(1)

Bioloģiskās kontroles līdzekļi ir augiem kaitīgo organismu dabiskie ienaidnieki, šo organismu antagonisti vai konkurenti vai citi organismi, kurus izmanto, lai tieši vai netieši kontrolētu augiem kaitīgos organismus, tostarp karantīnas organismus, kontrolējot to vektorus, nezāles un invazīvus svešzemju augus.

(2)

Šis lēmums aptver vienīgi bezmugurkaulnieku tipa bioloģiskās kontroles līdzekļus, piemēram, kukaiņus, tostarp sterilus kukaiņu tēviņus, ērču un nematožu sugas (“BKL”).

(3)

BKL izlaišanas, vērtēšanas un pārvietošanas jomā dalībvalstis izmanto ļoti dažādas pieejas un regulējumu veidus. Tomēr BKL nepazīst robežas un var izplatīties ārpus tām teritorijām, kurās tie tika mērķtiecīgi izlaisti augiem kaitīgo organismu, nezāļu un invazīvu svešzemju sugu kontrolēšanas nolūkā.

(4)

BKL bieži tiek izmantoti siltumnīcās audzētiem augiem, un palielinās to nozīme ilgtspējīgā lauksaimniecībā un mežsaimniecībā, īpaši integrētas augu aizsardzības ieviešanā un bioloģiskajā lauksaimniecībā. Ilgtspējīgas lauksaimniecības sistēmas sniedz būtisku ieguldījumu Savienības pārejā uz ilgtspējīgām pārtikas sistēmām, kā izklāstīts Komisijas paziņojumā “Stratēģija “No lauka līdz galdam” taisnīgas, veselīgas un videi draudzīgas pārtikas sistēmas vārdā” un Komisijas paziņojumā “Eiropas zaļais kurss” un ko atbalsta turpmākā kopējā lauksaimniecības politika. BKL izmantošana šajā situācijā palīdz samazināt atkarību no ķīmiskajiem augu aizsardzības līdzekļiem.

(5)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/2031 (1) mērķis ir aizsargāt Savienību pret jaunu kaitīgo organismu ievešanu un vienlaikus efektīvāk cīnīties ar esošajiem kaitīgajiem organismiem. Minētajā regulā ietvertajā augu veselības politikā uzmanība jo īpaši ir pievērsta jaunu augiem kaitīgo organismu skrīningam visā pasaulē, šādu augiem kaitīgo organismu iekļūšanas Savienības teritorijā novēršanai un gadījumā, ja tie jau ir ievesti, to agrīnai konstatēšanai un izskaušanai.

(6)

Augiem kaitīgo organismu iekļūšana, ieviešanās un izplatīšanās var apdraudēt lauksaimniecības, mežu, dabisko vižu, biodaudzveidības un ekosistēmu ilgtspēju. Globālā tirdzniecība, cilvēku pārvietošanās, klimata pārmaiņas un ekstrēmi laika apstākļi palielina kaitīgo organismu izplatību un fitosanitāros riskus. Jaunas eksotiskas kaitīgo organismu sugas apdraud arī Savienībā pastāvošās lauksaimniecības un mežsaimniecības ražošanas sistēmas, kā arī vietējās izcelsmes floru un faunu. Kāda dabiskā ienaidnieka ievešana no kaitīgā organisma izcelsmes reģiona var būt ieguldījums piemērotā kontroles stratēģijā, bet vienlaikus var radīt riskus vietējās izcelsmes florai un faunai. Tāpēc pirms jebkādas BKL ievešanas ir zinātniski, izmantojot standarta metodoloģiju, jāizvērtē iespējamā ietekme uz augu veselību un biodaudzveidību, tai skaitā varbūtēja nevēlama ietekme uz nemērķa sugām, ekosistēmām un biodaudzveidību kopumā.

(7)

BKL nenoliedzami tiek izmantoti arvien vairāk, ņemot vērā, ka pēc tiem pieaug pieprasījums lauksaimnieku, zaļo zonu apsaimniekotāju un dārznieku vidū, kuri meklē iespējas samazināt atkarību no ķīmiskajiem augu aizsardzības līdzekļiem.

(8)

Starptautiskās organizācijas, jo īpaši Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācija, izmantojot Starptautisko augu aizsardzības konvenciju (IPPC), un Eiropas un Vidusjūras valstu augu aizsardzības organizācija (EPPO) ir izstrādājušas starptautiskos fitosanitārijas standartus un BKL drošas izmantošanas norādījumus, un tām ir svarīga loma riska analīzes un pētniecības standartu izstrādē.

(9)

BKL ražotāji, tostarp mazie un vidējie uzņēmumi, nodrošina novatoriskus un specifiskus risinājumus kultūraugu aizsardzībai. BKL kvalitātes kontrole ir būtisks priekšnosacījums to drošuma un veiktspējas nodrošināšanai.

(10)

Saskaņotāka pieeja dalībvalstīs varētu veicināt drošu BKL izstrādi un piekļuvi tiem tirgū. Tas palīdzētu radīt iespējas lauksaimniecības un mežsaimniecības ražošanas sistēmām un iespējas kontrolēt augiem kaitīgos organismus, vienlaikus nodrošinot veselības un vides aizsardzību.

(11)

Padome uzskata, ka saskaņā ar 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumu par labāku likumdošanas procesu (2) un jo īpaši tā 10. punktu par Līguma par Eiropas Savienības darbību 225. un 241. panta piemērošanu ir nepieciešams pētījums par to, kāda ir situācija un iespējas Savienībā attiecībā uz BKL ievešanu, vērtēšanu, ražošanu, tirdzniecību un izmantošanu Savienības teritorijā, lai uzlabotu šo līdzekļu pieejamību lietotājiem un piekļūstamību tiem, vienlaikus nodrošinot, ka tie ir droši cilvēkiem, dzīvniekiem, augiem, videi un pārtikas nodrošinājuma ziņā.

(12)

Šādas iespējas var ietvert izvērtēšanu par to, kāds potenciāls piemīt kritēriju, procedūru un lēmumu pieņemšanas saskaņošanai Savienībā; Savienības pētniecības, inovācijas un zināšanu izplatīšanas programmām un pastiprinātai sadarbībai ar attiecīgajām starptautiskajām organizācijām, lai paātrinātu piekļuvi BKL tirgū un palielinātu piekļūstamību tiem; un ieguldījumiem, inovācijai un BKL drošai izmantošanai augiem kaitīgo organismu kontrolēšanā – šāda izvērtēšana būtu pirmais solis ceļā uz bioloģiskās kontroles plašākas koncepcijas saskaņotu definēšanu,