<!DOCTYPE html PUBLIC "yes" "xhtml1-strict.dtd">
<html xmlns="http://www.w3.org/1999/xhtml">
<!--GENDOC2XHTML # converter_version: 1.2.15-->
  <head>
    <title>2026-07-202607C116202401960-00-TRA-DOC-LV-ARRET-C-0196-24-202606802-07_00</title>
    <meta content="text/html; charset=utf-8" http-equiv="Content-Type"/>
    <meta content="true" name="ParExtraits_2021"/>
    <meta content="" name="Gendoc_DGTGeneratedDate"/>
    <meta content="0" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_ContentBits"/>
    <meta content="Commission Use" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_Name"/>
    <meta content="lv-LV" name="Gendoc_Lang"/>
    <meta content="10/07/2026" name="CustomProvisoryEditionDate"/>
    <meta content="" name="Gendoc_GenerationDate"/>
    <meta content="" name="IsFlattened"/>
    <meta content="1" name="NumProc"/>
    <meta content="Final" name="Gendoc_EditionType"/>
    <meta content="0001" name="Gendoc_CaseNumberSuite"/>
    <meta content="31/08/2026 15:44:14" name="Gendoc_LastVerificationDate"/>
    <meta content="" name="Gendoc_ProcedureNumber"/>
    <meta content="lv" name="Gendoc_LangCode"/>
    <meta content="ARR" name="TypeDoc"/>
    <meta content="RjC1Gkq6GT1TyzJU+MDL3uO5tbQhCmHq449NRma4E7lmfE2M3NM39Q0ra5ISXA7j0nTLJPOa9K8ydpM+tvfqxrrCZv4scmSwF2WfHQlIu3R7uMz1LWSnpubDIozWPjEyDkYwiw8JllxUl8q9OrK9Dy5q6M0lPGTBE1TLQwNdnMA=" name="GenDocUID"/>
    <meta content="P" name="TypeProc"/>
    <meta content="" name="CreateCustomParts"/>
    <meta content="OK" name="ReadyToPublish"/>
    <meta content="svc_wsgendoc" name="Gendoc_User"/>
    <meta content="10, 3, 0, 1" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_Tag"/>
    <meta content="" name="EP_Mode"/>
    <meta content="" name="Gendoc_DGTGenerated"/>
    <meta content="" name="Gendoc_Vademecum"/>
    <meta content="true" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_Enabled"/>
    <meta content="2c2a221e-5275-402b-9f4e-323b3483449b" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_ActionId"/>
    <meta content="0196" name="NumeroOrdre"/>
    <meta content="2024" name="Annee"/>
    <meta content="P" name="Gendoc_ProcedureType"/>
    <meta content="" name="EP_Version"/>
    <meta content="LV" name="Langue"/>
    <meta content="" name="Gendoc_DGTGeneratedUser"/>
    <meta content="b24c8b06-522c-46fe-9080-70926f8dddb1" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_SiteId"/>
    <meta content="FAST_document_go_ok" name="Gendoc_LastVerificationStatus"/>
    <meta content="ARR_C" name="Gendoc_GendocTemplateType"/>
    <meta content="TRUE" name="WithoutAuthorBlockFlatP"/>
    <meta content="GenDoc 10-07-26 09:08:04" name="Created"/>
    <meta content="" name="Canevas3_Vademecum"/>
    <meta content="2026-07-19T17:06:15Z" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_SetDate"/>
    <meta content="TRUE" name="WithoutAuthorBlock"/>
    <meta content="" name="Gendoc_CaseYear"/>
    <meta content="false" name="Generation_In_Progress"/>
    <meta content="C" name="Juridiction"/>
    <meta content="2d44d50df2d14818bf06825a5f59337e" name="DocumentIdentifier"/>
    <meta content="0196" name="Gendoc_CaseNumber"/>
    <meta content="ImportedWithoutSource" name="SdlIdentifier"/>
    <meta content="RP" name="NatureAff"/>
    <meta content="RP" name="Gendoc_CaseNature"/>
    <meta content="0001" name="NumSuite"/>
    <meta content="C" name="Gendoc_Juridiction"/>
    <meta content="Standard" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_Method"/>
  </head>
  <body>
    <div style="header">
      <div id="rId24" style="first"/>
      <div id="rId20" style="even">Spriedums, 16.7.2026. – Lieta C‑196/24</div>
      <div id="rId21" style="default">Aucrinde</div>
    </div>
    <p class="C19Centre" id="para-1" title="page-1">
      TIESAS SPRIEDUMS (virspalāta)
    </p>
    <p class="C19Centre" id="para-2" title="page-1">
      2026. gada 16. jūlijā  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-1" href="#t-1">*</a>
</span>)
    </p>
    <p class="C71Indicateur" id="para-3" title="page-1">
      Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Brīvības, drošības un tiesiskuma telpa – Dalībvalstu tiesu sadarbība civillietās un komerclietās – Regula (ES) 2020/1783 – 12. panta 2. punkts – Iesniedzējas tiesas pieprasījums saņēmējai tiesai par pierādījumu iegūšanu – Šāda pieprasījuma izpildes atteikuma pamati – Saņēmējas dalībvalsts materiālo tiesību norma – Pierādījuma iegūšana, kura uzskatāma par tādu, kas ir pretrunā saņēmējas dalībvalsts tiesību pamatprincipiem – Ķermeņa ekshumācija, lai noteiktu izcelšanās saikni – Post mortem ģenētiskā ekspertīze – Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 1. un 7. pants – Tiesības uz cilvēka cieņas neaizskaramību – Tiesības zināt savu ģenētisko izcelsmi
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-4" title="page-1">
      Lietā C‑196/24 [Aucrinde]  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-2" href="#t-2">i</a>
</span>)
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-5" title="page-1">
      par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko tribunal judiciaire de Chambéry (Francija) iesniegusi ar 2024. gada 16. janvāra lēmumu un kas Tiesā reģistrēts 2024. gada 20. februārī, tiesvedībā
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-6" title="page-1">
      xx
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-7" title="page-1">
      pret
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-8" title="page-1">
      ww,
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-9" title="page-1">
      yy,
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-10" title="page-1">
      zz,
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-11" title="page-1">
      vv,
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-12" title="page-1">
      piedaloties
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-13" title="page-1">
      Ministère public,
    </p>
    <p class="C19Centre" id="para-14" title="page-1">
      TIESA (virspalāta)
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-15" title="page-1">
      šādā sastāvā: priekšsēdētājs K. Lēnartss [K. Lenaerts], priekšsēdētāja vietnieks T. fon Danvics [T. von Danwitz] (referents), palātu priekšsēdētāji K. Jirimēe [K. Jürimäe], K. Likurgs [C. Lycourgos], I. Jarukaitis [I. Jarukaitis], M. Kondinanci [M. Condinanzi] un F. Šalīns [F. Schalin], tiesneši S. Rodins [S. Rodin], J. Regans [E. Regan], N. Pisarra [N. Piçarra], A. Kumins [A. Kumin], M. Gavalecs [M. Gavalec], S. Žervazonī [S. Gervasoni], N. Fengers [N. Fenger] un R. Frendo [R. Frendo],
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-16" title="page-1">
      ģenerāladvokāte: T. Čapeta [T. Ćapeta],
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-17" title="page-1">
      sekretārs: Č. Di Bella [C. Di Bella], administrators,
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-18" title="page-1">
      ņemot vērā rakstveida procesu un 2025. gada 29. aprīļa tiesas sēdi,
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-19" title="page-1">
      ņemot vērā apsvērumus, ko snieguši:
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">xx vārdā – M. Coppola, avocate,</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Francijas valdības vārdā – B. Dourthe, O. Duprat‑Mazaré un B. Fodda, pārstāvji,</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Eiropas Komisijas vārdā – S. Noë, P. J. O. Van Nuffel un W. Wils, pārstāvji,</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-23" title="page-1">
      noklausījusies ģenerāladvokātes secinājumus 2025. gada 11. septembra tiesas sēdē,
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-24" title="page-1">
      pasludina šo spriedumu.
    </p>
    <p class="C75Debutdesmotifs" id="para-25" title="page-1">
      Spriedums
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">1</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2020/1783 (2020. gada 25. novembris) par sadarbību starp dalībvalstu tiesām pierādījumu iegūšanā civillietās vai komerclietās (“pierādījumu iegūšana”) (OV 2020, L 405, 1. lpp.) 12. panta 2. punktu, kā arī Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk – Harta) 1. un 7. pantu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">2</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šis lūgums iesniegts saistībā ar Itālijā notiekošo tiesvedību, kura norisinās starp xx, no vienas puses, un atzītajiem aa bērniem ww, yy, zz un vv, no otras puses, par izcelšanās saiknes noteikšanu starp xx un Francijā apbedīto aa un kurā Itālijas tiesa ir izdevusi pieprasījumu par noteiktu pierādījumu iegūšanu Francijā, paredzot ekshumēt aa ķermeni, lai veiktu post mortem ģenētisko ekspertīzi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tiesiskais regulējums</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Savienības tiesības</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Harta</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">3</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Hartas 1. pantā “Cilvēka cieņa” paredzēts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-32" title="page-2">
      “Cilvēka cieņa ir neaizskarama. Tā ir jārespektē un jāaizsargā.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">4</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Hartas 7. pantā “Privātās un ģimenes dzīves neaizskaramība” noteikts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-34" title="page-2">
      “Ikvienai personai ir tiesības uz savas privātās un ģimenes dzīves, dzīvokļa un saziņas neaizskaramību.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Regula 2020/1783</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">5</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Regulas 2020/1783 3., 4., 15. un 16. apsvērumā paredzēts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-37" title="page-2">
      “(3) Iekšējā tirgus pienācīgas darbības vajadzībām un nolūkā attīstīt tādu civiljustīcijas telpu [Eiropas] Savienībā ir jāturpina uzlabot un paātrināt sadarbību starp dažādu dalībvalstu tiesām pierādījumu iegūšanas jomā. Ar šo regulu tiecas uzlabot tiesas procedūru efektivitāti un ātrumu, vienkāršojot un racionalizējot sadarbības mehānismus attiecībā uz pierādījumu iegūšanu pārrobežu procedūrās, vienlaikus palīdzot samazināt aizkavēšanos un izmaksas privātpersonām un uzņēmumiem. [..]
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-38" title="page-2">
      (4) Ar šo regulu paredz noteikumus par sadarbību starp dažādu dalībvalstu tiesām attiecībā uz pierādījumu iegūšanu civillietās vai komerclietās.
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-39" title="page-2">
      [..]
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-40" title="page-2">
      (15) Pieprasījumi par pierādījumu iegūšanu būtu jāizpilda ātri. [..]
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-41" title="page-2">
      (16) Lai nodrošinātu to, ka šī regula ir iedarbīga, apstākļi, kuros ir iespējams atteikt pieprasījuma par pierādījumu iegūšanu izpildi, būtu pieļaujami tikai stingri noteiktos izņēmuma gadījumos.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">6</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šīs regulas 1. panta “Darbības joma” 1. punktā noteikts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-43" title="page-2">
      “Šo regulu piemēro civillietās vai komerclietās, kurās kādas dalībvalsts tiesa saskaņā ar minētās dalībvalsts tiesību aktiem pieprasa:
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-44" title="page-2">
      a) citas dalībvalsts kompetentajai tiesai iegūt pierādījumus; vai
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-45" title="page-2">
      b) tieši iegūt pierādījumus citā dalībvalstī.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">7</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Minētās regulas 3. panta “Tieša nosūtīšana starp tiesām” 1. punktā paredzēts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-47" title="page-3">
      “Regulas 1. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētos pieprasījumus tiesa, kurā ir uzsākta vai paredzēta tiesvedība (“iesniedzēja tiesa”), nosūta tieši kompetentai tiesai citā dalībvalstī (“saņēmēja tiesa”), lai tiktu veikta pierādījumu iegūšana.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">8</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šīs pašas regulas 5. panta “Pieprasījumu forma un saturs” 1. punktā noteikts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-49" title="page-3">
      “Pieprasījumus noformē, izmantojot I pielikumā ietverto A veidlapu vai – attiecīgā gadījumā – L veidlapu. [..]”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">9</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Regulas 2020/1783 10. panta “Nepilnīgi pieprasījumi” 1. punktā paredzēts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-51" title="page-3">
      “Ja pieprasījumu nevar izpildīt, jo tajā nav ietverta visa vajadzīgā informācija, kas minēta 5. pantā, saņēmēja tiesa bez kavēšanās un vēlākais 30 dienu laikā no pieprasījuma saņemšanas, izmantojot I pielikumā ietverto D veidlapu, par to informē iesniedzēju tiesu un pieprasa iesniedzējai tiesai nosūtīt trūkstošo informāciju, pēc iespējas precīzi norādot trūkstošo informāciju.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">10</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šīs regulas II nodaļas 3. iedaļa “Pierādījumu iegūšana, ko veic saņēmēja tiesa” tostarp ietver 12. un 16. pantu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">11</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Minētās regulas 12. pants “Vispārīgi noteikumi par pieprasījuma izpildi” formulēts šādi:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-54" title="page-3">
      “1. Saņēmēja tiesa pieprasījumu izpilda bez kavēšanās un vēlākais 90 dienu laikā no pieprasījuma saņemšanas.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-55" title="page-3">
      2. Saņēmēja tiesa pieprasījumu izpilda saskaņā ar savas valsts tiesību aktiem.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-56" title="page-3">
      3. Iesniedzēja tiesa var, izmantojot I pielikumā ietverto A veidlapu, lūgt izpildīt pieprasījumu saskaņā ar īpašu procedūru, kas paredzēta tās valsts tiesību aktos. Saņēmēja tiesa izpilda pieprasījumu saskaņā ar īpašo procedūru, ja vien tas nebūtu nesaderīgi ar tās valsts tiesību aktiem vai ja tā nevar to izdarīt dēļ būtiskām praktiskām grūtībām. Ja saņēmēja tiesa neapmierina lūgumu izpildīt pieprasījumu saskaņā ar īpašu procedūru viena no minēto iemeslu dēļ, tā, izmantojot I pielikumā ietverto H veidlapu, informē iesniedzēju tiesu.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-57" title="page-3">
      [..]”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">12</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šīs regulas 16. panta “Pieprasījumu izpildes atteikumi” 2. un 3. punktā noteikts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-59" title="page-3">
      “2. Pieprasījuma izpildi var atteikt tikai pamatojoties uz tādiem iemesliem, kas nav minēti 1. punktā, ja ir attiecināmi viens vai vairāki šādi pamatojumi:
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-60" title="page-3">
      a) pieprasījums neietilpst šīs regulas darbības jomā;
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-61" title="page-3">
      b) pieprasījuma izpilde neietilpst tiesu varas funkcijās saskaņā ar saņēmējas tiesas dalībvalsts tiesību aktiem;
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-62" title="page-4">
      c) iesniedzēja tiesa neizpilda saņēmējas tiesas lūgumu aizpildīt [papildināt] pieprasījumu, ievērojot 10. pantu, 30 dienu laikā no brīža, kad saņēmēja tiesa ir lūgusi to izdarīt; vai
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-63" title="page-4">
      d) drošības nauda vai avanss, kas lūgts saskaņā ar 22. panta 3. punktu, nav samaksāts 60 dienu laikā no brīža, kad saņēmēja tiesa ir lūgusi šādu drošības naudu vai avansu.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-64" title="page-4">
      3. Saņēmēja tiesa neatsaka pieprasījuma izpildi tikai tādēļ, ka saskaņā ar tās valsts tiesību aktiem lietas priekšmets ir minētās dalībvalsts tiesas ekskluzīvā jurisdikcijā vai ka minētās dalībvalsts tiesību akti nedod tiesības celt prasību par šo priekšmetu.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">13</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Regulas 2020/1783 II nodaļas 4. iedaļā “Pierādījumu tieša iegūšana, ko veic iesniedzēja tiesa un pierādījumu iegūšana, ko veic diplomātiskie pārstāvji vai konsulārās amatpersonas” esošais 19. pants atbilstoši tā nosaukumam attiecas uz pierādījumu tiešu iegūšanu, ko veic iesniedzēja tiesa. Saskaņā ar šo 19. pantu:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-66" title="page-4">
      “1. Ja tiesa pieprasa iegūt pierādījumus tieši citā dalībvalstī, tā, izmantojot I pielikumā ietverto L veidlapu, iesniedz pieprasījumu minētās dalībvalsts centrālajai struktūrai vai kompetentajai iestādei.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-67" title="page-4">
      [..]
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-68" title="page-4">
      7. Dalībvalsts, kas saņēmusi pieprasījumu, centrālā struktūra vai kompetentā iestāde var atteikt pieteikumu par pierādījumu tiešu iegūšanu tikai tad, ja:
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-69" title="page-4">
      a) tas neietilpst šīs regulas darbības jomā;
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-70" title="page-4">
      b) tajā nav ietverta visa 5. pantā minētā vajadzīgā informācija; vai
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-71" title="page-4">
      c) prasītā pierādījumu tieša iegūšana ir pretrunā tās dalībvalsts tiesību pamatprincipiem.
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-72" title="page-4">
      [..]”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Francijas tiesības</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">14</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Code civil – redakcijā, kas piemērojama pamatlietā (turpmāk – Francijas Civilkodekss),– 16. pantā noteikts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-75" title="page-4">
      “Likums nodrošina personas pārākumu, aizliedz jebkādu tās cieņas aizskārumu un garantē cilvēka cieņu kopš dzīves sākuma.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">15</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šā kodeksa 16‑1‑1. pantā paredzēts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-77" title="page-4">
      “Cilvēka ķermeņa neaizskaramība nebeidzas ar nāvi.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-78" title="page-5">
      Pret mirušo personu mirstīgajām atliekām, tostarp to personu pelniem, kuru ķermenis ir kremēts, jāizturas ar respektu, ievērojot cilvēka cieņu un piedienību.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">16</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Minētā kodeksa 16‑9. pantā noteikts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-80" title="page-5">
      “Šīs nodaļas normas ir imperatīvas.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">17</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šā kodeksa 16‑11. pantā paredzēts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-82" title="page-5">
      “Personas identifikāciju pēc tās ģenētiskā nospieduma var veikt tikai:
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-83" title="page-5">
      1. tiesvedībā, veicot izmeklēšanas vai pierādījumu iegūšanas pasākumus;
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-84" title="page-5">
      2. medicīniskajiem vai zinātniska pētījuma mērķiem;
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-85" title="page-5">
      3. lai noteiktu mirušo personu identitāti, ja tā nav zināma;
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-86" title="page-5">
      4. code de la défense (Aizsardzības kodekss) L. 2381‑1. pantā paredzētajos apstākļos;
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-87" title="page-5">
      5. dopinga apkarošanas mērķiem code du sport (Sporta kodekss) L. 232‑12‑2. pantā paredzētajos apstākļos.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-88" title="page-5">
      Civillietās šādu identifikāciju var veikt, tikai izpildot pierādījumu iegūšanas pasākumu, ko uzdevis tiesnesis, kurš izskata lietu vai nu par izcelšanās saiknes noteikšanu vai apstrīdēšanu, vai arī par alimentu maksāšanu vai atcelšanu. Pirms tam jāsaņem skaidra attiecīgās personas piekrišana. Ja vien persona dzīves laikā nav skaidri izteikusi piekrišanu, identifikāciju pēc ģenētiska nospieduma nedrīkst veikt pēc tās nāves.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-89" title="page-5">
      [..]”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pamatlieta un prejudiciālie jautājumi</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">18</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Prasītājs pamatlietā xx vērsās Tribunale di Genova (Dženovas tiesa, Itālija) ar prasību konstatēt, ka viņš ir Francijā apglabātā aa bioloģiskais dēls, atļaut viņam izmantot tēva uzvārdu, uzdot personai, kas veic civilstāvokļa aktu reģistrācijas funkcijas, izdarīt reģistrā ierakstu par pasludināmo spriedumu, kad tas būs kļuvis galīgs, un uzdot veikt ekspertīzi, lai noteiktu bioloģisko radniecību, pēc varbūtējā tēva ķermeņa ekshumācijas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">19</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Atzītie aa bērni, kas ir atbildētāji pamatlietā, iebilda pret testiem, kas nepieciešami hematoloģijas ekspertīzei, kura ļautu noteikt, vai prasītājam pamatlietā ir ģenētiskas iezīmes, kas atbilst atbildētāju ģenētiskajām iezīmēm. Viņi pieprasīja, lai hematoloģijas tests tiktu veikts viņu mirušā tēva ķermenim vietā, kur atdusas viņa mirstīgās atliekas. Tribunale di Genova (Dženovas tiesa) uzdeva veikt hematoloģijas ekspertīzi un iecēla ekspertu, kura uzdevums ir veikt ģenētisku salīdzinājumu starp prasītāju pamatlietā un varbūtējā tēva mirstīgajām atliekām pēc to ekshumācijas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">20</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2022. gada 18. novembrī Tribunale di Genova (Dženovas tiesa) nosūtīja tribunal judiciaire de Chambéry (Šamberī tiesa, Francija), kas ir iesniedzējtiesa, pieprasījumu atbilstoši Regulai 2020/1783 par pierādījumu iegūšanu, konkrētajā gadījumā – par varbūtējā tēva ķermeņa ekshumāciju, kā arī dezoksiribonukleīnskābes (DNS) parauga paņemšanu, lai veiktu attiecīgo hematoloģijas ekspertīzi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">21</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Iesniedzējtiesa konstatē, ka Itālijas tiesas pieprasījums ietilpst Regulas 2020/1783 piemērošanas jomā un ir pieņemams. Proti, šo pieprasījumu esot iesniegusi dalībvalsts tiesa, un tas būtu jāizpilda citas dalībvalsts tiesai – šajā gadījumā tas ir iesniedzējtiesas kompetencē. Pierādījumi, kurus pēdējai minētajai tiesai tiek lūgts iegūt, esot paredzēti izmantošanai tiesvedībā civillietā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">22</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā iesniedzējtiesa norāda, ka tā nav vienkārši Itālijas tiesas uzdotā pierādījumu iegūšanas pasākuma izpildītāja iestāde, bet tai ir jāpieņem tiesas nolēmums, lai pārbaudītu, vai ir izpildīti Regulā 2020/1783 izvirzītie nosacījumi. Tomēr šo pārbaudi nevar atzīt par vienkāršu formalitāti, ņemot vērā šīs regulas 12. panta 2. punktu, kurā noteikts, ka saņēmēja tiesa “pieprasījumu izpilda saskaņā ar savas valsts tiesību aktiem”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">23</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Konkrētajā gadījumā iesniedzējtiesa uzskata, ka neviens pamats neliedz izpildīt minēto pieprasījumu saskaņā ar Regulas 2020/1783 16. pantu. Proti, pieprasījums ekshumēt ķermeni, lai paņemtu DNS paraugu, esot pieprasījums par pierādījumu iegūšanu. Šāda pieprasījuma izpilde ietilpstot Francijas tiesu varas kompetencē, jo Francijas tiesībās ir atzītas tiesības celt prasību par izcelšanās konstatēšanu. Turklāt iesniedzējtiesa nav uzskatījusi, ka tai būtu jāpieprasa Tribunale di Genova (Dženovas tiesa) papildināt pieprasījumu par pierādījumu iegūšanu atbilstoši iespējai, kas tai paredzēta minētās regulas 10. panta 1. punktā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">24</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Iesniedzējtiesa konstatē, ka, ja Tribunale di Genova (Dženovas tiesa) būtu vēlējusies, lai tās pieprasījums tiktu izpildīts Francijā saskaņā ar “īpašu procedūru” Regulas 2020/1783 12. panta 3. punkta izpratnē, šai tiesai būtu bijis jāaizpilda šīs regulas I pielikumā ietvertās A veidlapas 12. punkts, bet konkrētajā gadījumā tā to nav izdarījusi. Tātad nerodas jautājums par šādas īpašas procedūras saderību ar saņēmējas dalībvalsts tiesību aktiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">25</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr iesniedzējtiesai ir šaubas par to, vai Regulas 2020/1783 12. panta 2. punkts ļauj saņēmējai tiesai atteikties piemērot šo regulu un neapmierināt pieprasījumu par pierādījumu iegūšanu, pamatojoties uz to, ka šajā pieprasījumā paredzētā “procedūra” tai šķiet pretrunā tās dalībvalsts tiesību pamatprincipiem. Šīs tiesas ieskatā no Eiropas Komisijas dienestu izstrādātās Praktiskās rokasgrāmatas Padomes Regulas (EK) Nr. 1206/2001 (2001. gada 28. maijs) par sadarbību starp dalībvalstu tiesām pierādījumu iegūšanā civillietās un komerclietās (OV 2001, L 174, 1. lpp.), kas no 2022. gada 1. jūlija atcelta un aizstāta ar Regulu 2020/1783, piemērošanai izriet, ka “procedūru” varētu uzskatīt par neatbilstošu šīs dalībvalsts tiesību aktiem, ja procedūra ir pretrunā tās tiesību pamatprincipiem. Tā tas esot aplūkojamajā gadījumā, jo Francijas tiesībās, proti, Francijas Civilkodeksa 16‑11. pantā, ir aizliegts ekshumēt ķermeni izcelšanās saiknes konstatēšanas mērķiem, ja vien attiecīgā persona nav tam skaidri piekritusi savas dzīves laikā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">26</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lai gan gadījumi, kad var atteikt izpildīt pieprasījumu par pierādījumu iegūšanu, ir izsmeļoši uzskaitīti Regulas 2020/1783 16. pantā, iesniedzējtiesa vēlas noskaidrot, vai šīs regulas 12. panta 2. punkts, kurā paredzēts, ka saņēmēja tiesa “pieprasījumu izpilda saskaņā ar savas valsts tiesību aktiem”, ļauj iebilst pret šāda pieprasījuma izpildi citu pamatu dēļ.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">27</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Gadījumā, ja Regulas 2020/1783 12. panta 2. punkts būtu piemērojams, neņemot vērā saņēmējas dalībvalsts tiesības, iesniedzējtiesa vaicā arī par veidu, kādā, īstenojot šīs regulas normas, būtu jāinterpretē un jāsalāgo Hartas 1. un 7. pants.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">28</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">It īpaši iesniedzējtiesa lūdz Tiesu noteikt, vai tiesības zināt savu izcelšanos un tiesības uz tās atzīšanu, kuras iesniedzējtiesas ieskatā ir garantētas ar Hartas 7. pantu, prevalē vai var prevalēt pār mirušās personas tiesībām netikt pakļautam post mortem ģenētiskam testam, ja šī persona tam nav skaidri piekritusi savas dzīves laikā, proti, tiesībām, kas, pēc iesniedzējtiesas domām, izriet no Hartas 1. pantā noteiktā cilvēka cieņas neaizskaramības principa.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">29</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tā arī precizē, ka Tribunale di Genova (Dženovas tiesa) pieprasījums par pierādījumu iegūšanu ir pretrunā Francijas Civilkodeksa 16‑11. pantam, kurā uzskaitīti gadījumi, kad ir atļauts identificēt personu pēc tās ģenētiskā nospieduma. Tomēr šī valsts tiesību norma savukārt var izrādīties pretrunā 1950. gada 4. novembrī Romā parakstītās Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk – ECPAK) 8. pantam. Tātad rodoties arī jautājums, vai šis 16‑11. pants atbilst Hartai, it īpaši tās 1. pantam, kurā ir garantēta cilvēka cieņas neaizskaramība un līdz ar to mirušo personu neaizskaramība, kā arī tās 7. pantam, kurā – kā ECPAK 8. panta ekvivalentā – ikvienai personai ir atzītas tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">30</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajos apstākļos tribunal judiciaire de Chambéry (Šamberī tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-104" title="page-7">
      “1. Vai [Regulas 2020/1783] 12. pants ļauj valsts tiesai atteikties no minētās regulas piemērošanas un no iesniedzējas valsts pieprasījuma apmierināšanas, pamatojoties uz to, ka pieprasījumā paredzētā procedūra ir pretrunā saņēmējas valsts tiesību pamatprincipiem, it īpaši [Francijas Civilkodeksa] 16‑11. pantam?
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-105" title="page-7">
      2. Ja [Regulas 2020/1783] 12. pants ir piemērojams neatkarīgi no valsts tiesībām, kā ir jāinterpretē un jāsalāgo [Hartas] 1. pants (tiesības uz cilvēka cieņu) un 7. pants (tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību), lai nolemtu, vai šāda regulas piemērošana ir vai nav [Hartas] pārkāpums?”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par prejudiciālajiem jautājumiem</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">31</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar uzdotajiem jautājumiem, kuri jāizvērtē kopā, iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai Regulas 2020/1783 12. panta 2. punkts, lasot to Hartas 1. un 7. panta gaismā, jāinterpretē tādējādi, ka tas ļauj saņēmējai tiesai atteikties izpildīt pieprasījumu par pierādījumu iegūšanu – ar kuru lūgta pierādījumu iegūšana, kas izpaustos kā ģenētisku paraugu paņemšana pēc varbūtēja vecāka ķermeņa ekshumācijas, un kuru iesniedzēja tiesa, izskatīdama lietu par izcelšanos, ir nosūtījusi saskaņā ar minēto regulu, – pamatojoties uz to, ka kāda saņēmējas tiesas dalībvalsts materiālo tiesību norma aizliedz šādu pierādījumu iegūšanu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">32</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Konkrētajā gadījumā iesniedzējtiesa vēlas noskaidrot, vai tā var piemērot valsts materiālo tiesību normu, proti, Francijas Civilkodeksa 16‑11. pantu – kas aizliedz ekshumēt ķermeni post mortem ģenētiskā testa vajadzībām, ja vien attiecīgā persona nav tam skaidri piekritusi savas dzīves laikā –, lai iebilstu pret pieprasījumu par pierādījumu iegūšanu, ko Itālijas tiesa iesniegusi, pamatojoties uz Regulas 2020/1783 1. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 12. pantu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">33</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Iesākumā jākonstatē, ka Regulas 2020/1783 1. un 12. pants būtībā atbilst 1. un 10. pantam Regulā Nr. 1206/2001, kas atcelta un aizstāta ar Regulu 2020/1783. Tātad interpretācijai, ko Tiesa sniegusi par atceltās regulas normām, joprojām ir nozīme šā lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu izskatīšanā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">34</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmām kārtām, attiecībā uz Regulas 2020/1783 piemērošanas jomu jāatgādina, ka šī regula principā ir piemērojama tikai gadījumā, kad vienas dalībvalsts tiesa nolemj iegūt pierādījumus saskaņā ar vienu no minētajā regulā paredzētajiem veidiem, un šādā gadījumā tiesai ir pienākums ievērot šiem veidiem atbilstošo kārtību (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2013. gada 21. februāris, ProRail, C‑332/11, EU:C:2013:87, 42. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">35</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Proti, atbilstoši Regulas 2020/1783 1. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktam tā ir piemērojama civillietās vai komerclietās, kurās kādas dalībvalsts tiesa saskaņā ar minētās dalībvalsts tiesību aktiem vai nu pieprasa citas dalībvalsts kompetentajai tiesai iegūt pierādījumus, vai arī pieprasa iespēju pašai tieši iegūt pierādījumus citā dalībvalstī.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">36</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No tā izriet, ka Regulas 2020/1783 materiālā piemērošanas joma, kāda ir definēta 1. panta 1. punktā un kādu apstiprina šīs regulas sistēma, attiecas tikai uz diviem pierādījumu iegūšanas veidiem, proti, pirmkārt, pierādījumu iegūšanu, ko saņēmēja tiesa veic atbilstoši šīs regulas 12.–18. pantam pēc citas dalībvalsts iesniedzējas tiesas pieprasījuma un, otrkārt, pierādījumu tiešu iegūšanu, ko iesniedzēja tiesa veic citā dalībvalstī saskaņā ar šīs regulas 19. pantā noteikto kārtību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">37</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Aplūkojamajā gadījumā nav strīda par to, ka iesniedzējtiesā ir iesniegts pieprasījums par pierādījumu iegūšanu, ko nosūtījusi Tribunale di Genova (Dženovas tiesa) kā iesniedzēja tiesa, izmantojot Regulas 2020/1783 I pielikumā ietverto A veidlapu, kura attiecas uz šīs regulas 1. panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzēto pierādījumu netiešu iegūšanu. Iesniedzēja tiesa šādu pieprasījumu saskaņā ar minētās regulas 3. panta 1. punktu nosūta “tieši [saņēmējai tiesai], lai tiktu veikta pierādījumu iegūšana”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">38</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No tā izriet, ka tāda pierādījumu netieša iegūšana kā pamatlietā aplūkotā, ko veic saņēmēja tiesa, jāveic saskaņā ar šīs regulas 12.–18. pantā paredzēto kārtību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">39</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā kontekstā kompetenču un atbildības sadalījums starp šīm abām tiesām šo tiesību normu īstenošanā, kāds paredzēts Regulā 2020/1783, balstās uz skaidru atšķirību starp aspektiem, uz kuriem attiecas strīdam piemērojamās materiālās tiesības, un procesuālo tiesību normām, kas reglamentē pierādījumu iegūšanu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">40</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā no paša Regulas 2020/1783 1. panta 1. punkta formulējuma izriet, ka to, ka dalībvalsts tiesa, kas izskata strīdu civillietā vai komerclietā, pieņem pierādījumu iegūšanas pasākumu, lai iegūtu pierādījumus citā dalībvalstī, reglamentē iesniedzējas tiesas dalībvalsts tiesības. Proti, tikai šī tiesa, kas pārzina visus minētā strīda faktus, var, ņemot vērā piemērojamās materiālās tiesības, izvērtēt prasītos pierādījumus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">41</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ja attiecīgie pierādījumi atrodas citas dalībvalsts tiesas jurisdikcijā un ja tiesa, kas izskata strīdu civillietā vai komerclietā, saskaņā ar Regulu 2020/1783 nolemj izmantot šajā regulā paredzēto pierādījumu netiešas iegūšanas veidu, pieprasot citas dalībvalsts kompetentajai tiesai veikt pierādījumu iegūšanu, tad procesuālo kārtību, saskaņā ar kuru šie pierādījumi tiks iegūti, reglamentē pēdējās minētās tiesas dalībvalsts tiesības.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">42</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā jānorāda, ka ar Regulu 2020/1783 ir izveidots tiesu iestāžu sadarbības mehānisms, kas stingri aprobežojas ar pierādījumu iegūšanas procesuālajiem aspektiem tiesvedībās ar pārrobežu ietekmi. Tātad šīs regulas mērķis ir nevis saskaņot dažādu dalībvalstu tiesības pierādījumu jomā, bet gan, kā izriet no tās 3. un 4. apsvēruma, uzlabot tiesvedības efektivitāti un ātrumu, vienkāršojot un racionalizējot sadarbības mehānismus starp šo valstu tiesām attiecībā uz pierādījumu iegūšanu pārrobežu procedūrās. Tas ļauj nodrošināt iekšējā tirgus pienācīgu darbību un brīvības, drošības un tiesiskuma telpas izveidi, kuras pamatā ir augsts savstarpējās uzticēšanās līmenis, kādam jābūt starp dalībvalstīm.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">43</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi saskaņā ar sistēmu, kas izriet no Regulas 2020/1783, tikai iesniedzēja tiesa, kas izskata strīdu civillietā vai komerclietā ar pārrobežu ietekmi, ir tiesīga lemt par pierādījuma līdzekli, kuru tā uzskata par atbilstošu, un šajā nolūkā nosaka pierādījumu iegūšanas pasākumu, kuru tā lūdz izpildīt citā dalībvalstī saņēmējai tiesai. Tādējādi pretēji tam, ko Tiesā apgalvojusi Francijas valdība, ne iesniedzējtiesas, ne Tiesas ziņā nav no jauna definēt šāda pierādījumu iegūšanas pasākuma priekšmetu, kādu to definējusi iesniedzēja tiesa savā pieprasījumā par pierādījumu iegūšanu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">44</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Proti, ja rodas šaubas par iesniedzējas tiesas izvēlēto pierādījumu iegūšanas līdzekli vai trūkst informācijas, Regulā 2020/1783 saņēmējai tiesai ir atzīta tikai iespēja saskaņā ar tās 10. pantu nekavējoties informēt iesniedzēju tiesu, pieprasot tai nosūtīt trūkstošo informāciju un pēc iespējas precīzi norādot šo trūkstošo informāciju. Aplūkojamajā gadījumā no lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu izriet, ka iesniedzējtiesa kā saņēmēja tiesa nav nosūtījusi iesniedzējai tiesai nekādu pieprasījumu papildināt savu pieprasījumu par pamatlietā aplūkoto pierādījumu iegūšanu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">45</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrām kārtām, Regulas 2020/1783 12. panta 1. punktā paredzēts, ka saņēmēja tiesa pieprasījumu izpilda bez kavēšanās un vēlākais 90 dienu laikā no pieprasījuma saņemšanas. Atbilstoši šīs regulas 12. panta 2. punktam saņēmēja tiesa to izpilda saskaņā ar savas valsts tiesību aktiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">46</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Atbilstoši pastāvīgajai judikatūrai, interpretējot Savienības tiesību normu, jāņem vērā ne tikai tās teksts, bet arī tās konteksts un šo normu ietverošā tiesiskā regulējuma mērķi (spriedumi, 2010. gada 4. maijs, TNT Express Nederland, C‑533/08, EU:C:2010:243, 44. punkts; 2022. gada 28. oktobris, Generalstaatsanwaltschaft München (Izdošana un ne bis in idem), C‑435/22 PPU, EU:C:2022:852, 67. punkts, kā arī 2026. gada 26. marts, Pumpyanskiy u.c./Padome, C‑696/23 P, C‑704/23 P, C‑711/23 P, C‑35/24 P un C‑111/24 P, EU:C:2026:245, 99. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">47</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Runājot par Regulas 2020/1783 12. panta formulējumu, pirmkārt, no šā 12. panta 1. punkta, kurā tostarp ir lietoti vārdi “bez kavēšanās” un kurš jālasa šīs regulas 15. apsvēruma gaismā, izriet, ka Savienības likumdevējs ir vēlējies noteikt saņēmējai tiesai pienākumu ātri izpildīt pieprasīto pierādījumu iegūšanu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">48</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrkārt, Regulas 2020/1783 12. panta 2. punktā noteikts princips, saskaņā ar kuru pieprasījumu par pierādījumu iegūšanu saņēmēja tiesa izpilda “saskaņā ar savas valsts tiesību aktiem”, bet šīs atsauces uz “valsts tiesību aktiem” tvērums nav precizēts.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">49</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr no konteksta, kurā iekļaujas šī tiesību norma, izriet, ka tajā ietvertā atsauce uz “valsts tiesību aktiem” jāsaprot kā atsauce uz procesuālo kārtību, kas noteikta saņēmējas tiesas dalībvalsts tiesību aktos. Proti, ar minētās regulas 12. panta 3. punktu ieviests izņēmums no šī principa, paredzot, ka, ja ir ievēroti šajā tiesību normā paredzētie nosacījumi, iesniedzēja tiesa var lūgt saņēmēju tiesu pieprasījumu par pierādījumu iegūšanu izpildīt saskaņā ar “īpašo procedūru”, kas paredzēta iesniedzējas tiesas valsts tiesību aktos.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">50</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā, kā ģenerāladvokāte uzsvērusi secinājumu 58. punktā, Regulas 2020/1783 12. panta 2. punktā ietvertā atsauce uz “valsts tiesību aktiem” attiecas uz procesuālo regulējumu pierādījumu iegūšanas jomā. Savukārt šīs regulas 12. panta 3. punkta mērķis ir izņēmuma kārtā atļaut mainīt piemērojamo procedūru, saņēmējas tiesas dalībvalsts procesuālās tiesības aizstājot ar iesniedzējas tiesas dalībvalsts procesuālajām tiesībām, lai gan pierādījumu iegūšanas procedūra joprojām ir saņēmējas tiesas kompetencē.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">51</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Iepriekš minētie apsvērumi liecina par labu interpretācijai, saskaņā ar kuru Regulas 2020/1783 12. panta 2. punkts ir piemērojams tikai pierādījumu iegūšanas pasākumu izpildes procesuālajai kārtībai, tāpēc tikai šo kārtību principā reglamentē saņēmējas dalībvalsts tiesību akti.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">52</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šo interpretāciju apstiprina arī Regulas 2020/1783 mērķi – tie, kā jau norādīts šā sprieduma 42. punktā, ir uzlabot tiesvedības efektivitāti un ātrumu, vienkāršojot un racionalizējot sadarbības mehānismus starp dalībvalstu tiesām pierādījumu iegūšanā civillietās vai komerclietās tiesvedībās ar pārrobežu ietekmi. Tādējādi šīs regulas mērķis ir nodrošināt iekšējā tirgus pienācīgu darbība un brīvības, drošības un tiesiskuma telpas izveidi, kuras pamatā ir augsts savstarpējās uzticēšanās līmenis, kādam jābūt starp dalībvalstīm.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">53</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā šo mērķi, ar Regulu 2020/1783 ir ieviesta sistēma, kas rada saistības dalībvalstīm, lai novērstu šķēršļus, kuri var rasties šajā jomā. Tādējādi šo regulu nevar interpretēt tādējādi, ka ar to tiek ierobežotas citās dalībvalstīs esošo pierādījumu iegūšanas iespējas. Gluži pretēji, ar to domāts pastiprināt šīs iespējas, veicinot sadarbību starp tiesām šajā jomā (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2011. gada 17. februāris, Weryński, C‑283/09, EU:C:2011:85, 62. punkts, 2012. gada 6. septembris, Lippens u.c., C‑170/11, EU:C:2012:540, 29. punkts, kā arī 2013. gada 21. februāris, ProRail, C‑332/11, EU:C:2013:87, 43. un 44. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">54</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No šāda skatpunkta raugoties, Regulas 2020/1783 16. pantā, kas ir daļa no šīs regulas 12. panta 2. punkta interpretācijai nozīmīga konteksta, ir izsmeļoši uzskaitīti pierādījumu iegūšanas pasākuma netiešas izpildes atteikuma pamati. Šis izsmeļošais raksturs turklāt skaidri izriet no Regulas 2020/1783 16. apsvēruma, kurā norādīts, ka, “lai nodrošinātu to, ka šī regula ir iedarbīga, apstākļi, kuros ir iespējams atteikt pieprasījuma par pierādījumu iegūšanu izpildi, būtu pieļaujami tikai stingri noteiktos izņēmuma gadījumos” (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2011. gada 17. februāris, Weryński, C‑283/09, EU:C:2011:85, 53. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">55</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt no tā izriet – tā kā šādi pierādījumu iegūšanas pasākuma netiešas izpildes atteikuma pamati jāuztver kā izņēmumi, tie ir interpretējami šauri (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2015. gada 16. jūlijs, Diageo Brands, C‑681/13, EU:C:2015:471, 41. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">56</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tas tā ir vēl jo vairāk tāpēc, ka ar Regulu 2020/1783 izveidotais tiesu iestāžu sadarbības mehānisms pierādījumu iegūšanas jomā pārrobežu tiesvedībās, kā izriet no šīs regulas 3. apsvēruma, ir vērsts uz to, lai atvieglotu pierādījumu iegūšanu, vienlaikus palīdzot samazināt aizkavēšanos un izmaksas privātpersonām un uzņēmumiem. Tātad šis mehānisms veicina tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">57</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajos apstākļos Regulas 2020/1783 12. panta 2. punkta interpretācija, kas nozīmētu pievienot tādu pieprasījuma par pierādījumu iegūšanu izpildes atteikuma pamatu, kurš nav paredzēts šīs regulas 16. pantā, varētu apdraudēt ar minēto regulu ieviestās tiesu sadarbības sistēmas efektivitāti attiecībā uz pierādījumu iegūšanu civillietās vai komerclietās starp dalībvalstu tiesām, jo viens no šis sistēmas būtiskajiem elementiem ir principiālais pienākums izpildīt šādu pieprasījumu par pierādījumu iegūšanu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">58</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No tā izriet, ka, lai nodrošinātu efektīvu sadarbību pierādījumu iegūšanā civillietās un komerclietās, tiesai, kas saņem pieprasījumu par pierādījumu iegūšanu, kuru iesniedzēja tiesa iesniegusi atbilstoši Regulas 2020/1783 1. panta 1. punkta a) apakšpunktam un 12. pantam, ir jāizpilda lūgtais pierādījumu iegūšanas pasākums saskaņā ar saņēmējas dalībvalsts procesuālajām tiesībām. Šajā ziņā saņēmējas tiesas tiesības atteikties izpildīt šādu pierādījumu iegūšanas pasākumu ir ierobežotas ar šīs regulas 16. pantā minētajiem atteikuma pamatiem, un it īpaši pamati, kas izriet no saņēmējas tiesas dalībvalsts materiālajām tiesībām, tostarp pamati, kas izriet no saņēmējas tiesas valsts tiesību pamatprincipiem, nevar pamatot atteikumu izpildīt pierādījumu iegūšanas pasākumu Regulas 2020/1783 12. panta izpratnē.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">59</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No tā izriet, ka iesniedzējai tiesai, ņemot vērā tās dalībvalsts materiālās tiesības, jāizvērtē nosacījumi, ar kādiem var veikt pierādījumu iegūšanas pasākumu, lai iegūtu citā dalībvalstī esošu pierādījumu. Konkrētajā gadījumā šie nosacījumi tātad jāizvērtē nevis iesniedzējtiesai – Francijas Civilkodeksa 16‑11. panta gaismā –, bet gan iesniedzējai tiesai, ņemot vērā Itālijas materiālās tiesības.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">60</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā no Tiesas rīcībā esošajiem lietas materiāliem izriet, ka Itālijas tiesībās ir atzītas personas tiesības zināt savu izcelsmi un tiesvedībā par izcelšanās konstatēšanu ir atļauts veikt post mortem ģenētisko testu pēc varbūtēja vecāka ķermeņa ekshumācijas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">61</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Trešām kārtām, tā kā Regulas 2020/1783 piemērošana ir Savienības tiesību īstenošana Hartas 51. panta 1. punkta izpratnē, valsts tiesām, kas īsteno sadarbību saskaņā ar šo regulu, jāievēro prasības, kas izriet no Hartā nostiprinātajām pamattiesībām.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">62</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Proti, Regula 2020/1783 kā tiesu iestāžu sadarbības instruments civillietu un komerclietu jomā konkretizē savstarpējas uzticēšanās starp dalībvalstīm principu, kuram Savienības tiesībās ir fundamentāla nozīme, jo tas ļauj izveidot un uzturēt telpu bez iekšējām robežām. It īpaši attiecībā uz brīvības, drošības un tiesiskuma telpu ar šo principu katrai no šīm valstīm ir noteikts pienākums uzskatīt, izņemot ārkārtas apstākļus, ka visas pārējās dalībvalstis ievēro Savienības tiesības un it īpaši šajās tiesībās atzītās pamattiesības (Atzinums 2/13 (Savienības pievienošanās ECPAK), 2014. gada 18. decembris, EU:C:2014:2454, 191. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">63</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Dalībvalstīm, tām īstenojot Savienības tiesības, tādējādi saskaņā ar šīm tiesībām var tikt prasīts prezumēt, ka pārējās dalībvalstis ievēro pamattiesības; tas nozīmē, ka tās nevar ne tikai kādai citai dalībvalstij pieprasīt ievērot valstī noteikto pamattiesību aizsardzības līmeni, kas ir augstāks par Savienības tiesībās nodrošināto līmeni, bet arī, izņemot ārkārtas gadījumus, pārbaudīt, vai šī cita dalībvalsts konkrētā gadījumā patiešām ir ievērojusi Savienībā garantētās pamattiesības (Atzinums 2/13 (Savienības pievienošanās ECPAK), 2014. gada 18. decembris, EU:C:2014:2454, 192. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">64</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Kā izriet no šā sprieduma 43. punkta, atbilstoši Regulai 2020/1783 tieši iesniedzējai tiesai saskaņā ar tās dalībvalsts tiesībām ir jānosaka, kāds pierādījumu iegūšanas pasākums jāveic tajā notiekošajā tiesvedībā. Tātad tikai šai iesniedzējai tiesai arī jāpārbauda, vai tās lēmums noteikt šādu pasākumu atbilst Savienības garantētajām pamattiesībām.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">65</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Aplūkojamajā gadījumā, ņemot vērā šā sprieduma 19. punktā apkopotos pamatlietas apstākļus, ir konstatējams, ka attiecīgais pierādījumu iegūšanas pasākums, proti, varbūtēja tēva ķermeņa ekshumācija un DNS parauga paņemšana, lai veiktu attiecīgo ģenētisko ekspertīzi, tika izdots tikai pēc tam, kad viņa atzītie bērni bija atteikušies no pārbaudēm, kas nepieciešamas hematoloģijas ekspertīzei, kura ļautu noteikt, vai prasītājam pamatlietā ir ģenētiskas iezīmes, kas atbilst atbildētāju pamatlietā ģenētiskajām iezīmēm, un bija pieprasījuši ģenētisku pārbaudi veikt viņu mirušā tēva ķermenim vietā, kur atdusas viņa mirstīgās atliekas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">66</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā jānorāda, ka Hartas 7. pantā, kas attiecas uz ikvienas personas tiesībām uz privātās un ģimenes dzīves, dzīvokļa un saziņas neaizskaramību, ir ietvertas vismaz tādas pašas garantijas kā ECPAK 8. pantā paredzētās, kuras saskaņā ar Hartas 52. panta 3. punktu jāņem vērā kā minimālās aizsardzības slieksnis (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2024. gada 4. oktobris, Mirin, C‑4/23, EU:C:2024:845, 63. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">67</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Atbilstoši Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūrai attiecībā uz ECPAK 8. pantu tiesības uz identitāti tiek uzskatītas par privātās dzīves jēdziena neatņemamu sastāvdaļu, kas ietver arī personas tiesības zināt savu izcelšanos un tiesības uz tās atzīšanu. Proti, saskaņā ar minēto judikatūru personu, kuras mēģina noteikt savu izcelšanos, interese iegūt informāciju, kas tām ir nepieciešama, lai uzzinātu patiesību par svarīgu viņu personiskās identitātes aspektu, ir vitāla interese, ko aizsargā ECPAK, pat ja šī interese jālīdzsvaro ar trešo personu tiesībām uz mirušā ķermeņa neaizskaramību, tiesībām uz mirušo personu neaizskaramību, kā arī sabiedrības interesēm aizsargāt tiesisko drošību (šajā nozīmē skat. ECT spriedumu, 2006. gada 13. jūlijs, Jäggi pret Šveici, CE:ECHR:2006:0713JUD005875700, 38. un 39. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">68</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā Eiropas Cilvēktiesību tiesa jau norādījusi, ka varbūtējā vecāka interešu aizsardzība pati par sevi nav pietiekams arguments, lai atņemtu personai, kas mēģina noskaidrot savu izcelšanos, tiesības atbilstoši ECPAK 8. pantam. Tā tostarp nosprieda, ka, ņemot vērā konkrētās lietas apstākļus, atteikums veikt post mortem ģenētisku ekspertīzi, kas pamatots ar to, ka varbūtējais bioloģiskais vecāks nav devis skaidru iepriekšēju piekrišanu, ir nepamatots prasītāja tiesību zināt savu izcelsmi aizskārums (šajā nozīmē skat. ECT spriedumu, 2011. gada 16. jūnijs, Pascaud pret Franciju, CE:ECHR:2011:0616JUD001953508, 64. un 65., kā arī 68. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">69</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Attiecībā uz iesniedzējtiesas jautājumiem par Hartas 1. pantā nostiprināto tiesību uz cilvēka cieņu ievērošanu nekas Tiesas rīcībā esošajos lietas materiālos neliecina, ka, izsverot konkurējošās intereses pamatlietā, Tribunale di Genova (Dženovas tiesa) nebūtu pienācīgi ņēmusi vērā šīs tiesības.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">70</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt pietiek ar konstatējumu, ka konkrētajā lietā neviens apstāklis neļauj pieņemt, ka runa būtu par izņēmuma gadījumu šā sprieduma 62. un 63. punktā atgādinātās Tiesas judikatūras izpratnē, kurā saņēmējai tiesai būtu pamats apšaubīt faktu, ka pamatlietā aplūkotais pierādījumu iegūšanas pasākums atbilst Savienības garantētajām pamattiesībām.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">71</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā visus iepriekš izklāstītos apsvērumus, uz uzdotajiem jautājumiem jāatbild, ka Regulas 2020/1783 12. panta 2. punkts, lasot to Hartas 1. un 7. panta gaismā, jāinterpretē tādējādi, ka tas neļauj saņēmējai tiesai atteikties izpildīt pieprasījumu par pierādījumu iegūšanu – ar kuru lūgta pierādījumu iegūšana, kas izpaustos kā ģenētisku paraugu paņemšana pēc varbūtēja vecāka ķermeņa ekshumācijas, un kuru iesniedzēja tiesa, izskatīdama lietu par izcelšanos, ir nosūtījusi saskaņā ar minēto regulu –, pamatojoties uz to, ka kāda saņēmējas tiesas dalībvalsts materiālo tiesību norma aizliedz šādu pierādījumu iegūšanu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par tiesāšanās izdevumiem</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">72</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība izriet no tiesvedības, kas notiek iesniedzējtiesā, tāpēc tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C41DispositifIntroduction" id="para-150" title="page-14">
      Ar šādu pamatojumu Tiesa (virspalāta) nospriež:
    </p>
    <p class="C30Dispositifalinea" id="para-151" title="page-14">
      Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2020/1783 (2020. gada 25. novembris) par sadarbību starp dalībvalstu tiesām pierādījumu iegūšanā civillietās vai komerclietās (“pierādījumu iegūšana”) 12. panta 2. punkts, lasot to Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 1. un 7. panta gaismā,
    </p>
    <p class="C30Dispositifalinea" id="para-152" title="page-14">
      jāinterpretē tādējādi, ka
    </p>
    <p class="C30Dispositifalinea" id="para-153" title="page-14">
      tas neļauj saņēmējai tiesai atteikties izpildīt pieprasījumu par pierādījumu iegūšanu – ar kuru lūgta pierādījumu iegūšana, kas izpaustos kā ģenētisku paraugu paņemšana pēc varbūtēja vecāka ķermeņa ekshumācijas, un kuru iesniedzēja tiesa, izskatīdama lietu par izcelšanos, ir nosūtījusi saskaņā ar minēto regulu –, pamatojoties uz to, ka kāda saņēmējas tiesas dalībvalsts materiālo tiesību norma aizliedz šādu pierādījumu iegūšanu.
    </p>
    <div class="signatures">
<p class="C77Signatures" id="para-154" title="page-14">
<span class="signatory">[Paraksti]</span>
</p>
</div>
    <div/>
  <hr class="note"/>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-1" href="#c-1">*</a>
</span>) Tiesvedības valoda – franču.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-2" href="#c-2">i</a>
</span>) Šīs lietas nosaukums ir izdomāts. Tas neatbilst neviena lietas dalībnieka reālajam personvārdam vai nosaukumam.</p>
</body>
</html>
