<!DOCTYPE html PUBLIC "yes" "xhtml1-strict.dtd">
<html xmlns="http://www.w3.org/1999/xhtml">
<!--GENDOC2XHTML # converter_version: 1.2.10-->
  <head>
    <title>2023-04-202304C118202300010-00-TRA-DOC-LV-CONCL-C-0001-23-202302277-07_00</title>
    <meta content="text/html; charset=utf-8" http-equiv="Content-Type"/>
    <meta content="" name="Gendoc_DGTGeneratedDate"/>
    <meta content="lv-LV" name="Gendoc_Lang"/>
    <meta content="" name="Gendoc_GenerationDate"/>
    <meta content="" name="IsFlattened"/>
    <meta content="1" name="NumProc"/>
    <meta content="Final" name="Gendoc_EditionType"/>
    <meta content="0001" name="Gendoc_CaseNumberSuite"/>
    <meta content="4/05/2023 16:23:20" name="Gendoc_LastVerificationDate"/>
    <meta content="0" name="MSIP_Label_f4cdc456-5864-460f-beda-883d23b78bbb_ContentBits"/>
    <meta content="" name="Gendoc_ProcedureNumber"/>
    <meta content="lv" name="Gendoc_LangCode"/>
    <meta content="CNC" name="TypeDoc"/>
    <meta content="gIMBiRULyahrwYfmnTJnGs0kEQR46kIUZnreuz57NSoo23e77E/XtcvxsnmAsRzrcPu6kNPXGhCvWTKcr2cbQMuw4LHDHMnQKev/ERQmXOU1c5TfsOjanQ6b5uqXSczzFtwvB8j2NnHksUwoVbGqzEe+eqw2p6qcBU+3zZZXuZc=" name="GenDocUID"/>
    <meta content="P" name="TypeProc"/>
    <meta content="" name="CreateCustomParts"/>
    <meta content="OK" name="ReadyToPublish"/>
    <meta content="iju" name="Gendoc_User"/>
    <meta content="" name="EP_Mode"/>
    <meta content="" name="Gendoc_DGTGenerated"/>
    <meta content="856f5343-533d-4a6a-b4fc-46893821bfa2" name="MSIP_Label_f4cdc456-5864-460f-beda-883d23b78bbb_ActionId"/>
    <meta content="" name="Gendoc_Vademecum"/>
    <meta content="0001" name="NumeroOrdre"/>
    <meta content="2023" name="Annee"/>
    <meta content="P" name="Gendoc_ProcedureType"/>
    <meta content="true" name="MSIP_Label_f4cdc456-5864-460f-beda-883d23b78bbb_Enabled"/>
    <meta content="Publicly Available" name="MSIP_Label_f4cdc456-5864-460f-beda-883d23b78bbb_Name"/>
    <meta content="" name="EP_Version"/>
    <meta content="b24c8b06-522c-46fe-9080-70926f8dddb1" name="MSIP_Label_f4cdc456-5864-460f-beda-883d23b78bbb_SiteId"/>
    <meta content="LV" name="Langue"/>
    <meta content="iju" name="Gendoc_DGTGeneratedUser"/>
    <meta content="FAST_document_go_ok" name="Gendoc_LastVerificationStatus"/>
    <meta content="CNC_C" name="Gendoc_GendocTemplateType"/>
    <meta content="TRUE" name="WithoutAuthorBlockFlatP"/>
    <meta content="GenDoc 20/03/2023 20:38:28" name="Created"/>
    <meta content="" name="Canevas3_Vademecum"/>
    <meta content="TRUE" name="WithoutAuthorBlock"/>
    <meta content="" name="Gendoc_CaseYear"/>
    <meta content="false" name="Generation_In_Progress"/>
    <meta content="C" name="Juridiction"/>
    <meta content="e43781a6ca044f9785e91f5dbd675bfe" name="DocumentIdentifier"/>
    <meta content="0001" name="Gendoc_CaseNumber"/>
    <meta content="ImportedWithoutSource" name="SdlIdentifier"/>
    <meta content="RP" name="NatureAff"/>
    <meta content="RP" name="Gendoc_CaseNature"/>
    <meta content="2023-04-06T12:14:46Z" name="MSIP_Label_f4cdc456-5864-460f-beda-883d23b78bbb_SetDate"/>
    <meta content="0001" name="NumSuite"/>
    <meta content="Privileged" name="MSIP_Label_f4cdc456-5864-460f-beda-883d23b78bbb_Method"/>
    <meta content="C" name="Gendoc_Juridiction"/>
  </head>
  <body>
    <div style="header">
      <div id="rId24" style="first"/>
      <div id="rId20" style="even">G. Pitruzzella secinājumi – Lieta C‑1/23 PPU</div>
      <div id="rId21" style="default">Afrin</div>
    </div>
    <p class="C36Centre" id="para-1" title="page-1">
      ĢENERĀLADVOKĀTA DŽOVANNI PITRUCELLAS[GIOVANNI PITRUZZELLA]
    </p>
    <p class="C36Centre" id="para-2" title="page-1">
      SECINĀJUMI,
    </p>
    <p class="C36Centre" id="para-3" title="page-1">
      sniegti 2023. gada 9. martā  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-1" href="#t-1">1</a>
</span>)
      
    </p>
    <p class="C38Centregrasgrandespacement" id="para-4" title="page-1">
      Lieta C‑1/23 PPU
    </p>
    <p class="C37Centregras" id="para-5" title="page-1">
      X,
    </p>
    <p class="C37Centregras" id="para-6" title="page-1">
      Y,
    </p>
    <p class="C37Centregras" id="para-7" title="page-1">
      A, kura likumiskie pārstāvji ir X un Y,
    </p>
    <p class="C37Centregras" id="para-8" title="page-1">
      B, kura likumiskie pārstāvji ir X un Y
    </p>
    <p class="C37Centregras" id="para-9" title="page-1">
      pret
    </p>
    <p class="C37Centregras" id="para-10" title="page-1">
      État belge
    </p>
    <p class="C39Centreespacement" id="para-11" title="page-1">
      (tribunal de première instance francophone de Bruxelles (Briseles frankofonā pirmās instances tiesa, Beļģija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)
    </p>
    <p class="C71Indicateur" id="para-12" title="page-1">
      Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Robežkontrole, patvērums un imigrācija – Imigrācijas politika – Tiesības uz ģimenes atkalapvienošanos – Direktīva 2003/86/EK – Dalībvalsts tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru apgādnieka ģimenes locekļi drīkst iesniegt pieteikumu tikai šīs valsts kompetentajā diplomātiskajā pārstāvniecībā – Neiespējamība šiem ģimenes locekļiem ierasties minētajā diplomātiskajā pārstāvniecībā
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-13" title="page-1">
      
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">1.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajos secinājumos aplūkotais lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā jāinterpretē Padomes Direktīvas 2003/86/EK (2003. gada 22. septembris) par tiesībām uz ģimenes atkalapvienošanos  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-2" href="#t-2">2</a>
</span>) 5. panta 1. punkts, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/95/ES (2011. gada 13. decembris) par standartiem, lai trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kvalificētu kā starptautiskās aizsardzības saņēmējus, par bēgļu vai personu, kas tiesīgas saņemt alternatīvo aizsardzību, vienotu statusu, un par piešķirtās aizsardzības saturu  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-3" href="#t-3">3</a>
</span>), 23. un 24. pants, kā arī Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk tekstā – “Harta”) 7. un 24. pants.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">2.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šis lūgums iesniegts saistībā strīdu starp X un Y, kā arī viņu nepilngadīgajiem bērniem A un B (turpmāk tekstā kopā – “prasītāji pamatlietā”) un État belge par tās atteikumu izskatīt X un viņas bērnu vīzas pieteikumu par ģimenes atkalapvienošanos.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">I.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Atbilstošās tiesību normas</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">A.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Savienības tiesības</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">3.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Direktīvas 2003/86 2., 4., 6., 8. un 13. apsvērums ir formulēts šādi:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-19" title="page-3">
      “(2) Pasākumi attiecībā uz ģimeņu atkalapvienošanos jānosaka saskaņā ar pienākumu aizsargāt ģimeni un ievērot ģimenes dzīves tiesības, kas paustas daudzos starptautisko tiesību aktos. Šī direktīva ievēro pamattiesības un ņem vērā principus, kurus jo īpaši atzīst Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 8. pants un Eiropas Savienības Pamattiesību harta.
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-20" title="page-3">
      [..]
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-21" title="page-3">
      (4) Ģimeņu atkalapvienošanās ir līdzeklis, lai padarītu iespējamu ģimenes dzīvi. Veicinot trešo valstu pilsoņu integrāciju dalībvalstī, ģimeņu atkal apvienošana palīdz radīt kultūrsociālo stabilitāti, kas veicina arī ekonomisko un sociālo kohēziju – Kopienas pamatmērķi, kas noteikts līgumā.
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-22" title="page-3">
      [..]
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-23" title="page-3">
      (6) Lai aizsargātu ģimeni un nodibinātu vai saglabātu ģimenes dzīvi, pamatojoties uz vienotiem kritērijiem, jānosaka materiālie nosacījumi ģimenes atkalapvienošanās tiesību īstenošanai.
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-24" title="page-3">
      [..]
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-25" title="page-3">
      (8) Īpaša uzmanība jāpievērš bēgļu situācijai, ņemot vērā iemeslus, kuru dēļ viņi bija spiesti pamest savu valsti un kuru dēļ viņi nevar dzīvot parastu dzīvi šajā valstī. Tādēļ jānosaka labvēlīgāki nosacījumi ģimenes atkalapvienošanās tiesību īstenošanai.
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-26" title="page-3">
      [..]
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-27" title="page-3">
      (13) Jāparedz tādu noteikumu pakete, kas reglamentē ģimenes atkalapvienošanās un ģimenes locekļu iebraukšanas un uzturēšanās pieteikumu izskatīšanas procedūru. Šādai procedūrai jābūt efektīvai un pārraugāmai, ņemot vērā dalībvalstu pārvaldes iestāžu parasto darba slodzi, kā arī caurredzamai un taisnīgai, lai piedāvātu iesaistītajām personām atbilstošu tiesisko noteiktību.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">4.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar Direktīvas 2003/86 1. pantu tās mērķis ir “paredzēt nosacījumus ģimenes atkalapvienošanās tiesību īstenošanai attiecībā uz trešo valstu pilsoņiem, kas likumīgi uzturas dalībvalstu teritorijā”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">5.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šīs direktīvas 2. panta c) un d) punktā attiecīgi ir definēti jēdzieni “apgādnieks” un “ģimenes atkalapvienošanās”, pirmais no tiem apzīmē “trešās valsts pilson[i], kas likumīgi uzturas dalībvalstī un iesniedz pieteikumu par ģimenes atkalapvienošanos, vai kura ģimenes locekļi iesniedz pieteikumu par atkalapvienošanos ar viņu”, un otrais no tiem nozīmē “trešās valsts pilsoņa, kas likumīgi uzturas dalībvalstī, ģimenes locekļu ieceļošan[u] un uzturēšan[os] šajā dalībvalstī, lai saglabātu ģimeni, neatkarīgi no tā, vai ģimenes attiecības rodas pirms vai pēc iedzīvotāja ieceļošanas šajā valstī”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">6.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Minētās direktīvas 3. panta 1. punktā ir precizēts, ka to piemēro, “ja apgādniekam ir uzturēšanās atļauja, ko izsniegusi dalībvalsts uz vienu gadu vai ilgāk, kuram ir pamatotas cerības saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļauju, ja viņa vai viņas ģimenes locekļi ir trešo valstu pilsoņi jeb tiem ir cits statuss”, savukārt 5. punktā ir noteikts, ka tā “neskar dalībvalstu iespējas pieņemt vai saglabāt labvēlīgākus noteikumus”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">7.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Direktīvas 2003/86 4. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā ir noteikts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-32" title="page-3">
      “1. Saskaņā ar šo direktīvu un, ievērojot IV nodaļā izklāstītos noteikumus, kā arī 16. pantu, dalībvalstis atļauj šādu ģimenes locekļu iebraukšanu un uzturēšanos:
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-33" title="page-3">
      a) apgādnieka laulātais;
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-34" title="page-3">
      b) apgādnieka vai viņa/viņas laulātā nepilngadīgi bērni [..];
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-35" title="page-3">
      [..].”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">8.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Direktīvas 2003/86 III nodaļu “Pieteikuma iesniegšana un izskatīšana” veido vienīgi 5. pants, kas saistībā ar šīs tiesvedības vajadzībām ir formulēts šādi:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-37" title="page-3">
      “1. Dalībvalstis paredz, vai apgādniekam vai viņa ģimenes locekļiem attiecīgās dalībvalsts kompetentajām iestādēm nepieciešams iesniegt pieteikumu par ieceļošanu un uzturēšanos, lai īstenotu ģimenes atkalapvienošanās tiesības.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-38" title="page-3">
      2. Pieteikumam pievieno dokumentārus pierādījumus par ģimenes attiecībām un pierādījumus par atbilstību 4. un 6. pantā paredzētajiem noteikumiem un, vajadzības gadījumā, 7. un 8. panta noteikumiem, kā arī ģimenes locekļa(–u) ceļošanas dokumentu apstiprinātas kopijas.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-39" title="page-3">
      Nepieciešamības gadījumā, lai iegūtu pierādījumus par ģimenes attiecību esamību, dalībvalstis var rīkot pārrunas ar apgādnieku un viņa/viņas ģimenes locekļiem un veikt citu izmeklēšanu, ko uzskata par vajadzīgu.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-40" title="page-3">
      [..]
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-41" title="page-3">
      3. Pieteikumu iesniedz un izskata, ja ģimenes locekļi uzturas ārpus dalībvalsts teritorijas, kurā uzturas apgādnieks.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-42" title="page-3">
      [..]
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-43" title="page-3">
      4. Personai, kas iesniegusi pieteikumu, dalībvalsts kompetentās iestādes pēc iespējas ātrāk sniedz rakstveida paziņojumu par lēmumu jebkurā gadījumā, bet ne vēlāk kā deviņus mēnešus pēc pieteikuma iesniegšanas datuma.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-44" title="page-3">
      [..]
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-45" title="page-3">
      5. Izskatot pieteikumu, dalībvalstis pienācīgi izvērtē nepilngadīgo bērnu intereses.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">9.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šīs direktīvas 7. panta, kas iekļauts IV nodaļā “Prasības, lai īstenotu tiesības uz ģimenes atkalapvienošanos”, 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā ir paredzēts, ka, ja iesniegts pieteikums par ģimenes atkalapvienošanos, atbilstošā dalībvalsts var pieprasīt personai, kas iesniegusi pieteikumu, nodrošināt pierādījumus, ka apgādniekam ir “pajumte, kas uzskatāma par normālu salīdzinot ar ģimenes dzīvesvietu tajā pašā reģionā un kas atbilst vispārējiem higiēnas un drošības standartiem, kas ir spēkā atbilstošajā dalībvalstī”, “apdrošināšana slimības gadījumiem attiecībā uz visiem riskiem, ko parasti sedz attiecīgās dalībvalsts pilsoņiem pašiem vai viņa/viņas ģimenes locekļiem” un “stabili un pastāvīgi ienākumi, kas ir pietiekami, lai uzturētu sevi un savas ģimenes locekļus, neizmantojot attiecīgās dalībvalsts sociālās palīdzības sistēmu”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">10.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Direktīvas 2003/86 V nodaļa konkrēti attiecas uz “Bēgļu ģimenes atkalapvienošan[os]”. Šīs direktīvas 11. panta, kas iekļauts šajā nodaļā, 1. punktā ir noteikts, ka “šīs direktīvas 5. pants attiecas uz pieteikuma iesniegšanu un izskatīšanu saskaņā ar šā panta 2. punktu”. Šajā punktā ir precizēts, ka, “ja bēglis nevar uzrādīt oficiālus dokumentārus pierādījumus par ģimenes attiecībām, dalībvalstis ņem vērā citus pierādījumus, kurus izvērtē saskaņā ar valsts tiesību aktiem par šādu attiecību esamību. Lēmumu par pieteikuma noraidīšanu nevar pamatot tikai ar šādu dokumentāru pierādījumu trūkumu”. Turklāt šīs direktīvas 12. panta, kas arī iekļauts tās V nodaļā, 1. punkta pirmajā daļā ir paredzēts, ka, “atkāpjoties no 7. panta, dalībvalstis nepieprasa, lai bēglis un/vai ģimenes loceklis(‑i) attiecībā uz pieteikumiem par 4. panta 1. punktā minētajiem ģimenes locekļiem iesniedz pierādījumus, ka bēglis izpilda 7. pantā noteiktās prasības”, vienlaikus tā trešajā daļā precizējot, ka “dalībvalstis var pieprasīt, lai bēgļi ievērotu nosacījumus, ko paredz 7. panta 1. punkts, ja pieteikums par ģimenes atkalapvienošanos nav iesniegts trīs mēnešos pēc bēgļa statusa piešķiršanas”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">B.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Beļģijas tiesības</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">11.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Loi du 15 décembre 1980 sur l’accès au territoire, le séjour, l’établissement et l’éloignement des étrangers (1980. gada 15. decembra likums par ārvalstnieku ieceļošanu, uzturēšanos, apmešanos uz dzīvi valsts teritorijā un izraidīšanu; turpmāk tekstā – “1980. gada 15. decembra likums”)  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-4" href="#t-4">4</a>
</span>) 10. pantā, ar ko tostarp transponēts Direktīvas 2003/86 12. panta 1. punkts, ir paredzēts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-50" title="page-3">
      “1. § “Ievērojot 9. un 12. pantu, uzturēšanās tiesības Karalistē ilgāk par trim mēnešiem piešķir šādām personām:
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-51" title="page-3">
      [..]
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-52" title="page-3">
      4°šādiem ģimenes locekļiem, kas pievienojas ārvalstniekam, kurš ir uzņemts vai kuram atļauts kopš vismaz 12 mēnešiem neierobežotu laiku uzturēties Karalistē vai arī kuram atļauts kopš vismaz 12 mēnešiem tur apmesties. Šis 12 mēnešu termiņš tiek atcelts, ja laulība vai reģistrētas partnerattiecības pastāvēja pirms ārvalstnieka, kuram paredzēts pievienoties, ierašanās Karalistē vai ja viņiem ir kopīgs nepilngadīgs bērns. Šos uzturēšanās veida un ilguma nosacījumus nepiemēro ārvalstnieka, kuram saskaņā ar 49. panta 1. punkta 2. vai 3. daļu vai 49/2. panta 2. vai 3. punktu atļauts uzturēties Karalistē kā personai, kurai piešķirta starptautiskā aizsardzība, ģimenes locekļiem:
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-53" title="page-3">
      – viņa laulātajam ārvalstniekam [..];
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-54" title="page-3">
      – viņu bērniem, kas dzīvos kopā ar viņiem līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai [..];
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-55" title="page-3">
      [..].
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-56" title="page-3">
      2. § Ārvalstniekiem, uz ko attiecas 1. punkta 1. daļas 2. un 3. apakšpunkts, ir jāsniedz pierādījumi tam, ka viņiem ir stabili, pietiekami un regulāri iztikas līdzekļi, lai apmierinātu savas vajadzības un nekļūtu par apgrūtinājumu valsts iestādēm.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-57" title="page-3">
      Ārvalstniekiem, uz ko attiecas 1. punkta 1. daļas 4.–6. apakšpunkts, ir jāsniedz pierādījumi tam, ka ārvalstniekam, kuram paredzēts pievienoties, ir atbilstošs mājoklis, lai uzņemtu viņa ģimenes locekli vai locekļus, kas lūdz pievienošanos, un ka tas atbilst nosacījumiem, kuri izvirzīti attiecībā uz nekustamo īpašumu, kas tiek izīrēts kā galvenā dzīvesvieta, kā tas noteikts Code civil [Civilkodeksa] III grāmatas VIII sadaļas II nodaļas 2. iedaļas 2. pantā, kā arī veselības apdrošināšana, kas sedz riskus viņam pašam un viņa ģimenes locekļiem Beļģijā [..].
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-58" title="page-3">
      Ārvalstniekam, uz ko attiecas 1. punkta 1. daļas 4. un 5. apakšpunkts, jāsniedz arī pierādījumi tam, ka ārvalstniekam, kuram paredzēts pievienoties, ir stabili, regulāri un pietiekami iztikas līdzekļi, kas paredzēti 5. punktā, lai apmierinātu savas un savu ģimenes locekļu vajadzības un nepieļautu, ka viņi kļūst par apgrūtinājumu valsts iestādēm. Šo nosacījumu nepiemēro, ja ārvalstniekam pievienojas tikai viņa ģimenes locekļi, uz ko attiecas 1. punkta 1. daļas 4. apakšpunkta 2. un 3. ievilkums.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-59" title="page-3">
      Ārvalstniekam, uz ko attiecas 1. punkta 1. daļas 6. apakšpunkts, jāsniedz pierādījumi tam, ka ārvalstniekam, kuram paredzēts pievienoties, ir stabili, regulāri un pietiekami iztikas līdzekļi, kas paredzēti 5. punktā, lai apmierinātu savas un savu ģimenes locekļu vajadzības un nepieļautu, ka viņi kļūst par apgrūtinājumu valsts iestādēm.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-60" title="page-3">
      2., 3. un 4. daļu nepiemēro par bēgli atzīta ārvalstnieka ģimenes locekļiem [..], ja radniecības attiecības, laulība vai reģistrētas partnerattiecības ir pastāvējušas pirms šī ārvalstnieka ieceļošanas Karalistē un ja uzturēšanās pieteikums, pamatojoties uz šo pantu, ir iesniegts nākamajā gadā pēc tam, kad pieņemts lēmums par bēgļa statusa atzīšanu vai par starptautiskās aizsardzības piešķiršanu ārvalstniekam, kuram paredzēts pievienoties.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-61" title="page-3">
      [..].”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">12.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">1980. gada 15. decembra likuma 12.bis panta 1. punktā, ar ko Beļģijas tiesībās transponēts Direktīvas 2003/86 5. panta 1. punkts, ir noteikts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-63" title="page-3">
      “Ārvalstniekam, kurš paziņo, ka uz viņu attiecas kāds no 10. pantā minētajiem gadījumiem, jāiesniedz pieteikums Beļģijas diplomātiskajam vai konsulārajam pārstāvim, kura kompetencē ir viņa dzīvesvieta vai uzturēšanās vieta ārvalstīs.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-64" title="page-3">
      Tomēr viņš var iesniegt savu pieteikumu [Beļģijas] vietējās pašvaldības, kurā viņš uzturas, administrācijai šādos gadījumos:
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-65" title="page-3">
      1° ja viņš jau ir uzņemts vai arī viņam ir atļauts uzturēties Karalistē ilgāk par trim mēnešiem cita iemesla dēļ un ja viņš iesniedz visus 2. punktā minētos pierādījumus pirms šīs uzņemšanas vai atļaujas termiņa beigām;
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-66" title="page-3">
      2° ja viņam ir uzturēšanās atļauja uz laiku, kas nepārsniedz trīs mēnešus, un, ja tas ir noteikts tiesību aktos, viņam ir derīga vīza, lai noslēgtu laulību vai reģistrētu partnerattiecības Beļģijā, ja šī laulība noslēgta vai partnerattiecības reģistrētas pirms šīs atļaujas termiņa beigām un ja viņš iesniedz visus 2. punktā minētos pierādījumus;
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-67" title="page-3">
      3° ja rodas ārkārtas apstākļi, kas liedz viņam atgriezties savā valstī, lai Beļģijas kompetentajam diplomātiskajam vai konsulārajam pārstāvim iesniegtu 2. pantā paredzēto vīzas pieteikumu, un ja viņš iesniedz visus 2. punktā minētos pierādījumus, kā arī savus personu apliecinošos dokumentus;
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-68" title="page-3">
      4° ja viņam ir uzturēšanās atļauja uz laiku, kas nepārsniedz trīs mēnešus, un ja viņš ir nepilngadīgs bērns, uz ko attiecas 10. panta 1. punkta 1. daļas 4. apakšpunkta 2. un 3. ievilkums, vai ja viņš ir tāda nepilngadīga bērna vecāks, kuram piešķirts bēgļa statuss vai alternatīvā aizsardzība, kā tas noteikts 10. panta 1. punkta 1. daļas 7. apakšpunktā.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">II.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pamatlieta un prejudiciālais jautājums</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">13.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">X un Y ir Sīrijas valstspiederīgie. Viņi apprecējās 2016. gadā Sīrijā. Šajā laulībā ir dzimuši divi bērni – A un B – attiecīgi 2016. un 2018. gadā. Y apgalvo, ka viņš izceļoja no Sīrijas 2019. gadā, šķērsojot Turciju, savukārt viņa laulātā un bērni uzturas Afrin [Afrīnas] pilsētā, Sīrijas ziemeļrietumos. Iesniedzējtiesa uzsver, ka Beļģijas Karaliste šos faktus neapstrīd. Tā arī precizē, ka nav strīda par to, ka iesniedzējtiesas nolēmuma pieņemšanas dienā X un abi viņas un Y kopēji bērni joprojām atrodas Afrīnas pilsētā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">14.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2022. gada 25. augustā Y tika piešķirts bēgļa statuss Beļģijā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">15.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar Office des étrangers [Ārvalstnieku birojs] (Beļģija) adresēto 2022. gada 28. septembra elektroniskā pasta vēstuli (turpmāk tekstā – “2022. gada 28. septembra elektroniskā pasta vēstule”) prasītāju pamatlietā advokāts iesniedza pieteikumu par ģimenes atkalapvienošanos X, kā arī bērnu A un B vārdā, lai viņi varētu pievienoties Y Beļģijā. Šajā elektroniskā pasta vēstulē prasītāju pamatlietā advokāts norāda, ka X un bērni “atrodas ārkārtas apstākļos, kas faktiski liedz viņiem ierasties Beļģijas diplomātiskajā pārstāvniecībā, lai iesniegtu tajā pieteikumu par ģimenes atkalapvienošanos ar vīru un tēvu”, un ka šī iemesla dēļ pieteikums tika iesniegts ar elektroniskā pasta vēstuli. Šī pieteikuma oriģināleksemplārs kopā ar dokumentiem tā pamatojumam šim birojam tika nosūtīts ierakstītā 2022. gada 29. septembra vēstulē.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">16.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2022. gada 29. septembrī Ārvalstnieku birojs apstiprināja 2022. gada 28. septembra elektroniskā pasta vēstules saņemšanu un prasītāju pamatlietā advokātam atbildēja, ka “vīzas pieteikumu par ģimenes atkalapvienošanos nevar iesniegt ar elektroniskā pasta vēstuli”, vienlaikus aicinot viņu “sazināties ar Beļģijas vēstniecību, lai noskaidrotu, ko ir iespējams darīt” (turpmāk tekstā – “2022. gada 29. septembra elektroniskā pasta vēstule”). No valsts iesniegtajiem lietas materiāliem izriet, ka prasītāju pamatlietā advokāts atkārtoti sazinājās ar Ārvalstnieku biroju, nosūtot 2022. gada 11. oktobra elektroniskā pasta vēstuli, un uzstāja uz X un bērnu A un B vārdā iesniegtā pieteikuma par ģimenes atkalapvienošanos pieņemamību. Ar 2022. gada 12. oktobra elektroniskā pasta vēstuli Ārvalstnieku birojs atbildēja, norādot uz 2022. gada 29. septembra elektroniskā pasta vēstuli un precizējot, ka tā ir šī biroja “pēdējā atbilde šajā jautājumā”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">17.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar 2022. gada 9. novembrī paziņoto pieteikumu par pagaidu noregulējumu prasītāji pamatlietā vērsās pret État belge iesniedzējtiesā, lūdzot tai tostarp piespriest État belge reģistrēt X un bērnu A un B vīzas pieteikumu saskaņā ar 1980. gada 15. decembra likuma 10. panta 1. punkta 4. daļu. Viņi apgalvo, ka liegums viņiem iesniegt ģimenes atkalapvienošanās pieteikumu Beļģijā nozīmē padarīt neiespējamu atkalapvienošanos un tādējādi atņemt Direktīvai 2003/86 lietderīgo iedarbību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">18.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Iesniedzējtiesa, konstatējusi, ka Y, kuram tika piešķirts bēgļa statuss, nevar doties uz Sīriju un ka X un bērni A un B nevar iesniegt pieteikumu par ģimenes atkalapvienošanos Beļģijas diplomātiskajā pārstāvniecībā, apgalvo, ka šajos apstākļos atteikums prasītājiem pamatlietā iesniegt pieteikumu par ģimenes atkalapvienošanos Beļģijā, ir šķērslis viņu ģimenes dzīvei. Tā uzskata, ka šāda atteikuma tiesiskums “izriet no Direktīvas 2003/86 5. panta 1. punkta un tādējādi nav apstrīdams”, un ka ir jāpārbauda tikai tas, vai minētais atteikums apdraud šīs direktīvas lietderīgo iedarbību vai izraisa šīs direktīvas 2. apsvērumā minēto pamattiesību pārkāpumu. Tā norāda, ka savu atteikumu atļaut X un bērniem A un B iesniegt pieteikumu par ģimenes atkalapvienošanos Beļģijā État belge pamato tādējādi, ka viņu klātbūtne Beļģijas diplomātiskajā pārstāvniecībā Turcijā, Libānā vai Jordānijā ir nepieciešama, lai pārbaudītu viņu identitāti, reģistrējot viņu biometriskos datus. Lai arī iesniedzējtiesa uzskata, ka šis mērķis identificēt ģimenes atkalapvienošanās saņēmējus ir leģitīms, tā vēlas noskaidrot, vai État belge izmantotais līdzeklis, lai sasniegtu šo mērķi, – proti, prasība par ģimenes locekļu klātbūtni diplomātiskajā pārstāvniecībā no procedūras sākuma –, atbilst Hartas 52. panta 1. punktā noteiktajam samērīguma principam.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">19.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šādos apstākļos tribunal de première instance de Bruxelles (Briseles frankofonā pirmās instances tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-77" title="page-3">
      “Vai dalībvalsts tiesību akti, saskaņā ar kuriem ieceļošanas un uzturēšanās pieteikumu šīs valsts diplomātiskajā pārstāvniecībā drīkst iesniegt tikai bēgļa ģimenes locekļi, pat ja šie locekļi nevar ierasties šajā pārstāvniecībā, ir saderīgi ar Direktīvas 2003/86/EK 5. panta 1. punktu, iespējams, aplūkojot to kopsakarā ar [šajā] direktīvā izvirzīto mērķi veicināt ģimenes atkalapvienošanos, [Direktīvas 2011/95] 23. un 24. pantu, [Hartas] 7. un 24. pantu, [kā arī ar] pienākumu nodrošināt Savienības tiesību lietderīgu iedarbību?”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">20.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Iesniedzējtiesa lūdza Tiesu piemērot lietai Tiesas Reglamenta 107. pantā paredzēto steidzamības prejudiciālā nolēmuma tiesvedību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">III.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tiesvedība Tiesā</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">21.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tiesas trešā palāta 2023. gada 11. janvārī nolēma šai lietai piemērot Tiesas Reglamenta 107. panta 1. punktā paredzēto steidzamības prejudiciāla nolēmuma tiesvedību. Prasītāji pamatlietā, Beļģijas valdība, Eiropas Savienības Padome un Eiropas Komisija iesniedza rakstveida apsvērumus. Šie lietas dalībnieki, kā arī Vācijas, Spānijas, Francijas un Nīderlandes valdības tika uzklausīti tiesas sēdē, kas notika 2023. gada 1. martā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">IV.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Juridiskā analīze</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">A.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par Beļģijas valdības lūgumu izbeigt tiesvedību pirms sprieduma taisīšanas</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">22.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Savos rakstveida apsvērumos prasītāji pamatlietā un Beļģijas valdība paziņoja Tiesai, ka Ārvalstnieku birojs ar 2023. gada 3. februāra elektroniskā pasta vēstuli (turpmāk tekstā – “2023. gada 3. februāra elektroniskā pasta vēstule”) informēja prasītāju pamatlietā advokātu, ka X un bērni A un B var iesniegt vīzas pieteikumus par ģimenes atkalapvienošanos un ka “šajā posmā” viņiem nav jāierodas Beļģijas diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā. 2023. gada 3. februāra elektroniskā pasta vēstule, kuras pilnu tekstu prasītāji pamatlietā pievienoja saviem rakstveida apsvērumiem, ir formulēta šādi:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-84" title="page-3">
      “Mēs atkārtoti vēršamies pie Jums saistībā ar šo lietu, jo 2022. gada 3. oktobrī esam saņēmuši Jūsu ierakstīto vēstuli, kas datēta ar 2022. gada 29. septembri, un Jūsu 2022. gada 11. oktobra elektroniskā pasta vēstuli. Cik mums zināms, Jūsu klienti pēc mūsu 2022. gada 12. oktobra elektroniskās pasta vēstules [nosūtīšanas] nav sazinājušies ar kādu no Beļģijas diplomātiskajām vai konsulārajām pārstāvniecībām. Ņemot vērā šīs lietas īpašos apstākļus, es nolēmu izņēmuma kārtā atļaut Jūsu klientiem iesniegt vīzas pieteikumus un šajā posmā neierasties Beļģijas diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā. Tomēr, tā kā pieteikumi jāiesniedz šādā pārstāvniecībā, ir būtiski, ka Jūsu klienti izvēlas Beļģijas vēstniecību vai ģenerālkonsulātu, kurā viņi vēlas iesniegt savus vīzas pieteikumus, un informē par to Ārvalstnieku biroju. Tas, ka Jūsu klientiem nav personīgi jāierodas viņu izvēlētajā pārstāvniecībā, lai iesniegtu pieteikumus, neatbrīvo viņus no pienākuma aizpildīt vīzas pieteikuma veidlapas, samaksāt vīzas nodevu (ja tāda ir jāmaksā) un iesniegt pilnīgu dokumentāciju (vai arī, ja dokumentācija nav pilnīga, iesniegt paskaidrojošu dokumentu, kurā precīzi norādīti iemesli, kuru dēļ nav iespējams iesniegt pilnīgu dokumentāciju). Izņēmuma kārtā lūdzu Jūs nosūtīt Ārvalstnieku birojam vīzu pieteikumu iesniegšanai nepieciešamo dokumentāciju. Tā tiks pārsūtīta Jūsu klientu izvēlētajai Beļģijas vēstniecībai vai ģenerālkonsulātam, lai tur varētu reģistrēt pieteikumus un lai attiecīgā gadījumā izvēlētā pārstāvniecība viņiem var izsniegt apstiprinājumu par dokumentācijas saņemšanu (ja tā būs pilnīga) [..]”. Šajā elektroniskā pasta vēstulē Ārvalstnieku birojs arī precizēja, ka X un bērniem A un B katrā ziņā būs jāierodas izvēlētajā diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā, “iespējams, procedūras laikā, ja tas būs nepieciešams pieteikuma izskatīšanai (pārrunas, viņu identitātes pārbaude vai iespējami DNS testi), un katrā ziņā, lai saņemtu vīzas (ja tās viņiem tiks piešķirtas)”.
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">23.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Galvenokārt Beļģijas valdība norāda: tā kā no 2023. gada 3. februāra elektroniskās pasta vēstules izriet, ka Ārvalstnieku birojs ir atļāvis X un bērniem A un B iesniegt vīzas pieteikumus, neprasot viņiem personīgi ierasties Beļģijas diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā, atbilde uz prejudiciālo jautājumu neesot jāsniedz, tāpēc par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu neesot jālemj.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">24.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā jānorāda, ka saskaņā ar iesniedzējtiesas nolēmumu prasītāji pamatlietā lūdza iesniedzējtiesai piespriest État belge, lai, pamatojoties uz 1980. gada 15. decembra likuma 10. panta 1. punkta 4. daļu, tā reģistrētu X un bērnu A un B vīzas pieteikumu par ģimenes atkalapvienošanos, kas iesniegts Ārvalstnieku birojā ar 2022. gada 28. septembra elektroniskā pasta vēstuli, kā arī šim birojam 2022. gada 29. septembra ierakstītajā vēstulē nosūtīto šī pieteikuma oriģināleksemplāru (turpmāk tekstā – “2022. gada 28. un 29. septembra pieteikums”). No iesniedzējtiesas nolēmuma arī izriet, ka prasītāji pamatlietā ir lūguši iesniedzējtiesu attiecībā uz visu šī pieteikuma reģistrācijas nokavējumu noteikt kavējuma naudu par katru dienu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">25.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr jānorāda: kā to apgalvo prasītāji pamatlietā, 2023. gada 3. februāra elektroniskā pasta vēstulē vispār nav minēts 2022. gada 28. un 29. septembra pieteikums, bet prasītāju pamatlietā advokāts ar to tika informēts tikai par atļauju X un bērniem A un B iesniegt (jaunu) vīzas pieteikumu par ģimenes atkalapvienošanos, neierodoties Beļģijas diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā. Tādējādi šo elektroniskā pasta vēstuli nevar interpretēt kā atteikuma reģistrēt 2022. gada 28. un 29. septembra pieteikumu atsaukšanu pēc atkārtotas pieteikuma izskatīšanas, par ko prasītāju pamatlietā advokātam tika paziņots Ārvalstnieku biroja 2022. gada 29. septembra elektroniskā pasta vēstulē un ko šis birojs apstiprināja 2022. gada 12. oktobra elektroniskā pasta vēstulē  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-5" href="#t-5">5</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">26.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajos apstākļos tribunal de première instance francophone de Bruxelles (Briseles frankofonā pirmās instances tiesa) uzdotajam prejudiciālajam jautājumam joprojām ir nozīme strīda atrisināšanai. Tiesas atbilde uz šo jautājumu patiešām ļaus iesniedzējtiesai novērtēt, vai prasītāju pamatlietā argumenti, kas izvirzīti, lai apstrīdētu minētā reģistrācijas atteikuma tiesiskumu saistībā ar Savienības tiesībām, ir pamatoti, un lemt par viņu prasījumu pamatotību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">27.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt šī atbilde atkarībā no tās satura un pamatojuma iesniedzējtiesai var arī sniegt lietderīgus elementus, lai lemtu par turpmākajiem jautājumiem, kas rodas saistībā ar 2023. gada 3. februāra elektroniskā pasta vēstuli, proti, par to, vai tādu formalitāšu neievērošana, kuras Ārvalstnieku biroja ieskatā jāizpilda X un bērniem A un B, lai iesniegtu vīzas pieteikumu par ģimenes atkalapvienošanos, personīgi neierodoties Beļģijas diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā, pati par sevi var izraisīt prasītāju pamatlietā prasījumu noraidījumu vai arī jebkurā gadījumā ir jāatļauj a posteriori koriģēt 2022. gada 28. un 29. septembra pieteikumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">28.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Visbeidzot piebildīšu, ka saskaņā ar Tiesas sniegto atbildi uz prejudiciālo jautājumu iesniedzējtiesai 2022. gada 28. un 29. septembra pieteikums bija jāatzīst par pienācīgi iesniegtu un – vajadzības gadījumā pēc tā koriģēšanas – jāreģistrē; vēlākais 2022. gada 29. septembrī kompetentajai administrācijai, proti, Ārvalstnieku birojam, radās pienākums to izskatīt un [no šī datuma] sāka ritēt Direktīvas 2003/86 5. panta 4. punktā noteiktais termiņš. Tāpēc X un bērniem A un B ir nozīmīgs datums, kurā viņi iesnieguši vīzas pieteikumu par ģimenes atkalapvienošanos. It īpaši tas tā ir, ņemot vērā situāciju, kādā viņi pašlaik atrodas savā izcelsmes valstī, ne tikai bruņotā konflikta dēļ, kas turpina plosīties apgabalā, kurā viņi dzīvo  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-6" href="#t-6">6</a>
</span>), bet arī ņemot vērā informāciju, ko tiesas sēdē ir sniedzis viņu pārstāvis pēc Turcijā un Sīrijas ziemeļos nesen notikušās zemestrīces. Šajos apstākļos ir skaidrs, ka jebkāda nepamatota kavēšanās viņu pieteikuma izskatīšanā var nepamatoti paildzināt viņu nedrošības un nenoteiktības stāvokli.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">29.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādēļ, ņemot vērā visus izklāstītos iemeslus, ierosinu Tiesai neizbeigt tiesvedību pirms sprieduma taisīšanas, kā to lūgusi Beļģijas valdība.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">B.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par prejudiciālo jautājumu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">30.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar prejudiciālo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vaicā Tiesai, vai Direktīvas 2003/86 5. panta 1. punkts, lasot kopsakarā ar Hartas 7. un 24. pantu, ir jāinterpretē tādējādi, ka tam pretrunā ir dalībvalsts tiesību akti, kuros ir paredzēts, ka atzīta bēgļa ģimenes locekļiem pieteikums par ģimenes atkalapvienošanos šīs dalībvalsts diplomātiskajā pārstāvniecībā jāiesniedz personīgi, pat ja viņi nevar ierasties šajā pārstāvniecībā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">1.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ievada apsvērumi</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">31.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Vispirms jānorāda, ka, lai gan prejudiciālā jautājuma formulējumā ir minēts arī Direktīvas 2011/95 23. un 24. pants  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-7" href="#t-7">7</a>
</span>), šīm tiesību normām tomēr nav nozīmes, lai sniegtu atbildi uz šo jautājumu. Proti, tās attiecas uz situāciju, kurā ģimenes locekļi kopā ar bēgli atrodas attiecīgās dalībvalsts teritorijā  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-8" href="#t-8">8</a>
</span>), savukārt pamatlietā X un bērni A un B joprojām uzturas savā trešā izcelsmes valstī.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">32.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Nav šaubu, ka 2021. gada 9. novembra spriedumā Bundesrepublik Deutschland (Ģimenes vienotības saglabāšana)  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-9" href="#t-9">9</a>
</span>) Tiesa it īpaši norādīja, ka Direktīvas 2011/95 23. panta 1. punktā, vispārīgi nosakot pienākumu dalībvalstīm nodrošināt starptautiskās aizsardzības saņēmēja ģimenes vienotības saglabāšanu, ir atzīta cieša saikne, pirmkārt, starp pasākumiem, kas ir jāveic, lai nodrošinātu bēgļa ģimenes aizsardzību un tās vienotības saglabāšanu, un, otrkārt, starptautiskās aizsardzības loģiku. Tomēr situācijā, kurā mērķis ir atjaunot šo vienotību, nodrošinot ģimenes atkalapvienošanos, minētā saikne ir precizēta Direktīvas 2003/86 tiesību normās. Tādējādi, manuprāt, uz tribunal de première instance francophone de Bruxelles (Briseles frankofonā pirmās instances tiesa) uzdoto prejudiciālo jautājumu ir jāatbild, pamatojoties uz šīm tiesību normām.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">33.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turpinājumā, joprojām ievadam un – lai nepieļautu nekādas neskaidrības par prejudiciālā jautājuma nozīmi un tvērumu – jāuzsver, ka tas attiecas tikai uz nosacījumu, kas it īpaši izvirzīts atzīta bēgļa ģimenes locekļiem personīgi ierasties attiecīgās dalībvalsts diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā, lai iesniegtu tur vīzas pieteikumu par ģimenes atkalapvienošanos Direktīvas 2003/86 5. panta 1. punkta izpratnē. Lai arī debates tiesas sēdē bija plašākas un vispārīgāk tika apspriesta prasība – ko par būtisku uzskata klātesošās dalībvalstis – par ģimenes locekļu personīgu ierašanos šādā diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā kādā no atkalapvienošanās procedūras posmiem, lai it īpaši reģistrētu viņu biometriskos datus un veiktu nepieciešamās pārbaudes krāpšanas novēršanas nolūkā, Tiesa izskatāmajā lietā tomēr aicināta lemt vienīgi par to, vai Savienības tiesībām ir pretrunā tādi dalībvalsts tiesību akti vai administratīvā prakse, ar ko sistemātiski un bez jebkādām atkāpēm, sākot no vīzas pieteikuma par ģimenes atkalapvienošanos iesniegšanas posma, tiek prasīta šāda ierašanās.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">34.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Visbeidzot jāatgādina, ka Tiesai saistībā ar lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu nav jālemj par valsts tiesību normu interpretāciju. Proti, Tiesai saskaņā ar kompetences sadalījumu starp Savienības tiesām un valsts tiesām ir jāņem vērā prejudiciālo jautājumu faktiskais un tiesiskais konteksts, kāds ir noteikts iesniedzējtiesas nolēmumā  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-10" href="#t-10">10</a>
</span>). Tribunal de première instance francophone de Bruxelles (Briseles frankofonā pirmās instances tiesa) lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu norāda, ka vīzas pieteikums par ģimenes atkalapvienošanos saskaņā ar Beļģijas tiesībām jāiesniedz personīgi un ka nekāda atkāpe no šī pienākuma nav paredzēta arī tad, ja apgādnieks ir bēglis. Tādējādi Tiesas vērtējuma pamatā ir jābūt Beļģijas tiesību un administratīvās prakses interpretācijai, lai arī to būtībā apstrīd Beļģijas valdība.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">2.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par Direktīvas 2003/86 mērķi un prasītājiem tajā atzītajām tiesībām</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">35.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No pastāvīgās judikatūras izriet, ka Direktīvas 2003/86 mērķis ir veicināt ģimenes atkalapvienošanos un ka turklāt šī direktīva ir vērsta uz to, lai piešķirtu aizsardzību trešo valstu valstspiederīgajiem, tostarp nepilngadīgajiem  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-11" href="#t-11">11</a>
</span>). Lai sasniegtu minēto mērķi, Direktīvā 2003/86, kā tas precizēts tās 1. pantā, ir paredzēti nosacījumi ģimenes atkalapvienošanās tiesību īstenošanai attiecībā uz trešo valstu pilsoņiem, kas likumīgi uzturas dalībvalstu teritorijā  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-12" href="#t-12">12</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">36.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar Direktīvas 2003/86 8. apsvērumu tās mērķis ir tostarp nodrošināt bēgļiem labāku aizsardzību, jo bēgļu situācijai ir jāveltī īpaša uzmanība, ņemot vērā iemeslus, kuru dēļ viņi bija spiesti pamest savu valsti un nevar tur dzīvot parastu ģimenes dzīvi, viņi no savas ģimenes var būt bijuši šķirti ilgu laiku, pirms viņiem ticis piešķirts bēgļa statuss, un bēgļiem vai viņu ģimenes locekļiem bieži nav iespējams vai ir bīstami iesniegt oficiālus dokumentus vai sazināties ar izcelsmes valsts varas iestādēm  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-13" href="#t-13">13</a>
</span>). Tieši tāpēc šajā direktīvā ir paredzēti labvēlīgāki nosacījumi bēgļiem attiecībā uz viņu tiesību uz ģimenes atkalapvienošanos izmantošanu  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-14" href="#t-14">14</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">37.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt Tiesa ir vairākkārt norādījusi, ka Direktīvas 2003/86 4. panta 1. punktā dalībvalstīm ir uzlikti konkrēti pozitīvi pienākumi, kuriem atbilst skaidri definētas tiesības. Šajā direktīvā paredzētajos gadījumos tām ir pienākums atļaut ģimenes atkalapvienošanos ar konkrētiem apgādnieka ģimenes locekļiem, kas saskaņā ar šīs direktīvas 4. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktu ir apgādnieka laulātais un pāra nepilngadīgie bērni; un šajā ziņā tām nav rīcības brīvības  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-15" href="#t-15">15</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">38.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Dalībvalstīm ar Direktīvu 2003/86 noteiktie pozitīvie pienākumi vispirms pastāv pret apgādnieku kā trešās valsts valstspiederīgo, kas likumīgi uzturas dalībvalstu teritorijā. No tā izriet, ka Y, kas ir apgādnieks Direktīvas 2003/86 2. panta c) punkta izpratnē, ir subjektīvas tiesības uz to, ka X un bērni A un B viņam pievienojas Beļģijā, un tās ir izmantojamas saskaņā ar šajā direktīvā paredzētajiem nosacījumiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">39.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr uzskatu, ka dalībvalstīm Direktīvā 2003/86 ir noteikti konkrēti pozitīvi pienākumi arī pret šīs direktīvas 4. panta 1. punkta a)–d) apakšpunktā minētajiem apgādnieka ģimenes locekļiem, kas izpilda šajā tiesību normā paredzētos nosacījumus. Proti, lai arī viņiem nav tādu pašu tiesību uz ģimenes atkalapvienošanos kā apgādniekam, tomēr minētā direktīva uz viņiem attiecas kā uz apgādniekam piešķirto prerogatīvu netiešiem saņēmējiem. Tādējādi saskaņā ar Direktīvu 2003/86 un tajā paredzētajiem nosacījumiem X kā Y laulātajai un bērniem A un B kā [šī] pāra nepilngadīgajiem bērniem, manuprāt, ir tiesības vismaz uz to, lai nepamatoti netiktu kavēta Y tiesību uz ģimenes atkalapvienošanos, kas viņam izriet no šīs direktīvas, izmantošana.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">40.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tā kā ieceļošanas un uzturēšanās pieteikuma iesniegšana attiecīgās dalībvalsts kompetentajās iestādēs, pievienojot Direktīvas 2003/86 5. panta 2. punktā minētos dokumentāros pierādījumus, saskaņā ar šī panta 1. punktu ir priekšnosacījums minēto tiesību izmantošanai, prasītājiem pamatlietā arī ir tiesības, lai viņiem nepamatoti netiktu liegta reāla un konkrēta iespēja to izdarīt. Precīzāk, kā prasītāji pamatlietā norādīja iesniedzējtiesā, saskaņā ar Direktīvu 2003/86 viņiem ir tiesības iesniegt ģimenes atkalapvienošanās pieteikumu un uz to, ka Beļģijas iestādes reģistrē un izskata viņu pieteikumu, ievērojot šajā direktīvā paredzētos nosacījumus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">41.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tā kā ar minētās direktīvas 5. panta 1. punktu – kā tas tiks norādīts turpinājumā – nav (vai vismaz nav pilnīgi) saskaņota praktiskā kārtība, kādā iesniedzami ieceļošanas vai uzturēšanās pieteikumi par ģimenes atkalapvienošanos, bet tās noteikšana ir atstāta dalībvalstu ziņā, prasītājiem pamatlietā ir pienākums ievērot Beļģijas tiesību normas šajā ziņā, kurās ar dažiem izņēmumiem, kas nav piemērojami X un bērnu A un B situācijai, ir noteikts, ka apgādnieka ģimenes locekļiem šāds pieteikums jāiesniedz personīgi Beļģijas diplomātiskajam vai konsulārajam pārstāvim, kura teritoriālajā kompetencē ir viņu dzīvesvieta vai uzturēšanās vieta ārvalstī.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">42.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pretēji tam, ko apgalvo État belge pamatlietā, šeit jāizvērtē tas, vai, neparedzot atkāpes no noteikuma, saskaņā ar kuru pieteikums par ģimenes atkalapvienošanos jāiesniedz personīgi, ja attiecīgās personas nevar izpildīt šo pienākumu, Beļģijas likumdevējs ir izmantojis tam saskaņā ar Direktīvas 2003/86 5. panta 1. punktu piešķirto rīcības brīvību atbilstoši šīs direktīvas mērķiem un Hartā atzītajām pamattiesībām, kuras ar to ir paredzēts īstenot.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">43.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādēļ šajā posmā jāaplūko šīs rīcības brīvības apjoms un tās ierobežojumi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">3.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par Direktīvas 2003/86 5. panta 1. punktā dalībvalstīm paredzētās rīcības brīvības apjomu un ierobežojumiem</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">44.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Kā jau esmu uzsvēris, ar Direktīvu 2003/86 nav pilnībā saskaņota vīzas pieteikuma par ģimenes atkalapvienošanos iesniegšanas kārtība, bet atbilstoši 5. panta 1. punktam dalībvalstis paredz tikai to, vai “apgādniekam vai viņa ģimenes locekļiem attiecīgās dalībvalsts kompetentajām iestādēm nepieciešams iesniegt pieteikumu par ieceļošanu un uzturēšanos”, un saskaņā ar tās 5. panta 2. punktu šim pieteikumam jāpievieno “dokumentār[i] pierādījum[i] par ģimenes attiecībām [ar apgādnieku] un pierādījumi par atbilstību [minētajā direktīvā] paredzētajiem noteikumiem [..], kā arī ģimenes locekļa(–u) ceļošanas dokumentu apstiprinātas kopijas”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">45.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No Direktīvas 2003/86 sagatavošanas darbiem, uz kuriem atsaucas gan Komisija, gan prasītāji pamatlietā, izriet, ka Komisijas Priekšlikumā direktīvai sākotnēji bija paredzēts, ka pieteikums par ģimenes atkalapvienošanos būtu jāiesniedz apgādniekam, jo, tā kā viņš jau ir rezidents, viņš “var labāk orientēties administratīvajās procedūras laikā, jo viņš pārvalda valsts valodu un zina valsts administrācijas ieražas”  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-16" href="#t-16">16</a>
</span>). Tādējādi šī priekšlikuma mērķis bija atvieglot tiesību uz ģimenes atkalapvienošanos izmantošanu no pieteikuma iesniegšanas brīža. Tādējādi priekšroka tika dota procedūrai, kurā attiecīgās dalībvalsts kompetentajā administrācijā tieši vēršas tas ģimenes loceklis, kurš principā ir vislabvēlīgākajā situācijā, lai rīkotos šajā pirmajā procedūras posmā. Pēc Padomes iesniegtā grozījuma sākotnējais priekšlikums tika grozīts tādējādi, ka dalībvalstis, kuras to vēlas, var paredzēt citu iespēju, proti, iespēju apgādnieka ģimenes locekļiem iesniegt pieteikumu par ģimenes atkalapvienošanos no ārvalstīm  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-17" href="#t-17">17</a>
</span>). Grozītajā priekšlikumā Komisija norādīja, ka jaunā formulējuma mērķis ir “saskaņot divus procedūru veidus, ko pieņēmušas dalībvalstis”  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-18" href="#t-18">18</a>
</span>). Tiesā šī iestāde paskaidroja, ka grozījuma mērķis bija ļaut dalībvalstīm organizēt pārrunas ar attiecīgajām personām un veikt izmeklēšanas, lai efektīvi apkarotu krāpšanu, kas ir saistīta ar pieteikuma iesniedzēju identitāti un apgalvoto ģimenes saišu ar apgādnieku autentiskumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">46.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tāpēc saskaņā ar Direktīvas 2003/86 5. panta 1. punkta galīgo formulējumu dalībvalstīm jānosaka gan persona, kas ir atbildīga par šāda pieteikuma iesniegšanu, gan iestādes, kuras ir kompetentas to pieņemt, gan formalitātes, kas ir jānokārto.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">47.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā posmā ir jāprecizē, ka pretēji tam, ko apgalvo iesniedzējtiesa, un kā norāda Padome, tas, ka Savienības likumdevējs ir atstājis dalībvalstīm rīcības brīvību noteikt ģimenes atkalapvienošanās pieteikumu iesniegšanas kārtību, nenozīmē, ka šāda atteikuma reģistrēt pieteikumu, pamatojoties uz to, ka attiecīgā dalībvalsts nav ievērojusi šajā ziņā paredzētos noteikumus, tiesiskums automātiski izriet no Direktīvas 2003/86 5. panta 1. punkta un ka tas nav apstrīdams. Tomēr šis tiesiskums ir atkarīgs no tā, kā šī dalībvalsts ir izmantojusi šo rīcības brīvību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">48.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā šo precizējumu, manuprāt, dalībvalstu rīcības brīvību, īstenojot Direktīvas 2003/86 5. panta 1. punktu, ietekmē trīs ierobežojumu virknes.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">49.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmā no tām izriet no prasības ievērot Direktīvas 2003/86 mērķi un būtību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">50.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tiesa vairākkārt ir norādījusi, ka atļauja ģimenei atkalapvienoties ir “vispārēja norma”  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-19" href="#t-19">19</a>
</span>) un ka Direktīvā 2003/86 dalībvalstīm atzīto rīcības brīvību “tās nedrīkst izmantot tā, ka tas varētu apdraudēt direktīvas mērķi un tās lietderīgo iedarbību, proti, veicināt ģimenes atkalapvienošanos”  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-20" href="#t-20">20</a>
</span>). Tādējādi Direktīvas 2003/86 5. panta 1. punktā dalībvalstīm atzīto rīcības brīvību nevar izmantot, nekaitējot šīs direktīvas mērķim un lietderīgajai iedarbībai, tā, lai tas kavētu, pārmērīgi apgrūtinātu vai arī darītu neiespējamu pieteikuma iesniegšanu saskaņā ar šo tiesību normu un līdz ar to tiesību uz ģimenes atkalapvienošanos izmantošanu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">51.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrās ierobežojumu virknes pamatā ir pamattiesību ievērošana.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">52.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No Direktīvas 2003/86 2. apsvēruma izriet, ka ar to tiek atzītas pamattiesības un ievēroti principi, kas atzīti Hartā. Tiesa ir atkārtoti norādījusi, ka šīs direktīvas normas jāinterpretē un jāpiemēro, ņemot vērā Hartas 7. pantu un 24. panta 2. un 3. punktu. Precīzāk, Tiesa uzskata, ka Hartas 7. pants, kurā it īpaši atzītas tiesības uz ģimenes dzīves neaizskaramību – kuras īpašs aspekts ir tiesības uz ģimenes atkalapvienošanos  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-21" href="#t-21">21</a>
</span>) – jāaplūko kopsakarā ar pienākumu ņemt vērā Hartas 24. panta 2. punktā minētās bērna vislabākās intereses un ievērot šajā 24. panta 3. punktā izteikto bērna vajadzību regulāri uzturēt personīgas attiecības ar abiem vecākiem  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-22" href="#t-22">22</a>
</span>). Šajā ziņā Tiesa arī atgādināja konkrētu starptautisko instrumentu nozīmīgumu, tostarp it īpaši [tā minēja] Konvenciju par bērnu tiesībām  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-23" href="#t-23">23</a>
</span>), kuras 9. panta 1. punktā ir paredzēts, ka dalībvalstis gādā par to, lai bērns netiktu šķirts no saviem vecākiem pretēji viņu gribai, un 10. panta 1. punktā ir precizēts, ka no šī pienākuma izriet, ka bērna vai viņa vecāku pieteikumi ieceļošanai dalībvalstī vai izbraukšanai no tās ģimenes atkalapvienošanās nolūkā dalībvalstīm jāizskata pozitīvi, humāni un operatīvi  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-24" href="#t-24">24</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">53.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Vispārīgāk, saskaņā ar Hartas 51. panta 1. punktu dalībvalstīm, īstenojot Savienības tiesības, tostarp tad, ja tās izmanto tai piešķirto rīcības brīvību direktīvas transponēšanai, ir jāievēro Hartā noteiktās tiesības un principi un jāveicina to piemērošana  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-25" href="#t-25">25</a>
</span>). Saskaņā ar Hartas 52. panta 1. punktu, pirmkārt, visiem šajā Hartā atzīto tiesību un brīvību izmantošanas ierobežojumiem jābūt noteiktiem tiesību aktos un tajos jārespektē šo tiesību un brīvību būtība, un, otrkārt, jāievēro samērīguma princips tādējādi, ka “ierobežojumus drīkst uzlikt tikai tad, ja tie ir nepieciešami un patiešām atbilst vispārējas nozīmes mērķiem, ko atzinusi Savienība, vai vajadzībai aizsargāt citu personu tiesības un brīvības”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">54.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr valsts tiesību akti, atbilstoši kuriem netiek pieļauta personas uzturēšanās valstī, kurā dzīvo tās tuvi radinieki, tostarp liedzot ģimenes atkalapvienošanos tiem, kas izpilda nepieciešamos materiāltiesiskos nosacījumus, var nozīmēt iejaukšanos tiesībās uz ģimenes dzīves neaizskaramību  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-26" href="#t-26">26</a>
</span>), un tādēļ, lai tie būtu saderīgi ar Hartu, jāievēro 52. panta 1. punktā paredzētie nosacījumi, kas tika atgādināti iepriekš.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">55.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādu pašu viedokli ir paudusi Eiropas Cilvēktiesību tiesa (turpmāk tekstā – “ECT”), interpretējot ECPAK 8. pantu, kura saturs būtībā ir identisks Hartas 7. panta saturam. Lai arī, kā pareizi atgādina Beļģijas valdība, šī tiesa ir precizējusi, ka ECPAK, it īpaši tās 8. pantā, ārvalstniekam nav garantētas tiesības ieceļot vai uzturēties konkrētajā valstī, tā tomēr sistemātiski kontrolē to pasākumu samērīgumu, kas kavē ģimenes atkalapvienošanos, un tos analizē kā ierobežojumus šajā pantā nostiprināto tiesību uz ģimenes dzīves neaizskaramības ievērošanai. Tādējādi tā nesen atkārtoti apstiprināja, ka lietā, kas attiecas uz ģimenes dzīvi, kā arī imigrāciju, “valsts pienākuma uzņemt tās teritorijā dzīvojošo personu radiniekus apjoms atšķiras atkarībā no attiecīgo personu konkrētas situācijas un vispārējām interesēm un ka ir jāmeklē taisnīgs līdzsvars starp iesaistītajām konkurējošām interesēm”, bērna vislabākajām interesēm, kurām šajos apstākļos “ir būtiska nozīme”  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-27" href="#t-27">27</a>
</span>). Tā turklāt precizēja, ka lēmumu pieņemšanas procesā, kas attiecas uz pieteikumu par ģimenes atkalapvienošanos, jāsniedz “elastīguma, ātruma un efektivitātes garantijas, kas nepieciešamas, lai ievērotu [attiecīgo personu] tiesības uz viņu ģimenes dzīves neaizskaramību, kas garantētas [ECPAK] 8. pantā”  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-28" href="#t-28">28</a>
</span>). ECT it īpaši attiecībā uz bēgļu ģimenes atkalapvienošanos ir vairākkārt atgādinājusi, ka “ģimenes vienotība ir bēgļa pamattiesības un ka ģimenes atkalapvienošanās ir pamatelements, kas ļauj no vajāšanas aizbēgušajiem atsākt normālu dzīvi”, precizējot, ka “nepieciešamība bēgļiem gūt labumu no ģimenes atkalapvienošanās procedūras, kas ir labvēlīgāka nekā citiem ārvalstniekiem paredzētā, ir atzīta starptautiskā un Eiropas līmenī”  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-29" href="#t-29">29</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">56.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Visbeidzot trešā ierobežojumu virkne dalībvalstīm piešķirtajai rīcības brīvībai, kas paredzēta Direktīvas 2003/86 5. panta 1. punktā, manuprāt, izriet no individualizācijas pienākuma, īstenojot šo direktīvu. Saskaņā ar šo pienākumu, ko Tiesa izsecināja no minētās direktīvas 17. panta  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-30" href="#t-30">30</a>
</span>) un kas horizontāli piemērojams jebkurai lēmumu pieņemšanai, kas ietilpst šīs direktīvas piemērošanas jomā, dalībvalstīm ir jānodrošina, ka kompetentās valsts iestādes katrā konkrētajā gadījumā veic attiecīgās personas situācijas individualizētu izvērtējumu, kurā tiek ņemti vērā visi atbilstošie lietas apstākļi un kurā attiecīgajā gadījumā īpašu uzmanību pievērš attiecīgā bērna interesēm un ģimenes dzīves veicināšanai  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-31" href="#t-31">31</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">57.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Uz tribunal de première instance francophone de Bruxelles (Briseles frankofonā pirmās instances tiesa) uzdoto jautājumu ir jāatbild, ņemot vērā dažādos šajos secinājumos minētos ierobežojumus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">4.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par atbildi, kas sniedzama uz prejudiciālo jautājumu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">58.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Kā tas ir atļauts Direktīvas 2003/86 5. panta 1. punktā, Beļģijas likumdevējs izvēlējies iespēju, saskaņā ar kuru pieteikums par ģimenes atkalapvienošanos jāiesniedz ģimenes locekļiem  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-32" href="#t-32">32</a>
</span>). Atbilstoši 1980. gada 15. decembra likuma 12.bis panta 1. punktam šāds pieteikums obligāti jāiesniedz teritoriāli kompetentajā pārstāvniecībā  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-33" href="#t-33">33</a>
</span>). Šajā likumā nav paredzētas nekādas atkāpes no šī noteikuma ārvalstīs dzīvojošiem ģimenes locekļiem. Turklāt no iesniedzējtiesas nolēmuma, kā arī lietas materiāliem izriet, un lietas dalībnieki ir vienisprātis par to, ka, lai arī 1980. gada 15. decembra likuma 12.bis panta 1. punkts šajā ziņā skaidri nav formulēts, praksē attiecīgajiem ģimenes locekļiem ģimenes atkalapvienošanās pieteikums minētajā diplomātiskajā pārstāvniecībā ir jāiesniedz personīgi arī tad, ja apgādniekam ir atzīts bēgļa statuss</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">59.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turpinājumā izklāstīto iemeslu dēļ uzskatu, ka ar noteikumiem par Direktīvas 2003/86 5. panta 1. punkta īstenošanu, kā tie ir piemērojami Beļģijas tiesībās, nav ievēroti iepriekš atgādinātie ierobežojumi, kas šajā tiesību normā paredzēti dalībvalstīm atzītās rīcības brīvības izmantošanai.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">60.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmām kārtām, ciktāl tajā nav skaidri, pārskatāmi un vispārīgi paredzētas alternatīvas procedūras tai, kurā pieteikums par ģimenes atkalapvienošanos jāiesniedz personīgi, ja attiecīgo ģimenes locekļu ierašanās kompetentajā diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā ir neiespējama, šāds mehānisms skaidri apdraud Direktīvas 2003/86 mērķi veicināt ģimenes atkalapvienošanos. Tas ir attiecināms arī uz šīs direktīvas īpašo mērķi piešķirt lielāku aizsardzību par bēgļiem atzītajiem, jo, kā izriet no pamatlietas, pienākums personīgi ierasties šādā pārstāvniecībā, lai iesniegtu atkalapvienošanās pieteikumu, tikpat stingri ir piemērojams arī viņa ģimenes locekļiem. Ciktāl iepriekš aprakstītajās situācijās rodas neiespējamība praksē izmantot tiesības uz ģimenes atkalapvienošanos, pat ja ir izpildīti visi Direktīvā 2003/86 paredzētie nosacījumi, lai atļautu šādu atkalapvienošanos, šāds mehānisms mazina arī šīs direktīvas lietderīgo iedarbību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">61.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Iepriekš minēto secinājumu neatspēko apstāklis, uz kuru Beļģijas valdība atsaukusies gan savos rakstveida apsvērumos, gan tiesas sēdē un saskaņā ar kuru attiecīgās personas, sazinoties ar kompetento diplomātisko vai konsulāro pārstāvniecību, var mēģināt saņemt vismaz pagaidu atkāpi no pienākuma personīgi iesniegt vīzas pieteikumu par ģimenes atkalapvienošanos. Pirmkārt, pat pieņemot, ka pastāv, kā apgalvo Beļģijas valdība, reāla iespēja saņemt atkāpi no personīgas iesniegšanas noteikuma  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-34" href="#t-34">34</a>
</span>), no šīs valdības paziņojumiem izriet, ka lēmums piešķirt šādu atkāpi ir pilnībā diskrecionārs un var tikt pieņemts tikai ļoti sporādiski  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-35" href="#t-35">35</a>
</span>), [jo] pilnvaras paredzēt pasākumus, kas būtu alternatīvi pieteikuma iesniedzēju personīgai klātbūtnei, diplomātiskajai vai konsulārajai iestādei tiek piešķirtas vienīgi tad, ja Ārvalstnieku birojs uzskata, ka pieteikuma iesniedzēju ierašanās diplomātiskajā pārstāvniecībā nav objektīvi iespējama. Otrkārt, no État belge nostājas par steidzamības nosacījuma vērtējumu pamatlietā skaidri izriet, ka Beļģijas administrācija jēdzienu “neiespējamība” interpretē ļoti stingri, būtībā noliedzot šāda nosacījuma esamību arī tad, ja attiecīgās personas dzīvo konflikta zonās un ceļojuma laikā var tikt pakļautas necilvēcīgai vai pazemojošai attieksmei. Treškārt, ņemot vērā šādas iespējas izņēmuma raksturu un to, ka to piešķir tikai pēc administrācijas ieskatiem, attiecīgās personas netiek informētas par minēto iespēju saņemt šādu atkāpi  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-36" href="#t-36">36</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">62.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt, neskarot gadījumus, kad ceļošana nav objektīvi iespējama, drīkst jautāt, vai prasība par apgādnieka ģimenes locekļu fizisku klātbūtni diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā no atkalapvienošanās procedūras pirmā posma ir saderīga ar Direktīvu 2003/86 visos gadījumos, kad, ņemot vērā pieteikuma iesniedzēju konkrēto situāciju un apstākļus viņu dzīvesvietas valstī, pārvietošanās ir būtisks šķērslis, lai nokārtotu formalitātes, kas jāizpilda, lai iesniegtu atkalapvienošanās pieteikumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">63.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā jānorāda, ka ģimenes atkalapvienošanās procedūrai ir vairāki posmi un bieži vien pēc pieteikuma iesniegšanas attiecīgajiem ģimenes locekļiem vairākas reizes jāierodas diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā, it īpaši, lai iesniegtu dokumentus, piedalītos pārrunās, veiktu DNS testus, un, ja pieteikums tiek pieņemts, saņemtu vīzas. Tomēr prasība šīm personām – kas parasti ir vājākie ģimenes locekļi, piemēram, mazi bērni – veikt vairākus, bieži vien ilgus, sarežģītus, pat bīstamus vai pārmērīgi dārgus ceļojumus uz diplomātiskajām vai konsulārajām pārstāvniecībām, kuras, kā tas ir pamatlietā, var atrasties citās valstīs, nevis dzīvesvietas valstī, lai tur nokārtotu formalitātes, ko var viegli veikt attālināti, man nešķiet saderīga ar Direktīvas 2003/86 būtību, bet drīzāk izriet no vēlmes atkalapvienošanās procesā radīt šķēršļus, kas var atturēt no šo tiesību īstenošanas. Tas it īpaši attiecas uz bēgļu ģimenes locekļiem, kas var saskarties ar ļoti nopietnām pārvietošanās grūtībām. Tādējādi pienākums personīgi iesniegt pieteikumu par ģimenes atkalapvienošanos radītu neizdevīgāku stāvokli to trešo valstu valstspiederīgo kategorijai, kuru aizsardzība ir īpaši paredzēta Direktīvā 2003/86, un paradoksāli izraisītu to, ka apstākļi, kuru dēļ viņi pameta savu valsti un kuru dēļ saskaņā ar šīs direktīvas 8. apsvērumu Savienības likumdevējs paredzējis labvēlīgākus nosacījumus viņu tiesību uz ģimenes atkalapvienošanos izmantošanai, padara to objektīvi grūtāku un pat praktiski neiespējamu  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-37" href="#t-37">37</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">64.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Beļģijas valdība apgalvo, ka vīzas pieteikums par ģimenes atkalapvienošanos ir jāiesniedz personīgi, lai noskaidrotu pieteikuma iesniedzēju identitāti un reģistrētu viņu biometriskos datus ar nolūku apkarot ar identitāti un ģimenes saitēm saistītu krāpšanu. Tomēr, lai cik likumīgs būtu šāds mērķis, manuprāt, tas nevar attaisnot prasību, saskaņā ar kuru pieteikuma iesniedzējiem jau no paša atkalapvienošanās procedūras sākuma sistemātiski jāierodas diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā. Proti, nenoliedzot, ka Beļģijas valdības izvirzītā prasība reģistrēt šādus datus – tostarp, lai veiktu nepieciešamās drošības pārbaudes citastarp saskaņā ar Direktīvas 2003/86 6. panta 1. punktu, – un tādējādi nepieciešamība pieteikuma iesniedzējiem personīgi ierasties diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā, lai it īpaši reģistrētu viņu biometriskos datus, ir pamatota, neuzskatu, ka šādu reģistrāciju ir nepieciešams veikt pieteikuma par ģimenes atkalapvienošanos iesniegšanas posmā  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-38" href="#t-38">38</a>
</span>). Proti, ir jānovērš ģimenes locekļu nepamatoti bieža pārvietošanās, it īpaši, ja tā ir sarežģīta vai bīstama, it īpaši agrajā procedūras posmā, kad pieteikuma izskatīšana vēl nav sākusies un attiecīgās personas vēl nevar novērtēt pozitīva iznākuma izredzes.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">65.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrām kārtām, būtībā to pašu jau izklāstīto iemeslu dēļ, ar to, ka dalībvalsts sistemātiski pieprasa apgādnieka, tostarp atzīta bēgļa, ģimenes locekļu klātbūtni šīs dalībvalsts diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā tikai, lai iesniegtu tajā pieteikumu par ģimenes atkalapvienošanos, pat ja pieteikuma iesniedzēju ierašanās šajā pārstāvniecībā ir objektīvi neiespējama, pārmērīgi apgrūtināta vai bīstama, ir pārkāptas tiesības uz ģimenes vienotību, kas noteiktas Hartas 7. pantā, vajadzības gadījumā lasot to kopsakarā ar tās 24. panta 2. un 3. punktu. Šāds pienākums ir nesamērīga iejaukšanās šajās tiesībās salīdzinājumā ar mērķi apkarot ar ģimenes atkalapvienošanos saistītu krāpšanu, pārkāpjot Hartas 52. panta 1. punktu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">66.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Visbeidzot, trešām kārtām, Direktīvas 2003/86 5. panta 1. punkta īstenošana, kas izriet no Beļģijas tiesību aktiem un administratīvās prakses, arī neatbilst šo secinājumu 56. punktā atgādinātajam individualizācijas pienākumam. Proti, sistēma, kurā apgādnieka ģimenes locekļu klātbūtne kompetentajā diplomātiskajā pārstāvniecībā ir obligāta un kurā nav paredzētas nekādas atkāpes, principā neļauj ņemt vērā attiecīgo personu situāciju, it īpaši apstākļus, kas, pēc Tiesas domām, var ietekmēt atkalapvienošanās pieteikuma izskatīšanas apjomu un intensitāti, it īpaši attiecīgo bērnu vecumu un viņu situāciju viņu izcelsmes valstī  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-39" href="#t-39">39</a>
</span>). Tomēr šie apstākļi a fortiori ir jāņem vērā agrajā formalitāšu kārtošanas posmā, kad tiek iesniegts šāds pieteikums.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">67.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Vispārīgāk, dalībvalstīm ir jānodrošina, ka procedūra, kuras mērķis ir īstenot Direktīvas 2003/86 5. panta 1. punktu, ir pēc iespējas elastīgāka un, kā to norādījusi ECT, tajā tiek sniegtas nepieciešamās elastīguma, ātruma un efektivitātes garantijas, lai īstenotu attiecīgo personu tiesības uz viņu ģimenes dzīves neaizskaramību  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-40" href="#t-40">40</a>
</span>). No šī skatpunkta pārmērīgais formālisms, kas it īpaši izriet no 2023. gada 3. februāra elektroniskā pasta vēstules un 2022. gada 28. un 29. septembra pieteikuma noraidījuma, par ko Ārvalstnieku birojs bija iepriekš paziņojis prasītāju advokātam, galvenokārt pamatojoties uz to, ka tas tika iesniegts tā izskatīšanai tieši kompetentajai administrācijai un nevis ar Beļģijas diplomātiskā vai konsulārā dienesta starpniecību, manuprāt, nav pieņemama, it īpaši ievērojot X un bērnu A un B situāciju.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">68.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirms nonāku pie secinājumiem, vēlos vēlreiz uzsvērt, kā to savos apsvērumos pamatoti ir norādījusi Padome, ka Direktīvas 2003/86 5. panta 1. punkta formulējums ir pietiekami plašs, lai vīzas pieteikuma par ģimenes atkalapvienošanos iesniegšanas procedūru pielāgotu atbilstoši šīs direktīvas mērķim un tās pamatā esošajām pamattiesībām, pat ja, kā tas ir Beļģijas Karalistes gadījumā, dalībvalsts ir izvēlējusies risinājumu, saskaņā ar kuru pienākums iesniegt šādu pieteikumu ir apgādnieka ģimenes locekļiem. Tādējādi šajā pantā tiek pieļauta iespēja, ka minēto pieteikumu kompetentajā diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā var iesniegt ar pilnvarota pārstāvja starpniecību, pa pastu vai elektronisko pastu un tādējādi bez apgādnieka ģimenes locekļu fiziskas klātbūtnes, kā arī iespēja to iesniegt tieši attiecīgajā dalībvalstī administrācijai, kas ir atbildīga par tā izskatīšanu, kā to darīja X un bērni A un B. Tomēr saskaņā ar pastāvīgo judikatūru dalībvalstīm, it īpaši to tiesām, ir ne tikai jāinterpretē savas valsts tiesības Savienības tiesībām atbilstošā veidā, bet arī jārūpējas, lai tās nepamatotos uz tādu atvasināto tiesību akta interpretāciju, kas būtu pretrunā Savienības tiesību sistēmā aizsargātajām pamattiesībām  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-41" href="#t-41">41</a>
</span>). Tādējādi Direktīvas 2003/86 5. panta 1. punktu nekādā gadījumā nevar interpretēt tādējādi, ka tas pieļauj tik stingru un neelastīgu sistēmu, kāda tiek piemērota Beļģijā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">69.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pamatojoties uz iepriekš minēto, uz prejudiciālo jautājumu, manuprāt, ir jāatbild, ka Direktīvas 2003/86 5. panta 1. punktam, lasot to kopsakarā ar Hartas 7. pantu un 24. panta 2. punktu, ir pretrunā tādi dalībvalsts tiesību akti, kuros tiek prasīts, lai ģimenes locekļi, tostarp atzīta bēgļa ģimenes locekļi, kas atrodas trešā valstī, ieceļošanas un uzturēšanās pieteikumu saistībā ar ģimenes atkalapvienošanos personīgi iesniegtu šīs dalībvalsts teritoriāli kompetentajā diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā, neparedzot nekādas atkāpes gadījumos, kad, ņemot vērā attiecīgo personu konkrēto situāciju un apstākļus viņu dzīvesvietas valstī, pārvienošanās uz šādu pārstāvniecību ir neiespējama, pārmērīgi apgrūtināta vai bīstama.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">V.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Secinājumi</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">70.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, iesaku Tiesai uz tribunal de première instance francophone de Bruxelles (Briseles frankofonā pirmās instances tiesa, Beļģija) uzdoto prejudiciālo jautājumu atbildēt šādi:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-139" title="page-3">
      Padomes Direktīvas 2003/86/EK (2003. gada 22. septembris) par tiesībām uz ģimenes atkalapvienošanos, lasot to kopsakarā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7. pantu un 24. panta 2. punktu, 5. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tam pretrunā ir tādi dalībvalsts tiesību akti, tiesiskais regulējums vai administratīvā prakse, kuros tiek prasīts, lai ģimenes locekļi, tostarp atzīta bēgļa ģimenes locekļi, kas atrodas trešā valstī, ieceļošanas un uzturēšanās pieteikumu par ģimenes atkalapvienošanos personīgi iesniegtu šīs dalībvalsts teritoriāli kompetentajā diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā, neparedzot nekādas atkāpes gadījumos, kad, ņemot vērā attiecīgo personu konkrēto situāciju un apstākļus viņu dzīvesvietas valstī, pārvienošanās uz šādu pārstāvniecību ir neiespējama, pārmērīgi apgrūtināta vai bīstama.
    </p>
    <div/>
  <hr class="note"/>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-1" href="#c-1">1</a>
</span>) Oriģinālvaloda – franču.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-2" href="#c-2">2</a>
</span>) OV 2003, L 251, 12. lpp.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-3" href="#c-3">3</a>
</span>) OV 2011, L 337, 9. lpp.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-4" href="#c-4">4</a>
</span>) 1980. gada 31. decembra Moniteur belge, 145584. lpp.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-5" href="#c-5">5</a>
</span>) Tiesas sēdē Beļģijas valdības pārstāve šajā ziņā skaidri precizēja, ka nevienu vīzas pieteikumu par ģimenes atkalapvienošanos nevar uzskatīt par tādu, ko būtu iesnieguši prasītāji pamatlietā, jo viņi nav ievērojuši nepieciešamās formalitātes un nav vērsušies iestādē, kas ir kompetenta pieņemt un reģistrēt šādu pieteikumu.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-6" href="#c-6">6</a>
</span>) Skat. arī nevalstiskās organizācijas Human Rights Watch dokumentus, kas pieejami šādās tīmekļvietnēs: https://www.hrw.org/news/2022/10/24/turkey-hundreds-refugees-deported-syria, https://www.hrw.org/news/2022/08/17/questions-and-answers-turkeys-threatened-incursion-northern-syria, https://www.hrw.org/world-report/2023/country-chapters/syria.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-7" href="#c-7">7</a>
</span>) Iesniedzējtiesa būtībā tikai atgādina šo tiesību normu formulējumu, sīkāk nepamatojot atsaukšanos uz to. Prasītāju pamatlietā pārstāvis tiesas sēdē paskaidroja, ka tas ir tāpēc, ka ar 1980. gada 15. decembra likuma 10. pantu tostarp ir transponētas minētās tiesību normas.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-8" href="#c-8">8</a>
</span>) Skat. jēdziena “ģimenes loceklis” definīciju Direktīvas 2011/95 izpratnē, kas iekļauta šīs direktīvas 2. panta j) punktā.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-9" href="#c-9">9</a>
</span>) C‑91/20, EU:C:2021:898, 42. un 43. punkts.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-10" href="#c-10">10</a>
</span>) Skat. spriedumu, 2022. gada 8. septembris, Ametic (C‑263/21, EU:C:2022:644, 64. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-11" href="#c-11">11</a>
</span>) Skat. spriedumu, 2022. gada 17. novembris, Belgische Staat (Nepilngadīga bēgle laulībā) (C‑230/21, EU:C:2022:887, 43. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-12" href="#c-12">12</a>
</span>) Skat. spriedumu, 2022. gada 1. augusts, Bundesrepublik Deutschland (Ģimenes atkalapvienošanās ar pilngadību sasniegušu bērnu) (C‑279/20, EU:C:2022:618, 38. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-13" href="#c-13">13</a>
</span>) Skat. spriedumu, 2019. gada 12. decembris, Bevándorlási és Menekültügyi Hivatal (Ģimenes atkalapvienošanās – Bēgļa māsa) (C‑519/18, EU:C:2019:1070, 50. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-14" href="#c-14">14</a>
</span>) Skat. spriedumu, 2022. gada 1. augusts, Bundesrepublik Deutschland (Ģimenes atkalapvienošanās ar pilngadību sasniegušu bērnu) (C‑279/20, EU:C:2022:618, 61. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-15" href="#c-15">15</a>
</span>) Skat. spriedumu, 2022. gada 1. augusts, Bundesrepublik Deutschland (Ģimenes atkalapvienošanās ar pilngadību sasniegušu bērnu) (C‑279/20, EU:C:2022:618, 34. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-16" href="#c-16">16</a>
</span>) Priekšlikums Padomes direktīvai par tiesībām uz ģimenes atkalapvienošanos, COM(1999) 638, galīgā redakcija, 18. lpp. (turpmāk tekstā – “sākotnējais priekšlikums”).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-17" href="#c-17">17</a>
</span>) Skat. grozītā Priekšlikuma Padomes direktīvai par tiesībām uz ģimenes atkalapvienošanos, COM(2002) 225, galīgā redakcija (turpmāk tekstā – “grozītais priekšlikums”), 5. pantu.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-18" href="#c-18">18</a>
</span>) Tomēr jānorāda, ka Parlamenta ierosinātais grozījums Komisijas sākotnējā priekšlikumā, kura mērķis bija precizēt, ka atkalapvienošanās pieteikums jebkurā gadījumā jāiesniedz apgādnieka dzīvesvietas dalībvalstī, pamatojot to tostarp ar iespējamām ģimenes locekļu grūtībām ierasties šīs dalībvalsts diplomātiskajā pārstāvniecībā (skat. Eiropas Parlamenta Pilsoņu brīvību un tiesību, tiesiskuma un iekšējo lietu komisijas Ziņojumu par grozīto Priekšlikumu Padomes direktīvai par tiesībām uz ģimenes atkalapvienošanos (Jauna apspriešanās), A5‑0086/2003, europa.eu), netika pieņemts.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-19" href="#c-19">19</a>
</span>) Skat. spriedumu, 2016. gada 21. aprīlis, Khachab (C‑558/14, EU:C:2016:285, 25. punkts). Kā norādījis ģenerāladvokāts P. Mengoci [P. Mengozzi] secinājumos lietā, kurā ir taisīts šis spriedums (C‑558/14, EU:C:2015:852, 38. punkts), lai gan ģimenes atkalapvienošanās atļaušana ir “princips”, tas tā ir tādēļ, ka tās ir tiesības.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-20" href="#c-20">20</a>
</span>) Skat. spriedumu, 2019. gada 12. decembris, Bevándorlási és Menekültügyi Hivatal (ģimenes atkalapvienošanās – Bēgļa māsa (C‑519/18, EU:C:2019:1070, 62. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-21" href="#c-21">21</a>
</span>) Šajā nozīmē skat. spriedumu, 2006. gada 27. jūnijs, Parlaments/Padome (C‑540/03, EU:C:2006:429, 52. punkts). Skat. arī ģenerāladvokāta P. Mengoci secinājumus lietā Noorzia (C‑338/13, EU:C:2014:288, 20. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-22" href="#c-22">22</a>
</span>) Šajā nozīmē skat. spriedumu, 2022. gada 17. novembris, Belgische Staat (Nepilngadīga bēgle laulībā) (C‑230/21, EU:C:2022:887, 47. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-23" href="#c-23">23</a>
</span>) ANO Ģenerālās Asamblejas konvencija, kas pieņemta ar 1989. gada 20. novembra Rezolūciju Nr. 44/25 un ir stājusies spēkā 1990. gada 2. septembrī.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-24" href="#c-24">24</a>
</span>) Skat. spriedumu, 2006. gada 27. jūnijs, Parlaments/Padome (C‑540/03, EU:C:2006:429, 57. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-25" href="#c-25">25</a>
</span>) Skat. spriedumu, 2022. gada 1. augusts, Bundesrepublik Deutschland (Ģimenes atkalapvienošanās ar pilngadību sasniegušu bērnu) (C‑279/20, EU:C:2022:618, 39. un 40. punkts, kā arī tajos minētā judikatūra).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-26" href="#c-26">26</a>
</span>) Pēc analoģijas skat. spriedumu, 2002. gada 11. jūlijs, Carpenter (C‑60/00, EU:C:2002:434, 41. punkts) attiecībā uz 1950. gada 4. novembrī Romā parakstītās Eiropas Konvencijas par cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzību (turpmāk tekstā – “ECPAK”) 8. pantu un Eiropas Savienības pilsoņu ģimenes dzīves neaizskaramību un aizsardzību pret izraidīšanas lēmumiem; skat. arī spriedumu, 2002. gada 25. jūlijs, MRAX (C‑459/99, EU:C:2002:461, 53. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-27" href="#c-27">27</a>
</span>) ECT spriedums, 2021. gada 9. jūlijs, M. A. pret Dāniju (CE:ECHR:2021:0709JUD000669718, 132. un 133. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-28" href="#c-28">28</a>
</span>) ECT spriedums, 2014. gada 10. jūlijs, Senigo Longue un citi pret Franciju (CE:ECHR:2014:0710JUD001911309, 75. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-29" href="#c-29">29</a>
</span>) ECT spriedums, 2014. gada 10. jūlijs, Tanda‑Muzinga pret Franciju (CE:ECHR:2014:0710JUD000226010, 75. punkts), un ECT spriedums, 2014. gada 10. jūlijs, Mugenzi pret Franciju (CE:ECHR:2014:0710JUD005270109, 54. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-30" href="#c-30">30</a>
</span>) Direktīvas 2003/86 17. pantā ir paredzēts, ka “dalībvalstis pienācīgi ņem vērā personas ģimenes attiecību veidu un pastāvību, viņa uzturēšanās laiku dalībvalstī un ģimenes, kultūras vai sociālo saišu esamību ar savu izcelsmes valsti”.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-31" href="#c-31">31</a>
</span>) Skat. spriedumu, 2019. gada 13. marts, E. (C‑635/17, EU:C:2019:192, 59. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-32" href="#c-32">32</a>
</span>) Vairākas citas dalībvalstis ir izdarījušas tādu pašu izvēli, dažkārt vienlaikus paredzot iespēju arī apgādniekam iesniegt pieteikumu (AT, CZ, DE, EE, FI, HR, HU, LU, LV, SE, SK). Citas ir izvēlējušās sistēmu, saskaņā ar kuru tikai apgādnieks var iesniegt ģimenes atkalapvienošanās pieteikumu (BG, CY, EL, ES, FR, PL, SI): skat. Komisijas 2019. gada 29. marta Ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par Direktīvas 2003/86 par tiesībām uz ģimenes atkalapvienošanos izmantošanu (COM(2019) 162 final, 11. lpp.).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-33" href="#c-33">33</a>
</span>) No iesniedzējtiesas nolēmuma izriet, ka kompetento diplomātisko pārstāvniecību nosaka, ņemot vērā attiecīgo ģimenes locekļu pašreizējo dzīvesvietas valsti. Ja attiecīgo personu dzīvesvietas valstī nav Beļģijas diplomātiskās pārstāvniecības, kā tas ir prasītāju pamatlietā gadījumā, tās var izvēlēties kādu no diplomātiskajām pārstāvniecībām, kas atrodas kaimiņvalstīs.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-34" href="#c-34">34</a>
</span>) Norādu, ka šo apstākli nav minējusi iesniedzējtiesa, kas, gluži pretēji, balstās uz premisu, ka tādās situācijās kā pamatlietā aplūkotā nekāda atkāpe nav paredzēta. Tomēr, kā esmu atgādinājis šo secinājumu 34. punktā, Tiesai jāievēro atbilstošais tiesiskais regulējums, kas aprakstīts lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-35" href="#c-35">35</a>
</span>) Turklāt norādu, ka vienīgais piemērs, ko šajā nozīmē sniedz Beļģijas valdība, attiecas uz Beļģijas pilsoņa vīzas pieteikumiem par ģimenes atkalapvienošanos, ko saskaņā ar 1980. gada 15. decembra likuma 9. pantu kā pilnvarotais pārstāvis bija iesniedzis apgādnieks (skat. tīmekļvietnē https://www.refworld.org/pdfid/58b04f134.pdf). 2017. gada jūnija ziņojums par Beļģiju, kas iekļauts Centre fédéral Migration (Myria) pētījumā “Le regroupement national des ressortissants des pays tiers en Europe: pratiques nationales”, ko tiesas sēdē minēja Beļģijas valdības pārstāve, kas attiecas uz iepriekš minēto lēmumu un kurā ir uzsvērts, ka “[i]t is not possible for the sponsor to introduce the application. Only in very exceptional cases, the sponsor can be authorised to introduce the application. This should then be done in the same country as usually foreseen for the introduction of the application by its family members (Apgādnieks nevar iesniegt pieteikumu. Apgādnieks var iesniegt pieteikumu tikai retos izņēmuma gadījumos. Tas ir jāiesniedz tajā pašā valstī, kurā ģimenes locekļiem parasti ir paredzēts to iesniegt)” (skat. https://emnbelgium.be/sites/default/files/publications/FINAL%20BE%20report%20on%20Family%20Reunification%20with%20a%20TCN_1.pdf, 46. lpp.). Tomēr ir skaidrs, ka nosacījumu, ka pieteikums ir jāiesniedz apgādniekam viņa ģimenes locekļu uzturēšanās valstī, bēgļi nevar izpildīt gadījumā, ja pieteikums jāiesniedz personīgi.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-36" href="#c-36">36</a>
</span>) Par to, cik svarīgi ir nodrošināt attiecīgajām pusēm piekļuvi skaidrai, pārredzamai un “rakstveida” informācijai par dažādiem atkalapvienošanās procedūras posmiem, skat. Nicholson, F., “The “Essential Right” to Family Unity of Refugees and Others in Need of International Protection in the Context of Family Reunification », Haut‑Commissariat des Nations unies pour les réfugiés (HCR), 122. lpp.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-37" href="#c-37">37</a>
</span>) Par grūtībām, kas saistītas ar pieteikuma iesniedzēju piekļuvi vēstniecībām un daudziem nepieciešamajiem ceļojumiem, skat. Nicholson, F., “The “Essential Right” to Family Unity of Refugees and Others in Need of International Protection in the Context of Family Reunification”, minēts iepriekš, 124. un nākamās lpp.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-38" href="#c-38">38</a>
</span>) Turklāt Beļģijas valdība tiesas sēdē nepaskaidroja, kāpēc ir absolūti nepieciešams reģistrēt biometriskos datus vīzas pieteikuma par ģimenes atkalapvienošanos iesniegšanas brīdī.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-39" href="#c-39">39</a>
</span>) Šajā nozīmē skat. spriedumu, 2006. gada 27. jūnijs, Parlaments/Padome, C‑540/03, EU:C:2006:429, 56. punkts.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-40" href="#c-40">40</a>
</span>) Skat. šo secinājumu 55. punktā atgādināto judikatūru.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-41" href="#c-41">41</a>
</span>) Skat. spriedumu, 2022. gada 1. augusts, Bundesrepublik Deutschland (Ģimenes atkalapvienošanās ar pilngadību sasniegušu bērnu) (C‑279/20, EU:C:2022:618, 39. un 40. punkts, kā arī tajos minētā judikatūra).</p>
</body>
</html>
