|
20.10.2021 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 372/1 |
KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2021/1833
(2021. gada 14. jūlijs),
ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/65/ES papildina, precizējot kritērijus, pēc kuriem nosaka, vai darbība ir uzskatāma par palīgdarbību attiecībā pret pamatdarbību grupas līmenī
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/65/ES (2014. gada 15. maijs) par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Direktīvu 2002/92/EK un Direktīvu 2011/61/ES (1) un jo īpaši tās 2. panta 4. punktu,
tā kā:
|
(1) |
Novērtējums par to, vai personas, Savienībā veicot darījumus savā vārdā vai sniedzot ieguldījumu pakalpojumus saistībā ar preču atvasinātajiem instrumentiem, emisijas kvotām un to atvasinātajiem instrumentiem, veic palīgdarbību attiecībā pret pamatdarbību, būtu jāveic grupas līmenī. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/34/ES (2) 2. panta 11. punkta definīciju “grupa” ietver mātesuzņēmumu un visus tā meitasuzņēmumus. Šajā regulā grupa ietver struktūras, kas atrodas Savienībā un trešās valstīs, neatkarīgi no tā, vai grupas galvenā mītne atrodas Savienībā vai ārpus tās. |
|
(2) |
Novērtējums būtu jāveic trīs alternatīvu testu (“palīgdarbības testi”) veidā, pamatojoties uz personu grupā tirdzniecības darbību. Ar testiem būtu jānosaka, vai personas grupā veic darījumus savā vārdā. Ja attiecīgās personas ieguldījumu pakalpojumus saistībā ar preču atvasinātajiem instrumentiem, emisijas kvotām vai to atvasinātajiem instrumentiem Savienībā sniedz tik lielā mērā salīdzinājumā ar grupas pamatdarbību, ka minētās darbības nevar uzskatīt par palīgdarbībām grupas līmenī, attiecīgajām personām būtu jānosaka pienākums iegūt atļauju darboties ieguldījumu brokeru sabiedrības statusā. Lai ņemtu vērā to neviendabīgo grupu ekonomisko realitāti, kurām ir jānovērtē, vai to veiktā tirdzniecība ir palīgdarbība attiecībā pret to pamatdarbību, šīm personām būtu jāļauj izlemt, kuru no trim alternatīvajiem testiem veikt, lai noteiktu, vai to tirdzniecības darbība ir palīgdarbība attiecībā pret konkrētas grupas pamatdarbību. Ja saskaņā ar kādu no šiem testiem tiek konstatēts, ka personas tirdzniecības darbība ir palīgdarbība, tā būtu jāuzskata par palīgdarbību attiecībā pret pamatdarbību Direktīvas 2014/65/ES 2. panta 1. punkta j) apakšpunkta nozīmē. |
|
(3) |
Saskaņā ar pirmo alternatīvo testu personas darbība būtu jāuzskata par palīgdarbību attiecībā pret pamatdarbību, ja tās neto nenokārtotais nosacītais riska darījums ar Savienībā tirgotiem preču atvasinātajiem instrumentiem, emisijas kvotām, vai to atvasinātajiem instrumentiem skaidras naudas norēķinam, izņemot tirdzniecības vietā tirgotos preču atvasinātos instrumentus, emisijas kvotas vai to atvasinātos instrumentus, ir mazāks par gada robežvērtību – 3 miljardiem EUR (“de minimis robežvērtības tests”). |
|
(4) |
Saskaņā ar otro alternatīvo testu personas tirdzniecības darbības apjomu salīdzina ar grupas vispārējo tirdzniecības darbību apjomu Savienībā (“tirdzniecības tests”). Personas tirdzniecības darbības apjoms būtu jānosaka, no vispārējā tirdzniecības darbību apjoma, ko veic attiecīgā persona, atņemot to darījumu apjoma summu, kas veikti grupas iekšējās likviditātes vai riska pārvaldības nolūkos, kas ir objektīvi izmērāma tādu risku samazināšana, kuri tieši attiecas uz komerciālo vai finanšu līdzekļu pārvaldības darbību vai pienākumu izpildi nolūkā nodrošināt likviditāti tirdzniecības vietā (“priviliģētie darījumi”). Līgumi, kuros attiecīgā persona grupā, kas ir līgumslēdzēja puse kādā no šiem līgumiem, ir saņēmusi atļauju saskaņā ar Direktīvu 2014/65/ES vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2013/36/ES (3), būtu jāatskaita no personas tirdzniecības darbības. Grupas vispārējā tirdzniecības darbība Savienībā ietver priviliģētus darījumus un līgumus, kuros attiecīgā persona grupā, kas ir līgumslēdzēja kādā no šiem līgumiem, ir saņēmusi atļauju saskaņā ar Direktīvu 2014/65/ES vai Direktīvu 2013/36/ES. |
|
(5) |
Tirdzniecības darbības apjoms būtu jānosaka pēc to līgumu bruto nosacītās vērtības Savienībā, kas noslēgti par preču atvasinātajiem instrumentiem, emisijas kvotām un to atvasinātajiem instrumentiem, pamatojoties uz iepriekšējo trīs gadu periodu slīdošo vidējo rādītāju. |
|
(6) |
Tirdzniecības darbības apjomu, kas izmantots kā parametrs tirdzniecības testā, piemēro kā aplēsto vērtību komercdarbībai, ko persona vai grupa veic kā savu pamatdarbību. Personām šīs aplēstās vērtības piemērošanai vajadzētu būt vieglai un rentablai, jo tajā izmantoti dati, ko jau ir nepieciešams apkopot atbilstības nodrošināšanas nolūkā, piemēram, lai ziņotu par darījumiem, un vienlaikus tai vajadzētu ļaut iegūt jēgpilnus testa rezultātus. |
|
(7) |
Šī aplēstā vērtība ir piemērota, jo tiek uzskatīts, ka racionāla struktūra, kas nevēlas uzņemties risku, piemēram, preču vai emisijas kvotu ražotājs, pārstrādātājs vai patērētājs, ierobežo risku attiecībā uz tās pamatdarbības komercdarbības apjomu ar preču atvasināto instrumentu, emisijas kvotu vai to atvasināto instrumentu līdzvērtīgu apjomu. Tādēļ visu tās tirdzniecības darījumu apjoms ar preču atvasinātajiem instrumentiem, emisijas kvotām vai to atvasinātajiem instrumentiem, kas izmērīts pamatā esošā instrumenta bruto nosacītajā vērtībā, ir piemērota aplēstā vērtība attiecībā uz grupas pamatdarbības apjomu. Tā kā grupas, kuru pamatdarbības veidi nav saistīti ar precēm vai emisijas kvotām, neizmantotu preču vai emisijas kvotu atvasinātos instrumentos kā riska mazināšanas instrumentu, to tirdzniecību ar preču atvasinātajiem instrumentiem, emisijas kvotām vai to atvasinātajiem instrumentiem nevajadzētu uzskatīt par riska ierobežošanu. |
|
(8) |
Tomēr preču atvasināto instrumentu vērtību, ko izmanto kā riska mazināšanas instrumentu, nevar uzskatīt par ideālu aplēsto vērtību attiecībā uz visu komercdarbību, ko persona vai grupa veic kā savu pamatdarbību, jo tajā, iespējams, nav ņemti vērā citi ieguldījumi pamatlīdzekļos, kas nav saistīti ar atvasināto instrumentu tirgiem. |
|
(9) |
Otrais tests nevar pietiekami izmērīt to personu pamatdarbību, kas ir veikušas būtiskus kapitāla ieguldījumus salīdzinājumā ar to apjomu, piemēram, infrastruktūras, transportēšanas struktūru un ražošanas iekārtu veidošanā. Tas arī neatzīst ieguldījumus, kurus nevar nodrošināt pret risku finanšu tirgos. Tādēļ ir nepieciešams paredzēt trešo metodi, kas izmanto uz ieguldīto kapitālu balstītu parametru, lai izmērītu, vai minētā tirdzniecības darbība ir palīgdarbība attiecībā pret grupas pamatdarbību. |
|
(10) |
Trešais alternatīvais tests, proti, ieguldītā kapitāla tests, ir paredzēts, lai ņemtu vērā to neviendabīgo grupu ekonomisko realitāti, kurām ir jānovērtē, vai to veiktā tirdzniecība ir palīgdarbība attiecībā pret to pamatdarbību, tostarp grupām, kas veic būtiskus kapitāla ieguldījumus salīdzinājumā ar to apjomu, piemēram, infrastruktūras, transportēšanas struktūru un ražošanas iekārtu veidošanā, kā arī ieguldījumus, kurus nevar viegli nodrošināt pret risku finanšu tirgos. Tā kā minētie trīs alternatīvie testi atbilst dažādu grupu atšķirīgām pamatā esošajām ekonomiskajām realitātēm, tiem visiem vajadzētu būt vienlīdz piemērotām, alternatīvām un neatkarīgām metodēm, lai noteiktu, vai tirdzniecības darbība ir palīgdarbība attiecībā pret konkrētas grupas pamatdarbību. Ja, veicot kādu no šiem testiem, tiek konstatēts, ka personas tirdzniecības darbība ir palīgdarbība, tā būtu jāuzskata par palīgdarbību attiecībā pret pamatdarbību Direktīvas 2014/65/ES 2. panta 1. punkta j) apakšpunkta nozīmē. |
|
(11) |
Trešais tests kā aplēsto vērtību to palīgdarbību apjomam, kuras veikušas personas grupā, izmanto aplēsto kapitālu, ko nefinanšu grupai būtu pieprasīts turēt, lai nodrošinātos pret tirgus risku, kurš piemīt tās pozīcijām un rodas no tirdzniecības Savienībā ar preču atvasinātajiem instrumentiem, emisijas kvotām un to atvasinātajiem instrumentiem, izņemot pozīcijas, kuras rodas no priviliģētiem darījumiem. Bāzeles Banku uzraudzības komitejas aizbildnībā izstrādātā sistēma, kas Savienībā īstenota ar Direktīvu 2013/36/ES, tiek izmantota, lai pozīcijām piemērotu proporcionālu nosacīto kapitāla svērumu. Šīs sistēmas ietvaros preču atvasinātā instrumenta, emisijas kvotas vai tās atvasinātā instrumenta neto pozīciju Savienībā būtu jānosaka, veicot ieskaitu garajām un īsajām pozīcijām preču atvasināto instrumentu, emisijas kvotu vai to atvasināto instrumentu īpašā līguma veidā, piemēram, regulētā tirgū tirgots nākotnes līgums, iespējas līgums, regulētā tirgū netirgots nākotnes līgums vai garantijas līgumi. Nosakot neto pozīciju, ieskaitam jānotiek neatkarīgi no tā, kur līgums tiek tirgots, līguma darījumu partnera vai tā termiņa. No otras puses, attiecīgajā preču atvasināto instrumentu, emisijas kvotu vai to atvasināto instrumentu līgumā bruto pozīcija būtu jāaprēķina, pieskaitot tādu līgumu neto pozīcijas, kas attiecas uz konkrētu preci, emisijas kvotu vai tās atvasināto instrumentu. Šajā saistībā konkrēta preču atvasinātā instrumenta, emisijas kvotu vai to atvasināto instrumentu līguma neto pozīcijām nebūtu jāveic to savstarpējs ieskaits. |
|
(12) |
Saskaņā ar trešo testu grupas aplēstā kapitāla apjoms pēc tam būtu jāsalīdzina ar tās pašas grupas ieguldītā kapitāla faktisko apjomu, kam būtu jāatspoguļo tās pamatdarbības apjoms. Ieguldītais kapitāls būtu jāaprēķina, balstoties uz grupas kopējo aktīvu summu, no kuras atņemts tās pašreizējais parāds. Šādam pašreizējam parādam būtu jāietver parāds, kas ir jānomaksā divpadsmit mēnešu laikā. |
|
(13) |
Palīgdarbības testu mērķis ir pārbaudīt, vai personām grupā, kurām nav piešķirta atļauja saskaņā ar Direktīvu 2014/65/ES, būtu jāpiesakās atļaujai saistībā ar to darbību relatīvo vai absolūto apjomu ar preču atvasinātajiem instrumentiem, emisijas kvotām un to atvasinātajiem instrumentiem Savienībā. Palīgdarbības testi nosaka darbību ar preču atvasinātajiem instrumentiem, emisijas kvotām vai to atvasinātajiem instrumentiem apjomu Savienībā, ko personas grupā var veikt bez Direktīvas 2014/65/ES noteiktās atļaujas, jo minētās darbības ir palīgdarbības attiecībā pret grupas pamatdarbību. Tādēļ, lai noteiktu patieso palīgdarbību apjomu, ko veic grupas locekļi, kam nav piešķirta šāda atļauja, ir lietderīgi aprēķināt grupas palīgdarbību apjomu, izmantojot kritērijus, kas attiecībā uz visiem trim testiem izslēdz to grupas dalībnieku veiktās darbības, kuriem ir atļaujas saskaņā ar minēto direktīvu. |
|
(14) |
Lai ļautu tirgus dalībniekiem plānot un veikt savu darījumdarbību pārdomātā veidā un ņemtu vērā darbības sezonālās tendences, to alternatīvo testu aprēķināšanas pamatā, ar ko nosaka, vai darbību uzskata par palīgdarbību attiecībā pret pamatdarbību, vajadzētu būt trīs gadu periodam. Tāpēc struktūrām novērtējums par to, vai tās pārkāpj kādu no trim šo trīs alternatīvo testu robežvērtībām, būtu jāveic katru gadu, aprēķinot trīs gadu slīdošo vidējo aritmētisko. Šim pienākumam nevajadzētu skart kompetentās iestādes tiesības jebkurā laikā pieprasīt personai ziņot par pamatojumu, uz kuru balstoties attiecīgā persona Direktīvas 2014/65/ES 2. panta 1. punkta j) apakšpunkta i) un ii) punkta nolūkos ir novērtējusi, ka tās darbība ir palīgdarbība attiecībā pret pamatdarbību. |
|
(15) |
Darījumi, kas ir objektīvi izmērāmi kā darījumi, kas samazina risku attiecībā uz komercdarbību vai finanšu līdzekļu pārvaldības darbību, un grupas iekšējie darījumi būtu jāņem vērā atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) Nr. 648/2012 (4). Tomēr attiecībā uz darījumiem ar atvasinātajiem instrumentiem, kas ir objektīvi izmērāmi kā darījumi, kas samazina riskus, kuri ir tieši saistīti ar komercdarbību vai finanšu līdzekļu pārvaldības darbību, Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 149/2013 (5) atsaucas tikai uz atvasinātajiem instrumentiem, ko netirgo regulētajos tirgos, savukārt Direktīvas 2014/65/ES 2. panta 4. punkts attiecas uz atvasinātajiem instrumentiem, ko tirgo tirdzniecības vietās. Tāpēc, ja palīgdarbības testi vienlīdz attiecas uz atvasinātajiem instrumentiem, ko tirgo regulētos tirgos, un atvasinātajiem instrumentiem, kurus netirgo regulētos tirgos, attiecībā uz darījumiem, kurus uzskata par tādiem, kas ir objektīvi izmērāmi kā darījumi, kas samazina riskus, kuri ir tieši saistīti ar komerciālo darbību vai finanšu līdzekļu pārvaldības darbību, ir lietderīgi ņemt vērā atvasinātos instrumentus, ko tirgo regulētos tirgos. |
|
(16) |
Dažos gadījumos, piemēram, ja esošā tirgus likviditāte ir nepietiekama vai ja attiecīgais atvasinātā instrumenta līgums nav pieejams, komercrisku var nebūt iespējams ierobežot, izmantojot tieši saistītu preču atvasināto instrumentu līgumu, t. i., līgumu ar tieši to pašu bāzes aktīvu un norēķinu datumu kā apdrošinātajam riskam. Šādā gadījumā attiecīgajai personai vajadzētu ļaut īstenot aplēstā riska ierobežošanu, riska darījuma segšanai izmantojot cieši saistītu instrumentu, piemēram, instrumentu ar atšķirīgu, bet ļoti tuvu bāzes aktīvu. Turklāt personām, kuras noslēdz preču atvasināto instrumentu līgumus, lai ierobežotu risku attiecībā uz saviem vispārējiem riskiem vai grupas vispārējiem riskiem, var ļaut izmantot makro līmeņa vai portfeļa riska ierobežošanu. Minētajiem makro līmeņa, portfeļa vai aplēstā riska ierobežošanas preču atvasinātajiem instrumentiem vajadzētu būt riska ierobežošanai palīgdarbības testu nolūkā. Ja persona, kas piemēro palīgdarbības testus, izmanto portfeļa vai makro līmeņa riska ierobežošanu, var nebūt iespējams noteikt tiešu saikni starp konkrētu darījumu ar preču atvasināto instrumentu un konkrētu risku, kas tieši saistīts ar komerciālajām un finanšu līdzekļu pārvaldības darbībām, kas veiktas, lai pret to nodrošinātos. Riski, kas ir tieši saistīti ar komerciālajām un finanšu līdzekļu pārvaldības darbībām, var būt sarežģīti, piemēram, vairāki ģeogrāfiskie tirgi, vairāki produkti, termiņi vai struktūras. Preču atvasināto instrumentu līgumu portfeļa pamatā, kas noslēgti, lai mazinātu minētos riskus, var būt sarežģītas riska pārvaldības sistēmas. Šādos gadījumos riska pārvaldības sistēmām būtu jānovērš tas, ka ar riska neierobežošanu saistīti darījumi tiek klasificēti kā riska ierobežošanas darījumi, un jānodrošina pietiekami nodalīts viedoklis par riska ierobežošanas portfeli, lai spekulatīvie elementi tiktu apzināti un ņemti vērā robežvērtībās. Pozīcijas nebūtu jāuzskata par tādām, kas samazina riskus, kuri ir saistīti ar komercdarbību, tikai pamatojoties uz to, ka tās veido daļu no riskus samazinošā portfeļa kopumā. |
|
(17) |
Risks var attīstīties laika gaitā, un, lai pielāgotos riska attīstībai, preču vai emisijas kvotu atvasināto instrumentu līgumus, kas sākotnēji izpildīti, lai samazinātu risku saistībā ar komercdarbību, var būt jākompensē, izmantojot papildu preču vai emisijas kvotu atvasināto instrumentu līgumus. Tādējādi riska ierobežošanu var panākt, kombinējot preču vai emisijas kvotu atvasināto instrumentu līgumus, tostarp preču atvasināto instrumentu līgumus, ar ko kompensē tos preču atvasināto instrumentu līgumus, kas vairs nav saistīti ar komercrisku. Turklāt tāda riska izmaiņām, kas ir novērsts, atverot preču vai emisijas kvotu atvasinātā instrumenta pozīciju, lai samazinātu minēto risku, vēlāk nebūtu jāizraisa minētās pozīcijas kā sākotnēji nepriviliģēta darījuma pārvērtēšana. |
|
(18) |
Komisijas Deleģētā regula (ES) 2017/592 (6) papildina Direktīvu 2014/65/ES attiecībā uz kritērijiem, pēc kuriem nosaka, kad darbību uzskata par palīgdarbību attiecībā pret pamatdarbību. Minētā direktīva 2021. gada 16. februārī tika grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2021/338 (7), paredzot jaunus noteikumus attiecībā uz palīgdarbības atbrīvojumu un palīgdarbības testiem un pilnvarojot Komisiju pieņemt deleģēto aktu, kurā precizēti kritēriji, pēc kuriem nosaka, kad darbība ir uzskatāma par palīgdarbību attiecībā pret pamatdarbību grupas līmenī. Konkrētāk, vispārējā tirgus tests ir atcelts, jo preču atvasināto instrumentu situācija Savienībā ir mainījusies tādā mērā, ka vispārējā tirgus tests padarītu struktūras neatbilstīgas palīgdarbības atbrīvojuma piemērošanai pat tad, ja to darījumdarbība netiktu mainīta. Turklāt ir ieviests de minimis robežvērtības tests un mainītas tirdzniecības testa un ieguldītā kapitāla testa robežvērtības. Tāpēc Deleģētā regula (ES) 2017/592 būtu jāatceļ un jāaizstāj ar šo regulu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Aktīvu kategorijas, kas kvalificējas palīgdarbības testam
Lai Direktīvas 2014/65/ES 2. panta 1. punkta j) apakšpunkta i) un ii) punktā minēto personu darbības varētu uzskatīt par palīgdarbībām attiecībā pret grupas pamatdarbību, tām būtu jāattiecas uz vienu vai vairākām šādām aktīvu kategorijām:
|
a) |
preču atvasinātie instrumenti, kas saistīti ar Direktīvas 2014/65/ES I pielikuma C iedaļas 5., 6., 7. un 10. punktā minēto preci vai bāzes aktīvu; |
|
b) |
emisijas kvotas, kas minētas Direktīvas 2014/65/ES I pielikuma C iedaļas 11. punktā, vai emisijas kvotu atvasinātie instrumenti, kuri minēti Direktīvas 2014/65/ES I pielikuma C iedaļas 4. punktā. |
2. pants
Palīgdarbības testi
1. Uzskata, ka 1. pantā minētās personu darbības ir palīgdarbības attiecībā pret pamatdarbību grupas līmenī, ja tās atbilst kādam no turpmāk minētajiem nosacījumiem:
|
a) |
saskaņā ar 3. pantu aprēķinātais neto nenokārtotais nosacītais riska darījums ar Savienībā tirgotiem preču atvasinātajiem instrumentiem skaidras naudas norēķinam vai ar emisijas kvotām vai to atvasinātajiem instrumentiem skaidras naudas norēķinam, izņemot tirdzniecības vietā tirgotus preču atvasinātos instrumentus, emisijas kvotas vai to atvasinātos instrumentus, ir mazāks par gada robežvērtību – 3 miljardiem EUR (“de minimis robežvērtības tests”); |
|
b) |
minēto darbību apjoms, kas aprēķināts saskaņā ar 4. panta 1. punktu, veido 50 % vai mazāk no grupas citu tirdzniecības darbību kopapjoma, kas aprēķināts saskaņā ar 4. panta 2. punktu; |
|
c) |
aplēstais kapitāls, kas ieguldīts, lai veiktu minētās darbības, aprēķināts saskaņā ar 5. panta 1. un 3. punktu, neveido vairāk kā 50 % no kapitāla, kas grupas līmenī ieguldīts, lai veiktu pamatdarbību, kas aprēķināts saskaņā ar 5. panta 4. punktu. |
2. Uzskata, ka grupa ietver mātesuzņēmumu un visus tā meitasuzņēmumus. Tā ietver struktūras, kas atrodas Savienībā un trešās valstīs, neatkarīgi no tā, vai grupas galvenā mītne atrodas Savienībā vai ārpus tās.
3. pants
De minimis robežvērtības tests
1. Neto nenokārtoto nosacīto riska darījumu, kas minēts 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā, aprēķina kā vidējo aritmētisko rādītāju par iepriekšējo 12 mēnešu apkopotajām mēneša beigās neto neatmaksātajām nosacītajām vērtībām, kuras izriet no visiem tiem līgumiem par preču atvasinātajiem instrumentiem skaidras naudas norēķinam vai par emisijas kvotām, vai to atvasinātajiem instrumentiem skaidras naudas norēķinam, ko Savienībā noslēgusi persona grupā.
Pirmajā daļā minētās neto neatmaksātās nosacītās vērtības aprēķina, pamatojoties uz visiem tiem tirdzniecības vietā netirgotajiem līgumiem par preču atvasinātajiem instrumentiem skaidras naudas norēķinam vai līgumiem par emisijas kvotām vai to atvasinātajiem instrumentiem skaidras naudas norēķinam, kuros līgumslēdzēja puse ir jebkura persona, kas atrodas Savienībā, 6. panta 2. punktā minētajā attiecīgajā gada pārskata periodā.
Pirmajā un otrajā daļā minētie preču atvasināto instrumentu vai emisijas kvotu atvasināto instrumentu līgumi skaidras naudas norēķiniem ietver visus atvasinātos līgumus, kuri saistīti ar precēm vai emisijas kvotām un kuru norēķins jāveic skaidrā naudā vai par kuriem var norēķināties skaidrā naudā pēc vienas puses izvēles, izņemot saistību neizpildes vai cita izbeigšanas gadījuma dēļ.
2. Pirmajā daļā minētajā apkopošanā neiekļauj pozīcijas no līgumiem, kas izriet no Direktīvas 2014/65/ES 2. panta 4. punkta ceturtās daļas a), b) un c) apakšpunktā minētajiem darījumiem vai no līgumiem, kuros attiecīgā persona grupā, kas ir līgumslēdzēja puse kādā no tiem, ir saņēmusi atļauju saskaņā ar Direktīvu 2014/65/ES vai Direktīvu 2013/36/ES.
3. Šā panta 1. punktā minētās neto neatmaksātās nosacītās vērtības nosaka saskaņā ar 5. panta 2. punktā minēto ieskaita metodoloģiju.
4. Vērtības, kas izriet no šajā pantā minētās apkopošanas, ir denominētas euro valūtā.
4. pants
Tirdzniecības tests
1. To 2. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto darbību apjomu, ko Savienībā veic persona grupā, aprēķina, apkopojot visu tādu līgumu par preču atvasinātajiem instrumentiem, emisijas kvotām vai to atvasinātajiem instrumentiem bruto nosacīto vērtību, kuros minētā persona ir līgumslēdzēja puse.
Pirmajā daļā minētajā apkopošanā neietver līgumus, kas izriet no Direktīvas 2014/65/ES 2. panta 4. punkta ceturtās daļas a), b) un c) apakšpunktā minētajiem darījumiem, vai līgumus, kuros attiecīgā persona grupā, kas ir līgumslēdzēja puse kādā no tiem, ir saņēmusi atļauju saskaņā ar Direktīvu 2014/65/ES vai Direktīvu 2013/36/ES.
2. Grupas tirdzniecības darbību kopapjomu, kas minēts 2. panta 1. punkta b) apakšpunktā, aprēķina, apkopojot visu tādu līgumu ar preču atvasinātajiem instrumentiem, emisijas kvotām un to atvasinātajiem instrumentiem bruto nosacīto vērtību, kuros līgumslēdzēja puse ir persona attiecīgajā grupā.
Pirmajā daļā minētajā apkopošanā neietver līgumus, kas izriet no Direktīvas 2014/65/ES 2. panta 4. punkta ceturtās daļas a), b) un c) apakšpunktā minētajiem darījumiem, vai līgumus, kuros attiecīgā persona grupā, kas ir līgumslēdzēja puse kādā no tiem, ir saņēmusi atļauju saskaņā ar Direktīvu 2014/65/ES vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2013/36/ES.
3. Vispārējās tirgus tirdzniecības darbības, kas minētas šā panta 1. un 2. punktā, aprēķina, apkopojot visu tādu tirdzniecības vietā netirgotu līgumu bruto nosacīto vērtību, kuros līgumslēdzēja puse ir jebkura persona, kas atrodas Savienībā, un jebkuru citu līgumu bruto nosacīto vērtību, kas tiek tirgoti tirdzniecības vietā, kura atrodas Savienībā, 6. panta 2. punktā minētajā attiecīgajā gada pārskata periodā.
4. Šajā pantā minētās apkopotās vērtības ir denominētas euro valūtā.
5. pants
Ieguldītā kapitāla tests
1. Aplēstais kapitāls, kas ieguldīts, lai veiktu 2. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētās darbības, ir šādu elementu summa:
|
a) |
15 % no katras neto pozīcijas, garās vai īsās, kas reizināti ar cenu par preču atvasināto instrumentu, emisijas kvotu vai tās atvasinātajiem instrumentiem; |
|
b) |
3 % no bruto pozīcijas, garās un īsās, kas reizināti ar cenu par preču atvasināto instrumentu, emisijas kvotu vai tās atvasinātajiem instrumentiem. |
Šā panta 1. punktā minētās pozīcijas aprēķina, pamatojoties uz visiem tādiem tirdzniecības vietā netirgotiem līgumiem, kuros līgumslēdzēja puse ir jebkura persona, kas atrodas Savienībā, un jebkuriem citiem līgumiem, kas tiek tirgoti tirdzniecības vietā, kura atrodas Savienībā, 6. panta 2. punktā minētajā attiecīgajā gada pārskata periodā.
2. Šā panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunkta nolūkā preču atvasinātā instrumenta, emisijas kvotas vai tās atvasinātā instrumenta neto pozīciju Savienībā nosaka, veicot garo un īso pozīciju ieskaitu:
|
a) |
katrā preču atvasināto instrumentu līguma veidā ar konkrētu preci kā bāzes aktīvu, lai aprēķinātu neto pozīciju katram līguma veidam ar attiecīgo preci kā bāzes aktīvu; |
|
b) |
emisijas kvotu līgumā, lai aprēķinātu neto pozīciju minētajā emisiju kvotu līgumā; vai |
|
c) |
katrā emisijas kvotu atvasināto instrumentu līguma veidā, lai aprēķinātu neto pozīciju katram emisijas kvotu atvasināto instrumentu līguma veidam. |
Šā panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunkta nolūkā dažādos līgumu veidos ar to pašu preci kā bāzes aktīvu vai dažādos atvasināto instrumentu līgumu veidos ar to pašu emisijas kvotu kā bāzes aktīvu, neto pozīcijām var veikt savstarpēju ieskaitu.
3. Šā panta 1. punkta pirmās daļas b) apakšpunkta nolūkā preču atvasinātā instrumenta, emisijas kvotu vai to atvasināto instrumentu bruto pozīciju nosaka, aprēķinot neto pozīciju absolūtās vērtības katram līguma veidam ar konkrētu preci kā bāzes aktīvu, katram emisijas kvotas līgumam vai katram līgumam ar konkrētu emisijas kvotu kā bāzes aktīvu.
Šā panta 1. punkta pirmās daļas b) apakšpunkta nolūkā dažādos atvasināto instrumentu līgumu veidos ar to pašu preci kā bāzes aktīvu vai dažādos atvasināto instrumentu līgumu veidos ar to pašu emisijas kvotu kā bāzes aktīvu, neto pozīcijām nevar veikt savstarpēju ieskaitu.
Aplēstā kapitāla aprēķinā neiekļauj pozīcijas, kas izriet no Direktīvas 2014/65/ES 2. panta 4. punkta ceturtajā daļā, a), b) un c) apakšpunktā minētajiem darījumiem vai no līgumiem, kuros attiecīgā persona grupā, kas ir līgumslēdzēja puse kādā no tiem, ir saņēmusi atļauju saskaņā ar Direktīvu 2014/65/ES vai Direktīvu 2013/36/ES.
4. Kapitāls, kas ieguldīts, lai veiktu grupas pamatdarbību, ir grupas kopējo aktīvu summa, no kuras atņemts īstermiņa parāds, kā reģistrēts grupas konsolidētajos finanšu pārskatos attiecīgā gada aprēķina perioda beigās. Šā punkta nolūkā īstermiņa parāds ir parāds, kura termiņš ir mazāks par 12 mēnešiem.
5. Vērtības, kas izriet no šajā pantā minētajiem aprēķiniem, ir denominētas euro valūtā.
6. pants
Aprēķināšanas procedūra
1. Šīs regulas 3. pantā minēto de minimis robežvērtības testa aprēķinu nosaka, atsaucoties uz trim gada aprēķina periodiem pirms aprēķina datuma, un iegūto gada vērtību vidējo aritmētisko salīdzina ar attiecīgajām robežvērtībām, kas minētas 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā. Šīs regulas 4. un 5. pantā minēto tirdzniecības darbību un ieguldītā kapitāla apjoma aprēķina pamatā ir ikdienas tirdzniecības darbību vidējais aritmētiskais vai aplēstais kapitāls, kas iedalīts šādām tirdzniecības darbībām, pirmajos trīs gada aprēķina periodos, kas ir pirms aprēķināšanas dienas. Aprēķinus veic katru gadu tā kalendārā gada pirmajā ceturksnī, kas seko gada aprēķina periodam, kurā iegūto gada vērtību vidējo aritmētisko salīdzina ar attiecīgajām robežvērtībām, kas minētas 2. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā.
2. Šā panta 1. punkta nolūkā gada aprēķina periods ir periods, kas sākas konkrētā gada 1. janvārī un beidzas tā paša gada 31. decembrī.
3. Šā panta 1. punkta nolūkā tirdzniecības darbību apjoma vai tirdzniecības darbībām iedalītā aplēstā kapitāla aprēķināšanā 2022. gadā ņem vērā trīs iepriekšējos gada aprēķināšanas periodus, kas sākas 2019. gada 1. janvārī, 2020. gada 1. janvārī un 2021. gada 1. janvārī, un aprēķināšanā 2023. gadā ņem vērā trīs iepriekšējos gada aprēķināšanas periodus, kas sākas 2020. gada 1. janvārī, 2021. gada 1. janvārī un 2022. gada 1. janvārī.
4. Atkāpjoties no 3. punkta, atsauces periods ikdienas tirdzniecības darbību vai šādām tirdzniecības darbībām iedalītā aplēstā kapitāla aprēķināšanai ietver tikai nesenāko gada aprēķina periodu, ja ir izpildīti abi turpmāk minētie nosacījumi:
|
a) |
ikdienas tirdzniecības darbības vai aplēstais kapitāls, kas iedalīts šādām tirdzniecības darbībām, samazinās par vairāk nekā 10 %, jaunāko no trīs iepriekšējiem gada aprēķinu periodiem salīdzinot ar nesenāko gada aprēķina periodu; kā arī |
|
b) |
ikdienas tirdzniecības darbības vai aplēstais kapitāls, kas iedalīts šādām tirdzniecības darbībām, jaunākajā no trīs gada aprēķina periodiem ir zemāks nekā divos iepriekšējos aprēķina periodos. |
7. pants
Darījumi, kas klasificējami kā riskus mazinoši
1. Direktīvas 2014/65/ES 2. panta 4. punkta ceturtās daļas b) apakšpunkta nolūkos darījumu ar atvasinātajiem instrumentiem uzskata par objektīvi izmērāmu kā darījumu, kas samazina riskus, kuri tieši attiecas uz komerciālo darbību vai finanšu līdzekļu pārvaldības darbību, ja ir izpildīts viens vai vairāki no turpmāk minētajiem kritērijiem:
|
a) |
darījums samazina riskus, kas rodas no potenciālajām izmaiņām to aktīvu, pakalpojumu, izejvielu, produktu, preču vai saistību vērtībā, kuri ir personas vai tās grupas īpašumā, kurus tas ražo, izgatavo, pārstrādā, nodrošina, pērk, izplata, iznomā, pārdod vai izmanto, vai plāno iegūt īpašumā, ražot, izgatavot, pārstrādāt, nodrošināt, pirkt, izplatīt, iznomāt, pārdot vai izmantot parastās darījumdarbības gaitā; |
|
b) |
darījums sedz riskus, kas rodas no potenciālās netiešās ietekmes uz a) apakšpunktā minēto aktīvu, pakalpojumu, izlietojuma, produktu, izejvielu vai saistību vērtību procentu likmju, inflācijas, valūtas maiņas likmju vai kredītriska svārstību rezultātā; |
|
c) |
darījums ir atzīstams par riska ierobežošanas līgumu atbilstīgi Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem, kas pieņemti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1606/2002 (8) 3. pantu. |
2. Šā panta 1. punkta nolūkā atbilstīgs riska ierobežošanas darījums, kas veikts atsevišķi vai kombinācijā ar citiem atvasinātajiem instrumentiem, ir tāds, kuram nefinanšu uzņēmums:
|
a) |
iekšējās politikās apraksta šādus elementus:
|
|
b) |
spēj sniegt pietiekami nodalītu viedokli par portfeļiem attiecībā uz preču atvasināto instrumentu, emisijas kvotu vai to atvasināto instrumentu klasi, bāzes preci, termiņu un citiem būtiskajiem faktoriem. |
8. pants
Atcelšana
Deleģēto regulu (ES) 2017/592 atceļ.
Atsauces uz Deleģēto regulu (ES) 2017/592 uzskata par atsaucēm uz šo regulu, un tās lasa saskaņā ar šīs regulas pielikumā esošo atbilstības tabulu.
9. pants
Stāšanās spēkā un piemērošana
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2021. gada 14. jūlijā
Komisijas vārdā –
priekšsēdētāja
Ursula VON DER LEYEN
(1) OV L 173, 12.6.2014., 349. lpp.
(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/34/ES (2013. gada 26. jūnijs) par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK (OV L 182, 29.6.2013., 19. lpp.).
(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/36/ES (2013. gada 26. jūnijs) par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp.).
(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 648/2012 (2012. gada 4. jūlijs) par ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un darījumu reģistriem (OV L 201, 27.7.2012., 1. lpp.).
(5) Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 149/2013 (2012. gada 19. decembris), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par netiešas tīrvērtes mehānismu, tīrvērtes pienākumu, publisko reģistru, pieeju tirdzniecības vietai, nefinanšu darījuma partneriem un riska ierobežošanas paņēmieniem ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem, kuriem tīrvērti neveic centrālais darījuma partneris (OV L 52, 23.2.2013., 11. lpp.).
(6) Komisijas Deleģētā regula (ES) 2017/592 (2016. gada 1. decembris), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/65/ES attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem attiecībā uz nosakāmajiem kritērijiem, ja darbību uzskata par papilddarbību pamatdarbībai (OV L 87, 31.3.2017., 492. lpp.).
(7) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2021/338 (2021. gada 16. februāris), ar ko groza Direktīvu 2014/65/ES attiecībā uz informācijas prasībām, produktu pārvaldību un pozīciju limitiem un Direktīvas 2013/36/ES un (ES) 2019/878 attiecībā uz to piemērošanu ieguldījumu brokeru sabiedrībām, lai veicinātu atveseļošanos no Covid-19 krīzes (OV L 68, 26.2.2021., 14. lpp.).
(8) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1606/2002 (2002. gada 19. jūlijs) par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu (OV L 243, 11.9.2002., 1. lpp.).
PIELIKUMS
Atbilstības tabula
|
Šī regula |
Deleģētā regula (ES) 2017/592 |
|
1. pants |
2. panta 1. punkts |
|
2. pants |
1. pants |
|
3. pants |
2. panta 2., 3. un 4. punkts 3. panta 3. un 4. punkts |
|
4. pants |
2. panta 2., 3. un 4. punkts 3. panta 1. punkta a) apakšpunkts, 3. panta 2. punkta a) un b) apakšpunkts, 3. panta 3. un 4. punkts |
|
5. pants |
3. panta 1. punkta b) apakšpunkts, 3. panta 5. līdz 10. punkts |
|
6. pants |
4. pants |
|
7. pants |
5. pants |
|
8. pants |
– |
|
9. pants |
6. pants |