02018D0905 — LV — 13.07.2020 — 002.001
Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm
|
PADOMES LĒMUMS (KĀDP) 2018/905 (2018. gada 25. jūnijs), ar ko pagarina pilnvaru termiņu Eiropas Savienības īpašajam pārstāvim Āfrikas ragā (OV L 161, 26.6.2018., 16. lpp) |
Grozīts ar:
|
|
|
Oficiālais Vēstnesis |
||
|
Nr. |
Lappuse |
Datums |
||
|
L 54I |
5 |
26.2.2020 |
||
|
L 225I |
1 |
14.7.2020 |
||
PADOMES LĒMUMS (KĀDP) 2018/905
(2018. gada 25. jūnijs),
ar ko pagarina pilnvaru termiņu Eiropas Savienības īpašajam pārstāvim Āfrikas ragā
1. pants
Eiropas Savienības īpašais pārstāvis
1. Eiropas Savienības īpašā pārstāvja (ESĪP) Alexander RONDOS kunga pilnvaru termiņš tiek pagarināts līdz 2021. gada 28. februārim. Padome, pamatojoties uz Politikas un drošības komitejas (PDK) novērtējumu un Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos (ĀP) priekšlikumu, var nolemt, ka ESĪP pilnvaras beidzas agrāk.
2. ESĪP pilnvaru īstenošanas nolūkā Āfrikas rags tiek definēts kā reģions, kurā ietilpst Dienvidsudānas Republika, Džibutijas Republika, Eritrejas Valsts, Etiopijas Federatīvā Demokrātiskā Republika, Kenijas Republika, Somālijas Federatīvā Republika, Sudānas Republika un Ugandas Republika. Jautājumos, kuriem ir plašākas sekas reģionā, ESĪP attiecīgā gadījumā sadarbojas ar valstīm un reģionālām vienībām ārpus Āfrikas raga.
2. pants
Politikas mērķi
1. ESĪP pilnvaru pamatā ir Savienības politikas mērķi attiecībā uz Āfrikas ragu, kuri izklāstīti 2016. gada jūnija ES globālajā stratēģijā, 2011. gada 14. novembrī pieņemtajā stratēģiskajā sistēmā Āfrikas ragam, 2015. gada 26. oktobrī pieņemtajā Āfrikas raga reģiona rīcības plānā 2015.–2020. gadam un attiecīgajos Padomes secinājumos, proti, aktīvi veicināt reģionālus un starptautiskus centienus panākt mierīgu līdzāspastāvēšanu un ilgstošu mieru, drošību un attīstību reģiona valstīs un starp tām. ESĪP turklāt palīdz panākt to, lai Savienības daudzpusīgā iesaiste Āfrikas ragā būtu kvalitatīvāka, intensīvāka, ar lielāku ietekmi un pamanāmāka.
2. Politikas mērķi, kurus ESĪP palīdz sasniegt, inter alia, ir:
turpināt Āfrikas raga reģiona stabilizāciju, ņemot vērā plašāku dinamiku reģionā;
atrisināt konfliktus, īpaši Somālijā, Dienvidsudānā un Sudānā, un novērst iespējamos konfliktus starp reģiona valstīm vai to iekšienē un savlaicīgi brīdināt par tiem;
atbalstīt sadarbību reģionā politikas, drošības un ekonomikas jomā, īpaši saistībā ar atjaunināto politisko iesaisti starp Savienību un Starpvaldību attīstības iestādi (IGAD);
uzlabot pārvaldību pār jauktajām migrācijas plūsmām Āfrikas raga reģionā un no tā, pievēršoties arī šādu plūsmu pamatcēloņiem un to humanitārajiem aspektiem;
drošība ap Sarkano jūru.
3. pants
Pilnvaras
1. Lai sasniegtu Savienības politikas mērķus attiecībā uz Āfrikas ragu, ESĪP ir pilnvarots:
pamatojoties uz stratēģisko sistēmas dokumentu un reģiona rīcības plānu, sadarboties ar visiem attiecīgajiem ieinteresētajiem rīcībspēkiem reģionā, ar valdībām, reģionālajām iestādēm, starptautiskām un reģionālām organizācijām, pilsonisko sabiedrību un diasporām, lai veicinātu Savienības mērķu sasniegšanu un palīdzētu veidot labāku izpratni par Savienības lomu reģionā;
sadarboties ar svarīgākajiem ārpusreģiona rīcībspēkiem ar ietekmi Āfrikas ragā, lai risinātu plašākas reģionālās stabilitātes jautājumus, tostarp attiecībā uz Sarkano jūru, Indijas okeāna rietumiem un Āfrikas Savienības misijas Somālijā (AMISOM) finansējumu. Minētie sakari aptver divpusēju sadarbību ar Amerikas Savienotajām Valstīm, Persijas līča valstīm, Ēģipti, Turciju un Ķīnu, reģionālos sakarus ar Persijas līča sadarbības padomi un sadarbību ar citiem būtiskiem rīcībspēkiem, tiklīdz tādi rodas;
vajadzības gadījumā pārstāvēt Savienību attiecīgos starptautiskajos forumos un nodrošināt, lai Savienības atbalsts krīzes pārvarēšanā, kā arī konfliktu risināšanā un novēršanā būtu pamanāms;
sekmēt un atbalstīt efektīvu sadarbību politikas un drošības jomā, kā arī ekonomikas integrāciju reģionā, izmantojot Savienības partnerattiecības ar Āfrikas Savienību (ĀS) un reģionālām organizācijām, jo īpaši ar IGAD; sniegt ieguldījumu pasākumos pēc ES un IGAD ministru sanāksmēm un neformālajām ES ministru sanāksmēm ar valstīm, kas ir IGAD locekles;
sekot politiskajām norisēm reģionā un sniegt ieguldījumu Savienības politikas izstrādē attiecībā uz reģionu nolūkā formulēt konkrētus priekšlikumus rīcībai, tostarp attiecībā uz Eritreju, Etiopiju, Somāliju, Sudānu, Dienvidsudānu, Džibutijas un Eritrejas domstarpībām robežjautājumā, Etiopijas un Eritrejas domstarpībām robežjautājumā, Alžīras nolīguma īstenošanu, domstarpībām par Nīlu un citiem reģiona problēmjautājumiem, kas ietekmē tā drošību, stabilitāti un labklājību;
attiecībā uz Somāliju: darbības cieši koordinējot ar Savienības delegācijas Somālijā vadītāju un attiecīgiem reģionāliem un starptautiskiem partneriem, tostarp ANO ģenerālsekretāra īpašo pārstāvi Somālijā, ĀS un IGAD, turpināt aktīvi sniegt ieguldījumu darbībās un iniciatīvās, kuru mērķis ir panākt turpmāku stabilizāciju Somālijā, un, proti, pabeigt federālas valsts izveides procesu un pārejas plāna īstenošanu, lai ievadītu pakāpenisku pāreju un pienākumu nodošanu no AMISOM Somālijas valdībai un iestādēm. Papildus tam ESĪP turpina atbalstīt Somālijas drošības sektora attīstību, tostarp, izmantojot reģionā izvietotās Savienības Kopējās drošības un aizsardzības politikas misijas, un ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm strādāt pie tā, lai pastiprinātu starptautisko donoru koordināciju drošības sektora atbalstam Somālijā;
attiecībā uz Sudānu: ciešā sadarbībā ar Savienības delegāciju Hartūmā un ĀS (Adisabebā) vadītājiem sekmēt Savienības politikas saskaņotību un efektivitāti attiecībā uz Sudānu un atbalstīt politiskus risinājumus situācijai Dārfūrā, Dienvidkordofānā un Zilajā Nīlā un holistiskā politikas procesā panāktu nacionālu izlīgumu, tostarp attiecībā uz 2020. gadā plānotajām vēlēšanām; šajā ziņā ESĪP sekmē saskanīgu starptautisko pieeju ar ĀS un īpaši ĀS Augsta līmeņa īstenošanas darba grupu Sudānai un Dienvidsudānai, ANO un ar citiem vadošajiem reģionālajiem un starptautiskajiem ieinteresētajiem rīcībspēkiem, paturot prātā arī vajadzību atbalstīt Sudānas un Dienvidsudānas mierīgu līdzāspastāvēšanu, to konkrēti panākot ar Adisabebas nolīgumu īstenošanu un to jautājumu atrisināšanu, kas vēl atlikuši pēc Vispārējā miera nolīguma;
attiecībā uz Dienvidsudānu: pamatojoties uz Nolīgumu par konflikta risinājumu Dienvidsudānā un Augsta līmeņa revitalizācijas foruma procesu – turpināt iesaistīties reģiona līmenī, jo īpaši ar ANO, ĀS, IGAD, Dienvidsudānas kaimiņvalstīm un citiem vadošajiem starptautiskajiem partneriem, lai nodrošinātu turpmāku konfliktu novēršanu un panāktu jebkāda ticama nolīguma īstenošanu; šajā ziņā ESĪP strādā ciešā sadarbībā ar Savienības delegāciju Džūbā un ĀS (Adisabebā) vadītājiem;
izskatīt pārrobežu problēmas, jo īpaši attiecībā uz migrāciju, un pēc pieprasījuma iesaistīties dialogos par migrāciju ar attiecīgajiem ieinteresētajiem rīcībspēkiem un vispārīgāk sekmēt Savienības politiku migrācijas un bēgļu jomā saistībā ar šo reģionu – saskaņā ar Savienības politiskajām prioritātēm –, lai palielinātu sadarbību, tostarp saistībā ar atgriešanu un atpakaļuzņemšanu;
vērīgi sekot citām pārrobežu problēmām, kas skar Āfrikas ragu, īpašu uzmanību veltot radikalizācijai un terorismam, tomēr izskatot arī jūras drošību un pirātismu, organizēto noziedzību, ieroču, savvaļas produktu, narkotiku kontrabandu un tirdzniecību un citus kontrabandas veidus, kā arī jebkādas humanitāro krīžu izraisītās sekas politikas un drošības jomā;
veicināt humānās palīdzības piekļuvi visā reģionā;
sekmēt to, lai tiktu īstenots Padomes Lēmums 2011/168/KĀDP ( 1 ) un, sadarbojoties ar ESĪP cilvēktiesību jautājumos, – Savienības cilvēktiesību politika, tostarp ES Cilvēktiesību pamatnostādnes, jo īpaši ES Pamatnostādnes par bērniem un bruņotiem konfliktiem, kā arī ES Pamatnostādnes par vardarbību pret sievietēm un meitenēm un par jebkādas pret viņām vērstas diskriminācijas apkarošanu, un Savienības politika attiecībā uz ANO Drošības padomes Rezolūciju 1325 (2000), tostarp, novērojot norises un ziņojot par tām, kā arī izstrādājot ieteikumus šajā ziņā.
2. Savu pilnvaru īstenošanas nolūkā ESĪP inter alia:
attiecīgos gadījumos konsultē un ziņo par Savienības nostāju noteikšanu starptautiskos forumos, lai proaktīvi veicinātu Savienības visaptverošo politisko pieeju Āfrikas ragam;
uztur kopskatu par visām Savienības darbībām.
4. pants
Pilnvaru īstenošana
1. ESĪP atbild par pilnvaru īstenošanu, rīkojoties AP pakļautībā.
2. PDK uztur privileģētus sakarus ar ESĪP un ir galvenais ESĪP kontaktpunkts saziņā ar Padomi. Neskarot AP pilnvaras, PDK saskaņā ar savām pilnvarām ESĪP sniedz stratēģiskas norādes un politisku virzību.
3. ESĪP savu rīcību cieši koordinē ar Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD) un tā attiecīgajām nodaļām.
4. ESĪP darbojas galvenokārt reģionā, vienlaikus nodrošinot regulāru klātbūtni EĀDD galvenajā mītnē.
5. pants
Finansējums
1. Finanšu atsauces summa, kas paredzēta, lai segtu izdevumus saistībā ar ESĪP pilnvarām, laikposmam no 2018. gada 1. jūlija līdz 2020. gada 29. februārim ir EUR 4 295 000 .
Finanšu atsauces summa, kas paredzēta, lai segtu izdevumus saistībā ar ESĪP pilnvarām, laikposmam no 2020. gada 1. marta līdz 2020. gada 31. augustam ir 1 400 000 EUR.
Finanšu atsauces summa, kas paredzēta, lai segtu izdevumus saistībā ar ESĪP pilnvarām, laikposmam no 2020. gada 1. septembra līdz 2021. gada 28. februārim ir 1 290 000,00 EUR.
2. Izdevumus pārvalda saskaņā ar procedūrām un noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam.
3. Izdevumus pārvalda saskaņā ar līgumu starp ESĪP un Komisiju. Par visiem izdevumiem ESĪP atskaitās Komisijai.
6. pants
Komandas izveide un tās sastāvs
1. ESĪP pilnvaru un atbilstīgo finanšu līdzekļu ietvaros ESĪP atbild par komandas izveidi. Komandā iekļauj personas, kam ir īpašas zināšanas konkrētos politikas un drošības jautājumos, kuras vajadzīgas pilnvaru īstenošanai, ieskaitot dzimumu. ESĪP laikus un regulāri informē Padomi un Komisiju par komandas sastāvu.
2. Dalībvalstis, Savienības iestādes un EĀDD var ierosināt norīkot personālu darbā pie ESĪP. Šādam norīkotajam personālam atalgojumu attiecīgi maksā vai nu dalībvalsts, vai attiecīgā Savienības iestāde, vai arī EĀDD. Darbā pie ESĪP var norīkot arī ekspertus, ko dalībvalstis ir norīkojušas darbā Savienības iestādēs vai EĀDD. Starptautiskiem līgumdarbiniekiem ir kādas dalībvalsts valstspiederība.
3. Viss norīkotais personāls turpina būt nosūtījušās dalībvalsts, nosūtījušās Savienības iestādes vai EĀDD administratīvā pakļautībā un veic savus pienākumus un rīkojas ESĪP pilnvaru interesēs.
4. Lai nodrošinātu viņu attiecīgo darbību saskaņotību un konsekvenci, ESĪP personālu izvieto kopā ar attiecīgajām EĀDD nodaļām vai Savienības delegācijām.
7. pants
ESĪP un ESĪP personāla privilēģijas un imunitāte
Par privilēģijām, imunitāti un citām garantijām, kas vajadzīgas ESĪP misijas īstenošanai un sekmīgai darbībai un ESĪP personāla locekļiem, attiecīgā gadījumā vienojas ar uzņēmējvalstīm. Šajā nolūkā dalībvalstis un EĀDD sniedz visu vajadzīgo atbalstu.
8. pants
ES klasificētās informācijas drošība
ESĪP un ESĪP komandas locekļi ievēro drošības principus un minimālos standartus, kas ir noteikti ar Padomes Lēmumu 2013/488/ES ( 2 ).
9. pants
Piekļuve informācijai un apgādes atbalsts
1. Dalībvalstis, Komisija, EĀDD un Padomes Ģenerālsekretariāts ESĪP nodrošina piekļuvi visai vajadzīgajai informācijai.
2. Savienības delegācijas reģionā un dalībvalstis attiecīgā gadījumā nodrošina apgādes atbalstu reģionā.
10. pants
Drošība
Saskaņā ar Savienības politiku par tāda personāla drošību, kas izvietots ārpus Savienības, lai veiktu operatīvas darbības saskaņā ar Līguma V sadaļu, ESĪP saskaņā ar savām pilnvarām un atkarībā no drošības situācijas teritorijā, par ko ESĪP ir atbildīgs, veic visus praktiski iespējamos pasākumus visa ESĪP tiešā pakļautībā esošā personāla drošībai, jo īpaši:
izstrādājot konkrētu drošības plānu, kura pamatā ir EĀDD norādījumi, ietverot konkrētus fiziskos, organizatoriskos un procesuālos drošības pasākumus, ar kuru noteikta personāla droša pārvietošanās uz teritoriju, par kuru ESĪP ir atbildīgs, un minētajā teritorijā, kā arī aprakstīta rīcība drošības negadījumos un izklāstīts ārkārtas situāciju un evakuācijas plāns;
visam personālam, kas izvietots ārpus Savienības, nodrošinot augsta riska apdrošināšanu, kas atbilst apstākļiem teritorijā, par ko ESĪP atbild;
nodrošinot, lai visi ESĪP komandas locekļi, ko izvieto ārpus Savienības, tostarp uz vietas nolīgtie darbinieki, pirms vai tūlīt pēc ierašanās teritorijā, par ko ESĪP atbild, būtu piedalījušies atbilstīgā drošības apmācībā, kuras pamatā ir EĀDD minētajai teritorijai piešķirtā riska izvērtējuma pakāpe;
nodrošinot, ka tiek īstenoti visi saskaņotie ieteikumi, kas sniegti pēc regulāriem drošības izvērtējumiem, un – saistībā ar progresa ziņojumu un pārskata ziņojumu par pilnvaru īstenošanu – rakstiski ziņojot Padomei, AP un Komisijai par šo ieteikumu īstenošanu un citiem drošības jautājumiem.
11. pants
Ziņojumi
ESĪP regulāri sniedz mutiskus un rakstiskus ziņojumus AP un PDK. Vajadzības gadījumā ESĪP ziņojumus sniedz arī Padomes darba grupām. Regulāros ziņojumus izsūta, izmantojot COREU tīklu. ESĪP var sniegt ziņojumus Ārlietu padomei. Saskaņā ar Līguma 36. pantu ESĪP var tikt iesaistīts Eiropas Parlamenta informēšanā.
12. pants
Koordinācija
1. Lai sasniegtu Savienības politiskos mērķus, ESĪP veicina Savienības darbību vienotību, konsekvenci un efektivitāti un palīdz nodrošināt to, lai visus Savienības instrumentus un dalībvalstu darbības veiktu konsekventi. Attiecīgos gadījumos cenšas veidot kontaktus ar dalībvalstīm. ESĪP darbības saskaņo ar Savienības delegāciju un Komisijas darbībām. ESĪP regulāri sniedz informāciju dalībvalstu misijām un Savienības delegācijām reģionā.
2. Uz vietas tiek uzturēta cieša saikne ar attiecīgajiem dalībvalstu misiju vadītājiem un Savienības delegāciju vadītājiem. Viņi dara visu iespējamo, lai palīdzētu ESĪP īstenot pilnvaras. ESĪP ciešā koordinācijā ar attiecīgajām Savienības delegācijām sniedz EUNAVFOR Atalanta spēku komandierim, EUTM Somalia misijas komandierim un EUCAP Somalia misijas vadītājam norādījumus par vietējiem politiskiem jautājumiem. ESĪP, ES operāciju komandieri un civilās operācijas komandieris vajadzības gadījumos savstarpēji apspriežas.
3. ESĪP cieši sadarbojas ar iesaistīto valstu iestādēm, ANO, ĀS, IGAD, ar citiem valstu, reģionāliem un starptautiskiem rīcībspēkiem, kā arī ar pilsonisko sabiedrību reģionā.
13. pants
Palīdzība saistībā ar prasībām
ESĪP un ESĪP personāls palīdz nodrošināt elementus reaģēšanai uz jebkādām prasībām un pienākumiem, kas izriet no iepriekšējo ESĪP Sudānā (un Dienvidsudānā) pilnvarām, un šai nolūkā sniedz administratīvu palīdzību un piekļuvi attiecīgajiem dokumentiem.
14. pants
Pārskatīšana
Šā lēmuma īstenošanu un tā saskaņotību ar citām Savienības darbībām reģionā regulāri pārskata. ESĪP līdz 2018. gada 31. oktobrim Padomei, AP un Komisijai iesniedz progresa ziņojumu un līdz 2019. gada 30. novembrim – visaptverošu pilnvaru īstenošanas pārskata ziņojumu.
Galīgo visaptverošo ESĪP pilnvaru īstenošanas pārskata ziņojumu iesniedz līdz 2020. gada 30. novembrim.
15. pants
Stāšanās spēkā
Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.
( 1 ) Padomes Lēmums 2011/168/KĀDP (2011. gada 21. marts) par Starptautisko Krimināltiesu un par Kopējās nostājas 2003/444/KĀDP atcelšanu (OV L 76, 22.3.2011., 56. lpp.).
( 2 ) Padomes Lēmums 2013/488/ES (2013. gada 23. septembris) par drošības noteikumiem ES klasificētas informācijas aizsardzībai (OV L 274, 15.10.2013., 1. lpp.).