EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 8.6.2021

COM(2021) 295 final

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

par Iekšējā tirgus informācijas sistēmas (IMI) izmēģinājuma projekta rezultātiem e-komercijas jomā

Satura rādītājs

1.    Ievads    

2.    IMI pamatinformācija    

3.    Izmēģinājuma projekta darbības joma — IMI atbalstītās tiesību normas    

4.    Izmēģinājuma projekta sagatavošana un sākšana    

5.    Kompetentās iestādes    

6.    IMI izmantošana izmēģinājuma projekta laikā    

7.    Dalībvalstu atsauksmes    

8.    Datu aizsardzība    

9.    Tulkošanas funkcijas    

10.    Secinājums    

1.Ievads

Šajā ziņojumā ir aplūkoti rezultāti, kas gūti izmēģinājuma projektā par Iekšējā tirgus informācijas sistēmas (IMI) izmantošanu administratīvās sadarbības atbalstam saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/31/EK (Direktīva par elektronisko tirdzniecību) 1 3. pantu. Šī ziņojuma pamatā ir Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1024/2012 (“IMI regulas”) 2 4. panta 2. punkts. Saskaņā ar šo pantu Komisijai jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei rezultātu izvērtējums attiecībā uz izmēģinājuma projektu, tostarp attiecībā uz datu aizsardzības un efektīvu tulkošanas funkciju jautājumiem. Tādēļ šī ziņojuma mērķis ir novērtēt rezultātus, kas panākti izmēģinājuma projektā par IMI izmantošanu, lai tehniski īstenotu informācijas apmaiņu starp valstu iestādēm un Komisiju. Ar šo ziņojumu šo novērtēšanu veic kā daļu no administratīvās sadarbības mehānisma, kas noteikts Direktīvas par elektronisko tirdzniecību 3. pantā. Šajā ziņojumā nevērtē minētajā pantā noteiktās administratīvās sadarbības sistēmas vispārējo darbību, par ko veikts atsevišķs novērtējums saistībā ar Direktīvas par elektronisko tirdzniecību izvērtējuma ziņojumu 3 . Tāpat šis ziņojums nav saistīts ar konkrēto administratīvās sadarbības mehānismu, kas piemērojams starpniekiem, kā ierosināts saistībā ar digitālo pakalpojumu tiesību aktu 4 , kam pēc pieņemšanas būtu konkrēti jāattiecas uz šo saskaņoto noteikumu par starpniecības pakalpojumu sniegšanu iekšējā tirgū izpildi.

2.IMI pamatinformācija

IMI tika izveidota ar IMI regulu, un to izstrādāja Komisija, cieši sadarbojoties ar dalībvalstīm (šo sistēmu izmanto arī EEZ valstis: Norvēģija, Islande un Lihtenšteina). Šī sistēma ir drošs un elastīgs daudzvalodu IT rīks. Tā ir arī lietotājdraudzīga un atbilst noteikumiem par datu aizsardzību. IMI ir arī pirmā izvēle daudzām iekšējā tirgus iniciatīvām, kam nepieciešama administratīvās sadarbības sistēma. Ar IMI palīdzību iestādes var pildīt savus pārrobežu administratīvās sadarbības pienākumus daudzās vienotā tirgus politikas jomās, un pašlaik ar to atbalsta administratīvās sadarbības procedūras 17 dažādās politikas jomās. 2021. gada janvārī sistēmā bija reģistrēti vairāk nekā 12 000 valsts iestāžu, kuras sadarbojas savā starpā. Ar nelieliem izstrādes pasākumiem vai bez papildu izstrādes IMI var pielāgot citu politikas jomu atbalstam. Ar šo sistēmu ir izdevies veiksmīgi modernizēt pārrobežu administratīvo sadarbību un nodrošināt vienotā tirgus praktisku darbību. Lai gan sistēmas galalietotāji ir valsts iestādes, ieguvēji no šīs uzlabotās sadarbības ir uzņēmumi un iedzīvotāji.

IMI var izmantot visās ES valodās — ir iztulkots viss standartizētais saturs, jautājumi, atbildes, ziņojumi un veidlapu lauki. Turklāt informācijai, kas tiek sniegta brīva teksta laukos (kur lietotāji tekstu var ievadīt tieši, nevis izvēlēties no noteikta opciju skaita), ir pieejama automatizēta tulkošana. Sistēma ir elastīga, un to var pielāgot jebkādai valsts administratīvajai struktūrai: centralizētai, decentralizētai vai jebkāda cita starpstāvokļa struktūrai. Informācijas apmaiņa IMI sistēmā ir pilnīgi droša un atbilst visiem noteikumiem par datu aizsardzību. Turklāt visi lietotāji var izmantot valstu IMI koordinatoru esošo tīklu, lai piedalītos apmācībās un saņemtu atbalstu. Sistēmas izmantošana dalībvalstīm un EEZ valstīm nerada nekādas ar IT saistītas izmaksas. Attiecībā uz visiem IMI veiktajiem izmēģinājuma projektiem (arī izmēģinājuma projektu e-komercijas jomā) veic izvērtējumu.

3.Izmēģinājuma projekta darbības joma — IMI atbalstītās tiesību normas

IMI regulas 4. panta 1. punktā vispārēji noteikts, ka Komisija var veikt izmēģinājuma projektus, lai novērtētu IMI efektivitāti saistībā ar tādu ES tiesību aktu administratīvās sadarbības noteikumu īstenošanu, kas nav uzskaitīti minētās regulas pielikumā.

Direktīva par elektronisko tirdzniecību ir tiesiskais regulējums informācijas sabiedrības pakalpojumu sniegšanai iekšējā tirgū. Šīs direktīvas mērķis ir likvidēt šķēršļus šo pakalpojumu pārrobežu sniegšanai ES un nodrošināt juridisko noteiktību uzņēmumiem un iedzīvotājiem. Direktīvā ir noteikti saskaņoti noteikumi par tādiem jautājumiem kā: i) pārredzamība un informācijas prasības informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzējiem; ii) komercziņojumi; iii) elektroniskie līgumi; iv) saistību ierobežojumi starpniecības pakalpojumu sniedzējiem. Ar to uzlabo arī administratīvo sadarbību starp dalībvalstīm un atvieglo pašregulāciju.

Attiecībā uz administratīvo sadarbību Direktīvas par elektronisko tirdzniecību 3. pantā ir noteikts sadarbības mehānisms starp valstu kompetentajām iestādēm, izskatot ierobežojumus brīvībai sniegt informācijas sabiedrības pārrobežu pakalpojumus. Šis sadarbības mehānisms pastāv līdztekus citiem rīkiem, ko piemēro valstu prasībām un pasākumiem saistībā ar informācijas sabiedrības pakalpojumiem (kas bieži dalībvalstīs ietver dažādus dalībniekus), piemēram, TRIS (Tehnisko noteikumu informācijas sistēma) vai CPC (Patērētāju tiesību aizsardzības sadarbības tīkls), kurus abus pieņēma un/vai izstrādāja pēc Direktīvas par elektronisko tirdzniecību pieņemšanas.

Izmēģinājuma projekts attiecas uz Direktīvas par elektronisko tirdzniecību 3. panta 4., 5. un 6. punktu. Šie noteikumi regulē procedūru, saskaņā ar kuru dalībvalsts var piemērot ierobežojošus pasākumus pret noteiktu informācijas sabiedrības pakalpojumu, kura sniedzējs nav reģistrēts tās teritorijā. Šādu ierobežojošo pasākumu pieņemšanai piemēro pamatprasības un procesuālas prasības. Pamatprasības ir noteiktas Direktīvas par elektronisko tirdzniecību 3. panta 4. punkta a) apakšpunktā. Attiecībā uz procesuālajiem nosacījumiem, kas ir noteikti Direktīvas par elektronisko tirdzniecību 3. panta 4. punkta b) apakšpunktā, pirms attiecīgo pasākumu pieņemšanas un neskarot tiesas procesus, tostarp iepriekšējo izmeklēšanu un darbības, kas veiktas saskaņā ar kriminālizmeklēšanu, dalībvalstij ir jālūdz reģistrācijas dalībvalstij veikt pasākumus pret noteiktu informācijas sabiedrības pakalpojumu. Ja veiktie pasākumi ir neatbilstoši vai ja reģistrācijas dalībvalsts pasākumus neveic, dalībvalstij, kura plāno pieņemt ierobežojošus pasākumus, ir jāinformē gan Komisija, gan reģistrācijas dalībvalsts par tās nodomu veikt šādus pasākumus. 3. panta 5. punktā ir noteikti nosacījumi steidzamības procedūras piemērošanai. Direktīvas par elektronisko tirdzniecību 3. pantā noteiktie pasākumu pieprasījumi un paziņojumi pašlaik ir ieviesti IMI — sistēma tehniski atbalsta administratīvo sadarbību pieprasījumu moduļa un paziņojumu moduļa veidā. Paziņojumu modulis arī aptver paziņošanu par pasākumiem saskaņā ar steidzamības procedūru.

Par izmēģinājuma projekta uzsākšanu Direktīvas par elektronisko tirdzniecību jomā tika panākta vienošanās pirms IMI regulas pieņemšanas. Šī iemesla dēļ izmēģinājuma projekts netika sākts, pieņemot īstenošanas tiesību aktu, kā to parasti prasa IMI regulas 4. panta 1. punkts. Tā vietā izmēģinājuma projekts izņēmuma kārtā ir tieši minēts regulas 29. panta 1. punktā, un saskaņā ar šo punktu Komisija var sākt izmēģinājuma projektu, lai novērtētu, vai IMI sistēma ir efektīvs, rentabls un lietošanai ērts instruments Direktīvas par elektronisko tirdzniecību 3. panta 4., 5. un 6. punkta īstenošanai.

Šā ziņojuma pamatā ir: i) no IMI izgūta statistiskā informācija; ii) par e-komerciju atbildīgās ekspertu grupas locekļu atsauksmes; iii) atbildes uz divām aptaujas anketām par sistēmas izmantošanu, ko Komisija 2017. un 2019. gadā izsūtīja dalībvalstīm.

4.Izmēģinājuma projekta sagatavošana un sākšana

Izmēģinājuma projekts par IMI izmantošanu administratīvajai sadarbībai e-komercijas jomā tika uzsākts 2013. gada novembra beigās.

Sistēmā veicamās informācijas apmaiņas satura vajadzībām Komisija sagatavoja strukturētās IMI veidlapas (t. i., laukus, kuros pieprasījumu un paziņojumu nosūtītājiem un saņēmējiem jāievada informācija). Tika izstrādātas divas veidlapas informācijas apmaiņai: pieprasījuma veidlapa attiecībā uz pasākumiem, kas jāveic reģistrācijas dalībvalstij, un otra veidlapa attiecībā uz paziņošanu par pasākumiem (tostarp steidzamības kārtā), kas jāveic galamērķa dalībvalstij.

Notika apspriešanās ar dalībvalstīm par Komisijas ierosinātajām veidlapām. Pamatojoties uz saņemtajām atsauksmēm, veidlapas tika pabeigtas, iztulkotas visās oficiālajās valodās un ieviestas attiecīgajos IMI moduļos.

Pirms izmēģinājuma projekta sākšanas Komisija 2013. gada 14. oktobrī noorganizēja dalībvalstīs e-komercijas moduļa darbībā iesaistīto ekspertu mācību sesiju. Kopš tā laika Komisijas IMI atbalsta dienests sniedz tehnisko atbalstu un palīdzību lietotājiem. Turklāt Komisija ir regulāri sniegusi dalībvalstīm jaunāko informāciju par izmēģinājuma projekta gaitu.

5.Kompetentās iestādes

Pašlaik e-komercijas jomā IMI sistēmā ir reģistrētas 80 kompetentās iestādes, kurām ir piekļuve pieprasījumu modulim, tai skaitā valstu IMI koordinatori 5 vairākās valstīs. Kopumā dalībvalstis šajā jomā ir reģistrējušas no vienas līdz četrām kompetentajām iestādēm. Tomēr dažas valstis ir reģistrējušas vairāk iestāžu. Piemēram, Horvātija ir reģistrējusi piecas kompetentās iestādes pieprasījumiem, savukārt Kipra ir reģistrējusi vienpadsmit iestādes.

Paziņojumu modulim dalībvalstis ir reģistrējušas 68 kompetentās iestādes, kas ietver 17 valstu IMI koordinatorus. Vairums valstu ir reģistrējušas no vienas līdz četrām kompetentajām iestādēm, taču Vācija ir reģistrējusi septiņas iestādes, un Kipra ir reģistrējusi vienpadsmit iestādes.

Vairākas kompetentās iestādes ir reģistrētas abu moduļu (pieprasījumu un paziņojumu) izmantošanai. Tas nozīmē, ka kopumā šajā politikas jomā ir reģistrētas 85 dažādas kompetentās iestādes, tostarp 27 valstu IMI koordinatori.

6.IMI izmantošana izmēģinājuma projekta laikā

No sistēmas iegūtie statistikas dati liecina, ka IMI izmantošana izmēģinājuma projekta laikā bija samērā ierobežota, proti, tika reģistrēts neliels informācijas apmaiņas apjoms.

Laikposmā no 2013. līdz 2019. gadam dalībvalstis apmainījās ar informāciju 255 reizes, no kurām 149 bija pieprasījumi un 106 bija paziņojumi. Šī ziņojuma pielikumā ir iekļauta detalizēta statistika par informācijas apmaiņas gadījumu skaitu līdz 2019. gada beigām.

Izmēģinājuma projekta laikā 72 % pieprasījumu iesniedza Apvienotā Karaliste, un Spānija iesniedza 19 % pieprasījumu. Relatīvi aktīvas informācijas sūtītājas bija arī trīs citas dalībvalstis: Beļģija, Vācija un Īrija. Katra no šīm valstīm nosūtīja 3 % pieprasījumu (t. i., kopā šīs trīs valstis nosūtīja 9 % pieprasījumu). Trīs dalībvalstis, kuras saņēma visvairāk pieprasījumu, bija Kipra (33 % no visiem pieprasījumiem), Vācija (17 %) un Nīderlande (17 %).

Paziņojumu modulī visvairāk paziņojumu nosūtīja Itālija (58 % no nosūtītajiem paziņojumiem), kam sekoja Apvienotā Karalistes ar 35 % no nosūtītajiem paziņojumiem. Beļģija paziņoja par pasākumiem 4 % sistēmā reģistrēto gadījumu, savukārt Īrija nosūtīja 2 % paziņojumu.

Statistika rāda, ka dažas dalībvalstis vēl nav piedalījušās nekādā informācijas apmaiņā, izmantojot IMI. Ir arī valstis, kuras neiesaistījās ar e-komerciju saistītu paziņojumu sūtīšanā, izmantojot IMI.

Kas attiecas uz pieprasījumu modulī izveidoto lietu statusu, 74 % pieprasījumu, kas tika nosūtīti laikā līdz 2019. gada 31. decembrim (110), ir atbildēti un oficiāli slēgti. Turklāt 9 % pieprasījumu tika atteikti un 8 % tika atsaukti.

Paziņojumu modulī visas informācijas apmaiņas lietas ir oficiāli slēgtas. Attiecībā uz paziņotajiem pasākumiem 94 % gadījumu pasākumi bija pastāvīgi un 4 % gadījumu — pagaidu.

2020. gada dati neliecina par sistēmas lietojuma ievērojamu pieaugumu. 2020. gadā, izmantojot IMI, tika nosūtīti 16 pieprasījumi saistībā ar pasākumiem un 18 jauni paziņojumi. Vācija nosūtīja sešus pieprasījumus saistībā ar pasākumiem, Apvienotā Karaliste uzsāka piecus pieprasījumus saistībā ar pasākumiem, Itālija to darīja trīs reizes, savukārt Nīderlande pieprasīja pasākumus divas reizes. Šos pieprasījumus saņēma dažādas dalībvalstis: Īrija, Itālija, Kipra un Luksemburga katra saņēma pa diviem pieprasījumiem, savukārt Francija, Austrija, Portugāle, Vācija, Nīderlande, Apvienotā Karaliste, Luksemburga un Beļģija katra saņēma pa vienam pieprasījumam. Visaktīvākā paziņojumu sūtītāja bija Itālija, kas nosūtīja 15 no 18 paziņojumiem, savukārt Nīderlande nosūtīja divus paziņojumus, un Apvienotā Karaliste nosūtīja vienu paziņojumu. 2021. gada sākumā pieci pieprasījumi bija slēgti, pieci pieprasījumi bija pieņemti, pieci pieprasījumi bija atsaukti, un saistībā ar vienu pieprasījumu tika gaidīta pieņemšana. Savukārt attiecībā uz paziņojumu statusu 12 bija slēgti, divi bija palikuši atvērti komentāru saņemšanai, un četriem paziņojumiem bija noteikts statuss “neaktīvs — slēpti personas dati”.

7.Dalībvalstu atsauksmes

Kopš izmēģinājuma projekta sākuma 2013. gadā Komisija ir veikusi divas lietotāju aptaujas par IMI lietošanu — vienu 2017. gadā un vienu 2019. gadā. Šo aptauju mērķis bija nodrošināt, lai izmēģinājuma projekta izvērtēšanā varētu ņemt vērā dalībvalstu atsauksmes. Abos gadījumos dalībvalstīm tika lūgts sniegt vienu atbildi uz aptauju, IMI e-komercijas moduļos reģistrēto valsts iestāžu atsauksmes iesniedzot kopsavilkuma veidā.

2017. gadā uz aptauju atbildēja 18 dalībvalstis, un 12 no 18 respondentiem norādīja, ka tie ir izmantojuši IMI, lai apmainītos ar informāciju e-komercijas jomā. 55 % respondentu vispārējo pieredzi, apmainoties ar informāciju sistēmā, vērtēja pozitīvi vai samērā pozitīvi. Tomēr 38 % respondentu norādīja, ka kopš 2014. gada tie papildus IMI ir izmantojuši arī citus saziņas līdzekļus: i) lai prasītu reģistrācijas dalībvalstij veikt pasākumus saistībā ar kāda informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzēja darbību; vai ii) kad tās paziņoja par pasākumu saistībā ar kāda informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzēja darbību.

Aptaujas dati liecina, ka 11 % respondentu bija radušās grūtības izlemt, vai paziņojums jānosūta: i) IMI sistēmā, pamatojoties uz Direktīvas par elektronisko tirdzniecību 3. pantu; ii) izmantojot paziņošanas mehānismus, kas noteikti Regulā par sadarbību patērētāju tiesību aizsardzības jomā 6 ; vai iii) izmantojot paziņošanas mehānismus, kas noteikti Vienotā tirgus pārredzamības direktīvā 7 .

Saskaņā ar aptaujas rezultātiem 77 % dalībvalstu piekrita vai daļēji piekrita, ka izmēģinājuma projekts ir pierādījis, ka IMI ir atbilstošs rīks, ar kuru atbalstīt administratīvo sadarbību saskaņā ar Direktīvas par elektronisko tirdzniecību 3. panta 4., 5. un 6. punktu 8 . 83 % uzskatīja, ka IMI izmēģinājuma projekts e-komercijas jomā ir jāturpina, taču ar dažiem uzlabojumiem, piemēram, lielāku atbalstu lietotājiem.

Komisija 2019. gadā veica otro tiešsaistes aptauju, uz kuru atbildēja 25 dalībvalstis un Norvēģija.

Kā liecina atbildes uz šo otro aptauju, 16 valstis (61 %) ir izmantojušas IMI, lai apmainītos ar informāciju, kā noteikts Direktīvā par elektronisko tirdzniecību. Tie, kuri sistēmu šajā nolūkā neizmantoja, norādīja, ka tas, iespējams, bija tādēļ, ka iestādēm vienkārši nebija vajadzības izmantot IMI šajā jomā.

57 % otrās aptaujas respondentu (15 valstis) norādīja, ka IMI sistēmā ir saņēmušas pieprasījumus veikt pasākumus pret informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzējiem, un 11 no šīm 15 valstīm vispārējo pieredzi, apmainoties ar informāciju sistēmā, vērtēja pozitīvi vai samērā pozitīvi. No valstīm, kuras atbildēja uz otro aptauju, 8 bija saņēmušas paziņojumus IMI sistēmā par pasākumiem, kas veikti attiecīgajā valstī saistībā ar informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzēja darbību, un 50 % no šīm 8 valstīm (t. i., 4 valstis) uzskatīja, ka vispārējā pieredze, lietojot IMI sistēmu, ir bijusi pozitīva vai samērā pozitīva. 53 % otrās aptaujas respondentu (14 valstis) piekrita vai noteikti piekrita, ka IMI sistēma ir drošs risinājums, lai apmainītos ar informāciju ar citām valstīm.

Otrajā aptaujā 6 valstis (23 % respondentu) norādīja, ka tām bija radušās grūtības izlemt, vai paziņojums jānosūta: i) IMI sistēmā; ii) izmantojot paziņošanas mehānismus, kas noteikti Regulā par sadarbību patērētāju tiesību aizsardzības jomā; vai iii) izmantojot paziņošanas mehānismus, kas noteikti Vienotā tirgus pārredzamības direktīvā.

18 valstis (66 % no otrās aptaujas respondentiem) piekrita vai daļēji piekrita apgalvojumam, ka izmēģinājuma projekts ir pierādījis, ka IMI ir atbilstošs rīks, ar kuru atbalstīt administratīvo sadarbību saskaņā ar Direktīvas par elektronisko tirdzniecību 3. panta 4., 5. un 6. punktu. 14 valstis, kuras sniedza atbildes uz otro aptauju, uzskatīja, ka IMI izmēģinājuma projekts e-komercijas jomā ir jāturpina, nodrošinot lielāku atbalstu lietotājiem un ieviešot uzlabojumus.

2019. gada 8. oktobrī Komisija e-komercijas ekspertu grupas sanāksmē vērsās pie dalībvalstu pārstāvjiem, lai noskaidrotu to praktisko pieredzi darbā ar IMI. Komisija vaicāja dalībvalstīm: i) vai tās saskārās ar jebkādiem ierobežojumiem, kuru pamatā bija attiecīgie Direktīvas par elektronisko tirdzniecību panti; ii) vai tām ir ierosinājumi direktīvā noteiktā sadarbības mehānisma uzlabošanai; iii) kādi ir to ieteikumi saistībā ar iespējamiem noteikumiem par sadarbību, ko varētu iekļaut potenciālā jaunā likumdošanas iniciatīvā.

Sanāksmē paustajās dalībvalstu atbildēs tika uzsvērti tālāk aprakstītie aspekti.

-Līdz šim IMI izmantošana e-komercijas politikas jomā ir bijusi ierobežota.

-Iemesls tam, ka dažas dalībvalstis šo sistēmu nekad nav izmantošanas, ir tas, ka valstis par tādu nezina. Tomēr dažas dalībvalstis norādīja, ka tās neveica nekādus pasākumus, par ko būtu bijis jāziņo, un ka tām nebija vajadzības pieprasīt pasākumu veikšanu.

-Ir nepieciešams precizēt, kādos gadījumos izmantot dažādos sadarbības mehānismus (IMI/CPC/TRIS).

-Dalībvalstis atzinīgi vērtēja un noteikti atbalstīja IMI paplašināšanu, no 2020. gada ietverot CPC tīklu. Tās pauda cerību, ka šī paplašināšana palīdzēs precizēt atšķirību starp informācijas apmaiņu IMI e-komercijas modulī un līdzīgiem sadarbības veidiem CPC tīklā.

-Daudzas dalībvalstis uzskatīja, ka sistēma ir noderīga un viegli lietojama. Tomēr tās norādīja, ka lietotāji ne vienmēr var skaidri noteikt, kas ir IMI kontaktpersonas citās dalībvalstis vai kas ir valstu IMI koordinatori (šie valstu IMI koordinatori varētu sniegt atbalstu saistībā ar konkrētajām problēmām, kas radušās e-komercijas jomā).

-Dažas dalībvalstis uzskatīja, ka IMI lietošana var būt apgrūtinoša, jo sevišķi vietējām iestādēm, jo tās nepārzina šo sistēmu. Tomēr šīs dalībvalstis uzskatīja, ka jebkura rīka labu darbību varētu nodrošināt ar atbilstošas pārvaldības palīdzību, piemēram, ar “centrālās iestādes” palīdzību, kura būtu atbildīga par konkrēto e-komercijas moduli.

-Dažas dalībvalstis norādīja, ka IMI efektīva un veiksmīga izmantošana ir iekšējās organizācijas un pārvaldības jautājums.

8.Datu aizsardzība

Personas datu apstrāde IMI sistēmā atbilst Regulas (ES) 2016/679 (Vispārīgās datu aizsardzības regulas) 9 un Regulas (ES) 2018/1725 (Iekšējo datu aizsardzības regulas) 10 noteikumiem. Drošu personas datu apstrādi garantē IMI regulas 14. pants, kurā ir noteikti skaidri termiņi personas datu apstrādei sistēmā. Tādējādi informācijas apmaiņa IMI sistēmā garantē personas datu aizsardzību un atbilst Vispārīgās datu aizsardzības regulas prasībām, jo pati IMI regula garantē nepieciešamo atbilstību.

IMI regulas III nodaļā ir izklāstīti galvenie noteikumi par personas datu apstrādi un drošību IMI sistēmā. Saskaņā ar šiem noteikumiem IMI dalībniekiem (kompetentajām iestādēm, IMI koordinatoriem, Komisijai un Savienības struktūrām, birojiem un aģentūrām) ir jāapmainās ar personas datiem un tie jāapstrādā tikai tādos nolūkos, kas noteikti to Savienības aktu attiecīgajos noteikumos, kas regulē sistēmas atbalstītās politikas jomas. Dati, ko datu subjekti iesnieguši IMI, ir jāizmanto tikai nolūkiem, kuriem tie tika iesniegti.

Turklāt IMI apstrādāti personas dati sistēmā ir jābloķē (tie joprojām atrodas sistēmā, bet tos nevar skatīt), tiklīdz tie vairs nav vajadzīgi mērķim, kādam tie tika savākti, atkarībā no katra administratīvās sadarbības veida īpatnībām. Parasti IMI apstrādātie personas dati ir jābloķē ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc administratīvās sadarbības procedūras oficiālas pabeigšanas. Sistēma automātiski noņem personas datus no pieprasījumiem un paziņojumiem. Tas nozīmē, ka bloķētos datus automātiski dzēš IMI trīs gadus pēc administratīvās sadarbības procedūras oficiālas pabeigšanas.

Turklāt saskaņā ar Vispārīgo datu aizsardzības regulu IMI dalībnieki ir atbildīgi par visu to procesuālo un organizatorisko pasākumu veikšanu, kas nepieciešami, lai garantētu to IMI sistēmā apstrādāto personas datu drošību.

Izmēģinājuma projekta laikā datu priekšlaicīga noņemšana netika pieprasīta nevienam informācijas apmaiņas gadījumam e-komercijas jomā. Neviens nav sazinājies ar Komisiju, lai tā sniegtu piekļuvi bloķētiem datiem (saskaņā ar IMI regulu) vai izlabotu IMI glabātos personas datus.

Sistēmas paziņojums par privātumu ir publicēts IMI tīmekļa vietnē 11 .

9.Tulkošanas funkcijas

IMI ir daudzvalodu rīks. Tas atvieglo informācijas apmaiņu, izmantojot iepriekš iztulkotas veidlapas, lauku kopas, jautājumus, atbildes un ziņojumus. Jebkādu informācijas apmaiņu sistēmā var papildināt ar informāciju brīva teksta veidā, kam sistēma piedāvā mašīntulkojumu.

E-komercijas jomā brīvo tekstu iepriekš tulkotās veidlapās galvenokārt izmanto, lai sniegtu informāciju par pasākuma detalizēto aprakstu vai proporcionalitātes pārbaudi.

Integrētā brīva teksta tulkošanas funkcija kopš izmēģinājuma projekta sākuma ir ievērojami uzlabota, pārejot no iepriekš pievienotā mt@EC pakalpojuma uz pašlaik lietoto e-tulkošanas 12 pakalpojumu.

E-tulkošanas rīks IMI sistēmā tika ieviests 2014. gadā. Kopš tā laika tas ir pastāvīgi uzlabojis iegūto tulkojumu kvalitāti un pakalpojumu reakcijas laiku. Mašīntulkošanu piedāvā visos iespējamajos ES oficiālo valodu pāros.

IMI sistēmā ir ieviesti vairāki sistēmas uzlabojumi, kas atvieglo integrētā mašīntulkošanas mehānisma izmantošanu:

-tagad brīvā teksta tulkojumi tiek parādīti to kontekstā (t. i., ekrānā tiek parādīts sākotnējais teksts);

-visu informācijas apmaiņas brīvo tekstu var tulkot IMI lietotāja izvēlētajā valodā ar vienu klikšķi / vienu darbību;

-tulkojumu īslaicīga uzglabāšana nodrošina iespēju ātri reaģēt uz tulkojumu pieprasījumiem.

Nākotnē ir plānoti turpmāki uzlabojumi, piemēram, mašīntulkojumu iekļaušana pārskatos (tos vizuāli nošķirot no iepriekš tulkota satura) vai pielikumu mašīntulkošana. Tomēr šie uzlabojumi un funkcijas netiks iekļautas tikai sistēmas e-komercijas modulī, bet gan būs visas sistēmas vispārējas funkcijas.

10.Secinājums

Kopš 2013. gada IMI ir tehniskā sistēma, kas atbalsta Direktīvas par elektronisko tirdzniecību 3. pantā noteikto sadarbības mehānismu. Tā ir ļāvusi dažādu dalībvalstu kompetentajām iestādēm: i) tiešā veidā, ātri un viegli sazināties, izmantojot drošu tiešsaistes platformu; ii) pārvarēt valodu šķēršļus, lietotājiem piedāvājot iepriekš tulkotas standartjautājumu un atbilžu kopas 13 .

Pamatojoties uz šajā ziņojumā sniegto informāciju, Komisija var izdarīt tālāk aprakstītos secinājumus.

-Līdz šim IMI ir bijis drošs daudzvalodu rīks, ar kuru: i) apstrādāt un glabāt pieprasījumus un paziņojumus, kurus izsūtījušas un saņēmušas valstu iestādes, kuras ir iesaistītas Direktīvas par elektronisko tirdzniecību 3. pantā noteiktajā administratīvās sadarbības mehānismā; ii) sekot iestāžu savstarpējai mijiedarbībai šajā kontekstā.

-Pašreizējā tiesiskajā regulējumā IMI izmēģinājuma projekts Direktīvas par elektronisko tirdzniecību īstenošanai būtu jāturpina.

-Būtu jāievieš tehniski uzlabojumi, lai uzlabotu pasākumu pieprasījumu un paziņojumu procedūru lietotājdraudzīgumu saskaņā ar Direktīvā par elektronisko tirdzniecību noteikto vispārējo sadarbības sistēmu un ņemot vērā pieredzi, kas gūta, īstenojot minēto direktīvu 14 .

-Komisijai būtu jāsadarbojas ar dalībvalstīm, lai veiktu informētības uzlabošanas pasākumus par izmēģinājuma projektu un palielinātu IMI lietotājiem sniegto atbalstu.

Ņemot vērā sistēmas vispārējās iezīmes, būtu jāanalizē un jāpēta šādu tehnisko uzlabojumu ieviešana:

-saskarnes informācijas pārstrukturēšana;

-atgādinājumi par pieprasījumiem, kas vēl nav izpildīti (pieprasījumi nav pieņemti un/vai nav sniegtas atbildes);

-labākas norādes par atbildes sniegšanas paredzamo termiņu;

-uzlabota pieprasījumu meklēšanas funkcija;

-funkcija, ar kuru pieprasījumu datus varētu kopēt paziņojumos;

-potenciāls savienojums ar citām informācijas apmaiņas vienībām IMI sistēmā.

Saistībā ar pēdējo no uzskaitītajiem punktiem 2020. gada janvārī IMI tika ieviests kā CPC tīkla jaunais IT rīks. Šī sistēma atbalsta arī Pakalpojumu direktīvā noteiktās paziņošanas saistības kopš tās pieņemšanas. Šīs sistēmas atbalstītās jomas ļauj domāt par sinerģijas iespēju izpēti un izmēģināšanu otrajā izmēģinājuma projekta posmā. Sinerģija ar CPC var noteikti radīt lielāku skaidrību attiecībā uz to, kura procedūra jāizmanto e-komercijas jomā.

Atbalstu izmēģinājuma projektā iesaistītajiem IMI lietotājiem varētu palielināt ar:

-strukturētiem informācijas apmaiņas turpmākiem pasākumiem;

-regulāriem statistikas pārskatiem par pieprasījumiem un paziņojumiem;

-lietotāju apmācību un norādījumiem.

Ar šo ziņojumu Komisija izpilda Regulas (ES) Nr. 1024/2012 4. panta 2. punktā noteikto ziņošanas prasību.

Komisija aicina Eiropas Parlamentu un Padomi ņemt vērā šo ziņojumu.

(1)

 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/31/EK (2000. gada 8. jūnijs) par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību, iekšējā tirgū (OV L 178, 17.7.2000., 1.–16. lpp.).

(2)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1024/2012 (2012. gada 25. oktobris) par administratīvo sadarbību, izmantojot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu, un ar ko atceļ Komisijas Lēmumu 2008/49/EK (OV L 316, 14.11.2012., 1. lpp.).

(3)

Direktīvas par elektronisko tirdzniecību vispārējo izvērtējuma ziņojumu skatīt SWD(2020) 348 final 2. daļas 5. pielikumā un informāciju konkrēti par pārrobežu sadarbības mehānismu skatīt minētā dokumenta 8. pielikumā.

(4)

 Skatīt priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par digitālo pakalpojumu vienoto tirgu (digitālo pakalpojumu tiesību akts), ar ko groza Direktīvu 2000/31/EK, COM/2020/825 final. 

(5)

 IMI sistēmā katrai dalībvalstij ir viens valsts IMI koordinators, kura pienākumi ir izklāstīti IMI regulas 6. pantā. Valstu IMI koordinatori ir galvenie kontaktpunkti IMI iesaistītajām personām attiecīgajā dalībvalstī. To uzdevums ir nodrošināt IMI vienmērīgu darbību, cita starpā: i) reģistrējot attiecīgās iestādes; ii) pārvaldot piekļuvi dažādiem moduļiem; iii) sniedzot atbalstu lietotājiem; iv) nodrošinot IMI efektīvu darbību.

(6)

 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/2394 (2017. gada 12. decembris) par sadarbību starp valstu iestādēm, kas atbild par tiesību aktu izpildi patērētāju tiesību aizsardzības jomā, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 2006/2004 (OV L 345, 27.12.2017., 1.–26. lpp.).

(7)

 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/1535 (2015. gada 9. septembris), ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko noteikumu un Informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumu jomā (OV L 241, 17.9.2015., 1.–15. lpp.).

(8)

Šie skaitļi neattiecas uz IMI sistēmas pamatā esošo noteikumu izvērtējumu, bet gan tās tehniskajiem aspektiem.

(9)

 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (OV L 119, 4.5.2016., 1.–88. lpp.).

(10)

 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39.–98. lpp.).

(11)

  https://ec.europa.eu/internal_market/imi-net/_docs/data_protection/privacy_statement_en.pdf

(12)

 E-tulkošana ir Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) pamatelements. Tā galvenais mērķis ir palīdzēt Eiropas un valstu publiskās pārvaldes iestādēm apmainīties ar informāciju, pārvarot valodu šķēršļus ES. Izmantojot šo pakalpojumu, ES iedzīvotāji un uzņēmēji varēs izmantot digitālos pakalpojumus to izvēlētajā valodā. https://ec.europa.eu/cefdigital/wiki/display/CEFDIGITAL/eTranslation .

(13)

 Jāatzīmē, ka sadarbības mehānisma pamatfunkcijas ir noteiktas Direktīvā par elektronisko tirdzniecību, un tās šajā ziņojumā nav apskatītas. Skatīt arī iepriekš 3. zemsvītras piezīmi.

(14)

Šajā ziņā Direktīvas par elektronisko tirdzniecību izvērtējuma ziņojums atklāja, ka ir jāprecizē noteikti paziņošanas sistēmas aspekti. Tāpēc, īstenojot turpmākus tehniskus IMI pielāgojumus, varētu veikt nepieciešamos precizējumus attiecībā uz šīs paziņošanas sistēmas darbību.