<!DOCTYPE html PUBLIC "yes" "xhtml1-strict.dtd">
<html xmlns="http://www.w3.org/1999/xhtml">
<!--GENDOC2XHTML # converter_version: 1.2.15-->
  <head>
    <title>2026-09-202609T102202401200-00-TRA-DOC-LV-ARRET-T-0120-24-202606862-07_00</title>
    <meta content="text/html; charset=utf-8" http-equiv="Content-Type"/>
    <meta content="true" name="ParExtraits_2021"/>
    <meta content="" name="Gendoc_DGTGeneratedDate"/>
    <meta content="0" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_ContentBits"/>
    <meta content="Commission Use" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_Name"/>
    <meta content="lv-LV" name="Gendoc_Lang"/>
    <meta content="" name="Gendoc_GenerationDate"/>
    <meta content="" name="IsFlattened"/>
    <meta content="1" name="NumProc"/>
    <meta content="1" name="EP_Mention"/>
    <meta content="Final" name="Gendoc_EditionType"/>
    <meta content="0001" name="Gendoc_CaseNumberSuite"/>
    <meta content="17/09/2026 20:08:33" name="Gendoc_LastVerificationDate"/>
    <meta content="" name="Gendoc_ProcedureNumber"/>
    <meta content="Publication intégrale au Rec ou RecFP, mention Rec" name="Mention"/>
    <meta content="lv" name="Gendoc_LangCode"/>
    <meta content="ARR" name="TypeDoc"/>
    <meta content="bDlZgHQLDUpylRXfuAQs+CcLZv8mI4JO1CaLnfr2WPVNzZiud58HQlj4P9WXFYRrgE9ZBEZ3tZ1M3jmOeFZme9KEbzVdcw/ah6SKCjtxn1uut/yFKF1xHPeeGTrT64lhmJttN/nr7lupinz0plqH3P41W7GpL3fZpPUhRJWeSUU=" name="GenDocUID"/>
    <meta content="P" name="TypeProc"/>
    <meta content="" name="CreateCustomParts"/>
    <meta content="" name="Gendoc_GendocTemplateSubType"/>
    <meta content="OK" name="ReadyToPublish"/>
    <meta content="deksnja" name="Gendoc_User"/>
    <meta content="10, 3, 0, 1" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_Tag"/>
    <meta content="" name="EP_Mode"/>
    <meta content="" name="Gendoc_DGTGenerated"/>
    <meta content="" name="Gendoc_Vademecum"/>
    <meta content="true" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_Enabled"/>
    <meta content="00fac256-5ac3-4e48-8338-8d41754c2790" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_ActionId"/>
    <meta content="0120" name="NumeroOrdre"/>
    <meta content="2024" name="Annee"/>
    <meta content="P" name="Gendoc_ProcedureType"/>
    <meta content="" name="EP_Version"/>
    <meta content="LV" name="Langue"/>
    <meta content="deksnja" name="Gendoc_DGTGeneratedUser"/>
    <meta content="b24c8b06-522c-46fe-9080-70926f8dddb1" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_SiteId"/>
    <meta content="FAST_document_go_ok" name="Gendoc_LastVerificationStatus"/>
    <meta content="ARR_T" name="Gendoc_GendocTemplateType"/>
    <meta content="TRUE" name="WithoutAuthorBlockFlatP"/>
    <meta content="GenDoc 28-08-26 01:53:53" name="Created"/>
    <meta content="" name="Canevas3_Vademecum"/>
    <meta content="2026-09-03T09:07:55Z" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_SetDate"/>
    <meta content="TRUE" name="WithoutAuthorBlock"/>
    <meta content="" name="Gendoc_CaseYear"/>
    <meta content="false" name="Generation_In_Progress"/>
    <meta content="Normal" name="Version"/>
    <meta content="T" name="Juridiction"/>
    <meta content="229ff52c17704675940110eb2eb13a0d" name="DocumentIdentifier"/>
    <meta content="0120" name="Gendoc_CaseNumber"/>
    <meta content="ImportedWithoutSource" name="SdlIdentifier"/>
    <meta content="RD" name="NatureAff"/>
    <meta content="RD" name="Gendoc_CaseNature"/>
    <meta content="0001" name="NumSuite"/>
    <meta content="T" name="Gendoc_Juridiction"/>
    <meta content="Standard" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_Method"/>
  </head>
  <body>
    <div style="header">
      <div id="rId25" style="first"/>
      <div id="rId21" style="even">Spriedums, 2.9.2026. – Lieta T‑120/24</div>
      <div id="rId22" style="default">Global Legal Action Network un CAN‑Europe/Komisija</div>
    </div>
    <p class="C19Centre" id="para-1" title="page-1">
      VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (devītā palāta piecu tiesnešu sastāvā)
    </p>
    <p class="C19Centre" id="para-2" title="page-1">
      2026. gada 2. septembrī  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-1" href="#t-1">*</a>
</span>)
    </p>
    <p class="C71Indicateur" id="para-3" title="page-1">
      Vide – Regula (ES) 2018/842 – Siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas ikgadēja samazināšana – Dalībvalstīm 2023.–2030. gada periodam piešķirto ikgadējo SEG emisijas kvotu pārskatīšana – Īstenošanas lēmums (ES) 2023/1319 – Pieprasījuma veikt iekšēju pārskatīšanu noraidīšana – Regulas (EK) Nr. 1367/2006 10. panta 1. punkts – Orhūsas konvencija – Regulu (ES) 2021/1119 un (ES) 2023/857, kurās noteikti mērķi 2030. gadam samazināt SEG emisiju Savienībā, pārskatīšanas pamatojums – Komisijas pilnvaras saistībā ar īstenošanu – LESD 291. panta 2. punkts – Pārskatīšanas pamatojums, kas vērsts pret ietekmes novērtējumu – Likumdošanas iniciatīva
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-4" title="page-1">
      Lietā T‑120/24
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-5" title="page-1">
      Global Legal Action Network, Golveja [Galway] (Īrija),
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-6" title="page-1">
      Climate Action Network Europe (CAN‑Europe), Brisele (Beļģija),
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-7" title="page-1">
      ko pārstāv H. Leith, barrister, A. Kelly‑Desmond un R. Wall, solicitors,
    </p>
    <p class="C72Alineadroite" id="para-8" title="page-1">
      prasītājas,
    </p>
    <p class="C19Centre" id="para-9" title="page-1">
      pret
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-10" title="page-1">
      Eiropas Komisiju, ko pārstāv D. Milanowska, G. Wils un B. De Meester, pārstāvji,
    </p>
    <p class="C72Alineadroite" id="para-11" title="page-1">
      atbildētāja,
    </p>
    <p class="C19Centre" id="para-12" title="page-1">
      VISPĀRĒJĀ TIESA (devītā palāta piecu tiesnešu sastāvā)
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-13" title="page-1">
      apspriežu laikā šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs L. Trišo [L. Truchot] (referents), tiesneši H. Kanninens [H. Kanninen], P. Niuls [P. Nihoul], M. Sampols Pukuruļs [M. Sampol Pucurull] un T. Perišina [T. Perišin],
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-14" title="page-1">
      sekretāre: M. Zvozdzjaka‑Karbona [M. Zwozdziak‑Carbonne], administratore,
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-15" title="page-1">
      ņemot vērā tiesvedības rakstveida daļu,
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-16" title="page-1">
      pēc tiesas sēdes 2025. gada 24. septembrī
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-17" title="page-1">
      pasludina šo spriedumu.
    </p>
    <p class="C75Debutdesmotifs" id="para-18" title="page-1">
      Spriedums
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">1</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar prasību, kas pamatota ar LESD 263. pantu, prasītājas – Global Legal Action Network un Climate Action Network Europe (CAN‑Europe) – lūdz atcelt Eiropas Komisijas 2023. gada 14. decembra lēmumu Ares(2023) 8595389, ar kuru tā noraidījusi to pieprasījumu veikt iekšēju pārskatīšanu attiecībā uz Komisijas Īstenošanas lēmumu (ES) 2023/1319 (2023. gada 28. jūnijs), ar ko groza Īstenošanas lēmumu (ES) 2020/2126, lai pārskatītu dalībvalstu ikgadējo emisiju sadales apjomu 2023.–2030. gada periodam (OV 2023, L 163, 9. lpp.) (turpmāk – apstrīdētais lēmums).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">I.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tiesiskais regulējums</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">A.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām un pirmo mērķi līdz 2030. gadam siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināt par 40 % salīdzinājumā ar stāvokli 1990. gadā</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">2</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">1992. gada 9. maijā Ņujorkā (ASV) tika pieņemta Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējā konvencija par klimata pārmaiņām (OV 1994, L 33, 13. lpp.; turpmāk – UNFCCC), kuras mērķis ir siltumnīcefekta gāzu (SEG) koncentrācijas atmosfērā stabilizēšana līdz apmēram, kas novērstu bīstamus antropogēnus traucējumus klimata sistēmai. 1997. gada 11. decembrī šīs vispārējās konvencijas dalībvalstis pieņēma UNFCCC Kioto protokolu (OV 2002, L 130, 4. lpp.).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">3</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pamatojoties uz UNFCCC un šīs konvencijas Kioto protokolu, Eiropadome savos 2014. gada 23. un 24. oktobra secinājumos apstiprināja satvaru Savienības politikai klimata un enerģētikas jomā laikposmam līdz 2030. gadam. Šajā satvarā bija noteikts saistošs mērķis – līdz 2030. gadam SEG emisiju Savienībā samazināt par vismaz 40 % salīdzinājumā ar stāvokli 1990. gadā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">B.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par Parīzes nolīgumu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">4</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">21. konferences, kas no 2015. gada 30. novembra līdz 12. decembrim notika Parīzē (Francija), noslēgumā UNFCCC dalībvalstis, lai pasaule “noteiktāk stātos pretim klimata pārmaiņu draudiem”, pieņēma Parīzes nolīgumu (OV 2016, L 282, 4. lpp.).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">5</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar Parīzes nolīguma 2. panta 1. punkta a) apakšpunktu ar šo nolīgumu ir paredzēts noteiktāk stāties pretim klimata pārmaiņu draudiem, citastarp ierobežojot globālo vidējās temperatūras pieaugumu krietni zem 2 °C atzīmes salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni un tiecoties temperatūras kāpumu iegrožot līdz 1,5 °C salīdzinājumā ar minēto līmeni.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">6</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt Parīzes nolīguma 3. pantā ir paredzēts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-28" title="page-2">
      “Lai tiktu sasniegts 2. pantā noteiktais šā nolīguma mērķis, visām Pusēm jāapņemas īstenot un paziņot vērienīgus pasākumus, kas izklāstīti 4., 7., 9., 10., 11. un 13. pantā, – proti, katras Puses nacionāli noteikto devumu globālajā cīņā pret klimata pārmaiņām. Laika gaitā visu Pušu centieni aizvien kāpināsies, tomēr tiek atzīts, ka jaunattīstības valstu Puses šā nolīguma efektīvā īstenošanā ir jāatbalsta.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">7</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Eiropas Savienība Parīzes nolīgumu parakstīja 2016. gada 22. aprīlī, pamatojoties uz Eiropas Savienības Padomes Lēmumu (ES) 2016/590 (2016. gada 11. aprīlis) par to, lai Eiropas Savienības vārdā parakstītu Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām ietvaros pieņemto Parīzes nolīgumu (OV 2016, L 103, 1. lpp.), un pēc tam tas tika apstiprināts atbilstoši Padomes Lēmumam (ES) 2016/1841 (2016. gada 5. oktobris) par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām ietvaros pieņemto Parīzes nolīgumu (OV 2016, L 282, 1. lpp.). Tas stājās spēkā 2016. gada 4. novembrī.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">C.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par Regulu (ES) 2018/842, pirmo mērķi līdz 2030. gadam samazināt SEG emisiju par 30 % salīdzinājumā ar stāvokli 2005. gadā, kā arī Īstenošanas lēmumu 2020/2126</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">8</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2018. gada 30. maijā Eiropas Parlaments un Padome pieņēma Regulu (ES) 2018/842 par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam un kas dod ieguldījumu rīcībā klimata politikas jomā, lai izpildītu Parīzes nolīgumā paredzētās saistības, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013 (OV 2018, L 156, 26. lpp.).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">9</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar Regulas 2018/842 1. pantu – un atbilstoši šā sprieduma 3. punktā minētajam mērķim – ar šo regulu nosaka pienākumus dalībvalstīm attiecībā uz to minimālajiem devumiem 2021.–2030. gada periodā, lai sasniegtu Savienības mērķrādītāju – līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par 30 %, salīdzinot ar 2005. gada līmeni, sektoros, uz kuriem attiecas šīs regulas 2. pants, un sniedz ieguldījumu Parīzes nolīguma mērķu sasniegšanā. Šajā regulā ir izklāstīti arī noteikumi par to, kā nosaka ikgadējos emisiju sadales apjomus (turpmāk – ikgadējās emisijas kvotas) un kā izvērtē dalībvalstu virzību uz to minimālo devumu izpildi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">10</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā kontekstā Regulas 2018/842 4. panta 3. punktā ir paredzēts, ka Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem CO2 ekvivalenta tonnās nosaka ikgadējos emisiju sadales apjomus 2021.–2030. gada periodam.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">11</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādēļ 2020. gada 16. decembrī Komisija pieņēma Komisijas Īstenošanas lēmumu (ES) 2020/2126 par dalībvalstu ikgadējo emisiju sadales apjomu noteikšanu 2021.–2030. gada periodam saskaņā ar Regulu 2018/842 (OV 2020, L 426, 58. lpp.).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">D.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par Komisijas 2020. gada 17. septembra paziņojumu un ietekmes novērtējumu, Eiropas Klimata aktu un otro mērķi līdz 2030. gadam samazināt SEG emisiju par 55 % salīdzinājumā ar stāvokli 1990. gadā</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">12</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2020. gada 17. septembrī Komisija pieņēma paziņojumu COM(2020) 562 final Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas 2030. gada klimatisko ieceru vēriena kāpināšana Investīcijas klimatneitrālā nākotnē cilvēku labā” (turpmāk – 2020. gada 17. septembra paziņojums).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">13</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar 2020. gada 17. septembra paziņojumu un atbilstoši Komisijas 2020. gada 17. septembra darba dokumentam – 2020. gada 17. septembra ietekmes novērtējumam SWD(2020) 176 final, kas pievienots šim paziņojumam (turpmāk – 2020. gada 17. septembra ietekmes novērtējums), tā norādīja, ka tolaik spēkā esošā politikas un regulatīvā ietvara dēļ Savienībai nebija iespējams izpildīt uz Parīzes nolīguma pamata uzņemtās saistības, un ierosināja veikt izmaiņas tās SEG emisijas samazināšanas trajektorijā, lai līdz 2050. gadam panāktu klimatneitralitāti un līdz 2030. gadam par 55 % samazinātu tās neto SEG emisiju visās tautsaimniecības nozarēs salīdzinājumā ar stāvokli 1990. gadā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">14</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2021. gada 30. jūnijā Eiropas Parlaments un Padome pieņēma Regulu (ES) 2021/1119, ar ko izveido klimatneitralitātes panākšanas satvaru un groza Regulas (EK) Nr. 401/2009 un (ES) 2018/1999 (OV 2021, L 243, 1. lpp.; turpmāk – Eiropas Klimata akts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">15</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar Eiropas Klimata akta 1. pantu šajā regulā ir izklāstīts, pirmkārt, saistošs mērķis līdz 2050. gadam panākt Savienībā klimatneitralitāti, tā tiecoties sasniegt Parīzes nolīguma 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā izvirzīto ilgtermiņa mērķi attiecībā uz temperatūras kāpuma iegrožošanu, un, otrkārt, saistošs Savienības mērķrādītājs 2030. gadam SEG emisijas apjoma [neto] samazināšanai Savienībā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">16</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tātad atbilstoši Komisijas priekšlikumam, kas bija iekļauts 2020. gada 17. septembra paziņojumā, Eiropas Klimata akta 4. panta 1. punktā attiecībā uz Savienības vidēja termiņa mērķiem klimata jomā ar nolūku sasniegt mērķi līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti ir paredzēts jauns saistošs mērķis klimata jomā, proti, līdz 2030. gadam Savienībā neto SEG emisiju samazināt par vismaz 55 % salīdzinājumā ar stāvokli 1990. gadā (turpmāk – otrais mērķis 2030/1990).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">E.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par Regulu (ES) 2023/857, otro mērķi līdz 2030. gadam samazināt SEG emisiju par 40 % salīdzinājumā ar stāvokli 2005. gadā, kā arī Īstenošanas lēmumu 2023/1319</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">17</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2023. gada 19. aprīlī Eiropas Parlaments un Padome pieņēma Regulu (ES) 2023/857, ar ko groza Regulu 2018/842 un Regulu (ES) 2018/1999 (OV 2023, L 111, 1. lpp.).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">18</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Atbilstoši otrajam mērķim 2030/1990 ar Regulas 2023/857 1. pantu tika grozīts Regulas 2018/842 1. pants, lai tajā iekļautu jauno Savienības mērķi – līdz 2030. gadam samazināt tās SEG emisiju par 40 % salīdzinājumā ar stāvokli 2005. gadā nozarēs, kas uzskaitītas šīs regulas 2. pantā (turpmāk – otrais mērķis 2030/2005).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">19</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pamatojoties uz Regulu 2018/842, kurā grozījumi izdarīti ar Regulu 2023/857, Komisija 2023. gada 28. jūnijā pieņēma Īstenošanas lēmumu 2023/1319.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">20</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Īstenošanas lēmuma 2023/1319 1. pantā ir paredzēts, ka Īstenošanas lēmuma (ES) 2020/2126 II pielikumu aizstāj ar jaunām normām, kurās, pirmkārt, pārņemtas dalībvalstu ikgadējās emisijas kvotas, kas iepriekš attiecībā uz 2021. un 2022. gadu bija noteiktas Īstenošanas lēmumā 2020/2126, un, otrkārt, attiecībā uz katru dalībvalsti 2023.–2025. gadam ir noteiktas jaunas ikgadējās emisijas kvotas tonnās CO2 ekvivalenta.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">II.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tiesvedības priekšvēsture</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">21</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2023. gada 23. augustā prasītājas iesniedza Komisijai pieprasījumu veikt iekšēju pārskatīšanu par Īstenošanas lēmumu 2023/1319, pamatojoties uz 10. panta 1. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1367/2006 (2006. gada 6. septembris) par to, kā Kopienas iestādēm un struktūrām piemērot Orhūsas Konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem (OV 2006, L 264, 13. lpp.), ar grozījumiem, kas izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 6. oktobra Regulu (ES) 2021/1767 (OV 2021, L 356, 1. lpp.) (turpmāk – Orhūsas regula). Konkrētāk, šā pieprasījuma IV un V iedaļā prasītājas ir norādījušas procesuālas un materiāltiesiskas nepilnības, kuras skarot otro mērķi 2030/1990, kas noteikts Eiropas Klimata aktā un kas izriet no 2020. gada 17. septembra ietekmes novērtējuma, kā arī Īstenošanas lēmumu 2023/1319.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">22</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar apstrīdēto lēmumu, kas datēts ar 2023. gada 14. decembri, Komisija pieprasījumu veikt iekšēju pārskatīšanu, kas minēts šā sprieduma 21. punktā, noraidīja kā nepieņemamu – ar tādu pamatojumu, ka Regulas 2018/842 4. panta 3. punktā paredzētā pilnvaru deleģēšana, pamatojoties uz kuru tā bija pieņēmusi Īstenošanas lēmumu 2023/1319, ir obligāta. Tātad Komisija norādīja, ka tai ir likumisks pienākums noteikt ikgadējās emisijas kvotas šīs regulas iedarbīgas īstenošanas vajadzībām, bet nav politiskas jeb ar politiku saistītas rīcības brīvības. Turklāt Komisija arī kā nepieņemamu atzina pieprasījuma veikt iekšēju pārskatīšanu IV iedaļas pamatojumu, kurā prasītājas kritizēja 2020. gada 17. septembra ietekmes novērtējumu. Pakārtoti Komisija precizēja, ka neviens no iekšējas pārskatīšanas iemesliem, kurus izvirzījušas prasītājas, neliek apšaubīt Īstenošanas lēmuma 2023/1319 tiesiskumu, un līdz ar to tā arī to pieprasījuma pamatojumu noraidīja kā nepamatotu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">III.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Prasījumi</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">23</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Prasītāju prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">atcelt apstrīdēto lēmumu;</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">24</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Komisijas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">prasību noraidīt;</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">piespriest prasītājām atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">IV.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Juridiskais pamatojums</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">25</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Prasības pamatojumā prasītājas būtībā izvirza divus pamatus: ar pirmo pamatu, ņemot vērā Konvencijas par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem (OV 2005, L 124, 1. lpp.; turpmāk – Orhūsas konvencija) 9. panta 2. un 3. punktu, tiek apgalvots, ka izdarītas tiesību kļūdas Orhūsas regulas 2. panta 1. punkta f) un g) apakšpunktā un 10. pantā, kā arī izdarīta kļūda vērtējumā, ciktāl Komisija kā nepieņemamu noraidījusi to pieprasījuma veikt iekšēju pārskatīšanu IV iedaļas pamatojumu; ar otro tiek apgalvots, ka ir konstatējamas tiesību kļūdas vai acīmredzamas kļūdas vērtējumā, ciktāl Komisija minēto pieprasījumu noraidījusi kā nepamatotu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">A.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par pirmo pamatu attiecībā uz tiesību kļūdām saistībā ar Orhūsas konvencijas 9. panta 2. un 3. punktu, Orhūsas regulas 2. panta 1. punkta f) un g) apakšpunktu un 10. pantu, kā arī kļūdu vērtējumā, ciktāl Komisija kā nepieņemamu noraidījusi pieprasījuma veikt iekšēju pārskatīšanu IV iedaļas pamatojumu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">26</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmais pamats būtībā sastāv no trim daļām, proti, pirmkārt, prasītājas apgalvo, ka ir pārkāpts Orhūsas regulas 2. panta 1. punkta f) un g) apakšpunkts un 10. pants, otrkārt, ka ir pārkāpts Orhūsas konvencijas 9. panta 2. un 3. punkts un, treškārt, ka pieprasījuma veikt iekšēju pārskatīšanu pamatojuma izvērtējumā ir konstatējama kļūda vērtējumā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">27</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Komisija apgalvo, ka prasītāju formulētā argumentācija ir nepamatota un turklāt attiecībā uz pirmo un trešo daļu tā ir daļēji nepieņemama.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">28</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Vispirms būtu jāatgādina apstrīdētā lēmuma pamatojums attiecībā uz pieprasījuma veikt iekšēju pārskatīšanu IV iedaļu, bet pēc tam jāizvērtē šā pamata trešā, otrā un – visbeidzot – pirmā daļa.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">1.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par apstrīdētā lēmuma pamatojumu attiecībā uz pieprasījuma veikt iekšēju pārskatīšanu IV iedaļu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">29</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Vispirms ir konstatējams, ka apstrīdētais lēmums sastāv no Komisijas vēstules un tās pielikuma “Novērtējums par pieprasījumu veikt Komisijas Īstenošanas lēmuma (ES) 2023/1319 (2023. gada 28. jūnijs), ar ko groza Īstenošanas lēmumu (ES) 2020/2126, lai pārskatītu dalībvalstu ikgadējo emisiju sadales apjomu 2023.–2030. gada periodam iekšēju pārskatīšanu” (turpmāk – apstrīdētais novērtējums).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">30</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmām kārtām, apstrīdētā novērtējuma 3.1. punktā, kas ietver ievadpiezīmes par prasītāju argumentācijas, kas vērsta pret 2020. gada 17. septembra ietekmes novērtējumu, nepieņemamību, Komisija ir atzinusi, ka pret minēto ietekmes novērtējumu izvirzītā pieprasījuma veikt iekšēju pārskatīšanu IV iedaļas pamatojums ir nepieņemams trīs iemeslu dēļ. Pirmkārt, tā norādīja, ka, ciktāl otrais mērķis 2030/1990, kas noteikts Eiropas Klimata aktā, izrietēja no konstatējumiem minētajā ietekmes novērtējumā, pastāvēja būtiska saikne starp Īstenošanas lēmumu 2023/1319 un šo ietekmes novērtējumu, kas tika veikts saistībā ar likumdošanas iniciatīvu, un līdz ar to nebija pamatots prasītāju apgalvojums, ka šajā ietekmes novērtējumā minēto mērķu samazināt SEG emisiju apgalvotā nepietiekamība bija uzskatāma par nepilnību, kas nav atkarīga no to mērķu nepietiekamības, kuri ņemti vērā Īstenošanas lēmumā 2023/1319. Otrkārt, tā uzskatīja, ka prasītājas nebija norādījušas nepilnības, kas raksturīgas pašam Īstenošanas lēmumam 2023/1319 kopsakarā ar Regulu 2018/842, kas esot bijusi uzskatāma par tiesību aktu vides jomā, kurš ir nozīmīgs šā lēmuma tiesiskuma novērtēšanai uz Orhūsas regulas 2. panta 1. punkta f) apakšpunkta pamata. Treškārt, kā norāda Komisija, 2020. gada 17. septembra ietekmes novērtējums bija uzskatāms par darba dokumentu bez juridiski saistošām sekām un līdz ar to pēc būtības nebija administratīvs akts minētās regulas 2. panta 1. punkta g) apakšpunkta izpratnē, un, pat ja tiktu izdarīts pieņēmums par pretējo un ņemot vērā šīs regulas 10. panta 1. punktā noteikto astoņas nedēļas ilgo termiņu, prasītājām būtu liegts to apstrīdēt.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">31</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrām kārtām, jānorāda, ka apstrīdētā novērtējuma 3.2. punktā par procesuālām un materiāltiesiskām nepilnībām, ko prasītājas pārmet saistībā ar Īstenošanas lēmumu 2023/1319 pašu par sevi, Komisija uz pieprasījuma veikt iekšēju pārskatīšanu 94.–96. punktu ir atbildējusi tādējādi, ka Regulas 2018/842 4. panta 3. punktā ietvertais pilnvarojums, kas uzskatāms par šā lēmuma tiesisko pamatu, bija obligāts un neļāva šai Savienības iestādei izdarīt politisku jeb publiskās politikas izvēli ikgadējo emisijas kvotu noteikšanā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">32</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Komisija ir arī precizējusi, ka vērienīguma pakāpe attiecībā uz mērķi līdz 2030. gadam samazināt Savienības SEG emisiju Regulā 2018/842 reglamentētajās nozarēs un līdz ar to apmērs, kādā dalībvalstis veicina šā mērķa sasniegšanu, likumdevēji bija noteikuši minētajā regulā, izmantojot aprēķināšanas metodi, kas balstīta uz lineārām trajektorijām.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">33</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Komisija no tā izsecina, ka dalībvalstu ikgadējo emisijas kvotu noteikšana bija vienlīdzīga aritmētiskai darbībai, kas tai bija jāveic, balstoties uz inventarizācijas pārskata datiem, par kuriem tika ziņots un kuru rezultāts pēc tam tika formalizēts īstenošanas lēmumā, kas tika pieņemts komiteju procedūrā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">34</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā šos apsvērumus, Komisija secināja, ka Regulas 2018/842 4. panta 3. punktā ietvertais pilnvarojums tai nepiešķir nekādas pilnvaras, kas tai ļautu veikt pārskatīšanu attiecībā uz otro mērķi 2030/1990, kas noteikts Eiropas Klimata akta 4. panta 1. punktā, un ka šāda pārskatīšana pārsniegtu LESD 291. pantā tai paredzēto kompetenci īstenošanā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">35</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Visbeidzot – apstrīdētā novērtējuma 3.5. punktā, kas ir uzskatāms par tā vispārīgo secinājumu, Komisija ir atgādinājusi, ka Regulas 2018/842 4. panta 3. punktā ietvertais pilnvarojums, pamatojoties uz kuru tā pieņēma Īstenošanas lēmumu 2023/1319, bija obligāts ikgadējo emisijas kvotu noteikšanai un neļāva tai izdarīt politisku jeb publiskās politikas izvēli šīs regulas īstenošanā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">36</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tātad tikai informētības pilnīguma labad apstrīdētā novērtējuma 3.4. punktā par procesuālām un materiāltiesiskām nepilnībām, uz kurām prasītājas pieprasījuma veikt iekšēju pārskatīšanu IV iedaļā norādījušas saistībā ar otro mērķi 2030/1990, Komisija šo argumentāciju ir noraidījusi kā nepamatotu. Proti, ievadpiezīmēs, ar kurām aizsākta šī apstrīdētā novērtējuma iedaļa, Komisija, atsaukusies uz 3.1. punktā izklāstīto nepieņemamības pamatojumu, norādīja, ka tai šķita svarīgi ieņemt nostāju attiecībā pret dažādiem argumentiem, kurus izvirzījušas prasītājas, ņemot vērā otrā mērķa 2030/1990 fundamentālo lomu Savienības politikai un tiesiskajam regulējumam klimata jomā, kā arī Savienības centienus pasaules mērogā cīņā pret klimata pārmaiņām.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">37</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ir konstatējams, ka ar prasītāju formulēto argumentāciju pirmā pamata pamatojumā ir paredzēts apstrīdēt tikai un vienīgi šā sprieduma 30.–35. punktā atgādinātā pamatojuma nepieņemamību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">2.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par trešo daļu attiecībā uz kļūdu vērtējumā par pieprasījuma veikt iekšēju pārskatīšanu pamatojumu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">38</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Prasītājas norāda, ka pretēji tam, ko apgalvojusi Komisija, tām nav bijis nodoma iebilst nedz pret otro mērķi 2030/1990, nedz pret Regulu 2018/842, nedz pret 2020. gada 17. septembra ietekmes novērtējumu. Tās tikai esot uzsvērušas, ka detalizēta pārbaude par tiesisko regulējumu, kas sastāv no šiem elementiem, bija būtiska to pieprasījuma veikt iekšēju pārskatīšanu pamatojumam un tam, lai pierādītu, ka Īstenošanas lēmums 2023/1319 bija pretrunā tiesību aktiem vides jomā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">39</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tātad prasītājas apgalvo, ka to pieprasījums veikt iekšēju pārskatīšanu bija vērsts pret Īstenošanas lēmumu 2023/1319, un līdz ar to secinājumos, ar kuriem Komisija šo pieprasījumu ir noraidījusi kā nepieņemamu, esot izmantota acīmredzami kļūdaina to argumentācijas interpretācija.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">40</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Komisija norāda, ka prasītāju formulētā argumentācija, uz ko balstīta trešā daļa, ir nepamatota un ka jebkurā gadījumā tā ir jauna un tātad nepieņemama, kā noteikts Vispārējās tiesas Reglamenta 84. pantā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">41</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirms šīs daļas pamatotības pārbaudes ir jāprecizē apjoms pārbaudei tiesā, kas Vispārējai tiesai ir jāveic, ja tai – kā šajā gadījumā – tiek iesniegta argumentācija par to, ka Savienības iestāde, institūcija, struktūra vai aģentūra, kurai iesniegts pieprasījums veikt iekšēju pārskatīšanu, ir kļūdījusies interpretēšanā vai ir sagrozījusi šā pieprasījuma pamatojumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">a)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tiesas veiktās pārbaudes apjoms</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">42</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Vispirms jāatgādina, ka ar Orhūsas regulas 10. panta 1. punktu ikvienai nevalstiskai organizācijai, kas atbilst šīs regulas 11. pantā noteiktajiem kritērijiem, ir piešķirtas tiesības Savienības iestādei, kura pieņēmusi administratīvo aktu, iesniegt pieprasījumu, ar ko tiek lūgts veikt šā akta iekšēju pārskatīšanu – ar tādu pamatojumu, ka tas ir pretrunā tiesību aktiem vides jomā (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2019. gada 12. septembris, TestBioTech u.c./Komisija, C‑82/17 P, EU:C:2019:719, 37. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">43</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā, lai uz tiesību aktu vides jomā pamata nepieciešamā veidā precizētu iekšējas pārskatīšanas iemeslus, pieprasījumā par šādu pārskatīšanu ir jānorāda faktiskie apstākļi vai juridiskie argumenti, kas varētu izraisīt ticamas, būtiskas šaubas par tiesību aktā, kura pārskatīšana tiek lūgta, attiecīgās Savienības iestādes sniegto novērtējumu (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2019. gada 12. septembris, TestBioTech u.c./Komisija, C‑82/17 P, EU:C:2019:719, 69. punkts, un 2023. gada 18. oktobris, TestBioTech/Komisija, T‑605/21, nav publicēts, EU:T:2023:648, 15. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">44</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tātad pieprasījums veikt administratīva akta iekšēju pārskatīšanu ir vērsts uz to, lai konstatētu apgalvoto prettiesiskumu vai to, ka šis akts ir nepamatots. Pēc tam pieteicējs par lēmumu, ar kuru kā nepamatots noraidīts pieprasījums veikt iekšēju pārskatīšanu, atbilstoši Orhūsas regulas 12. pantam kopsakarā ar šīs regulas 10. pantu var vērsties Savienības tiesā, ceļot prasību sakarā ar kompetences trūkumu, būtisku procesuālu pārkāpumu, Līgumu vai jebkuru tiesību normu, kas saistītas ar to piemērošanu, pārkāpumu vai pilnvaru nepareizu izmantošanu (spriedums, 2019. gada 12. septembris, TestBioTech u.c./Komisija, C‑82/17 P, EU:C:2019:719, 38. punkts; skat. arī spriedumu, 2023. gada 18. oktobris, TestBioTech/Komisija, T‑605/21, nav publicēts, EU:T:2023:648, 17. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">45</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā kontekstā tādas tiesas veiktas pārbaudes apjoms, ko Eiropas Savienības Tiesa veic, izskatot atcelšanas prasību, kas uz Orhūsas regulas 12. panta pamata celta par lēmumu attiecībā uz pieprasījumu veikt iekšēju pārskatīšanu uz šīs regulas 10. panta pamata, neatšķiras no apjoma tādai pārbaudei tiesā, ko Vispārējā tiesa veic par to, cik pamatots ir to lēmumu pamatojums, kuri apstrīdēti tieši, pamatojoties uz LESD 263. panta 2. un 4. punktu, ja šādi lēmumi ir balstīti uz sarežģītiem tehniskiem un zinātniskiem vērtējumiem (skat. spriedumu, 2025. gada 25. jūnijs, ClientEarth/Padome, T‑648/22, nav publicēts, EU:T:2025:631, 105. punkts un tajā minētā judikatūra; šajā nozīmē skat. arī spriedumu, 2016. gada 15. decembris, TestBioTech u.c./Komisija, T‑177/13, nav publicēts, EU:T:2016:736, 81. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">46</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā no pastāvīgās judikatūras ir izsecināms, ka situācijās, kad Savienības iestāde tiek aicināta veikt sarežģītus vērtējumus, tai ir plaša rīcības brīvība, kuras izmantošanu var pārbaudīt tiesa, kas tikai pārliecinās par to, vai aplūkojamais pasākums nav saistīts ar acīmredzamu kļūdu vai pilnvaru nepareizu izmantošanu, vai atbildīgā iestāde nav acīmredzami pārsniegusi savu rīcības brīvību (skat. spriedumu, 2025. gada 25. jūnijs, ClientEarth/Padome, T‑648/22, nav publicēts, EU:T:2025:631, 106. punkts un tajā minētā judikatūra; šajā nozīmē skat. arī spriedumu, 2004. gada 29. aprīlis, Itālija/Komisija, C‑372/97, EU:C:2004:234, 83. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">47</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr jāatgādina, ka situācijās, kad Savienības iestādēm ir plaša rīcības brīvība, administratīvajā procesā vēl jo vairāk ir fundamentāli svarīga Savienības tiesību sistēmā garantēto tiesību ievērošana. Šo garantiju vidū ir atbildīgās iestādes pienākums rūpīgi un piesardzīgi pārbaudīt visus lietas nozīmīgos apstākļus, uz kuriem balstīts tās novērtējums (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2016. gada 15. decembris, TestBioTech u.c./Komisija, T‑177/13, nav publicēts, EU:T:2016:736, 80. punkts un tajā minētā judikatūra, un 2023. gada 18. oktobris, TestBioTech/Komisija, T‑606/21, nav publicēts, EU:T:2023:649, 22. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">48</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Proti, pienākums ievērot rūpību, kas minēts šā sprieduma 47. punktā, ir raksturīgs labas pārvaldības principam un vispārēji attiecas uz Savienības administrācijas darbībām, ar kurām tā īsteno savu rīcības brīvību (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2017. gada 22. novembris, Komisija/Bilbaína de Alquitranes u.c., C‑691/15 P, EU:C:2017:882, 35. punkts un tajā minētā judikatūra, un 2022. gada 16. jūnijs, SGL Carbon u.c./Komisija, C‑65/21 P un no C‑73/21 P līdz C‑75/21 P, EU:C:2022:470, 31. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">49</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Konkrētāk, atbilstoši pienākumam ievērot rūpību Savienības iestādei, kurai iesniegts pieprasījums veikt iekšēju pārskatīšanu, ir rūpīgi jāizvērtē visi nozīmīgie lietas apstākļi, tostarp pārskatīšanas pamatojums, ko norādījis šā pieprasījuma iesniedzējs, un tādēļ ir svarīgi, lai šī Savienības iestāde pareizi saprastu šo pamatojumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">50</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tātad, tā kā pieprasījuma veikt iekšēju pārskatīšanu pamatotības rūpīga un piesardzīga izvērtēšana un līdz ar to tiesību, kas piešķirtas ar Orhūsas regulu, un labas pārvaldības principa ievērošana ir atkarīga no tā pamatojuma pareizas izpratnes, tad, lai nodrošinātu šo tiesību un šā principa pilnīgu iedarbīgumu, ir secināms: ja Vispārējā tiesa – kā šajā gadījumā – izskata argumentāciju ar apgalvojumu par acīmredzami kļūdainu interpretāciju vai par minētā pieprasījuma pamatojuma sagrozīšanu, tai ir pienākums veikt pilnapjoma pārbaudi par to, vai apstrīdētais lēmums liecina, ka attiecīgā iestāde ir pareizi sapratusi minēto pamatojumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">51</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Visbeidzot ir jāprecizē, ka pilnapjoma pārbaude, kas attiecas tikai uz šo jautājumu, neskar šā sprieduma 46. punktā minētās judikatūras piemērošanu attiecībā uz pārbaudi tikai situācijās, kad izdarīta acīmredzama kļūda vērtējumā, kad Eiropas Savienības Tiesa pārbauda sarežģītus novērtējumus, ko attiecīgā iestāde attiecīgā gadījumā varētu veikt.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">52</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā šos apsvērumus, pēc pārbaudes, pirmkārt, par apstrīdētā lēmuma pamatojumu un, otrkārt, par pieprasījumu veikt iekšēju pārskatīšanu, konkrētāk, tā IV iedaļu, ir jāspriež par šīs daļas pamatotību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">b)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par pirmā pamata trešās daļas pamatotību</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">53</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Jāizvērtē, pirmkārt, argumentācija, ko prasītājas formulējušas sava pieprasījuma veikt iekšēju pārskatīšanu pamatojumā, un, otrkārt, no apstrīdētā lēmuma un apstrīdētā novērtējuma izsecināmās argumentācijas kopsavilkums.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">1)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par argumentāciju prasītāju pieprasījuma veikt iekšēju pārskatīšanu pamatojumā</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">54</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ir konstatējams, ka pieprasījuma veikt iekšēju pārskatīšanu IV iedaļa par procesuālām un materiāltiesiskām nepilnībām, kas skar otro mērķi 2030/1990, sastāv, pirmkārt, no pirmās apakšiedaļas, ar kuru paredzēts pierādīt, ka šis mērķis ir balstīts uz acīmredzami nepietiekamu novērtējumu, un, otrkārt, otrās apakšiedaļas, ar ko ir mēģināts pierādīt, ka šis mērķis pats ir acīmredzami neatbilstīgs.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">i)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par pieprasījuma veikt iekšēju pārskatīšanu IV iedaļas pirmo apakšiedaļu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">55</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pieprasījuma veikt iekšēju pārskatīšanu IV iedaļas pirmā apakšiedaļa sastāv no ievada (pieprasījuma veikt iekšēju pārskatīšanu 65.–70. punkts) un trim sadaļām. Pirmā no šīm sadaļām attiecas uz to, ka trūkst pienācīga vērtējuma par pasaules mērogā nepieciešamo SEG emisijas samazināšanu līdz 2030. gadam (pieprasījuma veikt iekšēju pārskatīšanu 71.–73. punkts); otrā sadaļa attiecas uz to, ka trūkst pienācīga vērtējuma par Savienības taisnīgo devumu SEG emisijas samazināšanā visā pasaulē, kas nepieciešama līdz 2030. gadam (75.–77. punkts), bet trešā sadaļa ir par to, ka trūkst atbilstīga novērtējuma par SEG emisijas samazināšanu, ko Savienības dalībvalstis varētu īstenot līdz 2030. gadam (78.–80. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par pieprasījuma veikt iekšēju pārskatīšanu IV iedaļas pirmās apakšiedaļas ievadu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">56</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pieprasījuma veikt iekšēju pārskatīšanu IV iedaļas pirmās apakšiedaļas ievaddaļā prasītājas ir atgādinājušas otrā mērķa 2030/1990 izcelsmi, proti, dokumentu “Eiropas Savienība, kas tiecas uz augstākiem mērķiem. Mana programma Eiropai: politikas pamatnostādnes nākamajai Eiropas Komisijai (2019–2024)”, ar kurām Urzula fon der Leiena bija iepazīstinājusi 2019. gada 16. jūlijā kā Komisijas priekšsēdētāja amata kandidāte, Komisijas 2019. gada 11. decembra Paziņojumu COM(2019) 640 final Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas zaļais kurss” un 2020. gada 17. septembra ietekmes novērtējumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">57</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Prasītājas pēc tam apgalvoja, ka otrā mērķa 2030/1990 noteicēji jau iepriekš bija ietekmējušies no Urzulas fon der Leienas politikas pamatnostādnēm Komisijas jaunā sastāva mandātam 2019.–2024. gadā un paziņojuma par “Eiropas zaļo kursu”, savukārt variants, ka līdz 2030. gadam SEG emisija tiktu samazināta par vairāk nekā 55 % salīdzinājumā ar stāvokli 1990. gadā, netika nedz apspriests, nedz izskaidrots.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">58</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt, prasītājas arī apgalvoja, ka 2020. gada 17. septembra ietekmes novērtējumā nav norādītas nedz pamattiesības, nedz klimata pārmaiņu sekas un nav novērtēta otrā mērķa 2030/1990 ietekme uz šiem elementiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par pieprasījuma veikt iekšēju pārskatīšanu IV iedaļas pirmās apakšiedaļas pirmo sadaļu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">59</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šā sprieduma 55. punktā minētā pirmā sadaļa ir par to, ka trūkst atbilstīga novērtējuma par SEG emisijas samazināšanu, kas pasaules mērogā nepieciešama līdz 2030. gadam; prasītājas ir apgalvojušas, ka saistībā ar otro mērķi 2030/1990 netika pareizi novērtēta SEG emisijas samazināšana pasaules mērogā, kas nepieciešama, lai ievērotu mērķi – temperatūras pieaugumu pasaulē ierobežot līdz 1,5 °C, no vienas puses, tādēļ, ka 2020. gada 17. septembra ietekmes novērtējumā nav ņemti vērā riski saistībā ar oglekļa dioksīda iznīcināšanas tehnoloģijām, un, no otras puses, tā iemesla dēļ, ka trūkst novērtējuma par SEG emisijas samazināšanu, kas nepieciešama, lai kompensētu nenoteiktību, kas piemīt trajektorijai, kas tiek izmantota attiecībā uz tā efektivitāti minēto mērķu ievērošanā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par pieprasījuma veikt iekšēju pārskatīšanu IV iedaļas pirmās apakšiedaļas otro sadaļu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">60</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šā sprieduma 55. punktā minētajā otrajā sadaļā attiecībā uz to, ka trūkst atbilstīga novērtējuma par Savienības taisnīgo devumu SEG emisijas samazināšanā visā pasaulē, kas nepieciešama līdz 2030. gadam, prasītājas ir kritizējušas apstākli, ka, lai noteiktu otro mērķi 2030/1990, 2020. gada 17. septembra ietekmes novērtējums bija balstīts uz scenārijiem “izmaksas‑efektivitāte”, kuros nebija ņemti vērā nedz apsvērumi par vienlīdzību, nedz dalībvalstu iespēja veicināt SEG emisijas samazināšanu papildus to iespējām samazināt valsts mērogā, finansējot emisijas samazināšanu citās valstīs.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par pieprasījuma veikt iekšēju pārskatīšanu IV iedaļas pirmās apakšiedaļas trešo sadaļu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">61</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šā sprieduma 55. punktā minētajā trešajā sadaļā attiecībā uz to, ka trūkst atbilstīga novērtējuma par SEG emisijas samazināšanu, ko Savienības dalībvalstis varētu īstenot līdz 2030. gadam, prasītājas ir pārmetušas Komisijai, ka tā 2020. gada 17. septembra ietekmes novērtējumā nav novērtējusi, vai pastāv lielākas iespējas samazināt emisiju dalībvalstī nekā iespējas, kuras paredzētas saistībā ar otro mērķi 2030/1990. Tās arī apgalvoja, ka iemesli, kuru dēļ Komisija bija izslēgusi mērķa variantu līdz 2030. gadam SEG emisiju samazināt par vairāk nekā 55 % salīdzinājumā ar stāvokli 1990. gadā, nebija pietiekami, ņemot vērā prasības, kas izsecināmas no LESD 191. panta 3. punkta un piesardzības principa.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">ii)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par pieprasījuma veikt iekšēju pārskatīšanu IV iedaļas otro apakšiedaļu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">62</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pieprasījuma veikt iekšēju pārskatīšanu IV iedaļas otrā apakšiedaļa arī sastāv no divām sadaļām. Ar pirmo no šīm sadaļām tiek mēģināts pierādīt, ka ar otro mērķi 2030/1990 nebija paredzēts īstenot visvērienīgāko iespējamo trajektoriju SEG emisijas samazināšanā, savukārt otrā sadaļa ir paredzēta tam, lai pierādītu, ka otrais mērķis 2030/1990 bija acīmredzami nepietiekams, ņemot vērā Savienības pienākumu atbilstoši taisnīga devuma principam veicināt cīņu pret globālo klimata sasilšanu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par pieprasījuma veikt iekšēju pārskatīšanu IV iedaļas otrās apakšiedaļas pirmo sadaļu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">63</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šā sprieduma 62. punktā minētajā pirmajā sadaļā attiecībā uz vērienīguma trūkumu saistībā ar otro mērķi 2030/1990 prasītājas apgalvoja, ka Savienībai vajadzētu orientēties uz SEG emisijas samazināšanu 2030. gadā, kas atbilstu samazinājumam par 60 % vai pat 65 % salīdzinājumā ar emisijas apjomu 1990. gadā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par pieprasījuma veikt iekšēju pārskatīšanu IV iedaļas otrās apakšiedaļas otro sadaļu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">64</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šā sprieduma 62. punktā minētajā otrajā sadaļā attiecībā uz Savienības taisnīgu devumu cīņai pret globālo klimata sasilšanu prasītājas ir centušās pierādīt, ka otrais mērķis 2030/1990 kā reakcija uz Savienībai uzlikto pienākumu samazināt SEG emisiju atbilstoši tās taisnīgajam devumam nebija pietiekams.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">65</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tātad no pieprasījuma veikt iekšēju pārskatīšanu IV iedaļas kopsavilkuma, kas iekļauts šā sprieduma 54.–64. punktā, ir izsecināms, ka šajā iedaļā izklāstītajā pamatojumā ar tiešu norādi tiek kritizēts otrais mērķis 2030/1990 un 2020. gada 17. septembra ietekmes novērtējums, kas ir šā mērķa pirmavots. Turklāt šajā pamatojumā implicīti tiek kritizēts otrais mērķis 2030/2005, jo, kā izsecināms no šā sprieduma 18. punkta, pēdējo minēto mērķi Savienības likumdevējs ieviesa ar nolūku sasniegt otro mērķi 2030/1990.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">66</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Konkrētāk, pieprasījuma veikt iekšēju pārskatīšanu IV iedaļas pamatojums, kura kopsavilkums izklāstīts šā sprieduma 54.–64. punktā, liecina, ka prasītājas ir apgalvojušas, ka otrais mērķis 2030/1990, kas ir 2020. gada 17. septembra ietekmes novērtējuma rezultāts, bija nepietiekams, ņemot vērā Parīzes nolīguma, it īpaši tā 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta, prasības attiecībā uz mērķi – planētas vidējās temperatūras pieaugumu ierobežot līdz 1,5 °C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta apjomu, kā arī saistībām, kas izriet no LESD 191. panta un piesardzības principa.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">2)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No apstrīdētā lēmuma un apstrīdētā novērtējuma izsecināmās prasītāju argumentācijas kopsavilkums</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">67</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tagad ir nepieciešams izvērtēt prasītāju argumentācijas kopsavilkumu, ko Komisija iekļāvusi apstrīdētajā lēmumā, kas izklāstīts, pirmkārt, apstrīdētā novērtējuma pavadvēstulē un, otrkārt, pašā novērtējumā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">i)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par prasītāju argumentācijas kopsavilkumu, ko Komisija iekļāvusi apstrīdētā novērtējuma pavadvēstulē</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">68</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šā sprieduma 29. punktā minētās vēstules otrajā rindkopā Komisija ir norādījusi, ka prasītāju iesniegtais pieprasījums veikt iekšēju pārskatīšanu bija balstīts uz apgalvotām procesuālām un materiāltiesiskām nepilnībām, kas skar otro mērķi 2030/1990, un uz 2020. gada 17. septembra ietekmes novērtējumu. Tā ir precizējusi, ka būtībā prasītājas apgalvoja, ka procesuālas un materiāltiesiskas nepilnības bija konstatējamas minētajā ietekmes novērtējumā, kas bija pirmavots 2020. gada 17. septembra paziņojumā formulētajam priekšlikumam līdz 2030. gadam samazināt Savienības SEG emisiju par vismaz 55 % salīdzinājumā ar stāvokli 1990. gadā, ieskaitot emisiju un absorbēšanu (novākšanu).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">69</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt Komisija norāda, ka prasītājas bija apgalvojušas, ka, lai gan apgalvotie pārkāpumi, kuri attiecināti uz Īstenošanas lēmumu 2023/1319, ir pierādīti – ar norādi uz pārkāpumiem, kas attiecināti uz otro mērķi 2030/1990, pirmie mērķi bija atšķirīgi no otrajiem, jo tie atspoguļoja jaunu vērienīguma pakāpi klimata pārmaiņu vājināšanas jomā; tie bija acīmredzami nesaderīgi ar mērķi planētas klimata sasilšanas ierobežošanā, kas atbilst ilgtermiņa mērķim temperatūras izteiksmē, proti, līdz 1,5 °C.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">ii)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par prasītāju argumentācijas kopsavilkumu, ko Komisija iekļāvusi apstrīdētajā novērtējumā</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">70</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ir konstatējams, ka apstrīdētais novērtējums sastāv no trim daļām, kuras attiecas, pirmkārt, uz prasītāju iesniegtā pieprasījuma veikt iekšēju pārskatīšanu pieņemamības pārbaudi, otrkārt, uz Savienības tiesisko regulējumu par saistošu SEG emisijas samazināšanu un, treškārt, uz minētā pieprasījuma pamatojuma izvērtēšanu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">71</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Konkrētāk, apstrīdētā novērtējuma 3.1. punktā, kas ietver ievadpiezīmes par argumentācijas, kas vērsta pret 2020. gada 17. septembra ietekmes novērtējumu, nepieņemamību, Komisija ir norādījusi, ka būtībā un konkrēti pieprasījuma veikt iekšēju pārskatīšanu IV iedaļā, prasītājas lūdza minēto Īstenošanas lēmuma 2023/1319 pārskatīšanu sakarā ar apgalvotām procesuālām un materiāltiesiskām nepilnībām, kas skar otro mērķi 2030/1990, kurš Savienības tiesību sistēmā bija integrēts ar Eiropas Klimata akta 4. panta 1. punktu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">3)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Secinājums</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">72</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šā sprieduma 53.–71. punkts, konkrētāk, apstrīdētā lēmuma pamatojums, kura kopsavilkums izklāstīts šā sprieduma 68.–71. punktā, liecina, ka Komisija nav izdarījusi kļūdu vērtējumā, atzīdama, ka prasītāju iesniegtais pieprasījums veikt iekšēju pārskatīšanu bija balstīts uz apgalvojumiem par procesuālām un materiāltiesiskām nepilnībām, kas skar otro mērķi 2030/1990, un uz 2020. gada 17. septembra ietekmes novērtējumu, un ka apgalvotie pārkāpumi, kas attiecināti uz Īstenošanas lēmumu 2023/1319, par tādiem bija uzskatāmi to pārkāpumu dēļ, kas attiecināti uz otro mērķi 2030/1990.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">73</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Atbilstoši tam nevar piekrist prasītāju apgalvojumam, ka Komisija būtu sagrozījusi pieprasījumā veikt iekšēju pārskatīšanu norādīto pamatojumu, un līdz ar to šī daļa, kas attiecas uz kļūdu vērtējumā, kura apgrūtina šā pamatojuma saprašanu, ir jānoraida kā nepamatota, bet spriešana par Komisijas iesniegto iebildi par nepieņemamību nav nepieciešama (skat. spriedumu, 2023. gada 21. jūnijs, UG/Komisija, T‑571/17 RENV, EU:T:2023:351, 72. punkts (nav publicēts) un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">3.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par otro daļu attiecībā uz Orhūsas konvencijas 9. panta 2. un 3. punkta pārkāpumu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">74</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Prasītājas apgalvo, ka Komisijas arguments, ka tai saistībā ar ikgadējo emisijas kvotu aprēķināšanu nebija nedz pilnvaru, nedz rīcības brīvības, kas būtu paredzēta Regulā 2018/842, nebija tāds, kas varētu izraisīt to, ka to pieprasījums veikt iekšēju pārskatīšanu tiktu noraidīts kā nepieņemams, ņemot vērā prasības, kas izriet no Orhūsas konvencijas 9. panta 2. un 3. punkta.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">75</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru, lai pamatotu prasību atcelt Savienības sekundāro tiesību aktu, iebildi par šāda akta spēkā neesību vai prasību par zaudējumu atlīdzināšanu, uz tāda starptautiskā nolīguma noteikumiem, kura līgumslēdzēja ir Savienība, var atsaukties vienīgi ar nosacījumu, ka, pirmkārt, tas nav pretrunā šā starptautiskā nolīguma būtībai un sistēmai un, otrkārt, šā starptautiskā nolīguma noteikumi satura ziņā šķiet beznosacījumu un pietiekami precīzi noteikumi (skat. spriedumus, 2016. gada 28. jūlijs, Ordre des barreaux francophones et germanophone u.c., C‑543/14, EU:C:2016:605, 49. punkts un tajā minētā judikatūra, un 2024. gada 28. novembris, Hengshi Egypt Fiberglass Fabrics un Jushi Egypt for Fiberglass Industry/Komisija, C‑269/23 P un C‑272/23 P, EU:C:2024:984, 56. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">76</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā Orhūsas konvencijas 9. panta 2. un 3. punktā ir noteikts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-128" title="page-15">
      “2. Katra Puse saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem nodrošina to, ka attiecīgas sabiedrības daļas pārstāvjiem:
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-129" title="page-15">
      a) kuriem ir pamatota interese vai arī
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-130" title="page-15">
      b) kuri uzskata, ka noticis tiesību aizskārums, ja šādu priekšnosacījumu paredz attiecīgās Puses administratīvā procesa normas, ir iespēja pārskatīšanas nolūkā griezties tiesā un/vai kādā citā neatkarīgā un objektīvā institūcijā, kas izveidota ar tiesību aktiem, lai – pamatojoties uz materiāliem vai procesuāliem aspektiem – apstrīdētu jebkura tāda lēmuma, darbības vai bezdarbības likumību, uz ko attiecas 6. panta noteikumi, ja šāda apstrīdēšana paredzēta attiecīgās valsts tiesību aktos, kā arī neskarot šā panta 3. punktu un citus attiecīgus šīs konvencijas noteikumus (turpmāk – citas šīs konvencijas nozīmīgās normas).
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-131" title="page-16">
      To, vai interese ir pamatota un vai ir noticis tiesību aizskārums, nosaka saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem un ar mērķi nodrošināt attiecīgai sabiedrības daļai plašas iespējas griezties tiesu iestādēs saistībā ar šīs konvencijas piemērošanu. Tādēļ a) apakšpunkta piemērošanas nolūkā par pamatotu uzskata ikvienas tādas nevalstiskas organizācijas interesi, kura atbilst 2. panta 5. punktā minētajām prasībām. Šādas organizācijas uzskata arī par tādām, kam ir tiesības, attiecībā uz kurām ir iespējams tiesību aizskārums, kā paredzēts b) apakšpunktā.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-132" title="page-16">
      Šā panta 2. punkta noteikumi neizslēdz iespēju pārskatīšanas nolūkā iepriekš griezties administratīvā iestādē, kā arī neiespaido prasību, ka pirms vēršanās tiesā ir jāizmanto visas administratīvas pārskatīšanas procedūras, ja šāda prasība paredzēta attiecīgās valsts tiesību aktos.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-133" title="page-16">
      3. Turklāt, neskarot 1. un 2. punktā minētās pārskatīšanas procedūras, katra Puse nodrošina to, ka sabiedrības pārstāvjiem, kas atbilst attiecīgās valsts tiesību aktos noteiktajiem kritērijiem, ja tādi būtu, ir pieejamas administratīvas vai tiesas procedūras, lai apstrīdētu fizisku personu vai valsts iestāžu darbību vai bezdarbību, kas pārkāpj attiecīgās valsts tiesību aktus vides jomā.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">77</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmkārt, attiecībā uz Orhūsas konvencijas 9. panta 3. punktu jau ir nospriests, ka, tā kā vienīgi “sabiedrības pārstāvjiem, kas atbilst attiecīgās valsts tiesību aktos noteiktajiem kritērijiem, ja tādi būtu” ir šajā tiesību normā paredzētās tiesības, šīs normas ieviešana vai iedarbība ir atkarīga no vēlāka akta (skat. spriedumu, 2016. gada 28. jūlijs, Ordre des barreaux francophones et germanophone u.c., C‑543/14, EU:C:2016:605, 51. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">78</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrkārt, Orhūsas konvencijas 9. panta 2. punkts ietver atsauces arī uz valsts tiesību aktos noteiktajiem kritērijiem. Saskaņā ar minēto normu tajā paredzētās pārsūdzību procedūras ir jāizveido atbilstoši “attiecīgās [konvencijas dalībvalsts] valsts tiesību aktiem” un valsts likumdevējam citastarp ir jālemj, vai tas plāno paredzēt iespēju ar pārsūdzību vērsties “tiesā vai kādā citā neatkarīgā un objektīvā institūcijā [kas izveidota uz likuma pamata]”. Turklāt šī norma liecina, ka arī tas, “vai interese ir pamatota un vai ir noticis tiesību aizskārums”, ir jākonstatē, kā paredzēts valsts tiesību aktos (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2016. gada 28. jūlijs, Ordre des barreaux francophones et germanophone u.c., C‑543/14, EU:C:2016:605, 52. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">79</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No tā ir izsecināms, ka Orhūsas konvencijas 9. panta 2. un 3. punkts neatbilst nosacījumiem, kuri jāizpilda, lai uz tiem varētu atsaukties, pamatojot atcelšanas prasību par Savienības atvasināto tiesību aktu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2016. gada 28. jūlijs, Ordre des barreaux francophones et germanophone u.c., C‑543/14, EU:C:2016:605, 53. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">80</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Līdz ar to prasītājas nevar lietderīgi izvirzīt apgalvojumus par Orhūsas konvencijas 9. panta 2. un 3. punkta pārkāpumu un otrā daļa ir jānoraida kā neiedarbīga.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">4.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par pirmo daļu attiecībā uz Orhūsas regulas 2. panta 1. punkta f) un g) apakšpunkta un 10. panta pārkāpumu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">81</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmās daļas pamatojumā prasītājas būtībā apgalvo, ka to pieprasījuma veikt iekšēju pārskatīšanu pamatojuma IV iedaļas pamatojuma – kā nepieņemama – noraidīšanā ir konstatējamas tiesību kļūdas saistībā ar Orhūsas regulas 2. panta 1. punkta f) un g) apakšpunktu un 10. pantu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">82</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmā daļa sastāv trim iebildumiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">83</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmā iebilduma pamatojumā prasītājas apgalvo, ka Komisija ir pārkāpusi Orhūsas regulas 10. panta 1. punktu, kā nepieņemamu noraidīdama to pieprasījums veikt iekšēju pārskatīšanu – ar tādu pamatojumu, ka Regulas 2018/842 4. panta 3. punktā, kas ir uzskatāms par Īstenošanas lēmuma 2023/1319 tiesisko pamatu, ietvertais pilnvarojums, kā norāda Komisija, bija obligāts un neietvēra atļauju izdarīt politiskas vai publiskās politikas izvēles ikgadējo emisijas kvotu noteikšanā. Prasītājas apgalvo, ka ar Orhūsas regulu Komisijai bija uzlikts pienākums pārbaudīt otro mērķi 2030/1990 ar vairāku tiesību aktu vides jomā normām, no kurām šis mērķis esot bijis atkarīgs.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">84</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrā iebilduma pamatojumā prasītājas apgalvo, ka Komisija ir izdarījusi tiesību kļūdu, citastarp saistībā ar Orhūsas regulas 2. panta 1. punkta f) apakšpunktu, jo tā esot ierobežojusi piemērojamo tiesību aktu vides jomā loku, norādīdama, ka jāpiemēro tikai un vienīgi Regula 2018/842. Tādējādi Komisija neesot ievērojusi šai lietai nozīmīgo judikatūru, konkrētāk, 2023. gada 6. jūlija spriedumu EIB un Komisija/ClientEarth (C‑212/21 P un C‑223/21 P, EU:C:2023:546) un 2018. gada 14. marta spriedumu TestBioTech/Komisija (T‑33/16, EU:T:2018:135).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">85</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Trešā iebilduma pamatojumā prasītājas norāda, ka Īstenošanas lēmumā 2023/1319 noteiktās ikgadējās emisijas kvotas pieļauj apjomīgu SEG emisiju bez ietekmes novērtējuma vai ar novērtējumu, ar kuru būtībā ir paredzēts pierādīt, ka šīs kvotas ir pietiekamas. Šajā ziņā tās apgalvo, ka Komisijai bija pienākums izvērtēt to argumentāciju, kas vērsta pret 2020. gada 17. septembra ietekmes novērtējumu, atbilstoši Orhūsas regulas 2. panta 1. punkta g) apakšpunktam un 10. pantam, jo šis vērtējums bija neatņemama daļa no tiesiskā regulējuma, no kura izrietēja Īstenošanas lēmums 2023/1319.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">86</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Komisija apgalvo, ka prasītāju argumentācija ir nepamatota un ka turklāt trešais iebildums ir nepieņemams, ņemot vērā prasības, kas izriet no Orhūsas regulas 10. panta 1. punkta, jo prasītājas to neizvirzīja savā pieprasījumā veikt iekšēju pārskatīšanu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">87</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Vispirms ir jāizvērtē pirmais iebildums, bet pēc tam – otrais iebildums kopsakarā ar trešo iebildumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">a)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par pirmo iebildumu pirmajā daļā</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">88</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Jāatgādina, ka Orhūsas regulas 10. panta 1. punkta formulējums ir šāds:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-148" title="page-18">
      “Jebkura nevalstiska organizācija vai citi sabiedrības locekļi, kas atbilst 11. pantā izklāstītajiem kritērijiem, ir tiesīgi Savienības iestādei vai struktūrai, kura ir pieņēmusi administratīvu aktu vai – ja ir konstatēta iespējama administratīva bezdarbība – kurai būtu bijis jāpieņem šāds akts, iesniegt pieprasījumu veikt iekšēju pārskatīšanu, pamatojoties uz to, ka šāds akts vai bezdarbība pārkāpj tiesību aktus vides jomā 2. panta 1. punkta f) apakšpunkta nozīmē.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-149" title="page-18">
      Šādus pieprasījumus iesniedz rakstiski un termiņā, kas nepārsniedz astoņas nedēļas pēc administratīvā akta pieņemšanas, paziņošanas vai publicēšanas, atkarībā no tā, kura no šīm darbībām notiek vēlāk, vai – ja ir konstatēta iespējama administratīva bezdarbība – astoņas nedēļas pēc dienas, kad administratīvais akts bija vajadzīgs. Pieprasījumā norāda pārskatīšanas pamatojumu.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">89</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt Orhūsas regulas 2. panta 1. punkta f) apakšpunktā tiesību akti vides jomā šīs regulas piemērošanas vajadzībām ir definēti kā Savienības tiesību akti, kas, neatkarīgi no to tiesiskā pamata, veicina Savienības vides mērķu sasniegšanu, kā noteikts LESD: saglabāt, aizsargāt un uzlabot vides kvalitāti, aizsargāt cilvēku veselību, apdomīgi un racionāli izmantot dabas resursus un starptautiskā līmenī veicināt pasākumus, kas risina reģionu vai pasaules mēroga vides problēmas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">90</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Visbeidzot – Orhūsas regulas 2. panta 1. punkta g) apakšpunktā jēdziens “administratīvs akts” šīs regulas izpratnē ir definēts kā jebkurš Savienības iestādes vai struktūras pieņemts neleģislatīvs akts, kam ir juridiskas sekas un ārēja ietekme un kas ietver noteikumus, kuri [varētu būtu pretrunā tiesību aktiem] vides jomā regulas 2. panta 1. punkta f) apakšpunkta [izpratnē].</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">91</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā gadījumā šā sprieduma 66. un 72. punkts liecina, ka pieprasījuma veikt iekšēju pārskatīšanu IV iedaļā izklāstītajā pamatojumā prasītājas norādīja uz otrā mērķa 2030/1990 un otrā mērķa 2030/2005 nepietiekamību, ņemot vērā Parīzes nolīguma, it īpaši tā 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta, prasības attiecībā uz mērķi – planētas vidējās temperatūras pieaugumu ierobežot līdz 1,5 °C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta apjomu, kā arī saistībām, kas izriet no LESD 191. panta un piesardzības principa.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">92</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt apstrīdētā novērtējuma 3.5. punkts, kas ir uzskatāms par tā vispārīgo secinājumu, liecina, ka Komisija ir noraidījusi prasītāju pieprasījumu veikt iekšēju pārskatīšanu – galvenokārt tāda iemesla dēļ, ka Regulas 2018/842 4. panta 3. punktā ietvertais pilnvarojums, pamatojoties uz kuru šī Savienības iestāde pieņēma Īstenošanas lēmumu 2023/1319, bija obligāta ikgadējo emisijas kvotu noteikšanai un neietvēra pilnvarojumu izdarīt politiskas jeb ar politiku saistītas izvēles šīs regulas īstenošanas vajadzībām, un līdz ar to pamatojums, ko prasītājas izvirzījušas sava pieprasījuma pamatojumā, bija nepieņemams.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">93</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmām kārtām, ir konstatējams: kā liecina citātu un apsvērumu daļa Īstenošanas lēmumā 2023/1319, par kuru prasītājas iesniegušas pieprasījumu veikt iekšēju pārskatīšanu, tas tika pieņemts, pamatojoties uz Regulas 2018/842 4. panta 3. punktu, kurā grozījumi izdarīti ar Regulu 2023/857.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">94</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā Regulas 2018/842, kurā grozījumi izdarīti ar Regulu 2023/857, 1. pants liecina, ka ar šo regulējumu ir nostiprinātas dalībvalstu saistības attiecībā uz to obligāto devumu 2021.–2030. gada periodam ar nolūku sasniegt otro mērķi 2030/2005, un tādējādi veicina Eiropas Klimata akta mērķu sasniegšanu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">95</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Konkrētāk, kā liecina Regulas 2023/857 13. apsvērums, otrais mērķis 2030/2005, kas attiecas uz Regulas 2018/842 2. pantā uzskaitītajā tautsaimniecības nozarēm, tika noteikts ar nolūku sasniegt otro mērķi 2030/1990, kas noteikts Eiropas Klimata aktā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">96</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt Regulas 2018/842 4. panta 3. punktā, kurā grozījumi izdarīti ar Regulu 2023/857, ir paredzēts, ka Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem CO2 ekvivalenta tonnās katrai dalībvalstij nosaka ikgadējās emisijas kvotas 2021.–2030. gadam atbilstoši lineārajām trajektorijām, kas definētas tā paša panta 2. punktā tādā veidā, lai sasniegtu otro mērķi 2030/2005.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">97</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Kā liecina Regulas 2018/842 19. apsvērums, ar šo Komisijai piešķirto kompetenci ir paredzēts nodrošināt vienādus nosacījumus šīs regulas to noteikumu īstenošanai, ar kuriem nosaka dalībvalstu ikgadējās emisijas kvotas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">98</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Līdz ar to Lēmums 2023/1319 ir uzskatāms par Regulas 2018/842 īstenošanas aktu un līdz ar to tas ir reglamentēts LESD 291. pantā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">99</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrām kārtām, jāatgādina, ka saskaņā ar LESD 291. panta 2. punktu:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-161" title="page-19">
      “Ja ir nepieciešami vienādi nosacījumi juridiski saistošo Savienības aktu īstenošanai, šie akti piešķir Komisijai vai, īpašos, attiecīgi pamatotos gadījumos un Līguma par Eiropas Savienību 24. un 26. pantā paredzētajos gadījumos, Padomei īstenošanas pilnvaras.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">100</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt LES 13. panta 2. punktā ir noteikts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-163" title="page-19">
      “Katra iestāde darbojas saskaņā ar Līgumos noteiktajām pilnvarām un atbilstīgi tajos izklāstītajām procedūrām, nosacījumiem un mērķiem. Iestādes īsteno pilnīgu savstarpēju sadarbību.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">101</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tātad institucionālā līdzsvara, lojālas sadarbības un Savienības iestāžu kompetenču sadalījuma principi, kuri nostiprināti LES 13. panta 2. punktā, nozīmē, ka katra Savienības iestāde savā darbībā nepārsniedz Līgumos noteiktās kompetenču robežas, ievērojot procedūras, nosacījumus un mērķus, un tādējādi ievēro pārējo kompetences (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2020. gada 3. decembris, Changmao Biochemical Engineering/Distillerie Bonollo u.c., C‑461/18 P, EU:C:2020:979 102. punkts un tajā minētā judikatūra, un 2024. gada 3. septembris, Illumina un Grail/Komisija, C‑611/22 P un C‑625/22 P, EU:C:2024:677, 215. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">102</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā kontekstā jāatgādina, ka būtisku noteikumu pieņemšana konkrētā jomā ir rezervēta Savienības likumdevējam. No tā izriet, ka normas, ar kurām nostiprināti tāda tiesiskā pamatregulējuma būtiskie elementi, kura pieņemšanai ir nepieciešama politiska izvēle, kas ietilpst šā likumdevēja atbildības jomā, nevar iekļaut īstenošanas aktos (skat. spriedumu, 2023. gada 28. februāris, Fenix International, C‑695/20, EU:C:2023:127, 41. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">103</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt Tiesa jau ir nospriedusi, ka tad, ja Komisijai ir piešķirtas īstenošanas pilnvaras, tai ir jāprecizē attiecīgā leģislatīvā akta saturs, lai nodrošinātu tā vienveidīgas īstenošanas apstākļus visās dalībvalstīs. Tātad Komisijas pieņemtā īstenošanas akta normās, pirmkārt, ir jāievēro leģislatīvā akta būtiskie vispārīgie mērķi, kas precizējami šajās normās, un, otrkārt, tām ir jābūt nepieciešamām vai lietderīgām tā vienveidīgai īstenošanai – to nepapildinot un negrozot pat nebūtiskajos elementos (skat. spriedumu, 2023. gada 28. februāris, Fenix International, C‑695/20, EU:C:2023:127, 44. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">104</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No šo apsvērumu kopuma ir izsecināms, ka Komisijai uz LESD 291. panta 2. punkta pamata piešķirtā īstenošanas kompetence būtībā ietver pilnvaras veikt pasākumus, kuri ir nepieciešami vai lietderīgi, lai vienveidīgi īstenotu tā leģislatīvā akta normas, uz kuru pamata tā tos veic un kurās ir tikai precizēts šā akta saturs, ievērojot būtiskos vispārīgos šā akta mērķus, negrozot un nepapildinot nedz tā būtiskos, nedz nebūtiskos elementus (skat. spriedumu, 2023. gada 28. februāris, Fenix International, C‑695/20, EU:C:2023:127, 49. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">105</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Trešām kārtām, gan otrais mērķis 2030/2005, gan otrais mērķis 2030/1990 tika ieviesti Savienības tiesību sistēmā ar aktiem, kas pieņemti parastajā likumdošanas procedūrā, proti, ar Regulu 2023/857 un Eiropas Klimata aktu, un kas tādēļ uzskatāmi par leģislatīviem aktiem LESD 289. panta 1. un 3. punkta izpratnē.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">106</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Līdz ar to ir konstatējams, ka saskaņā ar šā sprieduma 102.–104. punktā minētajiem judikatūras principiem Komisija nebija pilnvarota, pieņemot tādu īstenošanas aktu kā Īstenošanas lēmums 2023/1319, noteikt dalībvalstu ikgadējās emisijas kvotas 2023.–2030. gada periodam, balstoties uz mērķiem samazināt SEG emisiju Savienībā, kas esot atšķīrušies no otrā mērķa 2030/1990 un otrā mērķa 2030/2005.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">107</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Proti, Komisijai bija pienākums pieņemt normas, ar kurām paredzēts precizēt otrā mērķa 2030/1990 un otrā mērķa 2030/2005 īstenošanas apstākļus bez iespējām atkāpties no šiem mērķiem. Ja, pieņemot Īstenošanas lēmumu 2023/1319, Komisija būtu balstījusies uz SEG emisijas samazināšanas mērķiem Savienībai, kas atšķiras no otrā mērķa 2030/1990 un otrā mērķa 2030/2005 – ar tādu pamatojumu, ka tā šos mērķus uzskatīja par nepietiekamiem, ņemot vērā prasības, kuru avots ir primāro tiesību normas vai starptautiskās tiesības –, tā būtu pārsniegusi savu īstenošanas kompetenci un būtu iejaukusies Savienības likumdevēja kompetencē. Tādējādi tā būtu pārkāpusi LESD 291. pantu un līdz ar to arī nebūtu ievērojusi institucionālā līdzsvara, lojālas sadarbības un Savienības iestāžu kompetenču sadalījuma principus, kuri nostiprināti LES 13. panta 2. punktā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">108</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ceturtām kārtām, ir jāizvērtē jautājums, vai pēc iesniegta pieprasījuma veikt iekšēju pārskatīšanu, kas vērsts pret administratīvo aktu, kuru Komisija pieņēmusi, īstenojot savu īstenošanas kompetenci, piemēram, Īstenošanas lēmumu 2023/1319, ar Orhūsas regulas 10. pantu šai Savienības iestādei ir atļauts pievienoties šim pieprasījumam – ar tādu pamatojumu, ka pamatregulējums, pamatojoties uz kuru tika pieņemts šis administratīvais akts, būtu pretrunā tiesību aktiem vides jomā, kuru avots ir Savienības primārās tiesības vai starptautiskās tiesības.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">109</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā ir konstatējams, ka saskaņā ar Orhūsas regulas 10. panta 1. punkta formulējumu pieprasījums veikt iekšēju pārskatīšanu pret kādu administratīvo aktu ar tādu pamatojumu, ka tas eventuāli ir pretrunā tiesību aktiem vides jomā, ir jāiesniedz “Savienības iestādei vai struktūrai, kura pieņēmusi administratīvo aktu” un kurai līdz ar to šajā ziņā ir kompetence.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">110</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No tā ir izsecināms, ka pieprasījums veikt administratīva akta iekšēju pārskatīšanu ir vērsts uz to, lai Savienības iestāde, kura to ir pieņēmusi un kurai līdz ar to ir kompetence to grozīt, ja šis akts būtu pretrunā tiesību aktiem vides jomā, šajā aktā konstatētu apgalvotu prettiesiskumu vai nepamatotību (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2019. gada 12. septembris, TestBioTech u.c./Komisija, C‑82/17 P, EU:C:2019:719, 37. un 38. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">111</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Taču, kā izsecināms no šā sprieduma 102.–104. punktā minētajiem judikatūras principiem, Komisija nav pilnvarota uz savas īstenošanas kompetences pamata grozīt administratīvā akta, kuru tā izdevusi, pamatregulējumu, piemēram, Īstenošanas lēmumu 2023/1319, ja šis pamatregulējums – kā šajā gadījumā – ietilpst citu Savienības iestāžu kompetencē un tā pieņemšanas procedūra atšķiras no LESD 291. pantā paredzētās.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">112</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tāpat nevar atzīt, ka ar Orhūsas regulas 10. panta 1. punktu Komisija tiktu pilnvarota, kad tai ir iesniegts pieprasījums veikt iekšēju pārskatīšanu administratīvajam aktam, ko tā ir pieņēmusi, izmantojot savu īstenošanas kompetenci atbilstoši LESD 291. pantam, pārbaudīt, vai pamatots ir pamatojums, kas attiecas uz šā administratīvā akta pamatregulējumu, jo tā nav pilnvarota pieņemt šo pamatregulējumu uz savas īstenošanas kompetences pamata.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">113</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Proti, ja tas būtu citādi, Komisija, izskatot pieprasījumu veikt iekšēju pārskatīšanu, varētu apšaubīt pamatregulējumu, kuru pieņēmušas citas Savienības iestādes un kurš tai ir jāpiemēro, īstenojot savu īstenošanas kompetenci, bet tas būtu pretrunā ne tikai institucionālā līdzsvara, lojālas sadarbības un Savienības iestāžu kompetenču sadalījuma principiem, bet arī tiesiskās drošības principam, kas citastarp paredz, ka tiesību normu piemērošanai ir jābūt tiesību subjektiem prognozējamai (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2022. gada 16. februāris, Ungārija/Parlaments un Padome, C‑156/21, EU:C:2022:97, 223. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">114</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Piektām kārtām, šā sprieduma 112. punktā minētais konstatējums šajā gadījumā ir vēl jo saistošāks, jo otrais mērķis 2030/1990 un otrais mērķis 2030/2005 ir noteikti leģislatīvās normās, kā Komisija norādījusi apstrīdētajā novērtējumā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">115</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā jānorāda, ka otrais mērķis 2030/1990 ir noteikts Eiropas Klimata akta 4. panta 1. punktā par Savienības vidēja termiņa mērķiem klimata jomā, savukārt otrais mērķis 2030/2005 ir noteikts Regulas 2018/842 1. pantā, proti, redakcijā, kurā grozījumi izdarīti ar Regulu 2023/857.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">116</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt Eiropas Klimata akts un Regulas 2018/842 un 2023/857 Parlaments un Padome pieņēma parastajā likumdošanas procedūrā, kas definēta LESD 289. panta 1. punktā, un līdz ar to otrais mērķis 2030/1990 un otrais mērķis 2030/2005 ir paredzēti leģislatīvos dokumentos gan LESD 289. panta 1. un 3. punkta izpratnē, gan Orhūsas konvencijas un Orhūsas regulas izpratnē.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">117</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Proti, Savienības iestāžu leģislatīvie akti LESD 289. panta 3. punkta izpratnē ir daļa no Orhūsas konvencijas 2. panta 2. punkta pēdējā daļā un Orhūsas regulas 2. panta 1. punkta c) apakšpunktā paredzēto likumdošanas pilnvaru īstenošanas (šajā nozīmē skat. rīkojumu, 2022. gada 15. septembris, CNMSE u.c./Parlaments un Padome, C‑749/21 P, nav publicēts, EU:C:2022:699, 24.–26. punkts un tajos minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">118</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmām kārtām, jāatgādina, ka Orhūsas regulas 10. pants ir interpretējams kopsakarā ar šīs regulas 2. panta 1. punkta c) apakšpunktu. Saskaņā ar nupat minēto normu jēdziens “Savienības iestādes un struktūras”, uz kurām šī regula attiecas saskaņā ar tās 1. panta 1. punktu, aptver “jebkuru publisku iestādi, struktūru, biroju vai aģentūru, kas izveidota ar Līgumu vai pamatojoties uz to, izņemot gadījumos, kad tā īsteno tiesu vai likumdevēju varu” (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2023. gada 6. jūlijs, EIB un Komisija/ClientEarth, C‑212/21 P un C‑223/21 P, EU:C:2023:546, 71. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">119</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tātad Savienības iestāžu rīcība ir izslēgta no Orhūsas regulas piemērošanas jomas, ja tās izmanto savas likumdošanas pilnvaras (šajā nozīmē skat. rīkojumu, 2022. gada 15. septembris, CNMSE u.c./Parlaments un Padome, C‑749/21 P, nav publicēts, EU:C:2022:699, 25. punkts un tajā minētā judikatūra, un spriedumu, 2023. gada 6. jūlijs, EIB un Komisija/ClientEarth, C‑212/21 P un C‑223/21 P, EU:C:2023:546, 72. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">120</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Konkrētāk, par leģislatīvu aktu LESD 289. panta 3. punkta izpratnē nevar iesniegt pieprasījumu veikt iekšēju pārskatīšanu, jo saskaņā ar Orhūsas regulas 2. panta 1. punkta g) apakšpunktu kopsakarā ar 10. panta 1. punktu šāda pārskatīšana var attiekties tikai un vienīgi uz “administratīvu aktu”, kas pirmajā no šīm normām ir definēts kā jebkurš tāds Savienības iestādes vai struktūras pieņemts neleģislatīvs akts, kam ir juridiskas sekas un ārēja ietekme un kas ietver noteikumus, kuri var pārkāpt tiesību aktus vides jomā regulas 2. panta 1. punkta f) apakšpunkta izpratnē (šajā nozīmē skat. rīkojumu, 2022. gada 15. septembris, CNMSE u.c./Parlaments un Padome, C‑749/21 P, nav publicēts, EU:C:2022:699, 26. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">121</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrām kārtām, jāatgādina, ka Orhūsas regulas priekšmets ir attiecībā uz Savienības iestādēm īstenot Orhūsas konvencijas 9. panta 3. punkta noteikumus (skat. spriedumu, 2023. gada 6. jūlijs, EIB un Komisija/ClientEarth, C‑212/21 P un C‑223/21 P, EU:C:2023:546, 67. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">122</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā, lai gan, kā liecina šā pamata otrās daļas izvērtējums, uz Orhūsas konvencijas 9. panta 3. punktu nevar atsaukties, lai novērtētu Savienības tiesību normas vai akta tiesiskumu, šāds konstatējums nav šķērslis tam, lai Orhūsas regulas normas interpretētu tiktu interpretētas cik vien iespējams Orhūsas konvencijas gaismā (skat. spriedumu, 2023. gada 6. jūlijs, EIB un Komisija/ClientEarth, C‑212/21 P un C‑223/21 P, EU:C:2023:546, 68. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">123</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Proti, pirmkārt, Savienības tiesību teksti cik vien iespējams ir jāinterpretē, ņemot vērā starptautiskās tiesības, it īpaši, ja šādi teksti ir paredzēti tam, lai īstenotu Savienības noslēgtu starptautisku līgumu (skat. spriedumu, 2023. gada 6. jūlijs, EIB un Komisija/ClientEarth, C‑212/21 P un C‑223/21 P, EU:C:2023:546, 66. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">124</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrkārt, tāda ar trešām valstīm noslēgta Savienības nolīguma kā Orhūsas konvencija noteikumu sekas Savienības tiesību sistēmā nevar konstatēt, abstrahējoties no attiecīgā nolīguma noteikumu starptautiskās izcelsmes (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2015. gada 13. janvāris, Padome u.c./Vereniging Milieudefensie un Stichting Stop Luchtverontreiniging Utrecht, no C‑401/12 P līdz C‑403/12 P, EU:C:2015:4, 53. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">125</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Līdz ar to Orhūsas regulas interpretācija Orhūsas konvencijas gaismā ir būtisks līdzeklis, lai atbilstoši minētās regulas 3. apsvērumā paustajai Savienības likumdevēja gribai nodrošinātu, ka Savienības tiesību normas joprojām ir saderīgas ar šīs konvencijas normām (skat. spriedumu, 2023. gada 6. jūlijs, EIB un Komisija/ClientEarth, C‑212/21 P un C‑223/21 P, EU:C:2023:546, 69. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">126</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru Savienības iestāžu akti, kas pieņemti, īstenojot likumdevēja funkcijas, ir izslēgti no Orhūsas konvencijas piemērošanas jomas. Orhūsas konvencijas 9. panta 3. punktā ir minēti akti, ko pieņem valsts iestādes, kuru definīcija šīs konvencijas 2. panta 2. punktā neaptver struktūras un iestādes, kas rīkojas, īstenojot likumdošanas pilnvaras (šajā nozīmē skat. rīkojumu, 2022. gada 15. septembris, CNMSE u.c./Parlaments un Padome, C‑749/21 P, nav publicēts, EU:C:2022:699, 24. punkts un tajā minētā judikatūra, un spriedumu, 2023. gada 6. jūlijs, EIB un Komisija/ClientEarth, C‑212/21 P un C‑223/21 P, EU:C:2023:546, 70. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">127</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt, ņemot vērā pēc būtības leģislatīvu aktu izslēgšanu no Orhūsas konvencijas un Orhūsas regulas piemērošanas jomas, šā sprieduma 118.–120. un 126. punktā minēto principu piemērošanu nevar liegt viena vienīga iemesla dēļ, proti, ka šajā gadījumā prasītājas nav vērsušās tieši pie Padomes un Parlamenta, lūdzot otrā mērķa 2030/1990 un otrā mērķa 2030/2005 iekšēju pārskatīšanu, bet kontekstā, kad pieprasījums veikt iekšēju pārskatīšanu formāli ir vērsts pret Īstenošanas lēmumu 2023/1319, tās ir apgalvojušas, ka šie mērķi ir nepietiekami un līdz ar to pretrunā vairākām normām vides jomā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">128</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Proti, apstāklis, ka prasītājas savu pieprasījumu veikt iekšēju pārskatīšanu ir adresējušas Komisijai, formāli atsaucoties uz tādu neleģislatīvu aktu kā Īstenošanas lēmums 2023/1319, joprojām neietekmē šā pieprasījuma pamatojuma saturu, kas, kā liecina rezultāti izvērtējumā par trešo daļu, īstenībā ir vērstas pret leģislatīvajām Eiropas Klimata akta normām, kurās noteikts otrais mērķis 2030/1990, un līdz ar to pret leģislatīvajām normām, kurās noteikts otrais mērķis 2030/2005.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">129</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šādos apstākļos nevar uzskatīt, ka Komisija būtu izdarījusi tiesību kļūdu saistībā ar Orhūsas regulas 10. pantu, apstrīdētajā lēmumā kā nepieņemamu noraidīdama pieprasījuma veikt iekšēju pārskatīšanu pamatojumu, ko prasītājas izvirzījušas pret otro mērķi 2030/1990 un otro mērķi 2030/2005 tāda iemesla dēļ, ka tie ir definēti leģislatīvās normās, kurām ar Īstenošanas lēmumu 2023/1319 priekšmets bija īstenošana, un Komisija nevar nedz grozīt, nedz papildināt to būtiskos un nebūtiskos elementus, ņemot vērā limitus, kas ir piemērojami ikvienai īstenošanas kompetencei uz LESD 291. panta 2. punkta pamata.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">130</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Trešām kārtām, ir jāizvērtē LESD 277. panta eventuālā ietekme uz strīda atrisinājumu. Proti, lai gan prasītājas savos rakstveida apsvērumos Vispārējā tiesā ir noliegušas, ka būtu iesniegušas iebildi par prettiesiskumu šo normu izpratnē, neatkarīgi no tā atbildē uz Vispārējās tiesas jautājumu tās tiesas sēdē norādīja, ka uz šādu iebildi implicīti ir balstījušās savas argumentācijas pamatojumā. Turklāt Komisija ir apgalvojusi, ka saistībā ar otro pamatu prasītājas mēģināja iegūt no Vispārējās tiesas novērtējumu par otrā mērķa 2030/1990 un otrā mērķa 2030/2005 saderīgumu konkrētām tiesību aktu vides jomā normām, kuru avots ir Savienības primārās tiesības vai starptautiskās tiesības.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">131</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā LESD 277. pantā ir noteikts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-195" title="page-24">
      “Neatkarīgi no tā, ka ir pagājis 263. panta sestajā daļā noteiktais laiks, jebkura puse tiesvedībā, kurā izskata Savienības iestāžu vai struktūru pieņemtus vispārējas piemērošanas pasākumus, var atsaukties uz 263. panta otrajā daļā norādītajiem iemesliem, lai Eiropas Savienības Tiesā pierādītu šo pasākumu nepiemērojamību.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">132</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tātad saskaņā ar pastāvīgo judikatūru LESD 277. pants ir tāda vispārīga principa izpausme, kas ikvienam procesa dalībniekam piešķir tiesības ar blakusprasību – lai panāktu tam adresēta lēmuma atcelšanu – lūgt atcelt tos vispārpiemērojamos tiesību aktus, kuri ir šā lēmuma tiesiskais pamats vai kuriem ar to ir tieša juridiska saikne (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2023. gada 16. marts, Komisija/Calhau Correia de Paiva, C‑511/21 P, EU:C:2023:208, 44. un 46. punkts un tajos minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">133</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmkārt, pat ar pieņēmumu, ka prasītājām bija nodoms sava pieprasījuma veikt iekšēju pārskatīšanu tekstā implicīti atsaukties uz LESD 277. pantu, šīs normas teksta formulējums liecina, ka vienīgi tiesvedībā Savienības tiesā ir iespējams panākt, ka tiek atzīts tāda vispārpiemērojama akta prettiesiskums, kas uzskatāms par apstrīdētas normas tiesisko pamatu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">134</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Izskatot pieprasījumu veikt iekšēju pārskatīšanu, kas pienācīgi iesniegts, pamatojoties uz Orhūsas regulas 10. panta 1. punktu, to saņēmusī iestāde, kura nekādā veidā neīsteno tiesu varas kompetenci, kas Savienības tiesai speciāli nostiprināta primāro tiesību normās, ir jāievēro princips, ka tiesiskumā balstītā Savienībā uz tās iestāžu aktiem attiecas tiesiskuma prezumpcija. Tātad šajā gadījumā, tā kā Eiropas Klimata akts un Regulas 2018/842 un 2023/857 bija stājušies spēkā, Komisijai bija pienākums to ievērot un īstenot atbilstoši kompetenču sadalījuma, institucionālā līdzsvara, lojālas sadarbības un Savienības iestāžu kompetenču sadalījuma un tiesiskās drošības principiem (šajā nozīmē un pēc analoģijas skat. spriedumu, 2019. gada 27. marts, Komisija/Vācija, C‑620/16, EU:C:2019:256, 85. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">135</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šādos apstākļos, tā kā Komisijai bija likumisks pienākums savas īstenošanas kompetences dēļ piemērot Eiropas Klimata aktu un Regulas 2018/842 un 2023/857 un līdz ar to tā nevarēja izskatīt prasītāju pieprasījumā veikt iekšēju pārskatīšanu sniegto pamatojumu, kas vērsts pret šīm normām, nevar uzskatīt, ka tā būtu izdarījusi tiesību kļūdu, šo pamatojumu noraidīdama kā nepieņemamu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">136</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrkārt, ir konstatējams, ka, no vienas puses, pirmā pamata, kas izvirzīts Vispārējā tiesā, pamatojumā prasītājas nav nedz pierādījušas, nedz apgalvojušas, ka interpretācija Orhūsas regulas 10. panta 1. punktam, kas uzskatāms par apstrīdētā lēmuma tiesisko pamatu, būtu pretrunā Savienības primāro tiesību normai, it īpaši LESD 277. pantam vai tiesībām uz Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk – Harta) 47. pantā paredzēto iedarbīgo tiesību aizsardzību tiesā, ciktāl Komisija ar šo lēmumu kā nepieņemamus ir noraidījusi pieprasījuma veikt iekšēju pārskatīšanu pamatojumu, kas izvirzīts pret leģislatīvajām normām, kurās noteikts otrais mērķis 2030/1990 un otrais mērķis 2030/2005. Tātad prasītājas Vispārējā tiesā nav izvirzījušas iebildi par prettiesiskumu LESD 277. panta izpratnē, ar ko varētu panākt apstrīdētā lēmuma atcelšanu, jo tā to pieprasījumu veikt iekšēju pārskatīšanu ir noraidījusi kā nepieņemamu. No otras puses, pat ja tiktu izdarīts pieņēmums, ka argumentācija, ko prasītājas izvirzījušas otrā pamata pamatojumā, varētu būt uzskatāma par iebildi par prettiesiskumu LESD 277. panta izpratnē, pietiek ar konstatējumu, ka šī argumentācija nav vērsta pret apstrīdētā lēmuma pamatojumu, ar kuru Komisija kā nepieņemamu noraidījusi minēto pieprasījumu veikt iekšēju pārskatīšanu. Šādos apstākļos prasītājas atsauce uz LESD 277. pantu savas argumentācijas pamatojumā ir neiedarbīga un tā ir jānoraida.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">137</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No tā ir secināms, ka pieprasījuma veikt iekšēju pārskatīšanu IV iedaļas pamatojums, kurā minēts otrais mērķis 2030/1990 un otrais mērķis 2030/2005, ir jānoraida kā nepieņemams; Komisija nav pārkāpusi Orhūsas regulas 10. panta 1. punktu, un līdz ar to pirmās daļas pirmais iebildums ir jānoraida kā nepamatots.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">b)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par otro un trešo iebildumu pirmajā daļā</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">138</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Vispirms – ir svarīgi atgādināt, ka apstrīdētā novērtējuma 3.1. punktā, kas ietver ievadpiezīmes par argumentācijas, kas vērsta pret 2020. gada 17. septembra ietekmes novērtējumu, nepieņemamību, Komisija atzina, ka pieprasījuma veikt iekšēju pārskatīšanu IV iedaļas pamatojums, kas izvirzīts pret šo ietekmes novērtējumu, ir nepieņemams trīs iemeslu dēļ. Pirmkārt, Komisija ir norādījusi, ka, ciktāl otrais mērķis 2030/1990, kas noteikts Eiropas Klimata aktā, izriet no minētā ietekmes novērtējuma secinājumiem, pastāv būtiska saikne starp Īstenošanas lēmumu 2023/1319 un šo ietekmes novērtējumu, kas tika veikts saistībā ar likumdošanas iniciatīvu, un līdz ar to prasītājām nebija pamata apgalvot, ka ietekmes novērtējumā minēto mērķu samazināt SEG emisiju apgalvotā nepietiekamība bija uzskatāma par nepilnību, kas nav atkarīga no to mērķu nepietiekamības, kuri ņemti vērā Īstenošanas lēmumā 2023/1319. Otrkārt, Komisija uzskatīja, ka prasītājas nav norādījušas nepilnības, kas piemīt Īstenošanas lēmumam 2023/1319 kopsakarā ar Regulu 2018/842, kura esot bijusi uzskatāma par vides tiesību avotu, kas nozīmīgs šā lēmuma tiesiskuma novērtēšanai atbilstoši Orhūsas regulas 2. panta 1. punkta f) apakšpunktam. Treškārt, Komisija norāda, ka 2020. gada 17. septembra ietekmes novērtējums ir uzskatāms par darba dokumentu bez juridiski saistošām sekām, un līdz ar to tas pēc būtības nav administratīvs akts minētās regulas 2. panta 1. punkta g) apakšpunkta izpratnē un, pat ja tiktu izdarīts pieņēmums par pretējo, un, ņemot vērā šīs regulas 10. panta 1. punktā noteikto astoņas nedēļas ilgo termiņu, prasītājām būtu liegts to apstrīdēt.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">139</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrā iebilduma pamatojumā prasītājas apgalvo, ka Komisija ir izdarījusi tiesību kļūdu attiecībā uz Orhūsas regulas 2. panta 1. punkta f) apakšpunktu, noraidot kā nepieņemamu to pieprasījuma veikt iekšēju pārskatīšanu IV iedaļas pamatojumu, kas vērsts pret 2020. gada 17. septembra ietekmes novērtējumu, jo tā esot ierobežojusi šajā gadījumā piemērojamos tiesību aktus vides jomā, proti, esot norādījusi tikai Regulu 2018/842.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">140</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turpinot – trešā iebilduma pamatojumā prasītājas kritizē šā sprieduma 138. punktā atgādināto trešo nepieņemamības pamatojumu un būtībā pārmet Komisijai, ka tā ir noraidījusi pieprasījuma veikt iekšēju pārskatīšanu pamatojumu, kas vērsts pret 2020. gada 17. septembra ietekmes novērtējumu, lai gan, kā tās norāda, Īstenošanas lēmumā 2023/1319 noteiktās ikgadējās emisijas kvotas pieļauj apjomīgu SEG emisiju bez ietekmes novērtējuma vai novērtējuma, ar kuru iespējams pierādīt, ka šīs kvotas ir pietiekamas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">141</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Konkrētāk, prasītājas apgalvo, ka Komisijai bija pienākums pārbaudīt to argumentāciju, kas vērsta pret 2020. gada 17. septembra ietekmes novērtējumu, atbilstoši Orhūsas regulas 10. pantam, jo tas bija neatņemama sastāvdaļa no tiesiskā pamata, no kura izrietēja Īstenošanas lēmums 2023/1319.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">142</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmām kārtām, attiecībā uz trešo iebildumu ir jāatgādina, ka saskaņā ar Orhūsas regulas 10. panta 1. punktu ikviena nevalstiska organizācija, kas atbilst šīs regulas 11. pantā izklāstītajiem kritērijiem, ir tiesīga iestādei, kura uz tiesību aktu vides jomā pamata pieņēmusi administratīvo aktu, rakstveidā iesniegt argumentētu pieprasījumu veikt iekšēju pārskatīšanu. Šajā ziņā minētās regulas 2. panta 1. punkta g) apakšpunktā “administratīvs akts” ir definēts kā jebkurš Savienības iestādes vai struktūras pieņemts neleģislatīvs akts, kam ir juridiskas sekas un ārēja ietekme un kas ietver noteikumus, kuri varētu būt pretrunā tiesību aktiem vides jomā šīs regulas 2. panta 1. punkta f) apakšpunkta izpratnē.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">143</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tātad, pirmkārt, ir konstatējams, ka nedz Orhūsas regulas 2. panta 1. punkta g) apakšpunkts, kurā definēts administratīvs akts, kura iekšējā pārskatīšana tiek lūgta, nedz citu šīs regulas normu formulējums nav šķērslis tam, ka pieprasījuma veikt iekšēju pārskatīšanu iesniedzējs pamatojumā sporādiski norādītu, ka prettiesisks ir akts bez juridiski saistošām, ārējām sekām, ar kuru pamatots šajā pieprasījumā minētais administratīvais akts, ja vien šis pagaidu akts nav pieņemts, īstenojot likumdošanas pilnvaras atbilstoši šā sprieduma 119. un 126. punktā atgādinātajiem principiem, un šādi apgalvotais prettiesiskums dod iespēju pierādīt, ka administratīvais akts, kura iekšēja pārskatīšana tiek lūgta, ir pretrunā tiesību aktiem vides jomā šīs regulas 2. panta 1. punkta f) apakšpunkta izpratnē.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">144</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrkārt, no pastāvīgās judikatūras ir izsecināms, ka lai gan par pasākumiem, kuri ir tikai sagatavojoši pasākumi, kā tādiem nevar celt atcelšanas prasību, uz eventuāliem pārkāpumiem tajos var norādīt tādas prasības pamatojumā, kas vērsta pret galīgo aktu, kura izstrādes stadija tie ir (skat. spriedumus, 2021. gada 22. aprīlis, thyssenkrupp Electrical Steel un thyssenkrupp Electrical Steel Ugo/Komisija, C‑572/18 P, EU:C:2021:317, 50. punkts un tajā minētā judikatūra, un 2024. gada 11. decembris, FFPE Council section/Padome, T‑179/23, EU:T:2024:897, 43. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">145</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Taču neviena Orhūsas regulas norma Orhūsas konvencijas gaismā neliecina, ka šajos instrumentos paredzētā iekšējas pārskatīšanas sistēma izslēdz šā sprieduma 144. punktā minētās judikatūras piemērošanu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">146</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Līdz ar to, noraidīdama kā nepieņemamu prasītāju pamatojumu pieprasījumam veikt iekšēju pārskatīšanu, kas vērsts pret 2020. gada 17. septembra ietekmes novērtējumu – ar tādu pamatojumu, ka šeit runa ir par ārēju aktu bez juridiski saistošām sekām Orhūsas regulas 2. panta 1. punkta g) apakšpunkta izpratnē, Komisija nav ievērojusi šo normu, kā arī šīs regulas 10. pantu un apstrīdētajā lēmumā ir konstatējama tiesību kļūda.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">147</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrām kārtām, attiecībā uz otro iebildumu jāatgādina, ka jēdziens “tiesību akti vides jomā” Orhūsas regulas 2. panta 1. punkta f) apakšpunktā ir definēts tādējādi, ka tas aptver ikvienu “Savienības tiesību aktu, kas neatkarīgi no to tiesiskā pamata veicina Savienības vides mērķu sasniegšanu, kā noteikts LESD: saglabāt, aizsargāt un uzlabot vides kvalitāti, aizsargāt cilvēku veselību, apdomīgi un racionāli izmantot dabas resursus un starptautiskā līmenī veicināt pasākumus, kas risina reģionu vai pasaules mēroga vides problēmas”. Kā liecina šīs regulas 10. apsvērums, atsauce uz šiem mērķiem ir attaisnojama, ciktāl “tiesību akti vides jomā pastāvīgi attīstās”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">148</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tātad no Orhūsas regulas 2. panta 1. punkta f) apakšpunkta formulējuma kopsakarā ar šīs regulas 10. apsvērumu ir izsecināms, ka Savienības likumdevējs bija paredzējis, ka jēdzienam “tiesību akti vides jomā” būs plašs tvērums (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2023. gada 6. jūlijs, EIB un Komisija/ClientEarth, C‑212/21 P un C‑223/21 P, EU:C:2023:546, 84. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">149</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā kontekstā Tiesa ir nospriedusi, ka jēdziena “tiesību akti vides jomā” plašā interpretācija attiecas uz jebkuru Savienības aktu, kas neatkarīgi no tiesiskā pamata veicina šīs politikas mērķu, kuri ir definēti LESD 191. panta 1. punktā, sasniegšanu. No apstākļa, ka saskaņā ar pašu Orhūsas regulas 2. panta 1. punkta f) apakšpunkta formulējumu tiesiskais pamats, pamatojoties uz kuru pieņemts akts, nav nozīmīgs kritērijs tā kvalificēšanai par “tiesību aktiem vides jomā”, ir izsecināms, ka arī šāda akta pieņemšanas procedūra, no kuras saskaņā ar LESD 289. pantu ir atkarīgs, vai akts ir leģislatīvs, nav šai kvalificēšanai nozīmīgs kritērijs (skat. spriedumu, 2023. gada 6. jūlijs, EIB un Komisija/ClientEarth, C‑212/21 P un C‑223/21 P, EU:C:2023:546, 87. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">150</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr ir jānodrošina, lai jēdziena “tiesību akti vides jomā” Orhūsas regulas 2. panta 1. punkta f) apakšpunkta izpratnē interpretācija pastāvīgi būtu saderīga ar šā sprieduma 99.–104. punktā minētajiem principiem attiecībā uz Komisijai piešķirtās īstenošanas kompetences stingru norobežošanu, kas nostiprināta LESD 291. pantā, kā arī ar institucionālā līdzsvara, lojālas sadarbības, Savienības iestāžu kompetenču sadalījuma un tiesiskās drošības principiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">151</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Līdz ar to ir uzskatāms, ka, ja Komisijai ir iesniegts pieprasījums veikt tāda īstenošanas akta iekšēju pārskatīšanu, kas reglamentēts LESD 291. pantā, šā pieprasījuma iesniedzējs nav tiesīgs atsaukties uz tiesību aktiem vides jomā; ja šāds pieprasījums tiktu apmierināts, sekas būtu atkāpe no šā īstenošanas akta pamatregulējuma, izmainot šo regulējumu ar papildinājumu vai grozījumu, tajā skaitā attiecībā uz nebūtiskiem elementiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">152</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā gadījumā Vispārējai tiesai ir jāpārbauda, vai prasītāja sava pieprasījuma veikt iekšēju pārskatīšanu pamatojumā papildus Regulai 2018/842 varēja atsaukties uz citām normām, lai pierādītu, ka Īstenošanas lēmums 2023/1319 ir pretrunā tiesību aktiem vides jomā, citastarp mērķiem Savienības politikas vides jomā, kuri minēti LESD 191. panta 1. punktā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">153</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā jānorāda, ka ar Regulas 2018/842 4. panta 3. punkta trešo un ceturto daļu, kas grozīta ar Regulu 2023/857, Komisijai attiecībā uz 2023.–2030. gadu ir uzlikts pienākums noteikt dalībvalstu ikgadējās SEG emisijas kvotas, izmantojot dalībvalstu inventarizācijas pārskatu datus, ko dalībvalstis iesniegušas, pamatojoties uz 7. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 525/2013 (2013. gada 21. maijs) par mehānismu siltumnīcefekta gāzu emisiju pārraudzībai un ziņošanai un citas informācijas ziņošanai valstu un Savienības līmenī saistībā ar klimata pārmaiņām un par Lēmuma Nr. 280/2004/EK atcelšanu (OV 2013, L 165, 13. lpp.) vai 26. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2018/1999 (2018. gada 11. decembris) par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 663/2009 un (EK) Nr. 715/2009, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/22/EK, 98/70/EK, 2009/31/EK, 2009/73/EK, 2010/31/ES, 2012/27/ES un 2013/30/ES, Padomes Direktīvas 2009/119/EK un (ES) 2015/652 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013 (OV 2018, L 328, 1. lpp.).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">154</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt Regulas 2018/842, kas grozīta ar Regulu 2023/857, 4. panta 5. punktā ir paredzēts, ka īstenošanas aktus pieņem, pamatojoties uz šo pantu un ievērojot šīs regulas 14. pantā minēto pārbaudes procedūru. Saskaņā ar nupat minēto normu “Komisijai palīdz Klimata pārmaiņu komiteja, kas izveidota ar Regulu (ES) Nr. 525/2013”, “minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē” un, “ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">155</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tātad šā sprieduma 147.–149. punktā atgādinātie principi un šā sprieduma 153. un 154. punktā minētās normas liecina, ka prasītājām bija brīva izvēle, vai sava pieprasījuma veikt iekšēju pārskatīšanu pamatojumā norādīt uz Īstenošanas lēmuma 2023/1319 prettiesiskumu, ņemot vērā vairākas normas Regulā Nr. 525/2013 un Regulā 2018/1999, kā arī normas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV 2011, L 55, 13. lpp.), kuras piemērojamas, atsaucoties uz minētajām regulām, ar nolūku pierādīt, ka šis lēmums ir pretrunā tiesību aktu vides jomā normām, tomēr nav tā, ka šis pieprasījums varētu rosināt Komisiju, ja tā to atzītu par pamatotu, atkāpties no Eiropas Klimata akta un Regulu 2018/842 un 2023/857, kas īstenotas ar Īstenošanas lēmumu 2023/1319, normām.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">156</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Līdz ar to ir konstatējams, ka apstrīdētajā lēmumā ar norādi, ka Regula 2018/842 ir uzskatāma par “tiesību aktu vides jomā”, kas nozīmīgs Īstenošanas lēmuma 2023/1319 tiesiskuma novērtēšanai, Komisija apstrīdētajā lēmumā ir izdarījusi tiesību kļūdu saistībā ar Orhūsas regulas 2. panta 1. punkta f) apakšpunktu un 10. pantu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">157</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr, trešām kārtām, jāatgādina, ka saskaņā ar judikatūru, ja pamatojumā ir norādīti vairāki iemesli, pat ja vismaz viens no akta, kura atcelšana tiek lūgta, pamatojumā izklāstītajiem apsvērumiem ir noraidāms kā prettiesisks, šī nepilnība nevar izraisīt šā akta atcelšanu, ja vismaz viens pamats ir pietiekams, lai būtu uzskatāms par tiesisku attaisnojumu šim pasākumam – neatkarīgi no pamatiem, kas atzīti par prettiesiskiem (skat. spriedumu, 2023. gada 21. jūnijs, UG/Komisija, T‑571/17 RENV, EU:T:2023:351, 145. punkts un tajā minētā judikatūra; šajā nozīmē skat. arī spriedumu, 2013. gada 18. jūlijs, Komisija u.c./Kadi, C‑584/10 P, C‑593/10 P un C‑595/10 P, EU:C:2013:518, 130. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">158</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tā tas ir arī šajā gadījumā. Proti, iebildes par nepieņemamību sadaļā par pirmo iemeslu, ko Komisija norādīja saistībā ar prasītāju argumentāciju, kura vērsta pret 2020. gada 17. septembra ietekmes novērtējumu, un pret ko tās Vispārējā tiesā nav iebildušas, Komisija ir norādījusi uz būtisko saikni starp šo ietekmes novērtējumu, Eiropas Klimata aktu un Īstenošanas lēmumu 2023/1319.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">159</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Konkrētāk, Komisija apstrīdētajā novērtējumā ir norādījusi, ka 2020. gada 17. septembra ietekmes novērtējums tika veikts saistībā ar likumdošanas iniciatīvu attiecībā uz otrā mērķa 2030/1990 un otrā mērķa 2030/2005 integrēšanu Savienības tiesību sistēmā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">160</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā tik tiešām ir šādi: kamēr Komisija sagatavo ietekmes novērtējuma dokumentus, tā pati nerīkojas likumdevēja statusā. Ja – kā šajā lietā – ietekmes novērtējuma procedūra notiek pirms likumdošanas procedūras striktā nozīmē, šī procedūra formāli sākas tikai tad, kad Komisija ir iesniegusi priekšlikumu par leģislatīvu aktu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2018. gada 4. septembris, ClientEarth/Komisija, C‑57/16 P, EU:C:2018:660, 86. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">161</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr ir svarīgi atgādināt, ka saskaņā ar LES 17. panta 2. punktu, ja vien Līgumos nav noteikts citādi, Savienības leģislatīvos aktus var pieņemt, tikai pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu. Pārējos aktus pieņem, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu, ja tā paredzēts Līgumos. Šai Savienības iestādei ar šo normu piešķirtās pilnvaras ietver, pirmkārt, pilnvaras lemt, vai tā iesniegs priekšlikumu, izņemot situācijas, kurās minētajai iestādei ir pienākums iesniegt šādu priekšlikumu. Otrkārt, Komisijas iniciatīvas pilnvaras ietver pilnvaras noteikt eventuāla priekšlikuma priekšmetu, mērķi un saturu, ņemot vērā, ka saskaņā ar LESD 293. panta 1. punktu, izņemot tajā minētās situācijas, ja saskaņā ar Līgumiem Padome lemj pēc Komisijas priekšlikuma, Padome minēto priekšlikumu var grozīt vienīgi ar vienprātīgu lēmumu. Ņemot vērā šīs pilnvaras, Komisija ir būtisks likumdošanas procesa dalībnieks (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2018. gada 4. septembris, ClientEarth/Komisija, C‑57/16 P, EU:C:2018:660, 87. un 88. punkts un tajos minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">162</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tātad šajā gadījumā prasītājas nenoliedz, ka 2020. gada 17. septembra ietekmes novērtējums tika veikts, lai Komisija varētu izmantot likumdošanas iniciatīvu, kuras rezultāts ir Eiropas Klimata akts un Regulas 2018/842 grozījums.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">163</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Proti, 2020. gada 17. septembra paziņojums, kuram bija pievienots ar to pašu datumu datētais ietekmes novērtējums, liecina: Komisija ir norādījusi, ka saistībā ar šo ietekmes novērtējumu tā ir padziļināti izvērtējusi, kā tautsaimniecību, plašu sabiedrību un vidi ietekmēs Savienības plāni līdz 2030. gadam samazināt SEG emisiju par 50 līdz 55 % salīdzinājumā ar stāvokli 1990. gadā, un uzmanīgi izpētījusi pieejamo stratēģisko instrumentu kopumu un veidu, kādā katra tautsaimniecības nozare var veicināt šo mērķu sasniegšanu, un līdz ar to tā uzskatīja, ka līdzsvarotai, reālistiskai un piesardzīgai trajektorijai, lai līdz 2050. gadam panāktu klimatneitralitāti, ir nepieciešams mērķis līdz 2030. gadam emisiju samazināt par 55 %. Turklāt tā šajā paziņojumā ir norādījusi, ka vienlaikus tā plānoja sākt galveno leģislatīvo instrumentu, konkrētāk, Regulas 2018/842, pārskatīšanu, lai konkretizētu šo vērienīgo pieeju.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">164</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Visbeidzot – Eiropas Klimata akta 26. apsvērums liecina, ka otrais mērķis 2030/1990 atbilst mērķim samazināt SEG emisiju līdz 2030. gadam, ko Komisija ierosinājusi 2020. gada 17. septembra ietekmes novērtējumā, kuru Savienības likumdevējs ir atzinis par izsmeļošu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">165</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tātad, tā kā Komisija 2020. gada 17. septembra ietekmes novērtējumu iesniedza, lai grozītu leģislatīvas normas attiecībā uz otrā mērķa 2030/1990 un otrā mērķa 2030/2005 integrēšanu Savienības tiesību sistēmā, šis ietekmes novērtējums atbilst likumdošanas iniciatīvai un priekšlikumam un tātad likumdošanas pilnvaru izmantošanai Orhūsas regulas 2. panta 1. punkta c) apakšpunkta izpratnē.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">166</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Līdz ar to Komisija nav izdarījusi tiesību kļūdu, ņemdama vērā Orhūsas regulas normas un šā sprieduma 119. un 126. punktā atgādinātos principus, kā nepieņemamus noraidīdama prasītāju apgalvojumus, kas vērsti pret 2020. gada 17. septembra ietekmes novērtējumu, jo pastāvēja būtiska saikne starp šo ietekmes novērtējumu un Eiropas Klimata aktu un Regulu 2018/842, kurā grozījumi izdarīti ar Regulu 2023/857.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">167</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tā kā apstrīdētais lēmums, ciktāl ar to kā nepieņemami noraidīti prasītāju apgalvojumi, kas vērsti pret 2020. gada 17. septembra ietekmes novērtējumu, ietver vismaz vienu pamatojuma daļu (iemeslu), kas nav prettiesiska un kas varētu atbalstīt Komisijas konstatējumu par nepieņemamību, šā sprieduma 146. un 156. punktā minētās tiesību kļūdas, kuras skar pārējās apstrīdētā lēmuma pamatojuma daļas, joprojām neietekmē tā derīgumu un nevar iztaisīt tā atcelšanu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">168</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Kā liecina nupat izklāstītais, Komisija nav izdarījusi tiesību kļūdu saistībā ar Orhūsas regulas 10. pantu, kā nepieņemamus noraidīdama prasītāju apgalvojumus par 2020. gada 17. septembra ietekmes novērtējuma, kas ir otrā mērķa 2030/1990 un otrā mērķa 2030/2005 pirmavots, nepietiekamību, un līdz ar to ir jānoraida arī otrais un trešais iebildums pirmajā daļā, kā arī – līdz ar to – pirmā pamata pirmā daļa un šis pamats kopumā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">B.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par otro pamatu attiecībā uz tiesību kļūdām vai acīmredzamām kļūdām vērtējumā, ciktāl ar apstrīdēto lēmumu Komisija pieprasījumu veikt iekšēju pārskatīšanu ir noraidījusi kā nepamatotu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">169</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrais pamats būtībā sastāv no šādām četrām daļām.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">170</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmās daļas pamatojumā prasītājas apgalvo, ka ir izdarītas tiesību kļūdas, ņemot vērā Savienības pienākumu savu SEG emisijas samazināšanas politiku balstīt uz apjomu, kādā emisija tiek samazināta visā pasaulē, kas ir nepieciešama, lai planētas vidējās temperatūras pieaugumu ierobežotu līdz 1,5 °C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta apjomu. Konkrētāk, tās atsaucas uz Parīzes nolīguma 2.–4. pantu, videi nodarīta kaitējuma profilakses principu, LESD 191. pantu un Hartas 2.–4., 7., 17., 21. un 24. pantu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">171</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrās daļas pamatojumā prasītājas apgalvo, ka apstrīdētajā lēmumā Komisija ir izdarījusi tiesību kļūdas vai acīmredzamas kļūdas vērtējumā, atteikdamās atzīt Savienības pienākumu noteikt savus emisijas mērķus 2030. gadam, uzņemoties taisnīgu daļu no emisijas samazināšanas apjoma pasaules mērogā. Konkrētāk, tās atsaucas uz Parīzes nolīguma 2. un 4. pantu, CNUCC, videi nodarīta kaitējuma profilakses principu un LESD 191. pantā nostiprināto piesardzības principu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">172</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Trešās daļas pamatojumā prasītājas apgalvo, ka ir konstatējama acīmredzama kļūda vērtējumā, jo Komisija kā nepamatotu ir noraidījusi pieprasījuma veikt iekšēju pārskatīšanu pamatojumu, kur tās apgalvoja, ka, pirmkārt, šai Savienības iestādei bija pienākums novērtēt iespējas panākt SEG emisijas samazināšanu vairāk nekā otrā mērķa 2030/1990 gadījumā un, otrkārt, šis mērķis bija acīmredzami nepietiekams, lai gan bija iespējams sasniegt lielāku emisijas samazināšanas apjomu. Konkrētāk, tās atsaucas uz Parīzes nolīguma 4. pantu, videi nodarīta kaitējuma profilakses principu un LESD 191. pantu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">173</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ceturtās daļas pamatojumā prasītājas pauž uzskatu, ka Komisija apstrīdētajā lēmumā ir arī izdarījusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, kā nepamatotu noraidīdama pieprasījuma veikt iekšēju pārskatīšanu pamatojumu, kur tās apgalvoja, ka 2020. gada 17. septembra ietekmes novērtējumā nebija izvērtēta otrā mērķa 2030/1990 un klimata pārmaiņu seku ietekme uz pamattiesībām, kas garantētas Hartas 2.–4., 7., 17., 21. un 24. pantā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">174</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Komisija apgalvo, ka otrais pamats ir nepieņemams, ciktāl prasītājas ar savu argumentāciju mēģina panākt, ka tiek novērtēta otrā mērķa 2030/1990 un otrā mērķa 2030/2005 atbilstība vairākām tiesību aktu vides jomā normām, kuras būtībā ir leģislatīvas un, ka Komisija nav pilnvarota apšaubīt.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">175</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā jāatgādina, ka pieprasījuma veikt iekšēju pārskatīšanu V iedaļā prasītājas ir norādījušas uz “procesuālām un materiāltiesiskām nepilnībām, kas skar Īstenošanas lēmumu 2023/1319”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">176</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">V iedaļa sastāv no trim rindkopām, kurās prasītājas ir formulējušas divus pārskatīšanas pamatus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">177</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Prasītājas uzskata, ka, pirmkārt, tā kā otrais mērķis 2030/1990 bija 2020. gada 17. septembra ietekmes novērtējuma rezultāts, Komisijai, ņemot vērā šā ietekmes novērtējuma nepietiekamību, pirms Īstenošanas lēmuma 2023/1319 pieņemšanas esot bijis jāveic jauns novērtējums.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">178</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrkārt, prasītājas ir norādījušas, ka, ciktāl ikgadējās emisijas kvotas, kas noteiktas Īstenošanas lēmumā 2023/1319, bija noteiktas atbilstoši otrajam mērķim 2030/1990, kurš bija acīmredzami nepietiekams, arī šīs kvotas bija uzskatāmas par neatbilstīgām.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">179</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tātad pieprasījuma veikt iekšēju pārskatīšanu V iedaļas pamatojums, kura kopsavilkums izklāstīts šā sprieduma 175.–178. punktā, liecina, ka procesuālās un materiāltiesiskās nepilnības, uz kurām prasītājas norādījušas šajā iedaļā, nav uzskatāmas par nepilnībām, kuras raksturīgas pašam Īstenošanas lēmumam 2023/1319 un kuras neesot atkarīgas no šā pieprasījuma IV iedaļā minētajām nepilnībām, pret leģislatīvu aktu normām, kurās noteikts otrais mērķis 2030/1990, un 2020. gada 17. septembra ietekmes novērtējumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">180</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Līdz ar to ir konstatējams, ka argumentācija, ko prasītājas formāli izvirzījušas pret Īstenošanas lēmumu 2023/1319, kopumā faktiski attiecas uz normām, kurās reglamentēts otrais mērķis 2030/1990 un otrais mērķis 2030/2005, kā arī uz 2020. gada 17. septembra ietekmes novērtējumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">181</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmkārt, no pirmā pamata izvērtējuma ir izsecināms, ka apstrīdētajā lēmumā nav konstatējams, ka Komisija būtu izdarījusi tiesību kļūdu, kā nepieņemamus noraidīdama apgalvojumus, ko prasītājas izvirzījušas sava pieprasījuma veikt iekšēju pārskatīšanu IV iedaļas pamatojumā attiecībā pret otro mērķi 2030/1990, otro mērķi 2030/2005 un 2020. gada 17. septembra ietekmes novērtējumu. Otrkārt, no šā sprieduma 36. punkta tikai informētības pilnīguma labad ir izsecināms, ka apstrīdētā novērtējuma 3.4. punktā attiecībā uz procesuālām un materiāltiesiskām nepilnībām, uz kurām prasītājas norādījušas pieprasījuma veikt iekšēju pārskatīšanu IV iedaļā, Komisija to argumentāciju noraidīja kā nepamatotu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">182</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā kontekstā jāatgādina, ka pamats, kas vērsts pret pamatu, kurš apstrīdētā aktā iekļauts tikai informētības pilnīguma labad, nav iedarbīgs (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2024. gada 12. septembris, D’Agostino un Dafin/ECB, C‑566/23 P, nav publicēts, EU:C:2024:743, 77. punkts un tajā minētā judikatūra, un 2023. gada 26. jūlijs, Troy Chemical Company/Komisija, T‑662/21, nav publicēts, EU:T:2023:442, 93.–96. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">183</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Proti, līdzīgā situācijā Savienības tiesa, ņemot vērā apsvērumus par tiesu administrācijas efektivitāti, citastarp var nepārbaudīt, vai šāds pamats ir pamatots (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2022. gada 29. septembris, HIM/Komisija, C‑500/21 P, nav publicēts, EU:C:2022:741, 73. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">184</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Kā liecina izklāstītais, spriest par Komisijas izvirzīto iebildi par nepieņemamību nav nepieciešams, bet otrais pamats ir jānoraida kā neiedarbīgs. Līdz ar to prasība kopumā ir jānoraida.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">V.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par tiesāšanās izdevumiem</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">185</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar Reglamenta 134. panta 1. punktu ikvienam lietas dalībniekam, kuram nolēmums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram nolēmums ir labvēlīgs. Tomēr saskaņā ar Reglamenta 135. panta 1. punktu, ja to prasa taisnīgums, Vispārējā tiesa var nolemt, ka lietas dalībnieks, kuram nolēmums ir nelabvēlīgs, sedz savus tiesāšanās izdevumus pats, bet tikai daļēji atlīdzina pretējās puses tiesāšanās izdevumus vai pat vispār tiek atbrīvots no šā pienākuma.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">186</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā gadījumā prasītāju prasījumi ir noraidīti. Tomēr ir konstatējams, ka vairākās apstrīdētā lēmuma pamatojuma daļās Komisija bija izdarījusi tiesību kļūdas, kuras varēja mudināt prasītājas celt šo prasību ar nolūku panākt, ka tiktu atzīts šis prettiesiskums. Šādos apstākļos Vispārējā tiesa uzskata, ka ir taisnīgi piespriest prasītājai segt savus tiesāšanās izdevumus, kā arī atlīdzināt vienu trešdaļu no Komisijas tiesāšanās izdevumiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C41DispositifIntroduction" id="para-254" title="page-34">
      Ar šādu pamatojumu
    </p>
    <p class="C19Centre" id="para-255" title="page-34">
      VISPĀRĒJĀ TIESA (devītā palāta piecu tiesnešu sastāvā)
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-256" title="page-34">
      nospriež:
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">1)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Prasību noraidīt.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">2)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Global Legal Action Network un Climate Action Network Europe (CAN‑Europe) sedz savus tiesāšanās izdevumus un atlīdzina vienu trešdaļu no Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <div class="signatures">
<p class="C77SignaturesComposition" id="para-259" title="page-34">
<span class="signatory">Truchot</span>
<span class="signatory_separator"> </span>
<span class="signatory">Kanninen</span>
<span class="signatory_separator"> </span>
<span class="signatory">Nihoul</span>
</p>
<p class="C77SignaturesComposition" id="para-260" title="page-34">
<span class="signatory">Sampol</span>
<span class="signatory_separator"> </span>
<span class="signatory">Pucurull</span>
<span class="signatory_separator"> </span>
<span class="signatory_separator"> </span>
<span class="signatory">Perišin</span>
</p>
<p class="C77SignaturesAlinea" id="para-261" title="page-34">
<span class="signatory">Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2026. gada 2. septembrī.</span>
</p>
<p class="C77Signatures" id="para-262" title="page-34">
<span class="signatory">[Paraksti]</span>
</p>
</div>
    
    
    
    <div/>
  <hr class="note"/>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-1" href="#c-1">*</a>
</span>) Tiesvedības valoda – angļu.</p>
</body>
</html>
