L_202402289LV.000101.fmx.xml

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJA (ES) 2024/2289

(2024. gada 11. aprīlis)

ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūras 2022. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu

EIROPAS PARLAMENTS,

—	ņemot vērā lēmumu par Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūras 2022. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu,

—	ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

—	ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas atzinumu,

—	ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0100/2024),

tā kā saskaņā ar Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūras (“Aģentūra”) ieņēmumu un izdevumu pārskatu (1) tās 2022. finanšu gada galīgais budžets bija 34 967 797 EUR, t. i., par 61,73 % lielāks nekā 2021. gadā, proti, ES vispārējās dotācijas tika palielinātas par 41 % un būtiski palielinājās piešķirtie ieņēmumi no daudzgadu iemaksu nolīgumiem un dotācijām; tā kā no 2021. gada EFCA piešķirtā ES papildu subsīdija bija saistīta ar tiesību akta finanšu pārskatu, kurā ņemtas vērā pastiprinātās monitoringa prasības ES ūdeņos, kas robežojas ar Apvienoto Karalisti; tā kā aptuveni 84 % Aģentūras budžeta tiek finansēti no Savienības budžeta un aptuveni 16 % – no piešķirtajiem ieņēmumiem;

B.	tā kā Revīzijas palāta ziņojumā par Aģentūras 2022. finanšu gada pārskatiem (“Revīzijas palātas ziņojums”) norāda, ka tā ir guvusi pamatotu pārliecību par to, ka Aģentūras gada pārskati ir ticami un pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi,

Budžeta un finanšu pārvaldība

ar gandarījumu norāda, ka 2022. finanšu gadā veiktās budžeta uzraudzības rezultātā budžeta izpildes līmenis attiecībā uz kārtējā gada saistību apropriācijām bija 99,41 %, t. i., nedaudz (par 0,34 %) augstāks nekā 2021. gadā; norāda, ka kārtējā gada maksājumu apropriāciju izpildes līmenis bija 57,78 %, t. i., par 16,70 % zemāks nekā 2021. gadā;

ar bažām norāda, ka saskaņā ar Revīzijas palātas sniegto informāciju Aģentūra uz 2023. gadu pārnesa 11,9 miljonus EUR (41 %) no pieejamajām 2022. gada saistību apropriācijām; norāda, ka tas ietvēra 1,6 miljonus EUR (jeb 53 %) no II sadaļas apropriācijām administratīvajām darbībām (2021. gadā – 34 %) un 10,1 miljonu EUR (jeb 63 %) no III sadaļas apropriācijām pamatdarbībām (2021. gadā – 42 %); uzsver, ka augstais pārnesumu līmenis ir pretrunā budžeta gada pārskata principam un norāda uz strukturālām problēmām budžeta procesā un izpildes ciklā; pieņem zināšanai Aģentūras atbildi uz šo jautājumu, kurā uzsvērts, ka lielais pārnesums 2022. gadā ir noticis ļoti īpašu apstākļu dēļ, kurus nav paredzēts atkārtot;

norāda, ka 2022. finanšu gadu iezīmēja atgūšanās no Covid-19 pandēmijas ietekmes iepriekšējos divos finanšu gados, savukārt EFCA budžets un resursi turpināja pieaugt un bija paredzēti papildu uzdevumiem un projektiem, kā noteikts tās 2022. gada vienotajā programmdokumentā; norāda, ka karš Ukrainā varētu ietekmēt ne tikai dažu aktīvu un saistību atzīšanu un novērtēšanu bilancē, bet arī dažus ieņēmumus un izdevumus, kas iekļauti finanšu darbības rezultātu pārskatā turpmākajos pārskata periodos;

uzsver, ka par zvejas darbību kontroli galvenokārt atbild dalībvalstis, savukārt Aģentūras uzdevumi pēc būtības ir atbalstoši; uzsver, ka Savienības zivsaimniecības kontroles sistēmas nesenās pārskatīšanas rezultātā tiks palielināts Aģentūras atbalstošā darba apjoms; uzsver, ka ir svarīgi apzināties – būtu neloģiski paplašināt pienākumus, nepiešķirot pietiekamus resursus to veikšanai; tāpēc uzsver, ka ir jānodrošina, lai turpmākajos gados Aģentūrai būtu pieejami pietiekami finanšu resursi un cilvēkresursi;

Sniegums

atzinīgi vērtē to, ka 2022. gadā Aģentūra īstenoja 95,4 % no gada darba programmas, ko valde pieņēma vienotā programmdokumenta ietvaros;

ar gandarījumu norāda, ka Aģentūra izmanto galvenos snieguma rādītājus, lai novērtētu savu darbību rezultātus divās galvenajās jomās: operatīvās darbības un horizontālās darbības; turklāt atzīst, ka operatīvās darbības aptver tādas svarīgas jomas kā operatīvā sadarbība, palīdzība sadarbībai, starptautiskā dimensija un Savienības sadarbība krasta apsardzes funkciju jomā; pieņem zināšanai, ka horizontālās darbības ietver saziņu un pārstāvību, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas un informācijas drošību, kā arī administratīvos un pārvaldības procesus;

konstatē, ka 2022. gadā Aģentūrai tika piešķirti papildu resursi, nodrošinot tai operatīvās spējas, kas vajadzīgas, lai palīdzētu dalībvalstīm un Eiropas Komisijai īstenot uzraudzības, kontroles un pārraudzības režīmu, ko izmanto kopējā zivsaimniecības politikā (KZP), tostarp pasākumos, kas paredzēti ar Apvienoto Karalisti noslēgtajā Tirdzniecības un sadarbības nolīgumā (TSN); turklāt norāda, ka 2022. gadā tika iekļauti trīs jauni projekti, kurus subsidēja ar dotācijām gaidāmā Eiropas Jūrlietu, zivsaimniecības un akvakultūras fonda (EJZAF) ietvaros; konstatē, ka šie projekti ietvēra pētījumu par zvejas produktu svēršanas procesu visā Savienībā, virtuālu reģionālu mācību akadēmiju Vidusjūras rietumu daļā zivsaimniecības kontroles un inspekcijas jomā un rokasgrāmatas un nozaru kvalifikācijas tiešsaistes sistēmas (SQF) uzturēšanu attiecībā uz Savienības sadarbību krasta apsardzes funkciju jomā;

atgādina, ka Aģentūrai reizi piecos gados ir jāveic neatkarīgs izvērtējums, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/473 (2) 48. pantā noteikto juridisko pienākumu; konstatē, ka par laikposmu no 2017. līdz 2021. gadam ārējais vērtētājs 2022. gada jūlijā nāca klajā ar galīgā ziņojuma projektu, kas tika iesniegts Administratīvās padomes locekļiem komentāru sniegšanai; norāda, ka izvērtējumā Aģentūras sniegums tika novērtēts pēc pieciem kritērijiem – efektivitātes, lietderības, atbilstības, saskaņotības un Savienības pievienotās vērtības – saskaņā ar Komisijas Labāka regulējuma pamatnostādnēm; uzsver, ka izvērtējumā ir izklāstīti desmit ieteikumi, kas vērsti uz dažādiem aspektiem, galvenokārt organizatoriska rakstura jautājumiem, lai Aģentūras loma un darbības joprojām būtu piemērotas Regulā (ES) 2019/473 noteikto mērķu sasniegšanai, kā arī konkrētām Aģentūras darbībām;

atgādina par Aģentūras būtisko ieguldījumu KZP īstenošanā, jo īpaši attiecībā uz zivsaimniecības kontroli un cīņu pret nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju; atzinīgi vērtē Aģentūras fraktēto atkrastes patruļkuģu stiprināšanu nolūkā veikt zivsaimniecības kontroli un inspekcijas Savienības un starptautiskajos ūdeņos un atbalstīt valstu iestādes; uzsver Aģentūras dalību nozīmīgās starptautiskās koalīcijās pret nelegālu zveju, piemēram, programmas “Labāka reģionālā zivsaimniecības pārvaldība Rietumāfrikā” (PESCAO) operācijā;

10.

norāda, ka 2022. gadā Aģentūra ziņoja par 47 592 inspekcijām (jūrā un krastā), kuru rezultātā tika konstatēti 5 167 iespējami pārkāpumi, proti, tika veikts attiecīgi par 11 % mazāk inspekciju un atklāts par 28 % vairāk iespējamu pārkāpumu nekā 2021. gadā; norāda, ka konstatētais samazinājums ne vienmēr ir saistīts ar dalībvalstu kontroles centienu samazināšanos; aicina Aģentūru sniegt sīkāku informāciju par šo izmaiņu iemesliem; norāda, ka inspekcijām un citiem ar tām saistītiem turpmākiem pasākumiem ir būtiska nozīme ne tikai zivju krājumu pareizā pārvaldībā, bet arī vienlīdzīgu konkurences apstākļu nodrošināšanā Savienības zvejniekiem;

11.

uzsver Aģentūras lomu spēju veidošanas un apmācības piedāvāšanā trešām valstīm un to, ka Aģentūra pilda ļoti svarīgu uzdevumu, nodrošinot vienlīdzīgus konkurences apstākļus ar visām piekrastes valstīm;

Efektivitāte un ieguvumi

12.

uzsver, ka Aģentūra joprojām gūst labumu no efektivitātes uzlabojumiem, kas gūti, ievērojot Komisijas ceļvedi attiecībā uz pašreizējo korporatīvo IT sistēmu izmantošanu (SUMMA, e-iepirkuma moduļi pirms un pēc līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas, MIPS, AGM, Sysper moduļi, PPMT u. c.); norāda, ka papildus priekšrocībām, kas konstatētas saistībā ar visu šo sistēmu integrācijas aspektiem, pastāv skaidri ieguvumi, proti, samazinās uzturēšanas izmaksas saistībā ar grozījumu un atjauninājumu atbalstīšanu;

13.

atzinīgi vērtē to, ka Aģentūra pieņem uzaicinājumus uz starpiestāžu konkursiem, kas saņemti no Komisijas un citām aģentūrām; norāda, ka pašlaik Aģentūra izmanto vairāk nekā 45 pamatlīgumus, ko parakstījušas citas struktūras; norāda, ka tādejādi tiek panākts, ka aģentūru vadošā loma tiek rotēta, kas kopumā palielina aģentūru iepirkuma centienu efektivitāti;

14.

vērš uzmanību uz kopīgo administratīvo uzdevumu centralizāciju, kas arī ir veiksmīgi palīdzējusi panākt efektivitāti; pieņem zināšanai, ka finanšu iniciēšana un pārbaude joprojām ir centralizēta, kas ļauj labāk kontrolēt darījumus, vienādojot metodiku un nodrošinot zināšanas šajās jomās;

15.

norāda, ka vēl viens efektivitātes uzlabojums cilvēkresursu jomā ir panākts, kopīgi ar citām aģentūrām izmantojot esošos darbā pieņemšanas procedūru rezerves sarakstus, ja rezerves saraksta profils atbilst pieprasījuma iesniedzējas aģentūras vajadzībām; norāda, ka šāda prakse ļauj izmantot citas aģentūras rezerves sarakstu bez nepieciešamības organizēt jaunu darbā pieņemšanas procedūru, kas prasa lielus resursus;

16.

pieņem zināšanai, ka Aģentūra turpina sadarboties ar Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru (Frontex) un Eiropas Jūras drošības aģentūru (EMSA), atbalstot valsts iestādes, kas pilda krasta apsardzes funkcijas atbilstīgi Regulas (ES) 2019/473 8. pantam; uzskata, ka šī sadarbība ir veiksmīgs paraugs Savienības aģentūru darba sinerģijai, kam būtu jākalpo par iedvesmas avotu aģentūrām citās jomās; aicina Aģentūru turpināt centienus šajā jomā un uzskata, ka būtu lietderīgi pastiprināt arī Aģentūras un Eiropas Vides aģentūras sadarbību;

Personāla politika

17.

norāda, ka 2022. gada 31. decembrī bija aizpildīti 96,10 % no štatu sarakstā paredzētajām štata vietām un darbā bija pieņemti 74 pagaidu darbinieki no Savienības budžetā apstiprinātā 77 pagaidu darbinieka skaita (salīdzinājumā ar 65 apstiprinātajām štata vietām 2021. gadā); norāda, ka 2022. gadā Aģentūrā strādāja arī 11 līgumdarbinieki, seši norīkotie valsts eksperti (NVE) un 16 pagaidu darba aģentūru darbinieki un konsultanti; turklāt norāda, ka vēl kopumā 13 līgumdarbinieki dažādos projektos tika finansēti ar ad hoc dotācijām un iemaksu nolīgumiem;

18.

pieņem zināšanai, ka 2022. gada februārī notika reorganizācija, lai pielāgotu organizāciju papildu uzdevumiem un resursiem, kas Aģentūrai piešķirti tādu operatīvo spēju uzlabošanai, kas vajadzīgas, lai palīdzētu zvejniecību uzraudzības, kontroles un pārraudzības operācijās, kā to paredz KZP, tostarp pasākumos, kas paredzēti ar Apvienoto Karalisti noslēgtajā TSN, un vairākos jaunos projektos saskaņā ar iemaksu nolīgumiem; uzsver, ka darbinieku, tostarp pagaidu darbinieku, līgumdarbinieku un NVE, skaits palielinājās gandrīz par 50 % salīdzinājumā ar situāciju 2021. gada sākumā;

19.

pieņem zināšanai Aģentūras politiku vienlīdzīgas attieksmes pret personālu veicināšanai un mērķi panākt dzimumu līdzsvaru gan darbinieku skaita, gan amata pakāpes un atbildības līmeņa ziņā; pieņem zināšanai dzimumu sadalījumu Aģentūras kopējā darbinieku skaitā, proti, to, ka 54 no 106 darbiniekiem (51 %) bija sievietes; pauž nožēlu, ka 38 % no AD 8 pakāpes (administratora funkciju grupa, 8. pakāpe) un augstākas pakāpes darbiniekiem bija sievietes (tāpat kā 2021. gadā); atgādina, ka ir svarīgi nodrošināt dzimumu līdzsvaru, un aicina Aģentūru ņemt vērā šo aspektu, ieceļot amatā augstākā un vidējā līmeņa vadītājus; norāda, ka, lai gan Aģentūra 2022. gadā nav pieņēmusi Daudzveidības un iekļaušanas hartu, tā veica darbības, lai sasniegtu ilgtspējīgas attīstības 5. mērķi “Dzimumu līdztiesība”, kā norādīts Aģentūras mērķos;

20.

norāda, ka 2022. gada 31. decembrī Aģentūrā bija nodarbināti darbinieki no 18 dalībvalstīm; norāda, ka 33 % Aģentūras darbinieku ir tās dalībvalsts valstspiederīgie, kurā tā atrodas; atgādina, cik svarīgs ir ģeogrāfiskais līdzsvars, un mudina Aģentūru turpināt veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu līdzsvarotu un taisnīgu ģeogrāfisko pārstāvību;

21.

pieņem zināšanai, ka kopš 2022. gada 1. oktobra Aģentūra pēc analoģijas piemēro Komisijas noteikumus par darba laiku un hibrīddarbu;

22.

konstatē, ka 2022. gadā Sysper moduļu īstenošana ietvēra CCP funkcijas “Atvaļinājums personisku iemeslu dēļ” ieviešanu, NDP Payslips pievienošanu pagaidu darbiniekiem un līgumdarbiniekiem, tādas jaunas funkcijas ieviešanu, kas ļauj pieprasīt tāldarbu no ārvalstīm (epizodisks tāldarbs) pagaidu darbiniekiem un līgumdarbiniekiem, kā arī ADI pagaidu darbplūsmu; turklāt tika ieviestas tādas Sysper funkcijas, kas saistītas ar jaunu noteikumu īstenošanu par darba laiku un hibrīddarbu, tika ieviests STAGE modulis un veikts sagatavošanās darbs EVAL un OBJ moduļiem;

Pārredzamība un interešu konfliktu novēršana un pārvaldība

23.

ir informēta, ka Aģentūra savā tīmekļa vietnē publicē valdes locekļu un augstākā līmeņa vadītāju interešu deklarācijas un dzīves aprakstus (CV); turklāt norāda, ka Aģentūra regulāri atjaunina tabulu, kurā sniegta informācija par visām Aģentūras izpilddirektores un darbinieku sanāksmēm ar organizācijām vai pašnodarbinātām personām, kas iesaistītas Savienības politikas veidošanā un īstenošanā, lai tādējādi nodrošinātu pilnīgu pārredzamību un uzticēšanos Aģentūras darbībai, un minētā tabula ir pieejama Aģentūras tīmekļa vietnē;

24.

aicina Aģentūru arī turpmāk regulāri atjaunināt un publiskot informāciju par attiecīgajām izpilddirektores un darbinieku sanāksmēm ar organizācijām vai pašnodarbinātām personām, kas iesaistītas ES politikas izstrādē un īstenošanā, lai tādējādi nodrošinātu pilnīgu pārredzamību un uzticēšanos Aģentūras darbībai;

25.

pieņem zināšanai, ka Aģentūra piemēro interešu konfliktu novēršanas politiku saviem darbiniekiem, NVE, atalgotiem ārējiem ekspertiem, praktikantiem un Administratīvās un Konsultatīvās padomes locekļiem; norāda, ka darbinieki par to tiek informēti, izmantojot iekštīklu un mācības, un ka darbinieki un eksperti apņemas to ievērot, parakstot deklarācijas un apņemšanās ievērot konfidencialitāti; turklāt norāda, ka Aģentūras līgumu vispārīgajos nosacījumos ir paredzēti īpaši noteikumi par Aģentūras līgumslēdzēju, tostarp pagaidu darba aģentūras darbinieku, kas sniedz pakalpojumus, interešu konfliktu;

26.

pieņem zināšanai, ka Aģentūra kopš 2014. gada ir ieviesusi krāpšanas apkarošanas stratēģiju, kuru regulāri atjaunina un kurā pašlaik galvenā uzmanība pievērsta pasākumu īstenošanai ar mērķi mazināt riska novērtējumos konstatētos krāpšanas riskus; norāda, ka Administratīvās padomes apstiprinātajā jaunākajā atjauninājumā 2022. gadā ir uzsvērti pastāvīgie centieni palielināt informētību par ētiku un godprātību;

Iepirkums

27.

pieņem zināšanai, ka saskaņā ar Revīzijas palātas ziņojumu Aģentūra 2022. gadā parakstīja 90 miljonu EUR vērtu pamatlīgumu par trīs atkrastes patruļkuģu fraktēšanu, kura sākotnējais termiņš bija 24 mēneši un kuru bija paredzēts automātiski atjaunot četras reizes – katru reizi vēl uz 12 mēnešiem, kopā līdz sešiem gadiem; atgādina, ka Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 (3) (Finanšu regula) I pielikuma 1.1. punktā ir atļauti pamatlīgumi, kuru termiņš pārsniedz četrus gadus, bet tikai pienācīgi pamatotos izņēmuma gadījumos; norāda, ka Aģentūra pamatoja ilgāko līgumu ar nepieciešamību nodrošināt pienācīgu peļņu no kapitāla ieguldījuma darbuzņēmējiem, kuriem kuģi bija aprīko ar stingra korpusa piepūšamām laivām; turklāt norāda, ka Revīzijas palāta šo pamatojumu neuzskatīja par pietiekamu, jo pielāgošanas izmaksas tika lēstas tikai aptuveni 1 % apmērā no līguma kopējās vērtības un turklāt Aģentūra saglabāja iespēju vienpusēji izbeigt līgumu pēc pirmajiem diviem gadiem un pēc katra nākamā gada, kas apgāž argumentu, ka darbuzņēmējam bija vajadzīgs garantēts sešu gadu līguma termiņš, lai nodrošinātu peļņu no kapitāla ieguldījuma; uzsver, ka Revīzijas palāta uzskatīs turpmākos saistītos maksājumus par nepareiziem, ja līgums tiks pagarināts, pārsniedzot četru gadu termiņu; konstatē, ka pēc Aģentūras sniegtās informācijas Aģentūra, gatavojot procedūru, uzskatīja, ka parasto četru gadu līguma termiņu tirgū varētu neuzskatīt par tādu, kas nodrošina peļņu no kapitāla ieguldījuma un ka attiecīgajā pamatlīgumā paredzētā pakalpojumu sniegšana un nepārtrauktība ir ļoti svarīga tās pamatdarbībām;

28.

atgādina, ka ir svarīgi visās publiskā iepirkuma procedūrās nodrošināt godīgu konkurenci starp pretendentiem un iepirkt preces un pakalpojumus par vislabāko cenu, ievērojot pārredzamības, proporcionalitātes, vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminēšanas principu; aicina Aģentūru uzlabot savas publiskā iepirkuma procedūras, nodrošinot pilnīgu atbilstību piemērojamajiem noteikumiem, lai panāktu optimālu ieguldīto publisko resursu atdevi;

Iekšējā kontrole

29.

pauž bažas par Revīzijas palātas konstatējumu, ka procedūrās, ko izmanto ārējo ekspertu atlasei un līgumu slēgšanai, sistemātiski netiek nodrošināta pietiekama revīzijas izsekojamība, kas prasīta Finanšu regulas 36. panta 3. punktā; norāda, ka, konkrēti, nevarēja iegūt pietiekamus pierādījumus tam, ka eksperti tika norīkoti veikt uzdevumus, pamatojoties uz iepriekš noteiktiem atlases kritērijiem, kas saistīti ar viņu relatīvajiem nopelniem, un ka bija ievēroti Finanšu regulas 237. pantā izklāstītie nediskriminēšanas un vienlīdzīgas attieksmes principi; aicina Aģentūru stiprināt iekšējos procesus ārējo ekspertu atlasei un līgumu slēgšanai un ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par visiem šajā sakarā veiktajiem pasākumiem;

30.

ar bažām norāda, ka saskaņā ar Revīzijas palātas sniegto informāciju Aģentūra 2022. gada maijā sāka sarunu procedūru, iepriekš nepublicējot paziņojumu par līgumu attiecībā uz tā atkrastes patruļkuģa nomu, ko paredzēts izmantot ūdeņos starp Savienību un Apvienoto Karalisti, un 2022. gada jūnijā parakstīja līgumu, lai nodrošinātu pāreju starp iepriekšējiem un gaidāmajiem līgumiem saskaņā ar notiekošo atklāto procedūru, kas bija ilgāka, nekā sākotnēji paredzēts; pieņem zināšanai, ka Aģentūra pamatoja steidzamību ar Finanšu regulā paredzētu izņēmumu, atsaucoties uz neparedzētiem notikumiem, kas ir Finanšu regulas I pielikuma 11.1. punkta c) apakšpunktā atļautais izņēmums; norāda uz Revīzijas palātas secinājumu, ka daži no faktoriem, kas izraisīja šo steidzamību, varēja nebūt paredzami, tomēr daži citi faktori bija paredzami, un tas, ka tie netika pienācīgi ņemti vērā, liecina par nepilnībām Aģentūras plānošanā un šo trīs kuģu fraktēšanas iepirkuma pārvaldībā; aicina Aģentūru risināt un novērst nepilnības tās plānošanā un iepirkuma pārvaldībā, kuras norādījusi Revīzijas palāta, un pēc iespējas ātrāk ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par šajā sakarā veiktajiem pasākumiem;

Citi komentāri

31.

pieņem zināšanai, ka Aģentūra nav īstenojusi vides vadības un audita sistēmas (EMAS) sertifikāciju, jo tās centieni ir vērsti uz citu projektu atbalstīšanu; atgādina, ka šīs sistēmas mērķis ir veicināt pastāvīgus uzlabojumus organizāciju vidiskajā sniegumā; mudina Aģentūru veikt pasākumus EMAS īstenošanai;

32.

attiecībā uz pārējiem horizontāla rakstura konstatējumiem, kas pievienoti lēmumam par budžeta izpildes apstiprināšanu, atsaucas uz 2024. gada 11. aprīļa rezolūciju (4) par aģentūru sniegumu, finanšu pārvaldību un kontroli.

(1) OV C 38, 31.1.2023., 65. lpp.

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/473 (2019. gada 19. marts) par Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūru (OV L 83, 25.3.2019., 18. lpp.).

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.).

(4) Pieņemtie teksti, P9_TA(2024)0280.