Komisijas Regula (EEK) Nr. 3615/92

(1992. gada 15. decembris)

par tā lauksaimniecības produktu daudzuma noteikšanu, kas būtu jāņem vērā aprēķinot kompensāciju, kas atmaksājama gadījumā, ja eksportē Padomes Regulā (EEK) Nr. 3035/80 minētās preces

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1968. gada 27. jūnija Regulu (EEK) Nr. 804/68 par piena un piena produktu tirgus kopīgo organizāciju [1], kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EEK) Nr. 2071/92 [2], un it īpaši tās 17. panta 4. punktu, kā arī attiecīgos pantus citās regulās par lauksaimniecības tirgus kopīgo organizāciju, kā tas minēts Padomes 1980. gada 11. novembra Regulas (EEK) Nr. 3035/80 1. pantā, ar ko nosaka vispārējus noteikumus eksporta kompensāciju piešķiršanai par atsevišķiem lauksaimniecības produktiem, ko eksportē formā, kura nav minēta Līguma II pielikumā, un šādu kompensāciju apjomu noteikšanas kritērijus [3], un kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EEK) Nr. 3381/90 [4],

tā kā Padomes Regula (EEK) Nr. 3035/80 paredz kompensācijas piešķiršanu dažu lauksaimniecības produktu eksportam, ja tos izmanto ražojot dažas preces, uz kurām neattiecas Līguma II pielikums; tā kā attiecībā uz to preču eksportu, kas ir uzskaitītas regulas B pielikumā, tās 3. pants paredz, ka kompensācijas drīkst piešķirt, ņemot vērā lauksaimniecības produktu daudzumu, kas izmantots ražojot eksportētās preces;

tā kā Regula (EEK) Nr. 3035/80 ir pieņemta, piemērojot dažas Padomes regulas par lauksaimniecības tirgus kopīgo organizāciju, ieskaitot Regulu (EEK) Nr. 804/68; tā kā 17. panta 1. punkts Regulā (EEK) Nr. 804/68 un attiecīgie panti citās pamatregulās paredz, ka atšķirības starp attiecīgo lauksaimniecības produktu cenām Kopienā un cenām pasaules tirgū var atlīdzināt tiktāl, ciktāl tas dod iespēju eksportēt šos produktus dažādu preču veidā, ja uz tiem neattiecas Līguma II pielikums;

tā kā rezultātā, lai saņemtu kompensāciju, izmantojamiem lauksaimniecības produktiem un it īpaši no šādiem produktiem ražotām precēm jābūt eksportētām; tā kā jebkuram izņēmumam no šī noteikuma jābūt ar ierobežojošu raksturu;

tā kā tomēr, ražojot iepriekš nosauktās preces, ražotājiem neizbēgami rodas izejvielu zudumi, par kurām vienalga samaksāts pēc Kopienas cenām, turpretī zudumus, kas rodas ārpus Kopienas reģistrētiem ražotājiem, nosaka pasaules tirgus cenas;

tā kā koncepciju par produktiem, ko pašreiz izmanto eksportpreču ražošanas procesā, dažādi izprot dažādās dalībvalstīs;

tā kā Revīzijas palāta savā gada pārskatā [5] izteikusi apsvērumus sakarā ar zudumu vienveidīgu novērtēšanu;

tā kā pastāv vajadzība pieņemt kopējus noteikumus, kas nosaka lauksaimniecības produktu daudzuma koncepciju, ko pašreiz izmanto eksportpreču ražošanas procesā;

tā kā, ražojot dažas preces, iegūst blakusproduktus, kas vērtības ziņā ievērojami atšķiras no pamatproduktiem; tā kā daudzus blakusproduktus var izmantot tikai kā dzīvnieku barību;

tā kā šajā regulā izklāstītie pasākumi ir saskaņā ar visu attiecīgo pārvaldības komiteju atzinumiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Lai īstenotu Regulas (EEK) Nr. 3035/80 8. panta 1. punktu:

1. Lauksaimniecības produktu daudzumu, ko faktiski izmanto kā norādīts Regulas (EEK) Nr. 3035/80 3. panta 2. punktā, var deklarēt, atsaucoties uz sarakstu, kas nodots glabāšanā kompetentajām iestādēm ražotāj- vai eksportētājdalībvalstī;

2. Šajā regulā:

a) "zudumi" nozīmē produktu vai preču daudzumu, kas rodas kāda konkrēta ražošanas procesa rezultātā, sākot ar stadiju, kurā lauksaimniecības produktus nepārstrādātā veidā izmanto ražošanā, kas atšķiras no faktiskā eksportpreču daudzuma, no b) punktā minētajiem atlikumiem, kā arī no c) punktā minētajiem blakusproduktiem un kurus nevar laist tirgū;

b) "atlikumi" nozīmē kāda konkrēta ražošanas procesa produktus, kas pēc sastāva skaidri atšķiras no faktiskajām eksportprecēm un kurus nevar laist tirgū;

c) "blakusprodukti" nozīmē produktus vai preces, kas iegūtas kāda konkrēta ražošanas procesa gaitā, kuri pēc sastāva vai īpašībām atšķiras no faktiskajām eksportprecēm un kurus var laist pārdošanā;

3. Tomēr šajā regulā:

a) to, ka kāda konkrēta ražošanas procesa gaitā iegūtos produktus, kas pēc sastāva atšķiras no faktiskajām eksportprecēm, pārdod pret atlīdzību, kas sedz vienīgi to nogādāšanas izmaksas, neuzskata par laišanu pārdošanā;

b) produktus vai preces, kas rodas kāda konkrēta ražošanas procesa rezultātā un var būt izmantojami, vienalga vai bez, vai pret samaksu, tikai kā dzīvnieku barība, pielīdzina zudumiem, kā to paredz 2 punkta a) apakšpunkts;

4. Lai noteiktu faktiski izmantojamo lauksaimniecības produktu daudzumu, jāpiemēro šādi noteikumi:

a) par visiem lauksaimniecības produktiem, ko izmanto kā norādīts Regulas (EEK) Nr. 3035/80 3. panta 2. punktā un par kuriem pienākas kompensācija, bet kuri pazūd parastā ražošanas procesa gaitā (piemēram, kā tvaiks vai dūmi, vai pārvēršoties neizmantojamā pulverī vai pelnos) ir tiesības saņemt kompensāciju par visu izlietoto daudzumu;

b) par jebkuru preču daudzumu, kas faktiski netiek eksportēts, nepienākas kompensācija attiecībā uz faktiski izlietoto lauksaimniecības produktu daudzumu, neierobežojot c) apakšpunktu.

Ja šīm precēm ir tas pats sastāvs kā reālajām eksportprecēm, drīkst proporcionāli samazināt to lauksaimniecības produktu daudzumu, kas faktiski izmantots, ražojot eksportpreces;

c) atkāpjoties no apakšpunkta b), var ņemt vērā 2 % vai vēl mazākus zudumus pēc svara, kas piemīt preču ražošanai. Šis 2 % slieksnis ir aprēķināts kā visu izmantoto izejvielu sausnas svara daļa pēc tam, kad ir atskaitīts a) apakšpunktā minētais daudzums, ņemot vērā faktisko eksportpreču sausnas svaru, vai pēc jebkuras citas aprēķinu metodes, kas ir piemērota preču ražošanas apstākļiem. Šo 2 % slieksni var aizstāt ar lielāku saskaņā ar nosacījumiem 5. punktā;

d) kad zudumi, kas piemīt ražošanai, pārsniedz 2 % vai konkrētais slieksnis ir noteikts saskaņā ar 5. punktu, par liekajiem zudumiem nepienākas kompensācija attiecībā uz faktiski izlietoto lauksaimniecības produktu daudzumu.

Tomēr dalībvalsts kompetentā iestāde var piekrist attaisnotiem lielākiem zudumiem. Dalībvalstis ziņo Komisijai par tādiem gadījumiem;

e) piešķirot kompensāciju, ņem vērā faktiski izlietoto lauksaimniecības produktu daudzumu, kas iekļauts atlikumos, kā tie definēti 2. punkta b) apakšpunktā;

f) gadījumā, kad iegūst blakusproduktus, faktiski izlietoto lauksaimniecības produktu daudzumu attiecīgi attiecina uz eksportpreci un blakusproduktiem;

g) ja nav iespējams attiecināt faktiski izlietotos lauksaimniecības produktus attiecīgi uz eksportprecēm un blakusproduktiem (vajadzības gadījumā ar analīžu palīdzību), šo jautājumu nodod Komisijai, lai saņemtu tās atzinumu. Komisija dara zināmu visām dalībvalstīm savu atzinumu, lai saskaņotu piemērošanu;

5. Komisija pakāpeniski, saskaņā ar kārtību, kas noteikta Regulas (EEK) Nr. 804/68 30. pantā, un attiecīgajiem pantiem citās regulās, kuri skar Regulas (EEK) Nr. 3035/80 1. pantā minēto lauksaimniecības tirgus kopīgo organizāciju, nosaka augstākus sliekšņus dažām precēm, pamatojoties uz dalībvalstu paziņojumiem un pētot zudumus, kas parasti rodas līdzīgos ražošanas apstākļos precēm, kas paredzētas Kopienas tirgum.

2. pants

1. Šo regulu piemēro visām eksportprecēm, par kurām no 1993. gada 1. aprīļa iesniedz deklarāciju par faktiski izlietotiem lauksaimniecības produktiem, piemērojot Regulas (EEK) Nr. 3035/80 8. panta 1. punktu. To arī piemēro iepriekšējai deklarācijai, jaunai vai atjaunotai, kas iesniegta no 1993. gada 1. aprīļa.

Jebkura pēc 1994. gada 1. aprīļa ieviesta eksporta deklarācija, kas atsaucas uz iepriekšējo deklarāciju par faktiski izlietotiem lauksaimniecības produktiem, ir pieņemama, piemērojot šo regulu, tikai ja iepriekšējā deklarācija ir ieviesta, atjaunota vai apstiprināta pēc 1993. gada 1. aprīļa.

2. Dalībvalstis līdz 1993. gada 1. aprīlim informē Komisiju par pasākumiem, kas ir pieņemti sakarā ar šīs regulas piemērošanu.

3. pants

Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 1992. gada 15. decembrī

Komisijas vārdā —

priekšsēdētāja vietnieks

Martin Bangemann

[1] OV L 148, 28.6.1968., 13. lpp.

[2] OV L 215, 30.7.1992., 64. lpp.

[3] OV L 323, 29.11.1980., 27. lpp.

[4] OV L 327, 27.11.1990., 4. lpp.

[5] OV C 324, 13.12.1991., 1. lpp.

--------------------------------------------------