (TACs) un kvotām, un tehniskiem pasākumiem, ir jāpapildina ar zvejas intensitātes pārvaldību, kas ietver zvejas darbības un apjomus;

tā kā, lai nodrošinātu, ka visas nozvejas un kuģu piestātnes atrodas uzraudzībā, dalībvalstīm visos jūras ūdeņos jāuzrauga Kopienas kuģu darbības un visas attiecīgās darbības, kas ļauj pārbaudīt noteikumu, kas attiecas uz kopējo zivsaimniecības politiku, īstenošanu;

tā kā ir būtiski, lai dalībvalstis sadarbotos operatīvā līmenī zvejas darbību pārbaužu laikā jūrā, lai veiktu efektīvas un finansiāli pamatotas pārbaudes, daļēji tām darbībām, kas tiek veiktas ārpus dalībvalsts jurisdikcijas vai suverenitātes;

tā kā kopējas zivsaimniecības politikas īstenošana rada nepieciešamību pēc pasākumiem, lai uzraudzītu zvejas kuģus, kas Kopienas ūdeņos peld zem trešās valsts karoga, un jo īpaši sistēmu to pārvietošanās izziņošanai un zivju sugām, kas atrodas uz borta, neierobežojot mierīgas caurbraukšanas tiesības teritoriālajos ūdeņos un navigācijas brīvību 200 jūdžu zvejas zonā;

tā kā eksperimentālu projektu īstenošana, ko dalībvalstis sadarbībā ar Komisiju piemēro noteiktām kuģu kategorijām, var dot iespēju Padomei līdz 1996. gada 1. janvārim lemt, vai būtu jāievieš satelītuzraudzības vai alternatīva sistēma;

tā kā zivsaimniecības vadība, nosakot TAC, prasa sīku informāciju par lomu sastāvu, šāda informācija ir vienlīdz nepieciešama citām procedūrām, ko paredz Regula (EEK) Nr. 3760/92; tā kā tas prasa, lai katrs zvejas kuģa kapteinis vestu kuģa žurnālu;

tā kā dalībvalstij, kurā notiek piestāšana krastā, ir jāspēj uzraudzīt kuģu piestātnes savā teritorijā un tādēļ zvejas kuģiem, kas reģistrēti citās dalībvalstīs, būtu jāinformē dalībvalsti, kurā notiek piestāšana krastā, par savu nolūku piestāt krastā tās teritorijā;

tā kā ir būtiski krastā piestāšanās laikā noskaidrot un apstiprināt informāciju, kas ir kuģa žurnālos; tā kā tādēļ ir nepieciešams, lai tie, kas iesaistīti krastā piestāšanas procesā un tirdzniecībā ar lomiem, deklarētu daudzumus, kas ir ievesti piestātnē, pārkrauti, piedāvāti pārdošanai;

tā kā, lai paredzētu atbrīvojumus no pienākuma vest kuģa žurnālu vai izpildīt deklarāciju par izvešanu krastā maziem zvejas kuģiem, kuriem šāds pienākums var radīt neatbilstīgu apgrūtinājumu, salīdzinot ar viņu nozvejas apjomu, katrai dalībvalstij ir jāuzrauga šādu kuģu darbības, īstenojot paraugplānu;

tā kā, lai nodrošinātu Kopienas saglabāšanas un tirdzniecības pasākumu ievērošanu, visiem zivsaimniecības produktiem, kas ievesti vai importēti Kopienā, līdz pirmajai pārdošanai jāpievieno transportēšanas dokuments, kurā uzrādīta to izcelsme;

tā kā nozvejas ierobežojumus var regulēt gan dalībvalsts, gan Kopienas līmenī; tā kā dalībvalstīm jāreģistrē piestāšanas krastā un par to, izmantojot datorizētu translēšanu, jāinformē Komisija; tā kā tādēļ ir jāparedz izņēmumi no šā pienākuma par maziem daudzumiem, kas tiek ievesti, kuru datorizēta translēšana var radīt neatbilstīgu administratīvu un finansiālu apgrūtinājumu dalībvalstu iestādēm;

tā kā, lai nodrošinātu visu izmantoto resursu saglabāšanu un pārvaldību, noteikumus attiecībā uz kuģa žurnālu, krastā izvešanas un pārdošanas deklarācijām un informāciju par pārkraušanu un lomu reģistrāciju var paplašināt līdz krājumiem, uz kuriem neattiecas TAC vai kvota;

tā kā dalībvalstīm jābūt informētām par savu kuģu darbībām ūdeņos, kas atrodas trešo valstu jurisdikcijā vai starptautiskos ūdeņos; tā kā uz šo kuģu kapteiņiem atbilstīgi attiecas pienākums par kuģa žurnālu un izvešanu krastā, un pārkraušanas deklarācijām; tā kā dalībvalstu savāktā informācija jānosūta Komisijai;

tā kā krājumu pārvaldība un datu apstrāde prasa radīt kompjuterizētu datu bāzi, lai dotu iespēju datus savstarpēji salīdzināt; tā kā tādēļ Komisijai un tās pārstāvjiem jābūt piekļuvei šīm datorizētas translācijas datu bāzēm, lai veiktu šo datu pārbaudi;

tā kā atbilstību noteikumiem, kas attiecas uz zvejniecības piederumiem, nevar adekvāti nodrošināt, ja uz borta atrodas tīkli ar dažāda izmēra acīm, ja vien uz tiem neattiecas papildu kontroles pasākumi; tā kā īpašai zvejai var būt piemēroti noteikt īpašus noteikumus, kā, piemēram, noteikumu par viena tīkla izmantošanu;

tā kā, kad dalībvalsts kvota ir izsmelta vai TAC pats par sevi ir izsmelts, zveja jāaizliedz ar Komisijas lēmumu;

tā kā ir nepieciešams novērst kaitējumu, kas rodas dalībvalstij, kura nav izsmēlusi savu kvotu, savus piešķīrumus no krājumu daļas vai krājumu grupas, kad zveja tiek aizliegta sakarā ar TAC izsmelšanu; tā kā tādēļ jāparedz kompensāciju sistēma;

tā kā gadījumos, kad par zvejas kuģiem atbildīgās personas neievēro šo regulu, saglabāšanas nolūkos uz tām jāattiecina papildu kontroles pasākumi;

tā kā, lai garantētu iedarbīgu pieņemto pasākumu vadību, jāparedz deklarēšanas mehānismi saskaņā ar vadības mērķiem un stratēģijām, kas noteiktas Regulas (EEK) Nr. 3760/92 8. pantā un piemērojamas dalībvalstij, kas ir pārsniegusi savu zvejas kvotu;

tā kā viens no kopējas zivsaimniecības politikas galvenajiem mērķiem ir pielāgot zvejas apjomus pieejamajiem resursiem; tā kā Regulas (EEK) Nr. 3760/92 11. pants paredz, ka tas ir Padomes uzdevums — nospraust mērķus un stratēģijas zvejas intensitātes restrukturēšanai; tā kā ir arī jānodrošina saskaņa ar tirgus kopējās organizācijas pasākumiem, jo īpaši personām, attiecībā uz kurām šos pasākumus piemēro; tā kā tādēļ ir būtiski, lai katra dalībvalsts, papildus finanšu pārbaudēm, kas jau paredzētas Kopienas noteikumos, veiktu tehniskas pārbaudes, lai nodrošinātu Padomes izstrādāto noteikumu ievērošanu;

tā kā jānosaka vispārēji noteikumi, lai atļautu Komisijas ieceltiem Kopienas inspektoriem nodrošināt vienveidīgu Kopienas noteikumu piemērošanu un pārbaudītu kontroli, ko veic dalībvalstu kompetentās iestādes;

tā kā, lai garantētu pārbaužu objektivitāti, ir svarīgi, lai Kopienas inspektori varētu, pastāvot noteiktiem apstākļiem, veikt uzdevumu bez iepriekšēja paziņojuma un neatkarīgi tā, lai pārbaudītu kontroles darbības, ko veic dalībvalstu kompetentās iestādes; tā kā šādi uzdevumi nekādos apstākļos nenozīmē privātpersonu kontroli;

tā kā rīcība pēc pārkāpuma dalībvalstīs var būt atšķirīga, radot zvejniekos netaisnas attieksmes izjūtu; tā kā preventīvu sankciju trūkums noteiktās dalībvalstīs samazina pārbaužu efektivitāti un tā kā saskaņā ar šiem vērojumiem dalībvalstīm būtu jāveic visi vajadzīgie, nediskriminējošie pasākumi, lai nodrošinātos pret pārkāpumiem un tos izmeklētu, īpaši, izveidojot sarakstu ar sankcijām, kas efektīvi atņemtu sakarā ar pārkāpumiem radušos komerciālo ieguvumu tiem, kas rīkojas nepareizi;

tā kā gadījumos, kad dalībvalsts, kurā notiek piestāšana krastā, efektīvi neizmeklē pārkāpumus, karoga dalībvalstij ir mazas iespējas nodrošināt, lai tiek ievēroti noteikumi par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un pārvaldību; tā kā tādēļ jāuzskaita lomi, kas nozvejoti nelegāli, pretēji dalībvalsts, kurā notiek piestāšana krastā, kvotai, ja šī valsts nav uzsākusi efektīvu tiesvedību;

tā kā dalībvalstīm regulāri jāziņo Komisijai par savām pārbaužu darbībām un par pasākumiem, kas veikti pēc Kopienas pasākumu pārkāpumiem;

tā kā attiecībā uz noteiktiem pasākumiem, ko nosaka šī regula, ir lietderīgi paredzēt sīki izstrādātus īstenošanas noteikumus;

tā kā jānodrošina šajā regulā apkopoto datu konfidencialitāte;

tā kā šī regula neiespaido valstu pārraudzības noteikumus, kas, lai arī ietilpst tā jomā, pārsniedz tās obligātos noteikumus, tomēr paredzot, ka šādi valstu noteikumi ir saskaņā ar Kopienas tiesībām;

tā kā Regula (EEK) Nr. 2241/87 jāatceļ, izņemot tomēr tās 5. pantu, kas paliek spēkā, līdz tiek pieņemti saraksti, kas minēti šīs regulas 6. panta 2. punktā;

tā kā, lai īstenotu noteiktu pantu īpašos noteikumus, ir jāparedz pārejas posms, ļaujot dalībvalstu kompetentajām iestādēm izstrādāt un pielāgot savas prasību ievērošanas procedūras jaunajai regulai;

tā kā noteiktu pantu noteikumi tiktāl, cik tie ir saistīti ar zivsaimniecības darbībām Vidusjūrā, kur kopēja zivsaimniecības politika vēl netiek integrāli pielietota, stājas spēkā 1989. gada 1. janvārī,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. Lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas principiem, ar šo tiek izveidota Kopienas sistēma, iekļaujot atsevišķus noteikumus, lai veiktu tehnisko apsekošanu:

kā arī konkrētus noteikumus attiecībā uz sankciju efektivitāti gadījumos, kad augstākminētie pasākumi netiek ievēroti.

2. Šim nolūkam katra dalībvalsts saskaņā ar Kopienas noteikumiem pieņem atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu sistēmas efektivitāti. Tās kompetento iestāžu pārziņā tiek nodoti pietiekami līdzekļi, lai tām būtu iespēja veikt savus inspekcijas un kontroles uzdevumus, kā noteikts šajā regulā.

3. Sistēmu piemēro visai zvejniecībai un visām ar to saistītām darbībām, kas tiek veiktas teritorijā vai ūdeņos, uz kuriem attiecas dalībvalstu suverenitāte vai jurisdikcija, ieskaitot tās, ko veic kuģi, kas peld zem trešās valsts karoga vai reģistrēti trešā valstī, neierobežojot mierīgas caurbraukšanas tiesības teritoriālajā jūrā un navigācijas brīvību 200 jūdžu zvejas zonā; to piemēro arī attiecībā uz Kopienas zvejas kuģiem, kas darbojas valstu, kuras nav dalībvalstis, ūdeņos un atklātā jūrā, neierobežojot īpašus noteikumus, kas ietverti zivsaimniecības nolīgumos, kuri noslēgti starp Kopienu un trešām valstīm vai starptautiskajās konvencijās, kurās Kopiena ir līgumslēdzēja puse.

1. Lai nodrošinātu atbilstību visiem spēkā esošajiem noteikumiem, dalībvalsts savā teritorijā un jūras ūdeņos, uz ko attiecas tās suverenitāte vai jurisdikcija, pārbauda, inspicē un uzrauga visas zivsaimniecības nozares darbības, jo īpaši pašu zveju, pārkraušanu, izkraušanu krastā, pārdošanu, transportēšanu un uzglabāšanu, un izkraušanas un realizācijas reģistrēšanu. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu vislabāko iespējamo kontroli savā teritorijā un jūras ūdeņos, uz ko attiecas to suverenitāte vai jurisdikcija, ņemot vērā savu konkrēto situāciju.

2. Katra dalībvalsts nodrošina, lai kuģu darbība ārpus Kopienas zvejas zonas būtu pakļauta pienācīgai pārbaudei un, ja pastāv šādi Kopienas pienākumi, inspekcijām un uzraudzībai, lai nodrošinātu atbilstību šajos ūdeņos piemērojamajām Kopienas normām.

1. Katra dalībvalsts izveido kuģu satelītnovērošanas sistēmu, turpmāk — VMS, lai uzraudzītu Kopienas zvejas kuģu atrašanās vietu.

Kuģu satelītnovērošanas sistēmu ne vēlāk kā 1998. gada 30. jūnijā piemēro visiem Kopienas zvejas kuģiem, kuru garums starp perpendikuliem pārsniedz 20 metrus vai kuru kopējais garums pārsniedz 24 metrus, un kuri pieder pie jebkuras no šādām kategorijām:

2. Kuģu satelītnovērošanas sistēmu ne vēlāk kā 2000. gada 1. janvārī piemēro visiem Kopienas zvejas kuģiem, kuru garums starp perpendikuliem pārsniedz 20 metrus vai kuru kopējais garums pārsniedz 24 metrus, lai arī kur tie darbotos. ►M7 —————VMS—————VMS————— ◄

3. Neatkarīgi no iepriekš 1. un 2. punktā paredzētajiem noteikumiem VMS nepiemēro kuģiem, kas:

4. Ja kāda dalībvalsts piemēro VMS kuģiem, kuri kuģo ar tās karogu un uz kuriem neattiecas 1. līdz 3. punkta darbības joma, tad par tādiem kuģiem ir tiesības uz tādu pašu finansiālu atbalstu, kāds piemērojams par kuģiem, kuriem piemēro VMS saskaņā ar 1. un 2. punktu.

5. Dalībvalstis nodrošina, lai uz Kopienas zvejas kuģiem, kas kuģo ar to karogu un kam piemēro VMS, būtu uzstādītas un pilnībā darbotos satelītu sakaru iekārtas. Satelītu sakaru iekārta dod zvejas kuģim iespēju pa satelītu vienlaikus paziņot attiecīgajai karoga valstij un piekrastes dalībvalstij savu ģeogrāfisko atrašanās vietu un — attiecīgā gadījumā — zvejas intensitātes pārskatus, kas minēti 19.b pantā. Force majeure gadījumā attiecīgo informāciju paziņo pa radio caur radiostaciju, kas atbilstoši Kopienas noteikumiem apstiprināta tādas informācijas saņemšanai, vai izmantojot līdzekļus, kas minēti 19.c pantā.

6. Kopienas zvejas kuģu, uz kuriem attiecas VMS, kapteiņi nodrošina, lai satelītu sakaru sistēmas visu laiku darbotos un lai tiktu pārraidīta 5. punktā minētā informācija. Pārraidi ik dienu veic tik bieži, cik vajadzīgs, lai nodrošinātu, ka karoga dalībvalsts un/vai piekrastes dalībvalsts var efektīvi novērot kuģus.

7. Dalībvalstis izveido un vada zvejas uzraudzības centrus, turpmāk — FMC, kas uzrauga zvejas darbības un zvejas intensitāti. FMC sāk darboties ne vēlāk kā 1998. gada 30. jūnijā.

Konkrētas dalībvalsts FMC uzrauga zvejas kuģus, kuri kuģo ar tās karogu, neatkarīgi no ūdeņiem, kuros tie darbojas, vai ostas, kurā tie atrodas, kā arī Kopienas zvejas kuģus, kuri kuģo ar citu dalībvalstu karogiem, un trešo valstu zvejas kuģus, uz kuriem attiecas VMS un kuri darbojas ūdeņos, uz ko attiecas konkrētās dalībvalsts suverenitāte vai jurisdikcija.

8. Katra karoga dalībvalsts izraugās kompetentās iestādes, kas atbild par FMC, un veic attiecīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tās FMC ir atbilstošs personāls un ka tas ir aprīkots ar datortehniku un programmatūru, kas padara iespējamu automātisku datu apstrādi un elektronisku datu pārraidi. Dalībvalstis paredz drošības un darbības atjaunošanas procedūras sistēmas defektu gadījumā.

9. Karoga dalībvalsts veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka datus, kas saņemti no tās zvejas kuģiem, uz kuriem attiecas VMS, reģistrē datorlasāmā formā uz trīs gadu laika posmu.

Piekrastes dalībvalsts veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka datus, kas saņemti no tās zvejas kuģiem, kuri kuģo ar kādas citas dalībvalsts vai trešās valsts karogu un uz kuriem attiecas VMS, reģistrē datorlasāmā formā uz trīs gadu laika posmu.

Komisijai pēc īpaša lūguma ir pieeja minētajām datnēm. Piemēro 37. panta noteikumus.

10. Sīki izstrādātus šā panta izpildes noteikumus pieņem saskaņā ar 36. pantā noteikto procedūru.

Jo īpaši, pamatojoties uz dalībvalsts iesniegumu un saskaņā ar 36. panta noteikumiem, Komisija var nolemt, ka var piemērot VMS, ņemot vērā ierosinātās novērošanas sistēmas veidu, zvejas kuģa vai kuģu tipu, zvejas rajonu vai rajonus, mērķa sugas un zvejas reisu ilgumu. Alternatīvajai sistēmai jābūt tikpat efektīvai kā VMS, un to piemēro bez diskriminācijas.

1. Inspekciju un uzraudzību, kas konkretizēta 2. pantā, veic katra dalībvalsts uz sava rēķina, izmantojot dalībvalsts izvēlētu inspekcijas sistēmu.

Veicot uzdevumus, kas tām uzticēti, dalībvalstis nodrošina, lai tiek ievēroti noteikumi un pasākumi, kas minēti 2. pantā. Jo īpaši tās šādi darbojas, lai izvairītos no neatbilstošas iejaukšanās parastās zvejniecības darbībās. Tā arī nodrošina, lai nenotiek diskriminācija attiecībā uz jomu vai kuģiem, kas izvēlēti inspekcijai.

2. Personas, kas atbildīgas par pārbaudāmajiem zvejas kuģiem, telpām vai transporta līdzekļiem, sadarbojas, lai atvieglotu inspekcijas, ko veic saskaņā ar 1. punktu.

Vajadzības gadījumā šīs sadaļas piemērošanai pieņem sīki izstrādātas normas, neierobežojot valsts kompetenci un saskaņā ar 36. pantā noteikto kārtību, jo īpaši attiecībā uz:

1. Kopienas zvejas kuģu, kas zvejo no krājumiem vai krājumu grupas, kapteiņiem par savām darbībām jāved kuģa žurnāls, konkrēti norādot katras sugas daudzumus, kas ir nozvejoti un tiek turēti uz borta, datumu un šo lomu ieguves vietu (ICES statistiskais taisnstūris), kā arī izmantoto piederumu tipu.

2. No 2000. gada 1. janvāra jebkāds daudzums, kas lielāks par 50 kg dzīvā inventāra un ekvivalents jebkādām uz kuģa esošām sugām, jāatzīmē kuģa žurnālā visos apgabalos, izņemot Vidusjūru. ►M11 ►C1 Veicot zvejas darbības Vidusjūrā, kuģa žurnālā jāieraksta jebkādu tādu sugu daudzums, kas norādītas saskaņā ar 8. punktu pieņemtā sarakstā, ja šāda daudzuma svars ir lielāks par 15 kg dzīvsvara ekvivalenta, kas paturēts uz kuģa. ◄ ◄

Tomēr kuģa žurnālā jāieraksta tāli migrējošu sugu un mazo pelaģisko sugu jebkurš svars, kas lielāks par 50 kg dzīvsvara ekvivalentu.

3. Kopienas zvejas kuģu kapteiņi reģistrē savā kuģa žurnālā daudzumus, kas nozvejoti jūrā, datumu un zvejas vietu, kā arī sugas, kas minētas 2. punktā. Jūrā atlaistos daudzumus var reģistrēt novērtēšanas mērķiem.

4. Kopienas zvejas kuģu kapteiņus atbrīvo no 1. un 3. punkta prasībām, ja kuģu kopējais garums ir mazāks par 10 m.

5. Padome ar kvalificētu balsu vairākumu pēc Komisijas priekšlikuma var lemt par citu atbrīvojumu piešķiršanu nekā tie, kas minēti 4. punktā.

6. Atlases kārtībā katra dalībvalsts veic to zvejas kuģu darbību uzraudzību, kas ir atbrīvoti no 4. un 5. punktā konkretizētajām prasībām, lai nodrošinātu to, ka šie kuģi ievēro spēkā esošos Kopienas noteikumus.

Tādēļ katra dalībvalsts izveido atlases plānu un iesniedz to Komisijai. Veiktās uzraudzības rezultātus regulāri paziņo Komisijai.

7. Kopienas zvejas kuģu kapteiņi reģistrē informāciju, kas prasīta 1. un 3. punktā, vai nu datorlasāmā formā, vai uz papīra.

8. Sīki izstrādātas normas šā panta izpildīšanai pieņem saskaņā ar 36. pantā noteikto kārtību, ietverot:

1. Kopienas zvejas kuģa kapteinis, kas vēlas izmantot citas dalībvalsts izkraušanas vietu nekā tā, zem kuras karoga kuģis peld, ievēro jebkādas norādītās ostas shēmas prasības, kādas saskaņā ar 38. pantu noteikusi dalībvalsts, vai arī, gadījumā, ja minētajai dalībvalstij nav šādas shēmas, viņam jāpaziņo šīs dalībvalsts kompetentajām iestādēm vismaz četras stundas iepriekš par:

2. Attiecībā uz 1. punktā minētajiem kapteiņiem, kas neveic šādu paziņošanu, kompetentās iestādes var piemērot atbilstošas sankcijas.

3. Komisija saskaņā ar procedūru, kas noteikta 36. pantā, uz ierobežotu un pagarināmu termiņu var piešķirt atbrīvojumu no pienākumiem, kas izriet no 1. punkta, noteiktām Kopienas zvejas kuģu kategorijām vai radīt noteikumu par citu paziņošanas laiku, kas inter alia ņemams vērā, par attālumu starp zvejas teritorijām, piestātņu vietām un ostām, kurās minētie kuģi ir reģistrēti vai uzskaitīti.

1. Katra kopienas zvejas kuģa, kura kopējais garums ir vienāds vai lielāks par 10 m, kapteinis vai tā vietnieks pēc katra brauciena un 48 stundu laikā pēc piestāšanas krastā tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurā notiek piestāšana krastā, iesniedz deklarāciju. Kapteinis ir atbildīgs par precizitāti deklarācijā, kurā norāda vismaz katras ievestās sugas daudzumus, kā noteikts 6. panta 2. punktā, un vietu, kur tie nozvejoti.

2. Padome var nolemt, rīkojoties pēc Komisijas priekšlikuma ar kvalificētu balsu vairākumu, attiecināt pienākumu, kas izklāstīts 1. punktā, uz kuģiem, kuru kopējais garums ir mazāks par 10 m. Padome var arī nolemt, rīkojoties pēc Komisijas priekšlikuma ar kvalificētu balsu vairākumu, atbrīvot no pienākuma, kas izklāstīts 1. punktā, noteiktas kuģu kategorijas, kuru kopējais garums ir vienāds vai lielāks par 10 m un kas veic īpašas zvejas darbības.

3. Atlases veidā katra dalībvalsts veic to zvejas kuģu uzraudzību, kas ir atbrīvoti no 1. punktā konkretizētajām prasībām, lai nodrošinātu, ka šie kuģi ievēro spēkā esošos Kopienas noteikumus.

Tādēļ katra dalībvalsts izveido atlases plānu un iesniedz to Komisijai. Veiktās uzraudzības rezultātus regulāri paziņo Komisijai.

4. Saskaņā ar 36. pantā noteikto procedūru šā panta īstenošanai pieņem sīki izstrādātus noteikumus.

1. Vairāksolīšanas centri vai citas dalībvalstu pilnvarotas institūcijas vai personas, kas atbild par dalībvalstī izkrauto zvejas produktu pirmo pārdošanu, veicot pirmo pārdošanu, iesniedz tirdzniecības zīmi tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurā notiek pirmā pārdošana. Par to tirdzniecības zīmju iesniegšanu, kurās uzskaitīti visi saskaņā ar šo pantu prasītie fakti, atbild vairāksolīšanas centri vai citas dalībvalstu pilnvarotas institūcijas vai personas.

2. Ja dalībvalstī izkrauto zvejas produktu pirmā pārdošana notiek veidā, kas atšķiras no 1. punktā minētā, izkrautie produkti netiek savākti, pirms kompetentām iestādēm vai citām dalībvalsts pilnvarotām institūcijām netiek iesniegts kāds no turpmāk minētajiem dokumentiem:

Pārdošanas zīmes iesniegšana, kurā uzrādīta visa saskaņā ar šo pantu prasītā informācija, uzskatāma par pircēja pienākumu.

Pārņemšanas deklarācijas iesniegšana, kurā uzrādīta visa saskaņā ar šo pantu prasītā informācija, uzskatāma par šīs deklarācijas turētāja pienākumu.

3. Pārdošanas kvītīs, kas minētas 1. un 2. punktā, ietver vismaz šādu informāciju:

4. Pārdošanas zīmes iesniedz kompetentām iestādēm, kuras atbild par pirmo zivju pārdošanas pārbaudi, tādā veidā, lai būtu iekļauta turpmāk minētā informācija:

4.a Ja pārdošanas zīme neatbilst faktūrrēķinam vai to aizvietojošam dokumentam, kā tas minēts sestās Padomes Direktīvas 77/388/EEK ( 6 ) 22. panta 3. apakšpunktā, dalībvalsts pieņem vajadzīgos noteikumus, lai nodrošinātu, ka informācija par cenu, izslēdzot nodokli par preču piegādi pircējam, ir identiska ar faktūrrēķinā norādīto.

4.b Pārņemšanas deklarācijās, kā tas minēts 2. punktā, kuras sastādījuši izkrauto zvejas produktu īpašnieki vai to aģenti, iekļauta vismaz šāda informācija:

4.c Ja izkrautie zvejas produkti paredzēti pārdošanai kādā vēlākā datumā un ja šādi produkti būtu jāpiedāvā tirgū ar līgumā paredzēto cenu vai par noteiktu cenu, kas paredzēta konkrētam laika posmam, dalībvalstis veic atbilstīgas pārbaudes, lai kontrolētu 2. punktā minētajās pārņemšanas deklarācijās un pārdošanas zīmēs uzrādītās informācijas precizitāti.

5. Pārdošanas zīmes, pārņemšanas deklarācijas un pārvadāšanas dokumentu eksemplārs 48 stundu laikā pēc pirmās pārdošanas vai izkraušanas iesniedzami kompetentai iestādei vai citām dalībvalsts pilnvarotām institūcijām saskaņā ar tās dalībvalsts likumiem, kuras teritorijā darbības notikušas. Pēc dalībvalsts lūguma Komisija saskaņā ar 36. pantā minēto kārtību īpašās situācijās var piešķirt izņēmumus šai atlikšanai.

Gadījumā, ja produktus transportē uz citu dalībvalsti, nevis uz to, kurā tos izkrāva, pārvadātājam 48 stundu laikā pēc izkraušanas jāiesniedz pārvadāšanas dokumenta eksemplārs kompetentām tās dalībvalsts iestādēm, kuras teritorijā paziņots par pirmo pārdošanu. Pirmās pārdošanas vietas dalībvalsts var šajā sakarā pieprasīt papildu informāciju no izkraušanas vietas dalībvalsts.

6. Kompetentās iestādes saglabā katras pārdošanas kvīts kopiju vienu gadu, sākot no gada, kurā kompetentajām iestādēm iesniegtā informācija ir reģistrēta.

Ja pirmā zvejas produktu pārdošana nenotiek tajā dalībvalstī, kurā produkti ir izkrauti, par pirmās pārdošanas pārbaudi atbildīgā dalībvalsts nodrošina, lai pārdošanas zīmes eksemplārs pēc iespējas ātrāk tiktu iesniegts par attiecīgo produktu izkraušanas pārbaudi atbildīgajām iestādēm.

7. Saskaņā ar 36. pantā noteikto procedūru Komisija var piešķirt atbrīvojumu no pienākuma iesniegt pārdošanas kvīti dalībvalsts kompetentajām iestādēm vai citām dalībvalsts apstiprinātām iestādēm par tiem zivsaimniecības produktiem, ko ieveduši noteiktu kategoriju Kopienas zvejas kuģi, kuru kopējais garums ir mazāks par 10 metriem ►M7 vai izkrautajiem zvejas produktu daudzumiem, kas nepārsniedz 50 kg dzīvā inventāra, ekvivalentiem pēc sugām ◄ .

Šādus atbrīvojumus piešķir vienīgi gadījumos, kad minētā dalībvalsts ir izveidojusi pieņemamu uzraudzības sistēmu.

8. Pircēju, kas ieguvis produktus, kas pēc tam netiek laisti tirgū, bet tiek izmantoti vienīgi personīgam patēriņam, atbrīvo no 2. punkta prasībām.

9. Saskaņā ar 36. pantā noteikto procedūru pieņem sīki izstrādātus noteikumus šā panta īstenošanai.

1. Dalībvalsts var atļaut pārkraušanu un zveju, kas saistīta ar kopējām divu vai vairāku kuģu darbībām un kas notiek jūras ūdeņos, uz kuriem attiecas šīs dalībvalsts suverenitāte vai jurisdikcija, kā arī pārkraušanu, kas notiek šīs dalībvalsts ostās. Attiecīgo kuģu kapteiņi ievēro saskaņā ar 2. punktu noteiktās procedūras, jo īpaši attiecībā uz:

Šo noteikumu nepiemēro uz pārī veiktām tralēšanas darbībām, kuras veic Kopienas kuģi.

2. Sīki izstrādātas normas šā panta piemērošanai pieņem, ņemot vērā attiecīgo dalībvalstu piezīmes, saskaņā ar kārtību, kas noteikta 36. pantā.

Ja pārkraušana vai piestāšana krastā notiek vairāk nekā 15 dienas pēc zvejas, 8. un 11. pantā prasīto informāciju iesniedz tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, zem kuru karoga kuģis peld vai kurās kuģis ir reģistrēts, ne vēlāk kā 15 dienas pēc zvejas.

1. Visiem zivsaimniecības produktiem, kas izkrauti Kopienā vai tajā ievesti vai nu nepārstrādāti, vai pēc pārstrādāšanas uz kuģa, un par kuriem saskaņā ar 9. panta 1. un 2. punktu nav iesniegta pārdošanas zīme vai pārņemšanas deklarācija, un kas ir transportēti uz kādu citu vietu, kura nav izkraušanas vai ievešanas vieta, pievieno dokumentu, ko pārvadātājs sastādījis, pirms notikusi pirmā pārdošana. Par šī pārvadāšanas dokumenta, kurā uzskaitīta visa saskaņā ar šo pantu prasītā informācija, iesniegšanu atbild pārvadātājs.

3. Katram transportētājam jānodrošina, lai 1. pantā minētais dokuments ietvertu vismaz visu to informāciju, kas prasīta 2. punktā.

4. Transportētāju var atbrīvot no 1. pantā noteiktā pienākuma, ja izpildīts viens no šādiem nosacījumiem:

5. Dalībvalsts kompetentās iestādes var piešķirt atbrīvojumus no pienākuma, kas noteikts 1. punktā, ja zivju daudzumi tiek transportēti ostas teritorijā vai ne vairāk kā 20 kilometrus no kuģa piestātnes.

5. a Ja zivsaimniecības produktus, kas saskaņā ar 9. pantu deklarēti kā pārdoti, ved uz kādu citu vietu, kas nav izkraušanas vai ievešanas vieta, pārvadātājiem vienmēr jāspēj pierādīt, pamatojoties uz dokumentiem, ka noticis tirdzniecības darījums.

6. Katra dalībvalsts savā teritorijā veic kontroli, ņemot paraugus, lai pārbaudītu, vai ir ievēroti ar šo pantu noteiktie pienākumi. Šādu kontroļu veikšanas intensitāte var būt atkarīga no iepriekšējos posmos veikto kontroļu intensitātes.

7. Dalībvalstis saskaņo savas kontroles darbības, lai nodrošinātu, ka inspekcija ir pēc iespējas efektīva un ekonomiska. Tādēļ dalībvalstis īpaši veic uzraudzību pār preču pārvietošanu, kas var piesaistīt tās uzmanību kā darbības, kas, iespējams, pārkāpj Kopienas regulas.

7. a Sīki izstrādātas normas šā panta piemērošanai pieņem saskaņā ar kārtību, kas noteikta 36. pantā.

1. Dalībvalstis nodrošina, lai visas piestāšanas krastā dalībvalstī, kā minēts 8., 9. un 10. pantā, tiek reģistrētas. Šim nolūkam dalībvalstis var prasīt, lai pirmā tirdzniecība notiktu kā pārdošana izsoles centrā.

2. Ja krastā izvestie lomi pirmoreiz netiek laisti tirgū, pārdodot izsolē, kā paredz 9. panta 2. punkts, dalībvalstis nodrošina, lai aptvertie daudzumi ir pieteikti izsoles centros vai citās dalībvalstu apstiprinātās iestādēs.

3. Atsevišķu kategoriju kuģi, uz kuriem attiecas 7. un 8. pantā minētie izņēmumi, attiecībā uz informēšanu par piestāšanu krastā vai par ienākšanu ostās, kurās nav pietiekami attīstītas administratīvās struktūras, lai reģistrētu piestāšanu krastā, drīkst pēc dalībvalsts lūguma Komisijai 12 mēnešu laikā no šīs regulas stāšanās spēkā būt atbrīvoti no prasības par šādas informācijas sniegšanu. Atbrīvojumu var apstiprināt, ja attiecīgo datu reģistrācija rada nesamērīgas grūtības valsts iestādēm, salīdzinot ar kopējo piestāšanu krastā, un ja attiecīgās krastā ievestās sugas tiek pārdotas vietējā mērogā. Ostu un kuģu, kas atbilst šādiem atbrīvojumiem, sarakstu sastāda katra dalībvalsts un par to informē Komisiju.

4. Dalībvalsts, kas gūst labumu no izņēmumiem, kas minēti 3. punktā, izstrādā atlases plānu, lai novērtētu attiecīgo krastā piestāšanu apjomu atbilstošajās ostās. Šis plāns jāapstiprina Komisijai pirms jebkāda izņēmuma piešķiršanas. Dalībvalsts regulāri nodod Komisijai novērtēšanas rezultātus.

1. Līdz katra mēneša 15. datumam katra dalībvalsts informē Komisiju, pārraidot ar datoru ziņas par daudzumiem no katra krājuma vai krājuma grupas, uz ko attiecas TAC vai kvotas, kas izvesti krastā iepriekšējā mēneša laikā un nodrošina to ar visa veida informāciju, kas saņemta saskaņā ar 11. un 12. pantu.

Paziņojumā Komisijai norāda lomu nozvejas vietas, kā noteikts 6. un 8. pantā, un attiecīgo zvejas kuģu valsti.

Katra dalībvalsts informē Komisiju par kvotas patēriņu ar paredzamo izsmelšanas datumu attiecībā uz sugām, kurām nozveju, ko veic zvejas kuģi, kas peld zem tās karoga vai ir reģistrēti tajā, uzskata par tādu, kas izsmeļ 70 % no kvotas, piešķīruma vai daļas, kas pieejama dalībvalstij.

Ja lomi no krājumiem vai krājumu grupām, uz ko attiecas TAC vai kvotas, var sasniegt TAC vai kvotas līmeni, dalībvalsts nodrošina Komisiju pēc tās pieprasījuma ar sīkāku vai biežāku informāciju, nekā prasīts šajā punktā.

2. Komisija datorizētā veidā dara dalībvalstīm pieejamus paziņojumus, kas saņemti, ievērojot šo pantu.

3. Ja Komisija atklāj, ka dalībvalsts neiekļaujas termiņā, kas noteikts ziņu nodošanai par ikmēneša nozveju, kā paredzēts 1. punktā, tā var noteikt datumu, kurā krājumam vai krājumu grupai nozveja, uz kuru attiecas kvota vai cita veida daudzuma ierobežojums un ko ieguvuši zvejas kuģi, kas peld zem dalībvalsts karoga vai reģistrēti tajā, tiek uzskatīta par izsmeltu 70 % apmērā no kvotas, piešķīruma vai daļas, kas pieejama šai dalībvalstij, un tā var noteikt sākuma datumu, ar kuru kvota, piešķīrums vai pieejamā daļa tiek uzskatīta par izsmeltu.

4. Katra dalībvalsts informē Komisiju, izmantojot pārraidi ar datoru, līdz katra kalendārā ceturkšņa pirmā mēneša beigām par krājumu daudzumiem, kas nav 1. punktā minētie un kuri izvesti krastā iepriekšējā ceturksnī.

1. Neierobežojot 15. pantu, dalībvalstis pēc ieinteresētās dalībvalsts lūguma nodrošina ziņas par zivsaimniecības produktu izvešanu krastā, pārdošanas piedāvājumiem vai pārkraušanu, ko zvejas kuģi, kas peld zem šīs dalībvalsts karoga vai ir reģistrēti tajā, veic to jurisdikcijā esošo ūdeņu ostās un pamatojoties uz krājumu vai krājumu grupu, uz ko attiecas šai dalībvalstij piešķirtā kvota.

Šo informāciju veido attiecīgā kuģa nosaukums un ārējās pazīšanās zīme, zivju daudzumi no krastā izvestajiem krājumiem vai krājumu grupām, ko šis kuģis piedāvā pārdošanai vai pārkraušanai, kā arī krastā izvešanas datums un vieta, pirmās pārdošanas piedāvājums vai pārkraušana. Šo informāciju nosūta četru darba dienu laikā pēc ieinteresētās dalībvalsts pieprasījuma datuma vai turpmākā laika posmā, ko var noteikt šī dalībvalsts vai dalībvalsts, kurā notiek piestāšana krastā.

2. Dalībvalsts, kurā notiek izvešana krastā, pirmais piedāvājums pārdošanai vai pārkraušana, nosūta Komisijai pēc tās pieprasījuma šo informāciju tajā pašā laikā, kad to paziņo dalībvalstij, kurā kuģis ir reģistrēts.

1. Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu uzraudzību sugu nozvejai, ko veic tās kuģi, kas darbojas trešo valstu ūdeņos, uz ko attiecas to suverenitāte vai jurisdikcija, un atklātā jūrā, kā arī, lai nodrošinātu šādu lomu pārkraušanas un izvešanas krastā pārbaudi un reģistrāciju.

2. Kontroles un pārbaudes pasākumi nodrošina, ka kuģu īpašnieki un/vai kapteiņi izpilda šādus pienākumus:

3. 1. un 2. punkta noteikumus piemēro, neierobežojot noteikumus, ko paredz zivsaimniecības nolīgumi, kas noslēgti starp Kopienu un trešām valstīm, un starptautiskās konvencijas, kurās Kopiena ir līgumslēdzēja puse.

1. Katra dalībvalsts, izmantojot pārraidi ar datoru, līdz katra kalendārā ceturkšņa pirmā mēneša beigām informē Komisiju par daudzumiem, kas nozvejoti 17. pantā minētajos zvejas ūdeņos un izvesti krastā iepriekšējā ceturksnī, kā arī par visu informāciju, kas jāsniedz saskaņā ar 17. panta 2. punktu.

2. Attiecībā uz nozveju, ko veic trešās valsts ūdeņos, informāciju, kas jāsniedz saskaņā ar 1. pantu, klasificē pēc trešās valsts un krājumiem, atsaucoties uz vismazāko statistisko apgabalu, kas noteikts attiecīgajai zvejai.

Par lomiem, kas nozvejoti atklātā jūrā, paziņo, atsaucoties uz vismazāko statistisko apgabalu, ko noteikusi Starptautiskā konvencija par nozvejas izvietojumu, un uz sugām vai sugu grupu visiem lomiem attiecīgajā zvejas vietā.

3. Katru gadu līdz 1. oktobrim Komisija dalībvalstīm dara pieejamu informāciju, ko tā saņem saskaņā ar šo pantu.

4. Sīki izstrādātas normas šā panta piemērošanai pieņem saskaņā ar kārtību, kas noteikta 36. pantā.

1. Lai nodrošinātu to, ka 3., 6., 8., 9., 10., 14. un 17. pantā noteiktie pienākumi tiek ievēroti, katra dalībvalsts izveido ratificēšanas sistēmu, kas aptver jo īpaši savstarpējas pārbaudes un no šiem pienākumiem izrietošo ziņu pārbaudīšanu.

2. Lai atvieglotu šīs pārbaudes, katra dalībvalsts rada datorizētu datu bāzi, kurā reģistrē datus, kas minēti 1. punktā.

Dalībvalsts var radīt decentralizētas datu bāzes ar nosacījumu, ka tās un procedūras, kas saistītas ar datu vākšanu un reģistrēšanu, ir standartizētas tā, lai nodrošinātu salīdzināmību starp tām visā dalībvalsts teritorijā.

3. Katra dalībvalsts paredz vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka 1. punktā minēto informāciju pēc iespējas ātrāk iekļauj datu bāzē.

Informācija par regulējamiem resursiem Regulas (EEK) Nr. 3760/92 ( 7 ) 8. panta nozīmē, kā tā reģistrēta kuģa žurnālā, izkraušanas deklarācija, pārdošanas zīme un pārņemšanas sertifikāts iekļaujami 2. punktā minētajā datu bāzē 15 darba dienu laikā no datuma, kurā kompetentas iestādes ir saņēmušas šo informāciju. Ja nozvejots vairāk par 85 % no kvotas, šis laika posms nepārsniedz piecas darba dienas.

5. Dalībvalstis paredz vajadzīgos pasākumus, lai atvieglotu informācijas savākšanu, apstiprināšanu un norādes uz citiem avotiem. Komisijai, pamatojoties uz īpašu lūgumu, jābūt iespējai no attāluma piekļūt datoru failu dublikātiem, kuros ievietota attiecīgā informācija.

6. Saskaņā ar 36. pantā noteikto procedūru šā panta īstenošanai tiek pieņemti sīki izstrādāti noteikumi.

1. Šajā sadaļā attiecīgie zvejas apgabali ir ICES apgabali vai CECAF rajoni, uz kuriem attiecas zvejas intensitātes ierobežojumu shēmas, ievērojot Kopienas noteikumus.

1.a 19.e, 19.f, 19.g, 19.h un 19.i pants attiecas uz Kopienas kuģiem, ko dalībvalstis saskaņā ar Padomes 1997. gada 24. aprīļa Regulas (EK) Nr. 779/97, kas ievieš pasākumus zvejas intensitātes vadībai Baltijas jūrā ( 8 ), 2. pantu ir pilnvarojušas zvejot šīs regulas pielikumā uzskaitītajos zvejas apgabalos.

2. Kopienas zvejas kuģi nedrīkst veikt zvejas darbību attiecīgajos zvejas apgabalos, ja karoga dalībvalsts nav tiem devusi pienācīgu atļauju to darīt.

3. Neatkarīgi no 1. punkta noteikumiem 19.b un 19.c pantu piemēro tikai tiem Kopienas zvejas kuģiem, kam ir atļauts veikt zvejas darbības, vērstas uz bentisko zivju sugām.

1. Kopienas zvejas kuģu kapteiņi sniedz “zvejas intensitātes pārskatu”, kurā iekļauj šādu informāciju:

2. Neatkarīgi no 1. punkta, kuģi, kas veic pārzonu zveju, 24 stundu laikā vairāk nekā vienu reizi šķērsojot līniju, kura atdala apgabalus, ja viņi paliek norobežotā zonā piecas jūdzes uz vienu vai otru pusi no līnijas starp apgabaliem, paziņo par savu pirmo iebraukšanu un pēdējo izbraukšanu minētajā 24 stundu laika posmā.

3. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka zvejas kuģu, kuri peld ar to karogu, kapteiņi vai kapteiņu pārstāvji ievēro paziņošanas pienākumu.

4. Sīki izstrādātas normas šā panta piemērošanai pieņem saskaņā ar 36. pantā izklāstīto procedūru.

1. Kopienas zvejas kuģu kapteiņi vai viņu pārstāvji pa teleksu, ►M5 ar VMS, ◄ pa faksu, ar telefona ziņojumu, ko saņēmējs pienācīgi reģistrē, vai pa radio caur radiostaciju, kas saskaņā ar Kopienas noteikumiem apstiprināta šādu ziņojumu saņemšanai, vai ar jebkuru citu metodi, kas atzīta saskaņā ar 36. pantā noteikto procedūru, paziņo 19.b pantā minēto informāciju vienlaikus kompetentajām iestādēm:

Šādu informāciju paziņo tūlīt pirms katras iebraukšanas un izbraukšanas. Ja force majeure apstākļu dēļ kuģis nevar ziņojumu nosūtīt, tad to šā kuģa vārdā var nosūtīt cits kuģis.

3. Reālā laika automātiskās sistēmas, kas atzītas saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem, tomēr veido atzītu saziņas metodi 1. punkta mērķiem.

Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka intensitātes ziņojumus, kas saņemti saskaņā ar 19.b un 19.c pantu, reģistrē datorlasāmā formā.

1. Kopienas zvejas kuģu kapteiņi savos kuģu žurnālos šādi reģistrē un uzskaita laiku, kas pavadīts kādā apgabalā:

2. Neatkarīgi no 1. punkta, Kopienas zvejas kuģu kapteiņi, kas veic pārzonu zveju, kā noteikts 19.b pantā, reģistrē savas pirmās iebraukšanas un pēdējās izbraukšanas datumu un laiku.

3. To Kopienas kuģu kapteiņi, kuri veic zvejas darbības, kas vērstas uz bentisko zivju sugām, reģistrē 19.b pantā prasīto informāciju savos kuģa žurnālos.

4. Attiecībā uz kuģiem, kas atbrīvoti no pienākuma aizpildīt kuģa žurnālu, karoga dalībvalsts veic pārbaudes, ņemot paraugus, lai novērtētu kopējo zvejas intensitāti, ko izmanto zvejniecībā.

5. Sīki izstrādātus noteikumus šā panta piemērošanai pieņem saskaņā ar 36. pantā noteikto procedūru.

1. Karoga dalībvalsts aizpilda reģistru (-s), ko tā izveidojusi saskaņā ar Komisijas 1994. gada 19. janvāra Regulu (EK) Nr. 109/94 par Kopienas zvejas kuģu reģistru ( 9 ), lai tajā/tajos iekļautu datus, kas ietverti nosaukto kuģu sarakstos, kas minēti Regulas (EK) Nr. 685/95 2. pantā ►M6 un Regulas (EK) Nr. 779/97 2. pantā ◄ .

2. Karoga dalībvalsts nosūta 1. punktā minētos datus elektroniskā formā, vēlams pa elektronisko pastu, saskaņā ar Regulā (EK) Nr. 109/94 noteikto procedūru.

3. Saskaņā ar Regulā (EK) Nr. 109/94 paredzētajām procedūrām Komisija nodrošina, lai dalībvalstīm, kas atbild par kontroli, būtu pieejami dati par to kuģu identifikāciju, kuriem ir pieeja to ūdeņiem.

Katra dalībvalsts reģistrē zvejas intensitāti, ko katrā attiecīgajā zvejas apgabalā izmanto kuģi, kuri peld ar tās karogu, pamatojoties uz kuģu žurnālos pieejamo informāciju un informāciju, kas savākta saskaņā ar 19.e panta 4. punktu.

Katra dalībvalsts vispārīgi novērtē zvejas intensitāti, ko katrā attiecīgajā zvejas apgabalā izmanto kuģi, kuri peld ar to karogu un kuru kopējais garums ir mazāks par 15 metriem, un ko izmanto kuģi, kuru kopējais garums ir mazāks par 10 metriem, apgabalā, kas minēts 6. pantā Padomes2003. gada 4. novembra Regulā (EK) Nr. 1954/2003, kura attiecas uz zvejas intensitātes pārvaldību saistībā ar dažiem Kopienas zvejas apgabaliem un resursiem ( 10 ).

Katra dalībvalsts elektroniski, saskaņā ar Regulā (EK) Nr. 109/94 noteiktajām procedūrām, paziņo Komisijai kopējos datus par izmantoto zvejas intensitāti:

Katra dalībvalsts tūlīt paziņo pārējām dalībvalstīm to kuģu identifikācijas datus, kuri peld ar to karogu un kuriem ir apturēta vai atņemta atļauja veikt zvejas darbību vienā vai vairākās zivsaimniecībās, kas minētas Regulas (EK) Nr. 1954/2003 3. un 6. pantā.

Lai nodrošinātu, ka tiek ievērotas saistības, kas izklāstītas 19.b, 19.c un 19.e pantā, katra dalībvalsts pārbauda un apstiprina datus, kas izriet no šīm saistībām.

1. Visiem lomiem, kas tiek glabāti uz jebkura Kopienas zvejas kuģa borta, jāatbilst sugu sastāvam, ko nosaka Padomes 1986. gada 7. oktobra Regula (EEK) Nr. 3094/86, kas izklāsta noteiktus tehniskus pasākumus zivsaimniecības resursu saglabāšanai ( 11 ) tīkliem, ar kuriem strādā uz šā kuģa borta.

Tīkliem, kas atrodas uz borta un netiek izmantoti, jābūt noglabātiem tā, lai nevarētu tikt lietoti, saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

2. Ja lomi, kas tiek glabāti uz jebkura Kopienas zvejas kuģa klāja, ir iegūti ar tīkliem ar atšķirīgu minimālo acu izmēru viena brauciena laikā, sugu sastāvu aprēķina katrai loma daļai, kas nozvejota atšķirīgos apstākļos.

Tādēļ visas iepriekš izmantoto tīklu acu izmaiņas, kā arī loma sastāvu uz borta jebkurā šādu izmaiņu laikā ieraksta kuģa žurnālā un deklarācijā par izvešanu krastā. Atsevišķos gadījumos saskaņā ar 36. pantā noteikto procedūru pieņem sīki izstrādātus noteikumus par to, ka uz kuģa jātur kravas telpu plāns — pēc sugām, pēc pārstrādātajiem produktiem, norādot, kurā kravas telpu vietā tie atrodas.

3. Neierobežojot 1. un 2. punktu, Padome var, pamatojoties uz Komisijas sastādītu ziņojumu, pēc Komisijas priekšlikuma ar kvalificētu balstu vairākumu nolemt, ka:

1. Ja zvejas kuģi, uz kuriem attiecas II. A sadaļa, veic zvejas darbību attiecīgajos zvejas apgabalos, uz tiem drīkst atrasties tikai atbilstošais zvejas rīks vai rīki, kā arī tajos drīkst izmantot tikai atbilstošu zvejas rīku vai rīkus.

2. Tomēr zvejas kuģi, kas tā paša brauciena laikā zvejo arī tādos zvejas apgabalos, kuri nav minēti 1. punktā, var vest līdzi zvejas rīku, kas atbilst viņu darbībai attiecīgajos apgabalos, ar noteikumu, ka zvejas rīks, kurš atrodas uz klāja un kuru nav atļauts izmantot 1. punktā minētajos zvejas apgabalos, saskaņā ar 20. panta 1. punkta otro daļu ir tā nostiprināts, ka to nav iespējams tik viegli izmantot.

3. Noteikumus attiecībā uz statisko zvejas rīku identifikāciju pieņem ne vēlāk kā 1996. gada 31. decembrī saskaņā ar 36. pantā noteikto procedūru.

1. Uz visiem lomiem no krājuma vai krājumu grupas, uz kuriem attiecas kvota un kurus nozvejojuši Kopienas zvejas kuģi, attiecina kvotu, kas piemērojama karoga dalībvalstij uz attiecīgajiem krājumiem vai krājumu grupām neatkarīgi no krastā piestāšanas vietas.

2. Katra dalībvalsts nosaka datumu, sākot ar kuru lomi no krājumiem vai krājumu grupām, uz kuriem attiecas kvota un kurus nozvejojuši zvejas kuģi, kas peld zem tās karoga vai ir reģistrēti šajā dalībvalstī, tiek uzskatīti par izsmeltiem kvotai, kas tiem piemērojama attiecībā uz šiem krājumiem vai krājumu grupu. Sākot no šā datuma, šādiem kuģiem provizoriski aizliedz zveju no šiem krājumiem vai krājumu grupas, kā arī tādu zivju, kas nozvejotas pēc šā datuma, saglabāšanu uz borta, pārkraušanu un izvešanu krastā, un nosaka datumu, līdz kuram pārkraušanas un izvešanas krastā vai beigu deklarācijas par lomiem ir atļautas. Komisija tūlīt paziņo par šo pasākumu un tad informē pārējās dalībvalstis.

3. Pēc paziņošanas saskaņā ar 2. punktu vai pēc pašas iniciatīvas Komisija, pamatojoties uz pieejamo informāciju, nosaka attiecībā uz krājumiem vai krājumu grupu datumu, ar kuru tiek uzskatīts, ka lomi, uz kuriem attiecas TAC, kvota vai citi kvantitatīvi ierobežojumi, kurus nozvejo zvejas kuģi, kas peld zem kādas dalībvalsts karoga vai reģistrēti kādā no dalībvalstīm, izsmēluši kvotu, piešķīrumu vai šai dalībvalstij vai, attiecīgi — Kopienai, pieejamo daļu. ►M7 Komisija bez kavēšanās paziņo dalībvalstīm šo datumu. ◄

Kad pirmajā daļā aprakstītās situācijas novērtējums ir veikts, Komisija var paziņot attiecīgajām dalībvalstīm par zvejas plānu apturēšanu, jo TAC ir izsmelts.

Sākot no pirmajā daļā minētā datuma, attiecīgā karoga dalībvalsts uz pagaidu laiku aizliedz kuģiem, kas peld zem tās karoga, zvejot šīs sugas vai sugu grupas, kā arī zivju turēšanu uz kuģa, pārkraušanu un izkraušanu, kuras zvejotas pēc šā datuma, un tā pieņem lēmumu attiecībā uz datumu, līdz kuram ir atļaujama pārkraušana un izkraušana vai galīgās nozveju deklarācijas. Komisijai nekavējoties paziņo par šādu pasākumu, un tā pēc tam paziņo to pārējām dalībvalstīm.

4. Ja Komisija saskaņā ar 3. punkta pirmo daļu aptur zveju, atsaucoties uz TAC, kvotas, piešķīruma vai daļas, kas pieejama Kopienai, izsmelšanu, un atklājas, ka dalībvalsts faktiski nav izsmēlusi savu kvotu, piešķīrumu vai daļu no attiecīgajiem krājumiem vai krājumu grupas, piemēro šādus noteikumus.

Ja kaitējums, no kā cieš dalībvalsts, kurai zveja ir aizliegta, pirms tās kvota tikusi izsmelta, nav novēršams ar rīcību, ko veic saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 3760/92 9. panta 2. punktu, saskaņā ar 36. pantā noteikto procedūru pieņem pasākumus, lai pienācīgā veidā atlīdzinātu nodarīto kaitējumu. Šie pasākumi var ietvert dalībvalsts pārsniegtās kvotas, piešķīruma vai daļas samazinājumu un šādi samazinātos daudzumus piešķirot attiecīgi dalībvalstīm, kuru zvejas darbības tiek apturētas pirms to kvotu izsmelšanas. Šos samazinājumus un sekojošos piešķīrumus izdara, ņemot vērā sugu un apgabalu prioritāti, kuriem gada kvotas, piešķīrumi vai daļas ir noteiktas. Šos samazinājumus vai piešķīrumus izdara tā gada laikā, kurā noticis kaitējums, vai nākamajā gadā vai gados.

Saskaņā ar 36. pantā noteikto procedūru šā punkta piemērošanai, un jo īpaši, lai noteiktu attiecīgos daudzumus, pieņem sīki izstrādātus noteikumus.

Katra dalībvalsts nosaka dienu, kurā uzskata, ka kuģi, kuri peld ar tās karogu vai kuri ir reģistrēti Kopienā, ir sasnieguši maksimālo zvejas intensitātes līmeni zvejas apgabalā, kas noteikts regulā, kura minēta Regulas (EK) Nr. 1954/2003 11. panta 2. vai 3. punktā. Pēc minētā datuma tā uz laiku aizliedz minēto kuģu zvejas darbības attiecīgajā apgabalā. Komisija tūlīt tiek informēta par šādu pasākumu, un tā informē arī pārējās dalībvalstis.

Kad uzskata, ka kuģi, kuri peld ar kādas dalībvalsts karogu, ir izsmēluši 70 % no maksimālās pieļaujamās zvejas intensitātes kādā zvejas apgabalā, kā noteikts Regulā (EK) Nr. 2027/95, attiecīgā dalībvalsts ziņo Komisijai par pasākumiem, kas pieņemti, ievērojot Regulas (EK) Nr. 685/95 7. panta 1. punkta otro daļu.

1. Pamatojoties uz 19.i pantā minēto informāciju, Komisija nodrošina, lai tiktu ievēroti maksimāli pieļaujamie zvejas intensitātes līmeņi, kā noteikts Regulā (EK) Nr. 2027/95.

2. Pēc paziņojuma atbilstoši 21.a pantam vai pēc savas iniciatīvas Komisija, pamatojoties uz pieejamo informāciju, nosaka datumu, kurā uzskatīs, ka ir sasniegts kādas dalībvalsts maksimālais pieļaujamais zvejas intensitātes līmenis. Pēc minētā datuma kuģi, kas peld ar minētās dalībvalsts karogu, neveic zvejas darbības attiecīgajos zvejas apgabalos.

Ja dalībvalsts kompetentās iestādes nolemj, ka Kopienas zvejas kuģu darbības nopietni vai atkārtoti neatbilst šīs regulas prasībām, karoga dalībvalsts var pakļaut minēto kuģi papildu kontroles pasākumiem.

Karoga dalībvalsts informē Komisiju un citas dalībvalstis par kuģa, kuram uzlikti papildu kontroles pasākumi, nosaukumu un ārējām pazīšanās zīmēm un numuriem.

1. Ja Komisija nolemj, ka dalībvalsts ir pārsniegusi savu kvotu, piešķīrumu vai daļu no krājuma vai krājumu grupas, kas tai pieejama, Komisija veic samazinājumus no dalībvalsts gada kvotas, piešķīruma vai daļas, kas ir pārsniegta. Par šiem samazinājumiem lemj saskaņā ar 36. pantā noteikto procedūru.

2. Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar kvalificētu balsu vairākumu pieņem noteikumus par samazinājumu saskaņā ar mērķiem un vadības stratēģijām, kas noteiktas Regulā (EEK) Nr. 3760/92 8. pantā, un ņem vērā, izejot no prioritātes, šādus parametrus:

Noteiktu pasākumu inspekcija un kontrole, lai uzlabotu un pielāgotu struktūras zivsaimniecības nozarē, ieskaitot akvakultūru

Lai nodrošinātu atbilstību mērķiem un stratēģijām, ko noteikusi Padome saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 3760/92 11. pantu, jo īpaši ar kvantitatīvajiem mērķiem attiecībā uz Kopienas flotes zvejas apjomu un tās darbību pielāgojumu, katra dalībvalsts organizē visu personu, kas saistītas ar augstākminēto mērķu īstenošanu, regulāras pārbaudes savā teritorijā un savos ūdeņos, kas ir tās suverenitātē vai jurisdikcijā.

1. Katra dalībvalsts pieņem noteikumus, lai pārbaudītu atbilstību 24. pantā minētajiem mērķiem. Tādēļ tā veic tehniskas kontroles, jo īpaši šādās jomās:

2. Ja Komisija konstatē, ka dalībvalsts nav izpildījusi 1. punkta noteikumus, tā var, neierobežojot Līguma 169. pantu, izteikt priekšlikumus Padomei par piemērotu vispārēju pasākumu pieņemšanu. Padome lemj ar kvalificētu balsu vairākumu.

1. Saskaņā ar 36. pantā noteikto procedūru 25. panta piemērošanai pieņem sīki izstrādātus noteikumus, kas jo īpaši attiecas uz:

2. Dalībvalstis tūlīt dara zināmu Komisijai informāciju par izmantotajām kontroles metodēm, kopā ar to iestāžu, kas atbildīgas par pārbaužu veikšanu, nosaukumiem un adresēm.

1. Lai atvieglotu 25. pantā konkretizēto uzraudzību, katra dalībvalsts izveido ratifikācijas sistēmu, kurā ietver jo īpaši pārbaudes ar savstarpēju informācijas pārbaudi par flotes zvejas kapacitāti un darbību, kas aprakstīta, inter alia:

2. Šim nolūkam dalībvalstis izveido vai papildina pastāvošās elektroniskās datu bāzes, ietverot attiecīgu informāciju par flotes zvejas kapacitāti un darbībām.

4. Saskaņā ar 36. pantā noteikto procedūru šā panta īstenošanai pieņem sīki izstrādātus noteikumus.

Noteiktu pasākumu, kas attiecas uz zivsaimniecības produktu tirgus kopējo organizāciju, inspekcija un kontrole

1. Lai nodrošinātu noteikumu, kas attiecas uz pasākumiem, kuri noteikti Padomes 1992. gada 17. decembra Regulā (EEK) Nr. 3759/92 par zivsaimniecības un akvakultūras produktu tirgus kopēju organizāciju ( 13 ), atbilsmi tehniskajiem aspektiem, katra dalībvalsts savā teritorijā organizē regulāras pārbaudes visām pasākumu īstenošanā iesaistītajām personām.

Dalībvalstis veic salīdzināšanu starp dokumentiem, kas attiecas uz 9. pantā minēto daudzumu pirmo laišanu tirgū un krastā izvestajiem daudzumiem, kas uzrādīti dokumentos, jo īpaši attiecībā uz to svaru.

2.a Ja konkrētai sugai saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 3760/92 4. pantu noteikts minimālais izmērs, par šīs sugas zivsaimniecības produktu partiju pārdošanu, uzkrājumiem vai transportēšanu atbildīgajai personai, ja tie ir mazāki par minimālo izmēru, jebkurā laikā jāspēj pierādīt to ģeogrāfiskās izcelsmes apgabals vai izcelšanās no akvakultūras. Dalībvalstis veic vajadzīgās pārbaudes, lai novērstu problēmas, kas varētu pastāvēt to teritorijā saistībā ar pārāk maza izmēra zivju transportu vai pārdošanu.

3. Dalībvalstis dara zināmu Komisijai informāciju attiecībā uz pieņemtajiem kontroles pasākumiem, kompetentajām kontroles iestādēm, atklāto pārkāpumu veidu un rīcību, kas veikta šajā sakarā.

Komisijai, dalībvalstu kompetentajām iestādēm, amatpersonām un citiem pārstāvjiem ir pienākums neizpaust saskaņā ar šo pantu iegūto informāciju, uz ko attiecas profesionālais noslēpums.

4. Šis pants neierobežo valsts noteikumus attiecībā uz tiesas sēžu slepenību.

1. Trešās valsts zvejas kuģiem atļauts zvejot, paturēt uz klāja vai pārstrādāt zivsaimniecības produktus Kopienas zvejas zonā tikai ar noteikumu, ka tiem ir izdota zvejas licence un īpaša zvejas atļauja saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1627/94 9. pantu ( 14 )

2. Turklāt trešās valsts zvejas kuģi var veikt pārkraušanu vai pārstrādāšanu tikai tad, ja tie saņēmuši iepriekšēju tās dalībvalsts atļauju, kuras ūdeņos darbība tiks veikta. Trešās valsts zvejas kuģiem atļauts veikt pārkraušanu vai zvejas darbības, kas saistītas ar kopēju divu vai vairāku kuģu rīcību, tikai tad, ja tie no attiecīgās dalībvalsts ir saņēmuši iepriekšēju pilnvarojumu veikt pārkraušanu vai pārstrādāšanu un ja tie izpilda šīs regulas 11. pantā minētos nosacījumus.

3. Sīki izstrādātas normas šā panta piemērošanai pieņem saskaņā ar 36. pantā noteikto kārtību.

Visi trešās valsts zvejas kuģi, kuri darbojas Kopienas zvejas zonā, izpilda turpmāk minētos pienākumus:

Komisija nosaka datumu, no kura uzskata, ka ir izsmeltas kvotas sugu vai sugu grupu nozvejām, kuras tiek pakļautas kvotām un kuras nozvejo trešās valsts zvejas kuģi. Komisija par šo datumu bez kavēšanās paziņo trešai valstij un attiecīgajām dalībvalstīm.

Sākot ar šo datumu, šādiem kuģiem uz laiku aizliedz šādas sugas vai sugu grupas zveju, kā arī pēc šāda datuma nozvejoto zivju paturēšanu uz kuģa, pārkraušanu un izkraušanu krastā. Komisija nosaka arī datumu, līdz kuram tiek atļautas šādas pārkraušanas un izkraušanas krastā vai galīgās nozveju deklarācijas.

1. Trešās valsts zvejas kuģu kapteiņiem vai to pārstāvjiem vismaz 72 stundas pirms aprēķinātā ierašanās laika ostā jāpaziņo kompetentām dalībvalsts iestādēm, kuru ostas vai izkraušanas vietas tie vēlas izmantot, šāda informācija:

Izkraušanas darbības nevar sākt, līdz tās nav atļāvušas kompetentas minētās dalībvalsts iestādes.

2. Izņemot force majeure gadījumus vai arī ja kuģis cietis avāriju, trešās valsts zvejas kuģi var ienākt tikai tajās ostās, ko norādījusi dalībvalsts, kuras ostas vai izkraušanas iekārtas tie vēlas izmantot.

3. Komisija saskaņā ar 36. pantā noteikto kārtību dažām trešās valsts zvejas kuģu kategorijām var piešķirt izņēmumus no 1. punktā minētajiem pienākumiem uz ierobežotu un atjaunojamu laika posmu vai arī sagatavot noteikumus kādam citam paziņošanas periodam, ņemot vērā, inter alia, attālumu starp zvejas vietām, izkraušanas vietām un ostām, kurās attiecīgie kuģi ir reģistrēti vai uzskaitīti.

4. 1. un 2. punktu piemēro, neierobežojot īpašos noteikumus zvejas līgumos, kas noslēgti starp Kopienu un dažādām trešām valstīm.

Trešās valsts zvejas kuģu kapteiņiem vai viņu pārstāvjiem pēc iespējas ātrāk, bet ne vēlāk kā 48 stundas pēc izkraušanas, jāiesniedz tās dalībvalsts iestādēm, kuras ostas vai izkraušanas iekārtas tie izmanto, deklarācija, norādot zivsaimniecības produktu daudzumu pēc izkrautajām sugām, kā arī katras nozvejas vietu. Kapteiņi atbild par šādas deklarācijas precizitāti.

Katra dalībvalsts nosūta Komisijai pēc tās lūguma informāciju par trešo valstu zvejas kuģu veiktajām izkraušanām.

Ja trešās valsts zvejas kuģa kapteinis vai tā pārstāvis paziņo, ka loms iegūts atklātā jūrā, kompetentas iestādes atļauj izkraušanu tikai tad, ja kuģa kapteinis vai tā pārstāvis var pierādīt, ka:

Sīki izstrādātas normas šīs sadaļas piemērošanai, to skaitā norādīto ostu sarakstus, pieņem saskaņā ar 36. pantā noteikto kārtību un saskaņojot tos ar iesaistītajām dalībvalstīm.

1. Komisija pārbauda to, kā dalībvalstis piemēro šo regulu, pārbaudot dokumentus un veicot pārbaudes uz vietas. Komisija var nolemt veikt pārbaudes bez iepriekšēja brīdinājuma, ja uzskata to par nepieciešamu.

Lai veiktu pārbaudes uz vietas, Komisija izdod rakstiskas instrukcijas saviem inspektoriem, norādot viņu pilnvaras un viņu misiju mērķus.

2. Kur vien Komisijai šķiet nepieciešams, tās inspektori var piedalīties kontrolēs un inspekciju darbībās, ko veic valsts kontroles dienesti. Šajās misijās Komisija nodibina atbilstīgus kontaktus ar dalībvalstīm, lai, kur vien iespējams, izveidotu savstarpēji pieņemamu inspekcijas programmu.

3. Ja nepieciešams, jo īpaši pēc Kopienas inspektoru veiktajām misijām saskaņā ar 2. punktu, atklājot, ka pastāv pārkāpumi šīs regulas īstenošanā, Komisija var prasīt, lai dalībvalstis to informē par sīki izstrādātu inspekciju vai kontroles programmu, ko plāno vai nosaka valsts kompetentās iestādes konkrētam laika posmam un/vai noteiktiem zvejas veidiem un apgabaliem. Saņemot šo paziņojumu, Komisijas apstiprināts inspektors, ja vien Komisijai tas šķiet vajadzīgs, veic neatkarīgas inspekcijas, lai pārbaudītu šīs programmas īstenošanu, ko veic dalībvalsts kompetentās iestādes.

Kopienas inspektoram pārbaudot šīs programmas īstenošanu, dalībvalsts pārstāvji visu laiku ir atbildīgi par minētās programmas izpildi. Kopienas inspektori pēc savas iniciatīvas nevar izmantot inspekcijas tiesības, kas nodotas valsts pārstāvjiem. Minētie inspektori nevar piekļūt kuģiem vai telpām, ja vien viņus nepavada dalībvalsts pārstāvji.

Pēc šādas pārbaudes Komisija nosūta attiecīgajai dalībvalstij vērtējuma ziņojumu par programmu un, ja vajadzīgs, iesaka kontroles pasākumus, lai uzlabotu dalībvalsts veikto kontroli.

3.a Kopienas inspektori saistībā ar pārbaudi bez iepriekšējas paziņošanas veic novērojumus par šīs regulas izpildīšanu.

Novērošanas apmeklējumu laikā Kopienas inspektoriem, kurus pavada valsts inspektori, un neierobežojot spēkā esošos Kopienas tiesību aktus un ievērojot procesa noteikumus, kas paredzēti attiecīgās dalībvalsts likumos, jābūt iespējai piekļūt attiecīgajiem failiem un dokumentiem, kā arī sabiedriskām telpām un vietām, kuģiem un privātām telpām, zemei un transporta līdzekļiem, kur notiek darbības, uz kurām attiecas šī regula, lai iegūtu informāciju (kas nesatur atsauces uz vārdiem un uzvārdiem), kas viņiem nepieciešama uzdevuma izpildīšanai.

Pēc šādām bez iepriekšējas paziņošanas veiktām pārbaudēm Komisijai bez kavēšanās jānosūta attiecīgajai dalībvalstij pārskats par saviem novērojumiem.

4. Inspekcijas misijās, ko jūrā vai krastā veic ar lidmašīnu, apstiprināti inspektori nedrīkst veikt kontroles attiecībā uz fiziskām personām.

5. Savās vizītēs, kas minētas 2. un 3. punktā, Komisijas apstiprināts inspektors atbildīgo dienestu klātbūtnē var piekļūt uz vietas informācijai, kas atrodas konkrētās datu bāzēs vai nu kopumā, vai atsevišķi, un var pārbaudīt visus dokumentus, kas ir noderīgi šīs regulas piemērošanai.

Ja valsts noteikumi paredz izmeklēšanu konfidencialitāti, šīs informācijas izziņošanu atļauj kompetenta tiesa.

1. Dalībvalstis nodrošina Komisiju ar šādu informāciju pēc tās pieprasījuma par šīs regulas īstenošanu. Iesniedzot informācijas pieprasījumu, Komisija norāda pienācīgu termiņu, kura laikā informācija jāpiegādā.

2. Ja Komisija uzskata, ka notikuši pārkāpumi šīs regulas īstenošanā vai ka pastāvošie uzraudzības noteikumi un metodes nav efektīvi, tā informē attiecīgo dalībvalsti vai dalībvalstis, kurām tad jāveic administratīva izmeklēšana, kurā var piedalīties Komisijas amatpersonas.

Attiecīgās dalībvalstis informē Komisiju par aptaujas rezultātiem un nosūta tā pārskata eksemplāru, kas sagatavots ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc Komisijas lūguma. Komisija var pagarināt šo laika posmu, saņemot no dalībvalsts pienācīgi pamatotu lūgumu par attaisnojamu aizkavēšanos.

Lai piedalītos šajā punktā minētajās inspekcijās, Komisijas amatpersonas uzrāda rakstiskas instrukcijas, kas apliecina viņu identitāti un viņu funkcijas.

3. Ja Komisijas amatpersonas piedalās izmeklēšanā, šo izmeklēšanu visu laiku vada dalībvalsts amatpersonas; Komisijas amatpersonas pēc savas iniciatīvas nedrīkst izmantot inspekcijas pilnvaras, kas uzticētas valsts amatpersonām; no otras puses, tām ir pieejamas tās pašas telpas un tie paši dokumenti, kas dalībvalsts amatpersonām.

Ciktāl valsts kriminālprocesuālās normas paredz noteiktas darbības amatpersonām, kas īpaši atzītas ar attiecīgās valsts tiesībām, Komisijas amatpersonas nevar piedalīties šādās darbībās. Jo īpaši tās nevar piedalīties telpu kratīšanā vai formālā personu nopratināšanā, kas notiek saskaņā ar attiecīgās valsts krimināltiesībām. Tomēr tām ir pieejama šādi iegūtā informācija.

1. Dalībvalstis nodrošina, ka tiek veikti atbilstīgi pasākumi, ieskaitot administratīvas vai kriminālprocesuālas darbības saskaņā ar attiecīgās valsts tiesībām, attiecībā pret fiziskām vai juridiskām personām, kas atbildīgas par to, ka netiek ievērota kopēja zivsaimniecības politika, jo īpaši pēc uzraudzības vai inspekcijas, kas veikta saskaņā ar šo regulu.

2. Tiesvedībai, kas uzsākta, ievērojot 1. punktu, saskaņā ar attiecīgām valsts tiesību normām jāspēj efektīvi atņemt atbildīgajām personām ekonomisko labumu, kas iegūts no šādiem pārkāpumiem, vai uzrādīt rezultātus, kas proporcionāli šādu pārkāpumu nopietnībai, efektīvi apkarojot turpmākus līdzīgus pārkāpumus.

2.a Padome, lemjot saskaņā ar Līguma 43. pantu, var sagatavot to rīcības veidu sarakstu, kas nopietni pārkāpj 1. pantā minētos Kopienas noteikumus un attiecībā pret kuriem dalībvalstis apņemas piemērot samērīgas, preventīvas un iedarbīgas sankcijas.

3. Sankcijas, kas izriet no 2. punktā minētās tiesvedības, atkarībā no pārkāpuma smaguma var ietvert:

4. Šā panta noteikumi nekavē dalībvalsti, kurā notiek piestāšana krastā vai pārkraušana, nodot izmeklēšanu par pārkāpumu reģistrācijas dalībvalsts kompetentajām iestādēm pēc vienošanās ar pēdējo un ar nosacījumu, ka šī nodošana drošāk palīdzēs sasniegt 2. punktā minēto rezultātu. Dalībvalsts, kurā notiek piestāšana krastā vai pārkraušana, par katru šādu nodošanu informē Komisiju.

1. Ja dalībvalsts, kurā notiek piestāšana krastā vai pārkraušana, kompetentās iestādes atklāj šīs regulas pārkāpumus, tām saskaņā ar 31. pantu jāvēršas pret iesaistītā kuģa kapteini vai jebkuru citu personu, kas atbildīga par pārkāpumu.

2. Ja dalībvalsts, kurā notiek piestāšana krastā vai pārkraušana, nav karoga dalībvalsts un tās kompetentās iestādes saskaņā ar saviem tiesību aktiem neveic attiecīgus pasākumus, ieskaitot administratīvu vai kriminālprocesuālu darbību uzsākšanu pret atbildīgajām fiziskajām vai juridiskajām personām, vai nenodod lietu izmeklēšanai saskaņā ar 31. panta 4. punktu, daudzumus, kas nelegāli ievesti vai pārkrauti, var atņemt no kvotas, kas piešķirta šai pirmajai dalībvalstij.

Zivju daudzumus, kas tiek atskaitīti no minētās dalībvalsts kvotas, nosaka saskaņā ar 36. pantā noteikto procedūru pēc tam, kad Komisija ir konsultējusies ar attiecīgajām abām dalībvalstīm.

Ja dalībvalsts, kurā notiek piestāšana krastā vai pārkraušana, rīcībā vairs nav atbilstīgas kvotas, 21. panta 4. punktu piemēro mutatis mutandis, uzskatot nelegāli ievestos vai pārkrautos zivju daudzumus par reģistrācijas dalībvalstij nodarītā kaitējuma apjoma ekvivalentu, kā minēts šajā pantā.

1. Dalībvalstu kompetentās iestādes tūlīt un saskaņā ar to likumos noteikto kārtību paziņo karoga dalībvalstij vai reģistrācijas dalībvalstij par jebkuru 1. pantā minēto Kopienas noteikumu pārkāpumu, norādot iesaistītā kuģa nosaukumu un pazīšanās zīmes, kapteiņa un īpašnieka vārdus, pārkāpuma apstākļus, jebkuru administratīvu procesu vai kriminālprocesu vai citus pasākumus, kas veikti, un visus galīgos lēmumus attiecībā uz šādu pārkāpumu. Atsevišķos gadījumos pēc pieprasījuma dalībvalstis sniedz Komisijai šo informāciju.

2. Pēc izmeklēšanas nodošanas, ievērojot 31. panta 4. punktu, karoga dalībvalsts vai reģistrācijas dalībvalsts veic visus attiecīgos pasākumus, kā noteikts 31. pantā.

3. Karoga dalībvalsts vai reģistrācijas dalībvalsts tūlīt informē Komisiju par visiem pasākumiem, kas veikti saskaņā ar 2. punktu, pievienojot attiecīgā kuģa nosaukumu un ārējās pazīšanās zīmes.

Sadarbība starp iestādēm, kas atbild par dalībvalstīs veicamajām pārbaudēm, un Komisiju

Noteikumi, pamatojoties uz kuriem kompetentās iestādes, kas atbild par šīs regula piemērošanas pārbaudi dalībvalstīs, sadarbojas savā starpā un ar Komisiju, lai nodrošinātu kopējās zivsaimniecības politikas ievērošanu, ir tādi, kā norādīts turpmāk.

1. Dalībvalstis savstarpēji sniedz viena otrai vajadzīgo palīdzību, lai veiktu šajā sadaļā paredzētās pārbaudes.

2. Ja dalībvalsts kompetento iestāžu veiktas inspekcijas vai uzraudzības darbības atklāj, ka Kopienas zvejas kuģi vai kuģi, kas peld zem trešās valsts karoga un kas reģistrēti trešā valstī, veikuši 2. pantā minēto zveju veidā, kas, iespējams, pārkāpj Kopienas noteikumus, attiecīgajai dalībvalstij nekavējoties paziņo visu atbilstīgo informāciju dalībvalstij, zem kuras karoga peld attiecīgais kuģis vai kuģi, citām iesaistītajām dalībvalstīm un Komisijai. Citasiesaistītās dalībvalstis ir tās dalībvalstis, kuru teritorijā vai ūdeņos attiecīgās darbības veic vai varētu veikt.

Attiecīgā dalībvalsts var lūgt citas iesaistītās dalībvalstis veikt īpašas pārbaudes, norādot konkrētus šāda lūguma iemeslus.

Dalībvalstis sniedz viena otrai informāciju un paziņo Komisijai par to veiktajām darbībām, reaģējot uz šādiem lūgumiem, to skaitā, ja vajadzīgs, par pārbaužu rezultātiem un jebkādiem ar pārkāpumiem saistītiem procesiem.

3. Dalībvalstis paziņo cita citai par valsts pasākumiem, kas veikti šādā nolūkā, jo īpaši par tiem, kas veikti saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 3760/92 9. panta 2. punktu.

4. Sīki izstrādātas normas šā panta piemērošanai pieņem saskaņā ar 36. pantā noteikto kārtību.

1. Ja pārbaudes dalībvalstī veic, iepriekš par to paziņojot, Komisija var vienoties, lai tās inspektorus, kuri apmeklē šo dalībvalsti, ar apmeklējamās dalībvalsts piekrišanu kā novērotāji pavadītu viens vai vairāki zivsaimniecības inspektori no citas dalībvalsts. Saņemot Komisijas lūgumu, šī dalībvalsts var nekavējoties nozīmēt valsts zivsaimniecības inspektorus, kas izvēlēti par novērotājiem.

Dalībvalsts var arī sastādīt to valsts zivsaimniecības inspektoru sarakstu, kurus Komisija varētu uzaicināt piedalīties šādās pārbaudēs. Komisija var uzaicināt šajā sarakstā iekļautos valstu inspektorus vai arī tos, par kuriem Komisijai paziņots pēc tās lūguma.

2. Dalībvalstis var arī pašas savā starpā un pēc savas iniciatīvas realizēt ar zvejas darbībām saistītas pārbaudes, inspekcijas un uzraudzīšanas programmas.

1. Komisija saskaņā ar 36. pantā izklāstīto procedūru un vienojoties ar attiecīgām dalībvalstīm nosaka, kādās zivsaimniecības jomās, kurās darbojas divas vai vairākas dalībvalstis, ir veicamas īpašas kontroles un pārbaudes programmas, un izstrādā nosacījumus, kas reglamentē šādas programmas.

Īpaša kontroles un pārbaudes programma nosaka, kādas zivsaimniecības jomas, kurās darbojas divas vai vairāk dalībvalstis, uz ko attiecas šī programma, un izstrādā nosacījumus, kas reglamentē tādas zivsaimniecības jomas.

Katrā īpašā kontroles un pārbaudes programmā ir formulēti tās mērķi, kopējās prioritātes un procedūras, kā arī kontroles un pārbaudes standarti, paredzēto pasākumu gaidāmie rezultāti un stratēģija, kas vajadzīga, lai nodrošinātu to, ka kontroles un pārbaudes pasākumi ir pēc iespējas vienādi, efektīvi un taupīgi. Katrā programmā nosaka, uz kurām dalībvalstīm tā attiecas.

Īpašās kontroles un pārbaudes programmas nevar turpināties ilgāk par trijiem gadiem vai citu termiņu, kas tālab ir nolikts atjaunošanas plānā, ko pieņem saskaņā ar 5. pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 2371/2002 (2002. gada 20. decembris) par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku ( 15 ), vai apsaimniekošanas plānā, ko pieņem saskaņā ar minētās regulas 6. pantu.

Attiecīgās dalībvalstis īsteno īpašās kontroles un pārbaudes programmas, pamatojoties uz kopējiem izvietošanas plāniem, ko pieņem, ievērojot Padomes Regulu (EK) Nr. 768/2005 (2005. gada 26. aprīlis), ar ko izveido Kopienas Zivsaimniecības kontroles aģentūru un groza Regulu (EK) Nr. 2847/93, ar kuru izveido kontroles sistēmu, kas piemērojama kopējai zivsaimniecības politikai ( 16 ).

2. Komisija kontrolē un izvērtē katras īpašās kontroles un pārbaudes programmas norisi un sniedz ziņojumus Eiropas Parlamentam un Padomei saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 27. panta 4. punktu.

1. Ne vēlāk kā katra gada 30. aprīlī dalībvalstis nosūta Komisijai pārskatu par šīs regulas piemērošanu iepriekšējā kalendāra gada laikā.

2. Pamatojoties uz dalībvalstu iesniegtajiem pārskatiem un saviem novērojumiem, Komisija katru gadu sagatavo ar faktiem pamatotu pārskatu un katrus trīs gadus — novērtējuma pārskatu, kas iesniedzami Padomei un Eiropas Parlamentam. Tā publicē šo novērtējuma pārskatu kopā ar dalībvalstu atbildēm un, vajadzības gadījumā, pasākumiem un ierosinājumiem atklāto trūkumu labošanai.

3. Sīki izstrādātas normas informācijas sagādei, lai izpildītu šā panta prasības, pieņem saskaņā ar 36. pantā noteikto kārtību, jo īpaši attiecībā uz informāciju, kas saistīta ar:

1. Komisijai palīdz Zivsaimniecības pārvaldības komiteja, kas izveidota saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 3760/92 17. pantu.

2. Ja ir atsauce uz šo pantu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK ( 17 ) 4. un 7. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 4. panta 3. punktā paredzētais termiņš ir viens mēnesis.

1. Dalībvalstis un Komisija veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, lai ar ziņām, kas iegūtas šīs regulas piemērošanas gaitā, rīkotos konfidenciāli.

2. Fizisku vai juridisku personu vārdus neizpauž Komisijai vai citām dalībvalstīm, izņemot gadījumus, kad šāda paziņošana īpaši paredzēta šajā regulā vai, ja tas ir vajadzīgs, lai novērstu vai izskaustu pārkāpumus, vai lai pārbaudītu neapšaubāmus pārkāpumus.

Ziņas, kas minētas 1. punktā, nenosūta, ja vien tās nav kopā ar citām ziņām veidlapā, kas neaizliedz tiešu vai netiešu fizisku vai juridisku personu identifikāciju.

3. Ziņu apmaiņa starp dalībvalstīm un Komisiju netiek nodota citām personām kā tikai tām, kuras strādā dalībvalstu vai Kopienas institūcijās un kuru funkciju izpildei nepieciešama šāda pieeja, ja vien dalībvalstis, kas nosūta ziņas, dod savu nepārprotamo piekrišanu.

4. Uz ziņām, kas tiek paziņotas vai iegūtas citādi ar šīs regulas palīdzību, attiecas profesionālais noslēpums, un tām jābauda tāda pati aizsardzība, ko līdzīgām ziņām piešķir valsts likumi un citi normatīvie akti dalībvalstī, kura tās saņem, un attiecīgie noteikumi, kas attiecas uz Kopienas institūcijām.

5. Ziņas, kas minētas 1. punktā, neizmanto nekādam citam mērķim kā vien tam, kas paredzēts šajā regulā, ja vien iestādes, kas sniedz ziņas, nedod savu nepārprotamu piekrišanu, un ar nosacījumu, ka dalībvalstī spēkā esošie noteikumi iestādei, kas saņem ziņas, neaizliedz šādu izmantojumu vai paziņošanu.

6. Šā panta 1. līdz 5. punkts netiek izmantoti kā šķēršļi ziņu, kas iegūtas saskaņā ar šo regulu, izmantošanai juridiskās darbībās vai procesos, ko sekojoši uzsāk par Kopienas zivsaimniecības tiesību aktu neievērošanu. Dalībvalsts kompetentās iestādes, kas nodod ziņas, informē visas instances, ja minētās ziņas tiek izmantotas šiem mērķiem.

Šis pants neierobežo saistības, kas izriet no starptautiskajām konvencijām par savstarpēju palīdzību krimināllietās.

7. Kad dalībvalsts paziņo Komisijai, ka pēc izmeklēšanas pabeigšanas ir noskaidrots, ka fiziska vai juridiska persona, kuras vārds tai tika paziņots saskaņā ar šīs regulas noteikumiem, nav bijusi iesaistīta pārkāpumā, Komisija nekavējoties informē visas puses vai puses, kurām tika paziņots minētās personas vārds, par minētās izmeklēšanas vai procesa iznākumu. Pamatojoties uz pirmo paziņojumu, šo personu vairs neuzskata par personu, kas iesaistīta minētajos pārkāpumos. Ziņas, kas tiek glabātas veidā, kas pieļauj attiecīgās personas identifikāciju, nekavējoties iznīcina.

8. Šā panta 1. līdz 5. punkts neaizliedz jebkādu vispārīgu ziņu vai pētījumu publikāciju, kas neietver personiskas atsauces uz fiziskām vai juridiskām personām.

9. Šajā regulā minētās ziņas tiek glabātas tādā veidā, kas ļauj identificēt attiecīgās personas, tik ilgi, cik vajadzīgs, lai sasniegtu minētos mērķus.

10. Ziņas, kas iegūtas saskaņā ar šo regulu, ir pieejamas pēc attiecīgo fizisko vai juridisko personu pieprasījuma.

Šo regulu piemēro, neskarot nevienu valsts kontroles pasākumu, kas pārsniedz tās obligātās prasības, ar nosacījumu, ka tie atbilst Kopienas tiesībām un ir saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku.

Par valsts pasākumiem, kas minēti pirmajā daļā, paziņo Komisijai saskaņā ar Padomes 1976. gada 19. janvāra Regulas (EEK) Nr. 101/76, kas nosaka kopēju struktūrpolitiku zivsaimniecības nozarei ( 18 ), 2. panta 2. punktu.

1. Regula (EEK) Nr. 2241/87 tiek atcelta 1994. gada 1. janvārī, izņemot 5. pantu, kuru turpina piemērot, kamēr regulas, kas nosaka šīs regulas 6. panta 2. punktā minētos sarakstus, stājas spēkā.

2. Atsauces uz regulu, kas atcelta ar 1. punktu, uzskata par atsaucēm uz šo regulu.

Līdz 2000. gada 1. janvārim dalībvalstis atbrīvo no pienākuma piemērot 6. un 8. panta noteikumus tiktāl, ciktāl tie ir saistīti ar zvejas darbībām Vidusjūrā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

( 5 ) OV L 207, 29.7.1987., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EEK) Nr. 3483/88 (OV L 306, 11.11.1988., 2. lpp.).

( 6 ) Sestā Padomes 1977. gada 17. maija Direktīva 77/388/EEK par dalībvalstu likumu saskaņošanu attiecībā uz apgrozījuma nodokļiem — kopējā pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienāds novērtējuma pamats (OV L 145, 13.6.1977., 1. lpp.).

( 11 ) OV L 288, 11.10.1986., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EEK) Nr. 3034/92 (OV L 307, 23.10.1992., 1. lpp.).

( 13 ) OV L 388, 31.12.1992., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EEK) Nr. 1891/93 (OV L 172, 15.7.1993., 1. lpp.).

( 14 ) Padomes Regula (EK) Nr. 1627/94 (1994. gada 27. jūnijs), ar ko nosaka vispārīgos noteikumus attiecībā uz īpašām zvejas atļaujām (OV L 171, 6.7.1994., 7. lpp.

		Oficiālais Vēstnesis
		No	page	date
M1	PADOMES LĒMUMS (1995. gada 5. decembris),	L 301	35	14.12.1995
►M2	PADOMES REGULA (EK) Nr. 2870/95 (1995. gada 8. decembris),	L 301	1	14.12.1995
M3	COUNCIL REGULATION (EC) No 2489/96 of 20 December 1996, (*)	L 338	12	28.12.1996
►M4	PADOMES REGULA (EK) Nr. 686/97 (1997. gada 14. aprīlis),	L 102	1	19.4.1997
►M5	PADOMES REGULA (EK) Nr. 2205/97 (1997. gada 30. oktobris),	L 304	1	7.11.1997
►M6	PADOMES REGULA (EK) Nr. 2635/97 (1997. gada 18. decembris),	L 356	14	31.12.1997
►M7	PADOMES REGULA (EK) Nr. 2846/98 (1998. gada 17. decembris),	L 358	5	31.12.1998
►M8	PADOMES REGULA (EK) Nr. 806/2003 (2003. gada 14. aprīlis),	L 122	1	16.5.2003
►M9	PADOMES REGULA (EK) Nr. 1954/2003 (2003. gada 4. novembris),	L 289	1	7.11.2003
►M10	PADOMES REGULA (EK) Nr. 768/2005 (2005. gada 26. aprīlis),	L 128	1	21.5.2005
►M11	PADOMES REGULA (EK) Nr. 1967/2006 (2006. gada 21. decembris),	L 409	11	30.12.2006