<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><JUDGMENT xmlns:fmx="http://opoce" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.55-20141201.xd"><BIB.JUDGMENT><REF.CASE FILE="n.a."><NO.CASE>T‑456/14</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62014TJ0456</NO.CELEX><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2016:493">EU:T:2016:493</NO.ECLI><NO.SEQ>0001</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>1</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>28</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>28</PAGE.TOTAL><AUTHOR>T</AUTHOR></BIB.JUDGMENT><CURR.TITLE><PAGE.HEADER><P><DATE ISO="20160915">2016. GADA 15. SEPTEMBRA</DATE> SPRIEDUMS – Lieta T‑456/14</P><P><HT TYPE="ITALIC">TAO‑AFI</HT> UN <HT TYPE="ITALIC">SFIE‑PE</HT>/PARLAMENTS UN PADOME</P></PAGE.HEADER></CURR.TITLE><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">Vispārējās tiesas spriedums</HT> (astotā palāta)</P><P><DATE ISO="20160915">2016. gada 15. septembrī</DATE><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="STAR" NOTE.ID="E0001"><P>Tiesvedības valoda – franču.</P></NOTE></P><P>[Teksts labots ar <DATE ISO="20161128">2016. gada 28. novembra</DATE> rīkojumu]</P></TI></TITLE><INDEX><KEYWORD>Savienības ierēdņu un darbinieku atalgojums un pensijas</KEYWORD><KEYWORD>Ikgadēja korekcija</KEYWORD><KEYWORD>Regulas (ES) Nr. 422/2014 un Nr. 423/2014</KEYWORD><KEYWORD>Pārkāpumi aktu pieņemšanas procedūrā</KEYWORD><KEYWORD>Apspriešanās ar arodbiedrību organizācijām neesamība</KEYWORD></INDEX><JUDGMENT.INIT><P>Lieta T‑456/14</P></JUDGMENT.INIT><PARTIES><PLAINTIFS><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Association des fonctionnaires indépendants pour la défense de la fonction publique européenne</HT> (<HT TYPE="ITALIC">TAO‑AFI</HT>)</HT>, Brisele (Beļģija),</P><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Syndicat des fonctionnaires internationaux et européens – Section du Parlement européen (SFIE‑PE)</HT></HT> , Brisele,</P><P>ko pārstāv <HT TYPE="ITALIC">M. Casado García‑Hirschfeld</HT> un <HT TYPE="ITALIC">J. Vanden Eynde</HT>, <HT TYPE="ITALIC">avocats</HT>,</P><PARTY.STATUS>prasītājas,</PARTY.STATUS></PLAINTIFS><AGAINST>pret</AGAINST><DEFENDANTS><P><HT TYPE="BOLD">Eiropas Parlamentu</HT>, ko pārstāv <HT TYPE="ITALIC">A. Troupiotis</HT> un <HT TYPE="ITALIC">E. Taneva</HT>, pārstāvji,</P><P>un</P><P><HT TYPE="BOLD">Eiropas Savienības Padomi</HT>, ko pārstāv <HT TYPE="ITALIC">M. Bauer</HT> un <HT TYPE="ITALIC">E. Rebasti</HT>, pārstāvji,</P><PARTY.STATUS>atbildētāji,</PARTY.STATUS></DEFENDANTS><INTERVENERS><P>ko atbalsta</P><P><HT TYPE="BOLD">Eiropas Komisija</HT>, ko sākotnēji pārstāvēja <HT TYPE="ITALIC">J. Currall</HT> un <HT TYPE="ITALIC">G. Gattinara</HT>, vēlāk – <HT TYPE="ITALIC">M. Gattinara</HT> un <HT TYPE="ITALIC">F. Simonetti</HT>, pārstāvji,</P><PARTY.STATUS>persona, kas iestājusies lietā,</PARTY.STATUS></INTERVENERS></PARTIES><P>par prasību, kas pamatota ar LESD 263. pantu, atcelt Eiropas Parlamenta un Padomes <DATE ISO="20140416">2014. gada 16. aprīļa</DATE> Regulas (ES) Nr. 422/2014 un Nr. 423/2014, ar ko attiecīgi no <DATE ISO="20110701">2011. gada 1. jūlija</DATE> un no <DATE ISO="20120701">2012. gada 1. jūlija</DATE> koriģē Eiropas Savienības ierēdņu un pārējo darbinieku atalgojumu un pensijas, kā arī korekcijas koeficientus, kurus piemēro šim atalgojumam un pensijām (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="129" DATE.PUB="2014">OV 2014, L 129</REF.DOC.OJ>, attiecīgi 5. un 12. lpp.).</P><?PAGE NO="2"?><PREAMBLE><PREAMBLE.INIT><P>VISPĀRĒJĀ TIESA (astotā palāta)</P><P>šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs D. Gracijs [<HT TYPE="ITALIC">D. Gratsias</HT>], tiesneši M. Kančeva [<HT TYPE="ITALIC">M. Kancheva</HT>] (referente) un K. Veters [<HT TYPE="ITALIC">C. Wetter</HT>],</P><P>sekretāre S. Bukšeka Tomaca [<HT TYPE="ITALIC">S. Bukšek Tomac</HT>], administratore,</P></PREAMBLE.INIT><GR.VISA><VISA>ņemot vērā rakstveida procesu un <DATE ISO="20160318">2016. gada 18. marta</DATE> tiesas sēdi,</VISA></GR.VISA><PREAMBLE.FINAL>pasludina šo spriedumu.</PREAMBLE.FINAL></PREAMBLE><CONTENTS.JUDGMENT><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Spriedums</HT></P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Tiesvedības priekšvēsture</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0001"><NO.P>1</NO.P><TXT>Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0001" REF.END="QE0001"/>Civildienesta noteikumi<QUOT.END REF.START="QS0001" CODE="201D" ID="QE0001"/>), kas ir pielikumā Regulai Nr. 31 (EEK)/11 (EAEK), ar kuru nosaka Eiropas Ekonomikas kopienas un Eiropas Atomenerģijas kopienas Civildienesta noteikumus un pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību (<REF.DOC.OJ COLL="P" NO.OJ="045" PAGE.FIRST="1385" DATE.PUB="1962">OV 1962, 45, 1385. lpp.</REF.DOC.OJ>), kurā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes <DATE ISO="20101124">2010. gada 24. novembra</DATE> Regulu (ES, Euratom) Nr. 1080/2010 (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="311" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2010">OV 2010, L 311, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>), redakcijā, kas izriet no <DATE ISO="20120605">2012. gada 5. jūnijā</DATE> publicētā labojuma (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="144" PAGE.FIRST="48" DATE.PUB="2012">OV 2012, L 144, 48. lpp.</REF.DOC.OJ>), 64. pantā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0002" REF.END="QE0002"/>Ja ierēdņa atalgojums ir izteikts euro, to pēc obligātajiem atskaitījumiem, kas izklāstīti šajos Civildienesta noteikumos vai jebkuros īstenošanas noteikumos, izvērtē pēc likmes, kas atkarībā no dzīves apstākļiem dažādās nodarbinātības vietās ir virs, zem vai vienāda ar 100 %.</ALINEA><ALINEA>Šos korekcijas koeficientus pieņem Padome, lēmumu pieņemot pēc Komisijas priekšlikuma ar kvalificētu balsu vairākumu, kāds noteikts [LES] 16. panta 4. un 5. punktā.<QUOT.END REF.START="QS0002" CODE="201D" ID="QE0002"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0002"><NO.P>2</NO.P><TXT>Civildienesta noteikumu 65. pantā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="065.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0003" REF.END="QE0003"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Padome katru gadu pārskata Savienības ierēdņu un pārējo darbinieku atalgojumu. Pārskatīšana notiek septembrī, ievērojot Komisijas apvienoto ziņojumu, kas balstīts uz Eiropas Savienības Statistikas biroja sagatavoto kopējo indeksu, vienojoties ar dalībvalstu statistikas birojiem; indekss atspoguļo situāciju 1. janvārī katrā Savienības valstī.</ALINEA><ALINEA>Šīs pārskatīšanas laikā Padome apsver, vai atalgojums būtu jākoriģē kā daļa no Eiropas Savienības ekonomikas un sociālās politikas. Īpašu uzmanību pievērš algu palielinājumam valsts dienestā un vajadzībai iecelt amatā jaunus ierēdņus.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="065.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA>Ja būtiski mainās dzīves dārdzība, Padome divu mēnešu laikā pieņem lēmumu, kādas koeficientu korekcijas būtu jāveic un, ja nepieciešams, tos piemēro ar atpakaļejošu spēku.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="065.003"><NO.PARAG>3.</NO.PARAG><ALINEA>Piemērojot šo pantu, Padome lēmumu pieņem pēc Komisijas priekšlikuma ar kvalificētu balsu vairākumu, kāds noteikts [LES] 16. panta 4. un 5. punktā.<QUOT.END REF.START="QS0003" CODE="201D" ID="QE0003"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0003"><NO.P>3</NO.P><TXT>Saskaņā ar Civildienesta noteikumu 82. panta 2. punktu, ja Padome saskaņā ar Civildienesta noteikumu 65. panta 1. punktu nolemj koriģēt atalgojumu, šo korekciju piemēro arī pensijām.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0004"><NO.P>4</NO.P><TXT>Atbilstoši Civildienesta noteikumu 65.a pantam to 64. un 65. panta izpildes noteikumi ir noteikti minēto Civildienesta noteikumu XI pielikumā.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="3"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0005"><NO.P>5</NO.P><TXT>Šis XI pielikums <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0004" REF.END="QE0004"/>Civildienesta noteikumu 64. un 65. panta izpildes noteikumi<QUOT.END REF.START="QS0004" CODE="201D" ID="QE0004"/> ietver vairākas nodaļas, tostarp 1. nodaļu, kuru veido 1.–3. pants un kuras nosaukums ir <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0005" REF.END="QE0005"/>Ikgadēja atalgojuma pārskatīšana, ko paredz Civildienesta noteikumu 65. panta 1. punkts<QUOT.END REF.START="QS0005" CODE="201D" ID="QE0005"/>, un 4. nodaļu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0006" REF.END="QE0006"/>Korekcijas koeficientu noteikšana un atsaukšana (Civildienesta noteikumu 64. pants)<QUOT.END REF.START="QS0006" CODE="201D" ID="QE0006"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0006"><NO.P>6</NO.P><TXT>Civildienesta noteikumu XI pielikuma 1. pantā, kas ietilpst šī pielikuma 1. nodaļas 1. iedaļā, ir paredzēts, ka Civildienesta noteikumu 65. panta 1. punktā paredzētās pārskatīšanas nolūkā Eiropas Savienības Statistikas birojs, <HT TYPE="ITALIC">Eurostat</HT>, katru gadu pirms oktobra beigām sagatavo ziņojumu par dzīves dārdzības izmaiņām Briselē (Beļģija) (Briseles starptautiskais indekss), dzīves dārdzības izmaiņām ārpus Briseles (pirktspējas paritāte un netiešie indeksi), kā arī par astoņu dalībvalstu centrālajā pārvaldē strādājošo valsts civildienesta ierēdņu algas pirktspējas izmaiņām (specifiski rādītāji). Minētajā 1. pantā ir ietverti arī precizējumi par procedūru, kāda jāievēro <HT TYPE="ITALIC">Eurostat</HT>, sadarbojoties ar dalībvalstīm, lai aprēķinātu šīs izmaiņas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0007"><NO.P>7</NO.P><TXT>Saskaņā ar Civildienesta noteikumu XI pielikuma 3. pantu, kas veido šī pielikuma 1. nodaļas 2. iedaļu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0007" REF.END="QE0007"/>Ikgadējās atalgojuma un pensiju korekcijas kārtība<QUOT.END REF.START="QS0007" CODE="201D" ID="QE0007"/>:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="003.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0008" REF.END="QE0008"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Atbilstoši Civildienesta noteikumu 65. panta 3. punktam Padome saskaņā ar Komisijas priekšlikumu un pamatojoties uz šī pielikuma 1. iedaļā noteiktajiem kritērijiem, pirms katra gada beigām pieņem lēmumu par atalgojuma un pensiju korekciju, kas stājas spēkā no 1. jūlija.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="003.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA>Korekcijas lielumu iegūst, reizinot Briseles starptautisko indeksu ar specifisko rādītāju. Korekciju izsaka neto vērtībās kā procentu rādītāju, kas vienāds visiem.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="003.003"><NO.PARAG>3.</NO.PARAG><ALINEA>Šādi noteiktu korekcijas lielumu iestrādā Civildienesta noteikumu 66. pantā [..] norādītajās pamatalgu tabulās saskaņā ar šādu metodi [..]</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="003.005"><NO.PARAG>5.</NO.PARAG><ALINEA><P>Beļģijai un Luksemburgai korekcijas koeficientu nepiemēro. Korekcijas koeficientus, kas piemērojami:</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>to Eiropas Savienības ierēdņu algām, kas strādā citās dalībvalstīs un citās noteiktās dienesta vietās;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>[..] pensijām, ko citās dalībvalstīs izmaksā par daļu, kas atbilst pirms <DATE ISO="20040501">2004. gada 1. maija</DATE> iegūtajām tiesībām,</TXT></NP></ITEM></LIST><P>nosaka, pamatojoties uz attiecību starp šā pielikuma 1. pantā minēto pirktspējas paritāti un Civildienesta noteikumu 63. pantā noteiktajiem valūtu maiņas kursiem attiecīgajām valstīm.</P></ALINEA><ALINEA>Dienesta vietās ar augstu inflācijas līmeni piemērojami šā pielikuma 8. panta noteikumi par atpakaļejošu korekcijas koeficientu piemērošanu.</ALINEA><ALINEA>[..]<QUOT.END REF.START="QS0008" CODE="201D" ID="QE0008"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0008"><NO.P>8</NO.P><TXT>Civildienesta noteikumu XI pielikuma 8. pantā ir noteikti datumi, no kuriem ir piemērojama ikgadējā un starpposma korekcijas koeficienta korekcija vietās ar lielu dzīves dārdzības pieaugumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0009"><NO.P>9</NO.P><TXT>Civildienesta noteikumu XI pielikuma 5. nodaļas nosaukums ir <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0009" REF.END="QE0009"/>Izņēmuma klauzula<QUOT.END REF.START="QS0009" CODE="201D" ID="QE0009"/>. To veido tikai 10. pants, kurā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0010" REF.END="QE0010"/>Ja no Komisijas sniegtajiem objektīvajiem datiem izriet, ka Savienībā ir būtiski un pēkšņi pasliktinājusies ekonomiskā un sociālā situācija, Komisija iesniedz atbilstošus priekšlikumus, par kuriem Eiropas Parlaments un Padome pieņem lēmumu saskaņā ar [LESD] 336. pantu.<QUOT.END REF.START="QS0010" CODE="201D" ID="QE0010"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><?PAGE NO="4"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0010"><NO.P>10</NO.P><TXT>Saskaņā ar Civildienesta noteikumu XI pielikuma 15. panta 1. punktu tā noteikumi ir piemērojami no <DATE ISO="20040701">2004. gada 1. jūlija</DATE> līdz <DATE ISO="20121231">2012. gada 31. decembrim</DATE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0011"><NO.P>11</NO.P><TXT>2010. gada decembrī Eiropas Savienības Padome paziņoja, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0011" REF.END="QE0011"/>nesenās [Savienības] finanšu un ekonomikas krīzes ir izraisījušas situāciju, kad vairākās dalībvalstīs veikto būtisko budžeta korekciju un darba tirgus nestabilās situācijas ietekmē [Savienībā] ir būtiski un pēkšņi pasliktinājusies ekonomiskā un sociālā situācija<QUOT.END REF.START="QS0011" CODE="201D" ID="QE0011"/>. Tā lūdza Eiropas Komisiju, pamatojoties uz Civildienesta noteikumu XI pielikuma 10. pantu, kā arī ņemot vērā Komisijas sniegtos objektīvos datus šajā ziņā, tai savlaicīgi iesniegt atbilstošus priekšlikumus, lai Eiropas Parlaments un Padome tos varētu izskatīt un pieņemt līdz 2011. gada beigām (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20131119">2013. gada 19. novembris</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/Padome</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑63/12</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:752">EU:C:2013:752</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0012">12.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0012"><NO.P>12</NO.P><TXT><DATE ISO="20110713">2011. gada 13. jūlijā</DATE> Komisija Padomei iesniedza ziņojumu par izņēmuma klauzulu (Civildienesta noteikumu XI pielikuma 10. pants) ((COM(2011) 440, galīgā redakcija). Saskaņā ar šo ziņojumu rādītāji liecina, ka Savienībā pakāpeniski norisinājās ekonomikas atveseļošanās. Šajā ziņojumā bija secināts, ka atskaites laikposmā no <DATE ISO="20100701">2010. gada 1. jūlija</DATE>, kad stājās spēkā pēdējā ikgadējā atalgojuma korekcija, līdz 2011. gada maija vidum, kad tika darīti zināmi visjaunākie dati, Savienībā nebija notikusi ekonomiskās un sociālās situācijas būtiska un pēkšņa pasliktināšanās un nebija jāiesniedz priekšlikums saskaņā ar Civildienesta noteikumu XI pielikuma 10. pantu. <DATE ISO="20110713">2011. gada 13. jūlija</DATE> ziņojuma pārbaude izraisīja turpmākas diskusijas Padomē, kuru rezultātā tā Komisijai izteica jaunu lūgumu īstenot minēto pantu un savlaicīgi iesniegt atbilstošu priekšlikumu atalgojuma korekcijai, lai Eiropas Parlaments un Padome varētu to pārbaudīt un pieņemt līdz 2011. gada beigām (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20131119">2013. gada 19. novembris</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/Padome</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑63/12</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:752">EU:C:2013:752</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0013">13.</REF.NP.ECR>–<REF.NP.ECR REF="NP0015">15.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0013"><NO.P>13</NO.P><TXT>Atbildot uz šo lūgumu, Komisija iesniedza <DATE ISO="20111124">2011. gada 24. novembra</DATE> Paziņojumu COM(2011) 829, galīgā redakcija, kurā ir sniegta informācija papildus <DATE ISO="20110713">2011. gada 13. jūlija</DATE> ziņojumam, kas īpaši ir balstīts uz Eiropas ekonomikas prognozēm, kuras <DATE ISO="20111110">2011. gada 10. novembrī</DATE> darīja zināmas tās <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0012" REF.END="QE0012"/>Ekonomikas un finanšu lietu<QUOT.END REF.START="QS0012" CODE="201D" ID="QE0012"/> ģenerāldirektorāts. Šajā papildu informācijā Komisija ir izklāstījusi, ka šīs prognozes <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0013" REF.END="QE0013"/>salīdzinājumā ar pavasarī publicēto prognozi liecin[āja] par tendenču pasliktināšanos 2011. gadā gan attiecībā uz ekonomiskajiem un sociālajiem radītājiem, gan arī par to saspringto un sarežģīto situāciju Eiropas ekonomikā<QUOT.END REF.START="QS0013" CODE="201D" ID="QE0013"/>. Tomēr Komisija uzskatīja, ka, ņemot vērā vairākus elementus, Savienībā nav radusies ārkārtas situācija Civildienesta noteikumu XI pielikuma 10. panta nozīmē, kas attaisnotu tādu pasākumu veikšanu, kuri pārsniedz pirktspējas samazināšanos, kas izriet no šī pielikuma 3. pantā paredzētās <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0014" REF.END="QE0014"/>parastās<QUOT.END REF.START="QS0014" CODE="201D" ID="QE0014"/> metodes. Tā norādīja, ka līdz ar to tā nevarēja piemērot izņēmuma klauzulu, nepārkāpjot minētā pielikuma 10. pantu. Tajā pašā dienā Komisija iesniedza priekšlikumu Padomes regulai, ar ko no <DATE ISO="20110701">2011. gada 1. jūlija</DATE> koriģē Savienības ierēdņu un pārējo darbinieku atalgojumu un pensijas, kā arī korekcijas koeficientus, kurus piemēro šim atalgojumam un pensijām ((COM(2011) 820, galīgā redakcija, turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0015" REF.END="QE0015"/>2011. gada novembra priekšlikums atalgojuma korekcijai<QUOT.END REF.START="QS0015" CODE="201D" ID="QE0015"/>), kuram bija pievienots iemeslu izklāsts. Atalgojuma korekcija, kas bija piedāvāta, pamatojoties uz attiecīgā pielikuma 3. pantā paredzēto <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0016" REF.END="QE0016"/>parasto<QUOT.END REF.START="QS0016" CODE="201D" ID="QE0016"/> metodi, bija 1,7 % (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20131119">2013. gada 19. novembris</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/Padome</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑63/12</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:752">EU:C:2013:752</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0016">16.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0017">17.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0014"><NO.P>14</NO.P><TXT>Turklāt <DATE ISO="20111213">2011. gada 13. decembrī</DATE> Komisija iesniedza Parlamentam un Padomei priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Civildienesta noteikumus (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0017" REF.END="QE0017"/>2011 gada decembra priekšlikums Civildienesta noteikumu grozījumam<QUOT.END REF.START="QS0017" CODE="201D" ID="QE0017"/>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0015"><NO.P>15</NO.P><TXT>Ar Padomes <DATE ISO="20111219">2011. gada 19. decembra</DATE> Lēmumu 2011/866/ES attiecībā uz Komisijas priekšlikumu Padomes Regulai, ar ko no <DATE ISO="20110701">2011. gada 1. jūlija</DATE> koriģē Eiropas Savienības ierēdņu un pārējo darbinieku atalgojumu un pensijas, kā arī korekcijas koeficientus, kurus piemēro šim atalgojumam un pensijām (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="341" PAGE.FIRST="54" DATE.PUB="2011">OV 2011, L 341, 54. lpp.</REF.DOC.OJ>), Padome nolēma nepieņemt priekšlikumu koriģēt 2011. gada novembra atalgojumu.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="5"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0016"><NO.P>16</NO.P><TXT>2012. gada 3. februārī Komisija cēla prasību atcelt Lēmumu 2011/866 (lieta C‑63/12). Tā turklāt Padomes prezidentvalstij nosūtīja vēstuli, kas datēta ar 2012. gada 25. janvāri un Padomes sekretariātā reģistrēta 2012. gada 20. februārī, aicinot to saskaņā ar LESD 265. pantu pieņemt priekšlikumu koriģēt 2011. gada novembra atalgojumu divu mēnešu laikā no šīs vēstules saņemšanas. Padome minēto vēstuli <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0018" REF.END="QE0018"/>pieņēma zināšanai<QUOT.END REF.START="QS0018" CODE="201D" ID="QE0018"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0017"><NO.P>17</NO.P><TXT><DATE ISO="20120426">2012. gada 26. aprīlī</DATE> Komisija cēla prasību uz LESD 265. panta pamata, ar kuru tā lūdza Tiesai konstatēt, ka, nepieņemot priekšlikumu koriģēt 2011. gada novembra atalgojumu, Padome nav izpildījusi pienākumus, kas tai ir paredzēti Civildienesta noteikumos (lieta C‑196/12).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0018"><NO.P>18</NO.P><TXT>Savukārt 2013. gada 9. februārī Padome cēla prasību, kuras priekšmets galvenokārt bija prasība atcelt Komisijas <DATE ISO="20111124">2011. gada 24. novembra</DATE> paziņojumu, ciktāl Komisija tajā galīgi atteicās iesniegt piemērotus priekšlikumus Parlamentam un Padomei uz Civildienesta noteikumu XI pielikuma 10. panta pamata, kā arī 2011. gada novembra atalgojuma korekcijas priekšlikumu un, pakārtoti, atzīt Līgumu pārkāpumu saskaņā ar LESD 265. pantu, tādēļ ka Komisija nav iesniegusi piemērotus priekšlikumus Parlamentam un Komisijai uz iepriekš minētā panta pamata (lieta C‑66/12).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0019"><NO.P>19</NO.P><TXT><DATE ISO="20131023">2013. gada 23. oktobrī</DATE> Parlaments un Padome pēc trialoga sarunām pieņēma 2011. gada decembra priekšlikumu Civildienesta noteikumu grozīšanai Regulas (ES, Euratom) Nr. 1023/2013 veidā, ar ko groza Eiropas Savienības ierēdņu Civildienesta noteikumus un Eiropas Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="287" PAGE.FIRST="15" DATE.PUB="2013">OV 2013, L 287, 15. lpp.</REF.DOC.OJ>). Ar minēto regulu Civildienesta noteikumu XI pielikumā tostarp tika iekļauta jauna ikgadējās atalgojuma korekcijas metode, kas ir minēta Civildienesta noteikumu 65. panta 1. punktā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0020"><NO.P>20</NO.P><TXT>Tomēr Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 19. pantā, kurā grozījumi izdarīti ar Regulu Nr. 1023/2013, bija paredzēts, ka Civildienesta noteikumu 63.–65., 82. un 83.a pants, to XI un XII pielikums, kā arī pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 20. panta 1. punkts un 64., 92. un 132. pants, kuri bija spēkā pirms <DATE ISO="20131101">2013. gada 1. novembra</DATE>, proti, noteikumi par Savienības ierēdņu un pārējo darbinieku atalgojuma un pensiju korekcijām, paliek spēkā vienīgi tādu korekciju veikšanai, kas nepieciešamas, lai izpildītu Tiesas nolēmumu saskaņā ar LESD 266. pantu, attiecībā uz minēto pantu piemērošanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0021"><NO.P>21</NO.P><TXT><DATE ISO="20131119">2013. gada 19. novembrī</DATE> Tiesa noraidīja Komisijas celtās prasības lietās C‑63/12 un C‑196/12 un līdz ar to lēma par tiesvedības izbeigšanu pirms sprieduma taisīšanas attiecībā uz Padomes celto prasību lietā C‑66/12 (spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20131119">2013. gada 19. novembris</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/Padome</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑66/12</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:751">EU:C:2013:751</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20131119">2013. gada 19. novembris</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/Padome,</NAME.CASE> <NO.CASE>C‑63/12</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:752">EU:C:2013:752</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20131119">2013. gada 19. novembris</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/Padome</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑196/12</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:753">EU:C:2013:753</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0022"><NO.P>22</NO.P><TXT><DATE ISO="20131129">2013. gada 29. novembrī</DATE> Komisija darīja zināmu pārstāvētajām arodbiedrību vai profesionālajām organizācijām (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0019" REF.END="QE0019"/>APO<QUOT.END REF.START="QS0019" CODE="201D" ID="QE0019"/>), ka <DATE ISO="20131202">2013. gada 2. decembrī</DATE> notiks sociālā dialoga sanāksme par <DATE ISO="20131119">2013. gada 19. novembra</DATE> spriedumu <REF.DOC.ECR><NAME.CASE>Komisija/Padome</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑66/12</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:751">EU:C:2013:751</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>), <DATE ISO="20131119">2013. gada 19. novembra</DATE> spriedumu <REF.DOC.ECR><NAME.CASE>Komisija/Padome</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑63/12</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:752">EU:C:2013:752</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) un <DATE ISO="20131119">2013. gada 19. novembra</DATE> spriedumu <REF.DOC.ECR><NAME.CASE>Komisija/Padome</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑196/12</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:753">EU:C:2013:753</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0023"><NO.P>23</NO.P><TXT><DATE ISO="20131209">2013. gada 9. decembrī</DATE> Komisijas priekšsēdētāja vietnieks, pārstāvot administrāciju, darīja zināmu personāla pārstāvjiem, ka viņš ar priekšsēdētāja piekrišanu ir iecerējis piedāvāt kolēģijai atalgojuma korekciju 0,9 % apmērā par 2011. gadu, sākot no <DATE ISO="20110701">2011. gada 1. jūlija</DATE>, un 0,9 % apmērā par 2012. gadu, sākot no <DATE ISO="20120701">2012. gada 1. jūlija</DATE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0024"><NO.P>24</NO.P><TXT><DATE ISO="20131210">2013. gada 10. decembrī</DATE> Komisija informēja personāla pārstāvjus, ka tā tajā pašā dienā ir darījusi zināmus Parlamentam un Padomei, pamatojoties uz Civildienesta noteikumu XI pielikuma 10. pantu, priekšlikumus regulām par Savienības ierēdņu un pārējo darbinieku atalgojuma un pensiju korekcijām 0,9 % apmērā par 2011. gadu, sākot no <DATE ISO="20110701">2011. gada 1. jūlija</DATE>, un 0,9 % apmērā par 2012. gadu, sākot no <DATE ISO="20120701">2012. gada 1. jūlija</DATE>.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="6"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0025"><NO.P>25</NO.P><TXT><DATE ISO="20131217">2013. gada 17. decembrī</DATE> pēc informatīvas sanāksmes, kuru organizēja Komisijas priekšsēdētāja vietnieka birojs, Centrālā personāla komiteja ar komisāru kolēģijai adresētu paziņojumu norādīja, ka tā nepiekrīt iepriekš 24. punktā minētajiem regulu priekšlikumiem, uzskatot, ka tajos ietvertie skaitļi ir pilnībā patvaļīgi, ka tie nav balstīti ne uz kādu precīzu statistiku vai jebkādiem objektīviem apstākļiem un ka tiem nav nekāda tehniska pamata.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0026"><NO.P>26</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20131218">2013. gada 18. decembra</DATE> un <DATE ISO="20140226">2014. gada 26. februāra</DATE> vēstulēm prasītājas <HT TYPE="ITALIC">Association des fonctionnaires indépendants pour la défense de la fonction publique européenne</HT> (<HT TYPE="ITALIC">TAO‑AFI</HT>) un <HT TYPE="ITALIC">Syndicat des fonctionnaires internationaux et européens</HT> – <HT TYPE="ITALIC">Section du Parlement européen</HT> (<HT TYPE="ITALIC">SFIE‑PE</HT>) darīja zināmu Parlamenta priekšsēdētājam, ka tās nepiekrīt jaunajam Komisijas priekšlikumam, jo tas nav pamatots ar pārbaudāmu aprēķina metodi un ir balstīts uz oportūnisma apsvērumiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0027"><NO.P>27</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20131219">2013. gada 19. decembra</DATE> iekšējo e‑pastu Komisijas Cilvēkresursu ģenerāldirektore Irēne Suka [<HT TYPE="ITALIC">Irene Souka</HT>] informēja Komisijas personālu tostarp par to, ka Komisijai bija juridisks pienākums iesniegt Parlamentā un Padomē jaunus priekšlikumus atalgojuma korekcijām par 2011. un 2012. gadu un ka šajos priekšlikumos bija paredzēta korekcija 0,9 % apmērā par 2011. gadu, sākot no <DATE ISO="20110701">2011. gada 1. jūlija</DATE>, un 0,9 % apmērā par 2012. gadu, sākot no <DATE ISO="20120701">2012. gada 1. jūlija</DATE>. Šajā e‑pastā bija arī precizēts, ka Parlamenta Juridisko lietu komisija <DATE ISO="20131216">2013. gada 16. decembrī</DATE> tika sniegusi atbalstu šiem priekšlikumiem un ka tie tagad ir nododami Padomei 2014. gada sakumā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0028"><NO.P>28</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20140122">2014. gada 22. janvāra</DATE> vēstuli I. Suka atbildēja uz atklātu vēstuli, kas datēta ar 2013. gada 25. novembri, un uz <DATE ISO="20140113">2014. gada 13. janvāra</DATE> e‑pastu, kurus viena no APO bija adresējusi Komisijas priekšsēdētāja vietniekam M. Šefčovičam [<HT TYPE="ITALIC">M</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Šefčovič</HT>]. Šajā vēstulē viņa tostarp atgādināja, ka, pirms Komisijas priekšlikums par atalgojuma korekcijām tika iesniegts Parlamentā un Padomē, tika organizētas divas sociālā dialoga sanāksmes, proti, <DATE ISO="20131202">2013. gada 2. decembrī</DATE> notika viedokļu apmaiņa ar visām APO par dažādajām alternatīvām, kādas bija Komisijas rīcībā atbilstoši <DATE ISO="20131219">2013. gada 19. decembra</DATE> spriedumam <REF.DOC.ECR><NAME.CASE>Komisija/Padome</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑63/12</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:752">EU:C:2013:752</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>), un <DATE ISO="20131209">2013. gada 9. decembrī</DATE> M. Šefčovičs sniedza prezentāciju visām APO par Komisijas iecerēto pieeju šim jautājumam.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0029"><NO.P>29</NO.P><TXT><DATE ISO="20140304">2014. gada 4. martā</DATE> starp Parlamentu, Padomi un Komisiju par šo priekšlikumu notika trialoga sarunas. Šo sarunu iznākums bija vienošanās par ES ierēdņu un pārējo darbinieku atalgojuma un pensiju korekciju 2011. un 2012. gadam.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0030"><NO.P>30</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20140307">2014. gada 7. marta</DATE> e‑pastu Komisija informēja prasītājas, ka saskaņā ar <DATE ISO="20140304">2014. gada 4. marta</DATE> trialoga sarunu iznākumā panākto vienošanos ikgadējās korekcijas būs 0 % apmērā par 2011. gadu, sākot no <DATE ISO="20110701">2011. gada 1. jūlija</DATE>, un 0,8 % apmērā par 2012. gadu, sākot no <DATE ISO="20120701">2012. gada 1. jūlija</DATE>. Tā precizēja, ka šī vienošanās bija intensīvo sarunu ar Parlamentu un Padomi iznākums pēc <DATE ISO="20131119">2013. gada 19. novembra</DATE> sprieduma <REF.DOC.ECR><NAME.CASE>Komisija/Padome</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑63/12</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:752">EU:C:2013:752</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>), un tā turklāt atbilda Komisijas vēlmei panākt ātru un saprātīgu vienošanos par visiem jautājumiem attiecībā uz atalgojuma ikgadējām korekcijām. Komisija vēl norādīja, ka, lai arī sākotnējais priekšlikums bija korekcija 0,9 % apmērā 2011. gadam un 0,9 % apmērā 2012. gadam, tai bija jāievēro Padomes dotais pilnvarojums, kas bija 0 % 2011. gadam un 0 % 2012. gadam, kā arī Tiesas spriedumā atzītā rīcības brīvība Parlamentam un Padomei.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0031"><NO.P>31</NO.P><TXT><DATE ISO="20140311">2014. gada 11. martā</DATE> Parlaments plenārsēdē pieņēma savu nostāju par kompromisa tekstu, kurš izrietēja no <DATE ISO="20140304">2014. gada 4. marta</DATE> trialoga un atbilstoši kuram atalgojumam un pensijām tiktu piemērota korekcija 0 % apmērā par 2011. gadu un 0,8 % apmērā par 2012. gadu un atalgojums un pensijas par 2013. un 2014. gadu tiktu iesaldētas. <DATE ISO="20140416">2014. gada 16. aprīlī</DATE> Padome apstiprināja Parlamenta nostāju un saskaņā ar LESD 294. panta 4. punktu tika pieņemtas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 422/2014 un Nr. 423/2014, ar ko attiecīgi no <DATE ISO="20110701">2011. gada 1. jūlija</DATE> un no <DATE ISO="20120701">2012. gada 1. jūlija</DATE> koriģē Eiropas Savienības ierēdņu un pārējo darbinieku atalgojumu un pensijas, kā arī korekcijas koeficientus, kurus piemēro šim atalgojumam un pensijām (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="129" DATE.PUB="2014">OV 2014, L 129</REF.DOC.OJ>, attiecīgi 5. un 12. lpp.; turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0020" REF.END="QE0020"/>apstrīdētās regulas<QUOT.END REF.START="QS0020" CODE="201D" ID="QE0020"/>).</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="7"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0032"><NO.P>32</NO.P><TXT>Regulas Nr. 422/2014 preambulas apsvērumi ir formulēti šādi:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><CONSID><NP><NO.P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0021" REF.END="QE0021"/>(1)</NO.P><TXT>Eiropas Savienības Tiesa (<QUOT.START CODE="201C" ID="QS0022" REF.END="QE0022"/>Tiesa<QUOT.END REF.START="QS0022" CODE="201D" ID="QE0022"/>) spriedumā lietā C‑63/12 Komisija/Padome precizēja, ka iestādēm ir pienākums katru gadu lemt par atalgojuma koriģēšanu, vai nu veicot <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0023" REF.END="QE0023"/>matemātisku<QUOT.END REF.START="QS0023" CODE="201D" ID="QE0023"/> korekciju atbilstoši Civildienesta noteikumu XI pielikuma 3. pantā paredzētajai metodei, vai arī atturoties veikt šo <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0024" REF.END="QE0024"/>matemātisko<QUOT.END REF.START="QS0024" CODE="201D" ID="QE0024"/> aprēķinu atbilstoši minētā pielikuma 10. pantam.</TXT></NP></CONSID><CONSID><NP><NO.P>(2)</NO.P><TXT>Civildienesta noteikumos, kuros jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu [Nr. 1023/2013], XIII pielikuma 19. panta mērķis ir paredzēt iestādēm iespējas veikt pasākumus, kas vajadzīgi, lai atrisinātu to strīdus attiecībā uz 2011. un 2012. gada atalgojuma un pensiju korekcijām saskaņā ar Tiesas spriedumu, pienācīgi ņemot vērā personāla tiesisko paļāvību uz to, ka iestādēm katru gadu ir jālemj par viņu atalgojuma un pensiju korekciju.</TXT></NP></CONSID><CONSID><NP><NO.P>(3)</NO.P><TXT>Lai izpildītu Tiesas spriedumu lietā C‑63/12, ja Padome konstatē, ka Savienībā ir būtiski un pēkšņi pasliktinājusies ekonomiskā un sociālā situācija, Komisijai ir jāiesniedz priekšlikums saskaņā ar [LESD] 336. pantā noteikto procedūru, lai likumdošanā iesaistītu [..] Parlamentu. Padome <DATE ISO="20111104">2011. gada 4. novembrī</DATE> paziņoja, ka Savienībā notiekošā finanšu un ekonomikas krīze, kuras ietekmē lielākā daļa dalībvalstu veic būtiskas fiskālās korekcijas, ir uzskatāma par būtisku un pēkšņu ekonomiskās un sociālās situācijas pasliktināšanos Savienībā. Tādēļ Padome lūdza Komisijai – atbilstīgi [LESD] 241. pantam – īstenot Civildienesta noteikumu XI pielikuma 10. pantu un iesniegt atbilstošu priekšlikumu par atalgojuma korekciju.</TXT></NP></CONSID><CONSID><NP><NO.P>(4)</NO.P><TXT>Tiesa ir apstiprinājusi, ka saskaņā ar izņēmuma klauzulu [..] Parlamentam un Padomei ir plaša rīcības brīvība attiecībā uz atalgojuma un pensiju korekciju. Ekonomiskie un sociālie dati par laikposmu no <DATE ISO="20100701">2010. gada 1. jūlija</DATE> līdz <DATE ISO="20111231">2011. gada 31. decembrim</DATE>, piemēram, finanšu un ekonomikas krīze, kas 2011. gada rudenī skāra vairākas dalībvalstis un izraisīja tūlītēju ekonomiskās un sociālās situācijas pasliktināšanos Savienībā un būtiskas makroekonomiskās korekcijas, augstu bezdarba līmeni un augstu valsts deficīta un parāda līmeni Eiropas Savienībā, ir atbilstīgs pamats, lai atalgojuma un pensiju korekciju Beļģijā un Luksemburgā 2011. gadam noteiktu 0 % apmērā. Minētā korekcija ir daļa no vispārējas pieejas strīdu risināšanai attiecībā uz 2011. un 2012. gada atalgojuma un pensiju korekcijām, kurā ietilpst arī korekcija 0,8 % apmērā 2012. gadam.</TXT></NP></CONSID><CONSID><NP><NO.P>(5)</NO.P><TXT>Tādējādi piecu gadu laikposmā (2010.–2014. gads) Eiropas Savienības ierēdņu un pārējo darbinieku atalgojuma un pensiju korekcija ir šāda: 2010. gadā, piemērojot Civildienesta noteikumu XI pielikuma 3. pantā paredzēto metodi, tika noteikta korekcija 0,1 % apmērā. 2011. un 2012. gadā, izmantojot vispārējo pieeju strīdu atrisināšanai par 2011. un 2012. gada atalgojuma un pensiju korekcijām, korekcija ir, attiecīgi, 0 % un 0,8 %. Turklāt – kā daļu no politiskā kompromisa par Civildienesta noteikumu un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības reformu – tika nolemts iesaldēt atalgojumu un pensijas par 2013. un 2014. gadu.<QUOT.END REF.START="QS0021" CODE="201D" ID="QE0021"/></TXT></NP></CONSID></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0033"><NO.P>33</NO.P><TXT>Regulas Nr. 423/2014 preambulas apsvērumi ir formulēti šādi:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><CONSID><NP><NO.P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0025" REF.END="QE0025"/>(1)</NO.P><TXT>[Tiesa] spriedumā lietā C‑63/12 Komisija/Padome precizēja, ka iestādēm ir pienākums katru gadu lemt par atalgojuma koriģēšanu, vai nu veicot <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0026" REF.END="QE0026"/>matemātisku<QUOT.END REF.START="QS0026" CODE="201D" ID="QE0026"/> korekciju atbilstoši Civildienesta noteikumu XI pielikuma 3. pantā paredzētajai metodei, vai arī atturoties veikt šo <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0027" REF.END="QE0027"/>matemātisko<QUOT.END REF.START="QS0027" CODE="201D" ID="QE0027"/> aprēķinu atbilstoši minētā pielikuma 10. pantam.</TXT></NP></CONSID><CONSID><NP><NO.P>(2)</NO.P><TXT>Civildienesta noteikumos, kuros jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu [Nr. 1023/2013], XIII pielikuma 19. panta mērķis ir paredzēt iestādēm iespējas veikt pasākumus, kas vajadzīgi, lai atrisinātu to strīdus attiecībā uz 2011. un 2012. gada atalgojuma un pensiju korekcijām saskaņā ar Tiesas spriedumu, pienācīgi ņemot vērā personāla tiesisko paļāvību uz to, ka iestādēm katru gadu ir jālemj par viņu atalgojuma un pensiju korekciju.</TXT></NP></CONSID><?PAGE NO="8"?><CONSID><NP><NO.P>(3)</NO.P><TXT>Lai izpildītu Tiesas spriedumu lietā C‑63/12, ja Padome konstatē, ka Savienībā ir būtiski un pēkšņi pasliktinājusies ekonomiskā un sociālā situācija, Komisijai ir jāiesniedz priekšlikums saskaņā ar [LESD] 336. pantā noteikto procedūru, lai likumdošanā iesaistītu [..] Parlamentu. Padome <DATE ISO="20121025">2012. gada 25. oktobrī</DATE> paziņoja, ka Komisijas novērtējumā, kas sniegts tās ziņojumā par izņēmuma klauzulu, [nebija] atspoguļota būtiskā un pēkšņā ekonomiskās un sociālās situācijas pasliktināšanās Savienībā 2012. gadā, uz ko [norādīja] publiski pieejami objektīvi ekonomikas dati. Tādēļ Padome lūdza Komisijai saskaņā ar Civildienesta noteikumu XI pielikuma 10. pantu iesniegt atbilstošu priekšlikumu par 2012. gada algu korekciju.</TXT></NP></CONSID><CONSID><NP><NO.P>(4)</NO.P><TXT>Tiesa ir apstiprinājusi, ka saskaņā ar izņēmuma klauzulu [..] Parlamentam un Padomei ir plaša rīcības brīvība attiecībā uz atalgojuma un pensiju korekciju. Ekonomiskie un sociālie dati par laikposmu no <DATE ISO="20110701">2011. gada 1. jūlija</DATE> līdz <DATE ISO="20121231">2012. gada 31. decembrim</DATE>, piemēram, sekas 2011. gada rudens ekonomikas lejupslīdei, kuras rezultātā Savienībā iestājās ekonomikas recesija un pasliktinājās sociālā situācija, kā arī joprojām augstais bezdarba un valsts deficīta un parāda līmenis Savienībā, ir atbilstīgs pamats, lai atalgojuma un pensiju korekciju Beļģijā un Luksemburgā 2012. gadam noteiktu 0,8 % apmērā. Minētā korekcija ir daļa no vispārējas pieejas strīdu risināšanai attiecībā uz 2011. un 2012. gada atalgojuma un pensiju korekcijām, kurā ietilpst arī korekcija 0 % apmērā 2011. gadam.</TXT></NP></CONSID><CONSID><NP><NO.P>(5)</NO.P><TXT>Tādējādi piecu gadu laikposmā (2010.–2014. gads) Eiropas Savienības ierēdņu un pārējo darbinieku atalgojuma un pensiju korekcija ir šāda: 2010. gadā, piemērojot Civildienesta noteikumu XI pielikuma 3. pantā paredzēto metodi, tika noteikta korekcija 0,1 % apmērā. 2011. un 2012. gadā, izmantojot vispārējo pieeju strīdu atrisināšanai par 2011. un 2012. gada atalgojuma un pensiju korekcijām, korekcija ir, attiecīgi, 0 % un 0,8 %. Turklāt – kā daļu no politiskā kompromisa par Civildienesta noteikumu un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības reformu – tika nolemts iesaldēt atalgojumu un pensijas par 2013. un 2014. gadu.<QUOT.END REF.START="QS0025" CODE="201D" ID="QE0025"/></TXT></NP></CONSID></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Tiesvedība un lietas dalībnieku prasījumi</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0034"><NO.P>34</NO.P><TXT>Ar prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts <DATE ISO="20140616">2014. gada 16. jūnijā</DATE>, prasītājas cēla šo prasību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0035"><NO.P>35</NO.P><TXT>Ar dokumentu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts <DATE ISO="20140910">2014. gada 10. septembrī</DATE>, Komisija lūdza atļauju iestāties šajā lietā Parlamenta un Padomes prasījumu atbalstam.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0036"><NO.P>36</NO.P><TXT>Ar atsevišķiem dokumentiem, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegti <DATE ISO="20140917">2014. gada 17. septembrī</DATE>, Parlaments un Padome izvirzīja iebildes par nepieņemamību atbilstoši <DATE ISO="19910502">1991. gada 2. maija</DATE> Vispārējās tiesas Reglamenta 114. panta 1. punktam.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0037"><NO.P>37</NO.P><TXT><DATE ISO="20141031">2014. gada 31. oktobrī</DATE> prasītājas iesniedza savus apsvērumus par Parlamenta un Padomes izvirzītajām iebildēm par nepieņemamību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0038"><NO.P>38</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20150225">2015. gada 25. februāra</DATE> rīkojumu Vispārējā tiesa nolēma apvienot iebildes par nepieņemamību ar lietas izskatīšanu pēc būtības.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0039"><NO.P>39</NO.P><TXT>Parlaments un Padome <DATE ISO="20150414">2015. gada 14. aprīlī</DATE> iesniedza iebildumu rakstus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0040"><NO.P>40</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20150415">2015. gada 15. aprīļa</DATE> rīkojumu Vispārējās tiesas astotās palātas priekšsēdētājs atļāva Komisijai iestāties lietā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0041"><NO.P>41</NO.P><TXT>Komisija savu iestāšanās rakstu iesniedza <DATE ISO="20150529">2015. gada 29. maijā</DATE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0042"><NO.P>42</NO.P><TXT>Prasītājas <DATE ISO="20150720">2015. gada 20. jūlijā</DATE> iesniedza apsvērumus par Komisijas iestāšanās rakstu.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="9"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0043"><NO.P>43</NO.P><TXT><DATE ISO="20160122">2016. gada 22. janvārī</DATE> Vispārējā tiesa nosūtīja lietas dalībniekiem vairākus jautājumus saistībā ar tiesvedības organizatoriskajiem pasākumiem, kādi ir paredzēti Reglamenta 89. panta 3. punkta a) un b) apakšpunktā. Lietas dalībnieki atbildēja uz šo procesa organizatorisko pasākumu 2016. gada 8. februārī.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0044"><NO.P>44</NO.P><TXT>Prasītāju prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:</TXT><P><LIST TYPE="DASH"><ITEM><P>atcelt apstrīdētās regulas;</P></ITEM><ITEM><P>piespriest Parlamentam un Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.</P></ITEM></LIST></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0045"><NO.P>45</NO.P><TXT>Parlamenta un Padomes, ko atbalsta Komisija, prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:</TXT><P><LIST TYPE="DASH"><ITEM><P>atzīt prasību par nepieņemamu;</P></ITEM><ITEM><P>pakārtoti, noraidīt prasību;</P></ITEM><ITEM><P>piespriest prasītājām atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.</P></ITEM></LIST></P></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Juridiskais pamatojums</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0046"><NO.P>46</NO.P><TXT>Prasības pamatojumam prasītājas izvirza vienu pamatu par būtisku procedūras noteikumu pārkāpumu apstrīdētajās regulās, tādēļ ka Parlaments un Padome ir pārkāpuši to procesuālās tiesības, kādas ir paredzētas ar normām, kas ietvertas Eiropas Parlamenta un Padomes <DATE ISO="20020311">2002. gada 11. marta</DATE> Direktīvā 2002/14/EK, ar ko izveido vispārēju sistēmu darbinieku informēšanai un uzklausīšanai Eiropas Kopienā (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="080" PAGE.FIRST="29" DATE.PUB="2002">OV 2002, L 80, 29. lpp.</REF.DOC.OJ>), Civildienesta noteikumu 9. panta 3. punktā, 10., 10.a, 10.b, 10.c pantā, 24.b pantā, 55. pantā un II pielikuma 1. pantā, kurā grozījumi izdarīti ar Regulu Nr. 1023/2013, kā arī <DATE ISO="19900712">1990. gada 12. jūlija</DATE> pamatnolīgumā un <DATE ISO="20081218">2008. gada 18. decembra</DATE> pamatnolīgumā, kas noslēgts attiecīgi starp Parlamentu, Komisiju un vairākām APO, ar kuriem garantē šo organizāciju tiesību uz informēšanu un uzklausīšanu īstenošanu, kas atzītas ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 27. un 28. pantu un LESD 154. pantu.</TXT></NP.ECR><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Par pieņemamību</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0047"><NO.P>47</NO.P><TXT>Gan Parlaments gan Padome apgalvo prasības atcelt tiesību aktu nepieņemamību, jo, pirmkārt, tā kā apstrīdētās regulas tika pieņemtas atbilstoši parastajai likumdošanas procedūrai, tās ietilpst vispārpiemērojamo aktu kategorijā, kam ir leģislatīvs raksturs, attiecībā uz kuriem LESD 263. panta ceturtajā daļā fizisko vai juridisko personu celtās prasības ir pakļautas tieša un individuāla skāruma nosacījumu ievērošanai, kas nav izpildīti šajā lietā, un, otrkārt, prasītājas neatbilst arī nosacījumiem, kādi izvirzīti judikatūrā saistībā ar asociāciju celto prasību pieņemamību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0048"><NO.P>48</NO.P><TXT>Komisija pievienojas Parlamenta un Padomes argumentācijai.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0049"><NO.P>49</NO.P><TXT>Prasītājas apgalvo, ka ir izpildīti LESD 263. panta ceturtajā daļā izvirzītie tieša un individuāla skāruma nosacījumi. Apstrīdētās regulas tās skarot tieši, ciktāl to tūlītējās sekas esot tādas, ka prasītājām ir atņemtas tiesības uz viņu uzklausīšanu un viņu tiesības uz sarunu vešanu, kas atzītas Pamattiesību hartas 27. un 28. pantā un uz ko tās var atsaukties kā atzītas APO, pamatojoties uz Direktīvas 2002/14, Civildienesta noteikumu 9. panta 3. punkta, 10., 10.a, 10.b, 10.c panta, 24.b panta, 55. panta un II pielikuma 1. panta, kurā grozījumi izdarīti ar Regulu Nr. 1023/2013, kā arī <DATE ISO="19900712">1990. gada 12. jūlija</DATE> pamatnolīguma, kas noslēgts starp APO un Parlamentu, un <DATE ISO="20081218">2008. gada 18. decembra</DATE> pamatnolīguma, kas noslēgts attiecīgi starp APO un Komisiju, normām. Apstrīdētās regulas tās turklāt<?PAGE NO="10"?> skarot individuāli to Savienības personāla pārstāvju statusa dēļ, kas tās raksturo attiecībā pret jebkuru citu personu. Tās esot individualizētas arī to oficiālo sarunu dalībnieku statusa dēļ, kas atzīts <DATE ISO="19900712">1990. gada 12. jūlija</DATE> pamatnolīgumā un <DATE ISO="20081218">2008. gada 18. decembra</DATE> pamatnolīgumā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0050"><NO.P>50</NO.P><TXT>Prasītājas apgalvo, ka viņām turklāt ir tiesības celt prasību, balstoties uz judikatūru par asociāciju celto prasību atcelt tiesību aktu pieņemamību. Tās precizē, ka saskaņā ar šo judikatūru ar apstrīdētajām regulām tieši un individuāli tiek skarts viņu atzīto sarunu vedēju statuss, jo šīs regulas rada tāda veida tiesiskās sekas, ar kurām var būtiski ietekmēt viņu sociālā partnera juridisko statusu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0051"><NO.P>51</NO.P><TXT>Prasītājas arī apstrīd Komisijas argumentāciju, atbilstoši kurai tās nevar gūt tiesības no <DATE ISO="20081218">2008. gada 18. decembra</DATE> pamatnolīguma, jo tās neatbilst tajā paredzētajiem pārstāvētības kritērijiem. Pirmkārt, tās uzsver, ka pretēji <HT TYPE="ITALIC">SFIE‑PE</HT>, <HT TYPE="ITALIC">SFIE‑section Commission</HT> nav puse šajā tiesvedībā, līdz ar to Komisijas argumenti attiecībā uz šīs pēdējās pārstāvētību nav atbilstoši. Otrkārt, tās apgalvo, ka <HT TYPE="ITALIC">TAO‑AFI</HT> nav saņēmusi nekādu paziņojumu no Komisijas par iespējamu to tiesību apturēšanu, kuras tā gūst no minētā pamatnolīguma, kā tas ir paredzēts šī pamatnolīguma 11. pantā, un katrā ziņā tā ir konfederācijas <HT TYPE="ITALIC">PLUS</HT> dalībniece, kas pati ir pārstāvēts arodbiedrību grupējums.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0052"><NO.P>52</NO.P><TXT>Šajā ziņā ir jāatgādina, tāpat kā to pamatoti apgalvo Parlaments un Padome, ka apstrīdētās regulas tika pieņemtas uz LESD 336. panta pamata atbilstoši parastajai likumdošanas procedūrai.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0053"><NO.P>53</NO.P><TXT>Līdz ar to apstrīdētās normas ietilpst vispārpiemērojamu leģislatīvu aktu kategorijā, attiecībā uz kuriem LESD 263. panta ceturtajā daļā ir paredzēts, ka fizisku vai juridisku personai celtu prasību atcelt tiesību aktu pieņemamībai ir jāizpilda tieša un individuāla skāruma nosacījums (šajā ziņā skat. spriedumu <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20131003">2013. gada 3. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Inuit Tapiriit Kanatami</HT> u.c./Padome</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑583/11 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:625">EU:C:2013:625</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0056">56.</REF.NP.ECR>–<REF.NP.ECR REF="NP0060">60.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0054"><NO.P>54</NO.P><TXT>Pretēji tam, ko apgalvo prasītājas prasības pieteikuma 10. punktā, apstāklis, pat ja to pieņemtu par pierādītu, ka tās ir saņēmušas tiesības tikt informētām un uzklausītām saistībā ar Komisijas iesniegto priekšlikumu Parlamentam un Padomei par atalgojuma un pensiju korekcijām, kas noveda pie apstrīdēto regulu pieņemšanas, nav tāds, ar ko var pierādīt, ka minētās regulas tās skar tieši.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0055"><NO.P>55</NO.P><TXT>Tomēr ir jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru asociāciju, arī APO vai APO grupu gadījumos celto prasību pieņemamība var tikt atzīta trīs gadījumos. Pirmkārt, ja ar tiesību normu profesionālajām apvienībām tieši atzīst noteiktu procesuāla rakstura iespēju kopumu, otrkārt, ja asociācija pārstāv savu biedru intereses, kuriem pašiem būtu tiesības celt prasību, un, treškārt, ja asociāciju var individualizēt viņas pašas kā asociācijas interešu skāruma dēļ, tostarp tādēļ, ka ar aktu, kura atcelšana tiek prasīta, ir skarts tās sarunu dalībnieces statuss (šajā ziņā skat. rīkojumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20050908">2005. gada 8. Septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Lorte</HT> u.c./Padome</NAME.CASE>, <NO.CASE>T‑287/04</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2005:304">EU:T:2005:304</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0064">64.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra, un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20140403">2014. gada 3. aprīlis</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">CFE‑CGC France Télécom‑Orange</HT>/Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>T‑2/13</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2014:226">EU:T:2014:226</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0027">27.</REF.NP.ECR>–<REF.NP.ECR REF="NP0031">31.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0056"><NO.P>56</NO.P><TXT>Šajā lietā prasītājas neapgalvo, ka tās pārstāv savu biedru, Savienības ierēdņu un darbinieku, intereses, kuri paši varētu celt prasību, bet gan apgalvo, ka tām ir tiesības celt prasību, jo, pirmkārt, ar apstrīdētājām regulām ir aizskartas pašu prasītāju intereses un, otrkārt, tās apstrīd savu procesuālo tiesību pārkāpumus, kurus ir pieļāvis Parlaments un Padome.</TXT></NP.ECR><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><P>Par pašu prasītāju interešu aizskārumu</P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0057"><NO.P>57</NO.P><TXT>Ir jāatgādina, ka saskaņā ar judikatūru organizācija, kas ir izveidota noteiktas kategorijas tiesību subjektu kolektīvo interešu aizsardzībai, nav uzskatāma par tieši un individuālu skartu ar aktu, kas skar šīs kategorijas vispārējās intereses (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19750318">1975. gada 18. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Union syndicale‑Service public européen</HT> u.c./Padome</NAME.CASE>, <NO.CASE>72/74</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1975:43">EU:C:1975:43</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0017">17.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="11"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0058"><NO.P>58</NO.P><TXT>Turklāt ir svarīgi atgādināt, ka tas apstāklis vien, ka personāla pārstāvības organizācijas esot piedalījušās sarunās, kuru iznākumā ir pieņemtas apstrīdētās regulas, nebūtu pietiekams, lai grozītu tiesību celt prasību raksturu, kādas tām var būt saistībā ar LESD 263. pantu attiecībā uz šīm tiesību normām (šajā ziņā skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19750318">1975. gada 18. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Union syndicale‑Service public européen</HT> u.c./Padome</NAME.CASE>, <NO.CASE>72/74</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1975:43">EU:C:1975:43</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0019">19.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0059"><NO.P>59</NO.P><TXT>Līdz ar to prasītājām ir jāpierāda, ka tās ir individualizētas attiecībā pret apstrīdētajām regulām tādēļ, ka ir aizskartas viņu pašu intereses to APO statusā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0060"><NO.P>60</NO.P><TXT>Šajā lietā prasītājas aprobežojas ar apgalvojumu, ka ar apstrīdētajām regulām ir aizskarta viņu sarunu dalībnieka pozīcija, kura tām kā personāla pārstāvēm esot atzīta ar <DATE ISO="19900712">1990. gada 12. jūlija</DATE> pamatnolīgumu un <DATE ISO="20081218">2008. gada 18. decembra</DATE> pamatnolīgumu, ciktāl tie rada saistošas tiesiskas sekas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0061"><NO.P>61</NO.P><TXT>Līdz ar to ir jākonstatē, ka prasītājas nav pierādījušas, ka ar apstrīdētajām regulām ir aizskartas viņu pašu intereses iepriekš 55. punktā minētās judikatūras izpratnē.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><P>Par tādas tiesību normas pastāvēšanu, ar kuru profesionālajām apvienībām tieši atzīst noteiktu procesuāla rakstura iespēju kopumu</P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0062"><NO.P>62</NO.P><TXT>Ar savu vienīgo pamatu prasītājas būtībā apgalvo, ka procesuālās garantijas, kuras ir paredzētas ar Direktīvas 2002/14, Civildienesta noteikumu 9. panta 3. punkta, 10., 10.a, 10.b, 10.c panta, 24.b panta, 55. panta un II pielikuma 1. panta, <DATE ISO="20081218">2008. gada 18. decembra</DATE> pamatnolīguma un <DATE ISO="19900712">1990. gada 12. jūlija</DATE> pamatnolīguma normām, kuru mērķis ir ļaut APO īstenot tiesības saņemt informāciju un tikt uzklausītām un kuras ir atzītas ar Pamattiesību hartas 27. un 28. pantu un LESD 154. pantu, nav tikušas ievērotas, pieņemot apstrīdētās regulas, kas esot būtisku procedūras noteikumu pārkāpums saistībā ar šīm regulām.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0063"><NO.P>63</NO.P><TXT>Parlaments un Padome apgalvo, ka prasītājām nav nekādu procesuālo garantiju saistībā ar atalgojuma korekcijām, kas tika veiktas, pieņemot apstrīdētās regulas. Tādējādi Parlaments apgalvo, ka prasītājām procesuālās tiesības nevar izrietēt tieši no LESD 336. panta, ne arī no Pamattiesību hartas 27. un 28. panta. Prasītāju procesuālās tiesības nevar izrietēt arī no Civildienesta noteikumu normām, uz kurām tās atsaucas. Proti, Civildienesta noteikumu 9. panta 3. punktā neesot nevienas atsauces uz APO, bet tas attiecoties vienīgi uz Personāla komitejas pilnvarām.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0064"><NO.P>64</NO.P><TXT>Turklāt attiecībā uz Civildienesta noteikumu 10. pantu, kurā ir paredzēts uzklausīt Civildienesta noteikumu komiteju par jebkuru Civildienesta noteikumu pilnīgas pārskatīšanas priekšlikumu, šajā lietā tas neesot piemērojams, jo apstrīdētās regulas, kā to apgalvo Parlaments un Padome, esot vienīgi parasts Civildienesta noteikumu grozījums, nevis to <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0028" REF.END="QE0028"/>pilnīga pārskatīšana<QUOT.END REF.START="QS0028" CODE="201D" ID="QE0028"/>. Tas it īpaši izrietot no formulējuma <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0029" REF.END="QE0029"/>ikgadēja atalgojuma pārskatīšana<QUOT.END REF.START="QS0029" CODE="201D" ID="QE0029"/> Civildienesta noteikumu 64. un 65. pantā, kā arī no Civildienesta noteikumu XI pielikuma, ar ko regulē šo tiesību normu piemērošanas kārtību. Tādējādi, kā to apgalvo Parlaments un Padome, lai arī likumdevēja iecere bija Civildienesta noteikumu pamatnoteikumu grozījumu priekšlikumiem piemērot Civildienesta noteikumu 10. panta procedūru, tas tā neesot gadījumā, kas attiecas uz tiem Civildienesta noteikumu grozījumiem, kuri ir saistīti ar atalgojuma korekciju. Tas attiecoties arī uz Civildienesta noteikumu 10.b un 10.c pantu, kuri tāpat attiecas uz Civildienesta noteikumu pārskatīšanu, kas paredzēta minēto Civildienesta noteikumu 10. pantā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0065"><NO.P>65</NO.P><TXT>Turklāt pat tādā gadījumā, ja Civildienesta noteikumu 10. pants izrādītos piemērojams, tajā neesot paredzētas nekādas procesuālās tiesības attiecībā uz APO, jo attiecīgās tiesības ir paredzētas vienīgi Civildienesta noteikumu komitejai. Arī Civildienesta noteikumu 10.b un 10.c pantā neesot paredzētas šādas tiesības. Tādējādi Parlaments un Padome uzsver, ka saistībā ar uzklausīšanu, kas var notikt par Civildienesta noteikumu pārskatīšanas priekšlikumiem atbilstoši 10.b pantam, APO rīkojas, neskarot personālu komitejām Civildienesta noteikumos paredzētās kompetences. Tāpat tie apgalvo, ka<?PAGE NO="12"?> 10.c pantā minētās vienošanās, kādas iestāde var noslēgt ar APO, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0030" REF.END="QE0030"/>nerada grozījumus Civildienesta noteikumos vai citās budžeta saistībās, kā arī neietekmē attiecīgās iestādes darbu<QUOT.END REF.START="QS0030" CODE="201D" ID="QE0030"/>. Tie apgalvo, ka pretējā gadījumā uz šādām procesuālajām tiesībām varētu atsaukties vienīgi tie ierēdņi, kuri ir nodarbināti iestādēs, kas ir noslēgušās šādas vienošanās, un kuriem ir sava loma apstrīdēto regulu pieņemšanā, un tas izraisītu diskrimināciju attiecībā pret Savienības ierēdņiem, kuri ir nodarbināti citās iestādēs.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0066"><NO.P>66</NO.P><TXT>Kā apgalvo Parlaments un Padome, Direktīvas 2002/14 piemērošanas jomai, uz kuru arī atsaucas prasītājas, neesot nekādas saistības ar Savienības ierēdņu atalgojuma korekciju noteikšanas procedūru.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0067"><NO.P>67</NO.P><TXT>Turklāt Komisija apgalvo, ka prasītājas nevar atsaukties ne uz kādām procesuālajām garantijām, kas izrietētu no <DATE ISO="20081218">2008. gada 18. decembra</DATE> pamatnolīguma, jo tās nav pārstāvošās APO šī pamatnolīguma izpratnē.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0068"><NO.P>68</NO.P><TXT>Šajā ziņā uzreiz ir jānorāda, ka LESD 154. panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā, uz kurām atsaucas prasītājas, ir vienīgi paredzēti nosacījumi, ar kādiem Komisija īsteno savas iniciatīvas pilnvaras saistībā ar tās kompetenču sociālās politikas jomā ieviešanu Savienībā, kā tās ir definētas LESD 153. pantā. Tādējādi LESD 154. pantā ir paredzēts, ka Komisijai ir pienākums, pirms priekšlikumu iesniegšanas sociālās politikas jomā, apspriesties ar sociālajiem partneriem par Savienības rīcības iespējamo ievirzi, pēc tam, ja tā uzskata, ka rīcība ir vēlama, tai ir jākonsultējas ar sociālajiem partneriem par iecerētā priekšlikuma saturu, šīs konsultācijas laikā, attiecīgajā gadījumā, minētie partneri var darīt zināmu Komisijai savu gribu savstarpēji noslēgt vienošanos Savienības līmenī atbilstoši LESD 155. pantā paredzētajai procedūrai. Tātad ir jākonstatē, ka LESD 154. pantā nav paredzētas vispārējas APO tiesības tikt informētām un uzklausītām.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0069"><NO.P>69</NO.P><TXT>Turklāt ir jāatgādina, ka saskaņā ar judikatūru tas, ka persona tādā vai citādā veidā iestājas Savienības tiesību akta pieņemšanas procesā, var šo personu individualizēt attiecībā uz konkrēto tiesību aktu tikai tad, ja ar piemērojamo Savienības tiesisko regulējumu tai ir piešķirtas noteiktas procesuālās garantijas. Izņemot tad, ja pastāv tiesību norma, ar kuru ir noteikts pretējais, ne vispārpiemērojamu aktu izstrādāšanas process, ne arī paši šie akti pēc savas būtības neparedz, pamatojoties uz vispārīgiem Savienības tiesību principiem – tādiem kā tiesībām tikt uzklausītam un informētam– skarto personu piedalīšanos, jo tiek uzskatīts, ka to intereses pārstāv politiskās varas institūcijas, kam ir pilnvaras pieņemt šos aktus (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20100302">2010. gada 2. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Arcelor</HT>/Parlaments un Padome</NAME.CASE>, <NO.CASE>T‑16/04</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2010:54">EU:T:2010:54</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0119">119.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0070"><NO.P>70</NO.P><TXT>Pamattiesību hartas 27. un 28. pantā, uz ko arī atsaucas prasītājas, ir attiecīgi paredzētas tiesības uz konsultācijām un informāciju darba ņēmējiem uzņēmumā un tiesības uz kolektīvām sarunām un rīcību. Ir būtiski norādīt, ka saskaņā ar judikatūru šīs tiesību normas ir piemērojamas attiecībās starp Savienības iestādēm un to personālu, kā tas izriet no <DATE ISO="20130919">2013. gada 19. septembra</DATE> sprieduma Komisija/<REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Strack</HT> , pārskatīšana</NAME.CASE>, (<NO.CASE>C‑579/12 RX‑II</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:570">EU:C:2013:570</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>). Tomēr atbilstoši šo tiesību normu formulējumam tajās paredzēto tiesību īstenošana ir ierobežota attiecībā uz tādiem gadījumiem un nosacījumiem, kādi ir paredzēti Savienības tiesībās.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0071"><NO.P>71</NO.P><TXT>Tātad ir jāpārbauda, vai citās Savienības tiesību normās, uz ko atsaucas prasītājas un kas nav Pamattiesību hartas 27. un 28. pants, ir paredzētas procesuālās tiesības, uz kurām apstrīdēto regulu pieņemšanas laikā varēja paļauties prasītājas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0072"><NO.P>72</NO.P><TXT>Iesākumā savas argumentācijas atbalstam prasītājas atsaucas uz Direktīvu 2002/14. Ir jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru, tā kā direktīvas ir adresētas dalībvalstīm, nevis Savienības iestādēm vai struktūrvienībām, minētās direktīvas normas līdz ar to nevar uzskatīt par tādām, ar kurām pašām par sevi iestādēm tiek noteikti pienākumi to attiecībās ar savu personālu (šajā ziņā skat. spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20030909">2003. gada 9. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Rinke</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑25/02</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2003:435">EU:C:2003:435</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0024">24.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20080521">2008. gada 21. maijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Belfass</HT>/Padome</NAME.CASE>, <NO.CASE>T‑495/04</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:20008:160">EU:C:20008:160</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0043">43.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="13"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0073"><NO.P>73</NO.P><TXT>Tomēr, kā jau ir ticis lemts, tas, ka direktīva pati par sevi nav saistoša iestādēm, nevar izslēgt to, ka uz šajā direktīvā noteiktajām normām vai principiem var atsaukties attiecībā pret iestādēm, ja tie paši ir tikai Līguma pamatnormu un vispārīgo principu, kas šīm iestādēm ir tieši saistošas, konkrēta izpausme (šajā ziņā skat. spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20030909">2003. gada 9. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Rinke</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑25/02</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2003:435">EU:C:2003:435</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0025">25.</REF.NP.ECR>–<REF.NP.ECR REF="NP0028">28.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>; <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20110921">2011. gada 21. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Adjemian</HT> u.c./Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>T‑325/09 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2011:506">EU:T:2011:506</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0056">56.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20090430">2009. gada 30. aprīlis</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Aayhan</HT> u.c./Parlaments</NAME.CASE>, <NO.CASE>F‑65/07</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:F:2009:43">EU:F:2009:43</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0113">113.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0074"><NO.P>74</NO.P><TXT>Tāpat direktīva var būt saistoša iestādei arī tad, ja iestāde, īstenojot savu organizatorisko autonomiju un ievērojot Civildienesta noteikumos paredzētās robežas, plāno izpildīt kādu īpašu direktīvā noteikto pienākumu, vai arī tad, ja pašā vispārpiemērojamā iekšējā tiesību aktā ir tieša norāde uz pasākumiem, ko Savienības likumdevējs noteicis Līgumu piemērošanai. Visbeidzot, iestādēm saskaņā ar tām noteikto lojalitātes pienākumu, rīkojoties darba devēja statusā, ir jāņem vērā tiesību aktu noteikumi, kas pieņemti Savienības līmenī (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20090430">2009. gada 30. aprīlis</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Aayhan</HT> u.c./Parlaments</NAME.CASE>, <NO.CASE>F‑65/07</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:F:2009:43">EU:F:2009:43</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0116">116.</REF.NP.ECR>–<REF.NP.ECR REF="NP0119">119.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0075"><NO.P>75</NO.P><TXT>Šajā lietā nekas nenorāda, ka Parlaments un Padome, pieņemot apstrīdētās regulas, būtu vēlējušies izpildīt kādu konkrētu Direktīvā 2002/14 noteiktu pienākumu vai ka šo iestāžu vispārpiemērojamā iekšējā tiesību aktā ir tieša norāde uz šīs direktīvas normām.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0076"><NO.P>76</NO.P><TXT>Tomēr ar Direktīvu 2002/14 izveidotā vispārējā sistēma darbinieku informēšanai un uzklausīšanai ir Savienības tiesību vispārējo principu izpausme, kuri ir paredzēti Pamattiesību hartas 27. pantā un kuri ir saistoši Parlamentam un Padomei.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0077"><NO.P>77</NO.P><TXT>Saskaņā ar Direktīvas 2002/14 1. panta 1. punktu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0031" REF.END="QE0031"/>šīs direktīvas mērķis ir izveidot vispārēju sistēmu, ar ko nosaka minimālās prasības attiecībā uz darbinieku tiesībām uz informēšanu un uzklausīšanu Kopienas uzņēmumos vai iestādēs<QUOT.END REF.START="QS0031" CODE="201D" ID="QE0031"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0078"><NO.P>78</NO.P><TXT>Saskaņā ar Direktīvas 2002/14 2. panta f) un g) punktu jēdziens <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0032" REF.END="QE0032"/>informēšana<QUOT.END REF.START="QS0032" CODE="201D" ID="QE0032"/> ir <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0033" REF.END="QE0033"/>process, kurā darba devējs nodod informāciju darbinieku pārstāvjiem, lai ļautu tiem iepazīties ar attiecīgo jautājumu un to izpētīt<QUOT.END REF.START="QS0033" CODE="201D" ID="QE0033"/>, un jēdziens <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0034" REF.END="QE0034"/>uzklausīšana<QUOT.END REF.START="QS0034" CODE="201D" ID="QE0034"/> ir <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0035" REF.END="QE0035"/>viedokļu apmaiņa un dialoga veidošana darbinieku pārstāvju un darba devēja starpā<QUOT.END REF.START="QS0035" CODE="201D" ID="QE0035"/>. Ar jēdzienu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0036" REF.END="QE0036"/>darba ņēmēju pārstāvji<QUOT.END REF.START="QS0036" CODE="201D" ID="QE0036"/> saskaņā ar šīs direktīvas 2. panta e) punktu ir domāti <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0037" REF.END="QE0037"/>darbinieku pārstāvji, kas paredzēti attiecīgās valsts tiesību aktos un/vai praksē<QUOT.END REF.START="QS0037" CODE="201D" ID="QE0037"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0079"><NO.P>79</NO.P><TXT>Direktīvas 2002/14 4. pantā praktiskie pasākumi darbinieku informēšanai un uzklausīšanai ir precizēti šādā veidā:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0038" REF.END="QE0038"/>[..]</P><PARAG IDENTIFIER="004.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA><P>Informēšana un uzklausīšana ietver šādas darbības:</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>informēšanu par nesenām un iespējamām pārmaiņām uzņēmuma vai iestādes darbībā un ekonomiskajā stāvoklī;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>informēšanu un uzklausīšanu par nodarbinātības stāvokli, struktūru un iespējamām pārmaiņām uzņēmumā vai iestādē un par jebkādiem sagatavošanās pasākumiem, jo īpaši tad, ja pastāv draudi attiecībā uz nodarbinātību;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>c)</NO.P><TXT>informēšanu un uzklausīšanu par lēmumiem, kas var radīt būtiskas pārmaiņas darba organizācijā vai darba attiecībās, tostarp par tādiem, uz ko attiecas 9. panta 1. punktā minētie Kopienas noteikumi.</TXT></NP></ITEM></LIST></ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="004.003"><NO.PARAG>3.</NO.PARAG><ALINEA>Informēšanu veic tādā laikā, veidā un saturiskajā apjomā, kāds ir atbilstīgs, lai ļautu darbinieku pārstāvjiem to pienācīgi izpētīt un vajadzības gadījumā sagatavoties uzklausīšanai.</ALINEA></PARAG><?PAGE NO="14"?><PARAG IDENTIFIER="004.004"><NO.PARAG>4.</NO.PARAG><ALINEA><P>Uzklausīšana notiek:</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>nodrošinot, ka tās laiks, veids un saturs ir pienācīgs;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>attiecīgajā vadības un pārstāvības līmenī atbilstīgi apspriežamajam jautājumam;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>c)</NO.P><TXT>pamatojoties uz informāciju, ko darba devējs sniedzis saskaņā ar 2. panta f) punktu, un viedokli, ko darbinieku pārstāvji ir tiesīgi formulēt;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>d)</NO.P><TXT>tā, lai darbinieku pārstāvji varētu tikties ar darba devēju un gūt atbildi par jebkuru savu viedokli, kā arī šādas atbildes pamatojumu;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>e)</NO.P><TXT>lai panāktu vienošanos par lēmumiem, kas ietilpst darba devēja pilnvarās, kā minēts 2. panta c) punktā.<QUOT.END REF.START="QS0038" CODE="201D" ID="QE0038"/></TXT></NP></ITEM></LIST></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0080"><NO.P>80</NO.P><TXT>No Direktīvas 2002/14 1. panta 1. punkta, 2. panta f) un g) punkta un 4. panta izriet, ka, pirmkārt, ar šīm tiesību normām ir paredzētas minimālās prasības par darba ņēmēju informēšanu un apspriešanos ar viņiem, neskarot darba ņēmējiem labvēlīgākas normas, un ka, otrkārt, darba ņēmēju informēšanu un apspriešanos ar viņiem organizē ar personāla pārstāvju starpniecību, kādi ir paredzēti valsts tiesību aktos vai praksē.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0081"><NO.P>81</NO.P><TXT>Saskaņā ar Civildienesta noteikumu 9. panta 3. punktu tā ir Personāla komiteja, kas <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0039" REF.END="QE0039"/>pārstāv personāla locekļu intereses attiecībās ar iestādi un nodrošina nepārtrauktus kontaktus starp iestādi un personālu<QUOT.END REF.START="QS0039" CODE="201D" ID="QE0039"/>. Tā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0040" REF.END="QE0040"/>līdzdarbojas pareizai dienestu darbībai, nodrošinot iespējas darbinieku viedokļa izteikšanai<QUOT.END REF.START="QS0040" CODE="201D" ID="QE0040"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0082"><NO.P>82</NO.P><TXT>Turklāt Civildienesta noteikumu 10.c pantā ir precizēts, ka, ja <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0041" REF.END="QE0041"/>[APO] rīkojas darbinieku vispārējās interesēs<QUOT.END REF.START="QS0041" CODE="201D" ID="QE0041"/>, tās rīkojas, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0042" REF.END="QE0042"/>neskarot personālu komitejām Civildienesta noteikumos paredzētās kompetences<QUOT.END REF.START="QS0042" CODE="201D" ID="QE0042"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0083"><NO.P>83</NO.P><TXT>No tā izriet, ka Parlamentam un Padomei noteiktais pienākums ievērot Direktīvā 2002/14 paredzētās minimālās prasības attiecībā uz darba ņēmēju informēšanu un uzklausīšanu attiecas uz personāla komitejām, nevis uz APO.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0084"><NO.P>84</NO.P><TXT>Līdz ar to, pat ņemot vērā Padomei un Parlamentam noteikto lojalitātes pienākumu, tiem rīkojoties kā darba devējiem, prasītājas nevar atsaukties uz to procesuālo garantiju ievērošanu, kas izriet no Direktīvas 2002/14.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0085"><NO.P>85</NO.P><TXT>Tālāk prasītājas atsaucas uz vairākām Civildienesta noteikumu normām, atbilstoši kurām, kā tās apgalvo, tām ir piešķirtas procesuālās garantijas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0086"><NO.P>86</NO.P><TXT>Attiecībā uz Civildienesta noteikumu 10. pantu ir jāatgādina, ka apstrīdēto regulu pieņemšanas laikā šajā normā bija paredzēta konsultēšanās ar ierēdņiem ar apvienotās organizācijas starpniecību – Civildienesta noteikumu komiteju –, kuru veido vienāds skaits Savienības iestāžu un to personāla komiteju pārstāvju, par visiem Komisijas priekšlikumiem saistībā ar Civildienesta noteikumu pilnīgu pārskatīšanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0087"><NO.P>87</NO.P><TXT>Ir jānorāda, kā šajā lietā apstrīdēto regulu pamatojumam papildus Līgumam par Eiropas Savienības darbību ir norādīti Civildienesta noteikumi un, konkrēti, Civildienesta noteikumu XI pielikuma 10. pants.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0088"><NO.P>88</NO.P><TXT>Ir jāatgādina, ka saskaņā ar Civildienesta noteikumu 65.a pantu šo noteikumu XI pielikuma mērķis ir regulēt Civildienesta noteikumu 64. un 65. panta piemērošanas kārtību. Šī kārtība turklāt atbilstoši Civildienesta noteikumu 82. panta 2. punktam ir piemērojama arī iegūtajām pensijām.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="15"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0089"><NO.P>89</NO.P><TXT>Civildienesta noteikumu XI pielikuma 10. pantā, kas ir vienīgais pants 5. iedaļā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0043" REF.END="QE0043"/>Izņēmuma klauzula<QUOT.END REF.START="QS0043" CODE="201D" ID="QE0043"/>, ir atļauts ar zināmiem nosacījumiem, kuri ir precizēti iepriekš 9. punktā, atkāpties no parastās atalgojuma un pensiju ikgadējās koriģēšanas metodes, kas paredzēta Civildienesta noteikumu XI pielikuma 3. pantā, kura saturs ir izklāstīts iepriekš 7. punktā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0090"><NO.P>90</NO.P><TXT>Lai gan Civildienesta noteikumu XI pielikuma 10. panta piemērošanai tāpat kā Civildienesta noteikumu pilnīgas pārskatīšanas gadījumā ir jāizmanto LESD 336. pantā paredzētā procedūra, tomēr, atšķirībā no šīs pēdējās tā saskaņā ar Civildienesta noteikumu 65.a pantu ir vienīgi Civildienesta noteikumu 64. un 65. panta piemērošanas kārtība.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0091"><NO.P>91</NO.P><TXT>To turklāt apstiprina Civildienesta noteikumu XI pielikuma 7. nodaļa <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0044" REF.END="QE0044"/>Nobeiguma noteikumi un atkārtotas izskatīšanas klauzula<QUOT.END REF.START="QS0044" CODE="201D" ID="QE0044"/>, kurā ir paredzēta īstena Civildienesta noteikumu 64. un 65. panta piemērošanas kārtības pārskatīšana (šajā ziņā skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20101124">2010. gada 24. novembris</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/Padome</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑40/10</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2010:713">EU:C:2010:713</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0074">74.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0092"><NO.P>92</NO.P><TXT>Saskaņā ar Civildienesta noteikumu XI pielikuma 15. pantu, kurā jaunākie grozījumi ir izdarīti ar Regulu Nr. 1080/2010, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0045" REF.END="QE0045"/>[minētā] pielikuma noteikumi [bija] piemērojami no <DATE ISO="20040701">2004. gada 1. jūlija</DATE> līdz <DATE ISO="20121231">2012. gada 31. decembrim</DATE><QUOT.END REF.START="QS0045" CODE="201D" ID="QE0045"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0093"><NO.P>93</NO.P><TXT>Saskaņā ar Civildienesta noteikumu XI pielikuma 15. pantu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0046" REF.END="QE0046"/>[tie bija] [jā]pārskata ceturtā gada beigās, jo īpaši ņemot vērā [šo] noteikumu izraisītos budžeta apsvērumus<QUOT.END REF.START="QS0046" CODE="201D" ID="QE0046"/> un <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0047" REF.END="QE0047"/>šajā nolūkā Komisija[i] [bija] [jā]iesniedz ziņojum[s] Eiropas Parlamentam un Padomei un, vajadzības gadījumā, priekšlikum[s] grozīt šo pielikumu, pamatojoties uz [LESD 336. pantu].<QUOT.END REF.START="QS0047" CODE="201D" ID="QE0047"/></TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0094"><NO.P>94</NO.P><TXT>[Ar labojumu, kas izdarīts ar <DATE ISO="20161128">2016. gada 28. novembra</DATE> rīkojumu] To turklāt apstiprina apstāklis, ka apstrīdēto regulu mērķis bija vienīgi koriģēt Savienības ierēdņu un pārējo darbinieku atalgojumu un pensijas, kā arī korekcijas koeficientus, kuri piemērojami šiem atalgojumiem un pensijām, 2011. gadam, kas attiecas uz Regulu Nr. 422/2014, un 2012. gadam, kas attiecas uz Regulu Nr. 423/2014, kā tas turklāt ļoti skaidri izriet no to nosaukumiem un attiecīgajiem preambulu apsvērumiem, kuru saturs ir ticis atgādināts iepriekš 32. un 33. punktā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0095"><NO.P>95</NO.P><TXT>No tā izriet, ka Civildienesta noteikumu 10. pants nebija jāpiemēro procedūrā, kas noveda pie apstrīdēto regulu pieņemšanas. Līdz ar to prasītājas nevar atsaukties uz procesuālajām tiesībām, kuras tām izriet no šīs tiesību normas, lai šajā lietā pierādītu savas tiesības celt prasību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0096"><NO.P>96</NO.P><TXT>Turklāt ir jānorāda, ka pārējās Civildienesta noteikumu normas, uz kurām ir atsaukušās prasītājas, neietver nevienu norādi uz procesuālajām garantijām, uz kurām tās būtu varējušas atsaukties saistībā ar apstrīdēto regulu pieņemšanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0097"><NO.P>97</NO.P><TXT>Tas pats attiecināms uz Civildienesta noteikumu 10.a pantu attiecībā uz termiņiem, kādos Personāla komitejai, Apvienotajai komitejai vai Civildienesta noteikumu komitejai ir jāsniedz tām lūgtie atzinumi, uz Civildienesta noteikumu 9. panta 3. punktu attiecībā uz Personāla komitejas kompetencēm un uz Civildienesta noteikumu II pielikuma 1. pantu, kurā ir paredzēti nosacījumi Personāla komitejas vēlēšanām. Šis konstatējums ir attiecināms arī uz Civildienesta noteikumu 24.b pantu attiecībā uz ierēdņu tiesībām iestāties arodbiedrībā, kā arī uz Civildienesta noteikumu 55. pantu attiecībā uz ierēdņu darba laika ilgumu, ciktāl prasītājas ir atsaukušās arī uz šiem abiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0098"><NO.P>98</NO.P><TXT>Tomēr ir jāuzsver, ka apstāklis, ka APO nevar atsaukties uz procesuālajām tiesībām, kuras izriet no Civildienesta noteikumu 9. panta 3. punkta, 10., 10.a, 10.b, 10.c, 24.b, 55. panta un II pielikuma 1. panta, neizslēdz to, ka tās var gūt šādas tiesības uz citu Savienības tiesību normu, tostarp Civildienesta noteikumu pamata.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="16"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0099"><NO.P>99</NO.P><TXT>Tādējādi ir jānorāda, ka Civildienesta noteikumu 10.b un 10.c pantā attiecīgi ir piedāvāta iespēja Komisijai uzklausīt APO pārstāvjus par priekšlikumiem Civildienesta noteikumu pārskatīšanai un iespēja katrai iestādei tās iekšienē noslēgt ar pārstāvētajām APO vienošanās attiecībā uz tās personālu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0100"><NO.P>100</NO.P><TXT>[Ar labojumu, kas izdarīts ar <DATE ISO="20161128">2016. gada 28. novembra</DATE> rīkojumu] <DATE ISO="19900712">1990. gada 12. jūlija</DATE> pamatnolīgumu un <DATE ISO="20081218">2008. gada 18. decembra</DATE> pamatnolīgumu attiecīgi Parlaments un Komisija noslēdza ar vairākām APO, tieši pamatojoties uz Civildienesta noteikumu 10.b un 10.c pantu, kā arī uz Pamattiesību hartas 27. un 28. pantu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0101"><NO.P>101</NO.P><TXT>Šajā ziņā ir svarīgi uzsvērt, ka pretēji tam, ko apgalvo Parlaments un Padome, apstāklis, ka ar šādiem nolīgumiem <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0048" REF.END="QE0048"/>neizdara grozījumus Civildienesta noteikumos vai citās budžeta saistībās, kā arī neietekmē attiecīgās iestādes darbu<QUOT.END REF.START="QS0048" CODE="201D" ID="QE0048"/> un ka parakstošajām APO ir jārīkojas <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0049" REF.END="QE0049"/>katrā iestādē ievērojot Personāla komitejas statūtos noteiktās kompetences<QUOT.END REF.START="QS0049" CODE="201D" ID="QE0049"/> pats par sevi nav šķērslis tam, ka ar šādiem nolīgumiem varētu paredzēt procesuālās garantijas minētajām APO.</TXT></NP.ECR><GR.SEQ LEVEL="5"><TITLE><TI><NP><NO.P>–</NO.P><TXT>Par <DATE ISO="20081218">2008. gada 18. decembra</DATE> pamatnolīgumu</TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0102"><NO.P>102</NO.P><TXT>Attiecībā uz <DATE ISO="20081218">2008. gada 18. decembra</DATE> pamatnolīgumu, kas noslēgts starp Komisiju un vairākām APO, to vidū <HT TYPE="ITALIC">TAO‑AFI</HT> (<HT TYPE="ITALIC">Alliance</HT>) un <HT TYPE="ITALIC">SFIE Bruxelles</HT> (<HT TYPE="ITALIC">Alliance</HT>), ir jānorāda, ka saskaņā ar minētā pamatnolīguma 1. pantu tā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0050" REF.END="QE0050"/>priekšmets ir regulēt attiecības starp [Komisiju] un [APO]<QUOT.END REF.START="QS0050" CODE="201D" ID="QE0050"/>. Šī pamatnolīguma 3. pantā ir precizēts, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0051" REF.END="QE0051"/>[Komisija] vēlas uzsvērt, cik ļoti tā atzīst APO lomas un atbildības nozīmīgumu, tās iesaistot pārskatāmākā un efektīvākā veidā Savienības iestāžu un struktūru dzīvē<QUOT.END REF.START="QS0051" CODE="201D" ID="QE0051"/>. Saskaņā ar šo pēdējo tiesību normu APO rīkojas personāla vispārējo interešu vārdā un neskarot personālu komitejām statūtos noteiktās kompetences.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0103"><NO.P>103</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20081218">2008. gada 18. decembra</DATE> pamatnolīgumu 3. daļu ir ieviesta apspriešanās procedūra. Saskaņā ar minētā pamatnolīguma 14. panta 2. punktu apspriešanās var attiekties uz <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0052" REF.END="QE0052"/>ierēdņu Civildienesta noteikumu, to pielikumu, Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības grozījumiem<QUOT.END REF.START="QS0052" CODE="201D" ID="QE0052"/>, kā arī <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0053" REF.END="QE0053"/>jaunām normām vai lēmumiem, vai spēkā esošo normu un lēmumu grozījumiem attiecībā uz Civildienesta noteikumu vai Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības piemērošanu<QUOT.END REF.START="QS0053" CODE="201D" ID="QE0053"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0104"><NO.P>104</NO.P><TXT>Saskaņā ar <DATE ISO="20081218">2008. gada 18. decembra</DATE> pamatnolīguma 16. pantu apspriešanās var norisināties administratīvā, tehniskā vai politiskā līmenī un <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0054" REF.END="QE0054"/>katrā apspriešanās līmenī pamatnolīguma puses cenšas panākt vienošanos<QUOT.END REF.START="QS0054" CODE="201D" ID="QE0054"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0105"><NO.P>105</NO.P><TXT><DATE ISO="20081218">2008. gada 18. decembra</DATE> pamatnolīguma 17. un 18. pantā ir paredzēta kārtība kādā notiek apspriešanās dažādos līmeņos.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0106"><NO.P>106</NO.P><TXT><DATE ISO="20081218">2008. gada 18. decembra</DATE> pamatnolīguma 17. pantā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0055" REF.END="QE0055"/>Pēc Administrācijas vai parakstošās pārstāvju organizācijas lūguma rīko administratīvo vai tehnisko apspriešanos.</ALINEA><ALINEA>Attiecībā uz tehnisko apspriešanos to var organizēt vai nu uzreiz, vai arī strīdus gadījumā pēc apspriešanās administratīvajā līmenī.</ALINEA><ALINEA>Parakstošo pārstāvju organizāciju iesniegtajiem lūgumiem ir jābūt formulētiem un pamatotiem cik vien iespējams precīzā veidā ar rakstveida dokumentu.</ALINEA><ALINEA>Administrācijai ir desmit darba dienu termiņš, lai sniegtu apstiprinošu atbildi.</ALINEA><ALINEA>Jebkurš apspriešanās atteikums ir jāpamato rakstveidā.</ALINEA><?PAGE NO="17"?><ALINEA>Apspriešanās sagatavošanas un sanāksmju termiņi ir jāpaziņo desmit darbadienu laikā pēc piekrišanas lūgumam un pēc iepriekšējās konsultācijas ar parakstošajām pārstāvju organizācijām.</ALINEA><ALINEA>Apspriešanās tiek uzsākta pēc atbilstošo dokumentu nodošanas un 6 nedēļu laikā, skaitot no Administrācijas atbildes uz lūgumu veikt apspriešanos.</ALINEA><ALINEA>Apspriešanās noraidījuma gadījumā tiek rīkota sociālā dialoga sanāksme administratīvā līmenī pēc parakstošās pārstāvju organizācijas lūguma.<QUOT.END REF.START="QS0055" CODE="201D" ID="QE0055"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0107"><NO.P>107</NO.P><TXT><DATE ISO="20081218">2008. gada 18. decembra</DATE> pamatnolīguma 18. pantā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0056" REF.END="QE0056"/>Apspriešanās politiskā līmenī notiek ar Komisāru, kas ir atbildīgs par Personālu un Administrāciju.</ALINEA><ALINEA>Tehniskās apspriešanās noslēgumā var uzsākt politisko apspriešanos, ja savu piekrišanu nedod instances dalībnieki, kuri veido vairākumu no parakstošajām pārstāvju organizācijām.</ALINEA><ALINEA>Ja ir vairākuma vienošanās tehniskajā līmenī, viena vai vairākas parakstošās pārstāvju organizācijas, kas veido vismaz 20 % no pārstāvības centrālajā līmenī, var lūgt politisko apspriešanos.</ALINEA><ALINEA>Turklāt vienprātīgas apspriešanās instances dalībnieku un parakstošo pārstāvju organizāciju vienošanās gadījumā apspriešanās procedūra tiek pārtraukta.<QUOT.END REF.START="QS0056" CODE="201D" ID="QE0056"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0108"><NO.P>108</NO.P><TXT>Saskaņā ar <DATE ISO="20081218">2008. gada 18. decembra</DATE> pamatnolīguma 19. pantu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0057" REF.END="QE0057"/>apspriešanās visos līmeņos beidzas ar rakstveida konstatējumu par vienošanos vai tās neesamību attiecībā uz saturu<QUOT.END REF.START="QS0057" CODE="201D" ID="QE0057"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0109"><NO.P>109</NO.P><TXT>Saskaņā ar <DATE ISO="20081218">2008. gada 18. decembra</DATE> pamatnolīguma 20. pantu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0058" REF.END="QE0058"/>ilgstošas vienošanās politiskā līmenī neesamības gadījumā pēc Komisāra vai parakstošo pārstāvju organizāciju iniciatīvas tiek uzsākta samierināšanas procedūra<QUOT.END REF.START="QS0058" CODE="201D" ID="QE0058"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0110"><NO.P>110</NO.P><TXT><DATE ISO="20081218">2008. gada 18. decembra</DATE> pamatnolīguma 20. pantā paredzētā samierināšanās procedūra nozīmē, pirmkārt, ka komisāram tiek iesniegts lūgums uzsākt samierināšanas procedūru, atkārtojot punktus, kuri tika iesniegti, lai tos izskatītu apspriešanās procedūrā, pēc APO iniciatīvas, otrkārt, ka tiek atvērts pārdomu periods, kurā komisārs pieņem ziņojumu kolēģijai, kurā ir ietvertas visu pušu nostājas, tā termiņš principā nevar pārsniegt desmit darba dienas un, treškārt, ka tiek sasaukta samierināšanās sanāksme apspriešanās instances formātā, bet ar ierobežotu dalībnieku skaitu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0111"><NO.P>111</NO.P><TXT>Turklāt saskaņā ar <DATE ISO="20081218">2008. gada 18. decembra</DATE> pamatnolīguma 21. pantu parakstošās APO piedalās tajās starpiestāžu apspriešanās, kurās piedalās Komisija, pamatojoties uz šajā pēdējā iestādē spēkā esošajam noteikumiem. Tādējādi sagatavojošo sanāksmi starp administrāciju un pārstāvētajām APO var organizēt katru reizi, pirms Komisija piedalās starpiestāžu apspriedē. Turklāt sarunu iznākumus, kas ir panākti starpiestāžu apspriešanās laikā, var nodot apstiprināšanai Komisijas iekšienē apspriešanās instancēs, kādas ir paredzētas ar pamatnolīgumu, ja vien Komisija un vairākums no parakstošajām pārstāvju organizācijām neuzskata, ka šāds apstiprinājums nav nepieciešams.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0112"><NO.P>112</NO.P><TXT>Ņemot vērā <DATE ISO="20081218">2008. gada 18. decembra</DATE> pamatnolīguma normas, kas izklāstītas iepriekš 102.–111. punktā, šķiet, nav apstrīdams, ka tajās paredzētās apspriešanās procedūras piemērošanas joma aptvēra apstrīdēto regulu pieņemšanu neatkarīgi no tā, vai tā ir kvalificēta kā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0059" REF.END="QE0059"/>Civildienesta grozījumi<QUOT.END REF.START="QS0059" CODE="201D" ID="QE0059"/> vai <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0060" REF.END="QE0060"/>jauni noteikumi vai lēmumi [..] spēkā esošo noteikumu vai lēmumu attiecībā uz Civildienesta noteikumu vai Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības grozījumiem<QUOT.END REF.START="QS0060" CODE="201D" ID="QE0060"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0113"><NO.P>113</NO.P><TXT>Tomēr Komisija apgalvo, ka prasītājas nevar atsaukties uz <DATE ISO="20081218">2008. gada 18. decembra</DATE> pamatnolīgumā paredzētajām procesuālajām garantijām, jo tās neesot bijušas parakstošās pārstāvētās APO minētā pamatnolīguma izpratnē laikā, kad Komisija iesniedza Parlamentam un Padomei iepriekš 24. punktā minēto priekšlikumu regulām.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="18"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0114"><NO.P>114</NO.P><TXT>Prasītājas norāda, pirmkārt, ka šo prasību nav cēlusi <HT TYPE="ITALIC">OSP SFIE‑section Commission</HT>, bet gan <HT TYPE="ITALIC">OSP SFIE‑PE</HT>, līdz ar to Komisijas argumenti attiecībā uz šīs pēdējās pārstāvētības neesamību neesot atbilstoši šajā lietā. Otrkārt, tās apgalvo, ka <HT TYPE="ITALIC">TAO‑AFI</HT> bija viena no <DATE ISO="20081218">2008. gada 18. decembra</DATE> nolīguma parakstītājām un tā nav saņēmusi paziņojumu no administrācijas par tās tiesību apturēšanu, kuras izriet no minētā pamatnolīguma, kā tas ir paredzēts tā 11. pantā. Turklāt <HT TYPE="ITALIC">TAO‑AFI</HT> joprojām saņemot pārstāvošajām organizācijām adresētos ziņojumus kā konfederācijas <HT TYPE="ITALIC">PLUS</HT> līdzpriekšsēdētāja, kura pati ir atzīta par pārstāvošu. Prasītājas piebilst, ka, tā kā <HT TYPE="ITALIC">PLUS</HT> ir konfederācija, nekāda tās rīcība nevar notikt bez <HT TYPE="ITALIC">TAO‑AFI</HT> piekrišanas un otrādi. <HT TYPE="ITALIC">TAO‑AFI</HT> piedaloties konfederācijā <HT TYPE="ITALIC">PLUS</HT> ar vienlīdzīgiem nosacījumiem katru reizi, kad tiek sasaukta sociālā dialoga sanāksme. Turklāt konfederācija <HT TYPE="ITALIC">PLUS</HT> tiek līdzprezidēta uz vienlīdzīgiem pamatiem, ciktāl vienu no līdzpriekšsēdētājiem izvirza <HT TYPE="ITALIC">TAO‑AFI</HT>. Konfederācijas <HT TYPE="ITALIC">PLUS</HT> līdzpriekšsēdētāji tiekot automātiski uzaicināti uz jebkuru Komisijas organizēto sociālā dialoga sanāksmi un tostarp uz regulārajām sanāksmēm ar Komisijas priekšsēdētāja vietnieci.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0115"><NO.P>115</NO.P><TXT>Šajā ziņā ir jānorāda, ka <DATE ISO="20081218">2008. gada 18. decembra</DATE> pamatnolīguma 2. sadaļā attiecībā uz [APO] atzīšanu ir paredzēts šādi:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ARTICLE IDENTIFIER="006"><TI.ART><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0061" REF.END="QE0061"/>6. pants: atzīšana</TI.ART><ALINEA>Parakstītājas puses piekrīt [Komisijas] personāla APO oficiālās atzīšanas principam.</ALINEA><ALINEA>Šī atzīšana nozīmē katras parakstītājas puses pieņemšanu par sociālā dialoga partneri.</ALINEA></ARTICLE><ARTICLE IDENTIFIER="007"><TI.ART>7. pants: APO atzīšanas kritēriji</TI.ART><ALINEA><P>Atzīst APO,</P><P><LIST TYPE="DASH"><ITEM><P>kuras kā savu statūtu mērķi atzīst visu personāla locekļu interešu aizstāvību bez jebkāda veida nošķiršanas (tostarp atkarībā no funkciju grupas, pilsonības, sasaistes ar iestādi veida, dzimuma, rases, ādas krāsas, etniskās vai sociālās izcelsmes, ģenētisko raksturīpašību, valodas, reliģijas vai pārliecības, politisko vai jebkuru citu uzskatu, piederības pie kādas valsts minoritātes, turības, dzimšanas, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas);</P></ITEM><ITEM><P>kuras apstiprina, ka tās ir likumīgi izveidotas.</P></ITEM></LIST></P></ALINEA></ARTICLE><ARTICLE IDENTIFIER="008"><TI.ART>8. pants: atzīto APO grupas</TI.ART><ALINEA>Atzītās APO var rīkoties individuāli vai veidot atzīto APO grupas.</ALINEA><ALINEA>Grupu definē kā federatīvu, konfederatīvu vai jebkuru cita veida organizatorisku struktūru, kuru regulē ar formālu un [Komisijai] paziņotu nolīgumu šim nolūkam, kurā apvienojas divas vai vairākas atzītas APO vienā vai vairākās darbības vietās.</ALINEA><ALINEA>Jēdzienu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0062" REF.END="QE0062"/>organizācija<QUOT.END REF.START="QS0062" CODE="201D" ID="QE0062"/> šajā nolīgumā izmanto, lai bez atšķirības apzīmētu APO vai grupu.</ALINEA><ALINEA>Organizācijas var apvienoties starptautiskās un/vai valstu arodbiedrību organizācijās.</ALINEA></ARTICLE><ARTICLE IDENTIFIER="009"><TI.ART>9. pants: organizāciju pārstāvētība</TI.ART><ALINEA><P>[Komisija] atzīst par tajā pārstāvētām tās organizācijas, kuras atbilst šādiem 2 turpmākajiem kritērijiem:</P><P><LIST TYPE="DASH"><ITEM><P>pārstāv vismaz 6 % centrālajā līmenī un 5 % vietējā līmenī (vienā vietā) no [Komisijas] personāla un</P></ITEM><ITEM><P>tās biedru skaits ir vismaz vienāds ar 400, kuri maksā biedru naudas un kuriem ir [Komisijas] ierēdņu, pārējo darbinieku vai pensionēto statuss.</P></ITEM></LIST></P></ALINEA><?PAGE NO="19"?><ALINEA>Organizācijām, kuras atbilst iepriekš uzskaitītajiem pārstāvības kritērijiem ļauj parakstīt šo pamatnolīgumu pārstāvētās parakstošās organizācijas statusā.</ALINEA><ALINEA>To parakstam var būt blakus pārstāvēto parakstošo grupu līdzparaksts.</ALINEA></ARTICLE><ARTICLE IDENTIFIER="010"><TI.ART>10. pants: organizāciju pārstāvētības kritēriji</TI.ART><ALINEA><P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>Komisijas Personāla komitejas vietējo nodaļu statūtos paredzēto vēlēšanu rezultātus skaita šādi:</TXT><P>skaitot ņem par pamatu nodotās un svērtās balsis atbilstoši 2. pielikumā precizētajai metodei. Izmaiņas pārstāvētībā, kā tās ir paredzētas 2. pielikumā, notiek pēc Personāla komitejas vietējo nodaļu vēlēšanu pilna cikla noslēguma.</P><P>Tomēr pēc pārstāvētās organizācijas rakstiska lūguma pielāgojumu var veikt pēc katrām Personāla komitejas vietējo nodaļu vēlēšanām;</P></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>organizāciju biedru skaitu paziņo ar paziņojumu, kas apliecināts ar organizācijas priekšsēdētāja godavārdu neatkarīgai struktūrai, kurš tiek izvēlēts atbilstoši noteikumiem par apspriešanos.</TXT></NP></ITEM></LIST></P></ALINEA><ALINEA>Pēc pārbaudes šī struktūra paziņo administrācijai faktu, vai organizācijas ir sasniegušas slieksni. Pārbaudes darbībām ir jāietver šādi elementi: jāiesniedz viena organizācijas statūtu kopija, jāiesniedz pierādījumi par to, ka biedri ir samaksājuši biedra naudu, un dokumenti, ar kuriem apstiprina regulāru sanāksmju organizēšanu ar saviem biedriem. Ar godavārdu apliecināto paziņojumu pārstāvēto organizāciju [biedru skaita] slieksni pārbauda reizi trīs gados.</ALINEA><ALINEA>Neatkarīgā struktūra nekādos apstākļos nedrīkst izpaust administrācijai vai jebkurai citai struktūrai precīzu kādas organizācijas biedru skaitu.</ALINEA></ARTICLE><ARTICLE IDENTIFIER="011"><TI.ART>11. pants: pārstāvētības zaudēšana un atgūšana</TI.ART><ALINEA>Pārstāvētā parakstošā organizācija, kura vairs neatbilst šiem kritērijiem, saņem paziņojumu no administrācijas, un trīs mēnešu laikā tiek apturētas tās tiesības, kādas izriet no šī pamatnolīguma, attiecībā uz pārstāvēto organizāciju tiesībām.</ALINEA><ALINEA>Pārstāvētās organizācijas tiesības nekavējoties atjauno, ja attiecīgie sliekšņi pēc pārbaudes no jauna ir sasniegti.</ALINEA><ALINEA>Administrācija par to informē pārējās parakstošās pārstāvētās organizācijas.<QUOT.END REF.START="QS0061" CODE="201D" ID="QE0061"/></ALINEA></ARTICLE></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0116"><NO.P>116</NO.P><TXT>Turklāt ir jānorāda, ka <DATE ISO="20081218">2008. gada 18. decembra</DATE> pamatnolīguma noslēgšanas laikā brīvo arodbiedrību konfederatīvajai aliansei tika atļauts parakstīt minēto pamatnolīgumu kā APO grupu apvienībai, kuras ir atzītas kā pārstāvētas, un tās parakstam līdzās bija to veidojošo APO paraksti, tostarp <HT TYPE="ITALIC">TAO‑AFI</HT>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0117"><NO.P>117</NO.P><TXT>Jānorāda arī, ka <HT TYPE="ITALIC">TAO‑AFI</HT> kopā ar citu APO 2004. gadā izveidoja atzītu APO grupu, proti, konfederāciju <HT TYPE="ITALIC">PLUS</HT>. Kā izriet no lietas materiāliem, <DATE ISO="20120917">2012. gada 17. septembrī</DATE> <HT TYPE="ITALIC">TAO‑AFI</HT>, otrā minētā APO un cita APO grupa, kas ir atzītas, darīja zināmu I. Sukai, Komisijas Cilvēkresursu ģenerāldirektorei, ka, pirmkārt, šī otra atzītā APO grupa šobrīd ietilpst konfederācijā <HT TYPE="ITALIC">PLUS</HT> un, otrkārt, ka šī pēdējā izstājās no brīvo arodbiedrību konfederatīvās alianses un izteica lūgumu kļūt par tiešo starpnieku kā pārstāvētā organizācija saistībā ar sociālo dialogu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0118"><NO.P>118</NO.P><TXT>Turklāt <DATE ISO="20130417">2013. gada 17. aprīļa</DATE> paziņojumā, kas tika adresēts pārstāvētajām APO, I. Suka norādīja, ka atbilstoši <DATE ISO="20081218">2008. gada 18. decembra</DATE> pamatnolīguma 10. pantam tiesu izpildītājs 2013. gada 13. un 20. martā bija veicis pārstāvētības kritērija pārbaudi, pamatojoties uz biedru skaitu, un ka pēc konstatējošā protokola, kas tika nodots Komisijai <DATE ISO="20130408">2013. gada 8. aprīlī</DATE>, par pārstāvētām minētā<?PAGE NO="20"?> pamatnolīguma izpratnē tika uzskatītas šādas APO: brīvo arodbiedrību konfederatīvā alianse, konfederācija <HT TYPE="ITALIC">PLUS</HT>, <HT TYPE="ITALIC">Génération 2004</HT>, <HT TYPE="ITALIC">Fédération de la fonction publique européenne</HT> [Eiropas Civildienesta federācija] un <HT TYPE="ITALIC">USFIU‑U4U</HT>. Šajā paziņojumā tika arī precizēts, ka pārstāvētās organizācijas bauda visas šajā pamatnolīgumā paredzētās tiesības.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0119"><NO.P>119</NO.P><TXT>No tā izriet, ka procedūrā, kuras iznākumā tika pieņemtas apstrīdētās regulas, <HT TYPE="ITALIC">TAO‑AFI</HT> nerīkojās viena pati saistībā ar sociālo dialogu, bet gan ietilpa atzīto APO grupā <DATE ISO="20081218">2008. gada 18. decembra</DATE> pamatnolīguma 8. panta izpratnē, kas atbilda šī paša pamatnolīguma 9. pantā paredzētajiem pārstāvētības kritērijiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0120"><NO.P>120</NO.P><TXT>Pirmkārt, šo prasību cēla <HT TYPE="ITALIC">SFIE‑PE</HT>, kura, kā prasītājas ir pašas norādījušas, nebija <DATE ISO="20081218">2008. gada 18. decembra</DATE> pamatnolīguma parakstītāja, kā arī šo prasību ir cēlusi <HT TYPE="ITALIC">TAO‑AFI</HT>, nevis arodbiedrību grupa, pie kuras šī pēdējā pieder. Otrkārt, no lietas materiāliem neizriet, ka <HT TYPE="ITALIC">TAO‑AFI</HT> būtu pati izpildījusi <DATE ISO="20081218">2008. gada 18. decembra</DATE> pamatnolīguma 9. pantā paredzētos pārstāvības kritērijus pirms attiecīgā laikposma, attiecīgajā laikposmā vai pat pēc tā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0121"><NO.P>121</NO.P><TXT>Līdz ar to šajā lietā nav nozīmes prasītāju argumentam, ka <HT TYPE="ITALIC">TAO‑AFI</HT> nav saņēmusi paziņojumu par pārstāvētības zudumu, kas paredzēts <DATE ISO="20081218">2008. gada 18. decembra</DATE> pamatnolīguma 11. pantā un ko nosūta pirms no pamatnolīguma izrietošo tiesību apturēšanas. Tātad nav arī nozīmes apstāklim, uz kuru atsaucas prasītājas, ka <HT TYPE="ITALIC">TAO‑AFI</HT> joprojām saņem Komisijas nosūtītos paziņojumus, kas adresēti pārstāvētajām organizācijām, kā konfederācijas <HT TYPE="ITALIC">PLUS</HT> līdzpriekšsēdētāja, jo, kā tas ir precizēts iepriekš 120. punktā, prasību ir cēlusi nevis konfederācija <HT TYPE="ITALIC">PLUS</HT>, bet gan <HT TYPE="ITALIC">TAO‑AFI</HT>. Turklāt šī paša iemesla dēļ ir jānoraida prasītāju arguments, ka <HT TYPE="ITALIC">TAO‑AFI</HT> nevarot rīkoties bez konfederācijas <HT TYPE="ITALIC">PLUS</HT> atļaujas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0122"><NO.P>122</NO.P><TXT>Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, ir jākonstatē, ka šajā lietā prasītājām nevar atzīt tiesības celt prasību atbilstoši <DATE ISO="20081218">2008. gada 18. decembra</DATE> pamatnolīgumā paredzēto procesuālo garantiju aizsardzībai.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="5"><TITLE><TI><NP><NO.P>–</NO.P><TXT>Par <DATE ISO="19900712">1990. gada 12. jūlija</DATE> pamatnolīgumu</TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0123"><NO.P>123</NO.P><TXT>Attiecībā uz <DATE ISO="19900712">1990. gada 12. jūlija</DATE> pamatnolīgumu, kas noslēgts starp Parlamentu un vairākām APO, tostarp <HT TYPE="ITALIC">SFIE‑PE</HT>, ir jānorāda, ka saskaņā ar tā 1. pantu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0063" REF.END="QE0063"/>parakstot šo nolīgumu Parlaments oficiāli atzīst šo nolīgumu parakstošās [APO] un tās, kuras pievienosies nākotnē<QUOT.END REF.START="QS0063" CODE="201D" ID="QE0063"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0124"><NO.P>124</NO.P><TXT><DATE ISO="19900712">1990. gada 12. jūlija</DATE> pamatnolīguma 2. pantā ir precizēts šādi:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0064" REF.END="QE0064"/>Parakstošās [APO], turpmāk sauktas <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0065" REF.END="QE0065"/>organizācijas<QUOT.END REF.START="QS0065" CODE="201D" ID="QE0065"/>, paziņo:</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>to statūtos noteiktais mērķis ir visu iestādes personāla locekļu interešu un tiesību aizsardzība;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>tās ir likumīgi izveidotas organizācijas kā juridiskas personas, kas veic savu darbību, pamatojoties uz statūtiem, un kas funkcionē demokrātiski, viņu mērķus nosaka un izpildorgānus ievēl biedru kopsapulcē;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>c)</NO.P><TXT>tās īsteno savas darbības pilnīgi neatkarīgi.<QUOT.END REF.START="QS0064" CODE="201D" ID="QE0064"/></TXT></NP></ITEM></LIST></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0125"><NO.P>125</NO.P><TXT>Saskaņā ar <DATE ISO="19900712">1990. gada 12. jūlija</DATE> pamatnolīguma 3. pantu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0066" REF.END="QE0066"/>organizācijas var grupēties federācijās un būt tieši vai netieši iekļautas starptautiskās arodbiedrību organizācijās<QUOT.END REF.START="QS0066" CODE="201D" ID="QE0066"/>.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="21"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0126"><NO.P>126</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="19900712">1990. gada 12. jūlija</DATE> pamatnolīguma II sadaļu ir ieviesta šāda apspriešanās un samierināšanās procedūra:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ARTICLE IDENTIFIER="004"><TI.ART><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0067" REF.END="QE0067"/>4. pants</TI.ART><ALINEA><P>Pušu starpā apspriešanās notiek par:</P><P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>Civildienesta noteikumu un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības grozījumu priekšlikumiem;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>jebkuru ierēdņu vai pārējo darbinieku vispārējo nodarbinātības vai darba nosacījumu būtisku grozījumu; organizācijas un Personāla komiteja vienojoties nosaka gadījumus, kurus attiecina uz šo punktu;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>c)</NO.P><TXT>vispārējo interešu jautājumus, ievērojot 7. pantā noteiktās robežas.</TXT></NP></ITEM></LIST></P></ALINEA></ARTICLE><ARTICLE IDENTIFIER="005"><TI.ART>5. pants</TI.ART><ALINEA>Apspriešanās procedūra ir piemērojama, ievērojot Personāla komitejai statūtos noteiktos uzdevumus un pilnvaras. Tā veicina sociālo attiecību kvalitāti un efektivitāti.</ALINEA></ARTICLE><ARTICLE IDENTIFIER="006"><TI.ART>6. pants</TI.ART><PARAG IDENTIFIER="006.001"><NO.PARAG>1.</NO.PARAG><ALINEA>Apspriešanās procedūra ļauj pusēm savstarpēji izklāstīt savas nostājas, un tās mērķis ir panākt kopīgas nostājas.</ALINEA><ALINEA>Apspriešanās procedūrā organizācijas pārstāv starp‑arodbiedrību komiteja, kuras sastāvu un darbību nosaka viņas pašas. Personāla komiteju iesaista šajā apspriešanās procedūrā. Organizācijas un Personāla komiteja apņemas visos gadījumos nodrošināt vienu pašu personāla pārstāvības delegāciju.</ALINEA><ALINEA>4. panta a) un b) punktā noteiktajos gadījumos Parlamenta iestāžu pārstāvjus ieceļ Ģenerālsekretārs.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="006.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA>Apspriešanās par Civildienesta noteikumu grozījumiem notiek, sagatavojot Civildienesta noteikumu komitejas sanāksmes un administrācijas vadītāju kolēģijas sanāksmes.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="006.003"><NO.PARAG>3.</NO.PARAG><ALINEA>Apspriešanās procedūra tiek uzsākta starp pusēm pēc vienas puses lūguma; pēc formāla lūguma sanāksmei ir jānotiek vismaz divu nedēļu termiņā.</ALINEA></PARAG></ARTICLE><ARTICLE IDENTIFIER="007"><TI.ART>7. pants</TI.ART><PARAG IDENTIFIER="007.001"><NO.PARAG>1.</NO.PARAG><ALINEA>Katra ikgadējā parlamentārā ciklā sākumā (septembrī) notiek vispārēja rakstura apspriešanās sanāksme, kuru sasauc Parlamenta priekšsēdētājs.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="007.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA>Papildus Parlamenta priekšsēdētājam šajā apspriešanās sanāksmē piedalās visas šo nolīgumu parakstošās organizācijas, Ģenerālsekretārs, kā arī jebkura persona, kuru nozīmē Priekšsēdētājs. Šajā sanāksmē piedalās arī trīs Personāla komitejas pārstāvji.</ALINEA></PARAG></ARTICLE><ARTICLE IDENTIFIER="008"><TI.ART>8. pants</TI.ART><ALINEA>Puses apņemas noteikt šim nolīgumam pievienotā protokolā samierināšanās procedūru streika gadījumam.<QUOT.END REF.START="QS0067" CODE="201D" ID="QE0067"/></ALINEA></ARTICLE></QUOT.S></P></NP.ECR><?PAGE NO="22"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0127"><NO.P>127</NO.P><TXT>Šajā ziņā ir jānorāda, kā tas izriet no <DATE ISO="19900712">1990. gada 12. jūlija</DATE> pamatnolīguma 4. panta, ka šajā pamatnolīgumā paredzētās apspriešanās procedūras piemērošanas joma attiecas uz <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0068" REF.END="QE0068"/>priekšlikumiem par Civildienesta noteikumu grozījumiem<QUOT.END REF.START="QS0068" CODE="201D" ID="QE0068"/>, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0069" REF.END="QE0069"/>uz jebkuru ierēdņu vai pārējo darbinieku vispārējo nodarbinātības vai darba nosacījumu būtisku grozījumu<QUOT.END REF.START="QS0069" CODE="201D" ID="QE0069"/>, kā arī uz <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0070" REF.END="QE0070"/>vispārējo interešu jautājumiem<QUOT.END REF.START="QS0070" CODE="201D" ID="QE0070"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0128"><NO.P>128</NO.P><TXT>Pirmkārt, attiecībā uz <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0071" REF.END="QE0071"/>priekšlikumiem par Civildienesta noteikumu grozījumiem<QUOT.END REF.START="QS0071" CODE="201D" ID="QE0071"/> ir jānorāda, ka no <DATE ISO="19900712">1990. gada 12. jūlija</DATE> pamatnolīguma 6. panta 2. punkta izriet, ka apspriešanās par Civildienesta noteikumu grozījumiem notiek, sagatavojot Civildienesta noteikumu komitejas sanāksmes un administrācijas vadītāju kolēģijas sanāksmes. Ir jāatgādina, ka saskaņā ar Civildienesta noteikumu 10. pantu par katru Civildienesta noteikumu pārskatīšanas priekšlikumu tiek uzklausīta Civildienesta noteikumu komiteja. Tātad minētā pamatnolīguma 4. panta a) punktā minētie <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0072" REF.END="QE0072"/>priekšlikumi par Civildienesta noteikumu grozījumiem<QUOT.END REF.START="QS0072" CODE="201D" ID="QE0072"/> atbilst Civildienesta noteikumu pārskatīšanas priekšlikumiem, kas ir minēti Civildienesta noteikumu 10. pantā. Tomēr, kā ir konstatēts iepriekš 95. punktā, Civildienesta noteikumu 10. pants nebija piemērojams procedūrā, kuras iznākumā tika pieņemtas apstrīdētās regulas. No tā izriet, ka šī pamatnolīguma 4. panta a) punkts, ciktāl tas attiecas uz Civildienesta noteikumu pārskatīšanas gadījumu Civildienesta noteikumu 10. panta izpratnē, šajā lietā nevar būt juridiskais pamats apspriešanās procedūras piemērošanai, kas ir paredzēta šajā pašā pamatnolīgumā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0129"><NO.P>129</NO.P><TXT>Otrkārt, attiecībā uz <DATE ISO="19900712">1990. gada 12. jūlija</DATE> pamatnolīguma 4. panta c) punktu ir jānorāda, ka tas attiecas uz <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0073" REF.END="QE0073"/>vispārējo interešu jautājumiem, ievērojot 7. pantā noteiktās robežas<QUOT.END REF.START="QS0073" CODE="201D" ID="QE0073"/>. Saskaņā ar šo pēdējo pantu Parlamenta priekšsēdētājam ir pienākums sasaukt vispārēja rakstura apspriešanās sanāksmi katra ikgadējā parlamentārā cikla sakumā, proti, septembrī. No tā var secināt, ka šajā ikgadējā apspriešanās sanāksmē nosaka vispārējo interešu jautājumus, kuriem piemēro apspriešanās procedūru.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0130"><NO.P>130</NO.P><TXT>Šajā lietā prasītājas saistībā ar viņu vienīgo pamatu pēc būtības apgalvo, ka nav tikusi organizēta <DATE ISO="19900712">1990. gada 12. jūlija</DATE> pamatnolīguma 7. pantā minētā ikgadējā apspriešanās sanāksme, līdz ar to tiek izteikta hipotēze, ka apstrīdēto regulu pieņemšana nevarēja tikt izvirzīta kā vispārējo interešu jautājums šajā sanāksmē.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0131"><NO.P>131</NO.P><TXT>Šajā ziņā ir jānorāda, ka Parlaments nevar atsaukties uz šādu apstākli, to pieņemot par pierādītu, lai attaisnotu apspriešanās procedūras nepiemērošanu, ciktāl saskaņā ar <DATE ISO="19900712">1990. gada 12. jūlija</DATE> pamatnolīguma 7. pantu tieši Parlamentam bija jāsasauc ikgadējā apspriešanās sanāksme. Tomēr ir jānorāda, ka šajā lietā nav nozīmes apstāklim, ka 2013. gada septembrī neesot organizēta ikgadējā apspriešanās sanāksme. Ņemot vērā, ka Tiesas nolēmums lietās C‑63/14, C‑66/12 un C‑196/12 tika pieņemts tikai <DATE ISO="20131119">2013. gada 19. novembrī</DATE>, un, tā kā Komisija iesniedza Parlamentam savu priekšlikumu par atalgojuma korekcijām tikai <DATE ISO="20131210">2013. gada 10. decembrī</DATE>, apstrīdēto regulu pieņemšana katrā ziņā nevarētu tikt apspriesta ikgadējā apspriešanās sanāksmē, kurai bija jānotiek 2013. gada septembrī. Līdz ar to minētā pamatnolīguma 4. panta c) punkts nevarēja būt pamats, lai piemērotu šajā pamatnolīgumā paredzēto apspriešanās procedūru, pieņemot apstrīdētās regulas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0132"><NO.P>132</NO.P><TXT>Treškārt, attiecībā uz <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0074" REF.END="QE0074"/>ierēdņu vai pārējo darbinieku vispārējo nodarbinātības vai darba nosacījumu būtisku grozījumu<QUOT.END REF.START="QS0074" CODE="201D" ID="QE0074"/> ir jānorāda, ka <DATE ISO="19900712">1990. gada 12. jūlija</DATE> pamatnolīguma 4. panta b) punktā ir precizēts, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0075" REF.END="QE0075"/>[APO] un Personāla komiteja vienojoties nosaka gadījumus, kurus attiecina uz šo punktu<QUOT.END REF.START="QS0075" CODE="201D" ID="QE0075"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0133"><NO.P>133</NO.P><TXT>Atbildot uz Vispārējās tiesas procesa organizatorisko pasākumu, kas tika noteikts, pamatojoties uz Reglamenta 89. panta 3. punkta a) un b) apakšpunktu, prasītājas un Parlaments iesniedza tekstu ar šādu virsrakstu: <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0076" REF.END="QE0076"/>[Parlamenta] Personāla komiteja un [<DATE ISO="19900712">1990. gada 12. jūlija</DATE>] pamatnolīgumu parakstošās organizācijas vienojoties, saskaņā ar [minētā pamatnolīguma 4. panta b) punktu] nosaka šādu sadalījumu: Kompetenču sadalījums starp Personāla komiteju un starp‑arodbiedrību komitejā apvienotajām [APO]<QUOT.END REF.START="QS0076" CODE="201D" ID="QE0076"/> (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0077" REF.END="QE0077"/>Nolīgums par kompetenču sadalījumu starp Personāla komiteju un APO<QUOT.END REF.START="QS0077" CODE="201D" ID="QE0077"/>).</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="23"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0134"><NO.P>134</NO.P><TXT>Nolīguma par kompetenču sadalījumu starp Personāla komiteju un APO pavadvēstulē, kuru Parlamenta priekšsēdētājam nosūtīja starp‑arodbiedrību komiteja, ir precizēts, ka starp‑arodbiedrību komiteja ir apstiprinājusi šī nolīguma tekstu tās <DATE ISO="19960917">1996. gada 17. septembra</DATE> sanāksmē ar vienbalsīgu <DATE ISO="19900712">1990. gada 12. jūlija</DATE> nolīgumu parakstošo APO lēmumu un ka Personāla komiteja to ir apstiprinājusi savā <DATE ISO="19960930">1996. gada 30. septembra</DATE> sanāksmē ar 16 balsīm par, 1 balsi pret un 4 balsīm, kas atturas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0135"><NO.P>135</NO.P><TXT>Nolīguma par kompetenču sadalījumu starp Personāla komiteju un APO III punktā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0078" REF.END="QE0078"/>Neskarot Civildienesta noteikumos paredzētos noteikumus un procedūras, starp‑arodbiedrību komitejā apvienoto [APO] rīcība izpaužas personāla politikas noteikšanā, grozīšanā un izvērtēšanā, kā arī visās jomās, kas ir saistītas ar vispārējiem personāla nodarbinātības nosacījumiem. Tā it īpaši ietver šādus gadījumus:</P><P><LIST TYPE="DASH"><ITEM><P>vispārējo nodarbinātības nosacījumu grozījumi visos gadījumos, kad ir pieņemts Padomes lēmums pēc Komisijas priekšlikuma un kas attiecas uz visu iestāžu personālu (Civildienesta noteikumi, Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība, atalgojumi), kā arī to ieviešana;</P></ITEM><ITEM><P>būtiski nodarbinātības vai darba nosacījumu grozījumi, kā arī vispārējas izpildes normas un regulējumi, kas ir pieņemti Iestādē vai Administrācijas vadītāju kolēģijā;</P></ITEM><ITEM><P>risinājumu meklēšana trūkumu gadījumā uzklausīšanas orgānos vai tajos, kuri atbild par dalību vadībā, vai būtisku domstarpību gadījumā, kas rodas to iekšienē;</P></ITEM><ITEM><P>uzklausīšanas orgānu darbības nosacījumu vai dalības vadībā grozījumi (izveidošana, kompetenču grozīšana, izmaiņas sastāvā);</P></ITEM><ITEM><P>vispārējo interešu jautājumi un prasības, kas izvirzītas jomās, kuras neaptver uzklausīšanas orgāni, vai par dalību vadībā.<QUOT.END REF.START="QS0078" CODE="201D" ID="QE0078"/></P></ITEM></LIST></P></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0136"><NO.P>136</NO.P><TXT>Saskaņā ar Nolīguma par kompetenču sadalījumu starp Personāla komiteju un APO IV punktu tā pārskatīšanu var uzsākt pēc vienas no pušu izteikta lūguma.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0137"><NO.P>137</NO.P><TXT>Parlaments norāda, ka Nolīgums par kompetenču sadalījumu starp Personāla komiteju un APO nevar tam būt saistošs, jo tajā ir noteikts kompetenču sadalījums, kas ir plašāks par kompetencēm, kuras minētas <DATE ISO="19900712">1990. gada 12. jūlija</DATE> pamatnolīguma 4. panta b) punktā. Kā piemēru Parlaments min to, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0079" REF.END="QE0079"/>vispārējo nodarbinātības nosacījumu grozījum[u] visos gadījumos, kad ir pieņemts Padomes lēmums pēc Komisijas priekšlikuma un kas attiecas uz visu iestāžu personālu (Civildienesta noteikumi, Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība, atalgojumi), kā arī to ieviešana[s]<QUOT.END REF.START="QS0079" CODE="201D" ID="QE0079"/> gadījums principā attiecas uz minētā pamatnolīguma 4. panta a) punktu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0138"><NO.P>138</NO.P><TXT>Kā apgalvo Parlaments, no Nolīguma par kompetenču sadalījumu starp Personāla komiteju un APO izriet, ka šīm pēdējām var būt loma uzklausīšanā saistībā ar atalgojuma jautājumiem tikai tad, ja, pirmkārt, jautājums par atalgojumu patiešām ir būtisks darba nosacījumu grozījums un ja, otrkārt, par to ir notikusi uzklausīšana saskaņā ar <DATE ISO="19900712">1990. gada 12. jūlija</DATE> pamatnolīguma noteikumiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0139"><NO.P>139</NO.P><TXT>Parlaments turklāt norāda, ka pēdējos gados gan APO, gan Personāla komiteja ir izteikusi daudz kritikas par <DATE ISO="19900712">1990. gada 12. jūlija</DATE> pamatnolīgumu, kā arī par Nolīgumu par kompetenču sadalījumu starp Personāla komiteju un APO. Tādējādi APO esot uzskatījušas, ka minētais pamatnolīgums bija jāgroza, bet vienbalsības klauzula līdz šim esot bijusi šķērslis šādam grozījumam. Tāpat Parlaments ir iesniedzis Personāla komitejas lēmumu, kas tika pieņemts tās <DATE ISO="20140330">2014. gada 30. marta</DATE> un 1. aprīļa sanāksmē, ar kuru tā aicināja pārskatīt šo pamatnolīgumu, pēc pārbaudes veikšanas par tā atbilstību Civildienesta noteikumiem, kā arī Nolīgumu par kompetenču sadalījumu starp Personāla komiteju un<?PAGE NO="24"?> APO tā, lai tajā atspoguļotos kompetenču sadalījums, kāds pašlaik ir noteikts ar Civildienesta noteikumu 9. panta 3. punktu un 10.–10.c pantu, un uzdeva tās priekšsēdētājam vērsties ar šo jautājumu kompetentajās Parlamenta iestādēs.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0140"><NO.P>140</NO.P><TXT>[Ar labojumu, kas izdarīts ar <DATE ISO="20161128">2016. gada 28. novembra</DATE> rīkojumu] Šajā ziņā ir jānorāda, tāpat kā to ir darījis Parlaments, ka Nolīgums par kompetenču sadalījumu starp Personāla komiteju un APO ir jāinterpretē atbilstoši <DATE ISO="19900712">1990. gada 12. jūlija</DATE> pamatnolīguma 4. panta b) punktam tajā ziņā, ka ar to nav atļauts piešķirt Personāla komitejai un APO kompetences, kas ir plašākas par pašas šīs tiesību normas priekšmetu, kurš attiecas uz <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0080" REF.END="QE0080"/>ierēdņu vai pārējo darbinieku vispārējo nodarbinātības vai darba nosacījumu būtisk[iem] grozījum[iem]<QUOT.END REF.START="QS0080" CODE="201D" ID="QE0080"/>. No tā izriet, ka ar šo nolīgumu par kompetenču sadali nevar paplašināt minētā pamatnolīguma 4. panta b) punkta piemērošanas jomu uz gadījumiem, kuri ietilpst šī pamatnolīguma 4. panta a) un c) punktā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0141"><NO.P>141</NO.P><TXT>Atbilstoši šim apsvērumam Nolīguma par kompetenču sadalījumu starp Personāla komiteju un APO III punkta pirmais ievilkums ir jāinterpretē kā tāds, kas attiecas uz gadījumiem, kuros vispārējo nodarbinātības nosacījumu būtisks grozījums var izrietēt no Padomes lēmuma, kas pieņemts pēc Komisijas priekšlikuma attiecībā uz atalgojumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0142"><NO.P>142</NO.P><TXT>Ņemot vērā gan apstrīdēto regulu mērķi, kas bija koriģēt Savienības ierēdņu un pārējo darbinieku atalgojumu un pensijas, kā arī korekcijas koeficientus, kurus piemēro šim atalgojumam un pensijām par 2011. un 2012. gadu, gan Civildienesta noteikumu XI pielikuma 10. pantā paredzēto izņēmuma klauzulu, atbilstoši kurai ir atļauts nepiemērot ikgadējo atalgojuma korekcijas metodi, kas paredzēta šī paša pielikuma 3. pantā, un ar kuru Komisijai ir piešķirta kompetence iesniegt jebkurus <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0081" REF.END="QE0081"/>piemērotus pasākumus<QUOT.END REF.START="QS0081" CODE="201D" ID="QE0081"/>, ir jāuzskata, ka ar tām varēja izraisīt vispārējo nodarbinātības nosacījumu būtisku grozījumu <DATE ISO="19900712">1990. gada 12. jūlija</DATE> pamatnolīguma 4. panta b) punkta izpratnē un tātad tām varēja piemērot šajā pēdējā paredzēto apspriešanās procedūru.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0143"><NO.P>143</NO.P><TXT>Pretēji tam, ko apgalvo Parlaments, jautājumam par to, vai ar apstrīdētajām regulām ir <HT TYPE="ITALIC">in fine</HT> izdarīti būtiski grozījumi Savienības ierēdņu un pārējo darbinieku vispārējos nodarbinātības vai darba nosacījumos, nav nozīmes, lai noteiktu to procesuālo normu piemērojamību, kuras to rakstura dēļ ir jāņem vērā pirms minēto regulu pieņemšanas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0144"><NO.P>144</NO.P><TXT>Tātad <HT TYPE="ITALIC">SFIE‑PE</HT> varēja saistībā ar procedūru, kuras iznākumā tika pieņemtas apstrīdētās regulas, atsaukties uz procesuālajām garantijām, kas paredzētas <DATE ISO="19900712">1990. gada 12. jūlija</DATE> pamatnolīgumā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0145"><NO.P>145</NO.P><TXT>Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, ir jākonstatē, ka saskaņā ar iepriekš 55. punktā atgādināto judikatūru <HT TYPE="ITALIC">SFIE‑PE</HT> ir tiesības celt prasību, balstoties uz LESD 263. pantu, lai panāktu apstrīdēto regulu atcelšanu. Prasība turpretī ir nepieņemama, ciktāl to ir cēlusi <HT TYPE="ITALIC">TAO‑AFI</HT>, jo prasītājas nav pierādījušas savas tiesības celt prasību tās vārdā šajā lietā.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Lietas būtība</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0146"><NO.P>146</NO.P><TXT>Vienīgā pamata atbalstam prasītājas būtībā apgalvo, ka tās nav uzklausītas procedūrā, kuras iznākumā tika pieņemtas apstrīdētās regulas. Tās it īpaši apgalvo, ka Komisija tās nav uzklausījusi par Civildienesta noteikumu grozījuma priekšlikumu pirms tā iesniegšanas Parlamentā un Padomē, un ka arī Parlaments tās nav uzklausījis par minēto priekšlikumu trialoga sarunu laikā. Replikā prasītājas turklāt apgalvo, ka apstrīdētās regulas ir pieņemtas, pārkāpjot trīspusējās apspriešanās procedūru attiecību ar personālu jomā, kas paredzēta ar Padomes <DATE ISO="19810623">1981. gada 23. jūnija</DATE> lēmumu. It īpaši tās pārmet Parlamentam, ka tas ir atteicies piedalīties šajā apspriešanās procedūrā saistībā ar apstrīdēto regulu pieņemšanu.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="25"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0147"><NO.P>147</NO.P><TXT>Šī uzklausīšanas neesamība esot viņu tiesību tikt informētām un uzklausītām pārkāpums, kas ir atzītas Pamattiesību hartas 27. un 28. pantā un LESD 154. pantā un garantētas ar Direktīvas 2002/14, Civildienesta noteikumu 9. panta 3. punkta, 10., 10.a, 10.b, 10.c panta, 24.b panta, 55. panta un II pielikuma 1. panta, kurā grozījumi izdarīti ar Regulu Nr. 1023/2013, kā arī ar <DATE ISO="19900712">1990. gada 12. jūlija</DATE> pamatnolīguma un <DATE ISO="20081218">2008. gada 18. decembra</DATE> pamatnolīguma, kas noslēgti attiecīgi starp Parlamentu un Komisiju un vairākām APO, un Padomes <DATE ISO="19810623">1981. gada 23. jūnija</DATE> lēmuma, ar ko izveido trīspusējo apspriešanās procedūru, normām.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0148"><NO.P>148</NO.P><TXT>Šajā ziņā ir uzreiz jānorāda, ka saskaņā ar judikatūru, tā kā <HT TYPE="ITALIC">SFIE‑PE</HT> nav minējusi nevienu jaunu tiesību vai faktu apstākli, lai attaisnotu tās novēloto raksturu, vienīgā pamata daļa par apspriešanās procedūras pārkāpumu, kas ir noteikta ar Padomes <DATE ISO="19810623">1981. gada 23. jūnija</DATE> lēmumu, uz kuru pirmoreiz atsauce ir izdarīta replikā, ir jānoraida kā nepieņemama (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20070308">2007. gada 8. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">France Télécom</HT>/Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>T‑340/04</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2007:81">EU:T:2007:81</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0164">164.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0149"><NO.P>149</NO.P><TXT>Attiecībā uz prasītāju apgalvojumu, atbilstoši kuram procedūrā, kurā tika pieņemtas apstrīdētās regulas, ir pārkāpts Civildienesta noteikumu 9. panta 3. punkts, 10.a, 24.b un 55. pants, kā arī to II pielikuma 1. pants, ir jāatgādina, ka saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas statūtu 21. pantu pirmo daļu, kas piemērojama tiesvedībā Vispārējā tiesā atbilstoši minēto statūtu 53. panta pirmajai daļai, un <DATE ISO="19910502">1991. gada 2. maija</DATE> Reglamenta 44. panta 1. punkta c) apakšpunktu, kas ir piemērojams, iesniedzot pieteikumu par lietas ierosināšanu, tajā tostarp ir jānorāda prasības pamatošanai izvirzīto pamatu īss kopsavilkums. Tādējādi prasības pieteikumā ir jāizskaidro, kas veido pamatus, ar kuriem prasība tiek pamatota, un tādēļ vienīgi abstrakts to izklāsts neatbilst Tiesas statūtu un Reglamenta prasībām. Turklāt šim izklāstam, kaut vai kopsavilkuma veidā, ir jābūt pietiekami skaidram un precīzam, lai atbildētājs varētu sagatavot savu aizstāvību un Vispārējā tiesa – lemt par prasību, vajadzības gadījumā bez papildu informācijas tās pamatojumam. Lai prasību vai, precīzāk, prasības pamatu atzītu par pieņemamu nolūkā nodrošināt tiesisko noteiktību un pareizu tiesvedību, galvenajiem faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem, ar kuriem prasība ir pamatota, saskaņotā un saprotamā veidā ir jāizriet no paša prasības pieteikuma teksta. Tā kā prasītājas nekādi nav paskaidrojušas savu iebildumu par Civildienesta noteikumu 9. panta 3. punkta, 10.a, 24.b un 55. panta, kā arī to II pielikuma 1. panta pārkāpumu, šis iebildums ir jāatzīst par nepieņemamu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0150"><NO.P>150</NO.P><TXT>Attiecībā uz apgalvoto LESD 154. panta, Direktīvas 2002/14, kā arī Civildienesta noteikumu 10. panta pārkāpumu ir jānorāda, ka tie nebija piemērojami procedūrā, kuras noslēgumā tika pieņemtas apstrīdētās regulas, tādējādi šis iebildums ir jānoraida kā nepamatots.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0151"><NO.P>151</NO.P><TXT>Attiecībā uz apgalvoto <DATE ISO="20081218">2008. gada 18. decembra</DATE> pamatnolīgumā paredzēto procesuālo garantiju pārkāpumu ir svarīgi atgādināt, ka, lai arī <HT TYPE="ITALIC">SFIE‑PE</HT> nevar gūt procesuālās tiesības no šī nolīguma, jo tā nav šī pamatnolīguma parakstītāja, tādu procesuālo noteikumu neievērošana saistībā ar Savienības akta pieņemšanu, kurus ir noteikušas pašas kompetentās iestādes, kā tie, kuri izriet no minētā nolīguma, ir būtisku procedūras noteikumu pārkāpums LESD 263. panta otrās daļas izpratnē, ko Savienības tiesa var pārbaudīt pat pēc savas ierosmes (šajā ziņā skat. spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20071213">2007. gada 13. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Angelidis</HT>/Parlaments</NAME.CASE>, <NO.CASE>T‑113/05</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2007:386">EU:T:2007:386</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0062">62.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>; <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20091002">2009. gada 2. oktobris</DATE>, <NAME.CASE>Kipra/Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>T‑300/05 un T‑316/05</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2009:380">EU:T:2009:380</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0205">205.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0206">206.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20100708">2010. gada 8. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/<HT TYPE="ITALIC">Putterie‑De‑Beukelaer</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>T‑160/08 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2010:294">EU:T:2010:294</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0063">63.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0152"><NO.P>152</NO.P><TXT>Tomēr šajā lietā ir jākonstatē, ka no lietas materiāliem neizriet, ka ir aizskartas pārstāvētās parakstošās APO procesuālās iespējas šī nolīguma 8. panta izpratnē.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0153"><NO.P>153</NO.P><TXT>Līdz ar to ir jāizvērtē vienīgā pamata daļas par <DATE ISO="19900712">1990. gada 12. jūlija</DATE> pamatnolīguma pārkāpumu pamatotība.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="26"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0154"><NO.P>154</NO.P><TXT>Prasītājas būtībā apgalvo, ka Parlaments nav sasaucis ikgadējo apspriešanās sanāksmi, kas paredzēta <DATE ISO="19900712">1990. gada 12. jūlija</DATE> pamatnolīguma 7. pantā, neraugoties uz šajā ziņā Parlamenta priekšsēdētājam adresētajām vēstulēm. Tās precizē, ka minētajā pamatnolīgumā nav paredzētas nekādas īpašas formalitātes attiecībā uz lūgumu par apspriešanos, turpretī tā 7. pantā ir paredzēta formāla apspriešanās procedūra.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0155"><NO.P>155</NO.P><TXT>Uzreiz ir svarīgi norādīt, ka prasītājas, šķiet, jauc ikgadējo apspriešanās sanāksmi, kuru saskaņā ar <DATE ISO="19900712">1990. gada 12. jūlija</DATE> pamatnolīguma 7. pantu ir jāorganizē pēc Parlamenta priekšsēdētāja iniciatīvas katra parlamentārā cikla sākumā, ar apspriešanās procedūru parastajā izpratnē, ciktāl šī pēdējā tiek uzsākta starp pusēm saskaņā ar minētā pamatnolīguma 6. panta 3. punktu pēc vienas no pusēm lūguma.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0156"><NO.P>156</NO.P><TXT>Ciktāl prasītāju argumenti attiecas uz apgalvoto ikgadējās apspriešanās sanāksmes organizēšanas neesamību, ir jāatgādina, kā tas ir izklāstīts iepriekš 131. punktā, ka, pat ja šo apstākli pieņemtu par patiesu, tas nav tāds, kas var atstāt ietekmi uz apstrīdēto regulu pieņemšanas procedūru, jo jebkurā gadījumā šo sanāksmi būtu bijis jāorganizē laikā, kad Komisija vēl nebija iesniegusi Parlamentam priekšlikumu par atalgojuma korekciju.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0157"><NO.P>157</NO.P><TXT>Gadījumā, ja prasītāju argumenti attiektos uz Parlamenta atteikumu uzsākt apspriešanās procedūru, ir jāatgādina, ka saskaņā ar <DATE ISO="19900712">1990. gada 12. jūlija</DATE> pamatnolīguma 6. panta 3. punktu apspriešanās sanāksmes tiek sasauktas divu nedēļu laikā pēc formāli izteikta lūguma. Ir taisnība, kā to apgalvo prasītājas, ka minētajā pamatnolīgumā nav precizēts, kas veido formāli izteiktu lūgumu uzsākt apspriešanās procedūru.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0158"><NO.P>158</NO.P><TXT>Tomēr ir jāuzskata, ka minētajā lūgumā vismaz ir jābūt tiešai atsaucei uz <DATE ISO="19900712">1990. gada 12. jūlija</DATE> pamatnolīgumā paredzēto apspriešanās procedūru un tas ir jānosūta attiecīgajai iestādei.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0159"><NO.P>159</NO.P><TXT>Šajā lietā ir jākonstatē, ka dokumenti, uz kuriem atsaucas prasītājas, nav formāli izteikti lūgumi uzsākt apspriešanās procedūru <DATE ISO="19900712">1990. gada 12. jūlija</DATE> pamatnolīguma 6. panta 3. punkta izpratnē.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0160"><NO.P>160</NO.P><TXT>Vispirms attiecībā uz Centrālās personāla komitejas vēstulēm, kas ir datētas ar 2013. gada 17. decembri un <DATE ISO="20140304">2014. gada 4. martu</DATE>, kurās tostarp tiek pārmesta iepriekšējās apspriešanās neesamība par atalgojuma korekciju priekšlikumu, ko Komisija ir iesniegusi Parlamentā un Padomē, kā arī piedāvāto skaitļu tīri politiskais pamats, kuri nav balstīti ne uz kādiem objektīviem statistikas datiem un kuros neatspoguļojas Komisijai piešķirtā rīcības brīvība, ir jākonstatē, pirmkārt, ka tās nebija adresētas Parlamentam, bet gan Komisijai un, otrkārt, ka to mērķis bija lūgt šai pēdējai aizstāvēt tās personāla intereses un atsaukt savu priekšlikumu par atalgojuma korekciju.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0161"><NO.P>161</NO.P><TXT>Turpinājumā attiecībā uz atklāto vēstuli, kura datēta ar 2013. gada 18. decembri, kuru prasītājas adresēja Parlamenta priekšsēdētājam un kuras saturs ir stipri līdzīgs vēstulei, ko Centrālā personāla komiteja <DATE ISO="20131217">2013. gada 17. decembrī</DATE> nosūtīja Komisijai, ir jākonstatē, ka tajā nav ietverts lūgums par apspriešanās sanāksmes sasaukšanu, toties tajā tiek lūgts Parlamenta priekšsēdētājam apstiprināt, ka sākotnējais Komisijas atalgojuma korekcijas priekšlikums, proti, 1,7 % apmērā par 2011. un 2012. gadu, nav diskutējams.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0162"><NO.P>162</NO.P><TXT>Visbeidzot, attiecībā uz <DATE ISO="20140226">2014. gada 26. februāra</DATE> atklāto vēstuli, kas adresēta Parlamenta priekšsēdētājam, ir jākonstatē, ka, pirmkārt, ne <HT TYPE="ITALIC">SFIE‑PE</HT>, ne arodbiedrību grupa, pie kuras <HT TYPE="ITALIC">SFIE‑PE</HT> tolaik piederēja, nebija parakstītājas un ka, otrkārt, tās mērķis bija lūgt Parlamentam kā vienam no likumdevējiem pārskatīt Komisijas atalgojuma korekciju priekšlikumu atbilstoši <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0082" REF.END="QE0082"/>objektīvi pastāvošajai informācijai<QUOT.END REF.START="QS0082" CODE="201D" ID="QE0082"/> un ņemt vērā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0083" REF.END="QE0083"/>konkrēto ekonomisko un sociālo situāciju, kā arī attiecīgā gadījumā citus piemērotus vērā ņemamus faktorus, piemēram, tos, kuri attiecas uz cilvēkresursu pārvaldību un it īpaši vajadzību iecelt amatā jaunus ierēdņus<QUOT.END REF.START="QS0083" CODE="201D" ID="QE0083"/>, kā Tiesa bija aicinājusi Komisiju to darīt ar <DATE ISO="20131119">2013. gada 19. novembra</DATE> spriedumu <REF.DOC.ECR><NAME.CASE>Komisija/Padome</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑63/12</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:752">EU:C:2013:752</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) un <DATE ISO="20131119">2013. gada 19. novembra</DATE> spriedumu <REF.DOC.ECR><NAME.CASE>Komisija/Padome</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑196/12</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:753">EU:C:2013:753</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="27"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0163"><NO.P>163</NO.P><TXT>No tā izriet, ka prasītājas nav pierādījušas, ka, pieņemot apstrīdētās regulas, ir pārkāptas <DATE ISO="19900712">1990. gada 12. jūlija</DATE> pamatnolīguma normas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0164"><NO.P>164</NO.P><TXT>Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, šīs prasības vienīgais pamats ir jānoraida kā nepamatots.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Par tiesāšanās izdevumiem</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0165"><NO.P>165</NO.P><TXT>Atbilstoši Reglamenta 134. panta 1. punktam lietas dalībniekam, kuram nolēmums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram nolēmums ir labvēlīgs. Tā kā prasītājām spriedums ir nelabvēlīgs, tām jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saskaņā ar Parlamenta un Padomes prasījumiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0166"><NO.P>166</NO.P><TXT>Komisija saskaņā ar Reglamenta 138. panta 1. punktu sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><JURISDICTION><INTRO><P>Ar šādu pamatojumu</P><P>VISPĀRĒJĀ TIESA (astotā palāta)</P><P>nospriež:</P></INTRO><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">1)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">prasību noraidīt;</HT></TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">2)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Association des fonctionnaires indépendants pour la défense de la fonction publique européenne</HT> (<HT TYPE="ITALIC">TAO‑AFI</HT>) un <HT TYPE="ITALIC">Syndicat des fonctionnaires internationaux et européens</HT> – <HT TYPE="ITALIC">Section du Parlement européen</HT> (<HT TYPE="ITALIC">SFIE‑PE</HT>) atlīdzina tiesāšanās izdevumus;</HT></TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">3)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Eiropas Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.</HT></TXT></NP></ITEM></LIST></JURISDICTION></CONTENTS.JUDGMENT><SIGNATURE.CASE><SIGNATORY><P>Gratsias</P></SIGNATORY><SIGNATORY><P>Kancheva</P></SIGNATORY><SIGNATORY><P>Wetter</P></SIGNATORY><P>Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā <DATE ISO="20160915">2016. gada 15. septembrī</DATE>.</P><SIGNATORY><P>[Paraksti]</P></SIGNATORY></SIGNATURE.CASE><?PAGE NO="28"?><TOC><TITLE><TI><P>Satura rādītājs</P></TI></TITLE><TOC.BLK><TOC.BLK><TOC.ITEM><ITEM.CONT>Tiesvedības priekšvēsture</ITEM.CONT><ITEM.REF>2</ITEM.REF></TOC.ITEM></TOC.BLK><TOC.BLK><TOC.ITEM><ITEM.CONT>Tiesvedība un lietas dalībnieku prasījumi</ITEM.CONT><ITEM.REF>8</ITEM.REF></TOC.ITEM></TOC.BLK><TOC.BLK><TOC.ITEM><ITEM.CONT>Juridiskais pamatojums</ITEM.CONT><ITEM.REF>9</ITEM.REF></TOC.ITEM><TOC.BLK><TOC.BLK><TOC.ITEM><ITEM.CONT>Par pieņemamību</ITEM.CONT><ITEM.REF>9</ITEM.REF></TOC.ITEM></TOC.BLK><TOC.BLK><TOC.BLK><TOC.ITEM><ITEM.CONT>Par pašu prasītāju interešu aizskārumu</ITEM.CONT><ITEM.REF>10</ITEM.REF></TOC.ITEM></TOC.BLK><TOC.BLK><TOC.ITEM><ITEM.CONT>Par tādas tiesību normas pastāvēšanu, ar kuru profesionālajām apvienībām tieši atzīst noteiktu procesuāla rakstura iespēju kopumu</ITEM.CONT><ITEM.REF>11</ITEM.REF></TOC.ITEM></TOC.BLK><TOC.BLK><TOC.BLK><TOC.ITEM><NO.ITEM>–</NO.ITEM><ITEM.CONT>Par <DATE ISO="20081218">2008. gada 18. decembra</DATE> pamatnolīgumu</ITEM.CONT><ITEM.REF>16</ITEM.REF></TOC.ITEM></TOC.BLK><TOC.BLK><TOC.ITEM><NO.ITEM>–</NO.ITEM><ITEM.CONT>Par <DATE ISO="19900712">1990. gada 12. jūlija</DATE> pamatnolīgumu</ITEM.CONT><ITEM.REF>20</ITEM.REF></TOC.ITEM></TOC.BLK></TOC.BLK></TOC.BLK><TOC.BLK><TOC.ITEM><ITEM.CONT>Lietas būtība</ITEM.CONT><ITEM.REF>24</ITEM.REF></TOC.ITEM></TOC.BLK></TOC.BLK></TOC.BLK><TOC.BLK><TOC.ITEM><ITEM.CONT>Par tiesāšanās izdevumiem</ITEM.CONT><ITEM.REF>27</ITEM.REF></TOC.ITEM></TOC.BLK></TOC.BLK></TOC></JUDGMENT>