<!DOCTYPE html PUBLIC "yes" "xhtml1-strict.dtd">
<html xmlns="http://www.w3.org/1999/xhtml">
<!--GENDOC2XHTML # converter_version: 1.2.15-->
  <head>
    <title>2026-07-202607C116202500260-00-TRA-DOC-LV-ARRET-C-0026-25-202606065-07_00</title>
    <meta content="text/html; charset=utf-8" http-equiv="Content-Type"/>
    <meta content="true" name="ParExtraits_2021"/>
    <meta content="" name="Gendoc_DGTGeneratedDate"/>
    <meta content="0" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_ContentBits"/>
    <meta content="Commission Use" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_Name"/>
    <meta content="lv-LV" name="Gendoc_Lang"/>
    <meta content="" name="Gendoc_GenerationDate"/>
    <meta content="" name="IsFlattened"/>
    <meta content="1" name="NumProc"/>
    <meta content="Final" name="Gendoc_EditionType"/>
    <meta content="0001" name="Gendoc_CaseNumberSuite"/>
    <meta content="18/09/2026 15:40:00" name="Gendoc_LastVerificationDate"/>
    <meta content="" name="Gendoc_ProcedureNumber"/>
    <meta content="lv" name="Gendoc_LangCode"/>
    <meta content="ARR" name="TypeDoc"/>
    <meta content="WV6gXFL8Ns1kGCMD8R6PPndJ/BsM7LabOswzb4f0i8g62SjS190QFsMj3PcI7fOAYqNygfBWhw8yjYpowgvLcPpr3U57EEvMBN0m3wmTEjNiqM9Xquhz39TKEquWSS6Kr2sOJlFuQAW7IbJaZ1ACmVozjJunNaQieAoYhk2gyX4=" name="GenDocUID"/>
    <meta content="P" name="TypeProc"/>
    <meta content="" name="CreateCustomParts"/>
    <meta content="OK" name="ReadyToPublish"/>
    <meta content="dubinla" name="Gendoc_User"/>
    <meta content="10, 3, 0, 1" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_Tag"/>
    <meta content="" name="EP_Mode"/>
    <meta content="" name="Gendoc_DGTGenerated"/>
    <meta content="" name="Gendoc_Vademecum"/>
    <meta content="true" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_Enabled"/>
    <meta content="d492138e-e82a-430c-b83e-39854a2d34c2" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_ActionId"/>
    <meta content="0026" name="NumeroOrdre"/>
    <meta content="2025" name="Annee"/>
    <meta content="P" name="Gendoc_ProcedureType"/>
    <meta content="" name="EP_Version"/>
    <meta content="LV" name="Langue"/>
    <meta content="dubinla" name="Gendoc_DGTGeneratedUser"/>
    <meta content="b24c8b06-522c-46fe-9080-70926f8dddb1" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_SiteId"/>
    <meta content="FAST_document_go_green" name="Gendoc_LastVerificationStatus"/>
    <meta content="ARR_C" name="Gendoc_GendocTemplateType"/>
    <meta content="TRUE" name="WithoutAuthorBlockFlatP"/>
    <meta content="GenDoc 10-07-26 06:25:02" name="Created"/>
    <meta content="" name="Canevas3_Vademecum"/>
    <meta content="2026-07-22T12:44:04Z" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_SetDate"/>
    <meta content="TRUE" name="WithoutAuthorBlock"/>
    <meta content="" name="Gendoc_CaseYear"/>
    <meta content="false" name="Generation_In_Progress"/>
    <meta content="C" name="Juridiction"/>
    <meta content="d91115d2203f421f8626e41c08d1c982" name="DocumentIdentifier"/>
    <meta content="0026" name="Gendoc_CaseNumber"/>
    <meta content="ImportedWithoutSource" name="SdlIdentifier"/>
    <meta content="RP" name="NatureAff"/>
    <meta content="RP" name="Gendoc_CaseNature"/>
    <meta content="0001" name="NumSuite"/>
    <meta content="C" name="Gendoc_Juridiction"/>
    <meta content="Standard" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_Method"/>
  </head>
  <body>
    <div style="header">
      <div id="rId25" style="first"/>
      <div id="rId21" style="even">Spriedums, 16.7.2026. – Lieta C‑26/25</div>
      <div id="rId22" style="default">Bukla</div>
    </div>
    <p class="C19Centre" id="para-1" title="page-1">
      TIESAS SPRIEDUMS (trešā palāta)
    </p>
    <p class="C19Centre" id="para-2" title="page-1">
      2026. gada 16. jūlijā  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-1" href="#t-1">*</a>
</span>)
    </p>
    <p class="C71Indicateur" id="para-3" title="page-1">
      Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Eiropas Savienības pilsonība – LESD 20. pants – Tāda Savienības pilsoņa ģimenes loceklis, kurš nekad nav izmantojis savu pārvietošanās brīvību – Brīvības, drošības un tiesiskuma telpa – Robežkontrole, patvērums un imigrācija – Direktīva 2008/115/EK – To trešo valstu valstspiederīgo atgriešana, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi – Valsts drošības apdraudējums – Specializētas valsts iestādes atzinums – Pamatojums – Piekļuve lietas materiāliem – Klasificēta informācija – Savienības tiesību pārākums
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-4" title="page-1">
      Lietā C‑26/25 [Bukla]  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-2" href="#t-2">i</a>
</span>)
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-5" title="page-1">
      par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko Szegedi Törvényszék (Segedas tiesa, Ungārija) iesniegusi ar 2025. gada 17. janvāra lēmumu un kas Tiesā reģistrēts 2025. gada 17. janvārī, tiesvedībā
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-6" title="page-1">
      PQ
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-7" title="page-1">
      pret
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-8" title="page-1">
      Országos Idegenrendészeti Főigazgatóság Dél‑alföldi Regionális Igazgatóság,
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-9" title="page-1">
      Alkotmányvédelmi Hivatal,
    </p>
    <p class="C19Centre" id="para-10" title="page-1">
      TIESA (trešā palāta)
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-11" title="page-1">
      šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs K. Likurgs [C. Lycourgos] (referents), tiesneši O. Spinjana‑Matei [O. Spineanu‑Matei], S. Rodins [S. Rodin], N. Pisarra [N. Piçarra] un N. Fengers [N. Fenger],
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-12" title="page-1">
      ģenerāladvokāts: D. Špīlmans [D. Spielmann],
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-13" title="page-1">
      sekretārs: A. Kalots Eskobars [A. Calot Escobar],
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-14" title="page-1">
      ņemot vērā rakstveida procesu,
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-15" title="page-1">
      ņemot vērā apsvērumus, ko snieguši:
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">PQ vārdā – T. Kovács, A. Németh un B. Pohárnok, ügyvédek,</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ungārijas valdības vārdā – Zs. Biró‑Tóth un M. Z. Fehér, pārstāvji,</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Vācijas valdības vārdā – J. Möller un R. Kanitz, pārstāvji,</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Eiropas Komisijas vārdā – F. Blanc, A. Katsimerou, E. Montaguti, Zs. Teleki unP. J. O. Van Nuffel, pārstāvji,</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-20" title="page-1">
      ņemot vērā pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas pieņemto lēmumu izskatīt lietu bez ģenerāladvokāta secinājumiem,
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-21" title="page-1">
      pasludina šo spriedumu.
    </p>
    <p class="C75Debutdesmotifs" id="para-22" title="page-1">
      Spriedums
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">1</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt LES 4. panta 3. punktu un 19. panta 1. punktu, LESD 20. un 267. pantu, Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk – Harta) 1., 5., 7., 24., 41., 47., 51. un 52. pantu, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/115/EK (2008. gada 16. decembris) par kopīgiem standartiem un procedūrām dalībvalstīs attiecībā uz to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi (OV 2008, L 348, 98. lpp.), 1., 5. un 11.–13. pantu, kā arī Savienības tiesību pārākuma principu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">2</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šis lūgums iesniegts saistībā ar tiesvedību starp PQ, no vienas puses, un Országos Idegenrendészeti Főigazgatóság Dél‑alföldi Regionális Igazgatóság (Ārvalstnieku policijas Valsts ģenerāldirekcija, Ārvalstnieku policijas Dienvidalfeldas reģionālā direkcija, Ungārija; turpmāk – reģionālā direkcija) un Alkotmányvédelmi Hivatal (Konstitūcijas aizsardzības birojs, Ungārija), no otras puses, par to, vai ir likumīgs attiecībā uz PQ pieņemtais atgriešanas lēmums, kā arī noteiktais ieceļošanas un uzturēšanās aizliegums.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tiesiskais regulējums</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Savienības tiesības</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">LESD</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">3</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">LESD 20. pantā paredzēts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-29" title="page-2">
      “1. Ar šo ir izveidota [Eiropas] Savienības pilsonība. Ikviena persona, kam ir kādas dalībvalsts pilsonība, ir Savienības pilsonis. Savienības pilsonība papildina, nevis aizstāj valsts pilsonību.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-30" title="page-2">
      2. Savienības pilsoņiem ir ar Līgumiem piešķirtās tiesības un ar tiem uzliktie pienākumi. Tiem, cita starpā, ir:
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-31" title="page-2">
      a) tiesības brīvi pārvietoties un dzīvot dalībvalstu teritorijā;
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-32" title="page-2">
      b) tiesības balsot un tiesības kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās un dzīvesvietas dalībvalsts pašvaldību vēlēšanās ar tādiem pašiem nosacījumiem kā attiecīgās valsts pilsoņiem;
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-33" title="page-2">
      c) tiesības tās trešās valsts teritorijā, kurā nav pārstāvēta dalībvalsts, kuras pilsoņi viņi ir, uz jebkuras dalībvalsts diplomātisko un konsulāro iestāžu aizsardzību ar tādiem pašiem nosacījumiem kā attiecīgās valsts pilsoņiem;
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-34" title="page-2">
      d) tiesības iesniegt lūgumrakstu Eiropas Parlamentā, rakstīt Eiropas [O]mbudam un Savienības iestādēm un padomdevējām struktūrām jebkurā no Līgumu valodām un saņemt atbildi tajā pašā valodā.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-35" title="page-2">
      Šīs tiesības īsteno saskaņā ar nosacījumiem un ierobežojumiem, ko nosaka Līgumos un ar to īstenošanai paredzētajiem pasākumiem.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Direktīva 2008/115</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">4</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Direktīvas 2008/115 6. un 24. apsvērums formulēts šādi:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-38" title="page-2">
      “(6) Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka trešo valstu valstspiederīgo nelikumīgu uzturēšanos pārtrauc, izmantojot taisnīgu un pārskatāmu procedūru. Saskaņā ar ES tiesību aktu pamatprincipiem lēmumi atbilstīgi šai direktīvai būtu jāpieņem, katru gadījumu izskatot atsevišķi un pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, norādot, ka būtu jāņem vērā ne tikai tie apsvērumi, kas saistīti ar nelegālu uzturēšanos. Izmantojot standarta veidlapas lēmumiem par atgriešanu, proti, atgriešanas un, ja tādi izsniegti, ieceļošanas aizlieguma lēmumiem un izraidīšanas lēmumiem, dalībvalstīm būtu jāievēro minētais princips un pilnībā jāievēro visi šajā direktīvā paredzētie piemērojamie nosacījumi.
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-39" title="page-3">
      [..]
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-40" title="page-3">
      (24) Šajā direktīvā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas jo īpaši atzīti [Hartā].”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">5</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šīs direktīvas 1. pantā noteikts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-42" title="page-3">
      “Šajā direktīvā ir noteikti kopēji standarti un procedūras, kas dalībvalstīs ir jāpiemēro attiecībā uz nelikumīgi uzturošos trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu, ievērojot pamattiesības kā galvenos Kopienas tiesību, kā arī starptautisko tiesību principus, tostarp pienākumu nodrošināt bēgļu aizsardzību un cilvēktiesības.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">6</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Minētās direktīvas 2. panta 1. punktā paredzēts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-44" title="page-3">
      “Šī direktīva attiecas uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri nelikumīgi uzturas dalībvalsts teritorijā.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">7</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šīs pašas direktīvas 3. panta 2. punktā norādīts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-46" title="page-3">
      “Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-47" title="page-3">
      [..]
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-48" title="page-3">
      2) “nelikumīga uzturēšanās” ir tāda trešās valsts valstspiederīgā atrašanās dalībvalsts teritorijā, kurš neatbilst vai vairs neatbilst ieceļošanas nosacījumiem, kas noteikti [Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/399 (2016. gada 9. marts), ar kuru ievieš Kopienas Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss) (OV 2016, L 77, 1. lpp.)], [6.] pantā, vai arī citiem ieceļošanas, uzturēšanās vai pastāvīgas uzturēšanās nosacījumiem šajā dalībvalstī”.
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">8</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Direktīvas 2008/115 5. pantā noteikts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-50" title="page-3">
      “Īstenojot šo direktīvu, dalībvalstis pilnībā ņem vērā:
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-51" title="page-3">
      a) bērna intereses,
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-52" title="page-3">
      b) ģimenes dzīvi,
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-53" title="page-3">
      c) attiecīgā trešās valsts valstspiederīgā veselības stāvokli
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-54" title="page-3">
      un ievēro neizdošanas [neizraidīšanas] principu.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">9</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šīs direktīvas 6. panta 1. punktā paredzēts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-56" title="page-4">
      “Neskarot šā panta 2. līdz 5. punktā minētos izņēmumus, dalībvalstis pieņem atgriešanas lēmumu par ikvienu trešās valsts valstspiederīgo, kurš nelikumīgi uzturas to teritorijā.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-57" title="page-4">
      [..]”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">10</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Minētās direktīvas 11. pantā definēta lēmumu par ieceļošanas aizliegumu sistēma.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">11</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šīs pašas direktīvas 12. panta 1. punktā noteikts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-60" title="page-4">
      “Atgriešanas lēmumus un – ja tos pieņem – lēmumus par ieceļošanas aizliegumu, un lēmumus par izraidīšanu noformē rakstiski un tajos norāda faktiskos un juridiskos iemeslus, kā arī informāciju par pieejamiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-61" title="page-4">
      Informāciju par faktiskajiem iemesliem var ierobežot, ja attiecīgās valsts tiesību aktos ir paredzētas tiesības uz informācijas ierobežošanu, jo īpaši, lai garantētu valsts drošību, aizsardzību, sabiedrības drošību un lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus un sodītu par tiem.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">12</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Direktīvas 2008/115 13. panta 1. punktā paredzēts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-63" title="page-4">
      “Attiecīgajam trešās valsts valstspiederīgajam nodrošina efektīvus līdzekļus, lai pārsūdzētu vai lūgtu pārskatīt ar atgriešanu saistītos lēmumus, kas minēti 12. panta 1. punktā, kompetentā tiesā vai administratīvā iestādē, vai kompetentā struktūrā, kuras locekļi ir objektīvi un kuru neatkarība ir garantēta.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ungārijas tiesības</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2007. gada Likums Nr. II</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">13</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2007. gada 5. janvāra a harmadik országbeli állampolgárok beutazásáról és tartózkodásáról szóló 2007. évi II. törvény (2007. gada Likums Nr. II “Par trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanu un uzturēšanos”, Magyar Közlöny 2007/1) 43. pantā noteikts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-67" title="page-4">
      “1. Ārvalstnieku policijas iestāde nosaka autonomu ieceļošanas un uzturēšanās aizliegumu trešās valsts valstspiederīgajam, kurš uzturas nezināmā vietā vai ārvalstīs,
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-68" title="page-4">
      [..]
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-69" title="page-4">
      c) kura ieceļošana un uzturēšanās apdraud vai pakļauj briesmām valsts drošību, sabiedrisko drošību vai sabiedrisko kārtību;
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-70" title="page-4">
      [..].
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-71" title="page-5">
      2. Ārvalstnieku policijas iestāde, izņemot šajā likumā paredzētos izņēmumus, izdod rīkojumu par trešās valsts valstspiederīgā atgriešanu ārvalstnieku policijas uzraudzībā
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-72" title="page-5">
      [..]
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-73" title="page-5">
      d) kura ieceļošana un uzturēšanās apdraud vai pakļauj briesmām valsts drošību, sabiedrisko drošību vai sabiedrisko kārtību;
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-74" title="page-5">
      [..].
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-75" title="page-5">
      3. Iniciatīvu autonomajam ieceļošanas un uzturēšanās aizliegumam 1. punkta c) apakšpunktā minētā iemesla dēļ, kā arī atgriešanai ārvalstnieku policijas uzraudzībā 2. punkta c) apakšpunktā minētā iemesla dēļ var uzņemties arī valdības dekrētā noteiktās kārtības uzturēšanas struktūras savā kompetences jomā, lai izpildītu uzdevumus, kas saistīti ar likumā noteikto interešu aizsardzību. Ja tiek noteikts autonoms ieceļošanas un uzturēšanās aizliegums 1. punkta c) apakšpunktā minētā iemesla dēļ vai atgriešana ārvalstnieku policijas uzraudzībā 2. punkta d) apakšpunktā minētā iemesla dēļ, valdības dekrētā noteiktās kārtības uzturēšanas struktūras gadījumos, kas skar to uzdevumus un kompetenci, izsaka priekšlikumu par ieceļošanas un uzturēšanās aizlieguma ilgumu. Ārvalstnieku policijas iestāde nedrīkst atkāpties no priekšlikuma satura.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">14</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šī likuma 45. panta 1. punktā paredzēts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-77" title="page-5">
      “Pirms lēmuma pieņemšanas par tāda trešās valsts valstspiederīgā atgriešanu, kuram ir uzturēšanās atļauja, pamatojoties uz viņa ģimenes saitēm, ārvalstnieku policijas iestāde ņem vērā šādus aspektus:
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-78" title="page-5">
      a) uzturēšanās ilgums;
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-79" title="page-5">
      b) trešās valsts valstspiederīgā vecums un ģimenes situācija un viņa izraidīšanas iespējamās sekas attiecībā uz viņa ģimenes locekļiem;
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-80" title="page-5">
      c) trešās valsts valstspiederīgā saikne ar Ungāriju, kā arī attiecību ar izcelsmes valsti neesība.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">15</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Minētā likuma 87/A. panta 1. punktā norādīts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-82" title="page-5">
      “Attiecībā uz šajā likumā reglamentētajām procedūrām valdība ar valdības dekrētu, kas pieņemts šī likuma īstenošanai, norīko specializētu valsts struktūru, kam uzticēts atrisināt noteiktus jautājumus”.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-83" title="page-5">
      [..]
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">16</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar šī paša likuma 87/B. panta 4. punktu:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-85" title="page-5">
      4. Specializētās valsts struktūras atzinums attiecībā uz īpašo jautājumu ir saistošs ārvalstnieku policijas iestādei, kura izskata lietu.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2007. gada Valdības dekrēts Nr. 114</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">17</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2007. gada 24. maija a harmadik országbeli állampolgárok beutazásáról és tartózkodásáról szóló 2007. évi II. törvény végrehajtásáról szóló 114/2007 Korm. rendelet (2007. gada Valdības dekrēts Nr. 114, ar ko īsteno 2007. gada Likumu Nr. II “Par trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanu un uzturēšanos”) 114. panta 4. punkta a) apakšpunktā paredzēts, ka ieceļošanas un uzturēšanās aizliegumu var noteikt, pamatojoties uz izmeklēšanas iestādes, Konstitūcijas aizsardzības biroja, policijas vai Terrorelhárítási Központ (Centrālais terorisma novēršanas birojs, Ungārija) priekšlikumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">18</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar šī dekrēta 114. panta 4. punktu atgriešanas pasākumu var noteikt arī, pamatojoties uz izmeklēšanas iestādes, Konstitūcijas aizsardzības biroja vai Centrālā terorisma novēršanas biroja priekšlikumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2009. gada Likums Nr. CLV</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">19</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2009. gada 29. decembra minősített adat védelméről szóló 2009. évi CLV. törvény (2009. gada Likums Nr. CLV “Par klasificētās informācijas aizsardzību”; Magyar Közlöny 2009/194.) 11. pantā noteikts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-91" title="page-6">
      “1. Attiecīgajai personai ir tiesības piekļūt saviem personas datiem, kuriem ir valsts klasificētas informācijas statuss, pamatojoties uz klasificētājas iestādes izsniegtu piekļuves atļauju un bez nepieciešamības saņemt personīgo drošības pielaidi. Lai piekļūtu valsts klasificētajai informācijai, attiecīgajai personai jāiesniedz rakstisks paziņojums par konfidencialitāti un jāievēro noteikumi par valsts klasificētas informācijas aizsardzību.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-92" title="page-6">
      2. Pēc attiecīgās personas pieprasījuma klasificētāja iestāde 15 dienu laikā lemj par piekļuves atļaujas piešķiršanu. Klasificētāja iestāde atļauju iepazīties ar informāciju atsaka, ja iepazīšanās ar to apdraud klasifikācijas pamatā esošās sabiedrības intereses. Klasificētājai iestādei atteikums piešķirt atļauju iepazīties ar informāciju ir jāpamato.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-93" title="page-6">
      3. Ja atļauja iepazīties ar informāciju tiek atteikta, attiecīgā persona var šo lēmumu pārsūdzēt administratīvā kārtībā. [..]”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">20</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šī likuma 12. panta 1. punktā paredzēts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-95" title="page-6">
      “Klasificētās informācijas pārzinis var liegt attiecīgajai personai tiesības piekļūt tās personas datiem, ja, īstenojot šīs tiesības, tiek apdraudētas klasifikācijas pamatā esošās sabiedrības intereses.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pamatlieta un prejudiciālie jautājumi</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">21</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Trešās valsts valstspiederīgais PQ 2005. gada jūnijā likumīgi ieceļoja Ungārijā kā profesionāls futbolists un kopš tā laika likumīgi dzīvo šīs dalībvalsts teritorijā. Viņam pēdējoreiz izsniegtā pastāvīgās uzturēšanās atļauja bija derīga līdz 2020. gada 15. septembrim.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">22</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Kopš 2011. gada PQ dzīvo kopā ar savu partneri, kurai ir Ungārijas pilsonība. Šajā savienībā 2012. un 2021. gadā dzimuši divi bērni, kuriem ir Ungārijas pilsonība. PQ kopā ar partneri īsteno vecāku atbildību pār saviem bērniem. Viņš pastāvīgi dzīvo kopā ar bērniem un lielāko daļu laika nodrošina viņu faktisko aizgādību. Viņa bērniem ir cieša emocionālā saikne un atkarības attiecības ar PQ, kurš pastāvīgi rūpējas par viņiem kopš dzimšanas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">23</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2020. gada 6. augustā PQ iesniedza atļaujas apmesties valstī pieprasījumu, pamatojoties uz savu ģimenes situāciju.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">24</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2020. gada 9. septembra nemotivētā atzinumā Konstitūcijas aizsardzības birojs pauda viedokli, ka PQ uzturēšanās Ungārijā apdraud šīs dalībvalsts intereses valsts drošības jomā. Šī specializētā struktūra datus, uz kuriem tā balstījās, lai sniegtu šo atzinumu, kvalificēja kā klasificētu informāciju.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">25</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar 2020. gada 27. oktobra lēmumu reģionālā direkcija kā pirmā līmeņa ārvalstnieku policijas iestāde PQ iesniegto atļaujas apmesties valstī pieprasījumu noraidīja.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">26</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2020. gada 3. decembrī Konstitūcijas aizsardzības birojs izteica priekšlikumu attiecībā uz PQ pieņemt atgriešanas lēmumu, pamatojoties uz to, ka viņa uzturēšanās Ungārijā apdraud šīs dalībvalsts intereses valsts drošības jomā. Šī specializētā struktūra datus, uz kuriem tā balstījās, lai pieņemtu šo priekšlikumu, kvalificēja kā klasificētu informāciju.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">27</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2020. gada 27. oktobra lēmumu 2021. gada 25. martā apstiprināja otrā līmeņa ārvalstnieku policijas iestāde Országos Idegenrendészeti Főigazgatóság (Ārvalstnieku policijas Valsts ģenerāldirekcija, Ungārija), pamatojoties uz to, ka Belügyminiszter (iekšlietu ministrs, Ungārija) kā otrā līmeņa specializēta struktūra 2021. gada 12. februārī bija sniedzis atzinumu, saskaņā ar kuru PQ uzturēšanās Ungārijas teritorijā apdraud Ungārijas intereses valsts drošības jomā. Savā lēmumā Ārvalstnieku policijas Valsts ģenerāldirekcija uzsvēra, ka atbilstoši Ungārijas tiesiskajam regulējumam tā nedrīkst atkāpties no iekšlietu ministra sniegta atzinuma un ka tādējādi tai PQ pieprasījums jānoraida, neņemot vērā viņa personīgo situāciju.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">28</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2021. gada 16. aprīlī Konstitūcijas aizsardzības birojs izteica priekšlikumu attiecībā uz PQ noteikt ieceļošanas un uzturēšanās aizliegumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">29</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar 2021. gada 6. maija lēmumu reģionālā direkcija attiecībā uz PQ pieņēma atgriešanas lēmumu, izdeva rīkojumu par šī pasākuma piespiedu izpildi un noteica PQ ieceļošanas un uzturēšanās aizliegumu uz desmit gadiem. Šis lēmums bija balstīts it īpaši uz Konstitūcijas aizsardzības biroja 2020. gada 3. decembrī un 2021. gada 16. aprīlī izdotajiem priekšlikumiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">30</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar 2021. gada 6. maija starpposma pasākumu reģionālā direkcija PQ atgriešanas izpildi apturēja, līdz kamēr būs izpildīti atgriešanas nosacījumi un pabeigts pret viņu uzsāktais kriminālprocess vai attiecīgā gadījumā izpildīts iespējamais sods, kas tiktu piespriests šī kriminālprocesa noslēgumā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">31</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">PQ par Ārvalstnieku policijas Valsts ģenerāldirekcijas 2021. gada 25. marta lēmumu un par reģionālās direkcijas 2021. gada 6. maija lēmumu cēla prasības Szegedi Törvényszék (Segedas tiesa, Ungārija), kas ir iesniedzējtiesa.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">32</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Izskatot pirmo no šīm prasībām, iesniedzējtiesa vērsās Tiesā ar lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu. Tiesa uz šo lūgumu atbildēja ar 2024. gada 25. aprīļa spriedumu NW un PQ (Klasificēta informācija) (C‑420/22 un C‑528/22, EU:C:2024:344).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">33</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar 2024. gada 25. septembra spriedumu iesniedzējtiesa Ārvalstnieku policijas Valsts ģenerāldirekcijas 2021. gada 25. marta lēmumu atcēla; tā uzdeva reģionālajai direkcijai veikt jaunu procedūru, ņemot vērā 2024. gada 25. aprīļa spriedumu NW un PQ (Klasificēta informācija) (C‑420/22 un C‑528/22, EU:C:2024:344), un sniedza norādījumus par šajā nolūkā izmantojamo pieeju.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">34</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tiesvedība pamatlietā saistīta ar PQ celtās prasības par reģionālās direkcijas 2021. gada 6. maija lēmumu izskatīšanu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">35</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šī tiesa norāda, ka atgriešanas lēmums attiecībā uz PQ pieņemts tāpēc, ka Konstitūcijas aizsardzības birojs paudis viedokli, ka viņa uzturēšanās Ungārijā apdraud šīs dalībvalsts intereses valsts drošības jomā. Iemesli, uz kuriem balstīts šis vērtējums, netika atklāti ne PQ, ne reģionālajai direkcijai. Saskaņā ar Ungārijas tiesībām pēdējā minētā nevar izskatīt nekādus individuālus papildu apstākļus un tai jāpaļaujas uz Konstitūcijas aizsardzības biroja vērtējumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">36</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Minētā tiesa uzsver – no Kúria (Augstākā tiesa, Ungārija) judikatūras izriet, ka tādā situācijā kā pamatlietā aplūkotā attiecīgās personas procesuālās tiesības tiek garantētas ar kompetentās tiesas pilnvarām lēmuma attiecībā uz uzturēšanos likumības izvērtēšanas nolūkā iepazīties ar klasificēto informāciju, uz kuru balstīts specializēto struktūru atzinums.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">37</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Katrā ziņā, pat pieņemot, ka piekļuves klasificētajai informācijai pieprasījums tiktu apmierināts, ne attiecīgā persona, ne tās pārstāvis klasificēto informāciju, kurai tiem būtu piešķirta piekļuve, nevarētu izmantot administratīvajā procesā vai tiesvedībā, jo tiem praktiski ir atteikta atļauja sagatavot rakstveida apsvērumus, kuros būtu ietverta šīs informācijas būtība. Tiesai, kura izskata prasību par lēmumu attiecībā uz uzturēšanos, saskaņā ar Ungārijas tiesībām šajā ziņā nav nekādu pilnvaru.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">38</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Iesniedzējtiesa šaubās par Ungārijas tiesiskā regulējuma saderību ar Savienības tiesību prasībām. Konkrēti tā uzskata, ka Direktīvas 2008/115 5. pants un LESD 20. pants nepieļauj atgriešanas lēmuma pieņemšanu tādā situācijā kā pamatlietā aplūkotā, ja nav konkrēti izvērtēti visi nozīmīgie apstākļi, tostarp tie, kas saistīti ar attiecīgās personas ģimenes dzīvi. Turklāt klasificētajai informācijai paredzētais statuss administratīvajā procesā un tiesvedībā esot pretrunā prasībām, kas nostiprinātas Tiesas judikatūrā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">39</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šādos apstākļos Szegedi Törvényszék (Segedas tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-116" title="page-9">
      “1) Vai [Direktīvas 2008/115] 5., 12. un 13. pants kopsakarā ar [Hartas] 7., 24., 41. un 47. pantu jāinterpretē tādējādi, ka tiem ir pretrunā dalībvalsts prakse pieņemt atgriešanas lēmumu attiecībā uz trešās valsts valstspiederīgo, kura ģimenes locekļi (nepilngadīgi bērni, kopdzīves partneris) ir Savienības dalībvalsts pilsoņi un dzīvo kādā no Savienības dalībvalstīm, iepriekš neizvērtējot [šīs] direktīvas 5. pantā un Hartas 7. un 24. pantā noteiktos kritērijus?
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-117" title="page-9">
      2) Vai [Direktīvas 2008/115] 5., 12. un 13. pants kopsakarā ar Hartas 7. un 24. pantu un 51. panta 1. punktu, kā arī 52. panta 1. punktu, jāinterpretē tādējādi, ka tiem ir pretrunā dalībvalsts prakse, saskaņā ar kuru tiek pieņemts lēmums par ārvalstnieku atgriešanu, pamatojoties uz nepamatotu specializētās iestādes priekšlikumu, kurā ir noteikts tikai valsts drošības, sabiedrības drošības vai sabiedriskās kārtības apdraudējums vai pārkāpums, ja šis priekšlikums imigrācijas iestādei ir saistošs un obligāts, un pieņemts, neveicot padziļinātu pārbaudi par to, vai konkrētajā gadījumā pastāv valsts drošības, sabiedrības drošības vai sabiedriskās kārtības apsvērumi, kā arī, neņemot vērā nedz individuālos apstākļus, nedz arī nepieciešamības un samērīguma prasības?
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-118" title="page-9">
      3) Vai [Direktīvas 2008/115] 5., 12. un 23. pants kopsakarā ar Hartas 47. pantu un attiecīgā gadījumā ar Hartas 7. un 24. pantu jāinterpretē tādējādi, ka dalībvalsts iestādei, kas pieņēmusi atgriešanas lēmumu valsts drošības, sabiedriskās kārtības vai sabiedrības drošības apsvērumu dēļ, vai specializētajai iestādei, kas ir noteikusi konfidencialitāti, ir jānodrošina, ka attiecīgajai personai, kas ir trešās valsts valstspiederīgais, un tās likumiskajam pārstāvim jebkurā gadījumā tiek garantētas tiesības uzzināt vismaz konfidenciālas vai klasificētas informācijas un datu būtību, kas ir lēmuma pamatā, un izmantot šo informāciju vai datus procedūrā saistībā ar šo pašu lēmumu, ja kompetentā iestāde uzskata, ka šāda paziņošana būtu pretrunā valsts drošības apsvērumiem?
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-119" title="page-9">
      4) Apstiprinošas atbildes gadījumā – kas tieši ir jāsaprot ar “būtisko” konfidenciālo pamatojumu, kas ir šāda lēmuma pamatā, ņemot vērā Hartas 41. un 47. pantu?”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">40</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar 2025. gada 26. maija lēmumu, kas Tiesā reģistrēts tajā pašā dienā, iesniedzējtiesa lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu papildināja.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">41</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tā norāda, ka pēc šī lūguma iesniegšanas Kúria (Augstākā tiesa) 2025. gada 24. februārī pieņēma visām ārvalstnieku policijas procedūrām nozīmīgu nolēmumu vienveidīgas tiesību interpretācijas interesēs. Ikvienai Ungārijas tiesai, kas izskata prasību par atgriešanas lēmumu, Kúria (Augstākā tiesa) šādi sniegtā interpretācija jāpiemēro un tā nevar no tās atkāpties, pat ja tā savu attiecīgo lēmumu motivētu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">42</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Iesniedzējtiesai ir šaubas par vairāku šī nolēmuma aspektu saderību ar Savienības tiesībām.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">43</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Konkrēti tā uzsver, pirmām kārtām, ka no minētā nolēmuma izriet, ka Ungārijas tiesa nedrīkst izvērtēt uzturēšanās tiesību saskaņā ar LESD 20. pantu vai atkarības saiknes pastāvēšanu, ja attiecīgā persona uz tām pirmo reizi atsaukusies tiesvedībā vai ja fakti, kas pierāda šāda izvērtējuma nepieciešamību, atklājušies šajā tiesvedībā. Šis izvērtējums ir izslēgts arī tad, ja pirms apstrīdētā atgriešanas lēmuma pieņemts cits lēmums, ar kuru izslēgtas šīs personas tiesības uzturēties Ungārijā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">44</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrām kārtām, iesniedzējtiesa norāda, ka Kúria (Augstākā tiesa) ieskatā, ņemot vērā pašreiz spēkā esošos Ungārijas tiesību aktus, nav iespējams ļaut attiecīgajai personai uzzināt attiecībā uz to pieņemta lēmuma iemeslu būtību, ja šie iemesli balstīti uz klasificētu informāciju. Šādos apstākļos vienīgais ar pastāvošajām valsts tiesībām saderīgais līdzeklis, kas ļauj garantēt šīs personas tiesību ievērošanu, esot kompetentās tiesas konstatēšana – tā kā minētā persona nevar piekļūt nozīmīgajai klasificētajai informācijai, tā nespēj aizstāvēt savas tiesības, un tāpēc – prokurora uzaicināšana rīkoties šīs personas interesēs. Prokurors tad varot nolemt iesaistīties tiesvedībā un piekļūt šai klasificētajai informācijai, tomēr tas nedrīkstot to paziņot attiecīgajai personai. Savukārt gadījumā, ja prokurors nolemj tiesvedībā neiesaistīties, kompetentā tiesa varot administratīvo iestāžu viedokli par riska valsts drošībai pastāvēšanu neņemt vērā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">45</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā šaubas, kas tai tādējādi ir attiecībā uz Kúria (Augstākā tiesa) 2025. gada 24. februāra nolēmuma atbilstību Savienības tiesībām, iesniedzējtiesai nav skaidrības arī par to, vai ar šīm tiesībām ir saderīgas sekas, kas šādam nolēmumam paredzētas Ungārijas tiesībās, jo šīs sekas liedzot citām Kúria (Augstākā tiesa) nodaļām vai Ungārijas vispārējās jurisdikcijas tiesām ievērot Savienības tiesības.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">46</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Balstoties uz šiem elementiem, Szegedi Törvényszék (Segedas tiesa) Tiesai jau uzdotos jautājumus papildināja ar šādiem jautājumiem:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-127" title="page-10">
      “5) Vai LESD 20. pants kopsakarā ar Hartas 5., 7., 24., 41., 47. pantu, 51. panta 1. punktu un 52. panta 1. punktu jāinterpretē tādējādi, ka tam ir pretrunā dalībvalsts tiesiskais regulējums un šīs dalībvalsts augstākas instances tiesas prakse, kas
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">neļauj tiesai, kas pārbauda ārvalstnieku iestādes lēmumu par atgriešanu, ņemt vērā iespējamās atvasinātās uzturēšanās tiesības saskaņā ar LESD 20. pantu vai atkarības attiecības – kā arī tām saistītos faktus –, ja attiecīgais trešās valsts valstspiederīgais uz tiem pirmo reizi atsaucas tiesvedības stadijā (arī gadījumā, ja ģimenes saites ar Savienības pilsoni iestādei, kas rīkojās administratīvajā procesā, jau bija zināmas) vai ja šajā ziņā nozīmīgie fakti pirmo reizi tiek atklāti tiesvedības stadijā,</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">paredz, ka atvasināto uzturēšanās tiesību esamību saskaņā ar LESD 20. pantu atgriešanas procedūrā var pārbaudīt tikai tad, ja pirms atgriešanas lēmuma pieņemšanas nav pieņemts cits lēmums (par lūgumu saņemt uzturēšanās vai pagaidu uzturēšanās atļauju), pamatojoties uz kuru šis lēmums faktiski ir pieņemts un ar kuru liegtas uzturēšanās tiesības dalībvalstī?</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-130" title="page-11">
      6) Vai [Direktīvas 2008/115] 5. pants, 11. panta 2. punkts, 12. panta 1. punkts un 13. pants kopsakarā ar šīs direktīvas 6. un 24. apsvērumu un 1. pantu un kopsakarā ar Hartas 5., 7., 24., 41., 47. pantu, 51. panta 1. punktu un 52. panta 1. punktu jāinterpretē tādējādi, ka tiem ir pretrunā dalībvalsts tiesiskais regulējums un šīs dalībvalsts augstākas instances tiesas prakse, saskaņā ar kuru samērīguma pārbaudi attiecībā uz lēmumu, ko pieņēmusi ārvalstnieku iestāde atgriešanas vai arī ieceļošanas un uzturēšanās aizlieguma jautājumā, var veikt tādējādi, ka attiecīgajam trešās valsts valstspiederīgajam vai viņa pārstāvim nav iespējas vismaz uzzināt specializētās iestādes priekšlikuma, ko tā sniegusi, atsaucoties uz sabiedriskās kārtības, sabiedrības drošības vai valsts drošības apsvērumiem, un kas ir šā lēmuma pamatā, pamatojuma būtību, un paust savu viedokli un aizstāvības argumentus šajā ziņā?
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-131" title="page-11">
      7) Vai [Direktīvas 2008/115] 12. panta 1. punkts un 13. pants kopsakarā ar šīs direktīvas 6. un 24. apsvērumu un 1. pantu, kā arī kopsakarā ar Hartas 41. un 47. pantu jāinterpretē tādējādi, ka tiem ir pretrunā dalībvalsts tiesiskais regulējums un šīs dalībvalsts augstākas instances tiesas prakse, saskaņā ar kuru, ja ir izņēmumi saistībā ar [Direktīvas 2008/115] 12. panta 1. punktā uzskaitīto valsts drošību, sabiedrisko kārtību un sabiedrības drošību, ne dalībvalsts iestādei, kas pieņem atgriešanas lēmumu, pamatojoties uz valsts drošības, sabiedrības drošības vai sabiedriskās kārtības apsvērumiem, ne arī ([sabiedriskās] kārtības aizsardzības) iestādei, kas nosaka [informācijas] konfidencialitāti vai klasifikāciju, katrā ziņā – ja pamatojuma izpaušana varētu būt pretrunā valsts drošībai – nav jāinformē attiecīgā persona vai tās pārstāvis vismaz par lēmumu pamatojošās konfidenciālās vai klasificētās informācijas būtību, kā arī nav jānodrošina tiesības to izmantot ar šo lēmumu saistītajā tiesvedībā, bet tā vietā procesā, kurā tiesa pārbauda administratīvu lēmumu, kas pieņemts, pamatojoties uz šo konfidenciālo vai klasificēto informāciju, prokurors vai jebkura cita persona, kas nav attiecīgais trešās valsts valstspiederīgais, pēc tiesas aicinājuma var rīkoties, lai aizsargātu attiecīgā trešās valsts valstspiederīgā tiesības, bet nevar attiecīgajam prasītājam paziņot vismaz pamatojuma būtību?
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-132" title="page-12">
      8) Vai LESD 267. pants, LES 4. panta 3. punkta otrā un trešā daļa un LES 19. panta 1. punkta otrā daļa, kā arī Hartas 47. pants kopsakarā ar Savienības tiesību pārākuma principu un kopsakarā ar Hartas 41. pantu, 51. panta 1. punktu un 52. panta 1. punktu, kā arī [Direktīvas 2008/115] 5. pantu, 11. panta 2. punktu, 12. panta 1. punktu un 13. pantu, ņemot vērā šīs direktīvas 6. un 24. apsvērumu un 1. pantu, jāinterpretē tādējādi, ka tiem ir pretrunā dalībvalsts tiesiskais regulējums un šīs dalībvalsts augstākas instances tiesas prakse, saskaņā ar kuru
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">dalībvalsts augstākā tiesa, pat ja Tiesa spriedumā jau interpretējusi Savienības tiesības attiecībā uz konkrētu lietu, var pieņemt nolēmumus par tiesību interpretāciju, kas saistoši visām zemākas instances tiesām, no kuriem tās nevar atkāpties, un kuros tā sniedz plašāku Savienības tiesību interpretāciju nekā tā, kas sniegta Tiesas spriedumos saistībā ar izskatāmo lietu, un liek vienveidīgi interpretēt tiesības, kas, piemērojot Savienības tiesības, nosaka īstenošanas kārtību, kura ir pretrunā Tiesas spriedumā sniegtajai šo tiesību interpretācijai un kavē to iedarbīgu piemērošanu,</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">dalībvalsts augstākajai tiesai, lai tā varētu piemērot Savienības tiesības vai Tiesas spriedumus, kas attiecas uz konkrētu lietu, jāuzsāk īpaša valsts tiesībās paredzēta procedūra (iekšējā prejudiciālā nolēmuma procedūra, procedūra tiesību vienveidīgas interpretācijas nolūkā), ja tā, ņemot vērā Savienības tiesības, vēlas atkāpties no viena vai vairākiem augstākas instances tiesas nolēmumiem, kas ir pretrunā Savienības tiesībām vai Tiesas spriedumiem, tādējādi Savienības tiesību, tostarp Tiesas spriedumu, tieša piemērošana ir iespējama tikai saskaņā ar atļauju, kas šajā saistībā sniegta ar šādā procedūrā pieņemtu nolēmumu (nolēmums, kas pieņemts tiesību vienveidīgas interpretācijas nolūkā)?</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-135" title="page-12">
      9) Vai [2024. gada 25. aprīļa sprieduma NW un PQ (Klasificēta informācija) (C‑420/22 un C‑528/22, EU:C:2024:344)] 97. punkts jāinterpretē tādējādi, ka specializētā iestāde, kas lemj par risku valsts drošībai, var secināt, ka tās nostāju pamatojošo iemeslu būtības izpaušana var tieši un konkrēti kaitēt attiecīgās dalībvalsts valsts drošībai tāda iemesla dēļ, ka šī izpaušana it īpaši var radīt apdraudējumu personu dzīvībai, veselībai vai brīvībai, vai atklāt izmeklēšanas metodes, ko konkrēti izmanto iestādes, kurām uzticētas specializētas funkcijas saistībā ar valsts drošību, un tādējādi nopietni apgrūtināt vai pat liegt šo iestāžu uzdevumu izpildi nākotnē; proti, iemesli, kas neļauj lietas dalībniekam vai tā pārstāvim iepazīties ar attiecīgās nostājas pamatā esošo iemeslu būtību?”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par prejudiciālajiem jautājumiem</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">47</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Iesākumā jāatgādina, saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru LESD 267. pantā paredzētā procedūra ir Tiesas un valstu tiesu sadarbības instruments, ar kuru Tiesa valstu tiesām sniedz Savienības tiesību interpretācijas elementus, kas nepieciešami tajās izšķiramo strīdu atrisināšanai (skat. rīkojumu, 1990. gada 26. janvāris, Falciola, C‑286/88, EU:C:1990:33, 7. punkts, un spriedumu, 2021. gada 15. aprīlis, État belge (Apstākļi pēc pārsūtīšanas lēmuma pieņemšanas), C‑194/19, EU:C:2021:270, 21. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">48</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā sadarbības procedūrā Tiesai ir iesniedzējtiesai jāsniedz noderīga atbilde, kas tai ļautu izšķirt tās izskatīšanā esošo strīdu. Šajā nolūkā Tiesai vajadzības gadījumā ir jāpārformulē tai uzdotais jautājums (skat. spriedumus, 1997. gada 17. jūlijs, Krüger, C‑334/95, EU:C:1997:378, 22. un 23. punkts; 2000. gada 28. novembris, Roquette Frères, C‑88/99, EU:C:2000:652, 18. punkts, un 2025. gada 3. jūnijs, Kinsa, C‑460/23, EU:C:2025:392, 34. punkts). Konkrēti Tiesai var nākties ņemt vērā tādas Savienības tiesību normas, uz kurām valsts tiesa sava jautājuma izklāstā nav atsaukusies (skat. spriedumus, 1986. gada 20. marts, Tissier, 35/85, EU:C:1986:143, 9. punkts, kā arī 2025. gada 1. augusts, Alace un Canpelli, C‑758/24 un C‑759/24, EU:C:2025:591, 44. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">49</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā, pirmām kārtām, jānorāda – lai gan LESD 20. pants skaidri minēts tikai piektajā jautājumā, tomēr no lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu pamatojuma izriet, ka iesniedzējtiesa apsver iespēju, ka PQ varētu būt uzturēšanās tiesības saskaņā ar šo pantu, un ka tāpēc tā vispārīgi jautā par PQ piemērotās atgriešanas procedūras saderību ar minēto pantu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">50</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No tā secināms, ka visi jautājumi, kuri attiecas tieši uz šo atgriešanas procedūru, proti, pirmais līdz septītais jautājums, jāizvērtē ne tikai no Direktīvas 2008/115 un Hartas normu – kas tajos minētas –, bet arī no LESD 20. panta skatpunkta.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">51</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrām kārtām, runājot par Hartas 41. pantu, kuru iesniedzējtiesa minējusi pirmajā un ceturtajā līdz septītajā jautājumā, jāatgādina, ka no šī panta formulējuma skaidri izriet, ka tā adresātes ir nevis dalībvalstis, bet vienīgi Eiropas Savienības iestādes, struktūras, biroji un aģentūras (spriedums, 2022. gada 22. septembris, Országos Idegenrendészeti Főigazgatóság u.c., C‑159/21, EU:C:2022:708, 34. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">52</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lai gan tas ir tā, Hartas 41. pantā atspoguļots Savienības tiesību vispārējs princips, kurš ir attiecināms uz dalībvalstīm, kad tās īsteno šīs tiesības (spriedums, 2022. gada 22. septembris, Országos Idegenrendészeti Főigazgatóság u.c., C‑159/21, EU:C:2022:708, 35. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">53</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tātad šis vispārējais princips jāņem vērā, precizējot pienākumus, kas dalībvalstīm noteikti attiecībā uz LESD 20. panta un Direktīvas 2008/115 piemērošanu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">54</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Trešām kārtām, jānorāda, ka Ungārijas valdība izsaka priekšlikumu būtiski pārformulēt pirmo līdz trešo un astoto jautājumu, balstoties uz Ungārijas tiesiskā regulējuma interpretāciju, kas atšķiras no interpretācijas, kuru sniegusi iesniedzējtiesa.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">55</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā jāuzsver, ka šī priekšlikuma pamatojumam šī valdība lielā mērā balstījusies uz Kúria (Augstākā tiesa) 2025. gada 24. februāra nolēmumu, kurš laikā, kad Tiesai tika iesniegts lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, vēl nebija pieņemts.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">56</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Taču iesniedzējtiesa savā 2025. gada 26. maija lēmumā šo Kúria (Augstākā tiesa) nolēmumu ir ņēmusi vērā un tāpēc uzskatījusi, ka tai ir jāformulē jauni prejudiciālie jautājumi, kuri attiecas uz dažiem elementiem, ko akcentējusi Ungārijas valdība, tā ka šīs valdības priekšlikumam pārformulēt pirmo līdz trešo jautājumu, lai ņemtu vērā minēto Kúria (Augstākā tiesa) nolēmumu, lielā mērā zudis priekšmets.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">57</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ir taisnība, ka minētā valdība no šī Kúria (Augstākā tiesa) nolēmuma izdara secinājumus, kas daļēji atšķiras no tiem, pie kuriem nonākusi iesniedzējtiesa.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">58</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr pastāvīgajā judikatūrā noteikts, ka LESD 267. pantā paredzētajā procedūrā, kas balstīta uz skaidru funkciju sadalījumu starp valstu tiesām un Tiesu, tikai valsts tiesas kompetencē citastarp ir interpretēt un piemērot valsts tiesības (skat. spriedumus, 1978. gada 16. marts, Oehlschläger, 104/77, EU:C:1978:69, 4. punkts, un 2023. gada 24. jūlijs, Lin, C‑107/23 PPU, EU:C:2023:606, 76. punkts). Savukārt Tiesai jālemj par to Savienības tiesību normu interpretāciju vai spēkā esību, attiecībā uz kurām tai lūgts sniegt prejudiciālu nolēmumu, ņemot vērā faktisko un tiesisko kontekstu, kādā iekļaujas tai uzdotie jautājumi un kādu definējusi iesniedzējtiesa (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2007. gada 18. decembris, Laval un Partneri, C‑341/05, EU:C:2007:809, 47. punkts, kā arī 2025. gada 1. augusts, Royal Football Club Seraing, C‑600/23, EU:C:2025:617, 66. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">59</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No tā secināms – atbildot uz pirmo līdz trešo un astoto jautājumu, Tiesai jābalstās nevis uz Ungārijas tiesiskā regulējuma aprakstu, uz kādu atsaucas Ungārijas valdība, bet to, kuru sniegusi iesniedzējtiesa.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par pirmo jautājumu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">60</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar pirmo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai LESD 20. pants, kā arī Direktīvas 2008/115 5., 12. un 13. pants kopsakarā ar Hartas 7., 24. un 47. pantu, kā arī ar vispārējo labas pārvaldības principu jāinterpretē tādējādi, ka tiem pretrunā ir tas, ka dalībvalsts iestādes pieņem atgriešanas lēmumu attiecībā uz trešās valsts valstspiederīgo – kurš ir tādu Savienības pilsoņu ģimenes loceklis, kam ir šīs dalībvalsts pilsonība un kas nekad nav izmantojuši savu pārvietošanās brīvību –, iepriekš neizvērtējušas šāda lēmuma sekas attiecībā uz šī trešās valsts valstspiederīgā ģimenes dzīvi un tā nepilngadīgo bērnu situāciju.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">61</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Iesākumā jākonstatē, ka Direktīvas 2008/115 2. un 13. pants, Hartas 47. pants un vispārējais labas pārvaldības princips uzliek procesuāla rakstura pienākumus, kuriem nav nozīmes, atbildot uz pirmo jautājumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">62</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pēc šī precizējuma jāatgādina – no Tiesas pastāvīgās judikatūras izriet, ka LESD 20. pantam ir pretrunā tādi valsts pasākumi, kuru dēļ Savienības pilsoņiem tiek liegta iespēja faktiski izmantot tiesības, ko tiem piešķir to Savienības pilsoņu statuss (spriedums, 2024. gada 25. aprīlis, NW un PQ (Klasificēta informācija), C‑420/22 un C‑528/22, EU:C:2024:344, 58. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">63</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Savukārt LESD normās par Savienības pilsonību trešo valstu valstspiederīgajiem netiek piešķirtas autonomas tiesības. Iespējamās tiesības, kas piešķirtas šiem valstspiederīgajiem, ir nevis šo valstspiederīgo pašu tiesības, bet gan tiesības, kas atvasinātas no Savienības pilsonim piemītošajām tiesībām. Šo atvasināto tiesību mērķis un pamatojums balstīts uz konstatējumu, ka atteikums tās atzīt var apdraudēt it īpaši Savienības pilsoņa pārvietošanās brīvību Savienības teritorijā (spriedums, 2024. gada 25. aprīlis, NW un PQ (Klasificēta informācija), C‑420/22 un C‑528/22, EU:C:2024:344, 59. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">64</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā Tiesa jau ir konstatējusi, ka pastāv ļoti īpašas situācijas, kurās, lai gan nav piemērojami sekundārie tiesību akti par trešo valstu valstspiederīgo uzturēšanās tiesībām un attiecīgais Savienības pilsonis nav izmantojis savu pārvietošanās brīvību, uzturēšanās tiesības trešās valsts valstspiederīgajam, kas ir šī Savienības pilsoņa ģimenes loceklis, tomēr izņēmuma kārtā jāpiešķir, jo citādi netiktu ievērota Savienības pilsonības lietderīgā iedarbība, ja šādu tiesību atteikuma dēļ minētais Savienības pilsonis faktiski būtu spiests atstāt Savienības teritoriju kopumā un tam tādējādi tiktu liegta iespēja faktiski izmantot tam ar Savienības pilsoņa statusu piešķirto tiesību būtību (spriedums, 2024. gada 25. aprīlis, NW un PQ (Klasificēta informācija), C‑420/22 un C‑528/22, EU:C:2024:344, 60. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">65</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr atteikums piešķirt trešās valsts valstspiederīgajam uzturēšanās tiesības Savienības pilsonības lietderīgo iedarbību var apdraudēt tikai tad, ja starp šo trešās valsts valstspiederīgo un tā ģimenes locekli, attiecīgo Savienības pilsoni, ir tādas atkarības attiecības, kuras izraisītu to, ka pēdējais minētais būtu spiests pavadīt minēto trešās valsts valstspiederīgo un atstāt Savienības teritoriju kopumā (spriedums, 2024. gada 25. aprīlis, NW un PQ (Klasificēta informācija), C‑420/22 un C‑528/22, EU:C:2024:344, 61. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">66</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Kā izriet no Tiesas judikatūras, uzturēšanās tiesību atzīšana saskaņā ar LESD 20. pantu jāvērtē, ņemot vērā starp attiecīgo trešās valsts valstspiederīgo un tā ģimenes locekli, Savienības pilsoni, pastāvošo atkarības attiecību intensitāti, un šādā vērtējumā jāņem vērā visi lietas apstākļi (spriedums, 2024. gada 25. aprīlis, NW un PQ (Klasificēta informācija), C‑420/22 un C‑528/22, EU:C:2024:344, 63. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">67</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā kontekstā, ja ir izpildīti šī sprieduma 64.–66. punktā minētie nosacījumi, dalībvalsts nevar attiecībā uz konkrēto trešās valsts valstspiederīgo pieņemt atgriešanas lēmumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">68</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmkārt, šādā situācijā LESD 20. pantam ir pretrunā tas, ka šim trešās valsts valstspiederīgajam tiek atteikta uzturēšanās un arī, ka tam tiek piemērots izraidīšanas pasākums vai, plašākā nozīmē, pasākums, kas tam uzliek pienākumu atgriezties trešajā valstī, jo šādi pasākumi var izraisīt to, ka Savienības pilsonim starp to un minēto trešās valsts valstspiederīgo pastāvošo atkarības attiecību dēļ tiek liegta iespēja faktiski izmantot tiesības, ko tam piešķir tā Savienības pilsoņa statuss (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2016. gada 13. septembris, CS, C‑304/14, EU:C:2016:674, 32. punkts, kā arī 2024. gada 25. aprīlis, NW un PQ (Klasificēta informācija), C‑420/22 un C‑528/22, EU:C:2024:344, 65. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">69</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrkārt, no Tiesas judikatūras izriet, ka LESD 20. pantā paredzētās uzturēšanās tiesības tieši izriet no primārajām tiesībām un rodas, tiklīdz ir izpildīti nosacījumi, kas pamato šo uzturēšanās tiesību piešķiršanu, un pat pirms pieprasījuma iesniegšanas attiecībā uz uzturēšanās tiesību atzīšanu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2025. gada 8. maijs, Stadt Wuppertal, C‑130/24, EU:C:2025:340, 32., 33. un 39. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">70</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No tā secināms – tiklīdz rodas tādas atkarības attiecības kā šī sprieduma 65. punktā minētās un kamēr šīs atkarības attiecības turpinās, vairs nevar tikt uzskatīts, ka attiecīgais trešās valsts valstspiederīgais aplūkotās dalībvalsts teritorijā uzturas nelikumīgi Direktīvas 2008/115 3. panta 2. punkta izpratnē (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2018. gada 8. maijs, K.A. u.c. (Ģimenes atkalapvienošanās Beļģijā), C‑82/16, EU:C:2018:308, 89. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">71</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Taču no šīs direktīvas 2. panta 1. punkta un 6. panta 1. punkta izriet, ka dalībvalsts atgriešanas lēmumu var pieņemt tikai attiecībā uz tādu trešās valsts valstspiederīgo, kurš tās teritorijā uzturas nelikumīgi (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2024. gada 19. decembris, Kaduna, C‑244/24 un C‑290/24, EU:C:2024:1038, 137. un 138. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">72</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No iepriekš minētā secināms, ka kompetentajām valsts iestādēm, kad tās plāno pieņemt atgriešanas lēmumu attiecībā uz trešās valsts valstspiederīgo, kas ir Savienības pilsoņa ģimenes loceklis, ir pienācīgi jāņem vērā LESD 20. pants.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">73</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādēļ, lai gan ir taisnība, ka dalībvalstīm jānosaka LESD 20. panta piemērošanas kārtība atgriešanas procedūrās, tomēr šī kārtība nedrīkst apdraudēt šī panta lietderīgo iedarbību (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2024. gada 25. aprīlis, NW un PQ (Klasificēta informācija), C‑420/22 un C‑528/22, EU:C:2024:344, 68. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">74</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā, tā kā atgriešanas procedūras īstenošana attiecībā uz nepilngadīga Savienības pilsoņa vecāku, tāpat kā tāda lēmuma pieņemšana, ar kuru šim vecākam tiek atteikta uzturēšanās, var šim Savienības pilsonim liegt iespēju faktiski izmantot tiesības, kuras tam izriet no statusa, kas tam piešķirts ar LESD 20. pantu, procesuālās prasības, kuras kompetentajām valsts iestādēm obligāti jāievēro attiecībā uz uzturēšanās atļaujas pieprasījumu izskatīšanu, mutatis mutandis attiecināmas uz atgriešanas procedūrām.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">75</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No tā secināms, ka šādā procedūrā kompetentajām valsts iestādēm nav pienākuma sistemātiski un pēc savas iniciatīvas pārbaudīt atkarības attiecību pastāvēšanu LESD 20. panta izpratnē, un attiecīgajai personai ir jānorāda elementi, kas ļauj izvērtēt, vai ir izpildīti šī panta piemērošanas nosacījumi (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2024. gada 25. aprīlis, NW un PQ (Klasificēta informācija), C‑420/22 un C‑528/22, EU:C:2024:344, 69. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">76</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr, lai nodrošinātu LESD 20. panta lietderīgo iedarbību, valsts iestādēm, kuras īsteno atgriešanas procedūru attiecībā uz trešās valsts trešās valsts valstspiederīgo, kas ir Savienības pilsoņa ģimenes loceklis, konkrēti – balstoties uz elementiem, kurus trešās valsts valstspiederīgajam un Savienības pilsonim jābūt iespējai brīvi tām iesniegt, un, vajadzības gadījumā veicot nepieciešamo izpēti – jāizvērtē, vai starp abām šīm personām pastāv tādas atkarības attiecības, kādas aprakstītas šī sprieduma 65. punktā (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2024. gada 25. aprīlis, NW un PQ (Klasificēta informācija), C‑420/22 un C‑528/22, EU:C:2024:344, 70. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">77</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tāpēc kompetentajām valsts iestādēm – kad tās atbilstoši valsts tiesiskajam regulējumam plāno pieņemt atgriešanas lēmumu attiecībā uz tādu trešās valsts valstspiederīgo, par kuru tām zināms, ka tam ir ģimenes saites ar Savienības pilsoni, attiecīgā gadījumā ievācot šim nolūkam nepieciešamo informāciju, – jāpārliecinās, ka to nākotnē pieņemtā lēmuma sekas nebūs tādas, ka šis Savienības pilsonis faktiski būs spiests atstāt Savienības teritoriju kopumā. Šīm iestādēm tādēļ it īpaši jāpārbauda, vai starp attiecīgajām personām, iespējams, pastāv tādas atkarības attiecības, kādas aprakstītas šī sprieduma 65. punktā (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2024. gada 25. aprīlis, NW un PQ (Klasificēta informācija), C‑420/22 un C‑528/22, EU:C:2024:344, 71. un 72. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">78</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrām kārtām, neatkarīgi no prasībām, kas izriet no LESD 20. panta, kad dalībvalstis īsteno Direktīvu 2008/115, tām atbilstoši šīs direktīvas 5. pantam, pirmkārt, pilnībā jāņem vērā bērna labākās intereses, ģimenes dzīve un attiecīgā trešās valsts valstspiederīgā veselības stāvoklis, kā arī, otrkārt, jāievēro neizraidīšanas princips. Šīs intereses un šis princips pienācīgi jāņem vērā visos atgriešanas procedūras posmos, it īpaši atgriešanas lēmuma pieņemšanas brīdī (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2022. gada 22. novembris, Staatssecretaris van Justitie en Veiligheid (Izraidīšana – Medicīniskās kaņepes), C‑69/21, EU:C:2022:913, 91. punkts, un 2025. gada 4. septembris, Adrar, C‑313/25 PPU, EU:C:2025:647, 79. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">79</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Līdz ar to dalībvalsts nevar pieņemt atgriešanas lēmumu, neņemot vērā nozīmīgos attiecīgā trešās valsts valstspiederīgā ģimenes dzīves elementus, kurus tas norādījis, pat ja tas darīts uzturēšanās pieteikuma pamatošanai (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2018. gada 8. maijs, K.A. u.c. (Ģimenes atkalapvienošanās Beļģijā), C‑82/16, EU:C:2018:308, 104. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">80</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt, ja kompetentās valsts iestādes plāno pieņemt atgriešanas lēmumu attiecībā uz nepilngadīgā vecāku, šīm iestādēm jāveic vispārējs un padziļināts šī nepilngadīgā situācijas izvērtējums, pienācīgi ņemot vērā bērna labākās intereses (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2021. gada 14. janvāris, Staatssecretaris van Justitie en Veiligheid (Nepavadīta nepilngadīgā atgriešana), C‑441/19, EU:C:2021:9, 60. punkts, un 2021. gada 11. marts, État belge (Nepilngadīgās personas vecāka atgriešana), C‑112/20, EU:C:2021:197, 33. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">81</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, uz pirmo jautājumu jāatbild – LESD 20. pants un Direktīvas 2008/115 5. pants jāinterpretē tādējādi, ka tiem pretrunā ir tas, ka dalībvalsts iestādes pieņem atgriešanas lēmumu attiecībā uz trešās valsts valstspiederīgo – kurš ir tādu Savienības pilsoņu ģimenes loceklis, kam ir šīs dalībvalsts pilsonība un kas nekad nav izmantojuši savu pārvietošanās brīvību –, iepriekš neizvērtējušas šāda lēmuma sekas attiecībā uz šī trešās valsts valstspiederīgā ģimenes dzīvi un tā nepilngadīgo bērnu situāciju, ja šo iestāžu rīcībā ir informācija par to, ka starp minēto valstspiederīgo un šiem Savienības pilsoņiem pastāv ģimenes saites.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par piekto jautājumu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">82</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar piekto jautājumu, kas jāizvērtē otrām kārtām, iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai LESD 20. pants kopsakarā ar Hartas 7., 24. un 47. pantu, kā arī ar vispārējo labas pārvaldības principu jāinterpretē tādējādi, ka tam ir pretrunā tāds dalībvalsts tiesiskais regulējums – kā to interpretējusi šīs dalībvalsts augstākā tiesa –, kas atsaukšanos uz LESD 20. pantu, apstrīdot atgriešanas lēmumu, vai atgriešanas procedūrā izslēdz tad, ja:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">atsaukšanās uz uzturēšanās tiesībām saskaņā ar minēto LESD 20. pantu vai atkarības attiecībām pirmoreiz notiek tiesvedības stadijā, lai gan par ģimenes saitēm starp attiecīgo trešās valsts valstspiederīgo un Savienības pilsoni zinājušas jau kompetentās iestādes; vai</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">fakti, kuriem ir nozīme, piemērojot LESD 20. pantu, pirmoreiz atklāti tiesvedības laikā; vai</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">pirms atgriešanas procedūras ticis pieņemts lēmums, ar kuru atteikta uzturēšanās attiecīgajā dalībvalstī.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">83</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Runājot, pirmkārt, par gadījumu, kad atsaukšanās uz uzturēšanās tiesībām saskaņā ar LESD 20. pantu vai atkarības attiecībām nav notikusi administratīvā procesa laikā, jāuzsver, ka trešās valsts valstspiederīgajam, kam tiek piemērota atgriešanas procedūra, ir lojālas sadarbības pienākums, saskaņā ar kuru tam pēc iespējas ātrāk jāinformē kompetentā valsts iestāde par visām būtiskajām izmaiņām attiecībā uz tā ģimenes dzīvi (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2025. gada 4. septembris, Adrar, C‑313/25 PPU, EU:C:2025:647, 83. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">84</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr, kā izriet no šī sprieduma 73.–77. punkta, ja kompetento valsts iestāžu rīcībā ir informācija par to, ka starp attiecīgo trešās valsts valstspiederīgo un šo Savienības pilsoni pastāv ģimenes saites, šīs iestādes nevar pieņemt atgriešanas lēmumu, ja tās nav – attiecīgā gadījumā veicot nepieciešamo izpēti – pārbaudījušas, vai šāda lēmuma pieņemšana nav pretrunā LESD 20. pantam.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">85</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šādā situācijā apstāklis, ka šis trešās valsts valstspiederīgais šajās iestādēs nav konkrēti pamatojies uz LESD 20. pantu, nevar tās atbrīvot no šādas pārbaudes veikšanas vai ļaut tām pieņemt atgriešanas lēmumu, lai gan tās šīs pārbaudes beigās konstatētu, ka ir izpildīti šī sprieduma 64.–66. punktā formulētie nosacījumi (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2024. gada 25. aprīlis, NW un PQ (Klasificēta informācija), C‑420/22 un C‑528/22, EU:C:2024:344, 73. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">86</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Līdz ar to, ņemot vērā kompetento valsts iestāžu pienākumu skaidro un beznosacījuma raksturu, tie jāuzskata par tādiem, kuriem ir tieša iedarbība, tā ka attiecīgajam trešās valsts valstspiederīgajam jābūt iespējai saistībā ar efektīvu tiesību aizsardzību, kā prasīts Direktīvas 2008/115 13. panta 1. punktā un Hartas 47. pantā, valsts tiesā pamatoties uz iespējamu šo pienākumu neizpildi, pat ja tas uz uzturēšanās tiesībām saskaņā ar LESD 20. pantu vai atkarības attiecībām šajās iestādēs nav atsaucies.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">87</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrkārt, attiecībā uz iespējamiem faktiskajiem apstākļiem, kas pirmoreiz atklāti tiesvedības laikā, jāatgādina, ka Tiesa ir atzinusi – lai novērstu to, ka nepilngadīgam Savienības pilsonim tiek liegta iespēja faktiski izmantot tiesības, kuras tam izriet no statusa, kas tam piešķirts ar LESD 20. pantu, valsts tiesām, kurām jālemj par uzturēšanās atteikumu, ir jāņem vērā faktiskie apstākļi, kas radušies pēc administratīvā lēmuma pieņemšanas (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2023. gada 22. jūnijs, Staatssecretaris van Justitie en Veiligheid (Nepilngadīga bērna, Nīderlandes pilsoņa, māte, kura ir Taizemes valstspiederīgā), C‑459/20, EU:C:2023:499, 52. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">88</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tā kā arī atgriešanas procedūras īstenošana var nepilngadīgam Savienības pilsonim liegt iespēju faktiski izmantot tiesības, kuras tam izriet no statusa, kas tam piešķirts ar LESD 20. pantu, šim risinājumam jābūt piemērojamam arī tad, kad tiek izskatīta prasība par atgriešanas lēmumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">89</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt jākonstatē, ka, runājot par izraidīšanas pasākumu, kas attiecībā uz dalībvalsts pilsoni noteikts sabiedriskās kārtības apsvērumu dēļ, Tiesa ir atzinusi, ka Savienības tiesībām ir pretrunā tāda valsts prakse, saskaņā ar kuru valsts tiesām nav paredzēts ņemt vērā faktiskos apstākļus, kas radušies pēc šī pasākuma (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2004. gada 29. aprīlis, Orfanopoulos un Oliveri, C‑482/01 un C‑493/01, EU:C:2004:262, 82. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">90</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No tā secināms, ka valsts tiesai, kas izskata prasību par atgriešanas lēmumu, ir jāņem vērā faktiskie apstākļi, kuriem ir nozīme, piemērojot LESD 20. pantu, un kuri pirmoreiz atklāti tiesvedības laikā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">91</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Trešām kārtām, attiecībā uz nozīmi, kas piemīt faktam, ka eksistē iepriekš pieņemts lēmums par uzturēšanos, jāuzsver – tā kā dalībvalstu ziņā ir noteikt LESD 20. panta piemērošanas kārtību atgriešanas procedūrā, tām ir ļauts šo kārtību definēt tā, lai tiktu nodrošināts, ka trešās valsts valstspiederīgā tiesības uz to, ka pirms atgriešanas lēmuma pieņemšanas tiek ņemtas vērā izmaiņas tā ģimenes situācijā, netiktu padarītas par rīku, lai bezgalīgi atsāktu vai pagarinātu administratīvo procesu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2018. gada 8. maijs, K.A. u.c. (Ģimenes atkalapvienošanās Beļģijā), C‑82/16, EU:C:2018:308, 105. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">92</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Konkrēti dalībvalsts var paredzēt, ka kompetentajām valsts iestādēm jāņem vērā konstatējumi par attiecīgās personas ģimenes situāciju, kuri izdarīti, izskatot uzturēšanās atļaujas pieprasījumu, bet tai nav noteikti ex novo jāpārvērtē šī situācija kopumā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">93</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr, pirmkārt, tam, ka eksistē lēmums, ar kuru atteikta uzturēšanās, nevar būt noteicoša nozīme, piemērojot LESD 20. pantu atgriešanas procedūrā, tādā situācijā kā pamatlietā aplūkotā, kad kompetentās valsts iestādes šo lēmumu ir pieņēmušas, nekādi neizvērtējot, vai šis pants ir piemērojams, lai gan to rīcībā bijusi informācija par to, ka starp attiecīgo trešās valsts valstspiederīgo un šo Savienības pilsoni pastāv ģimenes saites.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">94</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrkārt, no Tiesas judikatūras attiecībā uz uzturēšanos izriet, ka kompetentajām valsts iestādēm ir jāņem vērā situācija, kāda tā ir brīdī, kad tām jālemj par LESD 20. panta piemērošanu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2023. gada 22. jūnijs, Staatssecretaris van Justitie en Veiligheid (Nepilngadīga bērna, Nīderlandes pilsoņa, māte, kura ir Taizemes valstspiederīgā), C‑459/20, EU:C:2023:499, 52. punkts). Turklāt, kā atgādināts šī sprieduma 69. punktā, uzturēšanās tiesības saskaņā ar LESD 20. pantu rodas, tiklīdz ir izpildīti nosacījumi, kas pamato to piešķiršanu, neatkarīgi no procedūrām, kas tiek īstenotas, lai panāktu šo tiesību atzīšanu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">95</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No šī sprieduma iepriekšējā punktā izklāstītajiem elementiem izriet, ka situācijā, kad lēmums, ar kuru atteikta uzturēšanās, un atgriešanas lēmums netiek pieņemti vienlaikus, it īpaši tādā situācijā kā pamatlietā aplūkotā, kad starp šo lēmumu pieņemšanu pagājis ievērojams laiks, kompetentajām valsts iestādēm atgriešanas procedūrā katrā ziņā jāņem vērā iespējami jauni apstākļi, kam ir nozīme, piemērojot LESD 20. pantu, un ka tās, lai noraidītu šo piemērošanu, tātad nevar balstīties vienīgi uz faktu, ka uzturēšanās tiesības iepriekš tikušas atteiktas, tostarp, ja šis atteikums ticis pieņemts, pienācīgi ņemot vērā šo pantu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">96</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tāpēc uz piekto jautājumu jāatbild – LESD 20. pants kopsakarā ar Hartas 47. pantu jāinterpretē tādējādi, ka tam ir pretrunā tāds dalībvalsts tiesiskais regulējums – kā to interpretējusi šīs dalībvalsts augstākā tiesa –, kas atsaukšanos uz LESD 20. pantu, apstrīdot atgriešanas lēmumu, vai atgriešanas procedūrā izslēdz tad, ja:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">atsaukšanās uz uzturēšanās tiesībām saskaņā ar minēto LESD 20. pantu vai atkarības attiecībām pirmoreiz notiek tiesvedības stadijā, lai gan par ģimenes saitēm starp attiecīgo trešās valsts valstspiederīgo un Savienības pilsoni zinājušas jau kompetentās iestādes; vai</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">fakti, kuriem ir nozīme, piemērojot LESD 20. pantu, pirmoreiz atklāti tiesvedības laikā; vai</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">pirms atgriešanas procedūras ticis pieņemts lēmums, ar kuru atteikta uzturēšanās attiecīgajā dalībvalstī.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par otro jautājumu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">97</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar otro jautājumu, kas jāizvērtē trešām kārtām, iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai LESD 20. pants, kā arī Direktīvas 2008/115 5., 12. un 13. pants kopsakarā ar Hartas 7. un 47. pantu jāinterpretē tādējādi, ka tiem ir pretrunā tāds dalībvalsts tiesiskais regulējums, kurā šīs dalībvalsts iestādēm noteikts pienākums pieņemt atgriešanas lēmumu valsts drošības apsvērumu dēļ attiecībā uz trešās valsts valstspiederīgo – kurš ir tādu Savienības pilsoņu ģimenes loceklis, kam ir šīs dalībvalsts pilsonība un kas nekad nav izmantojuši savu pārvietošanās brīvību –, balstoties uz saistošu nemotivētu atzinumu, kuru struktūra, kam uzticētas specializētas funkcijas saistībā ar valsts drošību, izdevusi, rūpīgi neizvērtējot visus individuālos apstākļus un samērīguma principa ievērošanu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">98</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmām kārtām, no Tiesas pastāvīgās judikatūras izriet, ka dalībvalstis no atvasinātajām uzturēšanās tiesībām, kas šī sprieduma 64. punktā minētajam Savienības pilsoņa ģimenes loceklim izriet no LESD 20. panta, ar zināmiem nosacījumiem var atkāpties, lai garantētu sabiedriskās kārtības uzturēšanu vai valsts drošības aizsardzību. Tā tas var būt gadījumā, kad šis trešās valsts valstspiederīgais rada faktiskus, attiecīgajā brīdī esošus un pietiekami nopietnus draudus sabiedriskajai kārtībai vai sabiedriskajai vai valsts drošībai (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2024. gada 25. aprīlis, NW un PQ (Klasificēta informācija), C‑420/22 un C‑528/22, EU:C:2024:344, 76. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">99</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr uzturēšanās tiesību atteikums, kas balstīts uz šo iemeslu, var būt tikai visu nozīmīgo lietas apstākļu konkrēta izvērtējuma – ņemot vērā samērīguma principu, pamattiesības, kuru ievērošanu nodrošina Tiesa, un attiecīgā gadījumā konkrētā trešās valsts valstspiederīgā nepilngadīgā bērna labākās intereses – rezultāts (spriedums, 2024. gada 25. aprīlis, NW un PQ (Klasificēta informācija), C‑420/22 un C‑528/22, EU:C:2024:344, 77. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">100</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No šī sprieduma 72. un 73. punktā ietvertajiem apsvērumiem izriet, ka šī prasība obligāti jāievēro arī tādā atgriešanas procedūrā, kas tiek īstenota attiecībā uz trešās valsts valstspiederīgo, kurš ir tādu Savienības pilsoņu ģimenes loceklis, kam ir šīs dalībvalsts pilsonība un kas nekad nav izmantojuši savu pārvietošanās brīvību. Papildus tam Tiesa jau ir atzinusi, ka minētā prasība jāievēro procedūrā, kas attiecas uz LESD 20. panta piemērošanu, kad apstrīdēts ir nevis lēmums, ar kuru atteikta uzturēšanās, bet izraidīšanas pasākums (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2016. gada 13. septembris, CS, C‑304/14, EU:C:2016:674, 40. un 41. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">101</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt, ja dalībvalstis plāno pieņemt atgriešanas lēmumu valsts drošības apsvērumu dēļ, tām tāpat jāievēro Direktīvas 2008/115 5. pants, kā arī Hartas 7. un 24. pants.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">102</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Kā norādīts šīs direktīvas 6. apsvērumā, lēmumi atbilstīgi šai direktīvai būtu jāpieņem, katru gadījumu izskatot atsevišķi un pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, tā ka kompetentajām valsts iestādēm, pirms tās var pieņemt šādu atgriešanas lēmumu, jāņem vērā visi apstākļi, kam ir nozīme, piemērojot šos pantus, un tostarp attiecīgā trešās valsts valstspiederīgā ģimenes situācija. Šīm valsts iestādēm piedevām jānodrošina samērīguma principa ievērošana visos atgriešanas procedūras posmos (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2015. gada 11. jūnijs, Zh. un O., C‑554/13, EU:C:2015:377, 49. punkts, kā arī 2025. gada 1. augusts, Al Hoceima un Boghni, C‑636/23 un C‑637/23, EU:C:2025:603, 77. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">103</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tāpēc, lai gan Savienības tiesībās nav noteikts, kurai iestādei jāveic šī sprieduma 99. un 101. punktā minētie izvērtējumi, tomēr atgriešanas lēmums, kas balstīts uz valsts drošības apsvērumiem, var tikt pieņemts tikai pēc šādu izvērtējumu pabeigšanas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">104</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrām kārtām, Direktīvas 2008/115 12. panta 1. punktā paredzēts, ka atgriešanas lēmumus noformē rakstiski un tajos norāda faktiskos un juridiskos iemeslus. Tomēr šī tiesību norma ļauj informāciju par faktiskajiem iemesliem ierobežot, ja attiecīgās valsts tiesību aktos ir paredzētas tiesības uz informācijas ierobežošanu, jo īpaši, lai garantētu valsts drošību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">105</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tā kā Savienības tiesībās nav tāda noteikuma, kurā būtu precīzi definēta konkrētā šīs ierobežošanas kārtība, tā nosakāma katras dalībvalsts iekšējā tiesību sistēmā atbilstoši dalībvalstu procesuālās autonomijas principam, tomēr ar nosacījumu, ka tā nav mazāk labvēlīga par noteikumiem, kas reglamentē līdzīgas iekšējās situācijas (līdzvērtības princips), un ka tā nepadara praktiski neiespējamu vai pārmērīgi grūtu Savienības tiesību sistēmā piešķirto tiesību izmantošanu (efektivitātes princips) (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2024. gada 25. aprīlis, NW un PQ (Klasificēta informācija), C‑420/22 un C‑528/22, EU:C:2024:344, 79. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">106</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā jāatgādina arī, ka dalībvalstīm, īstenojot Savienības tiesības, jānodrošina to prasību ievērošana, kuras izriet gan no vispārējā labas pārvaldības principa, gan Hartas 47. panta pirmajā daļā nostiprinātajām tiesībām uz efektīvu tiesību aizsardzību (spriedums, 2024. gada 25. aprīlis, NW un PQ (Klasificēta informācija), C‑420/22 un C‑528/22, EU:C:2024:344, 80. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">107</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No Tiesas pastāvīgās judikatūras izriet, ka Hartas 47. panta pirmajā daļā garantētās pārbaudes tiesā efektivitāte prasa, lai attiecīgajai personai būtu iespēja uzzināt iemeslus, uz kuriem balstīts attiecībā uz to pieņemtais lēmums, vai nu pašai iepazīstoties ar šo lēmumu, vai arī tādējādi, ka šie iemesli tiek paziņoti pēc pieprasījuma, neskarot kompetentās tiesas pilnvaras no attiecīgās iestādes prasīt to paziņošanu, lai ļautu šai personai pēc iespējas labvēlīgākos apstākļos aizstāvēt savas tiesības un, esot pilnībā informētai, izlemt, vai ir lietderīgi vērsties kompetentajā tiesā, kā arī lai radītu minētajai tiesai iespēju pilnībā īstenot attiecīgā valsts [iestādes] lēmuma likumības pārbaudi (spriedums, 2024. gada 25. aprīlis, NW un PQ (Klasificēta informācija), C‑420/22 un C‑528/22, EU:C:2024:344, 81. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">108</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr jāatgādina, ka Hartas 47. pantā formulētās tiesības nav absolūta prerogatīva un ka no tām loģiski izrietošais pienākums norādīt pamatojumu tātad var tikt ierobežots atbilstoši Direktīvas 2008/115 12. panta 1. punktā definētajiem nosacījumiem, izsverot attiecīgās personas tiesības uz labu pārvaldību un tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību, no vienas puses, un intereses, kas minētas, lai pamatotu faktisko iemeslu neizpaušanu šai personai, it īpaši, ja šīs intereses saistītas ar valsts drošību, no otras puses (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2022. gada 22. septembris, Országos Idegenrendészeti Főigazgatóság u.c., C‑159/21, EU:C:2022:708, 50. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">109</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr, ņemot vērā nepieciešamību ievērot Hartas 47. pantu, šī izsvēršana nevar izraisīt to, ka tiek padarītas pilnīgi neefektīvas attiecīgās personas tiesības uz aizstāvību un tiek atņemta jēga Direktīvas 2008/115 13. panta 1. punktā paredzētajām pārsūdzības tiesībām, it īpaši tādējādi, ka šai personai netiek paziņota pat to iemeslu būtība, uz kuriem balstīts attiecībā uz to pieņemtais lēmums (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2022. gada 22. septembris, Országos Idegenrendészeti Főigazgatóság u.c., C‑159/21, EU:C:2022:708, 51. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">110</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No iepriekš minētajiem apsvērumiem, kuri attiecas gan uz prasību ņemt vērā visus apstākļus, kam ir nozīme, piemērojot LESD 20. pantu un Direktīvas 2008/115 5. pantu, gan uz pienākumu norādīt atgriešanas lēmumu pamatojumu, izriet, ka atgriešanas jomā kompetentā valsts iestāde nevar likumīgi vienkārši piemērot nemotivētu lēmumu, kuru pieņēmusi cita valsts iestāde, kas nav izpildījusi šo prasību, un tikai uz šī pamata un valsts drošības apsvērumu dēļ pieņemt atgriešanas lēmumu attiecībā uz trešās valsts valstspiederīgo, kurš ir tādu Savienības pilsoņu ģimenes loceklis, kam ir šīs dalībvalsts pilsonība un kas nekad nav izmantojuši savu pārvietošanās brīvību (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2024. gada 25. aprīlis, NW un PQ (Klasificēta informācija), C‑420/22 un C‑528/22, EU:C:2024:344, 82. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">111</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šis konstatējums nekādi neizslēdz, ka daļu informācijas, ko kompetentā iestāde izmanto, veicot šī sprieduma 99. un 101. punktā minētos izvērtējumus, var sniegt struktūras, kurām uzticētas specializētas funkcijas saistībā ar valsts drošību, pēc savas ierosmes vai pēc šīs iestādes pieprasījuma (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2024. gada 25. aprīlis, NW un PQ (Klasificēta informācija), C‑420/22 un C‑528/22, EU:C:2024:344, 83. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">112</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tāpat minētais konstatējums neaizliedz dalībvalstij piešķirt struktūrai, kam uzticētas specializētas funkcijas saistībā ar valsts drošību, pilnvaras izdot atzinumu, ar ko saistošā veidā tiek uzdots pieņemt atgriešanas lēmumu, ar nosacījumu, ka šī struktūra izpilda pienākumu norādīt pamatojumu un var šādu atzinumu izdot tikai pēc tam, kad tā pienācīgi ņēmusi vērā visus šī sprieduma 99. un 101. punktā minētos nozīmīgos apstākļus (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2024. gada 25. aprīlis, NW un PQ (Klasificēta informācija), C‑420/22 un C‑528/22, EU:C:2024:344, 84. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">113</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā visu iepriekš minēto, uz otro jautājumu jāatbild – LESD 20. pants, kā arī Direktīvas 2008/115 5., 12. un 13. pants kopsakarā ar Hartas 7. un 24. pantu jāinterpretē tādējādi, ka tiem ir pretrunā tāds dalībvalsts tiesiskais regulējums, kurā šīs dalībvalsts iestādēm noteikts pienākums pieņemt atgriešanas lēmumu valsts drošības apsvērumu dēļ attiecībā uz trešās valsts valstspiederīgo – kurš ir tādu Savienības pilsoņu ģimenes loceklis, kam ir šīs dalībvalsts pilsonība un kas nekad nav izmantojuši savu pārvietošanās brīvību –, balstoties uz saistošu nemotivētu atzinumu, kuru struktūra, kam uzticētas specializētas funkcijas saistībā ar valsts drošību, izdevusi, rūpīgi neizvērtējot visus individuālos apstākļus un samērīguma principa ievērošanu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par trešo, ceturto, sesto un septīto jautājumu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">114</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar trešo, ceturto, sesto un septīto jautājumu, kas jāizvērtē kopā un ceturtām kārtām, iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai Direktīvas 2008/115 12. un 13. pants kopsakarā ar tās 1., 5. un 11. pantu, LESD 20. pantu, vispārējo labas pārvaldības principu, kā arī Hartas 5., 7., 24. un 47. pantu jāinterpretē tādējādi, ka tiem ir pretrunā tāds dalībvalsts tiesiskais regulējums – kā to interpretējusi šīs dalībvalsts augstākā tiesa –, kurā paredzēts, ka tad, ja atgriešanas lēmums un lēmums par ieceļošanas aizliegumu, kas pieņemti attiecībā uz trešās valsts valstspiederīgo – kurš ir tādu Savienības pilsoņu ģimenes loceklis, kam ir šīs dalībvalsts pilsonība un kas nekad nav izmantojuši savu pārvietošanās brīvību –, ir balstīti uz informāciju, kuras izpaušana apdraudētu minētās dalībvalsts valsts drošību, šis trešās valsts valstspiederīgais šai informācijai var piekļūt tikai pēc tam, kad ir saņēmis šim nolūkam paredzētu atļauju, tam netiek paziņota pat to iemeslu būtība, uz ko balstīti šie lēmumi, un informāciju, kurai tas attiecīgā gadījumā varētu būt ieguvis piekļuvi, tas katrā ziņā nevar izmantot administratīvā procesa vai tiesvedības vajadzībām, bet ka kompetentajai tiesai minētā trešās valsts valstspiederīgā tiesību aizsardzības nodrošināšanai jālūdz iesaistīties prokuroram.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">115</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Iesākumā jākonstatē – tā kā trešais, ceturtais, sestais un septītais jautājums attiecas vienīgi uz procedūru, kas tādā situācijā kā pamatlietā aplūkotā jāievēro valsts kompetentajās iestādēs un valsts tiesās, Direktīvas 2008/115 1. un 11. pantam, kā arī Hartas 5., 7. un 24. pantam, atbildot uz šiem jautājumiem, nav nozīmes.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">116</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Kā norādīts šī sprieduma 104. punktā, Direktīvas 2008/115 12. panta 1. punktā paredzēts, ka atgriešanas lēmumus un lēmumus par ieceļošanas aizliegumu noformē rakstiski un tajos norāda faktiskos un juridiskos iemeslus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">117</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šīs direktīvas 13. panta 1. punktā paredzēts, ka attiecīgajam trešās valsts valstspiederīgajam nodrošina efektīvus tiesību aizsardzības līdzekļus, lai šos lēmumus apstrīdētu kompetentā tiesu vai administratīvajā iestādē vai kompetentā struktūrā, kuras locekļi ir objektīvi un kuru neatkarība ir garantēta.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">118</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr šīs tiesību normas neietver nekādus norādījumus par piekļuves kārtību lietas materiāliem attiecībā uz atgriešanas procedūru. Turklāt, kā norādīts šī sprieduma 104. un 105. punktā, minētās direktīvas 12. panta 1. punktā ir atļauts ierobežot informāciju par faktiskajiem iemesliem, kam jābūt ietvertiem atgriešanas lēmumos, ja attiecīgās valsts tiesību aktos ir paredzētas tiesības uz informācijas ierobežošanu, jo īpaši, lai garantētu valsts drošību, Savienības tiesībās nav īpaša noteikuma, kurā būtu definēta konkrēta šādas ierobežošanas kārtība.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">119</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No tā secināms, ka konkrētā kārtība izveidotajām procedūrām attiecībā uz konkrētā trešās valsts valstspiederīgā piekļuvi lietas materiāliem par atgriešanas procedūru, kā arī atgriešanas lēmuma un lēmuma par ieceļošanas aizliegumu iemesliem, ja šie lēmumi balstīti uz informāciju, kuras izpaušana apdraudētu attiecīgās dalībvalsts valsts drošību, nosakāma katras dalībvalsts tiesību sistēmā robežās, kas izriet no šī sprieduma 105. un 106. punktā atgādinātajiem principiem un tiesībām.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">120</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No tā it īpaši izriet, ka attiecīgās personas tiesību uz aizstāvību ievērošana jāgarantē gan administratīvajā procesā, gan iespējamās tiesvedības laikā (spriedums, 2024. gada 25. aprīlis, NW un PQ (Klasificēta informācija), C‑420/22 un C‑528/22, EU:C:2024:344, 88. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">121</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā, pirmām kārtām, runājot par administratīvo procesu, no Tiesas pastāvīgās judikatūras izriet, ka tiesību uz aizstāvību ievērošana nozīmē, ka dalībvalstu iestādēm, kad tās nosaka pasākumus, kuri ietilpst Savienības tiesību piemērošanas jomā, jādod iespēja tāda lēmuma adresātam, kas būtiski skar tā intereses, lietderīgi paust viedokli par elementiem, uz kuriem iestādes iecerējušas balstīt savu lēmumu (spriedums, 2024. gada 25. aprīlis, NW un PQ (Klasificēta informācija), C‑420/22 un C‑528/22, EU:C:2024:344, 89. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">122</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šīs prasības mērķis tādā atgriešanas procedūrā kā pamatlietā aplūkotā konkrēti ir radīt iespēju kompetentajai iestādei izpildīt tās pienākumu lemt par atgriešanas lēmuma un lēmuma par ieceļošanas aizliegumu pieņemšanu, pilnīgi pārzinot lietas faktus un individuāli novērtējot visus nozīmīgos apstākļus, tādēļ lēmuma adresātam jābūt iespējai labot kļūdas vai norādīt tādus elementus attiecībā uz savu personisko situāciju, kuri liecina par labu tam, ka lēmums ir vai nav jāpieņem vai ka tam jābūt tādam vai citādam saturam (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2024. gada 25. aprīlis, NW un PQ (Klasificēta informācija), C‑420/22 un C‑528/22, EU:C:2024:344, 90. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">123</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Minētā prasība vispārīgāk vērsta uz to, lai, tiklīdz ir sākta atgriešanas procedūra, tiktu veicināta Direktīvas 2008/115 5. pantā noteikto pienākumu izpilde, garantējot, ka attiecīgajam trešās valsts valstspiederīgajam ir iespēja paust viedokli par šo pienākumu konkrētajām sekām attiecībā uz viņu (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2018. gada 8. maijs, K.A. u.c. (Ģimenes atkalapvienošanās Beļģijā), C‑82/16, EU:C:2018:308, 103. punkts, kā arī 2021. gada 14. janvāris, Staatssecretaris van Justitie en Veiligheid (Nepavadīta nepilngadīgā atgriešana), C‑441/19, EU:C:2021:9, 59. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">124</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tā kā minētā prasība noteikti nozīmē, ka šim trešās valsts valstspiederīgajam jāsniedz konkrēta iespēja – attiecīgā gadījumā ar padomdevēja starpniecību – iepazīties ar elementiem, uz kuriem iestāde iecerējusi balstīt savu lēmumu, no tiesību uz aizstāvību ievērošanas loģiski izriet tiesības administratīvajā procesā piekļūt visiem lietas materiālos ietvertajiem elementiem (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2024. gada 25. aprīlis, NW un PQ (Klasificēta informācija), C‑420/22 un C‑528/22, EU:C:2024:344, 91. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">125</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrām kārtām, runājot par tiesvedību, tiesību uz aizstāvību ievērošana nozīmē, ka prasītājam jābūt iespējai ne tikai uzzināt attiecībā uz to pieņemtā lēmuma iemeslus, bet arī piekļūt visiem lietas materiāliem, uz kuriem balstījusies iestāde, lai varētu efektīvi paust nostāju par šiem elementiem (spriedums, 2024. gada 25. aprīlis, NW un PQ (Klasificēta informācija), C‑420/22 un C‑528/22, EU:C:2024:344, 92. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">126</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt no sacīkstes principa, kas ietilpst Hartas 47. pantā paredzētajās tiesībās uz aizstāvību, izriet, ka procesa dalībniekiem jābūt tiesībām iepazīties ar visiem tiesai iesniegtajiem dokumentiem un apsvērumiem, lai varētu tos apspriest un ietekmēt tiesas nolēmumu; tas nozīmē, ka personai, uz kuru attiecas atgriešanas lēmums un lēmums par ieceļošanas aizliegumu, jābūt iespējai iepazīties ar elementiem, kas ietverti šīs personas lietas materiālos un nodoti tās tiesas rīcībā, kurai jālemj par prasībām, kas celtas par šiem lēmumiem (spriedums, 2024. gada 25. aprīlis, NW un PQ (Klasificēta informācija), C‑420/22 un C‑528/22, EU:C:2024:344, 93. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">127</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr jāatgādina, ka tiesības uz aizstāvību nav absolūtas un ka no tām loģiski izrietošās tiesības piekļūt lietas materiāliem var tikt ierobežotas, izsverot labas pārvaldības principu un attiecīgās personas tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību, no vienas puses, un intereses, kas minētas, lai pamatotu kāda lietas materiālos ietverta elementa neizpaušanu šai personai, it īpaši, ja šīs intereses saistītas ar valsts drošību, no otras puses (spriedums, 2024. gada 25. aprīlis, NW un PQ (Klasificēta informācija), C‑420/22 un C‑528/22, EU:C:2024:344, 94. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">128</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr, ņemot vērā nepieciešamību ievērot Hartas 47. pantu, šī izsvēršana nedrīkst izraisīt to, ka attiecīgās personas tiesības uz aizstāvību tiek padarītas pilnīgi neefektīvas un tiek atņemta jēga pārsūdzības tiesībām, kas tai izriet no šīs hartas 47. panta, it īpaši tādējādi, ka šai personai netiek paziņota pat to iemeslu būtība, uz kuriem balstīts attiecībā uz to pieņemtais lēmums (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2024. gada 25. aprīlis, NW un PQ (Klasificēta informācija), C‑420/22 un C‑528/22, EU:C:2024:344, 95. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">129</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Toties minētā izsvēršana drīkst izraisīt atsevišķu lietas materiālos ietverto elementu nepaziņošanu attiecīgajai personai, ja šo elementu izpaušana var tieši un konkrēti apdraudēt aplūkotās dalībvalsts valsts drošību, jo ar to var tikt radīti draudi personu dzīvībai, veselībai vai brīvībai, vai tikt atklātas konkrētas izmeklēšanas metodes, kuras izmanto struktūras, kam uzticētas specializētas funkcijas saistībā ar valsts drošību, un tādējādi tikt nopietni apgrūtināta vai pat liegta šo iestāžu uzdevumu izpilde nākotnē (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2024. gada 25. aprīlis, NW un PQ (Klasificēta informācija), C‑420/22 un C‑528/22, EU:C:2024:344, 96. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">130</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Līdz ar to, lai gan, ja to prasa valsts drošība, dalībvalstis tādā atgriešanas procedūrā kā pamatlietā aplūkotā var nepiešķirt attiecīgajai personai tiešu piekļuvi visiem tās lietas materiāliem un atbilstoši Direktīvas 2008/115 12. panta 1. punktam ierobežot informāciju par to lēmumu faktiskajiem iemesliem, kas pieņemti attiecībā uz šīm personām, tās nedrīkst, nepārkāpjot efektivitātes principu, vispārējo labas pārvaldības principu un tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību, nostādīt minēto personu tādā situācijā, ka tai – attiecīgā gadījumā saistībā ar konkrētu procedūru valsts drošības uzturēšanai – nav iespējams efektīvi iepazīties ar to noteicošo elementu būtību, kas iekļauti šajos lietas materiālos (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2024. gada 25. aprīlis, NW un PQ (Klasificēta informācija), C‑420/22 un C‑528/22, EU:C:2024:344, 97. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">131</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā kontekstā vispirms jākonstatē, ka tad, ja lietas materiālos iekļautās informācijas izpaušana tikusi ierobežota valsts drošības apsvērumu dēļ, attiecīgās personas tiesību uz aizstāvību ievērošanu pietiekami nenodrošina šai personai sniegtā iespēja ar zināmiem nosacījumiem saņemt atļauju piekļūt šai informācijai, ja šī atļauja papildināta ar pilnīgu aizliegumu izmantot šādi iegūto informāciju administratīvā procesa vai iespējamās tiesvedības vajadzībām (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2024. gada 25. aprīlis, NW un PQ (Klasificēta informācija), C‑420/22 un C‑528/22, EU:C:2024:344, 98. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">132</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Jānorāda arī, ka kompetentās tiesas tiesības piekļūt visiem lietas materiāliem nevar aizstāt attiecīgās personas piekļuvi šajos materiālos iekļautajai informācijai, jo tiesību uz aizstāvību ievērošana nozīmē, ka šai personai – attiecīgā gadījumā ar padomdevēja starpniecību – jābūt iespējai aizstāvēt savas intereses, paužot viedokli par šiem elementiem (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2024. gada 25. aprīlis, NW un PQ (Klasificēta informācija), C‑420/22 un C‑528/22, EU:C:2024:344, 99. punkts, kā arī 2024. gada 29. jūlijs, protectus, C‑185/23, EU:C:2024:657, 95. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">133</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Visbeidzot – tāds mehānisms kā iesniedzējtiesas aprakstītais, kurš balstīts uz prokurora iesaistīšanos attiecīgā trešās valsts valstspiederīgā interešu aizsardzībai, ja šis prokurors informāciju, kurai tas iegūst piekļuvi, pats nevar paziņot šim trešās valsts valstspiederīgajam, nav tāds, kas nodrošinātu no Hartas 47. panta izrietošo prasību izpildi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">134</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šāds mehānisms nekādi neļauj garantēt, ka prokurors paudīs attiecīgā trešās valsts valstspiederīgā viedokli par lietas materiālos ietvertajiem nozīmīgajiem elementiem, jo šim trešās valsts valstspiederīgajam šie elementi nav zināmi un prokuroram nav pienākuma apspriesties ar minēto trešās valsts valstspiederīgo vai ievērot tā iespējamos norādījumus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">135</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt no Tiesas judikatūras izriet, ka šī sprieduma 130. punktā minētā to iemeslu būtības paziņošana, uz kuriem balstīts attiecīgais lēmums, jānodrošina attiecībā uz pašu šī lēmuma adresātu (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2013. gada 4. jūnijs, ZZ, C‑300/11, EU:C:2013:363, 65. punkts, un 2024. gada 29. jūlijs, protectus, C‑185/23, EU:C:2024:657, 88. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">136</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Papildus tam Tiesa ir paudusi viedokli, ka valsts tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru advokāts var iegūt piekļuvi klasificētai informācijai, uz kuru balstīts lēmums, bet tam nav atļauts tās saturu izpaust savam klientam, nav pietiekams, lai garantētu Hartas 47. panta ievērošanu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2024. gada 29. jūlijs, protectus, C‑185/23, EU:C:2024:657, 95. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">137</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No tā izriet, ka uz trešo, ceturto, sesto un septīto jautājumu jāatbild – Direktīvas 2008/115 12. un 13. pants kopsakarā ar tās 5. pantu, LESD 20. pantu, vispārējo labas pārvaldības principu, kā arī Hartas 47. pantu jāinterpretē tādējādi, ka tiem ir pretrunā tāds dalībvalsts tiesiskais regulējums – kā to interpretējusi šīs dalībvalsts augstākā tiesa –, kurā paredzēts, ka tad, ja atgriešanas lēmums un lēmums par ieceļošanas aizliegumu, kas pieņemti attiecībā uz trešās valsts valstspiederīgo – kurš ir tādu Savienības pilsoņu ģimenes loceklis, kam ir šīs dalībvalsts pilsonība un kas nekad nav izmantojuši savu pārvietošanās brīvību –, ir balstīti uz informāciju, kuras izpaušana apdraudētu minētās dalībvalsts valsts drošību, šis trešās valsts valstspiederīgais šai informācijai var piekļūt tikai pēc tam, kad ir saņēmis šim nolūkam paredzētu atļauju, tam netiek paziņota pat to iemeslu būtība, uz ko balstīti šie lēmumi, un informāciju, kurai tas attiecīgā gadījumā varētu būt ieguvis piekļuvi, tas katrā ziņā nevar izmantot administratīvā procesa vai tiesvedības vajadzībām, bet ka kompetentajai tiesai minētā trešās valsts valstspiederīgā tiesību aizsardzības nodrošināšanai jālūdz iesaistīties prokuroram.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par devīto jautājumu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">138</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar devīto jautājumu, kas jāizvērtē piektām kārtām, iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai vispārējais labas pārvaldības princips un Hartas 47. pants jāinterpretē tādējādi, ka tiem ir pretrunā tāds dalībvalsts tiesiskais regulējums, kurā paredzēts, ka tad, ja struktūra, kam uzticētas specializētas funkcijas saistībā ar valsts drošību, uzskata, ka to iemeslu būtības izpaušana, uz kuriem balstīts atgriešanas lēmums, varētu apdraudēt valsts drošību, tā var pilnīgi atteikties izpaust šos iemeslus trešās valsts valstspiederīgajam, uz ko attiecas šis lēmums.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">139</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Kā izriet no šī sprieduma 130. punkta, efektivitātes princips, vispārējais labas pārvaldības princips un Hartas 47. pants nepieļauj iespēju valsts tiesai, kas izskata prasību par atgriešanas lēmumu, šo prasību noraidīt, noteicošā veidā balstoties uz lietas materiālos ietvertiem elementiem, kuru būtība nav paziņota attiecīgajai personai.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">140</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ir taisnība, ka attiecībā uz noteikumiem par informācijas klasificēšanu un deklasificēšanu saskaņā ar valsts tiesisko regulējumu, kā arī par klasificētas informācijas izpaušanas kārtību nav veikta saskaņošana, pieņemot Savienības tiesību aktu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2024. gada 25. aprīlis, NW un PQ (Klasificēta informācija), C‑420/22 un C‑528/22, EU:C:2024:344, 103. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">141</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr, ja atgriešanas lēmums ir balstīts uz klasificētu informāciju, šo noteikumu piemērošanā jāievēro vispārējais labas pārvaldības princips un Hartas 47. pants (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2024. gada 25. aprīlis, NW un PQ (Klasificēta informācija), C‑420/22 un C‑528/22, EU:C:2024:344, 105. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">142</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Taču Tiesa ir atzinusi – lai izņēmuma gadījumos ar valsts drošību saistītu iemeslu dēļ novērstu, ka attiecīgajai personai tiek pilnībā paziņoti konkrētie iemesli, kas veido lēmuma attiecībā uz uzturēšanos pamatojumu, dalībvalstīm ļauts paredzēt procesuālo tiesību metodes un noteikumus, kas rada iespēju saskaņot leģitīmos valsts drošības apsvērumus attiecībā uz šāda lēmuma pieņemšanā vērā ņemtās informācijas raksturu un avotiem, no vienas puses, un nepieciešamību pietiekami garantēt tādu indivīda procesuālo tiesību kā tiesības tikt uzklausītam ievērošanu, kā arī sacīkstes principu, no otras puses (spriedums, 2024. gada 25. aprīlis, NW un PQ (Klasificēta informācija), C‑420/22 un C‑528/22, EU:C:2024:344, 107. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">143</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tiesa ir uzskatījusi, ka ar Hartas 47. pantu ir saderīga tāda sistēma, kurā kompetentā tiesa var iepazīties gan ar visiem pieņemto lēmumu pamatojošajiem iemesliem, gan ar pierādījumiem, kas uz tiem attiecas, bet arī pārbaudīt, vai šo iemeslu un šo pierādījumu paziņošana pilnā apjomā faktiski ir vai nav pretrunā ar valsts drošību saistītajiem apsvērumiem, uz kuriem atsaukusies kompetentā valsts iestāde (spriedums, 2024. gada 25. aprīlis, NW un PQ (Klasificēta informācija), C‑420/22 un C‑528/22, EU:C:2024:344, 108. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">144</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Runājot par šo apsvērumu pārbaudi tiesā, Tiesa ir paudusi viedokli – lai garantētu Hartas 47. panta ievērošanu, pietiek ar to, ka kompetentā tiesa gadījumā, ja tā uzskata, ka minētie apsvērumi nav pamatoti, var dot kompetentajai valsts iestādei iespēju attiecīgajai personai paziņot trūkstošos iemeslus un pierādījumus (spriedums, 2024. gada 25. aprīlis, NW un PQ (Klasificēta informācija), C‑420/22 un C‑528/22, EU:C:2024:344, 109. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">145</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šādā gadījumā, ja kompetentā valsts iestāde nolemj nepaziņot visus iemeslus un pierādījumus, kas uz tiem attiecas, kompetentajai tiesai, lai tā būtu ievērojusi Hartas 47. pantu, jāizvērtē aplūkotā lēmuma likumība, balstoties vienīgi uz tiem iemesliem un pierādījumiem, kas tikuši paziņoti (spriedums, 2024. gada 25. aprīlis, NW un PQ (Klasificēta informācija), C‑420/22 un C‑528/22, EU:C:2024:344, 110. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">146</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turpretim gadījumā, ja kompetentā tiesa atzīst, ka šo iemeslu un šo pierādījumu paziņošana pilnā apjomā ir pretrunā ar valsts drošību saistītajiem apsvērumiem, uz kuriem atsaukusies kompetentā valsts iestāde, Tiesa ir paudusi viedokli, ka kompetentā tiesa var šos iemeslus un šos pierādījumus ņemt vērā, pienācīgi izsverot atbilstošās prasības, un ir norādījusi, ka tad, ja šī tiesa iecerējusi šādi rīkoties, tai jānodrošina, ka attiecīgajai personai tiek paziņota aplūkotā lēmuma pamatojumu veidojošo iemeslu būtība tādā veidā, lai tiktu pienācīgi ņemta vērā nepieciešamā pierādījumu konfidencialitāte (spriedums, 2024. gada 25. aprīlis, NW un PQ (Klasificēta informācija), C‑420/22 un C‑528/22, EU:C:2024:344, 111. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">147</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr Tiesa ir arī precizējusi – ja šis paziņošanas pienākums nav ievērots, minētajai tiesai no tā jāizdara secinājumi (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2024. gada 25. aprīlis, NW un PQ (Klasificēta informācija), C‑420/22 un C‑528/22, EU:C:2024:344, 112. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">148</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šādos apstākļos dalībvalstīm ļauts attiecīgajai iestādei paredzēt pilnvaras paziņot vai nepaziņot šos iemeslus vai klasificētos pierādījumus, ar nosacījumu, ka kompetentā tiesa, kas izskata prasību par atgriešanas lēmumu, ir pilnvarota izdarīt secinājumus no attiecīgā galīgā lēmuma, ko pieņēmusi šī iestāde (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2024. gada 29. jūlijs, protectus, C‑185/23, EU:C:2024:657, 99. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">149</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tāpēc uz devīto jautājumu jāatbild – vispārējais labas pārvaldības princips un Hartas 47. pants jāinterpretē tādējādi, ka tiem nav pretrunā tāds dalībvalsts tiesiskais regulējums, kurā paredzēts, ka tad, ja struktūra, kam uzticētas specializētas funkcijas saistībā ar valsts drošību, uzskata, ka to iemeslu būtības izpaušana, uz kuriem balstīts atgriešanas lēmums, varētu apdraudēt valsts drošību, tā var pilnīgi atteikties izpaust šos iemeslus trešās valsts valstspiederīgajam, uz ko attiecas šis lēmums. Savukārt valsts tiesai, kura izskata prasību par šādu lēmumu, lai garantētu šīs personas tiesību uz aizstāvību ievērošanu, attiecīgā gadījumā no iespējama kompetento iestāžu lēmuma pilnīgi vai daļēji nepaziņot šī lēmuma iemeslus vai pierādījumus, kas uz tiem attiecas, jāizdara secinājumi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par astoto jautājumu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par pieņemamību</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">150</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Eiropas Komisija apgalvo, ka astotais jautājums daļēji jānoraida kā nepieņemams, ciktāl tas attiecas uz nolēmuma vienveidīgas tiesību interpretācijas interesēs sekām attiecībā uz pašu Kúria (Augstākā tiesa). Tā kā iesniedzējtiesa ir zemākas instances tiesa, Tiesas atbilde šajā jautājumā nekādi neesot noderīga pamatlietas izspriešanā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">151</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā atbilstoši Tiesas pastāvīgajai judikatūrai ar LESD 267. pantu iedibinātajā sadarbībā starp Tiesu un valsts tiesām tikai valsts tiesai, kura izskata pamatlietu un kurai jāuzņemas atbildība par pieņemamo tiesas nolēmumu, ņemot vērā katras lietas īpatnības, ir jānovērtē gan prejudiciālā nolēmuma nepieciešamība, lai tā varētu taisīt spriedumu, gan Tiesai uzdoto jautājumu nozīmīgums. Tāpēc, ja uzdotie jautājumi attiecas uz Savienības tiesību interpretāciju, Tiesai principā ir pienākums lemt (skat. spriedumus, 1988. gada 21. aprīlis, Pardini, 338/85, EU:C:1988:194, 8. punkts, un 2023. gada 24. jūlijs, Lin, C‑107/23 PPU, EU:C:2023:606, 61. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">152</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No tā secināms, ka uz jautājumiem par Savienības tiesībām attiecas nozīmīguma prezumpcija. Tiesa var atteikties lemt par valsts tiesas uzdotu prejudiciālu jautājumu tikai tad, ja ir acīmredzams, ka lūgtajai Savienības tiesību interpretācijai nav nekādas saistības ar pamatlietas faktiskajiem apstākļiem vai tās priekšmetu, ja izvirzītā problēma ir hipotētiska vai arī ja Tiesai nav zināmi faktiskie vai tiesiskie apstākļi, kas nepieciešami, lai sniegtu noderīgu atbildi uz tai uzdotajiem jautājumiem (skat. spriedumus, 2000. gada 13. jūlijs, Idéal tourisme, C‑36/99, EU:C:2000:405, 20. punkts, un 2023. gada 24. jūlijs, Lin, C‑107/23 PPU, EU:C:2023:606, 62. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">153</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā gadījumā, tā kā iesniedzējtiesa ir nevis kāda no Kúria (Augstākā tiesa) struktūrvienībām, bet zemākas instances tiesa, jāuzskata, ka noteikumiem, kuros definēti apstākļi, kādos Kúria (Augstākā tiesa) var atkāpties no savas judikatūras, acīmredzami nav nekādas saistības ar pamatlietas priekšmetu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">154</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No tā secināms, ka astotais jautājums ir pieņemams tikai tiktāl, cik tas attiecas uz noteikumiem, kuros definētas zemākas instances tiesu pilnvaras.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par lietas būtību</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">155</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar astotā jautājuma pieņemamo daļu, kas jāizvērtē sestām kārtām, iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai LES 4. panta 3. punkts un 19. panta 1. punkts, LESD 267. pants, kā arī Hartas 47. pants kopsakarā ar Savienības tiesību pārākuma principu, vispārējo labas pārvaldības principu, kā arī Direktīvas 2008/115 1., 5. un 11.–13. pantu jāinterpretē tādējādi, ka tiem ir pretrunā tāds dalībvalsts tiesiskais regulējums, kurā valsts tiesai noteikts pienākums ievērot augstākas instances tiesas juridiskos vērtējumus, pat ja tā, ņemot vērā Tiesas sniegto Savienības tiesību interpretāciju, uzskata, ka šie vērtējumi neatbilst šīm tiesībām.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">156</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Iesākumā jākonstatē – tā kā astotais jautājums attiecas uz noteikumiem, kas vispārīgi reglamentē attiecības starp Kúria (Augstākā tiesa) un zemākas instances Ungārijas tiesām, Direktīvas 2008/115 normām, atbildot uz šo jautājumu, nav tiešas nozīmes.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">157</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru Savienības tiesību pārākuma princips nostiprina šo tiesību prioritāti pār dalībvalstu tiesībām. Tādējādi šis princips nosaka pienākumu visām dalībvalstu institūcijām nodrošināt dažādo Savienības normu pilnīgu iedarbību, un dalībvalstu tiesības nevar ietekmēt iedarbību, kura šīm dažādajām normām ir atzīta minēto valstu teritorijā. No tā izriet, ka saskaņā ar Savienības tiesību pārākuma principu tas, ka dalībvalsts atsaucas uz valsts tiesību normām, pat ja tām ir konstitucionāls rangs, nedrīkst apdraudēt Savienības tiesību vienotību un efektivitāti (spriedums, 2024. gada 11. janvāris, Global Ink Trade, C‑537/22, EU:C:2024:6, 23. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">158</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā kontekstā jānorāda, ka valsts tiesai, kura izmantojusi tai ar LESD 267. pantu piešķirtās tiesības, pamatlietas atrisināšanai ir saistoša Tiesas sniegtā Savienības tiesību normu interpretācija un tātad tai attiecīgā gadījumā jānoraida augstākas instances valsts tiesas vērtējumi, ja tā, ņemot vērā Tiesas sniegto interpretāciju, uzskata, ka tie neatbilst Savienības tiesībām, un attiecīgā gadījumā jāatturas no tādas valsts tiesību normas piemērošanas, kurā tai noteikts pienākums ievērot šīs augstākās instances tiesas nolēmumu (spriedumi, 2024. gada 11. janvāris, Global Ink Trade, C‑537/22, EU:C:2024:6, 24. punkts, un 2026. gada 12. februāris, Petlichev, C‑56/25, EU:C:2026:87, 47. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">159</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šādos apstākļos prasība nodrošināt Savienības tiesību pilnīgu iedarbību ietver šīs valsts tiesas pienākumu attiecīgā gadījumā grozīt savu iedibināto judikatūru, ja tā balstīta uz valsts tiesību interpretāciju, kas nav saderīga ar Savienības tiesībām (spriedumi, 2024. gada 11. janvāris, Global Ink Trade, C‑537/22, EU:C:2024:6, 25. punkts, un 2026. gada 12. februāris, Petlichev, C‑56/25, EU:C:2026:87, 48. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">160</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt, ja Tiesas judikatūrā jau sniegta skaidra atbilde uz jautājumu par Savienības tiesību interpretāciju, minētajai valsts tiesai jādara viss nepieciešamais, lai šī interpretācija tiktu piemērota (spriedums, 2024. gada 11. janvāris, Global Ink Trade, C‑537/22, EU:C:2024:6, 26. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">161</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lai gan Tiesa 2024. gada 11. janvāra sprieduma Global Ink Trade (C‑537/22, EU:C:2024:6) 29. punktā paudusi uzskatu, ka dalībvalsts tiesiskais regulējums, ar kuru zemākas instances tiesām principā ir noteikts pienākums ievērot augstākas instances tiesas vērtējumus, tomēr var būt saderīgs ar Savienības tiesību pārākuma principu, tā šādu secinājumu izdarīja, pamatojoties uz to, ka lietā, kas bija pamatā minētajam spriedumam, aplūkotajā tiesiskajā regulējumā zemākas instances tiesām bija atļauts atkāpties no šādiem vērtējumiem, ja tās uzskatīja, ka šie vērtējumi nav saderīgi ar Savienības tiesībām, un savu attiecīgo lēmumu motivēja.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">162</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turpretim šajā gadījumā iesniedzējtiesa ir skaidri precizējusi, ka piemērojamais Ungārijas tiesiskais regulējums tai nekādi neļauj atkāpties no Kúria (Augstākā tiesa) nolēmuma, kas pieņemts tiesību vienveidīgas interpretācijas interesēs. No šī sprieduma 157.–160. punkta izriet, ka šāds tiesiskais regulējums ir pretrunā Savienības tiesību pārākuma principam.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">163</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lai gan Ungārijas valdība apgalvo, ka Ungārijas tiesiskais regulējums ļauj iesniedzējtiesai no pamatlietā aplūkotā Kúria (Augstākā tiesa) nolēmuma atkāpties ar nosacījumu, ka tā šo izvēli skaidri motivē, no šī sprieduma 58. punktā atgādinātās Tiesas judikatūras izriet, ka LESD 267. pantā paredzētajā procedūrā Tiesai jālemj, ņemot vērā tiesisko kontekstu, kādā iekļaujas tai uzdotie jautājumi un kādu definējusi iesniedzējtiesa.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">164</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Līdz ar to tikai iesniedzējtiesas ziņā ir pārliecināties, ka pamatlietā piemērojamā Ungārijas tiesiskā regulējuma tvērums tiešām ir tāds, kādu tā norādījusi savā nolēmumā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">165</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Vēl jānorāda arī – lai gan astotais jautājums attiecas ne tikai uz Savienības tiesību pārākuma principa un LESD 267. panta, bet arī uz dažādu citu primāro tiesību normu un vispārējā labas pārvaldības principa interpretāciju, no iepriekš minētā izriet, ka tāds tiesiskais regulējums kā tas, uz kuru attiecas šis jautājum, katrā ziņā ir pretrunā Savienības tiesību pārākuma principam un LESD 267. pantam, tā ka par šīm dažādajām citām minētajām primāro tiesību normām vai vispārējo labas pārvaldības principu nav jālemj.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">166</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā iepriekš minēto, uz astoto jautājumu jāatbild, ka Savienības tiesību pārākuma princips un LESD 267. pants jāinterpretē tādējādi, ka tiem ir pretrunā tāds dalībvalsts tiesiskais regulējums, kurā valsts tiesai noteikts pienākums ievērot augstākas instances tiesas juridiskos vērtējumus, pat ja tā, ņemot vērā Tiesas sniegto Savienības tiesību interpretāciju, uzskata, ka šie vērtējumi neatbilst šīm tiesībām.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par tiesāšanās izdevumiem</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">167</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība izriet no tiesvedības, kas notiek iesniedzējtiesā, tāpēc tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C41DispositifIntroduction" id="para-273" title="page-33">
      Ar šādu pamatojumu Tiesa (trešā palāta) nospriež:
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">1)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">LESD 20. pants un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/115/EK (2008. gada 16. decembris) par kopīgiem standartiem un procedūrām dalībvalstīs attiecībā uz to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi, 5. pants</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C32Dispositifmarge1" id="para-275" title="page-34">
      jāinterpretē tādējādi, ka
    </p>
    <p class="C32Dispositifmarge1" id="para-276" title="page-34">
      tiem pretrunā ir tas, ka dalībvalsts iestādes pieņem atgriešanas lēmumu attiecībā uz trešās valsts valstspiederīgo – kurš ir tādu Eiropas Savienības pilsoņu ģimenes loceklis, kam ir šīs dalībvalsts pilsonība un kas nekad nav izmantojuši savu pārvietošanās brīvību –, iepriekš neizvērtējušas šāda lēmuma sekas attiecībā uz šī trešās valsts valstspiederīgā ģimenes dzīvi un tā nepilngadīgo bērnu situāciju, ja šo iestāžu rīcībā ir informācija par to, ka starp minēto trešās valsts valstspiederīgo un šiem Savienības pilsoņiem pastāv ģimenes saites.
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">2)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">LESD 20. pants kopsakarā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pantu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C32Dispositifmarge1" id="para-278" title="page-34">
      jāinterpretē tādējādi, ka
    </p>
    <p class="C32Dispositifmarge1" id="para-279" title="page-34">
      tam ir pretrunā tāds dalībvalsts tiesiskais regulējums – kā to interpretējusi šīs dalībvalsts augstākā tiesa –, kas atsaukšanos uz LESD 20. pantu, apstrīdot atgriešanas lēmumu, vai atgriešanas procedūrā izslēdz tad, ja:
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">atsaukšanās uz uzturēšanās tiesībām saskaņā ar minēto LESD 20. pantu vai atkarības attiecībām pirmoreiz notiek tiesvedības stadijā, lai gan par ģimenes saitēm starp attiecīgo trešās valsts valstspiederīgo un Savienības pilsoni zinājušas jau kompetentās iestādes; vai</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">fakti, kuriem ir nozīme, piemērojot LESD 20. pantu, pirmoreiz atklāti tiesvedības laikā; vai</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">pirms atgriešanas procedūras ticis pieņemts lēmums, ar kuru atteikta uzturēšanās attiecīgajā dalībvalstī.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">3)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">LESD 20. pants, kā arī Direktīvas 2008/115 5., 12. un 13. pants kopsakarā ar Pamattiesību hartas 7. un 24. pantu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C32Dispositifmarge1" id="para-284" title="page-34">
      jāinterpretē tādējādi, ka
    </p>
    <p class="C32Dispositifmarge1" id="para-285" title="page-35">
      tiem ir pretrunā tāds dalībvalsts tiesiskais regulējums, kurā šīs dalībvalsts iestādēm noteikts pienākums pieņemt atgriešanas lēmumu valsts drošības apsvērumu dēļ attiecībā uz trešās valsts valstspiederīgo – kurš ir tādu Savienības pilsoņu ģimenes loceklis, kam ir šīs dalībvalsts pilsonība un kas nekad nav izmantojuši savu pārvietošanās brīvību –, balstoties uz saistošu nemotivētu atzinumu, kuru struktūra, kam uzticētas specializētas funkcijas saistībā ar valsts drošību, izdevusi, rūpīgi neizvērtējot visus individuālos apstākļus un samērīguma principa ievērošanu.
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">4)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Direktīvas 2008/115 12. un 13. pants kopsakarā ar tās 5. pantu, LESD 20. pantu, vispārējo labas pārvaldības principu, kā arī Pamattiesību hartas 47. pantu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C32Dispositifmarge1" id="para-287" title="page-35">
      jāinterpretē tādējādi, ka
    </p>
    <p class="C32Dispositifmarge1" id="para-288" title="page-35">
      tiem ir pretrunā tāds dalībvalsts tiesiskais regulējums – kā to interpretējusi šīs dalībvalsts augstākā tiesa –, kurā paredzēts, ka tad, ja atgriešanas lēmums un lēmums par ieceļošanas aizliegumu, kas pieņemti attiecībā uz trešās valsts valstspiederīgo – kurš ir tādu Savienības pilsoņu ģimenes loceklis, kam ir šīs dalībvalsts pilsonība un kas nekad nav izmantojuši savu pārvietošanās brīvību –, ir balstīti uz informāciju, kuras izpaušana apdraudētu minētās dalībvalsts valsts drošību, šis trešās valsts valstspiederīgais šai informācijai var piekļūt tikai pēc tam, kad ir saņēmis šim nolūkam paredzētu atļauju, tam netiek paziņota pat to iemeslu būtība, uz ko balstīti šie lēmumi, un informāciju, kurai tas attiecīgā gadījumā varētu būt ieguvis piekļuvi, tas katrā ziņā nevar izmantot administratīvā procesa vai tiesvedības vajadzībām, bet ka kompetentajai tiesai minētā trešās valsts valstspiederīgā tiesību aizsardzības nodrošināšanai jālūdz iesaistīties prokuroram.
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">5)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Vispārējais labas pārvaldības princips un Pamattiesību hartas 47. pants</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C32Dispositifmarge1" id="para-290" title="page-35">
      jāinterpretē tādējādi, ka
    </p>
    <p class="C32Dispositifmarge1" id="para-291" title="page-35">
      tiem nav pretrunā tāds dalībvalsts tiesiskais regulējums, kurā paredzēts, ka tad, ja struktūra, kam uzticētas specializētas funkcijas saistībā ar valsts drošību, uzskata, ka to iemeslu būtības izpaušana, uz kuriem balstīts atgriešanas lēmums, varētu apdraudēt valsts drošību, tā var pilnīgi atteikties izpaust šos iemeslus trešās valsts valstspiederīgajam, uz ko attiecas šis lēmums. Savukārt valsts tiesai, kura izskata prasību par šādu lēmumu, lai garantētu šīs personas tiesību uz aizstāvību ievērošanu, attiecīgā gadījumā no iespējama kompetento iestāžu lēmuma pilnīgi vai daļēji nepaziņot šī lēmuma iemeslus vai pierādījumus, kas uz tiem attiecas, jāizdara secinājumi.
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">6)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Savienības tiesību pārākuma princips un LESD 267. pants jāinterpretē tādējādi, ka tiem ir pretrunā tāds dalībvalsts tiesiskais regulējums, kurā valsts tiesai noteikts pienākums ievērot augstākas instances tiesas juridiskos vērtējumus, pat ja tā, ņemot vērā Tiesas sniegto Savienības tiesību interpretāciju, uzskata, ka šie vērtējumi neatbilst šīm tiesībām.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <div class="signatures">
<p class="C77Signatures" id="para-293" title="page-35">
<span class="signatory">[Paraksti]</span>
</p>
</div>
    <div/>
  <hr class="note"/>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-1" href="#c-1">*</a>
</span>) Tiesvedības valoda – ungāru.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-2" href="#c-2">i</a>
</span>) Šīs lietas nosaukums ir izdomāts. Tas neatbilst neviena lietas dalībnieka reālajam personvārdam vai nosaukumam.</p>
</body>
</html>
