–

Ministerul Agriculturii şi Dezvoltării Rurale – Direcţia Generală Pescuit – Autoritatea de Management pentru POPAM vārdā – F. I. Barbu, pārstāvis,

–

Rumānijas valdības vārdā – R. Antonie, M. Chicu un E. Gane, pārstāves,

–

Eiropas Komisijas vārdā – J. Hradil, C. Perrin un L. Radu Bouyon, pārstāvji,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt 48. panta 1. punkta c) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 508/2014 (2014. gada 15. maijs)par Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un ar ko atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2328/2003, (EK) Nr. 861/2006, (EK) Nr. 1198/2006 un (EK) Nr. 791/2007 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1255/2011 (OV 2014, L 149, 1. lpp.), 4., 69. un 125. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā Nr. 1303/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 (OV 2013, L 347, 320. lpp.; labojums – OV 2016, L 200, 140. lpp.), kā arī 33. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV 2018, L 193, 1. lpp.).

2

Šis lūgums ir iesniegts Rustrans SRL tiesvedībā pret Ministerul Agriculturii şi Dezvoltării Rurale – Direcţia Generală Pescuit – Autoritatea de Management pentru (Programul Operational pentru Pescuit si Afaceri Maritime (POPAM)) (Lauksaimniecības un lauku attīstības ministrija, Zivsaimniecības ģenerāldirekcija, Jūrlietu un zivsaimniecības darbības programmas vadošā iestāde (POPAM), Rumānija; turpmāk tekstā – “Jūrlietu un zivsaimniecības programmas vadošā iestāde”) par tāda administratīva akta tiesiskumu, ar kuru pēdējā minētā konstatēja, ka ir pieļauti pārkāpumi Rustrans saņemtajā finansējuma projektā, un samazināja tai piešķirto finansiālo atbalstu, nosakot budžeta prasījumu.

Atbilstošās tiesību normas

Savienības tiesības

Regula Nr. 1303/2013

3

Regulas Nr. 1303/2013 4. panta “Vispārēji principi” 8. punktā noteikts:

4

Šīs pašas regulas 65. panta “Atbilstība” 1. un 2. punktā paredzēts:

5

Šīs regulas 67. panta “Dotāciju veidi un atmaksājama palīdzība” 1. punktā noteikts:

6

Saskaņā ar šīs pašas regulas 69. pantu “Īpaši atbilstības noteikumi attiecībā uz dotācijām un atmaksājamo palīdzību”:

7

Regulas Nr. 1303/2013 125. panta “Vadošās iestādes funkcijas” 1. un 3. punktā noteikts:

Regula Nr. 508/2014

8

Regulas Nr. 508/2014 48. panta “Produktīvas investīcijas akvakultūrā” 1. punktā noteikts:

Regula 2018/1046

9

Regulas 2018/1046 2. pantā “Definīcijas” bija noteikts:

10

Šīs pašas regulas 33. panta “Sniegums un saimnieciskuma, lietderības un efektivitātes principi” 1. punktā bija paredzēts:

11

Minētās regulas 36. panta “Budžeta izpildes iekšējā kontrole” 1. punktā bija paredzēts:

Rumānijas tiesību akti

12

2016. gada 11. maija Hotărârea guvernului nr. 347 privind stabilirea cadrului general de implementare a operațiunilor cofinanțate din Fondul European pentru Pescuit și Afaceri Maritime prin Programul operațional pentru pescuit și afaceri maritime 2014-2020 (Valdības Lēmums Nr. 347, ar ko izveido vispārēju sistēmu Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda līdzfinansēto darbību īstenošanai, izmantojot Jūrlietu un zivsaimniecības darbības programmu 2014.–2020. gadam; 2016. gada 12. maija Monitorul Oficial al României, I daļa, Nr. 368, 4. pantā, redakcijā, kas bija spēkā finansējuma piešķiršanas dienā, noteikts:

13

2011. gada 29. jūnija Ordonanța de urgență a guvernului nr. 66 privind prevenirea, constatarea și sancționarea neregulilor apărute în obținerea și utilizarea fondurilor europene și/sau a fondurilor publice naționale aferente acestora (Valdības ārkārtas rīkojums Nr. 66 par pārkāpumu prevenciju, atklāšanu un sodīšanu saistībā ar Eiropas fondu un/vai ar tiem saistīto valsts budžeta līdzekļu saņemšanu un izmantošanu; 2011. gada 30. jūnija Monitorul Oficial al României, I daļa, Nr. 461, turpmāk tekstā – “OUG Nr. 66/2011”), redakcijā, kas piemērojama pamatlietā, 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā “pārkāpums” ir definēts kā “jebkāda atkāpe no likumības, pareizības un atbilstības, ņemot vērā valsts un/vai Eiropas tiesību normas, kā arī līguma noteikumus vai citas saistības, kas tiesiski noslēgtas, balstoties uz šīm tiesību normām, un kas izriet no saņēmēja vai iestādes, kura ir kompetenta pārvaldīt Eiropas fondus, darbības vai bezdarbības; un tās sekas – nepamatoti samaksāto summu dēļ – ir vai būs kaitējums Savienības vispārējam budžetam / starptautisko publisko līdzekļu piešķīrēju un/vai ar tiem saistīto valsts publisko līdzekļu budžetiem”.

14

OUG Nr. 66/2011 3. pantā paredzēts:

15

2016. gada 24. maija Ordinul nr. 816/2016 al ministrului agriculturii și dezvoltării rurale privind aprobarea Listei detaliate a cheltuielilor eligibile pentru operațiunile finanțate, inclusiv cheltuielile de personal ale Autorității de management, în cadrul Programului operațional pentru pescuit și afaceri maritime 2014-2020 (Lauksaimniecības un lauku attīstības ministra 2016. gada 24. maija Dekrēts Nr. 816/2016, ar ko apstiprina detalizētu Jūrlietu un zivsaimniecības darbības programmas 2014.–2020. gadam finansēto darbību atbilstīgo izdevumu sarakstu, ieskaitot vadošās iestādes personāla izdevumus; 2016. gada 26. maija Monitorul Oficial al României, I daļa, Nr. 401), redakcijā, kas bija spēkā finansējuma piešķiršanas dienā), pielikums ietver detalizētu sarakstu ar finansēto darbību atbilstīgajiem izdevumiem tostarp vadošās iestādes personāla izmaksas Jūrlietu un zivsaimniecības darbības programmā 2014.–2020. gadam.

Pamatlieta un prejudiciālie jautājumi

16

Rustrans Jūrlietu un zivsaimniecības programmas vadošajai iestādei iesniedza pieteikumu finansējuma saņemšanai saskaņā ar Jūrlietu un zivsaimniecības darbības programmu 2014.–2020 gadam, pamatojoties it īpaši uz Regulas Nr. 508/2014 48. panta 1. punkta c) apakšpunktu (turpmāk tekstā – “finansējuma pieteikums”), lai īstenotu projektu savu darbību paplašināšanai un dažādošanai akvakultūras jomā (turpmāk tekstā – “attiecīgais projekts”). Ar šo projektu Rustrans vēlējās uzlabot savu konkurētspēju, modernizējot akvakultūras vienību, palielinot tās ražošanas jaudu un optimizējot ražošanas izmaksas, iegādājoties akvakultūrai specifisku tehnoloģiju un mūsdienīgu aprīkojumu.

17

Minētajā projektā Rustrans apņēmās kā ieguldījumu natūrā ieguldīt zemes gabalu un tajā esošās ēkas, starp kurām bija arī zivaudzētava, un šis ieguldījums tika veikts atbilstoši finansējuma pieteikumā norādītajām vērtībām.

18

2018. gada 18. septembrī Rustrans un Jūrlietu un zivsaimniecības programmas vadošā iestāde attiecīgajam projektam noslēdza finansēšanas līgumu. Saskaņā ar šī līguma noteikumiem Rustrans tika piešķirts neatmaksājams finansējums iekārtu, tehnikas un materiālu iegādei.

19

Finansēšanas līguma kopējā summa bija 19 151 676,06 Rumānijas lejas (RON) (aptuveni 3 850 000 EUR), no kurām Jūrlietu un zivsaimniecības programmas vadošā iestāde kā neatmaksājamu finansējumu piešķīra 5 009 988,24 RON (aptuveni 1 000 000 EUR), proti, 28,67 % no kopējās apstiprinātās atbilstīgās summas.

20

Attiecībā uz šo neatmaksājamo finansējumu 5 009 988,24 RON EJZF ieguldījums bija 3 757 491,18 RON (aptuveni 755 000 EUR), t.i., 75 % no neatmaksājamā finansējuma summas, un valsts budžeta ieguldījums bija 1 252 497,06 RON (aptuveni 250 000 EUR), t.i., 25 % no neatmaksājamā finansējuma summas.

21

Rustrans ieguldījums atbilstīgajā līdzfinansējumā, ko veidoja ieguldījums natūrā, nodrošinot zemes gabalu un uz tā atrodošās ēkas, ietverot zivaudzētavu, bija 12 467 883,69 RON (aptuveni 2 500 000 EUR), proti, 71,33 % no kopējās atbilstīgās summas.

22

Rustrans ieguldītā zemesgabala natūrā vērtība bija 1 505 336,03 RON (aptuveni 301 000 EUR) jeb 8,61 % no kopējās atbilstīgās summas.

23

Pēc attiecīgā projekta īstenošanas Rustrans iesniedza četrus atmaksāšanas pieteikumus; par tiem tai tika izmaksāta kopējā summa 4 826 294,03 RON (aptuveni 965 000 EUR), no kuriem 3 619 720,51 RON (aptuveni 724 000 EUR) kā EJZF ieguldījums (75 %) un 1 206 573,51 RON (aptuveni 240 000 EUR) kā ieguldījums no valsts budžeta (25 %).

24

2021. gadā Komisijas Jūrlietu un zivsaimniecības ģenerāldirektorāts veica revīziju, kurā atklājās divi pārkāpumi par kārtību, kādā Jūrlietu un zivsaimniecības programmas vadošā iestāde akceptē atlīdzināt izdevumus, kas saistīti ar ieguldījumu projektā natūrā, proti, zemes un ēku veidā. Pirmais identificētais pārkāpums izpaudās kā Regulas Nr. 1303/2013 69. panta 1. punkta un 3. punkta b) apakšpunkta pārkāpums, jo ar šo ieguldījumu saistītie izdevumi pārsniedza maksimālo robežu 10 % apmērā no šo projektu kopējiem atbilstīgajiem izdevumiem. Otrais pārkāpums attiecās uz saiknes neesamību starp minēto iemaksu natūrā un finansēto darbību, ņemot vērā pareizas finanšu pārvaldības principu, kas noteikts Regulas Nr. 1303/2013 4. panta 8. punktā un 125. panta 1. punktā un Regulas 2018/1046 33. panta 1. punktā.

25

Šajā kontekstā Jūrlietu un zivsaimniecības programmas vadošā iestāde veica attiecīgā projekta pārbaudes. 2022. gada 19. oktobra protokolā par pārkāpumu konstatēšanu un budžeta prasījumu noteikšanu pēdējā minētā konstatēja pārkāpumus OUG Nr. 66/2011 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta izpratnē attiecībā uz, pirmkārt, tiešas saiknes neesamību starp iemaksu natūrā un finansēto darbību un, otrkārt, Regulas Nr. 1303/2013 69. panta 1. punktā paredzētā ierobežojuma 10 % apmērā no kopējiem atbilstīgajiem izdevumiem pārsniegšanu.

26

Tādējādi tika konstatēts budžeta prasījums 3 378 392,20 RON (aptuveni 676 000 EUR), no kuriem 2 533 794,15 RON (aptuveni 507 000 EUR) kā ieguldījums no EJZF un 844 598,05 RON (aptuveni 169 000 EUR) kā ieguldījums no valsts budžeta.

27

2022. gada 7. novembrī Rustrans vērsās Curtea de Apel Bacău (Bakeu apelācijas tiesa, Rumānija), kas ir iesniedzējtiesa, lai, pirmkārt, panāktu šī 2022. gada 19. oktobra protokola atcelšanu un, otrkārt, lai to atbrīvotu no maksājuma 3 378 392,20 RON (aptuveni 676 000 EUR).

28

Šī tiesa šaubās, pirmkārt, vai ieguldījumam natūrā, ko veido zemesgabals un ēkas, ir “tieša saikne” ar finansētajām darbībām, proti, to iekārtu, tehnikas un aprīkojuma iegādi, kas paredzēti esošo akvakultūras vienību modernizācijai.

29

Turklāt, novērtējot pareizas finanšu pārvaldības un efektivitātes principu ievērošanu, pastāvot viedokļu atšķirība starp Komisiju un Rumānijas valsti, jo katra puse ir atšķirīgi noteikusi nepieciešamās izmaksas esošo akvakultūras vienību modernizācijai. Rumānijas valsts uzskatīja, ka šajās izmaksās ietilpst zemes gabals un uz tās izvietotās ēkas, jo to neesamība būtu padarījusi projektu neiespējamu, savukārt Komisija uzskatīja, ka zemes gabals un ēkas ir priekšnosacījums modernizācijas īstenošanai.

30

Minētā tiesa uzskata, ka projekta darbību, kas aprakstītas finansējuma pieteikumā, mērķis bija nevis tieši iedarboties uz nekustamo īpašumu, ar kura palīdzību prasītāja līdzfinansēja projektu, bet gan nodrošināt zivaudzētavai tās īpašās darbības veikšanai nepieciešamos līdzekļus. Tā norāda, ka saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības un efektivitātes principiem tikai tās izmaksas, kas nepieciešamas esošo akvakultūras vienību modernizācijai un ir ar to saistītas, ir atbilstīgas atbilstoši šai tiesību normai.

31

Otrkārt, iesniedzējtiesa šaubās, vai Regulas Nr. 1303/2013 69. panta 3. punkta b) apakšpunktā paredzētā 10 % likme, kas izslēdz apbūvētu vai neapbūvētu zemesgabalu iegādes izmaksu, kuras pārsniedz 10 % no attiecīgās darbības kopējiem atbilstīgajiem izdevumiem, atbilstīgumu, ir vispārīgi piemērojama visam ieguldījumam natūrā, proti, zemei un ēkām, vai tikai ieguldījumam, ko veido zemes gabals.

32

Šādos apstākļos Curtea de Apel Bacău (Bakeu apelācijas tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

Par prejudiciālajiem jautājumiem

Par pirmo un otro jautājumu

Par pieņemamību

33

Rumānijas valdība un Jūrlietu un zivsaimniecības programmas vadošā iestāde apstrīd pirmā un otrā uzdotā jautājuma pieņemamību vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, šī iestāde uzskata, ka šie jautājumi ir nepieņemami, jo tie attiecas uz Regulas Nr. 1303/2013 69. pantu, kas esot skaidra, paredzama un viennozīmīga tiesību norma, un līdz ar to neesot nepieciešama interpretācija. Tāpat arī tas, ka nav norādīti iemesli, kas likuši iesniedzējtiesai šaubīties par attiecīgo tiesību normu interpretāciju vai par saikni starp šīm tiesību normām un pamatlietai piemērojamajiem valsts tiesību aktiem, kā arī prejudiciālo jautājumu skaidrības neesamība izraisot uzdoto jautājumu nepieņemamību.

34

Šajā ziņā ir pietiekami atgādināt, ka, lai gan apstāklis, ka Savienības tiesību pareiza interpretācija šajā gadījumā ir tik acīmredzama, ka nerada nekādas saprātīgas šaubas – ja tas ir pierādīts –, var ļaut Tiesai lemt, izdodot motivētu rīkojumu saskaņā ar Reglamenta 99. pantu, šis pats apstāklis tomēr nevar liegt valsts tiesai uzdot prejudiciālu jautājumu vai padarīt šādi uzdoto jautājumu nepieņemamu (spriedums, 2023. gada 7. septembris, Asociaţia “Forumul Judecătorilor din România”, C‑216/21, EU:C:2023:628, 49. punkts un tajā minētā judikatūra).

35

Turklāt jānorāda, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru ar LESD 267. pantu ieviestajā sadarbībā starp Tiesu un valstu tiesām tikai valsts tiesai, kura izskata lietu un kura ir atbildīga par pieņemamo tiesas nolēmumu, ņemot vērā lietas īpatnības, jānovērtē gan tas, cik lielā mērā prejudiciālais nolēmums ir nepieciešams tās sprieduma taisīšanai, gan arī tas, cik nozīmīgi ir Tiesai uzdotie jautājumi. Tādējādi, ja uzdotie jautājumi ir par Savienības tiesību interpretāciju, Tiesai principā ir pienākums pieņemt nolēmumu. No tā izriet, ka uz jautājumiem par Savienības tiesībām attiecas nozīmīguma prezumpcija. Atteikties lemt par valsts tiesas uzdotu prejudiciālo jautājumu Tiesa var tikai tad, ja ir acīmredzams, ka lūgtajai Savienības tiesību interpretācijai nav nekādas saistības ar pamatlietas faktiskajiem apstākļiem vai tās priekšmetu, ja izvirzītā problēma ir hipotētiska vai arī ja Tiesai nav zināmi faktiskie un tiesiskie apstākļi, kas nepieciešami, lai sniegtu noderīgu atbildi uz tai uzdotajiem jautājumiem (spriedums, 2023. gada 7. septembris, Groenland Poultry, C‑169/22, EU:C:2023:638, 32. punkts un tajā minētā judikatūra).

36

Šajā gadījumā iesniedzējtiesa nolēmumā ir norādījusi, ka, lai atrisinātu strīdu pamatlietā, tai jāinterpretē ne vien Regulas Nr. 1303/2013 69. pants, bet arī šīs regulas 4. un 125. pants, kā arī Regulas 2018/1046 33. pants, kas attiecas uz pareizas finanšu pārvaldības principu, lai noteiktu, vai Rustrans ieguldījums natūrā, kas izpaužas kā zemes un uz tās izvietoto ēku ieguldījums, var tikt uzskatīts par atbilstīgiem izdevumiem Regulas Nr. 1303/2013 izpratnē un līdz ar to tam var tikt piešķirts līdzfinansējums atmaksas veidā. Tādējādi nešķiet acīmredzams, ka minētās tiesību normas interpretācijai nebūtu nekāda sakara ar pamatlietas faktiskajiem apstākļiem vai priekšmetu vai ka problēma pamatlietā būtu hipotētiska.

37

Otrkārt, Rumānijas valdība apgalvo, ka ar pirmo un otro jautājumu iesniedzējtiesa lūdz Tiesu veikt faktu vērtējumu, lai noteiktu, vai pastāv tieša saikne starp pamatlietā aplūkoto ieguldījumu natūrā un attiecīgā projekta priekšmetu, un šis uzdevums esot jāveic nevis Tiesai, bet gan iesniedzējtiesai.

38

Šajā ziņā jāatgādina, ka saskaņā ar LESD 267. pantu, kura pamatā ir skaidra funkciju sadale starp valsts tiesām un Tiesu, jebkurš faktu vērtējums ir valsts tiesas kompetencē (spriedumi, 1979. gada 15. novembris, Denkavit Futtermitte, 36/79, EU:C:1979:258, 12. punkts, un 2024. gada 13. jūnijs, Adient, C‑533/22, EU:C:2024:501, 33. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).

39

Šajā gadījumā pietiek konstatēt, ka pretēji Rumānijas valdības apgalvotajam ar pirmo un otro jautājumu iesniedzējtiesa aicina Tiesu nevis veikt faktu vērtējumu, bet gan interpretēt Savienības tiesību normas, lai noteiktu, vai ieguldījums natūrā, kas izpaužas kā uz tās esošās zemes un ēku nodrošināšana, var ietilpt jēdzienā “atbilstīgi izdevumi” Regulas Nr. 1303/2013 69. panta izpratnē.

40

No tā izriet, ka pirmais un otrais pamats ir pieņemams.

Par lietas būtību

41

Vispirms jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru ar LESD 267. pantu iedibinātajā sadarbības starp valstu tiesām un Tiesu procedūrā Tiesai ir jāsniedz valsts tiesai noderīga atbilde, kas ļautu izlemt tās izskatīšanā esošo lietu. Šajā nolūkā Tiesai vajadzības gadījumā jāpārformulē tai uzdotie jautājumi. Turklāt Tiesai var nākties ņemt vērā tādas Savienības tiesību normas, uz kurām valsts tiesa sava jautājuma izklāstā nav atsaukusies (spriedums, 2023. gada 7. septembris, Groenland Poultry, C‑169/22, EU:C:2023:638, 47. punkts un tajā minētā judikatūra).

42

Šajā ziņā no lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu izriet, ka pirmais un otrais jautājums attiecas uz to, vai atbalsta saņēmēja ieguldījums natūrā, nodrošinot zemi un uz tās esošās ēkas, var atbilst Regulas Nr. 1303/2013 69. pantā paredzētajiem ESI fondu atbilstības noteikumiem. Jānorāda, pirmkārt, ka izdevumu atbilstības jēdziens ir konkrēti minēts šīs regulas 65. panta 1. un 2. punktā un, otrkārt, ka minētās regulas 67. panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzēts, ka dotācijas var izpausties kā tādu atbilstīgo izmaksu atmaksāšana, kuras saņēmējam ir radušās un samaksātas – attiecīgā gadījumā kopā ar ieguldījumu natūrā un amortizāciju.

43

Turklāt Regulas Nr. 508/2014 48. panta 1. punkta c) apakšpunktā, uz kuru atsaucas iesniedzējtiesa, ir tikai paredzēts, ka EJZF var atbalstīt akvakultūras vienību modernizāciju, nesniedzot konkrētas norādes, vai ar attiecīgo darbību saistītie izdevumi ir atbilstīgi.

44

Šādos apstākļos, lai sniegtu iesniedzējtiesai lietderīgu atbildi, jāuzskata, ka ar pirmo un otro jautājumu, kuri jāizskata kopā, tā būtība vaicā, vai Regulas Nr. 1303/2013 65. panta 1. un 2. punkts, 67. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 69. pants, skatot tos kopsakarā ar šīs regulas 4. pantu un 125. panta 1. punktu, kā arī Regulas Nr. 2018/1046 33. pantu, jāinterpretē tādējādi, ka jēdzienā “atbilstīgie izdevumi” šo tiesību normu izpratnē ietilpst saņēmēja ieguldījums natūrā, nodrošinot zemi un uz tās esošās ēkas, lai īstenotu akvakultūras vienības modernizācijas projektu, kas izpaužas vienīgi kā specifisku iekārtu, tehnikas un aprīkojuma iegāde esošai zivaudzētavai.

45

Pirmām kārtām, vispirms jānorāda, ka saskaņā ar Regulas Nr. 1303/2013 65. panta 1. punktu izdevumu atbilstību nosaka, pamatojoties uz valsts noteikumiem, izņemot, ja šajā regulā paredzēti īpaši noteikumi, vai balstoties uz šo regulu, vai pamatojoties uz konkrētu ESI fondu noteikumiem. Kā noteikts šī panta 2. punktā, izdevumi ir atbilstīgi ieguldījumam no ESI fondiem, ja tie radušies saņēmējam un samaksāti laikposmā no dienas, kad programma iesniegta Komisijai, vai no 2014. gada 1. janvāra – atkarībā no tā, kurš no minētajiem termiņiem ir agrāks, – līdz 2023. gada 31. decembrim.

46

Turpinot – Regulas Nr. 1303/2013 67. panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzēts, ka dotācijas un atmaksājamā palīdzība var izpausties kā to atbilstīgo izmaksu atlīdzināšana, kas radušās un attiecīgā gadījumā samaksātas kopā ar ieguldījumu natūrā un amortizāciju.

47

Visbeidzot – šīs regulas 69. panta 1. punktā paredzēti īpaši atbilstības noteikumi attiecībā uz iemaksām natūrā, it īpaši saistībā ar zemes un nekustamā īpašuma nodrošināšanu, par ko nav veikts maksājums skaidrā naudā, kas pamatots ar rēķiniem vai dokumentiem ar līdzvērtīgu pierādījuma vērtību. Saskaņā ar šo tiesību normu uz šādiem ieguldījumiem natūrā attiecas nosacījums, ka to paredz ESI fondu un programmas atbilstības noteikumi un ka ir izpildīti visi šajā tiesību normā minētie kritēriji. Šajā ziņā šī punkta otrajā daļā paredzēts, ka zemes vai nekustamā īpašuma vērtību apliecina neatkarīgs kvalificēts eksperts vai pienācīgi pilnvarota oficiāla struktūra un tā nepārsniedz ierobežojumu, kas noteikts šīs regulas 69. panta 3. punkta b) apakšpunktā, proti, principā tā nepārsniedz 10 % no kopējiem atbilstīgajiem izdevumiem attiecīgajam darbības veidam.

48

Tātad jākonstatē, ka no šo tiesību normu formulējuma neizriet, ka Savienības likumdevējs ieguldījuma natūrā, kas izpaužas kā zemes gabalu un uz tās esošo ēku nodrošināšana, atbilstību būtu tieši pakļāvis nosacījumam, ka pastāv tieša saikne starp šādu saņēmēja veiktu ieguldījumu natūrā, no vienas puses, un līdzfinansēto projektu, no otras puses.

49

Otrām kārtām, jāatgādina, ka saskaņā ar LESD 317. pantu Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm uzņemas atbildību par budžeta izpildi, ievērojot tādas pareizas finanšu pārvaldības principu, kas Regulas Nr. 2018/1046 2. panta 59. punktā definēta kā budžeta izpilde atbilstoši saimnieciskuma, lietderības un efektivitātes principiem. Pareizas finanšu pārvaldības princips tāpēc prasa, lai ESI fondus, tostarp EJZF, dalībvalstis izmantotu saskaņā ar Savienības nozaru tiesiskā regulējuma pamatā esošajiem tiesību principiem un prasībām.

50

Šajā ziņā Regulas Nr. 1303/2013 4. panta 8. punktā atgādināts, ka dalībvalstis ievēro pareizas finanšu pārvaldības principu saskaņā ar Regulas Nr. 2018/1046 33. pantu.

51

Saskaņā ar pēdējā minētā panta 1. punktu apropriācijas izmanto atbilstoši pareizas finanšu vadības principam un tās īsteno, ievērojot šajā punktā uzskaitītos principus, proti, saimnieciskuma, efektivitātes un lietderības principus, un pēdējais minētā punkta b) apakšpunktā definēts kā labākā attiecība starp izmantotajiem resursiem, veiktajiem pasākumiem un mērķu sasniegšanu.

52

Šajā kontekstā Regulas Nr. 1303/2013 125. panta 1. punktā paredzēts, ka vadošā iestāde ir atbildīga par darbības programmas pārvaldību saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu. Šī panta 3. punktā būtībā precizēts, ka šai iestādei jānodrošina, ka finansēšanai izraudzītās darbības visā to īstenošanas laikā atbilst piemērojamajiem Savienības un attiecīgo dalībvalstu noteikumiem un ka šīs darbības veicina attiecīgo prioritāro virzienu konkrēto mērķu un rezultātu sasniegšanu.

53

No šiem apsvērumiem izriet, ka vadošajai iestādei jāpārbauda, vai finansēšanai atlasītās darbības atbilst lietderības principam, proti, vai pastāv vislabākā attiecība starp izmantotajiem resursiem, veiktajiem pasākumiem un šādu darbību mērķiem. Šī attiecība nozīmē, ka struktūrfonda un investīciju fonda līdzfinansētā darbībā saņēmēja izdevumiem, kā arī ieguldījumiem natūrā, ko tas var sniegt šī projekta atbalstam, lai tos varētu uzskatīt par atbilstīgiem, jābūt tieši saistītiem ar veikto darbību.

54

Šajā gadījumā, kā izriet no iesniedzējtiesas norādēm, attiecīgais projekts, kas ietver to, ka Rustrans paplašina un dažādo darbību akvakultūras jomā, ietilpst Regulas Nr. 508/2014 48. panta 1. punkta c) apakšpunktā noteiktajā mērķī, proti, akvakultūras vienības modernizācijā, un to veido tikai iekārtu, tehnikas un aprīkojuma iegāde. Šajā nolūkā Rustrans piedalījās šī projekta finansēšanā ar ieguldījumu natūrā, kas izpaudās kā zemes gabala un uz tā esošo ēku nodrošināšana, tomēr finansējuma pieteikumā neprecizējot, ka projekta mērķis bija tieši iedarboties uz šo zemes gabalu un ēkām. No tā izriet, ka šim ieguldījumam natūrā, šķiet, nav tiešas saiknes ar finansēto projektu, lai šo ieguldījumu varētu uzskatīt par atbilstīgu Savienības finansējuma saņemšanai, bet tas tomēr jāpārbauda iesniedzējtiesai.

55

Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, uz pirmo un otro jautājumu jāatbild, ka Regulas Nr. 1303/2013 65. panta 1. un 2. punkts, 67. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 69. pants, tos skatot kopsakarā ar šīs regulas 4. pantu un 125. panta 1. punktu, kā arī ar Regulas Nr. 2018/1046 33. pantu, jāinterpretē tādējādi, ka jēdzienā “atbilstīgi izdevumi” šo tiesību normu izpratnē neietilpst saņēmēja ieguldījums natūrā, nodrošinot zemi un uz tās esošās ēkas, lai īstenotu akvakultūras vienības modernizācijas projektu, kas izpaužas vienīgi kā specifisku iekārtu, tehnikas un aprīkojuma iegāde esošai zivaudzētavai.

Par trešo un ceturto jautājumu

56

Ņemot vērā atbildi uz pirmo un otro jautājumu, uz trešo un ceturto jautājumu nav jāatbild.

Par tiesāšanās izdevumiem

57

Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība izriet no tiesvedības, kas notiek iesniedzējtiesā, tāpēc tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.