<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><CONCLUSION NNC="YES" xmlns:fmx="http://opoce" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.58-20161101.xd"><BIB.CONCLUSION><REF.CASE FILE="n.a."><NO.CASE>C-316/19</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62019CC0316</NO.CELEX><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2020:641">EU:C:2020:641</NO.ECLI><NO.SEQ>0001</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>1</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>17</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>17</PAGE.TOTAL></BIB.CONCLUSION><CURR.TITLE><PAGE.HEADER><P><HT TYPE="SC"><HT TYPE="ITALIC">J. Kokott</HT> secinājumi – Lieta C‑316/19</HT></P><P><HT TYPE="SC">Komisija/Slovēnija (ECB arhīvi)</HT></P></PAGE.HEADER></CURR.TITLE><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">Ģenerāladvokātes Julianas Kokotes</HT><BR/>[<HT TYPE="ITALIC"><HT TYPE="UC">Juliane Kokott</HT></HT>]</P><P><HT TYPE="UC">secinājumi</HT>,</P><P>sniegti <DATE ISO="20200903">2020. gada 3. septembrī</DATE><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0001"><P>Oriģinālvaloda – vācu.</P></NOTE></P></TI><STI><P><HT TYPE="BOLD">Lieta C‑316/19</HT></P><P>Eiropas Komisija</P><P>pret</P><P>Slovēnijas Republiku</P></STI></TITLE><INTERMEDIATE><INDEX IDX.CLOSE="" SEPARATOR=" – " IDX.OPEN=""><KEYWORD>Procedūra sakarā ar pienākumu neizpildi</KEYWORD><KEYWORD>LESD 343. pants</KEYWORD><KEYWORD>Privilēģijas un imunitāte Eiropas Savienībā</KEYWORD><KEYWORD>Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS) Statūti un Eiropas Centrālās bankas (ECB) Statūti</KEYWORD><KEYWORD>39. pants</KEYWORD><KEYWORD>ECB privilēģijas un imunitāte</KEYWORD><KEYWORD>Protokols par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā</KEYWORD><KEYWORD>2., 18. un 22. pants</KEYWORD><KEYWORD>ECB arhīvu neaizskaramība</KEYWORD><KEYWORD>Savienības iestāžu un dalībvalstu tiesībaizsardzības iestāžu sadarbība</KEYWORD><KEYWORD>Sadarbība protokola piemērošanas kontekstā</KEYWORD><KEYWORD>Kratīšanas veikšana un dokumentu izņemšana <HT TYPE="ITALIC">Banka Slovenije</HT> telpās</KEYWORD><KEYWORD>Dokumenti, kas saistīti ar ECBS uzdevumu izpildi</KEYWORD><KEYWORD>LES 4. panta 3. punkts</KEYWORD><KEYWORD>Lojālas sadarbības princips</KEYWORD></INDEX></INTERMEDIATE><CONTENTS.CONCLUSION><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">I.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Ievads</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0001"><NO.P>1.</NO.P><TXT>Izskatāmās pienākumu neizpildes procedūras priekšmets ir Slovēnijas tiesībaizsardzības iestāžu rīcība, veicot kratīšanu un izņemot dokumentus un datu nesējus Slovēnijas Centrālās bankas <HT TYPE="ITALIC">Banka Slovenije</HT> telpās. Šīs darbības tika īstenotas Slovēnijā uzsāktas kriminālizmeklēšanas ietvaros, tostarp pret bijušo <HT TYPE="ITALIC">Banka Slovenije</HT> prezidentu. Konkrēti tas skar apsūdzību par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kas notikusi, īstenojot kādas Slovēnijas privātās bankas pārstrukturēšanu 2013. gadā, tātad vēl pirms Eiropas Banku savienības izveides, kuras ietvaros valsts uzraudzības iestādes – Slovēnijas gadījumā tā ir Centrālā banka – lielu daļu banku uzraudzības un noregulējuma funkciju nodeva Savienībai<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0002"><P>Nodošana notika, izveidojot vienoto uzraudzības mehānismu (<HT TYPE="ITALIC">Single Supervisory Mechanism</HT>, <HT TYPE="ITALIC">SSM</HT>), kuru vada ECB, respektīvi, tās jaunizveidotā Uzraudzības valde (<HT TYPE="ITALIC">Supervisory Board</HT>), un vienoto noregulējuma mehānismu (<HT TYPE="ITALIC">Single Resolution Mechanism</HT>, <HT TYPE="ITALIC">SRM</HT>), kuru vada Vienotā noregulējuma valde (<HT TYPE="ITALIC">Single Resolution Board</HT>, <HT TYPE="ITALIC">SRB</HT>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0002"><NO.P>2.</NO.P><TXT>Lietas saistība ar Savienības tiesībām izriet no valstu centrālo banku pozīcijas Eiropas Centrālo banku sistēmā (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0001" ID="QS0001"/>ECBS<QUOT.END REF.START="QS0001" CODE="201D" ID="QE0001"/>). Tas tādēļ, ka, pildot savus pamatuzdevumus monetārās politikas jomā, valstu centrālās bankas un Eiropas Centrālā banka (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0002" ID="QS0002"/>ECB<QUOT.END REF.START="QS0002" CODE="201D" ID="QE0002"/>) – Tiesas vārdiem sakot – ir <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0003" ID="QS0003"/>sasaistītas<QUOT.END REF.START="QS0003" CODE="201D" ID="QE0003"/> un sadarbojas tik cieši, ka eksistē <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0004" ID="QS0004"/>citāds sakārtojums un mazāk izteikta atšķirība starp Savienības tiesību sistēmu un iekšējām valstu tiesību sistēmām<QUOT.END REF.START="QS0004" CODE="201D" ID="QE0004"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0003"><P>Spriedums, 2019. gada 26. februāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE>Rimšēvičs un ECB/Latvija</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑202/18 un C‑238/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:139">EU:C:2019:139</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0069">69.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="2"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0003"><NO.P>3.</NO.P><TXT>Ņemot vērā iepriekš minēto, Eiropas Komisija pārmet Slovēnijas tiesībaizsardzības iestādēm ECB arhīvu neaizskaramības neievērošanu, bez ECB atļaujas <HT TYPE="ITALIC">Banka Slovenije</HT> telpās veicot apjomīgu kratīšanu un [dokumentu un datu nesēju] izņemšanu. ECB arhīvu neaizskaramību garantē Protokols par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0004"><P>LESD Protokols Nr. 7 par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0005" ID="QS0005"/>Protokols par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā<QUOT.END REF.START="QS0005" CODE="201D" ID="QE0005"/>) (<REF.DOC.OJ COLL="C" NO.OJ="202" PAGE.FIRST="266" DATE.PUB="2016">OV 2016, C 202, 266. lpp.</REF.DOC.OJ>).</P></NOTE>. Slovēnijas iestādes šajā pārmetumā saskata nepieņemamu iejaukšanos tīri valsts līmeņa kriminālizmeklēšanā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0004"><NO.P>4.</NO.P><TXT>Līdz ar to Tiesai izskatāmajā lietā ir uzdevums atrisināt konfliktu, kas var veidoties starp Savienības ieinteresētību saglabāt ECB darbību un neatkarību un dalībvalstu ieinteresētību kriminālvajāšanas darbību efektivitātē.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">II.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Atbilstošās tiesību normas</HT></TXT></NP></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">A.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">ECBS un ECB Statūti</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0005"><NO.P>5.</NO.P><TXT>LESD Protokola Nr. 4 par Eiropas Centrālo banku sistēmas Statūtiem un Eiropas Centrālās bankas Statūtiem (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0006" ID="QS0006"/>ECBS un ECB Statūti<QUOT.END REF.START="QS0006" CODE="201D" ID="QE0006"/>)<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0005"><P><REF.DOC.OJ COLL="C" NO.OJ="202" PAGE.FIRST="230" DATE.PUB="2016">OV 2016, C 202, 230. lpp.</REF.DOC.OJ></P></NOTE> 9.2. pantā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0007" ID="QS0007"/>ECB nodrošina to, ka tos uzdevumus, kas atbilstīgi [LESD] 127. panta 2., 3. un 5. punktam uzticēti ECBS, tā veic vai nu pati, ievērojot šos Statūtus, vai arī ar valstu centrālo banku starpniecību, ievērojot 12.1. un 14. pantu.<QUOT.END REF.START="QS0007" CODE="201D" ID="QE0007"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0006"><NO.P>6.</NO.P><TXT>ECBS un ECB Statūtu 12.1. pantā ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0008" ID="QS0008"/>ECB Padome pieņem pamatnostādnes un lēmumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu to uzdevumu izpildi, ko Līgumi un šie Statūti uztic ECBS. [..]</ALINEA><ALINEA>Neskarot šo pantu, ECB, lai veiktu darījumus, kas ietilpst ECBS uzdevumos, vēršas pēc palīdzības valstu centrālajās bankās, ciktāl tā to atzīst par iespējamu un lietderīgu.<QUOT.END REF.START="QS0008" CODE="201D" ID="QE0008"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0007"><NO.P>7.</NO.P><TXT>Šo Statūtu 14.3. pantā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0009" ID="QS0009"/>Valstu centrālās bankas ir ECBS sastāvdaļa un darbojas saskaņā ar ECB pamatnostādnēm un norādījumiem. ECB Padome veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu ECB pamatnostādņu un norādījumu ievērošanu, un pieprasa visu vajadzīgo informāciju.<QUOT.END REF.START="QS0009" CODE="201D" ID="QE0009"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0008"><NO.P>8.</NO.P><TXT>ECBS un ECB Statūtu 39. pantā ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0010" ID="QS0010"/>Dalībvalstu teritorijā ECB ir visas privilēģijas un imunitāte, kas vajadzīgas, lai veiktu tās uzdevumus atbilstīgi nosacījumiem, kuri ietverti Protokolā par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā.<QUOT.END REF.START="QS0010" CODE="201D" ID="QE0010"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">B.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Protokols par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0009"><NO.P>9.</NO.P><TXT>Protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 1. pantā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0011" ID="QS0011"/>Savienības telpas un ēkas ir neaizskaramas. Tajās nevar izdarīt kratīšanu, tās nevar rekvizēt, konfiscēt vai ekspropriēt. Uz Savienības īpašumu un aktīviem bez Tiesas atļaujas nevar attiecināt nekādus administratīvus vai juridiskus piespiedu pasākumus.<QUOT.END REF.START="QS0011" CODE="201D" ID="QE0011"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><?PAGE NO="3"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0010"><NO.P>10.</NO.P><TXT>Šī protokola 2. pantā ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0012" ID="QS0012"/>Savienības arhīvi ir neaizskarami.<QUOT.END REF.START="QS0012" CODE="201D" ID="QE0012"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0011"><NO.P>11.</NO.P><TXT>Protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 18. pantā ir noteikts šādi:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0013" ID="QS0013"/>Lai piemērotu šo Protokolu, Savienības iestādes sadarbojas ar attiecīgo dalībvalstu atbildīgajām iestādēm.<QUOT.END REF.START="QS0013" CODE="201D" ID="QE0013"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0012"><NO.P>12.</NO.P><TXT>Šī protokola 22. panta pirmajā daļā ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0014" ID="QS0014"/>Šis protokols attiecas arī uz Eiropas Centrālo banku, tās struktūru locekļiem un personālu, neskarot noteikumus, kas ietverti Protokolā par Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtiem.<QUOT.END REF.START="QS0014" CODE="201D" ID="QE0014"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">C.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Vienošanās par ECB mītnesvietu</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0013"><NO.P>13.</NO.P><TXT><DATE ISO="19980918">1998. gada 18. septembra</DATE> Vienošanās starp Vācijas Federatīvās Republikas valdību un Eiropas Centrālo banku par Eiropas Centrālās bankas mītnesvietu (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0015" ID="QS0015"/>Vienošanās par mītnesvietu<QUOT.END REF.START="QS0015" CODE="201D" ID="QE0015"/>)<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0006"><P><HT TYPE="ITALIC">BGBl</HT>. 1998 II, 2744. lpp.</P></NOTE> 3. pantā ir noteikts šādi:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0016" ID="QS0016"/>[Protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā] 2. pantā noteiktā arhīvu neaizskaramība īpaši attiecas uz visām lietām, vēstulēm, dokumentiem, manuskriptiem, fotogrāfijām, filmu un audio ierakstiem, datorprogrammām un magnētiskām lentēm vai disketēm, kas ir ECB īpašumā vai valdījumā, un uz visu tajās ietverto informāciju. [Neoficiāls tulkojums]<QUOT.END REF.START="QS0016" CODE="201D" ID="QE0016"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">III.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Lietas konteksts</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0014"><NO.P>14.</NO.P><TXT>Laikā no 2014. gada septembra līdz 2015. gada aprīlim <HT TYPE="ITALIC">Nacionalni preiskovalni urad</HT> (Valsts izmeklēšanas birojs, Slovēnija), pamatojoties uz dažādu informāciju, sāka kriminālizmeklēšanu pret dažiem vadošiem Slovēnijas Nacionālās bankas Uzraudzības padomes locekļiem sakarā ar aizdomām par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kas notikusi, 2013. gadā īstenojot kādas Slovēnijas privātās bankas pārstrukturēšanu. Kriminālizmeklēšana skāra tostarp toreizējo <HT TYPE="ITALIC">Banka Slovenije</HT> prezidentu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0015"><NO.P>15.</NO.P><TXT>Laikposmā no 2015. gada februāra līdz aprīlim izmeklēšanas iestāde, pamatojoties uz Slovēnijas Kriminālprocesa kodeksu, vairākkārt prasīja <HT TYPE="ITALIC">Banka Slovenije</HT> nodot tās rīcībā konkrētus dokumentus un informāciju saistībā ar šīm apsūdzībām. Tomēr <HT TYPE="ITALIC">Banka Slovenije</HT> šīs prasības pilnā apmērā neizpildīja.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0016"><NO.P>16.</NO.P><TXT>Tā rezultātā <HT TYPE="ITALIC">Okrožno sodišče v Ljubljani</HT> (Ļubļanas apgabaltiesa, Slovēnija), pamatojoties uz Slovēnijas prokuratūras pieteikumu, atļāva veikt kratīšanu un [dokumentu un datu nesēju] izņemšanu <HT TYPE="ITALIC">Banka Slovenije</HT> telpās. Slovēnijas Centrālās bankas prezidents iebilda pret šo rīcību, atsaucoties uz Protokolu par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0017"><NO.P>17.</NO.P><TXT>Tomēr policija <DATE ISO="20160706">2016. gada 6. jūlijā</DATE> veica kratīšanu <HT TYPE="ITALIC">Banka Slovenije</HT> un izņēma tostarp šādus dokumentus un datus:</TXT><P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>visu saziņu, kas tika nosūtīta, izmantojot <HT TYPE="ITALIC">Banka Slovenije</HT> prezidenta e‑pasta kontu;</P></ITEM><?PAGE NO="4"?><ITEM><P>visus elektroniskos dokumentus, kas atradās prezidenta darba vietā vai viņa klēpjdatorā un attiecās uz laikposmu no 2012. līdz 2014. gadam, neatkarīgi no to satura;</P></ITEM><ITEM><P>daļu no papīra formā sagatavotiem dokumentiem, kas atradās prezidenta birojā un attiecās uz laikposmu no 2012. līdz 2014. gadam;</P></ITEM><ITEM><P>visus dokumentus, kas atradās <HT TYPE="ITALIC">Banka Slovenije</HT> centrālajā serverī un attiecās uz prezidentu.</P></ITEM></LIST></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0018"><NO.P>18.</NO.P><TXT>Jau tajā pašā dienā ECB prezidents, atsaucoties uz ECB arhīvu neaizskaramību, oficiāli iesniedza protestu par iepriekš minēto dokumentu izņemšanu. Viņš it īpaši izvirzīja iebildumu, ka Slovēnijas iestādes pirms attiecīgā pasākuma īstenošanas neesot mēģinājušas to saskaņot ar ECB.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0019"><NO.P>19.</NO.P><TXT>Šajā sakarā izveidojās kontakti starp Slovēnijas pārstāvi ECB un par izmeklēšanu atbildīgajām Slovēnijas iestādēm, kuru ietvaros attiecīgās Slovēnijas iestādes pauda viedokli, ka par privilēģijām un imunitāti, kas, iespējams, ir piemērojama dažiem izņemtajiem dokumentiem, tās varot lemt tikai pēc iepazīšanās ar tiem. ECB ierosinājumu vienoties par kopīgu pieeju ECB dokumentu identificēšanai, lai novērstu, ka tie tiek analizēti, pirms saņemta ECB atļauja, Slovēnijas iestādes nepieņēma, lai gan principā tika pausta gatavība sadarboties. Tas tādēļ, ka Slovēnijas ģenerālprokurors šajā priekšlikumā saskatīja nepieņemamu iejaukšanos notiekošā kriminālizmeklēšanā. Tomēr tika panākta vienošanās par atbildīgā prokurora un ECB pārstāvja tikšanos <DATE ISO="20161118">2016. gada 18. novembrī</DATE>, kuras laikā bija paredzēts apspriest sadarbības detaļas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0020"><NO.P>20.</NO.P><TXT><DATE ISO="20161027">2016. gada 27. oktobrī</DATE> atbildīgais prokurors paziņoja ECB pārstāvim, ka izmeklētāji jau <DATE ISO="20161117">2016. gada 17. novembrī</DATE> saskaņā ar Slovēnijas Kriminālprocesa kodeksu sākšot elektronisko datu dublēšanu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0007"><P>Ar to būtībā ir jāsaprot elektroniskas kopijas izveidošana.</P></NOTE> un ECB pārstāvis esot aicināts tajā piedalīties.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0021"><NO.P>21.</NO.P><TXT><DATE ISO="20161116">2016. gada 16. novembrī</DATE> ECB iesniedza pieteikumu par steidzamību <HT TYPE="ITALIC">Okrožno sodišče v Ljubljani</HT> (Ļubļanas apgabaltiesa), lai novērstu gaidāmo elektronisko dokumentu dublēšanu. Atbilstoši Slovēnijas valdības izteiktajiem apsvērumiem šā pieteikuma priekšmets bija arī kratīšanas un [dokumentu un datu nesēju] izņemšanas likumība. Tomēr <HT TYPE="ITALIC">Okrožno sodišče v Ljubljani</HT> (Ļubļanas apgabaltiesa) nākamajā dienā noraidīja pieteikumu, jo Protokols par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā neliedzot veikt datu un dokumentu dublēšanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0022"><NO.P>22.</NO.P><TXT>Tāpat <DATE ISO="20161117">2016. gada 17. novembrī</DATE> sākās elektronisko dokumentu dublēšana, it īpaši to, kas atradās Slovēnijas Centrālās bankas prezidenta klēpjdatorā. ECB pārstāvis piedalījās šajās darbībās un skaidri izvirzīja iebildumus par ECB arhīvu neaizskaramības pārkāpšanu. Tā rezultātā noteikti dokumenti no dublēšanas netika izslēgti. Sākotnēji paredzētā atbildīga prokurora un ECB pārstāvja tikšanās <DATE ISO="20161118">2016. gada 18. novembrī</DATE> tika pārcelta uz nenoteiktu laiku.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0023"><NO.P>23.</NO.P><TXT><DATE ISO="20170117">2017. gada 17. janvārī</DATE> ECB par <HT TYPE="ITALIC">Okrožno sodišče v Ljubljani</HT> (Ļubļanas apgabaltiesa) <DATE ISO="20161117">2016. gada 17. novembra</DATE> lēmumu iesniedza sūdzību Slovēnijas Konstitucionālajā tiesā. ECB uzskatīja, ka <HT TYPE="ITALIC">Okrožno sodišče v Ljubljani</HT> (Ļubļanas apgabaltiesa) esot bijis jāvēršas Eiropas Savienības Tiesā un jāuzdod tai jautājums par Protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā interpretāciju un tādējādi apgabaltiesa esot pārkāpusi tās pamattiesības uz taisnīgu lietas izskatīšanu tiesā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0024"><NO.P>24.</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20170515">2017. gada 15. maija</DATE> elektroniskā pasta vēstuli atbildīgais prokurors informēja ECB pārstāvi, ka policija tobrīd analizējot izņemtos un dublētos dokumentus un tai esot uzdots atlasīt visus dokumentus, kurus oficiāli un formāli esot izdevusi ECB, kā arī visas elektroniskā pasta vēstules, kuru nosūtītāja ir ECB un kuru saņēmēja ir <HT TYPE="ITALIC">Banka Slovenije</HT>. Šo dokumentu sakarā ECB tikšot dota iespēja izteikt savus apsvērumus par attiecīgo dokumentu izmantošanas kriminālizmeklēšanā un kriminālprocesā iespējamo ietekmi uz tās pienākumu izpildi un pilnvaru īstenošanu. Tomēr Slovēnija<?PAGE NO="5"?> nemainot savu viedokli, ka attiecīgie dokumenti neesot <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0017" ID="QS0017"/>ECB arhīvu<QUOT.END REF.START="QS0017" CODE="201D" ID="QE0017"/> dokumenti. Gadījumā, ja ECB būtu bažas par konkrētiem dokumentiem, Slovēnijas iestādes piedāvāja īstenot kriminālprocesu, ievērojot stingru konfidencialitāti un slēgtā procedūrā, ja izrādītos, ka šie dokumenti kriminālprocesā ir absolūti nepieciešami.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0025"><NO.P>25.</NO.P><TXT>Turpretim ECB turpināja uzskatīt, ka Protokols par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā aizsargā arī <HT TYPE="ITALIC">Banka Slovenije</HT> dokumentus, ciktāl tie ir tikuši izdoti, tai pildot savus pienākumus ECBS un Eurosistēmas ietvaros. Turklāt pirms dokumentu izmantošanas kriminālizmeklēšanā vai kriminālprocesā ECB attiecībā uz visiem dokumentiem, kurus aizsargā minētais protokols, esot jādod sava atļauja to izmantošanai.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0026"><NO.P>26.</NO.P><TXT>Abām pusēm tiekoties <DATE ISO="20170612">2017. gada 12. jūnijā</DATE>, vienošanās šajā jautājumā netika panākta.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0027"><NO.P>27.</NO.P><TXT>2018. gada 13. februārī ECB nosūtīja prokuratūrai savu galīgo priekšlikumu saistībā ar dokumentu identificēšanu, uz kuriem attiecas Protokols par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0028"><NO.P>28.</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20180419">2018. gada 19. aprīļa</DATE> lēmumu Slovēnijas Konstitucionālā tiesa noraidīja ECB <DATE ISO="20170117">2017. gada 17. janvāra</DATE> sūdzību sakarā ar to, ka ECB nav pamattiesību subjekts.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0029"><NO.P>29.</NO.P><TXT><DATE ISO="20180613">2018. gada 13. jūnijā</DATE> kopīgas tikšanās laikā atbildīgais prokurors informēja ECB pārstāvi, ka policija esot pabeigusi izņemto dokumentu pārbaudi. Viņš paziņoja, ka pēc policijas noslēguma ziņojuma sagatavošanas ECB varēšot pārbaudīt dokumentus, kas minēti šo secinājumu 24. punktā. Lai novērstu iespēju, ka ECB iejaucas notiekošā izmeklēšanā, noslēguma ziņojumam izmantotie dokumenti ECB tomēr tikšot nodoti tikai pēc tam, kad policija tos būs nodevusi prokuratūrai.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">IV.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Pirmstiesas procedūra</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0030"><NO.P>30.</NO.P><TXT><DATE ISO="20170428">2017. gada 28. aprīlī</DATE> Komisija saskaņā ar LESD 258. pantu aicināja Slovēniju izteikt savus apsvērumus par iebildumu, ka, <DATE ISO="20160706">2016. gada 6. jūlijā</DATE> veicot kratīšanu un [dokumentu un datu nesēju] izņemšanu <HT TYPE="ITALIC">Banka Slovenije</HT> telpās, Slovēnija neesot nodrošinājusi ECB arhīvu neaizskaramību un tādējādi esot pārkāpusi LESD 343. pantu, ECBS un ECB Statūtu 39. pantu un Protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 2. un 22. pantu. Turklāt Slovēnijas iestādes, neizpildot savu lojālas sadarbības pienākumu, kas noteikts LES 4. panta 3. punktā un Protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 18. pantā, esot izvairījušās no konstruktīvas diskusijas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0031"><NO.P>31.</NO.P><TXT>Slovēnija atbildēja, ka uz izņemtajiem dokumentiem nevar attiecināt <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0018" ID="QS0018"/>ECB arhīvu<QUOT.END REF.START="QS0018" CODE="201D" ID="QE0018"/> jēdzienu Protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā nozīmē. Dokumenti esot atradušies <HT TYPE="ITALIC">Banka Slovenije</HT> īpašumā un valdījumā, kura attiecībās ar ECB esot uzskatāma par <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0019" ID="QS0019"/>trešo personu<QUOT.END REF.START="QS0019" CODE="201D" ID="QE0019"/>. Turklāt Slovēnijas iestādes visa procesa laikā esot maksimāli ņēmušas vērā ECB juridisko viedokli, tomēr neesot secinājušas, ka tas pēc būtības ir pareizs. Tieši otrādi, ECB esot pārkāpusi savu lojālas sadarbības pienākumu, mēģinot novērst pierādījumu saglabāšanu valsts kriminālizmeklēšanas un kriminālprocesa mērķiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0032"><NO.P>32.</NO.P><TXT>Komisija nepiekrita šim viedoklim un <DATE ISO="20180720">2018. gada 20. jūlijā</DATE> nosūtīja Slovēnijai pamatotu atzinumu, uz kuru Slovēnija atbildēja <DATE ISO="20180911">2018. gada 11. septembrī</DATE>.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">V.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Lietas dalībnieku prasījumi un tiesvedība Tiesā</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0033"><NO.P>33.</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20190416">2019. gada 16. aprīļa</DATE> procesuālo rakstu Komisija cēla šo prasību.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="6"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0034"><NO.P>34.</NO.P><TXT>Komisijas prasījumi Tiesai ir šādi:</TXT><P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>saskaņā ar LESD 258. pantu konstatēt, ka, Slovēnijas iestādēm <HT TYPE="ITALIC">Bankas Slovenije</HT> telpās vienpusēji izņemot dokumentus, kas saistīti ar ECBS un Eurosistēmas uzdevumu izpildi, un tām šajā jautājumā lojāli nesadarbojoties ar ECB, Slovēnija nav izpildījusi savus pienākumus, kas izriet no LESD 343. panta, ECBS un ECB Statūtu 39. panta, Protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 2., 18. un 22. panta un LES 4. panta 3. punkta;</P></ITEM><ITEM><P>piespriest Slovēnijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.</P></ITEM></LIST></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0035"><NO.P>35.</NO.P><TXT>Slovēnijas prasījums Tiesai ir šāds:</TXT><P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>noraidīt Komisijas prasību.</P></ITEM></LIST></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0036"><NO.P>36.</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20190903">2019. gada 3. septembra</DATE> rīkojumu Tiesas priekšsēdētājs atļāva ECB iestāties lietā Komisijas atbalstam.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0037"><NO.P>37.</NO.P><TXT><DATE ISO="20200622">2020. gada 22. jūnija</DATE> tiesas sēdē piedalījās Slovēnija, Komisija un ECB.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">VI.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Juridiskais vērtējums</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0038"><NO.P>38.</NO.P><TXT>Komisija savu prasību balsta uz diviem iebildumiem, kas saistīti ar dažādām Slovēnijas tiesībaizsardzības iestāžu darbībām.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0039"><NO.P>39.</NO.P><TXT>Šajā kontekstā pirmais iebildums skar notikumus, kas norisinājās <DATE ISO="20160706">2016. gada 6. jūlijā</DATE>, t.i., faktisku kratīšanas izdarīšanu <HT TYPE="ITALIC">Banka Slovenije</HT> telpās un noteiktu dokumentu un datu nesēju izņemšanu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0008"><P>Skat. šo secinājumu 16. un 17. punktu.</P></NOTE>. Komisija uzskata, ka ar savu rīcību Slovēnija nav ievērojusi ECB arhīvu neaizskaramību, kas izriet no LESD 343. panta, ECBS un ECB Statūtu 39. panta un Protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 2. un 22. panta, tos skatot kopā ar 18. pantu, un ir pārkāpusi LES 4. panta 3. punktu (šajā ziņā skat. A punktu).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0040"><NO.P>40.</NO.P><TXT>Turklāt Komisija uzskata, ka pirms un pēc kratīšanas izdarīšanas un [dokumentu un datu nesēju] izņemšanas Slovēnijas iestādes attiecīgās darbības nav pietiekami saskaņojušas ar ECB. Minētā rīcība ir otrā iebilduma priekšmets, kuru izvirzot Komisija apgalvo, ka ir pārkāpts lojālas sadarbības pienākums, kas izriet no Protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 18. panta un LES 4. panta 3. punkta (šajā ziņā skat. B. punktu).</TXT></NP.ECR><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">A.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Par Banka Slovenije telpās veiktās kratīšanas un [dokumentu un datu nesēju] izņemšanas likumību (pirmais iebildums)</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0041"><NO.P>41.</NO.P><TXT>Komisijas pirmā iebilduma kontekstā lietas dalībniekiem ir domstarpības, pirmkārt, jautājumā par to, vai uz dokumentiem, kas atrodas kādas valsts centrālās bankas valdījumā, var attiekties ECB arhīviem noteiktā aizsardzība, kas ir paredzēta Protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 2. un 22. pantā. Slovēnija uzskata, ka tas jau jēdzieniski ir izslēgts, savukārt Komisija arī šādus dokumentus uzskata par aizsargātiem, ciktāl tie ir saistīti ar ECBS vai Eurosistēmas uzdevumu izpildi.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="7"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0042"><NO.P>42.</NO.P><TXT>Otrkārt, nav vienprātības jautājumā par tiesisko regulējumu, kas ir piemērojams <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0020" ID="QS0020"/>ECB arhīviem<QUOT.END REF.START="QS0020" CODE="201D" ID="QE0020"/>. Proti, ECB un Komisija uzskata, ka saistībā ar visiem dokumentiem, uz kuriem attiecas šis jēdziens, ECB ir jādod sava piekrišana pirms to izmantošanas valsts kriminālizmeklēšanā vai kriminālprocesā. Turpretim Slovēnija uzskata, ka ECB varētu iebilst pret dokumentu izņemšanu kriminālizmeklēšanas vai kriminālprocesa mērķiem tikai tad, ja tā pierāda, ka attiecīgie dokumenti apdraud ECB darbību un neatkarību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0043"><NO.P>43.</NO.P><TXT>Līdz ar to pirmajā posmā ir jāizvērtē, vai un – attiecīgā gadījumā – kāda veida dokumentiem, kas atrodas valsts centrālās bankas valdījumā, ir piemērojama Protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 2. un 22. pantā paredzētā <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0021" ID="QS0021"/>ECB arhīvu<QUOT.END REF.START="QS0021" CODE="201D" ID="QE0021"/> aizsardzība (šajā ziņā skat. 1. punktu).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0044"><NO.P>44.</NO.P><TXT>Otrajā posmā ir jāanalizē, kādas konkrēti darbības attiecībā uz ECB arhīviem Protokolā par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā ir atļautas vai aizliegtas (šajā ziņā skat. 2. punktu).</TXT></NP.ECR><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">1.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Par <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0022" ID="QS0022"/>ECB arhīvu<QUOT.END REF.START="QS0022" CODE="201D" ID="QE0022"/> jēdzienu</HT></TXT></NP></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">a)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Par Protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 2. panta interpretāciju, to skatot kopā ar 22. pantu</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0045"><NO.P>45.</NO.P><TXT>Protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 2. un 22. pantā nav sniegta ECB arhīvu jēdziena definīcija.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0046"><NO.P>46.</NO.P><TXT>Saskaņā ar Vienošanās par mītnesvietu, kas noslēgta starp ECB un Vācijas Federatīvo Republiku, 3. pantu šis jēdziens <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0023" ID="QS0023"/>īpaši attiecas uz visām lietām, vēstulēm, dokumentiem, manuskriptiem, fotogrāfijām, filmu un audio ierakstiem, datorprogrammām un magnētiskām lentēm vai disketēm, kas ir ECB īpašumā vai valdījumā, un uz visu tajos ietverto informāciju<QUOT.END REF.START="QS0023" CODE="201D" ID="QE0023"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0047"><NO.P>47.</NO.P><TXT>Izskatāmajā lietā nav jāatbild uz jautājumu, ciktāl Vienošanās par mītnesvietu noteikumi vispār var pretendēt uz vispārpiemērojamību<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0009"><P>Šajā jautājumā skat. ģenerāladvokāta N. Jēskinena [<HT TYPE="ITALIC">N. Jääskinen</HT>] secinājumus lietā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Feyerbacher</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑62/11</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2012:305">EU:C:2012:305</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 43. un nākamie punkti).</P></NOTE>, jo, kā izriet no Vienošanās par mītnesvietu 3. panta redakcijas (<QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0024" ID="QS0024"/>īpaši<QUOT.END REF.START="QS0024" CODE="201D" ID="QE0024"/>), tajā nav ietverts aizsargājamo dokumentu izsmeļošs saraksts un Komisija balstās uz Savienības arhīvu aizsardzību, kas ir plašāka par šajā pantā minēto. Proti, Komisija uzskata, ka ECB arhīvu neaizskaramība attiecas ne tikai uz dokumentiem, kas atrodas ECB <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0025" ID="QS0025"/>īpašumā vai valdījumā<QUOT.END REF.START="QS0025" CODE="201D" ID="QE0025"/>, bet arī uz dokumentiem, kuri atrodas kādas valsts centrālās bankas valdījumā un kurus tā ir sagatavojusi, ciktāl tie ir saistīti ar ECBS uzdevumu izpildi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0048"><NO.P>48.</NO.P><TXT>Slovēnija pret to iebilst, norādot, ka aizsardzības attiecināšana uz dokumentiem, kas atrodas attiecīgās organizācijas <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0026" ID="QS0026"/>īpašumā vai valdījumā<QUOT.END REF.START="QS0026" CODE="201D" ID="QE0026"/>, atbilstot vispārējiem starptautisko tiesību principiem<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0010"><P>Šajā sakarā Slovēnija īpaši atsaucas uz <DATE ISO="19460213">1946. gada 13. februāra</DATE> Konvencijas par Apvienoto Nāciju Organizācijas privilēģijām un imunitātēm II nodaļas 4. pantu un <DATE ISO="19471121">1947. gada 21. novembra</DATE> Konvenciju par specializēto aģentūru privilēģijām un imunitātēm, kā arī uz <DATE ISO="19490902">1949. gada 2. septembrī</DATE> Parīzē noslēgtā Vispārējā līguma par Eiropas Padomes privilēģijām un imunitātēm 5. pantu.</P></NOTE>. Savienības privilēģijas un imunitāte izrietot no imunitātes, kas starptautiskajās tiesībās ir piešķirta starptautiskām organizācijām, lai tās aizsargātu no mītnesvietas valsts nepamatotas iejaukšanās. Tā kā Eiropas Savienību ar arvien pieaugošu integrāciju vairs nevarot uzskatīt par starptautisku organizāciju klasiskā izpratnē, tai piešķirtās privilēģijas un imunitāte turklāt zaudējot attaisnojumu un tādēļ esot jāpiemēro restriktīvi. Tas tādēļ, ka atšķirībā no tā, kā tas parasti esot starptautisku organizāciju gadījumā, Eiropas Savienība attiecībā pret savām dalībvalstīm neatrodoties vājākā pozīcijā. Katrā ziņā dokumentu vairs neaizsargājot Protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 2. pants, ja<?PAGE NO="8"?> attiecīgā institūcija par šo dokumentu sazinoties vai to nododot kādai valsts iestādei, kā, piemēram, centrālajai bankai. Tas tādēļ, ka nodošana trešajām personām esot uzskatāma par atteikšanos no protokolā paredzētajām privilēģijām un imunitātes. Visbeidzot, arī Eiropas Savienības privilēģiju un imunitātes funkcionālais raksturs prasot veikt šauru interpretāciju.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0049"><NO.P>49.</NO.P><TXT>Savienības arhīvu jēdziens ir jāinterpretē autonomi saskaņā ar Savienības tiesībām, ievērojot starptautiskās tiesības<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0011"><P>Šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19731009">1973. gada 9. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Muras</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>12/73</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1973:100">EU:C:1973:100</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0007">7.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), 1982. gada 14. janvāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Corman</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>64/81</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1982:5">EU:C:1982:5</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0008">8.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20140130">2014. gada 30. janvāris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Diakite</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑285/12</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:39">EU:C:2014:39</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0027">27.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>). Par Protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 3. panta autonomu interpretāciju skat. spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19960328">1996. gada 28. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">AGF Belgium</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑191/94</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1996:144">EU:C:1996:144</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0016">16.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20070322">2007. gada 22. marts</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/Beļģija</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑437/04</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2007:178">EU:C:2007:178</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0044">44.</REF.NP.ECR>–<REF.NP.ECR REF="NP0046">46.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru šādā interpretācijā ir jāņem vērā ne tikai attiecīgā noteikuma formulējums, bet arī tā konteksts, jēga un mērķis<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0012"><P>Spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20000919">2000. gada 19. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Linster</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑287/98</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2000:468">EU:C:2000:468</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0043">43.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20100902">2010. gada 2. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Kirin Amgen</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑66/09</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2010:484">EU:C:2010:484</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0041">41.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20131003">2013. gada 3. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Zentrale zur Bekämpfung unlauteren Wettbewerbs</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑59/12</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:634">EU:C:2013:634</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0025">25.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0050"><NO.P>50.</NO.P><TXT>No kopsakara ar Protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 1. pantu var secināt, ka strīdīgie dokumenti un datu nesēji nepaliek ārpus aizsardzības jomas, ko nodrošina protokola 2. pants, to skatot kopā ar 22. pantu, tikai tādēļ vien, ka tie neatradās ECB telpās. Tas tādēļ, ka visus priekšmetus, kas atrodas ECB ēkās un telpās, jau aizsargā protokola 1. pants, to skatot kopā ar 22. pantu. Ja protokola 2. pantam līdztekus jāsaglabā autonoma piemērošanas joma, tam tātad principā ir jāattiecas arī uz dokumentiem un datu nesējiem, kas atrodas citās vietās, nevis ECB telpās, ciktāl tie ir uzskatāmi par <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0027" ID="QS0027"/>Savienības arhīviem<QUOT.END REF.START="QS0027" CODE="201D" ID="QE0027"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0051"><NO.P>51.</NO.P><TXT>Turklāt Tiesa attiecībā uz Protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 2. pantu jau ir lēmusi, ka Savienības arhīvu neaizskaramība nav absolūta, bet gan ir jāsaprot funkcionāli<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0013"><P>Rīkojums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19900713">1990. gada 13. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Zwartveld</HT> u.c</NAME.CASE>. (<NO.CASE>C‑2/88‑IMM</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1990:315">EU:C:1990:315</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0019">19.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0020">20.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Pretēji Slovēnijas viedoklim no iepriekš minētā neizriet vispārējs pienākums šauri interpretēt protokola 2. pantu, to skatot kopā ar 22. pantu. Tas drīzāk nozīmē, ka aizsardzības apjomu ierobežo attiecīgās imunitātes jēga un mērķis<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0014"><P>Rīkojums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19900713">1990. gada 13. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Zwartveld</HT> u.c</NAME.CASE>. (<NO.CASE>C‑2/88‑IMM</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1990:315">EU:C:1990:315</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0020">20.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Vienlaikus no tā izriet, ka aizsardzības jomu arī var noskaidrot, tikai ņemot vērā šo mērķi<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0015"><P>Šādā nozīmē attiecībā uz deputātu imunitāti skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20110906">2011. gada 6. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Patriciello</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑163/10</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2011:543">EU:C:2011:543</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0029">29.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0052"><NO.P>52.</NO.P><TXT>Izskatāmās tiesvedības dalībnieki ir vienisprātis, ka iepriekš minēto noteikumu mērķis ir saglabāt ECB darbību un neatkarību<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0016"><P>Skat. rīkojumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19900713">1990. gada 13. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Zwartveld</HT> u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑2/88‑IMM</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1990:315">EU:C:1990:315</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0019">19.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>). Attiecībā uz Savienības īpašuma un aktīvu aizsardzību skat. rīkojumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19710511">1971. gada 11. maijs</DATE>, <NAME.CASE>X/Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>1/71 SA</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1971:48">EU:C:1971:48</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 3/5. un 6/8. punkts), un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20051124">2005. gada 24. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Gil do Nascimento</HT> u.c./Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑5/05 SA</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2005:723">EU:C:2005:723</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0011">11.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), kā arī spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20180530">2018. gada 30. maijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Dell’Acqua</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑370/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:344">EU:C:2018:344</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0034">34.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Šajā sakarā Tiesa ir lēmusi, ka arhīvu neaizskaramībai īpaši ir jānovērš iespēja, ka kļūst zināma informācija, kuru satur aizsargātie dokumenti, ja tādējādi varētu tikt ietekmēta attiecīgo institūciju darbība vai neatkarība, konkrēti, tādēļ, ka tiktu apdraudēta šo institūciju uzdevumu izpilde<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0017"><P>Rīkojums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19901206">1990. gada 6. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Zwartveld</HT> u.c</NAME.CASE>. (<NO.CASE>C‑2/88‑IMM</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1990:440">EU:C:1990:440</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0011">11.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0053"><NO.P>53.</NO.P><TXT>Tomēr savu galveno uzdevumu, proti, uzturēt cenu stabilitāti<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0018"><P>Spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20030710">2003. gada 10. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/ECB</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑11/00</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2003:395">EU:C:2003:395</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0092">92.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20150616">2015. gada 16. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Gauweiler</HT> u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑62/14</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2015:400">EU:C:2015:400</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0043">43.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20181211">2018. gada 11. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Weiss</HT> u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑493/17</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:1000">EU:C:2018:1000</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0051">51.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>, ECB atbilstoši LESD 127. pantam nepilda viena, bet gan kopīgi ar valstu centrālajām bankām, kuras kopā ar ECB veido ECBS (skat. LESD 282. panta 1. punktu).</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="9"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0054"><NO.P>54.</NO.P><TXT>ECBS un attiecīgi Eurosistēmas darbība un atbilstīga uzdevumu izpilde<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0019"><P>Tā kā tās dalībvalstis, kuru naudas vienība nav euro, saskaņā ar LESD 282. panta 4. punktu patur savas pilnvaras monetāros jautājumos, Savienības monetāro politiku rezultātā definē un īsteno Eurosistēma, t.i., ECB un to dalībvalstu centrālās bankas, kuru naudas vienība ir euro.</P></NOTE> iespējama ar nosacījumu, ka starp ECB un valstu centrālajām bankām pastāv cieša sadarbība, kuras pamatā ir darba dalīšana, un pastāvīga informācijas apmaiņa. Saskaņā ar ECB un ECBS Statūtu 9.2. pantu tos uzdevumus, kas atbilstīgi LESD 127. pantam uzticēti ECBS, veic vai nu ECB pati, vai arī ar valstu centrālo banku starpniecību. Ņemot vērā iepriekš minēto, Tiesa ir lēmusi, ka ECB un valstu centrālās bankas ECBS ir <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0028" ID="QS0028"/>sasaistītas<QUOT.END REF.START="QS0028" CODE="201D" ID="QE0028"/> un cieši sadarbojas, tādēļ eksistē mazāk izteikta atšķirība starp Savienības tiesību sistēmu un iekšējām valstu tiesību sistēmām<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0020"><P>Šajā nozīmē skat. spriedumu, 2019. gada 26. februāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE>Rimšēvičs un ECB/Latvija</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑202/18 un C‑238/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:139">EU:C:2019:139</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0069">69.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0055"><NO.P>55.</NO.P><TXT>Šī iemesla dēļ ir jānoraida Slovēnijas izvirzītais arguments, atbilstoši kuram ECB atsakoties no dokumenta, ja tā attiecīgo dokumentu nodod vai nosūta valstu centrālajām bankām, un tādēļ uz šādu dokumentu vairs neattiecoties aizsardzība, ko nodrošina Protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 2. un 22. pants. Tas tādēļ, ka šajā ziņā runa ir par dokumentu, kas ir saistīts ar ECBS darbību un neiziet ārpus tās ietvara, ja to nodod kādai valsts centrālajai bankai. Tomēr, kamēr attiecīgais dokuments atrodas ECBS paredzētajā ietvarā, uz to principā attiecas aizsardzības režīms, kāds Protokolā par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā ir paredzēts ECB arhīviem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0056"><NO.P>56.</NO.P><TXT>Tiktāl nevar runāt arī par dokumenta nodošanu <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0029" ID="QS0029"/>trešajām personām<QUOT.END REF.START="QS0029" CODE="201D" ID="QE0029"/>. Centrālās bankas un to prezidentes vai prezidenti gan ir arī valsts iestādes. Attiecībā uz ECBS viņas/viņi tomēr pilda dubultfunkcijas<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0021"><P>Spriedums, 2019. gada 26. februāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE>Rimšēvičs un ECB/Latvija</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑202/18 un C‑238/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:139">EU:C:2019:139</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0070">70.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Šajā ziņā valstu centrālās bankas nav salīdzināmas ar dalībvalstu iestādēm, kurām uzticēts īstenot Savienības tiesības citās jomās. Gluži pretēji – saskaņā ar ECBS un ECB Statūtu 14.3. pantu valstu centrālās bankas ir ECBS <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0030" ID="QS0030"/>sastāvdaļa<QUOT.END REF.START="QS0030" CODE="201D" ID="QE0030"/>. Tādas dalībvalsts, kuras naudas vienība ir euro, centrālās bankas prezidente vai prezidents turklāt saskaņā ar LESD 283. panta 1. punktu ir ECB Padomes locekle/loceklis.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0057"><NO.P>57.</NO.P><TXT>Tādējādi, ja ECB arhīvu aizsardzību ECBS kontekstā gribētu attiecināt vien uz dokumentiem, kurus ir izdevusi ECB vai kuri katrā ziņā atrodas tās valdījumā – neattiecinot to uz visiem tiem dokumentiem, kuri atrodas valstu centrālo banku valdījumā vai kurus tās ir izdevušas –, šādā gadījumā šī aizsardzība neattiektos uz lielu skaitu dokumentu, kuru izpaušana varētu apdraudēt ECBS un attiecīgi Eurosistēmas uzdevumu atbilstīgu izpildi. Tādējādi ECB arhīvu neaizskaramība nevarētu izpildīt savu funkciju.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0058"><NO.P>58.</NO.P><TXT>Tas tā ir vēl jo vairāk tāpēc, ka noteikti pasākumi monetārās politikas jomā īpaši paredz noteiktas informācijas konfidencialitāti un šī informācija var arī vai pat galvenokārt atrasties valstu centrālo banku īpašumā vai valdījumā. To var uzskatāmi atspoguļot ar ECBS valsts sektora aktīvu iegādes programmas (VSIP) piemēru, kuras ietvaros pirmām kārtām Eurosistēmas valstu centrālās bankas otrreizējos tirgos iegādājas parāda vērtspapīrus, it īpaši valsts parāda vērtspapīrus. Šīs programmas darbības priekšnoteikums ir, ka nedrīkst būt zināma noteiktu dalībvalstu valsts parāda vērtspapīru iegādes otrreizējos tirgos precīza atslēga un apjoms<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0022"><P>Šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20150616">2015. gada 16. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Gauweiler</HT> u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑62/14</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2015:400">EU:C:2015:400</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0106">106.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Tomēr šāda informācija, visticamāk, atrodas arī dokumentos, kas ir attiecīgo valstu centrālo banku īpašumā un valdījumā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0059"><NO.P>59.</NO.P><TXT>Turklāt, katrā ziņā ņemot vērā ECBS un attiecīgi Eurosistēmas institūcijas, nevar piekrist arī Slovēnijas izteiktajam iebildumam, ka sakarā ar Savienībā arvien pieaugošu integrāciju tās institūciju privilēģijas un imunitāte zaudējot savu nozīmi. Tas tādēļ, ka ECB neatkarība, kas tieši ir jāaizsargā, balstoties uz LESD 343. pantu, ECBS un ECB Statūtu 39. pantu un Protokolu par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā, izriet ne tikai no Savienības kā starptautiskas organizācijas statusa. Šī<?PAGE NO="10"?> neatkarība atbilstoši Līgumu koncepcijai drīzāk ir obligāts nosacījums cenu stabilitātes uzturēšanai un īpaši paredz to institūciju neatkarības nodrošināšanu, kurām uzticēta šī uzdevuma izpilde<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0023"><P>Šajā nozīmē skat. ģenerāladvokāta F. Dž. Džeikobsa <REF.DOC.ECR><NAME.CASE>[<HT TYPE="ITALIC">F. G. Jacobs</HT>] secinājumus lietā Komisija/ECB</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑11/00</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2002:556">EU:C:2002:556</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0150">150.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), kā arī manus secinājumus lietās <REF.DOC.ECR><NAME.CASE>Rimšēvičs/Latvija un ECB/Latvija</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑202/18 un C‑238/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:1030">EU:C:2018:1030</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0005">5.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0076">76.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>). Attiecībā uz saikni starp ECB neatkarību un cenu stabilitātes mērķi skat. arī Līguma, ar ko groza Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgumu, lai izveidotu ekonomikas un monetāro savienību, projektu, Komisijas <DATE ISO="19900821">1990. gada 21. augusta</DATE> paziņojums, <HT TYPE="ITALIC">Eiropas Kopienu Biļetens</HT>, 2./91. pielikums, it īpaši 14., 20. un 58. lpp.</P></NOTE>. Tādēļ prasība nodrošināt neatkarību saskaņā ar LESD 130. panta pirmo daļu attiecas arī uz valstu centrālajām bankām.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0060"><NO.P>60.</NO.P><TXT>No iepriekš minētā izriet, ka arhīvu jēdziens aptver visus dokumentus, kurus saistībā ar ECBS un Eurosistēmas uzdevumu izpildi izdod, apstrādā vai nosūta ECB vai valstu centrālās bankas, turklāt neatkarīgi no tā, vai šie dokumenti atrodas ECB vai valstu centrālo banku valdījumā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0061"><NO.P>61.</NO.P><TXT>Kvalificējot dokumentu kā daļu no arhīviem, šajā ziņā nav nozīmes tam, cik cieša ir attiecīgā dokumenta saikne ar ECBS uzdevumu izpildi. Proti, pretēji Slovēnijas viedoklim, ja attiecīgā dokumentā ietvertās informācijas izpaušana tā pakārtotās nozīmes dēļ ECBS darbības kontekstā nerada kaitējuma risku ECB darbībai vai neatkarībai, tas nenozīmē, ka šāds dokuments nekādā ziņā nav uzskatāms par daļu no <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0031" ID="QS0031"/>ECB arhīviem<QUOT.END REF.START="QS0031" CODE="201D" ID="QE0031"/>. Šī funkcionālā prasība drīzāk skar imunitātes piemērojamību konkrētajā situācijā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0024"><P>Šajā nozīmē skat. rīkojumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19900713">1990. gada 13. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Zwartveld</HT> u.c</NAME.CASE>. (<NO.CASE>C‑2/88‑IMM</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1990:315">EU:C:1990:315</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0020">20.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>, kas uzreiz pēc tam tiks analizēta otrajā posmā (šajā ziņā skat. 2. punktu).</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">b)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Par ietekmi uz <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0032" ID="QS0032"/>ECB arhīviem<QUOT.END REF.START="QS0032" CODE="201D" ID="QE0032"/> izskatāmajā lietā</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0062"><NO.P>62.</NO.P><TXT>Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru pienākumu neizpildes procedūrā Komisijai ir jāpierāda apgalvotās pienākumu neizpildes nosacījumu esamība<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0025"><P>Spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20021212">2002. gada 12. decembris</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/Vācija</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑209/00</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2002:747">EU:C:2002:747</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0038">38.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20140904">2014. gada 4. septembris</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/Francija</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑237/12</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:2152">EU:C:2014:2152</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0032">32.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20150709">2015. gada 9. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/Īrija</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑87/14</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2015:449">EU:C:2015:449</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Izskatāmās lietas kontekstā tas nozīmē, ka Komisijai vispirms ir jāpierāda, ka starp dokumentiem, kurus Slovēnijas tiesībaizsardzības iestādes izņēma <DATE ISO="20160706">2016. gada 6. jūlijā</DATE>, bija arī tādi, kas ir saistīti ar ECBS uzdevumu izpildi. Šajā ziņā principā nav pietiekami, ka Komisija balstās uz kaut kādiem pieņēmumiem<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0026"><P>Spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20021212">2002. gada 12. decembris</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/Vācija</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑209/00</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2002:747">EU:C:2002:747</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0038">38.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20120315">2012. gada 15. marts</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/Kipra</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑340/10</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2012:143">EU:C:2012:143</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0053">53.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20140904">2014. gada 4. septembris</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/Francija</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑237/12</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:2152">EU:C:2014:2152</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0032">32.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0063"><NO.P>63.</NO.P><TXT>Tomēr izskatāmās lietas īpatnība ir tā, ka visi strīdīgie dokumenti jau atrodas Slovēnijas tiesībaizsardzības iestāžu valdījumā. Līdz ar to Komisija nevar droši konstatēt, konkrēti kuri dokumenti ir tikuši izņemti.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0064"><NO.P>64.</NO.P><TXT>Katrā ziņā ir skaidrs, ka kratīšanas laikā tika izņemta tostarp visa saziņa, kas nosūtīta, izmantojot <HT TYPE="ITALIC">Banka Slovenije</HT> prezidenta e‑pasta kontu, kā arī visi elektroniskie dokumenti, kas atradās prezidenta darba vietā vai viņa klēpjdatorā un attiecās uz laikposmu no 2012. līdz 2014. gadam. Šo dokumentu skaitā neizbēgami ir jābūt arī tādiem, kuri ir saistīti ar ECBS uzdevumu izpildi. Tas tādēļ, ka saskaņā ar LESD 283. panta 1. punktu <HT TYPE="ITALIC">Banka Slovenije</HT> prezidents ir ECB Padomes loceklis, savukārt ECB Padome saskaņā ar LESD 129. panta 1. punktu pārvalda ECBS un pieņem visus tās darbībai vajadzīgos būtiskos lēmumus<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0027"><P>Skat. arī ECBS un ECB Statūtu 12.1. pantu.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0065"><NO.P>65.</NO.P><TXT>Šajā situācijā Slovēnijai pēc būtības ir jāatspēko, ka ir skarti dokumenti, kuri ir saistīti ar ECBS uzdevumu izpildi<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0028"><P>Spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20050426">2005. gada 26. aprīlis</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/Īrija</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑494/01</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2005:250">EU:C:2005:250</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0044">44.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20101202">2010. gada 2. decembris</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/Portugāle</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑526/09</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2010:734">EU:C:2010:734</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0022">22.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20121018">2012. gada 18. oktobris</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/Apvienotā Karaliste</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑301/10</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2012:633">EU:C:2012:633</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0072">72.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Tomēr, tā kā Slovēnija norāda, ka kompetentās iestādes šādus dokumentus nemaz nevarot identificēt, ir jāuzskata, ka kratīšana un [dokumentu un datu nesēju] izņemšana, kas <HT TYPE="ITALIC">Banka Slovenije</HT> telpās tika veikta <DATE ISO="20160706">2016. gada 6. jūlijā</DATE>, bija skārusi arī <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0033" ID="QS0033"/>ECB arhīvus<QUOT.END REF.START="QS0033" CODE="201D" ID="QE0033"/>.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><?PAGE NO="11"?><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">2.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Par Protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā pārkāpuma esamību</HT></TXT></NP></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">a)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Par Savienības privilēģiju un imunitātes funkcionālo raksturu</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0066"><NO.P>66.</NO.P><TXT>Tomēr imunitātes pārkāpums neizriet no viena paša secinājuma, ka izņemšana katrā ziņā bija skārusi arī tādus dokumentus, kurus var ietvert <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0034" ID="QS0034"/>ECB arhīvu<QUOT.END REF.START="QS0034" CODE="201D" ID="QE0034"/> jēdzienā. Papildus tam nākamajā posmā vēl ir jāprecizē, ko konkrēti nozīmē ECB arhīvu <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0035" ID="QS0035"/>neaizskaramība<QUOT.END REF.START="QS0035" CODE="201D" ID="QE0035"/> un attiecīgi kādu apstākļu gadījumā ir jāpieņem, ka ir noticis Protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā pārkāpums.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0067"><NO.P>67.</NO.P><TXT>Protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 2. pantā nav konkrētāk definēts <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0036" ID="QS0036"/>neaizskaramības<QUOT.END REF.START="QS0036" CODE="201D" ID="QE0036"/> jēdziens. Tomēr protokola 1. panta otrajā teikumā attiecībā uz Savienības ēkām un telpām, kuras saskaņā ar pirmo teikumu ir <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0037" ID="QS0037"/>neaizskaramas<QUOT.END REF.START="QS0037" CODE="201D" ID="QE0037"/>, ir precizēts, ka tajās nevar <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0038" ID="QS0038"/>izdarīt kratīšanu, tās nevar rekvizēt, konfiscēt vai ekspropriēt<QUOT.END REF.START="QS0038" CODE="201D" ID="QE0038"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0068"><NO.P>68.</NO.P><TXT>Šie aizliegto darbību piemēri principā jāpiemēro arī Protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 2. panta kontekstā. Tas tādēļ, ka nav saprotams, kāpēc <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0039" ID="QS0039"/>neaizskaramības<QUOT.END REF.START="QS0039" CODE="201D" ID="QE0039"/> jēdzienam protokola 2. pantā būtu jābūt citai nozīmei salīdzinājumā ar tā 1. pantu. Šajā ziņā Tiesas judikatūra apstiprina, ka, interpretējot kādu protokola noteikumu, ir jāņem vērā tā pārējo noteikumu formulējums un vērtējumi<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0029"><P>Rīkojums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19900713">1990. gada 13. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Zwartveld</HT> u.c</NAME.CASE>. (<NO.CASE>C‑2/88‑IMM</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1990:315">EU:C:1990:315</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0020">20.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0069"><NO.P>69.</NO.P><TXT>Slovēnija uzskata, ka attiecīgo dokumentu izņemšana izskatāmās lietas konkrētajos apstākļos tomēr nenozīmē ECB arhīvu pārkāpumu. Tas tādēļ, ka šāds pārkāpums esot jārezumē tikai tad, ja ir ietekmēta ECB darbība vai neatkarība.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0070"><NO.P>70.</NO.P><TXT>Lai pamatotu savu viedokli, Slovēnija galvenokārt balstās uz imunitātes, kas ietverta Protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 2. pantā, to skatot kopā ar 22. pantu, funkcionālo raksturu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0030"><P>Šajā ziņā Slovēnija atsaucas uz rīkojumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19900713">1990. gada 13. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Zwartveld</HT> u.c</NAME.CASE>. (<NO.CASE>C‑2/88‑IMM</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1990:315">EU:C:1990:315</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0019">19.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0020">20.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Funkcionālās imunitātes gadījumā šāda veida dokumentu nodošana nevar notikt tikai tad, ja tā rezultātā var tikt ietekmēta Savienības iestādes darbība un neatkarība<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0031"><P>Rīkojums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19900713">1990. gada 13. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Zwartveld</HT> u.c</NAME.CASE>. (<NO.CASE>C‑2/88‑IMM</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1990:315">EU:C:1990:315</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0025">25.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Turklāt atbilstoši Tiesas judikatūrai Savienības iestādēm un struktūrām principā ir pienākums atbalstīt dalībvalstu iestādes kriminālizmeklēšanā, ja tā attiecas uz informāciju par faktiem, kas ir šo Savienības iestāžu valdījumā; piemēram, tām nododot attiecīgos dokumentus dalībvalstu iestāžu rīcībā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0071"><NO.P>71.</NO.P><TXT>No iepriekš minētā Slovēnija izskatāmās lietas kontekstā secina, ka saistībā ar Slovēnijas iestāžu izmeklēšanas darbībām uz ECB arhīvu neaizskaramību var atsaukties tikai tiktāl, ciktāl attiecīgo dokumentu izņemšana kriminālizmeklēšanas un kriminālprocesa mērķiem var ietekmēt ECB darbību un neatkarību. Tomēr attiecīgus pierādījumus neesot iesniegusi nedz ECB, nedz Komisija.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0072"><NO.P>72.</NO.P><TXT>Turpretim abas minētās institūcijas norāda, ka saskaņā ar privilēģiju un imunitātes vispārējo sistēmu dalībvalstu tiesībaizsardzības iestāžu piekļuve dokumentiem principā vienmēr esot iespējama vien ar nosacījumu, ka attiecīgā iestāde ir devusi savu piekrišanu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0032"><P>Attiecībā uz deputātu imunitāti skat. Protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 9. panta trešo daļu; par Savienības īpašumu un aktīvu nodošanu skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19930429">1993. gada 29. aprīlis</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Forafrique Burkinabe</HT>/Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑182/91</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1993:165">EU:C:1993:165</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0014">14.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), kā arī rīkojumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20051124">2005. gada 24. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Gil do Nascimento</HT> u.c./Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑5/05 SA</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2005:723">EU:C:2005:723</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0014">14.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Ja tā atsakās dot piekrišanu, esot jāsaņem Tiesas lēmums. Saskaņā ar Tiesas judikatūru tas attiecoties arī uz piekļuvi Savienības arhīviem<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0033"><P>Šajā nozīmē Komisija un ECB atsaucas uz rīkojumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19900713">1990. gada 13. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Zwartveld</HT> u.c</NAME.CASE>. (<NO.CASE>C‑2/88‑IMM</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1990:315">EU:C:1990:315</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0022">22.</REF.NP.ECR>–<REF.NP.ECR REF="NP0024">24.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Tomēr, tā kā Slovēnijas iestādes nav nedz saņēmušas atļauju no ECB, nedz vērsušās Tiesā, kratīšana un attiecīgo dokumentu izņemšana esot ECB arhīvu neaizskaramības pārkāpums. Tādēļ jautājums par ietekmi uz ECB darbību vai neatkarību neesot jāvērtē.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="12"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0073"><NO.P>73.</NO.P><TXT>Manuprāt, šis viedoklis nav saderīgs ar Savienības privilēģiju un imunitātes tīri funkcionālo raksturu. Vienlaikus dalībvalstu iestādēm arī nevar atļaut veikt dokumentu izņemšanu, neievērojot iespējamās Savienības iestāžu privilēģijas un imunitāti, pat tad, ja vēlāk izrādās, ka attiecīgajos dokumentos nebija ietverta informācija, kas varētu nelabvēlīgi ietekmēt šo iestāžu uzdevumu izpildi. Tas tādēļ, ka šāds rezultāts savukārt nebūtu saderīgs ar mērķi nodrošināt Savienības iestādēm pilnīgu un efektīvu aizsardzību pret šķēršļiem un apdraudējumiem to pareizai darbībai un neatkarībai<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0034"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20191219">2019. gada 19. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Junqueras Vies</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑502/19</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:1115">EU:C:2019:1115</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0082">82.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0074"><NO.P>74.</NO.P><TXT>No šīs spriedzes var atbrīvoties, nošķirot materiālos un procesuālos Protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā pārkāpumus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0075"><NO.P>75.</NO.P><TXT>Materiālā ziņā ECB darbību un neatkarību aizsargā protokola 2. un 22. pants. Tomēr, lai šo aizsardzību varētu nodrošināt pilnīgi un efektīvi, noteiktās situācijās tā jāpapildina ar procesuālām garantijām.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0076"><NO.P>76.</NO.P><TXT>Tādēļ saskaņā ar Protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 18. pantu, lai piemērotu šo protokolu, Savienības iestādes sadarbojas ar attiecīgo dalībvalstu atbildīgajām iestādēm. Šajā ziņā attiecīgais noteikums konkretizē LES 4. panta 3. punktā nostiprināto lojālas sadarbības principu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0035"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20081021">2008. gada 21. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Marra</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑200/07 un C‑201/07</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2008:579">EU:C:2008:579</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0041">41.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Tiesa no šī noteikuma izsecina pienākumu attiecīgajai Savienības iestādei nodrošināt pieejamību dokumentiem, ja vien nepastāv risks, ka tādējādi var tikt ietekmēta šīs iestādes darbība vai neatkarība<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0036"><P>Rīkojums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19900713">1990. gada 13. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Zwartveld</HT> u.c</NAME.CASE>. (<NO.CASE>C‑2/88‑IMM</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1990:315">EU:C:1990:315</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0021">21.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0022">22.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. No otras puses, dalībvalstu iestādēm principā ir pienākums saņemt šādu lēmumu par dokumentu pieejamību, ja tās grib piekļūt Savienības arhīviem, tātad izskatāmajā lietā – dokumentiem, kuri ir saistīti ar ECB uzdevumu izpildi<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0037"><P>LES 4. panta 3. punktā šajā sakarā ir uzsvērts saistību <HT TYPE="ITALIC">abpusējais raksturs</HT>, skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20031016">2003. gada 16. oktobris</DATE>, <NAME.CASE>Īrija/Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑339/00</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2003:545">EU:C:2003:545</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0072">72.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0077"><NO.P>77.</NO.P><TXT>Iepriekš minētais pienākums procesuāli nodrošina Savienības iestāžu darbību un neatkarību, ko materiāli aizsargā protokola 2. pants. Tas tādēļ, ka šis pienākums garantē, ka attiecīgās Savienības iestādes vispār var īstenot savas tiesības, kas tām paredzētas šajā protokolā. Proti, ja dalībvalstu iestādes, kuras grib piekļūt noteiktiem dokumentiem vai datiem, vispār neveic informācijas apmaiņu ar attiecīgajām Savienības iestādēm, tādā gadījumā Savienības iestādes nevar novērtēt, ciktāl šī dalībvalstu iestāžu vēlme var ietekmēt to darbību un neatkarību un kādi pasākumi tām attiecīgā gadījumā ir jāveic, lai novērstu vai līdz minimumam samazinātu šādu ietekmi. Tā tas it īpaši ir tādā situācijā, kāda ir izskatāmajā lietā, kurā attiecīgie dokumenti neatrodas konkrētās Savienības iestādes valdījumā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0078"><NO.P>78.</NO.P><TXT>Tomēr Komisijas izvirzītais iebildums skar tieši šo Savienības arhīvu aizsardzības procesuālo aspektu. Proti, tā Slovēnijas tiesībaizsardzības iestādēm principā pārmet, ka tās ir rīkojušās, iepriekš savu rīcību nesaskaņojot ar ECB. Savukārt iebilduma priekšmets nav konkrēta ietekme uz ECB darbību vai neatkarību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0079"><NO.P>79.</NO.P><TXT>Pienākums iepriekš saskaņot rīcību ar attiecīgajām Savienības iestādēm gan var apdraudēt noteiktu izmeklēšanas darbību efektivitāti, uz ko pamatoti norāda Slovēnijas valdība. Tomēr atšķirīgu interešu līdzsvarošanā, kas ir raksturīgi Protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā noteikumiem, ar to noteiktos apstākļos ir jāsamierinās. Dalībvalstu tiesībaizsardzības iestāžu intereses tiek ņemtas vērā tādējādi, ka attiecīgajai Savienības iestādei ir pienākums pilnā apmērā lojāli sadarboties<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0038"><P>Rīkojums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19900713">1990. gada 13. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Zwartveld</HT> u.c</NAME.CASE>. (<NO.CASE>C‑2/88‑IMM</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1990:315">EU:C:1990:315</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0021">21.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Tas ietver piemērotus pasākumus izmeklēšanas interešu aizsardzībai. Turklāt Savienības iestādes lēmums pilnībā ir pakļauts pārbaudei Tiesā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0039"><P>Šajā nozīmē skat. rīkojumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19900713">1990. gada 13. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Zwartveld</HT> u.c</NAME.CASE>. (<NO.CASE>C‑2/88‑IMM</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1990:315">EU:C:1990:315</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0024">24.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19901206">1990. gada 6. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Zwartveld</HT> u.c</NAME.CASE>. (<NO.CASE>C‑2/88‑IMM</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1990:440">EU:C:1990:440</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0007">7.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="13"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0080"><NO.P>80.</NO.P><TXT>Šajā ziņā Tiesas otrais rīkojums lietā <HT TYPE="ITALIC">Zwartveld</HT> liecina, ka vispārīgi apgalvojumi nevar pamatot atteikšanos nodrošināt dokumentu pieejamību<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0040"><P>Rīkojums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19901206">1990. gada 6. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Zwartveld</HT> u.c</NAME.CASE>. (<NO.CASE>C‑2/88‑IMM</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1990:440">EU:C:1990:440</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0011">11.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Tādējādi tiek nodrošināts, ka Savienības iestādes nevajadzīgi vai patvaļīgi neietekmē dalībvalstu krimināltiesiskās darbības. Līdz ar to Slovēnijas bažas, ka centrālās bankas dokumentu jebkāda saistība ar ECBS uzdevumiem jau liegtu valsts iestādēm visu veidu piekļuvi šiem dokumentiem un tādējādi varētu pilnībā apdraudēt šo iestāžu veikto izmeklēšanu, ir nepamatotas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0081"><NO.P>81.</NO.P><TXT>Turklāt nekas neliecina, ka [dokumentu un datu nesēju] izņemšana, kas notika <DATE ISO="20160706">2016. gada 6. jūlijā</DATE>, tika veikta, izmantojot pārsteiguma efektu. Gluži pretēji, <HT TYPE="ITALIC">Banka Slovenije</HT> jau no iepriekšējas saziņas ar Slovēnijas tiesībaizsardzības iestādēm bija zināms, ka tās vēlas piekļūt noteiktiem dokumentiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0082"><NO.P>82.</NO.P><TXT>Līdz ar to Savienības arhīvu aizsardzības procesuālo garantiju pārkāpums nav pakārtots nosacījumam, ka materiālā ziņā jau ir jābūt pierādītai ietekmei uz attiecīgās Savienības iestādes darbību un neatkarību<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0041"><P>Tiesa attiecīgi ir lēmusi, ka Savienības aktīvu apķīlāšana, pirms tos ir padarījusi pieejamus vai nu attiecīgā iestāde, vai Tiesa, ir protokola pārkāpums, turklāt neatkarīgi no apstākļa, vai apķīlāšanas rezultātā ir ietekmēta attiecīgās iestādes darbība un neatkarība, skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19930429">1993. gada 29. aprīlis</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Forafrique Burkinabe</HT>/Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑182/91</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1993:165">EU:C:1993:165</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0014">14.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0083"><NO.P>83.</NO.P><TXT>Turklāt šī nošķiršana starp procesuāliem un materiāliem protokola pārkāpumiem, iespējams, var ietekmēt pierādījumu izmantošanu. Tas tādēļ, ka jautājumā par dokumenta kā pierādījuma pieļaujamību valsts kriminālprocesā katrā ziņā var būt nozīme tam, vai tas ir iegūts, izdarot Savienības privilēģiju un imunitātes materiālu pārkāpumu vai arī pārkāpjot imunitātes procesuālo aspektu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0042"><P>Lai gan tikai valsts tiesas ir tās, kurām jāvērtē, kādas sekas Savienības tiesībās paredzētās privilēģijas un imunitāte izraisa valsts kriminālprocesā, tām tomēr ir atbilstīgi jāņem vērā Savienības tiesības un īpaši LES 4. panta 3. punkts, skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20191219">2019. gada 19. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Junqueras Vies</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑502/19</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:1115">EU:C:2019:1115</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0093">93.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0084"><NO.P>84.</NO.P><TXT>Ņemot vērā, ka izskatāmajā lietā ir konstatēts, ka Slovēnijas tiesībaizsardzības iestādes <DATE ISO="20160706">2016. gada 6. jūlijā</DATE> kratīšanu un [dokumentu un datu nesēju] izņemšanu ir veikušas vienpusēji un bez iepriekšējas saskaņošanas ar ECB un nav arī vērsušās Tiesā, lai saņemtu tās lēmumu, tās ir pārkāpušas Protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 2. un 22. pantu, tos skatot kopā ar 18. pantu.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">b)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Pakārtoti – par pierādījumiem saistībā ar ietekmi uz ECB darbību un neatkarību</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0085"><NO.P>85.</NO.P><TXT>Kaut arī Komisijas pirmais iebildums jau iepriekš minēto iemeslu dēļ ir apmierināms, strīda starp ECB un Slovēniju turpmākajā gaitā izšķiroša nozīme var būt tam, vai [dokumentu un datu nesēju] izņemšanas rezultātā tika izdarīts arī imunitātes materiāls pārkāpums. Šajā kontekstā tad rodas jautājums par pierādījumiem saistībā ar ietekmi uz ECB darbību vai neatkarību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0086"><NO.P>86.</NO.P><TXT>Ja Tiesa piekristu Slovēnijas viedoklim, atbilstoši kuram, lai kādu dokumentu kvalificētu kā daļu no <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0040" ID="QS0040"/>ECB arhīviem<QUOT.END REF.START="QS0040" CODE="201D" ID="QE0040"/>, ir jābūt izpildītam nosacījumam, ka tādējādi pastāv iespēja ietekmēt ECB darbību un neatkarību<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0043"><P>Šajā nozīmē skat. iepriekš šo secinājumu 61. punktu.</P></NOTE>, šim jautājumam būtu izšķirošana nozīme pat izskatāmās tiesvedības mērķiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0087"><NO.P>87.</NO.P><TXT>Šajā ziņā no Tiesas rīkojumiem lietā <HT TYPE="ITALIC">Zwartveld</HT> izriet, ka principā attiecīgajai Savienības iestādei ir jāpierāda, cik lielā mērā attiecīgajos dokumentos ietvertās informācijas atklāšana ietekmē Savienības darbību un neatkarību un apdraud attiecīgajai iestādei uzticēto uzdevumu izpildi<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0044"><P>Rīkojumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19900713">1990. gada 13. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Zwartveld</HT> u.c</NAME.CASE>. (<NO.CASE>C‑2/88‑IMM</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1990:315">EU:C:1990:315</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0025">25.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19901206">1990. gada 6. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Zwartveld</HT> u.c</NAME.CASE>. (<NO.CASE>C‑2/88‑IMM</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1990:440">EU:C:1990:440</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0011">11.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="14"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0088"><NO.P>88.</NO.P><TXT>Tomēr arī šeit jāsaskaras ar jau aplūkoto problēmu, ka izņemtie dokumenti atrodas Slovēnijas tiesībaizsardzības iestāžu valdījumā un tādējādi nedz ECB, nedz Komisijai nav zināms, konkrēti kuri dokumenti ir izņemti<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0045"><P>Šajā nozīmē skat. jau šo secinājumu 63. punktu.</P></NOTE>. Tomēr ziņas par dokumentiem un to saturu ir obligāti nepieciešamas, lai varētu novērtēt, vai tajos ietvertās informācijas atklāšana ietekmē ECB darbību un neatkarību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0089"><NO.P>89.</NO.P><TXT>Tādēļ arī šajā kontekstā ir jāatsaucas uz Protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 18. pantu. Šajā pantā dalībvalstīm ir noteikts pienākums sadarboties ar Savienības iestādēm, lai nodrošinātu protokola atbilstīgu piemērošanu. Tādēļ Slovēnijas iestādēm konkrēti ir jāļauj identificēt dokumentus, kuri ir uzskatāmi par <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0041" ID="QS0041"/>ECB arhīviem<QUOT.END REF.START="QS0041" CODE="201D" ID="QE0041"/>, un jādod iespēja ECB izteikt savus apsvērumus par šiem dokumentiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0090"><NO.P>90.</NO.P><TXT>Saskaņā ar judikatūru LES 4. panta 3. punktā dalībvalstij līdzīgi ir noteikts pienākums Komisijai pienākumu neizpildes procedūrā sniegt visu informāciju, uz kuru balstoties Komisija var novērtēt, ka pastāv pienākumu neizpilde<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0046"><P>Šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20021212">2002. gada 12. decembris</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/Vācija</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑209/00</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2002:747">EU:C:2002:747</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0039">39.</REF.NP.ECR>–<REF.NP.ECR REF="NP0043">43.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Kā jau iepriekš raksturots, lojālas sadarbības pienākums pat var nozīmēt, ka dalībvalstij pamatoti un detalizēti ir jāapstrīd Komisijas sniegtās ziņas un no tām izrietošās sekas, ja Komisija ir sniegusi pietiekamus pierādījumus, ka attiecīgā dalībvalsts nav izpildījusi savus pienākumus<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0047"><P>Šajā nozīmē skat. jau iepriekš šo secinājumu 65. punktu.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0091"><NO.P>91.</NO.P><TXT>Tomēr šādu pierādīšanas pienākuma apvēršanu nevar izraisīt ikviena informācijas priekšrocība, kas ir atbildētājas dalībvalsts rīcībā. Gluži pretēji, atkāpei no pierādīšanas pienākumu sadalījuma jāizrādās pamatotai, balstoties uz visiem attiecīgās lietas apstākļiem, pierādāmā fakta būtību un atbilstīgajiem Savienības tiesību aktiem<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0048"><P>Šajā jautājumā skat. ģenerāladvokātes K. Štiksas-Haklas [<HT TYPE="ITALIC">C. Stix-Hackl</HT>] secinājumus lietā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE>Komisija/Vācija</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑441/02</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2005:337">EU:C:2005:337</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0052">52.</REF.NP.ECR>–<REF.NP.ECR REF="NP0055">55.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0092"><NO.P>92.</NO.P><TXT>Manuprāt, izskatāmajā lietā jautājumā par ietekmi uz ECBS darbību nav vajadzīga pierādīšanas pienākuma maiņa. ECB drīzāk būtu konkrēti jāpierāda, kāpēc noteiktos dokumentos ietvertās informācijas atklāšana varētu apdraudēt ECBS uzdevumu izpildi<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0049"><P>Par šo kritēriju skat. jau iepriekš šo secinājumu 52. punktu.</P></NOTE>. Tomēr šos pierādījumus ECB var sniegt tikai tad, ja Slovēnijas iestādes sadarbojas ar ECB un nodod tās rīcībā visu informāciju, kas tai ļauj izdarīt šādu vērtējumu. Šī nepieciešamība turklāt izceļ to, ka imunitātes procesuālā aspekta pārkāpuma dēļ izskatāmajā lietā ir jākonstatē Savienības tiesību pārkāpums.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">B.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Par pienākumu saskaņot darbības ar ECB pirms un pēc kratīšanas izdarīšanas un [dokumentu un datu nesēju] izņemšanas (otrais iebildums)</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0093"><NO.P>93.</NO.P><TXT>Izvirzot otro iebildumu, Komisija Slovēnijai pārmet, ka tā ir pārkāpusi lojālas sadarbības pienākumu, kas noteikts Protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 18. pantā, kā arī LES 4. panta 3. punktā, jo Slovēnijas tiesībaizsardzības iestādes neesot veidojušas <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0042" ID="QS0042"/>konstruktīvu dialogu<QUOT.END REF.START="QS0042" CODE="201D" ID="QE0042"/> ar ECB. Principā Komisija tādējādi Slovēnijas iestādēm pārmet, ka tās nedz pirms, nedz pēc kratīšanas izdarīšanas un [dokumentu un datu nesēju] izņemšanas savas darbības nav pietiekami saskaņojušas ar ECB, lai līdz minimumam samazinātu ietekmi uz tās darbību un neatkarību.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="15"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0094"><NO.P>94.</NO.P><TXT>Ciktāl runa ir par Slovēnijas iestāžu rīcību pirms kratīšanas izdarīšanas un [dokumentu un datu nesēju] izņemšanas <HT TYPE="ITALIC">Banka Slovenije</HT> telpās, otrais iebildums pēc būtības pārklājas ar pirmo iebildumu. Tas tādēļ, ka pirmā iebilduma kontekstā izteiktais pārmetums attiecas tieši uz Slovēnijas tiesībaizsardzības iestāžu vienpusējo rīcību, izdarot kratīšanu un [dokumentu un datu nesēju] izņemšanu, t.i., uz darbību iepriekšēju nesaskaņošanu ar ECB. Šajā jautājumā jau tika konstatēts, ka šādā rīcībā ir saskatāms Protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 18. panta pārkāpums<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0050"><P>Skat. iepriekš šo secinājumu 76.–84. punktu.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0095"><NO.P>95.</NO.P><TXT>Līdz ar to atliek pārbaudīt, vai un attiecīgajā gadījumā kādi pienākumi izriet no protokola 18. panta, ņemot vērā periodu pēc kratīšanas faktiskās izdarīšanas un [dokumentu un datu nesēju] faktiskās izņemšanas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0096"><NO.P>96.</NO.P><TXT>Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru LES 4. panta 3. punktā dalībvalstīm ir noteikts pienākums veikt gan vispārējus, gan īpašus attiecīgus pasākumus, lai nodrošinātu Savienības tiesību piemērojamību un efektivitāti<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0051"><P>Spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20101007">2010. gada 7. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Stils Met</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑382/09</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2010:596">EU:C:2010:596</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0044">44.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20171205">2017. gada 5. decembris</DATE>, <NAME.CASE>Vācija/Padome</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑600/14</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:935">EU:C:2017:935</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0094">94.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20191031">2019. gada 31. oktobris</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/Nīderlande</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑395/17</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:918">EU:C:2019:918</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0095">95.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0097"><NO.P>97.</NO.P><TXT>Protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 18. pantā, kas tiktāl konkretizē LES 4. panta 3. punktu, ir noteikts, ka Savienības iestādēm un dalībvalstu iestādēm ir jāsadarbojas, lai novērstu protokola noteikumu interpretācijas un piemērošanas konfliktus<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0052"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20081021">2008. gada 21. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Marra</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑200/07 un C‑201/07</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2008:579">EU:C:2008:579</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0041">41.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0042">42.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Tas pēc būtības ir abpusējs pienākums<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0053"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20031016">2003. gada 16. oktobris</DATE>, <NAME.CASE>Īrija/Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑339/00</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2003:545">EU:C:2003:545</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0072">72.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Ja turklāt – kā izskatāmajā lietā – ir jālīdzsvaro pretrunīgas intereses, tas nozīmē, ka abām pusēm sava kompetence ir jāīsteno saudzīgi, lai pēc iespējas mazāk ietekmētu otras puses likumīgās intereses<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0054"><P>Šajā nozīmē skat. spriedumu, 1983. gada 10. februāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE>Luksemburga/Parlaments</NAME.CASE> (<NO.CASE>230/81</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1983:32">EU:C:1983:32</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0037">37.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0038">38.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0098"><NO.P>98.</NO.P><TXT>Tādēļ, lai ECB vispār varētu īstenot protokolā paredzētās tiesības, Slovēnijai vispirms ir jāļauj identificēt tos dokumentus, kuri ir uzskatāmi par daļu no <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0043" ID="QS0043"/>ECB arhīviem<QUOT.END REF.START="QS0043" CODE="201D" ID="QE0043"/>, un jādod ECB iespēja izteikt savus apsvērumus par varbūtēju ietekmi uz tās darbību un neatkarību<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0055"><P>Šajā nozīmē skat. jau iepriekš šo secinājumu 89. un 92. punktu.</P></NOTE>. Pēc tam ECB šajā kontekstā būtu jānorāda konkrēti iemesli, kas liecina pret dokumentu izmantošanu valsts kriminālizmeklēšanā vai kriminālprocesā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0099"><NO.P>99.</NO.P><TXT>Lai līdz minimumam samazinātu draudošo ietekmi un vienlaikus lieki nekavētu izmeklēšanas norisi, abām pusēm ir jādod savs ieguldījums, lai pārbaude notiktu ātri. Šajā sakarā Slovēnija ir norādījusi, ka ECB bija vajadzīgi seši mēneši, lai tā Slovēnijas iestādēm darītu zināmus savus kritērijus aizsargāto dokumentu identificēšanai<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0056"><P>Skat. šo secinājumu 26. un 27. punktā aplūkoto laikposmu.</P></NOTE>. Tiesas sēdē ECB nevarēja izskaidrot šo kavēšanos. Tomēr Slovēnijas iestādes ECB vispār piedāvāja iespēju izteikt savus apsvērumus tikai par tiem dokumentiem, kas minēti šo secinājumu 24. punktā. Tā vietā, lai liegtu iespēju pārbaudīt visus pārējos dokumentus, vai nu izmeklēšanas tiesnesim – tāpat kā lietā <HT TYPE="ITALIC">Zwartveld</HT> –, vai tiesai, kura izskatīja ECB sūdzību<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0057"><P>Šajā nozīmē skat. šo secinājumu 21. un 23. punktu.</P></NOTE>, jau bija jāvēršas Tiesā ar lūgumu noteikt aizsardzības apmēru, ko nodrošina Protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 2. un 22. pants<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0058"><P>Šajā nozīmē skat. rīkojumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19900713">1990. gada 13. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Zwartveld</HT> u.c</NAME.CASE>. (<NO.CASE>C‑2/88‑IMM</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1990:315">EU:C:1990:315</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0024">24.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="16"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0100"><NO.P>100.</NO.P><TXT>Šis pienākums neizzūd arī tāpēc, ka Slovēnijas iestādes piedāvā valsts kriminālprocesu īstenot, ievērojot stingru konfidencialitāti vai slēgtā procedūrā. Tie gan, protams, var būt aspekti, kas ir jāņem vērā, vērtējot jautājumu, vai noteiktu dokumentu izmantošana valsts kriminālprocesā rada ietekmes uz ECB darbību un neatkarību risku. Ja Slovēnijai šajā jautājumā ir cits viedoklis, tai tomēr ir jāvēršas Tiesā, lai saņemtu tās lēmumu, un tā nevar vienpusēji lemt par attiecīgo dokumentu izmantošanu kriminālprocesā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0101"><NO.P>101.</NO.P><TXT>Turklāt šajā kontekstā no Tiesas judikatūras izriet, ka pieprasīt padarīt pieejamus var tikai tādus dokumentus, kuriem ir būtiska nozīme valsts kriminālizmeklēšanas vai kriminālprocesa mērķiem<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0059"><P>Šajā nozīmē skat. rīkojumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19901206">1990. gada 6. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Zwartveld</HT> u.c</NAME.CASE>. (<NO.CASE>C‑2/88‑IMM</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1990:440">EU:C:1990:440</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0007">7</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0008">8.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0102"><NO.P>102.</NO.P><TXT>Izskatāmās lietas kontekstā no iepriekš minētā izriet, ka Slovēnijas iestādēm vēlākais izņemto dokumentu dublēšanas gaitā bija jāaprobežojas ar tiem dokumentiem, kas vajadzīgi valsts kriminālizmeklēšanas mērķiem. Tā tas katrā ziņā ir tiktāl, ciktāl nevar izslēgt, ka noteikts dokuments skar ECB aizsargājamas intereses, kas savukārt ECB ir jāpierāda<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0060"><P>Šajā nozīmē skat. jau šo secinājumu 98. punktu.</P></NOTE>. Turklāt, lai saudzīgi īstenotu savu kompetenci<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0061"><P>Skat. šo secinājumu 97. punktu.</P></NOTE>, Slovākijas iestādēm nekavējoties bija jāatdod visi dokumenti, kas kvalificējami kā ECB arhīvi un kam nav būtiskas nozīmes šajā lietā. Bez tam šajā sakarā ir jānorāda, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru lojālas sadarbības pienākums prasa arī likvidēt Savienības tiesību pārkāpuma radītās prettiesiskās sekas<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0062"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20191031">2019. gada 31. oktobris</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/Nīderlande</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑395/17</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:918">EU:C:2019:918</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0098">98.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0103"><NO.P>103.</NO.P><TXT>Tomēr līdz brīdim, kad Komisija cēla savu prasību, Slovēnijas iestādes nebija nedz norādījušas, kurus dokumentus un kādu iemeslu dēļ tās ir izmantojušas vai grib izmantot kriminālizmeklēšanas un kriminālprocesa mērķiem, nedz tās <HT TYPE="ITALIC">Banka Slovenije</HT> vai ECB bija atdevušas nevajadzīgos dokumentus, kas ir ECB arhīvi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0104"><NO.P>104.</NO.P><TXT>No iepriekš minētajiem apsvērumiem izriet, ka arī ar savu rīcību pēc kratīšanas izdarīšanas un [dokumentu un datu nesēju] izņemšanas <HT TYPE="ITALIC">Banka Slovenije</HT> telpās Slovēnija ir pārkāpusi Protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 18. pantu.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">VII.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Par tiesāšanās izdevumiem</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0105"><NO.P>105.</NO.P><TXT>Atbilstoši Tiesas Reglamenta 138. panta 1. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tā kā Slovēnijai spriedums ir nelabvēlīgs, tai ir jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saskaņā ar Komisijas prasījumiem. Atbilstoši Tiesas Reglamenta 140. panta 1. punktam, saskaņā ar kuru iestādes, kas ir iestājušās lietā, savus tiesāšanās izdevumus sedz pašas, ECB savus tiesāšanās izdevumus sedz pati<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0063"><P>Pēc analoģijas skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20190327">2019. gada 27. marts</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/Vācija</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑620/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:256">EU:C:2019:256</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0101">101.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">VIII.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Secinājumi</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0106"><NO.P>106.</NO.P><TXT>Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, ierosinu Tiesai nolemt šādi:</TXT><P><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P>1)</NO.P><TXT>Slovēnijas Republika:</TXT><P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>nav izpildījusi savus pienākumus, kas izriet no Protokola Nr. 7 par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 2. un 22. panta, tos skatot kopā ar tā 18. pantu, tādēļ ka Slovēnijas tiesībaizsardzības iestādes <DATE ISO="20160706">2016. gada 6. jūlijā</DATE> <HT TYPE="ITALIC">Banka Slovenije</HT> telpās ir izņēmušas tostarp visu<?PAGE NO="17"?> saziņu, kas tika nosūtīta, izmantojot <HT TYPE="ITALIC">Banka Slovenije</HT> prezidenta e‑pasta kontu, kā arī visus elektroniskos dokumentus, kas atradās prezidenta darba vietā vai viņa klēpjdatorā un attiecās uz laikposmu no 2012. līdz 2014. gadam, iepriekš nesaskaņojot šīs darbības ar ECB vai nevēršoties Tiesā ar lūgumu izlemt šo jautājumu,</P></ITEM><ITEM><P>turklāt nav izpildījusi savus pienākumus, kas izriet no Protokola Nr. 7 par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 18. panta, tādēļ ka pēc šīs izņemšanas tā nedz ir ļāvusi ECB identificēt dokumentus, kas ir saistīti ar ECBS uzdevumu izpildi, lai dotu ECB iespēju izteikt savus apsvērumus par varbūtēju ietekmi uz tās darbību un neatkarību, nedz ir pamatojusi, kuri dokumenti ir obligāti nepieciešami valsts kriminālprocesa un kriminālizmeklēšanas mērķiem, nedz ir atdevusi visus pārējos dokumentus, kas kvalificējami kā ECB arhīvi.</P></ITEM></LIST></P></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>2)</NO.P><TXT>Slovēnijas Republika atlīdzina tiesāšanās izdevumus.</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>3)</NO.P><TXT>ECB sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.</TXT></NP></ITEM></LIST></P></NP.ECR></GR.SEQ></CONTENTS.CONCLUSION></CONCLUSION>