<!DOCTYPE html PUBLIC "yes" "xhtml1-strict.dtd">
<html xmlns="http://www.w3.org/1999/xhtml">
<!--GENDOC2XHTML # converter_version: 1.2.7-->
  <head>
    <title>2022-05-202205C119202004660-00-TRA-DOC-LV-CONCL-C-0466-20-202112160-07_00</title>
    <meta content="text/html; charset=utf-8" http-equiv="Content-Type"/>
    <meta content="" name="Gendoc_DGTGeneratedDate"/>
    <meta content="lv-LV" name="Gendoc_Lang"/>
    <meta content="5/01/2022" name="CustomProvisoryEditionDate"/>
    <meta content="" name="Gendoc_GenerationDate"/>
    <meta content="" name="IsFlattened"/>
    <meta content="1" name="NumProc"/>
    <meta content="Final" name="Gendoc_EditionType"/>
    <meta content="0001" name="Gendoc_CaseNumberSuite"/>
    <meta content="8/02/2022 18:22:35" name="Gendoc_LastVerificationDate"/>
    <meta content="" name="Gendoc_ProcedureNumber"/>
    <meta content="lv" name="Gendoc_LangCode"/>
    <meta content="CNC" name="TypeDoc"/>
    <meta content="3vjyTwNOczr9A5kLGOXM3Rml7SB95RA02bLlIw4y6H2fHqu6tEI8CCo9Bo1sef1FBcU1h3FhXPMCXHEkilBHPWj1KH8hC9yyIXokjnSiiaMgmrHhnNh9hLfyPE5qiLHbzIs/sqU4UAgrGvRLVNZEeMPZTMgoIf6N2lP95FU68DU=" name="GenDocUID"/>
    <meta content="P" name="TypeProc"/>
    <meta content="" name="CreateCustomParts"/>
    <meta content="OK" name="ReadyToPublish"/>
    <meta content="iju" name="Gendoc_User"/>
    <meta content="" name="EP_Mode"/>
    <meta content="" name="Gendoc_DGTGenerated"/>
    <meta content="" name="Gendoc_Vademecum"/>
    <meta content="0466" name="NumeroOrdre"/>
    <meta content="2020" name="Annee"/>
    <meta content="P" name="Gendoc_ProcedureType"/>
    <meta content="" name="EP_Version"/>
    <meta content="LV" name="Langue"/>
    <meta content="iju" name="Gendoc_DGTGeneratedUser"/>
    <meta content="FAST_document_go_ok" name="Gendoc_LastVerificationStatus"/>
    <meta content="CNC_C" name="Gendoc_GendocTemplateType"/>
    <meta content="TRUE" name="WithoutAuthorBlockFlatP"/>
    <meta content="GenDoc 05/01/2022 11:21:55" name="Created"/>
    <meta content="" name="Canevas3_Vademecum"/>
    <meta content="TRUE" name="WithoutAuthorBlock"/>
    <meta content="" name="Gendoc_CaseYear"/>
    <meta content="false" name="Generation_In_Progress"/>
    <meta content="C" name="Juridiction"/>
    <meta content="c7efbcce23194ac5954e366eee871442" name="DocumentIdentifier"/>
    <meta content="0466" name="Gendoc_CaseNumber"/>
    <meta content="ImportedWithoutSource" name="SdlIdentifier"/>
    <meta content="RP" name="NatureAff"/>
    <meta content="RP" name="Gendoc_CaseNature"/>
    <meta content="0001" name="NumSuite"/>
    <meta content="C" name="Gendoc_Juridiction"/>
  </head>
  <body>
    <div style="header">
      <div id="rId25" style="first"/>
      <div id="rId21" style="even">G. Pitruzzella secinājumi – Lieta C‑466/20</div>
      <div id="rId22" style="default">HEITEC</div>
    </div>
    <p class="C36Centre" id="para-1" title="page-1">
      ĢENERĀLADVOKĀTA DŽOVANNI PITRUCELLAS[GIOVANNI PITRUZZELLA]
    </p>
    <p class="C36Centre" id="para-2" title="page-1">
      SECINĀJUMI,
    </p>
    <p class="C36Centre" id="para-3" title="page-1">
      sniegti 2022. gada 13. janvārī  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-1" href="#t-1">1</a>
</span>)
      
    </p>
    <p class="C38Centregrasgrandespacement" id="para-4" title="page-1">
      Lieta C‑466/20
    </p>
    <p class="C37Centregras" id="para-5" title="page-1">
      HEITEC AG
    </p>
    <p class="C37Centregras" id="para-6" title="page-1">
      pret
    </p>
    <p class="C37Centregras" id="para-7" title="page-1">
      HEITECH Promotion GmbH,
    </p>
    <p class="C37Centregras" id="para-8" title="page-1">
      RW
    </p>
    <p class="C39Centreespacement" id="para-9" title="page-1">
      (Bundesgerichtshof (Augstākā tiesa, Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)
    </p>
    <p class="C71Indicateur" id="para-10" title="page-1">
      Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Eiropas Savienības preču zīmes – Ierobežojumi akcepta rezultātā – Piecu gadu termiņa aprēķināšana – Ierobežojumu akcepta rezultātā termiņa pārtraukums – Brīdinājuma vēstules nosūtīšana – Ierobežojumu sekas – Atvasinātās tiesības, kas ir vērstas uz zaudējumu atlīdzinājumu, informācijas sniegšanu un preču nodošanu to iznīcināšanai
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-11" title="page-1">
      
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">1.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2006. gadā Starptautiskā Intelektuālā īpašuma aizsardzības apvienība (AIPPI) konstatēja, ka vairums Eiropas grupu, kas tolaik piedalījās šīs apvienības vadītajā kopsavilkuma darbā vispārēji par intelektuālā īpašuma tiesību aizskāruma darbību akceptēšanu un konkrēti par agrāku tiesību īpašnieka akcepta pārtraukšanu, “atzīst, ka šis jautājums nekādi nav regulēts, un ka par to – kā arī kopumā attiecībā uz jautājumu [..] par ierobežojumiem akcepta rezultātā – ir lietderīgi sniegt papildu precizējumus”  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-2" href="#t-2">2</a>
</span>). Gandrīz sešpadsmit gadu vēlāk un pēc tam, kad Tiesa spriedumā Budějovický Budvar  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-3" href="#t-3">3</a>
</span>) ir noteikusi pirmās vadlīnijas attiecībā uz Kopienas ierobežojumu akcepta rezultātā regulējumu, šis lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir jauna iespēja Tiesai precizēt šī juridiskā regulējuma aprises.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">I.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Atbilstošās tiesību normas</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">A.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Savienības tiesības</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">1.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Direktīva 2008/95</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">2.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/95/EK (2008. gada 22. oktobris), ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-4" href="#t-4">4</a>
</span>), 12. apsvēruma izriet, ka “juridiskās skaidrības [tiesiskās drošības] dēļ un lai netaisnīgi neierobežotu agrākas preču zīmes īpašnieka intereses, ir svarīgi nodrošināt, lai pēdējais vairs nevarētu pieprasīt spēkā neesamības atzīšanu, ne arī varētu iebilst pret tādas preču zīmes lietošanu, kas ir vēlāka par viņa paša preču zīmi, kuras lietošanu viņš ir apzināti pieļāvis nozīmīgu laika posmu, ja vien pieteikums par vēlāku preču zīmi nav ticis iesniegts negodprātīgi”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">3.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Direktīvas 2008/95 4. pantā “Precīzāki iemesli atteikumam vai spēkā neesamībai, kas attiecas uz konfliktiem ar agrākām tiesībām” ir noteikts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-18" title="page-3">
      “1. Preču zīmi nereģistrē vai, ja tā ir reģistrēta, pasludina par spēkā neesošu:
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-19" title="page-3">
      a) ja tā ir identiska agrākai preču zīmei un preces vai pakalpojumi, kam preču zīmi piemēro [piesaka] vai reģistrē, ir identiski precēm vai pakalpojumiem, kuriem tiek aizsargāta agrākā preču zīme;
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-20" title="page-4">
      b) ja tās identitātes vai līdzības ar agrāko preču zīmi un preču vai pakalpojumu, uz ko attiecas šīs preču zīmes, identitātes vai līdzības dēļ pastāv varbūtība maldināt sabiedrību [sabiedrībai pastāv to sajaukšanas iespēja], kas ietver asociācijas iespēju ar agrāko preču zīmi.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-21" title="page-4">
      2. “Agrākas preču zīmes” 1. punkta nozīmē ir:
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-22" title="page-4">
      a) šādas preču zīmes ar reģistrācijas pieteikuma datumu, kas ir agrāks nekā reģistrācijas pieteikuma datums attiecīgajai preču zīmei, vajadzības gadījumā ņemot vērā prioritātes, kas prasītas šīm preču zīmēm:
    </p>
    <p class="C11Marge1avecretrait" id="para-23" title="page-4">
      i) Kopienas preču zīmes;
    </p>
    <p class="C11Marge1avecretrait" id="para-24" title="page-4">
      ii) preču zīmes, kas reģistrētas dalībvalstī [..];
    </p>
    <p class="C11Marge1avecretrait" id="para-25" title="page-4">
      iii) preču zīmes, kas reģistrētas starptautisko vienošanos ietvaros, kas ir spēkā dalībvalstī;
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-26" title="page-4">
      b) Kopienas preču zīmes, kas [..] likumīgi apliecina agrāku izcelsmi [..];
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-27" title="page-4">
      c) šā punkta a) un b) apakšpunktā minēto preču zīmju pieteikumi saskaņā ar to reģistrāciju;
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-28" title="page-4">
      [..].
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-29" title="page-4">
      4. Dalībvalsts turklāt var paredzēt, ka preču zīmi nereģistrē vai, ja tā ir reģistrēta, pasludina par spēkā neesošu šādos gadījumos:
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-30" title="page-4">
      [..]
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-31" title="page-4">
      b) ja tiesības uz nereģistrētu preču zīmi vai citu tirdzniecībā izmantotu apzīmējumu iegūtas pirms sekojošās preču zīmes reģistrācijas pieteikuma datuma vai pirms datuma, kad pieprasīta prioritāte sekojošās preču zīmes reģistrācijas pieteikumam, un šī nereģistrētā preču zīme vai cits apzīmējums piešķir tās īpašniekam tiesības aizsargāt sekojošās preču zīmes lietošanu;
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-32" title="page-4">
      c) preču zīmes lietošanu var aizliegt, pamatojoties uz agrākām tiesībām, kas nav minētas šā panta 2. punktā un b) apakšpunktā, jo īpaši:
    </p>
    <p class="C11Marge1avecretrait" id="para-33" title="page-4">
      i) tiesībām uz nosaukumu;
    </p>
    <p class="C11Marge1avecretrait" id="para-34" title="page-4">
      ii) tiesībām uz grafisko atainojumu;
    </p>
    <p class="C11Marge1avecretrait" id="para-35" title="page-4">
      iii) autortiesībām;
    </p>
    <p class="C11Marge1avecretrait" id="para-36" title="page-4">
      iv) rūpnieciskā īpašuma tiesībām;
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-37" title="page-4">
      [..].”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">4.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Direktīvas 2008/95 9. pants ir izteikts šādā redakcijā:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-39" title="page-5">
      “1. Ja dalībvalstī agrākas preču zīmes īpašnieks, kā norādīts 4. panta 2. punktā, piecu gadu laikā pēc kārtas ir akceptējis vēlākas preču zīmes, kas reģistrēta šajā dalībvalstī, lietošanu, tajā laikā apzinoties šo lietošanu, viņam vairs nav tiesību, pamatojoties uz šo agrāko preču zīmi, ne griezties pēc atzinuma, ka vēlākā preču zīme ir spēkā neesoša, ne iebilst pret vēlākās preču zīmes lietošanu attiecībā uz precēm vai pakalpojumiem, kam šī vēlākā preču zīme tikusi lietota, ja vien vēlākās preču zīmes reģistrācija nav lūgta negodprātīgi.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-40" title="page-5">
      2. Ikviena dalībvalsts var paredzēt, ka šā panta 1. punktu attiecina mutatis mutandis uz 4. panta 4. punkta a) apakšpunktā norādīto agrākas preču zīmes īpašnieku vai uz 4. panta 4. punkta b) vai c) apakšpunktā norādītajām agrākām tiesībām.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-41" title="page-5">
      3. Šā panta 1. un 2. punktā norādītajos gadījumos vēlāk reģistrētas preču zīmes īpašniekam nav tiesību iebilst pret agrāku tiesību izmantošanu, pat ja šīs tiesības vairs nevar izmantot attiecībā uz vēlāko preču zīmi.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">2.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Regula Nr. 207/2009</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">5.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Padomes Regulas (EK) Nr. 207/2009 (2009. gada 26. februāris) par Eiropas Savienības preču zīmi  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-5" href="#t-5">5</a>
</span>) 8. pantā ir noteikts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-44" title="page-5">
      “1. Ja agrākas preču zīmes īpašnieks iebilst, pieprasīto preču zīmi nereģistrē:
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-45" title="page-5">
      a) ja tā ir identiska agrākajai preču zīmei un ja preces vai pakalpojumi, kam reģistrācija pieprasīta, ir identiski precēm vai pakalpojumiem, attiecībā uz kuriem ir aizsargāta agrākā preču zīme;
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-46" title="page-5">
      b) ja tās identiskuma vai līdzības dēļ ar agrāko preču zīmi un preču vai pakalpojumu, ko aptver preču zīmes, identiskuma vai līdzības dēļ pastāv iespēja maldināt sabiedrību tajā teritorijā, kur ir aizsargāta agrākā preču zīme [sabiedrībai tajā teritorijā, kur ir aizsargāta agrākā preču zīme, pastāv to sajaukšanas iespēja]; iespēja maldināt ir asociāciju iespēja ar agrāko preču zīmi [sajaukšanas iespēja ietver asociāciju iespēju ar agrāko preču zīmi].
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-47" title="page-5">
      2. Šā panta 1. punktā “agrākas preču zīmes” ir:
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-48" title="page-5">
      a) šādas preču zīmes ar pieteikuma iesniegšanas datumu, kas ir pirms ES preču zīmes saņemšanas pieteikuma iesniegšanas datuma, ņemot vērā, ja vajadzīgs, prioritātes attiecībā uz šīm preču zīmēm:
    </p>
    <p class="C11Marge1avecretrait" id="para-49" title="page-5">
      i) ES preču zīmes;
    </p>
    <p class="C11Marge1avecretrait" id="para-50" title="page-5">
      ii) dalībvalstī reģistrētas preču zīmes [..];
    </p>
    <p class="C11Marge1avecretrait" id="para-51" title="page-6">
      iii) preču zīmes, kas reģistrētas atbilstīgi starptautiskiem nolīgumiem, kas ir spēkā dalībvalstī;
    </p>
    <p class="C11Marge1avecretrait" id="para-52" title="page-6">
      iv) preču zīmes, kas reģistrētas saskaņā ar starptautiskiem noteikumiem, kam ir sekas Savienībā;
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-53" title="page-6">
      b) iepriekš a) apakšpunktā minēto preču zīmju pieteikumi ar nosacījumu, ka tie ir reģistrēti;
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-54" title="page-6">
      [..].
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-55" title="page-6">
      4. Ja nereģistrētas preču zīmes vai citas plašākā nekā tikai vietējas nozīmes tirdzniecībā izmantotas zīmes īpašnieks iebilst, tad preču zīmi, par kuru iesniegts pieteikums, nereģistrē, ja atbilstoši Savienības tiesību aktiem vai tās dalībvalsts tiesību aktiem, kuri attiecas uz šo zīmi:
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-56" title="page-6">
      a) tiesības uz šo apzīmējumu ir iegūtas pirms ES preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas vai prasītās prioritātes datuma attiecībā uz ES preču zīmes reģistrācijas pieteikumu;
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-57" title="page-6">
      b) šī zīme uzliek īpašniekam tiesības aizliegt kādas nākošās preču zīmes izmantošanu.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-58" title="page-6">
      [..]”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">6.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Regulas Nr. 207/2009 54. pantā par ierobežojumiem akcepta rezultātā ir noteikts šādi:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-60" title="page-6">
      “1. Ja ES preču zīmes īpašnieks piecu secīgu gadu ilgā laika periodā ir piekritis vēlākas ES preču zīmes izmantošanai Savienībā, par šo izmantošanu zinādams, tam, pamatojoties uz agrāku preču zīmi, vairs nav tiesību iesniegt pieprasījumu paziņojumam par vēlākās preču zīmes spēkā neesamību vai iebilst pret vēlākās preču zīmes izmantošanu saistībā ar precēm vai pakalpojumiem, attiecībā uz kuriem to izmanto, ja vien pieteikums vēlākās ES preču zīmes reģistrācijai nav iesniegts negodīgi.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-61" title="page-6">
      2. Ja agrākas valsts preču zīmes, kas minēta 8. panta 2. punktā, vai cita agrāka apzīmējuma, kas minēts 8. panta 4. punktā, īpašnieks piecu secīgu gadu ilgā laika periodā ir piekritis vēlākas ES preču zīmes izmantošanai tajā dalībvalstī, kurā agrākā preču zīme vai agrākais apzīmējums ir aizsargāts, par šo izmantošanu zinādams, tam, pamatojoties uz agrāko preču zīmi vai citu agrāku apzīmējumu, vairs nav tiesību iesniegt pieprasījumu paziņojumam par vēlākās preču zīmes spēkā neesamību vai iebilst pret vēlākās preču zīmes izmantošanu saistībā ar precēm vai pakalpojumiem, attiecībā uz kuriem to izmanto, ja vien pieteikums vēlākās ES preču zīmes reģistrācijai nav iesniegts negodīgi.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-62" title="page-7">
      3. Šā panta 1. un 2. punktā minētajos gadījumos vēlākas ES preču zīmes īpašniekam nav tiesību iebilst pret agrāku tiesību izmantošanu, pat ja šīs tiesības vairs nevar izmantot pret vēlāko ES preču zīmi.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">7.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Regulas Nr. 207/2009 110. pants “ES preču zīmju izmantošanas aizliegšana”. Tā 1. punktā ir noteikts, ka tad, “ja vien nav noteikts citādi, šī regula neskar tiesības atbilstoši dalībvalstu tiesību aktiem celt prasības par agrāku tiesību pārkāpumu 8. panta vai 53. panta 2. punkta nozīmē saistībā ar vēlākas ES preču zīmes izmantošanu. Tomēr prasības par agrāku tiesību pārkāpumu 8. panta 2. vai 4. punkta nozīmē vairs nevar iesniegt, ja agrāko tiesību īpašnieks vairs nevar iesniegt pieteikumu par ES preču zīmes spēkā neesamības paziņošanu saskaņā ar 54. panta 2. punktu”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">8.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Regulas Nr. 207/2009 111. pants ir izteikts šādā redakcijā:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-65" title="page-7">
      “1. Tādu agrāku tiesību īpašnieks, kuras piemērojamas tikai zināmā vietā, var iebilst pret ES preču zīmes izmantošanu tajā teritorijā, kur viņa tiesības ir aizsargātas, ciktāl to atļauj attiecīgās dalībvalsts likums.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-66" title="page-7">
      2. Šā panta 1. punktu nepiemēro, ja agrāko tiesību īpašnieks ir piekritis [akceptējis] ES preču zīmes izmantošan[u] tajā teritorijā, kur viņa tiesības ir aizsargātas, piecus gadus bez pārtraukuma, par šo izmantošanu zinādams, ja vien pieteikums par ES preču zīmi nav ticis iesniegts negodprātīgi.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-67" title="page-7">
      3. ES preču zīmes īpašniekam nav tiesību iebilst pret 1. punktā minēto tiesību izmantošanu, pat ja šīs tiesības vairs nevar izmantot pret ES preču zīmi.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">B.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Vācijas tiesības</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">9.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">1994. gada 25. oktobra Gesetz über den Schutz von Marken und sonstigen Kennzeichen (Markengesetz) (Likums par preču zīmju un citu atšķirtspējīgu apzīmējumu aizsardzību; turpmāk tekstā – “Preču zīmju likums”)  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-6" href="#t-6">6</a>
</span>) 21. pantā ir noteikts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-70" title="page-7">
      “1. Preču zīmes vai komercnosaukuma īpašniekam nav tiesību aizliegt vēlāk reģistrētas preču zīmes izmantošanu attiecībā uz precēm vai pakalpojumiem, kam tā ir reģistrēta, ja tas ir akceptējis šīs preču zīmes izmantošanu piecu gadu ilgu laikposmu bez pārtraukuma, par šo izmantošanu zinādams, ja vien pieteikums vēlākās preču zīmes reģistrācijai nav iesniegts ļaunticīgi.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-71" title="page-7">
      2. Preču zīmes vai komercnosaukuma īpašniekam nav tiesību aizliegt vēlāk reģistrēta komercnosaukuma izmantošanu [..], ja tas ir akceptējis šādu [šī komercnosaukuma] izmantošanu piecu gadu ilgu laikposmu bez pārtraukuma, par šo izmantošanu zinādams, ja vien šo tiesību īpašnieks to iegūšanas brīdī nav rīkojies ļaunticīgi.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-72" title="page-8">
      [..]”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">10.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Preču zīmju likuma 125.b panta 3. punktā ir noteikts, ka tad, “ja pret vēlākas preču zīmes, kas ir reģistrēta saskaņā ar šo likumu, izmantošanu tiek iebilsts, pamatojoties uz reģistrētu Eiropas Savienības preču zīmi, mutatis mutandis piemēro [Preču zīmju likuma] 21. panta 1. punktu”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">II.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pamatlieta un prejudiciālie jautājumi</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">11.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Prasītāja pamatlietā tika reģistrēta 1984. gadā komercreģistrā ar nosaukumu Heitec Industrieplanung GmbH. Tās nosaukums tika mainīts 1988. gadā, kad tā kļuva par HEITEC GmbH. Pēc tam, kad 2000. gadā tā ir mainījusi savu juridisko formu, tā darbojas ar nosaukumu HEITEC AG. Tai pieder vārdiska preču zīme HEITEC, proti, Eiropas Savienības preču zīme Nr. 774 331, kas tika pieteikta reģistrācijai 1998. gada 18. martā, pretendējot uz agrāku izcelsmi kopš 1991. gada 13. jūlija, un tika reģistrēta 2005. gada 4. jūlijā  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-7" href="#t-7">7</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">12.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Viena no abām atbildētajām pamatlietā  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-8" href="#t-8">8</a>
</span>) savukārt tika reģistrēta komercreģistrā 2003. gada 16. aprīlī ar nosaukumu HEITECH Promotion GmbH, un ar šo nosaukumu tā veic savu darbību (turpmāk tekstā – “Heitech”). Tai pieder Vācijas grafiska preču zīme, kas tika pieteikta reģistrācijai 2002. gada 17. septembrī, tika reģistrēta 2003. gada 4. februārī un tiek izmantota vēlākais kopš 2004. gada 29. septembra. Tai turklāt pieder Eiropas Savienības grafiska preču zīme Nr. 6 647 432, kas ietver vārdisku elementu “HEITECH” un kas tika pieteikta reģistrācijai 2008. gada 6. februārī, tika reģistrēta 2008. gada 20. novembrī un tiek izmantota vēlākais kopš 2009. gada 6. maija.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">13.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2004. gada 29. novembrī Heitech pa pastu sazinājās ar Heitec pārstāvjiem, izsakot priekšlikumu noslēgt vienošanos par līdzāspastāvēšanu. 2008. gada 7. jūlijā EUIPO informēja Heitec, ka ir iesniegts Eiropas Savienības preču zīmes “HEITECH” reģistrācijas pieteikums. 2009. gada 22. aprīlī Heitec nosūtīja brīdinājuma vēstuli Heitech, jo tika izmantots komercnosaukums un preču zīme, kas ietver vārdisku elementu “HEITECH”. Heitech savā 2009. gada 6. maija atbildē vēlreiz izteica priekšlikumu noslēgt vienošanos par līdzāspastāvēšanu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">14.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2012. gada 31. decembrī Landgericht Nürnberg‑Fürth (Nirnbergas‑Firtes apgabaltiesa, Vācija) saņēma pa faksu prasītājas pamatlietā pieteikumu par lietas ierosināšanu, kurš bija datēts ar 2012. gada 15. decembri. 2013. gada 4. janvārī minētā tiesa aicināja prasītāju pamatlietā apmaksāt avansu par tiesas izdevumiem. Šis avanss joprojām nebija nomaksāts 2013. gada 12. martā, kad Landgericht Nürnberg‑Fürth (Nirnbergas‑Firtes apgabaltiesa) atgādināja prasītājai pamatlietā, ka minētais avanss nav iemaksāts un ka nav iesniegts prasības pieteikuma oriģināls.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">15.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2013. gada 23. septembrī Heitec vēstulē, kas bija adresēta Heitech, norādīja, ka tā atsakās ar to noslēgt vienošanos par līdzāspastāvēšanu. Tā tai piedāvāja noslēgt licences līgumu un vienlaikus norādīja, ka ir sākusi tiesvedību. Jaunā vēstulē, kas tika adresēta Heitech 2013. gada 29. decembrī, Heitec informēja atbildētāju pamatlietā, ka tā pamatojas uz savu komercnosaukumu un ka tā ir Eiropas Savienības preču zīmes “HEITEC” īpašniece. Tā turklāt paziņoja, ka ir ierosināta tiesvedība.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">16.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2013. gada 30. decembrī Landgericht Nürnberg‑Fürth (Nirnbergas‑Firtes apgabaltiesa) saņēma Heitec procesuālos rakstus, kuri bija datēti ar 2013. gada 12. decembri un kuriem bija pievienots čeks par tiesas izvedumiem, kā arī jauns pieteikums par lietas ierosināšanu, kas bija datēts ar 2013. gada 4. oktobri. 2014. gada 14. janvārī minētā tiesa vērsa Heitec uzmanību uz to, ka ir nepieciešams izsniegt 2012. gada 15. decembra pieteikumu par lietas ierosināšanu, bet Heitec joprojām nebija iesniegusi minētajai tiesai un atbildētājai pamatlietā paredzētos oriģinālus. Tātad pēc uzaicinājuma iesniegt šos dokumentus Heitec 2014. gada 22. februārī nosūtīja minētos oriģinālus Landgericht Nürnberg‑Fürth (Nirnbergas‑Firtes apgabaltiesa).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">17.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2014. gada 24. februārī Landgericht Nürnberg‑Fürth (Nirnbergas‑Firtes apgabaltiesa) vērsa Heitec uzmanību uz to, ka 2014. gada 22. februārī saņemtā pieteikuma par lietas ierosināšanu oriģinālā ietvertie prasījumi nesakrīt ar prasījumiem, kas bija ietverti 2012. gada 31. decembrī iesniegtajā pieteikumā par lietas ierosināšanu. 2014. gada 16. maijā Landgericht Nürnberg‑Fürth (Nirnbergas‑Firtes apgabaltiesa) visbeidzot sāka tiesvedību un uzdeva 2012. gada 15. decembra pieteikuma par lietas ierosināšanu kopijas izsniegt atbildētājām pamatlietā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">18.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2014. gada 23. maijā visbeidzot 2012. gada 15. decembra pieteikums par lietas ierosināšanu tika izsniegts atbildētājām pamatlietā  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-9" href="#t-9">9</a>
</span>) – pēc tam, kad 2014. gada 21. maijā Landgericht Nürnberg‑Fürth (Nirnbergas‑Firtes apgabaltiesa) tika nodoti oriģinālie dokumenti.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">19.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Heitec tādējādi izvirzīja – galvenokārt – prasījumus, kas ir pamatoti ar to tiesību aizskārumu, kādas tai ir piešķirtas ar tai piederošo komercnosaukumu “HEITEC”, un – pakārtoti – prasījumus, kas ir pamatoti ar tai piederošās Eiropas Savienības preču zīmes “HEITEC” pārkāpumu. Tā lūdza noteikt Heitech aizliegumu identificēt savu uzņēmumu ar nosaukumu “HEITECH Promotion GmbH” (I prasījums), aizliegumu tai uz precēm lietot apzīmējumus “HEITECH PROMOTION” un “HEITECH”, piedāvāt preces vai pakalpojumus, izmantojot šos apzīmējumus, izmantot šos apzīmējumus komercdokumentos, tīmekļvietnēs vai reklāmā (II prasījums), aizliegumu izmantot vai nodot tālākai izmantošanai komerciāliem nolūkiem tīmekļvietni “heitech‑promotion.de” (III prasījums) un pienākumu piekrist tās nosaukuma svītrošanai no komercreģistra (VII prasījums). Heitec turklāt attiecībā uz abām atbildētājām izvirzīja prasījumus sniegt informāciju, konstatēt pienākumu atlīdzināt zaudējumus, veikt iznīcināšanu, kā arī atlīdzināt izdevumus saistībā ar brīdinājumu (IV, V, VI un VIII prasījums).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">20.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Landgericht Nürnberg‑Fürth (Nirnbergas‑Firtes apgabaltiesa) piesprieda Heitech izmaksāt Heitec summu 1353,80 EUR, tai pieskaitot procentus, par izdevumiem saistībā ar brīdinājumu un noraidīja pārējos prasījumus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">21.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Heitec iesniedza apelācijas sūdzību Oberlandesgericht Nürnberg (Federālās zemes Augstākā tiesa Nirnbergā, Vācija). Minētā tiesa savukārt uzskatīja, ka prasība nav pamatota, jo uz Heitec bija attiecināmi ierobežojumi [akcepta rezultātā]. Šajā ziņā tā paskaidroja, ka Heitech ir izmantojusi savus vēlākus apzīmējumus nepārtrauktā vismaz piecu gadu ilgā laikposmā un ka Heitec to bija akceptējusi, jo, lai gan tai bija zināms par šo izmantošanu, tā nebija veikusi pietiekamus pasākumus, lai šo izmantošanu izbeigtu, piecu gadu laikposmā. Kā norāda minētā tiesa, Landgericht Nürnberg‑Fürth (Nirnbergas‑Firtes apgabaltiesa) celtā prasība nepārtrauca ierobežojumu [akcepta rezultātā] termiņu, jo tā tika izsniegta atbildētājām pamatlietā vienīgi pēc tam, kad bija pagājuši pieci gadi no brīdinājuma, kas tika izteikts pirms šīs prasības tiesā. Apelācijas instances tiesa turklāt nosprieda, ka nevar uzskatīt, ka akcepts bija beidzies brīdinājuma izteikšanas datumā, jo pieteikums par lietas ierosināšanu netika izsniegts īsi pēc brīdinājuma izteikšanas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">22.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Heitec cēla revīzijas sūdzību iesniedzējtiesā. Šīs pēdējās tiesas ieskatā minētās sūdzības iznākums ir atkarīgs no tā, vai attiecībā uz Heitec prasījumiem pārtraukt izmantošanu un pakārtotajiem prasījumiem ir piemērojami ierobežojumi akcepta rezultātā atbilstoši Preču zīmju likuma 21. panta 1. un 2. punktam, kā arī Regulas Nr. 207/2009 54. panta 1. un 2. punktam un 111. panta 2. punktam.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">23.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Iesniedzējtiesa norāda, ka ierobežojumi akcepta rezultātā attiecībā uz Heitec prasījumiem, kas attiecas uz Heitech veikto tai piederošās Vācijas preču zīmes izmantošanu (II prasījums, ciktāl tas attiecas uz apzīmējumu “HEITECH PROMOTION”), tiek regulēti ar Preču zīmju likuma 21. panta 1. punktu, to lasot kopsakarā ar šī likuma 125.b panta 3. punktu, ciktāl šie prasījumi ir pamatoti ar Heitec piederošo Eiropas Savienības preču zīmi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">24.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tā precizē, ka ar Preču zīmju likuma 21. panta 1. punktu Vācijas tiesībās tiek pārņemti ierobežojumi akcepta rezultātā iebilst pret reģistrētu preču zīmi, kas ir paredzēti Direktīvas 2008/95 9. pantā attiecībā uz tiesībām, kuras piešķir ar preču zīmēm (Direktīvas 2008/95 9. panta 1. punkts) un ar citiem apzīmējumiem – ieskaitot komercnosaukumus –, ko izmanto komercdarbībā (Direktīvas 2008/95 9. panta 2. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">25.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ciktāl Heitec prasība ir vērsta pret Heitech komercnosaukumu (I, II, III un VII prasījums), ierobežojumi [akcepta rezultātā] atbilstoši iesniedzējtiesas konstatētajam ir regulēti ar Preču zīmju likuma 21. panta 2. punktu. Šajā ziņā minētā tiesa precizē, ka, lai gan šīs tiesību normas normatīvais saturs ir plašāks par Direktīvas 2008/95 normatīvo saturu un arī neatspoguļojas Regulas Nr. 207/2009 54. pantā, tas ir interpretējams harmoniski tai interpretācijai, kas atbilst šai direktīvai, kāda ir jāveic par Preču zīmju likuma 21. panta 1. punktu. Turklāt, ciktāl Heitec pamatojas uz Eiropas Savienības preču zīmi, Preču zīmju likuma 21. panta 2. punkts esot piemērojams atbilstoši atsaucei uz valsts tiesībām, kas ir ietverta Regulas Nr. 207/2009 101. panta 2. punktā  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-10" href="#t-10">10</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">26.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Attiecībā uz Heitec prasījumiem par Heitech veikto tai piederošās Eiropas Savienības preču zīmes izmantošanu (II prasījums, ciktāl tas attiecas uz apzīmējumu “HEITECH”) iesniedzējtiesa vispirms konstatē, ka šeit nozīme ir Regulas Nr. 207/2009 54. un 110. pantam un 111. panta 2. punktam.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">27.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Iesniedzējtiesa turpinājumā atgādina šādus apelācijas instances tiesas veiktos konstatējumus. Pirmkārt, Heitech faktiski ir izmantojusi savu komercnosaukumu savas komercdarbības identificēšanai un izmantojusi savas preču zīmes precēm un pakalpojumiem teritorijā, kur tās ir attiecīgi aizsargātas tādā veidā, kas atbilst prasības pieteikumā minētajam. Tātad ir notikusi izmantošana vēlākais 2009. gada 6. maijā, kas ir datums, kurā Heitech nosūtīja vēstuli Heitec, lai tai izteiktu priekšlikumu noslēgt vienošanos par līdzāspastāvēšanu. Otrkārt, ir jāuzskata, ka arī vēlākais šajā datumā Heitec uzzināja par attiecīgo apzīmējumu izmantošanu. Visbeidzot ne Landgericht Nürnberg‑Fürth (Nirnbergas‑Firtes apgabaltiesa), ne apelācijas instances tiesā netika apšaubīts, ka Heitech ir rīkojusies labā ticībā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">28.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Iesniedzējtiesas ieskatā tomēr ir nepieciešams precizēt “akcepta” nosacījumus Direktīvas 2008/95 9. panta 1. un 2. punkta un Regulas Nr. 207/2009 111. panta 2. punkta izpratnē, lai noteiktu tostarp, vai – kā tas, šķiet, ir secināms no sprieduma Budějovický Budvar  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-11" href="#t-11">11</a>
</span>) – vienīgi ar tiesību aizsardzības līdzekļa iesniegšanu administratīvajā iestādē vai tiesā var pārtraukt piecu gadu termiņu ierobežojumiem akcepta rezultātā vai arī šādam nolūkam varētu pietikt arī ar tādu rīcību kā brīdinājuma vēstules nosūtīšana, pēc kuras ne obligāti vai ne uzreiz seko tiesību aizsardzības līdzekļa iesniegšana iepriekš minētajās tiesu instancēs. Konkrētāk, iesniedzējtiesai ir šaubas par to, vai tāda rīcība kā tā, kuru veica Heitec saistībā ar tiesvedību pamatlietā, var tikt uzskatīta par rīcību, ar kuru tiek izbeigts akcepts iepriekš minēto tiesību normu izpratnē. Visbeidzot gadījumā, ja galu galā ir celta prasība tiesā, iesniedzējtiesa jautā, kurā brīdī ierobežojumiem akcepta rezultātā noteiktais termiņš ir uzskatāms par pārtrauktu, ja atbildētājs pieteikumu par lietas ierosināšanu – agrākās preču zīmes īpašnieka vainas dēļ – saņem datumā, kas ir pēc piecu gadu termiņa beigām.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">29.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajos apstākļos Bundesgerichtshof (Federālā augstākā tiesa, Vācija) nolēma apturēt tiesvedību un ar nolēmumu, kas Tiesas kancelejā tika saņemts 2020. gada 25. septembrī, uzdot tai šādus prejudiciālus jautājumus:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-94" title="page-12">
      “1) Vai akceptu Direktīvas 2008/95 9. panta 1. un 2. punkta, kā arī Regulas Nr. 207/2009 54. panta 1. un 2. punkta un 111. panta 2. punkta izpratnē var izslēgt, ne tikai izmantojot tiesiskās aizsardzības līdzekli, ko iesniedz administratīvajā iestādē vai tiesā, bet arī rīcību, kas īstenota, neiesaistot administratīvo iestādi vai tiesu?
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-95" title="page-12">
      2) Gadījumā, ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša, vai brīdinājuma vēstule, ar kuru agrāka apzīmējuma īpašnieks pirms tiesvedības uzsākšanas pieprasa, lai vēlāka apzīmējuma īpašnieks apņemas izbeigt attiecīgā apzīmējuma izmantošanu un apņemas maksāt līgumsodu pārkāpuma gadījumā, ir uzskatāma par rīcību, kas izslēdz akceptu Direktīvas 2008/95 9. panta 1. un 2. punkta, kā arī Regulas Nr. 207/2009 54. panta 1. un 2. punkta un 111. panta 2. punkta izpratnē?
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-96" title="page-12">
      3) Vai, lai aprēķinātu piecu gadu akcepta periodu Direktīvas 2008/95 9. panta 1. un 2. punkta, kā arī Regulas Nr. 207/2009 54. panta 1. un 2. punkta un 111. panta 2. punkta izpratnē, tiesā celtas prasības gadījumā ir jāņem vērā brīdis, kad pieteikums par lietas ierosināšanu ir iesniegts tiesā, vai arī brīdis, kad to ir saņēmis atbildētājs? Vai šajā kontekstā ir nozīme tam, ka agrākas preču zīmes īpašnieka vainas dēļ atbildētājs pieteikumu par lietas ierosināšanu saņem ar kavēšanos, kā rezultātā tiek pārsniegts piecu gadu termiņš?
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-97" title="page-12">
      4) Vai ierobežojumi atbilstoši Direktīvas 2008/95 9. panta 1. un 2. punktam, kā arī Regulas Nr. 207/2009 54. panta 1. un 2. punktam un 111. panta 2. punktam līdztekus prasībām izbeigt darbību attiecas arī uz turpmākiem prasījumiem, kas balstīti uz tiesību aktiem preču zīmju jomā, piemēram, par zaudējumu atlīdzību, informācijas sniegšanu un iznīcināšanu?”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">III.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tiesvedība Tiesā</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">30.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Heitec, Heitech, kā arī Eiropas Komisija ir iesniegušas Tiesā savus apsvērumus. Tiesa turklāt ir uzdevusi jautājumus, lai saņemtu rakstveida atbildi, visiem lietas dalībniekiem šīs prejudiciālā nolēmuma tiesvedības rakstveida daļā, un tie visi ir iesnieguši Tiesai savas atbildes uz šiem jautājumiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">IV.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Analīze</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">A.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ievada precizējumi</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">31.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Runājot par piemērojamām tiesībām, Tiesai adresētie prejudiciālie jautājumi ir par to, kā interpretēt Direktīvas 2008/95 un Regulas Nr. 207/2009 normas. Lai gan abi šie akti pašlaik ir atcelti un aizstāti  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-12" href="#t-12">12</a>
</span>), tajos, kā ir norādījusi iesniedzējtiesa, ir ietvertas pamatlietā ratione temporis piemērojamās normas, jo būtībā šajā lietā ir jānosaka, kāda veida rīcība var izbeigt akceptu attiecībā uz agrāk iegūtu tiesību aizskārumu, par kuru ir zināms, situācijā, kad minēto tiesību īpašnieks – prasītāja pamatlietā – galu galā ir vērsies tiesā un prasība ir tikusi izsniegta atbildētājai pamatlietā vēlākais 2014. gada 23. maijā, tātad laikā, kad bija piemērojami abi iepriekš minētie tiesību akti.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">32.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Attiecībā uz minētajiem tiesību aktiem atgādināšu, ka Regulā Nr. 207/2009 ir definēts tiesiskais režīms, ko piemēro Eiropas Savienības preču zīmei, kuru saprot kā preču vai pakalpojumu preču zīmi, kas ir reģistrēta saskaņā ar šajā regulā noteiktajiem nosacījumiem  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-13" href="#t-13">13</a>
</span>). Šajā ziņā ir jāatzīmē, ka Heitec pieder Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “HEITEC”, kas reģistrēta 2005. gada 4. jūlijā, un atbildētājai pamatlietā pieder Eiropas Savienības grafiska preču zīme, kas ietver vārdisku elementu “HEITECH”, kura reģistrēta 2008. gada 20. novembrī. Savukārt Direktīva 2008/95 ir piemērojama preču zīmei attiecībā uz precēm vai pakalpojumiem, kas ir reģistrācijas priekšmets vai uz ko attiecas reģistrācijas pieteikums dalībvalstī kā par individuālu preču zīmi, kolektīvu preču zīmi vai garantijas vai sertifikācijas zīmi  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-14" href="#t-14">14</a>
</span>). Atbildētājai pamatlietā pieder Vācijas grafiska preču zīme, kas ietver vārdisku elementu “HEITECH PROMOTION” un kas ir reģistrēta 2003. gada 4. februārī.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">33.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Dažādos prasījumos, kas ir izvirzīti pamatlietā aplūkotajā prasībā, tiek apstrīdēta gan Heitech piederošās Vācijas preču zīmes izmantošana, gan tai piederošās Eiropas Savienības preču zīmes izmantošana  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-15" href="#t-15">15</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">B.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par pirmo un otro prejudiciālo jautājumu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">34.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar Tiesai uzdoto pirmo un otro prejudiciālo jautājumu, kas, manuprāt, ir jāapskata kopā, iesniedzējtiesa vēlas saņemt Tiesas precizējumus par tiesisko režīmu, kas piemērojams ierobežojumiem akcepta rezultātā, kuri ir paredzēti gan Direktīvā 2008/95, gan Regulā Nr. 207/2009.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">35.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Iesākumā ir jāatzīmē, ka Direktīvas 2008/95 9. panta 1. punkta  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-16" href="#t-16">16</a>
</span>) teksts ir gandrīz identisks Regulas Nr. 207/2009 54. panta 1. punktam. Abās šajās tiesību normās ir paredzēts līdzīgs mehānisms: agrākas (valsts vai Eiropas Savienības) preču zīmes īpašnieks, kas ir akceptējis, ka citā dalībvalstī vai vispārīgāk Savienībā tiek izmantota vēlāk reģistrēta preču zīme – nepārtrauktā piecu gadu ilgā laikposmā un zinot par šo izmantošanu –, vairs nevar nedz pieprasīt tās spēkā neesamības atzīšanu, nedz iebilst pret vēlākas preču zīmes izmantošanu, pamatojoties uz agrāko preču zīmi, attiecībā uz precēm vai pakalpojumiem, kuriem ir tikusi izmantota vēlākā preču zīme. Ierobežojumi akcepta rezultātā var neiestāties vismaz divos gadījumos: ja pieteikums par vēlāku preču zīmi ir ticis iesniegts ļaunprātīgi vai ja vairs nav iespējams konstatēt agrākās preču zīmes īpašnieka akceptu. Regulas Nr. 207/2009 111. panta 2. punktā ir paredzēts līdzīgs mehānisms.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">1.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Kas ir zināms par akceptu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">36.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar diviem pirmajiem prejudiciālajiem jautājumiem Tiesai tiek lūgts precizēt, kāda notikuma vai kādas rīcības gadījumā var tikt izbeigts akcepts Direktīvas 2008/95 9. panta 1. punkta, kā arī Regulas Nr. 207/2009 54. panta 1. un 2. punkta un 111. panta 2. punkta izpratnē.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">37.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirms sniedzu atbildi uz šiem jautājumiem, vispirms ir jādefinē šis jēdziens “akcepts”. Šajā ziņā spriedumā Budějovický Budvar  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-17" href="#t-17">17</a>
</span>) ir ietverts noteikts skaits lietderīgu precizējumu. Tiesai minētajā lietā tostarp tika jautāts par to, kā interpretēt Direktīvas 89/104/EEK  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-18" href="#t-18">18</a>
</span>) 9. panta 1. punktu, proti, normu, kas identiskā redakcijā ir pārņemta Direktīvas 2008/95 9. panta 1. punktā, un tādēļ iepriekš minētajā spriedumā ietvertās atziņas, kas attiecas uz Direktīvu 89/104, mutatis mutandis ir attiecināmas uz Direktīvas 2008/95 9. panta 1. punkta interpretāciju.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">38.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No minētā sprieduma tātad var secināt, ka Direktīvas 2008/95 9. panta 1. punktā minētais akcepts, ņemot vērā, ka tas nav definēts nedz šajā normā, kurā nav tiešas atsauces uz valsts tiesībām šajā nolūkā, nedz arī nevienā citā šīs direktīvas normā, ir autonoms Savienības tiesību jēdziens  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-19" href="#t-19">19</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">39.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt Tiesa, tostarp ņemot vērā Direktīvas 89/104  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-20" href="#t-20">20</a>
</span>) trešo, septīto, devīto un vienpadsmito apsvērumu, ir nospriedusi, ka ar tās 9. pantu “tiek pilnībā saskaņoti nosacījumi, kādos vēlākas reģistrētas preču zīmes īpašnieks var ierobežojumu akcepta rezultātā saglabāt savas tiesības uz šo preču zīmi, ja identiskas agrākas preču zīmes īpašnieks pieprasa atzīt šo vēlāko preču zīmi par spēkā neesošu vai iebilst pret šīs preču zīmes izmantošanu”  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-21" href="#t-21">21</a>
</span>). Tā kā šie apsvērumi ir pārņemti Direktīvas 2008/95 4., 8., 10. un 12. apsvērumā, šis konstatējums turpina būt spēkā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">40.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Visbeidzot Tiesa ir konstatējusi, ka šis pats akcepta jēdziens ir izmantots Regulas Nr. 207/2009 54. panta 1. punktā “tādā pašā nozīmē kā Direktīvas 89/104 9. panta 1. punktā”  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-22" href="#t-22">22</a>
</span>) un tātad kā Direktīvas 2008/95 9. panta 1. punktā. Akcepts gan Direktīvas 2008/95 9. panta 1. punkta, gan Regulas Nr. 207/2009 54. panta 1. punkta izpratnē tātad ir autonoms Savienības tiesību jēdziens, kura jēgai un tvērumam jābūt identiskam visās dalībvalstīs un kuram ir jāsniedz autonoma un vienveidīga interpretācija Savienības tiesību sistēmā  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-23" href="#t-23">23</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">41.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Aicināta precizēt tāda autonoma Savienības tiesību jēdziena interpretāciju, kam nav sniegta definīcija Savienības tiesībās, Tiesa ir veikusi klasisko analīzi, nosakot šī jēdziena jēgu un tvērumu, atsaucoties uz termina “akcepts” ierasto nozīmi ikdienas valodā, ņemot vērā kontekstu, kādā tas tiek lietots, un tā tiesiskā regulējuma mērķus, kura daļu tas veido  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-24" href="#t-24">24</a>
</span>). No šīs analīzes izrietēja, ka “tas, kurš piecieš, izrāda pasivitāti, atturoties veikt savā rīcībā esošus pasākumus, lai novērstu situāciju, kas viņam ir zināma un kas nav noteikti vēlama. [..] Jēdziens “akcepts” nozīmē, ka tas, kurš akceptē, saglabā pasivitāti situācijā, kurā viņam būtu iespēja iebilst”  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-25" href="#t-25">25</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">42.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi, pirmkārt, agrākas preču zīmes īpašniekam nozīmīgu laika posmu ir “apzināti jāpieļauj” par savu preču zīmi vēlākas preču zīmes izmantošana, proti, “ar nodomu”, “zinot apstākļus”  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-26" href="#t-26">26</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">43.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrkārt, Direktīvas 89/104 tāpat kā Direktīvas 2008/95 mērķis “ir līdzsvarot preču zīmes īpašnieka intereses saglabāt šīs preču zīmes pamatfunkciju un citu uzņēmēju intereses [izmantot] apzīmējumus, ar kuriem var apzīmēt viņu preces un pakalpojumus”  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-27" href="#t-27">27</a>
</span>), un šis mērķis “nozīmē, ka, lai saglabātu šo pamatfunkciju, agrākas preču zīmes īpašniekam [..] ir jāspēj iebilst pret viņa preču zīmei identiskas vēlākas preču zīmes izmantošanu”  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-28" href="#t-28">28</a>
</span>). Tādējādi Tiesa sprieduma Budějovický Budvar  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-29" href="#t-29">29</a>
</span>) 49. punktā lēma, ka “jebkura darbība administratīvajā procesā vai prasība tiesā, kuras Direktīvas 89/104 9. panta 1. punktā [un tātad Direktīvas 2008/95 9. panta 1. punktā] paredzētajā termiņā ir cēlis agrākas preču zīmes īpašnieks, pārtrauc ierobežojumu akcepta rezultāt[ā] termiņu”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">2.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par tiesību aizskāruma akcepta izbeigšanās nepieciešamo formalizēšanu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">44.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šādas darbības veikšana vai prasības iesniegšana acīmredzami ir galējā, visvairāk formalizētā pakāpe “iespējai iebilst”, citējot Tiesas izmantotos terminus. Tomēr no sprieduma Budějovický Budvar  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-30" href="#t-30">30</a>
</span>) 49. punkta redakcijas vien neizriet, ka Tiesa būtu lēmusi, ka, vienīgi veicot šādu darbību vai iesniedzot šādu prasību, tiek pārtraukts ierobežojumu akcepta rezultātā termiņš. Manuprāt, tā nav arī tieša Savienības likumdevēja noteikta prasība, ņemot vērā Direktīvas 2008/95 9. panta 1. un 2. punkta, kā arī Regulas Nr. 207/2009 54. panta 1. un 2. punkta un 111. panta 2. punkta tekstu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">45.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Heitech apgalvo, ka šīs tiesību normas ir jāinterpretē tādējādi, ka tās attiecas vienīgi uz tiesību aizsardzības līdzekļiem, kas faktiski tikuši izmantoti ierobežojumu akcepta rezultātā izbeigšanai, un savas argumentācijas pamatojumam atsaucas uz dažādām normām Padomes Direktīvā 2004/48/EK (2004. gada 29. aprīlis) par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-31" href="#t-31">31</a>
</span>). Šajās tiesību normās esot biežas atsauces uz kompetentajām valsts tiesu iestādēm intelektuālā īpašuma jomā. Tomēr jānorāda, ka Direktīvas 2004/48 mērķis ir tuvināt valsts tiesību aktus, kas līdz direktīvas pieņemšanai paredzēja atšķirīgu aizsardzības līmeni attiecībā uz intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības līdzekļiem, tādēļ tās priekšmets atbilstoši tās 1. pantam tieši ir “pasākumi, kārtība un aizsardzības līdzekļi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu”. Visiem šiem pasākumiem, kārtībai un aizsardzības līdzekļiem ir tiesvedības raksturs. Turklāt ir jākonstatē, ka nevienā Direktīvas 2004/48 normā nav aplūkots jautājums par ierobežojumiem akcepta rezultātā, tādējādi no šīs direktīvas interpretācijas patiešām nevar izdarīt nekāda veida lietderīgus secinājumus šajā lietā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">46.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi, pieturoties pie tā, ka pašlaik apskatāmo abu tiesību normu tekstā nav sīkāku precizējumu, varētu secināt, ka jebkāda veida agrākas preču zīmes īpašnieka rīcība, ar kuru kaut cik aktīvā veidā tiek iebilsts pret to, ka vēlākas preču zīmes īpašnieks izmanto attiecīgo preču zīmi un/vai apzīmējumu, būtu pietiekama, lai pārtrauktu ierobežojumu akcepta rezultātā termiņu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">47.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ja abu pašlaik aplūkojamo tiesību normu gramatiskā interpretācija nesniedz vajadzīgo skaidrību, ir jāraugās, kāds ir tām izvirzītais mērķis (telos). Šajā ziņā ir jākonstatē, ka Savienības likumdevējs ir skaidri norādījis, ka ierobežojumi akcepta rezultātā tika paredzēti “juridiskās skaidrības [tiesiskās drošības] dēļ un lai netaisnīgi neierobežotu agrākas preču zīmes īpašnieka intereses”  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-32" href="#t-32">32</a>
</span>). Lai aizpildītu likumdevēja atstātos robus, tātad ir pienācīgi jāņem vērā viņa griba “līdzsvarot preču zīmes īpašnieka intereses saglabāt šīs preču zīmes pamatfunkciju un citu uzņēmēju intereses [izmantot] apzīmējumus, ar kuriem var apzīmēt viņu preces un pakalpojumus”  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-33" href="#t-33">33</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">48.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Manuprāt, no iepriekš minētā izriet, ka akcepts tiek pārtraukts, tiklīdz agrākas preču zīmes īpašnieks veic pasākumus, kādi ir tā rīcībā, lai tiktu izbeigts viņa tiesību aizskārums. Tā kā ir jālīdzsvaro visas iesaistītās intereses, ievērojot katras [iesaistītās personas] tiesisko drošību, šādiem iebildumiem ir jābūt formalizētiem, izmantojot pieejamajos tiesību aizsardzības līdzekļus, lai panāktu saistošu noregulējumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">49.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Proti, iebildumu formalizēšana ir nepieciešama, kā to ir pamatoti apgalvojusi Heitech un Komisija, lai garantētu Direktīvas 2008/95 9. panta 1. punkta, kā arī Regulas Nr. 207/2009 54. panta 1. un 2. punkta un 111. panta 2. punkta lietderīgo iedarbību. Ja ar neformālu informācijas apmaiņu, piemēram, parastas vēstules nosūtīšanu, pietiktu, lai pārtrauktu ierobežojumu akcepta rezultātā termiņu, vēlākas preču zīmes īpašnieka tiesiskais stāvoklis (pieņemot, ka ir izpildīti pārējie nepieciešamie nosacījumi) nekad nevarētu nostiprināties. Taču ir skaidri redzams, ka tāda nav bijusi Savienības likumdevēja griba, kā esmu to jau atgādinājis iepriekš. Piemēram, vēstule ar draudiem sākt tiesvedību, kas tā arī nekad netiktu realizēti, sprieduma Budějovický Budvar  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-34" href="#t-34">34</a>
</span>) izpratnē nozīmētu, ka agrākās preču zīmes īpašnieks nav veicis pasākumus, kādi ir tā rīcībā, lai novērstu situāciju, par kuru viņam noteikti ir zināms, un šī iemesla dēļ paildzināt akceptu, nevis to pārtraukt. Šajā ziņā brīdinājuma vēstules nosūtīšana nesniedz stingrākas garantijas par nolūka īstenot savas tiesības saistošā veidā nopietnību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">50.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Iebildumu formalizēšana ir nepieciešama, jo tiesiskā drošība prasa, lai tiktu precīzi noteikts gan ierobežojumu akcepta rezultātā termiņa sākums  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-35" href="#t-35">35</a>
</span>), gan tā pārtraukšanas vai izbeigšanas brīdis. Lai tiktu izpildīta šī prasība, pārtraukt akceptu var tikai notikums, kas nepārprotamā veidā atspoguļo skaidru un nopietnu nolūku izmantot savas tiesības, piemēram, sākot tiesvedību tiesā vai iesniedzot sūdzību administratīvajā iestādē.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">51.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No iepriekš minētā izriet, ka vienīgi nepārprotamā veidā izteikts skaidrs un nopietns nodoms izbeigt akceptu, agrāko tiesību īpašniekam sākot tiesvedību tiesā vai iesniedzot sūdzību administratīvajā iestādē, ja tas ir izteikts piecu gadu laikā no brīža, kad tam ir kļuvis zināms par vēlākas preču zīmes izmantošanu, var izbeigt akceptu Direktīvas 2008/95 9. panta 1. un 2. punkta, kā arī Regulas Nr. 207/2009 54. panta 1. un 2. punkta un 111. panta 2. punkta izpratnē.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">C.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par trešo prejudiciālo jautājumu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">52.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ja atbilstoši manis ieteiktajam Tiesa lemtu, ka, vienīgi iesniedzot sūdzību administratīvajā iestādē vai ceļot prasību tiesā, var pārtraukt piecu gadu termiņu un tādējādi izbeigt akceptu Direktīvas 2008/95 9. panta 1. punkta, kā arī Regulas Nr. 207/2009 54. panta 1. un 2. punkta un 111. panta 2. punkta izpratnē, iesniedzējtiesa turklāt lūdz Tiesu precizēt, kurā konkrētajā brīdī šis termiņš ir uzskatāms par izbeigtu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">53.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā norādīšu, ka no manas analīzes par pirmo un otro prejudiciālo jautājumu izriet, ka noteicošā ir agrākās preču zīmes īpašnieka attieksme. Manuprāt, lai noteiktu, vai ierobežojumu akcepta rezultātā termiņš ir pārtraukts, ir jāraugās no šī īpašnieka skatpunkta, lai pārbaudītu, vai no subjektīvā skatpunkta tas ir veicis visus nepieciešamos pasākumus, lai tiktu izbeigts tā tiesību aizskārums, ceļot prasību tiesā. Brīdī, kad šī prasība ir iesniegta, ļoti skaidri atklājas agrākās preču zīmes īpašnieka nopietnais un nepārprotamais nolūks izmantot savas tiesības.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">54.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt atšķirībā no noilguma termiņa, kas ietekmē tādu subjektīvo tiesību īstenošanu, uz kurām attiecīgā persona vairs nevar efektīvi atsaukties tiesā  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-36" href="#t-36">36</a>
</span>), termiņš ierobežojumiem akcepta rezultātā tiešā veidā un nekavējoties ietekmē spēju vērsties tiesā. Prasībai tātad nav piemērojami ierobežojumi akcepta rezultātā, ja vien tā ir celta piecu gadu laikā no brīža, kad ir kļuvis zināms par izmantošanu, un tātad, manuprāt, ir loģiski, ka ierobežojumu akcepta rezultātā termiņš tiek pārtraukts dienā, kad tiek celta prasība vai, precīzāk, tiek iesniegts pieteikums par lietas ierosināšanu. Lai gan Savienības tiesībās ierobežojumu akcepta rezultātā termiņš kā tāds ir harmonizēts, kā arī principā ir harmonizētas no šī akcepta izrietošās sekas, Savienības tiesības atstāj pilnīgi dalībvalstu ziņā tādas prasības tiesā procesuālo nosacījumu organizēšanu (kā arī nosacījumus prasības pieņemamībai vai tās izsniegšanai), kuras mērķis tieši ir izbeigt šo akceptu. Šādos apstākļos noteikt, ka prasības tiesā celšanas dienā tiek pārtraukts ierobežojumu akcepta rezultātā termiņš, manuprāt, Savienības tiesību pašreizējā attīstības stadijā ir vislabākais risinājums un tas ir vispiemērotākais, lai nogludinātu tās atšķirības starp dalībvalstīm, kas varētu izrādīties visievērojamākās turpmākajās tiesvedības procesa stadijās. Prasības celšanas dienā agrākās preču zīmes īpašnieka nolūks var tikt konstatēts ar samērā drošu pārliecību  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-37" href="#t-37">37</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">55.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turpretī, manuprāt, ir nedrošāk izvēlēties datumu, kurā prasība tiek izsniegta otrai pusei, ņemot vērā atšķirības starp dalībvalstu praksi, uz kurām esmu atsaucies iepriekš. Šajā ziņā piekrītu Komisijas izteiktajām atrunām.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">56.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Visbeidzot turklāt – tāpat kā Komisija – uzskatu, ka, lai gan ierobežojumu [akcepta rezultātā] termiņš principā tiek pārtraukts, sākot no prasības celšanas dienas kompetentajā tiesā, galu galā tieši tiesām, kurās ir iesniegta lieta, būs jānosaka, vai tas tā ir. Tādējādi, tā kā ir jāņem vērā arī vēlākās preču zīmes īpašnieka intereses, ierobežojumu akcepta rezultātā termiņa pārtraukšana var notikt vienīgi ar zināmiem nosacījumiem, no kuriem pirmais ir – iesniegtajai prasībai ir jābūt pieņemamai. Šī paša iemesla dēļ, proti, paturot prātā šīs intereses, atbildētājas informēšanai par to, ka šāda prasība pastāv, ir jānotiek salīdzinoši īsā termiņā pēc minētās prasības celšanas. Prasītājai, kas vilcinātos novērst trūkumus, piemēram, prasības pieteikumā, kurā ir konstatēti formas trūkumi, vai kas vienā vai citā veidā liktu šķēršļus tiesvedības norisei, saglabājot neskaidrību par tās patieso nolūku vērsties tiesā (piemēram, nenomaksājot tiesas izdevumus) vai, kā to ir minējusi iesniedzējtiesa, novilcinot vienīgi savas vainas dēļ atbildētājas informēšanu tādējādi, ka pagājušā laika dēļ atbildētajai varētu būt radusies tiesiskā paļāvība, ka tā var atsaukties uz akceptu, nevajadzētu šādos ļoti īpašos apstākļos ļaut pretendēt uz ierobežojumu akcepta rezultātā termiņa pārtraukšanu, kamēr šī prasītāja attiecīgi nav novērsusi trūkumus prasības pieteikumā, nomaksājusi tiesas izdevumus vai kamēr tā nav galu galā izpildījusi tiesas, kurā ir celta prasība, izteiktās norādes, lai tās prasību galu galā varētu uzskatīt par tādu, kas ir faktiski iesniegta.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">57.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Atgādinu, ka saskaņā ar Savienības tiesībām ierobežojumu akcepta rezultātā termiņš ir pieci gadi un to sāk skaitīt no brīža, kad agrākas preču zīmes īpašniekam kļūst zināms par vēlākas preču zīmes īpašnieka veikto tās izmantošanu. Šis piecu gadu termiņš ir pilnīgi piemērots, lai agrākās preču zīmes īpašnieks varētu izmantot savas tiesības tādas situācijas kontekstā, par kuru tam ir zināms jau ilgu laiku, negaidot pašas termiņa beigas, lai celtu savu prasību. Šādā gadījumā šī īpašnieka interesēs būtu celt prasību pēc iespējas agrāk, to iesniedzot piekritīgajā tiesā un izpildot formas prasības, pretējā gadījumā tam varētu pārmest zināma veida nolaidību  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-38" href="#t-38">38</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">58.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šādos apstākļos, ja ierobežojumu akcepta rezultātā termiņš iestājas laikā starp minētās prasības celšanu un tās izsniegšanu atbildētājam, tiesai, kurā ir celta prasība, ir jānovērtē, vai atbildētāja informēšana ir tikusi novēlota un – attiecīgā gadījumā – vai šajā nokavējumā ir vainojama prasītājas rīcība tiesvedības laikā. Šādā gadījumā tiesai, kurā ir celta prasība, turklāt ir jāpārbauda, vai šāda rīcība ļauj šaubīties par tajā iesniegtās prasības nopietno raksturu, un šīs pārbaudes iznākumā tai ir jāizdara visi secinājumi attiecībā uz ierobežojumu akcepta rezultātā termiņa aprēķinu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">59.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No iepriekš minētā izriet, ka tad, ja agrākās preču zīmes īpašnieks ir cēlis prasību tiesā, principā šīs prasības celšanas diena ir jānosaka par ierobežojumu akcepta rezultātā piecu gadu termiņa pārtraukšanas dienu, kā tas ir paredzēts Direktīvas 2008/95 9. panta 1. un 2. punktā, kā arī Regulas Nr. 207/2009 54. panta 1. un 2. punktā un 111. panta 2. punktā. Ja šis termiņš iestājas laikā starp minētās prasības celšanu un tās izsniegšanu atbildētājam, tiesai, kurā ir celta prasība, ir jānovērtē, vai atbildētājas informēšana ir tikusi novēlota un, ja tas tā ir, vai šajā nokavējumā ir vainojama prasītājas rīcība tiesvedības laikā. Attiecīgā gadījumā tiesai, kurā ir celta prasība, turklāt ir jāpārbauda, vai šāda rīcība ļauj šaubīties par tajā iesniegtās prasības nopietno raksturu, un šīs pārbaudes iznākumā tai ir jāizdara visi secinājumi attiecībā uz ierobežojumu akcepta rezultātā termiņa aprēķinu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">D.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par ceturto prejudiciālo jautājumu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">60.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar šo jautājumu iesniedzējtiesa vēlas noskaidrot, vai ierobežojumu iestāšanās gadījumā tie attiecas ne tikai uz prasību pārtraukt vēlākās preču zīmes izmantošanu, bet arī uz pakārtotiem vai saistītiem prasījumiem, piemēram, par zaudējumu atlīdzību, informācijas sniegšanu un to preču iznīcināšanu, ar kurām pārkāpj preču zīmes.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">61.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Uzreiz ir jāatbild uz prasītājas pamatlietā iebildi, saskaņā ar kuru, ciktāl pamatlietā ierobežojumi nav iestājušies, tiesai neesot arī jāatbild uz šo ceturto prejudiciālo jautājumu. Atgādinu, ka, lai gan Tiesas uzdevums ir sniegt iesniedzējtiesai lietderīgu to tiesību normu interpretāciju, kuras tā ir iecerējusi piemērot, Tiesas kompetencē tomēr nav lemt par faktiem pamatlietā vai piemērot valsts pasākumiem vai situācijām Savienības tiesību normas, ko tā ir interpretējusi, jo šie jautājumi ir ekskluzīvā valsts tiesu kompetencē  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-39" href="#t-39">39</a>
</span>). Līdz ar to Tiesa nevar vadīties no pieņēmuma, ka prasītājas šajās tiesās celtajai prasībai nav iestājušies ierobežojumi akcepta rezultātā, lai atteiktos atbildēt uz uzdoto jautājumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">62.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Atgriežoties pie šī ceturtā jautājuma, pirmkārt, norādīšu, ka ne Direktīvas 2008/95 9. panta 1. un 2. punkta, ne arī Regulas Nr. 207/2009 54. panta 1. un 2. punkta un 111. panta 2. punkta tekstā nav konkrēti precizētas ierobežojumu akcepta rezultātā sekas. Tomēr, lasot šīs tiesību normas, atklājas, ka tad, ja ir izpildīti nosacījumi, kas citastarp ir minēti šajās tiesību normās, lai konstatētu ierobežojumus akcepta rezultātā, agrākās preču zīmes īpašniekam “vairs nav tiesību, pamatojoties uz šo agrāko preču zīmi, ne griezties pēc atzinuma, ka vēlākā preču zīme ir spēkā neesoša, ne iebilst pret vēlākās preču zīmes lietošanu attiecībā uz precēm vai pakalpojumiem, kam šī vēlākā preču zīme tikusi lietota”  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-40" href="#t-40">40</a>
</span>). Tātad, argumentējot a contrario, pirms ierobežojumu akcepta rezultātā iestāšanās preču zīmes īpašniekam ir tiesības gan lūgt atzīt vēlāku preču zīmi par spēkā neesošu, gan iebilst pret tās izmantošanu, ceļot prasību par preču zīmes pārkāpumu  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-41" href="#t-41">41</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">63.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Runājot par Eiropas Savienības preču zīmi, tās spēkā neesamības sekas savukārt ir precizētas Regulas Nr. 207/2009 55. panta 2. punktā, saskaņā ar kuru “uzskata, ka ES preču zīmei jau no paša sākuma nav bijis [..] seku”, kādas ir noteiktas šajā regulā un kuras ir paredzētas minētās regulas II sadaļas 2. iedaļā. Direktīvā 2008/95 nav ietvertas ekvivalentas tiesību normas, un no šīs direktīvas 6. apsvēruma izriet, ka “dalībvalstīm vajadzētu būt tiesīgām precizēt preču zīmju atcelšanas vai spēkā neesamības sekas”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">64.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tāpat kā analīzē par pirmo un otro prejudiciālo jautājumu, Direktīvas 2008/95 9. panta 1. un 2. punkta, kā arī Regulas Nr. 207/2009 54. panta 1. un 2. punkta un 111. panta 2. punkta teksta saturs ir jānoskaidro, veicot šo tiesību normu teleoloģisko interpretāciju. Lai gan ierobežojumi akcepta rezultātā ir mehānisms, kas ir paredzēts, lai līdzsvarotu iesaistītās intereses, nodrošinot tiesisko drošību, manuprāt, šai tiesiskajai drošībai būtu pretrunā, ka, beidzoties piecu gadu akcepta termiņam, agrākās preču zīmes īpašnieks vairs nevarētu nedz lūgt to atzīt par spēkā neesošu, nedz iebilst pret tās izmantošanu, toties varētu turpināt saņemt zaudējumu atlīdzību saistībā ar izmantošanu, pret kuru tas nav iebildis, kad tam bija iespēja to darīt, un pret kuru tam vairs nav iespēju iebilst ierobežojumu akcepta rezultātā dēļ. Proti, tiesiskās drošības nodrošināšanas mērķis patiesi tiktu apdraudēts, ja agrākas preču zīmes īpašnieks varētu bezgalīgi turpināt saņemt zaudējumu atlīdzību visu akceptētās paralēlās abu preču zīmju izmantošanas laiku. Turklāt paša šī akcepta dēļ preču, kas nevar tikt kvalificētas par tādām, ar kurām tiktu izdarīts preču zīmju pārkāpums, iznīcināšanas panākšana būtu juridisks absurds.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">65.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Es tātad sliecos uzskatīt, ka neiespējamība “iebilst pret vēlākās preču zīmes lietošanu” Direktīvas 2008/95 9. panta 1. un 2. punkta, kā arī Regulas Nr. 207/2009 54. panta 1. un 2. punkta un 111. panta 2. punkta izpratnē ir plaši interpretējama tādējādi, ka no brīža, kad ir konstatēti ierobežojumi akcepta rezultātā, agrākas preču zīmes īpašnieks zaudē visas privilēģijas, kas ir saistītas ar viņa preču zīmes agrāko izcelsmi attiecībā pret tādas vēlākās preču zīmes īpašnieku, kuras izmantošanu tas ir akceptējis, un ka līdz ar to ierobežojumi akcepta rezultātā ir jāsaprot kā tādi, kas skar ne tikai prasību pārtraukt izmantošanu, bet arī saistītos prasījumus, kuri ir pamatoti ar agrākās preču zīmes tiesībām, piemēram, prasījumus par zaudējumu atlīdzību, informācijas sniegšanu un preču iznīcināšanu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">V.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Secinājumi</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">66.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, ierosinu Tiesai uz Bundesgerichtshof (Federālā augstākā tiesa, Vācija) uzdotajiem prejudiciālajiem jautājumiem atbildēt šādi:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-144" title="page-22">
      1) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/95/EK (2008. gada 22. oktobris), ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm, 9. panta 1. un 2. punkts, kā arī Padomes Regulas (EK) Nr. 207/2009 (2009. gada 26. februāris) par Eiropas Savienības preču zīmi 54. panta 1. un 2. punkts un 111. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka vienīgi nepārprotamā veidā izteikts skaidrs un nopietns nodoms izbeigt akceptu, agrāko tiesību īpašniekam sākot tiesvedību tiesā vai iesniedzot sūdzību administratīvajā iestādē, ja tas ir izteikts piecu gadu laikā no brīža, kad tam ir kļuvis zināms par vēlākas preču zīmes izmantošanu, var izbeigt ierobežojumu akcepta rezultātā termiņu.
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-145" title="page-23">
      2) Ja agrākās preču zīmes īpašnieks ir cēlis prasību tiesā, principā šīs prasības celšanas diena ir jānosaka par ierobežojumu akcepta rezultātā piecu gadu termiņa pārtraukšanas dienu, kā tas ir paredzēts Direktīvas 2008/95 9. panta 1. un 2. punktā, kā arī Regulas Nr. 207/2009 54. panta 1. un 2. punktā un 111. panta 2. punktā. Ja šis termiņš iestājas laikā starp minētās prasības celšanu un tās izsniegšanu atbildētājam, tiesai, kurā ir celta prasība, ir jānovērtē, vai atbildētājas informēšana ir tikusi novēlota un, ja tas tā ir, vai šajā nokavējumā ir vainojama prasītājas rīcība tiesvedības laikā. Attiecīgā gadījumā tiesai, kurā ir celta prasība, turklāt ir jāpārbauda, vai šāda rīcība ļauj šaubīties par tajā iesniegtās prasības nopietno raksturu, un šīs pārbaudes iznākumā tai ir jāizdara visi secinājumi attiecībā uz ierobežojumu akcepta rezultātā termiņa aprēķinu.
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-146" title="page-23">
      3) Direktīvas 2008/95 9. panta 1. un 2. punkts, kā arī Regulas Nr. 207/2009 54. panta 1. un 2. punkts un 111. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka no brīža, kad ir konstatēti ierobežojumi akcepta rezultātā, agrākas preču zīmes īpašnieks zaudē visas privilēģijas, kas ir saistītas ar viņa preču zīmes agrāko izcelsmi attiecībā pret tādas vēlākās preču zīmes īpašnieku, kuras izmantošanu tas ir akceptējis, un ka līdz ar to ierobežojumi akcepta rezultātā šo tiesību normu izpratnē ir jāsaprot kā tādi, kas skar ne tikai prasību pārtraukt izmantošanu, bet arī saistītos prasījumus, kuri ir pamatoti ar agrākās preču zīmes tiesībām.
    </p>
    <div/>
  <hr class="note"/>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-1" href="#c-1">1</a>
</span>) Oriģinālvaloda – franču.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-2" href="#c-2">2</a>
</span>) Association internationale pour la protection de la propriété intellectuelle [Starptautiskā Intelektuālā īpašuma aizsardzības apvienība], “Kopsavilkuma ziņojums – Jautājums Q192 – Akcepts intelektuālā īpašuma tiesību aizskārumam”, 2006, pieejams šeit: https://www.aippi.fr/upload/Gothenburg%202006%20Q189%20190%20191%20192/sr192french.pdf.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-3" href="#c-3">3</a>
</span>) Spriedums, 2011. gada 22. septembris (C‑482/09, EU:C:2011:605).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-4" href="#c-4">4</a>
</span>) OV 2008, L 299, 25. lpp.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-5" href="#c-5">5</a>
</span>) OV 2009, L 78, 1. lpp.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-6" href="#c-6">6</a>
</span>) BGBl. 1994 I, 3082. lpp.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-7" href="#c-7">7</a>
</span>) Iesniedzējtiesa norāda, ka ar 2018. gada 5. jūnija lēmumu Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO) ir atzinis, ka prasītājas pamatlietā preču zīmes īpašnieces tiesības ir atceltas to neizmantošanas dēļ. Šī prasītāja par šo lēmumu cēla prasību Eiropas Savienības Vispārējā tiesā. Šo secinājumu rakstīšanas brīdī minētā prasība joprojām ir izskatīšanā (T‑520/19).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-8" href="#c-8">8</a>
</span>) Prasība pamatlietā turklāt ir vērsta pret RW, kas ir atbildētājas pamatlietā vadītājs. Ja vien nav norādes par pretējo, kopumā šajos secinājumos tiks norādīts uz Heitech kā uz atbildētāju pamatlietā.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-9" href="#c-9">9</a>
</span>) Skat. šo secinājumu 12. punktu.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-10" href="#c-10">10</a>
</span>) Atbilstoši kuram “attiecībā uz visiem jautājumiem, ko šī regula neaptver, Kopienas preču zīmju tiesa piemēro savas valsts tiesību aktus, tostarp tai saistošos starptautisko privāttiesību aktus”.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-11" href="#c-11">11</a>
</span>) Spriedums, 2011. gada 22. septembris (C‑482/09, EU:C:2011:605).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-12" href="#c-12">12</a>
</span>) Direktīva 2008/95 vairs nav spēkā kopš 2019. gada 14. janvāra, un tā ir aizstāta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2015/2436 (2015. gada 16. decembris), ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm (OV 2015, L 336, 1. lpp.). Regula Nr. 207/2009 vairs nav spēkā kopš 2017. gada 30. septembra, un tā ir aizstāta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/1001 (2017. gada 14. jūnijs) par Eiropas Savienības preču zīmi (OV 2017, L 154, 1. lpp.). Direktīvas 2015/2436 un Regulas 2017/1001 normas par ierobežojumiem akcepta rezultātā ir pilnībā identiskas tām, kas ir ietvertas Direktīvā 2008/95 un Regulā Nr. 207/2009: salīdzinājumam skat. Direktīvas 2015/2436 9. panta 1. un 2. punktu, kā arī Regulas 2017/1001 61. panta 1. un 2. punktu un 138. panta 2. punktu.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-13" href="#c-13">13</a>
</span>) Skat. Regulas Nr. 207/2009 1. pantu.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-14" href="#c-14">14</a>
</span>) Skat. Direktīvas 2008/95 1. pantu.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-15" href="#c-15">15</a>
</span>) Detalizēti par šiem dažādajiem prasījumiem skat. šo secinājumu 23. un nākamos punktus.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-16" href="#c-16">16</a>
</span>) Tā kā Direktīvas 2008/95 9. panta 2. punktā dalībvalstīm ir atļauts attiecināt šīs direktīvas 9. panta 1. punkta piemērošanu uz pirmajā normā minētajiem gadījumiem, šīs pēdējās tiesību normas interpretācija ir attiecināma arī uz dalībvalstu veikto minētās direktīvas 9. panta 2. punkta īstenošanu.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-17" href="#c-17">17</a>
</span>) Spriedums, 2011. gada 22. septembris (C‑482/09, EU:C:2011:605).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-18" href="#c-18">18</a>
</span>) Padomes Direktīva (1988. gada 21. decembris), ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm (OV 1989, L 40, 1. lpp.).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-19" href="#c-19">19</a>
</span>) Pēc analoģijas skat. spriedumu, 2011. gada 22. septembris, Budějovický Budvar (C‑482/09, EU:C:2011:605, 28. un 29. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-20" href="#c-20">20</a>
</span>) Skat. spriedumu, 2011. gada 22. septembris, Budějovický Budvar (C‑482/09, EU:C:2011:605, 30.–32. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-21" href="#c-21">21</a>
</span>) Spriedums, 2011. gada 22. septembris, Budějovický Budvar (C‑482/09, EU:C:2011:605, 33. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-22" href="#c-22">22</a>
</span>) Spriedums, 2011. gada 22. septembris, Budějovický Budvar (C‑482/09, EU:C:2011:605, 35. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-23" href="#c-23">23</a>
</span>) Pēc analoģijas skat. spriedumu, 2011. gada 22. septembris, Budějovický Budvar (C‑482/09, EU:C:2011:605, 37. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-24" href="#c-24">24</a>
</span>) Skat. spriedumu, 2011. gada 22. septembris, Budějovický Budvar (C‑482/09, EU:C:2011:605, 39. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-25" href="#c-25">25</a>
</span>) Spriedums, 2011. gada 22. septembris, Budějovický Budvar (C‑482/09, EU:C:2011:605, 44. punkts). Mans izcēlums.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-26" href="#c-26">26</a>
</span>) Spriedums, 2011. gada 22. septembris, Budějovický Budvar (C‑482/09, EU:C:2011:605, 47. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-27" href="#c-27">27</a>
</span>) Spriedums, 2011. gada 22. septembris, Budějovický Budvar (C‑482/09, EU:C:2011:605, 48. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-28" href="#c-28">28</a>
</span>) Spriedums, 2011. gada 22. septembris, Budějovický Budvar (C‑482/09, EU:C:2011:605, 48. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-29" href="#c-29">29</a>
</span>) Spriedums, 2011. gada 22. septembris (C‑482/09, EU:C:2011:605).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-30" href="#c-30">30</a>
</span>) Spriedums, 2011. gada 22. septembris (C‑482/09, EU:C:2011:605).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-31" href="#c-31">31</a>
</span>) OV 2004, L 157, 45. lpp.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-32" href="#c-32">32</a>
</span>) Direktīvas 2008/95 12. apsvērums.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-33" href="#c-33">33</a>
</span>) Spriedums, 2011. gada 22. septembris, Budějovický Budvar (C‑482/09, EU:C:2011:605, 48. punkts). Skat. arī šā sprieduma 34. punktu un tajā minēto judikatūru.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-34" href="#c-34">34</a>
</span>) Spriedums, 2011. gada 22. septembris (C‑482/09, EU:C:2011:605).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-35" href="#c-35">35</a>
</span>) Skat. – tomēr pilnīgi citā kontekstā – spriedumu, 2000. gada 16. maijs, Preston u.c. (C‑78/98, EU:C:2000:247, 68. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-36" href="#c-36">36</a>
</span>) Skat. spriedumu, 2012. gada 8. novembris, Evropaïki Dynamiki/Komisija (C‑469/11 P, EU:C:2012:705, 52. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-37" href="#c-37">37</a>
</span>) Šī pārliecība var būt tikai relatīva, kamēr nav pieņemts tiesas nolēmums pēc būtības un ņemot vērā, ka, piemēram, lietas izskatīšanas laikā vienmēr ir iespējams atteikties no prasības.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-38" href="#c-38">38</a>
</span>) Arī šeit viss ir atkarīgs no tiesas novērtējuma par visiem lietas apstākļiem, kas ir nodoti tās vērtēšanai. Piemēram, tādas prasības gadījumā, kas ir celta piecu gadu termiņa pašās beigās, bet abas lietas puses ilgu laiku ir pavadījušas sarunās vai mēģinājušas noregulēt strīdu ārpus tiesas, novēlota prasības celšana, protams, varētu arī netikt interpretēta kā agrākās preču zīmes īpašnieka nolaidība.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-39" href="#c-39">39</a>
</span>) Bagātīgajā judikatūrā skat. it īpaši spriedumu, 2006. gada 7. septembris, Jehle, Weinhaus Kiderlen (C‑489/04, EU:C:2006:527, 36. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-40" href="#c-40">40</a>
</span>) Direktīvas 2008/95 9. panta 1. punkts. Regulas Nr. 207/2009 54. pants ir izteikts līdzīgā redakcijā, kas tomēr nav pilnīgi identiska.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-41" href="#c-41">41</a>
</span>) Skat. rīkojumu, 2015. gada 10. marts, Rosa dels Vents Assessoria (C‑491/14, EU:C:2015:161, 25. punkts).</p>
</body>
</html>
