<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><CONCLUSION NNC="YES" xmlns:fmx="http://opoce" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.58-20161101.xd"><BIB.CONCLUSION><REF.CASE FILE="n.a."><NO.CASE>C-581/20</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62020CC0581</NO.CELEX><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2021:726">EU:C:2021:726</NO.ECLI><NO.SEQ>0001</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>1</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>15</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>15</PAGE.TOTAL></BIB.CONCLUSION><CURR.TITLE><PAGE.HEADER><P><HT TYPE="SC"><HT TYPE="ITALIC">A. Rantos</HT> secinājumi – Lieta C‑581/20</HT></P><P><HT TYPE="ITALIC">TOTO</HT></P></PAGE.HEADER></CURR.TITLE><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">Ģenerāladvokāta Atanasija Ranta</HT> [<HT TYPE="ITALIC"><HT TYPE="UC">Athanasios Rantos</HT></HT>]</P><P><HT TYPE="UC">Secinājumi</HT>,</P><P>sniegti <DATE ISO="20210909">2021. gada 9. septembrī</DATE><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0001"><P>Oriģinālvaloda – franču.</P></NOTE><NOTE TYPE="ENDNOTE" NUMBERING="roman" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0002"><P>Teksta 18. un 30. punktā, kā arī 9., 10., 13. un 57. zemsvītras piezīmē pēc sākotnējās elektroniskās publikācijas ir veikti valodnieciski labojumi.</P></NOTE></P></TI><STI><P><HT TYPE="BOLD">Lieta C‑581/20</HT></P><P><HT TYPE="ITALIC">Skarb Państwa Rzeczypospolitej Polskiej reprezentowany przez Generalnego Dyrektora Dróg Krajowych i Autostrad</HT></P><P>pret</P><P><HT TYPE="ITALIC">TOTO SpA – Costruzioni Generali</HT>,</P><P><HT TYPE="ITALIC">Vianini Lavori SpA</HT></P><P><HT TYPE="NORMAL">(<HT TYPE="ITALIC">Varhoven kasatsionen sad</HT> (Augstākā kasācijas tiesa, Bulgārija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)</HT></P></STI></TITLE><INTERMEDIATE><INDEX IDX.CLOSE="" SEPARATOR=" – " IDX.OPEN=""><KEYWORD>Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu</KEYWORD><KEYWORD>Tiesu iestāžu sadarbība civillietās</KEYWORD><KEYWORD>Jurisdikcija un spriedumu atzīšana civillietās un komerclietās</KEYWORD><KEYWORD>Regula (ES) Nr. 1215/2012</KEYWORD><KEYWORD>Civillietu un komerclietu jēdziens</KEYWORD><KEYWORD>Pagaidu pasākumi, tostarp aizsardzības pasākumi</KEYWORD><KEYWORD>Līgums par publiskā ceļa būvniecības darbu izpildi</KEYWORD></INDEX></INTERMEDIATE><CONTENTS.CONCLUSION><GR.SEQ LEVEL="1"><NP.ECR IDENTIFIER="NP0001"><NO.P>1.</NO.P><TXT>2015. gadā ar mērķi garantēt tādu saistību izpildi, kas ir uzņemtas ar Polijā noslēgtu publisku līgumu autoceļa posma izbūvei, uzņēmumi, kam bija piešķirtas līguma slēgšanas tiesības, iesniedza Polijas līgumslēdzējai iestādei garantijas, kuras bija izsniedzis Bulgārijas apdrošinātājs.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0002"><NO.P>2.</NO.P><TXT>Pēc dažiem gadiem līgumslēdzēji uzņēmumi neveiksmīgi lūdza Polijas tiesu noteikt pagaidu, tostarp aizsardzības, pasākumus, aizliedzot līgumslēdzējai iestādei izmantot šīs garantijas. Analogu pieteikumu tie iesniedza Bulgārijas tiesās, kas to noraidīja pirmajā instancē un apmierināja apelācijas instancē.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0003"><NO.P>3.</NO.P><TXT>Polijas līgumslēdzēja iestāde ir iesniegusi kasācijas sūdzību <HT TYPE="ITALIC">Varhoven kasatsionen sad</HT> (Augstākā kasācijas tiesa, Bulgārija). Tajā ir jāizlemj tostarp, vai, ņemot vērā Regulas (ES) Nr. 1215/2012<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0003"><P>Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (<DATE ISO="20121212">2012. gada 12. decembris</DATE>) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="351" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2012">OV 2012, L 351, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>).</P></NOTE> 35. pantu, Bulgārijas tiesām ir starptautiskā jurisdikcija pieņemt lūgtos pagaidu, tostarp aizsardzības, pasākumus<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0004"><P>Es izmantoju terminus <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0001" ID="QS0001"/>pagaidu pasākumi, tostarp aizsardzības pasākumi<QUOT.END REF.START="QS0001" CODE="201D" ID="QE0001"/>, jo tie ir noteikti Regulā Nr. 1215/2012. Faktiski būtu jāprecizē, kurai pasākumu kategorijai atbilst katrā konkrētā gadījumā lūgtais pasākums.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="2"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0004"><NO.P>4.</NO.P><TXT>Ja vien nekļūdos, līdz šim brīdim Tiesa ir tikai vienu reizi lēmusi par minēto pantu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0005"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20200903">2020. gada 3. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Supreme Site Services</HT> u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑186/19</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2020:638">EU:C:2020:638</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Spriedumi, kas attiecas uz iepriekšējiem tiesību aktiem<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0006"><P>1968. gada Briseles Konvencijas par jurisdikciju un spriedumu izpildi civillietās un komerclietās (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="299" PAGE.FIRST="32" DATE.PUB="1972">OV 1972, L 299, 32. lpp.</REF.DOC.OJ>; konsolidētais teksts – <REF.DOC.OJ COLL="C" NO.OJ="027" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="1998">OV 1998, C 27, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>; turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0002" ID="QS0002"/>Briseles konvencija<QUOT.END REF.START="QS0002" CODE="201D" ID="QE0002"/>) 24. pants; un Padomes Regulas (EK) Nr. 44/2001 (<DATE ISO="20001222">2000. gada 22. decembris</DATE>) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="012" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2001">OV 2001, L 12, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>; labojums – <REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="081" PAGE.FIRST="18" DATE.PUB="2011">OV 2011, L 81, 18. lpp.</REF.DOC.OJ>; turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0003" ID="QS0003"/>Regula Nr. 44/2001<QUOT.END REF.START="QS0003" CODE="201D" ID="QE0003"/>) 31. pants. Šo normu un pašreizējā 35. panta redakcijas nav identiskas; turklāt likumdevējs ir noteicis pagaidu pasākuma regulējumu citās Regulas Nr. 1215/2012 vietās. Tomēr izmaiņas neietekmē Tiesas iepriekšējās judikatūras lietderīgumu šajā lietā.</P></NOTE>, tomēr izgaismo iesniedzējtiesas jautājumus, tos neatrisinot.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0005"><NO.P>5.</NO.P><TXT>Saskaņā ar Tiesas norādījumu šajos secinājumos tiks aplūkots tikai otrais prejudiciālais jautājums. Lai uz to atbildētu, būs nepieciešams iedziļināties attiecībās starp divām dažādu dalībvalstu tiesām – tiesu, kas izskata lietu pēc būtības, un tiesu, kas lietu izskata tikai saistībā ar pagaidu pasākumiem, tostarp aizsardzības pasākumiem, – pārrobežu situācijās, attiecībā uz kurām 35. pantā ir iecerēts novērst <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0004" ID="QS0004"/>lietas dalībniekiem zaudējumus, kas rastos ikvienai starptautiskai tiesvedībai raksturīgā ilgā laika patēriņa dēļ<QUOT.END REF.START="QS0004" CODE="201D" ID="QE0004"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0007"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20050428">2005. gada 28. aprīlis</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">St. Paul Dairy</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑104/03</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2005:255">EU:C:2005:255</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>; turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0005" ID="QS0005"/>spriedums <HT TYPE="ITALIC">St. Paul Dairy</HT><QUOT.END REF.START="QS0005" CODE="201D" ID="QE0005"/>), 12. punkts.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">I.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Atbilstošās tiesību normas</HT></TXT></NP></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">A.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Regula Nr. 1215/2012</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0006"><NO.P>6.</NO.P><TXT>Regulas 33. apsvērumā ir norādīts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><CONSID><P><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0006" ID="QS0006"/>Ja pagaidu, tostarp aizsardzības, pasākumus norīko tiesa, kurai ir jurisdikcija izskatīt lietu pēc būtības, būtu jānodrošina šādu pasākumu brīva aprite saskaņā ar šo regulu. Tomēr saskaņā ar šo regulu nevajadzētu atzīt un izpildīt tādus pagaidu, tostarp aizsardzības, pasākumus, kurus šāda tiesa norīkojusi, neuzaicinot ierasties atbildētāju, ja vien spriedums, kurā noteikts pasākums, atbildētājam nav izsniegts pirms izpildes. Tam nebūtu jāliedz šādu pasākumu atzīšana un izpilde saskaņā ar valstu tiesību aktiem. Ja pagaidu, tostarp aizsardzības, pasākumus norīko dalībvalsts tiesa, kurai nav jurisdikcijas izskatīt lietu pēc būtības, šādu pasākumu iedarbībai saskaņā ar šo regulu būtu jāaprobežojas ar minētās dalībvalsts teritoriju.<QUOT.END REF.START="QS0006" CODE="201D" ID="QE0006"/></P></CONSID></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0007"><NO.P>7.</NO.P><TXT>Saskaņā ar tās 2. pantu:</TXT><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><P><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0007" ID="QS0007"/>Šajā regulā:</P><P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0008" ID="QS0008"/>spriedums<QUOT.END REF.START="QS0008" CODE="201D" ID="QE0008"/> ir jebkurš spriedums, ko pieņēmusi kādas dalībvalsts tiesa, neatkarīgi no sprieduma nosaukuma, tostarp dekrēts, rīkojums, lēmums vai izpildraksts, kā arī lēmums par izmaksu vai izdevumu noteikšanu, ko pieņem tiesas ierēdnis.</TXT><P>III nodaļā <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0009" ID="QS0009"/>spriedums<QUOT.END REF.START="QS0009" CODE="201D" ID="QE0009"/> ietver pagaidu, tostarp aizsardzības, pasākumus, ko norīko tiesa, kuras jurisdikcijā saskaņā ar šo regulu ir lietas izskatīšana pēc būtības. Tas neietver pagaidu, tostarp aizsardzības, pasākumu, ko norīko šāda tiesa, neuzaicinot ierasties atbildētāju, ja vien spriedums, kurā paredzēts pasākums, atbildētājam nav izsniegts pirms izpildes;</P><P>[..].<QUOT.END REF.START="QS0007" CODE="201D" ID="QE0007"/></P></NP></ITEM></LIST></P></ALINEA></QUOT.S></NP.ECR><?PAGE NO="3"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0008"><NO.P>8.</NO.P><TXT>Minētās regulas 29. pantā, kas iekļauts iedaļā <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0010" ID="QS0010"/><HT TYPE="ITALIC">Lis pendens</HT> un saistītas prasības<QUOT.END REF.START="QS0010" CODE="201D" ID="QE0010"/>, ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="029.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0011" ID="QS0011"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Neskarot 31. panta 2. punktu, ja prasības par vienu un to pašu pamatu un priekšmetu starp tām pašām pusēm ir celtas dažādu dalībvalstu tiesās, tad visas tiesas, kas nav tiesa, kurā pirmajā celta prasība, pēc savas iniciatīvas aptur tiesvedību, līdz tiek konstatēta tās tiesas jurisdikcija, kurā pirmajā celta prasība.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="029.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA>Gadījumos, kas minēti 1. punktā, pēc tās tiesas lūguma, kurā celta prasība par strīdu, jebkura cita tiesa, kurā celta prasība, nekavējoties informē pirmo minēto tiesu par datumu, kad tajā tika celta prasība saskaņā ar 32. pantu.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="029.003"><NO.PARAG>3.</NO.PARAG><ALINEA>Ja ir konstatēta tās tiesas jurisdikcija, kurā pirmajā celta prasība, tad visas tiesas, kas nav tiesa, kurā pirmajā celta prasība, atsakās no jurisdikcijas par labu pirmajai minētajai tiesai.<QUOT.END REF.START="QS0011" CODE="201D" ID="QE0011"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0009"><NO.P>9.</NO.P><TXT>Saskaņā ar tās 35. pantu (<QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0012" ID="QS0012"/>Pagaidu pasākumi, tostarp aizsardzības pasākumi<QUOT.END REF.START="QS0012" CODE="201D" ID="QE0012"/>):</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0013" ID="QS0013"/>Dalībvalsts tiesās var iesniegt pieteikumu attiecībā uz tādiem pagaidu pasākumiem, tostarp aizsardzības pasākumiem, ko var piemērot saskaņā ar minētās dalībvalsts tiesību aktiem, pat ja lieta pēc būtības ir citas dalībvalsts tiesu jurisdikcijā.<QUOT.END REF.START="QS0013" CODE="201D" ID="QE0013"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0010"><NO.P>10.</NO.P><TXT>Saskaņā ar šīs regulas 36. pantu, kas iekļauta iedaļā <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0014" ID="QS0014"/>Atzīšana<QUOT.END REF.START="QS0014" CODE="201D" ID="QE0014"/>:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="036.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0015" ID="QS0015"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Dalībvalstī pieņemtu spriedumu bez kādas īpašas procedūras atzīst pārējās dalībvalstīs.</ALINEA><ALINEA>[..]<QUOT.END REF.START="QS0015" CODE="201D" ID="QE0015"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0011"><NO.P>11.</NO.P><TXT>Regulas 42. panta 2. punktā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><P><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0016" ID="QS0016"/>Lai kādā dalībvalstī izpildītu citā dalībvalstī pieņemtu spriedumu, ar ko paredz pagaidu pasākumu, tostarp aizsardzības pasākumu, pieteikuma iesniedzējs kompetentajai izpildes iestādei iesniedz:</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>sprieduma kopiju, kas atbilst autentiskuma noteikšanas nosacījumiem;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>apliecību, kas izdota saskaņā ar 53. pantu, kurā ietverts pasākuma apraksts un apliecinājums, ka:</TXT><P><LIST TYPE="roman"><ITEM><NP><NO.P>i)</NO.P><TXT>tiesai ir jurisdikcija izlemt lietu pēc būtības;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>ii)</NO.P><TXT>spriedums ir izpildāms izcelsmes dalībvalstī; un</TXT></NP></ITEM></LIST></P></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>c)</NO.P><TXT>pierādījumu par sprieduma izsniegšanu tajos gadījumos, kad pasākums noteikts, neuzaicinot ierasties atbildētāju.<QUOT.END REF.START="QS0016" CODE="201D" ID="QE0016"/></TXT></NP></ITEM></LIST></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0012"><NO.P>12.</NO.P><TXT>Šīs regulas 45. panta 1. punkta c) apakšpunktā ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="045.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0017" ID="QS0017"/>1.</NO.PARAG><ALINEA><P>Pēc jebkuras ieinteresētās puses pieteikuma sprieduma atzīšana tiek atteikta:</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>c)</NO.P><TXT>ja spriedums ir nesavienojams ar spriedumu, kas uzrunātajā dalībvalstī pieņemts starp tām pašām pusēm.<QUOT.END REF.START="QS0017" CODE="201D" ID="QE0017"/></TXT></NP></ITEM></LIST></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ><?PAGE NO="4"?><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">B.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Valsts tiesības. Grazhdanski Protsesualen Kodeks<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0008"><P>Civilprocesa kodekss, Bulgārija; turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0018" ID="QS0018"/>GPK<QUOT.END REF.START="QS0018" CODE="201D" ID="QE0018"/>.</P></NOTE></HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0013"><NO.P>13.</NO.P><TXT>Uz šo lietu attiecas 18. pants (valstu imunitāte); 389.–396. pants (pagaidu pasākumu noteikšana); 397.–403. pants (nodrošināšanas pasākumi); un 274.–280. pants (lēmumu pārsūdzība).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0014"><NO.P>14.</NO.P><TXT>Tā kā secinājumos koncentrēšos tikai uz Regulas Nr. 1215/2012 35. panta interpretāciju, nav nepieciešams izklāstīt šos pantus.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">II.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Fakti, tiesvedība un prejudiciālie jautājumi</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0015"><NO.P>15.</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20150730">2015. gada 30. jūlijā</DATE> noslēgto līgumu <HT TYPE="ITALIC">Skarb Państwa Rzeczypospolitej Polskiej reprezentowany przez Generalnego Dyrektora Dróg Krajowych i Autostrad</HT> (Polijas Republikas Valsts kase, ko pārstāv valsts nozīmes autoceļu un automaģistrāļu ģenerāldirektors; turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0019" ID="QS0019"/>Polijas Valsts kase<QUOT.END REF.START="QS0019" CODE="201D" ID="QE0019"/>) uzticēja uzņēmumiem <HT TYPE="ITALIC">TOTO SpA – Costruzioni Generali</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Vianini Lavori SpA</HT>, kuri darbojas kā Itālijā reģistrēts konsorcijs, autoceļa S‑5 Poznaņa–Vroclava posma Poznaņa A2, Gluhova [<HT TYPE="ITALIC">Gluchovo</HT>]–Vrončina [<HT TYPE="ITALIC">Wronczyn</HT>] izbūvi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0016"><NO.P>16.</NO.P><TXT>Puses ietvēra līgumā 20.6. pantu, ar kuru savstarpējo strīdu izšķiršanai jurisdikcija tika piešķirta līgumslēdzējas iestādes atrašanās vietas tiesām (proti, Polijas tiesām)<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0009"><P>Saskaņā ar Polijas valdības apsvērumu 2. punktu noteikums bija šāds: <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0020" ID="QS0020"/>Līgumslēdzējas iestādes atrašanās vietas kompetentajai tiesai [..] ir piekritība izskatīt jebkuru strīdu, kas varētu rasties par [līguma] izpildi.<QUOT.END REF.START="QS0020" CODE="201D" ID="QE0020"/></P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0017"><NO.P>17.</NO.P><TXT>Šajā pašā līgumā tika noteiktas garantijas Nr. 02900100000348 un Nr. 02900100000818, lai nodrošinātu attiecīgi līguma izpildi<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0010"><P>Saskaņā ar iesniedzējtiesas nolēmuma kopsavilkumu šī garantija tika sniegta līgumsaistību izpildes nodrošināšanai par kopējo summu <FT TYPE="DECIMAL">52294272,43</FT> [Polijas zloti (PLN)], turklāt ar <DATE ISO="20190125">2019. gada 25. janvāra</DATE> 4. pielikumu tika noteikts tās darbības laiks līdz <DATE ISO="20190731">2019. gada 31. jūlijam</DATE> minētajā apmērā kā garantijai līguma neizpildes vai nepienācīgas izpildes gadījumā līdz tās maksimālajai summai un līdz <DATE ISO="20240630">2024. gada 30. jūnijam</DATE> kā garantijai par būvdarbu veikšanu atbilstoši līgumam līdz <FT TYPE="DECIMAL">15877,73</FT> PLN apmēram.</P></NOTE> un iespējamā <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0021" ID="QS0021"/>līgumsoda<QUOT.END REF.START="QS0021" CODE="201D" ID="QE0021"/> samaksu pēc darbu pabeigšanas<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0011"><P>Saskaņā ar iesniedzējtiesas nolēmumu šī garantija tika sniegta līgumsoda <FT TYPE="DECIMAL">9314671,95</FT> PLN apmērā samaksas nodrošināšanai līdz <DATE ISO="20190731">2019. gada 31. jūlijam</DATE>, tādējādi garantējot būvdarbu savlaicīgu pabeigšanu atbilstoši līgumam.</P></NOTE>. Abas garantijas sniedza Bulgārijas apdrošināšanas sabiedrība <HT TYPE="ITALIC">Evroins AD</HT>, un tām ir piemērojamas Polijas materiālās tiesības.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0018"><NO.P>18.</NO.P><TXT>Līgumslēdzējas sabiedrības <HT TYPE="ITALIC">Sąd Okręgowy w Warszawie</HT> (Varšavas apgabaltiesa, Polija) iesniedza prasības par negatīva fakta konstatēšanu pret Polijas Valsts kasi. Tās lūdza konstatēt, ka atbildētājai Valsts kasei nav tiesību pieprasīt nolīgtā līgumsoda samaksu, jo nav izpildīti tā samaksas nosacījumi, un ka atbildētājai nav tiesību uz līgumsodu par tās apgalvoto līguma izpildes nokavējumu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0012"><P>Iesniedzējtiesas nolēmums, 2. punkts.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0019"><NO.P>19.</NO.P><TXT>Tās arī lūdza tiesu <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0022" ID="QS0022"/>noteikt pagaidu pasākumus, nosakot atbildētājai it īpaši pienākumu neizmantot apdrošināšanas sabiedrības <HT TYPE="ITALIC">Evroins AD</HT> sniegtās garantijas Nr. 02900100000348 un Nr. 02900100000818<QUOT.END REF.START="QS0022" CODE="201D" ID="QE0022"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0013"><P>Iesniedzējtiesas nolēmums, 4. punkts</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="5"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0020"><NO.P>20.</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20190607">2019. gada 7. jūnija</DATE> rīkojumu <HT TYPE="ITALIC">Sąd Okręgowy w Warszawie</HT> (Varšavas apgabaltiesa) atteicās noteikt lūgtos pagaidu, tostarp aizsardzības, pasākumus<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0014"><P>Saskaņā ar iesniedzējtiesas nolēmuma 4. punktu Polijas tiesa uzskatīja, ka pieteikumi par pagaidu pasākumiem leģitīmas intereses neesamības dēļ nav pamatoti, jo nav pieņemama iemesla, ka atbildētāja neparakstīs citu pielikumu, un uzņēmumi nav pamatojuši, ka šķiet ticami, ka atteikums noteikt pagaidu pasākumus padarītu neiespējamu vai būtiski apgrūtinātu varbūtēja nākotnes sprieduma, kurā tiktu ņemtas vērā pieteicēju tiesības, izpildi. Tāpat uzņēmumi neesot pierādījuši varbūtību, ka atteikums noteikt pagaidu pasākumus izraisīs neatgriezenisku kaitējumu, nedz arī to, kādā mērā iespējamie līgumsodi varētu apdraudēt to finansiālo stabilitāti.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0021"><NO.P>21.</NO.P><TXT><DATE ISO="20190731">2019. gada 31. jūlijā</DATE> līgumslēdzējas sabiedrības vēlreiz lūdza noteikt minētos pasākumus, šoreiz <HT TYPE="ITALIC">Sofiyski gradski sad</HT> (Sofijas pilsētas tiesa, Bulgārija), saistībā ar <HT TYPE="ITALIC">Sąd Okręgowy w Warszawie</HT> (Varšavas apgabaltiesa) celtajām prasībām.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0022"><NO.P>22.</NO.P><TXT>Pieteikums tika noraidīts pirmajā instancē, bet apelācijas instancē <HT TYPE="ITALIC">Sofiyski apelativen sad</HT> (Sofijas apelācijas tiesa, Bulgārija) to apmierināja. Šī tiesa, paredzot nosacījumu par nodrošinājuma iesniegšanu, apķīlāja Polijas Valsts kases prasījumu, kas izriet no garantijām Nr. 02900100000348 un Nr. 02900100000818, kuras tās labā bija izsniegusi apdrošināšanas sabiedrība <HT TYPE="ITALIC">Evroins AD</HT>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0023"><NO.P>23.</NO.P><TXT>Polijas Valsts kase iesniedza kasācijas sūdzību <HT TYPE="ITALIC">Varhoven kasatsionen sad</HT> (Augstākā kasācijas tiesa, Bulgārija). Šajā sūdzībā tika iesniegts arī Eiropas maksājuma rīkojums saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1896/2006<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0015"><P>Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (<DATE ISO="20061212">2006. gada 12. decembris</DATE>), ar ko izveido Eiropas maksājuma rīkojuma procedūru (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="399" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2006">OV 2006, L 399, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>).</P></NOTE> E standarta veidlapu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0016"><P>Maksājuma rīkojums tai par labu tika izdots pret apdrošināšanas sabiedrību <HT TYPE="ITALIC">Evroins AD</HT> par pamatsummu <FT TYPE="DECIMAL">4086197,80</FT> PLN apmērā, procentiem <FT TYPE="DECIMAL">3322112,05</FT> PLN apmērā, kā arī par summu <FT TYPE="DECIMAL">76405,75</FT> PLN apmērā.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0024"><NO.P>24.</NO.P><TXT>Līgumslēdzējas sabiedrības, kas bija iebildušas pret rīkojumu, iesniedzot F standarta veidlapu saskaņā ar Regulas Nr. 1896/2006, to iesniedza atbildes rakstā uz kasācijas sūdzību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0025"><NO.P>25.</NO.P><TXT>Šajos apstākļos <HT TYPE="ITALIC">Varhoven kasatsionen sad</HT> (Augstākā kasācijas tiesa) uzdod Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><LIST TYPE="OTHER"><ITEM><NP><NO.P><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0023" ID="QS0023"/>1)</NO.P><TXT>Vai [Regulas Nr. 1215/2012] 1. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tāda lieta, kāda ir raksturota šajā lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu, pilnībā vai daļēji ir uzskatāma par civillietu vai komerclietu šīs regulas 1. panta 1. punkta izpratnē?</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>2)</NO.P><TXT>Vai pēc tam, kad ir īstenotas tiesības iesniegt pieteikumu par pagaidu/aizsardzības pasākumu noteikšanu un kad par šo pieteikumu jau ir lēmusi tiesa, kurai ir jurisdikcija izskatīt lietu pēc būtības, tiesa, kurā – atsaucoties uz tādu pašu pamatu un saskaņā ar [Regulas Nr. 1215/2012] 35. pantu – ir iesniegts pieteikums par pagaidu noregulējumu, ir jāatzīst par tādu, kurai nav jurisdikcijas, tiklīdz tiek iesniegti pierādījumi, ka nolēmumu par šo pieteikumu ir pieņēmusi tiesa, kas izskata lietu pēc būtības?</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>3)</NO.P><TXT>Ja no atbildēm uz pirmajiem diviem prejudiciālajiem jautājumiem izriet, ka jurisdikcija ir tiesai, kurā ir iesniegts pieteikums saskaņā ar [Regulas Nr. 1215/2012] 35. pantu, vai aizsardzības pasākumu noteikšanas nosacījumi saskaņā ar [Regulas Nr. 1215/2012] 35. pantu ir jāinterpretē autonomi? Vai nav jāpiemēro tiesību norma, kurā tādā gadījumā kā šajā lietā nav atļauts noteikt aizsardzības pasākumu attiecībā pret valsts iestādi?<QUOT.END REF.START="QS0023" CODE="201D" ID="QE0023"/></TXT></NP></ITEM></LIST></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ><?PAGE NO="6"?><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">III.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Tiesvedība Tiesā</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0026"><NO.P>26.</NO.P><TXT>Lūgums sniegts prejudiciālu nolēmumu tika reģistrēts Tiesā <DATE ISO="20201105">2020. gada 5. novembrī</DATE>. Tika noraidīts lūgums izskatīt to saskaņā ar Tiesas Reglamenta 105. pantu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0027"><NO.P>27.</NO.P><TXT>Rakstveida apsvērumus ir iesniegušas <HT TYPE="ITALIC">TOTO – Costruzioni Generali</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Vianini Lavori</HT>, Polijas Republika un Eiropas Komisija. Tās visas, kā arī Polijas Valsts kase piedalījās <DATE ISO="20210715">2021. gada 15. jūlija</DATE> tiesas sēdē.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">IV.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Analīze</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0028"><NO.P>28.</NO.P><TXT>Kā jau minēju, mani secinājumi būs tikai par otro prejudiciālo jautājumu. Tas būtībā ir par attiecībām starp dažādu dalībvalstu tiesām, kurās saskaņā ar Regulu Nr. 1215/2012 secīgi tiek lūgts noteikt pagaidu, tostarp aizsardzības, pasākumus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0029"><NO.P>29.</NO.P><TXT>Lai atbildētu uz šo jautājumu, ir jāinterpretē Regulas Nr. 1215/2012 35. pants, un tas ļaus noskaidrot, vai tiesa (šajā gadījumā Bulgārijas tiesa), kurai nav jurisdikcijas izskatīt lietu pēc būtības, var noteikt pagaidu, tostarp aizsardzības, pasākumus, ja tiesa, kuras jurisdikcijā ir izskatīt lietu pēc būtības (šajā gadījumā Polijas tiesa), jau ir lēmusi par identisku pieteikumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0030"><NO.P>30.</NO.P><TXT>Pirms piedāvāšu atbildi uz šo jautājumu, minēšu dažus vispārīgus Regulas Nr. 1215/2012 aspektus, kas varētu palīdzēt analīzē.</TXT></NP.ECR><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">A.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Ievada apsvērumi: pagaidu, tostarp aizsardzības, pasākumi Regulā Nr. 1215/2012</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">1.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Starptautiskās jurisdikcijas regulējums un spriedumu par pagaidu, tostarp aizsardzības, pasākumiem aprite</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0031"><NO.P>31.</NO.P><TXT>Regula Nr. 1215/2012 paredz divējādu pieeju pagaidu, tostarp aizsardzības, pasākumu noteikšanai tiesvedībās, kas ir tās piemērošanas jomā:</TXT><P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>Pirmkārt, tā piešķir starptautisko jurisdikciju tiesām, kam saskaņā ar II nodaļas 1.–6. iedaļu būtu arī jurisdikcija izskatīt lietu pēc būtības<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0017"><P>To kompetence noteikt pagaidu, tostarp aizsardzības, pasākumus nav noteikta tieši, bet tā dabiski izriet no to zināšanām par lietu. Netieši tas ir noteikts Regulas Nr. 1215/2012 33. apsvērumā; skat. arī spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19981117">1998. gada 17. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Van Uden</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑391/95</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1998:543">EU:C:1998:543</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>; turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0024" ID="QS0024"/>spriedums <HT TYPE="ITALIC">Van Uden</HT><QUOT.END REF.START="QS0024" CODE="201D" ID="QE0024"/>), 19. punkts.</P></NOTE>. Šo tiesu jurisdikcija nav atkarīga no tā, ka pastāv noteikta saistība starp pasākuma priekšmetu un attiecīgo tiesu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0018"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19990427">1999. gada 27. aprīlis</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Mietz</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑99/96</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1999:202">EU:C:1999:202</NO.ECLI>), <REF.NP.ECR REF="NP0041">41.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>.</P></NOTE>. Turklāt, ievērojot atrunu, ko aplūkošu, uz pasākumu, kuru ir noteikusi tiesa, kam ir jurisdikcija izskatīt lietu pēc būtības, attiecas Regulā Nr. 1215/2012 paredzētie atzīšanas un izpildes noteikumi.</P></ITEM><ITEM><P>Otrkārt, tās pašas regulas 35. pantā ir paredzēts, ka tiesas, kurām nav jurisdikcijas izskatīt lietu pēc būtības, nosaka pagaidu, tostarp aizsardzības, pasākumus saistībā ar šo lietu.</P></ITEM></LIST></P></NP.ECR><?PAGE NO="7"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0032"><NO.P>32.</NO.P><TXT>Šajā otrajā gadījumā Tiesa paredz zināmus nosacījumus iespējamībai, ka tiesai, kam nav jurisdikcijas izskatīt lietu pēc būtības, tomēr būtu kompetence lemt par pagaidu noregulējumu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0019"><P>Prasības ir definētas, ņemot vērā attiecīgo Briseles konvencijas un Regulas Nr. 44/2001 noteikumu interpretāciju.</P></NOTE>:</TXT><P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>Pagaidu vai aizsardzības pasākumiem ir jābūt <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0025" ID="QS0025"/>paredzētiem, lai saglabātu faktisko vai juridisko situāciju, lai nodrošinātu tiesības, kuru atzīšanu parasti lūdz tiesai, kurai ir jurisdikcija izskatīt lietu pēc būtības<QUOT.END REF.START="QS0025" CODE="201D" ID="QE0025"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0020"><P>Spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19920326">1992. gada 26. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Reichert</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Kockler</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑261/90</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1992:149">EU:C:1992:149</NO.ECLI>), <REF.NP.ECR REF="NP0034">34.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>; <HT TYPE="ITALIC">Van Uden</HT>, 37. punkts; un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20200903">2020. gada 3. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Supreme Site Services</HT> u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑186/19</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2020:638">EU:C:2020:638</NO.ECLI>), <REF.NP.ECR REF="NP0050">50.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>.</P></NOTE>.</P></ITEM><ITEM><P>Nevar noteikt pasākumus, kas to seku dēļ <HT TYPE="ITALIC">de facto</HT> aizstāj tiesvedību pēc lietas būtības, proti, tādus pasākumus, kas tiek izmantoti, lai lietas sagatavošanas izskatīšanai stadijā apietu jurisdikcijas noteikumus<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0021"><P>Spriedumi <HT TYPE="ITALIC">Van Uden</HT>, 43. un nākamie punkti; <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19990427">1999. gada 27. aprīlis</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Mietz</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑99/96</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1999:202">EU:C:1999:202</NO.ECLI>), <REF.NP.ECR REF="NP0042">42.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>; un <HT TYPE="ITALIC">St. Paul Dairy</HT>, 18. punkts.</P></NOTE>.</P></ITEM><ITEM><P>Ir jāpastāv faktiskai saistībai starp tiesu, kam nav jurisdikcijas izskatīt lietu pēc būtības, un pasākumu, par kuru iesniegts pieteikums. Tā noteikšana <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0026" ID="QS0026"/>prasa [..] īpašu rūpību un detalizētu to faktisko apstākļu pārzināšanu, kādos iestāsies pieprasītā pasākuma sekas<QUOT.END REF.START="QS0026" CODE="201D" ID="QE0026"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0022"><P>Spriedums <HT TYPE="ITALIC">Van Uden</HT>, 38. punkts.</P></NOTE>.</P></ITEM></LIST></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0033"><NO.P>33.</NO.P><TXT>Šie ierobežojumi izriet no apstākļa, ka Regulas Nr. 1215/2012 35. pants piešķir personai, kas lūdz noteikt pagaidu, tostarp aizsardzības, pasākumus, priekšrocību, kas otru pusi var nostādīt nelabvēlīgā situācijā, jo tas darbojas kā izņēmums no regulā paredzētā jurisdikcijas regulējuma. Tādēļ tā interpretācijai ir jābūt šaurai<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0023"><P>Spriedums <HT TYPE="ITALIC">St. Paul Dairy</HT>, 11. punkts. Regulas 35. pants noteikti ir sistēmas anomālija: to parāda arī tā atrašanās atsevišķā iedaļā, atsevišķi no jurisdikcijas noteikumiem <HT TYPE="ITALIC">stricto sensu</HT>, lai gan joprojām Regulas Nr. 1215/2012 II nodaļā.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0034"><NO.P>34.</NO.P><TXT>Turklāt, nosakot papildu jurisdikciju, 35. pants varētu arī veicināt <HT TYPE="ITALIC">forum shopping</HT><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0024"><P>Šīs bažas pauda tiesas sēdes dalībnieki, starp kuriem pastāvēja domstarpības par īsto riska apmēru. Komisija, konkrētāk, ierosināja, ka 35. pants ietverot pašierobežošanas elementus. Tā tas arī ir: likumdevējs, kā arī Tiesa savā interpretācijā ir noteikuši normas robežas. Tomēr nevaru piekrist vienam no Komisijas argumentiem: konkrētāk, idejai, ka pasākumiem, kas ir nosakāmi saskaņā ar 35. pantu, ir jābūt steidzamiem. Pirmkārt, lielākajā daļā pagaidu un aizsardzības pasākumu gadījumu tos lūdz noteikt kā steidzamus, kas <HT TYPE="ITALIC">de facto</HT> mazina apgalvotā ierobežojuma efektivitāti. Otrkārt, vēl nav skaidrs, vai steidzamība ir vai nav paša 35. panta piemērošanas nosacījums; apstiprinošas atbildes gadījumā tā izpratnei vajadzētu būt autonomai.</P></NOTE> stratēģiju un ļaunprātīgu izmantošanu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0025"><P>Tiesas sēdē it īpaši tika minēti <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0027" ID="QS0027"/>pārnodrošināšanas<QUOT.END REF.START="QS0027" CODE="201D" ID="QE0027"/> draudi, kas būtu sekas tam, ka tiek noteikti vairāki pagaidu pasākumi tam pašam mērķim divās dažādās tiesās, kurām nav pienākuma savstarpēji sazināties šajā kontekstā (par neveiksmīgo mēģinājumu iekļaut šādu pienākumu Regulā Nr. 1215/2012 skat. turpmāk šo secinājumu 38. zemsvītras piezīmi). Regula nepiedāvā šai situācijai risinājumu, kas pārsniegtu to risinājumu, kurš izriet no <HT TYPE="ITALIC">lis pendens</HT> noteikumu vai atzīšanas noteikumu piemērošanas.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0035"><NO.P>35.</NO.P><TXT>Saskaņā ar Regulu Nr. 1215/2012 tiesas, kas nosaka pagaidu, tostarp aizsardzības, pasākumus saskaņā ar 35. pantu, tiesību apjoms tiek arī ierobežots: šo pasākumu iedarbība aprobežojas ar attiecīgās dalībvalsts teritoriju<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0026"><P>Regulas Nr. 1215/2012 33. apsvērums un 2. panta a) punkta otrā daļa. Šis ierobežojums bija nojaušams jau iepriekšējā regulējumā, kurā tika prasīta faktiska saistība starp lūgto pasākumu priekšmetu un tās valsts teritoriālo jurisdikciju, kuras tiesa izskata lietu.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="8"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0036"><NO.P>36.</NO.P><TXT>Tomēr nedrīkst aizmirst, ka pagaidu, tostarp aizsardzības, pasākumu noteikšanas, ko veiktu tiesa, kura nav tā tiesa, kas izskata vai izskatīs<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0027"><P>Tas var attiekties gan uz tiesu, kas izskata lietu pēc būtības šajā brīdī, gan uz tiesu, kas to darīs nākotnē, ja pasākums tiek noteikts, pirms tiek uzsākta pamatlieta.</P></NOTE> lietu pēc būtības, pieļaujamība atbilst pagaidu un nodrošinājuma tiesiskās aizsardzības konkrētām praktiskajām vajadzībām<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0028"><P>Spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19800521">1980. gada 21. maijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Denilauler</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>125/79</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1980:130">EU:C:1980:130</NO.ECLI>), <REF.NP.ECR REF="NP0015">15.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0016">16.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>; <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19920326">1992. gada 26. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Reichert</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Kockler</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑261/90</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1992:149">EU:C:1992:149</NO.ECLI>), <REF.NP.ECR REF="NP0033">33.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>. Saistībā ar zaudējumiem, kas rodas starptautisko tiesvedību ilgā laika patēriņa dēļ, skat. arī spriedumu <HT TYPE="ITALIC">St. Paul Dairy</HT>, 12. punkts.</P></NOTE>, kas ir viegli saprotamas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0037"><NO.P>37.</NO.P><TXT>Ar šo normu ieinteresētajai pusei tiek piedāvāta iespēja panākt pagaidu, tostarp aizsardzības, pasākumu dalībvalstī, kurā atrodas manta vai persona, attiecībā uz kuru tiks īstenots pasākums. Tādējādi tiek, pirmkārt, novērstas neērtības, ko radītu nepieciešamība tiesāties ārvalstī, un, otrkārt, panākt citas jurisdikcijas sprieduma atzīšanu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0029"><P>Neērtības, kas pastāv pat vienkāršotā automātiskas atzīšanas un izpildes regulējumā bez Regulā Nr. 1215/2012 noteiktās eksekvatūras (<HT TYPE="ITALIC">exequatur</HT>) procedūras: ieinteresētajai personai izcelsmes valstī ir jāiegūst dokumenti, kuri tiks prasīti dalībvalstī, kas saņem pieprasījumu; nevar <HT TYPE="ITALIC">a priori</HT> izslēgt, ka puse, pret kuru tiek lūgta atzīšana vai izpilde, lūgtu to atteikt, izmantojot atbilstošu procedūru, vai ka dalībvalstī noteiktais pasākums ir jāpielāgo, lai to varētu izpildīt citā dalībvalstī.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0038"><NO.P>38.</NO.P><TXT>Šī iespēja ir vēl jo vairāk nepieciešama tāpēc, ka pagaidu, tostarp aizsardzības, pasākumi, kurus, neuzklausot otru pusi, norīko tiesa, kas izskata lietu pēc būtības (kuru noteikšana saglabā pārsteiguma efektu), principā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0030"><P>To brīva aprite ir iespējama tikai tad, ja atbildētājs ir ticis uzaicināts uz tiesas sēdi vai, ja tā nav noticis, tam ir izsniegts nolēmums par pasākumu pirms tā izpildes.</P></NOTE> nav paredzēti brīvai apritei<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0031"><P>Saskaņā ar 33. apsvērumu ierobežojums darbojas attiecībā uz <HT TYPE="ITALIC">izpildi</HT> un arī <HT TYPE="ITALIC">atzīšanu</HT>.</P></NOTE> starp dalībvalstīm saskaņā ar Regulu Nr. 1215/2012<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0032"><P>Saskaņā ar 33. apsvērumu brīva aprite tomēr būtu iespējama, ja tā ir atļauta valsts tiesībās.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0039"><NO.P>39.</NO.P><TXT>Šāda veida pasākumu brīvas aprites izslēgšana tiek noteikta ar <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0028" ID="QS0028"/>sprieduma<QUOT.END REF.START="QS0028" CODE="201D" ID="QE0028"/> definīciju Regulas Nr. 1215/2012 2. panta a) punkta otrajā daļā. Praksē tas izpaužas tās 42. panta 2. punktā paredzētajā prasībā: tiesas, kura izskata pamatlietu, citā dalībvalstī noteikta pagaidu, tostarp aizsardzības, pasākuma izpilde dalībvalstī ir pakļauta nosacījumam par 53. pantā paredzētās apliecības iesniegšanu. Šajā apliecībā ir ietvertas īpašas norādes, kas apliecina tiesas statusu un atbildētāja uzaicināšanu uz tiesas sēdi vai, ja tas nav noticis, nolēmuma par pasākumu izsniegšanu.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">2.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Attiecības starp jurisdikcijām</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0040"><NO.P>40.</NO.P><TXT>Starp jurisdikcijām, kas ir pieejamas personai, kura lūdz noteikt pagaidu, tostarp aizsardzības, pasākumu un kura var izvēlēties kādu no tām, nav formālas hierarhijas. Tādējādi var būt situācijas ar vairākām tiesvedībām par pagaidu, tostarp aizsardzības, pasākumiem, kurām likumdevējs nav tieši paredzējis konkrētu risinājumu.</TXT></NP.ECR><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">a)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Vairākas tiesvedības par pagaidu, tostarp aizsardzības, pasākumiem</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0041"><NO.P>41.</NO.P><TXT>Regulā Nr. 1215/2012 ir ietverta īpaša norma (35. pants) attiecībā uz pagaidu, tostarp aizsardzības, pasākumiem. Tādējādi varētu teikt, ka tā papildina tiesas, kas izskata lietu pēc būtības, <HT TYPE="ITALIC">dabiskās</HT> tiesības tos noteikt. Vienlaikus tā paver iespēju identiskām tiesvedībām citās tiesās, izraisot savstarpēji nesavienojamu nolēmumu pieņemšanas risku.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="9"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0042"><NO.P>42.</NO.P><TXT>Prioritātes princips, kas Regulas Nr. 1215/2012 iedaļā <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0029" ID="QS0029"/><HT TYPE="ITALIC">Lis pendens</HT> un saistītas prasības<QUOT.END REF.START="QS0029" CODE="201D" ID="QE0029"/> regulē situāciju, kurā pastāv vairākas tiesvedības ar tām pašām pusēm, priekšmetu un pamatu saskaņā ar tās 29. pantu, manuprāt, var tikt attiecināts uz šo tiesvedību pagaidu noregulējuma posmu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0033"><P>Es apzinos, ka pastāv šaubas par 29. panta <HT TYPE="ITALIC">mehānisku</HT> piemērošanu pagaidu, tostarp aizsardzības, pasākumu noteikšanas jomā dažādu iemeslu dēļ atkarībā no tās situācijas iezīmēm, kurā pastāv divas tiesvedības.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0043"><NO.P>43.</NO.P><TXT>Saskaņā ar šo principu tiesa, kurā ir celta <HT TYPE="ITALIC">otrā</HT> prasība, <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0030" ID="QS0030"/>pēc savas iniciatīvas aptur tiesvedību, līdz tiek konstatēta tās tiesas jurisdikcija, kurā pirmajā celta prasība<QUOT.END REF.START="QS0030" CODE="201D" ID="QE0030"/>. Tiesai, kurā ir celta otrā prasība, ir jāatsakās no jurisdikcijas par labu pirmajai tiesai, tiklīdz ir konstatēta tās jurisdikcija<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0034"><P>Noteikums par prioritāti laikā izņēmuma kārtā tiek mainīts, ja ir izvēlēta izņēmuma jurisdikcija: skat. 31. panta 2. un 3. punktu. Šajā lietā pirmais pieteikums par pagaidu pasākumiem tika iesniegts Polijas tiesā, ko līgumslēdzēji bija izvēlējušies strīdu izšķiršanai.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0044"><NO.P>44.</NO.P><TXT>Kā jau esmu skaidrojis, vienlaicīgi pieteikumi par pagaidu, tostarp aizsardzības, pasākumiem tiesā, kuras jurisdikcijā ir izskatīt lietu pēc būtības, un citā tiesā, kas neizskata lietu pēc būtības (bet kurā vēršas saskaņā ar Regulas Nr. 1215/2012 35. pantu), sniedz ieinteresētajai pusei iespēju izvairīties no kavējumiem, kas ir saistāmi ar vienā valstī noteikta pasākuma pārnešanu uz citu dalībvalsti.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0045"><NO.P>45.</NO.P><TXT>No šī skatpunkta varētu būt paradoksāli, ka personai, kas prasa pagaidu, tostarp aizsardzības, pasākuma noteikšanu otrajā tiesā tieši tādēļ, lai novērstu kavēšanos pirmajā tiesā, tas būtu jādara saskaņā ar <HT TYPE="ITALIC">lis pendens</HT> noteikumu tikai galvenās tiesvedības valstī vienkārši tāpēc, ka pieteikums par šī pasākuma noteikšanu tajā tika iesniegts pirmām kārtām<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0035"><P>Šis arguments nepārliecina visus. <HT TYPE="ITALIC">Report on the Application of Regulation Brussels I in the Member States (Study JLS/C4/2005/3)</HT>, kas ir izstrādāts pēc Komisijas lūguma, ietvertais priekšlikums bija par to, ka prioritāte katrā ziņā ir jāpiešķir tiesai, kam ir jurisdikcija izskatīt lietu pēc būtības, ņemot vērā to, ka tā labāk pārzina lietu: skat. 777. punktu. Šī pieeja ir pārņemta Padomes Regulas (ES) 2019/1111 (<DATE ISO="20190625">2019. gada 25. jūnijs</DATE>) par jurisdikciju, lēmumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par bērnu starptautisko nolaupīšanu (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="178" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2019">OV 2019, L 178, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>) 15. pantā, kuram nav atbilsmes nevienā citā tiesību aktā.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0046"><NO.P>46.</NO.P><TXT>Kā alternatīvu varētu iedomāties pagaidu, tostarp aizsardzības, pasākumiem nepiemērot vispārējo <HT TYPE="ITALIC">lis pendens</HT> noteikumu (Regulas Nr. 1215/2012 29. pants) un risināt jautājumu par diviem nesavienojamiem nolēmumiem, ja tie tiktu pieņemti, <HT TYPE="ITALIC">a posteriori</HT> – lemjot par to atzīšanu un izpildi<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0036"><P>Šāds priekšlikums ir rodams juridiskajā literatūrā: skat. Eichel, F., <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0031" ID="QS0031"/>Art. 35 Brüssel Ia‑VO<QUOT.END REF.START="QS0031" CODE="201D" ID="QE0031"/>, no: Wieczorek/Schütze, <HT TYPE="ITALIC">Zivilprozessordnung und Nebengesetze</HT>, <HT TYPE="ITALIC">Band 13/2</HT>, 4. izdevums, 2019, 83. punkts, ar citām norādēm.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0047"><NO.P>47.</NO.P><TXT>Tomēr es uzskatu, ka šis risinājums varētu neatbilst šai regulai.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0048"><NO.P>48.</NO.P><TXT>Lai gan Tiesa nav lēmusi par šo jautājumu, tā ir negatīvi atsaukusies uz to, ka <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0032" ID="QS0032"/>palielinās ar vienām un tām pašām tiesiskajām attiecībām saistīto jurisdikcijas bāžu skaits, kas ir pretrunā ar Konvencijas mērķiem<QUOT.END REF.START="QS0032" CODE="201D" ID="QE0032"/>, saistībā ar Briseles konvencijas 24. pantu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0037"><P>Spriedums <HT TYPE="ITALIC">St. Paul Dairy</HT>, 20. punkts.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0049"><NO.P>49.</NO.P><TXT>Pašreiz ir pietiekami teikt, ka <HT TYPE="ITALIC">lis pendens</HT> noteikuma izņēmumi ir noteikti regulā, un neviens no tiem neatbilst konkrētajam gadījumam<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0038"><P>Turklāt atgādinu, ka argumentu, kas attiecas uz lietu izskatīšanas pārmērīgu ilgumu, kā pamatojumu, lai nepiemērotu (tālaika) Briseles konvencijas 21. pantu, Tiesa noraidīja <DATE ISO="20031209">2003. gada 9. decembra</DATE> spriedumā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Gasser</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑116/02</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2003:657">EU:C:2003:657</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Priekšlikumi par izmaiņām šajā jautājumā attiecībā uz Regulas Nr. 1215/2012 35. pantu netika ietverti regulas tekstā, un tas liecina pret to, lai <HT TYPE="ITALIC">lis pendens</HT> noteikumi tiktu aplūkoti īpašā veidā saistībā ar prasībām par pagaidu, tostarp aizsardzības, pasākumiem spēkā esošajā sistēmā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0039"><P>Skat. <HT TYPE="ITALIC">Report on the Application of Regulation Brussels I in the Member States</HT> (<HT TYPE="ITALIC">Study JLS/C4/2005/3</HT>), kas ir minēts 34. zemsvītras piezīmē. Panākumus neguva arī Komisijas Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās, COM(2010) 748 galīgā redakcija, par saziņu starp tiesām procedūru koordinēšanai.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="10"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0050"><NO.P>50.</NO.P><TXT>Rezumējot – es uzskatu, ka Regulas Nr. 1215/2012 29. pantā ietvertais <HT TYPE="ITALIC">lis pendens</HT> noteikums attiecas uz pieteikumiem par pagaidu, tostarp aizsardzības, pasākumu noteikšanu. No tā izriet divas sekas: a) prioritāte ir tiesai, kurā ir iesniegts pirmais pieteikums par pagaidu noregulējumu, tiklīdz tā ir atzinusi, ka tai ir jurisdikcija; un b) no šī brīža tiesai, kurā tiek celts otrais pieteikums par pagaidu pasākumiem, ir jāatsakās no jurisdikcijas par labu pirmajai tiesai.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">b)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Dažādu tiesu noteikto pagaidu, tostarp aizsardzības, pasākumu nesavienojamība</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0051"><NO.P>51.</NO.P><TXT>Situāciju, kurā pagaidu, tostarp aizsardzības, pasākumus nosaka divas tiesas (viena, kam ir jurisdikcija saskaņā ar Briseles konvencijas 24. pantu, un otra, kuru puses izvēlējušās strīda izšķiršanai pēc būtības), Tiesa ir aplūkojusi spriedumā <HT TYPE="ITALIC">Italian Leather</HT><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0040"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20020606">2002. gada 6. jūnijs</DATE> (<NO.CASE>C‑80/00</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2002:342">EU:C:2002:342</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>; turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0033" ID="QS0033"/>spriedums <HT TYPE="ITALIC">Italian Leather</HT><QUOT.END REF.START="QS0033" CODE="201D" ID="QE0033"/>).</P></NOTE> saistībā ar minētās konvencijas 27. panta 3. punktu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0052"><NO.P>52.</NO.P><TXT>Minētajā spriedumā Tiesa:</TXT><P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>precizēja, ka nesavienojamība, kas liedz atzīt ārvalsts spriedumu, attiecas uz spriedumu tiesiskajām sekām, nevis dažādu tiesisko regulējumu pastāvēšanu dalībvalstīs vai vienas un tās pašas prasības atšķirīgu novērtējumu, ko veic attiecīgās tiesas<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0041"><P>Turpat, 44. punkts.</P></NOTE>;</P></ITEM><ITEM><P>apstiprināja, ka nesavienojamība pastāv tad, ja attiecīgo spriedumu sekas, tām vienlaikus iestājoties dalībvalstī, traucē tās sabiedrisko kārtību<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0042"><P>Turpat, 48. punkts.</P></NOTE>;</P></ITEM><ITEM><P>apgalvoja, ka šajos apstākļos, ņemot vērā to, ka Briseles konvencijas 27. panta 3. punktā paredzētās atzīšanas atteikuma iemeslam ir obligāts raksturs, tiesai, kas saņem pieprasījumu, ir pienākums atteikt ārvalsts sprieduma atzīšanu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0043"><P>Turpat, rezolutīvās daļas 2. punkts.</P></NOTE>.</P></ITEM></LIST></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0053"><NO.P>53.</NO.P><TXT>Briseles konvencijas 27. panta 3. punkta un tagadējās Regulas Nr. 1215/2012 45. panta 1. punkta c) apakšpunkta identiskums<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0044"><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0034" ID="QS0034"/>[..] sprieduma atzīšana tiek atteikta: [..] ja spriedums ir nesavienojams ar spriedumu, kas uzrunātajā dalībvalstī pieņemts starp tām pašām pusēm.<QUOT.END REF.START="QS0034" CODE="201D" ID="QE0034"/></P></QUOT.S></NOTE> ļauj apgalvot, ka tāds pats risinājums ir nosakāms pēdējās minētās normas piemērošanai.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">B.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Atbilde uz otro prejudiciālo jautājumu</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0054"><NO.P>54.</NO.P><TXT>Iesniedzējtiesas šaubas, kuru dēļ ir uzdots otrais prejudiciālais jautājums, kā arī pušu argumenti par šo jautājumu balstās uz vairākiem pamatojumiem, kurus apskatīšu šādā kārtībā:</TXT><P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>vispirms aplūkošu līguma noteikuma par Polijas tiesas izvēli ietekmi;</P></ITEM><ITEM><P>turpinājumā pievērsīšos <HT TYPE="ITALIC">faktiskajai saistībai</HT> starp lūgtajiem pasākumiem un Bulgārijas teritoriju;</P></ITEM><ITEM><P>visbeidzot izteikšos par Polijas sprieduma, ar kuru tika atteikts noteikt pagaidu, tostarp aizsardzības, pasākumus, nozīmi tiesvedībā Bulgārijas tiesā.</P></ITEM></LIST></P></NP.ECR><?PAGE NO="11"?><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">1.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Noteikums par tiesas izvēli: šķērslis tam, lai Bulgārijas tiesas noteiktu pasākumus?</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0055"><NO.P>55.</NO.P><TXT>Pamatlietas tiesas jurisdikcija pagaidu, tostarp aizsardzības, pasākumu noteikšanai nav atkarīga no īpašas saistības starp pasākuma priekšmetu un tiesu; ir pietiekami, ja pastāv apstākļi, kas saskaņā ar Regulu Nr. 1215/2012 pamato jurisdikcijas piešķiršanu lietas izskatīšanai pēc būtības.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0056"><NO.P>56.</NO.P><TXT>Viens no šiem apstākļiem ir tāds, ka puses ir vienojušās par kompetentās tiesas izvēli ar noteikumu, kas piešķir ekskluzīvu kompetenci saskaņā ar Regulas Nr. 1215/2012 25. pantu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0057"><NO.P>57.</NO.P><TXT>Tādējādi, pamatojoties uz gribas autonomiju, ir pamats apšaubīt, ka jebkura vienošanās par jurisdikcijas piešķiršanu automātiski attiecas uz pagaidu, tostarp aizsardzības, pasākumiem. Varētu – pretējā nozīmē – jautāt, vai jurisdikcijas izvēle sistemātiski izslēdz tiesības, ko piedāvā Regulas Nr. 1215/2012 35. pants.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0058"><NO.P>58.</NO.P><TXT>Tiesa vēl nav lēmusi par šo jautājumu. Spriedumā <HT TYPE="ITALIC">Italian Leather</HT> katrā ziņā ir paskaidrots, ka 35. pantā paredzētā jurisdikcija var pastāvēt vienlaikus ar citas tiesas jurisdikciju, ko puses ir izvēlējušās strīda galīgai izšķiršanai.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0059"><NO.P>59.</NO.P><TXT>Manuprāt, puses var (vismaz es neatrodu iemeslus, kas to liegtu) ar vienošanos akceptēt vai noraidīt starptautisko jurisdikciju pagaidu pasākumu noteikšanai, ja tās ir situācijā, uz kuru attiecas Regula Nr. 1215/2012. Tas, uz kādiem strīdiem attiecas un uz kādiem neattiecas vienošanās par tiesas izvēli, ir to noslēgtās vienošanās interpretācijas jautājums.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0060"><NO.P>60.</NO.P><TXT>Tādējādi būtu ieteicams, lai puses skaidri paustu savu nodomu par to, ka noteikums attiecas arī uz pagaidu pasākumiem. Ja šī griba nav skaidri izteikta, varētu pieņemt<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0045"><P>Loģiski, ka pieņēmums būtu atspēkojams.</P></NOTE>, ka vispārējs tiesas izvēles noteikums attiecina izvēlētās tiesas kompetenci uz pagaidu, tostarp aizsardzības, pasākumu noteikšanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0061"><NO.P>61.</NO.P><TXT>Savukārt šis risinājums nebūtu piemērojams tiesībām vērsties jebkuras citas dalībvalsts tiesā, kas nav tiesa, par kuru ir noslēgta vienošanās<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0046"><P>Ņemot vērā tās sekas: un tās ir tādas, ka uz visiem pasākumiem, kurus nevar izpildīt izvēlētās tiesas dalībvalstī, attiektos atzīšana un izpilde. Par šo jautājumu skat. šo secinājumu 28. zemsvītras piezīmi.</P></NOTE>: atteikšanās no Regulas Nr. 1215/2012 35. pantā paredzētās iespējas nevar tikt prezumēta.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0062"><NO.P>62.</NO.P><TXT>Šajā lietā lietas dalībnieki savā līgumā ietvēra noteikumu, kurā Polijas tiesas vispārīgi tika noteiktas kā tiesas, kurām ir jurisdikcija izšķirt strīdus, jo Polija ir līgumslēdzējas iestādes atrašanās vieta<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0047"><P>Skat. šo secinājumu 16. punktu. Pieņemu, ka Polijas Valsts kase ir apstrīdējusi Bulgārijas tiesu jurisdikciju, pamatojoties uz šo noteikumu.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0063"><NO.P>63.</NO.P><TXT>Iesniedzējtiesa neapšauba Polijas tiesu ekskluzīvo jurisdikciju lietas izskatīšanai pēc būtības; tomēr tā jautā, vai šī jurisdikcija ir ekskluzīva arī pagaidu noregulējuma jomā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0064"><NO.P>64.</NO.P><TXT>Polijas valdības un līgumslēdzēju sabiedrību sniegtie apsvērumi nesakrīt attiecībā uz tiesas izvēles, kas veikta līgumā, tvērumu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0048"><P>Polijas Republikas apsvērumu 7. un nākamie punkti, it īpaši 11. punkts, un <HT TYPE="ITALIC">TOTO – Costruzioni Generali</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Vianini Lavori</HT> apsvērumu 28. un 29. punkts.</P></NOTE>. Piekrītu Komisijai, ka tas, vai šī izvēle ietver vai neietver pagaidu pasākumus, izslēdzot jebkuru citu jurisdikciju, ir jāinterpretē iesniedzējtiesai<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0049"><P>Komisijas rakstveida apsvērumu 19. punkts. Skat. tostarp spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20150521">2015. gada 21. maijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">CDC Hydrogen Peroxide</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑352/13</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2015:335">EU:C:2015:335</NO.ECLI>), <REF.NP.ECR REF="NP0067">67.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="12"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0065"><NO.P>65.</NO.P><TXT>Šajā kontekstā ir jāņem vērā, ka, lai nodrošinātu paredzamību par labu pusēm, <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0035" ID="QS0035"/>jurisdikcijas noteikšanas klauzula var attiekties tikai uz strīdiem, kas radušies vai varētu rasties <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0036" ID="QS0036"/>saistībā ar konkrētām tiesiskām attiecībām<QUOT.END REF.START="QS0036" CODE="201D" ID="QE0036"/>, un tas ierobežo jurisdikcijas noteikšanas klauzulas piemērojamību, to attiecinot tikai uz strīdiem, kuru pamatā ir tiesiskās attiecības, kurās ir tikusi noslēgta vienošanās par šo klauzulu [..]<QUOT.END REF.START="QS0035" CODE="201D" ID="QE0035"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0050"><P>Pēc analoģijas – spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20150521">2015. gada 21. maijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">CDC Hydrogen Peroxide</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑352/13</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2015:335">EU:C:2015:335</NO.ECLI>), <REF.NP.ECR REF="NP0068">68.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0066"><NO.P>66.</NO.P><TXT>Noteikums par jurisdikcijas piešķiršanu tādējādi neietvers <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0037" ID="QS0037"/>strīdu[, ko cietušais uzņēmums brīdī, kad tas piekrita šai klauzulai,] saprātīgi nevarēja paredzēt<QUOT.END REF.START="QS0037" CODE="201D" ID="QE0037"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0051"><P>Turpat, 70. punkts.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0067"><NO.P>67.</NO.P><TXT>Neskarot to – kā esmu teicis –, ka par to ir jālemj iesniedzējtiesai, uzskatu, ka šī noteikuma līgumslēdzējas puses šajā lietā varēja <HT TYPE="ITALIC">saprātīgi paredzēt</HT>, ka viena no tām attiecīgā gadījumā lūgtu noteikt pagaidu, tostarp aizsardzības, pasākumu, lai iebilstu pret garantiju izpildi. Publiskā iepirkuma jomā nesaskaņas par līgumslēdzēju iestāžu lūgtu garantiju izpildi nav retas.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">2.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Faktiskā saistība</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0068"><NO.P>68.</NO.P><TXT>Ja tiktu konstatēts, ka jurisdikcijas piešķiršanas noteikums neattiecas uz pagaidu noregulējumu, tādējādi noraidot Polijas tiesu ekskluzīvo jurisdikciju, šādam konstatējumam kā tūlītējas sekas vēl nebūtu Bulgārijas tiesu kā tiesu, kurās būtu jāvēršas saskaņā ar Regulas Nr. 1215/2012 35. pantu, jurisdikcijas atzīšana.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0069"><NO.P>69.</NO.P><TXT>Šajā gadījumā Bulgārijas tiesu jurisdikcija būtu atkarīga pirmām kārtām no tā, kas ir noteikts attiecīgajos valsts noteikumos. Vajadzētu būt arī <HT TYPE="ITALIC">faktiskai saistībai</HT> starp pagaidu, tostarp aizsardzības, pasākuma priekšmetu un dalībvalsts (Bulgārija) teritoriālo jurisdikciju.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0070"><NO.P>70.</NO.P><TXT>Ir paustas šaubas par faktiskas saistības pastāvēšanu šajā tiesvedībā divu iemeslu dēļ:</TXT><P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>Bulgārijas teritorijā esošās mantas, attiecībā uz kuru tiktu noteikts pasākums, kustamas mantas raksturs;</P></ITEM><ITEM><P>apstrīdētās garantijas faktiskā samaksa ir veicama Polijas Valsts kasei Polijas teritorijā saistībā ar Polijā noslēgta un izpildīta būvdarbu līguma izpildes pārkāpumiem<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0052"><P>Polijas Republikas apsvērumi, 36. punkts.</P></NOTE>.</P></ITEM></LIST></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0071"><NO.P>71.</NO.P><TXT>Faktiskas saistības prasība ir tieši saistīta ar Regulas Nr. 1215/2012 35. panta jēgu, proti, to, ka pasākumu nosaka un izpilda tajā pašā dalībvalstī. Tādēļ faktiska saistība ir nosakāma ar aktīviem, uz kuriem attiecas pagaidu, tostarp aizsardzības, pasākums.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0072"><NO.P>72.</NO.P><TXT>Savukārt vietai, kurā tiktu samaksāta pati garantija, nav nozīmes.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0073"><NO.P>73.</NO.P><TXT>Šajā tiesvedībā, kā jau esmu izklāstījis, pagaidu, tostarp aizsardzības, pasākumu mērķis bija nodrošināt prasības par konstatēšanu, ka Polijas Valsts kasei nav tiesību uz garantēto summu saņemšanu. Šo pasākumu izpildei Bulgārijas apelācijas tiesa noteica Polijas līgumslēdzējas iestādes prasījumu pret Bulgārijas apdrošinātāju <HT TYPE="ITALIC">Evroins AD</HT> apķīlāšanu.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="13"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0074"><NO.P>74.</NO.P><TXT>Faktiskā saistība starp Bulgārijas tiesām un pagaidu, tostarp aizsardzības, pasākumiem galu galā ir atkarīga no tā, vai minētais prasījums ir uzskatāms par tādu, kas atrodas Bulgārijā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0053"><P>Kā nemateriālam aktīvam prasījuma tiesībām nav fiziskas atrašanās vietas; to <HT TYPE="ITALIC">atrašanās vietu</HT> var noteikt, atsaucoties uz tā iegrāmatojumu kontā vai ar juridiskās fikcijas palīdzību.</P></NOTE>, bet tas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">3.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Polijā pasludinātais spriedums kā šķērslis pagaidu pasākumu noteikšanai Bulgārijas tiesās</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0075"><NO.P>75.</NO.P><TXT>Vai būtu atzīstams, ka Bulgārijas tiesai nav jurisdikcijas noteikt lūgto pagaidu, tostarp aizsardzības, pasākumu, ja tāds pats pieteikums<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0054"><P>Iesniedzējtiesa neceļ iebildumus par iespējamu identiskuma neesamību vai apstākļu izmaiņām, tādēļ neiedziļināšos šajā jautājumā.</P></NOTE> ir iesniegts (Polijas) tiesā, kas izskata pamatlietu pēc būtības, un tā ir atteikusies to noteikt?</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0076"><NO.P>76.</NO.P><TXT>Lai atbildētu uz šo jautājumu, ir pieļaujamas divas pieejas atkarībā no tā, vai Polijas tiesas spriedums, ar ko tiek atteikta pagaidu, tostarp aizsardzības, pasākumu noteikšana, ir vai nav galīgs. Tā kā sniegtā informācija neļauj droši izsecināt šī sprieduma raksturu, aplūkošu abus iespējamos scenārijus.</TXT></NP.ECR><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">a)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Galīgs spriedums: tā iespējama atzīšana</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0077"><NO.P>77.</NO.P><TXT>Regulas Nr. 1215/2012 sistēmā var izbeigt tiesvedību pēc būtības vai par pagaidu noregulējumu, kas ir sākta dalībvalstī, pamatojot to ar citā valstī par to pašu priekšmetu pieņemta sprieduma galīgumu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0055"><P>Par tāda ārvalstu sprieduma atzīšanu, kas vēl nav galīgs, skat. šo secinājumu 85. punktu.</P></NOTE>, izmantojot atbilstošas procedūras.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0078"><NO.P>78.</NO.P><TXT>No lietas dalībnieku apsvērumiem secinu, ka Polijas nolēmuma <HT TYPE="ITALIC">res judicata</HT> spēks<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0056"><P><HT TYPE="ITALIC">Res judicata</HT> ir minēts iesniedzējtiesas nolēmumā un pušu apsvērumos.</P></NOTE> ir strīdīgs jautājums, kas ir jānoskaidro iesniedzējtiesai. Katrā ziņā drīzāk nekā par <HT TYPE="ITALIC">res judicata</HT> (jēdziens, kas izraisa grūtības, ja to piemēro nolēmumiem par pagaidu pasākumiem) es labāk runātu par galīgumu, proti, apstākli, ka spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0079"><NO.P>79.</NO.P><TXT>Ja apstiprināsies, ka nolēmums par pagaidu noregulējumu Polijā ir galīgs, tam varētu būt iedarbība arī Bulgārijā un tas var liegt (kamēr faktiskie apstākļi nav mainījušies)<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0057"><P>Uzsveru, ka ir jābūt tam pašam priekšmetam, pusēm un pamatam: ja tā nav (piemēram, tādēļ, ka vēlāk ir radušies faktiskie apstākļi, kas izraisa būtiskas izmaiņas sākotnējā situācijā), nekas neliedz iesniegt jaunu pieteikumu par pagaidu, tostarp aizsardzības, pasākumu noteikšanu, iespējams, ārvalsts tiesā, kam nav jurisdikcijas izskatīt lietu pēc būtības. Ņemot vērā to raksturu, šāda veida pasākumus nosaka vai atsaka noteikt atkarībā no apstākļiem, kas tiesai ir darīti zināmi konkrētajā brīdī. Ja šie apstākļi mainās, sākotnējais atteikums neliedz pasākumu vēlāku noteikšanu.</P></NOTE> cita pasākuma noteikšanu ar vienu un to pašu priekšmetu un pamatu starp tām pašām pusēm.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0080"><NO.P>80.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Varhoven kasatsionen sad</HT> (Augstākā kasācijas tiesa) jautā arī par brīdi, kurā tai ir jānosaka ārvalstu nolēmuma pastāvēšanas normatīvās sekas. Konkrētāk, tā jautā, vai tai ir jāatzīst jurisdikcijas neesamība, tiklīdz tiek iesniegti pierādījumi par šo nolēmumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0081"><NO.P>81.</NO.P><TXT>Principā atbilde ir apstiprinoša. Saskaņā ar Regulas Nr. 1215/2012 36. panta 1. punktu vienas dalībvalsts tiesas nolēmuma atzīšanai citā dalībvalstī nav nepieciešama nekāda procedūra. Personai, kas prasa nolēmuma atzīšanu, tomēr ir jāievēro formālie nosacījumi, kas ir paredzēti<?PAGE NO="14"?> 37. pantā, iesniedzot autentisku sprieduma kopiju un 53. pantā paredzēto apliecību, un tas saskaņā ar regulas formulējumu ir nebūtiski<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0058"><P>Pierādījumi atšķirībā no iepriekšējā regulējuma ir noteikti: Regulas Nr. 44/2001 55. pants paredzēja iespēju atbrīvot no šīs regulas V pielikumā ietvertās apliecības iesniegšanas vai aizvietot to ar līdzvērtīgiem dokumentiem. Var diskutēt par to, vai ir jāiesniedz tagadējā 42. pantā prasītās norādes, jo tās tiek prasītas burtiski tikai pasākuma izpildei; 33. apsvērumā savukārt arī ir atsauce uz ierobežotu apriti atzīšanas nolūkiem; un <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0038" ID="QS0038"/>spriedums<QUOT.END REF.START="QS0038" CODE="201D" ID="QE0038"/>, kura definīcija ir sniegta 2. pantā, attiecas uz III nodaļu kopumā. Katrā ziņā šai lietai jautājums var palikt neatbildēts.</P></NOTE>. Tiesa vai iestāde, kurā atsaucas uz ārvalstī pieņemtu spriedumu, var pieprasīt arī tulkojumu vai transliterāciju saskaņā ar 37. panta 2. punktu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0082"><NO.P>82.</NO.P><TXT>Pusei, kuru nelabvēlīgi ietekmētu jau pieņemtā sprieduma atzīšana, ir jālūdz atteikt tā atzīšanu, ja pastāv kāds no 45. pantā minētajiem pamatiem un ja tā uzskata to par vajadzīgu. Šādu pieteikumu var iesniegt kā procesuālu jautājumu saskaņā ar regulas 36. panta 3. punktu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0083"><NO.P>83.</NO.P><TXT>Šajā ziņā nevar apgalvot to, kas ir norādīts 45. panta 1. punkta c) apakšpunktā: konkrētās lietas apstākļos Bulgārijā joprojām nepastāv pasākums, kas būtu nesavienojams ar Polijas nolēmumu, tādēļ arguments pret tā atzīšanu ciestu neveiksmi.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">b)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Spriedums, kas nav galīgs: <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0039" ID="QS0039"/>lis pendens<QUOT.END REF.START="QS0039" CODE="201D" ID="QE0039"/> noteikums</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0084"><NO.P>84.</NO.P><TXT>Ja Polijas nolēmumu Polijā var pārsūdzēt, Regulas Nr. 1215/2012 piemērošanas mērķiem tas ir jāsaprot tādējādi, ka pagaidu noregulējuma tiesvedība šajā valstī joprojām norisinās.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0085"><NO.P>85.</NO.P><TXT>Šajā ziņā ieinteresētā puse noteikti var lūgt pasākuma atzīšanu Bulgārijā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0059"><P>Regula Nr. 1215/2012 ārvalstu spriedumu atzīšanai vai izpildei neizvirza nosacījumu, lai tie būtu galīgi.</P></NOTE>. Tomēr tādēļ, ka pasākumu joprojām var pārsūdzēt, šāds pieteikums var izrādīties pāragrs. Regulā tiesai, kas saņem pieprasījumu, ir dotas tiesības apturēt ārvalstu sprieduma atzīšanu, ja tas tiek apstrīdēts izcelsmes dalībvalstī<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0060"><P>Regulas 38. panta a) punkts.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0086"><NO.P>86.</NO.P><TXT>Tā kā Bulgārijā vēl tiek izskatīts identisks un vēlāks pieteikums par pagaidu noregulējumu, <HT TYPE="ITALIC">lis pendens</HT> noteikums, kas nosaka tiesai, kura otrā izskata lietu, pienākumus pēc savas ierosmes, man šķiet vairāk piemērots.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0087"><NO.P>87.</NO.P><TXT>Polijas nolēmumu apliecinošajam dokumentam ir (vai var būt, ja tas atbilst spēkā esošajos tiesību aktos noteiktajām prasībām)<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0061"><P>Tās valsts, kas saņem pieprasījumu, vai konvencijā paredzētajām prasībām; Regulā Nr. 1215/2012 nav reglamentēts šis jautājums.</P></NOTE> Regulas Nr. 1215/2012 29. pantā paredzēto centrālo elementu pierādīšanas vērtība:</TXT><P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>to var izmantot, lai pārbaudītu, vai abu tiesvedību puses, priekšmets un pamats ir vienādi;</P></ITEM><ITEM><P>norāda uz datumu, kurā tika iesniegts pieteikums pirmajā tiesā;</P></ITEM><ITEM><P>apliecina, ka ir atzīta pirmās tiesas jurisdikcija pagaidu, tostarp aizsardzības, pasākuma noteikšanai vai atteikumam<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0062"><P>Tādēļ nav nepieciešams formāls atzinums: skat. spriedumu, 2014. gada 27. februāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Cartier parfums‑lunettes</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Axa Corporate Solutions assurances</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑1/13</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:109">EU:C:2014:109</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</P></ITEM></LIST></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0088"><NO.P>88.</NO.P><TXT>Ja pēc šo jautājumu pārbaudes tiek konstatēts tas, ka Polijas tiesa bija pirmā, kurā ir iesniegts pieteikums, kā arī trīskāršs priekšmeta, pušu un pamata identiskums, Bulgārijas tiesai ir jāatsakās no lietas izskatīšanas saskaņā ar Regulas Nr. 1215/2012 29. panta 1. punktu.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ></GR.SEQ></GR.SEQ><?PAGE NO="15"?><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">V.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Secinājumi</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0089"><NO.P>89.</NO.P><TXT>Ņemot vērā iepriekš minēto, iesaku Tiesai uz <HT TYPE="ITALIC">Varhoven kasatsionen sad</HT> (Augstākā kasācijas tiesa, Bulgārija) otro prejudiciālo jautājumu atbildēt šādi:</TXT><P><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P>1)</NO.P><TXT>Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1215/2012 (<DATE ISO="20121212">2012. gada 12. decembris</DATE>) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās 35. pants ir interpretējams tādējādi, ka tiesai, kas izskata pieteikumu par pagaidu, tostarp aizsardzības, pasākumu noteikšanu, būtu jāatsakās pieņemt nolēmumu, ja: a) citas dalībvalsts tiesa, kas izskata lietu pēc būtības, ir pasludinājusi galīgu nolēmumu par šādiem pasākumiem; b) ieinteresētā persona atsaucas uz šo galīgo nolēmumu, iesniedzot dokumentus, kas Regulā Nr. 1215/2012 ir prasīti atzīšanai dalībvalstī, kurā lieta vēl tiek izskatīta; un c) pieteikumiem abās tiesās ir viens un tas pats priekšmets un pamats starp tām pašām pusēm.</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>2)</NO.P><TXT>Ja nolēmums, ko tiesa, kuras jurisdikcijā ir izskatīt lietu pēc būtības, vēl nav galīgs, tiesa, kurai ir jāizskata lieta otrajai saskaņā ar Regulas Nr. 1215/2012 35. pantu un kurai ir jāizskata pieteikums par pagaidu, tostarp aizsardzības, pasākumu noteikšanu ar to pašu pamatu, priekšmetu un starp tām pašām pusēm, ir jāatsakās no lietas izskatīšanas par labu pirmajai tiesai saskaņā ar Regulas Nr. 1215/2012 29. panta 3. punktu.</TXT></NP></ITEM></LIST></P></NP.ECR></GR.SEQ></CONTENTS.CONCLUSION></CONCLUSION>