<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><JUDGMENT xmlns:fmx="http://opoce" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.55-20141201.xd"><BIB.JUDGMENT><REF.CASE FILE="n.a."><NO.CASE>C-453/10</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62010CJ0453</NO.CELEX><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2012:144">EU:C:2012:144</NO.ECLI><NO.SEQ>0001</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>1</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>11</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>11</PAGE.TOTAL><AUTHOR>CJ</AUTHOR></BIB.JUDGMENT><CURR.TITLE><PAGE.HEADER><P><DATE ISO="20120315">2012. GADA 15. MARTA</DATE> SPRIEDUMS — LIETA C-453/10</P><P><HT TYPE="ITALIC">PERENIČOVÁ</HT> UN <HT TYPE="ITALIC">PERENIČ</HT></P></PAGE.HEADER></CURR.TITLE><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">Tiesas spriedums</HT> (pirmā palāta)</P><P><DATE ISO="20120315">2012. gada 15. martā</DATE><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="STAR" NOTE.ID="E0001"><P>Tiesvedības valoda – slovāku.</P></NOTE></P></TI></TITLE><INDEX><KEYWORD>Patērētāju tiesību aizsardzība</KEYWORD><KEYWORD>Patēriņa kredītlīgums</KEYWORD><KEYWORD>Gada procentu likmes kļūdaina norāde</KEYWORD><KEYWORD>Negodīgas komercprakses un negodīgu noteikumu ietekme uz līguma spēkā esamību kopumā</KEYWORD></INDEX><JUDGMENT.INIT><P>Lieta C-453/10</P><P>par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam <HT TYPE="ITALIC">Okresný súd Prešov</HT> (Slovākija) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts <DATE ISO="20100831">2010. gada 31. augustā</DATE> un kas Tiesā reģistrēts <DATE ISO="20100916">2010. gada 16. septembrī</DATE>, tiesvedībā</P></JUDGMENT.INIT><PARTIES><PLAINTIFS><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Jana Pereničová ,</HT></HT></P><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Vladislav Perenič</HT></HT></P></PLAINTIFS><AGAINST>pret</AGAINST><DEFENDANTS><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">SOS financ spol. s r. o.</HT></HT></P></DEFENDANTS></PARTIES><PREAMBLE><PREAMBLE.INIT><P>TIESA (pirmā palāta)</P><P>šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs A. Ticano [<HT TYPE="ITALIC">A. Tizzano</HT>], tiesneši M. Safjans [<HT TYPE="ITALIC">M. Safjan</HT>] (referents), E. Borgs Bartets [<HT TYPE="ITALIC">A. Borg Barthet</HT>], E. Levits un Ž. Ž. Kāzels [<HT TYPE="ITALIC">J.-J. Kasel</HT>],</P><P>ģenerāladvokāte V. Trstenjaka [<HT TYPE="ITALIC">V. Trstenjak</HT>],</P><P>sekretāre K. Štranca-Slavičeka [<HT TYPE="ITALIC">K. Sztranc-Sławiczek</HT>], administratore,</P></PREAMBLE.INIT><GR.VISA><VISA>ņemot vērā rakstveida procesu un <DATE ISO="20110915">2011. gada 15. septembra</DATE> tiesas sēdi,</VISA></GR.VISA><GR.CONSID><CONSID><P>ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:</P><LIST TYPE="DASH"><ITEM><P><HT TYPE="ITALIC">J. Pereničová</HT> un <HT TYPE="ITALIC">V. Perenič</HT> vārdā – <HT TYPE="ITALIC">I. Šafranko</HT> un <HT TYPE="ITALIC">I. Motyka</HT>, <HT TYPE="ITALIC">advokáti</HT>,</P></ITEM><ITEM><P>Slovākijas Republikas vārdā – <HT TYPE="ITALIC">B. Ricziová</HT>, pārstāve,</P></ITEM><ITEM><P>Vācijas valdības vārdā – <HT TYPE="ITALIC">T. Henze</HT> un <HT TYPE="ITALIC">J. Kemper</HT>, pārstāvji,</P></ITEM><ITEM><P>Spānijas valdības vārdā – <HT TYPE="ITALIC">F. Díez Moreno</HT>, pārstāvis,</P></ITEM><ITEM><P>Austrijas valdības vārdā – <HT TYPE="ITALIC">C. Pesendorfer</HT>, pārstāve,</P></ITEM><ITEM><P>Eiropas Komisijas vārdā – <HT TYPE="ITALIC">G. Rozet</HT>, <HT TYPE="ITALIC">A. Tokár</HT> un <HT TYPE="ITALIC">M. Owsiany-Hornung</HT>, pārstāvji,</P></ITEM></LIST></CONSID></GR.CONSID><?PAGE NO="2"?><GR.VISA><VISA>noklausījusies ģenerāladvokātes secinājumus <DATE ISO="20111129">2011. gada 29. novembrī</DATE> tiesas sēdē,</VISA></GR.VISA><PREAMBLE.FINAL>pasludina šo spriedumu.</PREAMBLE.FINAL></PREAMBLE><CONTENTS.JUDGMENT><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Spriedums</HT></P></TI></TITLE><NP><NO.P>1</NO.P><TXT>Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Padomes <DATE ISO="19930405">1993. gada 5. aprīļa</DATE> Direktīvas 93/13/EK par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="095" PAGE.FIRST="29" DATE.PUB="1993">OV L 95, 29. lpp.</REF.DOC.OJ>) 6. panta 1. punktu, Eiropas Parlamenta un Padomes <DATE ISO="20050511">2005. gada 11. maija</DATE> Direktīvas 2005/29/EK, kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem un ar ko groza Padomes Direktīvu 84/450/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 97/7/EK, 98/27/EK un 2002/65/EK, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2006/2004 (<QUOT.START CODE="201C" ID="QS0001" REF.END="QE0001"/>Negodīgas komercprakses direktīva<QUOT.END REF.START="QS0001" CODE="201D" ID="QE0001"/>) (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="149" PAGE.FIRST="22" DATE.PUB="2005">OV L 149, 22. lpp.</REF.DOC.OJ>), noteikumus, kā arī par to, kā Direktīvas 2005/29 piemērošana varētu ietekmēt Direktīvu 93/13.</TXT></NP><NP><NO.P>2</NO.P><TXT>Šis lūgums radās tiesvedībā starp <HT TYPE="ITALIC">J. Pereničová</HT> un <HT TYPE="ITALIC">V. Perenič</HT> un <HT TYPE="ITALIC">SOS financ spol. s r. o</HT>. (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0002" REF.END="QE0002"/><HT TYPE="ITALIC">SOS</HT><QUOT.END REF.START="QS0002" CODE="201D" ID="QE0002"/>), kas nav kredītiestāde un kas izsniedz patēriņa kredītus saistībā ar kredītlīgumu, kas noslēgts starp ieinteresētajām personām un šo sabiedrību.</TXT></NP><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Atbilstošās tiesību normas</HT></P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Savienības tiesiskais regulējums</HT></P></TI></TITLE><P>Direktīva 93/13</P><NP><NO.P>3</NO.P><TXT>Direktīvas 93/13 septītajā, sešpadsmitajā, divdesmitajā un divdesmit pirmajā apsvērumā ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><CONSID><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0003" REF.END="QE0003"/>tā kā preču un pakalpojumu pārdevējiem tādējādi tiks palīdzēts pārdot preces un piegādāt pakalpojumus gan pašā to dalībvalstī, gan arī iekšējā tirgū; tā kā ar to tiks sekmēta konkurence, tādējādi veicinot Kopienas pilsoņiem kā patērētājiem pieejamo izvēli;</P><P>[..]</P><P>tā kā [..], novērtējot godprātību, jāpievērš īpaša uzmanība pušu pozīcijām pie līguma slēgšanas attiecībā uz to, vai patērētājs kaut kādā veidā ticis mudināts piekrist noteikumiem un vai preces vai pakalpojumi tikuši pārdoti vai piegādāti pēc patērētāja īpaša pasūtījuma; tā kā pārdevēju vai piegādātāju var uzskatīt par godprātīgu, ja tas izturas godīgi un līdzvērtīgi pret otru līguma pusi, kuras likumīgās intereses tam jāņem vērā;</P><P>[..]</P><P>tā kā līgumus būtu jāsastāda vienkāršā, skaidri saprotamā valodā, patērētājam būtu jādod iespēja faktiski izskatīt visus noteikumus [..].</P><P>tā kā dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka negodīgus noteikumus neizmanto līgumos, ko pārdevējs vai piegādātājs slēdz ar patērētāju, un gadījumos, ja šādus noteikumus tomēr izmanto, tie nav patērētājam saistoši, bet līgums uz tiem pašiem noteikumiem turpina pusēm būt saistošs, ja tas var pastāvēt bez negodīgajiem noteikumiem.<QUOT.END REF.START="QS0003" CODE="201D" ID="QE0003"/></P></CONSID></QUOT.S></P></NP><?PAGE NO="3"?><NP><NO.P>4</NO.P><TXT>Atbilstoši Direktīvas 93/13 3. pantam:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="003.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0004" REF.END="QE0004"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Līguma noteikumu, par kuru nebija atsevišķas apspriešanās, uzskata par negodīgu, ja, pretēji prasībai pēc godprātības, tas rada ievērojamu nelīdzsvarotību pušu tiesībās un pienākumos, kas izriet no līguma, un tas notiek par sliktu patērētājam.</ALINEA><ALINEA>[..]</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="003.003"><NO.PARAG>3.</NO.PARAG><ALINEA>Pielikumā atrodas indikatīvs un nepilnīgs tādu noteikumu saraksts, ko var uzskatīt par negodīgiem.<QUOT.END REF.START="QS0004" CODE="201D" ID="QE0004"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP><NP><NO.P>5</NO.P><TXT>Šīs direktīvas 4. pantā ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="004.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0005" REF.END="QE0005"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>[..] līguma noteikuma negodīgumu novērtē, ņemot vērā preču vai pakalpojumu raksturu, attiecībā uz ko līgums noslēgts, un atsaucoties uz visiem apstākļiem līguma slēgšanas brīdī, kas ar to bijuši saistīti, kā arī visiem pārējiem līguma noteikumiem vai citu līgumu, no kā tas ir atkarīgs.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="004.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA>Noteikumu negodīguma novērtējums neattiecas ne uz līguma galvenā priekšmeta definīciju, ne arī ar cenas un atlīdzības atbilstīgumu pakalpojumiem vai precēm, kas par to saņemtas, ciktāl šie noteikumi ir vienkāršā, skaidri saprotamā valodā.<QUOT.END REF.START="QS0005" CODE="201D" ID="QE0005"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP><NP><NO.P>6</NO.P><TXT>Minētās direktīvas 5. pantā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0006" REF.END="QE0006"/>Līgumos, kuros visi vai atsevišķi patērētājam piedāvāti noteikumi ir rakstveidā, šiem noteikumiem vienmēr jābūt sastādītiem vienkāršā, skaidri saprotamā valodā. Ja rodas šaubas par kāda noteikuma nozīmi, priekšroka dodama interpretācijai, kas ir vislabvēlīgākā patērētājam. [..]<QUOT.END REF.START="QS0006" CODE="201D" ID="QE0006"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP><NP><NO.P>7</NO.P><TXT>Saskaņā ar tās pašas direktīvas 6. pantu:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="006.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0007" REF.END="QE0007"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Dalībvalstis nosaka, ka negodīgi noteikumi, kas izmantoti pārdevēja vai piegādātāja ar patērētāju noslēgtā līgumā, atbilstoši savas valsts tiesību aktiem nav saistoši patērētājam un, ka līgums pie tādiem pašiem noteikumiem turpina pusēm būt saistošs, ja tas var pastāvēt bez negodīgajiem noteikumiem.</ALINEA><ALINEA>[..]<QUOT.END REF.START="QS0007" CODE="201D" ID="QE0007"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP><NP><NO.P>8</NO.P><TXT>Direktīvas 93/13 8. pantā ir minēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0008" REF.END="QE0008"/>Dalībvalstis var pieņemt vai saglabāt visstingrākos Līgumam atbilstīgus noteikumus jomā, uz ko attiecas šī direktīva, lai nodrošinātu visaugstāko patērētāja aizsardzības līmeni.<QUOT.END REF.START="QS0008" CODE="201D" ID="QE0008"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP><NP><NO.P>9</NO.P><TXT>Direktīvas 93/13 pielikumā ir uzskaitītas tās 3. panta 3. punktā minētie noteikumi:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="003.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0009" REF.END="QE0009"/>1.</NO.PARAG><ALINEA><P>Noteikumi, kuru mērķis vai sekas ir šādas:</P><P>[..]</P><LIST TYPE="roman"><ITEM><NP><NO.P>i)</NO.P><TXT>neatgriezeniski saistīt patērētāju ar noteikumiem, ar kuriem tam nav bijusi reāla iespēja iepazīties pirms līguma slēgšanas;</TXT></NP></ITEM></LIST><P>[..]<QUOT.END REF.START="QS0009" CODE="201D" ID="QE0009"/></P><?PAGE NO="4"?><P>Direktīva 2005/29</P></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP><NP><NO.P>10</NO.P><TXT>Direktīvas 2005/29 2. pants ir izteikts šādā redakcijā:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0010" REF.END="QE0010"/>Šajā direktīvā:</P><P>[..]</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>c)</NO.P><TXT><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0011" REF.END="QE0011"/>produkts<QUOT.END REF.START="QS0011" CODE="201D" ID="QE0011"/> ir jebkura prece vai pakalpojums, tostarp nekustams īpašums, tiesības un pienākumi;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>d)</NO.P><TXT><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0012" REF.END="QE0012"/>uzņēmēja komercprakse attiecībā pret patērētājiem<QUOT.END REF.START="QS0012" CODE="201D" ID="QE0012"/> (turpmāk – arī <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0013" REF.END="QE0013"/>komercprakse<QUOT.END REF.START="QS0013" CODE="201D" ID="QE0013"/>) ir jebkura tirgotāja veikta darbība, noklusējums, uzvedība vai apgalvojums, komerciāls paziņojums, tostarp reklāma un tirgdarbība, kas ir tieši saistīta ar produkta popularizēšanu, pārdošanu vai piegādi patērētājiem;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>e)</NO.P><TXT><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0014" REF.END="QE0014"/>būtiski kropļot patērētāju saimniecisko rīcību<QUOT.END REF.START="QS0014" CODE="201D" ID="QE0014"/> nozīmē izmantot komercpraksi, lai būtiski mazinātu patērētāja spējas pieņemt uz informāciju balstītu lēmumu, tādējādi liekot patērētājam pieņemt tādus lēmumus par darījuma veikšanu, kādus viņš citādi nebūtu pieņēmis;</TXT></NP></ITEM></LIST><P>[..]</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>k)</NO.P><TXT><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0015" REF.END="QE0015"/>lēmums veikt darījumu<QUOT.END REF.START="QS0015" CODE="201D" ID="QE0015"/> ir jebkurš patērētāja pieņemts lēmums par to, vai, kā un pēc kādiem noteikumiem veikt pirkumu, vai veikt pilnus vai daļējus maksājumus, paturēt produktu vai no tā atbrīvoties, vai attiecībā uz to izmantot līgumtiesības, neatkarīgi no tā, vai patērētājs nolemj rīkoties vai no rīcības atturēties;</TXT></NP></ITEM></LIST><P>[..].<QUOT.END REF.START="QS0010" CODE="201D" ID="QE0010"/></P></ALINEA></QUOT.S></P></NP><NP><NO.P>11</NO.P><TXT>Šīs direktīvas 3. pantā ir minēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="003.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0016" REF.END="QE0016"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Šī direktīva attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi attiecībā pret patērētājiem, kā izklāstīts 5. pantā, pirms komercdarījuma, kas attiecas uz kādu produktu, pēc tā un tā laikā.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="003.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA>Šī direktīva neskar līgumtiesības un jo īpaši noteikumus par līguma spēkā esamību, tā veidošanu vai sekām.</ALINEA></PARAG><P>[..]</P><PARAG IDENTIFIER="003.004"><NO.PARAG>4.</NO.PARAG><ALINEA>Ja šī direktīva un citi Kopienas noteikumi, kas reglamentē konkrētus negodīgas komercprakses aspektus, nonāk pretrunā, priekšroku dod minētajiem citiem Kopienas noteikumiem, un tos piemēro attiecībā uz šiem konkrētiem aspektiem.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="003.005"><NO.PARAG>5.</NO.PARAG><ALINEA>Dalībvalstis sešus gadus pēc <DATE ISO="20070612">2007. gada 12. jūnija</DATE> drīkst šīs direktīvas jomā turpināt piemērot savus noteikumus, ar ko paredz vairāk ierobežojumu vai prasību, salīdzinot ar šo direktīvu, un ar ko īsteno direktīvas, kurās ietvertas minimālās saskaņošanas klauzulas. Šiem pasākumiem jābūt būtiski nepieciešamiem, lai pienācīgi aizsargātu patērētājus pret negodīgu komercpraksi, un tiem jābūt samērīgiem ar šo sasniedzamo mērķi. [..]<QUOT.END REF.START="QS0016" CODE="201D" ID="QE0016"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP><NP><NO.P>12</NO.P><TXT>Minētās direktīvas 5. pantā ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="005.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0017" REF.END="QE0017"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Negodīga komercprakse ir aizliegta.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="005.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA><P>Komercprakse ir negodīga, ja:</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>tā ir pretrunā profesionālās rūpības prasībām,</TXT><P>un</P></NP></ITEM><?PAGE NO="5"?><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>tā attiecībā uz produktu būtiski kropļo vai var būtiski kropļot tā vidusmēra patērētāja saimniecisko rīcību, kuru produkts sasniedz vai kuram tas adresēts, vai vidusmēra grupas pārstāvja saimniecisko rīcību attiecībā uz produktu, ja komercprakse ir vērsta uz īpašu patērētāju grupu.</TXT></NP></ITEM></LIST></ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="005.003"><NO.PARAG>3.</NO.PARAG><ALINEA>Tādu komercpraksi, kas var būtiski kropļot tikai precīzi nosakāmas patērētāju grupas saimniecisko rīcību, kuri garīgu vai fizisku traucējumu, vecuma vai lētticības dēļ ir īpaši neaizsargāti pret tādu praksi vai attiecīgo produktu, tādējādi, ka varētu saprātīgi paredzēt, ka tirgotājam tas būtu bijis jāprognozē, vērtē no tādas grupas vidusmēra pārstāvja viedokļa. [..]</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="005.004"><NO.PARAG>4.</NO.PARAG><ALINEA><P>Jo īpaši komercprakse ir negodīga, ja:</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>tā maldina, kā izklāstīts 6. un 7. pantā,</TXT><P>vai</P></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>tā ir agresīva, kā izklāstīts 8. un 9. pantā.</TXT></NP></ITEM></LIST><P>[..]<QUOT.END REF.START="QS0017" CODE="201D" ID="QE0017"/></P></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP><NP><NO.P>13</NO.P><TXT>Atbilstoši tās pašas direktīvas 6. pantam:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="006.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0018" REF.END="QE0018"/>1.</NO.PARAG><ALINEA><P>Komercpraksi uzskata par maldinošu, ja tajā sniedz nepareizu informāciju un tādēļ tā ir nepatiesa vai ja tā jebkādā veidā, tostarp vispārējā sniegumā, maldina vai var maldināt vidusmēra patērētāju, pat ja informācija ir faktiski pareiza, attiecībā uz vienu vai vairākiem šeit turpmāk uzskaitītajiem elementiem un jebkādā gadījumā liek vai var likt patērētājam pieņemt lēmumu veikt darījumu, kādu viņš citādi nebūtu pieņēmis.</P><P>[..]</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>d)</NO.P><TXT>cena vai cenas aprēķināšanas veids vai konkrēta cenas atvieglojuma esamība;</TXT></NP></ITEM></LIST><P>[..].<QUOT.END REF.START="QS0018" CODE="201D" ID="QE0018"/></P></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP><NP><NO.P>14</NO.P><TXT>Direktīvas 2005/29 7. pantā ir minēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="007.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0019" REF.END="QE0019"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Komercpraksi uzskata par maldinošu, ja, attiecībā uz tās faktiem, ņemot vērā visas īpašības un apstākļus un saziņas līdzekļa nepilnības, tā noklusē būtisku informāciju, kas vidusmēra patērētājam ir vajadzīga, lai varētu pieņemt uz informāciju balstītu lēmumu, un tādējādi vidusmēra patērētājam liek vai var likt pieņemt lēmumu veikt darījumu, ko viņš citādi nebūtu pieņēmis.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="007.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA>Par maldinošu noklusēšanu arī uzskata gadījumus, ja tirgotājs, ņemot vērā 1. punktā aprakstīto, tajā minēto būtisko informāciju slēpj vai sniedz neskaidri, nesaprotami, divdomīgi vai nepiemērotā laikā vai nenorāda uz komercprakses komercnolūku, ja tas jau no konteksta nav skaidrs, un ja tas jebkurā no minētajiem gadījumiem liek vai var likt vidusmēra patērētājam pieņemt tādu lēmumu par darījuma veikšanu, kādu viņš citādi nebūtu pieņēmis.</ALINEA><ALINEA>[..]<QUOT.END REF.START="QS0019" CODE="201D" ID="QE0019"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP><NP><NO.P>15</NO.P><TXT>Šīs direktīvas 11. pantā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="011.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0020" REF.END="QE0020"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Dalībvalstis nodrošina piemērotus un efektīvus līdzekļus, lai apkarotu negodīgu komercpraksi nolūkā nodrošināt šīs direktīvas prasību ievērošanu patērētāju interesēs.</ALINEA><ALINEA>[..]<QUOT.END REF.START="QS0020" CODE="201D" ID="QE0020"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP><?PAGE NO="6"?><NP><NO.P>16</NO.P><TXT>Saskaņā ar minētās direktīvas 13. pantu:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0021" REF.END="QE0021"/>Dalībvalstis nosaka sankcijas gadījumiem, kad tiek pārkāpti šīs direktīvas piemērošanai pieņemtie valsts noteikumi, un veic visus vajadzīgus pasākumus, lai nodrošinātu šo sankciju piemērošanu. Šādām sankcijām jābūt efektīvām, samērīgām un preventīvām.<QUOT.END REF.START="QS0021" CODE="201D" ID="QE0021"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Valsts tiesiskais regulējums</HT></P></TI></TITLE><NP><NO.P>17</NO.P><TXT>Slovākijas Civillikuma 52. pantā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="052.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0022" REF.END="QE0022"/>1)</NO.PARAG><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0023" REF.END="QE0023"/>Ar patērētāju noslēgts līgums<QUOT.END REF.START="QS0023" CODE="201D" ID="QE0023"/> ir jebkurš līgums neatkarīgi no tā juridiskās formas, kas ir noslēgts starp pakalpojuma sniedzēju un patērētāju.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="052.002"><NO.PARAG>2)</NO.PARAG><ALINEA>Ar patērētāju noslēgta līguma noteikumi, kā arī visi citi noteikumi, kas regulē tiesiskās attiecības, kurās ir iesaistīts patērētājs, vienmēr ir piemērojami tādējādi, lai tie būtu labvēlīgi patērētājam, kas ir līguma puse. Nolīgumi vai līgumiskas vienošanās, kuru saturs vai mērķis ir apiet šos noteikumus, nav spēkā.</ALINEA><ALINEA>[..]</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="052.004"><NO.PARAG>4)</NO.PARAG><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0024" REF.END="QE0024"/>Patērētājs<QUOT.END REF.START="QS0024" CODE="201D" ID="QE0024"/> ir jebkura fiziska persona, kas ar patērētāju noslēgta patēriņa līguma noslēgšanā un izpildē nerīkojas savas komercdarbības vai citādas ekonomiskas darbības ietvaros.<QUOT.END REF.START="QS0022" CODE="201D" ID="QE0022"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP><NP><NO.P>18</NO.P><TXT>Civillikuma 53. pantā ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="053.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0025" REF.END="QE0025"/>1)</NO.PARAG><ALINEA>Ar patērētāju noslēgtos līgumos nedrīkst būt ietverti noteikumi, kuri rada ievērojamu nelīdzsvarotību pušu tiesībās un pienākumos, kaitējot patērētājam (negodīgi noteikumi). Par negodīgu neuzskata līguma noteikumu par galveno izpildes priekšmetu un cenas atbilstību, ja šis noteikums ir formulēts precīzi, skaidri un saprotami vai ja par negodīgo noteikumu ir notikusi individuāla vienošanās.</ALINEA><ALINEA>[..]</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="053.004"><NO.PARAG>4)</NO.PARAG><ALINEA><P>Par negodīgiem noteikumiem ar patērētāju noslēgtos līgumos uzskata it īpaši tādus noteikumus, ar kuriem:</P><P>[..]</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>k)</NO.P><TXT>patērētājam kā sods par pienākumu neizpildi tiek uzlikts maksāt naudas sodu nesamērīgi lielas summas apmērā,</TXT></NP></ITEM></LIST><P>[..]</P></ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="053.005"><NO.PARAG>5)</NO.PARAG><ALINEA>Ar patērētāju noslēgtos līgumos ietverti negodīgi noteikumi nav spēkā.<QUOT.END REF.START="QS0025" CODE="201D" ID="QE0025"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP><NP><NO.P>19</NO.P><TXT>Likuma Nr. 258/2001 par patēriņa kredītiem 4. pantā ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="004.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0026" REF.END="QE0026"/>1)</NO.PARAG><ALINEA>Patēriņa kredīta līgums ir noslēdzams rakstveidā, citādi tas nav spēkā, un patērētājs saņem vienu tā eksemplāru.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="004.002"><NO.PARAG>2)</NO.PARAG><ALINEA><P>Patēriņa kredīta līgumā bez vispārīgajiem noteikumiem ir jānorāda:</P><P>[..]</P><?PAGE NO="7"?><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>j)</NO.P><TXT>gada procentu likme un patērētāja kopējās ar kredītu saistītās izmaksas, kas aprēķinātas, izmantojot līguma noslēgšanas brīdī spēkā esošos datus,</TXT></NP></ITEM></LIST><P>[..]</P><P>Ja patēriņa kredīta līgumā nav norādīti 2. punkta j) apakšpunktā norādītie dati, piešķirtais kredīts tiek uzskatīts par atbrīvotu no procentiem un izmaksām.<QUOT.END REF.START="QS0026" CODE="201D" ID="QE0026"/></P></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Pamatlieta un prejudiciālie jautājumi</HT></P></TI></TITLE><NP><NO.P>20</NO.P><TXT>Ar savu prasību prasītāji pamatlietā iesniedzējtiesai lūdz atzīt par spēkā neesošu kredītlīgumu, ko tie noslēdza ar <HT TYPE="ITALIC">SOS</HT>, kas nav kredītiestāde un kas piešķir patēriņa kredītus uz standartlīguma pamata. No iesniedzējtiesas lēmuma izriet, ka pamatlietā aplūkotais kredīts prasītājiem ticis piešķirts <DATE ISO="20080312">2008. gada 12. martā</DATE>.</TXT></NP><NP><NO.P>21</NO.P><TXT>Saskaņā ar šo līgumu <HT TYPE="ITALIC">SOS</HT> piešķīra prasītājiem kredītu SKK <FT TYPE="NUMBER">150000</FT> (EUR <FT TYPE="NUMBER">4979</FT>) apmērā, kas bija jāatmaksā, veicot 32 ikmēneša maksājumus SKK <FT TYPE="NUMBER">6000</FT> (EUR 199) apmērā, kam pievienots vēl trīsdesmit trešais maksājums piešķirtā kredīta summas apmērā. Tādējādi prasītājiem bija kopā jāatmaksā SKK <FT TYPE="NUMBER">342000</FT> (EUR <FT TYPE="NUMBER">11352</FT>).</TXT></NP><NP><NO.P>22</NO.P><TXT>Gada procentu likme minētajā līgumā tika noteikta 48,63 %, lai gan saskaņā ar iesniedzējtiesas veikto aprēķinu tā faktiski ir 58,76 %, jo <HT TYPE="ITALIC">SOS</HT> savā aprēķinā netika iekļāvusi maksu par kredīta piešķiršanu.</TXT></NP><NP><NO.P>23</NO.P><TXT>Tāpat no iesniedzējtiesas lēmuma izriet, ka pamatlietā aplūkotajā līgumā bija iekļauti vairāki prasītājiem nelabvēlīgi noteikumi.</TXT></NP><NP><NO.P>24</NO.P><TXT>Iesniedzējtiesa norāda, ka īstermiņa kredītlīguma atzīšana par spēkā neesošu visā tā kopumā, pamatojoties uz dažu šo noteikumu negodīgo raksturu, esot prasītājiem izdevīgāka nekā šo minētā līguma godīgo noteikumu atstāšana spēkā. Faktiski pirmajā minētajā gadījumā attiecīgajiem patērētājiem esot jāmaksā tikai nokavējuma procenti pēc likmes 9 %, nevis jāsedz visi ar kredīta piešķiršanu saistītie izdevumi, kas esot daudz lielāki nekā šie procenti.</TXT></NP><NP><NO.P>25</NO.P><TXT>Uzskatīdama, ka lietas iznākums ir atkarīgs no atbilstošo Savienības tiesību normu interpretācijas, <HT TYPE="ITALIC">Okresný súd Prešov</HT> (Presovas apgabaltiesa) nolēma apturēt tiesvedību un Tiesai uzdot šādus prejudiciālus jautājumus:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0027" REF.END="QE0027"/>1)</NO.P><TXT>Vai patērētāja aizsardzības apmērs atbilstoši Direktīvas 93/13 [..] 6. panta 1. punktam ir tāds, ka gadījumā, kad ir atklāti negodīgi līguma noteikumi, var uzskatīt, ka līgums kopumā nav saistošs patērētājam, ja tas ir izdevīgāk patērētājam?</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>2)</NO.P><TXT>Vai kritēriji, pēc kuriem nosaka negodīgu komercpraksi atbilstoši [..] Direktīvai 2005/29 [..], ir tādi, kas ļauj uzskatīt, ka tad, ja uzņēmējs līgumā ir minējis gada procentu likmi, kas ir zemāka nekā reālā likme, šādu uzņēmēja rīcību attiecībā pret patērētāju var atzīt par negodīgu komercpraksi? Vai gadījumā, ja ir konstatēta negodīga komercprakse, Direktīva 2005/29 [..] atzīst, ka tas ietekmē kredītlīguma spēkā esamību un Direktīvas 93/13 4. panta 1. punkta un 6. panta 1. punkta mērķa sasniegšanu, ja līguma spēkā neesamība ir izdevīgāka patērētājam?<QUOT.END REF.START="QS0027" CODE="201D" ID="QE0027"/></TXT></NP></ITEM></LIST></QUOT.S></P></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Prejudiciālie jautājumi</HT></P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Par pirmo jautājumu</HT></P></TI></TITLE><NP><NO.P>26</NO.P><TXT>Ar savu pirmo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai Direktīvas 93/13 6. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to valstu tiesām tiek ļauts izlemt gadījumos – kad tās konstatē starp pārdevēju un patērētāju noslēgtā līgumā ietvertu negodīgu noteikumu esamību –, ka līgums tā kopumā patērētājam nav saistošs, ja tas ir izdevīgāk patērētājam.</TXT></NP><?PAGE NO="8"?><NP><NO.P>27</NO.P><TXT>Lai atbildētu uz šo jautājumu, jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru ar Direktīvu 93/13 ieviestā aizsardzības sistēma balstās uz ideju, ka patērētājs salīdzinājumā ar pārdevēju vai piegādātāju atrodas nelabvēlīgākā situācijā gan attiecībā uz iespēju risināt sarunas, gan attiecībā uz informētības līmeni; tā rezultātā patērētājs pievienojas pārdevēja vai piegādātāja iepriekš izstrādātajiem noteikumiem bez iespējas ietekmēt to saturu (skat. <DATE ISO="20061026">2006. gada 26. oktobra</DATE> spriedumu lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-168/05" PAGE.ECR="I-10421" YEAR="2006">C-168/05 <HT TYPE="ITALIC">Mostaza Claro</HT>, Krājums, I-10421. lpp.</REF.DOC.ECR>, 25. punkts, <DATE ISO="20090604">2009. gada 4. jūnija</DATE> spriedumu lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-243/08" PAGE.ECR="I-4713" YEAR="2009">C-243/08 <HT TYPE="ITALIC">Pannon GSM</HT>, Krājums, I-4713. lpp.</REF.DOC.ECR>, 22. punkts, un <DATE ISO="20091006">2009. gada 6. oktobra</DATE> spriedumu lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-40/08" PAGE.ECR="I-9579" YEAR="2009">C-40/08 <HT TYPE="ITALIC">Asturcom Telecomunicaciones</HT>, Krājums, I-9579. lpp.</REF.DOC.ECR>, 29. punkts).</TXT></NP><NP><NO.P>28</NO.P><TXT>Ņemot vērā šādu nelabvēlīgāku situāciju, Direktīvas 93/13 6. panta 1. punktā ir paredzēts pienākums dalībvalstīm paredzēt to, ka negodīgi noteikumi <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0028" REF.END="QE0028"/>atbilstoši savas valsts tiesību aktiem nav saistoši patērētājam<QUOT.END REF.START="QS0028" CODE="201D" ID="QE0028"/>. No judikatūras izriet arī, ka šī ir imperatīvā norma, kas vērsta uz to, lai formālo līdzsvaru, ko līgums nodibina starp līgumslēdzēju pušu tiesībām un pienākumiem, aizstātu ar reālu līdzsvaru, kas var atjaunot minēto pušu vienlīdzību (skat. iepriekš minētos spriedumus lietā <HT TYPE="ITALIC">Mostaza Claro</HT>, 36. punkts, lietā <HT TYPE="ITALIC">Asturcom Telecomunicaciones</HT>, 30. punkts, un <DATE ISO="20101109">2010. gada 9. novembra</DATE> spriedumu lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-137/08" PAGE.ECR="I-10847" YEAR="2010">C-137/08 <HT TYPE="ITALIC">VB Pénzügyi Lízing</HT>, Krājums, I-10847. lpp.</REF.DOC.ECR>, 47. punkts).</TXT></NP><NP><NO.P>29</NO.P><TXT>Attiecībā uz līguma noteikumu negodīgā rakstura atzīšanas nozīmi jānorāda, ka saskaņā ar Direktīvas 93/13 6. panta 1. punkta beigu daļu minētais <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0029" REF.END="QE0029"/>līgums pie tādiem pašiem noteikumiem turpina pusēm būt saistošs, ja tas var pastāvēt bez negodīgajiem noteikumiem<QUOT.END REF.START="QS0029" CODE="201D" ID="QE0029"/>.</TXT></NP><NP><NO.P>30</NO.P><TXT>Šādā situācijā minētajai tiesai, kas konstatē līguma noteikumu negodīgo raksturu, saskaņā ar Direktīvas 93/13 6. panta 1. punktu ir jāizdara visi secinājumi, kas no tā izriet saskaņā ar valsts tiesībām, lai nodrošinātu, ka šis noteikums šim patērētājam nav saistošs (šajā ziņā skat. iepriekš minēto spriedumu lietā <HT TYPE="ITALIC">Asturcom Telecomunicaciones</HT>, 58. un 59. punkts, kā arī <DATE ISO="20101116">2010. gada 16. novembra</DATE> rīkojumu lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-76/10" PAGE.ECR="I-11557" YEAR="2010">C-76/10 <HT TYPE="ITALIC">Pohotovosť</HT>, Krājums, I-11557. lpp.</REF.DOC.ECR>, 62. punkts), un jāizvērtē, vai attiecīgais līgums var pastāvēt bez negodīgajiem noteikumiem (skat. iepriekš minēto rīkojumu lietā <HT TYPE="ITALIC">Pohotovosť</HT>, 61. punkts.)</TXT></NP><NP><NO.P>31</NO.P><TXT>Faktiski – kā tas izriet no šī sprieduma 28. punktā minētās judikatūras un kā savu secinājumu 63. punktā norāda ģenerāladvokāte – Savienības likumdevēja mērķis Direktīvas 93/13 ietvaros ir radīt līdzsvaru līgumslēdzēju pušu starpā, principā saglabājot līguma spēkā esamību kopumā, nevis izbeigt visu to līgumu darbību, kuros ir ietverti negodīgi noteikumi.</TXT></NP><NP><NO.P>32</NO.P><TXT>Attiecībā uz kritērijiem, kas ļauj izvērtēt, vai līgums faktiski var turpināt pastāvēt bez negodīgajiem noteikumiem, ir jānorāda, ka gan Direktīvas 93/13 6. panta 1. punkta teksts, gan ar komercdarbības tiesisko drošību saistītās prasības liecina par objektīvu pieeju šīs tiesību normas interpretēšanā tādējādi – kā savu secinājumu 66.–68. punktā norāda ģenerāladvokāte –, ka vienas līgumslēdzējas puses – šajā gadījumā patērētāja – situācija nebūtu jāuzskata par noteicošo kritēriju, kas izšķir paša līguma turpmāko likteni.</TXT></NP><NP><NO.P>33</NO.P><TXT>Tādējādi Direktīvas 93/13 6. panta 1. punktu nevar interpretēt tādējādi, ka, izvērtējot to, vai līgums, kurā ietverts viens vai vairāki negodīgi noteikumi, var turpināt būt spēkā bez šiem noteikumiem, tiesa, kas izskata lietu, var balstīties tikai uz minētā līguma atcelšanas pilnībā iespējami labvēlīgo raksturu no patērētāja viedokļa.</TXT></NP><NP><NO.P>34</NO.P><TXT>Pēc šī secinājuma tomēr ir jānorāda, ka ar Direktīvu 93/13 ir veikta tikai daļēja un minimāla tādu valsts tiesību aktu saskaņošana, kas attiecas uz negodīgiem noteikumiem, atzīstot tomēr dalībvalstīm iespēju patērētājiem nodrošināt augstāku aizsardzības līmeni, nekā tajā ir paredzēts. Tā minētās direktīvas 8. pantā skaidri ir paredzēta iespēja dalībvalstīm <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0030" REF.END="QE0030"/>pieņemt vai saglabāt visstingrākos Līgumam atbilstīgus noteikumus jomā, uz ko attiecas šī direktīva, lai nodrošinātu visaugstāko patērētāja aizsardzības līmeni<QUOT.END REF.START="QS0030" CODE="201D" ID="QE0030"/> (skat. <DATE ISO="20100603">2010. gada 3. jūnija</DATE> spriedumu lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-484/08" PAGE.ECR="I-4785" YEAR="2010">C-484/08 <HT TYPE="ITALIC">Caja de Ahorros y Monte de Piedad de Madrid</HT>, Krājums, I-4785. lpp.</REF.DOC.ECR>, 28. un 29. punkts).</TXT></NP><?PAGE NO="9"?><NP><NO.P>35</NO.P><TXT>Tādējādi ar Direktīvu 93/13 tiek pieļauts, ka dalībvalsts, ievērodama Savienības tiesības, savā valsts tiesiskajā regulējumā paredz atzīt par spēkā neesošu pilnībā starp pārdevēju un patērētāju noslēgtu līgumu, kurā ir viens vai vairāki negodīgi noteikumi, ja izrādās, ka tas patērētājam var nodrošināt labāku aizsardzību.</TXT></NP><NP><NO.P>36</NO.P><TXT>Ņemot vērā šos apsvērumus, uz pirmo jautājumu ir jāatbild, ka Direktīvas 93/13 6. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka, izvērtējot, vai līgums, kuru pārdevējs noslēdzis ar patērētāju un kurā ir viens vai vairāki negodīgi noteikumi, turpina būt spēkā bez minētajiem noteikumiem, tiesai, kas izskata lietu, nav jābalstās tikai uz attiecīgā līguma atcelšanas pilnībā iespējami izdevīgo raksturu no vienas līgumslēdzējas puses – šajā gadījumā patērētāja – viedokļa. Visādā ziņā ar šo direktīvu tiek pieļauts, ka dalībvalsts, ievērodama Savienības tiesības, savā valsts tiesiskajā regulējumā paredz atzīt par spēkā neesošu pilnībā starp pārdevēju un patērētāju noslēgtu līgumu, kurā ir viens vai vairāki negodīgi noteikumi, ja izrādās, ka tas patērētājam var nodrošināt labāku aizsardzību.</TXT></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Par otro jautājumu</HT></P></TI></TITLE><NP><NO.P>37</NO.P><TXT>Ar savu otro jautājumu iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai patēriņa kredītlīgumā norādītā gada procentu likme, kas ir zemāka nekā reālā likme, ir uzskatāma par negodīgu komercpraksi Direktīvas 2005/29 izpratnē. Apstiprinošas atbildes uz šo jautājumu gadījumā Tiesai tiek jautāts par to, kas no šāda secinājuma ir jāizsecina, lai izvērtētu līguma noteikumu negodīgo raksturu, ņemot vērā Direktīvas 93/13 4. panta 1. punktu, kā arī izvērtējot minētā līguma spēkā esamību kopumā, ņemot vērā šīs minētās direktīvas 6. panta 1. punktu.</TXT></NP><NP><NO.P>38</NO.P><TXT>Lai atbildētu uz otro jautājumu, vispirms ir jāatgādina, ka Direktīvas 2005/29 2. panta d) punktā, izmantojot īpaši plašu formulējumu, komercdarbības jēdziens ir definēts kā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0031" REF.END="QE0031"/>jebkura tirgotāja veikta darbība, noklusējums, uzvedība vai apgalvojums, komerciāls paziņojums, tostarp reklāma un tirgdarbība [mārketings], kas ir tieši saistīta ar produkta popularizēšanu, pārdošanu vai piegādi patērētājiem<QUOT.END REF.START="QS0031" CODE="201D" ID="QE0031"/> (<DATE ISO="20100114">2010. gada 14. janvāra</DATE> spriedums lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-304/08" PAGE.ECR="I-217" YEAR="2010">C-304/08 <HT TYPE="ITALIC">Plus Warenhandelsgesellschaft</HT>, Krājums, I-217. lpp.</REF.DOC.ECR>, 36. punkts, un <DATE ISO="20101109">2010. gada 9. novembra</DATE> spriedums lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-540/08" PAGE.ECR="I-10909" YEAR="2010">C-540/08 <HT TYPE="ITALIC">Mediaprint Zeitungs- und Zeitschriftenverlag</HT>, Krājums, I-10909. lpp.</REF.DOC.ECR>, 17. punkts).</TXT></NP><NP><NO.P>39</NO.P><TXT>Tālāk atbilstoši Direktīvas 2005/29 3. panta 1. punktam, to lasot kopā ar 2. panta c) punktu, šī direktīva attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi attiecībā pret patērētājiem pirms komercdarījuma, kas attiecas uz kādu produktu, pēc tā un tā laikā. Saskaņā ar minētās direktīvas 5. panta 4. punktu negodīga it īpaši ir maldinoša komercprakse.</TXT></NP><NP><NO.P>40</NO.P><TXT>Visbeidzot, kā izriet no Direktīvas 2005/29 6. panta 1. punkta, komercpraksi uzskata par maldinošu, ja tajā sniedz nepareizu informāciju un tādēļ tā ir nepatiesa vai ja tā jebkādā veidā, tostarp vispārējā sniegumā, maldina vai var maldināt vidusmēra patērētāju, pat ja informācija ir faktiski pareiza, attiecībā uz vienu vai vairākiem šī 6. panta 1. punktā uzskaitītajiem elementiem un jebkādā gadījumā liek vai var likt patērētājam pieņemt lēmumu veikt darījumu, kādu viņš citādi nebūtu pieņēmis. Šo šajā tiesību normā minēto elementu starpā ir atrodama cena vai cenas aprēķināšanas veids.</TXT></NP><NP><NO.P>41</NO.P><TXT>Tāda kā pamatlietā aplūkotā komercprakse, kas izpaužas kā zemākas nekā reālā gada procentu likmes kredītlīgumā norāde, ir nepareiza informācija par kredīta kopējām izmaksām un tādējādi arī par Direktīvas 2005/29 6. panta 1. punkta d) apakšpunktā minēto cenu. Tā kā šādas gada procentu likmes norāde vidusmēra patērētājam liek vai var likt pieņemt lēmumu veikt darījumu, ko viņš citādi nebūtu pieņēmis, kas jāizvērtē valsts tiesai, šī kļūdainā informācija ir jākvalificē kā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0032" REF.END="QE0032"/>maldinoša<QUOT.END REF.START="QS0032" CODE="201D" ID="QE0032"/> komercprakse atbilstoši šīs direktīvas 6. panta 1. punktam.</TXT></NP><NP><NO.P>42</NO.P><TXT>Attiecībā uz šī secinājuma ietekmi uz minētā līguma noteikumu negodīgā rakstura vērtējumu, ņemot vērā Direktīvas 93/13 4. panta 1. punktu, ir jānorāda, ka šajā tiesību normā īpaši plaši ir definēti kritēriji, kas pieļauj šādu vērtējumu, skaidri un gaiši ietverot <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0033" REF.END="QE0033"/>visus apstākļus<QUOT.END REF.START="QS0033" CODE="201D" ID="QE0033"/> līguma slēgšanas brīdī, kas ar to saistīti.</TXT></NP><?PAGE NO="10"?><NP><NO.P>43</NO.P><TXT>Šajos apstākļos – kā to secinājumu 125. punktā ir norādījusi ģenerāladvokāte – secinājums par komercprakses negodīgo raksturu ir viens no elementiem, uz kuriem kompetentā tiesa var balstīt savu vērtējumu par līguma noteikumu negodīgo raksturu atbilstoši Direktīvas 93/13 4. panta 1. punktam.</TXT></NP><NP><NO.P>44</NO.P><TXT>Tajā pašā laikā šis nav elements, lai automātiski un tikai ar tā palīdzību pierādītu strīdīgo līguma noteikumu negodīgo raksturu. Faktiski iesniedzējtiesai būtu jāpauž viedoklis par Direktīvas 93/13 3. un 4. pantā minēto vispārīgo kritēriju piemērošanu atsevišķam noteikumam, kas ir jāizvērtē atkarībā no konkrētā gadījuma apstākļiem (šai ziņā skat. <DATE ISO="20040401">2004. gada 1. aprīļa</DATE> spriedumu lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-237/02" PAGE.ECR="I-3403" YEAR="2004">C-237/02 <HT TYPE="ITALIC">Freiburger Kommunalbauten</HT>, <HT TYPE="ITALIC">Recueil</HT>, I-3403. lpp.</REF.DOC.ECR>, 19.–22. punkts; iepriekš minētos spriedumus lietā <HT TYPE="ITALIC">Pannon GSM</HT>, 37.–43. punkts; lietā <HT TYPE="ITALIC">VB Pénzügyi Lízing</HT>, 42. un 43. punkts, kā arī iepriekš minēto rīkojumu lietā <HT TYPE="ITALIC">Pohotovosť</HT>, 56.–60. punkts).</TXT></NP><NP><NO.P>45</NO.P><TXT>Attiecībā uz secinājumiem, kas jāizdara no atzinuma, ka kļūdainas gada procentu likmes norāde ir negodīga komercprakse, lai, ņemot vērā Direktīvas 93/13 6. panta 1. punktu, izvērtētu attiecīgā līguma spēkā esamību pilnībā, pietiek norādīt, ka Direktīva 2005/29 saskaņā ar tās 3. panta 2. punktu neskar līgumtiesības un jo īpaši noteikumus par līguma spēkā esamību, tā veidošanu vai sekām.</TXT></NP><NP><NO.P>46</NO.P><TXT>Tādējādi secinājums par komercprakses negodīgo raksturu tieši neietekmē jautājumu par to, vai līgums ir spēkā atbilstoši Direktīvas 93/13 6. panta 1. punktam.</TXT></NP><NP><NO.P>47</NO.P><TXT>Ņemot vērā visu iepriekš minēto, uz otro jautājumu ir jāatbild, ka tāda kā pamatlietā minētā komercprakse, kas izpaužas kā zemākas nekā reālā gada procentu likmes norāde kredītlīgumā, ir kvalificējama kā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0034" REF.END="QE0034"/>maldinoša<QUOT.END REF.START="QS0034" CODE="201D" ID="QE0034"/> Direktīvas 2005/29 6. panta 1. punkta izpratnē, ja tā vidusmēra patērētājam liek vai var likt pieņemt lēmumu veikt darījumu, ko viņš citādi nebūtu pieņēmis. Valsts tiesai ir jāizvērtē, vai tas tā ir pamatlietā. Secinājums par šādas komercprakses negodīgo raksturu ir viens no elementiem, uz kuriem tiesa saskaņā ar Direktīvas 93/13 4. panta 1. punktu var balstīt savu vērtējumu par līguma noteikumu par aizdevuma patērētājam izmaksām negodīgo raksturu. Savukārt šāds secinājums tieši neietekmē vērtējumu atbilstoši Direktīvas 93/13 6. panta 1. punktam par noslēgtā kredītlīguma spēkā esamību.</TXT></NP></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Par tiesāšanās izdevumiem</HT></P></TI></TITLE><NP><NO.P>48</NO.P><TXT>Attiecībā uz lietas dalībniekiem šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto lietas dalībnieku izdevumi, nav atlīdzināmi.</TXT></NP></GR.SEQ></GR.SEQ><JURISDICTION><INTRO>Ar šādu pamatojumu Tiesa (pirmā palāta) nospriež:</INTRO><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">1)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Padomes <DATE ISO="19930405">1993. gada 5. aprīļa</DATE> Direktīvas 93/13/EK par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos 6. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka, izvērtējot, vai līgums, kuru pārdevējs noslēdzis ar patērētāju un kurā ir viens vai vairāki negodīgi noteikumi, turpina būt spēkā bez minētajiem noteikumiem, tiesai, kas izskata lietu, nav jābalstās tikai uz attiecīgā līguma atcelšanas pilnībā iespējami izdevīgo raksturu no vienas līgumslēdzējas puses – šajā gadījumā patērētāja – viedokļa. Visādā ziņā ar minēto direktīvu tiek pieļauts, ka dalībvalsts, ievērodama Savienības tiesības, savā valsts tiesiskajā regulējumā paredz atzīt par spēkā neesošu pilnībā starp pārdevēju un patērētāju noslēgtu līgumu, kurā ir viens vai vairāki negodīgi noteikumi, ja izrādās, ka tas patērētājam var nodrošināt labāku aizsardzību;</HT></TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">2)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">tāda kā pamatlietā minētā komercprakse, kas izpaužas kā zemākas nekā reālā gada procentu likmes norāde kredītlīgumā, ir kvalificējama kā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0035" REF.END="QE0035"/>maldinoša<QUOT.END REF.START="QS0035" CODE="201D" ID="QE0035"/> Eiropas Parlamenta un Padomes <DATE ISO="20050511">2005. gada 11. maija</DATE> Direktīvas 2005/29/EK, kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem un ar ko groza Padomes Direktīvu 84/450/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 97/7/EK, 98/27/EK un<?PAGE NO="11"?> 2002/65/EK, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2006/2004 (<QUOT.START CODE="201C" ID="QS0036" REF.END="QE0036"/>negodīgas komercprakses direktīva<QUOT.END REF.START="QS0036" CODE="201D" ID="QE0036"/>), 6. panta 1. punkta izpratnē, ja tā vidusmēra patērētājam liek vai var likt pieņemt lēmumu veikt darījumu, ko viņš citādi nebūtu pieņēmis. Valsts tiesai ir jāizvērtē, vai tas tā ir pamatlietā. Secinājums par šādas komercprakses negodīgo raksturu ir viens no elementiem, uz kuriem tiesa saskaņā ar Direktīvas 93/13 4. panta 1. punktu var balstīt savu vērtējumu par līguma noteikumu par aizdevuma patērētājam izmaksām negodīgo raksturu. Savukārt šāds secinājums tieši neietekmē vērtējumu atbilstoši Direktīvas 93/13 6. panta 1. punktam par noslēgtā kredītlīguma spēkā esamību.</HT></TXT></NP></ITEM></LIST></JURISDICTION></CONTENTS.JUDGMENT><SIGNATURE.CASE><P>[Paraksti]</P></SIGNATURE.CASE></JUDGMENT>