<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><JUDGMENT xmlns:fmx="http://opoce" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.58-20161101.xd"><BIB.JUDGMENT><REF.CASE FILE="n.a."><NO.CASE>C-251/20</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62020CJ0251</NO.CELEX><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2021:1036">EU:C:2021:1036</NO.ECLI><NO.SEQ>0001</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>1</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>8</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>8</PAGE.TOTAL><AUTHOR>CJ</AUTHOR></BIB.JUDGMENT><CURR.TITLE><PAGE.HEADER><P><HT TYPE="SC">Spriedums, <DATE ISO="20211221">21.12.2021</DATE>. – Lieta C‑251/20</HT></P><P><HT TYPE="ITALIC"><HT TYPE="SC">Gtflix Tv</HT></HT></P></PAGE.HEADER></CURR.TITLE><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">Tiesas spriedums</HT> (virspalāta)</P><P><DATE ISO="20211221">2021. gada 21. decembrī</DATE><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="STAR" NOTE.ID="E0001"><P>Tiesvedības valoda – franču.</P></NOTE></P></TI></TITLE><INTERMEDIATE><INDEX IDX.CLOSE="" SEPARATOR=" – " IDX.OPEN=""><KEYWORD>Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu</KEYWORD><KEYWORD>Tiesu iestāžu sadarbība civillietās</KEYWORD><KEYWORD>Jurisdikcija un nolēmumu izpilde civillietās un komerclietās</KEYWORD><KEYWORD>Regula (ES) Nr. 1215/2012</KEYWORD><KEYWORD>7. panta 2. punkts</KEYWORD><KEYWORD>Īpašā jurisdikcija lietās, kas attiecas uz neatļautu darbību vai kvazideliktu</KEYWORD><KEYWORD>Iespējami personu nomelnojošu izteikumu publicēšana internetā</KEYWORD><KEYWORD>Kaitējuma materializēšanās vieta</KEYWORD><KEYWORD>Ikvienas dalībvalsts, kuras teritorijā tiešsaistē ievietotais saturs ir vai ir bijis pieejams, tiesas</KEYWORD></INDEX></INTERMEDIATE><JUDGMENT.INIT><P>Lietā C‑251/20</P><P>par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko <HT TYPE="ITALIC">Cour de cassation</HT> (Francija) iesniedza ar <DATE ISO="20200513">2020. gada 13. maija</DATE> lēmumu un kas Tiesā reģistrēts <DATE ISO="20200610">2020. gada 10. jūnijā</DATE>, tiesvedībā</P></JUDGMENT.INIT><PARTIES><PLAINTIFS><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Gtflix Tv</HT></HT></P></PLAINTIFS><AGAINST>pret</AGAINST><DEFENDANTS><P><HT TYPE="BOLD">DR,</HT></P></DEFENDANTS></PARTIES><PREAMBLE><PREAMBLE.INIT><P>TIESA (virspalāta)</P><P>šādā sastāvā: priekšsēdētājs K. Lēnartss [<HT TYPE="ITALIC">K. Lenaerts</HT>], priekšsēdētāja vietnieks L. Bejs Larsens [<HT TYPE="ITALIC">L. Bay Larsen</HT>], palātu priekšsēdētāji A. Arabadžijevs [<HT TYPE="ITALIC">A. Arabadjiev</HT>], A. Prehala [<HT TYPE="ITALIC">A. Prechal</HT>], I. Jarukaitis [<HT TYPE="ITALIC">I. Jarukaitis</HT>] un N. Jēskinens [<HT TYPE="ITALIC">N. Jääskinen</HT>], tiesneši T. fon Danvics [<HT TYPE="ITALIC">T. von Danwitz</HT>], M. Safjans [<HT TYPE="ITALIC">M. Safjan</HT>] (referents), L. S. Rosi [<HT TYPE="ITALIC">L. S. Rossi</HT>], A. Kumins [<HT TYPE="ITALIC">A. Kumin</HT>] un N. Vāls [<HT TYPE="ITALIC">N. Wahl</HT>],</P><P>ģenerāladvokāts: Dž. Hogans [<HT TYPE="ITALIC">G. Hogan</HT>],</P><P>sekretārs: A. Kalots Eskobars [<HT TYPE="ITALIC">A. Calot Escobar</HT>],</P></PREAMBLE.INIT><GR.VISA><VISA>ņemot vērā rakstveida procesu,</VISA></GR.VISA><GR.CONSID><CONSID><P>ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:</P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P><HT TYPE="ITALIC">Gtflix Tv</HT> vārdā – <HT TYPE="ITALIC">P. Spinosi</HT>, <HT TYPE="ITALIC">L. Chevallier</HT> un <HT TYPE="ITALIC">A. Michel</HT>, <HT TYPE="ITALIC">avocats</HT>,</P></ITEM><ITEM><P>Francijas valdības vārdā – <HT TYPE="ITALIC">E. de Moustier</HT> un <HT TYPE="ITALIC">A. Daniel</HT>, pārstāves,</P></ITEM><?PAGE NO="2"?><ITEM><P>Grieķijas valdības vārdā – <HT TYPE="ITALIC">S. Chala</HT> un <HT TYPE="ITALIC">A. Dimitrakopoulou</HT>, kā arī <HT TYPE="ITALIC">K. Georgiadis</HT>, pārstāvji,</P></ITEM><ITEM><P>Eiropas Komisijas vārdā – <HT TYPE="ITALIC">M. Heller</HT> un <HT TYPE="ITALIC">M. Wilderspin</HT>, pārstāvji,</P></ITEM></LIST></CONSID></GR.CONSID><GR.VISA><VISA>noklausījusies ģenerāladvokāta secinājumus <DATE ISO="20210916">2021. gada 16. septembra</DATE> tiesas sēdē,</VISA></GR.VISA><PREAMBLE.FINAL>pasludina šo spriedumu.</PREAMBLE.FINAL></PREAMBLE><CONTENTS.JUDGMENT><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Spriedums</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0001"><NO.P>1</NO.P><TXT>Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1215/2012 (<DATE ISO="20121212">2012. gada 12. decembris</DATE>) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="351" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2012">OV 2012, L 351, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>) 7. panta 2. punktu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0002"><NO.P>2</NO.P><TXT>Šis lūgums ir iesniegts tiesvedībā starp <HT TYPE="ITALIC">Gtflix Tv</HT>, Čehijas Republikā reģistrētu pieaugušajiem domātas izklaides sabiedrību, un DR, citu šīs jomas profesionāli, kura domicils ir Ungārijā, saistībā ar prasību labot un dzēst iespējami nomelnojošus izteikumus attiecībā uz šo sabiedrību, ko DR esot ievietojis tiešsaistē vairākās interneta vietnēs un forumos, kā arī prasību par tā kaitējuma atlīdzināšanu, ko esot nodarījusi šī izvietošana tiešsaistē.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Atbilstošās tiesību normas</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0003"><NO.P>3</NO.P><TXT>No Regulas Nr. 1215/2012 4. apsvēruma izriet, ka šīs regulas mērķis pareizas iekšējā tirgus darbības interesēs ir vienādot jurisdikcijas kolīziju normas civillietās un komerclietās, kā arī nodrošināt ātru un vienkāršu dalībvalstī pieņemto spriedumu atzīšanu un izpildi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0004"><NO.P>4</NO.P><TXT>Šīs regulas 15. un 16. apsvērumā ir izklāstīts:</TXT><QUOT.S LEVEL="1"><CONSID><NP><NO.P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0001" REF.END="QE0001"/>(15)</NO.P><TXT>Jurisdikcijas noteikumiem vajadzētu būt ļoti paredzamiem, un tiem būtu jābalstās uz principu, ka jurisdikcijas pamatā ir atbildētāja domicils. Jurisdikcijai vienmēr vajadzētu būt pieejamai ar šādu pamatojumu, izņemot dažās skaidri noteiktās situācijās, kurās strīda priekšmets vai pušu autonomija garantē citu sasaistes faktoru. Juridiskas personas domicils jānosaka autonomi, lai kopējos noteikumus padarītu pārskatāmākus un novērstu jurisdikcijas kolīzijas.</TXT></NP></CONSID><CONSID><NP><NO.P>(16)</NO.P><TXT>Papildus atbildētāja domicilam vajadzētu būt alternatīviem jurisdikcijas pamatojumiem, kuru pamatā ir cieša saistība starp tiesu un lietu vai kuru nolūks ir veicināt pareizu tiesvedības norisi. Ciešas saistības pastāvēšanai būtu jānodrošina juridiskā noteiktība un jānovērš iespējamība, ka prasību pret atbildētāju ceļ viņam saprātīgi neparedzamā dalībvalsts tiesā. Tas ir jo īpaši svarīgi strīdos par ārpuslīgumiskām saistībām, kas izriet no privātās dzīves un personas tiesību aizskārumiem, tostarp no goda aizskaršanas un neslavas celšanas.<QUOT.END REF.START="QS0001" CODE="201D" ID="QE0001"/></TXT></NP></CONSID></QUOT.S></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0005"><NO.P>5</NO.P><TXT>Jurisdikcijas normas ir ietvertas minētās regulas II nodaļā. Šīs II nodaļas 1. iedaļā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0002" REF.END="QE0002"/>Vispārīgi noteikumi<QUOT.END REF.START="QS0002" CODE="201D" ID="QE0002"/> ir ietverts Regulas Nr. 1215/<DATE ISO="20120604">2012 4.–6</DATE>. pants.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="3"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0006"><NO.P>6</NO.P><TXT>Saskaņā ar šīs regulas 4. panta 1. punktu:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0003" REF.END="QE0003"/>Saskaņā ar šo regulu personas, kuru domicils ir kādā dalībvalstī, var iesūdzēt minētās dalībvalsts tiesā neatkarīgi no viņu pilsonības.<QUOT.END REF.START="QS0003" CODE="201D" ID="QE0003"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0007"><NO.P>7</NO.P><TXT>Minētās regulas 5. panta 1. punktā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0004" REF.END="QE0004"/>Personas, kuru domicils ir kādā dalībvalstī, var iesūdzēt citas dalībvalsts tiesā vienīgi saskaņā ar šīs nodaļas 2. līdz 7. iedaļā izklāstītajiem noteikumiem.<QUOT.END REF.START="QS0004" CODE="201D" ID="QE0004"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0008"><NO.P>8</NO.P><TXT>Šīs pašas regulas II nodaļas 2. iedaļas <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0005" REF.END="QE0005"/>Īpašā jurisdikcija<QUOT.END REF.START="QS0005" CODE="201D" ID="QE0005"/> 7. panta 2. punktā ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0006" REF.END="QE0006"/>Personu, kuras domicils ir kādā dalībvalstī, var iesūdzēt citā dalībvalstī:</P><P>[..]</P><P><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P>2)</NO.P><TXT>lietās, kas attiecas uz neatļautu darbību vai kvazideliktu, – tās vietas tiesās, kur iestājies vai var iestāties notikums, kas rada kaitējumu.<QUOT.END REF.START="QS0006" CODE="201D" ID="QE0006"/></TXT></NP></ITEM></LIST></P></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0009"><NO.P>9</NO.P><TXT>Regulas Nr. 1215/2012 7. panta 2. punkts būtībā ir formulēts identiski 5. panta 3. punktam Padomes Regulā (EK) Nr. 44/2001 (<DATE ISO="20001222">2000. gada 22. decembris</DATE>) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="012" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2001">OV 2001, L 12, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>), kura tika atcelta ar Regulu Nr. 1215/2012.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0010"><NO.P>10</NO.P><TXT>Regulas Nr. 1215/2012 II nodaļas 4. iedaļā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0007" REF.END="QE0007"/>Jurisdikcija attiecībā uz patērētāju līgumiem<QUOT.END REF.START="QS0007" CODE="201D" ID="QE0007"/> ir ietverts 17. pants, kura 1. punktā ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="017.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0008" REF.END="QE0008"/>1.</NO.PARAG><ALINEA><P>Lietās saistībā ar līgumiem, ko persona – patērētājs – noslēgusi ar mērķi, kas var būt uzskatāms par nesaistītu ar viņas arodu vai profesiju, jurisdikciju nosaka šajā iedaļā, neskarot 6. pantu un 7. panta 5. punktu, ja:</P><P>[..]</P><P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>c)</NO.P><TXT>visos citos gadījumos – līgums ir noslēgts ar personu, kas veic komercdarbību vai profesionālo darbību patērētāja domicila dalībvalstī vai jebkādā citā veidā vērš šādas darbības uz minēto dalībvalsti vai vairākām dalībvalstīm, tostarp uz minēto dalībvalsti, un līgums ietilpst šādu darbību jomā.<QUOT.END REF.START="QS0008" CODE="201D" ID="QE0008"/></TXT></NP></ITEM></LIST></P></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Pamatlieta un prejudiciālais jautājums</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0011"><NO.P>11</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Gtflix Tv</HT>, kura ir reģistrēta Čehijas Republikā un kuras interešu centrs atrodas šajā dalībvalstī, veido audiovizuālu saturu pieaugušajiem, ko tostarp izplata savā interneta vietnē. DR, kura domicils ir Ungārijā, ir tāda paša veida filmu, kuras tiek tirgotas Ungārijā izvietotās interneta vietnēs, režisors, producents un izplatītājs.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0012"><NO.P>12</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Gtflix Tv</HT> pārmet DR nomelnojošus izteikumus par <HT TYPE="ITALIC">Gtflix Tv</HT>, kurus DR esot izplatījis vairākās interneta vietnēs un forumos.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="4"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0013"><NO.P>13</NO.P><TXT>Pēc tam, kad šī sabiedrība bija pieprasījusi atsaukt šos izteikumus, tā vērsās pie <HT TYPE="ITALIC">tribunal de grande instance de Lyon</HT> [Lionas Vispārējā pirmās instances tiesa] (Francija) priekšsēdētāja ar pieteikumu par pagaidu noregulējumu attiecībā uz DR, lai, pirmkārt, nosakot naudas sodu, tiktu uzdots pārtraukt jebkādas šo sabiedrību nomelnojošas darbības un uzdots publicēt juridisku paziņojumu angļu un franču valodā katrā attiecīgajā interneta vietnē, otrkārt, atļautu šai sabiedrībai publicēt savu komentāru šajos forumos un, visbeidzot, piespriestu izmaksāt pagaidu summu 1 EUR, atlīdzinot tai nodarīto ekonomisko kaitējumu, un tāda paša apmēra summu, kompensējot tai morālo kaitējumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0014"><NO.P>14</NO.P><TXT>Tiesvedībā šajā tiesā DR izvirzīja iebildi par Francijas tiesas jurisdikcijas neesamību, kas tika apmierināta ar <DATE ISO="20170410">2017. gada 10. aprīļa</DATE> rīkojumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0015"><NO.P>15</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Gtflix Tv</HT> par šo rīkojumu iesniedza apelācijas sūdzību <HT TYPE="ITALIC">cour d’appel de Lyon</HT> [Lionas Apelācijas tiesa] (Francija), vienlaikus palielinot pagaidu summas apmēru līdz <FT TYPE="NUMBER">10000</FT> EUR par Francijā nodarīto ekonomisko un morālo kaitējumu. Ar <DATE ISO="20180724">2018. gada 24. jūlija</DATE> apstiprinošu spriedumu šī tiesa arī apmierināja iebildi par jurisdikcijas neesamību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0016"><NO.P>16</NO.P><TXT>Tiesvedībā iesniedzējtiesā <HT TYPE="ITALIC">Gtflix Tv</HT> iebilst pret minēto spriedumu, ar kuru ir atzīta Francijas tiesas jurisdikcijas neesamība par labu Čehijas Republikas tiesām, lai gan tās ieskatā dalībvalsts tiesu jurisdikcijā ietilpst prasību izskatīšana par kaitējumu, kas šīs dalībvalsts teritorijā ir nodarīts ar interneta vietnē izvietotu saturu, jo šis saturs tur ir kļuvis pieejams. <HT TYPE="ITALIC">Gtflix Tv</HT> apgalvo, ka <HT TYPE="ITALIC">cour d’appel de Lyon</HT> nav ievērojusi Regulas Nr. 1215/2012 7. panta 2. punktu, nospriežot, ka, lai izslēgtu Francijas tiesu jurisdikciju, nepietiek ar to, ka nomelnojoši izteikumi ir pieejami tiesas, kas izskata lietu, teritoriālajā jurisdikcijā, bet ir arī nepieciešams, ka šādi izteikumi var jebkādā veidā skart to interneta lietotāju intereses, kuru pastāvīgā dzīvesvieta atrodas šajā teritoriālajā jurisdikcijā, un var tajā nodarīt kaitējumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0017"><NO.P>17</NO.P><TXT>Ņemot vērā <DATE ISO="20171017">2017. gada 17. oktobra</DATE> spriedumu <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Bolagsupplysningen</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Ilsjan</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑194/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:766">EU:C:2017:766</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>), iesniedzējtiesa nosprieda, ka Francijas tiesu jurisdikcijā neietilpst prasījumi par iespējami nomelnojošu izteikumu dzēšanu un datu labošanu, publicējot paziņojumu, it īpaši tādēļ, ka <HT TYPE="ITALIC">Gtflix Tv</HT> interešu centrs ir reģistrēts Čehijas Republikā un DR domicils ir Ungārijā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0018"><NO.P>18</NO.P><TXT>Tomēr iesniedzējtiesa vēlas noskaidrot, vai persona, kura – uzskatot, ka tās tiesības ir tikušas aizskartas, izvietojot internetā nomelnojošus izteikumus, – vēršas tiesā, lūdzot gan datu labošanu un satura dzēšanu, gan no tā izrietošā morālā un ekonomiskā kaitējuma atlīdzināšanu, var vērsties ikvienas dalībvalsts, kuras teritorijā šie izteikumi ir izvietoti tiešsaistē vai ir bijuši pieejami, tiesās, lūdzot atlīdzināt šīs dalībvalsts teritorijā nodarīto kaitējumu atbilstoši <DATE ISO="20111025">2011. gada 25. oktobra</DATE> spriedumam <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">eDate Advertising</HT> u.c</NAME.CASE>. (<NO.CASE>C‑509/09 un C‑161/10</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2011:685">EU:C:2011:685</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 51., kā arī 52. punkts), vai arī, piemērojot <DATE ISO="20171017">2017. gada 17. oktobra</DATE> spriedumu <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Bolagsupplysningen</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Ilsjan</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑194/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:766">EU:C:2017:766</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0048">48.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), tai šī atlīdzinājuma prasība ir jāceļ tiesā, kuras jurisdikcijā ietilpst rīkojuma izdošana par datu labošanu un nomelnojošu izteikumu dzēšanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0019"><NO.P>19</NO.P><TXT>Šādos apstākļos <HT TYPE="ITALIC">Cour de cassation</HT> [Kasācijas tiesa] (Francija) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:</TXT><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0009" REF.END="QE0009"/>Vai [Regulas Nr. 1215/2012] 7. panta 2. punkta normas ir jāinterpretē tādējādi, ka persona, kas uzskata, ka ir tikušas aizskartas tās tiesības ar nomelnojošu izteikumu izplatīšanu tīmeklī, un ceļ prasību gan ar mērķi izlabot informāciju un dzēst saturu, gan lai saņemtu atlīdzību par morālo un ekonomisko kaitējumu, kas no tā izriet, var prasīt ikvienas dalībvalsts tiesās, kuru teritorijā šāds saturs ir bijis izvietots vai ir bijis pieejams tiešsaistē, atlīdzināt kaitējumu, kas ir nodarīts šīs<?PAGE NO="5"?> dalībvalsts teritorijā, atbilstoši <DATE ISO="20111025">2011. gada 25. oktobra</DATE> spriedumam <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">eDate Advertising</HT> u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑509/09 un C‑161/10</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2011:685">EU:C:2011:685</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 51., kā arī 52. punkts), vai turpretī, piemērojot <DATE ISO="20171017">2017. gada 17. oktobra</DATE> spriedumu <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Bolagsupplysningen</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Ilsjan</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑194/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:766">EU:C:2017:766</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0048">48.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), šādai personai prasība par zaudējumu atlīdzību ir jāceļ tajā tiesā, kuras jurisdikcijā ir izdot rīkojumu par informācijas labošanu un nomelnojošo komentāru dzēšanu?<QUOT.END REF.START="QS0009" CODE="201D" ID="QE0009"/></P></QUOT.S></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Par prejudiciālo jautājumu</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0020"><NO.P>20</NO.P><TXT>Ar savu jautājumu iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai Regulas Nr. 1215/2012 7. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka persona, kura – uzskatot, ka tās tiesības ir tikušas aizskartas, izplatot internetā to nomelnojošus izteikumus, – vienlaikus vēršas tiesā, lai, pirmkārt, tiktu laboti ar viņu saistītie tiešsaistē izvietotie dati un dzēsts attiecīgais saturs un, otrkārt, lai tiktu atlīdzināts kaitējums, kas esot ticis nodarīts ar šo izvietošanu tiešsaistē, var vērsties ikvienas dalībvalsts, kuras teritorijā šie izteikumi ir vai ir bijuši pieejami, tiesās, lūdzot atlīdzināt kaitējumu, kas tai esot nodarīts dalībvalsts, kuras tiesa izskata lietu, teritorijā, lai gan šo tiesu jurisdikcijā neietilpst prasību par [datu] labošanu un [satura] dzēšanu izskatīšana.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0021"><NO.P>21</NO.P><TXT>Šajā ziņā ir jāatgādina, ka Regulas Nr. 1215/2012 7. panta 2. punktā ir paredzēts, ka lietās, kas attiecas uz neatļautu darbību vai kvazideliktu, personu, kuras domicils ir kādā dalībvalstī, var iesūdzēt citā dalībvalstī tās vietas tiesās, kur iestājies vai var iestāties notikums, kas rada kaitējumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0022"><NO.P>22</NO.P><TXT>Tā kā šī tiesību norma ir ekvivalenta Regulas Nr. 44/2001 5. panta 3. punktam, Tiesas sniegtā interpretācija attiecībā uz to ir piemērojama arī Regulas Nr. 1215/2012 7. panta 2. punktam (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20171017">2017. gada 17. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Bolagsupplysningen</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Ilsjan</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑194/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:766">EU:C:2017:766</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0024">24.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, kā arī tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0023"><NO.P>23</NO.P><TXT>Atbilstoši pastāvīgajai judikatūrai tiesību norma par īpašu jurisdikciju lietās, kas attiecas uz neatļautu darbību vai kvazideliktu, ir jāinterpretē autonomi, atsaucoties uz regulas, kurā tā ietilpst, sistēmu un mērķiem (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20171017">2017. gada 17. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Bolagsupplysningen</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Ilsjan</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑194/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:766">EU:C:2017:766</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0025">25.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, kā arī tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0024"><NO.P>24</NO.P><TXT>Šī tiesību norma par īpašo jurisdikciju ir balstīta uz īpaši ciešu saikni starp strīdu un tās vietas tiesām, kur iestājies vai var iestāties notikums, kas rada kaitējumu, kura pareizas tiesvedības un lietderīgas procesa organizācijas apsvērumu dēļ attaisno jurisdikcijas piešķiršanu šai pēdējai minētajai tiesai (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20171017">2017. gada 17. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Bolagsupplysningen</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Ilsjan</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑194/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:766">EU:C:2017:766</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0026">26.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, kā arī tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0025"><NO.P>25</NO.P><TXT>Kā izriet no Regulas Nr. 1215/2012 16. apsvēruma, prasībai par šādas saiknes esamību jānodrošina tiesiskā noteiktība un jānovērš iespējamība, ka prasību pret atbildētāju ceļ viņam saprātīgi neparedzamā dalībvalsts tiesā, un šis aspekts ir jo īpaši svarīgs strīdos par ārpuslīgumiskām saistībām, kas izriet no privātās dzīves un personas tiesību aizskārumiem, tostarp no neslavas celšanas (šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20171017">2017. gada 17. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Bolagsupplysningen</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Ilsjan</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑194/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:766">EU:C:2017:766</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0028">28.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0026"><NO.P>26</NO.P><TXT>Proti, lietās, kas attiecas uz neatļautu darbību vai kvazideliktu, tās vietas tiesas, kur iestājies vai var iestāties notikums, kas rada kaitējumu, parasti ir visvairāk piemērotas lietas izskatīšanai, it īpaši, pateicoties tiesvedības tuvumam un pierādījumu iegūšanas vieglumam (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20171017">2017. gada 17. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Bolagsupplysningen</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Ilsjan</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑194/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:766">EU:C:2017:766</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0027">27.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, kā arī tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="6"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0027"><NO.P>27</NO.P><TXT>Saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru frāze <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0010" REF.END="QE0010"/>vieta, kur iestājies vai var iestāties notikums, kas rada kaitējumu<QUOT.END REF.START="QS0010" CODE="201D" ID="QE0010"/>, attiecas gan uz vietu, kur iestājies šo kaitējumu radījušais notikums, gan uz kaitējuma materializēšanās vietu, un ikviena no šīm abām vietām atkarībā no apstākļiem var sniegt īpaši noderīgu norādi attiecībā uz pierādījumiem un procesa organizāciju (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20171017">2017. gada 17. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Bolagsupplysningen</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Ilsjan</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑194/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:766">EU:C:2017:766</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0029">29.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, kā arī tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0028"><NO.P>28</NO.P><TXT>Iesniedzējtiesas lēmumā nav neviena elementa, kas vedinātu domāt, ka pamatlieta attiecas uz iespēju noteikt Francijas tiesu jurisdikciju, balstoties uz kaitējumu radījušā notikuma iestāšanās vietas kritēriju. Turpretim rodas jautājums, vai šīm tiesām ir jurisdikcija kā iespējamā kaitējuma materializēšanās vietai. Turklāt, kā to ir norādījusi iesniedzējtiesa, <HT TYPE="ITALIC">Gtflix Tv</HT> nav lūgusi, lai attiecīgie dati un izteikumi, kas aplūkoti pamatlietā, būtu nepieejami Francijas teritorijā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0029"><NO.P>29</NO.P><TXT>Šajā ziņā Tiesa attiecībā uz prasībām atlīdzināt morālo kaitējumu, kas iespējami nodarīts ar godu un cieņu aizskaroša raksta publicēšanu drukātā preses izdevumā, uzskatīja, ka aizskartā persona var celt kaitējuma atlīdzinājuma prasību pret izdevēju tiesās ikvienā dalībvalstī, kurā publikācija ir izplatīta un kurā saskaņā ar aizskartās personas apgalvoto ir nodarīts kaitējums tās reputācijai, un to jurisdikcijā ir lemt tikai par kaitējumu, kas nodarīts dalībvalstī, kuras tiesā ir celta prasība (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19950307">1995. gada 7. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Shevill</HT> u.c.</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑68/93</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1995:61">EU:C:1995:61</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0033">33.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0030"><NO.P>30</NO.P><TXT>Konkrēti, attiecībā uz apgalvojumiem par personas tiesību aizskārumu ar interneta tiešsaistē ievietotu saturu Tiesa ir nospriedusi, ka atbilstoši Regulas Nr. 1215/2012 7. panta 2. punktam persona, kura sevi uzskata par aizskartu, var celt prasību par kaitējuma atlīdzināšanu attiecībā uz visu nodarīto kaitējumu vai nu tās dalībvalsts tiesās, kurā atrodas šī satura izplatītāja juridiskā adrese, balstoties uz kaitējumu radījušā notikuma iestāšanās vietas kritēriju, vai arī tās dalībvalsts tiesās, kurā atrodas viņas interešu centrs, balstoties uz kaitējuma materializēšanās vietas kritēriju. Šī persona – tā vietā, lai celtu prasību par visa nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu, – var arī celt savu prasību ikvienas tās dalībvalsts tiesās, kuras teritorijā ir pieejams vai ir bijis pieejams tiešsaistē ievietotais saturs. Šo tiesu jurisdikcijā ir lemt tikai par kaitējumu, kas nodarīts tās dalībvalsts teritorijā, kur atrodas tiesa, kurā celta prasība (šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20111025">2011. gada 25. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">eDate Advertising</HT> u.c.</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑509/09 un C‑161/10</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2011:685">EU:C:2011:685</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0052">52.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0031"><NO.P>31</NO.P><TXT>Šīs tiesības vērsties tiesā ir arī juridiskai personai, kura veic saimniecisku darbību un lūdz atlīdzināt kaitējumu, kas izriet no tās komercreputācijas aizskāruma, internetā publicējot neprecīzus ar to saistītus datus un nedzēšot uz to attiecināmus komentārus (šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20171017">2017. gada 17. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Bolagsupplysningen</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Ilsjan</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑194/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:766">EU:C:2017:766</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0044">44.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0032"><NO.P>32</NO.P><TXT>Ņemot vērā interneta tiešsaistē izvietoto datu un satura visuresošu pieejamību un to, ka to izplatīšanas apjoms principā ir universāls, Tiesa tomēr ir precizējusi, ka prasība par minēto datu labošanu un satura dzēšanu ir vienota un nedalāma un līdz ar to var tikt celta tikai tiesā, kuras jurisdikcijā ir izskatīt pilnībā visu prasību par kaitējuma atlīdzināšanu, nevis tiesā, kurai nav šādas jurisdikcijas (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20171017">2017. gada 17. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Bolagsupplysningen</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Ilsjan</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑194/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:766">EU:C:2017:766</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0048">48.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0033"><NO.P>33</NO.P><TXT>No tā izriet, ka atbilstoši Regulas Nr. 1215/2012 7. panta 2. punktam persona, kura uzskata, ka tai ir nodarīts kaitējums, interneta tiešsaistē izvietojot datus, var – lai labotu šos datus un dzēstu tiešsaistē izvietoto saturu – vērsties vai nu šī satura izdevēja reģistrācijas vietas tiesā, vai arī tiesā, kuras teritoriālajā jurisdikcijā atrodas šīs personas interešu centrs.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="7"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0034"><NO.P>34</NO.P><TXT>Iesniedzējtiesa uzskata, ka, ņemot vērā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0011" REF.END="QE0011"/>nepieciešamo atkarības saikni<QUOT.END REF.START="QS0011" CODE="201D" ID="QE0011"/>, kas pastāv starp prasību par tiešsaistē izvietoto datu labošanu un tiešsaistē izvietotā satura dzēšanu un saistīto prasību par tā kaitējuma pilnīgu vai daļēju atlīdzināšanu, kurš izriet no šīs izvietošanas tiešsaistē, ir jāuzskata, ka abu šo prasību izskatīšana ietilpst vienas no šī sprieduma iepriekšējā punktā minētajām tiesām ekskluzīvā jurisdikcijā. Tādējādi šīs ekskluzīvās jurisdikcijas piešķiršana var būt attaisnojama pareizas tiesvedības interesēs.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0035"><NO.P>35</NO.P><TXT>Tomēr šāda jurisdikcijas piešķiršana nevar izrietēt no Regulas Nr. 1215/2012 7. panta 2. punkta, kā tas interpretēts šī sprieduma 32. punktā, tādēļ, ka atšķirībā no prasības par datu labošanu un satura dzēšanu, kas ir vienota un nešķirama, prasība par kaitējuma atlīdzināšanu var būt vērsta gan uz pilnīgu, gan daļēju atlīdzinājumu. Lai gan tas, ka prasība par tiešsaistē izvietotu datu labošanu un satura dzēšanu nevar tikt celta citā tiesā kā vien tajā, kuras jurisdikcijā ir izskatīt pilnībā visu prasību par kaitējuma atlīdzināšanu, ir attaisnojams šīs prasības vienotā un nešķiramā rakstura dēļ, tomēr nevar būt attaisnojams, ka šī paša motīva dēļ prasītājam tiek izslēgta iespēja celt savu prasību par daļēju atlīdzinājumu ikvienā citā tiesā, kuras teritoriālajā jurisdikcijā viņš uzskata, ka viņam ir nodarīts kaitējums.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0036"><NO.P>36</NO.P><TXT>Turklāt vajadzība piešķirt ekskluzīvu jurisdikciju personas, kas tiešsaistē izvietojusi attiecīgo saturu, reģistrācijas vietas tiesai vai tiesai, kuras teritoriālajā jurisdikcijā atrodas prasītāja interešu centrs, neizriet tostarp no tā, ko iesniedzējtiesa apraksta kā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0012" REF.END="QE0012"/>nepieciešamo atkarības saikni<QUOT.END REF.START="QS0012" CODE="201D" ID="QE0012"/> starp prasību par tiešsaistē izvietotu datu labošanu un satura dzēšanu, no vienas puses, un prasību par tāda kaitējuma atlīdzināšanu, ko esot nodarījusi šāda izvietošana tiešsaistē. Proti, tā kā neatkarīgi no šo prasību pamatu veidojošo faktu identiskuma tām ir atšķirīgs priekšmets, pamats un spēja tikt nošķirtām, nav juridiskas nepieciešamības, lai tās kopīgi izskatītu viena tiesa.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0037"><NO.P>37</NO.P><TXT>Šāda jurisdikcijas piešķiršana nav nepieciešama arī no pareizas tiesvedības viedokļa.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0038"><NO.P>38</NO.P><TXT>Šajā ziņā tiesa, kuras jurisdikcijā ir lemt vienīgi par attiecīgo kaitējumu tajā dalībvalstī, kuras tiesu sistēmā tā ietilpst, visnotaļ var arī vērtēt – šajā dalībvalstī notiekošajā tiesvedībā un ņemot vērā tajā iegūtos pierādījumus – apgalvotā kaitējuma esamību un apjomu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0039"><NO.P>39</NO.P><TXT>Turklāt prasītāja iespēja celt prasību par kaitējuma atlīdzināšanu ikvienas dalībvalsts tiesās, kuru jurisdikcijā ir lemt par dalībvalsts, kuras tiesu sistēmā tās ietilpst, teritorijā nodarīto kaitējumu, veicina pareizu tiesvedību tad, kad nevar tikt identificēts šī prasītāja interešu centrs. Šādā gadījumā Tiesa ir nospriedusi, ka šai personai nevar būt tiesību iesūdzēt tiesā atbilstoši Regulas Nr. 1215/2012 7. panta 2. punktam iespējamo atbildētāju, kas aizskāris tās personiskās tiesības, lai, balstoties uz kaitējuma materializēšanās vietas kritēriju, panāktu pilnīgu apgalvotā kaitējuma atlīdzināšanu (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20171017">2017. gada 17. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Bolagsupplysningen</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Ilsjan</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑194/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:766">EU:C:2017:766</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0043">43.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>). Turpretim minētā persona – saskaņā ar šo iespēju un balstoties uz to pašu kritēriju – var izmantot šīs tiesības, lai panāktu daļēju kompensāciju vienīgi par to kaitējumu, kas nodarīts dalībvalstī, kurā atrodas tiesa, kas izskata lietu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0040"><NO.P>40</NO.P><TXT>Tātad pareizas tiesvedības nodrošināšanas mērķa īstenošana neliek apšaubīt prasītāja iespēju celt prasību par kaitējuma atlīdzināšanu tiesās, kurām ir jurisdikcija lemt par kaitējumu, kas nodarīts dalībvalstī, kuras tiesu sistēmā tās ietilpst.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0041"><NO.P>41</NO.P><TXT>Visbeidzot, ir jāatgādina, ka jurisdikcijas piešķiršana iepriekš minētajām tiesām, lai lemtu tikai par kaitējumu, kas nodarīts tās dalībvalsts teritorijā, kuras tiesu sistēmā tās ietilpst, ir pakārtota vienīgi nosacījumam, ka aizskarošais saturs ir pieejams vai ir bijis pieejams šajā teritorijā. Proti, pretēji Regulas Nr. 1215/2012 17. panta 1. punkta c) apakšpunktam tās 7. panta 2. punktā nav paredzēts<?PAGE NO="8"?> papildu nosacījums kompetentās tiesas noteikšanai, piemēram, nosacījums, saskaņā ar kuru personas darbībām ir jābūt <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0013" REF.END="QE0013"/>vērstām uz<QUOT.END REF.START="QS0013" CODE="201D" ID="QE0013"/> tiesas, kurā celta prasība, dalībvalsti (šajā nozīmē skat. spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20131003">2013. gada 3. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Pinckney</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑170/12</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:635">EU:C:2013:635</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0042">42.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, un 2015. gada 22. janvāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Hejduk</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑441/13</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2015:28">EU:C:2015:28</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0032">32.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0042"><NO.P>42</NO.P><TXT>Taču iespējas celt prasību par kaitējuma atlīdzināšanu ierobežošana, ieviešot papildu nosacījumus, kādā no šī sprieduma 40. punktā minētajām tiesām varētu attiecīgā gadījumā faktiski izslēgt šo iespēju, lai gan saskaņā ar šī sprieduma 26. punktā citēto Tiesas pastāvīgo judikatūru personai, kura uzskata, ka tai ir nodarīts kaitējums, vienmēr ir jābūt iespējai celt savu prasību tās vietas tiesās, kur kaitējums ir materializējies.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0043"><NO.P>43</NO.P><TXT>Ņemot vērā visu iepriekš minēto, uz uzdoto jautājumu ir jāatbild, ka Regulas Nr. 1215/2012 7. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka persona – kura, uzskatot, ka tās tiesības ir tikušas aizskartas, internetā izplatot to nomelnojošus izteikumus, vienlaikus vēršas tiesā, lai, pirmkārt, panāktu ar viņu saistīto tiešsaistē izvietoto datu labošanu un satura dzēšanu un, otrkārt, tā kaitējuma atlīdzināšanu, kurš izriet no šīs izvietošanas tiešsaistē, – var vērsties ikvienas dalībvalsts, kuras teritorijā šie izteikumi ir vai ir bijuši pieejami, tiesās, lūdzot atlīdzināt dalībvalsts, kuras tiesa izskata lietu, teritorijā tai iespējami nodarīto kaitējumu, pat ja šo tiesu jurisdikcijā neietilpst prasības par [datu] labošanu un [satura] dzēšanu izskatīšana.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Par tiesāšanās izdevumiem</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0044"><NO.P>44</NO.P><TXT>Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav pamatlietas dalībnieku izdevumi, nav atlīdzināmi.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><JURISDICTION><INTRO>Ar šādu pamatojumu Tiesa (virspalāta) nospriež:</INTRO><P><HT TYPE="BOLD">Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1215/2012 (<DATE ISO="20121212">2012. gada 12. decembris</DATE>) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās 7. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka persona – kura, uzskatot, ka tās tiesības ir tikušas aizskartas, internetā izplatot to nomelnojošus izteikumus, vienlaikus vēršas tiesā, lai, pirmkārt, panāktu ar viņu saistīto tiešsaistē izvietoto datu labošanu un satura dzēšanu un, otrkārt, tā kaitējuma atlīdzināšanu, kurš izriet no šīs izvietošanas tiešsaistē, – var vērsties ikvienas dalībvalsts, kuras teritorijā šie izteikumi ir vai ir bijuši pieejami, tiesās, lūdzot atlīdzināt dalībvalsts, kuras tiesa izskata lietu, teritorijā tai iespējami nodarīto kaitējumu, pat ja šo tiesu jurisdikcijā neietilpst prasības par [datu] labošanu un [satura] dzēšanu izskatīšana.</HT></P></JURISDICTION></CONTENTS.JUDGMENT><SIGNATURE.CASE><SIGNATORY><P>[Paraksti]</P></SIGNATORY></SIGNATURE.CASE></JUDGMENT>