|
Eiropas Savienības |
LV L sērija |
|
2025/1453 |
7.8.2025 |
Saskaņā ar starptautisko publisko tiesību normām juridisks spēks ir tikai ANO EEK dokumentu oriģināliem. Šo noteikumu statuss un spēkā stāšanās datums jāpārbauda ANO EEK statusa dokumenta TRANS/WP.29/343 jaunākajā redakcijā, kas pieejama šādā tīmekļa vietnē: https://unece.org/status-1958-agreement-and-annexed-regulations
ANO Noteikumi Nr. 117 – Vienoti noteikumi par riepu apstiprināšanu attiecībā uz rites skaņas emisijām un/vai saķeri ar slapju virsmu, un/vai rites pretestību [2025/1453]
Ar visiem grozījumiem līdz
04. sērijas grozījumu 2. papildinājumam – spēkā stāšanās datums: 2025. gada 10. janvāris
Šis dokuments ir domāts tikai kā dokumentēšanas rīks. Autentiski un juridiski saistoši dokumenti ir:
ECE/TRANS/WP.29/2013/59,
ECE/TRANS/WP.29/2014/4,
ECE/TRANS/WP.29/2014/6,
ECE/TRANS/WP.29/2013/66 (grozīts ar ziņojuma ECE/TRANS/WP.29/1108 56. punktu),
ECE/TRANS/WP.29/2015/5,
ECE/TRANS/WP.29/2015/65 (grozīts ar ziņojuma ECE/TRANS/WP.29/1116 66. punktu),
ECE/TRANS/WP.29/2016/60,
ECE/TRANS/WP.29/2019/54,
ECE/TRANS/WP.29/2020/6 (grozīts ar ziņojuma ECE/TRANS/WP.29/1151 85. punktu),
ECE/TRANS/WP.29/2020/75,
ECE/TRANS/WP.29/2021/8 (grozīts ar ziņojuma ECE/TRANS/WP.29/1157 78. punktu),
ECE/TRANS/WP.29/2022/8,
ECE/TRANS/WP.29/2022/83,
ECE/TRANS/WP.29/2023/6 (grozīts ar ziņojuma ECE/TRANS/WP.29/1171 88. punktu),
ECE/TRANS/WP.29/2023/8,
ECE/TRANS/WP.29/2023/76,
ECE/TRANS/WP.29/2024/65.
Saturs
Noteikumi
|
1. |
Tvērums |
|
2. |
Definīcijas |
|
3. |
Apstiprinājuma pieteikums |
|
4. |
Marķējumi |
|
5. |
Apstiprinājums |
|
6. |
Prasības |
|
7. |
Riepas tipa pārveidojumi un apstiprinājuma paplašinājums |
|
8. |
Ražošanas atbilstība |
|
9. |
Sankcijas par ražošanas neatbilstību |
|
10. |
Ražošanas pilnīga izbeigšana |
|
11. |
Par apstiprināšanas testu veikšanu atbildīgo tehnisko dienestu un tipa apstiprinātāju iestāžu nosaukumi un adreses |
|
12. |
Pārejas noteikumi |
Pielikumi
|
1. |
Paziņojums |
|
2. |
Apstiprinājuma marķējuma zīmju izkārtojumi |
|
1. papildinājums |
Atsevišķu apstiprinājuma atbilstīgi ANO Noteikumiem Nr. 117 marķējuma zīmju piemēri |
|
2. papildinājums |
Apstiprinājums saskaņā ar Noteikumiem Nr. 117 vienlaicīgi ar apstiprinājumu atbilstīgi Noteikumiem Nr. 30 vai 54 |
|
3. papildinājums |
Saskaņā ar Noteikumiem Nr. 117, 30 vai 54 izdotu apstiprinājumu marķējumu kombinācijas |
|
4. papildinājums |
Paplašinājumi saskaņā ar Noteikumiem Nr. 117 izdotu apstiprinājumu apvienošanai |
|
3. |
Brīvskrējiena testa metode riepu rites skaņas emisijas mērīšanai |
|
1. papildinājums |
Testa ziņojums |
|
4. |
Rezervēts |
|
5. |
Nelietotu riepu saķeres ar slapju virsmu mērīšanas testa procedūras |
|
Papildinājums |
Nelietotu riepu saķeres ar slapju ceļu indeksa testa ziņojumu piemēri |
|
6. |
Rites pretestības mērīšanas testa procedūra |
|
1. papildinājums |
Testa iekārtas pielaides |
|
2. papildinājums |
(izlaists) |
|
3. papildinājums |
Testa ziņojums un testa dati (rites pretestība) |
|
4. papildinājums |
Riepu standartizācijas organizācijas |
|
5. papildinājums |
Palēninājuma metode: mērījumi un datu apstrāde palēninājuma vērtību iegūšanai diferenciāļā dω/dt veidā |
|
7. |
Veiktspējas sniegā testēšanas procedūras salīdzinājumā ar riepām lietošanai smagos sniega apstākļos |
|
1. papildinājums |
“Kalnu simbola” piktogrammas definīcija |
|
2. papildinājums |
Testa ziņojumi un testa dati par C1 un C2 klases riepām |
|
3. papildinājums |
Testa ziņojumi un testa dati par C3 klases riepām |
|
8. |
Veiktspējas uz ledus testēšanas procedūras salīdzinājumā ar C1 klases ledus riepām |
|
1. papildinājums |
“Ledus simbola” piktogrammas definīcija |
|
2. papildinājums |
Testa ziņojumi un testa dati par C1 klases riepām |
|
9. |
Lietotu riepu saķeres ar slapju virsmu noteikšanas procedūra |
|
1. papildinājums |
Lietotas riepas sagatavošanas ziņojuma piemērs |
|
2. papildinājums |
Lietotu riepu saķeres ar slapju ceļu indeksa testa ziņojumu piemēri |
|
10. |
C1 klases riepu dilšanas noteikšanas procedūra |
|
1. papildinājums |
Testa metode (a): paātrinājumu aprēķināšana |
|
2. papildinājums |
Testa metode (a): transportlīdzekļa metodes testa ziņojuma piemērs |
|
3. papildinājums |
Testa metode (b): testu cikla ievaddati |
|
4. papildinājums |
Testa metode (b): testa iekārtas pielaides |
|
5. papildinājums |
Testa metode (b): smilšpapīra virsmas nomaiņa |
|
6. papildinājums |
Testa metode (b): testa metodes uz veltņa iekšelpās testa ziņojuma piemērs |
1. Tvērums
|
1.1. |
Šos noteikumus piemēro jaunām, nelietotām C1, C2 un C3 klases pneimatiskajām riepām* attiecībā uz to skaņas emisijām, rites pretestību un saķeres veiktspēju uz slapjām virsmām (slapjā saķere) un lietotām C1 klases riepām attiecībā uz saķeres veiktspēju uz slapjām virsmām (slapjā saķere). Tos piemēro arī nelietotām C1 riepām attiecībā uz riepas dilumu, kas definēts šo ANO noteikumu 1.3. punktā. Tomēr tie neattiecas uz:
|
|
1.1.1. |
riepām, kuras ir konstruētas kā “pagaidu lietošanas rezerves riepām”, ar marķējumu “Tikai pagaidu lietošanai”; |
|
1.1.2. |
riepām ar nominālo diska diametra kodu ≤ 10 (vai ≤ 254 mm) vai ≥ 25 (vai ≥ 635 mm); |
|
1.1.3. |
sacīkstēm paredzētām riepām; |
|
1.1.4. |
riepām, kas paredzētas uzstādīšanai ceļu transportlīdzekļiem, kuri neietilpst M, N un O kategorijā (1); |
|
1.1.5. |
riepām, kas aprīkotas ar papildu ierīcēm vilces īpašību uzlabošanai (piem., radžotām riepām); |
|
1.1.6. |
riepām ātruma kategorijā līdz 80 km/h (ātruma kategorijas simbols F); |
|
1.1.7. |
riepām, kas konstruētas uzstādīšanai transportlīdzekļiem, kuri pirmo reizi reģistrēti pirms 2000. gada 1. oktobra; |
|
1.1.8. |
profesionālām bezceļa riepām. |
|
1.2. |
Nolīguma puses izdod un pieņem apstiprinājumus attiecībā uz rites skaņu un/vai nelietotu riepu saķeri ar slapjām virsmām, un/vai lietotu riepu saķeri ar slapjām virsmām, un/vai rites pretestību. |
|
1.3. |
C1 klases riepu, izņemot ledus riepas un riepas ar nominālo diska diametra kodu ≤ 13, apstiprinājumu papildina ar informāciju par diluma līmeni saskaņā ar šo noteikumu 5.7.–5.9. punktu. |
2. Definīcijas
Šajos noteikumos papildus definīcijām, kas noteiktas Noteikumos Nr. 30 un 54, izmanto šādas definīcijas.
|
2.1. |
“Riepas tips” ir riepas, kuras neatšķiras tādos būtiskos raksturlielumos kā:
|
|
2.2. |
“Ražotājs” ir fiziska vai juridiska persona, kas tipa apstiprinātājas iestādes (TAA) priekšā ir atbildīga par visiem tipa apstiprināšanas aspektiem un par ražošanas atbilstības nodrošināšanu. |
|
2.3. |
“Zīmols/preču zīme” ir zīmola vai preču zīmes identifikācija, ko noteicis ražotājs un ko marķē uz riepas sānmalas(-ām). Zīmols/preču zīme drīkst būt tāda pati kā ražotājam. |
|
2.4. |
Tirdzniecības apraksts / komercnosaukums: riepas ražotāja piešķirta riepu kopuma identifikācija. Tā drīkst sakrist ar zīmolu/preču zīmi. |
|
2.5. |
“Rites skaņas emisija” ir skaņa, kas rodas, riepām kustībā saskaroties ar ceļa virsmu. |
|
2.6. |
“Riepas klase” ir viena no šādām grupām: |
|
2.6.1. |
C1 klases riepas: riepas, kas atbilst ANO Noteikumiem Nr. 30; |
|
2.6.2. |
C2 klases riepas: riepas, kas atbilst ANO Noteikumiem Nr. 54 un kuras atsevišķa riteņa konfigurācijā identificē ar slodzes indeksu 121 vai zemāku un ar ātruma kategorijas simbolu ir “N” vai augstāku; |
|
2.6.3. |
C3 klases riepas: riepas, kuras atbilst ANO Noteikumiem Nr. 54 un kuras identificē:
|
|
2.7. |
“Reprezentatīvas riepas izmērs” ir tādas riepas izmērs, kura iesniegta šo noteikumu 3. pielikumā aprakstītā testa veikšanai attiecībā uz rites skaņas emisijām vai 5. pielikumā attiecībā uz saķeri ar slapju virsmu, vai 6. pielikumā attiecībā uz rites pretestību, vai 9. pielikumā attiecībā uz lietotas riepas saķeri ar slapjām virsmām, lai novērtētu riepas tipa atbilstību tipa apstiprinājumam, vai 7. pielikumā nolūkā izmērīt veiktspēju sniegā, vai 8. pielikumā nolūkā izmērīt veiktspēju uz ledus. |
|
2.8. |
“Pagaidu lietošanas rezerves riepa” ir riepa, kura atšķiras no riepas, ko paredzēts uzstādīt jebkādam transportlīdzeklim normālos braukšanas apstākļos; tā ir paredzēta tikai pagaidu lietošanai ierobežotos braukšanas apstākļos. |
|
2.9. |
“Sacīkstēm konstruētas riepas” ir riepas, kuras paredzētas uzstādīt transportlīdzekļiem, kuri piedalās autosporta sacīkstēs, un nav paredzētas izmantošanai uz ceļa ārpus sacīkstēm. |
|
2.10. |
“Normāla riepa” ir riepa, kas paredzēta normālai izmantošanai uz ceļa. |
|
2.11. |
C1 klases “pastiprināta riepa” jeb “riepa lielākai slodzei” ir riepa, kuras struktūra konstruēta, lai pie lielāka spiediena riepā tā izturētu lielāku slodzi nekā attiecīga standarta riepa pie standarta spiediena riepā, kā noteikts ISO 4000-1:2021 (2). |
|
2.12. |
“Vilces riepa” ir C2 vai C3 klases riepa ar uzrakstu “TRACTION”, ko paredzēts uzstādīt galvenokārt uz transportlīdzekļa dzenošās(-ajām) ass(asīm), lai dažādos apstākļos palielinātu spēka pārvadi. |
|
2.13. |
“Sniega riepa” ir riepa, kuras protektora raksts, protektora materiāla sastāvs vai konstrukcija ir konstruēti galvenokārt, lai dubļu un/vai sniega apstākļos sasniegtu labāku veiktspēju nekā normālai riepai attiecībā uz tās spēju ļaut transportlīdzeklim sākt kustību un vadīt tā kustību. |
|
2.13.1. |
“Riepa izmantošanai smagos sniega apstākļos” ir sniega riepa vai īpaša lietojuma riepa, kuras protektora raksts, protektora materiāla sastāvs vai struktūra ir specifiski konstruēti izmantošanai smagos sniega apstākļos un kura atbilst šo noteikumu 6.5. un 6.5.1. punkta prasībām. |
|
2.13.1.1. |
“Ledus riepa” ir C1 klases sniega riepa, kura klasificēta kā riepa izmantošanai smagos sniega apstākļos un ir konstruēta arī izmantošanai uz ceļa virsmām, ko klāj ledus, un atbilst šo noteikumu 6.5.2. punkta prasībām. |
|
2.14. |
“Īpaša lietojuma riepa” ir riepa, kas paredzēta lietošanai gan uz ceļa, gan apvidū vai citiem īpašiem nolūkiem. Šīs riepas ir galvenokārt konstruētas, lai transportlīdzeklis spētu sākt un saglabāt kustību bezceļa apstākļos. |
|
2.15. |
“Profesionāla bezceļa riepa” ir īpaša lietojuma riepa, ko galvenokārt izmanto smagos bezceļa apstākļos. |
|
2.16. |
“Protektora dziļums” ir galveno rievu dziļums. |
|
2.16.1. |
“Galvenās rievas” ir platas gareniskās rievas riepas protektora centrālajā zonā, kuru pamatnē, ja tās ir pasažieru transportlīdzekļu un vieglo kravas (komerciālo) automobiļu riepas, atrodas protektora nolietojuma indikatori. |
|
2.17. |
“Rievu koeficients” ir attiecība starp laukumu, ko atsauces virsmā veido rievas, un šīs atsauces virsmas laukumu, kas aprēķināta saskaņā ar veidnes rasējumu. |
|
2.18. |
“Standarta atsauces testa riepa” jeb “SRTT” ir riepa, kas ražota, kontrolēta un uzglabāta saskaņā ar ASTM International standartiem:
|
|
2.19. |
Slapjās saķeres vai veiktspējas sniegā, vai veiktspējas uz ledus mērījumi – specifiskas definīcijas |
|
2.19.1. |
“Saķere ar slapjām virsmām” jeb “slapjā saķere” ir ar izmēģināmo riepu aprīkota testa transportlīdzekļa relatīvā bremzēšanas veiktspēja uz slapjas virsmas salīdzinājumā ar tāda paša testa transportlīdzekļa relatīvo bremzēšanas veiktspēju, kas aprīkots ar standarta atsauces testa riepu (SRTT). |
|
2.19.2. |
“Izmēģināmā riepa” vai “izmēģināmo riepu komplekts” ir riepa vai riepu komplekts, kas reprezentē apstiprināšanai saskaņā ar šiem noteikumiem iesniegto tipu un kuras/kura veiktspēja ir izvērtēta attiecībā pret atsauces riepu vai atsauces riepu komplektu. |
|
2.19.3. |
“Atsauces riepa” vai “atsauces riepu komplekts” ir standarta atsauces testa riepa vai standarta atsauces testa riepu komplekts. |
|
2.19.4. |
“Kontrolriepa” vai “kontrolriepu komplekts” ir normāla masveidā ražota riepa vai normālu masveidā ražotu riepu komplekts, ko izmanto, lai noteiktu slapjās saķeres līmeni vai veiktspējas sniegā līmeni, vai veiktspējas uz ledus līmeni tāda izmēra riepām, kuras tam pašam transportlīdzeklim nevar uzstādīt kā atsauces riepu vai atsauces riepu komplektu – sk. šo noteikumu 5. pielikuma B daļas 2.2.2.8. punktu, 7. pielikuma 3.4.3. punktu un 8. pielikuma 2.4.5.1.1. punktu. |
|
2.19.5. |
“Testa riepa” ir izmēģināmā riepa, atsauces riepa vai kontrolriepa. |
|
2.19.6. |
“Saķeres ar slapju ceļu indekss” (G) ir bezdimensionāls lielums izmēģināmās riepas slapjās saķeres līmeņa izteikšanai attiecībā pret attiecīgās SRTT slapjās saķeres līmeni. |
|
2.19.7. |
“Saķeres sniegā indekss” (SG) ir bezdimensionāls lielums izmēģināmās riepas veiktspējas sniegā līmeņa izteikšanai attiecībā pret attiecīgās SRTT veiktspēju. |
|
2.19.8. |
“Saķeres uz ledus indekss” (GI) ir bezdimensionāls lielums izmēģināmās riepas veiktspējas uz ledus līmeņa izteikšanai attiecībā pret attiecīgās SRTT veiktspēju. |
|
2.19.9. |
“Maksimālais bremžu spēka koeficients” (pbfc) ir bremžu spēka un vertikālās slodzes uz riepu attiecības maksimālā vērtība pirms riteņu nobloķēšanās. |
|
2.19.10. |
“Vidējais maksimālais palēninājums” (mfdd) ir vidējais palēninājums, aprēķināts, balstoties uz izmērīto attālumu, transportlīdzeklim palēninot gaitu starp diviem konkrētiem ātrumiem. |
|
2.19.11. |
“Sakabes augstums” ir augstums, mērīts perpendikulāri no punkta, kurā ir pievienota piekabes vilkšanas sakabes ierīce, līdz zemei, kad velkošais transportlīdzeklis un piekabe ir sakabināti. Transportlīdzeklim un piekabei jāatrodas testa režīmā uz līdzena ceļa seguma virsmas, aprīkotiem ar attiecīgu(-ām) riepu(-ām), kura(-s) jāizmanto konkrētajā testā. |
|
2.19.12. |
“Testa brauciens” ir slogotas riepas atsevišķs brauciens pāri konkrētai testa virsmai. |
|
2.19.13. |
“Bremzēšanas tests” ir vienas un tās pašas testa riepas noteikta skaita testa braucienu sērija, kurus atkārto īsā laika sprīdī. |
|
2.19.14. |
“Vilces tests” ir vienas un tās pašas riepas noteikta skaita izslīdēšanas-vilces testa braucienu sērija, kurus atkārto īsā laika sprīdī. |
|
2.19.15. |
“Paātrinājuma tests” ir vienas un tās pašas riepas noteikta skaita kontrolētas vilces paātrinājuma testa braucienu sērija, kurus atkārto īsā laika sprīdī. |
|
2.19.16. |
“Testu cikls” ir bremzēšanas testu, vilces testu vai paātrinājuma testu sērija, ko veido atsauces riepas vai kontrolriepas sākotnējais tests, izmēģināmo riepu un/vai kontrolriepu testi un tās pašas atsauces riepas vai kontrolriepas noslēdzošais tests. |
|
2.19.17. |
“Lietota riepa” ir riepa tādā stāvoklī, kāds definēts šo noteikumu 9. pielikumā. |
|
2.19.18. |
“Nelietota riepa” ir riepa tādā stāvoklī, kāds definēts šo noteikumu 9. pielikumā. |
|
2.20. |
Rites pretestības mērījums – specifiskas definīcijas |
|
2.20.1. |
“Rites pretestība” (Fr ) ir enerģijas zudums (vai patērētā enerģija) nobrauktā attāluma vienībā (3). |
|
2.20.2. |
“Rites pretestības koeficients” (C r) ir rites pretestības attiecība pret slodzi uz riepu (4). |
|
2.20.3. |
“Jauna testa riepa” ir riepa, kas iepriekš nav izmantota rites izlieces testā, kurā riepas temperatūra kļūst augstāka nekā temperatūra rites pretestības testos, un kas iepriekš nav atradusies par 40 °C augstākā temperatūrā (5) , (6). |
|
2.20.4. |
“Laboratorijas kontrolriepa” ir riepa, ko atsevišķa laboratorija izmantojusi, lai kontrolētu mašīnas kustības raksturojumu laikā (7). |
|
2.20.5. |
“Ierobežota piesūknēšana” ir process, kurā riepu piesūknē līdz prasītajam spiedienam aukstā riepā un ļauj spiedienam palielināties, riepai kustībā sasilstot. |
|
2.20.6. |
“Parazītiskais zudums” ir enerģijas zudums (vai patērētā enerģija) attāluma vienībā, izņemot iekšējos zudumus riepā, kuri saistāmi ar dažādu rotējošu testa iekārtas elementu aerodinamiskiem zudumiem, berzi gultņos un citiem sistemātisku zudumu avotiem, kuri varētu izpausties mērījumos. |
|
2.20.7. |
“Robežsaķeres testa rādījums” ir parazītisko zudumu mērīšanas veids, kad saglabā riepas riti bez izslīdēšanas, tajā pašā laikā slodzi uz riepu samazinot līdz līmenim, kādā riepas iekšējie enerģijas zudumi praktiski līdzinās nullei. |
|
2.20.8. |
“Inerce” vai “inerces moments” ir rotējošam ķermenim, piem., apriepotam ritenim vai mašīnas veltnim, pieliktā griezes momenta attiecība pret šā ķermeņa rotācijas paātrinājumu (8). |
|
2.20.9. |
“Mērījuma reproducējamība” (σ m) ir mašīnas spēja mērīt rites pretestību (9) |
|
2.21. |
Dilšana – specifiskas definīcijas |
|
2.21.1. |
“Dilšanas ātrums” ir riepas dilšanas procesa izraisīta materiāla masas zuduma attiecība pret nobraukto attālumu, izteikta mg/km. |
|
2.21.2. |
“Dilšanas līmenis” ir dilšanas ātrums, normalizēts līdz slodzei uz riepu un izteikts mg/km/t. |
|
2.21.3. |
“Dilšanas indekss” (AICT) izmēģināmajai riepai ir bezdimensionāla mērvienība, kas izsaka riepas dilšanas līmeni salīdzinājumā ar attiecināmās standarta atsauces testa riepas (SRTT) dilšanas līmeni. |
3. Apstiprinājuma pieteikums
|
3.1. |
Riepas tipa apstiprinājuma pieteikumu saskaņā ar šiem noteikumiem iesniedz riepu ražotājs vai tā pienācīgi pilnvarots pārstāvis. Tajā norāda: |
|
3.1.1. |
riepas tipa veiktspējas raksturlielumus, kuri jānovērtē; “rites skaņas emisiju līmeni” un/vai nelietotas riepas “saķeres veiktspējas līmeni uz slapjām virsmām”, un/vai lietotas riepas “saķeres veiktspējas līmeni uz slapjām virsmām”, un/vai “rites pretestības līmeni”; “veiktspējas sniegā līmeni” riepai izmantošanai smagos sniega apstākļos, kā arī “veiktspējas uz ledus līmeni” ledus riepai; |
|
3.1.1.1. |
C1 klases riepām informāciju par dilšanas līmeni, ja tas paziņots, dara zināmu formā, kas atbilst 10. pielikuma 2. papildinājumā vai 6. papildinājumā noteiktajai testa ziņojuma lapai; |
|
3.1.2. |
ražotāja nosaukumu un adresi: |
|
3.1.3. |
ražotāja pārstāvja nosaukumu un adresi, ja attiecināms; |
|
3.1.4. |
riepas klasi (C1, C2 vai C3 klase) (sk. šo noteikumu 2.6. punktu); |
|
3.1.5. |
lietojuma kategoriju (normāla, sniega vai īpaša); |
|
3.1.5.1. |
riepa ir vai nav paredzēta izmantošanai smagos sniega apstākļos; |
|
3.1.5.2. |
C2 un C3 klases riepas ir vai nav vilces riepas; |
|
3.1.5.3. |
C1 klases riepa ir vai nav ledus riepa; |
|
3.1.6. |
riepas struktūru; |
|
3.1.7. |
zīmolu(-us)/preču zīmi(-es), tirdzniecības aprakstu(-us)/komercnosaukumu(-s); |
|
3.1.8. |
šā iesnieguma aptverto riepas izmēra apzīmējumu sarakstu, katram zīmolam/preču zīmei un/vai katram tirdzniecības aprakstam/komercnosaukumam norādot attiecināmos riepas izmēra apzīmējumus un ekspluatācijas aprakstus, papildus norādot, vai C1 klases riepas ir vai nav “pastiprinātas” (vai “lielākai slodzei”). |
|
3.2. |
Apstiprinājuma pieteikumam (trīs eksemplāros) pievieno: |
|
3.2.1. |
detalizētu informāciju par norādītajā riepas izmēru diapazonā ietverto riepu galvenajām īpašībām saistībā ar ietekmi uz veiktspēju (piem., rites skaņas emisijas līmeni, saķeri ar slapjām virsmām, rites pretestību, veiktspēju sniegā, veiktspēju uz ledus un riepas dilšanu), kā arī protektora rakstu. Tie var būt apraksti, kas papildināti ar tehniskiem datiem, rasējumiem, fotoattēliem vai datortomogrāfijas (CT) skenējumiem, un tiem jābūt pietiekamiem, lai tipa apstiprinātāja iestāde vai tehniskais dienests varētu noteikt, vai turpmākas galveno īpašību izmaiņas nelabvēlīgi ietekmēs riepu veiktspēju. Ietekme, kādu nelielas riepu konstrukcijas izmaiņas atstāj uz riepas veiktspējām, būs konstatējama un tiks noteikta ražošanas atbilstības pārbaužu laikā; |
|
3.2.2. |
riepas sānmalas rasējumus vai fotoattēlus, parādot 4. punktā minētās apstiprinājuma marķējuma zīmes, iesniedz, kad ir sākta ražošana, bet ne vēlāk kā gadu pēc tipa apstiprinājuma piešķiršanas datuma; |
|
3.2.3. |
ja pieteikums attiecas uz īpaša lietojuma riepām – protektora raksta veidnes rasējuma kopiju, lai varētu verificēt rievu koeficientu. |
|
3.3. |
Pēc tipa apstiprinātājas iestādes pieprasījuma pieteikuma iesniedzējs iesniedz riepu paraugus testēšanai vai tehniskā dienesta izdotus testa ziņojumus, kas darīti zināmi, kā noteikts šo noteikumu 11. punktā. |
|
3.4. |
Pēc tipa apstiprinātājas iestādes ieskatiem testēšana saistībā ar iesniegumu drīkst aprobežoties ar riepas tipu reprezentējošu riepas izmēru. |
4. Marķējumi
|
4.1. |
Visas viena tipa riepas marķē, kā attiecīgā gadījumā noteikts Noteikumos Nr. 30 vai 54. |
|
4.2. |
Konkrēti, uz riepām norāda (10): |
|
4.2.1. |
ražotāja nosaukumu vai zīmolu/preču zīmi; |
|
4.2.2. |
tirdzniecības aprakstu/komercnosaukumu (sk. šo noteikumu 2.4. punktu). Taču tirdzniecības apraksts nav obligāts, ja tas sakrīt ar zīmolu/preču zīmi; |
|
4.2.3. |
riepas izmēra apzīmējumu; |
|
4.2.4. |
ja riepa klasificēta kā pastiprināta, uzrakstu “REINFORCED” (vai alternatīvi “EXTRA LOAD”); |
|
4.2.5. |
ja riepa klasificēta kā "vilces riepa", uzrakstu “TRACTION” (11); |
|
4.2.6. |
ja sniega riepa vai īpaša lietojuma riepa ir klasificēta kā riepa izmantošanai smagos sniega apstākļos, “kalnu simbolu” (“3 virstoņu kalns ar sniegpārslu” atbilstoši 7. pielikuma 1. papildinājumā aprakstītajai piktogrammai); |
|
4.2.6.1. |
ja riepa izmantošanai smagos sniega apstākļos papildus klasificēta kā ledus riepa, “ledus simbolu” (atbilstoši 8. pielikuma 1. papildinājumā aprakstītajai piktogrammai); |
|
4.2.6.2. |
ja īpaša lietojuma riepa ir klasificēta kā riepai izmantošanai smagos sniega apstākļos, uzrakstu “M+S” vai “M.S”, vai “M&S” papildus “kalnu simbolam”; |
|
4.2.7. |
ja riepa ir klasificēta lietojuma kategorijā “īpaša”, uzrakstu “MPT” (vai alternatīvi “ML” vai “ET”) un/vai “POR”.
ET apzīmē padziļinātu protektoru, ML apzīmē izmantošanu kalnrūpniecībā un mežizstrādē, MPT apzīmē daudzfunkciju kravas automobiļus un POR apzīmē profesionālu izmantošanu bezceļa apstākļos. |
|
4.3. |
Uz riepām jānodrošina pietiekama vieta apstiprinājuma marķējuma zīmei, kas parādīta šo noteikumu 2. pielikumā. |
|
4.3.1. |
Ja apstiprinājumu atbilstīgi šiem noteikumiem piešķīrusi tā pati tipa apstiprinātāja iestāde, kura piešķīrusi apstiprinājumu atbilstīgi Noteikumiem Nr. 30 vai Noteikumiem Nr. 54, tad apstiprinājuma marķējuma zīmi atbilstoši Noteikumiem Nr. 30 vai Noteikumiem Nr. 54 var apvienot ar norādi uz Noteikumu Nr. 117, atbilstīgi kuriem riepa apstiprināta, attiecināmo grozījumu sēriju divu ciparu formā (piemēram, “04”, kas norāda, ka apstiprinājums atbilstīgi Noteikumiem Nr. 117 piešķirts saskaņā ar 04. sērijas grozījumiem) un sufiksiem atbilstoši 5.2.2. punktam, izmantojot saskaitīšanas zīmi “+”, kā aprakstīts šo noteikumu 2. pielikuma 3. papildinājumā, piemēram, “0236378 + 04S2W2R3B”. |
|
4.4. |
Marķējumiem, kas minēti šo noteikumu 4.2. punktā, un apstiprinājuma marķējuma zīmei, kas noteikta 5.4. punktā, jābūt skaidri salasāmiem, neizdzēšamiem un jāizceļas virs riepas virsmas vai jābūt iespiestiem riepas virsmā. |
|
4.4.1. |
Apstiprinājuma marķējuma zīmei jāatrodas riepas zemākajā daļā uz vismaz vienas no tās sānmalām. Tomēr, ja riepas apzīmētas ar “riepas un diska salāgojuma konfigurācijas” simbolu “A” vai “U”, marķējumi drīkst atrasties jebkur uz riepas ārējās sānmalas. |
5. Apstiprinājums
|
5.1. |
Ja apstiprināšanai atbilstīgi šiem noteikumiem iesniegtā riepu tipa reprezentatīvais riepas izmērs atbilst 6. un 7. punkta prasībām, šim riepu tipam piešķir apstiprinājumu. |
|
5.2. |
Apstiprinātajam riepas tipam piešķir apstiprinājuma numuru saskaņā ar 1958. gada nolīguma 3. redakcijas 4. pielikumu. Viena un tā pati Nolīguma puse nedrīkst piešķirt to pašu numuru citam riepas tipam. |
|
5.2.1. |
Pēc ražotāja pieprasījuma tipa apstiprinātāja iestāde tā vietā, lai piešķirtu oriģinālu tipa apstiprinājuma numuru atbilstīgi ANO Noteikumiem Nr. 117, drīkst piešķirt tipa apstiprinājuma numuru, kāds konkrētajam riepas tipam piešķirts iepriekš atbilstīgi ANO Noteikumiem Nr. 30 vai 54, tam pievienojot secīga paplašinājuma numuru. |
|
5.2.2. |
Paziņojuma veidlapā, kas minēta 5.3. punktā, specifiskus veiktspējas parametrus, kas norādīti ANO Noteikumos Nr. 117, identificē ar šādiem sufiksiem:
|
|
5.3. |
Paziņojumu par riepas tipa apstiprinājumu vai apstiprinājuma paplašinājumu vai atteikumu atbilstīgi šiem noteikumiem dara zināmu šos noteikumus piemērojošajām Nolīguma pusēm, izmantojot šo noteikumu 1. pielikumā dotajam paraugam atbilstošu veidlapu. |
|
5.3.1. |
Atsaucoties uz 5.2.1. punktu, riepu ražotājiem ir tiesīgi iesniegt pieteikumu par tipa apstiprinājuma paplašinājumu atbilstīgi citu noteikumu prasībām, kas attiecas uz doto riepas tipu. Šajā gadījumā pieteikumam par apstiprinājuma paplašinājumu pievieno attiecīgās tipa apstiprinātājas iestādes izdota(-u) attiecīgā tipa apstiprinājuma paziņojuma(-u) kopiju(-as). Apstiprinājuma(-u) paplašinājumu(-s) piešķir tikai tā tipa apstiprinātāja iestāde, kas izdevusi sākotnējo riepas apstiprinājumu. |
|
5.3.1.1. |
Ja apstiprinājuma paplašinājums ir piešķirts, lai paziņojuma veidlapā (sk. šo noteikumu 1. pielikumu) iekļautu sertifikāciju(-as) par atbilstību citiem noteikumiem, (visus) konkrētos tipa apstiprinājuma un noteikumu numurus iekļauj 1. pielikuma “Paziņojums” 9. pozīcijā. |
|
5.3.1.2. |
Pirms sufiksa(-iem), kas minēts(-i) 5.2.2. punktā, jābūt diviem cipariem, kuri identificē Noteikumu Nr. 117 riepu veiktspējas priekšrakstu grozījumu sēriju, piem., 04S2, kas identificē ceturtās sērijas grozījumus attiecībā uz riepas rites skaņas emisiju uz ceļa 2. pakāpi, vai 04S2W2R3B, kas identificē ceturtās sērijas grozījumus attiecībā uz riepas rites skaņas emisiju uz ceļa 2. pakāpi, nelietotas riepas saķeres ar slapjām virsmām 2. pakāpi, rites pretestības 3. pakāpi un lietotas riepas saķeri ar slapjām virsmām. |
|
5.4. |
Katram riepas izmēram, kas atbilst saskaņā ar šiem noteikumiem apstiprinātajam riepas tipam, 4.3. punktā norādītajā vietā atbilstoši 4.4. punkta prasībām liek starptautisku apstiprinājuma marķējuma zīmi, ko veido: |
|
5.4.1. |
aplis, kas aptver burtu “E” un tam līdzās esošo tās valsts pazīšanas numuru, kura piešķīrusi apstiprinājumu (12), un |
|
5.4.2. |
apstiprinājuma numura daļa, kura norādīta 1958. gada nolīguma 3. redakcijas 4. pielikuma 3. iedaļas 3. punktā un ko izvieto netālu no 5.4.1. punktā noteiktā apļa vai nu virs vai zem “E”, vai pa labi vai pa kreisi no šā burta; |
|
5.4.3. |
sufikss(-i) un attiecīgo grozījumu sērijas, ja tāda ir, identifikācija, kā norādīts paziņojuma veidlapā.
Var izmantot vienu no turpmāk uzskaitītajiem sufiksiem vai jebkādu šo sufiksu kombināciju.
Šos sufiksus izvieto apstiprinājuma numura labajā pusē vai zem apstiprinājuma numura, ja tie ir sākotnējā apstiprinājuma daļas. Ja apstiprinājums ir paplašināts pēc apstiprinājuma atbilstīgi ANO Noteikumiem Nr. 30 vai Nr. 54, papildu zīmi “+” un ANO Noteikumu Nr. 117 grozījumu sēriju izvieto pirms sufiksa vai jebkādas sufiksu kombinācijas, lai apzīmētu apstiprinājuma paplašinājumu. Ja apstiprinājums ir paplašināts pēc sākotnējā apstiprinājuma atbilstīgi ANO Noteikumiem Nr. 117, papildu zīmi “+” izvieto starp sākotnējā apstiprinājuma sufiksu vai sufiksu kombināciju un pievienoto sufiksu vai sufiksu kombināciju, ar kuru apzīmē apstiprinājuma paplašinājumu. |
|
5.4.4. |
Apstiprinājuma numura ar sufiksa(-u) marķēšana uz riepas sānmalām atceļ prasību pēc konkrēta apstiprinājuma numura jebkāda papildu marķējuma uz riepas, kas apzīmē atbilstību noteikumiem, uz kuriem sufikss attiecas saskaņā ar 5.2.2. punktu. |
|
5.5. |
Ja riepa atbilst tipa apstiprinājumiem atbilstīgi vieniem vai vairākiem citiem noteikumiem, kas pievienoti Nolīgumam, valstī, kura piešķīrusi apstiprinājumu atbilstīgi šiem noteikumiem, 5.4.1. punktā noteiktais simbols nav obligāti jāatkārto. Šādā gadījumā visus papildu numurus un simbolus no noteikumiem, atbilstīgi kuriem apstiprinājums piešķirts valstī, kas piešķīrusi apstiprinājumu atbilstīgi šiem noteikumiem, izvieto līdzās 5.4.1. punktā noteiktajam simbolam. |
|
5.6. |
Apstiprinājuma marķējuma zīmju izkārtojuma piemēri doti šo noteikumu 2. pielikumā. |
|
5.7. |
Līdz 2026. gada 6. jūlijam un pēc pieteikuma iesniedzēja pieprasījuma C1 klases riepas jauna tipa apstiprināšanas laikā būs iespējams noteikt riepas tipa vienas riepas dilšanas līmeni saskaņā ar šo noteikumu 10. pielikumu. Testa rezultātus tipa apstiprinātājai iestādei dara zināmus formā, kas atbilst 10. pielikuma 2. papildinājumā vai 6. papildinājumā dotajai testa ziņojuma lapai. |
|
5.8. |
Laikā starp 2026. gada 7. jūliju un 2026. gada 31. decembri un pēc pieteikuma iesniedzēja pieprasījuma C1 klases riepas jauna tipa apstiprināšanas laikā būs iespējams noteikt riepas tipa riepas dilšanas līmeni saskaņā ar šo noteikumu 10. pielikumu. Testa rezultātus tipa apstiprinātājai iestādei dara zināmus formā, kas atbilst 10. pielikuma 2. papildinājumā vai 6. papildinājumā dotajai testa ziņojuma lapai. |
|
5.9. |
No 2027. gada 1. janvāra C1 klases riepas jauna tipa apstiprināšanas laikā ražotājs dara zināmu riepas tipa riepas dilšanas līmeni, kas noteikts saskaņā ar šo noteikumu 10. pielikumu. Testa rezultātus tipa apstiprinātājai iestādei dara zināmus formā, kas atbilst 10. pielikuma 2. papildinājumā vai 6. papildinājumā dotajai testa ziņojuma lapai. |
|
5.10. |
Abrazīvā diluma testi netiek prasīti esošu tipa apstiprinājumu, kuri piešķirti atbilstīgi šiem noteikumiem, paplašinājumiem, kuri piešķirti pirms 2027. gada 1. janvāra. |
6. Prasības
|
6.1. |
Atbilstoši šo noteikumu 3. pielikumā aprakstītajai metodei izmērītu rites skaņas emisijas robežvērtības |
|
6.1.1. |
C1 klases riepu rites skaņas emisijas vērtība nedrīkst pārsniegt turpmāk norādītās vērtības. Šīs vērtības attiecas uz nominālo šķērsgriezuma platumu, kas definēts ANO Noteikumos Nr. 30.
Iepriekš norādītās robežas palielina par 1 dB(A) sniega riepām, kuras ir klasificētas kā riepa izmantošanai smagos sniega apstākļos, riepām lielākai slodzei jeb pastiprinātām riepām, vai jebkādai šo klasifikāciju kombinācijai. |
|||||||||||||
|
6.1.2. |
C2 klases riepu rites skaņas emisijas vērtība, ņemot vērā tās lietojuma kategoriju (sk. 2.1. punkta d) apakšpunktu), nedrīkst pārsniegt turpmāk norādītās vērtības.
|
|||||||||||||||||||||||||||||||
|
6.1.3. |
C3 klases riepu rites skaņas emisijas vērtība, ņemot vērā tās lietojuma kategoriju (sk. 2.1. punkta d) apakšpunktu), nedrīkst pārsniegt turpmāk norādītās vērtības.
|
|||||||||||||||||||||||||||||||
|
6.2. |
Nelietotu riepu slapjās saķeres noteikšanas pamatā ir procedūra, kurā vai nu maksimālā bremžu spēka koeficienta (pbfc) vai vidējo maksimālo palēninājumu (mfdd) salīdzina ar standarta atsauces testa riepas (SRTT) uzrādītajām vērtībām. Relatīvo veiktspēju izsaka saķeres ar slapju ceļu indekss (G). |
|
6.2.1. |
C1 klases riepām, kas testētas, izmantojot kādu no šo noteikumu 5. pielikuma (A) daļā noteiktajām procedūrām, jāatbilst šādām prasībām.
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
6.2.2. |
C2 klases riepām, kas testētas, izmantojot kādu no šo noteikumu 5. pielikuma (B) daļā minētajām procedūrām, jāatbilst šādām prasībām.
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
6.2.3. |
C3 klases riepām, kas testētas, izmantojot kādu no šo noteikumu 5. pielikuma (B) daļā minētajām procedūrām, jāatbilst šādām prasībām.
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
6.3. |
Rites pretestības koeficienta (Cr) robežas, izmērītas saskaņā ar šo noteikumu 6. pielikumā aprakstīto metodi
Rites pretestības koeficienta maksimālā vērtība nedrīkst pārsniegt turpmāk dotās vērtības (vērtība N/kN ir ekvivalenta vērtībai kg/t).
Sniega riepai, kas klasificēta kā riepa izmantošanai smagos sniega apstākļos, robežas palielina par 1 N/kN.
Sniega riepai, kas klasificēta kā riepa izmantošanai smagos sniega apstākļos, robežas palielina par 1 N/kN. |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
6.4. |
Lietotu riepu slapjās saķeres noteikšanas pamatā ir šo noteikumu 9. pielikumā noteiktā procedūra. |
|
6.4.1. |
C1 klases riepām, kas testētas, izmantojot kādu no šo noteikumu 9. pielikumā minētajām procedūrām, jāatbilst šādām prasībām.
Normālām riepām, kuru ātruma kategorijas simbols norāda maksimālo pieļaujamo ātrumu, kas ir vienāds ar vai lielāks par 300 km/h, un augstuma un platuma attiecība ir vienāda ar vai mazāka par 40, robežu samazina par 0,08. |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
6.4.2. |
C2 klases riepām, kas izvērtētas saskaņā ar šo noteikumu 9. pielikuma 3. punktā noteikto procedūru, jāatbilst šādām prasībām.
|
|||||||||||||||||||||||||||
|
6.4.3. |
C3 klases riepām, kas izvērtētas saskaņā ar šo noteikumu 9. pielikuma 3. punktā noteikto procedūru, jāatbilst šādām prasībām.
|
|||||||||||||||||||||||||||
|
6.5. |
Lai riepu klasificētu kā sniega riepu izmantošanai smagos sniega apstākļos, riepai jāatbilst 6.5.1. punkta veiktspējas prasībām. Riepai jāatbilst šīm prasībām, pamatojoties uz 7. pielikuma testa metodi, kurā izmēģināmās riepas:
salīdzina ar standarta atsauces testa riepas (SRTT) attiecīgo raksturlielumu. Relatīvo veiktspēju izsaka ar saķeres sniegā indeksu. |
|
6.5.1. |
Prasības C1, C2 un C3 klases riepu veiktspējai sniegā
Saķeres sniegā indeksa minimālajai vērtībai, kas aprēķināta, 7. pielikumā aprakstītajā procedūrā un salīdzināta ar standarta atsauces testa riepas SRTT attiecīgo raksturlielumu, ir jābūt šādai.
|
||||||||||||||||||||||||||
|
6.5.2. |
Prasības par ledus riepu klasificētu C1 klases riepu veiktspējai uz ledus
Lai riepu izmantošanai smagos sniega apstākļos klasificētu kā ledus riepu, tās saķeres uz ledus indeksa minimālajai vērtībai, aprēķinātai saskaņā ar 8. pielikumā aprakstīto procedūru un salīdzinātai ar standarta atsauces testa riepas (SRTT) attiecīgo raksturlielumu, jābūt šādai.
|
|
6.6. |
Lai riepu klasificētu kā “vilces riepu”, tai jāatbilst vismaz vienam no 6.6.1. vai 6.6.2. punkta nosacījumiem. |
|
6.6.1. |
Riepas protektora rakstam jābūt ar vismaz divām gareniskām aploces ribām, no kurām katrā ir vismaz 30 blokveida elementi, kas atdalīti ar rievām un/vai šauriem iegriezumiem, kuru dziļumam jābūt vismaz pusei no protektora dziļuma. |
|
6.6.2. |
Riepas protektora raksta vilces elementu kopskaitam (n TE) jābūt vienādam ar vai lielākam par robežu, kas atbilstīgi 6.6.2.3. punktam aprēķināta, balstoties uz tās protektora raksta deformācijas potenciālu (P def). |
|
6.6.2.1. |
Protektora raksta deformācijas potenciāla aprēķins
“Deformācijas potenciālu” (P def) aprēķina šādi:
kur:
Deformācijas potenciālu (P def) izsaka mm3. |
|
6.6.2.2. |
Vilces elementu skaita aprēķins
“Vilces elementi” (TE) ir protektora raksta elementi, kurus vienu no otra uz protektora virsmas pilnībā atdala rievas un/vai lameles uz visām to malām. Vilces elementu kopskaitu n TE aprēķina šādi:
kur:
Jāuzsver, ka katru vilces elementu n TE,70 skaita arī kā n TE,50. |
|
6.6.2.3. |
Lai klasificētu kā vilces riepu, vilces elementu kopskaitam riepas protektora rakstā atkarībā no riepas klases un loka nominālā diametra jāatbilst attiecīgam nosacījumam.
C2 klases riepām: C3 klases riepām ar loka nominālā diametra kodu mazāku nekā 20:
C3 klases riepām ar loka nominālā diametra kodu vienādu ar vai lielāku par 20:
|
|
6.7. |
Lai riepu klasificētu kā “īpaša lietojuma riepu”, protektoram jābūt ar blokveida rakstu, kur bloki ir lielāki un izvietoti retāk nekā normālām riepām, un jābūt ar šādiem raksturlielumiem.
C1 klases riepām: protektora dziļums ≥ 9 mm un rievu koeficients ≥ 30 procenti; C2 klases riepām: protektora dziļums ≥ 11 mm un rievu koeficients ≥ 35 procenti; C3 klases riepām: protektora dziļums ≥ 16 mm un rievu koeficients ≥ 35 procenti. |
|
6.8. |
Lai riepu klasificētu kā “profesionālu bezceļa riepu”, tai jābūt šādiem raksturlielumiem:
|
7. Riepas tipa pārveidojumi un apstiprinājuma paplašinājums
|
7.1. |
Par katru riepas tipa pārveidojumu, kas varētu ietekmēt veiktspējas raksturlielumus, kuri apstiprināti saskaņā ar šiem noteikumiem, ziņo tipa apstiprinātājai iestādei, kas apstiprinājusi riepas tipu. Minētā iestāde drīkst vai nu: |
|
7.1.1. |
uzskatīt, ka izdarītajiem pārveidojumiem nevarētu būt ievērojamas nelabvēlīgas ietekmes uz apstiprinātajiem veiktspējas raksturlielumiem un ka riepa atbildīs šo noteikumu prasībām, vai |
|
7.1.2. |
pieprasīt iesniegt papildu paraugus testam vai pieprasīt no norīkotā tehniskā dienesta papildu testa ziņojumus. |
|
7.2. |
Apstiprinājuma apliecinājumu vai atteikumu, norādot pārveidojumus, šos noteikumus piemērojošajām Nolīguma pusēm dara zināmu saskaņā ar šo noteikumu 5.3. punktā noteikto procedūru. |
|
7.3. |
Tipa apstiprinātāja iestāde, kas piešķir apstiprinājuma paplašinājumu, šim paplašinājumam piešķir sērijas numuru, ko norāda paziņojuma veidlapā. |
8. Ražošanas atbilstība
Ražošanas atbilstības procedūrām atbilst 1958. gada nolīguma 1. papildinājumā (E/ECE/324-E/ECE/TRANS/505/Rev.3) noteiktajām, ievērojot šādas prasības:
|
8.1. |
ikvienu atbilstīgi šiem noteikumiem apstiprinātu riepu ražo tā, ka tā atbilst apstiprinātā riepas tipa veiktspējas raksturlielumiem un izpilda 6. punkta prasības; |
|
8.2. |
tipa apstiprinājumu piešķīrusī iestāde drīkst jebkurā laikā verificēt ražotāja izmantojamās atbilstības kontroles metodes. Vispārīgā gadījumā atbilstības kontroles metodēs būtu jāņem vērā riepas tipa ražošanas apjomi katrā ražotnē. Šādu verifikāciju normāls biežums ir vismaz reizi divos gados. |
|
8.3. |
Verifikācijas testus veic pēc nejaušības principa izraudzītiem riepu paraugiem, kuriem ir šajos noteikumos prasītā apstiprinājuma marķējuma zīme un kuri ņemti no sērijveida ražošanas. Ja testa procedūra ietver vairāku riepu vienlaicīgu testēšanu, piemēram, četru riepu komplekta, lai slapjo saķeri izmērītu saskaņā ar šo noteikumu 5. pielikumā noteikto standarta transportlīdzekļa procedūru, tad, lai aprēķinātu, cik riepas jātestē, komplektu uzskata par vienu vienību. Tipa apstiprinātājai iestādei jāpārliecinās, ka visas apstiprinātā tipa riepas atbilst apstiprināšanas prasībām. |
|
8.3.1. |
Ja verifikācijas testi attiecas uz apstiprinājumiem saskaņā ar šo noteikumu 6.2. punktu, tos veic, izmantojot tādu pašu testēšanas metodi (sk. šo noteikumu 5. pielikumu), kāda izmantota sākotnējā apstiprinājuma iegūšanai. |
|
8.3.2. |
Ja verifikācijas testi attiecas uz apstiprinājumiem saskaņā ar šo noteikumu 6.5. punktu, tos veic, izmantojot tādu pašu testēšanas metodi (sk. šo noteikumu 7. pielikumu), kāda izmantota sākotnējā apstiprinājuma iegūšanai. |
|
8.3.2.1. |
Ja verifikācijas testi attiecas uz C3 klases riepu apstiprinājumiem saskaņā ar šo noteikumu 6.5.1. punktu, tos pēc riepu ražotāja pieprasījuma drīkst veikt, izmantojot tādu pašu testēšanas metodi (sk. šo noteikumu 7. pielikumu), kāda izmantota sākotnējā apstiprinājuma iegūšanai. |
|
8.3.3. |
Ja verifikācijas testi attiecas uz apstiprinājumiem saskaņā ar šo noteikumu 6.4. punktu, tos veic, izmantojot tādu pašu testēšanas metodi (sk. šo noteikumu 9. pielikumu), kāda izmantota sākotnējā apstiprinājuma iegūšanai. |
|
8.3.4. |
Ja verifikācijas testi attiecas uz apstiprinājumiem saskaņā ar šo noteikumu 6.1. punktu, tos pēc riepu ražotāja pieprasījuma drīkst veikt, izmantojot tādu pašu temperatūras korekcijas formulu (sk. šo noteikumu 3. pielikumu), kāda izmantota sākotnējā apstiprinājuma iegūšanai. |
|
8.4. |
Ražošanu uzskata par atbilstošu šo noteikumu prasībām, ja izmērītie līmeņi atbilst šo noteikumu 6.1. punktā noteiktajām robežām ar +1 dB(A) papildu pielaidi saistībā ar iespējamām novirzēm masveida ražošanā. |
|
8.5. |
Ražošanu uzskata par atbilstošu šo noteikumu prasībām, ja izmērītie līmeņi atbilst šo noteikumu 6.3. punktā noteiktajām robežām ar +0,3 N/kN papildu pielaidi saistībā ar iespējamām novirzēm masveida ražošanā. |
9. Sankcijas par ražošanas neatbilstību
|
9.1. |
Atbilstīgi šiem noteikumiem piešķirto riepas tipa apstiprinājumu drīkst anulēt, ja netiek izpildītas 8. punktā noteiktās prasības vai ja kāda no riepu tipa riepām pārsniedz 8.4. vai 8.5. punktā noteiktās robežas. |
|
9.2. |
Ja šos noteikumus piemērojoša Nolīguma puse anulē tās iepriekš piešķirtu apstiprinājumu, tā par to nekavējoties paziņo pārējām šos noteikumus piemērojošajām Nolīguma pusēm, izmantojot šo noteikumu 1. pielikumā dotajam paraugam atbilstošas paziņojuma veidlapas kopiju. |
10. Ražošanas pilnīga izbeigšana
Ja apstiprinājuma turētājs pilnībā izbeidz ražot saskaņā ar šiem noteikumiem apstiprinātu riepas tipu, tas par to informē tipa apstiprinātāju iestādi, kas piešķīrusi apstiprinājumu. Saņēmusi attiecīgo paziņojumu, minētā iestāde par to informē pārējās šos noteikumus piemērojošās 1958. gada Nolīguma puses, izmantojot šo noteikumu 1. pielikumā dotajam paraugam atbilstošu paziņojuma veidlapu.
11. Par apstiprināšanas testu veikšanu atbildīgo tehnisko dienestu un tipa apstiprinātāju iestāžu nosaukumi un adreses
|
11.1. |
Šos noteikumus piemērojošās 1958. gada Nolīguma puses paziņo Apvienoto Nāciju Organizācijas sekretariātam par apstiprināšanas testu veikšanu atbildīgo tehnisko dienestu un attiecīgā gadījumā testa laboratoriju, un tipa apstiprinātāju iestāžu, kuras piešķir apstiprinājumu un kurām jāsūta veidlapas, kas apliecina citās valstīs izdotu apstiprinājumu vai apstiprinājuma paplašinājumu, vai apstiprinājuma atteikumu, vai apstiprinājuma anulēšanu vai notikušu ražošanas pilnīgu izbeigšanu, nosaukumus un adreses. |
|
11.2. |
Šos noteikumus piemērojošās 1958. gada Nolīguma puses drīkst riepu ražotāju laboratorijas norīkot par apstiprinātām testa laboratorijām. |
|
11.3. |
Ja 1958. gada Nolīguma puse piemēro 11.2. punktu, to testos drīkst pārstāvēt, ja tā to vēlas, viena vai vairākas personas, kuras tā izraudzījusies. |
12. Pārejas noteikumi
|
12.1. |
No 04. sērijas grozījumu oficiālā spēkā stāšanās datuma Nolīguma puse, kas piemēro šos noteikumus, neatsaka piešķirt vai neatsaka pieņemt tipa apstiprinājumus atbilstīgi šiem noteikumiem, kas grozīti ar 04. sērijas grozījumiem. |
|
12.2. |
No 2024. gada 7. jūlija Nolīguma pusēm, kas piemēro šos noteikumus, nav pienākuma pieņemt tipa apstiprinājumus, kas saskaņā ar jebkuras iepriekšējās sērijas grozījumiem pirmo reizi izdoti pēc 2024. gada 7. jūlija. |
|
12.3. |
No 2024. gada 7. jūlija Nolīguma pusēm, kas piemēro šos noteikumus, nav pienākuma pieņemt tipa apstiprinājumus, kas saskaņā ar šo noteikumu 04. sērijas grozījumiem pirmo reizi izdoti pēc 2024. gada 7. jūlija, ja nav izpildītas 6.2. punktā noteiktās 2. pakāpes prasības slapjajai saķerei nelietotā stāvoklī un 6.3. punktā noteiktās 3. pakāpes prasības rites pretestībai. |
|
12.4. |
Līdz 2026. gada 6. jūlijam Nolīguma puses, kuras piemēro šos noteikumus, pieņem tipa apstiprinājumus, kas saskaņā ar 02. vai 03. sērijas grozījumiem pirmo reizi izdoti pirms 2024. gada 7. jūlija. |
|
12.5. |
No 2026. gada 7. jūlija Nolīguma pusēm, kuras piemēro šos noteikumus, nav pienākuma pieņemt tipa apstiprinājumus, kas izdoti atbilstīgi šo noteikumu jebkuras iepriekšējās sērijas grozījumiem. |
|
12.6. |
Līdz turpmāk norādītajiem datumiem Nolīguma puses, kuras piemēro šos noteikumus, pieņem tipa apstiprinājumus, kas saskaņā ar šo noteikumu 04. sērijas grozījumiem pirmo reizi izdoti pirms 2024. gada 7. jūlija, ja nav izpildītas 6.2. punktā noteiktās 2. pakāpes prasības slapjajai saķerei nelietotā stāvoklī un 6.3. punktā noteiktās 3. pakāpes prasības rites pretestībai.
|
|
12.7. |
No turpmāk norādītajiem datumiem Nolīguma pusēm, kuras piemēro šos noteikumus, nav pienākuma pieņemt tipa apstiprinājumu, kas izdots saskaņā ar šo noteikumu 04. sērijas grozījumiem, ja nav izpildītas 6.2. punktā noteiktās 2. pakāpes prasības slapjajai saķerei nelietotā stāvoklī un 6.3. punktā noteiktās 3. pakāpes prasības rites pretestībai.
|
|
12.8. |
Nolīguma puses, kuras piemēro šos noteikumus, drīkst piešķirt tipa apstiprinājumus saskaņā ar šo noteikumu jebkuras iepriekšējās sērijas grozījumiem. |
|
12.8.1. |
Nolīguma puses, kas piemēro šos noteikumus, turpina piešķirt paplašinājumus esošiem apstiprinājumiem atbilstīgi šo noteikumu jebkuras iepriekšējās sērijas grozījumiem. |
|
12.9. |
Līdz 2024. gada 1. septembrim Nolīguma puses, kas piemēro šos noteikumus, drīkst turpināt piešķirt tipa apstiprinājumus saskaņā ar šo noteikumu 04. sērijas grozījumiem, pamatojoties uz šo noteikumu 7. pielikumā aprakstīto veiktspējas sniegā testu, par atsauces riepu izmantojot SRTT14 (13). |
|
12.10. |
Līdz 2024. gada 1. septembrim Nolīguma puses, kas piemēro šos noteikumus, drīkst turpināt piešķirt tipa apstiprinājumus saskaņā ar šo noteikumu 04. sērijas grozījumiem, pamatojoties uz nelietotu riepu slapjās saķeres mērīšanas testa procedūrām, kas aprakstītas šo noteikumu 5. pielikumā, un neņemot vērā noteikumus, kas ieviesti pēc 02. sērijas grozījumu 12. papildinājuma. |
|
12.11. |
Līdz 2024. gada 6. jūlijam Nolīguma puses, kas piemēro šos noteikumus, drīkst turpināt piešķirt C1 klases riepu tipa apstiprinājumus saskaņā ar šo noteikumu 04. sērijas grozījumiem, pamatojoties uz šo noteikumu 9. pielikumā aprakstītajām lietotu riepu slapjās saķeres mērīšanas testa procedūrām, par atsauces riepu izmantojot slīpētu SRTT16 lietotā stāvoklī. |
|
12.12. |
Neatkarīgi no 12.11. punkta Nolīguma puses, kas piemēro šos noteikumus, turpina piešķirt paplašinājumus esošiem C1 klases riepu tipa apstiprinājumiem saskaņā ar šo noteikumu 04. sērijas grozījumiem, kuri pirmo reizi piešķirti pirms 2024. gada 7. jūlija, pamatojoties uz šo noteikumu 9. pielikumā aprakstītajām lietotu riepu slapjās saķeres mērīšanas testa procedūrām, par atsauces riepu izmantojot slīpētu SRTT16 lietotā stāvoklī. Ja ir jāveic jauns atšķirīga reprezentatīva riepas izmēra tests, lai pēc 2024. gada 7. jūlija piešķirtu paplašinājumu, jāizmanto formēta lietota SRTT16. |
|
12.13. |
Līdz 60 mēnešiem pēc 02. sērijas grozījumu 15. papildinājuma stāšanās spēkā Nolīguma puses, kas piemēro šos noteikumus, turpina piešķirt tipa apstiprinājumus un esošu tipa apstiprinājumu saskaņā ar šo noteikumu 04. sērijas grozījumiem paplašinājumus, pamatojoties uz riepas rites skaņas emisiju testiem, kas veikti testa vietās, kuru virsma un izmēri atbilst ISO 10844:2014. |
|
12.14. |
No 2024. gada 7. jūlija Nolīguma pusēm, kas piemēro šos noteikumus, nav pienākuma pieņemt tipa apstiprinājumus, kas saskaņā ar šo noteikumu 04. sērijas grozījumiem pirmo reizi izdoti pēc 2024. gada 7. jūlija, ja C2 un C3 klases vilces riepu gadījumā nav izpildītas 6.6.2. punktā noteiktās prasības vilces klasifikācijai. |
|
12.15. |
Līdz 2030. gada 31. augustam Nolīguma puses, kas piemēro šos noteikumus, pieņem tipa apstiprinājumus un piešķir paplašinājumus tipa apstiprinājumiem, kas saskaņā ar šo noteikumu 04. sērijas grozījumiem pirmo reizi izdoti pirms 2024. gada 7. jūlija, ja C2 un C3 klases vilces riepu gadījumā nav izpildītas 6.6.2. punktā noteiktās prasības vilces klasifikācijai. |
|
12.16. |
No 2030. gada 1. septembra Nolīguma pusēm, kas piemēro šos noteikumus, nav pienākuma pieņemt riepu tipa apstiprinājumus, kas C2 un C3 klases vilces riepām izdoti saskaņā ar šo noteikumu 04. sērijas grozījumiem, ja nav izpildītas 6.6.2. punktā noteiktās prasības vilces klasifikācijai. |
|
12.17. |
Līdz 2029. gada 6. janvārim Nolīguma puses, kas piemēro šos noteikumus, turpina atļaut ekspluatācijā esošam transportlīdzeklim uzstādīt jaunas riepas, kuras ražotas pirms 12.5. punktā noteiktā datuma un apstiprinātas atbilstīgi šiem noteikumiem, kas grozīti ar 02. vai 03. sērijas grozījumiem. |
|
12.18. |
Līdz 2025. gada 6. jūlijam Nolīguma puses, kas piemēro šos noteikumus, turpina piešķirt tipa apstiprinājumus, pamatojoties uz riepas rites skaņas emisijām, izmantojot tikai to temperatūras korekcijas formulu, kura dota 3. pielikuma 4.2.1. punktā. |
|
12.19. |
No 2025. gada 7. jūlija Nolīguma puses, kas piemēro šos noteikumus, piešķir tipa apstiprinājumus, pamatojoties uz riepas rites skaņas emisijām, izmantojot tikai to temperatūras korekcijas formulu, kura dota 3. pielikuma 4.2.2. punktā. |
|
12.20. |
Nolīguma puses, kas piemēro šos noteikumus, turpina piešķirt paplašinājumus tipa apstiprinājumiem, kuri pirms 2025. gada 7. jūlija pirmo reizi piešķirti, pamatojoties uz riepas rites skaņas emisijām, izmantojot temperatūras korekcijas formulu, kura dota 3. pielikuma 4.2.1. punktā. Ja ir jāveic jauns atšķirīga reprezentatīva riepas izmēra tests, lai pēc 2025. gada 6. jūlija piešķirtu paplašinājumu, jāizmanto temperatūras korekcijas formula, kura dota 3. pielikuma 4.2.2. punktā. |
|
12.21. |
No 2028. gada 1. septembra Nolīguma pusēm, kas piemēro šos noteikumus, nav pienākuma pieņemt riepu tipa apstiprinājumus, kas saskaņā ar šo noteikumu 04. sērijas grozījumu 2. papildinājumu pirmo reizi izdoti pēc 2028. gada 31. augusta, pamatojoties uz nelietotu riepu slapjās saķeres mērīšanas testa procedūrām, kuras aprakstītas šo noteikumu 5. pielikumā, par riepas atsauci izmantojot vienu no divām līdzvērtīgām standarta atsauces testa riepām SRTT19.5 un SRTT22.5. |
|
12.22. |
No 2028. gada 1. septembra Nolīguma pusēm, kas piemēro šos noteikumus, nav pienākuma pieņemt riepu tipa apstiprinājumus, kas saskaņā ar šo noteikumu 04. sērijas grozījumu 2. papildinājumu pirmo reizi izdoti pēc 2028. gada 31. augusta, pamatojoties uz šo noteikumu 7. pielikumā aprakstītajiem veiktspējas sniegā testiem, par riepas atsauci izmantojot vienu no divām līdzvērtīgām standarta atsauces testa riepām SRTT19.5 un SRTT22.5. |
|
12.23. |
Neatkarīgi no 12.21. punkta Nolīguma puses, kas piemēro šos noteikumus, turpina piešķirt paplašinājumus esošiem C3 klases riepu tipa apstiprinājumiem saskaņā ar šo noteikumu 04. sērijas grozījumiem, kuri pirmo reizi piešķirti pirms 2028. gada 1. septembra, pamatojoties uz šo noteikumu 5. pielikumā aprakstītajām nelietotu riepu slapjās saķeres mērīšanas testa procedūrām, par atsauces riepu izmantojot vienu no divām līdzvērtīgām standarta atsauces testa riepām SRTT19.5 un SRTT22.5. Ja ir jāveic jauns atšķirīga reprezentatīva riepas izmēra tests, lai pēc 2028. gada 1. septembra piešķirtu paplašinājumu, jāizmanto SRTT19.5 šaurrievu vai SRTT22.5 šaurrievu. |
|
12.24. |
Neatkarīgi no 12.22. punkta Nolīguma puses, kas piemēro šos noteikumus, turpina piešķirt paplašinājumus esošiem C3 klases riepu tipa apstiprinājumiem saskaņā ar šo noteikumu 04. sērijas grozījumiem, kuri pirmo reizi piešķirti pirms 2028. gada 1. septembra, pamatojoties uz šo noteikumu 7. pielikumā aprakstīto veiktspējas sniegā testu, par atsauces riepu izmantojot vai nu SRTT19.5, vai SRTT22.5. Ja ir jāveic jauns atšķirīga reprezentatīva riepas izmēra tests, lai pēc 2028. gada 1. septembra piešķirtu paplašinājumu, jāizmanto SRTT19.5 šaurrievu vai SRTT22.5 šaurrievu. |
|
12.25. |
No minētā papildinājuma stāšanās spēkā līdz 2028. gada 31. augustam Nolīguma puses, kas piemēro šos noteikumus, pieņem tipa apstiprinājumus, kas pirms 2028. gada 1. septembra pirmo reizi izdoti saskaņā ar šo noteikumu 04. sērijas grozījumu 2. papildinājumu, ja trases raksturlielumi nelietotas riepas slapjās saķeres mērīšanai ir noteikti, izmantojot šādas atsauces riepas.
|
|
12.26. |
No 2028. gada 1. septembra Nolīguma pusēm, kas piemēro šos noteikumus, nav pienākuma pieņemt tipa apstiprinājumus, kas izdoti saskaņā ar šo noteikumu 04. sērijas grozījumu 2. papildinājumu, ja trases raksturlielumi nelietotas riepas slapjās saķeres mērīšanai nav noteikti, izmantojot šādas atsauces riepas.
|
(1) Kā definēts Konsolidētās rezolūcijas par transportlīdzekļu konstrukciju (R.E.3), dokumenta ECE/TRANS/WP.29/78/Rev.4 2. punkts. - www.unece.org/trans/main/wp29/wp29wgs/wp29gen/wp29resolutions.html.
(2) C1 klases riepas atbilst “pasažieru vieglo automobiļu riepām”, kas aprakstītas ISO 4000-1:2021.
(3) Starptautiskās mērvienību sistēmas (SI) mērvienība, ko parasti izmanto rites pretestības izteikšanai, ir ņūtonmetrs uz metru, kas ir līdzvērtīgs pretestības spēkam ņūtonos.
(4) Rites pretestību izsaka ņūtonos, un slodzi izsaka kiloņūtonos. Rites pretestības koeficients ir bezdimensionāls.
(5) Jaunas testa riepas definīcija vajadzīga, lai samazinātu datu potenciālu variāciju un izkliedi riepas novecošanas seku dēļ.
(6) Akceptētu testa procedūru ir atļauts atkārtot.
(7) Mašīnas kustības raksturojuma piemērs ir sānslīde.
(8) Rotējošais ķermenis var būt, piemēram, apriepots ritenis vai mašīnas veltnis.
(9) Mērījuma reproducējamību σm aplēš, mērījumus ar vienu riepu veicot n reizes (kur n ≥ 3) visā procedūrā, kas aprakstīta 6. pielikuma 4. punktā, ar šādu formulu: kur:
Where:
|
j |
= |
ir katra konkrētās riepas mērījuma atkārtojumu skaita skaitītājs no 1 līdz n, |
|
n |
= |
riepas mērījumu atkārtojumu skaits (n ≥ 3). |
(10) Dažas no šīm prasībām var būt atsevišķi noteiktas Noteikumos Nr. 30 vai 54.
(11) Marķējuma minimālais augstums: sk. izmēru C Noteikumu Nr. 54 3. pielikumā.
(12) 1958. gada Nolīguma pušu pazīšanas numuri ir doti Konsolidētās rezolūcijas par transportlīdzekļu konstrukciju (R.E.3) 3. pielikumā, dokumentā ECE/TRANS/WP.29/78/Rev. 4, Annex 3 - www.unece.org/trans/main/wp29/wp29wgs/wp29gen/wp29resolutions.html.
(1) Sk. šo noteikumu 7. pielikuma 3. punktu.
(2) Sk. šo noteikumu 7. pielikuma 2. punktu.
(3) Sk. šo noteikumu 7. pielikuma 4. punktu.
(13) SRTT14 būs pie piegādātājiem pieejama līdz 2021. gada oktobra beigām.
1. PIELIKUMS
Paziņojums
(Maksimālais formāts: A4 (210 x 297 mm))
|
|
Izdevējs: |
Iestādes nosaukums: … … … |
|
par (2): |
apstiprinājuma piešķiršanu |
|
apstiprinājuma paplašinājumu |
|
|
apstiprinājuma atteikumu |
|
|
apstiprinājuma anulēšanu |
|
|
ražošanas pilnīgu izbeigšanu |
riepu tipam attiecībā uz “rites trokšņa emisiju līmeni” un/vai “saķeres veiktspēju ar slapjām virsmām”, un/vai “rites pretestību” atbilstīgi ANO Noteikumiem Nr. 117
|
Apstiprinājuma Nr. (3)… |
Sufikss(-i) (4) … |
1.
Ražotāja nosaukums un adrese: …
2.
Ražotāja pārstāvja nosaukums un adrese, ja attiecināms: …
3.
Riepas tipa “riepas klase”: …
4.
Riepas tipa “lietojuma kategorija”: …
4.1.
Riepa izmantošanai smagos sniega apstākļos (jā/nē) (2)
4.1.1.
Ledus riepa (jā/nē) (2)
4.2.
Vilces riepa (jā/nē) (2)
5.
Riepas struktūra: …
6.
Riepas tipa apzīmējums …
6.1.
Riepas tipa zīmols(-i)/preču zīme(-es):
6.2.
Riepas tipa tirdzniecības apraksts(-i)/komercnosaukums(-i):
7.
Tehniskais dienests un attiecīgā gadījumā testa laboratorija, kura apstiprināta atbilstības testu apstiprināšanas vai verifikācijas vajadzībām: …
8.
Apstiprinātā(-s) veiktspēja(-s): rites skaņas emisijas līmenis 2. pakāpē, nelietotu riepu slapjās saķeres līmenis (1. pakāpe/2. pakāpe) (2), rites pretestības līmenis (2. pakāpē/3. pakāpē) (2), lietotu riepu slapjās saķeres līmenis
8.1.
Reprezentatīva izmēra riepas skaņas līmenis, sk. šo noteikumu 2.7. punktu, atbilstoši 3. pielikuma 1. papildinājumā dotā testa ziņojuma 7. pozīcijai: ................. dB(A) pie atsauces ātruma 70 km/h vai 80 km/h (2)
8.2.
Reprezentatīva izmēra nelietotu riepu slapjās saķeres līmenis, sk. šo noteikumu 2.7. punktu, atbilstoši 5. pielikuma papildinājumā parādītajiem testa ziņojuma paraugiem: ……………………… (G), izmantojot transportlīdzekļa vai piekabes metodi (2)
8.3.
Reprezentatīva izmēra lietotu riepu slapjās saķeres līmenis, sk. šo noteikumu 2.7. punktu, atbilstoši 9. pielikuma papildinājumā dotajam testa ziņojumam C1 klases riepām vai atbilstoši izvērtējumam, kas veikts saskaņā ar 9. pielikuma 3. punktu C2 un C3 klases riepām (2): ……………………… (GB), izmantojot transportlīdzekļa vai piekabes metodi (2)
8.4.
Reprezentatīva izmēra riepas rites pretestības līmenis, sk. šo noteikumu 2.7. punktu, atbilstoši 6. pielikuma 1. papildinājumā dotā testa ziņojuma 7. pozīcijai
8.5.
Reprezentatīva izmēra riepas veiktspējas sniegā līmenis, sk. Noteikumu Nr. 117 2.7. punktu, atbilstoši 7. pielikuma papildinājumā (5) dotā testa ziņojuma 7. pozīcijai: …....., (saķeres ar sniegu indekss) izmantojot bremzēšanas sniegā metodi (2), izslīdes vilces metodi (2) vai paātrinājuma metodi (2).
8.5.1.
Reprezentatīva izmēra riepas veiktspējas uz ledus līmenis, sk. Noteikumu Nr. 117 2.7. punktu, atbilstoši 8. pielikuma 2. papildinājumā dotā testa ziņojuma 7. pozīcijai: ….........., (saķeres uz ledus indekss) izmantojot bremzēšanas uz ledus metodi (2)
8.6.
C1 klases riepas dilšanas līmenis pieejams (jā/nē) (2)
8.6.1.
Transportlīdzekļa izmantošanas uz koplietošanas ceļiem metode (2) vai veltņa iekštelpās metode (2)
9.
Tehniskā dienesta izdotā ziņojuma numurs: …
10.
Minētā dienesta izdotā ziņojuma datums: …
11.
Paplašināšanas iemesls(-i) (ja attiecināms): …
12.
Jebkādas piezīmes: …
13.
Vieta: …
14.
Datums: …
15.
Paraksts: …
16.
Šim paziņojumam pievienots: …
16.1.
to apstiprinājuma dokumentu saraksts, kuri iesniegti tipa apstiprinātājām iestādēm, kas piešķīrušas apstiprinājumu, un kurus var saņemt pēc pieprasījuma (6);
16.2.
riepas izmēra apzīmējumu saraksts: katram zīmolam/preču zīmei un/vai katram tirdzniecības aprakstam/komercnosaukumam norāda riepas izmēra apzīmējumus un ekspluatācijas aprakstus, C1 klases riepām papildus norādot, vai ir vai nav “pastiprinātas” (vai “lielākai slodzei”).
(1) Tās valsts pazīšanas numurs, kura piešķīrusi/paplašinājusi/atteikusi/anulējusi apstiprinājumu (apstiprināšanas nosacījumus skatīt noteikumos).
(2) Lieko svītrot.
(3) Saskaņā ar 1958. gada nolīguma 3. redakcijas 4. pielikumu.
(4) Saskaņā ar šo noteikumu 5.2.2. un 5.3.1.2. punktu.
(5) 2. papildinājums attiecas uz C1 un C2 klases riepām. 3. papildinājums attiecas uz C3 klases riepām.
(6) Attiecībā uz sniega riepu izmantošanai smagos sniega apstākļos iesniedz testa ziņojumu, kas attiecīgā gadījumā atbilst 7. pielikuma 2. papildinājum vai 3. papildinājumam. Attiecībā uz ledus riepu iesniedz testa ziņojumu, kas atbilst 8. pielikuma 2. papildinājumam.
2. PIELIKUMS
Apstiprinājuma marķējuma zīmju izkārtojumi
2. pielikuma 1. papildinājums
Atsevišķu apstiprinājuma atbilstīgi ANO Noteikumiem Nr. 117 marķējuma zīmju piemēri
1. piemērs
Šī pneimatiskās riepas apstiprinājuma marķējuma zīme norāda, ka dotā riepa apstiprināta Nīderlandē (E4) atbilstīgi Noteikumiem Nr. 117 (marķēta tikai ar S2 (rites skaņas 2. pakāpe)) ar apstiprinājuma numuru 0412345. Apstiprinājuma numura pirmie divi cipari (04) norāda, ka apstiprinājums piešķirts atbilstoši šo noteikumu 04. grozījumu sērijas prasībām.
2. piemērs
Šī apstiprinājuma marķējuma zīme norāda, ka dotā riepa apstiprināta Nīderlandē (E4) atbilstīgi Noteikumiem Nr. 117 (marķēta ar S2 (rites skaņas 2. pakāpe), W2 (nelietotu riepu slapjās saķeres 2. pakāpe), R3 (rites pretestības 3. pakāpe) un B (lietotu riepu slapjā saķere)) ar apstiprinājuma numuru 0412345. Apstiprinājuma numura pirmie divi cipari (04) norāda, ka apstiprinājums piešķirts atbilstoši šo noteikumu 04. sērijas grozījumu prasībām.
2. pielikuma 2. papildinājums
Apstiprinājums atbilstīgi Noteikumiem Nr. 117 vienlaicīgi ar apstiprinājumu atbilstīgi Noteikumiem Nr. 30 vai 54
1. piemērs
Šī apstiprinājuma marķējuma zīme norāda, ka dotā riepa apstiprināta Nīderlandē (E4) atbilstīgi ANO Noteikumiem Nr. 117 (marķēta ar “S2” (rites skaņas 2. pakāpe)) ar apstiprinājuma numuru 0412345 un atbilstīgi ANO Noteikumiem Nr. 30 ar apstiprinājuma numuru 0236378. Apstiprinājuma numura pirmie divi cipari (04 un 02) norāda, ka apstiprinājums atbilstīgi ANO Noteikumiem Nr. 117 piešķirts saskaņā ar 04. sērijas grozījumiem un apstiprinājums atbilstīgi ANO Noteikumiem Nr. 30 – saskaņā ar 02. sērijas grozījumiem.
2. piemērs
Šī apstiprinājuma marķējuma zīme norāda, ka dotā riepa apstiprināta Nīderlandē (E4) atbilstīgi ANO Noteikumiem Nr. 117 (marķēta ar “S2W2R3B” (rites skaņas emisijas 2. pakāpe, nelietotu riepu slapjās saķeres 2. pakāpe, rites pretestības 3. pakāpe un lietotu riepu slapjā saķere)) ar apstiprinājuma numuru 0312345 un ANO Noteikumiem Nr. 30 ar apstiprinājuma numuru 0236378. Apstiprinājuma numuru pirmie divi cipari (04 un 02) norāda, ka apstiprinājums atbilstīgi ANO Noteikumiem Nr. 117 piešķirts saskaņā ar 04. sērijas grozījumiem un apstiprinājums atbilstīgi ANO Noteikumiem Nr. 30 – saskaņā ar 02. sērijas grozījumiem.
3. piemērs
Šī apstiprinājuma marķējuma zīme norāda, ka dotā riepa apstiprināta Nīderlandē (E4) atbilstīgi ANO Noteikumiem Nr. 117 (marķēta ar “S2W2R3” (rites skaņas emisijas 2. pakāpe, nelietotu riepu slapjās saķeres 2. pakāpe un rites pretestības 3. pakāpe)) ar apstiprinājuma numuru 0412345 un ANO Noteikumiem Nr. 54 ar apstiprinājuma numuru 0065432. Apstiprinājuma numuru pirmie divi cipari (04 un 00) norāda, ka apstiprinājums atbilstīgi ANO Noteikumiem Nr. 117 piešķirts saskaņā ar 04. sērijas grozījumiem un apstiprinājums atbilstīgi ANO Noteikumiem Nr. 54 – saskaņā ar sākotnējo redakciju.
2. pielikuma 3. papildinājums
Saskaņā ar Noteikumiem Nr. 117, 30 vai 54 izdotu apstiprinājumu marķējumu kombinācijas
1. piemērs
Šī apstiprinājuma marķējuma zīme norāda, ka dotā riepa apstiprināta Nīderlandē (E4) atbilstīgi ANO Noteikumu Nr. 30 02. sērijas grozījumiem (uz ko norāda apstiprinājuma numura pirmie divi cipari “02”) ar apstiprinājuma numuru 0236378. Tā ir marķēta arī ar “+ 04S2”, kas norāda, ka riepa apstiprināta arī atbilstīgi ANO Noteikumiem Nr. 117 (04. sērijas grozījumi) attiecībā uz S (rites skaņas emisijas 2. pakāpe).
2. piemērs
Šī apstiprinājuma marķējuma zīme norāda, ka dotā riepa apstiprināta Nīderlandē (E4) atbilstīgi ANO Noteikumu Nr. 30 02. sērijas grozījumiem (uz ko norāda apstiprinājuma numura pirmie divi cipari “02”) ar apstiprinājuma numuru 0236378. Tā ir marķēta arī ar “+ 04S2W2R3B”, kas norāda, ka riepa apstiprināta arī atbilstīgi ANO Noteikumiem Nr. 117 (04. sērijas grozījumi) attiecībā uz S (rites skaņas emisijas 2. pakāpe), W (nelietotu riepu slapjās saķeres 2. pakāpe), R (rites pretestības 3. pakāpe) un B (lietotu riepu slapjā saķere).
2. pielikuma 4. papildinājums
Paplašinājumi saskaņā ar Noteikumiem Nr. 117 izdotu apstiprinājumu apvienošanai
1. piemērs
Šī apstiprinājuma marķējuma zīme norāda, ka dotā riepa sākotnēji apstiprināta Nīderlandē (E4) atbilstīgi ANO Noteikumiem Nr. 117 (02. sērijas grozījumi) ar apstiprinājuma numuru 0212345. Marķējumu papildina S2WR2: S2 apzīmē rites skaņas emisijas 2. pakāpi, W apzīmē nelietotu riepu slapjo saķeri, un R2 apzīmē rites pretestības 2. pakāpi. “04B” un “+” pirms tam norāda, ka apstiprinājums paplašināts atbilstīgi ANO Noteikumiem Nr. 117 (04. sērijas grozījumi), lai iekļautu lietotu riepu slapjo saķeri, pamatojoties uz atsevišķu sertifikātu.
3. PIELIKUMS
Brīvskrējiena testa metode riepu rites skaņas emisijas mērīšanai
Ievads
Šajā metodē iekļautas mērinstrumentu specifikācijas, mērīšanas nosacījumi un mērīšanas metode, ar kuru nosaka trokšņa līmeni riepu komplektam, kas uzmontēts transportlīdzeklim, kurš ripo pa konkrētu ceļa virsmu. Maksimālais skaņas spiediena līmenis jāreģistrē ar attālināta lauka mikrofoniem, kad testa transportlīdzeklis pārvietojas brīvskrējienā; galīgo rezultātu attiecībā uz atsauces ātrumu iegūst, izmantojot lineārās regresijas analīzi. Šādus testa rezultātus nevar attiecināt uz riepas rites skaņu, kas mērīta paātrināšanās laikā ar ieslēgtu motoru vai palēnināšanās laikā, kad notiek bremzēšana.
1. Mērinstrumenti
|
1.1. |
Akustiskie mērījumi
Skaņas līmeņa mērītājam vai līdzvērtīgai mērīšanas sistēmai, tostarp ražotāja ieteiktajam vējstiklam, jāatbilst vismaz prasībām, kas saskaņā ar IEC 61672-1:2013 noteiktas 1. tipa instrumentiem, vai augstākām prasībām. |
|
1.1.1. |
Kalibrēšana
Sākot un beidzot katru mērījumu virkni, visu mērīšanas sistēmu pārbauda ar skaņas kalibratoru, kas atbilst prasībām, kuras noteiktas vismaz 1. precizitātes klases skaņas kalibratoriem saskaņā ar IEC 60942:2017. Neveicot papildu korekcijas, atšķirībai starp rādījumiem divās secīgās pārbaudēs jābūt mazākai par vai vienādai ar 0,5 dB(A). Ja šī vērtība ir pārsniegta, mērījumu rezultātus, kas iegūti pēc iepriekšējās apmierinošās pārbaudes, uzskata par nederīgiem. |
|
1.1.2. |
Atbilstība prasībām
Skaņas kalibrēšanas ierīces atbilstību IEC 60942:1988 prasībām verificē reizi gadā, un instrumentu sistēmas atbilstību IEC 60651:1979/A1:1993 otrā izdevuma prasībām – vismaz reizi divos gados laboratorijā, kas ir pilnvarota veikt kalibrēšanu, kura ir izsekojama līdz attiecīgajiem standartiem. |
|
1.1.3. |
Mikrofona izvietošana
Mikrofonu (vai mikrofonus) novieto 7,5 m ± 0,05 m attālumā no trases atsauces līnijas CC’ (1. attēls) un 1,2 m ± 0,02 m augstumā virs zemes. Tā maksimālās jutības asij jābūt horizontālai un perpendikulārai transportlīdzekļa kustības trajektorijai (līnija CC’). |
|
1.2. |
Ātruma mērījumi
Transportlīdzekļa ātrumu mēra ar instrumentiem, kuru precizitāte ir ± 1 km/h vai augstāka, kad transportlīdzekļa priekšgals ir sasniedzis līniju PP (1. attēls). |
|
1.3. |
Temperatūras mērījumi
Gaisa un testa virsmas temperatūras mērījumi ir obligāti. Temperatūras mērierīču precizitātei jābūt ± 1 °C. |
|
1.3.1. |
Gaisa temperatūra
Temperatūras devējs jānovieto klajā vietā netālu no mikrofona tā, ka tas ir atklāts gaisa plūsmai un aizsargāts no tiešiem saules stariem. Šo aizsardzību drīkst nodrošināt ar aizsargekrānu vai līdzīgu ierīci. Devējs jānovieto 1,2 m ± 0,1 m augstumā virs testa virsmas līmeņa, lai pēc iespējas mazinātu testa virsmas termiskā starojuma ietekmi, kad gaisa plūsma ir vāja. |
|
1.3.2. |
Testa virsmas temperatūra
Temperatūras devējam jāatrodas vietā, kur izmērītā temperatūra raksturo temperatūru riteņu pēdās, netraucējot skaņas mērījumu. Ja izmanto instrumentu ar kontakta temperatūras devēju, starp virsmu un devēju ieklāj siltumu vadošu pastu, lai nodrošinātu pienācīgu termisku kontaktu. Ja izmanto starojuma termometru (pirometru), augstums būtu jāizvēlas tā, lai nodrošinātu, ka tiek aptverta mērījumu vieta ar diametru ≥0,1 m. |
|
1.4. |
Vēja mērījums
Ierīcei jāspēj mērīt vēja ātrumu ar pielaidi ± 1 m/s. Vēju mēra mikrofona augstumā. Jāreģistrē vēja virziens attiecībā pret braukšanas virzienu. |
2. Mērījuma nosacījumi
|
2.1. |
Testa vieta
Testa vietu veido centrālā sekcija, ap kuru ir praktiski līdzena testa zona. Mērīšanas sekcijai jābūt līdzenai; visu mērījumu veikšanas laikā testa virsmai jābūt sausai un tīrai. Testa virsmu testēšanas laikā un pirms testēšanas nedrīkst mākslīgi atdzesēt. Testa trasei jābūt tādai, ka brīva skaņas lauka apstākļi starp skaņas avotu un mikrofonu tiek panākti 1 dB(A) robežās. Šos apstākļus uzskata par ievērotiem, ja 50 m attālumā no mērīšanas sekcijas centra nav tādu lielu skaņu atstarojošu objektu kā žogi, akmeņi, tilti vai celtnes. Testa trases virsmai un testa vietas izmēriem jāatbilst ISO 10844:2021. Centrālajā daļā vismaz 10 m rādiusa nedrīkst atrasties pulverveidīgs sniegs, augsta zāle, irdena zeme, izdedži un tml. Mikrofona tuvumā nedrīkst atrasties šķērslis, kas varētu ietekmēt skaņas lauku, un starp mikrofonu un skaņas avotu nedrīkst stāvēt neviena persona. Mērījumus veicošajam operatoram un jebkādiem mērīšanā klātesošiem novērotājiem jāatrodas tur, kur tie neietekmē mērinstrumentu rādījumus. |
|
2.2. |
Meteoroloģiskie apstākļi
Mērījumus nedrīkst veikt sliktos laika apstākļos. Jānodrošina, ka rezultātus neietekmē vēja brāzmas. Testēšanu neveic, ja vēja ātrums mikrofona augstumā pārsniedz 5 m/s. Mērīšanu neveic, ja gaisa temperatūra ir zemāka nekā 5 °C vai augstāka nekā 40 °C vai ja testa virsmas temperatūra ir zemāka nekā 5 °C vai augstāka nekā 50 °C. |
|
2.3. |
Apkārtējais troksnis |
|
2.3.1. |
Fona skaņas līmenim (arī jebkādam vēja radītam troksnim) jābūt par vismaz 10 dB(A) zemākam nekā izmērītais riepas rites skaņas emisija. Mikrofonu drīkst aprīkot ar piemērotu vējsargu ar nosacījumu, ka tiek ņemta vērā tā ietekme uz mikrofona jutīgumu un darbības virziena raksturlielumiem. |
|
2.3.2. |
Neņem vērā mērījumus, ko ietekmējis kāds skaņas maksimums, kas šķiet nesaistīts ar riepu vispārīgā skaņas līmeņa raksturlielumiem. |
|
2.4. |
Prasības testa transportlīdzeklim |
|
2.4.1. |
Vispārīgi
Testa transportlīdzeklim jābūt mehāniskajam transportlīdzeklim, kas aprīkots ar četrām atsevišķām riepām tikai uz divām asīm. |
|
2.4.2. |
Transportlīdzekļa slogojums
Transportlīdzeklim jābūt slogotam atbilstoši slodzei uz testa riepu, kas norādīta 2.5.2. punktā. |
|
2.4.3. |
Garenbāze
Garenbāzei starp divām asīm, kas aprīkotas ar testa riepām, jābūt mazākai nekā 3,50 m C1 klases riepām un mazākai nekā 5 m C2 un C3 klases riepām. |
|
2.4.4. |
Pasākumi transportlīdzekļa ietekmes uz skaņas līmeņa mērījumiem minimalizēšanai
Lai nodrošinātu, ka testa transportlīdzekļa konstrukcija ievērojami neietekmē riepas rites skaņu, ir noteiktas šādas prasības un doti šādi ieteikumi. |
|
2.4.4.1. |
Prasības
|
|
2.4.4.2. |
Ieteikumi parazītisku trokšņu novēršanai
|
|
2.5. |
Riepas |
|
2.5.1. |
Vispārīgi
Testa transportlīdzekli aprīko ar četrām identiskām riepām. Ja C3 klases riepu slodzes indekss pārsniedz 121 un nav norādījumu par sapārotu montējumu, divas no šīm viena un tā paša tipa un diapazona riepām uzstāda uz testa transportlīdzekļa aizmugurējās ass; uz priekšējās ass uzstāda riepas ar tādu izmēru, kuras ir piemērotas ass slodzei un pielīdzinātas minimālajam dziļumam, lai minimalizētu riepas/ceļa saskares radītā trokšņa ietekmi, saglabājot pietiekamu drošības līmeni. Ja C2 klases riepu slodzes indekss ir mazāks par vai vienāds ar 121, profila platums ir lielāks nekā 200 mm, augstuma un platuma attiecība ir mazāka nekā 55, diska diametra kods ir mazāks nekā 15 un nav norādījumu par sapārotu montējumu, divas no šīm viena un tā paša tipa un diapazona riepām uzstāda uz testa transportlīdzekļa aizmugurējās ass; uz priekšējās ass uzstāda riepas ar tādu izmēru, kuras ir piemērotas ass slodzei un pielīdzinātas minimālajam dziļumam, lai minimalizētu riepas/ceļa saskares radītā trokšņa ietekmi, saglabājot pietiekamu drošības līmeni. Riepas, kurām noteikti īpaši montāžas norādījumi, testē saskaņā ar šīm prasībām (piem., rotācijas virziens). Riepu protektora dziļumam pirms riepu piestrādes ir jābūt maksimālam. Riepas jātestē uz riepu ražotāja atļautiem diskiem. |
|
2.5.2. |
Slodze uz riepām
Slodzei uz katru testa transportlīdzekļa riepu Qt jābūt no 50 līdz 90 % no atsauces slodzes Qr, bet visu riepu vidējai testa slodzei Qt,avr jābūt 75±5 % no atsauces slodzes Qr. Visām riepām standarta slodze Qr atbilst maksimālajai masai, kas saistīta ar riepas slodzes indeksu. Ja slodzes indeksu veido divi ar slīpsvītru atdalīti skaitļi, atsauci izdara uz pirmo skaitli. |
|
2.5.3. |
Spiediens riepā
Katrā uz testa transportlīdzekļa uzstādītajā riepā jābūt testa spiedienam Pt, kas nav augstāks kā atsauces spiediens Pr un iekļaujas intervālā:
C2 klasei un C3 klasei atsauces spiediens Pt ir tāds spiediens riepā, kas atbilst spiediena indikācijai, kas marķēta uz sānmalas, kā tas prasīts šo noteikumu 4.1. punktā. C1 klasei atsauces spiediens Pr = 250 kPa “standarta” riepām un 290 kPa “pastiprinātām” vai riepām “lielākai slodzei”; minimālajam testa spiedienam Pt jābūt 150 kPa. |
|
2.5.4. |
Sagatavošanās pirms testēšanas
Riepām pirms testēšanas jābūt “piestrādātām”, lai likvidētu izvirzījumus un citas riepu formēšanas procesā radušās protektora raksta nepilnības. Tam parasti ir vajadzīgs ekvivalents apmēram 100 km parastam lietojumam uz ceļa. Uz testa transportlīdzekļa uzmontētajām riepām jārotē tajā pašā virzienā, kurā tās iebrauktas. Pirms testa riepas iesilda, braucot atbilstīgi testa nosacījumiem. |
3. Testēšanas metode
|
3.1. |
Vispārīgie nosacījumi
Veicot mērījumus, transportlīdzekli vada taisnā līnijā pāri mērīšanas sekcijai (no AA’ uz BB’) tā, lai transportlīdzekļa vidējā garenplakne atrastos iespējami tuvu līnijai CC’. Kad testa transportlīdzekļa priekšgals sasniedz līniju AA’, transportlīdzekļa vadītājs pārslēdz pārnesumkārbu neitrālā pozīcijā un izslēdz motoru. Ja mērīšanas laikā testa transportlīdzeklis rada neparastu troksni (piem., ventilatora, pašaizdedzes), testu neņem vērā. |
|
3.2. |
Mērījumu raksturs un skaits
Maksimālo skaņas līmeni, izteiktu decibelos pēc A-skalas (dB(A)), mēra līdz vienai zīmei aiz komata, kad transportlīdzeklis turpina kustību brīvskrējienā starp līnijām AA’ un BB’ (1. attēls – transportlīdzekļa priekšgals uz līnijas AA’, transportlīdzekļa aizmugures gals uz līnijas BB’). Šī vērtība ir mērījuma rezultāts. No katras testa transportlīdzekļa puses veic vismaz četrus mērījumus, kad tas pārvietojas ar testa ātrumiem, kas ir mazāki nekā 4.1. punktā norādītais atsauces ātrums, un vismaz četrus mērījumus, kad tas pārvietojas ar testa ātrumiem, kuri ir lielāki nekā atsauces ātrums. Kustības ātrumiem jābūt aptuveni vienādi izvietotiem 3.3. punktā norādītajā ātrumu diapazonā. |
|
3.3. |
Testa ātrumu diapazons
Testa transportlīdzekļa ātrumiem jāiekļaujas intervālā:
|
4. Rezultātu interpretācija
Mērījumi ir nederīgi, ja starp reģistrētajām vērtībām konstatē anormālu izkliedi (sk. šā pielikuma 2.3.2. punktu).
|
4.1. |
Testa rezultāta noteikšana
Atskaites ātrums Vref, ko izmanto galīgā rezultāta noteikšanai, ir:
|
|
4.2. |
Temperatūras korekcija |
|
4.2.1. |
Līdz šo noteikumu 12.18. punktā norādītajam datumam C1 klases un C2 klases riepu rites skaņas līmeņus Li(ϑi), kas iegūti pie testa virsmas temperatūras ϑi
(kur i apzīmē atsevišķa mērījuma kārtas numuru), normalizē līdz testa virsmas atsauces temperatūrai ϑ
ref, veicot temperatūras korekciju pēc šādas formulas:
kur: ϑ ref = 20 °C. C1 klases riepām koeficients K ir:
C2 klases riepām koeficients K ir -0,02 dB(A)/°C. |
|
4.2.2. |
No šo noteikumu 12.19. punktā norādītā datuma C1 klases un C2 klases riepu rites skaņas līmeņus Li(ϑi), kas iegūti pie testa virsmas temperatūras ϑi
(kur i apzīmē atsevišķa mērījuma kārtas numuru), normalizē līdz testa virsmas atsauces temperatūrai ϑ
ref, veicot temperatūras korekciju pēc šādas formulas:
kur: ϑ ref = 20 °C. un koeficienti K1 un K2 ir doti turpmāk tabulās.
|
|
4.2.3. |
Neatkarīgi no iepriekš aprakstītās procedūras, ja izmērītā testa virsmas temperatūra neizmainās par vairāk kā 5 °C visos mērījumos, kuri nepieciešami viena riepu komplekta skaņas līmeņa noteikšanai, temperatūras korekciju, izmantojot izmērīto temperatūru vidējo aritmētisko vērtību, drīkst veikt tikai galīgajam paziņotajam rites skaņas līmenim LR
. Šādā gadījumā turpmāk noteiktās regresijas analīzes pamatā jābūt nekoriģētajiem rites skaņas līmeņiem Li
(ϑi
).
C3 klases riepām temperatūras korekciju neveic. |
|
4.3. |
Rites skaņas mērījumu regresijas analīze
Riepas un ceļa saskares radīto rites trokšņa līmeni LR (ref), izteiktu dB(A), ar regresijas analīzi nosaka šādi:
kur:
|
|
4.4. |
Lai ņemtu vērā jebkādas mērinstrumentu neprecizitātes, riepas rites skaņas līmeni LR (ref), izteiktu dB(A), pēc temperatūras korekcijas samazina par 1 dB(A) un pēc tam, lai iegūtu galīgo rezultātu, to noapaļo uz leju līdz tuvākajam veselam skaitlim. |
1. attēls
Mikrofona pozīcijas mērījumam
3. pielikuma 1. papildinājums
Testa ziņojums
1. daļa. Ziņojums
|
1. |
Tipa apstiprinātāja iestāde vai tehniskais dienests: … |
|
2. |
Ražotāja nosaukums un adrese: …
… |
|
3. |
Testa ziņojuma Nr.: … |
|
4. |
Zīmols un tirdzniecības apraksts … |
|
5. |
Riepas klase (C1, C2 vai C3): … |
|
6. |
Lietojuma kategorija: … |
|
6.1. |
Riepa izmantošanai smagos sniega apstākļos (jā/nē) (1) |
|
6.2. |
Vilces riepa (jā/nē) (1) |
|
7. |
Skaņas līmenis saskaņā ar 3. pielikuma 4.4. punktu: …dB(A)
pie atsauces ātruma 70/80 km/h (1) |
|
8. |
Piezīmes (ja ir): …
… |
|
9. |
Datums: … |
|
10. |
Paraksts:
… |
2. daļa. Testa dati
|
1. |
Testa datums: … |
|
2. |
Testa transportlīdzeklis (marka, modelis, gads, pārveidojumi utt.): …
… |
|
2.1. |
Testa transportlīdzekļa garenbāze: … mm |
|
3. |
Testa trases atrašanās vieta: … |
|
3.1. |
Trases ISO 10844:2014 sertifikācijas datums: … |
|
3.2. |
Izdevējs: … |
|
3.3. |
Sertifikācijas metode: … |
|
4. |
Detalizēta informācija par riepas testu: … |
|
4.1. |
Riepas izmēra apzīmējums: … |
|
4.2. |
Riepas ekspluatācijas apraksts: … |
|
4.3. |
Atsauces spiediens riepā (testa laikā) (2): …kPa |
|
4.4. |
Testa dati: …
|
|
4.5. |
Testa riteņa diska platuma kods: … |
|
4.6. |
Temperatūras mērījumu devēja tips: … |
|
5. |
Derīgie testa rezultāti: …
|
|
5.1. |
Regresijas līknes slīpums: … |
|
5.2. |
Skaņas līmenis saskaņā ar 3. pielikuma 4.3. punktu:
… dB(A) |
(1) Lieko svītrot.
(2) C2 un C3 klases riepām – atbilstoši spiediena riepā indikācijai, kas marķēta uz sānmalas, kā tas prasīts šo noteikumu 4.1. punktā.
(1) Attiecībā pret transportlīdzekli.
(2) Nenorādīt, ja regresija saskaņā ar 3. pielikuma 4.3. punktu veikta nekoriģētām rites skaņas līmeņa vērtībām.
4. PIELIKUMS
Rezervēts
5. PIELIKUMS
Nelietotu riepu saķeres ar slapju virsmu mērīšanas testa procedūras
A – C1 klases riepas
1. Atsauces standarti
Piemēro turpmāk uzskaitītos dokumentus.
|
1.1. |
ASTM E 965-96 (atkārtoti apstiprināts 2006. gadā), Ceļa seguma virsmas makrotekstūras dziļuma mērīšanas testa standartmetode, izmantojot tilpuma analīzi |
2. Definīcijas
Papildus šo noteikumu pamatteksta 2. punktā dotajām definīcijām C1 klases riepu slapjās saķeras mērīšanas vajadzībām izmanto šādas.
|
2.1. |
“Atsauces riepa” vai “atsauces riepu komplekts” ir standarta atsauces testa riepa SRTT16 vai to komplekts. |
|
2.2. |
“Bremzēšanas spēks” ir bremzēšanas momenta pielikšanas radīts spēks, kas darbojas garenvirzienā, izteikts ņūtonos. |
|
2.3. |
“Vidējā bremzēšanas spēka koeficients” (BFC) transportlīdzekļa metodē ir vidējā palēninājuma bremzēšanas testā attiecība pret brīvās krišanas paātrinājumu (noapaļotu līdz 9,81 m•s–2). |
|
2.4. |
“Dinamiskā bremzēšanas spēka koeficients” (μ(t)) piekabes (vai riepu testa transportlīdzekļa) metodē ir bremzēšanas spēka attiecība pret reāllaikā iegūtu vertikālu slodzi. |
|
2.5. |
“Maksimālā bremzēšanas spēka koeficients” (μ peak) piekabes (vai riepu testa transportlīdzekļa) metodē ir dinamiskā bremzēšanas spēka koeficienta maksimālā vērtība pirms riteņa bloķēšanās, pakāpeniski palielinot bremzēšanas momentu. |
|
2.6. |
“Riteņa bloķēšanās” ir riteņa stāvoklis, kad tā rotācijas ātrums ap riteņa rotācijas asi ir nulle un tā rotācija nav iespējama pieliktā bremzēšanas momenta dēļ. |
|
2.7. |
“Vertikāla slodze” ir normālspēks, izteikts ņūtonos, ar kādu uz ceļu iedarbojas riepas balstītā masa. |
|
2.8. |
“Riepu testa transportlīdzeklis” ir īpašs speciālais transportlīdzeklis, kas aprīkots ar instrumentiem uz testa riepu iedarbojošos vertikālo un garenvirziena spēku mērīšanai bremzēšanas laikā. |
|
2.9. |
“Riepu komplekts” piekabes (vai riepu testa transportlīdzekļa) metodē ir viena (1) riepa un transportlīdzekļa metodē – četras (4) riepas. |
|
2.10. |
“Ar mērinstrumentiem aprīkots vieglais pasažieru automobilis” ir tirdzniecībā esošs vieglais pasažieru automobilis, kas aprīkots ar bremžu pretbloķēšanas sistēmu (ABS) un šā pielikuma 4.1.2.2. punktā uzskaitītajām mēriekārtām. |
3. Vispārīgi testēšanas nosacījumi
|
3.1. |
Trases raksturlielumi
Testa trasei jābūt šādiem raksturlielumiem. |
|
3.1.1. |
Virsmai jābūt ar blīva asfalta virsmu, vienmērīgu slīpumu, kas nav lielāks kā 2 % gan garenvirzienā, gan šķērsvirzienā, un tā nedrīkst novirzīties vairāk kā par 6 mm, ja to testē ar 3 m garu lineālu. |
|
3.1.2. |
Virsmas segumam jābūt vienāda vecuma, sastāva un nodiluma. Uz testa virsmas nedrīkst būt ar to nesaistīts materiāls vai citādi gruži. |
|
3.1.3. |
Šķembu maksimālajam izmēram jābūt 10 mm (pieļaujamās pielaides no 8 mm līdz 13 mm). |
|
3.1.4. |
Vidējam makrotekstūras dziļumam, mērītam saskaņā ar ASTM E965-96 (atkārtoti apstiprinātam 2006. gadā) ar smilšu laukumu, jābūt 0,7 ± 0,3 mm. Ja izmanto transportlīdzekļa metodi, vidējo makrotekstūras dziļumu nosaka abās joslās, kur riepu kustība bremzēsies. |
|
3.1.5. |
Saslapinātas virsmas berzes īpašības mēra, izmantojot SRTT16 vai nu šā pielikuma 3.2.1. punktā aprakstītajā metodē, ja izmanto transportlīdzekļa metodi (saskaņā ar 4.1. punktu), vai šā pielikuma 3.2.2. punktā aprakstītajā metodē, ja izmanto piekabes (vai riepu testa transportlīdzekļa) metodi. |
|
3.2. |
Saslapinātas virsmas berzes īpašības mērīšanas metodes |
|
3.2.1. |
Atbilstoši šā pielikuma 4.1. punktā aprakstītajai procedūrai veic divus atsauces riepas bremzēšanas testus, kas katrs sastāv no vismaz sešiem (6) derīgiem testa braucieniem tajā pašā virzienā salāgotās trases sekcijās. Bremzēšanas testiem jāaptver visa potenciālā bremzēšanas zona, arī tā vieta, kur mērīts tekstūras dziļums.
Bremzēšanas testus izvērtē, kā aprakstīts šā pielikuma 4.1.6.1. un 4.1.6.2. punktā. Ja viena bremzēšanas testa variācijas koeficients CVBFC pārsniedz 4 procentus, rezultātus neņem vērā un atkārto bremzēšanas testus. Katrā bremzēšanas testā vidējā bremzēšanas spēka koeficientu vidējo aritmētisko
kur: ϑ ir saslapinātās virsmas temperatūra grādos pēc Celsija,
Vidējā bremzēšanas spēka koeficients ar temperatūras korekciju (BFC ave,corr) katrā bremzēšanas testā nedrīkst būt mazāks kā 0,57 un lielāks kā 0,79. Divu bremzēšanas testu vidējo bremzēšanas spēka koeficientu ar temperatūras korekciju vidējie aritmētiskie nedrīkst atšķirties par vairāk nekā 10 procentiem no šo divu vērtību vidējās vērtības:
|
|
3.2.2. |
Saskaņā ar šā pielikuma 4.2. punktā aprakstīto procedūru tajā pašā vietā, kur mērīts makrotekstūras vidējais dziļums, veic vienu atsauces riepas bremzēšanas testu, kas sastāv no vismaz sešiem (6) derīgiem testa braucieniem tajā pašā virzienā.
Bremzēšanas testu izvērtē, kā aprakstīts šā pielikuma 4.2.8.1. un 4.2.8.2. punktā. Ja variācijas koeficients CVμ pārsniedz 4 procentus, rezultātus neņem vērā un atkārto bremzēšanas testu. Izmērīto maksimālo bremzēšanas spēka koeficientu vidējo aritmētisko (
kur: ϑ ir saslapinātās virsmas temperatūra grādos pēc Celsija,
Vidējais maksimālais bremzēšanas spēka koeficients ar temperatūras korekciju (μ peak,corr) nedrīkst būt mazāks kā 0,65 un lielāks kā 0,90. |
|
3.3. |
Atmosfēras apstākļi
Virsmas saslapinājumu nedrīkst ietekmēt vējš (atļauti vēja aizsargvairogi). Saslapinātās virsmas temperatūrai un vides temperatūrai jāiekļaujas šādos intervālos.
Turklāt saslapinātās virsmas temperatūra testa laikā nedrīkst mainīties par vairāk kā 10 °C. Apkārtējai temperatūrai jāsaglabājas tuvu saslapinātas virsmas temperatūrai; vides temperatūras un saslapinātas virsmas temperatūras starpībai jābūt mazākai nekā 10 °C. |
|||||||||||||||||||||||||
4. Testa metodes slapjās saķeres mērīšanai
Izmēģināmās riepas saķeres ar slapju ceļu indeksa (G) aprēķināšanai izmēģināmās riepas bremzēšanas veiktspēju slapjas saķeres apstākļos salīdzina ar atsauces riepas bremzēšanas veiktspēju slapjas saķeres apstākļos transportlīdzeklim, kas pārvietojas taisnvirzienā pa slapju virsmu ar cietu segumu. To mēra pēc kādas no šādām metodēm:
|
a) |
transportlīdzekļa metode, ar kuru testē riepu komplektu, kas uzmontēts ar instrumentiem aprīkotam vieglajam pasažieru automobilim; |
|
b) |
testēšanas metode, kurā izmanto piekabi, ko velk transportlīdzeklis, vai riepu testa transportlīdzekli, kas aprīkots ar testa riepu vai riepām. |
|
4.1. |
Testēšanas metode (a), kurā izmanto ar instrumentiem aprīkotu vieglo pasažieru automobili |
|
4.1.1. |
Princips
Testēšanas metode ietver C1 klases riepu palēninājuma veiktspējas mērīšanas procedūru bremzēšanas laikā, izmantojot ar instrumentiem aprīkotu vieglo pasažieru automobili. Kad sasniegts iepriekš noteikts sākotnējais ātrums, visu četru riteņu bremzes vienlaicīgi iedarbina tik spēcīgi, lai aktivētos ABS. Vidējo palēninājumu aprēķina intervālā starp diviem iepriekš noteiktiem ātrumiem. |
|
4.1.2. |
Iekārta |
|
4.1.2.1. |
Transportlīdzeklis |
Testa vajadzībām jebkādu tirdzniecībā esošu vieglo pasažieru automobili, vēlams ne vecāku par 5 gadiem, kura tips attiecībā uz tā bremžu sistēmu apstiprināts atbilstīgi ANO Noteikumiem Nr. 13-H un kurš aprīkots ar pretbloķēšanas sistēmu (ABS), uzskata par piemērotu ar nosacījumu, ka vieglā pasažieru automobiļa mehāniskais stāvoklis atbilst ražotāja ieteikumiem un netiek rādīts brīdinājums no ABS (piem., brīdinājuma signāli).
Pieļaujamie vieglā pasažieru automobiļa pārveidojumi ir tādi, kas:
|
a) |
ļauj palielināt transportlīdzeklim uzmontējamo riepu izmēra skaitli; |
|
b) |
pieļauj uzstādāmās bremzēšanas ierīces automātisku aktivēšanu; |
|
c) |
pieļauj transportlīdzekļa virzīšanu vai gaitas paātrināšanu no ārpuses. |
Jebkāds cits transportlīdzekļa un jo īpaši bremžu sistēmas pārveidojums ir aizliegts.
|
4.1.2.2. |
Mēriekārta
Sistēmas atklātajām daļām jāspēj izturēt 100 procentu relatīvo mitrumu (lietu vai šļakatas) un visus citus tādus apstākļus kā putekļi, triecieni un vibrācijas, kas iespējami prastā ekspluatācijā. Transportlīdzekli aprīko ar sensoru, kas piemērots ātruma mērīšanai uz slapjas virsmas un starp diviem dažādiem ātrumiem nobrauktā attāluma mērīšanai. Transportlīdzekļa ātruma mērīšanai izmanto ātruma mērīšanas piekto riteni vai augstas precizitātes ātruma mērīšanas bezkontakta sistēmu (tostarp, piem., radara, GPS utt.). Ievēro šādas pielaides:
|
|
4.1.3. |
Testa trases kondicionēšana un slapināšanas apstākļi
Testa trases virsmu ne vēlāk kā pusstundu pirms testēšanas laista, lai vienādotu virsmas temperatūru un ūdens temperatūru. Ārēja laistīšana jāveic nepārtraukti visā testēšanas laikā. Visā testēšanas zonā ūdens dziļumam ir jābūt (1,0 ± 0,5) mm, mērītam ceļa seguma augstākajā vietā. Testa trasi pēc tam kondicionē, ar ātrumu 90 km/h veicot vismaz 10 testa braucienus ar riepām, kuras neizmanto testēšanas programmā. |
|
4.1.4. |
Riepas un diski |
|
4.1.4.1. |
Riepu sagatavošana un stabilizācija, diski un uzstādīšana transportlīdzeklim
Testa riepas nolīdzina, no protektora virsmas noņemot visus izvirzījumus, kuri radušies presformas ventilācijas atveru vai presformas savienojumu vietu dēļ. Testa riepas montē uz diskiem, kurus norādījusi atzīta riepu un disku standartu organizācijas, kas uzskaitītas šo noteikumu 6. pielikuma 4. papildinājumā. Diska platuma kods nedrīkst atšķirties no diska nominālā platuma koda par vairāk kā 0,5. Pienācīgu kontaktu uz balstvirsmas nodrošina ar piemērotu ziežvielu. Lai novērstu riepas izslīdēšanu pa riteņa disku, jāizvairās no ziežvielas pārmērīgas lietošanas. Riepu veiktspēja pirms testēšanas būtu jāstabilizē, kas nozīmē to, ka testa braucienos nedrīkst būt konstatējamas BFC vērtības izmaiņas; katrā gadījumā notiks ex post verifikācija saskaņā ar šā pielikuma 4.1.6.2. punktu. Nevienā gadījumā piestrādes gaitā nedrīkst ievērojami mainīties riepas konstruktīvais protektora dziļums un protektora bloku vai ribu konstruktīvā integritāte, kas nozīmē to, ka piestrādes temps un “smagums” ir uzmanīgi jākontrolē, lai izvairītos no šādām izmaiņām. Uzmontētās testa riepas novieto tādā vietā, kur pirms testēšanas tām visām ir vienāda vides temperatūra, un sargā tās no saules, lai izvairītos no to pārmērīgas sasilšanas saules starojuma ietekmē. Starplikas (adaptera), kāda atļauta riepu uzstādīšanai transportlīdzeklim, maksimālais platums ir 60 mm. |
|
4.1.4.2. |
Slodze uz riepu
Statiskajai slodzei uz katru ass riepu jāiekļaujas 60–90 % robežās no slodzes uz testēto riepu. Slodzes uz vienas ass riepām nedrīkst atšķirties par vairāk kā 10 procentiem. Aizliegts pārsniegt transportlīdzekļa maksimālo ass slodzi. |
|
4.1.4.3. |
Spiediens riepā
Priekšējai asij spiedienus riepā p aprēķina šādi:
kur:
Aizmugurējai asij spiedienam riepā jābūt 220 kPa (gan standarta slodzes, gan palielinātas slodzes versijām). Spiediens riepā būtu jāpārbauda vides temperatūrā tieši pirms testēšanas, un to koriģē, ja nepieciešams. |
|
4.1.5. |
Procedūra |
|
4.1.5.1. |
Testa brauciens
Katrā testa braucienā ievēro šādu testa procedūru. |
|
4.1.5.1.1. |
Ar vieglo pasažieru automobili brauc taisnā līnijā, līdz sasniegts ātrums (85 ± 2) km/h. |
|
4.1.5.1.2. |
Tiklīdz vieglais pasažieru automobilis sasniedzis ātrumu (85 ± 2) km/h, bremzes vienmēr aktivē vienā un tajā pašā testa trases vietā, kuru dēvē par “bremzēšanas sākuma punktu”, ar 5 m pielaidi garenvirzienā un 0,5 m pielaidi šķērsvirzienā. Bremzēšanas testus veic tajās pašās joslās un tajā pašā virzienā, ko izmantoja virsmas izpētei, tostarp tur, kur tika mērīts makrostruktūras dziļums, saskaņā ar 3.1.4. un 3.1.5. punktu (ar 0,5 m pielaidi šķērsvirzienā). |
|
4.1.5.1.3. |
Bremzes aktivē automātiski vai manuāli. |
|
4.1.5.1.3.1. |
Bremžu automātisko aktivēšanu veic, izmantojot konstatēšanas sistēmu, kuru veido divas daļas, no kurām viena indeksēta pie testa trases, bet otra atrodas vieglajā pasažieru automobilī. |
|
4.1.5.1.3.2. |
Atkarībā no pārnesumkārbas veida bremžu manuāla aktivēšana notiek, kā aprakstīts turpmāk. Abos gadījumos pedālim pieliktajam spēkam jābūt pietiekami lielam, lai aktivētu ABS.
Manuālas pārnesumkārbas gadījumā – tiklīdz vadītājs ir mērījumu zonā un ir sasniegti (85 ± 2) km/h, vadītājam būtu jāizslēdz sajūgs un strauji jāspiež bremžu pedālis, un jānotur piespiests tik ilgi, cik nepieciešams mērījuma veikšanai. Automātiskas pārnesumkārbas gadījumā – tiklīdz vadītājs ir mērījumu zonā un ir sasniegti (85 ± 2) km/h, vadītājam būtu jāieslēdz neitrālais pārnesums un pēc tam strauji jāspiež bremžu pedālis, un jānotur piespiests tik ilgi, cik nepieciešams mērījuma veikšanai. Katrā bremzēšanas testā un saistībā ar iepriekš netestētām riepām pirmos divus braucienus neņem vērā. |
|
4.1.5.1.4. |
Ja testa braucienā nav ievērota kāda no iepriekš uzskaitītajām specifikācijām (tostarp ātruma pielaide, bremzēšanas sākuma punkta pielaide garenvirzienā un šķērsvirzienā un bremzēšanas laiks), šis testa brauciens nav derīgs un veic jaunu testa braucienu. |
|
4.1.5.2. |
Bremzēšanas tests un testu cikls
Vienā testu ciklā katra bremzēšanas testa katru testa braucienu veic tajā pašā virzienā un saskaņā ar šā pielikuma 4.1.5.1. punktu. Vairākus testu ciklus drīkst veikt secīgi, ja atsauces riepu komplekta pēdējais testu cikla bremzēšanas tests var kalpot par atsauces riepu komplekta sākotnējo nākamā testu cikla bremzēšanas testu. Vienā un tajā pašā testu ciklā drīkst mērīt līdz trim atšķirīgiem izmēģināmo riepu komplektiem, ievērojot šādu procedūru. |
|
4.1.5.2.1. |
Atsauces riepas sākotnējais bremzēšanas tests (Ri). Vispirms atsauces riepu komplektu uzmontē ar instrumentiem aprīkotam vieglajam pasažieru automobilim un veic vismaz četrus (4) derīgus testa braucienus. |
|
4.1.5.2.2. |
Izmēģināmo riepu komplekta (T n ) bremzēšanas tests. Atsauces riepu komplektu nomaina ar izmēģināmo riepu komplektu (Tn) un veic vismaz sešus (6) derīgus testa braucienus ar izmēģināmajām riepām. |
|
4.1.5.2.3. |
Pēc pirmā izmēģināmo riepu komplekta bremzēšanas testa drīkst mērīt līdz diviem citiem izmēģināmo riepu komplektiem. |
|
4.1.5.2.4. |
Atsauces riepu pēdējais bremzēšanas tests (Rf). Testu ciklu noslēdz vismaz četri (4) derīgi testa braucieni ar to pašu atsauces riepu komplektu, kurš lietots testu cikla sākumā.
Piemēri
|
|
4.1.6. |
Mērījumu rezultātu apstrāde |
|
4.1.6.1. |
Vidējā bremzēšanas spēka koeficienta aprēķināšana
Katram derīgam testa braucienam j aprēķina vidējo bremzēšanas spēka koeficientu BFCave,j, izmantojot attālumu dj , kāds nobraukts starp 80 km/h un 20 km/h:
kur:
|
|
4.1.6.2. |
Rezultātu validācija
Variācijas koeficientu CVBFC aprēķina šādi:
kur:
Atsauces riepai:
Ja viens vai vairāki no šiem nosacījumiem nav izpildīti, atkārto visu testu ciklu. Izmēģināmām riepām (T): variācijas koeficientu CVBFC aprēķina katram izmēģināmo riepu komplektam. Ja viens variācijas koeficients ir lielāks nekā 4 procenti, datus noraida un atkārto bremzēšanas testu ar izmēģināmo riepu komplektu. |
|
4.1.6.3. |
Koriģētā vidējā bremzēšanas spēka koeficienta aprēķināšana
Vidējo bremzēšanas spēka koeficientu atsauces riepu komplektam, kas izmantots tā bremzēšanas spēka koeficienta aprēķināšanai, koriģē atkarībā no katra izmēģināmo riepu komplekta pozicionēšanas konkrētajā testēšanas ciklā. Šo atsauces riepas vidējo bremzēšanas spēka koeficientu 1. tabula
|
|
4.1.6.4. |
Izmēģināmās riepas saķeres ar slapju ceļu indeksa aprēķināšana
Izmēģināmās riepas T n (n = 1, 2 vai 3) saķeres ar slapju ceļu indeksu G(Tn) aprēķina šādi:
kur:
koeficienti a, b, c un d ir doti 2. tabulā. 2. tabula
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
4.1.7. |
Ja izmēģināmās riepas un atsauces riepas, kas uzstādīta vienam un tam pašam transportlīdzeklim, tiešs salīdzinājums nav iespējams, izmanto testa metodi, kurā izmanto piekabi vai riepu testa transportlīdzekli (šā pielikuma 4.2. punkts). |
|
4.1.7.4. |
Atsauces riepu nomaiņa
Ja testos riepa dilst nevienmērīgi vai tiek bojāta vai ja dilums vai novecošana ietekmē testa rezultātus, šo atsauces riepu turpmāk izmantot nedrīkst. |
|
4.2. |
Testēšanas metode (b), izmantojot piekabi, kuru velk transportlīdzeklis vai riepu testa transportlīdzeklis |
|
4.2.1. |
Princips
Mērījumus veic testa riepām, kas uzmontētas piekabei, kuru velk transportlīdzeklis (turpmāk “velkošais transportlīdzeklis”), vai riepu testa transportlīdzeklim. Bremzes testēšanas pozīcijā iedarbina stingri, līdz ir pietiekami liels bremzēšanas moments, kas rada maksimālo bremzēšanas spēku, kāds rodas pirms riteņa bloķēšanas pie testa ātruma 65 km/h. |
|
4.2.2. |
Iekārta |
|
4.2.2.1. |
Velkošais transportlīdzeklis un piekabe vai riepas testa transportlīdzeklis
Velkošajam transportlīdzeklim vai riepas testa transportlīdzeklim jāspēj uzturēt norādīto kustības ātrumu (65 ± 2 km/h) pat pie maksimālajiem bremzēšanas spēkiem. Piekabē vai riepas testa transportlīdzeklī jābūt vienai vietai, kurā riepu var uzstādīt mērījumu veikšanas nolūkā, turpmāk “testa pozīcija”, un šādiem piederumiem:
Lai mazinātu “tangāžas traucējumu”, kad piekabei ir viena ass, attālumam garenvirzienā no sakabes savienojuma punkta viduslīnijas līdz piekabes ass šķērseniskajai viduslīnijai jābūt vismaz desmit reizes lielākam nekā “sakabes augstums” jeb “sakabes (āķa) augstums”. Lai mazinātu “sānisko traucējumu”, piekabei vai riepas testa transportlīdzeklim vajadzētu būt tehniski konstruētam tā, ka maksimāla bremzēšanas spēka pielikšanas laikā līdz minimumam samazinās novirze sāņus. Bremzēšanas manevra laikā būtu jāizvairās no vizuāli pamanāmas novirzes sāņus. Savirzes un sāngāzuma leņķa iestatījumu maksimālajām novirzēm testa pozīcijā jāiekļaujas ±0,5° robežās pie maksimālas vertikālās slodzes. Balstiekārtas stiepņiem un ieliktņiem jābūt ar tādu pietiekamu stingrumu, kāds nepieciešams, lai līdz minimumam samazinātu brīvkustību un nodrošinātu atbilstību pie maksimālajiem bremzēšanas spēkiem. Balstiekārtas sistēmai jānodrošina pietiekama slodzes izturība un jābūt konstruētai tā, ka tiek izolēta balstiekārtas rezonanse. Testa pozīcijai jābūt aprīkotai ar tipisku vai speciālu automobiļa bremžu sistēmu, kas var pielikt pietiekami lielu bremzēšanas momentu, lai noteiktajos apstākļos radītu testējamajam ritenim pielikta un garenvirzienā vērsta maksimālā bremzēšanas spēka vērtību. Bremžu darbināšanas sistēmai jāspēj vadīt laika intervālu starp bremžu sākotnējo iedarbināšanu un maksimālā garenvirzienā vērstā spēka sasniegšanu, kā noteikts 4.2.7.1. punktā. Piekabei vai riepas testa transportlīdzeklim jābūt konstruētam tā, ka var uzstādīt visu testējamo izmēģināmo riepu diapazonu. Piekabei vai riepas testa transportlīdzeklim jābūt vertikālās slodzes regulēšanas līdzekļiem, kā noteikts 4.2.5.2. punktā. |
|
4.2.2.2. |
Mēriekārta
Piekabes vai riepu testa transportlīdzekļa testa riteņa pozīcijai jābūt aprīkotai ar riteņa rotācijas ātruma mērsistēmu un mērpārveidotājiem, kuri mēra bremzēšanas spēku un vertikālo slodzi uz testa riteni. Vispārīgas prasības mērsistēmai: instrumentu sistēmai vides temperatūrā no 0 °C līdz 45 °C jāatbilst šādām prasībām:
Transportlīdzekļa ātrums: transportlīdzekļa ātruma mērīšanai būtu jāizmanto ātruma mērīšanas piektais ritenis vai ātruma mērīšanas augstas precizitātes bezkontakta sistēma. Bremzēšanas spēki: bremzēšanas spēka mērpārveidotājiem jāmēra garenvirzienā vērsts spēks, kas rodas riepas un ceļa saskarnē, darbinot bremzes diapazonā no 0 procentiem līdz vismaz 125 procentiem no pieliktās vertikālās slodzes. Mērpārveidotāja konstrukcijai un atrašanās vietai iespējami jāsamazina inerces ietekme un vibrācijas izraisīta mehāniskā rezonanse. Vertikālā slodze: vertikālās slodzes mērīšanas mērpārveidotājam jāmēra vertikālā slodze testa pozīcijā bremžu darbināšanas laikā. Mērpārveidotājam jābūt ar tādām pašām specifikācijām, kā aprakstīts iepriekš. Signāla kondicionēšanas un reģistrācijas sistēma: visām signāla kondicionēšanas un reģistrācijas iekārtām ir jānodrošina lineāra izeja ar nepieciešamo pastiprinājumu un datu nolasījumu izšķirtspēju, lai atbilstu iepriekš norādītajām prasībām. Papildus piemēro šādas prasības:
|
|
4.2.3. |
Testa trases kondicionēšana
Izmēģinājumu trase būtu jākondicionē, ar ātrumu (65 ± 2) km/h veicot vismaz desmit testa braucienus ar riepām, kuras neizmanto testa programmā. |
|
4.2.4. |
Slapināšanas nosacījumi
Virsmu drīkst slapināt no trases malas (“ārējā slapināšana”) vai ar slapināšanas sistēmu, kas iebūvēta testa transportlīdzeklī vai piekabē (“pašslapināšana”). |
|
4.2.4.1. |
Ja izmanto “ārējo slapināšanu”, testa trases virsmu ne vēlāk kā pusstundu pirms testēšanas laista, lai vienādotu virsmas temperatūru un ūdens temperatūru. Ārēja laistīšana jāveic nepārtraukti visā testēšanas laikā. Visā testēšanas zonā Ūdens dziļumam izmantotajās bremzēšanas joslās jābūt starp 0,5 mm un 1,5 mm, mērītam ceļa seguma augstākajā vietā. |
|
4.2.4.2. |
Attiecībā uz “pašslapināšanas” sistēmām velkošo transportlīdzekli un piekabi vai riepas testa transportlīdzekli drīkst pēc izvēles aprīkot ar ceļa seguma slapināšanas sistēmu, izņemot tās tvertni, ko piekabes gadījumā montē uz velkošā transportlīdzekļa. Ūdeni, ko klāj uz ceļa seguma testa riepu priekšā, pievada pa sprauslu, kuras konstrukcija ir piemērota tam, lai ar minimālām šļakatām un bez pārliekas izsmidzināšanas nodrošinātu ar testa riepu saskarē esošā ūdens slāņa vienādu šķērsgriezumu testa ātrumā.
Sprauslas konfigurācijai un novietojumam jānodrošina ūdens strūklu vēršana uz testa riepas pusi, un tai jābūt vērstai pret ceļa segumu 20° līdz 30° leņķī. Ūdens strūklai jānonāk uz ceļa seguma 250 mm līdz 450 mm attālumā pirms riepas kontaktlaukuma centra. Sprauslai jāatrodas 25 mm virs ceļa seguma vai minimālajā augstumā, kāds vajadzīgs, lai netraucētu tādi šķēršļi, kādus testētājs var sagaidīt, bet nekādā gadījumā augstāk kā 100 mm virs ceļa seguma. Ūdens slānim jābūt vismaz 25 mm platākam par testa riepas protektoru un pievadītam tā, ka riepa atrodas starp malām. Ūdens padeves ātrumam jānodrošina (1,0 ± 0,5) mm ūdens dziļums, kam ±10 procentu pielaides robežās jābūt nemainīgam visu testa laiku. Ūdens tilpumam uz slapinātā platuma vienību jābūt tieši proporcionālam testa ātrumam. Pie kustības ātruma 65 km/h ūdens padeves ātrumam jābūt 18 l/s uz vienu slapinātās virsmas platuma metru, lai uzturētu 1,0 mm ūdens dziļumu. |
|
4.2.5. |
Riepas un diski |
|
4.2.5.1. |
Riepu sagatavošana un stabilizēšana un diski
Testa riepas nolīdzina, no protektora virsmas noņemot visus izvirzījumus, kuri radušies presformas ventilācijas atveru vai presformas savienojumu vietu dēļ. Testa riepu montē uz diska, kādu norādījusi atzīta riepu un disku standartu organizācijas, kas uzskaitīta šo noteikumu 6. pielikuma 4. papildinājumā. Diska platuma kods nedrīkst atšķirties no diska nominālā platuma koda par vairāk kā 0,5. Pienācīgu kontaktu uz balstvirsmas būtu jānodrošina ar piemērotu ziežvielu. Lai novērstu riepas izslīdēšanu pa riteņa disku, jāizvairās no ziežvielas pārmērīgas lietošanas. Riepu veiktspēja pirms testēšanas būtu jāstabilizē, kas nozīmē to, ka testa braucienos nedrīkstētu būt konstatējama μ peak vērtības izmaiņa; katrā gadījumā notiks ex post verifikācija saskaņā ar šā pielikuma 4.2.8.2. punktu. Nevienā gadījumā piestrādes gaitā nedrīkst ievērojami mainīties riepas konstruktīvais protektora dziļums un protektora bloku vai ribu konstruktīvā integritāte, kas nozīmē to, ka piestrādes temps un “smagums” ir uzmanīgi jākontrolē, lai izvairītos no šādām izmaiņām. Diskiem uzmontētās testa riepas pirms testēšanas notur vismaz divas stundas tādā vietā, kur izlīdzinās to visu un vides temperatūra. Tās būtu jāsargā no saules, lai izvairītos no to pārmērīgas sasilšanas saules starojuma ietekmē. |
|
4.2.5.2. |
Slodze uz riepu
Testa slodze uz testa riepu ir (75 ± 5) procenti no pieļaujamās slodzes uz testa riepu. |
|
4.2.5.3. |
Spiediens riepā
Spiedienam aukstā standarta slogojuma testa riepā jābūt 180 kPa. Spiedienam aukstās riepās lielākai slodzei jābūt 220 kPa. Spiediens riepā būtu jāpārbauda vides temperatūrā tieši pirms testēšanas un vajadzības gadījumā jākoriģē. |
|
4.2.6. |
Velkošā transportlīdzekļa un piekabes vai riepas testa transportlīdzekļa sagatavošana |
|
4.2.6.1. |
Testa riepu komplektu uzstāda uz mērierīces un noslogo līdz norādītajai slodzei saskaņā ar šā pielikuma 4.2.5.2. punktu.
Vienass piekabēm sakabes augstumu un pozīciju šķērsvirzienā iestata tā, lai izvairītos no jebkādas ietekmes uz mērījumu rezultātiem. |
|
4.2.6.2. |
Instrumenti un iekārta
Ja izmanto piekto riteni, to uzstāda saskaņā ar ražotāja specifikācijām un izvieto iespējami tuvu velkamās piekabes vai riepas testa transportlīdzekļa šķērsbāzes vidum. |
|
4.2.7. |
Procedūra |
|
4.2.7.1. |
Testa brauciens
Katrs testa brauciens notiek šādi. |
|
4.2.7.1.1. |
Velkošais transportlīdzeklis vai riepas testa transportlīdzeklis pa testa trasi pārvietojas taisnvirzienā ar norādīto testa ātrumu (65 ± 2) km/h. |
|
4.2.7.1.2. |
Iedarbina reģistrēšanas sistēmu. |
|
4.2.7.1.3. |
Pašslapināšanas sistēmas gadījumā ūdeni padod uz ceļa seguma testa riepas priekšā aptuveni 0,5 s pirms bremžu iedarbināšanas. |
|
4.2.7.1.4. |
Bremzes aktivē zonā, kas ir seši (6) metri garenvirzienā un 0,5 metri šķērsvirzienā no saslapinātas virsmas berzes īpašību un smilšu dziļuma – saskaņā ar 3.1.4. un 3.1.5. punktu – mērīšanas punkta. Testu veic, braucot tajā pašā virzienā, kas noteikts šā pielikuma 3.2.2. punktā. Bremzēšanas intensitātei jābūt tādai, ka laika intervāls no spēka sākotnējās pielikšanas līdz maksimālā garenvirziena spēka sasniegšanai ir 0,2 – 0,5 s diapazonā; |
|
4.2.7.1.5. |
Aptur reģistrēšanas sistēmu. |
|
4.2.7.2. |
Testu cikls
Vienā testu ciklā katra bremzēšanas testa katru testa braucienu veic tajā pašā virzienā un saskaņā ar šā pielikuma 4.2.7.1. punktu. Vairākus testu ciklus drīkst veikt secīgi, ja atsauces riepu komplekta pēdējais testu cikla bremzēšanas tests var kalpot par atsauces riepu komplekta sākotnējo bremzēšanas testu nākamajā testu ciklā. Vienā testu ciklā drīkst mērīt līdz trijām izmēģināmajām riepām ar nosacījumu, ka testi ir pabeigti tajā pašā dienā. |
|
4.2.7.2.1. |
Atsauces riepu komplekta (Ri) sākotnējais bremzēšanas tests: vispirms uzmontē atsauces riepu komplektu un veic vismaz sešus (6) derīgus testa braucienus saskaņā ar 4.2.7.1. punktu. |
|
4.2.7.2.2. |
Izmēģināmo riepu komplekta (Tn) bremzēšanas tests: atsauces riepu komplektu nomaina ar izmēģināmo riepu komplektu un veic vismaz sešus (6) derīgus testa braucienus ar izmēģināmo riepu komplektu. |
|
4.2.7.2.3. |
Pēc pirmā izmēģināmo riepu komplekta bremzēšanas testa drīkst mērīt līdz diviem citiem izmēģināmo riepu komplektiem. |
|
4.2.7.2.4. |
Atsauces riepu komplekta (Rf) pēdējais bremzēšanas tests: testu ciklu noslēdz vismaz seši (6) derīgi testa braucieni ar to pašu atsauces riepu komplektu, kurš lietots testu cikla sākumā.
Piemēri
|
|
4.2.8. |
Mērījumu rezultātu apstrāde |
|
4.2.8.1. |
Maksimālā bremzēšanas spēka koeficienta aprēķināšana
Katrā testa braucienā maksimālā bremzēšanas spēka koeficients (μ peak) ir μ(t) lielākā vērtība pirms riteņu bloķēšanās, kuru katram testa braucienam aprēķināta šādi. Analogie signāli jāfiltrē trokšņa noņemšanai. Digitālie reģistrētie signāli jāfiltrē, izmantojot slīdošā vidējā paņēmienu.
kur:
|
|
4.2.8.2. |
Rezultātu validācija
Variācijas CV μ koeficientu μpeak aprēķina šādi:
kur:
Atsauces riepai (R):
|
Ja viens vai vairāki no šiem nosacījumiem nav izpildīti, atkārto visu testu ciklu.
Izmēģināmai(-ām) riepai(-ām) (T n ):
katrai izmēģināmai riepai aprēķina maksimālā bremzēšanas spēka variācijas koeficientu CVμ . Ja kāds variācijas koeficients ir lielāks nekā 4 procenti, datus neņem vērā un atkārto bremzēšanas testu ar šo izmēģināmo riepu.
|
4.2.8.3. |
Atsauces riepas koriģētā vidējā maksimālā bremzēšanas spēka koeficienta aprēķināšana
Atsauces riepas, kas izmantota tās bremzēšanas spēka koeficienta aprēķināšanai, vidējo maksimālā bremzēšanas spēka koeficientu koriģē atkarībā no katras izmēģināmās riepas pozīcijas konkrētajā testu ciklā. Šo atsauces riepas koriģēto vidējo maksimālā bremzēšanas spēka koeficientu 3. tabula
|
|
4.2.8.4. |
Izmēģināmās riepas saķeres ar slapju ceļu indeksa aprēķināšana
Izmēģināmās riepas T n (n = 1, 2, 3) saķeres ar slapju ceļu indeksu G(Tn) aprēķina šādi:
kur:
koeficienti a, b, c un d ir doti 4. tabulā. 4. tabula
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
(B) – C2 un C3 klases riepas
1. Vispārīgi testa nosacījumi
|
1.1. |
Trases raksturlielumi
Virsmai jābūt blīva asfalta virsmai ar vienmērīgu slīpumu gradientu, kas nav lielāks kā divi procenti, un tas nedrīkst novirzīties vairāk kā par 6 mm, ja to testē ar 3 m garu lineālu. Testa virsmas seguma vecumam, sastāvam un dilumam jābūt vienādiem. Uz testa virsmas nedrīkst būt ar to nesaistīts materiāls vai citādi gruži. Šķembu maksimālajam izmēram jābūt no 8 mm līdz 13 mm. Vidējam makrotekstūras dziļumam, mērītam, kā norādīts ASTM E965-96 (atkārtoti apstiprinātā 2006. gadā), jābūt 0,7 ± 0,3 mm. |
|
1.1.1. |
Saslapinātas trases virsmas berzes vērtību nosaka ar kādu no turpmāk minētajām metodēm atbilstoši izmēģināmās riepas klasei un metodei (piekabes vai transportlīdzekļa).
|
|
1.1.1.1. |
Standarta atsauces testa riepas metode, izmantojot SRTT16
Izmantojot šā pielikuma (A) daļas 4.2. punktā aprakstīto metodi, tajā pašā zonā, kur mērīts makrotekstūras vidējais dziļums, veic vienu atsauces riepas bremzēšanas testu, kas sastāv no vismaz sešiem (6) derīgiem testa braucieniem vienā un tajā pašā virzienā. Bremzēšanas testu izvērtē, kā aprakstīts šā pielikuma (A) daļas 4.2.8.1. un 4.2.8.2. punktā. Ja variācijas koeficients CVμ pārsniedz 4 procentus, rezultātus neņem vērā un atkārto bremzēšanas testu. Izmērīto maksimālā bremzēšanas spēka koeficientu vidējo aritmētisko (
kur: ϑ ir trases saslapinātās virsmas temperatūra grādos pēc Celsija,
Vidējais maksimālais bremzēšanas spēka koeficients ar temperatūras korekciju (μ peak,corr) nedrīkst būt mazāks kā 0,65 un lielāks kā 0,90. Testu veic, izmantojot trases joslas un garumu, ko izmanto testam, lai veiktu slapjā saķeres mērījumu. Piekabes metodē testēšanu veic tā, ka bremzēšana notiek 10 metru attāluma robežās no vietas, kur noteikti virsmas raksturlielumi. |
|
1.1.1.2. |
Standarta atsauces testa riepas metode, izmantojot SRTT16C, SRTT19.5, SRTT22.5, SRTT19.5 šaurrievu, SRTT22.5 šaurrievu |
|
1.1.1.2.1. |
Izmantojot šā pielikuma (B) daļas 2.1. punktā aprakstīto metodi, tajā pašā zonā, kur mērīts makrotekstūras vidējais dziļums, veic vienu atsauces riepas bremzēšanas testu, kas sastāv no vismaz astoņiem (8) derīgiem testa braucieniem vienā un tajā pašā virzienā vienā un tajā pašā testa sesijā.
Bremzēšanas testu izvērtē, kā aprakstīts šā pielikuma (B) daļas 2.1.2.12. un 2.1.2.13. punktā. Ja variācijas koeficients CVμ pārsniedz 5 procentus, rezultātus neņem vērā un atkārto bremzēšanas testu. Temperatūras korekciju neveic. Vidējam maksimālā bremzēšanas spēka koeficientam ( Testu veic, izmantojot trases joslas un garumu, ko izmanto testam, lai veiktu slapjā saķeres mērījumu. |
|
1.1.1.2.2. |
Izmantojot šā pielikuma (B) daļas 2.2. punktā aprakstīto metodi, tajā pašā zonā, kur mērīts makrotekstūras vidējais dziļums, veic vienu atsauces riepas bremzēšanas testu, kas sastāv no vismaz sešiem (6) derīgiem testa braucieniem vienā un tajā pašā virzienā vienā un tajā pašā testa sesijā.
Bremzēšanas testu izvērtē, kā aprakstīts šā pielikuma (B) daļas 2.2.2.7.1., 2.2.2.7.2. un 2.2.2.7.4. punktā. Ja variācijas koeficients CVBFC pārsniedz 3 procentus, rezultātus neņem vērā un atkārto bremzēšanas testu. Temperatūras korekciju neveic. Bremzēšanas spēka koeficientam ( Testu veic, izmantojot trases joslas un garumu, ko izmanto testam, lai veiktu slapjā saķeres mērījumu. |
|
1.2. |
Virsmu drīkst slapināt no trases malas vai ar slapināšanas sistēmu, kas iebūvēta testa transportlīdzeklī vai piekabē.
Ja izmanto trases malas sistēmu, testa virsma jāsaslapina vismaz pusstundu pirms testēšanas, lai vienādotu virsmas un ūdens temperatūru. Slapināšanu no trases malas ieteicams veikt nepārtraukti visā testēšanas laikā. Ūdens dziļumam ir jābūt starp 0,5 un 2,0 mm. |
|
1.3. |
Vēja apstākļi nedrīkst traucēt virsmas slapināšanu (pieļaujami vēja aizsargvairogi).
Vides un saslapinātās virsmas temperatūrai ir jābūt robežās starp 5 °C un 35 °C, un testa laikā tā nedrīkst mainīties vairāk kā par 10 °C. |
|
1.4. |
Lai aptvertu komerciālajiem transportlīdzekļiem uzstādāmo riepu izmēru diapazonu, relatīvā mitruma indeksa mērīšanai standarta atsauces testa riepas (SRTT) izmanto, kā parādīts turpmāk tabulā.
|
2. Testa procedūra
Salīdzinošo saķeres ar slapju ceļu līmeni nosaka, izmantojot vai nu:
|
a) |
piekabi vai riepu izvērtēšanas speciālo transportlīdzekli, vai |
|
b) |
standartražojuma transportlīdzekli (M2, M3, N1, N2 vai N3, kategorijas), kas definēts Konsolidētajā rezolūcijā par transportlīdzekļu konstrukciju (R.E.3.). |
|
2.1. |
Piekabes vai riepas izvērtēšanas speciālā transportlīdzekļa procedūra |
|
2.1.1. |
Mērījumus veic riepai(-ām), kas uzstādītas piekabei, kuru velk transportlīdzeklis, vai riepu testa transportlīdzeklim.
Bremzes testēšanas pozīcijā iedarbina stingri, līdz ir pietiekami liels bremzēšanas moments, kas rada maksimālo bremzēšanas spēku, kāds rodas pirms riteņa bloķēšanas pie testa ātruma 50 km/h. Piekabei kopā ar velkošo transportlīdzekli vai riepu izvērtēšanas transportlīdzeklim jāatbilst šādām prasībām. |
|
2.1.1.1. |
Tam jāspēj pārsniegt testa ātruma augšējo robežu 50 km/h un uzturēt prasīto testa ātrumu (50 ± 2) km/h pat tad, ja bremzēšanas spēki sasnieguši maksimālo līmeni. |
|
2.1.1.2. |
Tam jābūt aprīkotam ar asi, kas nodrošina vienu testa pozīciju ar hidrauliskajām bremzēm un iedarbināšanas sistēmu, kuru testa pozīcijā attiecīgā gadījumā var vadīt no velkošā transportlīdzekļa. Bremžu sistēmai jāspēj nodrošināt pietiekamu bremzēšanas momentu, lai sasniegtu maksimālo bremzēšanas spēku koeficientu testējamo riepu izmēru un slodzes uz riepu diapazonā. |
|
2.1.1.3. |
Jāspēj visā testa laikā uzturēt apriepota testa riteņa iestatījumu garenvirzienā (savirzi) un testa riteņa un riepas sāngāzumu ±0,5° robežās no statiskajiem skaitļiem, kas iegūti testa riepu slodzes apstākļos. |
|
2.1.1.4. |
Iebūvētā trases slapināšanas sistēmas izmantošana
Sistēmai jāspēj piegādāt tik daudz ūdens, lai riepas un trases virsma riepas priekšā būtu saslapināta pirms bremzēšanas uzsākšanas un visā testa laikā. Šo aparatūru drīkst pēc izvēles aprīkot ar ceļa seguma slapināšanas sistēmu, izņemot tās tvertni, ko piekabes gadījumā uzstāda velkošajā transportlīdzeklī. Ūdeni, ko klāj uz ceļa seguma testa riepu priekšā, pievada pa sprauslu, kuras konstrukcija ir piemērota tam, lai ar minimālām šļakatām un bez pārliekas izsmidzināšanas nodrošinātu ar testa riepu saskarē esošā ūdens slāņa vienādu šķērsgriezumu testa ātrumā. Sprauslas konfigurācijai un pozīcijai jānodrošina ūdens strūklas vēršana uz testa riepas pusi, un tai jābūt vērstai pret ceļa segumu 15°–30° leņķī. Ūdenim jānonāk uz ceļa segumu 0,25–0,5 m attālumā priekšpus riepas kontaktlaukuma centra. Sprauslai jāatrodas 100 mm virs ceļa seguma vai minimālajā augstumā, kāds vajadzīgs, lai tā nesaskartos ar šķēršļiem, ar kuriem testētājs varētu saskarties, bet nekādā gadījumā augstāk nekā 200 mm virs ceļa seguma. Ūdens slānim jābūt vismaz 25 mm platākam par testa riepas protektoru un pievadītam tā, ka riepa atrodas starp malām. Ūdens tilpumam uz slapinātā platuma vienību jābūt tieši proporcionālam testa ātrumam. Pie kustības ātruma 50 km/h ūdens padeves ātrumam ir jābūt 14 l/s uz vienu saslapinātās joslas platuma metru. Ūdens padeves ātruma nominālās vērtības jāuztur ±10 % robežās. |
|
2.1.2. |
Testa procedūra |
|
2.1.2.1. |
Testa riepas montē uz diskiem, kurus norādījusi atzīta riepu un disku standartu organizācijas, kas uzskaitītas šo noteikumu 6. pielikuma 4. papildinājumā. Pienācīgu kontaktu uz balstvirsmas nodrošina ar piemērotu ziežvielu. Lai novērstu riepas izslīdēšanu pa riteņa disku, jāizvairās no ziežvielas pārmērīgas lietošanas.
Tieši pirms testēšanas pārbauda, vai spiediens testa riepā atbilst norādītajam spiedienam riepā konkrētajā (aukstajā) vides temperatūrā. Šā standarta vajadzībām spiedienu aukstā testa riepā Pt aprēķina šādi:
kur:
|
|
2.1.2.2. |
Riepu piestrādei veic divus braucienus ar bremzēšanu. Riepu vismaz uz divām stundām kondicionē blakus testa trasei tā, ka tā ir stabilizējusies testa trases apkārtējās vides temperatūrā. Kondicionēšanas laikā riepu(-as) nedrīkst pakļaut tiešai saules staru iedarbībai. |
|
2.1.2.3. |
Slogojumam testēšanas laikā jāatbilst 75 ± 5 % no vērtības, kas atbilst slodzes indeksam. |
|
2.1.2.4. |
Neilgi pirms testēšanas trasi kondicionē, veicot vismaz desmit bremzēšanas testa braucienus ar ātrumu 50 km/h trases daļā, kura tiks izmantota veiktspējas testa programmā, bet izmantojot riepu, kura nav saistīta ar minēto programmu. |
|
2.1.2.5. |
Tieši pirms testēšanas pārbauda spiedienu riepā un koriģē, ja nepieciešams, lai tas atbilstu 2.1.2.1. punktā dotajām vērtībām. |
|
2.1.2.6. |
Testa ātrumam ir jābūt 50 ± 2 km/h, un tas jāuztur šajās robežās visa testa brauciena laikā. |
|
2.1.2.7. |
Testa virzienam jābūt tādam pašam katrā testu kopā, un tam jābūt tādam pašam attiecībā uz testa riepu un to riepu, kura izmantota par SRTT, ar kuru jāsalīdzina tās veiktspēja. |
|
2.1.2.8. |
Ūdeni padod uz ceļa seguma testa riepas priekšā aptuveni 0,5 s pirms bremžu iedarbināšanas (attiecas uz pašslapināšanas sistēmu). Testa riteņa mezgla bremzes darbina tā, ka maksimālais bremzēšanas spēks tiek sasniegts 0,2–1,0 sekundēs pēc bremžu iedarbināšanas. |
|
2.1.2.9. |
Jaunu riepu gadījumā pirmos divus bremzēšanas braucienus neņem vērā, uzskatot tos par riepas piestrādes braucieniem. |
|
2.1.2.10. |
Lai izvērtētu jebkuras riepas veiktspēju salīdzinājumā ar SRTT veiktspēju, bremzēšanas testi būtu jāveic tajā pašā trases zonā. |
|
2.1.2.11. |
Testēšanas secība ir šāda.
R1 – T – R2 Kur:
Pirms SRTT testa atkārtošanas drīkst testēt ne vairāk kā trīs izmēģināmās riepas, piemēram: R1 – T1 – T2 – T3 – R2. |
|
2.1.2.12. |
Katram testam aprēķina maksimālā bremzēšanas spēka koeficientu μpeak, izmantojot šādu vienādojumu:
Kur:
Izmantojot (1) vienādojumu attiecībā uz riepas dinamiskās bremzēšanas spēka koeficientu, aprēķina maksimālā bremzēšanas spēka koeficientu μpeak, nosakot lielāko μ(t) vērtību pirms riepas bloķēšanās. Analogie signāli būtu jāfiltrē trokšņa noņemšanai. Digitāli reģistrētos signālus drīkst filtrēt, izmantojot slīdošā vidējā paņēmienu. Aprēķina maksimālās bremzēšanas koeficienta vidējās vērtības (μpeak, ave), vidējošanai izmantojot četrus vai vairāk derīgus atkārtotus braucienus katram testa un atsauces riepu komplektam, kas izmantots katram testa nosacījumam, ar nosacījumu, ka testi ir veikti tajā pašā dienā. |
|
2.1.2.13. |
Rezultātu validācija
Atsauces riepai:
Ja viens vai vairāki no šiem nosacījumiem nav izpildīti, atkārto visu testu ciklu. Izmēģināmajām riepām: Variāciju koeficientus CV μ visām izmēģināmajām riepām aprēķina saskaņā ar šā pielikuma (A) daļas 4.2.8.2. punktā doto formulu. Ja viens variācijas koeficients ir lielāks nekā pieci procenti, visus attiecīgās izmēģināmās riepai datus noraida un testu atkārto. Ja R1 ir vidējais maksimālās bremzēšanas koeficients atsauces riepas pirmajā testā, R2 ir vidējais maksimālās bremzēšanas koeficients atsauces riepas otrajā testā, tad turpmākās darbības veic saskaņā ar šo tabulu.
|
|
2.1.2.14. |
Saķeres ar slapju ceļu indeksu (G) aprēķina šādi:
Saķeres ar slapju ceļu indekss kur:
Tas izsaka izmēģināmās riepas (T) bremzēšanas veiktspējas relatīvo saķeres ar slapju ceļu indeksu salīdzinājuma ar atsauces riepu (R). |
||||||||||||||
|
2.2. |
Standarta transportlīdzekļa procedūra |
|
2.2.1. |
Izmantotajam transportlīdzeklim ir jābūt divām asīm, un tam jābūt aprīkotam ar pretbloķēšanas sistēmu (piem., M2, M3, N1, N2 vai N3 kategorijas standartražojuma transportlīdzeklis). ABS visu laiku jānodrošina saķeres izmantojuma prasības, kas noteiktas attiecīgos noteikumos, un jābūt salīdzināmai un nemainīgai visos testos ar dažādām riepām. |
|
2.2.1.1. |
Mēriekārta
Transportlīdzekli aprīko ar sensoru, kas piemērots ātruma mērīšanai uz slapjas virsmas un starp diviem dažādiem ātrumiem nobrauktā attāluma mērīšanai. Transportlīdzekļa ātruma mērīšanai izmanto ātruma mērīšanas piekto riteni vai ātruma mērīšanas bezkontakta sistēmu. Ievēro šādas pielaides:
Transportlīdzeklī var izmantot displeju, kurā tiek parādīts izmērītais ātrums vai atšķirība starp izmērīto ātrumu un testa atsauces ātrumu, lai vadītājs varētu pielāgot transportlīdzekļa ātrumu. Datu ieguves sistēmu var izmantot arī mērījumu saglabāšanai. |
|
2.2.2. |
Testa procedūra
Pēc noteikta sākotnējā ātruma sasniegšanas pietiekami spēcīgi vienlaikus iedarbina abu asu bremzes, lai aktivētu ABS sistēmu. |
|
2.2.2.1. |
Vidējo palēninājumu (AD) aprēķina intervālā starp diviem definētiem ātrumiem: sākotnējais ātrums ir 60 km/h un beigu ātrums ir 20 km/h. |
|
2.2.2.2. |
Transportlīdzekļa aprīkojums
Aizmugurējo asi drīkst pēc izvēles aprīkot ar divām vai četrām riepām. Atsauces riepas testēšanai abas asis aprīko ar atsauces riepām. (Kopā četras vai sešas atsauces riepas atkarībā no iepriekš minētās izvēles) Izmēģināmās riepas testēšanai ir iespējamas trīs konfigurācijas:
|
|
2.2.2.3. |
Spiediens riepā
Spiedienu riepā pārbauda tieši pirms testēšanas vides temperatūrā. |
|
2.2.2.4. |
Slodze uz riepu
Statiskajai slodzei uz katru asi testa procedūras laikā paliek nemainīgai. Statiskajai slodzei uz katru riepu, izteiktai procentos no nominālās statiskās slodzes un noapaļotai līdz tuvākajam veselajam skaitlim, jāiekļaujas starp 60 procentiem un 100 procentiem no pieļaujamas slodzes uz SRTT un izmēģināmo riepu. Atšķirība starp slodzi uz vienas ass riepām nedrīkst būt lielāka kā 10 procenti. Uzstādot atbilstoši 2. vai 3. konfigurācijai, ir jāizpilda šādas papildu prasības: 2. konfigurācija: slodze uz priekšējo asi > slodze uz aizmugurējo asi; aizmugurējo asi drīkst pēc izvēles aprīkot ar divām vai četrām riepām; 3. konfigurācija: slodze uz aizmugurējo asi > slodze uz priekšējo asi x 1,8. |
|
2.2.2.5. |
Riepas sagatavošana un piestrāde |
|
2.2.2.5.1. |
Testa riepu montē uz testa diska, kādu deklarējis riepas ražotājs.
Pienācīgu kontaktu uz balstvirsmas nodrošina ar piemērotu ziežvielu. Lai novērstu riepas izslīdēšanu pa riteņa disku, jāizvairās no ziežvielas pārmērīgas lietošanas. |
|
2.2.2.5.2. |
Uzmontētās testa riepas novieto testēšanas vietā vismaz uz divām stundām tā, lai pirms testēšanas to temperatūra būtu vienāda ar vides temperatūru, un pasargā no saules stariem, lai izvairītos no to pārmērīgas uzsilšanas saules starojuma ietekmē. Riepu piestrādei veic divus bremzēšanas braucienus. |
|
2.2.2.5.3. |
Ceļa segumu kondicionē, veicot vismaz 10 testa braucienus ar riepām, kuras neizmanto testēšanas programmā, ar sākotnējo ātrumu, kas vienāds ar vai lielāks nekā 65 km/h (kas ir lielāks nekā sākotnējais testa ātrums, lai garantētu, ka tiek kondicionēts pietiekami garš trases posms). |
|
2.2.2.6. |
Procedūra |
|
2.2.2.6.1. |
Vispirms transportlīdzeklim uzmontē atsauces riepu komplektu.
Transportlīdzeklis sākumzonā paātrina gaitu līdz (65 ± 2) km/h. Bremžu aktivēšanu vienmēr izdara tajā pašā trases vietā ar 5 metru pielaidi garenvirzienā un 0,5 metru pielaidi šķērsvirzienā. |
|
2.2.2.6.2. |
Atkarībā no pārnesumkārbas veida ir iespējami divi gadījumi.
Bremžu automātisku iedarbināšanu var veikt, izmantojot detektēšanas sistēmu, kas sastāv no divām daļām, no kurām viena ir indeksēta pie trases, bet otra atrodas transportlīdzeklī. Šādā gadījumā bremzēšana tajā pašā trases daļā notiek straujāk. Ja kāds no iepriekš minētajiem nosacījumiem mērījuma laikā netiek izpildīts (ātruma pielaide, bremzēšanas laiks utt.), mērījumu neņem vērā un veic jaunu mērījumu. |
|
2.2.2.6.3. |
Testa veikšanas secība
Piemēri Trīs izmēģināmo riepu komplektu (T1 līdz T3) un atsauces riepas (R) braucienu secība testā varētu būt šāda: R – T1 – T2 – T3 – R. Piecu riepu komplektu (T1 līdz T5) un atsauces riepas (R) braucienu secība testā varētu būt šāda: R – T1 – T2 – T3 – R –T4 – T5 – R. |
|
2.2.2.6.4. |
Testa virzienam jābūt tādam pašam katrā testu kopā, un tam jābūt tādam pašam attiecībā uz izmēģināmo testa riepu un to riepu, kura izmantota par SRTT, ar kuru jāsalīdzina tās veiktspēja. |
|
2.2.2.6.5. |
Katrā testā un jaunu riepu gadījumā pirmos divus bremzēšanas mērījumus neņem vērā. |
|
2.2.2.6.6. |
Pēc tam, kad tajā pašā virzienā ir veikti vismaz trīs derīgi mērījumi, atsauces riepas aizstāj ar izmēģināmo riepu komplektu (kādā no 2.2.2.2. punktā aprakstītajām trim konfigurācijām) un veic vismaz sešus derīgus mērījumus. |
|
2.2.2.6.7. |
Pirms atsauces riepu atkārtotas testēšanas var testēt ne vairāk kā trīs izmēģināmo riepu komplektus. |
|
2.2.2.7. |
Mērījumu rezultātu apstrāde |
|
2.2.2.7.1. |
Vidējā palēninājuma (AD) aprēķināšana
Katru reizi, kad mērījums tiek atkārtots, vidējo palēninājumu AD (m•s-2) aprēķina šādi:
kur d (m) ir nobrauktais attālums posmā starp sākotnējo ātrumu Si (m/s-1) un beigu ātrumu Sf (m/s-1). |
|
2.2.2.7.2. |
Rezultātu validācija
Atsauces riepai:
Ja viens vai vairāki no šiem nosacījumiem nav izpildīti, atkārto visu testu ciklu. Izmēģināmajām riepām: variāciju koeficientus aprēķina visām izmēģināmajām riepām.
Ja viens variācijas koeficients ir lielāks nekā trīs procenti, visus šīs izmēģināmās riepas datus noraida un testu atkārto. |
|
2.2.2.7.3. |
“Vidējā AD” aprēķināšana
Ja R1 ir AD vidējā vērtība atsauces riepas pirmajā testā, R2 ir AD vidējā vērtība otrajā atsauces riepas otrajā testā, tad turpmākās darbības veic saskaņā ar 5. tabulu. Ra ir atsauces riepas koriģētais vidējais AD. 5. tabula
|
|
2.2.2.7.4. |
Bremzēšanas spēka koeficienta (BFC) aprēķināšana
BFC(R) un BFC(T) aprēķina saskaņā ar 6. tabulu. 6. tabula
Ta (a = 1, 2, utt.) ir AD vērtību vidējā vērtība izmēģināmās riepas testā. |
|||||||||
|
2.2.2.7.5. |
Riepas relatīvās saķeres ar slapju ceļu indeksa aprēķināšana
Saķeres ar slapju ceļu indekss izsaka izmēģināmās riepas relatīvo veiktspēju salīdzinājumā ar atsauces riepu. Tā iegūšanas veids ir atkarīgs no testa konfigurācijas, kas definēta šā pielikuma 2.2.2.2. punktā. Riepas saķeres ar slapju ceļu indeksu G aprēķina saskaņā ar 7. tabulu. 7. tabula
kur:
Kur (sk. arī 1. attēlu):
NB! Ja h nav precīzi zināms, izmanto visnelabvēlīgākā gadījuma vērtības: 1,2 – C2 konfigurācijā un 1,5 – C3 konfigurācijā.
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
1. attēls
Apzīmējumu skaidrojums saistībā ar riepas saķeres indeksu
|
2.2.2.8. |
Izmēģināmās riepas un atsauces riepas slapjās saķeres salīdzināšana, izmantojot kontrolriepu
Ja izmēģināmās riepas izmērs ievērojami atšķiras no atsauces riepas, var nebūt iespējams tiešs salīdzinājums uz tā paša transportlīdzekļa. Šādā pieejā izmanto pārejas riepu, ko turpmāk sauc par kontrolriepu. |
|
2.2.2.8.1. |
Principa pamatā ir kontroles riepas un divu dažādu transportlīdzekļu izmantošana, lai izmēģināmo riepu novērtētu salīdzinājumā ar atsauces riepu.
Vienam transportlīdzeklim var uzstādīt atsauces riepu un kontrolriepu, otram — kontrolriepu un izmēģināmo riepu. Visi nosacījumi atbilst 2.2.1.–2.2.2.5. punkta prasībām. |
|
2.2.2.8.2. |
Pirmais novērtējums ir kontrolriepas un atsauces riepas salīdzinājums. Rezultāts (1. saķeres ar slapju ceļu indekss) ir kontrolriepas relatīvā efektivitāte salīdzinājumā ar atsauces riepu. |
|
2.2.2.8.3. |
Otrais novērtējums ir izmēģināmās riepas un kontrolriepas salīdzinājums. Rezultāts (2. saķeres ar slapju ceļu indekss) ir izmēģināmās riepas relatīvā efektivitāte salīdzinājumā ar kontrolriepu.
Otro novērtēšanu veic uz tās pašas trases, kurā notika pirmā, un to veic ne vēlāk kā vienas nedēļas laikā. Saslapinātās virsmas temperatūrai ir jāiekļaujas ±5 °C robežās salīdzinājumā ar temperatūru pirmajā novērtēšanā. Kontrolriepu komplekts (4 vai 6 riepas) fiziski ir tas pats komplekts, kas tika izmantots pirmajā novērtēšanā. |
|
2.2.2.8.4. |
Izmēģināmās riepas saķeres ar slapju ceļu indeksu salīdzinājumā ar atsauces riepu iegūst, reizinot iepriekš aprēķinātās relatīvās efektivitātes:
(1. saķeres ar slapju ceļu indekss · 2. saķeres ar slapju ceļu indekss). Piezīme. Kad testa eksperts nolemj izmantot SRTT riepu kā kontrolriepu (t. i., testa procedūrā tieši salīdzina divas SRTT, nevis SRTT ar kontrolriepu), SRTT riepu salīdzinājuma rezultātu sauc par “lokālo novirzes koeficientu”. Pieļaujama iepriekšēja SRTT riepu salīdzinājuma izmantošana. Salīdzinājuma rezultātus periodiski pārbauda. |
|
2.2.2.8.5. |
Riepu komplekta izraudzīšanās par kontrolriepu komplektu
“Kontrolriepu” komplekts ir identisku riepu grupa, kuras ražotas vienā un tajā pašā rūpnīcā vienas nedēļas laikposmā. |
|
2.2.2.8.6. |
Atsauces riepas un kontrolriepas
Pirms pirmās novērtēšanas (kontrolriepa / atsauces riepa) uzglabāšanu var veikt normālos apstākļos. Visas kontrolriepu komplekta riepas jāuzglabā vienādos apstākļos. |
|
2.2.2.8.7. |
Kontrolriepu uzglabāšana
Tiklīdz kontrolriepu komplekts ir novērtēts salīdzinājumā ar atsauces riepu, saistībā ar kontrolriepu nomaiņu ir jāievēro specifiski uzglabāšanas apstākļi. |
|
2.2.2.8.8. |
Atsauces riepu un kontrolriepu nomaiņa
Ja riepai testos rodas neregulārs dilums vai bojājums vai ja dilums ietekmē testa rezultātus, šo riepu turpmāk izmantot nedrīkst. |
5. pielikuma papildinājums
Nelietotu riepu saķeres ar slapju ceļu indeksa testa ziņojumu piemēri
1. piemērs. Testa ziņojums par nelietotu riepu saķeres ar slapju ceļu indeksu, izmantojot piekabes vai riepu testa transportlīdzekli
|
Testa ziņojuma numurs: |
|
|
Testa datums: |
|
|
|
|
|
|
|||
|
Trase: |
|
|
|
Minimums: |
Maksimums: |
|
Tekstūras dziļums (mm): |
|
Saslapinātās virsmas temp. (°C): |
|
|
|
|
μpeak,corr (4): |
|
Vides temp. (°C): |
|
|
|
|
Ūdens dziļums (mm): |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|||
|
Ātrums (km/h): |
|
|
|||
|
Nr. |
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
|||||||||
|
Zīmols |
|
|
|
|
|
|||||||||
|
Raksts / tirdzniecības apraksts |
SRTT… |
|
|
|
SRTT… |
|||||||||
|
Izmērs |
|
|
|
|
|
|||||||||
|
Ekspluatācijas apraksts |
|
|
|
|
|
|||||||||
|
Atsauces (testa) spiediens riepā(1) (kPa) |
|
|
|
|
|
|||||||||
|
Riepas identifikācija |
|
|
|
|
|
|||||||||
|
M+S marķējums (J/N) |
|
|
|
|
|
|||||||||
|
3PMSF marķējums (J/N) |
|
|
|
|
|
|||||||||
|
Disks |
|
|
|
|
|
|||||||||
|
Slodze (kg) |
|
|
|
|
|
|||||||||
|
Spiediens (kPa) |
|
|
|
|
|
|||||||||
|
μpeak |
1 |
|
|
|
|
|
||||||||
|
2 |
|
|
|
|
|
|||||||||
|
3 |
|
|
|
|
|
|||||||||
|
4 |
|
|
|
|
|
|||||||||
|
5 |
|
|
|
|
|
|||||||||
|
6 |
|
|
|
|
|
|||||||||
|
7 |
|
|
|
|
|
|||||||||
|
8 |
|
|
|
|
|
|||||||||
|
|
|
|
|
|
|
|||||||||
|
Standartnovirze, σμ |
|
|
|
|
|
|||||||||
|
CVμ ≤ 4 % (2) |
|
|
|
|
|
|||||||||
|
CVal(μ peak) ≤ 5 % (3) |
|
|
|
|
|
|||||||||
|
μ peak,corr(R) |
|
|
|
|
|
|||||||||
|
μpeak,adj(R) |
|
|
|
|
|
|||||||||
|
f |
|
|
|
|
|
|||||||||
|
Saķeres ar slapju ceļu indekss |
|
|
|
|
|
|||||||||
|
Saslapinātās virsmas temp. (°C) |
|
|
|
|
|
|||||||||
|
Vides temp. (°C) |
|
|
|
|
|
|||||||||
|
Piezīmes |
|
|
|
|
|
|||||||||
|
||||||||||||||
2. piemērs. Testa ziņojums par nelietotu riepu saķeres ar slapju ceļu indeksu, izmantojot transportlīdzekļa metodi
|
Testa ziņojuma numurs: |
|
|
Testa datums: |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|||
|
Trase: |
|
|
|
Minimums: |
Maksimums: |
|
Transportlīdzeklis |
|
|
|
Tekstūras dziļums (mm): |
|
Saslapinātās virsmas temp. (°C): |
|
|
Zīmols: |
||||
|
BFC ave,corr,1 (5): vai BFC ave, vai μ peak,corr (4): |
|
Vides temp. (°C): |
|
|
Modelis: |
||||
|
BFC ave,corr,2 (5): |
|
|
|
|
Tips: |
||||
|
CVal(BFC ave,corr): |
|
|
|
|
Reģistrācijas gads: |
||||
|
Ūdens dziļums (mm): |
|
|
|
|
Maksimālā ass slodze: |
Priekšā |
Aizmugurē |
||
|
|
|
|
|
|
|||||
|
Sākuma ātrums (km/h): |
|
|
Beigu ātrums (km/h): |
|
|||||
|
Nr. |
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
||||||||||||||||
|
Zīmols |
|
|
|
|
|
||||||||||||||||
|
Raksts / tirdzniecības apraksts |
SRTT… |
|
|
|
SRTT… |
||||||||||||||||
|
Izmērs |
|
|
|
|
|
||||||||||||||||
|
Ekspluatācijas apraksts |
|
|
|
|
|
||||||||||||||||
|
Atsauces (testa) spiediens riepā(1) (kPa) |
|
|
|
|
|
||||||||||||||||
|
Riepas identifikācija |
|
|
|
|
|
||||||||||||||||
|
M+S marķējums (J/N) |
|
|
|
|
|
||||||||||||||||
|
3PMSF marķējums (J/N) |
|
|
|
|
|
||||||||||||||||
|
Disks |
|
|
|
|
|
||||||||||||||||
|
Spiediens riepās uz priekšējās ass (kPa) |
kreisā puse: |
labā puse: |
kreisā puse: |
labā puse: |
kreisā puse: |
labā puse: |
kreisā puse: |
labā puse: |
kreisā puse: |
labā puse: |
|||||||||||
|
Spiediens riepās uz aizmugurējās ass (kPa) |
kreisā puse: |
labā puse: |
kreisā puse: |
labā puse: |
kreisā puse: |
labā puse: |
kreisā puse: |
labā puse: |
kreisā puse: |
labā puse: |
|||||||||||
|
Priekšējās ass slodze (kg) |
kreisā puse: |
labā puse: |
kreisā puse: |
labā puse: |
kreisā puse: |
labā puse: |
kreisā puse: |
labā puse: |
kreisā puse: |
labā puse: |
|||||||||||
|
Aizmugurējās ass slodze (kg) |
kreisā puse: |
labā puse: |
kreisā puse: |
labā puse: |
kreisā puse: |
labā puse: |
kreisā puse: |
labā puse: |
kreisā puse: |
labā puse: |
|||||||||||
|
|
Bremzēšanas ceļš (m) |
BFCi |
Bremzēšanas ceļš (m) |
BFCi |
Bremzēšanas ceļš (m) |
BFCi |
Bremzēšanas ceļš (m) |
BFCi |
Bremzēšanas ceļš (m) |
BFCi |
|||||||||||
|
Mērījums |
1. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||||||||
|
|
2. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||||||||
|
|
3. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||||||||
|
|
4. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||||||||
|
|
5. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||||||||
|
|
6. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||||||||
|
|
7. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||||||||
|
|
8. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||||||||
|
|
9. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||||||||
|
|
10. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||||||||
|
|
|
|
|
|
|
||||||||||||||||
|
Standartnovirze, σBFC |
|
|
|
|
|
||||||||||||||||
|
CVBFC ≤ 4 % (2) |
|
|
|
|
|
||||||||||||||||
|
CVal(BFC ave) ≤ 5 % (3) |
|
|
|
|
|
||||||||||||||||
|
BFC ave,corr(R) |
|
|
|
|
|
||||||||||||||||
|
BFC adj(R) |
|
|
|
|
|
||||||||||||||||
|
f |
|
|
|
|
|
||||||||||||||||
|
Saķeres ar slapju ceļu indekss |
|
|
|
|
|
||||||||||||||||
|
Saslapinātās virsmas temp. (°C) |
|
|
|
|
|
||||||||||||||||
|
Vides temp. (°C) |
|
|
|
|
|
||||||||||||||||
|
Piezīmes |
|
|
|
|
|
||||||||||||||||
|
|||||||||||||||||||||
6. PIELIKUMS
Rites pretestības mērīšanas testa procedūra
1. Testa metodes
Šajos noteikumos turpmāk uzskaitītas alternatīvas mērīšanas metodes. Testētājs var izvēlēties metodi. Katrā metodē testa mērījumus pārrēķina spēkā, kas iedarbojas riepas/veltņa saskarnē. Mērāmie parametri ir šādi.
|
a) |
Spēka metodē: reakcijas spēks, izmērīts vai pārrēkiņāts, pie riepas vārpstas (1); |
|
b) |
Griezes momenta metodē: pieliktais griezes moments, izmērīts pie testa veltņa (2); |
|
c) |
Palēninājuma metodē: testa veltņa un riepas salikuma palēninājuma mērījums2; |
|
d) |
Jaudas metodē: izejas jaudas, kas iedarbojas uz testa veltni, mērījums2. |
2. Testa iekārta
|
2.1. |
Veltņa specifikācijas |
|
2.1.1. |
Diametrs
Testa dinamometriskajam stendam ir jābūt ar cilindrisku spararatu (veltni), kura diametrs ir vismaz 1,7 m. Vērtības Fr un Cr izsaka attiecībā uz 2,0 m diametra veltni. Ja izmanto veltni, kura diametrs nav 2,0 m, veic korelācijas korekciju saskaņā ar šā pielikuma 6.3. punktā aprakstīto metodi. |
|
2.1.2. |
Virsma
Veltnim jābūt ar gludu tērauda virsmu. Alternatīvi, lai uzlabotu robežsaķeres testa rādījumu precizitāti, drīkst izmantot arī teksturētu virsmu, kas būtu regulāri jātīra. Vērtības Fr un Cr izsaka attiecībā uz veltņa “gludu” virsmu. Ja izmanto veltni ar teksturētu virsmu, sk. 1. papildinājuma 7. punktu. |
|
2.1.3. |
Platums
Veltņa testa virsmas platumam jāpārsniedz testa riepas kontaktlaukuma platums. |
|
2.2. |
Mērīšanas disks
Riepu montē uz tērauda vai vieglmetāla sakausējuma mērīšanas diska šādi:
Ja iepriekš minētajos ISO standartos platums nav noteikts, drīkst izmantot diska platumu, ko definējusi viena no standartu organizācijām, kas uzskaitītas 4. papildinājumā. |
|
2.3. |
Slodzes, iestatījumu, vadības un instrumentu precizitāte
Šo parametru mērījumiem ir jābūt pietiekami precīziem un ar pietiekamu precīzumspēju, lai nodrošinātu prasītos testa datus. Konkrētās un attiecīgās vērtības sk. 1. papildinājumā. |
|
2.4. |
Termiskie apstākļi |
|
2.4.1. |
Atsauces apstākļi
Atsauces vides temperatūra, mērīta tādā attālumā no riepas sānmalas, kas nav mazāks kā 0,15 m un nav lielāks kā 1 m, ir 25 °C. |
|
2.4.2. |
Alternatīvi apstākļi
Ja vides temperatūra testa laikā atšķiras no atsauces vides temperatūras, rites pretestības mērījumu saskaņā ar šā pielikuma 6.2. punktu koriģē līdz atsauces vides temperatūrai. |
3. Testa nosacījumi
|
3.1. |
Vispārīgi
Tests sastāv no rites pretestības mērījuma, kad riepa ir piesūknēta līdz prasītajam spiedienam aukstā riepā, un spiedienam riepā ļaujot palielināties, t. i., “riepas piesūknēšana ar ierobežotu gaisa daudzumu”. |
|
3.2. |
Testa ātrumi
Rites pretestības vērtību iegūst pie attiecīga veltņa ātruma, kas norādīts 1. tabulā. 1. tabula Testa ātrumi (km/h)
|
|||||||||||||||||||||
|
3.3. |
Testa slodze
Standarta testa slodzi aprēķina, izmantojot 2. tabulā norādītās vērtības, un uztur 1. papildinājumā norādītās pielaides robežās. |
|
3.4. |
Testa spiediens riepā
Spiedienam riepā jāatbilst 2. tabulā norādītajam, un to ierobežo ar precizitāti, kas norādīta šā pielikuma 1. papildinājuma 4. punktā. 2. tabula Testa slodzes un spiediens riepā
|
|||||||||||||||||||||||
|
3.5. |
Ilgums un ātrums
Ja izraudzīta palēninājuma metode, jāievēro šādas prasības:
|
4. Testa procedūra
|
4.1. |
Vispārīgi
Turpmāk aprakstītie testa procedūras soļi jāveic norādītajā secībā. |
|
4.2. |
Termiskā kondicionēšana
Piesūknēto riepu novieto testa vietas termiskajos apstākļos uz vismaz:
|
|
4.3. |
Spiediena koriģēšana
Pēc termiskās kondicionēšanas spiedienu riepā pieregulē līdz testa spiedienam un verificē 10 minūtes pēc korekcijas. |
|
4.4. |
Iesildīšana
Iesildīšanas ilgumam jāatbilst 3. tabulā norādītajam. 3. tabula Iesildīšanas ilgums
|
||||||||||||||||
|
4.5. |
Mērījumi un to reģistrēšana
Mēra un reģistrē šādus parametrus (sk. 1. attēlu):
|
1. attēls
Visus mehāniskos lielumus (spēkus, griezes momentus) orientē saskaņā ar ISO 8855:2011 norādītajām asu sistēmām.
Virziena riepām jārotē norādītajā rotācijas virzienā.
|
4.6. |
Parazītisko zudumu mērījums
Parazītiskos zudumus nosaka 4.6.1. vai 4.6.2. punktā noteiktā procedūrā. |
|
4.6.1. |
Robežsaķeres testa rādījums
Robežsaķeres testa rādījumu nosaka šādā procedūrā.
|
|
4.6.2. |
Palēninājuma metode
Palēninājuma metodē procedūra ir šāda:
Ātruma diapazons mērīšanas vajadzībām ir testa ātrums ± 10 km/h. |
|
4.7. |
Pielaide σm kritēriju pārsniedzošām mašīnām
Soļus, kas aprakstīti 4.3.– 4.5. punktā, veic tikai vienu reizi, ja saskaņā ar 6.5. punktu noteiktā mērījumu standartnovirze:
Ja mērījumu standartnovirze pārsniedz šo kritēriju, mērīšanas procesu atkārto n reižu, kā aprakstīts 6.5. punktā. Paziņotajai rites pretestības vērtībai ir jābūt n mērījumu vidējai. |
5. Datu interpretācija
|
5.1. |
Parazītisko zudumu noteikšana |
|
5.1.1. |
Vispārīgi
Ja izmanto spēka, griezes momenta vai jaudas metodi, laboratorija veic 4.6.1. punktā aprakstītos mērījumus, bet palēninājuma metodes gadījumā — 4.6.2. punktā aprakstītos mērījumus, lai testa nosacījumos (slodze, ātrums, temperatūra) precīzi noteiktu riepas vārpstas berzi, riepas un riteņa aerodinamiskos zudumus, berzi veltņa (un attiecīgos gadījumos motora un/vai sajūga) gultņojuma un veltņa aerodinamiskos zudumus. Ar riepas/veltņa saskarni saistītos parazītiskos zudumus Fpl, izteiktus ņūtonos, aprēķina, izmantojot spēka Ft griezes momentu, jaudu vai palēninājumu, kā norādīts turpmāk 5.1.2.–5.1.5. punktā. |
|
5.1.2. |
Spēka metode mērījumiem pie riepas vārpstas
Aprēķina: Fpl = Ft (1 + rL/R), kur:
|
|
5.1.3. |
Griezes momenta metode mērījumiem pie veltņa ass
Aprēķina: Fpl = Tt/R, kur:
|
|
5.1.4. |
Jaudas metode mērījumiem pie veltņa ass
Aprēķina: kur:
|
|
5.1.5. |
Palēninājuma metode
Aprēķina parazītiskos zudumus Fpl, izteiktus ņūtonos.
Kur:
vai
kur:
|
|
5.2. |
Rites pretestības aprēķināšana |
|
5.2.1. |
Vispārīgi
Rites pretestību Fr, izteiktu ņūtonos, aprēķina, izmantojot vērtības, kas iegūtas, testējot riepu šajos noteikumos noteiktajos nosacījumos, un atņemot saskaņā ar 5.1. punktu aprēķinātos attiecīgos parazītiskos zudumus Fpl. |
|
5.2.2. |
Spēka metode mērījumiem pie riepas vārpstas
Rites pretestību Fr, izteiktu ņūtonos, aprēķina pēc šādas formulas: Fr = Ft[1 + (rL/R)] – Fpl, kur:
|
|
5.2.3. |
Griezes momenta metode mērījumiem pie veltņa ass
Rites pretestību Fr, izteiktu ņūtonos, aprēķina pēc šādas formulas:
kur:
|
|
5.2.4. |
Jaudas metode mērījumiem pie veltņa ass
Rites pretestību Fr, izteiktu ņūtonos, aprēķina pēc šādas formulas:
kur:
|
|
5.2.5. |
Palēninājuma metode
Rites pretestību Fr, izteiktu ņūtonos, aprēķina pēc šādas formulas: kur:
vai
kur:
|
6. Datu analīze
|
6.1. |
Rites pretestības koeficients
Rites pretestības koeficientu Cr aprēķina, rites pretestību izdalot ar slodzi uz riepu:
kur:
|
|
6.2. |
Temperatūras korekcija
Ja mērījumi temperatūrā, kas nav 25°C ir neizbēgami (pieņemama ir tikai temperatūra, kas nav zemāka kā 20° vai ir augstāka nekā 30°C), veic temperatūras korekciju, izmantojot šādu formulu, kurā Fr25 ir rites pretestība ņūtonos 25°C temperatūrā:
kur:
|
|
6.3. |
Veltņa diametra korekcija
Testa rezultātus, kas iegūti, izmantojot dažādus veltņu diametrus, salīdzina, izmantojot šādu teorētisku formulu:
ar:
kur:
|
|
6.4. |
Mērījuma rezultāts
Kad n mērījumos iznākums ir lielāks nekā 1, ja tas prasīts 4.6. punktā, mērījumu rezultāts ir n mērījumos iegūto Cr vērtību vidējā vērtība pēc 6.2. un 6.3. punktā aprakstīto korekciju veikšanas. Šajā metodē galīgos Cr rezultātus izsaka N/kN un noapaļo līdz vienai zīmei aiz komata saskaņā ar ISO 80000-1:2009, B.3 B noteikumu. |
|
6.5. |
Laboratorija nodrošina, ka mašīna, pamatojoties uz vismaz trim mērījumiem, uztur šādas atsevišķai riepai izmērītās σm vērtības:
Ja minētā prasība attiecībā uz σm nav izpildīta, turpmāk norādīto formulu izmanto, lai noteiktu mērījumu minimālo skaitu n (noapaļotu līdz tuvākajam lielākajam veselam skaitlim), kāds mašīnai jāveic, lai kvalificētos atbilstībai šo noteikumu prasībām. n = (σm/ x)2, kur:
Ja jāveic vairāki riepas mērījumi, riepas/riteņa mezglu starp secīgajiem mērījumiem noņem no mašīnas. Ja noņemšana un uzlikšana atpakaļ aizņem mazāk nekā 10 minūtes, 4.3. punktā norādīto iesildīšanas ilgumu drīkst samazināt līdz:
|
|
6.6. |
Laboratorijas kontrolriepas pārraudzību veic ar intervāliem, kas nav lielāki kā viens mēnesis. Pārraudzība ietver vismaz trīs atsevišķus mērījumus, kurus veic šā viena mēneša laikposmā. Dotajā viena mēneša laikposmā veikto trīs mērījumu vidējos rādītājus izvērtē attiecībā uz novirzi no iepriekšējo mēnešu izvērtējuma.
6. pielikuma 1. papildinājums Testa iekārtas pielaides 1. Nolūks Šajā papildinājumā norādītās robežas ir nepieciešamas, bet varētu būt nepietiekamas, lai iegūtu atkārtojamu testa rezultātu pienācīgu līmeni, kas dažādu testēšanas laboratoriju starpā var arī korelēt. 2. Testa diski
3. Veltņa/riepas salāgošana Vispārīgi Leņķiskās novirzes izšķiroši ietekmē testa rezultātus.
4. Kontroles precizitāte Neatkarīgi no riepas un diska neviendabīguma radītajām perturbācijām noteiktās testa nosacījumu vērtības jāuztur tādas, lai pēc iespējas samazinātu rites pretestības mērījumu kopējo mainīgumu. Lai izpildītu šo prasību, rites pretestības datu vākšanas laikposmā veikto mērījumu vidējai vērtībai ir jāiekļaujas šādās precizitātes robežās:
5. Instrumentu precizitāte Testa datu nolasīšanai un reģistrēšanai izmantojamo instrumentu precizitātei ir jāiekļaujas turpmāk tabulā norādīto pielaižu robežās.
6. Slodzes un vārpstas spēka savstarpējās iedarbības un slodzes neizlīdzinātības kompensēšana tikai spēka metodei Slodzes un vārpstas spēka savstarpējās iedarbības (“savstarpējo traucējumu”) un slodzes neizlīdzinātības kompensāciju drīkst panākt vai nu, reģistrējot vārpstas spēku riepas rotācijā virzienā uz priekšu un atpakaļgaitā, vai, izmantojot dinamisku mašīnas kalibrāciju. Ja reģistrē vārpstas spēku virzienā uz priekšu un atpakaļgaitā (visos testa apstākļos), kompensāciju panāk, no vērtības, kas iegūta virzienā “uz priekšu”, atņemot “atpakaļgaitā” iegūto vērtību un rezultātu izdalot ar divi. Ja paredzēta dinamiska mašīnas kalibrācija, kompensācijas noteikumus var viegli iekļaut datu reducēšanā. Ja pēc riepas rotācijas virzienā uz priekšu uzreiz notiek rotācija atpakaļgaitā, iesildīšanas laikam pirms rotācijas atpakaļgaitā C1 klases riepām jābūt vismaz 10 minūtes, bet pārējām riepām – 30 minūtes. 7. Testa virsmas raupjums Veltņa jaunās, gludās tērauda virsmas raupjuma, mērīta šķērsvirzienā, maksimālajai vidējai nelīdzenumu augstuma vērtībai uz viduslīnijas jābūt 6,3 μm. Par šo vērtību būtu jāpārliecinās, ja rodas redzami bojājumi.
6. pielikuma 2. papildinājums (izlaists) 6. pielikuma 3. papildinājums Testa ziņojums un testa dati (rites pretestība) 1. daļa. Ziņojums
2. daļa. Testa dati
6. pielikuma 4. papildinājums Riepu standartizācijas organizācijas 1. Riepu un disku asociācija (Tire and Rim Association, Inc.) (TRA) 2. Eiropas Riepu un disku tehniskā organizācija (European Tyre and Rim Technical Organisation) (ETRTO) 3. Japānas Automobiļu riepu ražotāju asociācija (Japan Automobile Tyre Manufacturers’ Association) (JATMA) 4. Austrālijas Riepu un disku asociācija (Tyre and Rim Association of Australia) (TRAA) 5. Dienvidāfrikas Standartu birojs (South Africa Bureau of Standards) (SABS) 6. Ķīnas Standartizācijas asociācija (China Association for Standardization) (CAS) 7. Indijas Riepu tehniskā padomdevēja komiteja (Indian Tyre Technical Advisory Committee) (ITTAC) 8. Starptautiskā Standartizācijas organizācija (ISO) 6. pielikuma 5. papildinājums Palēninājuma metode: mērījumi un datu apstrāde palēninājuma vērtību iegūšanai diferenciāļā dω/dt veidā 1. Reģistrē attāluma un laika sakarību rotējošam ķermenim, kura kustību atkarībā no riepas klases (6. pielikuma 3.2. punkta 1. tabula) palēnina diapazonā 82–78 km/h vai 62–58 km/h ar ārēju iedarbību m diskrētā veidā (1. attēls):z = f(tz), kur:
1. attēls
Šajos četros vienādojumos ievieto ceturtās robežas koordinātas.
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
(1) Šī izmērītā vērtība ietver arī riteņa un riepas zudumus gultņojumā un aerodinamiskos zudumus, kas arī jāņem vērā turpmākā datu interpretācijā.
(2) Vērtība, kas izmērīta griezes momenta, palēninājuma un jaudas metodē, ietver arī riteņa, riepas un veltņa zudumus gultņojumā un aerodinamiskos zudumus, kas arī jāņem vērā turpmākā datu interpretācijā.
(3) Izņemot spēka metodi, izmērītā vērtība ietver riteņa, riepas un veltņa zudumus gultņojumā un aerodinamiskos zudumus, kas arī jāņem vērā turpmākā datu interpretācijā.
Ir zināms, ka berze vārpstas un veltņa gultņojumā ir atkarīga no pieliktās slodzes. Līdz ar to tā atšķiras slogotas sistēmas mērījumā un robežsaķeres testa rādījumā. Tomēr praktisku apsvērumu dēļ šo atšķirību var neņemt vērā.
(1) Izvēlas lielāko no vērtībām.
(2) ±0,01 s laika pieauguma soļiem, kas norādīti 6. pielikuma 3.5. punkta b) apakšpunktā, lai iegūtu datus ar palēninājuma metodi Δω/Δt veidā;
(4) https://unece.org/transport/vehicle-regulations/deceleration-calculator.
7. PIELIKUMS
Veiktspējas sniegā testēšanas procedūras riepām lietošanai smagos sniega apstākļos
1.1.
Vilces testu veic saskaņā ar ASTM standartu:|
a) |
F1805-06, ja par atsauces riepu izmanto SRTT14, vai |
|
b) |
F1805-20, ja par atsauces riepu izmanto SRTT16. |
2.
Izslīdes vilces metode C1 un C2 klases riepām (vilces spēka tests atbilstoši šo noteikumu 6.5. punkta b) apakšpunktam)Lai ar vilces veiktspējas indeksu (TPI) vidēji noblīvētā sniegā (sniega blīvējuma indeksam, izmērītam ar CTI penetrometru (1), ir jābūt starp 70 un 80) novērtētu veiktspēju sniegā, attiecīgā gadījumā saskaņā ar 1.3. punktu izmanto ASTM standartā F1805-06 vai F1805-20 noteikto testa procedūru.
2.1.
Testa trases virsmai jābūt vidēji noblīvēta sniega virsmai, kā noteikts attiecīgi ASTM standarta F1805-06 vai ASTM F1805-20 A2.1. tabulā.
2.2.
Slodzei uz riepu testā attiecīgā gadījumā jāatbilst 2. opcijai ASTM standarta F1805-06 vai ASTM F1805-20 11.9.2. punktā. Ja par atsauces riepu izmanto SRTT16, to testē ar 531 kg slodzi pie 240 kPa spiediena (aukstā) riepā.
2.3.
Izmēģināmās riepas Tn saķeres ar sniegu indeksu (SG) aprēķina šādi:
kur:
|
a) |
|
|
b) |
|
un
TPI apzīmē vilces veiktspējas indeksu, kas attiecīgā gadījumā definēts ASTM F1805-06 vai ASTM F1805-20.
3.
Bremzēšanas sniegā metode C1 un C2 klases riepām
3.1.
Vispārīgie nosacījumi
3.1.1.
Testa traseBremzēšanas testus veic uz līdzenas, pietiekami garas un platas testa virsmas, kuras maksimālais slīpums ir 2 procenti un kura ir klāta ar noblīvētu sniegu.
Sniega virsmu veido vismaz 3 cm biezs cieši noblīvēta sniega pamats un aptuveni 2 cm biezs virsējais slānis, ko veido vidēji noblīvēts un sagatavots sniegs.
Vides temperatūrai, izmērītai aptuveni vienu metru virs zemes, jābūt starp –15 °C un –2 °C; sniega temperatūrai, izmērītai aptuveni viena centimetra dziļumā, jābūt starp –15 °C un –4 °C.
Ieteicams izvairīties no tiešiem saules stariem, lielām saules gaismas un gaisa mitruma svārstībām, kā arī no vēja.
Sniega blīvējuma indeksam, izmērītam ar CTI penetrometru, ir jābūt starp 75 un 85.
3.1.2.
TransportlīdzeklisTestu veic ar standartražojuma transportlīdzekli, kas ir labā braukšanas kārtībā un aprīkots ar ABS.
Izmanto tādu transportlīdzekli, kuram slodze uz katru riteni atbilstu testējamajām riepām. Ar vienu un to pašu transportlīdzekli var testēt vairākus atšķirīgus riepu izmērus.
3.1.3.
RiepasPirms testēšanas riepas būtu “jāpiestrādā”, lai likvidētu izspiedumus, izvirzījumus vai lejamatmales, kas radušās riepu formēšanas procesā. Riepas virsmu, kas saskaras ar sniegu, pirms testa veikšanas notīra.
Pirms montēšanas testa veikšanai riepas vismaz divas stundas kondicionē ārējās vides temperatūrā. Tad spiedienu riepās koriģē atbilstoši testam noteiktajām vērtībām.
Ja uz transportlīdzekļa nevar uzmontēt atsauces riepu un izmēģināmo riepu, kā pārejas riepu (“kontroles” riepu) drīkst izmantot kādu trešo riepu. Vispirms uz cita transportlīdzekļa testē kontrolriepu salīdzinājumā ar atsauces riepu, tad uz transportlīdzekļa testē izmēģināmo riepu salīdzinājumā ar kontrolriepu.
3.1.4.
Slodze un spiediens
3.1.4.1.
Attiecībā uz C1 klases riepām transportlīdzekli slogo tā, ka rezultējošās slodzes uz riepām ir starp 60 procentiem un 90 procentiem no slodzes, kas atbilst riepas slodzes indeksam.Spiedienam aukstā riepā jābūt 240 kPa.
3.1.4.2.
Attiecībā uz C2 klases riepām transportlīdzekli slogo tā, ka rezultējošās slodzes uz riepām ir starp 60 procentiem un 100 procentiem no slodzes, kas atbilst riepas slodzes indeksam.Atšķirība starp statiskajām slodzēm uz vienas ass riepām nedrīkst būt lielāka kā 10 procenti.
Spiediens riepā ir aprēķināts tā, lai uzturētu konstantu deformāciju.
Ja vertikālā slodze ir lielāka par vai vienāda ar 75 procentiem no pieļaujamās slodzes uz riepu, piemēro konstantu deformāciju, un tādēļ testa spiedienu riepā Pt aprēķina šādi:
Qr ir maksimālā slodze, kas saistīta ar riepas slodzes indeksu, kas rakstīts uz sānmalas;
Pr ir spiediens riepā, kāds atbilst spiediena riepā indikācijai, kas marķēta uz sānmalas, kā prasīts šo noteikumu 4.1. punktā;
Qt ir statiskā uz riepu testā.
Ja vertikālā slodze ir mazāka nekā 75 procenti no pieļaujamās slodzes uz riepu, izmanto konstantu spiedienu, un tādēļ testa spiedienu riepā Pt aprēķina šādi:
Pr ir spiediens riepā, kāds atbilst spiediena riepā indikācijai, kas marķēta uz sānmalas, kā prasīts šo noteikumu 4.1. punktā.
Spiedienu riepā pārbauda tieši pirms testēšanas vides temperatūrā.
3.1.5.
MērinstrumentiTransportlīdzekli aprīko ar kalibrētiem devējiem, kas ir piemēroti mērījumiem ziemas apstākļos. Jābūt datu iegūšanas sistēmai, kurā saglabā izmērītās vērtības.
Mērīšanas devēju un sistēmu precizitātei ir jābūt tādai, ka vidējā maksimālā palēninājuma izmērīto vai aprēķināto vērtību relatīvā nenoteiktība nepārsniedz 1 procentu.
3.1.6.
Lai veiktu šo testu, izmanto turpmāk tabulā norādītās standarta atsauces testa riepas.|
C1 klases riepas |
C2 klases riepas |
|
SRTT14 vai SRTT16 |
SRTT16C |
3.2.
Testēšanas secība
3.2.1.
ABS bremzēšanas testa braucienus ar katru izmēģināmo riepu un standarta atsauces riepu atkārto vismaz sešas reizes.Zonas, kurās notiek bremzēšana ar darbojošos ABS, nedrīkst pārklāties.
Testējot jaunu riepu komplektu, braucienus veic pa sānis novirzītu transportlīdzekļa kustības trajektoriju, lai bremzēšana nenotiktu iepriekšējās riepas pēdās.
Kad vairs nav iespējams izvairīties no zonu, kurās notiek bremzēšana ar darbojošos ABS, pārklāšanās, testa trasi sagatavo no jauna.
Braucienu secībai jābūt šādai:
|
6 |
braucieni ar SRTT, tad trajektoriju novirza sānis, lai nākamo riepu testētu uz neskartas virsmas; |
|
6 |
braucieni ar pirmo izmēģināmo riepu, pēc tam novirza trajektoriju; |
|
6 |
braucieni ar otro izmēģināmo riepu, pēc tam novirza trajektoriju; |
|
6 |
braucieni ar SRTT, pēc tam novirza trajektoriju. |
3.2.2.
Testēšanas kārtībaJa jāizvērtē tikai viena izmēģināmā riepa, testēšanas kārtība ir šāda:
R1 – T – R2,
kur:
|
R1 |
ir sākotnējais SRTT tests, R2 ir atkārtotais SRTT tests, un T – izvērtējamās izmēģināmās riepas tests. Pirms SRTT testa atkārtošanas drīkst testēt ne vairāk kā divas izmēģināmās riepas, piemēram: R1 - T1 - T2 - R2. |
3.2.3.
SRTT un izmēģināmo riepu salīdzinošos testus atkārto divās dažādās dienās.
3.3.
Testa procedūra
3.3.1.
Transportlīdzeklis brauc ar ātrumu vismaz 28 km/h.
3.3.2.
Sasniedzot mērījumu zonu, transportlīdzekļa pārnesumkārbu pārslēdz neitrālā pozīcijā, strauji nospiež bremžu pedāli ar konstantu spēku, kāds ir pietiekams, lai iedarbinātu visu transportlīdzekļa riteņu ABS un izraisītu stabilu transportlīdzekļa palēninājumu, un tur to nospiestu, līdz ātrums ir mazāks nekā 8 km/h.
3.3.3.
Izmantojot laika, attāluma, ātruma vai paātrinājuma mērījumus, aprēķina vidējo maksimālo palēninājumu starp 25 km/h un 10 km/h.
3.4.
Datu izvērtēšana un rezultāti
3.4.1.
Reģistrējamie parametri
3.4.1.1.
Katrai riepai un katram bremzēšanas testam aprēķina un reģistrē vidējo aritmētiskoRiepas bremzēšanas testa variācijas koeficientu CVa aprēķina šādi:
ar
3.4.1.2.
Aprēķina divu secīgu SRTT testu svērtos vidējos wa SRTT, ņemot vērā izmēģināmo riepu skaitu starp tiem.Ja testēšanas kārtība ir R1 – T – R2, SRTT svērtais vidējais, kas jāizmanto izmēģināmās riepas veiktspējas salīdzināšanā, ir:
kur:
|
|
ir mfdd vidējais aritmētiskais SRTT n-tajā testā. |
Ja testēšanas kārtība ir R1 – T1 – T2 – R2, SRTT svērtie vidējie wa SRTT, kas jāizmanto izmēģināmās riepas veiktspējas salīdzināšanā, ir:
3.4.1.3.
Izmēģināmās riepas Tn saķeres ar sniegu indeksu (SG) aprēķina, izmantojot riepas Tn mfdd vidējo aritmētisko
kur f ir dots turpmāk tabulā.
|
Riepas klase |
Atsauces riepa |
Koeficients |
|
C1 |
SRTT14 |
|
|
SRTT16 |
|
|
|
C2 |
SRTT16C |
|
3.4.2.
Statistiskās validācijasKatrai riepai izmērīto vai aprēķināto mfdd atkārtojumu sērijas pārbauda attiecībā uz normalitāti, novirzi, varbūtējām izlecošajām vērtībām.
Būtu jāpārbauda SRTT secīgo bremzēšanas testu vidējo vērtību
Papildus un lai ņemtu vērā iespējamās izmaiņas testa laikā, aprēķina validācijas koeficientu CVala (SRTT), pamatojoties uz standarta atsauces testa riepas jebkuru divu secīgu vismaz sešu braucienu grupu vidējām vērtībām:
Validācijas koeficients CVala (SRTT) nedrīkst pārsniegt 5 procentus.
Jebkura bremzēšanas testa variācijas koeficientam CVa , kas definēts šā pielikuma 3.4.1.1. punktā, jābūt mazākam nekā 6 procenti.
Ja šie nosacījumi nav izpildīti, pēc testa trases atkārtotas sagatavošanas testus atkārto.
3.4.3.
Ja izmēģināmās riepas nevar uzmontēt tam pašam transportlīdzeklim, kam uzmontētas SRTT, piemēram, riepas izmēra dēļ vai tāpēc, ka nav iespējams panākt prasīto slogojumu utt., salīdzināšanu veic, izmantojot pārejas riepas, turpmāk sauktas “kontrolriepas”, un divus dažādus transportlīdzekļus. Jābūt iespējai uz viena transportlīdzekļa uzstādīt SRTT un kontrolriepu, bet uz otra – kontrolriepu un izmēģināmo riepu.
3.4.3.1.
Kontrolriepas C saķeres ar sniegu indeksu attiecībā pret SRTT (SG1) apraksta šāda formula:
kur f ir dots 3.4.1.3. punktā, un izmēģināmās riepas Tn saķeres ar sniegu indeksu attiecībā pret kontrolriepu (SG2) apraksta šāda formula:
kur wa C ir piemērojamais kontrolriepas svērtais vidējais, un izmanto 3.1.–3.4.2. punktā noteikto procedūru.
Izmēģināmās riepas saķeres ar sniegu indekss attiecībā pret SRTT SG(Tn) ir divu aprēķināto saķeres ar sniegu indeksu reizinājums:
3.4.3.2.
Vides apstākļiem jābūt salīdzināmiem. Visus testus veic vienā un tajā pašā dienā.
3.4.3.3.
Salīdzināšanai ar SRTT un ar izmēģināmo riepu izmanto vienu un to pašu kontrolriepu komplektu, un riepas montē vienās un tajās pašās riteņu pozīcijās.
3.4.3.4.
Testēšanai izmantotās kontrolriepas pēc tam uzglabā tādos pašos apstākļos, kādi prasīti SRTT uzglabāšanai.
3.4.3.5.
SRTT un kontrolriepas beidz izmanto, ja tām ir neregulārs dilums vai bojājumi un ja šķiet, ka to veiktspēja ir pasliktinājusies.
4.
Paātrinājuma metode C3 klases riepām
4.1.
(izlaists)
4.2.
Saķeres ar sniegu indeksa mērīšanas metodesVeiktspēja sniegā balstās uz testa metodi, kurā izmēģināmās riepas vidējo paātrinājumu paātrinājuma testā salīdzina ar standarta atsauces riepas to pašu rādītāju.
Relatīvo veiktspēju norāda saķeres ar sniegu indeksu (SG).
Ja testē saskaņā ar 4.7. punktā aprakstīto paātrinājuma testu, izmēģināmās sniega riepas vidējam paātrinājumam ir jābūt vismaz 1,25 salīdzinājumā ar kādu no abām ekvivalentajām standarta atsauces testa riepām SRTT19.5 un SRTT22.5.
4.3.
Mēriekārta
4.3.1.
Jāizmanto devējs, kurš ir piemērots ātruma un nobrauktā attāluma mērīšanai uz sniega vai ledus virsmas intervālā starp diviem ātrumiem.Transportlīdzekļa ātruma mērīšanai izmanto ātruma mērīšanas piekto riteni vai ātruma mērīšanas bezkontakta sistēmu (tostarp radaru, GPS u. c.).
4.3.2.
Ievēro šādas pielaides:|
a) |
ātruma mērījumiem: ±1 procents vai 0,5 km/h, izvēloties lielāko vērtību; |
|
b) |
attāluma mērījumiem: ±1 x 10–1 m. |
4.3.3.
Transportlīdzeklī ieteicams izmantot displeju, kurā tiek parādīts izmērītais ātrums vai atšķirība starp izmērīto ātrumu un testa atsauces ātrumu, lai vadītājs varētu pielāgot transportlīdzekļa ātrumu.
4.3.4.
Veicot 4.7. punktā aprakstīto paātrinājuma testu, transportlīdzeklī ieteicams izmantot displeju, kurā tiek parādīts dzenošo riepu slīdes koeficients, un šāds displejs jāizmanto 4.7.2.1.1. punktā aprakstītajā gadījumā.Slīdes koeficientu aprēķina šādi:
|
Slīdes koeficients % = [ |
Riteņa rotācijas ātrums – Transportlīdzekļa ātrums |
]×100. |
|
Transportlīdzekļa ātrums |
|
a) |
Transportlīdzekļa ātrumu mēra, kā noteikts 4.3.1. punktā (m/s). |
|
b) |
Riteņa rotācijas ātrumu aprēķina dzenošās ass riepai, mērot tās leņķisko ātrumu un diametru zem slodzes. |
kur π = 3,1416 (m/360deg), diametrs zem slodzes (m) un leņķiskais ātrums (apgriezieni sekundē = 360 gr./sek.).
4.3.5.
Datu ieguves sistēmu var izmantot mērījumu datu uzglabāšanai.
4.4.
Vispārīgie nosacījumi
4.4.1.
Testa traseTestus veic uz līdzenas, pietiekami garas un platas testa virsmas, kuras maksimālais slīpums ir 2 procenti un kura ir klāta ar noblīvētu sniegu.
4.4.1.1.
Sniega virsmu veido vismaz 3 cm biezs cieši noblīvēta sniega pamats un aptuveni 2 cm biezs virsējais slānis, ko veido vidēji noblīvēts un sagatavots sniegs.
4.4.1.2.
Sniega blīvējuma indeksam, izmērītam ar CTI penetrometru, ir jābūt starp 80 un 90. Papildu detalizētu informāciju par mērīšanas metodi skatīt ASTM F1805 papildinājumā.
4.4.1.3.
Vides temperatūrai, izmērītai aptuveni vienu metru virs zemes, jābūt starp –15 °C un –2 °C; sniega temperatūrai, izmērītai aptuveni viena centimetra dziļumā, jābūt starp –15 °C un –4 °C.Vides temperatūra testa laikā nedrīkst svārstīties par vairāk kā 10 °C.
4.5.
Riepu sagatavošana un piestrāde
4.5.1.
Testa riepas uzmontē uz diskiem saskaņā ar ISO 4209-1:2001, izmantojot parastās montēšanas metodes. Pienācīgu kontaktu uz balstvirsmas nodrošina ar piemērotu ziežvielu. Lai novērstu riepas izslīdēšanu pa riteņa disku, jāizvairās no ziežvielas pārmērīgas lietošanas.
4.5.2.
Pirms testēšanas riepas būtu “jāpiestrādā”, lai likvidētu izspiedumus, izvirzījumus vai lejamatmales, kas radušās riepu formēšanas procesā.
4.5.3.
Pirms montēšanas testa veikšanai riepas vismaz divas stundas kondicionē ārējās vides temperatūrā.Tās novieto tādā vietā, kur pirms testēšanas tām visām ir vienāda vides temperatūra, un sargā tās no saules, lai izvairītos no to pārmērīgas sasilšanas saules starojuma ietekmē.
Riepas virsmu, kas saskaras ar sniegu, pirms testa veikšanas notīra.
Tad spiedienu riepās koriģē atbilstoši testam noteiktajām vērtībām.
4.6.
Testēšanas secībaJa jāizvērtē tikai viena izmēģināmā riepa, testēšanas kārtība ir šāda:
R1, T, R2,
kur:
R1 ir sākotnējais SRTT tests, R2 ir atkārtotais SRTT tests, un T ir izvērtējamās izmēģināmās riepas tests.
Pirms SRTT testa atkārtošanas drīkst testēt ne vairāk kā trīs izmēģināmās riepas, piemēram: R1, T1, T2, T3, R2.
Ieteicams nodrošināt, ka zonas, kurās izmanto pilnu paātrinājumu, nepārklājas, ja tās nav atkārtoti sagatavotas.
Testējot jaunu riepu komplektu, braucienus veic pēc transportlīdzekļa kustības trajektorijas novirzes, lai bremzēšana nenotiktu iepriekšējās riepas pēdās. Kad vairs nav iespējams izvairīties no pilnas paātrinājuma zonu pārklāšanās, testa trasi sagatavo no jauna.
4.7.
Paātrinājuma sniegā testa procedūra C3 klases riepu saķeres ar sniegu indeksa noteikšanai
4.7.1.
PrincipsŠī testa metode ietver komerciālo transportlīdzekļu riepu saķeres ar sniegu veiktspējas mērīšanas procedūru paātrinājuma laikā, izmantojot komerciālu transportlīdzekli, kuram ir kāda vilces vadības sistēmu (TCS, ASR, u. c.).
Pie noteikta sākotnējā ātruma pilnībā atver droseļvārstu, lai aktivētu vilces vadības sistēmu, un vidējo paātrinājumu aprēķina intervālā starp diviem definētiem ātrumiem.
4.7.2.
Transportlīdzeklis
4.7.2.1.
Testu veic ar standarta divasu komerciālo transportlīdzekli labā braukšanas kārtībā, un:|
a) |
kuram ir maza slodze uz aizmugurējo asi un pietiekami jaudīgs motors, lai testa laikā uzturētu vidējo slīdes procentu, kāds prasīts 4.7.5.1. un 4.7.5.2.1. punktā; |
|
b) |
kuram ir manuālā pārnesumkārba (atļauta arī automātiskā pārnesumkārba ar manuālu pārnesumu pārslēgšanu) ar pārnesuma skaitli, kas aptver vismaz 19 km/h ātruma diapazonu starp 4 km/h un 30 km/h; |
|
c) |
rezultātu atkārtojamībai ieteicams transportlīdzeklis ar diferenciāļa bloķētājmehānismu uz dzenošās ass; |
|
d) |
kuram ir standarta komerciālā sistēma, kas vada/ierobežo dzenošās ass riteņu izslīdēšanu paātrinājuma laikā (vilces vadība, ASR, TCS u. c.). |
4.7.2.1.1.
Ja standarta komerciālais transportlīdzeklis, kas aprīkots ar vilces vadības sistēmu, nav pieejams, ir atļauts transportlīdzeklis bez vilces vadības/ASR/TCS ar nosacījumu, ka transportlīdzeklis ir aprīkots ar sistēmu, kura parāda slīdes procentu, kā noteikts šā pielikuma 4.3.4. punktā, un obligāto diferenciāļa bloķētājmehānismu uz dzenošās ass izmanto saskaņā ar 4.7.5.2.1. punktā noteikto procedūru. Ja diferenciāļa bloķētājmehānisms ir pieejams, tas obligāti jāizmanto; ja diferenciāļa bloķētājmehānisms tomēr nav pieejams, vidējais slīdes koeficients jāmēra uz labās un kreisās puses dzenošā riteņa.
4.7.2.2.
Pieļaujamie pārveidojumi ir tādi, kas:|
a) |
ļauj palielināt transportlīdzeklim uzmontējamo riepu izmēra skaitli; |
|
b) |
ļauj uzstādīt paātrinājuma un mērījumu automātiskas aktivēšanas iekārtu. |
Jebkāds cits paātrinājuma sistēmas pārveidojums ir aizliegts.
4.7.3.
Riepu uzstādīšana uz transportlīdzekļaAizmugurējo dzenošo asi drīkst pēc izvēles aprīkot ar divām vai četrām testa riepām, ja ievēro slodzes uz riepām.
Priekšējo vadāmo nedzenošo asi aprīko ar divām riepām, kuru izmērs ir piemērots ass slodzei. Šīs abas priekšējās riepas testa laikā varētu nemainīt.
4.7.4.
Slogojums un spiediens riepā
4.7.4.1.
Statiskajai slodzei uz katru aizmugurējās dzenošās ass testa riepu ir jābūt starp 20 procentiem un 55 procentiem no pieļaujamās slodzes uz testa riepu, kas norādīta uz riepas sānmalas.Kopējai statiskajai slodzei uz transportlīdzekļa priekšējo vadāmo asi būtu jābūt starp 60 procentiem un 160 procentiem no aizmugurējās dzenošās ass kopējās ass slodzes.
Statiskā slodze uz vienas un tās pašas dzenošās ass riepām nedrīkst atšķirties par vairāk kā 10 procentiem.
4.7.4.2.
Spiedienam dzenošajās riepās jābūt 70 procentiem no spiediena, kas norādīts uz riepas sānmalas.Vadāmās riepas piesūknē līdz nominālajam spiedienam, kāds norādīts uz sānmalas.
Ja spiediens uz sānmalas nav norādīts, izmantot tādu spiedienu, kāds norādīts piemērojamo riepu standartu rokasgrāmatās un atbilst maksimālajai pieļaujamai slodzei.
4.7.5.
Testa braucieni
4.7.5.1.
Vispirms, kad transportlīdzeklis ir testēšanas laukumā, tam uzmontē atsauces riepu komplektu.Ar transportlīdzekli brauc ar nemainīgu ātrumu, kas ir robežās starp 4 km/h un 11 km/h, un ar ieslēgtu tādu pārnesumu, kas aptver vismaz 19 km/h ātrumu diapazonā visas testa programmas laikā (piem., R-T1-T2-T3-R).
Ieteicams izvēlēties trešo vai ceturto pārnesumu, un izmērītajā ātrumu diapazonā tam jānodrošina vismaz 10 procentu liels vidējais slīdes koeficients.
4.7.5.2.
Ja transportlīdzeklis ir aprīkots ar vilces vadības sistēmu (kas ir jau ieslēgta pirms brauciena), droseļvārstu atver pilnībā, līdz transportlīdzeklis ir sasniedzis beigu ātrumu.Beigu ātrums = sākotnējais ātrumus + 15 km/h.
Testa transportlīdzeklim nepieliek uz aizmuguri vērstu ierobežojošu spēku.
4.7.5.2.1.
Ja, kā aprakstīts šā pielikuma 4.7.2.1.1. punktā, ar vilces vadības sistēmu aprīkots standarta komerciālais transportlīdzeklis nav pieejams, vadītājam vidējais slīdes koeficients noteiktajā ātruma diapazonā manuāli jāuztur starp 10 un 40 procentiem (vadāmas izslīdes procedūra pilnas izslīdes vietā). Ja diferenciāļa bloķētājmehānisms nav pieejams, atšķirība starp kreisā un labā dzenošā riteņa vidējo slīdes koeficientu nedrīkst būt lielāka kā 8 procenti katrā braucienā. Attiecībā uz visām riepām un visos testu sesijās braucienos izmanto vadītas slīdes procedūru.
4.7.5.3.
Izmēra attālumu, kas veikts intervālā starp sākotnējo ātrumu un beigu ātrumu.
4.7.5.4.
Katras izmēģināmās riepas un standarta atsauces riepas paātrinājuma testa braucienus atkārto vismaz sešas reizes, un variācijas koeficientiem CVAA jābūt mazākiem par vai vienādiem ar 6 procentiem. CVAA vismaz sešiem derīgiem braucieniem aprēķina šādi:
kur:
4.7.5.5.
Ja transportlīdzeklis ir aprīkots ar vilces vadības sistēmu, vidējam slīdes koeficientam ir jāiekļaujas 10 procentu līdz 40 procentu robežās (aprēķina saskaņā ar šā pielikuma 4.3.4. punktu).
4.7.5.6.
Izmanto 4.6. punktā noteikto testēšanas secību.
4.8.
Mērījumu rezultātu apstrāde
4.8.1.
Vidējā paātrinājuma AA aprēķināšanaKatru reizi, kad mērījums tiek atkārtots, vidējo paātrinājumu AA (m • s-2) aprēķina šādi:
kur D (m) ir nobrauktais attālums posmā starp sākotnējo ātrumu Si (m • s-1) un beigu ātrumu Sf (m • s-1).
4.8.2.
Rezultātu validācijaIzmēģināmajām riepām
Vidējā paātrinājuma variācijas koeficientu CVAA visām izmēģināmajām riepām aprēķina saskaņā ar šā pielikuma 4.7.5.4. punktā doto formulu. Ja viens variācijas koeficients ir lielāks nekā 6 procenti, šīs izmēģināmās riepas datus noraida un testu atkārto.
Atsauces riepai
Ja vidējā paātrinājuma variācijas koeficients CVAA , kas katrai atsauces riepas vismaz sešu braucienu grupai aprēķināts saskaņā ar šā pielikuma 4.7.5.4. punktu, ir lielāks nekā 6 procenti, visus datus noraida, un atkārto testa braucienus ar visām riepām (izmēģināmajām riepām un atsauces riepām).
Papildus un lai ņemtu vērā iespējamās izmaiņas testa laikā, aprēķina validācijas koeficientu CValAA (SRTT), pamatojoties uz standarta atsauces testa riepas jebkuru divu secīgu vismaz sešu braucienu grupu vidējām vērtībām:
Ja validācijas koeficients ir lielāks nekā 6 procenti, visu izmēģināmo riepu datus noraida un testu atkārto.
4.8.3.
Svērto vidējo aprēķināšanaDivu secīgu SRTT testu vidējo paātrinājumu svērtos vidējos wa SRTT aprēķina saskaņā ar 1. tabulu.
1. tabula
|
Ja izmēģināmo riepu komplektu skaits starp diviem secīgiem braucieniem ar atsauces riepām ir: |
un ja kvalificējamo izmēģināmo riepu komplekts ir: |
tad wa SRTT aprēķina, piemērojot šo: |
||
|
T1 |
|
||
|
T1 T2 |
|
||
|
T1 T2 T3 |
|
kur
4.8.4.
Riepas relatīvās saķeres ar sniegu indeksa aprēķināšanaSaķeres ar sniegu indekss reprezentē izmēģināmās riepas relatīvo veiktspēju salīdzinājumā ar atsauces riepu.
kur
un f ir dots turpmāk tabulā.
|
Atsauces riepa |
Koeficients |
|
SRTT19.5, SRTT22.5 |
|
|
SRTT19.5 šaurrievu |
|
|
SRTT22.5 šaurrievu |
|
4.8.5.
Slīdes koeficienta aprēķināšanaSlīdes koeficientu var aprēķināt kā vidējo slīdes koeficientu, kā minēts šā pielikuma 4.3.4. punktā, vai, salīdzinot vidējos attālumus, kas minēti šā pielikuma 4.7.5.3. punktā, vismaz sešos braucienos, ar veikto attālumu braucienā, kas veikts bez izslīdes (ar ļoti mazu paātrinājumu).
|
Slīdes koeficients % = [ |
Vidējais attālums – Attālums bez izslīdes |
]×100. |
|
Attālums bez izslīdes |
Attālums bez izslīdes ir riteņa veiktais attālums, aprēķināts braucienā ar konstantu ātrumu vai ar nepārtrauktu mazu paātrinājumu.
4.9.
Izmēģināmās riepas un atsauces riepas saķeres ar sniegu veiktspējas salīdzināšana, izmantojot kontrolriepu
4.9.1.
TvērumsJa izmēģināmās riepas izmērs ievērojami atšķiras no atsauces riepas izmēra, var nebūt iespējams tiešs salīdzinājums uz viena un tā paša transportlīdzekļa. Tā ir pieeja, kurā izmanto pārejas riepu, turpmāk sauktu par kontrolriepu.
4.9.2.
Pieejas principsPrincipa pamatā ir kontrolriepas un divu dažādu transportlīdzekļu izmantošana izmēģināmās riepas novērtēšanai salīdzinājumā ar atsauces riepu.
Vienam transportlīdzeklim var uzstādīt atsauces riepu un kontrolriepu, otram — kontrolriepu un izmēģināmo riepu. Visi nosacījumi atbilst 4.7. punktam.
Pirmais novērtējums ir kontrolriepas C un atsauces riepas salīdzinājums. Rezultāts (saķeres ar sniegu indekss SG1) ir kontrolriepas relatīvā efektivitāte salīdzinājumā ar atsauces riepu.
Otrais novērtējums ir izmēģināmās riepas Tn un kontrolriepas C salīdzinājums. Rezultāts (saķeres ar sniegu indekss SG2) ir izmēģināmās riepas relatīvā efektivitāte salīdzinājumā ar kontrolriepu.
Otro novērtēšanu veic tajā pašā trasē, kur pirmo. Vides temperatūrai ir jābūt ±5 °C robežās salīdzinājumā ar temperatūru pirmajā novērtējumā. Kontrolriepu komplekts ir tas pats komplekts, kas izmantots pirmajā novērtēšanā.
Izmēģināmās riepas saķeres ar sniegu indeksu SG salīdzinājumā ar atsauces riepu iegūst, reizinot iepriekš aprēķinātās relatīvās efektivitātes:
4.9.3.
Riepu komplekta izraudzīšanās par kontrolriepu komplektuKontrolriepu komplekts ir identisku riepu grupa, kuras izgatavotas vienā un tajā pašā rūpnīcā vienas nedēļas laikposmā.
4.10.
Uzglabāšana un saglabāšanaPirms pirmās novērtēšanas (kontrolriepa / atsauces riepa) uzglabāšanu var veikt normālos apstākļos. Visas kontrolriepu komplekta riepas jāuzglabā vienādos apstākļos.
Tiklīdz kontrolriepu komplekts ir novērtēts salīdzinājumā ar atsauces riepu, saistībā ar kontrolriepu nomaiņu ir jāievēro specifiski uzglabāšanas apstākļi.
Ja riepai testos rodas neregulārs dilums vai bojājums vai ja dilums ietekmē testa rezultātus, šo riepu turpmāk izmantot nedrīkst.
7. pielikuma 1. papildinājums
“Kalnu simbola” piktogrammas definīcija
Pamatne ir vismaz 15 mm, un augstums – vismaz 15 mm.
Attēls nav mērogā.
7. pielikuma 2. papildinājums
Testa ziņojumi un testa dati par C1 un C2 klases riepām
1. daļa. Ziņojums
|
1. |
Tipa apstiprinātāja iestāde vai tehniskais dienests: … |
|
2. |
Ražotāja nosaukums un adrese: … |
|
3. |
Testa ziņojuma Nr.: … |
|
4. |
Zīmols un tirdzniecības apraksts … |
|
5. |
Riepas klase: … |
|
6. |
Lietojuma kategorija: … |
|
7. |
Saķeres ar sniegu indekss SG |
|
7.1. |
Testa procedūra un izmantotā SRTT … |
|
8. |
Piezīmes (ja ir): … |
|
9. |
Datums: … |
|
10. |
Paraksts: … |
2. daļa. Testa dati
|
1. |
Testa datums: … |
|
2. |
Testa trases atrašanās vieta: … |
|
2.1. |
Testa trases raksturlielumi
|
|
3. |
Testa transportlīdzeklis (marka, modelis un tips, gads): … |
|
4. |
Detalizēta informācija par testa riepu un dati …
|
|
5. |
Testa rezultāti: Vidējie maksimālie palēninājumi (m • s–2) / vilces koeficients(3)
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
7. pielikuma 3. papildinājums
Testa ziņojumi un testa dati par C3 klases riepām
1. daļa. Ziņojums
|
1. |
Tipa apstiprinātāja iestāde vai tehniskais dienests: … |
|
2. |
Ražotāja nosaukums un adrese: … |
|
3. |
Testa ziņojuma Nr.: … |
|
4. |
Zīmols un tirdzniecības apraksts … |
|
5. |
Riepas klase: … |
|
6. |
Lietojuma kategorija: … |
|
7. |
Saķeres ar sniegu indekss attiecībā pret SRTT saskaņā ar 6.5.1. punktu |
|
7.1. |
Testa procedūra un izmantotā SRTT … |
|
8. |
Piezīmes (ja ir): … |
|
9. |
Datums: … |
|
10. |
Paraksts: … |
2. daļa. Testa dati
|
1. |
Testa datums: … |
|
2. |
Testa trases atrašanās vieta: … |
|
2.1. |
Testa trases raksturlielumi
|
|
3. |
Testa transportlīdzeklis (marka, modelis un tips, gads): … |
|
4. |
Detalizēta informācija par testa riepu un dati
|
|
5. |
Testa rezultāti: vidējie paātrinājumi (m • s-2)
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
(1) Detalizētu informāciju sk. ASTM standarta F1805-06 papildinājumā.
8. PIELIKUMS
Veiktspējas uz ledus testēšanas procedūras salīdzinājumā ar C1 klases ledus riepām
1.
Specifiskas definīcijas attiecībā uz veiktspējas uz ledus testiem, ja tās atšķiras no esošajām definīcijām
1.1.
“Nesecīgi bremzēšanas testu cikli” ir bremzēšanas testu cikli, kas veikti vismaz pēc ledus virsmas minimālas atjaunošanas (vai jaunas sagatavošanas) vai citā testa joslā, vai citā dienā.
1.2.
“Atsauces slodze” (Q ref) ir teorētiskā pieļaujamā slodze uz riepu pie testa spiediena riepā. To izsaka kilogramos. Tā drīkst pārsniegt testa riepas maksimālo slodzes izturību, ko norāda tās slodzes indekss.
1.3.
“Riepas slogojuma pakāpe” (R LoT) ir faktiskā statiskā slodze uz testa transportlīdzeklim uzmontētu riepu, dalīta ar atsauces slodzi.
1.4.
“Riepu komplekts” ir četru riepu komplekts.
2.
Bremzēšanas uz ledus metode C1 klases riepāmVeiktspēju uz ledus nosaka ar testēšanas metodi, kurā izmēģināmās riepas vidējo maksimālo palēninājumu ABS bremzēšanas testā uz līdzenas ledus virsmas salīdzina ar šo atsauces riepas rādītāju.
Lai noteiktu veiktspēju uz ledus, izmēģināmās riepas bremzēšanas testus veic trīs (3) nesecīgos bremzēšanas testu ciklos.
Relatīvo veiktspēju izsaka saķeres uz ledus indekss (G I).
2.1.
Vispārīgie nosacījumi
2.1.1.
Testa trase
2.1.1.1.
Bremzēšanas testus veic uz līdzenas, pietiekami garas un platas testa virsmas, kura klāta gludu ledu un kuras maksimālais slīpums ir 2 procenti.
2.1.1.2.
Testa trases virsmai jābūt līdzenam, gludam, pulētam ledum, kas noliets ar ūdeni aptuveni vismaz vienu stundu pirms testēšanas. Ūdenim, kas izmantots ledus veidošanai, jābūt tīram un bez jebkādiem cietiem iekļāvumiem. Pirms testa sākšanas bremzēšanas līnija būtu jākondicionē, veicot bremzēšanas braucienus ar tādu riepu komplektu, kuras nav iesaistītas testa programmā, līdz stabilizējas berzes līmenis. Visiem bremzēšanas testa atkārtojumiem izmanto tieši to pašu testa līniju.
2.1.1.3.
Saķeres ar virsmu līmeni kontrolē, veicot mērījumus, kad izmanto atsauces riepu. Atsauces riepas vidējam maksimālajam palēninājumam katrā bremzēšanas testā jābūt ne mazākam kā 0,9 m/s2 un ne lielākam kā 1,6 m/s2.
2.1.1.4.
Vides temperatūrai, izmērītai aptuveni vienu metru virs zemes, jābūt starp –15 °C un +4 °C; ledus temperatūrai, izmērītai uz kondicionētās līnijas virsmas, jābūt starp –15 °C un –5 °C. Attiecībā uz katru testēto riepu reģistrē gan vides, gan ledus temperatūru.
2.1.1.5.
Testu nevar veikt snigšanas vai lietus, vai citu atmosfēras nokrišņu laikā. Ieteicams izvairīties no tiešiem saules stariem, lielām saules gaismas un gaisa mitruma svārstībām, kā arī no vēja.
2.1.1.6.
Ir pieņemamas gan iekštelpu, gan ārtelpu ledus trases, ja tiek izpildītas iepriekš izklāstītās prasības.
2.1.2.
Transportlīdzeklis
2.1.2.1.
Testu veic ar tirdzniecībā esoša modeļa vieglo pasažieru automobili, kas aprīkots ar ABS sistēmu tādā mehāniskā kondīcijā, kas atbilst vieglā pasažieru automobiļa ražotāja ieteikumiem. Pieļaujamie pārveidojumi ir: tādi, kas ļauj palielināt transportlīdzeklim uzmontējamo riepu izmēra skaitli; tādi, kas ļauj aktivēt bremzēšanas ierīci, kura jāuzstāda. Jebkāds cits bremžu sistēmas pārveidojums ir aizliegts. Pieļaujama slodzes uz riepu palielināšana, ievietojot transportlīdzeklī papildu masu. Disku adapteri jeb “distanceri” transportlīdzekļa riteņu uzstādīšanai nedrīkst pārsniegt 60 mm.
2.1.3.
Riepas
2.1.3.1.
Standarta atsauces testa riepaLai izvērtētu C1 klases riepas veiktspējas uz ledus, izmanto standarta atsauces testa riepu SRTT16. Atsauces riepa nedrīkst būt vecāka par 30 mēnešiem, skaitot no ražošanas nedēļas, un to uzglabā saskaņā ar ASTM F2493 – 23.
2.1.3.2.
Riepu sagatavošana
2.1.3.2.1.
Testa riepas uzmontē uz apstiprinātiem diskiem saskaņā ar ISO 4000-1:2021, izmantojot parastās montēšanas metodes. Līdz ar to diska platuma kods nedrīkst atšķirties no mērīšanas diska par vairāk kā 0,5. Ja tirdzniecībā nav pieejams testa transportlīdzeklim piemērots disks, ir pieņemami izmantot disku, kura platuma kods atšķiras no mērīšanas diska platuma koda par 1,0. Pienācīgu kontaktu uz balstvirsmas nodrošina ar piemērotu ziežvielu. Lai novērstu riepas izslīdēšanu pa riteņa disku, jāizvairās no ziežvielas pārmērīgas lietošanas.
2.1.3.2.2.
Pirms testēšanas riepas būtu “jāpiestrādā” (nobraucot vismaz 100 km pa sausiem ceļiem vai ar līdzvērtīgu metodi), lai nodrošinātu stabilu veiktspēju un likvidētu izspiedumus, izvirzījumus vai lejamatmales, kas radušās riepu formēšanas procesā. Piestrādes gaitā nedrīkst ievērojami mainīties riepas konstruktīvais protektora dziļums un protektora bloku vai ribu konstruktīvā integritāte, kas nozīmē to, ka piestrādes temps un “smagums” ir uzmanīgi jākontrolē, lai izvairītos no šādām izmaiņām.
2.1.3.2.3.
Lai sasniegtu stabilizētu veiktspējas līmeni, ir pieņemami pirms bremzēšanas testa atkārtoti kondicionēt testa riepu (1).
2.1.3.2.4.
Riepas virsmu, kas saskaras ar ledu, pirms testa veikšanas notīra, atbrīvojot no sniega un netīrumiem.
2.1.3.2.5.
Riepas un riteņa mezglu kondicionē vides temperatūrā (ārpus telpām vai telpās atkarībā no testa vietas) vismaz divas stundas pirms uzstādīšanas transportlīdzeklim testu veikšanai. Tad spiedienu riepās koriģē atbilstoši testam noteiktajām vērtībām.
2.1.3.2.6.
Ja uz transportlīdzekļa nevar uzmontēt atsauces riepu un izmēģināmo riepu, kā pārejas riepu (“kontroles” riepu) drīkst izmantot kādu trešo riepu. Vispirms uz piemērota transportlīdzekļa testē kontrolriepu salīdzinājumā ar atsauces riepu, pēc tam uz izraudzītā transportlīdzekļa testē izmēģināmo riepu salīdzinājumā ar kontrolriepu.
2.1.4.
Riepas slogojums un spiediens riepā
2.1.4.1.
Riepas slogojumu un spiedienu riepā koriģē saskaņā ar 1. tabulu (atkarībā no izmēģināmās un atsauces riepas tiešās salīdzināšanas uz viena un tā paša transportlīdzekļa vai netiešās salīdzināšanas, izmantojot kontrolriepu un citu transportlīdzekli).1. tabula
Riepas slogojums un spiediens riepā
|
|
Atsauces riepa |
Kontrolriepa |
Izmēģināmā riepa |
||||
|
Tiešā salīdzināšana |
Spiediens riepā: 230 kPa ≤ p test ≤ 260 kPa Riepas slogojuma pakāpe: 65 % ≤ R LoT (R) ≤ 75 % |
|
Spiediens riepā: 190 kPa ≤ p test ≤ 270 kPa Riepas slogojuma pakāpe: R LoT(R) – 15% ≤ R LoT(T) ≤ R LoT(R) + 15% |
||||
|
Netiešā salīdzināšana |
1. transportlīdzeklis: Spiediens riepā: 230 kPa ≤ p test ≤ 260 kPa Riepas slogojuma pakāpe: 65 % ≤ R LoT,1(R) ≤ 75 % |
1. transportlīdzeklis: Spiediens riepā: 190 kPa ≤ p test ≤ 270 kPa Riepas slogojuma pakāpe: R LoT,1(R) – 15% ≤ R LoT,1(C) ≤ R LoT,1(R) + 15% |
|
||||
|
|
2. transportlīdzeklis: Spiediens riepā: 190 kPa ≤ p test ≤ 270 kPa Riepas slogojuma pakāpe: R LoT,1(C) – 15% ≤ R LoT,2(C) ≤ R LoT,1(C) + 15% |
2. transportlīdzeklis: Spiediens riepā: 190 kPa ≤ p test ≤ 270 kPa Riepas slogojuma pakāpe: 60 % ≤ R LoT,2(T) ≤ 90 % |
|||||
|
Riepas slogojuma pakāpi R LoT aprēķina šādi:
kur:
|
|||||||
2.1.4.2.
Atsauces slodzi Q ref pie testa spiediena riepā p test nosaka šādi:
kur:
|
Q LI |
ir riepas maksimālā slodzes izturība atbilstoši tās slodzes indeksam, un |
|
p ref |
atsauces spiediens riepā, kā noteikts 2. tabulā. 2. tabula Atsauces spiedieni riepā
|
2.1.5.
Mērinstrumenti
2.1.5.1.
Transportlīdzekli aprīko ar kalibrētiem devējiem, kas ir piemēroti mērījumiem aukstuma un ledus apstākļos. Jābūt datu iegūšanas sistēmai, kurā saglabā izmērītās vērtības.
2.1.5.2.
Mērīšanas devēju un sistēmu precizitātei ir jābūt tādai, kas varētu pieļaut relatīvo nenoteiktību (2), kas ir mazāka par vai vienāda ar 1 procentu no izmērītā vai aprēķinātā vidējā maksimālā palēninājuma (3).
2.2.
Testēšanas kārtība un bremzēšanas testu cikli
2.2.1.
Katrā testa riepas bremzēšanas testā veic vismaz deviņus (9) derīgus testa braucienus.
2.2.2.
Vienā bremzēšanas testu ciklā drīkst testēt līdz divām (2) izmēģināmajām riepām. Vairākus bremzēšanas testu ciklus drīkst apvienot, un atsauces riepas pēdējais testu cikla bremzēšanas tests var kalpot par sākotnējo bremzēšanas testu nākamajā bremzēšanas testu ciklā.|
1. PIEMĒRS Bremzēšanas testu ciklā ar divām izmēģināmajām riepām testēšanas kārtība ir šāda: Ri – T1 – T2 – Rf, kur: Ri/Rf ir atsauces riepas sākotnējais/pēdējais bremzēšanas tests, un T1, T2 ir to divu izmēģināmo riepu bremzēšanas testi, kuras jāizvērtē. |
|
2. PIEMĒRS Braucienu kārtība bremzēšanas testu ciklu sērijā ar kopā četrām (4) izmēģināmo riepu komplektiem (T1 līdz T4) būtu šāda: Ri – T1 – T2 – Rf/Ri – T3 – T4 – Rf, kur atsauces riepu komplekta (Rf) pēdējais bremzēšanas tests pirmajā bremzēšanas testu ciklā kalpo par sākotnējo bremzēšanas testu (Ri) otrajā bremzēšanas testu ciklā. |
Ar ikvienu izmēģināmo riepu veic vismaz trīs (3) nesecīgus bremzēšanas testu ciklus.
2.3.
Testa procedūra
2.3.1.
Visām transportlīdzekļa riepām jābūt vienādām.
2.3.2.
Ar transportlīdzekli brauc taisnā līnijā ar ātrumu, kas ir par aptuveni 5 km/h lielāks nekā lielākais ātrums izvērtēšanas intervālā.
2.3.3.
Sasniedzot mērījumu zonu, transportlīdzekļa pārnesumkārbu pārslēdz neitrālā pozīcijā, strauji nospiež bremžu pedāli ar tādu spēku, kas ir pietiekams, lai iedarbinātu visu transportlīdzekļa riteņu ABS un izraisītu stabilu transportlīdzekļa gaitas palēnināšanos, un tur to nospiestu, līdz ātrums ir 0 km/h.
2.3.4.
Vidējo maksimālo palēninājumu nosaka vai nu starp 15 km/h un 5 km/h, vai starp 20 km/h un 5 km/h. To aprēķina, izmantojot vai nu laika (izteikta s), vai attāluma (izteikta m), vai palēninājuma (izteikta m • s–2) mērījumus. Katrā bremzēšanas testu cikla bremzēšanas testu (3 vai 4) testa braucienā un visām izmēģināmajām riepām izmanto vienu un to pašu izvērtēšanas ātruma intervālu.
2.4.
Datu izvērtēšana un rezultāti
2.4.1.
Datu izvērtēšana
2.4.1.1.
Attiecībā uz attāluma mērījumu vidējo maksimālo palēninājumu dm testa braucienā aprēķina šādi:
kur:
|
v i |
ir sākotnējais ātrums, izteikts m • s–1; |
|
v f |
ir beigu ātrums, izteikts m • s–1, un |
|
s |
ir attālums, izteikts metros, kas veikts intervālā starp sākotnējo ātrumu un beigu ātrumu. |
2.4.1.2.
Lielāko un mazāko vērtību (divos (2) braucienos kopā), kāda iegūta vismaz deviņos derīgos testa braucienos, katra bremzēšanas testa izvērtēšanā neņem vērā.
2.4.1.3.
Katrā bremzēšanas testu cikla bremzēšanas testā vidējā maksimālā palēninājuma vidējo aritmētisko d m,ave un standartnovirzi σd , kā arī variācijas koeficientu CVd aprēķina un reģistrē šādi:
un
2.4.2.
Saķeres uz ledus indeksa aprēķināšana bremzēšanas testā
2.4.2.1.
Lai atsevišķā bremzēšanas testā aprēķinātu saķeres uz ledus indeksu GI,k (T n ), atsauces riepas vidējo maksimālo palēninājumu koriģē atbilstoši katras izmēģināmās riepas (T n ) pozīcijai bremzēšanas testu ciklā.
2.4.2.2.
Šo atsauces riepas koriģēto vidējo maksimālo palēninājumu d m,adj(R) aprēķina saskaņā ar 3. tabulu, kur d m,ave(Ri) un d m,ave(Rf) ir vidējo maksimālo palēninājumu vidējie aritmētiskie atsauces riepas bremzēšanas testu cikla sākotnējā un pēdējā bremzēšanas testā.3. tabula
Atsauces riepas koriģētā vidējā maksimālā palēninājuma d m,adj(R) aprēķināšana
|
Ja izmēģināmo riepu skaits un secība vienā bremzēšanas testu ciklā ir: |
un ja kvalificējamā izmēģināmā riepa ir: |
attiecīgo atsauces riepas koriģēto vidējo maksimālo palēninājumu dm,adj(R) aprēķina šādi: |
||
|
T1 |
|
||
|
T1 |
|
||
|
T2 |
|
2.4.2.3.
Izmēģināmās riepas T n (n = 1, 2) saķeres uz ledus indeksu GI,k (T n ) atsevišķā bremzēšanas testā aprēķina šādi:
2.4.3.
Saķeres uz ledus indekssIzmēģināmās riepas saķeres uz ledus indeksu GI (T n ) aprēķina kā saķeres uz ledus indeksu GI,k (T n ) vidējo aritmētisko atsevišķos bremzēšanas testos, kas veikti trijos nesecīgos bremzēšanas testu ciklos:
Pilna testa ziņojuma piemērs ir dots 2. papildinājumā.
2.4.4.
Statistiskā validācija
2.4.4.1.
Vidējo maksimālo palēninājumu d m kopas katra bremzēšanas testa ietvaros pārbauda attiecībā uz normalitāti, novirzi un iespējamām izlecošajām vērtībām.
2.4.4.2.
Ja variācijas koeficients CVd izmēģināmās riepas bremzēšanas testā pārsniedz 6 procentus, šo bremzēšanas testu neņem vērā.
2.4.4.3.
Ja|
a) |
variācijas koeficients CVBFC atsauces riepas bremzēšanas testu cikla sākotnējā un pēdējā bremzēšanas testā pārsniedz 6 procentus vai |
|
b) |
vidējo maksimālo palēninājumu vidējais aritmētiskais atsauces riepas viena testu cikla sākotnējā un pēdējā bremzēšanas testā pārsniedz 5 procentus no šo divu vērtību vidējās vērtības:
|
|
c) |
atsauces riepas vidējais maksimālais palēninājums bremzēšanas testu cikla sākotnējā vai pēdējā bremzēšanas testā ir mazāks nekā 0,9 m • s–2 vai lielāks nekā 1,6 m • s–2, |
neņem vērā visu bremzēšanas testu ciklu.
2.4.4.4.
Katrai izmēģināmajai riepai Tn saķeres uz ledus indeksu GI,k(T n) variācijas koeficientu CVG trīs (3) nesecīgu bremzēšanas testu ciklu atsevišķos bremzēšanas testos aprēķina šādi:
kur:
un
GI (T n ) ir izmēģināmās riepas T n. saķeres uz ledus indekss.
2.4.4.5.
Ja šai izmēģināmajai riepai T n variācijas koeficients CVG pārsniedz 6%, nesecīgos bremzēšanas ciklos veic papildu bremzēšanas testus, līdz variācijas koeficients CVG , kas aprēķināts no jebkuriem trijiem šīs izmēģināmās riepas bremzēšanas testiem, izpilda šo prasību.
2.4.4.6.
SRTT beidz izmanto, ja tai ir neregulārs dilums vai bojājumi un ja šķiet, ka veiktspēja ir pasliktinājusies.
2.4.5.
Izmēģināmās riepas un atsauces riepas veiktspējas uz ledus salīdzināšana, izmantojot kontrolriepu
2.4.5.1.
Vispārīgi
2.4.5.1.1.
Ja izmēģināmo riepu nevar uzmontēt tam pašam transportlīdzeklim, kam uzmontēta atsauces riepa, piemēram, riepas izmēra dēļ vai tāpēc, ka nav iespējams panākt prasīto slodzi uz riepu un prasīto spiedienu riepā, salīdzināšanu veic, izmantojot pārejas riepas, turpmāk sauktas “kontrolriepas”, un divus dažādus transportlīdzekļus.
2.4.5.1.2.
Kontrolriepai ir jāpārsniedz saķeres uz ledus indeksa robežvērtība, kas noteikta šo noteikumu 6.5.2. punktā.
2.4.5.1.3.
Jābūt iespējai uz viena transportlīdzekļa uzstādīt atsauces riepu un kontrolriepu, un jābūt iespējai uz otra transportlīdzekļa uzstādīt kontrolriepu un izmēģināmo riepu.
2.4.5.2.
Kontrolriepas saķeres uz ledus indeksa aprēķināšana
2.4.5.2.1.
Triju nesecīgu bremzēšanas testu cikla pirmajā sērijā, izmantojot šā pielikuma 2.1.3.2.–2.4.4.6. punktā aprakstīto procedūru, kurā kontrolriepu uzskata par izmēģināmo riepu, nosaka saķeres uz ledus indeksu GI,1 (C) kontrolriepai attiecībā pret atsauces riepu. Triju nesecīgu bremzēšanas testu cikla otrajā sērijā, kur kontrolriepa kalpo par atsauces riepu, nosaka saķeres uz ledus indeksu GI,2 (T) izmēģināmajai riepai attiecībā pret kontrolriepu.
2.4.5.2.2.
Saķeres uz ledus indeksu GI(T) izmēģināmajai riepai attiecībā pret atsauces riepu aprēķina, reizinot šos abus saķeres uz ledus indeksus:
2.4.5.3.
Robežnosacījumi
2.4.5.3.1.
Salīdzināšanai ar SRTT un ar izmēģināmo riepu izmanto vienu un to pašu kontrolriepu komplektu, un riepas montē vienās un tajās pašās riteņu pozīcijās.
2.4.5.3.2.
Testēšanai izmantotās kontrolriepas pēc tam uzglabā tādos pašos apstākļos, kādi prasīti SRTT uzglabāšanai.
2.4.5.3.3.
SRTT un kontrolriepas beidz izmanto, ja tām ir neregulārs dilums vai bojājumi un ja šķiet, ka to veiktspēja ir pasliktinājusies.8. pielikuma 1. papildinājums
“Ledus simbola” piktogrammas definīcija
Pamatne ir vismaz 15 mm, un augstums – vismaz 13 mm.
Attēls nav mērogā.
8. pielikuma 2. papildinājums
Testa ziņojumi un testa dati par C1 klases riepām
1. daļa. Ziņojums
|
1. |
Tipa apstiprinātāja iestāde vai tehniskais dienests: … |
|
2. |
Ražotāja nosaukums un adrese: … |
|
3. |
Testa ziņojuma Nr.: … |
|
4. |
Zīmols un tirdzniecības apraksts … |
|
5. |
Riepas klase: … |
|
6. |
Lietojuma kategorija: … |
|
7. |
Saķeres uz ledus indekss attiecībā pret SRTT |
|
7.1. |
Testa procedūra un izmantotā SRTT … |
|
8. |
Piezīmes (ja ir): … |
|
9. |
Datums: … |
|
10. |
Paraksts: … |
2. daļa. Testa dati 1. bremzēšanas testu cikls
|
1. |
Testa datums: … |
|
2. |
Testa trases atrašanās vieta: … |
|
2.1. |
Testa trases raksturlielumi
|
|
3. |
Testa transportlīdzeklis (marka, modelis un tips, gads): … |
|
4. |
Detalizēta informācija par testa riepu un dati …
|
|
5. |
Testa rezultāti: vidējie maksimālie palēninājumi (m • s–2)
|
2. daļa. Testa dati 2. bremzēšanas testu cikls
|
1. |
Testa datums: … |
|
2. |
Testa trases atrašanās vieta: … |
|
2.1. |
Testa trases raksturlielumi
|
|
3. |
Testa transportlīdzeklis (marka, modelis un tips, gads): … |
|
4. |
Detalizēta informācija par testa riepu un dati …
|
|
5. |
Testa rezultāti: vidējie maksimālie palēninājumi (m • s–2)
|
2. daļa. Testa dati 3. bremzēšanas testu cikls
|
1. |
Testa datums: … |
|
2. |
Testa trases atrašanās vieta: … |
|
2.1. |
Testa trases raksturlielumi
|
|
3. |
Testa transportlīdzeklis (marka, modelis un tips, gads): … |
|
4. |
Detalizēta informācija par testa riepu un dati …
|
|
5. |
Testa rezultāti: vidējie maksimālie palēninājumi (m • s–2)
|
(1) To var izdarīt, piemēram, nobraucot 5 km līdz 10 km pa ceļu ar raupju virsmas segumu vai līdzvērtīgu virsmu.
(2) Piemērotas relatīvās mērījuma nenoteiktības noteikšanas metodes ir atrodamas, piemēram, ISO/IEC vadlīnijās 98-3, Mērījuma nenoteiktība. 3. daļa: Mērījuma nenoteiktības izteikšanas vadlīnijas (GUM:1995).
(3) Piemēram, ja vidējais maksimālais palēninājums ir aprēķināts saskaņā ar šā pielikuma 2.4.1.1. punktu, attāluma (s) un ātrumu (vi un vf ) mērīšanas devēju vai sistēmu precizitātei būtu jābūt tādai, ka relatīvo nenoteiktību salikumam, pamatojoties uz šā pielikuma 2.4.1.1. punktu, būtu jāļauj noteikt vidējo maksimālo palēninājumu ar relatīvo nenoteiktību, kas ir mazāka par vai vienāda ar 1 procentu.
9. PIELIKUMS
Lietotu riepu saķeres ar slapju virsmu noteikšanas procedūra
1.
Vispārīgā daļa (rezervēta)
2.
C1 klases riepu testa procedūraPrincips
Divi soļi:
|
1) |
lietotas riepas sagatavošana; |
|
2) |
lietotas riepas saķeres ar slapju ceļu indeksa izvērtēšana |
2.1.
DefinīcijasŠajā pielikumā vajadzībām ar 2.19.2. un 2.19.3. punktā minēto “ izmēģināmo riepu ” vai “ izmēģināmo riepu komplektu ” un “ atsauces riepu ” vai “ atsauces riepu komplektu ” saprot attiecīgi “ lietotu izmēģināmo riepu ” vai “ lietotu izmēģināmo riepu komplektu ” un “ lietotu atsauces riepu ” vai “ lietotu atsauces riepu komplektu ”.
2.1.1.
“Lietota riepa” šajos noteikumos ir jauna riepa, kas mākslīgi padarīta par lietotu, samazinot tās protektora dziļumu, vai attiecībā uz lietotu atsauces riepu – formēta ar šā pielikuma 2.2.1.2.4.1. punktā noteikto protektora dziļumu.
2.1.2.
“Nelietota riepa” ir jauna riepa pirms mākslīgās deldēšanas sākšanas.
2.1.3.
“Rieva” ir telpa starp divām protektora rakstā blakus esošām ribām vai blokiem.
2.1.4.
“Rievas dziļums” attālums no reālas vai aprēķinātas atskaites plaknes, kuru definē divu blakus esošu ribu malas, līdz zemākajam punktam rievā, mērīts perpendikulāri minētajai plaknei.
2.1.5.
“Protektora atsauces platums” ©C) tiek aprēķināts šādi:
kur:
|
Ra |
ir augstuma un platuma nominālā attiecība, kas ANO Noteikumos Nr. 30 definēta kā daļa no riepas izmēra apzīmējuma, izņemot izmēriem, kas uzskaitīti ANO Noteikumu Nr. 30 V pielikumā, kur tā ir pieņemta par 90, un |
|
S 1 |
ir nominālais šķērsgriezuma platums saskaņā ar ANO Noteikumiem Nr. 30, izņemot izmēriem, kas uzskaitīti ANO Noteikumu Nr. 30 V pielikumā, kur tas ir riepas šķērsgriezuma platums, kāds tajos norādīts. |
2.1.6.
“Protektora nodiluma indikatori”: sk. definīciju ANO Noteikumos Nr. 30.
2.1.7.
“Viduslīnija” ir līnija, kas riepas kopējo platumu sadala divās vienādās daļās.
2.1.8.
“Vidējā zona” ir laukums uz riepas protektora, ko definē ¾ (75%) no protektora atsauces platuma (C) un kas izmērīts simetriski attiecībā pret viduslīniju (sk. 4. attēlu).
2.1.9.
“Pleca zona” ir protektora laukums abās malās ārpus vidējās zonas.
2.1.10.
“Formas dalījuma līnija” ir robeža pa aploci, kur formas protektora raksta segmenti saskaras ar formas sānmalu platēm. Ja formas dalījuma līnija uz riepas nav redzama, par virtuālu formas dalījuma līniju uzskata riņķa līniju, kura atrodas ekvivalentos attālumos no pleca rievu galiem (sk. 1. attēlu).
2.1.11.
“Protektora raksta robežpunkti Li un Le” ir riepas profila punkti, kuri atrodas starp formas dalījuma līniju un hipotētisku punktu uz riepas profila līdz 15 mm attālumā no minētās līnijas virzienā uz viduslīniju (sk. 1. attēlu).
1. attēls
2.1.12.
“Pulēšana” ir viss protektora materiāla noņemšanas process, lai padarītu riepu lietotu un sagatavotu 2.2.1. punktā minētajai procedūrai.
2.1.13.
“Lietota atsauces riepa” vai “lietotu atsauces riepu komplekts” ir lietota standarta atsauces testa riepa, kura ir formētas kā SRTT16, vai šādu riepu komplekts.
2.2.
Lietotas riepas teorētiskais mērķprofilsTeorētiskais mērķprofils ir lietotas riepas profila līkne, kas aprakstīta 2.2.1.2.2. punktā.
2.2.1.
Lietotu C1 klases riepu sagatavošanaTurpmākajos punktos ir izklāstīta C1 klases lietotu riepu sagatavošana, noņemot iepriekš noteiktu protektora gumijas daudzumu (piemēram, nogriežot, noslīpējot), lai pēc tam veiktu testēšanu attiecībā uz saķeres ar slapju ceļu indeksu.
2.2.1.1.
Aparatūra
2.2.1.1.1.
Protektora dziļuma mērītājsVar izmantot jebkādu mehānisku, optisku vai elektronisku ierīci, kas spēj izmērīt rievas (tukšuma) dziļumu. Mērītāja izšķirtspējai ir jābūt vismaz 0,02 mm. Mērītāja precizitātei ir jābūt ±0,04 mm robežās.
2.2.1.1.2.
Riepas protektora noņemšanas mašīna ar iekārtu protektora gumijas noņemšanai iepriekš noteiktā veidā. Konkrēti, šai iekārtai jānodrošina 2.2.1.2.4.1. punktā prasītā rievas beigu dziļuma slīpēšanas precizitāte un precīzumspēja.
2.2.1.2.
ProcedūraIzvēlas četras pozīcijas, kas izvietotas pa aploci aptuveni vienādos attālumos.
2. attēls
Katrā no četrām pozīcijām izvēlas mērīšanas punktus šķērsvirzienā:
|
☐ |
vidējā zonā atbilstoši 2.2.1.2.1. punktā aprakstītajai procedūrai un |
|
☐ |
vizmas vienu mērīšanas punktu katrā pleca zonā. |
2.2.1.2.1.
Kontroles mērīšanas punktu izraudzīšanās vidējā zonāLai kontrolētu sagatavošanas procesa atbilstību (sk. 2.2.1.2.3. punktu), vidējā zonā, šķērsvirzienā izraugās n mērīšanas punktus (sk. 3. attēlu).
|
☐ |
Mērīšanas punktu n skaitam jābūt lielākam par vai vienādam ar 4. */ |
|
☐ |
Viens mērīšanas punkts katrā galvenajā rievā. |
|
☐ |
Pērējiem mērīšanas punktiem jāatrodas mazāk svarīgās rievās:
|
Mērīšanas punktus galvenajās rievās pozicionē vietās, kur rievai ir pilns dziļums, piemēram, izvairoties no gumijas izciļņiem, izvirzījumiem, protektora nodiluma indikatoriem un citiem paaugstinātiem elementiem.
3. attēls
2.2.1.2.2.
Teorētiska lietota mērķprofila aprakstsVidējā zona: līknes pamatā ir riņķis, kura centrs atrodas uz radiālās ass, kura iet caur viduslīniju, un tā rādiusa pamatā ir aproksimācijas līkne, kura iet caur visiem punktiem, kuri atrodas 2 mm augstumā visos kontrolpunktos, kas aprakstīti 2.2.1.2.1. punktā. Alternatīvi un atkarībā no protektora raksta ģeometrijas specifikas aproksimācijas līkni drīkst būt ar nobīdi no riepas oriģinālā profila.
Pleca zona: mākslīgi par lietotu padarīta profila malas protektora vidējā daļā ir savienotas ar punktiem Le un Li. Jānodrošina mākslīgi par lietotu padarītas riepas visa profila vienmērīgums (daļā no vidējās zonas līdz pleciem) (piemēram, ar aploces arku vai pēc citas līknes).
4. attēls
2.2.1.2.3.
Lietotas riepas sagatavošanaRiepu inspicē, lai pārliecinātos, ka nav tādu protektora defektu, kas varētu ietekmēt apstrādāto riepu. Ja kaut ko tādu konstatē, riepu šai procedūrai neizmantot.
Atkarībā no lietotas riepas sagatavošanas procesa tehnikas gumijas noņemšanu var vadīt, tieši tiecoties uz lietotas riepas mērķprofilu, vai manuāli un regulāri vadot gumijas noņemšanu, vai kā citādi.
2.2.1.2.4.
Sagatavotās riepas validēšana
2.2.1.2.4.1.
Protektora dziļumu validēšanaSagatavošanas procesa beigās izmēra rievas dziļumu 2.2.1.2.1. punktā noteiktajos mērīšanas punktos.
Visos vidējā zonā noteiktajos mērīšanas punktos:
|
☐ |
rievas beigu dziļumam katrā atsevišķā vidējās zonas mērīšanas punktā jābūt 2 mm ± 0,4 mm; |
|
☐ |
rievas vidējam dziļumam kopumā visos vidējās zonas mērīšanas punktos jābūt 2 mm ± 0,2 mm. |
Katrā mērīšanas punktā, kas noteikts pleca zonā:
|
☐ |
rievas beigu dziļums pleca zonā nedrīkst būt lielāks kā 2 mm. |
5. attēls
Ja viens no šiem nosacījumiem nav izpildīts, sagatavo citu izmēģināmo riepu.
2.2.1.2.4.1.1.
Diska platumam jābūt tādam, kādu norādījusi atzīta riepu un disku standartu organizācija, kas uzskaitīta šo noteikumu 6. pielikuma 4. papildinājumā. Diska platuma kods nedrīkst atšķirties no diska nominālā platuma koda par vairāk kā 0,5.
2.2.1.2.4.1.2.
Spiedienam riepā protektora dziļuma mērīšanas vajadzībām jābūt starp 180 kPa un 220 kPa.
2.2.1.2.4.2.
Lietotās riepas virsmas validēšanaRaupjuma profila, kas definēts ISO 21920-2:2021, nelīdzenumu augstuma absolūto vērtību vidējo aritmētisko pēc virsmas galīgās apstrādes nosaka trijos mērīšanas punktos, kuri uz sagatavotās virsmas šķērsvirzienā izvietoti aptuveni vienmērīgi, četros pa aploci vienmērīgi izvietotos punktos.
Raupjuma profila nelīdzenumu trīs augstuma absolūto vērtību vidējo aritmētisko vidējais pēc virsmas galīgās apstrādes nedrīkst pārsniegt 20 μm.
Ja šis nosacījums nav izpildīts, sagatavo citu izmēģināmo riepu.
2.3.
Vispārīgi testa nosacījumi
2.3.1.
Trases raksturlielumiTesta trasei jābūt šādiem raksturlielumiem.
2.3.1.1.
Virsmai jābūt ar blīva asfalta virsmu, vienmērīgu slīpumu, kas nav lielāks kā 2 procenti gan garenvirzienā, gan šķērsvirzienā, un tā nedrīkst novirzīties vairāk kā par 6 mm, ja to testē ar 3 m garu lineālu.
2.3.1.2.
Virsmas segumam jābūt vienāda vecuma, sastāva un nodiluma. Uz testa virsmas nedrīkst būt ar to nesaistīts materiāls vai citādi gruži.
2.3.1.3.
Šķembu maksimālajam izmēram jābūt 10 mm (pieļaujamais lielums no 8 mm līdz 13 mm).
2.3.1.4.
Vidējam makrotekstūras dziļumam, mērītam saskaņā ar ASTM E965-96 (atkārtoti apstiprinātam 2006. gadā) ar smilšu laukumu, jābūt 0,7 ± 0,3 mm. Ja izmanto transportlīdzekļa metodi, vidējo makrotekstūras dziļumu nosaka abās joslās, kur riepas kustība bremzēsies.
2.3.1.5.
Saslapinātas virsmas berzes īpašības mēra, izmantojot lietotu standarta atsauces testa riepu, kas formēta kā SRTT16, vai nu pēc šā pielikuma 2.3.2.1. punktā aprakstītās metodes, ja izmanto transportlīdzekļa metodi (saskaņā ar 2.4.1. punktu),vai pēc šā pielikuma 2.3.2.2. punktā aprakstītās metodes, ja izmanto piekabes (vai riepu testa transportlīdzekļa) metodi.
2.3.2.
Saslapinātas virsmas berzes īpašības mērīšanas metodes
2.3.2.1.
Izmantojot šā pielikuma 2.4.1. punktā aprakstīto procedūru, veic divus atsauces riepas bremzēšanas testus, kas katrs sastāv no vismaz sešiem (6) derīgiem testa braucieniem tajā pašā virzienā salāgotās trases sekcijās. Bremzēšanas testiem jāaptver visa potenciālā bremzēšanas zona, arī tā vieta, kur mērīts tekstūras dziļums.Bremzēšanas testu izvērtē, kā aprakstīts šā pielikuma 2.4.1.1.1. un 2.4.1.1.2. punktā. Ja viena bremzēšanas testa variācijas koeficients CVBFC pārsniedz 4 procentus, rezultātus neņem vērā un atkārto bremzēšanas testus.
Katrā bremzēšanas testā vidējā bremzēšanas spēka koeficientu vidējo aritmētisko
kur:
ϑ ir saslapinātās virsmas temperatūra grādos pēc Celsija,
Vidējā bremzēšanas spēka koeficients ar temperatūras korekciju (BFC ave,corr) katrā bremzēšanas testā nedrīkst būt mazāks kā 0,4 un lielāks kā 0,65.
Divu bremzēšanas testu vidējo bremzēšanas spēka koeficientu ar temperatūras korekciju vidējie aritmētiskie nedrīkst atšķirties par vairāk nekā 10 procentiem no šo divu vērtību vidējās vērtības:
2.3.2.2.
Izmantojot šā pielikuma 2.4.2. punktā aprakstīto procedūru, tajā pašā vietā, kur mērīts makrotekstūras vidējais dziļums, veic vienu atsauces riepas bremzēšanas testu, kas sastāv no vismaz sešiem (6) derīgiem testa braucieniem tajā pašā virzienā.Bremzēšanas testu izvērtē, kā aprakstīts šā pielikuma 2.4.2.1.1. un 2.4.2.1.2. punktā. Ja variācijas koeficients CVμ pārsniedz 4 procentus, rezultātus neņem vērā un atkārto bremzēšanas testu.
Izmērīto maksimālo bremzēšanas spēka koeficientu vidējo aritmētisko (
kur:
ϑ ir saslapinātās ceļa virsmas temperatūra grādos pēc Celsija,
Vidējais maksimālais bremzēšanas spēka koeficients ar temperatūras korekciju (μ peak,corr) nedrīkst būt mazāks kā 0,45 un lielāks kā 0,80.
2.3.3.
Atmosfēras apstākļiVirsmas saslapinājumu nedrīkst ietekmēt vējš (atļauti vēja aizsargvairogi).
Saslapinātās virsmas temperatūrai un vides temperatūrai jāiekļaujas šādos intervālos.
|
Lietojuma kategorija |
Saslapinātās virsmas temperatūra |
Vides temperatūra |
|
|
Normāla riepa |
12 °C – 35 °C |
12 °C – 40 °C |
|
|
Sniega riepa |
|
5 °C – 35 °C |
5 °C – 40 °C |
|
|
Sniega riepa, kas klasificēta kā riepa izmantošanai smagos sniega apstākļos |
5 °C – 20 °C |
5 °C – 20 °C |
|
Īpaša lietojuma riepa |
|
5 °C – 35 °C |
5 °C – 40 °C |
|
|
Īpaša lietojuma riepa, kas klasificēta kā riepa izmantošanai smagos sniega apstākļos |
5 °C – 20 °C |
5 °C – 20 °C |
Turklāt saslapinātās virsmas temperatūra testa laikā nedrīkst mainīties par vairāk kā 10 °C.
Apkārtējai temperatūrai jāsaglabājas tuvu saslapinātas virsmas temperatūrai; vides temperatūras un saslapinātas virsmas temperatūras starpībai jābūt mazākai nekā 10 °C.
2.3.4.
Atsauces riepu nomaiņaJa testos riepa dilst nevienmērīgi vai tiek bojāta vai ja dilums vai novecošana ietekmē testa rezultātus, šo atsauces riepu turpmāk izmantot nedrīkst.
2.4.
Testēšanas metodes saķeres ar slapju virsmu mērīšanaiLietotas izmēģināmās riepas saķeres ar slapju ceļu indeksa (GB) aprēķināšanai izmēģināmās riepas bremzēšanas veiktspēju slapjas saķeres apstākļos salīdzina ar atsauces riepas bremzēšanas veiktspēju slapjas saķeres apstākļos transportlīdzeklim, kas pārvietojas taisnvirzienā pa slapju virsmu ar cietu segumu. To mēra pēc kādas no šādām metodēm:
|
a) |
transportlīdzekļa metode, ar kuru testē riepu komplektu, kas uzmontēts ar instrumentiem aprīkotam vieglajam pasažieru automobilim; |
|
b) |
testēšanas metode, kurā izmanto piekabi, ko velk transportlīdzeklis, vai riepu testa transportlīdzekli, kas aprīkots ar testa riepu vai riepām. |
2.4.1.
Testēšanas metode (a), kurā izmanto ar instrumentiem aprīkotu vieglo pasažieru automobiliPiemēro visus noteikumus, kas doti 5. pielikuma (A) daļas 4.1. punktā “Testēšanas metode (a), kurā izmanto ar instrumentiem aprīkotu vieglo pasažieru automobili” un tā apakšpunktos, izņemot 4.1.6. punktu “Mērījumu rezultātu apstrāde”. Tā vietā piemēro šā pielikuma 2.4.1.1. punktu.
2.4.1.1.
Mērījumu rezultātu apstrāde
2.4.1.1.1.
Vidējā bremzēšanas spēka koeficienta aprēķināšanaPiemēro visus 5. pielikuma (A) daļas 4.1.6.1. punkta noteikumus.
2.4.1.1.2.
Rezultātu validācijaVariācijas koeficientu CVBFC aprēķina šādi:
kur:
Atsauces riepai
|
a) |
variācijas koeficientam CVBFC atsauces riepas testu cikla sākotnējā un pēdējā bremzēšanas testā jābūt mazākam par vai vienādam ar 4 procentiem; |
|
b) |
vidējo bremzēšanas spēka koeficientu vidējie aritmētiskie sākotnējā un pēdējā bremzēšanas testā nedrīkst atšķirties par vairāk nekā 5 procentiem no šo divu vērtību vidējās vērtības:
kur:
|
|
c) |
Vidējie bremzēšanas spēka koeficienti ar temperatūras korekciju (BFCave,corr, sk. šā pielikuma 2.3.2.1. punktu), kas aprēķināti atsauces riepas testu cikla sākotnējā un pēdējā bremzēšanas testā, nedrīkst būt mazāki kā 0,40 un lielāki kā 0,65. |
Ja viens vai vairāki no šiem nosacījumiem nav izpildīti, atkārto visu testu ciklu.
Izmēģināmām riepām (T):
variācijas koeficientu CVBFC aprēķina katram izmēģināmo riepu komplektam. Ja viens variācijas koeficients ir lielāks nekā 4 procenti, datus noraida un atkārto bremzēšanas testu ar izmēģināmo riepu komplektu.
2.4.1.1.3.
Koriģētā vidējā bremzēšanas spēka koeficienta aprēķināšanaPiemēro visus 5. pielikuma (A) daļas 4.1.6.3. punkta noteikumus.
2.4.1.1.4.
Izmēģināmās riepas saķeres ar slapju ceļu indeksa aprēķināšanaIzmēģināmās riepas T n (n = 1, 2 vai 3) saķeres ar slapju ceļu indeksu GB (T n ) aprēķina šādi:
kur:
|
|
ir izmēģināmās riepas T n vidējo bremzēšanas spēka koeficientu vidējais aritmētiskais bremzēšanas testā;
|
|
BFC adj(R) |
ir koriģētais vidējais bremzēšanas spēka koeficients saskaņā ar 5. pielikuma 1. tabulu; |
|
BFC(R0) = |
0,52 ir fiksēts kā atsauces riepas bremzēšanas spēka koeficients atsauces apstākļos; |
|
ϑ |
ir izmērītā slapjas virsmas temperatūra, izteikta Celsija grādos, kad testē izmēģināmo riepu Tn; |
|
ϑ 0 |
ir saslapinātās virsmas atsauces temperatūra attiecībā uz izmēģināmo riepu saskaņā ar tās lietojuma kategoriju, kā uzskaitīts 2. tabulā; |
|
MTD |
= |
ir izmērītais trases makrotekstūras dziļums, izteikts mm (sk. šā pielikuma 3.1.4. punktu); |
|
MTD 0 |
= |
0,8 mm ir fiksēts kā atsauces trases makrotekstūras dziļums; |
|
K vehicle = 1,95 |
= |
ir koeficients, kas piešķir konsekvenci saķeres ar slapju ceļu indeksa iepriekšējam un šim aprēķinam un kas nodrošina transportlīdzekļa un piekabes metodes konverģenci, un |
koeficienti a, b, c un d ir doti 2. tabulā.
2. tabula
|
Lietojuma kategorija |
ϑ0 (°C) |
a |
b (°C–1) |
c (°C–2) |
d (mm–1) |
|
|
Normāla riepa |
20 |
+0,90996 |
–0,00179 |
–0,00013 |
–0,10313 |
|
|
Sniega riepa |
|
15 |
+0,81045 |
–0,00004 |
–0,00019 |
–0,05093 |
|
|
Sniega riepa, kas klasificēta kā riepa izmantošanai smagos sniega apstākļos |
10 |
+0,71094 |
+0,00172 |
–0,00025 |
+0,00127 |
|
Īpaša lietojuma riepa |
|
15 |
+0,81045 |
–0,00004 |
–0,00019 |
–0,05093 |
|
|
Īpaša lietojuma riepa, kas klasificēta kā riepa izmantošanai smagos sniega apstākļos |
10 |
+0,71094 |
+0,00172 |
–0,00025 |
+0,00127 |
2.4.2.
Testēšanas metode (b), izmantojot piekabi, kuru velk transportlīdzeklis vai riepu testa transportlīdzeklisPiemēro visus noteikumus, kas doti 5. pielikuma (A) daļas 4.2. punktā “Testēšanas metode (b), kurā izmanto piekabi, ko velk transportlīdzeklis, vai riepu testa transportlīdzekli” un tā apakšpunktos, izņemot 4.2.8. punktu. “Mērījumu rezultātu apstrāde”. Tā vietā piemēro šā pielikuma 2.4.2.1. punktu.
2.4.2.1.
Mērījumu rezultātu apstrāde
2.4.2.1.1.
Maksimālā bremzēšanas spēka koeficienta aprēķināšanaPiemēro visus 5. pielikuma (A) daļas 4.2.8.1. punkta noteikumus.
2.4.2.1.2.
Rezultātu validācijaVariācijas koeficientu CV μ attiecībā uz μ peak aprēķina šādi:
kur:
Atsauces riepai (R):
|
a) |
variāciju koeficientam CVμ atsauces riepas testu cikla sākotnējā un pēdējā bremzēšanas testā jābūt mazākam par vai vienādam ar 4 procentiem; |
|
b) |
maksimālā bremzēšanas spēka koeficientu vidējie aritmētiskie atsauces riepas viena testu cikla sākotnējā un pēdējā bremzēšanas testā nedrīkst atšķirties par vairāk kā 5 procentiem no šo divu vērtību vidējās vērtības:
kur:
|
|
c) |
Vidējie maksimālā bremzēšanas spēka koeficienti ar temperatūras korekciju (μ peak,corr, sk. šā pielikuma 2.3.2,2. punktu), kas aprēķināti atsauces riepas testu cikla sākotnējā un pēdējā bremzēšanas testā, nedrīkst būt mazāki kā 0,45 un lielāki kā 0,80. |
Ja viens vai vairāki no šiem nosacījumiem nav izpildīti, atkārto visu testu ciklu.
Izmēģināmai(-ām) riepai(-ām) (Tn):
katrai izmēģināmai riepai aprēķina maksimālā bremzēšanas spēka variācijas koeficientu CVμ . Ja kāds variācijas koeficients ir lielāks nekā 5 procenti, datus neņem vērā un atkārto bremzēšanas testu ar šo izmēģināmo riepu.
2.4.2.1.3.
Atsauces riepas koriģētā vidējā maksimālā bremzēšanas spēka koeficienta aprēķināšanaPiemēro visus 5. pielikuma (A) daļas 4.2.8.3. punkta noteikumus.
2.4.2.1.4.
Izmēģināmās riepas saķeres ar slapju ceļu indeksa aprēķināšanaIzmēģināmās riepas T n (n = 1, 2, 3) saķeres ar slapju ceļu indeksu GB(T n) aprēķina šādi:
kur:
|
|
ir izmēģināmās riepas T n maksimālā bremzēšanas spēka koeficientu vidējais aritmētiskais bremzēšanas testā;
|
|
μ peak,adj(R) |
ir koriģētais vidējais bremzēšanas spēka koeficients saskaņā ar 5. pielikuma 3. tabulu; |
|
μ peak(R0) = |
0,71 ir fiksēts kā atsauces riepas maksimālā bremzēšanas spēka koeficients atsauces apstākļos; |
|
ϑ |
ir izmērītā slapjas virsmas temperatūra, izteikta Celsija grādos, kad testē izmēģināmo riepu Tn; |
|
ϑ 0 |
ir saslapinātās virsmas atsauces temperatūra attiecībā uz izmēģināmo riepu saskaņā ar marķējumu uz tās sānmalas, kā uzskaitīts 4. tabulā; |
|
MTD |
= |
ir izmērītais trases makrotekstūras dziļums; |
|
MTD 0 |
= |
0,8 mm ir fiksēts kā atsauces trases makrotekstūras dziļums; |
|
K trailer = 1,50 |
= |
ir koeficients, kas piešķir konsekvenci saķeres ar slapju ceļu indeksa iepriekšējam un šim aprēķinam un kas nodrošina transportlīdzekļa un piekabes metodes konverģenci, un |
koeficienti a, b, c un d ir doti 4. tabulā.
4. tabula
|
Lietojuma kategorija |
ϑ0 (°C) |
a |
b (°C–1) |
c (°C–2) |
d (mm–1) |
|
|
Normāla riepa |
20 |
+0,99655 |
–0,00124 |
+0,00041 |
+0,06876 |
|
|
Sniega riepa |
|
15 |
+0,94572 |
–0,00032 |
–0,00020 |
+0,08047 |
|
|
Sniega riepa, kas klasificēta kā riepa izmantošanai smagos sniega apstākļos |
10 |
+0,89488 |
+0,00061 |
–0,00080 |
+0,09217 |
|
Īpaša lietojuma riepa |
|
15 |
+0,94572 |
–0,00032 |
–0,00020 |
+0,08047 |
|
|
Īpaša lietojuma riepa, kas klasificēta kā riepa izmantošanai smagos sniega apstākļos |
10 |
+0,89488 |
+0,00061 |
–0,00080 |
+0,09217 |
3.
C2 un C3 klases riepu saķeres izvērtēšanaLietotas riepas saķeres ar slapju ceļu indeksa izvērtēšana
Princips
Divi soļi:
|
(a) |
Nelietotas riepas saķeres ar slapju ceļu indeksu G izvērtē atbilstoši 5. pielikuma (B) daļas “C2 un C3 klases riepas” un tās apakšpunktu noteikumiem. |
|
(b) |
Lietotu C2 un C3 klases riepu saķeres ar slapju ceļu indeksu GB izvērtē, izmantojot šādas formulas:
|
Kworn ir lietotas riepas saķeres ar slapju ceļu veiktspējas krituma koeficients pretstatā nelietotai riepai:
Kworn (C2) = 0,87
K worn (C3) = 0,83
9. pielikuma 1. papildinājums
Lietotas riepas sagatavošanas ziņojuma piemērs
|
Slīpēšanas datums |
|
|
Ražotājs |
|
|
Zīmols |
|
|
Tirdzniecības apraksts / komercnosaukums: |
|
|
Izmērs |
|
|
Ekspluatācijas apraksts |
|
|
Diska platums |
|
|
Spiediens riepā (kPa) |
|
|
Ražošanas nedēļa |
|
|
Riepas identifikācijas kods |
|
Rievas dziļuma mērījums
|
Rievas dziļums Vidējā zonā: (2,0 ± 0,4) mm Pleca zonā: ≤ 2 mm |
vidējā zonā (jā/nē) |
Vietas uz aploces |
||||
|
1 |
2 |
3 |
4 |
|||
|
Vietas šķērsvirzienā |
1 |
|
|
|
|
|
|
2 |
|
|
|
|
|
|
|
3 |
|
|
|
|
|
|
|
4 |
|
|
|
|
|
|
|
5 |
|
|
|
|
|
|
|
6 |
|
|
|
|
|
|
|
7 |
|
|
|
|
|
|
|
8 |
|
|
|
|
|
|
|
|
Vērtības |
|
Vidējais rievas dziļums vidējā zonā (mm) Vidējā zona: (2,0 ± 0,2) mm |
|
Raupjuma mērījums
|
Raupjuma profila nelīdzenumu augstuma absolūto vērtību vidējais aritmētiskais (μm) |
Sekcijas |
||||||
|
1. |
2. |
3. |
4. |
||||
|
Šķērsv. v. |
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|||
|
|
|
|
|
|||
|
Vidēji |
|
|
|
|
|||
9. pielikuma 2. papildinājums
Lietotu riepu saķeres ar slapju ceļu indeksa testa ziņojumu piemēri
1. piemērs. Testa ziņojums par lietotu riepu saķeres ar slapju ceļu indeksu, izmantojot piekabes vai riepu testa transportlīdzekļa metodi
|
Testa ziņojuma numurs: |
|
|
Testa datums: |
|
|
|
|
|
|
|||
|
Trase: |
|
|
|
Minimums: |
Maksimums: |
|
Tekstūras dziļums (mm): |
|
Saslapinātās virsmas temp. (°C): |
|
|
|
|
μpeak,corr: |
|
Vides temp. (°C): |
|
|
|
|
Ūdens dziļums (mm): |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|||
|
Ātrums (km/h): |
|
||||
|
Nr. |
1. |
2. |
3. |
4. |
5. |
|
|
Zīmols |
|
|
|
|
|
|
|
Raksts / tirdzniecības apraksts |
SRTT… |
|
|
|
SRTT… |
|
|
Izmērs |
|
|
|
|
|
|
|
Ekspluatācijas apraksts |
|
|
|
|
|
|
|
Atsauces (testa) spiediens riepā (kPa) |
|
|
|
|
|
|
|
Riepas identifikācija |
|
|
|
|
|
|
|
M+S marķējums (J/N) |
|
|
|
|
|
|
|
3PMSF marķējums (J/N) |
|
|
|
|
|
|
|
Disks |
|
|
|
|
|
|
|
Slodze (kg) |
|
|
|
|
|
|
|
Spiediens (kPa) |
|
|
|
|
|
|
|
μpeak |
1. |
|
|
|
|
|
|
2. |
|
|
|
|
|
|
|
3. |
|
|
|
|
|
|
|
4. |
|
|
|
|
|
|
|
5. |
|
|
|
|
|
|
|
6. |
|
|
|
|
|
|
|
7. |
|
|
|
|
|
|
|
8. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Standartnovirze, σμ |
|
|
|
|
|
|
|
CVμ ≤ 4 % |
|
|
|
|
|
|
|
CVal(μ peak) ≤ 5 % |
|
|
|
|
|
|
|
μ peak,corr(R) |
|
|
|
|
|
|
|
μ peak,adj(R) |
|
|
|
|
|
|
|
Saķeres ar slapju ceļu indekss |
|
|
|
|
|
|
|
Saslapinātās virsmas temp. (°C) |
|
|
|
|
|
|
|
Vides temp. (°C) |
|
|
|
|
|
|
|
Piezīmes |
|
|
|
|
|
|
2. piemērs. Testa ziņojums par lietotu riepu saķeres ar slapju ceļu indeksu, izmantojot transportlīdzekļa metodi
|
Testa ziņojuma numurs: |
|
|
Testa datums: |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|||
|
Trase: |
|
|
|
Minimums: |
Maksimums: |
|
Transportlīdzeklis |
|
|
|
Tekstūras dziļums (mm): |
|
Saslapinātās virsmas temp. (°C): |
|
|
|
Zīmols: |
|
||
|
BFC ave,corr,1: |
|
Vides temp. (°C): |
|
|
Modelis: |
|
|||
|
BFC ave,corr,2: |
|
|
|
|
Tips: |
|
|||
|
CVal(BFC ave,corr): |
|
|
|
|
Reģistrācijas gads: |
|
|||
|
Ūdens dziļums (mm): |
|
|
|
|
Maksimālā ass slodze: |
Priekšā |
Aizmugurē |
||
|
|
|
|
|
|
|||||
|
Sākuma ātrums (km/h): |
|
|
Beigu ātrums (km/h): |
|
|||||
|
Nr. |
1. |
2. |
3. |
4. |
5. |
||||||
|
Zīmols |
|
|
|
|
|
||||||
|
Raksts / tirdzniecības apraksts |
SRTT… |
|
|
|
SRTT… |
||||||
|
Izmērs |
|
|
|
|
|
||||||
|
Ekspluatācijas apraksts |
|
|
|
|
|
||||||
|
Atsauces (testa) spiediens riepā (kPa) |
|
|
|
|
|
||||||
|
Riepas identifikācija |
|
|
|
|
|
||||||
|
M+S marķējums (J/N) |
|
|
|
|
|
||||||
|
3PMSF marķējums (J/N) |
|
|
|
|
|
||||||
|
Disks |
|
|
|
|
|
||||||
|
Spiediens riepās uz priekšējās ass (kPa) |
kreisā puse: |
labā puse: |
kreisā puse: |
labā puse: |
kreisā puse: |
labā puse: |
kreisā puse: |
labā puse: |
kreisā puse: |
labā puse: |
|
|
Spiediens riepās uz aizmugurējās ass (kPa) |
kreisā puse: |
labā puse: |
kreisā puse: |
labā puse: |
kreisā puse: |
labā puse: |
kreisā puse: |
labā puse: |
kreisā puse: |
labā puse: |
|
|
Priekšējās ass slodze (kg) |
kreisā puse: |
labā puse: |
kreisā puse: |
labā puse: |
kreisā puse: |
labā puse: |
kreisā puse: |
labā puse: |
kreisā puse: |
labā puse: |
|
|
Aizmugurējās ass slodze (kg) |
kreisā puse: |
labā puse: |
kreisā puse: |
labā puse: |
kreisā puse: |
labā puse: |
kreisā puse: |
labā puse: |
kreisā puse: |
labā puse: |
|
|
|
Bremzēšanas ceļš (m) |
BFCi |
Bremzēšanas ceļš (m) |
BFCi |
Bremzēšanas ceļš (m) |
BFCi |
Bremzēšanas ceļš (m) |
BFCi |
Bremzēšanas ceļš (m) |
BFCi |
|
|
Mērījums |
1. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
2. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
3. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
4. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
5. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
6. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
7. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
8. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
9. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
10. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||||
|
Standartnovirze, σBFC |
|
|
|
|
|
||||||
|
CVBFC ≤ 4 % |
|
|
|
|
|
||||||
|
CVal(BFC ave) ≤ 5 % |
|
|
|
|
|
||||||
|
BFC ave,corr(R) |
|
|
|
|
|
||||||
|
BFC adj(R) |
|
|
|
|
|
||||||
|
Saķeres ar slapju ceļu indekss |
|
|
|
|
|
||||||
|
Saslapinātās virsmas temp. (°C) |
|
|
|
|
|
||||||
|
Vides temp. (°C) |
|
|
|
|
|
||||||
|
Piezīmes |
|
|
|
|
|
||||||
10. PIELIKUMS
C1 klases riepu dilšanas noteikšanas procedūra
Ievads
Lai aprēķinātu izmēģināmās riepas dilšanas indeksu, izmēģināmās riepas dilšanas līmeni salīdzina ar standarta atsauces testa riepas dilšanas līmeni. To mēra pēc kādas no šādām metodēm:
|
a) |
transportlīdzekļa testa metode uz koplietošanas ceļiem; |
|
b) |
iekštelpu trumuļa testa metode. |
1. Testa metode (a), izmantojot transportlīdzekli uz koplietošanas ceļiem
1.1. Tvērums
Šī metode šo noteikumu tvērumā attiecas uz C1 riepām, izņemot ledus riepas un riepas ar nominālo diska diametra kodu ≤ 13.
1.2. Definīcijas
Papildus attiecīgajām šo noteikumu 2. punkta definīcijām piemēro šādas.
|
1.2.1. |
“Aplis” ir trases sekcija, kurai ir tāds pats sākuma un beigu punkts. Ja vienu un to pašu cilpu izbrauc pa pulksteņa radītāju kustības virzienu un pretēji tam, to uzskata par divām cilpām. |
|
1.2.2. |
“Trase” apzīmē ceļus, kuri tiks izmantoti abrazīvā diluma testos. Trasi var veidot viens vai vairāki apļi, kurus var izbraukt jebkādā kārtībā. |
|
1.2.3. |
“Piegājiens” ir laikposms, kāds vajadzīgs, lai izbrauktu trasi (ieskaitot pārtraukumu laiku, rotācijas laiku starp transportlīdzekli konvojā un braukšanu atsevišķā transportlīdzeklī). |
|
1.2.4. |
“Kopējais nobrauktais attālums” ir kopējais attālums, kādu riepa nobraukusi testa laikā. |
|
1.2.5. |
“Elektriska mašīna” identificē enerģijas konvertoru, kas pārveido elektroenerģiju mehāniskajā enerģijā. |
|
1.2.6. |
“Spēkiekārtas enerģijas pārveidotāja kategorija” ir i) iekšdedzes motors, ii) elektromašīna vai iii) degvielas elements. |
|
1.2.7. |
“Hibrīdelektrisks transportlīdzeklis (HEV)” ir hibrīda transportlīdzeklis, kurā viens no piedziņas enerģijas konvertoriem ir elektriska iekārta. |
|
1.2.8. |
“Hibrīda transportlīdzeklis” ir transportlīdzeklis, kas aprīkots ar spēka pārvadu, kurš satur vismaz divu dažādu kategoriju spēkiekārtas enerģijas pārveidotājus un vismaz divu dažādu kategoriju spēkiekārtas enerģijas akumulēšanas sistēmas. |
|
1.2.9. |
“Hibrīdelektrisks transportlīdzeklis bez ārējas uzlādes (NOVC-HEV)” ir hibrīdelektrisks transportlīdzeklis, ko nevar uzlādēt no ārēja avota. |
|
1.2.10. |
“Hibrīdelektrisks transportlīdzeklis ar ārēju uzlādi (OVC-HEV)” ir hibrīdelektrisks transportlīdzeklis, ko var uzlādēt no ārēja avota. |
|
1.2.11. |
“Pilnībā elektrisks transportlīdzeklis (PEV)” ir transportlīdzeklis, kas ir aprīkots ar spēka pārvadu, kurā kā spēkiekārtas enerģijas pārveidotāji ir tikai elektriskas mašīnas un kā spēkiekārtas enerģijas akumulēšanas sistēmas ir tikai atkārtoti uzlādējamas elektroenerģijas akumulēšanas sistēmas (REESS). |
|
1.2.12. |
“Pilnībā iekšdedzes motora (ICE) transportlīdzeklis” ir transportlīdzeklis, kuram visi spēkiekārtas enerģijas pārveidotāji ir iekšdedzes motori. |
|
1.2.13. |
“Vilces REESS” ir elektroenerģijas akumulēšanas sistēma, kas ir atkārtoti uzlādējama un nodrošina elektroenerģiju elektriskai vilcei. |
|
1.2.14. |
“FWD (priekšpiedziņas) transportlīdzeklis” ir transportlīdzeklis, kuram piedziņas griezes momentu dod tikai priekšējā ass. |
|
1.2.15. |
“RWD (aizmugures piedziņas) transportlīdzeklis” ir transportlīdzeklis, kuram piedziņas griezes momentu dod tikai aizmugurējā ass. |
|
1.2.16. |
“4WD (četrriteņu piedziņas) transportlīdzeklis” ir transportlīdzeklis, kuram vadītājs var izslēgt piedziņas griezes momentu uz vienu asi. |
|
1.2.17. |
“AWD (visu riteņu piedziņas) transportlīdzeklis” ir transportlīdzeklis, kuram ir pastāvīga vai transportlīdzekļa vadīta četrriteņu piedziņa. |
|
1.2.18. |
“Atsauces transportlīdzeklis” identificē transportlīdzekli, kas tiks aprīkots ar atsauces riepām. |
|
1.2.19. |
“Izmēģināmais transportlīdzeklis” identificē transportlīdzekli, kas tiks aprīkots ar izmēģināmajām riepām. |
|
1.2.20. |
“Transportlīdzekļa f2 koeficients” (izmērīts N/(km/h)2) ir otrās kārtas ceļa slodzes koeficients saskaņā ar ANO Noteikumiem Nr. 154. Tas ir dots atsauces apstākļiem. |
|
1.2.21. |
“Paātrinājums garenvirzienā” (izmērīts m/s2) ir paātrinājums transportlīdzekļa kustības virzienā. Paātrinājumam garenvirzienā ir pozitīva zīme, ja ātrums pieaug, un negatīva zīme, ja ātrums samazinās (piem., bremzējot). |
|
1.2.22. |
“Paātrinājums šķērsvirzienā” (izmērīts m/s2) ir paātrinājums, kas ir perpendikulārs transportlīdzekļa kustības virzienam. Paātrinājumam šķērsvirzienā ir pozitīva zīme, pagriežoties pa kreisi transportlīdzekļa kustības virzienā. Paātrinājumam šķērsvirzienā ir negatīva zīme, pagriežoties pa labi transportlīdzekļa kustības virzienā. |
|
1.2.23. |
“Testētā riepa” apzīmē vai nu izmēģināmās riepas, vai atsauces riepas. |
|
1.2.24. |
“Izmēģināmā riepa” ir riepa, kuras dilšanu izvērtē salīdzinājumā ar atsauces riepu. |
|
1.2.25. |
“Atsauces riepa” ir riepa, kura katrā konvojā tiks izmantota kā atsauce, lai izvērtētu izmēģināmās riepas dilšanu saskaņā ar turpmāk doto tabulu.
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||
1.3. Simboli un terminu abreviatūras
|
Simbols |
Mērvienība |
Izsaka |
|
AICT |
Bezdimensijas |
Izmēģināmās riepas dilšanas indekss |
|
ALC |
mg/km/t |
Izmēģināmās riepas dilšanas līmenis testa apstākļos |
|
ALRT |
mg/km/t |
Atsauces riepas dilšanas līmenis testa apstākļos |
|
ARC |
mg/km |
Izmēģināmās riepas dilšanas ātrums testa apstākļos |
|
ARR |
mg/km |
Atsauces riepas dilšanas ātrums testa apstākļos |
|
D Ci |
km |
Izmēģināmā transportlīdzekļa nobrauktais kopējais attālums testa laikā |
|
D Ri |
km |
Atsauces transportlīdzekļa nobrauktais kopējais attālums testa laikā |
|
MCTF i |
g |
Izmēģināmās riepas beigu riepas masa i |
|
MCTS i |
g |
Izmēģināmās riepas sākotnējā riepas masa i |
|
MRTF i |
g |
Atsauces riepas beigu riepas masa i |
|
MRTS i |
g |
Atsauces riepas sākotnējā riepas masa i |
|
O S |
mg/km/t |
Atsauces riepas SRTT17S dilšanas līmeņa regresijas līniju nobīde |
|
O W |
mg/km/t |
Atsauces riepas SRTT17W dilšanas līmeņa regresijas līniju nobīde |
|
Q Ci |
kg |
Testa slodze uz katru izmēģināmo riepu |
|
Q Ri |
kg |
Testa slodze uz katru atsauces riepu |
|
SS |
mg/km/t/oC |
SRTT17S jutīgums uz temperatūras izmaiņu |
|
SW |
mg/km/t/oC |
SRTT17W jutīgums uz temperatūras izmaiņu |
|
Ti |
oC |
Vidējā temperatūra testa laikā |
|
|
oC |
Vidējā temperatūra n testu laikā |
1.4. Mērinstrumenti
|
1.4.1. |
Mērinstrumenti riepas masas mērīšanai
Svaru skalai jābūt tādai, ka riepas masu var izmērīt ar ±2 g precizitāti. |
|
1.4.2. |
Instrumenti savērsuma un sāngāzuma mērīšanai uz transportlīdzekļa
Ierīces precizitātei jābūt ±0,033 grādi. |
|
1.4.3. |
Instrumenti transportlīdzekļa masas mērīšanai katrā pozīcijā
Svaru skalai jābūt tādai, ka slodzi uz katru riepu var izmērīt ar ±0,1 procenta precizitāti. |
|
1.4.4. |
Instrumenti paātrinājuma, attāluma un ātruma mērīšanai
Testa laikā nepārtraukti izvērtē ātrumu, kā arī paātrinājumu garenvirzienā un šķērsvirzienā, un minimālais un ieteicamais iztveršanas biežums ir 10 Hz. Ar pozīcijām saistīto skaitlisko koordinātu mērīšanai izmanto GNSS (globālo navigācijas satelītu sistēmu, kas definēta ISO 24245:2023). GNSS (globālās navigācijas satelītu sistēmas) datu skaitlisko apstrādi sk. šo noteikumu 10. pielikuma 1. papildinājumā. Riepas veiktajam attālumam jābūt vienādam ar GNSS paziņoto attālumu, kam pieskaitīts bez GNSS signāla veiktais attālums, ja vien šo attālumu neaplēš pati GNSS. Akselerometrus neizmanto. |
|
1.4.5. |
Spiediena riepā mērīšanas ierīce
Ierīces precizitātei jābūt ±3 kPa. |
|
1.4.6. |
Instrumenti laikapstākļu (lietus, sniega, ledus) mērīšanai
Attiecībā uz lietu vadītāji, kas veic testu, paziņo nobraukumu ar ieslēgtiem loga tīrītājiem (kad tie faktiski tīra vējstiklu) katrā piegājienā. Attiecībā uz sniegu/ledu vadītāji, kas veic testu, paziņo nobraukumu, kāds katrā piegājienā veikts pa ceļu, ko klāj sniegs vai ledus. |
|
1.4.7. |
Instrumenti temperatūras mērīšanai
Drīkst izmantot transportlīdzekļa ārējo termometru. Datus reģistrē, uz papīra vai datnē norādot laiku un atrašanās vietu. Ir pieņemams arī jebkāds termometrs, kas izvietots āra gaisa temperatūras mērīšanai. Termometra mērījumu precizitātei jābūt ±1 °C. Nepārtrauktas darbības temperatūras reģistrēšanas mērierīce arī ir pieņemama ar nosacījumu, ka tā atbilst iepriekš aprakstītajai mērījumu precizitātei. Sākotnējo un pēdējo mērījumu veic ar kalibrētu termometru. |
|
1.4.8. |
Instrumenti riepas un riteņa mezgla masas mērīšanai
Svaru skalai jābūt tādai, ka riepas masu var izmērīt ar ±2 g precizitāti. |
1.5. Riepas, riepas un riteņa mezgla un transportlīdzekļa mērīšanas procedūra
|
1.5.1. |
Riepas masas mērīšana
Pirms masas mērījuma riepu notīra un nožāvē ar ierīci vai ražojumu, kas neatdala gumiju no riepas (piem., neabrazīvu tīrītāju uz ūdens bāzes). Pirms masas mērījuma no protektora izņem redzamus akmeņus. Mērījumu atkārto trīs reizes, aprēķina vidējo. |
|
1.5.2. |
Riepas un riteņa mezgla masas mērīšana
Pirms masas mērījuma apriepoto riteni notīra un nožāvē ar ierīci vai ražojumu, kas neatdala gumiju no riepas (piem., neabrazīvu tīrītāju uz ūdens bāzes). Pirms masas mērījuma no protektora izņem redzamus akmeņus, neizmantojot saspiestu gaisu un neizņemot ventiļa serdeni. Masas mērījumu veic pēc tam, kad pārbaudīta visu balansēšanas atsvaru atrašanās uz apriepotā riteņa. |
|
1.5.3. |
Transportlīdzekļa masas mērīšanas procedūra
Pirms masas mērījuma transportlīdzekli notīra un nožāvē, un tam jābūt ar pilnu degvielas tvertni (ICE transportlīdzeklim), ar testa balastu, kas aprakstīts šā pielikuma 1.6. punktā, aprīkotam ar testējamajām riepām un testā izmantojamajiem riteņiem, un ar vadītāja vidējo masu (proti, 75 kg). Izmēra slodzi Q uz katru riteni. |
|
1.5.4. |
Riteņu ģeometrijas mērīšanas procedūra
Riteņu ģeometriju mēra, transportlīdzeklim esot ar pilnu degvielas tvertni (ICE transportlīdzeklim), ar testa balastu, kas aprakstīts šā pielikuma 1.6. punktā, aprīkotam ar testējamajām riepām un testā izmantojamajiem riteņiem, un ar vadītāja vidējo masu (proti, 75 kg). |
1.6. Prasības transportlīdzeklim
|
1.6.1. |
Vispārīgās prasības
Ģeometrijas iestatījumus veic šādi:
Ģeometrijas iestatījumus (savirzi un sāngāzumu) uz abām atsauces transportlīdzekļa un katra izmēģināmā transportlīdzekļa abām asīm pārbauda vismaz:
Testa beigās savirzes iestatījums nedrīkst atšķirties par vairāk kā ±0,15 grādiem un sāngāzums – par vairāk kā ±0,3 grādiem no sākotnējā mērījuma tādos pašos apstākļos. |
|
1.6.2. |
Pieņemamas FWD transportlīdzekļu balstiekārtas ģeometrijas un statisko iestatījumu vērtības |
|
1.6.2.1. |
Izmēģināmajām riepām izmantoto transportlīdzekļu slogots stāvoklis – kā aprakstīts 1.5.4. punktā:
|
|
1.6.2.2. |
Atsauces riepām izmantoto transportlīdzekļu slogots stāvoklis – kā aprakstīts 1.5.4. punktā:
|
|
1.6.3. |
Pieņemamas RWD transportlīdzekļu balstiekārtas ģeometrijas un statisko iestatījumu vērtības |
|
1.6.3.1. |
Izmēģināmajām riepām izmantoto transportlīdzekļu slogots stāvoklis – kā aprakstīts 1.5.4. punktā:
|
|
1.6.3.2. |
Atsauces riepām izmantoto transportlīdzekļu slogots stāvoklis – kā aprakstīts 1.5.4. punktā:
|
|
1.6.4. |
Pieņemamas 4WD transportlīdzekļu balstiekārtas ģeometrijas un statisko iestatījumu vērtības
4WD transportlīdzekļus drīkst izmantot, ja dzenoša ir tikai viena ass. Šādā gadījumā tos uzskata par FWD vai RWD atkarībā no konfigurācijas. |
|
1.6.5. |
Pieņemami AWD transportlīdzekļu balstiekārtas un statiskie iestatījumi
Transportlīdzekļiem ar pastāvīgu 4WD jābūt ar RWD transportlīdzekļu iestatījumiem, kas aprakstīti šā pielikuma 1.6.3. punktā. |
|
1.6.6. |
Ja neviens transportlīdzeklis neatbilst 1.6.2., 1.6.3., 1.6.4. vai 1.6.5. punktā aprakstītajiem nosacījumiem, procesam jābūt šādam.
|
|
1.6.7. |
Pieņemams transportlīdzekļa spēkiekārtas enerģijas pārveidotājs
Ir atļauti visi spēkiekārtas enerģijas pārveidotāja veidi, ja vien tie ir vienādi visā transportlīdzekļu konvojā. Konvojā jābūt transportlīdzekļiem, kuri pieder vienam un tam pašam tipam attiecībā uz to elektrifikācijas pakāpi. (proti, ICE vai NOVC-HEV, vai OVC-HEV, vai PEV). |
|
1.6.8. |
Pieņemama transportlīdzekļa transmisijas sistēma
Testējamā riepas izmēra vajadzībām izmanto FWD transportlīdzekli, kad tāds ir pieejams. Ja attiecīgā izmēra riepu var uzmontēt tikai RWD transportlīdzekļiem, izmanto RWD transportlīdzekli, un RWD transportlīdzekli aprīko arī ar atsauces riepām. Ja attiecīgā izmēra riepu var uzmontēt tikai pilnpiedziņas transportlīdzekļiem, izmanto pilnpiedziņas transportlīdzekli, un pilnpiedziņas transportlīdzekli aprīko arī ar atsauces riepām. Gan atsauces riepai, gan izmēģināmajai riepai izmanto transportlīdzekli ar līdzīgu griezes momenta sadalījumu, ja tāds ir pieejams. Ja nav pieejams, gan atsauces transportlīdzekli, gan izmēģināmo transportlīdzekli izmanto noklusējuma režīmā. Vienā un tajā pašā konvojā ir atļauti transportlīdzekļi ar automātisko vai manuālo pārnesumkārbas sistēmu. |
|
1.6.9. |
Transportlīdzekļa braukšanas režīms
Ja ir pieejami vairāki braukšanas režīmi, izvēlas noklusējuma braukšanas režīmu, ja transportlīdzekļa ražotājs tādu definējis. Ja transportlīdzekļa ražotājs noklusējuma braukšanas režīmu nav definējis, ar atbildīgo iestādi vienojas par reprezentatīvu braukšanas režīmu. |
|
1.6.10. |
Reģeneratīvā bremzēšana
Konvoja transportlīdzekļiem jābūt ar līdzīgām reģenerācijas spējām. To panāk, izraugoties līdzīgas elektrifikācijas pakāpes transportlīdzekļus (sk. 1.6.7. punktu). Ja transportlīdzekļa reģeneratīvās bremzēšanas funkciju var deaktivēt, vadītājam ir atļauts to darīt tikai tad, ja visi konvoja transportlīdzekļi brauc ar vieniem un tiem pašiem reģeneratīvās bremzēšanas nosacījumiem. |
|
1.6.11. |
Pieņemama transportlīdzekļa aerodinamiskā veiktspēja
Ar atsauces riepām aprīkota transportlīdzekļa aerodinamiskajai veiktspējai jāatbilst šādam nosacījumam. Ar atsauces riepām aprīkota transportlīdzekļa f2 vērtībai jābūt mazākai par vai vienādai ar transportlīdzekļu, kas aprīkoti ar izmēģināmajām riepām, f2 vērtību, reizinātu ar 1,2. Šā punkta noteikumu nepiemēro, ja testēšanas vietā transportlīdzekļu f2 vērtība nav pieejama. |
|
1.6.12. |
Pieņemama transportlīdzekļa masa (atkarībā no riepas izmēra un riepas slodzes indeksa)
Transportlīdzekļa kopējai masai jāļauj slogot riepu ar tādu kopējo slodzi, kas atbilst (67 ± 7) procentiem no kopējās nominālās pieļaujamās slodzes uz četrām riepām. Aprēķina piemērs Ja pieņem, ka atsauces riepas slodzes indekss ir 94, tad tas atbilst 670 kg maksimālajai slodzei. Kopējā nominālā slodze uz četrām riepām tad būtu: 670*4 = 2 680 kg. Tātad, slogota transportlīdzekļa masai jābūt 2 680*67 % = 1 796 kg ar 2 680*7 % pielaidi, kas atbilst ±188 kg. Slodzes sadalījumam starp priekšējo un aizmugurējo asi jābūt šādam.
Lai sasniegtu norādīto slogojumu, ir atļauta balasta pievienošana, ja vien tas nepārsniedz 85 procentus no transportlīdzekļa maksimālās kravnesības. Jāiekļauj minimālais balasts, kas vienāds ar 1,5 pasažieriem, ieskaitot vadītāju. |
|
1.6.13. |
Prasības trasei, paātrinājumam un ātrumam
Trasei jābūt slēgtam aplim. Transportlīdzekļiem jāatgriežas sākumpunktā savā gaitā. |
|
1.6.13.1. |
Trases minimālais garums
Trasei jābūt veidotai no viena vai vairākiem slēgtiem apļiem. Transportlīdzekļiem jāatgriežas sākumpunktā. Minimālajam garumam jābūt 300 km dažādu ceļu. Transportlīdzekli nedrīkst transportēt ar autovedēju, izņemot transportlīdzekļa/riepas atteices gadījumā. |
|
1.6.13.2. |
Braukšanas stilu sadalījums
Trasē jābūt šādam paātrinājuma/attāluma sadalījumam attiecībā uz katru no norādītajiem braukšanas stiliem.
|
|
1.6.13.3. |
Kopējais paātrinājumu līmenis
Piemēro šādus noteikumus attiecībā uz paātrinājuma standartnovirzi un maksimālajām vērtībām. |
|
1.6.13.3.1. |
Standartnovirze
Paātrinājumu garenvirzienā un sķērsvirzienā standartnovirzes testa laikā nedrīkst starp viena un tā paša konvoja transportlīdzekļiem atšķirties par vairāk kā 5 procentiem. |
|
1.6.13.3.2. |
Maksimālais paātrinājums
|
|
1.6.14. |
Prasības ātrumam
Ātrums, ievērojot mērījuma 10 km/h pielaidi, nedrīkst pārsniegt piemērojamās tās valsts tiesību aktos noteiktās robežas, kur atrodas trase. Turklāt ātrums nedrīkst pārsniegt 140 km/h vērtību. Nobrauktā attāluma maksimālā pielaide (ietverot mērīšanas 10 km/h pielaidi) ir 0,5 procenti (kopā 40 km uz nobrauktiem 8 000 km). |
|
1.6.15. |
Paātrinājuma un ātruma pārraudzība testa laikā
Testa laikā pastāvīgi pārrauga katra konvojā esošā vieglā pasažieru automobiļa paātrinājumu un ātrumu. Detalizēta informācija par paātrinājuma un ātruma aprēķināšanu ir dota šā pielikuma 1. papildinājumā. |
|
1.6.16. |
Trases abrazivitātes līmenis
Lai trase būtu izmantojama testam, tai jāatbilst šādām abrazivitātes līmeņa specifikācijām attiecībā uz atsauces riepām:
Ja trasē izmanto tikai vienas no atsauces riepām (piem., tikai SRTT17S), jāievēro tikai viens no nosacījumiem – tas, kurš attiecas uz trasē izmantojamo atsauces riepu.
1. attēls. Līdz 20°C normalizētam abrazivitātes līmenim testā jāiekļaujas starp s1 un s2. Trases abrazivitātes līmeņa aprēķināšanu veic saskaņā ar šā pielikuma 1.6.16.1. punktu. |
|
1.6.16.1. |
Atsauces riepas dilšanas līmeņa mērījumam piemēro šādus nosacījumus:
Katram no (vismaz) trijiem testēto atsauces riepu komplektiem ir pieejams dilšanas līmenis ALRTi , izteikts mg/km/t, temperatūrā Ti . Sākot ar vienu gadu pēc trases sākotnējās akreditācijas, aprēķinu katru ceturksni atjaunina, izmantojot visu iepriekšējos četros ceturkšņos veikto testu rezultātus. Sākotnējo slīpumu un novirzes atjaunināšanu drīkst veikt tikai tad, ja temperatūru diapazons iekļaujas šā punkta noteikumos. SRTT17S un SRTT17W jūtību pret temperatūras izmaiņām testa laikā (“ SS ” un “ SW ”) (t. i., atsauces riepas dilšanas līmeņa regresijas līnijas slīpumu atkarībā no vidējās testa temperatūras) aprēķina pēc šādas formulas:
Atsauces riepas dilšanas līmeņa regresijas līniju novirzes atkarībā no vidējās testa temperatūras testa laikā aprēķina pēc šādām formulām:
Trases abrazivitātes līmeņus attiecīgās temperatūrās aprēķina pēc šādām formulām:
kur:
Ja trase izmantota gan SRTT17S, gan SRTT17W, S aprēķināšanu veic katrai atsauces riepai, kas dod SS un SW vērtības. |
1.7. Prasības laikapstākļiem un klimata nosacījumiem
|
1.7.1. |
Testējot riepas attiecībā pret SRTT17S saskaņā ar šā pielikuma 1.2.25. punktu, jāievēro šādi laikapstākļu un klimata nosacījumi:
|
|
1.7.2. |
Testējot riepas attiecībā pret SRTT17W saskaņā ar šā pielikuma 1.2.25. punktu, jāievēro šādi laikapstākļu un klimata nosacījumi: |
|
1.7.2.1. |
Riepas izmantošanai smagos sniega apstākļos
|
|
1.7.2.2. |
Smagos sniega apstākļos neizmantojamas riepas
|
|
1.7.3. |
Laikapstākļu datu reģistrēšana |
|
1.7.3.1. |
Slapjas distances mērījums
Slapjā distance, izteikta procentos no nobrauktā attāluma, atbilst nobraukumam ar ieslēgtiem loga tīrītājiem. To var reģistrēt manuāli vienā transportlīdzeklī, kas atrodas konvojā. Alternatīvi datus var iegūt no transportlīdzekļa informācijas (piem., no CAN kopnes – kontrollera apgabala tīkla– vai no OBD – iebūvētās diagnostikas–), ja tāda pieejama. |
|
1.7.3.2. |
Vidējā temperatūra
Lai aprēķinātu vidējo temperatūru, jāveic vismaz pieci mērījumi piegājiena laikā trasē. Mērījumā iekļauj izbraukšanas un atgriešanās punktus. Turklāt jāizmēra temperatūra trases vietā, kas atrodas visaugstāk virs jūras līmeņa. Mērījumus veic vismaz vienā konvoja transportlīdzeklī. Vidējo temperatūru trasē aprēķina kā visos piecos punktos veikto temperatūras mērījumu vidējo. Vismaz izbraukšanas un atgriešanās punktos mērījumu veic ar fiksētu ierīci, kurai ir prasītā precizitāte. Temperatūras devējam jāatrodas vietā ārpus telpām, kas pakļauta gaisa plūsmai un aizsargāta no tiešiem saules stariem. Šo aizsardzību drīkst nodrošināt ar aizsargekrānu vai līdzīgu ierīci. Mērījumiem uz ceļa drīkst izmantot transportlīdzeklī uzstādīto meteoroloģisko staciju ar ārējās temperatūras devēju. Ir pieņemami nepārtraukti temperatūras mērījumi visā testa laikā. Šādā gadījumā attiecībā uz pilnu testu paziņo mērījuma vidējo, minimālo un maksimālo vērtību. Pirmās 10 minūtes pēc brauciena uzsākšanas un pēc vadītāja katra pārtraukuma neņem vērā minimuma, maksimuma un vidējā aprēķināšanā. Ir pieņemami temperatūras vidējie, kas balstās uz laiku vai attālumu. |
1.8. Prasības standarta atsauces testa riepai
Atsauces riepas SRTT17S un SRTT17W uzglabā apstākļos, kādi ieteikti attiecīgi F3676-23 un F3675-23.
SRTT17S izmanto, lai izvērtētu izmēģināmās riepas, kuras ir normāla lietojuma kategorijas riepas un sniega vai īpaša lietojuma kategorijas riepas, kuras nav klasificētas kā riepas izmantošanai smagos sniega apstākļos, un “īpaša lietojuma” kategorijas riepas, kuras nav deklarētas kā “M+S”.
SRTT17W izmanto, lai izvērtētu izmēģināmās riepas, kuras ir sniega riepu lietojuma kategorijas riepas un īpaša lietojuma riepas, kuras deklarētas kā “M+S” un ir vai nav klasificētas kā riepas smagiem sniega apstākļiem.
1.9. Sagatavošanas un regulēšanas darbi saistībā ar riepām
|
1.9.1. |
Riepas montēšana uz diska un transportlīdzekļa
Jaunas izmēģināmās riepas montē un balansē uz diska, kādu atļāvis riepas ražotājs. Jaunas atsauces riepas katram testam montē u 7,5” platuma diska. Izmēģināmās riepas diska platumu norāda testa ziņojumā. Riepas, kurām noteiktas īpašas uzstādīšanas prasības, piem., asimetriskas vai rotācijas virziena, montē saskaņā ar šādām papildu prasībām: ievērot rotācijas virzienu un pienācīgi pozicionēt riepu, lai tā būtu vērsta uz transportlīdzekļa ārpusi, ja tas paredzēts. |
|
1.9.2. |
Riepas masas (bez diska) mērījums
Riepas masas mērījumu veic atbilstoši šā pielikuma 1.5.1. punktā aprakstītajai procedūrai. Ne no vienas riepas (ne testa, ne atsauces) nenoņem gumijas materiālu (piem., formas ventilācijas pielējumus). Katras riepas masu mēra:
|
|
1.9.3. |
Riepas un riteņa mezgla masas mērīšana
Riepas un riteņa mezgla masas mērījumu veic atbilstoši šā pielikuma 1.5.2. punktā aprakstītajai procedūrai. Riepas un riteņa mezgla masas starpmērījumi nav obligāti. |
|
1.9.4. |
Spiediens riepā
Spiedienam atsauces riepās jābūt 290 kPa. Spiedienam (aukstās) izmēģināmās riepās jābūt to nominālajam spiedienam, kāds noteikts standartā, kuram tās atbilst. Konkrētāk:
|
1.10. Sagatavošanas un regulēšanas darbi saistībā ar transportlīdzekļiem
Transportlīdzekļus izmēģināmajām un atsauces riepām izvēlas atbilstoši 1.6. punktā noteiktajiem ierobežojumiem.
|
1.10.1. |
Transportlīdzekļa masas mērījums
Transportlīdzekļa masas mērījumu veic atbilstoši šā pielikuma 1.5.3. punktā aprakstītajai procedūrai. Balastu transportlīdzeklim pievieno atbilstoši šā pielikuma 1.6.12. punktā aprakstītajām specifikācijām. Jāveic slodzes Q uz katru riepu mērījumi atsauces un izmēģināmajam transportlīdzeklim. |
|
1.10.2. |
Transportlīdzekļa iestatījumi
Transportlīdzeklim veic iestatījumus atbilstoši šā pielikuma 1.6.2.–1.6.6. punktā dotajiem nosacījumiem. |
1.11. Testēšanas metode un mērījumi
|
1.11.1. |
Vispārīgi
Riepas dilšanas testu veic uz atklātiem ceļiem. Konvojā ir atļauti ne vairāk kā četri transportlīdzekļi. Transportlīdzekļiem noteiktā režīmā jānobrauc aptuveni 8 000 km pa izraudzītajām trasēm nolūkā pakļaut katru izmēģināmo riepu vienādiem apstākļiem (piem., režīma smagums, vadītāji, pozīcija konvojā, laikapstākļi). Riepas izvērtē attiecībā pret atsauces riepu. Atsauces riepu uzstāda vienam no konvoja transportlīdzekļiem, lai galvenokārt uztvertu temperatūras svārstības, kā arī citus mainīgus parametrus. Izmēģināmo transportlīdzekli aprīko ar tādām pašām izmēģināmajām riepām. Izmērīto veiktspēju aprēķina saskaņā ar šā pielikuma 1.11.13. punktu. |
|
1.11.2. |
Testa kopējā distance
Kopējā distance, kāda katram konvoja transportlīdzeklim jānobrauc, ir 8000 ± 300 km. Jebkāda kopējā distance ārpus šīm robežām padara testu nederīgu. |
|
1.11.3. |
Konvoja veidojums un vadība
Konvojam jābūt vienveidīgam attiecībā uz šādiem transportlīdzekļa parametriem:
Gan atsauces riepai, gan izmēģināmajai riepai izmanto viena un tā paša modeļa transportlīdzekļus ar vienādiem iestatījumiem ar nosacījumu, ka:
Maksimālajai distancei starp konvoja transportlīdzekļiem ir jābūt tādai, ka katram vadītājam jāspēj uzturēt vizuāls kontakts ar priekšā un aizmugurē braucošo transportlīdzekli. Katram transportlīdzeklim jābrauc pa labās puses joslu (vai pa kreiso joslu valstīs, kur kustība notiek pa kreiso pusi), kad vien tā ir brīva. |
|
1.11.4. |
Transportlīdzekļu rotācija konvojā un transportlīdzekļu vadītāju rotācija
Katrai izmēģināmajai riepai, tajā skaitā testētajām un atsauces riepām, jābūt vienādās testa daļās lietotai:
Vadītāju un transportlīdzekļu pozīciju maiņas drīkst notikt 10 procentu pielaides robežās no iepriekš noteiktās trases distances. |
|
1.11.5. |
Pirms, pēc un testa laikā izmērītie dati |
|
1.11.5.1. |
Pirms un pēc testa
Pirms un pēc testa mēra šo:
|
|
1.11.5.2. |
Testa laikā
Testa laikā reģistrē šo:
Kad notiek apstāšanās procesa laikā, ieteicams, bet nav obligāti, izmērīt:
|
|
1.11.6. |
Vidējās temperatūras datu apstrāde
Temperatūras mērījums testa laikā Temperatūru mēra saskaņā ar 1.7.3. punktu. |
|
1.11.7. |
Paātrinājuma garenvirzienā un šķērsvirzienā testa laikā datu apstrāde
Katra piegājiena laikā veic ātruma un paātrinājuma garenvirzienā un šķērsvirzienā nepārtrauktu izvērtēšanu. Ieteicamais izvērtēšanas biežums ir 10 Hz. Visierastākā tehnoloģija ir GNSS (globālās navigācijas satelītu sistēmas) mērījums saistībā ar pozīciju skaitlisko apstrādi. Paātrinājuma datu apstrāde ir definēta šā pielikuma 1. papildinājumā. |
|
1.11.8. |
Testa validēšana
Testu uzskata par derīgu, ja ir izpildīti šādi nosacījumi.
|
|
1.11.9. |
Novirze no nominālās trases
Trasi uzskata par derīgu, ja ir izpildīti visi šādi nosacījumi.
Ja visi nosacījumi ir izpildīti, trasi uzskata par derīgu un attiecīgi koriģē aprēķiniem vērā ņemamo distanci. Nejauša(-s) novirze(-s) ir pieņemama(-s), ja to apjoms ir mazāks nekā 20 procenti no trases distances vai mazāka(-s) nekā 100 km (vadoties pēc mazākās vērtības) ar nosacījumu, ka atsauces riepas dilšanas līmenis pie 20°C iekļaujas atļautajās robežās un ir ievērotas paātrinājuma standartnovirzes. Visos citos gadījumos testu uzskata par nederīgu, un trase atkārtoti jāvalidē. |
|
1.11.10. |
Darbības transportlīdzekļa kļūmju gadījumā
Ja transportlīdzeklim konvojā rodas bojājumi, piemēro šādus nosacījumus.
|
|
1.11.11. |
Darbības riepas kļūmju gadījumā
Ja riepai konvojā rodas bojājumi, piemēro šādus nosacījumus.
|
|
1.11.12. |
Darbības GNSS kļūmju gadījumā
Ja ātruma vai paātrinājuma reģistrēšanā vienam transportlīdzeklim vai vienam piegājienam notiek kļūme, kas aptver vairāk nekā piecus procentus no trases distances (jo nebija satelīta signāla vai ierīces atteices dēļ), iztrūkstošos datus aizstāj ar citu tā paša konvoja tā paša piegājiena transportlīdzekļu (vēlams atsauces transportlīdzekļa) datiem, ja tie ir derīgi. |
|
1.11.13. |
Datu apstrāde dilšanas līmeņa aprēķināšanai |
|
1.11.13.1. |
Atsauces riepas dilšanas līmenis pie vidējās testa temperatūras (mg/km/t)
Vidējo dilšanas līmeni atsauces riepas testa vidējā temperatūrā testa laikā aprēķina šādi:
kur:
|
|
1.11.13.2. |
SRTT17S dilšanas līmeņa aprēķins pie 20 oC
Temperatūras korekciju, noteiktu saskaņā ar šā pielikuma 1.6.16.1. punktu, SRTT17S dilšanas līmenim piemēro šādi:
kur |
|
1.11.13.3. |
SRTT17W dilšanas līmeņa aprēķins pie 10 oC
Temperatūras korekciju, noteiktu saskaņā ar šā pielikuma 1.6.16.1. punktu, SRTT17W dilšanas līmenim piemēro šādi:
kur |
|
1.11.13.4. |
Atsauces riepas dilšanas līmenis pie vidējās testa temperatūras (mg/km/t)
Vidējo dilšanas līmeni izmēģināmajai riepai testa vidējā temperatūrā testa laikā aprēķina šādi:
kur:
|
|
1.11.13.5. |
Izmēģināmās riepas dilšanas indeksam jābūt neatkarīgam no vidējās testa temperatūras, un to aprēķina pēc šādas formulas:
kur:
|
1.12. Testa ziņojums
|
1.12.1. |
Testa ziņojumā iekļauj šādu informāciju:
|
|
1.12.2. |
Attiecībā uz katru atsauces riepu reģistrē šādu informāciju:
|
|
1.12.3. |
Attiecībā uz katru izmēģināmo riepu reģistrē šādu informāciju:
|
|
1.12.4. |
Testa galīgie rezultāti:
|
2. Testa metode (b), izmantojot veltni iekštelpās
2.1. Tvērums
|
2.1.1. |
Šī metode šo noteikumu tvērumā attiecas uz C1 riepām, izņemot ledus riepas un riepas ar nominālo diska diametra kodu ≤ 13. |
|
2.2. |
Definīcijas un termini
Attiecībā uz metodi, kad izmanto veltni iekštelpās, papildus attiecīgajām šo noteikumu 2. punktā dotajām definīcijām piemēro šādas definīcijas. |
|
2.2.1. |
“Riepas nodilums” ir riepas dilums, kas novērots kā riepas masas zudums tās lietošanas laikā. |
|
2.2.2. |
“Masas zudums” ir masa, kas zaudēta riepas nodiluma dēļ.
1. piezīme. To izsaka gramos. |
|
2.2.3. |
“Testa riepa” ir izvērtēšanas programmā izmantotā riepa, vai nu izmēģināmā riepa vai atsauces riepas. |
|
2.2.3.1. |
Izmēģināmā riepa
T testa riepa, kura ir iekļauta izvērtēšanas programmā un kura ir izvērtēta ar atsauces riepu, izmantojot vienu un to pašu testa metodi. |
|
2.2.3.2. |
Atsauces riepa
R īpaša testa riepa, kas izvērtēšanas programmā izmantota par etalonu. |
|
2.2.3.2.1. |
“Standarta atsauces testa riepa” jeb “SRTT” ir riepa, kas ražota, kontrolēta un uzglabāta saskaņā ar ASTM International standartiem:
Normālu atsauces riepu (225/45R17 94 XL ASTM F3676 - 23) izmanto, lai testētu izmēģināmās riepas, kuras nav paredzētas smagiem sniega apstākļiem, proti, normālas, sniega un īpašas riepas, uz kurām nav ne M+S, ne 3PMSF marķējuma zīmju. Ziemas atsauces riepu (225/45R17 94 XL ASTM F3675 - 23) izmanto, lai testētu izmēģināmās riepas, kuras paredzētas smagiem sniega apstākļiem (marķētas ar 3PMSF simbolu) un īpaša lietojuma riepas, uz kurām ir M+S vai 3PMSF marķējums. |
|
2.2.4. |
“Profila vidējais dziļums” raksturo virsmas raupjumu makroskalā un ir aprakstīts ISO 13473-1. |
|
2.2.5. |
“Mikroraupjums” ir virsmas raupjums, raksturots mikroskalā un izmērīts izmainītos filtrēšanas apstākļos, kā definēts ISO 13473-1. |
|
2.2.6. |
“Riepas koordinātu sistēma” ir ISO 8855 norādīta riepas koordinātu sistēma.
|
|
2.2.7. |
“Vertikāla slodze” ir normālspēks, ar kādu uz ceļu iedarbojas riepas balstītā masa. Riepas normālspēks ir norādīts ISO 8855. |
|
2.2.8. |
“Sānspēks” ir riepas spēks, kas rodas šķērsvirzienā, veicot pagriezienu. Riepas sānspēks ir norādīts ISO 8855. Tam ir pozitīva zīme, griežoties pa kreisi, un negatīva zīme, griežoties pa labi. |
|
2.2.9. |
“Spēks garenvirzienā” ir riepas spēks, kas rodas garenvirzienā paātrinājuma vai bremzēšanas laikā. Riepas spēks garenvirzienā ir norādīts ISO 8855. Tam ir pozitīva zīme, ātrumam palielinoties, un negatīva zīme, ātrumam samazinoties (piem., bremzējot). |
|
2.2.10. |
“Slogotas riepas rādiuss” ir attālums no riepas ass līdz veltņa ārējai virsmai nekustīgā stāvoklī, kad ātrums ir 0 un sāngāzums ir 0, kā arī kamēr testa slodze tiek pielikta un spiediens riepā ir telpas temperatūrā, un tas attiecas uz 2.6.2. punktā aprakstīto termisko kondicionēšanu. |
|
2.2.11. |
“Riepas griezes moments” ir griezes moments, kāds pielikts riepas rotācijas asij. |
|
2.2.12. |
“Slodzes indekss” ir ciparu kods, kas saistīts ar maksimālo slodzi, kādu riepa var izturēt kustības ātrumā, kādu norāda tās ātruma simbols, riepas ražotāja norādītos ekspluatācijas apstākļos. |
2.3. Simboli un terminu abreviatūras
Attiecībā uz metodi, kad izmanto veltni iekštelpās, papildus attiecīgajiem šo noteikumu 10. pielikuma 1. punktā dotajiem simboliem un terminu abreviatūrām piemēro šādus simbolus un terminu abreviatūras.
|
Simbols |
Mērvienība |
Izsaka |
|
T |
Bezdimensijas |
Izmēģināmā riepa |
|
R |
Bezdimensijas |
Atsauces riepa |
|
Fz |
N |
Vertikālā slodze |
|
Fy |
N |
Sānspēks |
|
Fx |
N |
Spēks garenvirzienā |
|
rL |
m |
Slogotas riepas rādiuss |
|
My |
Nm |
Riepas griezes moments |
|
LI |
Bezdimensijas |
Slodzes indekss |
|
MPD |
mm |
Profila vidējais dziļums |
2.4. Testa metode
|
2.4.1. |
Vispārīgi
Ar šo testa metodi izvērtē izmēģināmās riepas masas zudumu salīdzinājumā ar atsauces riepu. Mērot riepas protektora dilumu nobrauktajā attālumā, nepieciešams kontrolēt normālo slodzi, sānspēku un spēku garenvirzienā, kas iedarbojas uz testa riepu. Šajā testa metodē izmanto protektora diluma testa iekārtu, kurai ir cilindrisks spararats (veltnis) ar veltņa ārējo virsmu. |
|
2.4.2. |
Veltņa specifikācijas |
|
2.4.2.1. |
Riepas diluma testa iekārta
Riepas diluma testa iekārta sastāv no veltņa, riepas balstierīces, slogošanas ierīces un pielipšanas novēršanas sistēmas. Var būt viena vai divas balstierīces. |
|
2.4.2.2. |
Veltņa diametrs
Testa dinamometriskajam stendam ir jābūt ar cilindrisku spararatu (veltni), kura diametrs ir vismaz 3 m. |
|
2.4.2.3. |
Testa virsma
Cilindriskā veltņa ārējo virsmu aprīko ar testa virsmu. Veltņa testa virsmai jāatbilst šādam prasību minimumam.
Atsauces riepas SRTT17S dilšanas līmenim uz visu veidu virsmām jāiekļaujas diapazonā starp 50 mg/km/t un 190 mg/km/t. Atsauces riepas SRTT17W dilšanas līmenim uz visu veidu virsmām jāiekļaujas diapazonā starp 35 mg/km/t un 165 mg/km/t. Dilšanas līmeni aprēķina saskaņā ar šā pielikuma 2.8. punktā noteikto metodi. Ja virsmas veidošanai izmanto smilšpapīru, tas jāmaina, kā norādīts 5. papildinājumā. Virsmu nomaina, kad veltņa virsma vairs neatbilst iepriekšējā perioda nosacījumiem. Ieteicams veikt atsauces riepas dilšanas ātruma starpinspicēšanas. |
|
2.4.2.4. |
Platums
Testa virsmas platumam visā testa laikā vienmēr jāpārsniedz testa riepas kontaktlaukuma platums. |
|
2.4.3. |
Riepas balstierīces un piedziņas sistēma
Riepas balstierīcei un piedziņas sistēmai jāspēj dinamiski vadīt:
Maksimālā atļautā novirze testēšanas laikā no slodzes (Fz), sānspēka (Fy), spēka garenvirzienā (Fx) un riepas griezes momenta (My) nominālās vērtības ir šāda:
|
|
2.4.4. |
Pielipšanas novēršanas sistēma |
|
2.4.4.1. |
Pulverveida vielas padeve
Protektora diluma testa iekārtā jābūt pulverveida vielas padeves sistēmai, kas izsmidzina kontrolētu talka vai silīcija dioksīda daudzumu. Talka un silīcija dioksīda maisījums nav atļauts. Pulverveida vielas daļiņu tipiskais izmērs var svārstīties robežās no 0,1 μm līdz 100 μm. Pulverveida vielas padeves sistēmai jāsmidzina uz testa virsmas testa riepas kontaktlaukuma tuvumā tā, lai diluma fragmenti nepieķertos riepas vai trumuļa virsmai. Pulverveida vielas padeves sistēmai un materiāliem jābūt identiskiem gan atsauces riepas, gan izmēģināmās riepas testa laikā, un tiem jāsaglabājas nemainīgiem visā testa laikā. Pulverveida vielas padeves ātrumam (mērītam pēc masas vai tilpuma) uz atsauces un izmēģināmajām riepām jābūt vienādam ar maksimums ±10 procentu atšķirību katrā testā. |
|
2.4.4.2. |
Sprauslas pozīcija
Pulverveida vielas padeves sistēmas sprauslas pozīcijai jāatbilst vienai no šādām specifikācijām.
|
|
2.4.5. |
Slodzes, iestatījumu, vadības un instrumentu precizitāte
Šo parametru mērījumiem ir jābūt pietiekami precīziem un ar pietiekamu precīzumspēju, lai nodrošinātu prasītos testa datus. Konkrētās un attiecīgās vērtības ir dotas šā pielikuma 4. papildinājumā. |
|
2.4.6. |
Svari
Testa riepu svariem jābūt:
Svariem jābūt pienācīgi kalibrētiem atbilstoši ražotāja noteiktajām prasībām. |
2.5. Testa apstākļi
|
2.5.1. |
Vispārīgi
Tests sastāv no riepas masas zuduma mērījuma, kad riepa ir piesūknēta līdz spiedienam aukstā riepā, kā norādīts šā pielikuma 2.5.3. punktā, un spiedienam riepā jāļauj palielināties (t. i., “riepas piesūknēšana ar ierobežotu gaisa daudzumu”), un mašīna to neregulē. |
|
2.5.2. |
Testa slodze
Standarta testa slodzi Fz uz mērāmo riepu aprēķina, balstoties uz tās LI norādīto slodzi, kas atbilst maksimālajai masai, kas saistīta ar riepas LI. Standarta testa slodzi aprēķina, izmantojot 1. tabulā dotās vērtības, un uztur šā pielikuma 4. papildinājumā norādītās pielaides robežās. |
|
2.5.3. |
Spiediens riepā
Spiedienu riepā iestata saskaņā ar 1. tabulā norādīto spiedienu, un to ierobežo ar precizitāti, kas norādīta šā pielikuma 4. papildinājumā. 1. tabula Testa slodzes un spiediens riepā
|
||||||||||||
|
2.5.4. |
Testēšanas apstākļi (spēka garenvirzienā, sānspēka, testa ātruma, distances)
Lai testu uzskatītu par derīgu, jāievēro šādi testēšanas apstākļi.
|
2.6. Testa procedūra
|
2.6.1. |
Vispārīgi
Turpmāk aprakstītie testa procedūras soļi jāveic norādītajā secībā.
|
|
2.6.2. |
Termiskā kondicionēšana
Piesūknēto riepu novieto testa vietas termiskajos apstākļos uz vismaz uz 3 h. |
|
2.6.3. |
Spiediena koriģēšana
Pēc termiskās kondicionēšanas spiedienu riepā pieregulē līdz testa spiedienam. |
|
2.6.4. |
Termiskie apstākļi
Testa laikā jāuztur vides temperatūra 25 °C ± 5 °C. Vides temperatūru mēra tādā attālumā no riepas, kas nav mazāks kā 0,15 m un nav lielāks kā 1 m. Vidējā vides temperatūra atsauces un izmēģināmajām riepām testa laikā nedrīkst atšķirties par vairāk kā 2 °C. |
|
2.6.5. |
Masas mērījums
Gan atsauces, gan izmēģināmās riepas masu izmēra pirms un pēc 5 000 km nobraukšanas, kā noteikts šā pielikuma 2.6.6. punktā. |
|
2.6.6. |
Testa cikls |
|
2.6.6.1. |
Sākuma nosacījums
Gan atsauces riepu, gan izmēģināmo riepu testē saskaņā ar šā pielikuma 3. papildinājumā noteikto sākuma nosacījumu. Viens testa cikls ir definēts kā 3. papildinājumā noteiktais 250 km testa nosacījums, un testa ciklu atkārto 20 reizes, līdz tiek sasniegti 5 000 km. |
|
2.6.6.2. |
Noklusējuma testa programma (veltnis ar divām pozīcijām)
Gan atsauces riepu, gan izmēģināmo riepu nostiprina dažādās pozīcijās uz viena veltņa. Gan atsauces riepas, gan izmēģināmās riepas testēšanu veic vienlaicīgi. Abās pozīcijās nostiprinātās riepas maina vietām vienu reizi, kad veikti 2 500 km. Rotācijas virzienam visā testā laikā jābūt nemainīgam. Lai nodrošinātu, ka protektoram nav izdrupumu, ieteicams veikt riepu vizuālu inspicēšanu pēc veiktiem 2 500 km. |
|
2.6.6.3. |
Alternatīva testa programma (veltnis ar vienu pozīciju)
Ja atsauces riepas un izmēģināmās riepas vienlaicīga testēšana nav iespējama, drīkst izpildīt alternatīvu testa programmu. Atsauces riepas (R) un izmēģināmās riepas (T) testa kārtībai jābūt šādai: R (1 000 km) – T (2 000 km) – R (2 000 km) – T (2 000 km) – R (2 000 km) – T (1 000 km). Sākuma nosacījumu, kas noteikti 3. papildinājumā, kopumu atkārto četras reizes pa 1 000 km un astoņas reizes pa 2 000 km. Lai nodrošinātu, ka protektoram nav izdrupumu, ieteicams veikt riepu vizuālu inspicēšanu pēc veiktiem aptuveni 2 500 km. |
|
2.6.6.4. |
Testa sākuma fāze
Riepām jāsaskaras ar veltni ar ātrumu, kas vienāds ar 0 km/h. Pēc tam pieliek testa slodzi Fz, kad ātrums ir vienāds ar 0 km/h vai kad ātrums ir ļoti mazs. Pēc slodzes pielikšanas ātrumu var palielināt līdz sākotnējai testa vērtībai 60 km/h, ievērojot 0,125 m/s2 maksimālo paātrinājumu garenvirzienā vai 3,5 km maksimālo nobraukto attālumu. Šajā sākuma fāzē jābūt brīvas rites apstākļiem. Starta fāzē veikto attālumu neņem vērā. |
|
2.6.7. |
Mērījums un reģistrēšana
Lielumi, kurus jāmēra un jāreģistrē, ir apkopoti 2. tabulā. 2. tabula Testā uz veltņa izmērāmie un reģistrējamie parametri
Testa riepai pieliktā spēka vai griezes momenta mērīšanas laikā drīkst izmantot slīdošo vidējo riteņa vienā apgriezienā, Lai izslēgtu pirmo un/vai otro riepas harmoniku. Testa riepai pieliktā spēka vai griezes momenta mērīšanas laikā drīkst izmantot zemfrekvenču filtru, lai izslēgtu pirmo un/vai otro riepas harmoniku. |
2.7. Validēšana
Pēc tam, kad riepa tikusi pakļauta testam pēc šā pielikuma 2.5. punktā norādītās metodes, izmantojot testa disku un ventili, kurš nav paliekoši deformēts un neļauj gaisma noplūst, nedrīkst būt vizuālu pazīmju par protektora, sānmalas, kārtu, korda, hermetizācijas slāņa, brekera vai borta atdalīšanos, izdrupumu, vaļējiem uzplēsumiem, plaisām, korda plīsumiem vai gumijas salipumiem.
Atsauces riepu vizuālā inspicēšanā nedrīkst atklāties nekādi bojājumi. Ja atsauces riepa kopumā zaudējusi vairāk nekā 1 cm2 protektora virsmas (izdrupumu vai citu mehānismu dēļ), riepu uzskata par iznīcinātu un tests nav derīgs.
Šādām katra parametra izmērītajām vērtībām jāiekļaujas 3. tabulā norādītajās pielaidēs. Pretējā gadījumā rezultāti nav derīgi.
3. tabula
Fx, Fy, Fz validēšana
|
Parametrs |
Mērījums |
Verificējamā vērtība |
Pielaide |
||
|
Fx |
G(x) RMS (a) |
RMSGx = 0,059 |
±5 % |
||
|
Fy |
G(y) RMS (a) |
RMSGy = 0,074 |
±5 % |
||
|
Fx un Fy |
G(x, y) RMS (a) |
RMSGy = 0,095 |
±5 % |
||
|
Fz |
Fz, filtrēta un dalīta ar nominālo Fz, RMS |
Fz vidējais |
±50 N vai ±1 %, izvēloties lielāko vērtību |
||
|
1. piezīme.
kur: i ir datu skaits pie iztveršanas frekvences 10 Hz; N ir iegūto datu kopskaits; Fx, Fy un My drīkst filtrēt ar zemfrekvences filtru, lai likvidētu trokšņus izvaddatos; Fz jāfiltrē kā sildošais vidējais vienā sekundē. |
|||||
2.8. Mērījumu rezultātu apstrāde
Dilšanas indeksa un dilšanas līmeņa aprēķina metodē izmanto šādus vienādojumus:
|
|
MlT = MTb – MTa |
|
|
MlR = MRb - MRa, |
kur:
|
MlT |
izmēģināmās riepas masas zudums, grami; |
|
MlR |
atsauces riepas masas zudums, grami; |
|
MTb |
izmēģināmās riepas masa pirms testa cikla, grami; |
|
MTa |
izmēģināmās riepas masa pēc testa cikla, grami; |
|
MRb |
atsauces riepas masa pirms testa cikla, grami; |
|
MRa |
atsauces riepas masa pēc testa cikla, grami. |
Dilšanas indeksu (AICT) aprēķina pēc šādas formulas:
AICT = ArT/ArR,
kur:
|
ArT |
normalizēts izmēģināmās riepas dilšanas ātrums (mg/km/t); ArT = MlT (g)/DT(km)/Fz,T(t) x 1000 (mg/kg) |
|
ArR |
normalizēts atsauces riepas dilšanas ātrums (mg/km/t); ArR = MlR (g)/DR(km)/Fz,R(t) x 1000 (mg/kg) |
|
DT |
izmēģināmās riepas testēšanas nobraukums (km); |
|
DR |
atsauces riepas testēšanas nobraukums (km); |
|
Fz,T |
testa slodze uz izmēģināmo riepu (t); |
|
Fz,R |
testa slodze uz atsauces riepu (t). |
Atsauces riepai, kas izmantota dilšanas indeksa aprēķināšanai, jābūt kādai no šā pielikuma 2.2.3.2.1. punktā aprakstītajām riepām.
2.9. Testa ziņojums
|
2.9.1. |
Testa ziņojumā iekļauj šādu informāciju:
10. pielikuma 1. papildinājums Testa metode (a). Paātrinājumu aprēķināšana 1. Aprēķina ievaddati 1.1. Vajadzīgie parametri Paātrinājuma garenvirzienā un šķērsvirzienā aprēķināšanai ir vajadzīgi šādi parametri:
Paātrinājumus iegūst, izvērtējot GNSS (globālā navigācijas satelītu sistēma, kas definēta ISO 24245:2023) signālus. Ieteicamais iztveršanas biežums 10 Hz vai lielāks. Pretējā gadījumā nedarbojas turpmāk aprakstītais filtrēšanas process. Izmērīto vērtību filtrs
1.2. Ātruma straujas izmaiņas konstatēšana/korekcija Pirms filtrēšanas procesa uzsākšanas visas izmērītās vērtības pārbauda, lai noskaidrotu, vai tajās ir ātruma straujas izmaiņas. Ātruma straujas izmaiņas attiecas uz mērījumiem, kuri ir netipiski. Ja identificētu ātruma straujas izmaiņas, ātrumu filtrē, izmantojot Butterworth filtru ar robežfrekvenci 1 Hz. Maksimālajam paātrinājumam garenvirzienā ir noteikta 9 m/s2 robežvērtība. Tas nozīmē, ka ātruma maksimālā izmaiņa 9 m/s2 • tsampling ir ticama. Ātruma strauja izmaiņa skaitās konstatēta, ja ātruma izmaiņa ir 2 • Δspeedpossible. Ja konstatē ātruma strauju izmaiņu, attiecīgos neapstrādātos datus aizstāj ar lineāra interpolācijā iegūtām vērtībām. 1.3. Butterworth filtrs Mērījuma filtrēšanai izmanto Butterworth otrās kārtas filtru ar robežfrekvenci 1 Hz. Pēc šā filtra ar “slīdošo vidējo” 1 sekundes robežās vērtības ir izlīdzinātas paātrinājumam garenvirzienā un visām citām vērtībām – 2 sekunžu robežās. Visus paātrinājumus mazākā nekā 7 km/h ātrumā neņem vērā. Python kods: no scipy.signal importa bufera funkcijas filtfilt # Filter settings: n_order ir filtra kārta, # A scalar vai length-2 sekvence, kas dod kritiskās frekvences, N = 2 Wn = 1 / (0.5 * round(data_inp['freq_sample'].mean())) [b,a] = butter(N, Wn, “lowpass”) data_filt = filtfilt(b, a, data_inp, padtype = “odd”) data_inp = data_inp[(data_inp.speed_filt > speed_min)] 1.4. Slīdošais vidējais Python kods:
ja round(data_inp['freq_sample'].mean()) % 2 != 0: win = int(round(data_inp['freq_sample'].mean())) citādi: win = int(round(data_inp['freq_sample'].mean()) - 1) data_inp['accx_filt_movg'] = data_inp['accx_filt'].rolling(window=win,, center=True, min_periods=1).mean() # averaging over 2 second window win = int(round(data_inp['freq_sample'].mean()) * 2 - 1) data_inp['accy_filt_movg'] = data_inp['accy_filt'].rolling(window=win, center=True, min_periods=1).mean() data_inp['speed_filt_movg'] = data_inp['speed_filt'].rolling(window=win, center=True, min_periods=1).mean() 1.5. Standartnovirze uz distances bāzes Aprēķinātos paātrinājumus (iztvertus ar konstantu frekvenci) pārvērš uz distanci bāzētās vērtībās: viena vērtība uz metru. Šim nolūkam izmanto parastu interpolāciju. Zinot šos paātrinājumus, standartnovirzi var aprēķināt pēc šādām labi zināmām formulām:
kur
kur Python kods: no scipy import interpolate importē numpy kā np data_inp[“distance”] = data_inp[“speed”]/data_inp[“fsample ] data_inp[ “distance” ] = data_inp[ “distance” ].cumsum() # interpolate function for acc f_accx = interpolate.interp1d(data_inp[ “distance” ], data_inp[“ accx ”]) f_accy = interpolate.interp1d(data_inp[ “distance” ], data_inp[ “accy” ]) # generate array of distance every 1m distance_1m = np.array(data_inp[ “distance” ].iloc[0], data_inp[ “distance” ].iloc[-1], 1) # create an interpolation every 1m for the accelarations - numpy array result # len of the array same as len of distance_1m accx_DB = f_accx(distance_1m) accy_DB = f_accy(distance_1m) # compute the stadx with ceiling accx_DB and accy_DB stdax = np.std(accx_DB) stday = np.std(accy_DB) 2. Braukšanas stilu sadalījuma aprēķināšana Braukšanas stilu sadalījuma aprēķināšanā ir šādi soļi.
10. pielikuma 2. papildinājums Testa metode (a). Transportlīdzekļa metodes testa ziņojuma piemērs
10. pielikuma 3. papildinājums Testa metode (b). Testa cikla ievaddati Lai varētu aprēķināt pieliktos spēkus Fx un Fy, paātrinājuma garenvirzienā un šķērsvirzienā attiecīgie rādītāji G(x) un G(y) ir norādīti turpmāk. Attiecībā uz griezes momenta vadības testēšanas mašīnu riepas griezes momentu (My) aprēķina, izmantojot spēku garenvirzienā (Fx) un rādiusu slogotā stāvoklī (RL), pēc šādām formulām:
Fz ir testa slodze, kas definēta 2.2.8. un 2.5.2. punktā. G(x) un G(y) reprezentē indeksu salīdzinājumā ar standarta paātrinājumu Zemes gravitācijas dēļ (g= 9,80665 m/s2). Alternatīvi drīkst definēt lokālo Zemes gravitāciju. Laiks, G(x), G(y) un testa cikla ātrums ir dots A1. tabulā. A1. tabulā T apzīmē testa kopējo ilgumu, skaitot no testa sākuma. Kādā testa ilguma T punktā G(x) un G(y) vērtībām jābūt vienādām ar A1. tabulā norādītajām. G(x) un G(y) starp diviem blakus esošiem punktiem jāizmainās lineāri. Tādēļ arī Fx un Fy vērtībām starp punktiem jāizmainās lineāri. Turpmāk attēlā parādīti paraugi Fx vai Fy lineārajai izmaiņai atkarībā no T. T ir braukšanas laiks kopš testa sākšanas. G(x) un G(y) vērtība braukšanas laikā T ir minēta A1. tabulā. G(x) un G(y) starp punktiem izmainās lineāri caur šiem diviem punktiem. A.1. attēls Fx piemērs, kad testa slodze ir 5727 N
A.2. attēls Fy piemērs, kad testa slodze ir 5727 N
A1. tabula Testa cikla ievaddati
10. pielikuma 4. papildinājums Testa metode (b). Testa iekārtas pielaides B.1. tabula Instrumentu precizitāte
10. pielikuma 5. papildinājums Testa metode (b). Smilšpapīra virsmas nomaiņa Smilšpapīra virsma jāmaina, kad tā neatbilst 2.4.2.3. punktā aprakstītajām specifikācijām. Smilšpapīra virsma būtu jāmaina, kad vai nu: nobrauktais attālums sasniedz 20 000 km uz veltņa ar divām pozīcijām veltņa 3 m diametra gadījumā vai 40 000 km uz veltņa ar vienu pozīciju veltņa 3 m diametra gadījumā. Ja veltņa diametrs nav 3 m, izmanto šādu formulu: Ceļa virsmas maiņas nobraukums (km) = Ceļa virsmas maiņas nobraukums (standartvērtība) x Katras testētājas institūcijas īpašumā esošā veltņa diametrs (m) / Veltņa standarta diametrs (m), kur: Ceļa virsmas maiņas nobraukums (standartvērtība) = 20 000 km; veltņa standarta diametrs = 3 m. 10. pielikuma 6. papildinājums Testa metode (b). Testa metodes uz veltņa iekšelpās testa ziņojuma piemērs Testa ziņojumā iekļauj šādu informāciju:
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
(1) Spiedienam tajās C1 riepās, kuras neietilpst ISO 4000-1:2015 norādītajās kategorijās, jābūt tādam, kādu riepas ražotājs ieteicis atbilstoši maksimālajai pieļaujamajai slodzei uz riepu, samazinātam par 30 kPa.
(2) Spiedienu riepā ierobežo ar 4. papildinājumā norādīto precizitāti.
ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2025/1453/oj
ISSN 1977-0715 (electronic edition)