(1)

Pamatojoties uz Regulas (ES) 2016/1036 (“pamatregula”) 5. pantu, Eiropas Komisija (“Komisija”) 2023. gada 13. novembrī sāka antidempinga izmeklēšanu attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas (“attiecīgā valsts” jeb “ĶTR”) izcelsmes mobilā piekļuves aprīkojuma (“MAE”) importu. Komisija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēja paziņojumu par procedūras sākšanu (2) (“paziņojums par procedūras sākšanu”).

(2)

Komisija sāka izmeklēšanu pēc tam, kad 2023. gada 29. septembrī“Koalīcija vienlīdzīgu konkurences apstākļu atjaunošanai ES mobilā piekļuves aprīkojuma nozarē” (“CMAE” jeb “sūdzības iesniedzējs”) iesniedza sūdzību. Sūdzība tika iesniegta Savienības MAE ražošanas nozares vārdā pamatregulas 5. panta 4. punkta nozīmē. Sūdzībā bija ietverti pierādījumi par dempingu un no tā izrietošu kaitējumu, un tie bija pietiekami, lai pamatotu izmeklēšanas sākšanu.

(3)

Komisija 2024. gada 27. martā sāka antisubsidēšanas izmeklēšanu attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes mobilā piekļuves aprīkojuma importu. Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī tā publicēja paziņojumu par procedūras sākšanu (3).

(4)

Sūdzības iesniedzējs 2024. gada 15. janvārī un 12. martā iesniedza pieprasījumu reģistrēt ĶTR izcelsmes MAE importu saskaņā ar pamatregulas 14. panta 5. punktu.

(5)

Ar Komisijas 2024. gada 23. maija Īstenošanas regulu (ES) 2024/1450 (4) (“reģistrācijas regula”) Komisija uz ĶTR izcelsmes MAE importu attiecināja reģistrāciju.

(6)

Saskaņā ar pamatregulas 19.a pantu Komisija 2024. gada 14. jūnijā ieinteresētajām personām sniedza kopsavilkumu par ierosinātajiem maksājumiem un detalizētu informāciju par to, kā tika aprēķinātas dempinga starpības un starpības, kas ir atbilstošas tam, lai novērstu kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Ieinteresētās personas tika aicinātas trīs darbdienu laikā iesniegt piezīmes par minēto aprēķinu precizitāti. Piezīmes attiecīgā gadījumā tika ņemtas vērā.

(7)

Komisija 2024. gada 12. jūlijā ar Komisijas 2024. gada 11. jūlija Īstenošanas regulu (ES) 2024/1915 (5) (“pagaidu regula”) noteica pagaidu antidempinga maksājumus ĶTR izcelsmes MAE importam Savienībā.

(8)

Pēc tam, kad tika izpausti būtiskie fakti un apsvērumi, uz kuru pamata tika noteikts pagaidu antidempinga maksājums (“pagaidu informācijas izpaušana”), Ķīnas Tautas Republikas valdība (“ĶV”), sūdzības iesniedzējs, Ķīnas Mašīnu un elektronisko ražojumu importa un eksporta tirdzniecības palāta (“CCCME”) (6), ražotāji eksportētāji Hunan Sinoboom Intelligent Equipment Co., Ltd. (“Sinoboom”), Oshkosh JLG (Tianjin) Equipment Technology Co., Ltd. (“JLG”), Terex (Changzhou) Machinery Co., Ltd. (“Terex”) un Zhejiang Dingli Machinery Co., Ltd. (“Dingli”), lietotājs Construct Machines S.R.L. un tirgotājs Norbert Wienold GmbH pagaidu regulas 2. panta 1. punktā noteiktajā termiņā iesniedza rakstisku informāciju, paužot savu viedokli par pagaidu konstatējumiem.

(9)

Papildus piezīmēm par pagaidu pasākumiem sūdzības iesniedzējs atsaucās uz pagaidu regulas 343. apsvērumu, kurā Komisija provizoriski secināja, ka 7. panta 2.a punkta piemērošanas nosacījumi nepastāv. Sūdzības iesniedzējs lūdza Komisiju pirms galīgās informācijas izpaušanas sniegt papildu informāciju par konstatējumiem par mazākā maksājuma noteikuma piemērošanu. Tas apgalvoja, ka mazākā maksājuma noteikuma piemērošana ir būtisks elements, kam bija ārkārtīgi liela ietekme gan uz Savienības ražotājiem, gan eksportētājiem, un, neizpaužot detalizētus konstatējumus, Komisija sūdzības iesniedzējam liedza iespēju iesniegt papildu pierādījumus un pārkāpa tā tiesības uz aizstāvību.

(10)

Komisija secināja, ka tās konstatējumu agrīna izpaušana sūdzības iesniedzējam par mazākā maksājuma noteikuma piemērošanu nebija pamatota, jo tādējādi tiktu diskriminētas ieinteresētās personas. Informācijas agrīna izpaušana visām ieinteresētajām personām par to pašu jautājumu radītu diskriminējošu attieksmi pret dažādu personu paustajām bažām un pavērtu iespēju citiem agrīnas informācijas izpaušanas pieprasījumiem, lai gan 10 dienu termiņš piezīmju iesniegšanai par galīgo informācijas izpaušanu ir tiesību aktā noteikts termiņš (pamatregulas 20. panta 5. punkts) (7). Galīgās informācijas izpaušanas dokumentā norādot iemeslus, uz kuru pamata tika secināts, ka 7. panta 2.a punkta nosacījumi nebija izpildīti, un aicinot sūdzības iesniedzēju un visas ieinteresētās personas sniegt piezīmes par šiem konstatējumiem, tika ievērotas visu personu tiesības uz aizstāvību.

(11)

Personām, kas to lūdza, bija iespēja tikt uzklausītām. Tika uzklausīts sūdzības iesniedzējs, CCCME un uzņēmumi Sinoboom, JLG, Terex un Dingli. 2024. gada 10. jūnijāSinoboom iesniedza uzklausīšanas amatpersonai uzklausīšanas pieprasījumu. 2024. gada 18. jūnijā pieprasījums tika atsaukts, ņemot vērā līdzīgu uzklausīšanu, kas tika organizēta kopā ar lietas izskatīšanas grupu. Sinoboom tika informēts par tiesībām vērsties pie uzklausīšanas amatpersonas, ja sanāksmē ar lietas izskatīšanas grupu netiks atrasts apmierinošs risinājums. Dingli uzklausīšana notika 2024. gada 29. augustā, CCCME un Terex – attiecīgi 2024. gada 5. septembrī, JLG – 2024. gada 6. septembrī un Sinoboom – 2024. gada 9. septembrī.

(12)

Komisija turpināja vākt un pārbaudīt visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu galīgo konstatējumu izdarīšanai. Izdarot galīgos konstatējumus, Komisija ņēma vērā ieinteresēto personu iesniegtās piezīmes un attiecīgi pārskatīja savus pagaidu secinājumus.

(13)

Komisija informēja visas ieinteresētās personas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata tā plāno noteikt galīgo antidempinga maksājumu ĶTR izcelsmes MAE importam (“galīgās informācijas izpaušana”). Visām ieinteresētajām personām tika atvēlēts termiņš, kurā tās varēja sniegt piezīmes par galīgo atklātībai nodoto informāciju.

(14)

Personām, kuras to lūdza, bija iespēja arī tikt uzklausītām. 2024. gada 15. novembrī notika Dingli un sūdzības iesniedzēja uzklausīšana un 2024. gada 19. novembrī – JLG un Terex uzklausīšana.

(15)

Pēc piezīmju saņemšanas par galīgās informācijas izpaušanu Komisija pārskatīja galīgo antidempinga maksājumu, kas piemērojams Dingli, citiem pielikumā iekļautajiem uzņēmumiem, kas sadarbojās, un visiem pārējiem uzņēmumiem. Pamatā esošos dempinga aprēķinus izpauda atkārtoti, un Dingli tika dota iespēja sniegt piezīmes. Arī pārējām ieinteresētajām personām tika dota iespēja izteikt piezīmes par pārrēķinātajiem galīgajiem antidempinga maksājumiem. Citas piezīmes, kas varētu mainīt Komisijas konstatējumus, netika saņemtas.

(16)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas CCCME apstrīdēja Komisijas konstatējumus, kas norādīti pagaidu regulas 14. apsvērumā par to, ka CCCME savā vārdā nav tiesību uz aizstāvību. CCCME atkārtoti sniedza savas piezīmes, kas jau aplūkotas pagaidu regulas 14. apsvērumā, un piebilda, ka, ja Komisija noraidītu CCCME kā ieinteresētās personas statusu, tā noraidītu arī CMAE kā ieinteresētās personas statusu.

(17)

Komisija apstiprināja savus konstatējumus un secinājumus, kas norādīti pagaidu regulas 14. apsvērumā, bet precizēja, ka CCCME tika uzskatīta par ieinteresēto personu, ciktāl tā pārstāvēja ražotājus eksportētājus, kuri tai piešķīruši pilnvaru. Šajā ziņā CCCME statuss neatšķīrās no CMAE statusa.

(18)

Tā kā netika saņemtas piezīmes par Savienības ražotāju, importētāju un ražotāju eksportētāju atlasi, Komisija apstiprināja pagaidu regulas 16.–23. apsvērumu.

(19)

Kā norādīts pagaidu regulas 1.6. iedaļā, dempinga un kaitējuma izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2022. gada 1. oktobra līdz 2023. gada 30. septembrim (“izmeklēšanas periods” jeb “IP”). Kaitējuma novērtēšanai būtisko tendenču pārbaude aptvēra laikposmu no 2020. gada 1. janvāra līdz izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

(20)

Kā izklāstīts pagaidu regulas 33. un 34. apsvērumā, izmeklējamais ražojums ir mobilais piekļuves aprīkojums (“MAE”), kas paredzēts cilvēku pacelšanai, pašgājējs, ar maksimālo darba augstumu seši metri vai lielāku, kā arī iepriekš samontētas vai montāžai gatavas tā daļas, izņemot atsevišķas sastāvdaļas, ja tās uzrādītas atsevišķi, un izņemot cilvēku pacelšanas iekārtas, kuras uzmontētas uz Harmonizētās sistēmas 86. un 87. nodaļā minētajiem satiksmes līdzekļiem (“izmeklējamais ražojums”), patlaban klasificēts ar KN kodiem ex 8427 10 10 , ex 8427 20 19 , ex 8428 90 90 , ex 8431 20 00 un ex 8431 39 00 (TARIC kodi: 8427 10 10 10, 8427 20 19 10, 8428 90 90 20, 8431 20 00 60 un 8431 39 00 10).

(21)

Ražojuma tvērumā ietilpst arī mašīnas, ko izmanto cilvēku pacelšanai visdažādākajos lietojumos, to vidū posmaini izlices pacēlāji, teleskopiskie izlices pacēlāji, šķērveida pacēlāji un masta pacēlāji.

(22)

Samontētas vai montāžai gatavas daļas iedala četrās šādās kategorijās: 1) šasijas, 2) torņi vai rotējoši galdi, 3) platformas vai grozi un 4) MAE pacēlājmehānismi. Pacēlājmehānisms ietver izlices (teleskopiskās un/vai posmainas ar vai bez strēlēm) teleskopiskam izlices pacēlājam, posmainam izlices pacēlājam vai masta pacēlājam un šķērveida strēles šķērveida pacēlājam. Tās neietver atsevišķas sastāvdaļas, ja tās uzrādītas atsevišķi.

(23)

Kā noteikts pagaidu regulas 35. apsvērumā, attiecīgais ražojums ir Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes mobilais piekļuves aprīkojums (“attiecīgais ražojums”).

(24)

Pagaidu regulas 36. un 37. apsvērumā Komisija secināja, ka attiecīgais ražojums, ĶTR ražots un tās iekšzemes tirgū pārdots ražojums, un izmeklējamais ražojums, ko Savienības ražošanas nozare ražo un pārdod Savienībā, ir līdzīgi ražojumi pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē. Par šo secinājumu piezīmes netika saņemtas.

(25)

CCCME un ražotājs eksportētājs Sinoboom iesniedza piezīmes par ražojuma tvērumu. Atbildot uz CCCME un Sinoboom piezīmēm, sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka ražojuma tvērumam būtu jāpaliek nemainīgam.

(26)

CCCME nepiekrita tam, ka Komisija ir noraidījusi prasību, kuras kopsavilkums sniegts pagaidu regulas 45. un 46. apsvērumā, par elektriskā un hibrīda MAE izslēgšanu no ražojuma tvēruma. Tā atkārtoja, ka pastāv skaidras un acīmredzamas tradicionālā un elektriskā vai hibrīda MAE fizisko un tehnisko raksturlielumu atšķirības. CCCME arī atkārtoja, ka šīm abām MAE kategorijām ir būtiskas mehānisko sastāvdaļu atšķirības, tajās izmanto dažādus piedziņas veidus un ka tām ir dažādas tehniskās funkcijas un lietojumi. Tā arī apgalvoja, ka minētās kategorijas izmanto dažādās nozarēs, proti, būvniecībā, uzturēšanā, uzglabāšanā noliktavās vai ražošanā. CCCME minēja piemēru par šķērveida pacēlāju ar dīzeļmotoru, ko tās ieskatā tradicionāli izmanto ārā, ņemot vērā to, ka šādām mašīnām ir lielāki dzinēji, riepas un rāmji un tādēļ ar tām var viegli pārvietoties pa nevienmērīgu reljefu. Savukārt elektriskos šķērveida pacēlājus tās ieskatā parasti izmanto kā iekārtas telpās, jo tie ir mazāki, vieglāk manipulējami un ar mazāku jaudu, tāpēc tie ir piemērotāki izmantošanai nelielās un šaurās vietās. Šo iemeslu dēļ CCCME uzskatīja, ka šīm abām kategorijām nav vieni un tie paši būtiskie raksturlielumi un tajās ietvertie ražojumi nav homogēni ražojumi.

(27)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas CCCME atkārtoti apgalvoja, ka tradicionālais un elektriskais MAE atšķiras. Tā apgalvoja, ka Komisijas nostāja attiecībā uz to, ka elektrisko MAE“var” pakāpeniski sākt izmantot vidē vai nozarēs, kurās agrāk izmantoja MAE ar tradicionālo piedziņu, bija spekulatīva. Tā arī uzstāja, ka arī pati Savienības ražošanas nozare ir skaidri atzinusi, ka būtiskā atšķirība starp abām ražojuma kategorijām slēpjas galvenajā dzinējā, kas nosaka izmantošanas apstākļus tam, ka iekšdedzes dzinēji ir paredzēti nelīdzenām virsmām ārā, savukārt elektriskie dzinēji – rūpnieciskiem lietojumiem iekštelpās. CCCME arī apgalvoja, ka, tā kā arguments attiecās uz nākotni, tam nebija nozīmes attiecībā uz IP. Tādējādi tā apgalvoja, ka ražojuma tvērums bija definēts nepareizi jau no paša sākuma un tādējādi konstatējumi par kaitējumu, pamatojoties uz kļūdainu ražojuma definīciju, bija apšaubāmi.

(28)

Komisija norādīja, ka CCCME neiesniedza papildu argumentus vai pierādījumus, kas pamatotu elektriskā MAE izslēgšanu. Tāpēc, kā paskaidrots pagaidu regulas 45. un 46. apsvērumā, Komisija uzskatīja, ka abām kategorijām (tradicionālajam un elektriskajam vai hibrīda MAE) ir vienādi būtiskie raksturlielumi un ka bija pamatoti tās abas iekļaut ražojuma tvērumā. Komisija arī novēroja, ka MAE tirgus pastāvīgi attīstās un, ņemot vērā vides apsvērumus, elektrisko MAE cita starpā var pakāpeniski sākt izmantot vidē vai nozarēs, kurās agrāk izmantoja MAE ar tradicionālu piedziņu. Tādējādi nebūtu racionāli izslēgt elektrisko MAE no ražojuma tvēruma, cita starpā pamatojoties uz to, ka jau IP laikā to galvenokārt izmantoja iekštelpās. Vēl būtiskāk ir tas, ka, neraugoties uz MAE izmantošanu telpās vai ārpus telpām, gan elektriskajam, gan arī tradicionālajam MAE ir vienādas pamatīpašības un lietojums un abi ietilpst attiecīgā ražojuma definīcijā. Tāpēc Komisija joprojām uzskatīja, ka ražojuma tvērums bija definēts pareizi.

(29)

CCCME, atbildot uz pagaidu konstatējumiem, un vēlreiz pēc galīgas informācijas izpaušanas arī apgalvoja, ka, pretēji Komisijas apgalvojumiem, tās prasība izslēgt hibrīda vai elektrisko MAE ar darba augstumu 28 metri vai lielāku, ko neražo Savienības ražošanas nozare, bija pamatota. Tā arī uzskatīja, ka fakts, ka Komisija bija norādījusi, ka šis MAE varētu tikt ražots nākotnē, nebija būtisks, jo, ja šis MAE attiecīgajā periodā netika importēts, konstatējumi par kaitējumu bija izkropļoti, jo šie veidi nevarēja kaitēt Savienības ražošanas nozarei. CCCME apgalvoja, ka uzņēmumi Dinolift un Manitou varēja ražot tikai MAE ar darba augstumu līdz 28 metriem.

(30)

Komisija minēja, ka saskaņā ar informāciju uzņēmuma Dinolift tīmekļa vietnē un Manitou gada pārskatu šie uzņēmumi varēja ražot MAE ar darba augstumu līdz 28 metriem. Tomēr tas nepierādīja, ka šie ražotāji vai citi tirgū esošie ražotāji vispār nevarētu ražot MAE ar darba augstumu 28 metri vai lielāku, ja pēc tiem būtu pieprasījums, vai ka tie nesāktu šāda MAE ražošanu tuvākajā nākotnē. Kā Komisija jau uzskatīja pagaidu regulas 337. apsvērumā, tas, ka daži ražojuma veidi tika ražoti mazāk, ir nevis pamats secinājumam, ka šie ražojuma veidi nekonkurēja ar importu no Ķīnas, bet gan drīzāk sekas importam par dempinga cenām vai zemam pieprasījumam pēc šādiem ražojuma veidiem. Tāpat Komisija uzskatīja, ka tas, ka IP laikā izlasē iekļautie Savienības ražotāji nepārdeva visus tirgū esošos ražojuma veidus vai ka dažus ražojuma veidus IP laikā Savienības ražotāji vispār nepārdeva, neietekmē vispārējos secinājumus par kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Tāpēc Komisija turpināja uzskatīt, ka nebija iemesla izslēgt kādu no ražojuma veidiem no ražojuma tvēruma, un nemainīja savus pagaidu regulas 47. apsvērumā norādītos secinājumus.

(31)

Atbildot uz pagaidu konstatējumiem un pēc galīgas informācijas izpaušanas CCCME atkārtoja, ka samontētu vai montāžai gatavu daļu iekļaušana ir nepamatota, – tā kā Savienībā nebija MAE daļu brīvā tirgus, līdzīgā ražojuma imports no Ķīnas nevarēja radīt būtisku kaitējumu Savienības MAE daļu ražotājiem. CCCME arī pieprasīja, lai Komisija skaidri uzskaita attiecīgās daļas (t. i., šasiju, rotējošo galdu, pacēlājmehānismu un platformu) ražojuma tvēruma definīcijā pasākumu izpildes daļā, lai nodrošinātu īstenošanas saskaņotību un izvairītos no pārpratumiem par tvērumu.

(32)

Komisija konstatēja, ka CCCME nav iesniegusi papildu pamatotus argumentus daļu izslēgšanai. Tāpēc Komisija saglabāja savus pagaidu regulas 52. apsvērumā minētos secinājumus, ka daļas arī turpmāk būtu jāiekļauj ražojuma tvērumā.

(33)

No otras puses, Komisija uzskatīja, ka CCCME pieprasījums pasākumu izpildes daļā ražojuma tvēruma definīcijā skaidri uzskaitīt daļas ir pamatots, un attiecīgi pielāgoja regulas rezolutīvo daļu.

(34)

Ražotājs eksportētājs Sinoboom pieprasīja no ražojuma tvēruma izslēgt pacēlājus ar dīsteli. Tas apgalvoja, ka pacēlājs ar dīsteli ir ļoti īpašs MAE veids, kuram ir raksturīga spēja iekļūt pa šaurām vietām un mazāka masa un kontaktspiediens uz zemi salīdzinājumā ar citiem MAE veidiem. Tas apgalvoja, ka pacēlāju ar dīsteli var izmantot vietās ar dažādu reljefu un dažādās situācijās, taču tam piemīt unikāla īpašība, proti, to var izmantot šaurās vietās, kas padara to īpaši noderīgu iekštelpās, piemēram, lielveikalos, stadionos, dzelzceļa stacijās, viesnīcās un lidostās. Sinoboom arī apgalvoja, ka Savienībā šo veidu ražošana ir ļoti ierobežota. Sinoboom uzskatīja, ka visu minēto iemeslu dēļ pacēlāji ar dīseli no Ķīnas nekonkurē ar Savienībā ražotiem pacēlājiem ar dīseli un ka maksājumu noteikšana to importam būtu gan importētāju, gan arī pakārtoto lietotāju un patērētāju sodīšana.

(35)

Komisija uzskatīja, ka prasība nav pamatota. Pacēlājiem arī dīseli, neraugoties uz to īpatnībām, ir tādi paši būtiskie raksturlielumi, kā citiem MAE veidiem. Pats Sinoboom norādīja, ka pastāv divi pacēlāju ar dīseli ražotāji, un tas pierāda, ka Savienībā ražo pacēlājus ar dīseli. Pacelšanas mehānisms, tā forma vai tas, ka to var izmantot šaurās vietās, nemaina pacēlāja lietojumu, proti, nodrošināt iespēju strādniekiem droši strādāt augstumā. Tāpēc no Ķīnas importētie pacēlāji ar dīseli konkurēja ar Savienībā ražotajiem pacēlājiem ar dīseli. Apgalvojums, ka ražošana Savienībā nevarēja apmierināt pieprasījumu, netika pamatots ar pierādījumiem. Pat ja tas tā bija, fakts, ka Savienības ražošanas nozare nevar apmierināt pieprasījumu, nav būtisks kritērijs ražojuma veida izslēgšanai no ražojuma tvēruma; maksājumu noteikšanas mērķis bija panākt, ka MAE importē par taisnīgu cenu, nevis nepieļaut šādu pacēlāju ar dīseli vai cita MAE importu. Tāpēc Komisija apgalvojumu noraidīja.

(36)

Ņemot vērā iepriekš minētos iemeslus, Komisija nolēma saglabāt tās secinājumus, kas norādīti pagaidu regulas 52. apsvērumā.

(37)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas Komisija no ĶV, Dingli, Terex, JLG, Sinoboom un CCCME saņēma piezīmes attiecībā uz sākotnējiem konstatējumiem par dempingu.

(38)

CCCME un Sinoboom apšaubīja Komisijas lēmumu noteikt uz kravas automobiļiem uzmontētas platformas kā ražojumu tajā pašā vispārīgajā kategorijā, kurā ir MAE. CCCME apgalvoja, ka Malaizijas celtņu ražotāja kā piemērota avota neizkropļotu pārdošanas, vispārējo un administratīvo (PVA) izmaksu un peļņas atsauces vērtību noteikšanai noraidīšana nebija pamatota. Abas iepriekš minētās ieinteresētās personas norādīja uz būtiskām atšķirībām starp mobilām platformām, kuras uzmontētas uz kravas automobiļiem, un MAE, apgalvojot, ka to tehniskie raksturlielumi un ražošanas process atšķiras no MAE tehniskajiem raksturlielumiem un ražošanas procesa, kas būtiski ietekmē to ražošanas izmaksas.

(39)

CCCME apgalvoja, ka, ja Komisija kā piemērotu avotu neizkropļotu PVA izmaksu un peļņas atsauces vērtību noteikšanai izvēlas Brazīliju, būtu jāizvēlas vēl viens pacelšanas aprīkojuma ražotājs papildus Madal Palfinger S.A. (“Madal Palfinger”). Sinoboom kā alternatīvu Brazīlijas ražotāju ierosināja mobilo celtņu un kāpurķēžu celtņu ražotāju.

(40)

Ne Komisija, ne ieinteresētās personas nevarēja noteikt valsti, kuras ekonomiskās attīstības līmenis ir līdzīgs kā Ķīnā, kas ražo MAE. Tāpēc Komisija ražojumu iekļāva tajā pašā vispārīgajā kategorijā, kurā ietilpst MAE, pamatojoties uz izmeklējamā ražojuma noteicošajiem raksturlielumiem, kā noteikts paziņojuma par procedūras sākšanu (8) 2. iedaļā, proti, pacelšanas aprīkojumu, kas ir mobils, pašgājējs un ir paredzēts cilvēku pacelšanai. Tāpēc Komisija izslēdza statiskos celtņus, ko izmanto materiālu pārvietošanai. Attiecībā uz mobiliem kāpurķēžu celtņiem jāņem vērā, ka, tā kā izmeklējamā ražojuma definīcija skaidri izslēdz materiālu pārvietošanas aprīkojumu (9), tos nevar uzskatīt par ražojumu tajā pašā vispārīgajā kategorijā, kurā ietilpst MAE.

(41)

Uz kravas automobiļiem uzmontētas mobilās platformas ir acīmredzami mobilas, un tās galvenokārt izmanto cilvēku pacelšanai. Vienīgā atšķirība no MAE ir to piedziņas mehānisms, kas pēdējā gadījumā ir iebūvēts, kamēr uz kravas automobiļiem uzmontētu mobilo platformu gadījumā piedziņu nodrošina transportlīdzeklis. Komisija atkārtoti apstiprināja savu otrajā paziņojumā par ražošanas faktoriem (“otrais paziņojums”) izdarīto secinājumu, ka, ņemot vērā to līdzīgos noteicošos raksturlielumus un lietojumu, ražošanas procesu un izejmateriālus, uz kravas automobiļiem uzmontētas mobilās platformas ietilpst tajā pašā vispārīgajā kategorijā, kurā ietilpst MAE. CCCMA un Sinoboom norādītās atšķirības nebija tādas, kas mazinātu abu ražojumu noteicošo raksturlielumu būtiskās līdzības. Apgalvojums tika noraidīts.

(42)

Ieinteresētās personas neierosināja nevienu uz kravas automobiļiem uzmontētu mobilo platformu ražotāju kā piemērotu avotu neizkropļotu PVA un peļņas atsauces vērtību noteikšanai. Tāpēc ražotājs Brazīlijā Madal Palfinger, kuru Komisija noteica otrajā paziņojumā, bija vienīgais uzņēmums, kas tika ņemts vērā turpmākā analīzē.

(43)

CCCME un Sinoboom apgalvoja, ka uzņēmuma Madal Palfinger pārskatus nevar uzskatīt par ticamiem normālās vērtības aprēķināšanai, jo tas pieder uzņēmumam, kura galvenā mītne atrodas ES (Austrijā), un daži no tajos ietvertajiem darījumiem nav veikti parastā tirdzniecības apritē. Tie atsaucās uz Madal Palfinger 2023. gada pārskatu piezīmēm, kurās ietverts apgalvojums, ka “ražošanu ietekmēja arī sarežģītie ekonomiskie un politiskie apstākļi LATAM. Jauda, it īpaši Brazīlijā, tika attiecīgi koriģēta. Tika paplašinātas iekšējās piegādes attiecības ar ražotnēm ASV, kā arī īstenots standartizācijas process (..)” (10).

(44)

Komisija konstatēja, ka normālās vērtības aprēķināšanai Madal Palfinger pārskatos iekļauto darījumu ticamību neietekmē Palfinger grupas veiktā jaudas pielāgošana, kas minēta uzņēmuma 2023. gada finanšu pārskatu piezīmēs, jo pārdošanas apjoma, vispārējo izdevumu un peļņas ziņā lielākā daļa Madal Palfinger darījumu iekšzemes un starptautiskajā tirgū bija ticami.

(45)

Komisija atkārtoti apstiprināja savu pagaidu regulas 197. apsvērumā izdarīto secinājumu, ka Madal Palfinger īpašumtiesībām izmeklēšanā nebija nozīmes. No Madal Palfinger iegūtie finanšu dati parāda Brazīlijas ražotāja, nevis tā Eiropas īpašnieka veiktos pārdošanas darījumus.

(46)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas CCCME atkārtoja apgalvojumus par Madal Palfinger pārskatu neuzticamību grupas iekšējo darījumu dēļ. CCCME arī citēja paziņojumu Palfinger grupas (11) 2023. gada pārskatā, kurā bija minēta Argentīna (12), nevis Brazīlija. Minētie apgalvojumi jau tika aplūkoti 44. un 45. apsvērumā.

(47)

Tāpēc tika apstiprināts pagaidu regulas 58. apsvērumā izdarītais secinājums.

(48)

Detalizēta informācija par nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu ir izklāstīta pagaidu regulas 3.3. iedaļā.

(49)

Pēc pagaidu maksājumu noteikšanas ĶV 2024. gada 29. jūlijā iesniedza vairākas piezīmes, kurās tā apgalvoja, ka: i) ziņojumā ir trūkumi; ii) pamatregulas 2. panta 6.a punkts neatbilst PTO Antidempinga nolīgumam (“ADA”); iii) Komisijas izmeklēšanas prakse saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punktu neatbilst PTO tiesību aktiem; iv) Komisijai būtu visaptveroši jāpārbauda, vai reprezentatīvās valsts un pašas Savienības tirgū nepastāv kropļojumi. Tajā pašā dienā CCCME iesniedza piezīmes, norādot, ka: i) pamatregulas 2. panta 6.a punkts nav saderīgs ar PTO nolīgumiem un PTO Strīdu izšķiršanas padomes nolēmumu lietā Eiropas Savienība – antidempinga pasākumi attiecībā uz biodīzeļdegvielu no Argentīnas (13); ii) Ķīnas MAE nozarē nav nozīmīgu kropļojumu pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē.

(50)

Konkrētāk, ĶV apgalvoja, ka, pirmkārt, atjauninātais ziņojums neatrisina ar ziņojumu saistīto problēmu, jo arī tajā sniegts subjektīvs, vienpusējs un nepareizs Ķīnas tirgus ekonomikas novērtējums. ĶV ieskatā iemesli ir šādi: a) Ķīna ir izveidojusi sociālistisku tirgus ekonomiku atbilstīgi savai konkrētajai situācijai, un Ķīnas sociālistiskā tirgus ekonomika tiek pastāvīgi uzlabota un attīstīta, un tirgum ir izšķiroša loma resursu sadalē, un ĶV ir lielāka nozīme ekonomikas dzīvotspējas pilnvērtīgā stimulēšanā. Nav tikai viens tirgus ekonomikas modelis, – tirgus ekonomikai būtu jābūt cieši saistītai ar katras valsts vēsturi, kultūru un realitāti; b) atjauninātā ziņojuma saturs ir nepareizs, vienpusējs un būtiski atšķiras no objektīvās realitātes, un Ķīnas ražošanas nozaru likumīgas konkurences priekšrocības, kā arī Ķīnas un Eiropas normālas institucionālās atšķirības ir izmantotas kā pamats, lai noteiktu būtisku tirgus izkropļojumu esību, pilnībā izvairoties no jautājuma par būtisku tirgus izkropļojumu esību pašā ES; c) Komisija ir izdevusi Komisijas dienestu darba dokumentus tikai par Ķīnu un Krieviju, kas rada aizdomas, ka tam par iemeslu ir politiski apsvērumi, un tas rada bažas par lielākās labvēlības režīmu (“MFN”); d) Komisija pieņem iekšzemes ražošanas nozaru izvirzītos apgalvojumus par būtiskiem kropļojumiem un kā galveno pierādījumu izmanto (atjaunināto) ziņojumu, tādējādi sniedzot priekšrocības ES ražošanas nozarēm. Pamatojoties uz ziņojumu, Komisija pieņem lēmumus par lietu uzsākšanu, izmeklēšanu veikšanu un izdara secinājumus, kā rezultātā Komisija ar labvēlīgāku attieksmi izskata ES ražošanas nozaru iesniegtos pierādījumus, kas ir prakse, kura faktiski neatbilst tādiem tiesību pamatprincipiem kā taisnīgums un tiesiskums.

(51)

Komisija tam nepiekrita. Tā kā Ķīnas vēstures un kultūras īpatnības patiešām ir krietni ārpus nozīmīgu kropļojumu analīzes konteksta saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punktu, atjauninātajā ziņojumā, kas ir visaptverošs dokuments, kura pamatā ir plaši objektīvi pierādījumi, tai skaitā tiesību akti, noteikumi un citi oficiāli politikas dokumenti, ko publicējušas Ķīnas iestādes, trešo personu – starptautisku organizāciju – ziņojumi, akadēmiski pētījumi un zinātnieku raksti, un citi uzticami neatkarīgi avoti, galvenā uzmanība ir pievērsta gadījumiem, kas liecina par kropļojumiem pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē. Attiecīgie kropļojumi ir sīki aprakstīti pagaidu regulas 3.3.2.–3.3.8. iedaļā, ņemot vērā ne tikai atjaunināto ziņojumu, bet arī visus lietas materiālos iekļautos pierādījumus, turklāt ĶV neiesniedza nekādu konkrētu informāciju, kas liktu apšaubīt šo analīzi. Gluži pretēji, attiecībā uz ĶV apgalvojumu, ka sociālistiskās tirgus ekonomikas modelī tirgum ir izšķiroša nozīme resursu sadalē, Komisija norādīja, ka pat jaunākie attiecīgie Ķīnas politikas dokumenti liecina, ka šāda tirgū balstīta resursu sadale nenotiek. Konkrētāk, Ķīnas Komunistiskās partijas (ĶKP) Centrālās komitejas Rezolūcijā par reformas turpmāku padziļināšanu, lai visaptveroši veicinātu Ķīnas modernizāciju, kas pieņemta ĶKP 20. Centrālās komitejas trešajā plenārsēdē 2024. gada 18. jūlijā (“trešās plenārsēdes rezolūcija”), nepārprotami apstiprināts, ka marksisms un ļeņinisms ir vadošā filozofija, kura ir ĶV ekonomikas politikas pamatā, un noteikta skaidra apņemšanās īstenot politiku, kas ir pretrunā uz tirgus principiem balstītai resursu sadalei (14).

(52)

Attiecībā uz ĶV apgalvojumu par lielākās labvēlības režīma pārkāpšanu Komisija atgādināja pamatregulas 2. panta 6.a punkta c) apakšpunktā paredzēto, ka ziņojumu par kādu valsti sagatavo tikai tad, ja Komisijai ir pamatotas norādes par to, ka konkrētā valstī vai minētās valsts konkrētā nozarē, iespējams, pastāv nozīmīgi kropļojumi. Kad 2017. gadā stājās spēkā pamatregulas 2. panta 6.a punkta noteikumi, Komisijai bija šādas norādes par nozīmīgiem kropļojumiem attiecībā uz Ķīnu. Komisija publicēja arī ziņojumu par kropļojumiem Krievijā 2020. gadā un 2024. gadā atjaunināja ziņojumu par Ķīnu. Ja būs nepieciešams, var tikt sagatavoti vēl citi ziņojumi. Turklāt Komisija atgādināja, ka ziņojumi nav obligāti, lai piemērotu pamatregulas 2. panta 6.a punktu. Pamatregulas 2. panta 6.a punkta c) apakšpunktā ir aprakstīti nosacījumi, kam jābūt izpildītiem, lai Komisija izdotu ziņojumus par konkrētām valstīm, un saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta d) apakšpunktu sūdzības iesniedzējiem nav pienākuma izmantot ziņojumu, turklāt tas, vai ir sagatavots ziņojums par konkrētu valsti, nav nosacījums, lai atbilstoši pamatregulas 2. panta 6.a punktam varētu sākt izmeklēšanu. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta e) apakšpunktu pietiekami pierādījumi par nozīmīgiem kropļojumiem jebkurā valstī, kurus iesnieguši sūdzības iesniedzēji, kas atbilst pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nosacījumiem, ir pietiekams pamats izmeklēšanas sākšanai. Tāpēc noteikumi par nozīmīgiem kropļojumiem konkrētās valstīs ir vienādi piemērojami visām valstīm neatkarīgi no tā, vai ir sagatavots ziņojums par konkrētu valsti. Tādējādi noteikumi par kropļojumiem valstī pēc definīcijas nepārkāpj lielākās labvēlības režīmu.

(53)

Attiecībā uz apgalvojumu, ka, publicējot ziņojumus par kropļojumiem, Komisija sniedz priekšrocības ES ražošanas nozarēm, Komisija atkārtoti pauda savu nostāju, ka (atjauninātais) ziņojums ir uz pierādījumiem balstīts dokuments (sk. iepriekš 51. apsvērumu). Ziņojums tika iekļauts izmeklēšanas materiālos, lai ikvienai ieinteresētajai personai būtu plašas iespējas atspēkot vai papildināt ziņojumu un tā pamatā esošos faktus un pierādījumus vai izteikt piezīmes par tiem. Kā norādīts pagaidu regulas 55. apsvērumā, ĶV izvēlējās neiesniegt argumentus vai pierādījumus, kas atspēkotu ziņojumā iekļautos avotus. Tādējādi nevis Komisijas prakse ir pretrunā tiesību pamatprincipiem, proti, taisnīguma un tiesiskuma principiem, bet gan ĶV neizmantoja savas procesuālās tiesības uz šo principu piemērošanu.

(54)

Otrkārt, ĶV apgalvoja, ka pamatregulas 2. panta 6.a punkts nav saderīgs ar PTO tiesību aktiem, jo īpaši tāpēc, ka: a) PTO Antidempinga nolīgumā (“ADA”) nav atrodams nozīmīgu kropļojumu jēdziens. Tā vietā ADA 2.2. pantā ir ietverts izsmeļošs tādu situāciju saraksts, kurās normālo vērtību var noteikt, izmantojot vai nu salikto normālo vērtību, vai eksporta uz trešo valsti cenu noteikšanas metodoloģiju. “Nozīmīgs tirgus kropļojums” neietilpst nevienā no šīm situācijām; b) 2.2. pants: ADA paredz, ka normālo vērtību aprēķina, izmantojot ražošanas izmaksas izcelsmes valstī, kam pieskaita samērīgas pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas un peļņu. ADA 2.2.1.1. pantā arī precizēts, ka izmaksas aprēķina, balstoties uz izmeklēšanai pakļautā eksportētāja vai ražotāja vesto uzskaiti, ar noteikumu, ka šāda uzskaite ir atbilstoša eksportētājas valsts vispārpieņemtajiem grāmatvedības principiem un pienācīgi atspoguļo izmaksas, kas saistītas ar izmeklējumā ražojuma ražošanu un realizāciju. Tādējādi pamatregulas 2. panta 6.a punkts pārsniedz PTO noteikumus par saliktās normālās vērtības izmantošanu.

(55)

Šiem apgalvojumiem nevarēja piekrist. Komisija uzskatīja, ka pamatregulas 2. panta 6.a punkta noteikumi pilnībā atbilst Eiropas Savienības PTO saistībām, tai skaitā ADA 2.2. pantā paredzētajām iespējām aprēķināt normālo vērtību. Kā PTO Apelācijas institūcija tiešā tekstā skaidrojusi lietā DS473 (15), PTO tiesību akti ļauj izmantot pienācīgi koriģētus no trešās valsts iegūtus datus, ja šāda korekcija ir nepieciešama un pamatota. Komisija šajā saistībā atgādināja, ka tad, ja ir konstatēts, ka nav pareizi izmantot eksportētājvalsts iekšzemes cenas un izmaksas, jo minētajā valstī saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunktu pastāv nozīmīgi kropļojumi, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu katram ražotājam eksportētājam nosaka normālo vērtību, izmantojot neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības attiecīgā reprezentatīvajā valstī. Iepriekš minētais pamatregulas noteikums arī ļauj izmantot iekšzemes izmaksas, ja ir nešaubīgi noteikts, ka tās nav kropļotas. Šajā saistībā ražotājiem eksportētājiem bija iespēja iesniegt pierādījumus, ka to individuālās PVA izmaksas un/vai izejresursu izmaksas nav izkropļotas. Tomēr pagaidu regulas 3.3.2.–3.3.8. iedaļā Komisija konstatēja, ka MAE nozarē pastāv kropļojumi un nav skaidru pierādījumu, kas apliecinātu, ka atsevišķu ražotāju eksportētāju ražošanas faktori nav izkropļoti. Tāpēc tas, vai Ķīnas uzņēmumu uzskaite tika veikta saskaņā ar vispārpieņemtajiem Ķīnas grāmatvedības principiem un vai uzskaite pienācīgi atspoguļo izmaksas, kas saistītas ar izmeklējamā ražojuma ražošanu un pārdošanu Ķīnā, nevar ietekmēt secinājumu par pamatregulas 2. panta 6.a punktā noteiktās metodikas piemērošanu.

(56)

Treškārt, ĶV apgalvoja, ka Komisijas izmeklēšanas prakse neatbilst PTO prasībām, jo Komisija nepārbaudīja, vai Ķīnas eksportētāju uzskaite atbilda eksportētājas valsts vispārpieņemtajiem grāmatvedības principiem un pienācīgi atspoguļoja izmeklējamā ražojuma ražošanas un pārdošanas izmaksas, bet noraidīja Ķīnas eksportētāju uzskaiti, pamatojoties uz tā sauktajiem nozīmīgiem tirgus kropļojumiem, kas neatbilst PTO Antidempinga nolīguma 2.2.1.1. pantam, kā arī Apelācijas institūcijas un ekspertu grupas konstatējumiem, kas attiecīgi lietās DS473 un DS494 uzsvēra, ka saskaņā ar ADA 2.2.1.1. pantu, ja ražotāja izmaksu uzskaite pareizi un ticami parāda visas izmaksas, kas faktiski radušās un kas patiešām ir saistītas ar attiecīgā ražojuma ražošanu un pārdošanu, būtu jāuzskata, ka uzskaite “pienācīgi atspoguļo izmaksas, kas saistītas ar attiecīgā ražojuma ražošanu un pārdošanu”, un iestāde, kura veic izmeklēšanu, izmanto šādu uzskaiti, lai noteiktu izmeklējamā uzņēmuma ražošanas izmaksas. Tāpēc ĶV aicināja Komisiju labot savu praksi, lai panāktu tās atbilstību minētajām PTO prasībām.

(57)

Komisijai šie apgalvojumi bija jānoraida. Attiecībā uz Ķīnas eksportētāju uzskaites atbilstību vispārpieņemtajiem grāmatvedības principiem šis arguments jau ir aplūkots iepriekš 54.–56. apsvērumā. Turklāt attiecībā uz lietu DS494 Komisija atgādināja, ka gan ES, gan Krievijas Federācija pārsūdzēja ekspertu grupas konstatējumus, kas nav galīgi, un tādējādi saskaņā ar iedibināto PTO judikatūru tiem nav juridiska statusa PTO sistēmā, jo šos konstatējumus nav apstiprinājusi Strīdu izšķiršanas padome ar PTO dalībvalstu lēmumu. Katrā ziņā Ekspertu grupas ziņojumā īpaši tika atzīts, ka pamatregulas 2. panta 6.a punkta noteikumi neietilpst šā strīda tvērumā.

(58)

Ceturtkārt, ĶV apgalvoja, ka Komisija ir pieņēmusi reprezentatīvās valsts datus un izmantojusi tos, lai aizstātu Ķīnas ražotāju izmaksas, visaptveroši nenovērtējot, vai Brazīlijā pastāv nozīmīgi kropļojumi saskaņā ar sešiem pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunktā noteiktiem kritērijiem. ĶV uzskata, ka Komisijai būtu proaktīvi jāizmeklē un jāpierāda kropļojumi reprezentatīvajās valstīs, nevis tikai pasīvi jāgaida, līdz lietā iesaistītās personas iesniegs pierādījumus. Turklāt, neraugoties uz Ķīnas ražotāju eksportētāju sniegto informāciju par antidempinga un/vai kompensācijas pasākumiem attiecībā uz tērauda materiāliem Brazīlijā, Komisija neveica izmeklēšanu, lai noskaidrotu, vai šie importu ierobežojošie pasākumi Brazīlijā bija izkropļojuši attiecīgo Brazīlijas ražotāju cenas, bet patvaļīgi noraidīja Ķīnas ražotāju eksportētāju argumentus. Tomēr attiecībā uz Brazīlijas izmaksu datiem ĶV pauda nostāju, ka, tā kā Komisija bija konstatējusi nozīmīgus kropļojumus saistībā ar Ķīnas uzņēmumu ražojumiem, pamatojoties uz grupas iekšējiem darījumiem, Komisijai, atlasot reprezentatīvos uzņēmumus, vajadzēja veikt izmeklēšanu un pierādīt, vai atlasīto Brazīlijas uzņēmumu cenas nebija “izkropļotas” grupas iekšējo darījumu dēļ. Turklāt ĶV apgalvoja, ka Komisijai vajadzēja visaptveroši pārbaudīt, vai kropļojumi nepastāv arī ES iekšējā tirgū. Ķīna uzskata, ka tie pastāv, piemēram, tāpēc, ka ES iestādes un dalībvalstis, lai pārvaldītu savu ekonomiku un nozares, ir pieņēmušas dažādas pieejas, kas ir līdzīgas Ķīnas pieejai, tai skaitā, bet ne tikai, iestādes ir izdevušas norādījumus, kuri prasa finanšu sistēmai, jo īpaši komercbankām, uzņemties sociālo atbildību, īstenojot ekonomikas atbalsta programmas un formulējot enerģētikas politiku, kas atbalsta un virza enerģētikas nozari.

(59)

Komisija uzskatīja, ka šie argumenti nav pareizi. Attiecībā uz reprezentatīvās valsts datu novērtēšanu Komisija atgādināja, ka saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu Komisija nosaka normālo vērtību, pamatojoties uz datiem, kas nav iekšzemes cenas un izmaksas (izņemot, ja ir nešaubīgi noteikts, ka tās nav izkropļotas) eksportētājvalstī, tikai tad, ja tā konstatē, ka šādi dati ir atbilstīgi, lai parādītu neizkropļotas cenas un izmaksas. Šajā procesā Komisijai ir pienākums izmantot tikai neizkropļotus datus. Šajā saistībā Komisija nebūt pasīvi negaida, bet veic savu analīzi un izmeklēšanas sākotnējos posmos aicina ieinteresētās personas sniegt piezīmes par ierosinātajiem avotiem normālās vērtības noteikšanai, proti, procedūras sākumā publiskotās norādēs par neizkropļotiem avotiem, kurus tā grasās izmantot. Visas personu iesniegtās piezīmes, kā arī Komisijas pētījumi ir pilnīgi ņemti vērā Komisijas galīgajā lēmumā par to, kādus neizkropļotus datus izmantot normālās vērtības aprēķināšanai. Visi attiecīgie analīzes aspekti ir sīki aprakstīti pagaidu regulas 3.4. iedaļā, tai skaitā 199. apsvērumā par grupas iekšējiem darījumiem un 201. apsvērumā attiecībā uz antidempinga un kompensācijas pasākumiem Brazīlijā. Attiecībā uz iespējamiem kropļojumiem ES Komisija, atbildot uz līdzīgu CCCME izvirzīto argumentu, pagaidu regulas 179. apsvērumā jau ir norādījusi, ka ES politikai nav nozīmes novērtējumā, kas veikts saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punktu. Komisija atkārtoti norādīja, ka saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunktu viena vai vairāku minētajā noteikumā uzskaitīto kropļojošo faktoru iespējamā ietekme tiek analizēta attiecībā uz cenām un izmaksām eksportētājvalstī. Šajā analīzē nav iekļauta izmaksu struktūra un cenu veidošanas mehānismi citos tirgos, piemēram, ES.

(60)

Attiecībā uz CCCME izvirzītajiem argumentiem, pirmkārt, apvienība atkārtoja savu iepriekš izteikto apgalvojumu, ka ne ADA, ne protokols par Ķīnas pievienošanos PTO, ne arī SIP nolēmums neļauj Komisijai atkāpties no vispārējās normālās vērtības noteikšanas metodoloģijas saskaņā ar ADA 2.2.1. pantu, t. i., ražotāja eksportētāja vai eksportētājā valstī esošo izmaksu un cenu izmantošanas, pamatojoties uz to, ka eksportētājā valstī ir konstatēti nozīmīgi kropļojumi. CCCME šajā saistībā apgalvoja, ka Komisija nav izskatījusi tās 2024. gada 3. janvārī iesniegto argumentu.

(61)

Ņemot vērā to, ka CCCME arguments lielā mērā ir identisks ĶV izvirzītajam argumentam, kas aplūkots iepriekš 54.–57. apsvērumā, Komisija atsaucās uz savu nostāju, kura izklāstīta minētajos apsvērumos.

(62)

Otrkārt, attiecībā uz apgalvojumu par nozīmīgu kropļojumu neesību MAE nozarē Ķīnā CCCME apgalvoja, ka: a) pēdējos septiņos gados Ķīna ir atvērusi savu finanšu sistēmu un savā teritorijā atzinīgi novērtējusi ārvalstu ieguldījumus, tai skaitā no ASV un Eiropas MAE ražotājiem; b) Ķīna ir panākusi ievērojamu progresu IĪ aizsardzības stiprināšanā, kā arī ir veikusi būtiskas reformas valstij piederošu uzņēmumu (VPU) regulējumā, samazinot jaudas pārpalikumu un uzlabojot to konkurētspēju; c) 14. piecgades plāns attiecas tikai uz būvtehnikas nozari, savukārt MAE nozare, t. i., rūpniecisko iekārtu nozarē ietilpstošā platformu darbam augstumā nozare, 14. PP nav pat minēta. CCCME ieskatā fakts, ka MAE bieži izmanto celtniecības darbos, pamato Komisijas pieeju, saskaņā ar kuru tā MAE nozari uzskata par daļu no būvtehnikas nozares; d) Komisijas apsvērumi attiecībā uz valsts klātbūtni uzņēmumos ir hipotētiski, jo neviens no Komisijas minētajiem uzņēmumiem, piemēram, XCMG vai Liugong, nav iekļauts šīs izmeklēšanas izlasē un tādējādi nepārstāv Ķīnas ražošanas nozares galveno spēku. Turklāt, ja Komisija uzskata, ka valsts līdzdalība MAE ražotāju kapitālā ir tirgus kropļojuma iemesls, Komisijai būtu arī jāsecina, ka ES dalībvalstis, piemēram, Francija, Vācija vai Polija, arī kropļo tirgu, jo tām pieder biržā kotētu uzņēmumu akcijas.

(63)

Komisija nevarēja piekrist šiem argumentiem. CCCME nesniedza nekādus konkrētus pierādījumus, kas atspēkotu Komisijas analīzi pagaidu regulas 3.3.2., 3.3.5. un 3.3.7. iedaļā, un vienkāršs apgalvojums, ka ārvalstu ieguldījumi Ķīnā tiek vērtēti atzinīgi vai ka ir veiktas reformas VPU regulējumā, nevar mainīt Komisijas novērtējumu šajā saistībā. Turklāt Komisija norādīja, ka nesenie Ķīnas politikas dokumenti, piemēram, trešās plenārsēdes rezolūcija, liecina, ka VPU reformas procesa galvenais mērķis ir konsolidēt un stiprināt VPU klātbūtni stratēģiskās nozarēs (16). Attiecībā uz to, ka MAE nozare nav īpaši pieminēta 14. piecgades plānā, Komisija pagaidu regulas 130.–138. apsvērumā aprakstīja Ķīnas plānošanas sistēmu, kurā noteiktas prioritātes un paredzēti mērķi iestādēm centrālā, provinču un vietējo pašvaldību līmenī, arī to, kā šī sistēma, pat ja MAE nozare 14. piecgades plānā nav minēta, paredz skaidrus noteikumus par attiecīgo ražojumu reģionālā līmenī. Attiecībā uz ES valstīm, kurām pieder kapitāldaļas uzņēmumos, Komisija jau iepriekš 59. apsvērumā ir norādījusi, ka šī argumentācija nav būtiska. Turklāt Komisija pagaidu regulas 107.–111. apsvērumā un 171. apsvērumā ir arī norādījusi, ka valsts kontrole pār attiecīgajiem Ķīnas MAE ražotājiem ievērojami pārsniedz to, ko paredz īpašumtiesības, un rada būtisku kropļojumu pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta pirmā ievilkuma nozīmē.

(64)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas CCCME atkārtoja savus apgalvojumus par 2. panta 6.a punkta nesaderību ar PTO nolīgumu. Minētie apgalvojumi jau tika aplūkoti 51.–61. apsvērumā.

(65)

Ņemot to vērā, Komisija apstiprināja savus pagaidu regulas 3.3. iedaļā izdarītos secinājumus.

(66)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas CCCME apgalvoja, ka, ņemot vērā to, ka nav citas valsts ar līdzīgu ekonomiskās attīstības līmeni kā Ķīnā, kas ražo MAE, Komisijai vajadzēja izvēlēties nevis Brazīliju, bet citu valsti, kas ražo līdzīgu ražojumu, kurš ietilpst tajā pašā vispārīgajā kategorijā. CCCME atkārtoti ierosināja kā alternatīvu reprezentatīvo valsti izvēlēties Malaiziju.

(67)

Komisija pagaidu regulas 60. apsvērumā jau atspēkoja šo apgalvojumu un iepriekš 41. apsvērumā pievienoja vēl citus aspektus.

(68)

Pagaidu regulas 203. apsvērumā izdarītie secinājumi tika apstiprināti.

(69)

Sinoboom apgalvoja, ka, izmantojot Global Trade Atlas (GTA) (17), ir iegūti nepamatoti rezultāti attiecībā uz vairākiem ražošanas faktoriem (“RF”), piemēram, dzinējiem un citiem materiāliem (18), par kuriem Sinoboom apgalvoja, ka pastāvēja būtiskas cenu atšķirības starp pašu izmaksām un atsauces vērtību. Uzņēmums apgalvoja, ka, lai šiem ražošanas faktoriem iegūtu neizkropļotas atsauces vērtības, Komisijai būtu jāizmanto Sinoboom paziņotie dati vai alternatīva metode.

(70)

Kā noteikts iepriekš 3.2.1. iedaļā un pagaidu regulas 64.–185. apsvērumā, Komisija uzskatīja, ka Sinoboom dati ĶTR vajadzībām bija būtiski sagrozīti. Tāpēc tos nevarēja izmantot saliktās normālās vērtības aprēķinā saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punktu. Līdz ar to Komisija noraidīja arī apgalvojumu, ka atšķirības starp izkropļotajām ražošanas faktoru cenām, ko izmanto uzņēmums, un atsauces cenām, kuras izgūtas no GTA, liecina par to, ka GTA cenas “nav reprezentatīvas”.

(71)

Sinoboom apgalvoja, ka Komisijas izvēlētie HS kodi dažiem ražošanas faktoriem atšķiras no tiem, kas paziņoti, pārbaudot tā atbildes uz anketas jautājumiem. Uzņēmums pieprasīja izmantot paziņotos HS kodus.

(72)

Komisija pārskatīja 71. apsvērumā minētās ražošanas faktoru atsauces vērtības, lai nodrošinātu atbilstību Sinoboom paziņotajiem HS kodiem. Tomēr Komisija norādīja, ka, lai dažkārt izmantotu alternatīvus HS kodus, būtu jāizmanto cita mērvienība. Komisija konvertēja attiecīgās atsauces vērtības, pamatojoties uz uzņēmuma iesniegto konversijas tabulu. Izmantotie HS kodi kopā ar korekcijām tika darīti zināmi Sinoboom.

(73)

Sinoboom apgalvoja, ka dažu ražošanas faktoru cenas pagaidu informācijas izpaušanā tika izteiktas mērvienībās, kas atšķīrās no tām, kuras bija paziņotas attiecīgajiem materiāliem atbildēs uz anketas jautājumiem. Uzņēmums apgalvoja, ka mērvienības izmaiņas var radīt acīmredzamus kropļojumus Sinoboom normālās vērtības noteikšanā, jo šīs atsauces vērtības tiks piemērotas materiālu patēriņa likmēm, kas aprēķinātas, pamatojoties uz dažādām mērvienībām. Sinoboom apgalvoja, ka tādējādi “informācija par izmaksām bija neatbilstīga”. Uzņēmums apgalvoja, ka šo ražošanas faktoru gadījumā Komisijai vajadzēja izmantot alternatīvu datubāzi.

(74)

Komisija uzskatīja, ka apgalvojums nav pamatots, un noraidīja argumentu, ka tai būtu jāizmanto alternatīva datubāze, jo tā nodrošināja ekvivalentas mērvienības pareizu izmantošanu atbilstoši Sinoboom paziņotajai mērvienībai, paļaujoties uz GTA paziņoto sekundāro vienību (19). Ja to pamatoja konkrētu ražošanas faktoru specifika, Komisija izmantoja alternatīvu mērvienību un attiecīgi konvertēja atsauces vērtību.

(75)

Sinoboom apgalvoja, ka dažādos iepriekšējas informācijas izpaušanas pielikumos attiecībā uz četriem ražošanas faktoriem (20) bija neatbilstības ražošanas faktoru cenās. Atšķiras iepriekšējās informācijas 4.1. pielikumā un 2.2. pielikumā norādītā vienības cenas atsauces vērtība. Sinoboom prasīja Komisijai pārbaudīt neatbilstību un to izlabot.

(76)

Komisija galīgajā posmā darīja pieejamu jaunu 4.1. pielikumu, labojot pārrakstīšanās kļūdu un no tās izrietošo ražošanas faktoru cenu neatbilstību.

(77)

Dingli apgalvoja, ka Komisija bija izmantojusi nepareizu atsauces vērtību ražošanas faktoram, kas veidoja ievērojamu daļu no uzņēmuma izmaksām. Uzņēmums ierosināja izmantot citu atsauces vērtību.

(78)

Pēc analīzes veikšanas Komisija pieņēma šo apgalvojumu. Attiecīgi Komisija veica uzņēmuma normālās vērtības pārrēķinu, kā rezultātā tā samazinājās.

(79)

Terex norādīja, ka, lai labotu Komisijas pieļauto pārrakstīšanās kļūdu, būtu jāmaina divu ražošanas faktoru (21) cenas. Uzņēmums apgalvoja, ka pagaidu posmā pārrakstīšanās kļūdas dēļ Komisija nepareizi ievadīja vienu ražošanas faktoru un izmantoja nepareizu atsauces vērtību otram ražošanas faktoram.

(80)

Komisija atzina pārrakstīšanās kļūdu un pieņēma apgalvojumu par pirmo ražošanas faktoru un attiecīgi laboja atsauces vērtību. Attiecībā uz apgalvojumu par otrā ražošanas faktora cenu Komisija noraidīja apgalvojumu un paskaidroja, ka izmantotās atsauces vērtības pamatā bija GTA publicētā sekundārā vienība. Rezultātā Komisija koriģēja normālo vērtību.

(81)

CCCME atkārtoti apgalvoja, ka materiālu, kuri veido mazāk nekā 1 % no kopējām ražošanas izmaksām, iekļaušana kategorijā “palīgmateriāli” nav pieņemama, apgalvojot, ka dažiem izlasē iekļautajiem ražotājiem šie izejresursi var veidot līdz vienai piektdaļai no kopējām ražošanas izmaksām.

(82)

Komisija norādīja, ka CCCME neapstrīdēja tās pastāvīgo praksi, kurā palīgmateriālus izsaka procentos no izejvielām, pamatojoties uz ražotāju paziņotajiem izmaksu datiem. Tā kā galvenie izmaksu posteņi, piemēram, dzinēji, akumulatori, vārsti, riepas un stiprinājumi, kas veido vairāk nekā 80 % no kopējām ražošanas izmaksām, netika grupēti, izmantotā metodika tika uzskatīta par atbilstošu. Tāpat Komisija uzskatīja, ka ražošanas faktoru skaits bija ārkārtīgi liels, proti, līdz 200 vienībām, tāpēc atsauces vērtības noteikšana katrai vienībai būtu veicinājusi nevajadzīgu sarežģītību izmeklēšanas procesā, kā arī nebūtu nodrošinājusi atšķirīgu rezultātu, ņemot vērā vispārējos kropļojumus ĶTR tirgū. Komisija norādīja, ka viens no izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem bija sagrupējis ražošanas faktorus savā atbildē uz anketas jautājumiem. Pamatojoties uz iepriekš minēto, šis apgalvojums tika noraidīts.

(83)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Dingli apgalvoja, ka ir jākoriģē divu ražošanas faktoru (22) atsauces vērtība.

(84)

Saistībā ar pirmo atsauces vērtību Dingli iesniedza pierādījumus, kas apliecina, ka tā ražošanas procesā izmantotajam izejresursam ir muitas kods, kas atšķiras no Komisijas izmantotā koda. Komisija piekrita šim apgalvojumam un mainīja atsauces vērtību. Jaunā atsauces vērtība tika darīta zināma Dingli. Savukārt otrās atsauces vērtības gadījumā netika sniegti pierādījumi, kas pamatotu apgalvojumu. Tāpēc Komisija apgalvojumu noraidīja.

(85)

CCCME pieprasīja Komisijai visām ieinteresētajām personām atklāt sākotnējos GTA datus, kas izgūti no datubāzes Brazīlijas atsauces vērtību noteikšanai, parādot, kā algoritms veic tādu dažādu jurisdikciju muitas kodu automātisku saskaņošanu, kurus izmanto izejvielu neizkropļotas vērtības aprēķināšanai.

(86)

Pieprasījums tika pieņemts, un Komisija iekļāva pieprasītos datus ieinteresētajām personām sniegtajā informācijā.

(87)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas CCCME apgalvoja, ka GTA dati, kas izpausti, kā minēts 86. apsvērumā, nebija pietiekami, lai īstenotu tās tiesības uz aizstāvību. Komisija šo apgalvojumu noraidīja, jo izpaustie dati ļāva visām ieinteresētajām personām noskaidrot, kāda metodoloģija un kādas atsauces vērtības un vērtības tika izmantotas.

(88)

Sinoboom apgalvoja, ka attiecībā uz iekšzemē iegādātajām sastāvdaļām Komisijai būtu jāizmanto FOB cenas, no GTA norādītās CIF cenas atskaitot transporta, apdrošināšanas un citas saistītās izmaksas. Sinoboom iepirka izejvielas un citus izejresursus iekšzemes tirgū, tāpēc tās ir FOB cenas, kurās nav ietvertas jūras pārvadājumu izmaksas, apdrošināšana un ievedmuitas nodokļi. Komisijas izmantotās GTA importa cenas ietvēra jūras pārvadājumu izmaksas, apdrošināšanas izmaksas un dažos gadījumos ievedmuitas nodokļus.

(89)

Lai noteiktu normālo vērtību, Komisija izmantoja attiecīgās ražošanas un pārdošanas izmaksas attiecīgajā reprezentatīvā valstī ar līdzīgu ekonomiskās attīstības līmeni kā Ķīnā, kā paredzēts pamatregulas (23) 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā. Šīs no GTA izgūtās cenas ietver transportu, apdrošināšanu un nodokļus, un tās tika uzskatītas par atbilstošām ražošanas izmaksām reprezentatīvajā valstī. Komisija arī norāda, ka fakts, ka Ķīnas ražotāji eksportētāji no iekšzemes avotiem iegādājas konkrētus izejmateriālus MAE ražošanai, nenozīmē, ka arī Brazīlijas ražotāji tos pašus izejmateriālus iegādājas Brazīlijas iekšzemes tirgū. Komisija noraidīja šo argumentu.

(90)

Dingli un CCCME atkārtoti iesniedza savu apgalvojumu, ka, lai aprēķinātu darbaspēka izmaksas, būtu jāizmanto Pesquisa Industrial Annual (“PIA”) Brazīlijas darbaspēka statistikas tabulas 1.1. versija (24), nevis PIA 2.2. tabula (25), jo tajā bija viegli pieejami dati par rūpniecības nozari 28.22, kas ietver kravas un cilvēku pārvadāšanas un celšanas mašīnu, iekārtu un aprīkojuma ražošanu, kā arī tajā bija viegli pieejami dati par ražošanas darbībām.

(91)

Apgalvojums tika noraidīts pagaidu regulas 223. apsvērumā, norādot, ka PIA 2.2. tabulā bija sniegti dati par daudz konkrētākām darījumdarbības kategorijām. Dingli un CCCMA sniedza pierādījumu tam, ka šāda nošķiršana ir iespējama, izmantojot arī PIA 1.1. tabulu, tāpēc apgalvojums tika pieņemts. Komisija pārskatīja darbaspēka izmaksu aprēķinu, izmantojot datus PIA 1.1. tabulā par 2022. gadu.

(92)

CCCME atkārtoti iesniedza savu apgalvojumu, ka Komisijai būtu jāierobežo sociālā nodrošinājuma izmaksas, ņemot vērā tikai iemaksas Instituto Nacional do Seguro Social (“INSS”) un Fundo de Garantia do Tempo de Serviço (“FGTS”), jo Madal Palfinger (26) finanšu pārskatu 17. piezīmē norādīts, ka, lai aprēķinātu sociālā nodrošinājuma iemaksas, ir ņemtas vērā tikai iemaksas INSS un FGTS.

(93)

Pagaidu regulas 225. apsvērumā Komisija provizoriski noraidīja tādu pašu apgalvojumu, jo izmeklēšanā tika atklāts, ka Brazīlijā pastāv citi sociālā nodrošinājuma iemaksu veidi un to likmes var atšķirties. CCCME nesniedza nekādus papildu būtiskus elementus, kas liecinātu, ka atšķirībā no Komisijas provizoriskā secinājuma pagaidu regulas 225. apsvērumā Brazīlijā nepastāvēja citas iespējamās sociālā nodrošinājuma iemaksas, kā tikai INSS un FGTS maksājumi. Komisija apgalvojumu vēlreiz noraidīja.

(94)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas CCCME atkārtoti apgalvoja, ka sociālā nodrošinājuma iemaksu aprēķinā būtu jāņem vērā tikai INSS un FGTS maksājumi. Minētais apgalvojums jau tika aplūkots 93. apsvērumā.

(95)

Dingli apgalvoja, ka, aprēķinot darbaspēka izmaksas, būtu jāņem vērā tikai sociālie maksājumi, ko darba devējs maksā par ražošanā nodarbinātajiem darbiniekiem, un jāatskaita sociālie maksājumi, ko maksā par ražošanā nenodarbinātiem darbiniekiem. Iemaksu sadalījuma pamatā jābūt ražošanā nodarbināto darbinieku kopējās algas un darbinieku, kas nav nodarbināti ražošanā, kopējās algas attiecībai.

(96)

Komisija konstatēja, ka Dingli arguments bija pamatots, jo, aprēķinot darbaspēka izmaksu atsauces vērtību, būtu jāņem vērā tikai tās izmaksas, kas saistītas ar izmeklējamā ražojuma ražošanu, un attiecīgi pārrēķināja sociālo maksājumu summu.

(97)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Dingli apgalvoja, ka, lai gan Komisija piekrita apgalvojumam, kā norādīts 96. apsvērumā, sociālo maksājumu summas pārrēķinā tas netika ņemts vērā.

(98)

Komisija noraidīja apgalvojumu, jo sociālie maksājumi tika pārrēķināti pēc pagaidu pasākumu publicēšanas. Komisija aprēķināja iemaksu vērtību un dalīja to ar ražošanā nodarbināto skaitu, faktiski neņemot vērā ražošanā neiesaistītās personas.

(99)

Dingli norādīja, ka, Brazīlijas reālos (“BRL”) izteiktās darbaspēka stundas izmaksas konvertējot Ķīnas juaņās (“CNY”), Komisija nav piemērojusi 2021. gada valūtas maiņas kursu. Provizoriskajos aprēķinos valūtas maiņas kurss, kas izmantots BRL konvertēšanai euro (“EUR”), attiecas uz 2022. gadu, savukārt valūtas maiņas kurss, kas izmantots, lai EUR konvertētu CNY, attiecas uz izmeklēšanas periodu. Galīgajā posmā, lai iegūtu darbaspēka stundas izmaksas izmeklēšanas periodā, Komisija jaunākajiem pieejamajiem datiem par 2022. gadu piemēroja 2023. gada darbaspēka izmaksu indeksu. Rezultātā iegūtās darbaspēka izmaksas tika konvertētas CNY, izmantojot izmeklēšanas perioda valūtas maiņas kursus.

(100)

Komisija noraidīja apgalvojumu, ka tai būtu jāpiemēro 2021. gada valūtas maiņas kurss, tāpēc, ka galīgajā posmā tas bija apšaubāms, jo tika izmantoti 2022. gada dati.

(101)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Dingli apgalvoja, ka, koriģējot Brazīlijas 2022. gada darbaspēka izmaksas uz 2023. gada rādītājiem un pēc tam konvertējot tās RMB, izmantojot IP piemērojamo valūtas kursu, Komisija divas reizes pieskaitīja inflācijas rādītāju. Dingli apgalvoja, ka vai nu IP maiņas kursi būtu jāizmanto bez korekcijām, vai arī, ja korekciju veic, būtu jāizmanto 2022. gada maiņas kursi.

(102)

Komisija noraidīja šo apgalvojumu, jo Dingli nevarēja pierādīt, ka darbaspēka izmaksu indeksa izmaiņas no 2022. līdz 2023. gadam bija saistītas tikai ar inflāciju. Brazīlijas darbaspēka izmaksu indekss neatspoguļo algu vērtības izmaiņas, bet gan kopējās darbaspēka izmaksas stundā, ko var ietekmēt citi ar inflāciju nesaistīti faktori. Turklāt 2022. gada indeksa vienlaikus veiktā korekcija un valūtas kursa izmantošana IP laikā nerezultējās divkāršā uzskaitē. Gluži pretēji, pamatojoties uz pieejamo informāciju, korekcijas nodrošināja, ka atsauces vērtība parādīja darbaspēka izmaksas, kas jāmaksā IP.

(103)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas CCCME apgalvoja, ka Komisija nepareizi izmantoja patēriņa cenu indeksu, lai 2022. gada darbaspēka izmaksas pielāgotu IP darbaspēka izmaksām. CCCME ieskatā piemērotāk būtu bijis izmantot vidējo ienākumu indeksu.

(104)

Lai indeksētu darbaspēka izmaksas, Komisija izmantoja valsts vidējo patēriņa cenu izmeklēšanas periodā, kas iegūta no Instituto Brasileiro de Geografia e Estatística (27) (IBGE) statistikas. CCCME neiesniedza pierādījumus par to, kāpēc šī metodoloģija nebija pareiza. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(105)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas CCCME apgalvoja, ka gada darba stundu aprēķināšanas metodika bija nepareiza. Komisija tā vietā, lai vidējo nedēļā faktiski nostrādāto stundu skaitu, kas saistīts ar saimniecisko darbību 28. kategorijā – mašīnu un aprīkojuma ražošana – un kas iegūts no ILOSTAT, reizinātu ar kopējo nedēļu skaitu kalendārajā gadā, vispirms aprēķināja dienas darba stundu skaitu, dalot nedēļas stundu skaitu ar piecām darba dienām nedēļā, un pēc tam šādi aprēķināto dienas darba stundu skaitu reizināja ar 220 iespējami pieejamajām darba dienām gadā.

(106)

Komisija atsaucās uz aprēķiniem, kuri bija darīti pieejami ieinteresētajām personām un kuros bija sīki izklāstīts, kā tika aprēķināta ar darbaspēka izmaksām saistītā atsauces vērtība. Konkrētāk, Komisija izmantoja kopējās gada darbaspēka izmaksas uz vienu darbinieku uzņēmumiem ar vairāk nekā 30 darbiniekiem un koriģēja tās, izmantojot valsts patēriņa cenu indeksa vidējo rādītāju 2022. gadā kā IP vidējo vērtību. Tika izmantota SDO statistika, lai aprēķinātu vidējo nedēļā nostrādāto stundu skaitu Brazīlijā 2022. gadā šajā nozarē (ISIC 2. līmeņa 28. kategorijas darbība). Vidējās gada izmaksas uz vienu darbinieku, kas saistītas ar ražošanu (indeksētas), tika dalītas ar minēto vidējo nedēļas stundu skaitu, iegūstot darbaspēka izmaksu vērtību. Pamatojoties uz to un tā kā netika saņemtas konkrētākas piezīmes, apgalvojums tika noraidīts. Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija noteica reprezentatīvās valsts darbaspēka stundas izmaksas, iegūstot 70,60 CNY.

(107)

CCCME un Dingli atkārtoti iesniedza apgalvojumu, ka Komisijai no elektroenerģijas un gāzes izmaksām būtu jāatskaita 17,5 % PVN, atsaucoties uz nesenu Komisijas praksi, kad tā pieņēma šādu apgalvojumu.

(108)

Komisija pieņēma šo apgalvojumu un atskaitīja PVN summu no elektroenerģijas un dabasgāzes izmaksām, jo tā konstatēja, ka Brazīlijas uzņēmumiem bija tiesības saņemt nodokļu kredītus saistībā ar ICMS (28) par elektroenerģiju un gāzi, ko izmanto rūpnieciskajā ražošanā.

(109)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas CMAE apgalvoja, ka Komisijai būtu jāizmanto ICMS likmes, kas gāzei un elektroenerģijai piemērojamas Rio Grande do Sul štatā, kurā atradās Madal Palfinger.

(110)

Komisija konstatēja, ka katrai precei, ko transportē uz citu Brazīlijas štatu, ir sava ICMS likme atkarībā no tās izcelsmes. Tāpēc Rio Grande do Sul štata ICMS likmes gāzei un elektroenerģijai, kas iegūta no valsts tīkla, netika uzskatītas par būtiskām attiecībā uz šiem ražošanas faktoriem. Turklāt CMAE pierādījumi, kas tika iesniegti, lai pamatotu apgalvojumu, ka ICMS elektroenerģijai bija 17 %, liecināja, ka 2024. gadā šī likme neattiecās uz elektroenerģiju, kuru izmanto rūpniecībā (29). Tāpēc Komisija izmantoja visas Brazīlijas vidējo ICMS likmi, kas gan elektroenerģijai, gan gāzei bija 17,5 % un kas tika uzskatīta par precīzu. Apgalvojums tika noraidīts.

(111)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija noteica, ka reprezentatīvās valsts rūpnieciskām vajadzībām paredzētās elektroenerģijas cena ir 0,89 CNY/kWh un ka rūpnieciskām vajadzībām paredzētās gāzes cena ir 0,452 CNY/kWh.

(112)

CCCME atkārtoti iesniedza apgalvojumu, ka, tā kā “pašreizējās vērtības korekcija” tika atņemta no Madal Palfinger finanšu izdevumiem, jo tos nevar uzskatīt par tādiem, kas radušies parastā darījumdarbības gaitā, tā būtu jāatņem arī no finanšu ienākumiem. CCCME uzskatīja, ka šāda atšķirīga attieksme ir kļūdaina. Komisija pieņēma šo apgalvojumu.

(113)

Dingli atkārtoti iesniedza apgalvojumu, ka, tā kā Ķīnas ražotāju eksporta cena tika noteikta EXW līmenī, ņemot vērā to, ka Komisijas rīcībā ir viegli pieejami dati par nosūtīšanas izmaksām, sūtījumu apdrošināšanu un komisijas maksām, tās būtu jāizslēdz no Madal Palfinger PVA izmaksu aprēķina, lai nodrošinātu noteiktās normālās vērtības atbilstīgu noteikšanu EXW līmenī. Dingli apgalvoja, ka pienākums salīdzināt cenas EXW līmenī ir spēkā neatkarīgi no Komisijas apgalvojuma pagaidu regulas 245. apsvērumā, ka tās rīcībā nebija pietiekamas informācijas, kas ļautu noteikt ieņēmumus un izmaksas, kas saistītas ar sūtīšanu, sūtījumu apdrošināšanu un komisijas maksām un nodalīt ar eksporta pārdošanu un iekšzemes tirgus pārdošanu iekšzemes tirgū saistītās izmaksas.

(114)

Ņemot vērā šo apgalvojumu, Komisija Madal Palfinger 2023. gada finanšu pārskata 17. piezīmē apzināja pārvadājumu izmaksu un komisijas maksu konkrētās vērtības (30). Lai nonāktu pie normālās vērtības EXW līmenī, Komisija no pārdošanas izdevumiem, kas izmantoti, lai aprēķinātu PVA izmaksas, atskaitīja pārvadājumu izmaksas un komisijas maksas.

(115)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas CMAE apgalvoja, ka transporta izmaksas un komisijas maksas nebūtu jāatskaita no pārdošanas izmaksām, ko izmanto, lai noteiktu PVA izmaksas normālās vērtības aprēķināšanai.

(116)

Komisija nekonstatēja, ka apgalvojums bija pamatots, un nemainīja secinājumu 113. apsvērumā. Madal Palfinger pārdošanas izmaksas ietvēra pārvadāšanas un komisijas maksu izdevumus, kas bija jāatskaita, lai nodrošinātu EXW eksporta cenas salīdzināšanu ar EXW aprēķināto normālo vērtību. Apgalvojums tika noraidīts.

(117)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas CMAE apgalvoja, ka, ja Komisija ir nolēmusi izslēgt izejresursu transporta izmaksas, tai ir arī jākoriģē pārdoto preču izmaksas PVA izmaksu aprēķināšanas nolūkā, no Madal Palfinger paziņotajām “pārdoto preču un pakalpojumu izmaksām” atņemot ražotāju eksportētāju transporta izmaksu summu, kas saistīta ar izejvielu un izejresursu iegādi.

(118)

Apgalvojums tika noraidīts, jo, kā paskaidrots 115. apsvērumā, Komisija salīdzināja salikto normālo vērtību ar eksporta cenu EXW līmenī. EXW normālās vērtības aprēķinā izmeklējamā ražojuma transporta izmaksas nevar ņemt vērā, jo tajā jāparāda izmaksas līdz rūpnīcas vārtiem. Turklāt CMAE nesniedza apliecinošus pierādījumus tam, ka transportēšanas izmaksas bija saistītas arī ar izejresursiem. Faktiski izmeklējamā ražojuma ražošanā izmantoto izejvielu transportēšanas izmaksas ir reāls izmaksu postenis, kas jāņem vērā, aprēķinot normālo vērtību, un parasti tās ir saistītas ar izejresursu izmaksām un neziņo atsevišķi.

(119)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas CMAE apgalvoja, ka, tā kā Madal Palfinger finanšu pārskatos nebija iespējams nošķirt iekšzemes tirgū pārdotos apjomus no eksportētajiem apjomiem, transportēšanas izmaksas un komisijas maksas no PVA izmaksām nebūtu jāatskaita.

(120)

Komisija noraidīja apgalvojumu, jo normālā vērtība bija jānosaka EXW līmenī, tāpēc šīs izmaksas bija jāatskaita, lai noteiktu PVA izmaksas un peļņu reprezentatīvajā valstī, neatkarīgi no pārdoto preču galamērķa.

(121)

CCCME apgalvoja, ka, lai ekstrapolētu palīgmateriālu un pieskaitāmo izmaksu neizkropļoto vērtību, Komisijai nevajadzētu izmantot no kopējām izejvielu izmaksām aprēķināto palīgmateriālu procentuālo daļu un izgatavošanas pieskaitāmo izmaksu procentuālo daļu no izgatavošanas izmaksām, kas faktiski radušās Ķīnas ražotājiem eksportētājiem. CCCME arī apgalvoja, ka Komisija pieļāva kļūdu, Ķīnas ražotāju eksportētāju faktiskās izejvielu piegādes transportēšanas izmaksas izsakot procentos no katras izejvielas faktiskajām izmaksām un pēc tam to pašu procentuālo daļu piemērojot neizkropļotajām to pašu izejvielu izmaksām, lai iegūtu neizkropļotas transportēšanas izmaksas. CCCME apšaubīja šīs metodes izmantošanas rezultātu, apgalvojot, ka tā neizbēgami rada izkropļotu atsauces vērtību, jo tā ir izteikta procentos no iespējami izkropļotām izejvielu izmaksām vai tiešajām izmaksām. Komisijai būtu vai nu jānosaka palīgmateriālu, izgatavošanas pieskaitāmo izmaksu un transporta izmaksu atsauces vērtības atsevišķi no citām izejvielām, vai arī jāpieņem Ķīnas ražotāju eksportētāju faktiskās izmaksas par palīgmateriāliem, izgatavošanas pieskaitāmajām izmaksām un transporta izmaksām.

(122)

CCCME apšaubīja pagaidu regulas 237. apsvērumā Komisijas minēto argumentu, ka, pieskaitot izgatavošanas pieskaitāmo izmaksu procentuālo daļu neizkropļotām izgatavošanas izmaksām, kas aprēķinātas, pamatojoties uz pieskaitāmo izmaksu daļu, kura izteikta ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, izgatavošanas izmaksās, tiek iegūti precīzāki rezultāti nekā tad, ja izmanto Madal Palfinger finanšu pārskatos atrodamo pieskaitāmo izmaksu vērtību. CCCME piebilda, ka to pašu var teikt par PVA izmaksām un peļņu un ka Komisijai tādā pašā veidā būtu jāaprēķina arī izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju neizkropļotā PVA izmaksu summa un peļņa, nevis jāpaļaujas uz Madal Palfinger finanšu datiem.

(123)

Komisija 82. apsvērumā norādīja, ka izmaksu posteņi ar nenozīmīgu vērību saskaņā ar ražotāju eksportētāju paziņoto informāciju, tika iekļauti palīgmateriālu pozīcijā. Pieskaitāmās izmaksas izteica procentos no ražotāju eksportētāju paziņotās visu tiešo izmaksu vērtības. Transporta izmaksas izteica procentos no paziņotajām izejvielu izmaksām.

(124)

Komisija noraidīja priekšlikumu izmantot ražotāju eksportētāju paziņotās palīgmateriālu izmaksas, izgatavošanas pieskaitāmās izmaksas un transporta izmaksas, jo saskaņā ar pamatregulas (31) 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu iekšzemes izmaksas var izmantot tikai tad, ja ir nešaubīgi noteikts, ka tās nav izkropļotas. Šajā gadījumā tas nav konstatēts.

(125)

CCCME apgalvojumā nebija neviena derīga argumenta, kas pamatotu to, kāpēc Komisijai būtu jāatkāpjas no iedibinātās prakses, proti, finanšu datu iegūšanas no reprezentatīvajā valstī identificētiem ražotājiem. Ņemot vērā faktu, ka ražotāji eksportētāji ir darbojušies izkropļotā ekonomiskajā vidē, to PVA izmaksu un peļņas procentuālo daļu nevar uzskatīt par tādu, kas atspoguļo normālus darbības apstākļus. Pamatojoties uz to, šis apgalvojums tika noraidīts.

(126)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija saskaņā ar pamatregulas (32) 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu noteica katra ražojuma veida normālo vērtību tirdzniecības EXW līmenī, kā aprakstīts pagaidu regulas 247.–251. apsvērumā.

(127)

Ražošanas izmaksām, kas noteiktas, kā aprakstīts iepriekš apsvērumos, Komisija piemēroja Madal Palfinger PVA izmaksas un peļņu.

(128)

PVA izmaksas, izteiktas procentos no pārdoto preču izmaksām (“PPI”) un piemērotas neizkropļotām ražošanas izmaksām, sasniedza 20,37 %. Peļņa, izteikta procentos no PPI un piemērota neizkropļotām ražošanas izmaksām, bija 7,62 %. Komisija uzskatīja, ka minētās summas tirdzniecības EXW līmeni ir samērīgas pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta nozīmē.

(129)

Pagaidu regulas 26. apsvērumā Komisija provizoriski nolēma daļēji izmantot pieejamos faktus JLG normālās vērtības aprēķināšanai, jo pārbaudes apmeklējuma laikā Komisija nevarēja pārbaudīt, vai atbildēs uz anketas jautājumiem sniegtie dati bija izgūti no uzņēmuma grāmatvedības sistēmas. Ņemot vērā JLG sniegtos papildu skaidrojumus un tā pārskatu papildu pārbaudes uz vietas, Komisija pārliecinājās, ka informācija, kas sākotnēji tika iesniegta JLG atbildēs uz anketas jautājumiem, bija izgūta tieši no uzņēmuma grāmatvedības sistēmas. Ņemot vērā šo papildu pārbaudi, Komisija neizmantoja pieejamos faktus.

(130)

Attiecībā uz Sinoboom, kā paskaidrots pagaidu regulas 25. apsvērumā, pārbaudes apmeklējuma laikā radās problēma saistībā ar ziņošanu par pašražotajām un iegādātajām strukturālajām daļām. Komisija secināja, ka Sinoboom iesniegtie dati par izmaksām precīzi neatspoguļoja faktiskās izmaksas.

(131)

Komisija apstiprināja savus pagaidu regulas 25. un 27. apsvērumā izklāstītos pagaidu secinājumus par pamatregulas (33) 18. panta daļēju piemērošanu konkrētiem datiem, kuri bija sniegti Sinoboom atbildēs uz anketas jautājumiem un kurus nevarēja pārbaudīt. Izmantotā metodika tika izklāstīta pagaidu regulas 267. apsvērumā.

(132)

Sīkāka informācija par eksporta cenas aprēķinu ir izklāstīta pagaidu regulas 252. apsvērumā. Komisija sniedza konkrētu informāciju par šo aprēķinu uzņēmumam atsevišķi izpaustajā informācijā pēc pagaidu maksājumu noteikšanas. Šajā saistībā neviena ieinteresētā persona neizvirzīja nevienu jautājumu. Tādējādi pagaidu regulas 252. apsvērumā izklāstītie pagaidu konstatējumi tika apstiprināti.

(133)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Dingli apgalvoja, ka, pamatojoties uz ziņojumu par transfertcenām, kas iesniegts kā pielikums Magni Germany atbildēm uz anketas jautājumiem (34), Magni Germany paziņotais peļņas līmenis parādīja nesaistītu pušu darījuma principam atbilstošus darījumus un tādējādi Magni Germany paziņoto peļņas normu būtu jāizmanto eksporta cenas aprēķināšanā.

(134)

Komisija noraidīja apgalvojumu, jo apliecinošais ziņojums par transfertcenām attiecās uz 2021. gadu, nevis uz IP. Turklāt ziņojuma pamatā bija Magni vadības sniegtā informācija, un tas netika pārbaudīts. Turklāt 2. panta 9. punkts arī paredz eksporta cenu noteikt, pamatojoties uz cenu, par kādu importētos ražojumus pirmo reizi pārdod tālāk neatkarīgam pircējam. Šajā gadījumā cena ir jākoriģē atpakaļ uz cenu līdz Savienības robežai, atskaitot nesaistītā importētāja peļņu. Šajā gadījumā Magni Germany nebija uzskatāms par nesaistītu importētāju.

(135)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Dingli apgalvoja, ka attiecībā uz Magni Italy veikto tālākpārdošanu Magni Germany būtu jāpiemēro peļņas norma, kas ir mazāka par 5 %, jo Magni Italy neveica preču muitošanu, glabāšanu noliktavā un transportēšanu. Uzņēmums Magni Germany pats veica šīs funkcijas.

(136)

Komisija noraidīja apgalvojumu, pamatojoties uz to, ka netika sniegti pierādījumi, kas pamatotu peļņas diferencēšanu un atskaitīšanu, pamatojoties uz saistītā importētāja faktiski veiktajām funkcijām. Pamatojoties uz to, Komisija uzskatīja, ka 5 % peļņa bija pamatota aplēse, kuras pamatā ir līdzīgos gadījumos izmantoto nesaistīto importētāju peļņas norma.

(137)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Dingli apgalvoja, ka attiecībā uz Magni Italy veikto tālākpārdošanu nesaistītiem klientiem, kad klients veica muitošanu, Komisijai, lai noteiktu CIF cenu, būtu jāizmanto pārdošanas cena starp Magni Italy un klientu.

(138)

Tā kā nebija apstiprinošu pierādījumu par Magni Italy nesaistīto klientu deklarēto CIF vērtību, Komisija šo apgalvojumu noraidīja.

(139)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Dingli apgalvoja, ka CIF vērtībai, kas izmantojama darījumiem ar Magni Germany starpniecību ar galalietotājiem, jābūt balstītai uz vērtību, ko muitai deklarējis uzņēmums Magni Germany. Pēc lietas materiālos esošās informācijas analīzes Komisija pieņēma apgalvojumu un attiecīgi koriģēja eksporta cenu un dempinga starpību.

(140)

Sīkāka informācija par normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu ir izklāstīta pagaidu regulas 253. un 263. apsvērumā. Komisija sniedza konkrētu informāciju par šo aprēķinu uzņēmumam atsevišķi izpaustajā informācijā pēc pagaidu maksājumu noteikšanas.

(141)

Dingli apgalvoja, ka Komisijai bija jāizmanto nevis 5 % peļņas norma, bet gan tādu uzņēmumu saprātīga peļņas norma, kas Dingli grupā veic līdzīgas darbības. Komisija noraidīja apgalvojumu, pamatojoties uz to, ka ierosinātā peļņas norma bija saistīta ar darījumiem starp saistītajām personām un uz to nevarēja paļauties.

(142)

Tāpēc pagaidu regulas 253. apsvērumā izklāstītie pagaidu konstatējumi tika apstiprināti.

(143)

Apgalvojums, ka dažādās Terex vienības, kas iesaistītas MAE ražošanā un pārdošanā, darbojas kā viena ekonomiska vienība (VEV), provizoriski tika noraidīts pagaidu regulas 263. apsvērumā.

(144)

Pēc pagaidu regulas publicēšanas Terex apgalvoja, ka tā saistītie uzņēmumi, kas iesaistīti MAE pārdošanā uz ES, ir kopīgi kontrolēti uzņēmumi, visu Terex grupas ražošanu un pārdošanu ES vada uzņēmums TGG, kura galvenā mītne atrodas Šveicē, un ka TGG uzņemas finanšu riskus. Terex iesniedza vienas ekonomiskas vienības prasību attiecībā uz visu uzņēmumu grupu, kuras sastāvā ir Terex Changzhou, TGG un divi ES iedibināti saistītie tirgotāji – Genie France un Terex Italia.

(145)

Terex arī komentēja pagaidu regulas 258.–262. apsvērumā izklāstītos iemeslus tā pieprasījuma par vienas ekonomiskas vienības statusa noteikšanu provizoriskai noraidīšanai.

(146)

Pagaidu posmā Komisija secināja, ka ne Terex Changzhou un TGG, ne TGG un abi saistītie izplatītāji (Genie France un Terex Italia) neveido vienu ekonomisku vienību, jo to līgumos ir ietverts uzcenojums, klauzula, kas paredz, ka puses rīkojas kā neatkarīgi līgumslēdzēji, klauzula par tiesību aktu un jurisdikcijas izvēli strīda gadījumā, kā arī klauzula, kas nosaka “pārdevēja un pircēja” attiecības starp pusēm.

(147)

Terex apgalvoja, ka Terex Changzhou pienākums un prakse maksāt kompensāciju TGG, ja ražojumi neatbilst prasītajām specifikācijām, ir ļoti ierobežoti, ka strīdu starp dažādām Terex vienībām ārēja izšķiršana ir paredzēta, jo tika izmantota standarta līguma veidne, un ka šī norma nekad nav izmantota, neraugoties uz to, ka to līgumos ir paredzēta tirgū balstīta summa, atlīdzību TGG un Terex Changzhou starpā veido izmaksas un uzcenojums, TGG nepārdod ES MAE, ko ražojušas nesaistītas vienības, un Terex Changzhou nav tiešas līgumiskas attiecības ar saistītajiem ES tirdzniecības uzņēmumiem Terex Italia un Genie France.

(148)

Komisija ņēma vērā iepriekš 146. apsvērumā izklāstītos paskaidrojumus, bet konstatēja, ka tā vietā, lai pierādītu, ka Terex grupas uzņēmumi veido vienu ekonomisku vienību, paskaidrojumos bija uzsvērts, ka Terex Changzhou, TGG, Genie France un Terex Italia ir cieši saistīti uzņēmumi, kas pieder pie vienas grupas un kam ir vairāki kopīgi iekšējās vadības un grāmatvedības protokoli. Komisija to nekad nav apstrīdējusi. Šādi kopīgas vadības un grāmatvedības protokoli var pastāvēt arī starp vienas grupas saistītiem uzņēmumiem, kas neveido vienu ekonomisku vienību.

(149)

Attiecībā uz Terex apgalvojumu, ka kompensācija tiek maksāta reti un ka Terex Changzhou un TGG ekonomiskajās attiecībās netiek izmantota strīdu izšķiršanas iespēja, Komisija norādīja, ka, neraugoties uz šo praksi, starp šīm vienībām noslēgtais līgums pieļauj šādas kompensācijas (uzņēmums pats ir atzinis, ka, lai gan reti, tomēr tās tiek maksātas) un strīdu izšķiršanu un liecina par to, ka to attiecības atšķiras no ražotāja un tā “pārdošanas departamenta” attiecībām. Attiecīgās klauzulas patiešām parādīja, ka pušu starpā trūka solidaritātes.

(150)

Attiecībā uz apgalvojumu par to, ka, neraugoties uz līgumā minētajām tirgus cenām, ekonomiskā realitāte IP laikā liecināja, ka Terex Changzhou no TGG par tā ražojumiem saņēma samaksu, ko veidoja izmaksas un uzcenojums, Komisija konstatēja, ka garantētā peļņa un no tās izrietošie iekšējie finanšu pārvedumi starp dažādām pārdošanā iesaistītajām vienībām var liecināt par tādu partnerību, kas nav viena ekonomiska vienība. Turklāt fakts, ka starp vienībām noslēgtajā līgumā ir paredzēts regulāri pārskatīt cenas, kā aprakstīts 146. apsvērumā, neizslēdz to, ka vienības iepriekš ir izmantojušas cenu noteikšanas praksi, kas paredz izmaksām pieskaitīt uzcenojumu.

(151)

Komisija pārbaudīja un pieņēma argumentu, ka TGG ES nepārdod MAE, ko ražojusi kāda nesaistīta vienība, bet norādīja, ka papildus MAE, ko ražo Terex Changzhou Ķīnā, TGG pārdod arī MAE, ko ražojuši saistītie uzņēmumi Meksikā, Itālijā, ASV un Indijā. Komisija uzskata, ka tas liecina par ļoti ciešu partnerību starp dažādiem grupas saistītajiem uzņēmumiem, nevis par attiecībām, kurās TGG, Genie France un Terex Italia ir tikai Terex Changzhou“pārdošanas departamenti”.

(152)

Apgalvojums, ka tieši TGG, nevis Terex Changzhou, ir tiešas līgumattiecības ar saistītajiem ES pārdošanas uzņēmumiem Terex Italia un Genie France, bija neskaidrs un nepamatots. No vienas puses, Terex apgalvoja, ka visas šīs vienības veido vienu ekonomisku vienību, bet, no otras puses, Terex apgalvoja, ka esošās līgumiskās attiecības starp TGG un Terex Italia un Genie France neietekmē to vienas ekonomiskas vienības statusa noteikšanu.

(153)

Ņemot vērā 147.–151. apsvērumu, apgalvojums, ka dažādās Terex vienības, kas iesaistītas MAE ražošanā un pārdošanā, darbojas kā viena ekonomiska vienība tika noraidīts.

(154)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Terex apgalvoja, ka Komisijai, izvērtējot VEV apgalvojumu, ir jāņem vērā ne tikai formalitātes, kas padara saistītās vienības par juridiski nošķirtām vienībām, bet arī attiecību “ekonomiskā realitāte”.

(155)

Komisija apgalvojumu noraidīja. Komisija analizēja starp vienībām noslēgto līgumu noteikumus un secināja, ka to starpā nebija ekonomiskas solidaritātes. Netika sniegta nekāda papildu informācija par vienību līgumattiecībām. Tāpat netika sniegti nekādi pierādījumi, ka attiecības, kas aprakstītas vienošanās dokumentā, būtu bijušas neprecīzi atspoguļotas. Tādējādi Komisija secināja, ka attiecīgajos līgumos bija ietverti noteikumi, kas nebija saderīgi ar apgalvojumu, ka ekonomiskā realitāte attiecībās starp saistīto tirgotāju un ražotāju atspoguļo attiecības starp ražotāju un iekšēju pārdošanas departamentu.

(156)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Terex atkārtoti iesniedza apgalvojumus par garantijas un strīdu izšķiršanas klauzulām līgumos starp grupas dalībniekiem, atlīdzību Terex vienību starpā un TGG veikto Terex ražotāju, kas nebija Terex Changzhou, izgatavotā MAE pārdošanu. Terex arī precizēja informāciju, ko tas bija iesniedzis iepriekš par attiecībām starp Terex Changzhou un Genie France, un Terex Italy. Visos gadījumos Terex apgalvoja, ka Komisijai, vērtējot to ietekmi uz vienas ekonomiskās vienības prasību, būtu jāpaļaujas uz ekonomisko realitāti, nevis uz līgumu noteikumiem.

(157)

Minētie apgalvojumi jau ir aplūkoti 148.–151. apsvērumā. Reālās attiecības starp dažādajām vienībām raksturoja to starpā piemērotie līgumu noteikumi. Tāpat netika sniegti nekādi pierādījumi, ka attiecības, kas aprakstītas vienošanās dokumentā, būtu bijušas neprecīzi atspoguļotas. Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija noraidīja šo apgalvojumu.

(158)

JLG iesniedza vēl vienu apgalvojumu, ka vairāki uzņēmumi būtu uzskatāmi par vienu ekonomisku vienību. Tas apgalvoja, ka JLG Industries, Inc., JLG EMEA, JLG Tianjin un ES tirdzniecības un pakalpojumu struktūras (SSO) filiāles (35), kas iesaistītas pārdošanā uz ES, darbojas kā viena ekonomiska vienība, jo JLG saistītie uzņēmumi, kas iesaistīti MAE pārdošanā uz ES, ir kopīgi kontrolēti, JLG grupas visus ražošanas un pārdošanas darījumus vada JLG Industries, Inc. no tā galvenās mītnes ASV un finanšu riskus uzņemas JLG Industries, Inc.

(159)

JLG Tianjin ražo MAE, ko pārdod JLG Industries (kas atrodas ASV). Pārdodot ES, JLG Industries šo MAE pārdod tālāk JLG EMEA Nīderlandē. Savukārt JLG EMEA to pārdod neatkarīgiem klientiem vai šādiem saistītajiem tirgotājiem: JLG Deutschland GmbH, JLG France, JLG Sverige AB, JLG Industries (Itālija) un Plataformas Elevadoras (JLG Spānijā). Uzņēmums apgalvoja, ka visas MAE ražošanā un pārdošanā iesaistītās vienības, veidoja vienu ekonomisku vienību.

(160)

Komisija konstatēja, ka izplatīšanas līgumā starp JLG EMEA un JLG Industries ir noteikumi, kas liecina par to, ka šie uzņēmumi nav viena ekonomiska vienība, piemēram, to līgumos ir ietvertas šķīrējklauzulas, kā arī “līguma puses ir tiesīgas izmantot visus pieejamos aizsardzības līdzekļus, tai skaitā visus tiesiskās aizsardzības līdzekļus”. Uzņēmums JLG EMEA ir pilnvarots patstāvīgi veikt visus izplatītāja pienākumus attiecībā uz MAE pārdošanu pēc saviem ieskatiem, un tas nodrošina, ka tā klienti ir informēti par faktu, ka tas veic darbību un pārdošanu savā vārdā. JLG EMEA iecelšana par izplatītāju nav ekskluzīva, un nekādi to līguma noteikti neliedz JLG Industries izraudzīties citus izplatītājus Savienības tirgū. JLG EMEA var sniegt nekonkurējošus pakalpojumus trešām personām savā vai trešo personu vārdā.

(161)

Turklāt Komisija konstatēja, ka standarta izplatīšanas līgumā starp JLG EMEA un SSO ir ietverti noteikumi, kas norāda uz solidaritātes neesamību un tādējādi arī uz to, ka uzņēmumi nav viena ekonomiska vienība. Piemēram, šķīrējklauzula, kas paredz, ka strīdu izšķiršana jāveic saskaņā ar Nīderlandes Šķīrējtiesas noteikumiem, prasība, ka izplatītāji izmanto JLG EMEA ieteiktās cenas, bet var piemērot citas cenas, noteikumi par fiksētu atlīdzības procentuālo daļu, ko izplatītāji saņem par katru pārdošanas darījumu neatkarīgi no galīgās cenas.

(162)

Komisija konstatēja, ka paskaidrojums par kopīgu kontroli, pārdošanas vadību un to, ka JLG Industries, Inc. uzņemas finanšu risku, liecināja par ciešu ekonomisko partnerību starp iesaistītajām vienībām, taču tas nenozīmē, ka tās ir viena ekonomiska vienība. JLG aprakstītais vadības un kontroles veids var pastāvēt starp saistītajiem uzņēmumiem, kas pieder pie vienas grupas, kurā ir iepriekš noteikti tirgotāja, ražotāja un izplatītāja pienākumi.

(163)

JLG apgalvoja, ka pagaidu regulas 258.–262. apsvērumā izklāstīto argumentu atspēkojumi, ar kuriem noraida Terex apgalvojumu par vienu ekonomisku vienību, nebija attiecināmi uz JLG.

(164)

Komisija detalizēti nepārbaudīja apgalvojumu par to, ka Terex apgalvojuma par vieno ekonomisku vienību noraidīšanas iemesli nav attiecināmi uz JLG. Argumenti, kas ir JLG apgalvojuma noraidīšanas pamatā, ir pašpietiekami un attiecas uz konkrēto uzņēmumu, kā sīkāk aprakstīts 159., 160. un 161. apsvērumā.

(165)

Ņemot vērā iepriekš minēto 159., 160. un 161. apsvērumu, apgalvojums, ka dažādās JLG vienības, kas iesaistītas MAE ražošanā un pārdošanā, darbojas kā viena ekonomiskā vienība, tika noraidīts.

(166)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas JLG atkārtoti apgalvoja, ka JLG grupa darbojās kā VEV. JLG uzstāja, ka ir jāņem vērā “ekonomiskā realitāte” grupas darbībā, un apgalvoja, ka Komisijai nebūtu jāņem vērā starp dažādām grupas vienībām noslēgto līgumu noteikumi.

(167)

Komisija apgalvojumu noraidīja. Personas brīvi vienojās par līguma noteikumiem. JLG nesniedza nekādu pamatojumu to nepiemērošanai. Komisija analizēja šos līgumu noteikumus starp vienībām un secināja, ka to starpā nebija ekonomiskas solidaritātes. Netika sniegta nekāda papildu informācija par vienību līgumattiecībām. Tāpat netika sniegti nekādi pierādījumi, ka attiecības, kas aprakstītas vienošanās dokumentā, būtu bijušas neprecīzi atspoguļotas. Tādējādi Komisija secināja, ka attiecīgajos līgumos bija ietverti noteikumi, kas nav saderīgi ar apgalvojumu, ka ekonomiskā realitāte attiecībās starp saistīto tirgotāju un ražotāju atspoguļo attiecības starp ražotāju un iekšēju pārdošanas departamentu.

(168)

Galīgās dempinga starpības, kas izteiktas procentos no izmaksu, apdrošināšanas un vedmaksas (CIF) cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir šādas:

(169)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas CCCME atkārtoti norādīja, ka kaitējuma un cēloņsakarības faktori izmeklēšanā bija jāvērtē atsevišķi MAE ar elektrisko vai hibrīda dzinēju un tradicionālo dzinēju kā apakšgrupām vai apakštirgus segmentiem, un apgalvoja, ka šāds MAE nav savstarpēji aizstājams, ņemot vērā to būtiski atšķirīgos ražojuma raksturlielumus, galīgo lietojumu un uztveri tirgū. Tā arī apgalvoja, ka, to nedarot, Komisija nenodrošināja objektīvu kaitējuma elementu pārbaudi, kā paredzēts pamatregulas 3. panta 2. punkts. Pēc galīgās informācijas izpaušanas CCCME atkārtoti iesniedza argumentu, nepievienojot nekādu jaunu informāciju, kas pamatotu tās apgalvojumu.

(170)

Kā sīki izklāstīts 2.4.1. iedaļā, Komisija secināja, ka abām kategorijām (tradicionālajam un elektriskajam vai hibrīda MAE) ir vienādi būtiskie raksturlielumi un ka tādējādi ir pamatoti tās abas iekļaut ražojuma tvērumā un vērtēt kā vienu tirgus segmentu. Atšķirības starp abām kategorijām nebija tādas, kas pamatotu atsevišķu kaitējuma un cēloņsakarības analīzi, jo ražojumi savstarpēji konkurēja. Kā paskaidrots 2.4.1. iedaļā, arvien lielāka daļa MAE ar tradicionālo dzinēju nākotnē, iespējams, tiks pakāpeniski aizstāta ar elektrisko vai hibrīda MAE, un to arvien biežāk izmantos ārā. Tāpēc abu šo MAE kategoriju lietošanas joma attīstās, un tas bija vēl viens arguments pret atsevišķu novērtēšanu. Tāpēc Komisija secināja, ka nebija pamatoti atsevišķi novērtēt kaitējumu un cēloņsakarības faktorus abām MAE kategorijām.

(171)

Piezīmes par Savienības ražošanas nozares noteikšanu netika saņemtas, tāpēc tika apstiprināts pagaidu regulas 273.–275. apsvērums.

(172)

Piezīmes par patēriņu Savienībā netika saņemtas, tāpēc tika apstiprināts pagaidu regulas 276.–278. apsvērums.

(173)

Piezīmes par importu no attiecīgās valsts netika saņemtas, tāpēc tika apstiprināts pagaidu regulas 279.–281. apsvērums.

(174)

Pagaidu regulas 286.–288. apsvērumā Komisija sīki izklāstīja cenu samazinājuma noteikšanas metodiku un secināja, ka Ķīnas imports samazināja Savienības ražošanas nozares cenas un apspieda tās.

(175)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas JLG apgalvoja, ka attiecībā uz JLG EMEA Komisijas izmantotā metodika CIF vērtības noteikšanai neļāva taisnīgi salīdzināt JLG ES pārdošanas cenas ar ES ražošanas nozares cenām. Tā kā visas ar ES saistītās pārdošanas darbības organizēja tikai JLG EMEA, Komisijai, aprēķinot eksporta cenu, nebūtu jāatskaita tā peļņa un PVA izmaksas. JLG arī apgalvoja, ka uzņēmuma iekšējā transfertcena, kuru noteica JLG Tianjin, ietvēra tikai ražošanas izmaksas, rūpnīcas pieskaitāmās izmaksas un peļņas uzcenojumu 7 % apmērā (pamatojoties uz izmaksām), kas nav tāda pati kā ES ražošanas nozares mērķa cena, kura noteikta, pamatojoties uz mērķa peļņu un faktiskajām PVA izmaksām, kas izteiktas procentos no pārdošanas cenas.

(176)

Komisija noraidīja šo argumentu, jo, lai noteiktu ticamu importa cenu atbilstoši nesaistītu pušu darījuma principam, šāda cena ir jāaprēķina, kā sākumpunktu izmantojot saistītā importētāja tālākpārdošanas cenu pirmajam neatkarīgajam klientam. Lai veiktu šo pārrēķinu, pēc analoģijas piemēro pamatregulas 2. panta 9. punkta noteikumus par eksporta cenas aprēķināšanu. Pamatregulas 2. panta 9. punktā izmeklēšanas iestādei ir noteikts pienākums noteikt ticamu eksporta cenu Savienības robežas līmenī, koriģējot visas izmaksas, kas rodas laikā starp importēšanu un tālāku pārdošanu, kā arī uzkrāto peļņu. Pamatregulas 2. panta 9. punkta analoģiska piemērošana ļauj iegūt cenu, kas ir pilnībā salīdzināma ar cenu, kuru izmanto, lai pārbaudītu pārdošanu nesaistītiem klientiem, un ar Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenu.

(177)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Terex apgalvoja, ka attiecībā uz TGG Komisijai, aprēķinot eksporta cenu, nebūtu jāatskaita peļņa un PVA izmaksas, lai varētu taisnīgi salīdzināt Terex pārdošanas cenu ES un ES ražošanas nozares cenu. Starpuzņēmumu transfertcena starp Terex Changzhou un TGG aptvēra tikai ražošanas izmaksas, rūpnīcu pieskaitāmās izmaksas un peļņu. Tā nebija tāda pati kā ES ražošanas nozares mērķa cena, kas noteikta, pamatojoties uz mērķa peļņu un faktiskajām PVA izmaksām, kas izteiktas procentos no pārdošanas cenām.

(178)

Komisija noraidīja šo argumentu, jo, lai noteiktu ticamu importa cenu atbilstoši nesaistītu pušu darījuma principam, šāda cena ir jāaprēķina, kā sākumpunktu izmantojot saistītā importētāja tālākpārdošanas cenu pirmajam neatkarīgajam klientam. Lai veiktu šo pārrēķinu, pēc analoģijas piemēro Antidempinga pamatregulas 2. panta 9. punkta noteikumus par eksporta cenas aprēķināšanu. Pamatregulas 2. panta 9. punktā izmeklēšanas iestādei ir noteikts pienākums noteikt ticamu eksporta cenu Savienības robežas līmenī, koriģējot visas izmaksas, kas rodas laikā starp importēšanu un tālāku pārdošanu, kā arī uzkrāto peļņu. Antidempinga pamatregulas 2. panta 9. punkta analoģiska piemērošana ļauj iegūt cenu, kas ir pilnībā salīdzināma ar cenu, kuru izmanto, lai pārbaudītu pārdošanu nesaistītiem klientiem, un ar Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenu.

(179)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas sūdzības iesniedzējs, CCCME, Sinoboom un Dingli apgalvoja, ka no pagaidu informācijas izpaušanas nebija skaidrs, vai, aprēķinot cenu samazinājumu (un mērķa cenas samazinājumu), Komisija koriģēja Savienības ražotāju cenu gadījumā, ja tie veic pārdošanu ar saistīto vienību starpniecību, tāpat kā attiecībā uz izlasē iekļauto Ķīnas ražotāju eksportētāju cenu.

(180)

Komisija paskaidroja, ka vienādas korekcijas tika veiktas gan attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem Ķīnā, gan Savienības ražotājiem, un tāpēc Komisija salīdzināja cenas vienā tirdzniecības līmenī.

(181)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Komisijai nevajadzēja sistemātiski koriģēt eksporta cenu par 4,5 % no muitas nodokļa, jo importam ar TARIC kodu 8428.90.90.20 muitas nodokli nepiemēro. Tas apgalvoja, ka korekcija būtu jāveic tikai attiecībā uz eksportu, uz kuru attiecas nodokļi, pamatojoties uz datiem, ko iesnieguši ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, un, ja informācija nebūtu paziņota, pamatojoties uz datiem pēc procedūras sākšanas, nosakot tā importa īpatsvaru, uz kuru attiecas nodokļi, salīdzinājumā ar importu, kam nodokļi bija nulle. Komisija pieņēma šo apgalvojumu un attiecīgi samazināja eksporta cenu.

(182)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas CCCME apgalvoja, ka Komisijai būtu jāpaļaujas uz katra izlasē iekļautā ražotāja eksportētāja faktiskajiem eksporta datiem, nevis uz importa datiem pēc IP. Komisija paskaidroja, ka korekcijas pamatā bija ražotāju eksportētāju faktiskie dati izmeklēšanas periodā, kas ļāva noteikt, vai eksportētajiem apjomiem tika piemērots muitas nodoklis.

(183)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas Sinoboom un sūdzības iesniedzējs iesniedza piezīmes par ražojumu klasifikāciju un salīdzināmību.

(184)

Sinoboom atsaucās uz pagaidu informācijas izpaušanu un faktu, ka kaitējuma starpības aprēķināšanas nolūkā Komisija apvienoja ražojuma kontroles numurus (“RKN”), kā rezultātā Komisija salīdzināja izlices pacēlājus ar būtiski atšķirīgiem darba augstumiem, un tāpēc, iespējams, kaitējuma starpība tika pārvērtēta.

(185)

Komisija pieņēma apgalvojumu un veica salīdzināšanu, pamatojoties uz RKN pret RKN, un attiecīgi koriģēja aprēķinus. Rezultātā kaitējuma starpība samazinājās.

(186)

Sinoboom arī norādīja, ka tā pagaidu dempinga starpība bija lielāka par citu ražotāju eksportētāju dempinga starpībām. Sinoboom uzskatīja, ka šādas atšķirības varēja radīt metodika, ko Komisija bija pieņēmusi cenu salīdzināšanai un kaitējuma starpības analīzei. Tas atsaucās uz informāciju, kas izpausta par ražojuma kontroles numuru klasifikāciju, un apgalvoja, ka ieinteresētajām personām nebija pietiekami daudz laika, lai iesniegtu piezīmes par RKN salīdzinājumu, kuru personas iesniedza tikai vienu dienu pirms piezīmju par pagaidu pasākumiem iesniegšanas termiņa beigām. Tas uzskatīja, ka Savienības ražotāji bija pieļāvuši kļūdas saistībā ar RKN klasifikāciju, un norādīja ražojuma veidus, kuri, iespējams, bija klasificēti nepareizi vai kuriem tas nevarēja pārbaudīt klasifikācijas pareizību, pamatojoties uz ražojuma veidu aprakstu.

(187)

Savukārt sūdzības iesniedzējs, reaģējot uz CCCME piezīmēm, uzskatīja, ka apgalvojumi bija nepamatoti, jo ražojumi bija vai nu pareizi klasificēti, vai netika ražoti, vai arī netika izmantoti salīdzināšanai.

(188)

Komisija pārbaudīja iespējamo nepareizo klasifikāciju un konstatēja, ka viens no izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem patiešām bija ziņojis par diviem MAE veidiem ar nepareizu RKN. Komisija attiecīgi izlaboja RKN klasifikāciju.

(189)

Sinoboom arī apgalvoja, ka dažus ražojuma veidus Savienības ražotāji varēja pārdot nereprezentatīvos apjomos un tādējādi šiem ražojumiem, iespējams, tika noteiktas mākslīgi augstas cenas. Ja tā bija, Komisijai būtu jāveic attiecīgo pārdevumu atkārtota klasifikācija un tie jāiekļauj tuvākajā atšķirīgajā RKN, kuram Savienības ražotājiem bija reprezentatīvi pārdošanas apjomi izmeklēšanas periodā.

(190)

Komisija veica pārbaudi un apstiprināja, ka Savienības ražošanas nozares pārdotie ražojuma veidi salīdzinājumā ar tiem pašiem ražojuma veidiem, ko pārdeva Sinoboom, nebija saistīti ar nereprezentatīviem daudzumiem. Tādējādi nebija vajadzības veikt RKN pārklasifikāciju.

(191)

Sūdzības iesniedzējs uzskatīja, ka daži JLG deklarētie ražojuma veidi acīmredzami bija nepareizi klasificēti attiecībā uz atsevišķu izlices pacēlāju izmantošanu rūpniecībā vai uz nelīdzenas virsmas un attiecībā uz noteiktu masta pacēlāju darba augstumu.

(192)

Saistīto uzņēmumu pārbaudes procesā galīgajā posmā uzņēmumi vienojās šos ražojumus pārklasificēt pareizajos RKN.

(193)

Pēc korekcijām, kas tika veiktas cenu samazinājuma (un mērķa cenas samazinājuma) starpības aprēķinos, kā paskaidrots iepriekš un 3.3.2. iedaļā, Komisija noteica vidējo svērto cenu samazinājuma starpību 11,9 % apmērā.

(194)

Papildus cenu samazinājumam mērķa cenas samazinājuma starpība katram izlasē iekļautajam ražotājam eksportētājam saglabājās būtiska. Pamatojoties uz to, Komisija saglabāja 288. apsvērumā izdarīto secinājumu, ka imports no Ķīnas būtiski apspieda cenas Savienības ražošanas nozarē, kurai izmeklēšanas periodā bija jāpārdod par cenu zem pašizmaksas.

(195)

Pagaidu regulā (4.5. iedaļa) Komisija sīki izklāstīja Savienības ražošanas nozares makroekonomiskos un mikroekonomiskos rādītājus attiecīgajā periodā. Pagaidu regulas 320. apsvērumā tā secināja, ka Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē.

(196)

Komisija nesaņēma piezīmes par makroekonomisko un mikroekonomisko rādītāju līmeni. Piezīmes par šo rādītāju līmeni netika saņemtas, tāpēc tiek apstiprināts pagaidu regulas 289.–316. apsvērums.

(197)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas CCCME, ĶV un sūdzības iesniedzējs sniedza piezīmes par Komisijas secinājumiem attiecībā uz kaitējuma rādītāju un kaitējuma novērtējumu.

(198)

CCCME ieskatā kaitējuma rādītāji liecināja par to, ka Savienības MAE ražošanas nozare pieauga un ka nebija tiešu pierādījumu tam, ka Savienības ražošanas nozarei būtu nodarīts būtisks kaitējums. Tā atsaucās uz ražošanas apjoma pieaugumu par 100 %, jaudas izmantojuma pieaugumu par 88 % un Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomu pieaugumu par 62 %. Tā arī apgalvoja, ka cenu pieaugums par 16 % bija lielāks par izmaksu pieaugumu, kas bija 14 %. Tā arī apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozarē nodarbinātība palielinājās par 40 %, ražīgums – par 43 %, savukārt krājumi perioda beigās ražošanas nozarē samazinājās par 35 %. Pēc galīgās informācijas izpaušanas CCCME atkārtoja līdzīgus argumentus un apgalvoja, ka ieinteresētajām personām izpaustie kaitējuma rādītāju dati nesniedz pārliecinošu priekšstatu par IP laikā Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu. Tomēr tā nesniedza jaunu informāciju, kas pamatotu apgalvojumu.

(199)

CCCME arī minēja Manitou finanšu pārskatus, kuri liecināja par ievērojamu peļņas un pārdošanas apjoma pieaugumu Ziemeļeiropā un Dienvideiropā (36), kā arī divas publikācijas, kurās minēts, ka Haulotte palielināja savu pārdošanas apjomu (37). Pēc galīgās informācijas izpaušanas CCCME piebilda, ka Manitou finanšu pārskatos bija atsauce uz “ražojuma iedalījumu”, kas ietvēra MAE un ko “noteikti pozitīvi ietekmēja cenas pieaugums, kas veicināja ieņēmumu no pārdošanas pieaugumu par 13 % 2023. gadā”. Tā arī apgalvoja, ka pārskatos bija minēts, ka “visu tirgu un darījumdarbības nozaru atgūšanās bija īpaši spēcīga” (38).

(200)

Arī ĶV atsaucās uz Savienības ražotāju ražošanas jaudas, ražošanas apjoma, pārdošanas apjoma, darbinieku skaita, pārdošanas cenas un citu rādītāju pieaugumu. Tā apgalvoja, ka Komisija nebija ņēmusi vērā Savienības ražošanas nozares rentabilitātes samazināšanās patiesos cēloņus.

(201)

Savukārt sūdzības iesniedzējs uzskatīja, ka ir normāli, ka pat cietusī nozare uzrādīja zināmu ražošanas un pārdošanas apjoma pieaugumu, jo stagnācija vai samazinājums laikā, kad patēriņš pieauga par 122 %, visticamāk, nebūtu ļāvuši nozarei izdzīvot. Tas apgalvoja, ka līdz ar to bija jāņem vērā nozīmīgais tirgus pieaugums.

(202)

Sūdzības iesniedzējs arī uzsvēra, ka imports no Ķīnas laikposmā no 2020. gada līdz izmeklēšanas periodam palielinājās par vairāk nekā 226 %, pārsniedzot patēriņa pieaugumu, un tirgus daļa palielinājās par 47 %, kas liecina par Ķīnas importa agresīvu un ātru ienākšanu Savienības tirgū. Tāpēc, neraugoties uz ražošanas apjoma pieaugumu Savienības ražošanas nozarē laikposmā no 2020. gada līdz izmeklēšanas periodam, situācija saglabājās tai kaitējoša. Sūdzības iesniedzējs arī apgalvoja, ka tas bija tāpēc, ka 2020. gadu ietekmēja pandēmijas situācija un ražošanas apjoms 2020. gadā bija zems. Turpmākais ražošanas apjoma pieaugums saglabājās krietni zem patēriņa pieauguma līmeņa, un tas nozīmēja, ka Savienības ražošanas nozare nevarēja ražot un pārdot atbilstīgi tirgus pieprasījumam. Sūdzības iesniedzējs arī uzsvēra, ka, tā kā bija jāsamazina izmaksas, nodarbinātības pieaugums bija mazāks par ražošanas apjoma pieaugumu.

(203)

Sūdzības iesniedzējs arī apgalvoja, ka CCCME minētie finanšu pārskati attiecās uz visu Manitou darījumdarbību, savukārt attiecīgais ražojums 2023. gadā veidoja tikai 11,6 % no tā darbībām. Tas arī apgalvoja, ka publikācijā, kurā bija minēts uzņēmuma Haulotte pārdošanas apjoma pieaugums, bija minēts arī tas, ka Haulotte nevarēja segt savus parādus, ka tas nevarēja noteikt cenas peļņas un zaudējumu sliekšņa līmenī un ka Haulotte finansiālo un pārdošanas problēmu cēlonis bija Ķīnas ražotāji.

(204)

Turklāt Savienības ražošanas nozare uzsvēra, ka 2022. gads bija nepieredzēti dramatisks gads saistībā ar kaitējumu Savienībai un ka nelielais uzlabojums 2023. gadā neliecināja par to, ka kaitējuma vairs nav.

(205)

Komisija izvērtēja dažādu personu apgalvojumus. Tā uzskatīja, ka pretēji CCCME un ĶV apgalvojumiem, faktu, ka daži rādītāji, piemēram, ražošanas apjoms, jaudas izmantojums, pārdošanas apjomi, cena un nodarbinātība Savienības ražošanas nozarē, attiecīgajā periodā liecināja par pozitīvu tendenci, nevar interpretēt atsevišķi kā norādi par augošu ražošanas nozari labā stāvoklī. Komisija atsaucās uz pagaidu regulas 318. apsvērumu, kurā tā paskaidroja, ka pandēmijas situācija 2020. gadā ietekmēja visus Savienības ražošanas nozares rādītājus, tāpat kā daudzu citu nozaru rādītājus. Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoms, jaudas izmantojums, pārdošanas apjoms un nodarbinātība 2020. gadā bija ārkārtīgi zemā līmenī, un, tā kā 2020. gads bija atsauces gads, minētie rādītāji liecināja par pieaugumu.

(206)

Paskaidrojot iepriekš minēto, pirms pandēmijas 2019. gadā Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoma un ražošanas jaudas rādītāji bija lielāki nekā 2020. gadā un līdzīgā līmenī kā izmeklēšanas periodā. Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoms 2019. gadā bija 34 669 vienības salīdzinājumā ar 35 402 vienībām izmeklēšanas periodā, un Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms 2019. gadā bija 27 765 vienības salīdzinājumā ar 23 794 vienībām izmeklēšanas perioda laikā. Pēdējais rādītājs liecināja par samazinājumu par 14 % laikposmā no 2019. gada līdz izmeklēšanas periodam. Tāpat arī laikposmā no 2019. gada līdz izmeklēšanas periodam nodarbinātība samazinājās par 7 %.

(207)

Tāpēc Komisija uzskatīja, ka fakts, ka daži rādītāji laikposmā no 2020. gada līdz izmeklēšanas periodam pieauga, neliecināja par veselīgu augošu nozari, bet drīzāk par atgriešanos līmenī, kāds bija pirms Covid-19, jo īpaši tirgū, kurā patēriņš no 2020. gada līdz izmeklēšanas periodam palielinājās par 122 % – no 28 481 vienības 2020. gadā līdz 63 086 vienībām izmeklēšanas periodā. Normālos tirgus apstākļos Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms pieaugtu atbilstīgi pieaugošajam patēriņam. Tomēr laikposmā no 2020. gada līdz izmeklēšanas periodam tas tā nebija, – pārdošanas apjoms pieauga tikai par 62 % salīdzinājumā ar patēriņa pieaugumu par 122 %. Lai gan nodarbinātības līmenis no 2020. gada līdz izmeklēšanas periodam palielinājās par 40 %, tas bija par 60 % zemāks par ražošanas apjoma pieaugumu, kas tajā pašā periodā palielinājās par 100 %.

(208)

Komisija arī atgādināja, ka no 2020. gada līdz izmeklēšanas periodam Savienības ražošanas nozare cieta būtiskus zaudējumus. Lai gan laikā no 2022. gada līdz izmeklēšanas periodam zaudējumi samazinājās, ražošanas nozare turpināja ciest zaudējumus, lai gan strauji augošā MAE tirgū normālos tirgus apstākļos tai bija jāatgriežas rentablā situācijā.

(209)

Komisija arī uzskatīja, ka Manitou grupas finanšu pārskati aptvēra visas Manitou grupas darbības, no kurām MAE veidoja vien nelielu daļu, un tie neattiecās konkrēti uz MAE pārdošanu. Komisija novērtēja un pārbaudīja visus IP datus, kas attiecās tieši uz katra izlasē iekļautā Savienības ražotāja MAE. Tāpēc šāda veida paziņojumi Manitou finanšu pārskatos nebija būtiski, lai novērtētu ekonomiskos rādītājus, kas tika pārbaudīti un novērtēti saistībā ar attiecīgo ražojumu un konkrēti IP (kas nesakrita ar uzņēmuma finanšu gadu). Tāpēc no šiem pārskatiem nevarēja izdarīt secinājumus par attiecīgo ražojumu. Tas pats attiecās uz informāciju, kas paziņota par Haulotte grupu. Komisija, izdarot konstatējumus, balstījās uz pārbaudītiem abu uzņēmumu datiem, kas parādīja ekonomisko situāciju tikai saistībā ar MAE ražošanu un pārdošanu attiecīgajā periodā.

(210)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas CCCME arī apgalvoja, ka Komisijas atsauce uz rādītājiem 2019. gadā attiecās tikai uz makroekonomiskajiem rādītājiem, nevis uz mikroekonomiskajiem datiem, un ka tāpēc kaitējuma novērtēšanas periodā bija acīmredzama neatbilstība. Tāpēc tās ieskatā nevarēja izslēgt, ka kaitējuma rādītāju analīze, kas attiecas uz apskatāmo neatbilstīgo laikposmu, rada izkropļotu priekšstatu par kaitējumu. Tāpat CCCME apgalvoja, ka Komisijai bija jāņem vērā periods, kas ir tuvu IP, jo šāds novērtējums visprecīzāk parādītu to, vai Savienības ražošanas nozarei IP laikā tika nodarīts būtisks kaitējums, un arī tāpēc, ka dempings, cenu samazinājums un mērķa cenas samazinājums tika konstatēts tikai IP.

(211)

Tomēr tas, ka Komisija atsaucās uz Savienības ražošanas nozares stāvokli 2019. gadā, nebija attiecīgā perioda pagarināšana, un tas arī nenozīmēja, ka mikroekonomisko un makroekonomisko rādītāju novērtēšanai tika izmantots cits periods. Atsauce uz situāciju 2019. gadā tika pievienota, lai pamatotu secinājumus par situāciju IP un attiecīgajā periodā, jo īpaši ņemot vērā to, ka 2020. gadu, ko izmantoja kā atsauces gadu analīzes veikšanai, ietekmēja pandēmija. IP un attiecīgais periods, uz kura pamata tika izdarīti secinājumi, nemainījās (sk. 1.7. iedaļu). Tāpēc Komisija apgalvojumu noraidīja.

(212)

Ņemot vērā būtiskos zaudējumus, kas Savienības ražošanas nozarei radās attiecīgajā periodā, ievērojamo tirgus daļas zudumu (aptuveni 14 procentpunkti) un citu finanšu rādītāju, piemēram, naudas plūsmas, ieguldījumu un ienākuma no ieguldījumiem, pasliktināšanos (sk. pagaidu regulas 313. apsvērumu), nevarēja uzskatīt, ka Savienības MAE ražošanas nozare bija veselīga ražošanas nozare.

(213)

Tādējādi Komisija saglabāja secinājumu, ka Savienības ražošanas nozarei tika nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē.

(214)

Pagaidu regulas 323. apsvērumā Komisija secināja, ka būtisko kaitējumu Savienības ražošanas nozarei radīja attiecīgā ražojuma imports no Ķīnas par dempinga cenām.

(215)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas CCCME, ĶV un sūdzības iesniedzējs iesniedza piezīmes par secinājumu.

(216)

CCCME apgalvoja, ka, ja 2020. gads, ko ietekmēja pandēmijas situācija, netiktu ņemts vērā, Ķīnas importa tirgus daļa saglabātos diezgan stabila ar nelielu pieaugumu trīs procentpunktu apmērā, savukārt cenu līmenis palielinātos par gandrīz 50 %. Tā apgalvoja, ka tajā pašā periodā Savienības ražošanas nozares rādītāji palielinājās. Izslēdzot 2020. gadu kā netipisku gadu, ko ietekmēja pandēmija, Savienības ražošanas nozares tirgus daļa atlikušajā attiecīgā perioda posmā saglabātos diezgan stabila ar nelielu samazinājumu divu procentpunktu apmērā. Tajā pašā laikā Ķīnas importa tirgus daļa bija stabila, un tā cena palielinājās par gandrīz 50 %.

(217)

Komisija vispirms norādīja, ka Ķīnas importa tirgus daļas pieaugums no 2021. gada līdz izmeklēšanas periodam patiešām bija tikai trīs procentpunkti. Tomēr, ņemot vērā ievērojamo patēriņa pieaugumu tajā pašā periodā absolūtā izteiksmē, šis tirgus daļas pieaugums par trīs procentpunktiem nozīmēja importa pieaugumu par 104 % – no 23 124 vienībām, kas tika importētas 2021. gadā, līdz 33 946 vienībām, kas tika importētas izmeklēšanas perioda laikā, un tas bija ievērojams importa pieaugums. Turklāt fakts, ka Ķīnas importa tirgus daļas ziņā pieaugums galvenokārt bija vērojams attiecīgā perioda sākumā, nevis beigās, nemazināja cēloņsakarību, bet drīzāk izskaidroja to, kāpēc Savienības ražošanas nozare cieta zaudējumus visā attiecīgajā periodā.

(218)

Turklāt salīdzinājumā ar gadu pirms pandēmijas 2019. gadā importa apjoms no Ķīnas bija aptuveni 8 800 vienības. Tāpēc laikposmā no 2019. gada līdz izmeklēšanas periodam importa apjoms no Ķīnas palielinājās par 285 % – no 8 800 vienībām, ko importēja 2019. gadā, līdz 33 946 vienībām, ko importēja izmeklēšanas periodā, un tas bija ļoti būtisks pieaugums. Lai gan Ķīnas importa cenas patiešām palielinājās, tās joprojām bija daudz zemākas par Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenām.

(219)

Attiecībā uz rentabilitāti CCCME apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozarei bija negatīvs peļņas rādītājs kopš attiecīgā perioda sākuma. Tās ieskatā apgalvojums, ka Savienības ražošanas nozares finansiālo stāvokli jau ietekmēja Ķīnas importa pieaugums, kas sākās 2018. gadā, nebija pamatots ar pierādījumiem un tādējādi tas bija nepamatots.

(220)

Kā minēts pagaidu regulas 281. apsvērumā, attiecīgā perioda sākumā 2020. gadā imports no Ķīnas jau bija ievērojams un sasniedza vairāk nekā 10 000 vienību. Izlasē iekļauto Ķīnas ražotāju eksportētāju sniegtie dati arī liecināja par līdzīgu importa apjomu 2019. gadā. Tas skaidri parādīja, ka Savienības ražošanas nozari jau kopš 2018. gada ietekmēja imports par zemām cenām.

(221)

CCCME arī uzskatīja, ka Savienības ražošanas nozares ienākums no ieguldījumiem attiecīgajā periodā bija svārstīgs, proti, 2021. gadā tas būtiski pieauga līdz 35–40 %, pēc tam 2022. gadā nokritās līdz negatīvam rādītājam un izmeklēšanas periodā atkal nedaudz palielinājās. Tā norādīja, ka Savienības ražošanas nozares ienākums no ieguldījumiem ievērojami palielinājās gadā, kad būtiski pieauga arī Ķīnas izcelsmes imports, savukārt ienākums no ieguldījumiem samazinājās gadā līdz izmeklēšanas periodam, kad Ķīnas importa tirgus daļa saglabājās diezgan stabila. Tāpēc CCCME uzskatīja, ka nevarēja secināt, ka šo snieguma rādītāju pasliktināšanos izraisīja Ķīnas izcelsmes importa pieaugums.

(222)

Komisijas ieskatā fakts, ka laikposmā no 2020. līdz 2021. gadam palielinājās ienākums no ieguldījumiem, kas notika tajā pašā gadā, kad būtiski pieauga imports no Ķīnas, neietekmēja Komisijas secinājumu, ka imports no Ķīnas par dempinga cenām radīja kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, jo Ķīnas importa ietekmei nebija noteikti jāatspoguļojas uz ienākumu no ieguldījumiem tajā pašā gadā, un tā būtu jāvērtē ilgākā laikposmā. Komisija secināja, ka rādītāja izmaiņas bija sekas Ķīnas importam iepriekšējos gados, kā arī tam, ka Savienības ražošanas nozare tajā periodā nebija rentabla. Kopumā ienākums no ieguldījumiem attiecīgajā periodā samazinājās par vairāk nekā 400 %. Turklāt, kā minēts pagaidu regulas 313. apsvērumā, Savienības ražotāju ieguldījumu līmenis kopš 2020. gada samazinājās par 64 %, un tas bija ievērojams samazinājums.

(223)

ĶV arī apgalvoja, ka izmeklēšanas perioda laikā Savienības ražošanas nozares rentabilitāte būtiski uzlabojās salīdzinājumā ar 2022. gadu, atgūstoties par aptuveni 10 procentpunktiem. Tās ieskatā tas liecināja, ka Ķīnas izcelsmes importa cenas nebija iemesls Savienības ražošanas nozares rentabilitātes samazinājumam.

(224)

Komisija atkārtoja, ka zaudējumu samazināšanos laikposmā no 2022. gada līdz izmeklēšanas periodam no [(–15 %) līdz (–10 %)] līdz [(–5 %) līdz (0 %)] nevarēja uzskatīt par atgūšanās pazīmi. Saskaņā ar Savienības ražošanas nozares datiem Savienības ražošanas nozares rentabilitātes kritums 2022. gadā bija saistīts ar izejvielu izmaksu pieaugumu par 25–30 % un to, ka uzņēmumi nevarēja paaugstināt cenas pasūtījumiem, par kuriem jau bija panākta vienošanās. Tāpēc zaudējumi 2022. gadā bija īpaši lieli. Tomēr, kā minēts iepriekš, faktu, ka laikposmā no 2022. gada līdz IP zaudējumi samazinājās, nevarēja uzskatīt par atgūšanās pazīmi, jo Savienības ražošanas nozare joprojām cieta ievērojamus zaudējumus, ko radīja galvenokārt Ķīnas importa par zemām cenām izraisītā cenu apspiešana. Tāpēc Komisija uzskatīja šo apgalvojumu par nepamatotu.

(225)

CCCME uzskatīja, ka Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma cēlonis bija izejvielu cenu un citu izmaksu, piemēram, darbaspēka izmaksu, pieaugums.

(226)

Arī ĶV apgalvoja, ka Savienības uzņēmumu rentabilitātes kritumu 2022. gadā nevar skaidrot ar importēto ražojumu cenām, it īpaši tāpēc, ka importēto ražojumu cenas krasi nemainījās. ĶV apgalvoja, ka Komisija nav ņēmusi vērā izejvielu cenu pastāvīgā pieauguma negatīvo ietekmi uz Savienības ražotāju rentabilitāti izmeklēšanas periodā un ir kļūdaini attiecinājusi kaitējumu uz Ķīnas izcelsmes importu.

(227)

Savukārt sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka izmeklēšanas periodā cenas visā pasaulē un Savienības tirgū strauji un būtiski pieauga izmaksu pieauguma dēļ un ka Savienības ražošanas nozare nevarēja izmaksu pieaugumu pārnest uz saviem klientiem Ķīnas eksportētāju radītā spiediena dēļ. Tomēr tas uzskatīja, ka izmaksu pieaugums kā tāds nebūtu radījis kaitējumu uzņēmumiem, ja pastāvētu vienlīdzīgi konkurences apstākļi. Ķīnas importa par dempinga cenām radītā cenu spiediena dēļ Savienības ražotāji nevarēja pietiekami paaugstināt cenas, no jauna apspriest spēkā esošos līgumus un segt izmaksu pieaugumu. Tāpēc nozare cieta zaudējumus.

(228)

Komisija savā analīzē ņēma vērā izejvielu cenu pastāvīgā pieauguma negatīvo ietekmi, taču secināja, ka šis pieaugums nemazina cēloņsakarību. Normālos tirgus apstākļos rentabilitātes samazināšanās varētu notikt ierobežotā laikposmā, kad nozare nevar paaugstināt cenas atbilstīgi izmaksu pieaugumam spēkā esošo līgumu dēļ, bet pēc kāda laika par līgumiem varētu vienoties no jauna, lai segtu vismaz izmaksas, jo īpaši strauji augošā tirgū, kā tas bija šajā gadījumā. Tomēr, ņemot vērā to, ka importa no Ķīnas cenas visā attiecīgajā periodā bija ievērojami zemākas par Savienības cenām, kā arī ņemot vērā importa par dempinga cenām apjoma ievērojamo pieaugumu tajā pašā periodā, Savienības ražošanas nozare nevarēja paaugstināt cenas atbilstīgi izmaksu pieaugumam. Tādējādi Komisija uzskatīja, ka izmaksu pieaugums nevarēja mazināt konstatēto cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām no Ķīnas un Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu un ka kaitējumu Savienības ražošanas nozarei galvenokārt izraisīja importa par zemām cenām pieaugums.

(229)

ĶV apgalvoja, ka, tā kā Savienības ražošanas nozares vidējās eksporta cenas bija zemākas par tās pārdošanas cenām Savienības tirgū un šie eksporta pārdošanas darījumi bija rentabli, tas liecina, ka nav pamata apgalvojumam, ka imports no Ķīnas par zemām cenām piespieda Savienības ražošanas nozari pārdot MAE ražojumus par zemām cenām un ietekmēja tās rentabilitāti.

(230)

Tomēr Komisija uzskatīja, ka no fakta, ka eksporta cenas bija zemākas par iekšzemes pārdošanas cenām, bet rentablas, nevar secināt, ka Ķīnas imports par zemām cenām neietekmēja Savienības ražošanas nozares rentabilitāti. Lielākoties rentablo eksporta pārdošanas darījumu iemesls bija pārdoto ražojumu klāsta atšķirības eksporta tirgū un iekšzemes tirgū vienā un tajā pašā periodā. Katrā ziņā tas, ka eksporta pārdošanas darījumi bija rentabli, nemazināja cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un Savienības ražošanas nozarei radīto kaitējumu.

(231)

CCCME arī apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozare nespēja piedāvāt pilnu elektriskā MAE klāstu, jo īpaši elektrisko MAE ar augstāku maksimālo augstumu.

(232)

Savukārt sūdzības iesniedzējs uzskatīja, ka apgalvojumi, ka Savienības ražotāji nevarēja nodrošināt pieprasījumu pēc elektriskā MAE, bija nepamatoti un nepatiesi. Tas apgalvoja, ka tā nav patiesa informācija, ka Ķīnas ražotāji lika īpašu uzsvaru uz elektrisko MAE, – arī Savienības ražotāji ražoja un pārdeva lielu daudzumu elektriskā MAE. Piemēram, vairāk nekā 70 % no mašīnām, ko Haulotte pārdeva laikposmā no 2020. līdz 2022. gadam (jaunākie publiski pieejamie dati), bija elektriskās mašīnas. Tas apgalvoja, ka Haulotte piedāvā plašu elektrisko mašīnu klāstu: piemēram, tā masta pacēlāji ir pieejami tikai kā elektriskie pacēlāji, un tā šķērveida pacēlāji un teleskopiskie pacēlāji bija pieejami gan ar elektrodzinēju, gan arī ar iekšdedzes dzinēju.

(233)

Komisija atkārtoja, kā minēts pagaidu regulas 336. apsvērumā, ka, salīdzinot izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju importētos ražojuma veidus un Savienības ražošanas nozares pārdotos ražojuma veidus, tika konstatēts, ka kopumā vairāk nekā 90 % no izlasē iekļauto Savienības ražotāju pārdotajiem ražojuma veidiem bija salīdzināmi ar ražojuma veidiem, kas importēti no Ķīnas. Turklāt vairāk nekā 60 % no izlasē iekļauto Savienības ražotāju pārdošanas apjoma Savienības tirgū izmeklēšanas perioda laikā attiecās uz elektrisko MAE. Tāpēc Komisija uzskatīja, ka ražotāju eksportētāju pārdotais ražojumu klāsts bija salīdzināms ar ražojumu klāstu, ko Savienības ražošanas nozare pārdeva Savienības tirgū. Tādējādi iespējamās atšķirības ražojumu klāstā nevarēja būt Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma cēlonis. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(234)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas CCCME atkārtoti norādīja, ka Savienības ražošanas nozare nebija konkurētspējīga, jo tai bija ierobežots elektriskā MAE klāsts. Tā atsaucās uz paziņojumu Ķīnas ražotāja Xiamen Liteng Engineering Machinery Co., Ltd ziņojumā, kurā bija minēts, ka, atgūstoties no pandēmijas situācijas, uzņēmumi centās pielāgoties tirgus pieprasījumam pēc jaunām mašīnām, jo īpaši profesionālām un elektriskām mašīnām, kā arī ilgākam piegādes laikam. CCCME arī minēja Manitou 2022. gada ziņojumu, kurā tajā pašā kontekstā (atgūšanās no Covid-19 pandēmijas) bija minēti piegādes traucējumi un transporta grūtības, kā arī Haulotte ziņojumu, kurā bija norādīts uz piegādes ķēdes grūtībām, inflāciju, ražošanas aizkavēšanos un krājumu vērtību kā uzņēmuma riskiem.

(235)

Komisija vispirms norādīja, ka Ķīnas ražotāja paziņojums attiecās uz pasaules tirgu, nevis konkrēti uz Savienības tirgu. Turklāt, tāpat kā Manitou un Haulotte citētajos ziņojumos, arī Komisija norādīja uz to, ka laikposmu no 2020. līdz 2022. gadam ietekmēja pandēmija visā pasaulē, taču šīs ietekmes ilgums bija ierobežots. Kā sīkāk izklāstīts iepriekš, Savienības ražotāji IP laikā piedāvāja pilnu elektrisko ražojumu klāstu, un pandēmijas situācija vairs neietekmēja to ekonomisko stāvokli. Tādējādi Komisija noraidīja apgalvojumu, ka Savienības ražošanas nozares ekonomisko stāvokli IP radīja tās konkurētspējas trūkums.

(236)

CCCME arī uzskatīja, ka vēl viens Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma cēlonis bija tas, ka tā nespēja izpildīt pasūtījumus, tādējādi radot ilgus piegādes laikus, kā arī palēnināšanās Savienības būvniecības tirgū. Tā atkārtoja šo argumentu pēc galīgās informācijas izpaušanas un norādīja uz Manitou finanšu pārskatos iekļautajiem paziņojumiem, kuros bija minēta pasūtījumu īslaicīga apturēšana. Komisija uzskatīja, ka argumenti nebija pamatoti. Gluži pretēji, kā norādīts pagaidu regulas 277. apsvērumā, patēriņš no 2020. gada līdz izmeklēšanas periodam palielinājās par 122 %, kas liecināja, ka pieprasījums pēc MAE ievērojami pieauga un to neietekmēja iespējamā palēnināšanās Savienības būvniecības tirgū. Turklāt Manitou finanšu pārskatā un publikācijās presē, uz kurām atsaucās CCCME, bija skaidri norādīts, ka ilgāki piegādes laiki attiecās uz periodu pēc Covid-19 pandēmijas, kas bija tikai īslaicīgs (39). Secinājums par cēloņsakarību

(237)

Komisija novērtēja visu citu zināmo faktoru ietekmi, ņemot vērā ieinteresēto personu piezīmes, un secināja, ka šie faktori nemazināja cēloņsakarību. Tāpēc Komisija apstiprināja pagaidu regulas 339. un 340. apsvērumā izdarītos secinājumus, ka pastāvēja cēloņsakarība starp Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu un importu par dempinga cenām no Ķīnas, un šo cēloņsakarību nemazināja iepriekš minētie faktori.

(238)

Lai noteiktu pasākumu līmeni, Komisija pārbaudīja, vai par dempinga starpību mazāks maksājums būtu pietiekams, lai novērstu kaitējumu, ko Savienības ražošanas nozarei ir radījis imports par dempinga cenām.

(239)

Sūdzības iesniedzējs šajā lietā apgalvoja, ka izejvielu tirgū pastāv kropļojumi pamatregulas 7. panta 2.a punkta nozīmē. Pagaidu regulas 343. apsvērumā Komisija provizoriski konstatēja, ka pamatregulas 7. panta 2.a punkta piemērošanas nosacījumi nepastāv. Novērtējums par kropļojumiem izejvielu tirgū ir sīkāk izklāstīts turpmāk.

(240)

Pagaidu regulas 347.–354. apsvērumā Komisija sīki izklāstīja metodoloģiju, kas tika izmantota, lai noteiktu starpības, kuras ir pietiekamas, lai novērstu kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(241)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka, tā kā Haulotte France un Haulotte Arges Rumānijā veica pārdošanu gandrīz tikai ar saistītu izplatīšanas uzņēmumu starpniecību, mērķa cena būtu jāpalielina par PVA izmaksām, kas radušās šīm saistītajām tirdzniecības vienībām. Tas arī apgalvoja, ka mērķa cenai Haulotte Arges PVA izmaksas netika pieskaitītas.

(242)

Komisija nepiekrita apgalvojumam, ka, lai noteiktu atbilstīgu mērķa cenu, tai bija jāpieskaita saistīto izplatītāju papildu PVA izmaksas. Aprēķinot mērķa cenu, pieskaita tikai ražotāja PVA izmaksas, nevis saistīto vienību izmaksas. Arī ražotāju eksportētāju pārdošanas vienību PVA izmaksas netika pieskaitītas eksporta cenai, un tāpēc papildu izmaksu pieskaitīšana Savienības ražotāju gadījumā ietekmētu taisnīgu salīdzināšanu. No otras puses, sākotnēji Haulotte Arges neziņoja par PVA izmaksām katra RKN līmenī mērķa cenas noteikšanas nolūkā, un tādējādi šādas izmaksas sākotnēji netika iekļautas. Tāpēc Komisija veica korekciju, lai palielinātu katra RKN mērķa cenu par PVA izmaksu summu, ko Haulotte Arges paziņoja atbilžu uz anketas jautājumiem vispārīgajā daļā un kas tika pārbaudīta.

(243)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Haulotte Arges paziņotās PVA izmaksas attiecās tikai uz transporta izmaksām un tāpēc tās nebūtu jāņem vērā. Tas ierosināja tā vietā izmantot Haulotte France paziņotās PVA izmaksas, kas bija augstākas.

(244)

Komisija uzskatīja, ka Haulotte Arges mērķa cena būtu jābalsta uz Haulotte Arges sniegtajiem datiem un izmaksām, nevis uz cita uzņēmuma datiem, pat ja šis uzņēmums bija daļa no tās pašas grupas. Tādējādi tā nepiekrita tam, ka, lai noteiktu Haulotte Arges PVA izmaksas, būtu jāizmanto Haulotte France dati. Katrā ziņā, pat ja summas tiktu palielinātas līdz Haulotte France paziņotajam līmenim, šo izmaiņu ietekme uz mērķa cenas samazinājuma starpību nebūtu būtiska. Tāpēc Komisija apgalvojumu noraidīja.

(245)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas sūdzības iesniedzējs arī norādīja, ka Komisija mērķa peļņu noteica rentabilitātes līmenī pirms importa no Ķīnas pieauguma, t. i., 2018. gadā. Sūdzības iesniedzējs uzskatīja, ka tas ir pretrunā pamatregulai, kurā noteikts, ka rentabilitātes līmenim jābūt tādam, kas sedz visas izmaksas un ieguldījumus, pētniecības, izstrādes un inovācijas izmaksas, un ka tam būtu jānodrošina iespēja uzņēmumam ieviest jauninājumus, veikt ieguldījumus un augt. Tas uzskatīja, ka rentabilitātes līmenis 2018. gadā bija nepieņemams, jo Savienības tirgus laikposmā no 2018. līdz 2023. gadam bija strukturāli mainījies. Sūdzības iesniedzējs arī minēja piemērus par vairākām citām augšposma un lejasposma nozarēm, apgalvojot, ka Komisijas noteiktais 7 % līmenis bija pārāk zems. Sūdzības iesniedzējs arī apgalvoja, ka MAE nozarē pēdējos gados ir vērojams vēsturiski augsts ieguldījumu un darbības izmaksu līmenis zaļās un digitālās pārkārtošanās dēļ, – tiek izstrādātas jaunas tehnoloģijas, piemēram, litija baterijas, un notiek MAE elektrifikācija. Tā ieskatā Komisijai bija jāņem vērā tas, ka šie ieguldījumi bija vajadzīgi un ka tie bija jāiekļauj mērķa cenas aprēķinā.

(246)

Komisija tam nepiekrita. Mērķa peļņu noteica, pamatojoties uz datiem, ko sniedza pati ražošanas nozare, un tika uzskatīts, ka tāda peļņa tika gūta, pirms nozarei radīja kaitējumu imports par dempinga cenām, un tādējādi šādai peļņai normālā situācijā būtu jāsedz ieguldījumu, pētniecības, attīstības un inovācijas izmaksas. Pastāvīgas MAE veidu izmaiņas nebija raksturīgas tikai šai nozarei un bija vērojamas arī daudzās citās nozarēs, tāpēc nevarēja pamatot augstāku mērķa peļņu bez jebkādas sasaistes ar iepriekš gūto peļņu. Turklāt sūdzības iesniedzēja apgalvojums bija vispārīgs, un uzņēmumi neiesniedza pierādījumus, uz kuru pamata Komisija varētu aprēķinātu mērķa peļņu citādi. Tāpēc Komisija apgalvojumu noraidīja.

(247)

Sūdzības iesniedzējs arī apgalvoja, ka Komisijas izmantotā mērķa peļņa bija balstīta uz preču faktisko pārdošanas cenu apgrozījuma vērtību pēc izplatīšanas, lai gan tā faktiski tika piemērota izlasē iekļautā ražotāja ražošanas izmaksām, kurās izplatīšanas izmaksas nebija iekļautas. Tādējādi sūdzības iesniedzējs uzskatīja, ka izplatīšanas izmaksas mērķa peļņas aprēķinā nebija jāiekļauj. Komisija pieņēma šo apgalvojumu. Koriģētā mērķa peļņa bija 7,7 %.

(248)

Sūdzības iesniedzējs arī komentēja nākotnes sociālās un vides izmaksas. Tas uzskatīja, ka nākotnes sociālo un vides izmaksu summa, ko Komisija ir pieskaitījusi mērķa cenai, bija pārāk maza un ka Komisijai bija jāiekļauj ar elektroenerģijas ražošanu saistītās CO2 izmaksas, kā arī izmaksas, kuras rodas, īstenojot Direktīvu par korporatīvo ilgtspējas ziņu sniegšanu.

(249)

Komisija atkārtoti norādīja, ka šajā izmeklēšanā tā ņēma vērā netiešās CO2 izmaksas enerģijas patēriņā, bet neņēma vērā izmaksas, par kurām uzņēmumi nesniedza pietiekamus pierādījumus par faktiskajām summām, piemēram, netiešās izmaksas, kas saistītas ar tērauda ražošanu, vai izmaksas, kas nebija saistītas ar obligātu prasību izpildi saskaņā ar daudzpusēju vides nolīgumu vai SDO konvencijām. Tas attiecās uz elektriskā MAE ražošanas izmaksām un izmaksām, kas saistītas ar Direktīvas par korporatīvo ilgtspējas ziņu sniegšanu īstenošanu. Tomēr Komisija koriģēja pārrakstīšanās kļūdas un nākotnes sociālo un vides izmaksu kopējo summu, kas sasniedza 2,1–41,5 EUR par vienību atkarībā no uzņēmuma, pieskaitīja mērķa cenai.

(250)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Komisijai bija jāpieņem arī ar CO2 saistītās izmaksas, kuras rodas tērauda ražošanā un kuras paziņojis Manitou, jo, lai noteiktu šīs izmaksas, sūdzības iesniedzējs izmantoja to pašu informācijas avotu, kuru tas izmantoja, lai noteiktu CO2 izmaksas enerģijas izmaksās (Francijas valsts aģentūra, kas atbild par vidi, – ADEME), kā arī tāpēc, ka CO2 izmaksas enerģijas izmaksās Komisija bija akceptējusi.

(251)

Komisija uzskatīja, ka fakts, ka ADEME ziņoja gan par CO2 izmaksām enerģijas ražošanā, gan par tērauda ražošanu, nepamato sūdzības iesniedzēja ierosināto pieeju. Lai gan Manitou tieši patērēja enerģiju un tā patēriņu varēja aprēķināt, tērauds bija materiāls, ko izmantoja MAE ražošanā izmantotajās detaļās. Tādējādi uzņēmums nevarēja pietiekami pierādīt, cik lielā mērā šīs izmaksas attiecās uz Manitou un vai šīs izmaksas tika pārnestas uz šo uzņēmumu jeb tās absorbēja daļu ražotāji, kas iepirka tēraudu.

(252)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Sinoboom apgalvoja, ka vienā no tabulām, kas iesniegtas galīgās informācijas izpaušanas laikā, bija pārrakstīšanās kļūda. Komisija izlaboja kļūdu, kas tomēr neietekmēja Sinoboom kaitējuma starpību.

(253)

Kā minēts pagaidu regulas 353. apsvērumā, tad Komisija noteica mērķa cenas samazinājuma starpību, salīdzinot izlasē iekļauto ĶTR ražotāju eksportētāju, kuri sadarbojās, vidējo svērto importa cenu, kas tika noteikta, lai aprēķinātu cenu samazinājumu, ar izlasē iekļauto Savienības ražotāju izmeklēšanas periodā Savienības tirgū pārdotā līdzīgā ražojuma vidējo svērto cenu, kura nerada kaitējumu. Šā salīdzinājuma rezultātā iegūto starpību izteica procentos no importa vidējās svērtās CIF vērtības.

(254)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu vispirms pārbaudīja, vai provizoriski noteiktā dempinga starpība būtu augstāka nekā Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma likvidēšanai nepieciešamā starpība. Šajā nolūkā Komisija salīdzināja ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, vidējo svērto importa cenu ar Savienības ražošanas nozares mērķa cenu. Šo aprēķinu rezultāti ir norādīti turpmāk tabulā:

(255)

Tā kā ražotājiem eksportētājiem JLG un Terex aprēķinātais mērķa cenas samazinājums bija zemāks nekā dempinga starpība, Komisija, ievērojot pamatregulas 7. panta 2.a punktu, novērtēja, vai attiecībā uz attiecīgo ražojumu pastāvēja kropļojumi izejvielu tirgū.

(256)

Komisija pagaidu regulas 375. apsvērumā provizoriski konstatēja, ka pamatregulas 7. panta 2.a punkta piemērošanas nosacījumi nav izpildīti.

(257)

Pēc pagaidu regulas publicēšanas sūdzības iesniedzējs norādīja, ka dzelzs vai tērauda tirgus Ķīnā ir izkropļots, ka Ķīnas un ES tērauda ražojumu cenas būtiski atšķiras un ka dzelzs un tērauds ir galvenais MAE izejresurss, kas veido vairāk nekā 17 % no ražošanas izmaksām. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Komisijai būtu jāņem vērā arī dzelzs un tērauds, kas iestrādāts citos izejresursos vai citās izmeklējamā ražojuma daļās.

(258)

Komisija konstatēja, ka sūdzības iesniedzēja piezīmes paplašināja apgalvojuma par kropļojumiem izejvielu tirgū tvērumu no karsti velmēta tērauda, kā noteikts paziņojuma par procedūras sākšanu (40) 4.2. pantā, līdz dzelzij un tēraudam kopumā.

(259)

Lai novērtētu, vai ir izpildīti pamatregulas 7. panta 2.a punkta nosacījumi, Komisija vispirms attiecībā uz katru izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju noteica tādu ražošanas faktoru esību, kas paziņoti ar HS kodiem 720837, 720851, 720852, 720853 un 7208 54 (t. i., karsti velmēta tērauda ražojumi), un pēc tam salīdzināja to kopējo vērtību, kas balstīta uz Brazīlijas atsauces vērtībām, ar katra uzņēmuma pārbaudītām izgatavošanas izmaksām. Komisija konstatēja, ka MAE ražošanā izmantotais karsti velmētais tērauds veidoja mazāk nekā 17 % no visu četru izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju attiecīgajām ražošanas izmaksām. Saistībā ar ražošanas faktoru, kas veidoja vairāk nekā 17 % no ražošanas izmaksām, netika konstatēti nekādi citi kropļojumi izejvielu tirgū.

(260)

Komisija noraidīja apgalvojumu, ka dzelzs un tērauds, kas iestrādāts citā izejresursā vai ražojuma daļā, būtu jāņem vērā, piemērojot pamatregulas (41) 7. panta 2.a punktu, jo minētajā pantā ir skaidri noteikts, ka vienai izejvielai ir jāveido ne mazāk kā 17 % no izmaksām, nevis vispārīgā ražojumu kategorijā.

(261)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija konstatēja, ka pamatregulas 7. panta 2.a punkta piemērošanas nosacījumi nebija izpildīti.

(262)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas CMAE apgalvoja, ka Komisija, vērtējot 17 % robežvērtību, pienācīgi nepārbaudīja ar izejvielām saistītos izkropļojumus attiecībā uz dzelzi un tēraudu un ka Komisijai būtu bijis jāņem vērā arī karsti velmēti tērauda ražojumi, kas izmantoti citos izejresursos, piemēram, daļās vai sastāvdaļās.

(263)

Komisija šos apgalvojumus noraidīja. Pirmkārt, tā novērtēja ražojumus, kas ietilpst Harmonizētās sistēmas (“HS”) 72. nodaļā “Dzelzs un tērauds” un 73. nodaļā “Dzelzs un tērauda izstrādājumi”. Šajā saistībā Komisija aplūkoja materiālus, kurus kā izejresursus paziņoja izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji. Otrkārt, Komisija pārbaudīja, vai šie materiāli bija pakļauti izkropļojumiem, kas uzskaitīti pamatregulas 7. panta 2.a punktā. Pēc tam Komisija konstatēja, ka lietas materiālos nebija pierādījumu tam, ka izejvielas, tai skaitā karsti velmēts tērauds, kas iestrādāts detaļās un sastāvdaļās, kuras izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji iegādājās no saviem piegādātājiem, veidoja vairāk nekā 17 % no ražotāju ražošanas izmaksām, kā to paredz pamatregulas 7. panta 2.a punkts.

(264)

Pēc pagaidu pasākumu publicēšanas sūdzības iesniedzējs, ĶV, CCCME, lietotājs – uzņēmums Construct Machines S.R.L. – un tirgotājs/vairumtirgotājs – uzņēmums Norbert Wienold GmbH – iesniedza piezīmes par Savienības interesēm.

(265)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas CCCME apgalvoja, ka nekas neliecina par to, ka Komisijas veiktā antidempinga maksājumu noteikšana pozitīvi ietekmēs Savienības ražošanas nozari. Tā uzskatīja, ka Komisijas iesniegtie dati liecināja, ka Savienības ražošanas nozarē bija vērojama būtiska izaugsme un tādējādi nozare paplašinājās.

(266)

Komisija atsaucās uz 4.3. iedaļu iepriekš, kurā tā secināja, ka, neraugoties uz dažu kaitējuma rādītāju pozitīvām izmaiņām, imports no Ķīnas par dempinga cenām Savienības ražošanas nozari ietekmēja negatīvi. Pasākumu neveikšana, visticamāk, vēl vairāk negatīvi ietekmētu Savienības ražošanas nozari – mazinātos pārdošanas un ražošanas apjomi, jaudas izmantojums un turpinātos cenu apspiešana, kas izraisītu tālāku ekonomiskās situācijas pasliktināšanos rentabilitātes un ieguldījumu ziņā. Visi šie apstākļi apdraudētu Savienības ražošanas nozares dzīvotspēju.

(267)

Ņemot vērā iepriekš minēto un tā kā nav iesniegts neviens saistīts apgalvojums vai piezīme, tika apstiprināti pagaidu regulas 356.–360. apsvērumā izdarītie secinājumi.

(268)

Ņemot vērā iepriekš minēto un tā kā nav iesniegts neviens saistīts apgalvojums vai piezīme, tika apstiprināti pagaidu regulas 361. un 362. apsvērumā izdarītie secinājumi.

(269)

CCCME apgalvoja, ka antidempinga pasākumu noteikšana nebija Savienības importētāju un galalietotāju interesēs – saņemt plašu ražotāju un arī cenu izvēli. Tā uzskatīja, ka antidempinga pasākumu noteikšana vēl vairāk ierobežos nomas uzņēmumu piekļuvi pilnam MAE veidu klāstam par samērīgām izmaksām un piegādes izpildes laiku. CCCME arī apgalvoja, ka piekļuves ierobežošana Ķīnas ražojumiem, kas galvenokārt ir elektriskie modeļi, apdraudētu šīs rūpniecības nozares zaļās pārkārtošanās mērķa sasniegšanu, jo tās ieskatā Savienības ražošanas nozare nespēj nodrošināt šo iztrūkumu. CCCME atkārtoja šo argumentu pēc galīgās informācijas izpaušanas. Tā arī uzskatīja, ka, tā kā Savienības tirgū bija MAE, jo īpaši elektrisko modeļu, piedāvājuma trūkums, netika garantēta darba apstākļu drošība augstumā.

(270)

ĶV uzskatīja, ka pasākumiem būs negatīva ietekme uz konkurences līmeni Savienības tirgū, jo to sekas būs tādas, ka Ķīnas konkurenti pametīs Savienības tirgu. Tā arī apgalvoja, ka pasākumu noteikšana negatīvi ietekmēs importētājus un lejasposma lietotājus un veicinās to, ka nomas uzņēmumi palielinās cenas un tādējādi novirzīs cenu palielinājumu uz patērētājiem. Tā arī apgalvoja, ka Ķīnas ražotāju eksportētāju klātbūtne nodrošinātu lejasposma nozarēm un patērētājiem lielāku izvēli un labākus ražojumus un pakalpojumus. Tāpat tā uzskatīja, ka pasākumi nebija atbilstīgi Savienības politikai zaļās attīstības un rūpniecības konkurētspējas paaugstināšanas jomā.

(271)

Savukārt sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka maksājumu noteikšana neaizliegtu Ķīnas izcelsmes MAE Savienības tirgū, bet gan tikai novērstu negodīgas tirdzniecības prakses ietekmi. Tas arī uzskatīja, ka, kā norādīts sūdzībā, trešo valstu, kas nav Savienība valstis un Ķīna, piedāvājums bija bagātīgs un daudzveidīgs.

(272)

Lietotājs – uzņēmums Construct Machines S.R.L. – apgalvoja, ka MAE būtiski uzlabo drošības standartus. Tas uzskatīja, ka pasākumu noteikšana veicinās MAE nomas cenu pieaugumu, un tas var negatīvi ietekmēs vidējos uzņēmumus. Tomēr uzņēmums izmeklēšanā nesadarbojās un neiesniedza atbildes uz anketas jautājumiem.

(273)

Uzņēmums Norbert Wienold GmbH, kas ir Sinoboom ražotā MAE izplatītājs/vairumtirgotājs, uzskatīja, ka Savienības ražošanas nozare neražoja pietiekamu daudzumu standarta augsta līmeņa teleskopiskos/posmainos izlices pacēlājus (darba augstums 12–24 m) un šķērveida pacēlājus (darba augstums 6–16 m) un ka Savienības ražošanas nozare nebija konkurētspējīga.

(274)

Norbert Wienold GmbH arī apgalvoja, ka pagaidu antidempinga pasākumi attiecībā uz MAE importu būtiski ietekmēs tirgotāju, mazo un vidējo nomas uzņēmumu un galalietotāju darbības rezultātus un nesniegs gandrīz nekādu ieguvumu Savienības ražošanas nozarei. Tas apgalvoja, ka, nosakot pasākumus, visā Eiropā palielināsies MAE cenas, kas ietekmētu piegādes ķēdi, piemēram, tirgotājus, nomas uzņēmumus un galalietotājus. Tomēr uzņēmums izmeklēšanā nesadarbojās un arī neiesniedza atbildes uz anketas jautājumiem.

(275)

Vienīgais lietotājs, kas sadarbojās, proti, Kiloutou, piezīmes par pagaidu pasākumiem neiesniedza.

(276)

Komisija uzskatīja, ka apgalvojums par to, ka Savienības ražošanas nozare, iespējams, nespēj saražot pietiekamu daudzumu standarta augsta līmeņa teleskopiskos/posmainos izlices pacēlājus (darba augstums 12–24 m) un šķērveida pacēlājus (darba augstums 6–16 m), nebija pamatots un ka pats uzņēmums minēja, ka abus veidus ražoja Savienības ražotāji Manitou un Haulotte.

(277)

Komisija atsaucās uz tās secinājumiem pagaidu regulas 364.–373. apsvērumā. Tā atkārtoti norādīja, ka, lai gan bija sagaidāms, ka kopējais MAE cenu līmenis palielināsies, ietekme uz lietotājiem, kas galvenokārt bija nomas uzņēmumi, bija mazāka nekā tad, ja tie būtu tiešie patērētāji. Jebkāds MAE cenu pieaugums tieši atspoguļotos to aktīvu pieaugumā, un tas, ka mašīnas izmantoja ilgāku laiku, Komisijas ieskatā mazināja arī iespējamā cenu pieauguma negatīvo ietekmi.

(278)

Pamatojoties uz to, Komisija secināja, ka pasākumiem nebūs nesamērīga ietekme uz nomas uzņēmumiem un ka pasākumu nodrošinātie kopējie ieguvumi atsver iespējamo negatīvo ietekmi uz importētājiem un lietotājiem. Komisija arī uzskatīja, ka, tā kā maksājumu mērķis ir atjaunot vienlīdzīgus konkurences apstākļus, paredzams, ka tiem būs pozitīva ietekme uz konkurences līmeni Savienības tirgū, turklāt arī galvenajiem lietotājiem, proti, nomas uzņēmumiem, ir svarīgi, ka MAE ražošanas turpinās Savienības tirgū, lai tie dažādotu savu autoparku. Tāpēc maksājumu noteikšana neapdraudēs šīs rūpniecības nozares zaļās pārkārtošanās mērķa sasniegšanu.

(279)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Sinoboom minēja, ka daži lietas aspekti saistībā ar izmeklējamā ražojuma ārkārtīgi plašo definīciju un būtiskajām atšķirībām Ķīnas ražotāju eksportētāju un Savienības ražotāju MAE klāstā radīja nopietnas bažas par cēloņsakarību un Savienības interesēm, kas netika izskatītas. Tas apgalvoja, ka Savienības lietotāju zemā līdzdalības līmeņa dēļ nebija iespējams jēgpilnāk diskutēt par antidempinga pasākumu paredzamo ietekmi uz Savienības tirgu, un, tā kā Ķīnas piegādātāji piedāvāja plašāku ražojumu klāstu, jo īpaši modeļu, darba augstuma un elektroenerģijas ražošanas ziņā, nekā Savienības ražotāji, Ķīnas uzņēmumu faktiskā klātbūtne Savienības tirgū ir būtiska.

(280)

Sinoboom arī uzskatīja, ka Komisija nav pienācīgi informējusi nomas uzņēmumus un sazinājusies ar nomas uzņēmumiem, kas, iespējams, būtu bijuši ieinteresēti pilnvērtīgi iesaistīties izmeklēšanā kā ieinteresētās personas, un ka viens nomas uzņēmums, kas iesniedza rakstisku informāciju un piedalījās uzklausīšanā, vispārīgajā informācijas izpaušanas dokumentā nebija minēts. Tas arī minēja lietotāja paskaidrojumu, ka, ņemot vērā nomas uzņēmumu strukturāli ierobežotās peļņas normas un ilgtermiņa saistības, antidempinga pasākumu noteikšana nostādītu šos uzņēmumus ārkārtīgi nestabilā situācijā.

(281)

Uzsākot procedūru, Komisija sazinājās ar četrpadsmit sūdzībā norādītajiem lietotājiem. Izņemot vienu uzņēmumu (Kiloutou), neviens lietotājs izmeklēšanā nesadarbojās. Neviens cits lietotājs, tai skaitā Sinoboom minētais uzņēmums, noteiktajā piezīmju iesniegšanas termiņā pēc pagaidu un galīgās informācijas izpaušanas neiesniedza piezīmes lietas atvēršanai. Analizējot Savienības intereses, Komisija tomēr ņēma vērā faktu, ka varētu rasties ietekme uz nomas uzņēmumiem un to peļņas normām. Attiecībā uz MAE veidu izvēli Komisija uzskatīja, ka maksājumi tiek piemēroti, lai atjaunotu vienlīdzīgus konkurences apstākļus, nevis lai novērstu MAE importu no ĶTR.

(282)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija joprojām uzskatīja, ka pasākumu nodrošinātie kopējie ieguvumi atsver iespējamo negatīvo ietekmi uz importētājiem un lietotājiem, un tāpēc pagaidu regulas 363.–368. apsvērumā izklāstītie secinājumi tika apstiprināti.

(283)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija apstiprināja pagaidu regulas 373. apsvērumā izklāstīto secinājumu, ka nav pārliecinošu iemeslu, pamatojoties uz kuriem varētu secināt, ka pasākumu noteikšana ĶTR izcelsmes MAE importam nav Savienības interesēs.

(284)

Ņemot vērā secinājumus, kas izdarīti attiecībā uz dempingu, kaitējumu, cēloņsakarību, pasākumu līmeni un Savienības interesēm, un saskaņā ar pamatregulas 9. panta 4. punktu būtu jānosaka galīgie antidempinga pasākumi, lai nepieļautu attiecīgā ražojuma importa par dempinga cenām izraisītu turpmāku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(285)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas sūdzības iesniedzējs norādīja uz pārrakstīšanās kļūdu vispārīgā informācijas izpaušanas dokumenta 233. apsvērumā, kurā nepareizi norādīts antidempinga maksājums “visiem pārējiem uzņēmumiem”, jo tas neatbilst zemākajam kaitējuma starpības līmenim un dempinga starpībai, kas noteikta “visiem pārējiem uzņēmumiem”. No 205. apsvēruma izriet, ka kaitējuma starpība ir 54,9 % un dempinga starpība – 66,7 %. Komisija pieņēma šo norādi un attiecīgi koriģēja maksājuma likmi “visiem pārējiem uzņēmumiem”.

(286)

Saskaņā ar iepriekš minēto novērtējumu galīgie antidempinga maksājumi, kas izteikti kā CIF cena ar piegādi līdz Savienības robežai pirms muitas nodokļa nomaksas, saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu būtu jānosaka šādi:

(287)

Uzņēmumu antidempinga maksājuma individuālās likmes, kas norādītas šajā regulā, ir noteiktas, pamatojoties uz šīs izmeklēšanas konstatējumiem. Tādējādi tās atspoguļo izmeklēšanas gaitā konstatēto stāvokli attiecībā uz minētajiem uzņēmumiem. Tādējādi šīs maksājuma likmes ir piemērojamas tikai tāda izmeklējamā ražojuma importam, kura izcelsme ir attiecīgajā valstī un kuru ražojuši minētie tiesību subjekti. Šīs maksājuma likmes attiecīgā ražojuma importam nevar izmantot neviens cits uzņēmums, kas nav konkrēti minēts šīs regulas rezolutīvajā daļā, arī tie subjekti ne, kas saistīti ar konkrēti minētajiem uzņēmumiem, un uz šādiem uzņēmumiem būtu jāattiecina maksājuma likme, kas piemērojama “visiem pārējiem uzņēmumiem”.

(288)

Ja uzņēmums pēc tam maina kāda sava subjekta nosaukumu, tas var pieprasīt, lai tam piemēro minētās individuālās antidempinga maksājuma likmes. Šāds pieprasījums ir jāadresē Komisijai (42). Pieprasījumā jāietver visa attiecīgā informācija, ar ko var pierādīt, ka šāda maiņa neietekmē uzņēmuma tiesības izmantot tam piemērojamo maksājuma likmi. Ja uzņēmuma nosaukuma maiņa neietekmē tā tiesības izmantot tam piemērojamo maksājuma likmi, Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī tiks publicēts paziņojums par nosaukuma maiņu.

(289)

Lai līdz minimumam samazinātu antidempinga pasākumu apiešanas risku maksājuma likmju atšķirību dēļ, ir nepieciešami īpaši pasākumi, kas nodrošina individuālo antidempinga maksājumu pienācīgu piemērošanu. Individuālos antidempinga maksājumus piemēro tikai tad, ja dalībvalstu muitas dienestiem tiek uzrādīts derīgs komercrēķins. Rēķinam jāatbilst prasībām, kas izklāstītas šīs regulas 1. panta 3. punktā. Kamēr šāds rēķins netiek uzrādīts, uz importu būtu jāattiecina antidempinga maksājums, kas piemērojams “visiem pārējiem uzņēmumiem”.

(290)

Kaut arī uzrādīt šo rēķinu dalībvalstu muitas dienestiem ir vajadzīgs, lai importam piemērotu individuālās antidempinga maksājuma likmes, tas nav vienīgais elements, kas muitas dienestiem jāņem vērā. Pat tad, ja uzrādītais rēķins atbilst visām prasībām, kas izklāstītas šīs regulas 1. panta 3. punktā, dalībvalstu muitas dienestiem, ievērojot tiesību aktus muitas jomā, būtu jāveic ierastās pārbaudes, un tāpat kā citos gadījumos tie var pieprasīt papildu dokumentus (kravas nosūtīšanas dokumentus utt.), lai pārbaudītu deklarācijā sniegto ziņu precizitāti un nodrošinātu, ka pēc tam pamatoti tiek piemērota maksājuma likme.

(291)

Ja uzņēmumam, kam noteiktas mazākas individuālā maksājuma likmes, īpaši pēc attiecīgo pasākumu noteikšanas būtiski palielinās eksporta apjoms, šādu palielinājumu pašu par sevi var uzskatīt par pasākumu noteikšanas izraisītām pārmaiņām tirdzniecības modelī pamatregulas 13. panta 1. punkta nozīmē. Ja ir izpildīti attiecīgie nosacījumi, šādos apstākļos var sākt pretapiešanas izmeklēšanu. Šajā izmeklēšanā cita starpā var pārbaudīt vajadzību pēc individuālās maksājuma likmes (vai likmju) atcelšanas un valsts mēroga maksājuma piemērošanas.

(292)

Lai nodrošinātu antidempinga maksājumu pareizu piemērošanu, antidempinga maksājums, kas noteikts visam pārējam ĶTR izcelsmes importam, būtu jāpiemēro ne tikai ražotājiem eksportētājiem, kas šajā izmeklēšanā nesadarbojās, bet arī ražotājiem, kuri izmeklēšanas periodā attiecīgo ražojumu uz Savienību neeksportēja.

(293)

Ražotājiem eksportētājiem, kuri izmeklēšanas perioda laikā neeksportēja attiecīgo ražojumu uz Savienību, ir jānodrošina iespēja lūgt, lai Komisija tiem piemēro antidempinga maksājuma likmi, kas noteikta izlasē neiekļautajiem uzņēmumiem, kuri sadarbojās. Komisijai jāapmierina šāds lūgums, ja ir izpildīti trīs nosacījumi. Jaunajam ražotājam eksportētājam būtu jāpierāda, ka: i) tas nav veicis attiecīgā ražojuma eksportu uz Savienību IP laikā; ii) tas nav saistīts ar ražotāju eksportētāju, kas to darīja, un iii) tas pēc tam ir eksportējis attiecīgo ražojumu vai ir uzņēmies neatsaucamas līgumsaistības to darīt ievērojamos daudzumos.

(294)

MAE statistiku bieži izsaka gabalos. Taču kombinētajā nomenklatūrā, kas noteikta I pielikumā Padomes 1987. gada 23. jūlija Regulai (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (43), MAE nav noteikta šāda papildu mērvienība. Tāpēc ir nepieciešams paredzēt, ka deklarācijā par laišanu brīvā apgrozībā attiecīgā ražojuma importam jānorāda ne tikai svars kilogramos vai tonnās, bet arī gabalu skaits. Gabalu skaits jānorāda šādiem TARIC kodiem: 8427 10 10 10, 8427 20 19 10, 8428 90 90 20, 8431 20 00 60 un 8431 39 00 10.

(295)

Ņemot vērā konstatētās dempinga starpības un Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma apmēru, summas, kas nodrošinātas ar pagaidu antidempinga maksājumu, kurš noteikts ar pagaidu regulu, galīgi jāiekasē, nepārsniedzot šajā regulā noteikto apjomu.

(296)

Kā norādīts 1.2. iedaļā, Komisija noteica, ka izmeklējamā ražojuma imports ir jāreģistrē.

(297)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas sūdzības iesniedzējs atsaucās uz secinājumiem reģistrācijas regulā, saskaņā ar kuriem tā ieskatā Komisija uzskatīja, ka iekasēšanas ar atpakaļejošu spēku kritēriji bija izpildīti. Tā būtībā uzskatīja, ka importa pieaugums pēc procedūras sākšanas bija milzīgs un ka tas neatbilda nekādai tirgus pieprasījuma loģikai. Sūdzības iesniedzējs iesniedza aplēses, kas liecināja par pieaugumu no 33 % līdz 121 %, un attēlus ar MAE krājumiem, lai pierādītu, ka notiek krājumu veidošana.

(298)

Savukārt CCCME uzskatīja, ka sūdzības iesniedzēja veiktā importa analīze bija nepareiza un ka importa pieaugums pēc izmeklēšanas sākšanas salīdzinājumā ar izmeklēšanas periodu nebija būtisks. Tā apgalvoja, ka MAE ražošana notika, pamatojoties uz pasūtījumiem, kas pielāgoti konkrētam klientam, un ka tādējādi nevienam uzņēmumam nebija praktiska pamatojuma krājumu veidošanai. Otrkārt, CCCME apgalvoja, ka izpildes laiks starp pasūtījumu un piegādi bija ļoti būtisks, lai pienācīgi novērtētu datus šajā izmeklēšanā, jo cikls no pasūtījuma izdarīšanas un ražošanas procesa līdz piegādei Savienībā parasti ilgst no 4 līdz 6 mēnešiem, un tāpēc, tā kā imports sasniedza maksimālo līmeni 2024. gada janvārī–martā, tas nebija saistīts ar izmeklēšanas sākšanu, bet drīzāk ar lielo pasūtījumu skaitu, kas bija izdarīti labu laiku pirms procedūras sākšanas.

(299)

Komisija novērtēja izmeklēšanas galīgajā posmā savāktos datus, lai analizētu, vai bija izpildīti pamatregulas 10. panta 4. punkta kritēriji galīgo maksājumu iekasēšanai ar atpakaļejošu spēku.

(300)

Komisija jo īpaši vērtēja, vai papildus importa līmenim, kas radīja kaitējumu izmeklēšanas periodā, importa apjoms turpināja ievērojami pieaugt un, ņemot vērā laiku, apjomu un citus apstākļus, bija ticams, ka tas nopietni samazinās galīgo pasākumu korektīvo iespaidu, kā noteikts pamatregulas 10. panta 4. punkta d) apakšpunktā.

(301)

Komisija jo īpaši salīdzināja mēneša vidējo importa apjomu IP (no 2022. gada oktobra līdz 2023. gada septembrim) ar mēneša vidējo importa apjomu pēc IP (no 2023. gada novembra līdz 2024. gada jūlijam). Lai ņemtu vērā sezonalitāti, Komisija salīdzināja arī mēneša vidējo importa apjomu pēc IP (no 2023. gada novembra līdz 2024. gada jūlijam) ar mēneša vidējo importa apjomu IP laikā, pamatojoties uz tiem pašiem mēnešiem (no 2022. gada novembra līdz 2023. gada jūlijam). Attiecībā uz izmeklēšanas periodu Komisija izmantoja datus par ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās (44), un attiecībā uz laiku pēc izmeklēšanas perioda tā izmantoja datus no datubāzes Surveillance (45).

(302)

Pārbaudītie izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju dati liecināja, ka importa apjomi ievērojami atšķīrās atkarībā no gada mēneša. Piemēram, importa apjoms kā decembrī, martā un aprīlī izmeklēšanas periodā bija vairāk nekā trīs reizes lielāks par vidējo importa apjomu jūlijā–septembrī. Tāpēc, lai ņemtu vērā šīs atšķirības un sezonalitātes ietekmi, Komisija neuzskatīja par lietderīgu salīdzināt izmeklēšanas perioda mēneša vidējo rādītāju, kas balstīts uz 12 mēnešiem, ar mēneša vidējo rādītāju pēc izmeklēšanas perioda, kas balstīts uz 8 mēnešiem. Tādējādi importa apjoms periodā pēc šīs izmeklēšanas sākšanas līdz pagaidu pasākumu noteikšanai (no 2023. gada novembra līdz 2024. gada jūlijam) tika salīdzināts ar importa apjomu tajā pašā laikposmā izmeklēšanas periodā (no 2022. gada novembra līdz 2023. gada jūlijam). Pamatojoties uz to, Komisija aprēķināja, ka laikā pēc izmeklēšanas perioda importa apjoms samazinājās par 3 %. MAE cenas abos periodos saglabājās stabilas.

(303)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka pēc izmeklēšanas sākšanas attiecīgā ražojuma importa apjoms no Ķīnas nepalielinājās.

(304)

Turklāt cita informācija lietā apstiprina secinājumu, ka pēc procedūras sākšanas netika veidoti būtiski krājumi. Kā noteikts pagaidu regulā, Savienības ražotāji ražoja tikai pēc pasūtījuma un neuzturēja būtiskus gatavā MAE krājumus. Iemesls bija tāds, ka saskaņā ar aplēsēm IP Savienības tirgū nomas uzņēmumiem, kuriem nepieciešams pielāgots MAE (krāsoti uzņēmuma krāsās ar logotipu), tika pārdoti 75 % līdz 90 % MAE. Tāpēc Komisija uzskatīja, ka tāda MAE krājumu veidošana, kas nebija pielāgots un nebija izgatavots konkrētam klientam, bija lielā mērā apšaubāma, jo šāds MAE neatbilstu tirgus pieprasījumam.

(305)

Novērtējot datus, tika ņemts vērā arī izpildes laiks starp MAE pasūtījumiem un piegādi, kas parasti ir 4 līdz 6 mēneši, – 2024. gada februārī un martā, visticamāk, tiks piegādāti pasūtījumi, kas pieņemti pirms izmeklēšanas sākšanas 2023. gada novembrī. Turklāt divi mēneši – 2024. gada februāris un marts – bija mēneši ar lielāko importa apjomu; pēc šiem mēnešiem imports sāka samazināties. Tāpēc lielāks imports šajos mēnešos, visticamāk, bija pirms procedūras sākšanas veikto pasūtījumu dēļ, un tas netika veikts ar nolūku veidot krājumus.

(306)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija uzskatīja, ka, ņemot vērā importa samazināšanos pēc izmeklēšanas perioda, ierobežoto iespēju veidot krājumus ilgā izpildes laika dēļ un ražošanu pēc pasūtījuma, importa izmaiņas pēc izmeklēšanas perioda būtiski nemazināja galīgo pasākumu korektīvo ietekmi. Tāpēc Komisija secināja, ka maksājumu iekasēšana ar atpakaļejošu spēku nav pamatota.

(307)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka nebija pietiekamu pierādījumu par importa sezonalitāti. Tas arī apgalvoja, ka attiecībā uz IP Komisija kļūdaini izmantoja mazāk reprezentatīvu mēneša vidējo rādītāju, pamatojoties uz 8 mēnešiem, nevis piemērotāku mēneša vidējo rādītāju, pamatojoties uz 12 mēnešiem. Sūdzības iesniedzējs arī apgalvoja, ka, lai novērtētu importu IP laikā, Komisija izmantoja nepareizu periodu, jo imports tika salīdzināts, pamatojoties uz tā pārdošanas datumu, un novērtēja piegādes laikposmā no 2023. gada marta līdz 2023. gada novembrim, nevis no 2022. gada novembra līdz 2023. gada jūlijam.

(308)

Sūdzības iesniedzējs arī apgalvoja, ka Komisija nav ņēmusi vērā reģistrācijas un faktiskās reģistrācijas draudu kropļojošo ietekmi. Tā ieskatā Komisija arī pārvērtēja izpildes laiku, un tas norādīja, ka, lai veiktu piegādi no ĶTR uz Savienību, bija nepieciešamas 30–45 dienas.

(309)

Sūdzības iesniedzējs arī apgalvoja, ka ir sniedzis pierādījumus par krājumu veidošanu. Tas apgalvoja, ka Komisija ir kļūdaini pieņēmusi, ka, tā kā Savienības ražotāji neveidoja krājumus, arī Ķīnas ražotāji to nedarīja. Sūdzības iesniedzējs arī apgalvoja, ka jaunākie dati par vienu no izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem liecināja, ka lielākā daļa Savienībā pārdotā MAE nebija pielāgota. Sūdzības iesniedzējs arī apgalvoja, ka pēc reģistrācijas importētais MAE apjoms joprojām bija ievērojams. Tāpat sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka, pamatojoties uz pamatregulas 9. panta 4. punktu, gadījumos, kad Komisija importu nereģistrēja, kaitējuma starpībai bija jāparāda papildu kaitējums, ko radīja importa pieaugums pēc procedūras sākšanas. Tāpēc, lai kompensētu papildu ietekmi, ko radīja masveida krājumu veidošana, Komisijai būtu atkārtoti jāizvērtē kaitējuma starpība, lai ņemtu vērā krājumu veidošanu.

(310)

Komisija nepiekrita, ka tai mēneša vidējais rādītājs, pamatojoties uz 12 mēnešu periodu IP, bija jāsalīdzina ar 8 mēnešu periodu pēc IP. Kā atzina arī sūdzības iesniedzējs, importa apjomi dažādos mēnešos būtiski atšķīrās, un tāpēc Komisija uzskatīja, ka pareizāk ir salīdzināt vienāda ilguma periodus, nevis 12 mēnešu periodu salīdzināt ar 8 mēnešu periodu. Šajā kontekstā un, ņemot vērā būtiskās importa apjoma atšķirības dažādos mēnešos, vienāda ilguma periodu salīdzināšana patiešām izslēgtu jebkādu sezonalitāti. Komisija nepiekrita, ka tai bija jāpierāda atkārtota un nemainīga tendence, lai pamatotu, kāpēc tā izmantoja salīdzinājumu, pamatojoties uz vidējo importa apjomu vienāda ilguma periodos.

(311)

Attiecībā uz perioda izmantošanu IP Komisija patiešām pamatojās uz to ražotāju eksportētāju datiem, kuri norādīja eksportu uz Savienību rēķina izrakstīšanas dienā, kas ir precīzākie pieejamie dati par šo periodu. Astoņu mēnešu periods, ko Komisija izmantoja, bija pietiekami ilgs, lai ņemtu vērā arī importa reģistrācijas ietekmi, ja tāda tika veikta, kas bija spēkā tikai pusotru mēnesi (no 2024. gada 23. maija līdz 2024. gada 12. jūlijam). Tomēr, kā norādījušas personas, tai skaitā sūdzības iesniedzējs, no tā laika MAE piegāde ilga 30–45 dienas. Ņemot vērā šo ierobežoto starplaiku, Komisija veica salīdzinājumu, pamatojoties uz labāko pieejamo informāciju, un tā tika uzskatīta par pietiekami precīzu, lai izdarītu secinājumus par to, vai pēc procedūras sākšanas bija vai nebija būtisks importa pieaugums.

(312)

Komisija arī uzskatīja, ka tā nevarēja izdarīt secinājumus par krājumu veidošanu, pamatojoties uz savādiem pierādījumiem attēlu vai e-pasta vēstuļu veidā, ko iesniedza sūdzības iesniedzējs. Tā vietā Komisija pamatojās uz importa statistiku pēc IP un visiem pārējiem lietas materiālos pieejamajiem datiem, tai skaitā lietotāju un importētāju datiem, kas neliecināja par krājumu veidošanu tādā mērā, ka tiktu apdraudēta maksājumu korektīvā ietekme. Tāpēc, neraugoties uz to, ka saskaņā ar sūdzības iesniedzēja sniegto informāciju viens no izlasē iekļautajiem uzņēmumiem pārdeva lielāko daļu nepielāgotā MAE, tas neietekmēja secinājumu, ka importa apjoms ievērojami nepalielinājās.

(313)

Komisija arī uzskatīja, ka 9. panta 4. punkta noteikumi nebija piemērojami. Imports tika reģistrēts, un tika secināts, ka pēc procedūras sākšanas imports vairs būtiski nepalielinājās.

(314)

Pamatojoties uz to, Komisija secināja, ka maksājumu iekasēšana ar atpakaļejošu spēku nav pamatota.

(315)

Ņemot vērā Regulas 2024/2509 (46) 109. pantu, ja summa ir jāatmaksā pēc Eiropas Savienības Tiesas sprieduma, maksājamā procentu likme ir tā likme, ko Eiropas Centrālā banka piemēro savām galvenajām refinansēšanas operācijām un kas ir publicēta Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā katra mēneša pirmajā kalendārajā dienā.

(316)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kura izveidota ar Regulas (ES) 2016/1036 15. panta 1. punktu,