|
Eiropas Savienības |
LV C sērija |
|
C/2025/299 |
17.1.2025 |
Standarta grozījuma apstiprināšana ar aizsargātu nosaukumu apzīmēta vīna nozares produkta specifikācijā: paziņojuma publicēšana saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 17. panta 2. un 3. punktu
(C/2025/299)
Šis paziņojums publicēts saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 (1) 17. panta 5. punktu.
STANDARTA GROZĪJUMA APSTIPRINĀŠANAS PAZIŅOJUMS
“Pacherenc du Vic-Bilh”
PDO-FR-A0593-AM04
Paziņojuma datums: 18.10.2024.
APSTIPRINĀTĀ GROZĪJUMA APRAKSTS UN PAMATOJUMS
1. Ģeogrāfiskais apgabals
Specifikācijas I nodaļas IV iedaļas “Apgabali un zonas, kurās tiek veiktas dažādas darbības” 1. punkts “Ģeogrāfiskais apgabals” tiek grozīts, atsaucoties uz oficiālo administratīvi teritoriālo vienību klasifikatoru, kas valsts līmenī atzīst un nosaka komūnu sarakstu sadalījumā pa departamentiem.
Vienotais dokuments tiek papildināts ar šo atsauci punktā “Noteiktais ģeogrāfiskais apgabals”.
I nodaļas IV iedaļas “Apgabali un zonas, kurās tiek veiktas dažādas darbības” 2. punkts “Noteiktais zemesgabalu apgabals” tiek grozīts, iekļaujot atsauci uz iestādi, kas apstiprinājusi ražošanas zemesgabalu apgabalu.
Šīs izmaiņas neietekmē vienoto dokumentu.
2. Labojums attiecībā uz stādījumu biezību
Uz stādījumu biezību attiecas redakcionālas kļūdas labojums. Vienotā dokumenta teksts tagad atbilst specifikācijai.
Šis grozījums ietekmē vienoto dokumentu.
VIENOTAIS DOKUMENTS
1. Nosaukums vai nosaukumi
Pacherenc du Vic-Bilh
2. Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes veids
ACVN — aizsargāts cilmes vietas nosaukums
3. Vīnkopības produktu kategorijas
|
1. |
Vīns |
3.1. Kombinētās nomenklatūras kods
|
— |
22 – DZĒRIENI, ALKOHOLISKI ŠĶIDRUMI UN ETIĶI 2204 – Svaigu vīnogu vīns, ieskaitot stiprinātos vīnus; vīnogu misa, izņemot 2009. preču pozīcijā minēto |
4. Vīna vai vīnu apraksts
1. Sausie baltvīni
ĪSS APRAKSTS
Šie sausie vīni ir aromātiski, parasti ar balto augļu un eksotisko augļu vai ziedu aromātu. Līdzsvaru raksturo skābums, kuru pietiekami ierobežo samtainums. Fermentējamo cukuru saturs nepārsniedz 4 g/l. Minimālā dabiskā spirta tilpumkoncentrācija ir 11,5 %. Kopējā spirta tilpumkoncentrācija pēc stiprināšanas nepārsniedz 14 %.
Vispārīgās analītiskās īpašības
|
— |
Maksimālā kopējā spirta tilpumkoncentrācija (tilp. %): 14 |
|
— |
Minimālā faktiskā spirta tilpumkoncentrācija (tilp. %): – |
|
— |
Minimālais kopējais skābums: miliekvivalentos uz litru |
|
— |
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru): — |
|
— |
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru): — |
2. Baltvīni ar fermentējamiem cukuriem
ĪSS APRAKSTS
Secīgā vīnogu ražas novākšana rudenī (pārgatavības sasniegšana un kaltēšana) ļauj iegūt saldus baltvīnus, kuros līdzsvaru nosaka skābenums un izteikts samtainums. Parasti dominē augļu aromāti, kas izturēšanas laikā var mainīties, iegūstot daudz saldākas un medainākas notis. Fermentējamo cukuru saturs nepārsniedz 45 g/l. Minimālā dabiskā spirta tilpumkoncentrācija ir 14,5 %.
Vispārīgās analītiskās īpašības
|
— |
Maksimālā kopējā spirta tilpumkoncentrācija (tilp. %): 18,5 |
|
— |
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %): 11,5 |
|
— |
Minimālais kopējais skābums: miliekvivalentos uz litru |
|
— |
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru): — |
|
— |
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru): — |
5. Vīndarības metodes
5.1. Īpašās vīndarības metodes
|
1. |
Vīna stiprināšana Īpašā vīndarības metode Vīna stiprināšana ir atļauta, ievērojot specifikācijā paredzētos noteikumus. |
|
2. |
Temperatūras regulēšana vinifikācijas laikā Īpašā vīndarības metode Gatavojot sausos vīnus, vīnifikācijas laikā ir obligāti jāizmanto temperatūras regulēšanas līdzekļi. |
|
3. |
Aizliegtās ierīces Īpašā vīndarības metode Ir aizliegts izmantot nepārtrauktas darbības vīnogu spiedes. |
|
4. |
Stādījumu biezība Audzēšanas metode Vīnkoku stādījumu minimālā biezība ir 4 000 vīnkoku uz hektāru. Atstatums starp vīnkoku rindām nedrīkst pārsniegt 2,50 metrus. Atstatums starp vienas rindas vīnkokiem nedrīkst būt mazāks par 0,80 metriem. Šīs prasības neattiecas uz vīndārzu zemesgabaliem, kas atrodas nogāžu terasēs. Terasē iestādītā vīndārza zemesgabals ir zemesgabals, kas ierīkots īpašā veidā pirms vīnkoku stādīšanas, ņemot vērā attiecīgās nogāzes slīpumu; šādā vīndārzā ierastais atstatums starp vīnkokiem ne vienmēr tiek ievērots, turklāt tehnika nevar pārvietoties starp diviem secīgiem līmeņiem. Attiecībā uz vīndārziem, kas iestādīti nogāžu terasēs, – atstatums starp vienas rindas stādiem nedrīkst būt mazāks par 0,80 metriem. |
|
5. |
Apgriešana Audzēšanas metode Apgriešanas noteikumi Vīnkokus apgriež īsi (Rojata (Royat) tipa vainagā), veicot vienkāršu vai dubultu Gijo (Guyot) tipa atzarošanu, un uz katru stādu atstāto vīnstīgu pumpuru skaits nepārsniedz:
Augļzaru skaits gadā vienam stādam pēc ziedēšanas (Lorenca 23. fenoloģiskajā posmā) ir mazāks par vai vienāds ar:
|
|
6. |
Apūdeņošana Audzēšanas metode Apūdeņošana var tikt atļauta. |
|
7. |
Vīnogu novākšana Audzēšanas metode Vīni tiek iegūti no vīnogām, kas novāktas ar rokām, tās secīgi šķirojot, izņemot vīnogas, kas novāktas no zemesgabaliem, kuri paredzēti tikai sauso vīnu ražošanai. |
5.2. Maksimālais ražas iznākums
|
1. |
Sausie baltvīni 66 hektolitri no hektāra |
|
2. |
Baltvīni ar atlikušajiem cukuriem 40 hektolitri no hektāra |
6. Noteiktais ģeogrāfiskais apgabals
Vīnogu novākšana, vinifikācija, vīna gatavošana un kopšana tiek nodrošināta ģeogrāfiskajā apgabalā, kura perimetrs dienā, kad kompetentā valsts komiteja apstiprināja šo specifikāciju, aptvēra šādu komūnu teritoriju, pamatojoties uz 2023. gada oficiālo administratīvi teritoriālo vienību klasifikatoru:
|
— |
Žersas [Gers] departamentā: Maumusson-Laguian, Riscle (tikai attiecībā uz bijušās komūnas Cannet teritoriju) un Viella; |
|
— |
Augšpireneju [Hautes-Pyrénées] departamentā: Castelnau-Rivière-Basse, Hagedet, Lascazères, Madiran, Saint-Lanne un Soublecause; |
|
— |
Atlantijas Pireneju [Pyrénées-Atlantiques] departamentā: Arricau-Bordes, Arrosès, Aubous, Aurions-Idernes, Aydie, Bétracq, Burosse-Mendousse, Cadillon, Castetpugon, Castillon (kantons Lembeye), Conchez-de-Béarn, Corbère-Abères, Crouseilles, Diusse, Escurès, Gayon, Lasserre, Lembeye, Mascaraàs-Haron, Moncaup, Moncla, Monpezat, Mont-Disse, Portet, Saint-Jean-Poudge, Séméacq-Blachon, Tadousse-Ussau un Vialer. |
7. Vīna vīnogu šķirne(-es)
|
|
“Arrufiac B” — “Arrufiat” |
|
|
“Courbu B” — “Gros Courbu” |
|
|
“Gros Manseng B” |
|
|
“Petit Courbu B” |
|
|
“Petit Manseng B” |
|
|
“Sauvignon B” — “Sauvignon blanc” |
8. Saiknes vai saikņu apraksts
Ģeogrāfiskais apgabals atrodas uz dienvidiem un rietumiem no Adūras [Adour], Pireneju dienvidu pakājē. Tas stiepjas pāri pakalnu grēdai. Tajā ietilpst 37 komūnas, kas atrodas trijos departamentos.
Visā apgabala teritorijā valda samērā viendabīgs, maigs un diezgan mitrs klimats. Vasaras beigās un rudenī bieži pūš karsts un sauss dienvidvējš, t.s. “ foehn ”.
Madirānas [Madirannais] grēda būtībā sastāv no melases, ko lielākoties veido merģelis un dažviet arī kaļķakmens nogulas. Pāri šai melasei ir nogulsnējies grants un mālu sajaukums, ko pārklāj aluviāls oļu slānis, kas patlaban atrodas virspusē. Šie veidojumi tika pakļauti erozijai visā kvartāra periodā, tādēļ ir izveidojušās piecas pakalnu grēdas, ko atdala asimetriskas ielejas — stāvās nogāzes, kas vērstas uz rietumiem, atklāj melasi ar kaļķakmens nogulām. Uz austrumiem vērstās lēzenās nogāzes klāj vēja sanesumi, kas sajaukušies ar apakšā esošajiem iežiem. Izveidojušās augsnes pieder pie kāda no diviem galvenajiem tipiem — tās ir māla-kaļķakmens augsnes un izskalojumu augsnes.
Madirānas klostera arhīvi liecina, ka 13. gadsimta sākumā vīnogulāji šajā ģeogrāfiskajā apgabalā bija sastopami it visur. Tā laika arhīvos ir minētas ražas, kas iegūtas pēc secīgas šķirošanas. Tādējādi bija iespējams vienā un tajā pašā zemesgabalā ražot gan saldos, gan sausos vīnus.
16. gadsimta vidū sākās saldo un sauso baltvīnu eksports uz Holandi. Tos jo īpaši tirgoja ar nosaukumu “ Vic-Bilh vīni”.
Termins Pacherenc, ar ko apzīmē audzēšanas metodi, piesienot rindā stādītu vīnkoku stīgas pie režģiem, parādījās 19. gadsimta beigās, un ar to apzīmēja sausos vai saldos Vic-Bilh baltvīnus.
Vic-Bilh baltvīnu labā slava, kas vispirms radās ārpus valsts robežām, pašlaik attīstās reģiona ietvaros. Kontrolētais cilmes vietas nosaukums “Pacherenc du Vic-Bilh” tika atzīts 1948. gadā.
Pirmajos gados tam pieprasītās platības bija ļoti mazas. Platības sāka strauji paplašināties tikai 20. gs. 80. gados, līdz 2009. gadam sasniedzot aptuveni 300 hektārus. Galvenās vīnogu šķirnes vienmēr ir bijušas tās, kas raksturīgas Adūras [Adour] baseinam (“Petit Manseng B” un “Gros Manseng B”, “Courbu B” un “Petit Courbu B”, kā arī “Arrufiac B”) vai visam reģionam (“Sauvignon B”).
Vietas izvēli pamato fiziskā vide, kas ir labvēlīga šo vīnogu audzēšanai. Šajos pakalnos ir augsnes ar labu caursūces spēju un pareizi orientētas nogāzes, kas nodrošina liekā lietusūdens aizvadīšanu, augstu temperatūru un pietiekami daudz saules gaismas.
Rudeņos maigais un samērā sausais klimats, jo īpaši pateicoties dienvidvējam, ļauj vīnogas kaltēt un nodrošina pārgatavošanos labos sanitāros apstākļos.
Vīnkopības attīstību veicina arī vieglais komunikācijas maršruts (Adūras ieleja).
Zemesgabalu apgabals ietver zemesgabalus, kuros ir nodrošināts pietiekams briedums un, iespējams, arī vīnogu kaltēšana labos sanitāros apstākļos. Šajā ainavā ar kalnaino reljefu, ko daļēji klāj meži un ir ļoti mainīga pakalnu orientācija un augsnes, vīnogulāji noteikti tiek stādīti nepārtrauktā virtenē, radot inkrustācijas iespaidu.
Izvēloties vīnogu šķirnes, priekšroka tiek dota vēlīnām un spirtu saturošām šķirnēm, kas atbilst gan vēlamajiem produktu veidiem, gan vietējam klimatam. Šo šķirņu vīnogas, kurām ir bieza miziņa un kuras nav īpaši jutīgas pret pelēko puvi, labi iztur samērā mitro klimatu, un tādējādi ir iespējama ogu pārgatavošanās un kaltēšana.
Ražas novākšanas metode, kas paredz secīgu šķirošanu, ļauj optimizēt ražas kvalitāti, un, vīnogām pārgatavojoties un tās kaltējot, var iegūt gan sausus un dzīvīgus baltvīnus, gan saldus baltvīnus, kas bagāti ar fermentējamiem cukuriem un aromātiem.
Ražotāji izgatavo sausos baltvīnus, novācot vīnogas, kad tās ir sasniegušas briedumu. Šie vīni ir aromātiski, un lielākoties tiem ir balto augļu un eksotisko augļu vai ziedu aromāti. Līdzsvaru raksturo skābums, kuru pietiekami ierobežo samtainums.
Rudenī briedums progresē un, ogas kaltējot, tiek sasniegta pārgatavība. Vīnogās tiek koncentrēti cukuri, aromāti un skābenums. Ražas novākšana, veicot secīgu šķirošanu, ļauj ražot saldos baltvīnus. Tiem ir raksturīgs līdzsvars, kas ietver arī skābenumu un izteiktu samtainumu. Parasti dominē augļu aromāti, kas izturēšanas laikā var mainīties, iegūstot daudz saldākas un medainākas notis. Šie ļoti bagātīgie vīni savu kompleksitāti un līdzsvaru iegūst ilgā kopšanas procesā un tādēļ, ka pastāv obligāta prasība sajaukt kopā vairāku šķirņu vīnogas.
Aromāta kompleksitāte attīstās, pateicoties vīnu kopšanas ilgumam, kura minimālais termiņš ir 15. marts nākamajā gadā pēc ražas novākšanas un kurš specifikācijā noteikts, ievērojot ražotāju zinātību.
9. Būtiski papildu nosacījumi (fasēšana, marķēšana, citas prasības)
Marķējums: norāde “sausais”.
Tiesiskais regulējums:
valsts tiesību akti.
Papildu nosacījuma veids:
papildu noteikumi par marķēšanu.
Nosacījuma apraksts:
cilmes vietas nosaukums ir obligāti jāpapildina ar norādi “sausais” tiem vīniem, kuri atbilst attiecībā uz šo norādi iedaļā “Apraksts” paredzētajiem nosacījumiem. Norādi “sausais” raksta uzreiz aiz cilmes vietas nosaukuma.
Marķējums: mazākā ģeogrāfiskā vienība un lielākā ģeogrāfiskā vienība.
Tiesiskais regulējums:
valsts tiesību akti.
Papildu nosacījuma veids:
papildu noteikumi par marķēšanu.
Nosacījuma apraksts:
ar šo kontrolēto cilmes vietas nosaukumu apzīmēto vīnu marķējumā var norādīt mazākas ģeogrāfiskās vienības nosaukumu, ar nosacījumu, ka:
|
— |
tā ir zemes kadastrā reģistrēta apdzīvota vieta; |
|
— |
šis nosaukums ir ierakstīts ražas deklarācijā. |
Ar šo cilmes vietas nosaukumu apzīmēto vīnu marķējumā var norādīt augstāka līmeņa ģeogrāfiskās vienības nosaukumu “Dienvidrietumu”.
Tiešās apkaimes apgabals
Tiesiskais regulējums:
valsts tiesību akti.
Papildu nosacījuma veids:
atkāpe attiecībā uz ražošanu noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā.
Nosacījuma apraksts:
tiešās apkaimes apgabalu, kam noteikta atkāpe attiecībā uz vinifikāciju, vīnu gatavošanu un kopšanu, veido šādu Žersas [Gers] departamenta komūnu teritorija: Labarthète, Riscle un Saint-Mont.
Saite uz produkta specifikāciju
ELI: http://data.europa.eu/eli/C/2025/299/oj
ISSN 1977-0952 (electronic edition)