<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><JUDGMENT xmlns:fmx="http://opoce" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.58-20161101.xd"><BIB.JUDGMENT><REF.CASE FILE="n.a."><NO.CASE>C‑143/16</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62016CJ0143</NO.CELEX><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:566">EU:C:2017:566</NO.ECLI><NO.SEQ>0001</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>1</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>8</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>8</PAGE.TOTAL><AUTHOR>CJ</AUTHOR></BIB.JUDGMENT><CURR.TITLE><PAGE.HEADER><P><DATE ISO="20170719">2017. GADA 19. JŪLIJA</DATE> SPRIEDUMS – LIETA C 143/16</P><P>ABERCROMBIE &amp; FITCH ITALIA</P></PAGE.HEADER></CURR.TITLE><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">Tiesas spriedums</HT> (pirmā palāta)</P><P><DATE ISO="20170719">2017. gada 19. jūlijā</DATE><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="STAR" NOTE.ID="E0001"><P>Tiesvedības valoda – itāļu.</P></NOTE></P></TI></TITLE><INTERMEDIATE><INDEX IDX.CLOSE="" SEPARATOR=" – " IDX.OPEN=""><KEYWORD>Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu</KEYWORD><KEYWORD>Sociālā politika</KEYWORD><KEYWORD>Direktīva 2000/78/EK</KEYWORD><KEYWORD>Vienlīdzīga attieksme nodarbinātības un profesijas jomā</KEYWORD><KEYWORD>2. panta 1. punkts</KEYWORD><KEYWORD>2. panta 2. punkta a) apakšpunkts</KEYWORD><KEYWORD>6. panta 1. punkts</KEYWORD><KEYWORD>Diskriminācija vecuma dēļ</KEYWORD><KEYWORD>Epizodiska darba līgums, kas var tikt noslēgts ar personām vecumā līdz 25 gadiem</KEYWORD><KEYWORD>Darba līguma automātiska izbeigšana, darba ņēmējam sasniedzot 25 gadu vecumu</KEYWORD></INDEX></INTERMEDIATE><JUDGMENT.INIT><P>Lieta C‑143/16</P><P>par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko <HT TYPE="ITALIC">Corte suprema di cassazione</HT> (Augstākā kasācijas tiesa, Itālija) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts <DATE ISO="20151215">2015. gada 15. decembrī</DATE> un kas Tiesā reģistrēts <DATE ISO="20160309">2016. gada 9. martā</DATE>, tiesvedībā</P></JUDGMENT.INIT><PARTIES><PLAINTIFS><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Abercrombie &amp;Fitch Italia Srl</HT></HT></P></PLAINTIFS><AGAINST>pret</AGAINST><DEFENDANTS><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Antonino Bordonaro.</HT></HT></P></DEFENDANTS></PARTIES><PREAMBLE><PREAMBLE.INIT><P>TIESA (pirmā palāta)</P><P>šādā sastāvā: palātas priekšsēdētāja R. Silva de Lapuerta [<HT TYPE="ITALIC">R. Silva de Lapuerta</HT>], Ž. K. Bonišo [<HT TYPE="ITALIC">J.‑C. Bonichot</HT>], A. Arabadžijevs [<HT TYPE="ITALIC">A. Arabadjiev</HT>] (referents), K. G. Fernlunds [<HT TYPE="ITALIC">C. G. Fernlund</HT>] un S. Rodins [<HT TYPE="ITALIC">S. Rodin</HT>],</P><P>ģenerāladvokāts M. Bobeks [<HT TYPE="ITALIC">M. Bobek</HT>],</P><P>sekretārs R. Skjāno [<HT TYPE="ITALIC">R. Schiano</HT>], administrators,</P></PREAMBLE.INIT><GR.VISA><VISA>ņemot vērā rakstveida procesu un <DATE ISO="20170112">2017. gada 12. janvāra</DATE> tiesas sēdi,</VISA></GR.VISA><GR.CONSID><CONSID><P>ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:</P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P><HT TYPE="ITALIC">Abercrombie &amp; Fitch Italia Srl</HT> vārdā – <HT TYPE="ITALIC">G. Di Garbo</HT>, <HT TYPE="ITALIC">G. Brocchieri</HT>, <HT TYPE="ITALIC">G. Iorio Fiorelli</HT> un <HT TYPE="ITALIC">E. Ceracchi</HT>, <HT TYPE="ITALIC">avvocati</HT>,</P></ITEM><ITEM><P><HT TYPE="ITALIC">A. Bordonaro</HT> vārdā – <HT TYPE="ITALIC">A. Guariso</HT>, <HT TYPE="ITALIC">avvocato</HT>,</P></ITEM><ITEM><P>Itālijas valdības vārdā – <HT TYPE="ITALIC">G. Palmieri</HT>, pārstāve, kurai palīdz <HT TYPE="ITALIC">G. De Socio</HT>, <HT TYPE="ITALIC">avvocato dello Stato</HT>,</P></ITEM><ITEM><P>Eiropas Komisijas vārdā – <HT TYPE="ITALIC">D. Martin</HT> un <HT TYPE="ITALIC">G. Gattinara</HT>, pārstāvji,</P></ITEM></LIST></CONSID></GR.CONSID><?PAGE NO="2"?><GR.VISA><VISA>noklausījusies ģenerāladvokāta secinājumus <DATE ISO="20170323">2017. gada 23. marta</DATE> tiesas sēdē,</VISA></GR.VISA><PREAMBLE.FINAL>pasludina šo spriedumu.</PREAMBLE.FINAL></PREAMBLE><CONTENTS.JUDGMENT><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P>Spriedums</P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0001"><NO.P>1</NO.P><TXT>Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Padomes <DATE ISO="20001127">2000. gada 27. novembra</DATE> Direktīvas 2000/78/EK, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="303" PAGE.FIRST="16" DATE.PUB="2000">OV 2000, L 303, 16. lpp.</REF.DOC.OJ>), 2. panta 1. punktu, 2. panta 2. punkta a) apakšpunktu un 6. panta 1. punktu, kā arī Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0001" REF.END="QE0001"/>Harta<QUOT.END REF.START="QS0001" CODE="201D" ID="QE0001"/>) 21. pantu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0002"><NO.P>2</NO.P><TXT>Šis lūgums ir iesniegts saistībā ar tiesvedību starp <HT TYPE="ITALIC">Abercrombie &amp; Fitch Italia Srl</HT> (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0002" REF.END="QE0002"/><HT TYPE="ITALIC">Abercrombie</HT><QUOT.END REF.START="QS0002" CODE="201D" ID="QE0002"/>) un <HT TYPE="ITALIC">Antonino Bordonaro</HT> jautājumā par šī pēdējā minētā epizodiska darba līguma pārtraukšanu tikai vienīgā iemesla dēļ, ka viņš ir sasniedzis 25 gadu vecumu.</TXT></NP.ECR><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P>Atbilstošās tiesību normas</P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Savienības tiesības</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0003"><NO.P>3</NO.P><TXT>Saskaņā ar Direktīvas 2000/78 1. panta noteikumiem, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0003" REF.END="QE0003"/>lai vienlīdzīgas attieksmes princips stātos spēkā dalībvalstīs, šīs direktīvas mērķis attiecībā uz nodarbinātību un profesiju ir noteikt sistēmu, lai apkarotu diskrimināciju reliģijas, uzskatu, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ<QUOT.END REF.START="QS0003" CODE="201D" ID="QE0003"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0004"><NO.P>4</NO.P><TXT>Šās direktīvas 2. pantā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="002.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0004" REF.END="QE0004"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Šajā direktīvā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0005" REF.END="QE0005"/>vienlīdzīgas attieksmes princips<QUOT.END REF.START="QS0005" CODE="201D" ID="QE0005"/> nozīmē to, ka nav ne tiešas, ne netiešas diskriminācijas, kuras pamatā ir jebkurš 1. pantā minēts iemesls.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="002.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA><P>Saskaņā ar 1. punktu:</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>uzskata, ka tiešā diskriminācija notiek tad, ja salīdzināmā situācijā pret vienu personu izturas, ir izturējušies vai izturētos sliktāk nekā pret citu personu jebkura 1. punktā [1. pantā] minēta iemesla dēļ;</TXT></NP></ITEM></LIST><P>[..].<QUOT.END REF.START="QS0004" CODE="201D" ID="QE0004"/></P></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0005"><NO.P>5</NO.P><TXT>Šīs direktīvas 6. panta 1. punkts ir formulēts šādi:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="006.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0006" REF.END="QE0006"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Neatkarīgi no 2. panta 2. punkta dalībvalstis var paredzēt, ka [atšķirīga] attieksme, kuras pamatā ir vecums, neveido diskrimināciju, ja attiecīgās valsts tiesību kontekstā tā ir objektīvi un saprātīgi attaisnota ar likumīgu mērķi, tostarp likumīgu nodarbinātības politiku, darba tirgu un profesionālās izglītības mērķiem, un ja šā mērķa sasniegšanas līdzekļi ir atbilstīgi un vajadzīgi.</ALINEA><ALINEA><P>Šāda dažāda [atšķirīga] attieksme cita starpā var ietvert:</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>to, ka nosaka īpašus nosacījumus darba un profesionālās izglītības iespējām, nodarbinātības un profesijas nosacījumus, tostarp atlaišanas un atalgošanas nosacījumus jauniešiem, vecākiem strādniekiem un personām, kuru apgādībā ir citas personas, lai veicinātu viņu profesionālo integrāciju vai nodrošinātu aizsardzību;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>to, ka nosaka minimālos nosacījumus attiecībā uz vecumu, profesionālo pieredzi vai darba stāžu, lai iegūtu darbu vai konkrētas ar to saistītas priekšrocības;</TXT></NP></ITEM></LIST><?PAGE NO="3"?><P>[..].<QUOT.END REF.START="QS0006" CODE="201D" ID="QE0006"/></P></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Itālijas tiesības</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0006"><NO.P>6</NO.P><TXT><DATE ISO="20030910">2003. gada 10. septembra</DATE> <HT TYPE="ITALIC">decreto legislativo n. 276 – Attuazione delle deleghe in materia di occupazione e mercato del lavoro, di cui alla legge 14 febbraio 2003, n. 30</HT> (Leģislatīvais dekrēts Nr. 276 par <DATE ISO="20030214">2003. gada 14. februāra</DATE> Likumā Nr. 30 paredzēto deleģējumu piemērošanu jautājumos, kas saistīti ar nodarbinātību un darba tirgu) (<DATE ISO="20031009">2003. gada 9. oktobra</DATE> <HT TYPE="ITALIC">GURI</HT> kārtējais pielikums Nr. 235; turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0007" REF.END="QE0007"/>Leģislatīvais dekrēts Nr. 276/2003<QUOT.END REF.START="QS0007" CODE="201D" ID="QE0007"/>) 34. pantā redakcijā, kas bija spēkā līguma noslēgšanas brīdī starp <HT TYPE="ITALIC">Abercrombie</HT> un <HT TYPE="ITALIC">A. Bordonaro</HT> jeb <DATE ISO="20101214">2010. gada 14. decembrī</DATE>, bija paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="034.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0008" REF.END="QE0008"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Epizodiska darba līgumu var slēgt, lai sniegtu pakalpojumus ar pārtrauktu vai neregulāru raksturu saskaņā ar prasībām darba koplīgumos, ko noslēgušas darba devēju un darba ņēmēju apvienības, kas valsts vai teritorijas līmenī ir salīdzinoši vairāk reprezentatīvas, uz iepriekš noteiktu laika posmu nedēļas, mēneša vai gada gaitā 37. panta izpratnē.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="034.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA>Epizodiska darba līgumu jebkurā gadījumā var slēgt par pakalpojumiem, ko sniedz personas, kuras ir jaunākas par 25 gadiem, vai darba ņēmēji, kuri pārsnieguši 45 gadu vecumu, tostarp pensionāri.</ALINEA><ALINEA>[..]<QUOT.END REF.START="QS0008" CODE="201D" ID="QE0008"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0007"><NO.P>7</NO.P><TXT>Leģislatīvā dekrēta Nr. 276/2003 34. panta 2. punktā redakcijā, kas bija spēkā <HT TYPE="ITALIC">A. Bordonaro</HT> atlaišanas no darba brīdī, bija noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0009" REF.END="QE0009"/>Jebkurā gadījumā epizodiska darba līgumā var noteikt, ka pakalpojumus sniedz personas, kas ir vecākas par 50 gadiem vai jaunākas par 24 gadiem, otrajā gadījumā ņemot vērā, ka līgumiskie pakalpojumi ir jāizpilda pirms divdesmit piektā dzīves gada.<QUOT.END REF.START="QS0009" CODE="201D" ID="QE0009"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0008"><NO.P>8</NO.P><TXT>Leģislatīvā dekrēta Nr. 276/2003 34. pants tika atcelts ar <DATE ISO="20150615">2015. gada 15. jūnija</DATE> <HT TYPE="ITALIC">decreto legislativo n. 81</HT> (Leģislatīvais dekrēts Nr. 81) (<DATE ISO="20150624">2015. gada 24. jūnija</DATE> <HT TYPE="ITALIC">GURI</HT> kārtējais pielikums Nr. 144). Tomēr šīs normas pēc būtības tika pārņemtas šī pēdējā leģislatīvā dekrēta 13. pantā šādi:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="034.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0010" REF.END="QE0010"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Epizodiska darba līgums ir arī uz noteiktu laiku noslēgts līgums, ar kuru darba ņēmējs apņemas būt darba devēja rīcībā, lai izpildītu pārtraukta vai periodiska darba rakstura pakalpojumus, atbilstoši kārtībai, kas ir precizēta koplīgumos, arī uz iepriekš noteiktiem laika periodiem nedēļas, mēneša vai gada laikā. Ja nav noslēgts koplīgums, darba lietu un sociālās politikas ministrs nosaka gadījumus, kad var izmantot epizodiska darba līgumus.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="034.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA>Epizodiska darba līgumu jebkurā gadījumā var slēgt par pakalpojumiem, kurus sniedz personas, kas ir sasniegušas 24 gadu vecumu, ar nosacījumu, ka līgumā noteiktie pakalpojumi jāsniedz līdz 25 gadu vecuma sasniegšanai un pēc 55 gadu vecuma sasniegšanas.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="034.003"><NO.PARAG>3.</NO.PARAG><ALINEA>Katrā ziņā, izņemot tūrisma nozari, telpas, kurās tiek uzņemti cilvēki, un teātri, jebkuram darba ņēmējam ir pieļaujams noslēgt epizodiska darba līgumu ar to pašu darba devēju uz kopējo laiku, kas nepārsniedz 400 faktiskās darba dienas trīs kalendāro gadu laikā. Šī maksimālā ilguma pārsniegšanas gadījumā darba attiecības pārveidojas par pilna laika darba attiecībām un uz nenoteiktu laiku.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="034.004"><NO.PARAG>4.</NO.PARAG><ALINEA>Par nenostrādātiem laika posmiem epizodiskajam darba ņēmējam nav tiesību uz atlīdzību, nedz arī cita veida tiesību, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām, izņemot, ja tas ir garantējis darba devējam palikt tā rīcība pēc pieprasījuma, tādā gadījumā tas saņem 16. pantā paredzēto atlīdzību par pieejamību.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="034.005"><NO.PARAG>5.</NO.PARAG><ALINEA>Šīs nodaļas normas nav piemērojamas darba tiesiskajām attiecībām valsts iestādēs.<QUOT.END REF.START="QS0010" CODE="201D" ID="QE0010"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><?PAGE NO="4"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0009"><NO.P>9</NO.P><TXT>Leģislatīvā dekrēta Nr. 276/2003 38. pantā noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="038.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0011" REF.END="QE0011"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Neskarot tiešas un netiešas diskriminācijas aizliegumu, kas paredzēts spēkā esošajos tiesību aktos, epizodiska darba ņēmējam nevar par nostrādātajiem laika posmiem piemērot mazāk labvēlīgu ekonomisko un reglamentējošo sistēmu nekā tā, kas attiecas uz vienāda līmeņa darba ņēmēju par vienādu darbu.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="038.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA>Faktiski izpildītā darba dēļ epizodiska darba ņēmēja ekonomiskā, reglamentējošā un sociālās nodrošināšanas sistēma ir proporcionāla it īpaši kopējam atalgojuma apmēram un katram no tā elementiem, kā arī ikgadējam atvaļinājumam un slimības atvaļinājumam, atvaļinājumam par nelaimes gadījumiem darbā, arodslimību, pēcdzemdību un bērna kopšanas atvaļinājumu.</ALINEA><ALINEA>[..]<QUOT.END REF.START="QS0011" CODE="201D" ID="QE0011"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P>Pamatlieta un prejudiciālais jautājums</P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0010"><NO.P>10</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">A. Bordonaro</HT> tika pieņemts darbā <HT TYPE="ITALIC">Abercrombie</HT> no <DATE ISO="20101214">2010. gada 14. decembra</DATE> saskaņā ar darba līgumu uz noteiktu laiku, kurš <DATE ISO="20120101">2012. gada 1. janvārī</DATE> tika pārveidots par līgumu uz nenoteiktu laiku, lai viņš varētu pildīts nakts pārdevēja pienākumus. Līgumā bija paredzēts, ka ieinteresētajai personai epizodiski ikreiz, kad saņemts šāds pieprasījums no uzņēmuma, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0012" REF.END="QE0012"/>jāsniedz atbalsts klientiem un jāstrādā par kasieri<QUOT.END REF.START="QS0012" CODE="201D" ID="QE0012"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0011"><NO.P>11</NO.P><TXT>Pirmajos mēnešos pēc pieņemšanas darbā <HT TYPE="ITALIC">A. Bordonaro</HT> ik nedēļu nostrādāja četrus līdz piecus nakts darba pakalpojumus un, vēlāk sākot no 2011. gada, trīs līdz četras reizes nedēļā. Pakalpojumu sniegšana bija sadalīta starp visiem darbiniekiem atbilstoši divmēnešu grafikam. Konstatējot, ka viņa vārds vairs nav ietverts grafikā pēc <DATE ISO="20120716">2012. gada 16. jūlija</DATE> un nesaņemot jaunu uzaicinājumu ierasties darbā, lai sniegtu pakalpojumus, <HT TYPE="ITALIC">A. Bordonaro</HT> vērsās <HT TYPE="ITALIC">Abercrombie</HT> personāla dienestā. Ar <DATE ISO="20120730">2012. gada 30. jūlija</DATE> elektroniskā pasta vēstuli šī dienesta atbildīgais viņam paziņoja, ka viņa darba attiecības ar <HT TYPE="ITALIC">Abercrombie</HT> ir beigušās <DATE ISO="20120726">2012. gada 26. jūlijā</DATE>, kas atbilst viņa 25. dzimšanas dienai, jo šajā datumā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0013" REF.END="QE0013"/>vairs netika izpildīts vecuma nosacījums<QUOT.END REF.START="QS0013" CODE="201D" ID="QE0013"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0012"><NO.P>12</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">A. Bordonaro</HT> cēla prasību <HT TYPE="ITALIC">Tribunale di Milano</HT> (Milānas tiesa, Itālija), lūdzot atzīt viņa epizodiskā darba līgumu, kā arī viņa atlaišanu no darba par prettiesisku tādēļ, ka tie ir diskriminējoši vecuma dēļ. Tā kā <HT TYPE="ITALIC">Tribunale di Milano</HT> (Milānas tiesa) viņa prasību atzina par nepieņemamu, ieinteresētā persona iesniedza apelācijas sūdzību <HT TYPE="ITALIC">Corte d’appello di Milano</HT> (Milānas Apelācijas tiesa, Itālija), kura ar <DATE ISO="20140703">2014. gada 3. jūlija</DATE> spriedumu konstatēja, ka pastāv pakārtotas darba attiecības uz nenoteiktu laiku, un piesprieda <HT TYPE="ITALIC">Abercrombie</HT> pieņemt atpakaļ darbā ieinteresēto personu viņa amatā un atlīdzināt viņam nodarītos zaudējumus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0013"><NO.P>13</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Abercrombie</HT> iesniedza kasācijas sūdzību par šo spriedumu <HT TYPE="ITALIC">Corte suprema di cassazione</HT> (Augstākā kasācijas tiesa, Itālija). Savukārt <HT TYPE="ITALIC">A. Bordonaro</HT> iesniedza pretkasācijas sūdzību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0014"><NO.P>14</NO.P><TXT>Iesniedzējtiesa uzdod jautājumu par to, vai Leģislatīvā dekrēta Nr. 276/2003 34. panta 2. punkts redakcijā, kas bija piemērojama faktiem pamatlietā, ir saderīgs ar Direktīvu 2000/78, kā arī ar nediskriminācijas vecuma dēļ principu. It īpaši tā norāda, ka šī norma, šķiet, neietver atbilstošu tiešu iemeslu atbilstoši šīs direktīvas 6. panta 1. punktam.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0015"><NO.P>15</NO.P><TXT>Šajos apstākļos iesniedzējtiesa nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0014" REF.END="QE0014"/>Vai valsts tiesību norma, kas ir iekļauta 2003. gada Leģislatīvā dekrēta Nr. 276 34. pantā, saskaņā ar kuru epizodiska darba līgumā var jebkurā gadījumā noteikt, ka pakalpojumus sniedz personas, kas nav sasniegušas 25 gadu vecumu, ir pretrunā nediskriminācijas vecuma dēļ principam, kurš ir noteikts Direktīvā 2000/78 un Hartas 21. panta 1. punktā?<QUOT.END REF.START="QS0014" CODE="201D" ID="QE0014"/></P></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ><?PAGE NO="5"?><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P>Par prejudiciālo jautājumu</P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0016"><NO.P>16</NO.P><TXT>Ar prejudiciālo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai Hartas 21. pants, kā arī Direktīvas 2000/78 2. panta 1. punkts, 2. panta 2. punkta a) apakšpunkts un 6. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tie nepieļauj tādu tiesību normu kā pamatlietā aplūkotā, ar kuru darba devējam tiek atļauts noslēgt epizodiska darba līgumu ar darba ņēmēju, kas ir jaunāks par 25 gadiem, neņemot vērā to, kāda veida pakalpojumi tiek sniegti, un atlaist no darba šo darba ņēmēju brīdī, kad viņš sasniedz 25 gadu vecumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0017"><NO.P>17</NO.P><TXT>Vispirms ir jāatgādina, ka, nosakot pasākumus, kas ietilpst Direktīvas 2000/78, ar kuru nodarbinātības un profesijas jomā ir konkretizēts nediskriminācijas vecuma dēļ princips, kas tagad nostiprināts Hartas 21. pantā, piemērošanas jomā, dalībvalstīm un sociālajiem partneriem jārīkojas, ievērojot šo direktīvu (šajā ziņā skat. spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20110913">2011. gada 13. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Prigge</HT> u.c.</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑447/09</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2011:573">EU:C:2011:573</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0048">48.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>; <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20141111">2014. gada 11. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Schmitzer</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑530/13</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:2359">EU:C:2014:2359</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0023">23.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, kā arī <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20161221">2016. gada 21. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Bowman</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑539/15</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:977">EU:C:2016:977</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0019">19.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0018"><NO.P>18</NO.P><TXT>Tātad pirmām kārtām ir jānoskaidro, vai ar tādu tiesību normu kā pamatlietā aplūkotā tiek ieviesta atšķirīga attieksme vecuma dēļ Direktīvas 2000/78 2. panta izpratnē. Šajā ziņā ir jāatgādina, ka saskaņā ar šo tiesību normu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0015" REF.END="QE0015"/>vienlīdzīgas attieksmes princips<QUOT.END REF.START="QS0015" CODE="201D" ID="QE0015"/> nozīmē, ka nav ne tiešas, ne netiešas diskriminācijas, kuras pamatā būtu jebkurš šīs direktīvas 1. pantā minētais iemesls. Direktīvas 2000/78 2. panta 2. punkta a) apakšpunktā ir precizēts, ka atbilstoši 2. panta 1. punktam tieša diskriminācija ir tad, ja pret vienu personu izturas sliktāk nekā pret citu personu, kas atrodas salīdzināmā situācija, viena no šīs pašas direktīvas 1. pantā minēto iemeslu dēļ.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0019"><NO.P>19</NO.P><TXT>Vispirms saistībā ar Eiropas Komisijas izvirzīto jautājumu, proti, vai <HT TYPE="ITALIC">A. Bordonaro</HT> var tikt kvalificēts kā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0016" REF.END="QE0016"/>darba ņēmējs<QUOT.END REF.START="QS0016" CODE="201D" ID="QE0016"/> LESD 45. panta izpratnē, ir jāatgādina, ka saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru šim jēdzienam ir patstāvīga nozīme un tas nav jāinterpretē sašaurināti. Tādējādi par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0017" REF.END="QE0017"/>darba ņēmēju<QUOT.END REF.START="QS0017" CODE="201D" ID="QE0017"/> ir uzskatāma ikviena persona, kas veic reālu un efektīvu darbību, izslēdzot darbības, kas ir tik ierobežotas, ka tām ir tikai margināls un papildu raksturs. Saskaņā ar šo judikatūru darba attiecību raksturīga iezīme ir apstāklis, ka persona noteiktu laiku citas personas labā un tās vadībā sniedz pakalpojumus, pretī saņemot atalgojumu (spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19860703">1986. gada 3. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Lawrie‑Blum</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>66/85</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1986:284">EU:C:1986:284</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0016">16.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0017">17.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>; <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20040323">2004. gada 23. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Collins</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑138/02</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2004:172">EU:C:2004:172</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0026">26.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, kā arī <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20120503">2012. gada 3. maijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Neidel</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑337/10</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2012:263">EU:C:2012:263</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0023">23.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0020"><NO.P>20</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">A. Bordonaro</HT> darba tiesisko attiecību vispārējs vērtējums nozīmē, ka ir jāņem vērā apstākļi, kas attiecas ne tikai uz darba ilgumu un atlīdzības apmēru, bet arī iespējamām tiesībām uz apmaksātu atvaļinājumu, apmaksātu slimības atvaļinājumu, koplīguma piemērošanu darba līgumam, maksājumu izmaksu un attiecīgajā gadījumā – šo maksājumu apmēru (šajā ziņā skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20100204">2010. gada 4. februāris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Genc</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑14/09</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2010:57">EU:C:2010:57</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0027">27.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0021"><NO.P>21</NO.P><TXT>Šajā ziņā jāatgādina, ka <HT TYPE="ITALIC">A. Bordonaro</HT> tika pieņemts darbā <DATE ISO="20101214">2010. gada 14. decembrī</DATE> atbilstoši epizodiska darba līgumam uz noteiktu laiku, lai pēc katra <HT TYPE="ITALIC">Abercrombie</HT> pieprasījuma šajā ziņā izpildītu nakts pārdevēja pienākumus. Tādējādi, kā izriet no Tiesai iesniegtajiem lietas materiāliem, pirmajos mēnešos pēc pieņemšanas darbā viņš nostrādāja četrus līdz piecus nakts darba pakalpojumus nedēļā un vēlāk, sākot no 2011. gada, trīs līdz četras reizes nedēļā. Turklāt Tiesas sēdē <HT TYPE="ITALIC">A. Bordonaro</HT> precizēja, ka viņš bija tādā pašā situācijā kā 400 citi <HT TYPE="ITALIC">Abercrombie</HT> darba ņēmēji, kuru līgumus regulēja koplīgumi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0022"><NO.P>22</NO.P><TXT>Tādējādi jākonstatē, ka, ņemot vērā apstākļus, kādos viņš veica šo darbību un kuru patiesums jāpārbauda iesniedzējtiesai, <HT TYPE="ITALIC">A. Bordonaro</HT> darbību nevar uzskatīt par tikai ierobežotu un palīgdarbību šī sprieduma 19. punktā atgādinātās judikatūras izpratnē.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0023"><NO.P>23</NO.P><TXT>Tātad ir ticami, ka <HT TYPE="ITALIC">A. Bordonaro</HT> darba līgums ir tāds, ka tas ļauj viņam balstīties uz <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0018" REF.END="QE0018"/>darba ņēmēja<QUOT.END REF.START="QS0018" CODE="201D" ID="QE0018"/> statusu LESD 45. panta izpratnē. Tomēr iesniedzējtiesai, kam vienīgajai ir detalizētas un tiešas zināšanas par pamatlietu, ir jānovērtē, vai tas tā ir.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="6"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0024"><NO.P>24</NO.P><TXT>Tādēļ ir jāpārbauda, vai <HT TYPE="ITALIC">A. Bordonaro</HT> pamatoti norādījis, ka pret viņu bijusi atšķirīga attieksme vecuma dēļ.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0025"><NO.P>25</NO.P><TXT>Attiecībā uz prasību, ka situācijām jābūt salīdzināmām, jāprecizē, ka, pirmkārt, tiek prasīts nevis tas, lai situācijas būtu identiskas, bet tikai tas, lai tās būtu salīdzināmas, un, otrkārt, šī salīdzināmā rakstura izvērtēšana ir jāveic nevis vispārēji un abstrakti, bet īpaši un konkrēti, ņemot vērā attiecīgo pakalpojumu (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20131212">2013. gada 12. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Hay</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑267/12</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:823">EU:C:2013:823</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0033">33.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0026"><NO.P>26</NO.P><TXT>Šajā gadījumā jānorāda, ka Leģislatīvā dekrēta Nr. 276/2003 34. pantā ir ieviestas divas dažādas sistēmas attiecībā ne tikai uz epizodiskā darba ņēmēju piekļuvi nodarbinātībai un tās nosacījumiem, bet arī attiecībā uz viņu atlaišanu no darba atkarībā no tās vecuma kategorijas, kurai pieder šie darba ņēmēji. Proti, lai gan ar darba ņēmējiem vecumā no 25 līdz 45 gadiem epizodiskā darba līgumu var noslēgt tikai tādēļ, lai izpildītu pārtraukta vai epizodiska rakstura pakalpojumus atbilstoši koplīgumos precizētajai kārtībai un uz iepriekš noteiktiem laika posmiem, šāda darba līguma noslēgšana – runājot par darba ņēmējiem vecumā no 25 līdz 45 gadiem – nav pakļauta nevienam no šiem nosacījumiem un to var darīt <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0019" REF.END="QE0019"/>jebkurā gadījumā<QUOT.END REF.START="QS0019" CODE="201D" ID="QE0019"/>, attiecībā uz ko ir precizēts, kā to norādīja Itālijas valdība tiesas sēdē, ka līgumi, kas noslēgti ar 25 gadus nesasniegušiem darba ņēmējiem automātiski izbeidzas, kad tie sasniedz 25 gadu vecumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0027"><NO.P>27</NO.P><TXT>Līdz ar to, lai piemērotu tādus noteikumus, kādi tiek aplūkoti pamatlietā, darba ņēmēja, kurš ir atlaists no darba tikai tādēļ, ka viņš ir sasniedzis 25 gadu vecumu, situācija ir objektīvi salīdzināma ar to darba ņēmēju situāciju, kuri pieder citai vecuma kategorijai.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0028"><NO.P>28</NO.P><TXT>Tātad jākonstatē, ka pamatlietā aplūkotā tiesību norma, tā kā tā paredz, ka epizodiska darba līgumu var <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0020" REF.END="QE0020"/>jebkurā gadījumā<QUOT.END REF.START="QS0020" CODE="201D" ID="QE0020"/> noslēgt ar 25 gadus nesasniegušu darba ņēmēju un ka tas automātiski beidzas, kad šis darba ņēmējs sasniedz 25 gadu vecumu, ievieš atšķirīgu attieksmi, kas balstīta uz vecumu, Direktīvas 2000/78 2. panta 2. punkta a) apakšpunkta izpratnē.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0029"><NO.P>29</NO.P><TXT>Otrām kārtām jāpārbauda, vai šī atšķirīgā attieksme var tikt attaisnota.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0030"><NO.P>30</NO.P><TXT>Šajā ziņā Direktīvas 2000/78 6. panta 1. punkta pirmajā daļā noteikts, ka dalībvalstis var paredzēt, ka atšķirīga attieksme, kuras pamatā ir vecums, neveido diskrimināciju, ja attiecīgās valsts tiesību kontekstā tā ir objektīvi un saprātīgi attaisnota ar likumīgu mērķi, tostarp likumīgu nodarbinātības politiku, darba tirgu un profesionālās izglītības mērķiem, un ja šā mērķa sasniegšanas līdzekļi ir atbilstīgi un vajadzīgi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0031"><NO.P>31</NO.P><TXT>Jāatgādina, ka dalībvalstīm ir plaša novērtējuma brīvība, izvēloties ne tikai konkrēta mērķa sasniegšanu starp citiem mērķiem sociālās politikas un nodarbinātības jomā, bet arī nosakot pasākumus, ar kuru palīdzību tos var īstenot (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20141111">2014. gada 11. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Schmitzer</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑530/13</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:2359">EU:C:2014:2359</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0038">38.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0032"><NO.P>32</NO.P><TXT>Kas attiecas uz jautājumu, vai pamatlietā aplūkotā tiesību norma ir attaisnojama ar leģitīmu mērķi Direktīvas 2000/78 6. panta 1. punkta izpratnē, no Itālijas valdības apsvērumiem izriet, ka šī norma iekļaujas tiesiskajā regulējumā, ar ko darba tirgus tiek padarīts par elastīgāku, lai paaugstinātu nodarbinātību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0033"><NO.P>33</NO.P><TXT>It īpaši attiecībā uz darba ņēmēju kategoriju vecumā līdz 25 gadiem no Itālijas valdības apsvērumiem izriet, ka šiem darba devējiem piešķirtās iespējas <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0021" REF.END="QE0021"/>jebkurā gadījumā<QUOT.END REF.START="QS0021" CODE="201D" ID="QE0021"/> noslēgt epizodiska darba līgumu un šo līgumu izbeigt tad, kad attiecīgais darba ņēmējs ir sasniedzis 25 gadu vecumu, mērķis ir veicināt gados jaunu cilvēku iekļaušanu darba tirgū. Šī valdība uzsver, ka tādā grūtībās esoša darba tirgū, kāds ir Itālijas tirgus, profesionālās pieredzes neesamība jauniem cilvēkiem ir nelabvēlīgs rādītājs. Turklāt iespēja piekļūt darba pasaulei un iegūt pieredzi, kas, pat ja tā ir elastīga un ierobežota laikā, varētu būt pakāpiens pretim jaunām nodarbinātības iespējām.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="7"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0034"><NO.P>34</NO.P><TXT>Tiesas sēdē Itālijas valdība paskaidroja, ka šīs pamatlietā aplūkotās normas galvenais un konkrētais mērķis ir nevis nodrošināt jauniešiem stabilu piekļuvi darba tirgum, bet gan tikai sniegt viņiem pirmo iespēju iekļūt darba tirgū. Ar šo tiesību normu viņiem tiek sniegta pirmā pieredze, kas tiem var vēlāk radīt labvēlīgāku konkurences situāciju šajā darba tirgū. Tādējādi šī norma attiecas uz posmu pirms pilntiesīgas piekļuves darba tirgum.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0035"><NO.P>35</NO.P><TXT>Jākonstatē, ka šie apsvērumi saistībā ar piekļuvi darba tirgum un mobilitāti tiek piemēroti jauniešiem, kuri meklē pirmo darba vietu, proti, vienai no iedzīvotāju kategorijām, kura saskaras ar īpašu sociālās izslēgšanas risku. Tiesas sēdē arī pats <HT TYPE="ITALIC">A. Bordonaro</HT> norādīja, ka jauniešu – ar to saprotot vecuma kategoriju no 15 līdz 25 gadiem – nodarbinātības radītāji ir mainījušies no 51 % uz 39 % laikā no 2004. līdz 2016. gadam.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0036"><NO.P>36</NO.P><TXT>Jāatgādina, ka saskaņā ar Direktīvas 2000/78 6. panta 1. punkta a) apakšpunktu atšķirīga attieksme var būt, nosakot <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0022" REF.END="QE0022"/>īpašus nosacījumus darba un profesionālās izglītības iespējām, nodarbinātības un profesijas nosacījumus, tostarp atlaišanas un atalgošanas nosacījumus jauniešiem, vecākiem strādniekiem un personām, kuru apgādībā ir citas personas, lai veicinātu viņu profesionālo integrāciju vai nodrošinātu aizsardzību<QUOT.END REF.START="QS0022" CODE="201D" ID="QE0022"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0037"><NO.P>37</NO.P><TXT>Turklāt jāatgādina, ka nodarbinātības sekmēšana neapstrīdami ir likumīgs dalībvalstu sociālās vai nodarbinātības politikas mērķis, īpaši, ja tas gados jauniem cilvēkiem atvieglo pieeju kādai profesijai (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20110721">2011. gada 21. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Fuchs</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Köhler</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑159/10 un C‑160/10</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2011:508">EU:C:2011:508</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0049">49.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0038"><NO.P>38</NO.P><TXT>Tāpat Tiesa ir nospriedusi, ka mērķis stiprināt jauniešu situāciju darba tirgū, lai veicinātu viņu profesionālo integrāciju vai nodrošinātu to aizsardzību, ir atzīstams par leģitīmu Direktīvas 2000/78 6. panta 1. punkta izpratnē (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20161110">2016. gada 10. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">de Lange</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑548/15</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:850">EU:C:2016:850</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0027">27.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>). Par leģitīmu mērķi arī tika atzīta gados jaunu darba ņēmēju pieņemšanas darbā veicināšana, palielinot personāla vadības elastību (šajā ziņā skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20100119">2010. gada 19. janvāris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Kücükdeveci</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑555/07</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2010:21">EU:C:2010:21</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0035">35.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0036">36.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0039"><NO.P>39</NO.P><TXT>Šādos apstākļos jākonstatē, ka, tā kā ar pamatlietā aplūkojamo valsts tiesību normu tiek mēģināts veicināt jauniešu piekļuvi darba tirgum, tai ir leģitīms mērķis Direktīvas 2000/78 6. panta 1. punkta izpratnē.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0040"><NO.P>40</NO.P><TXT>Tādēļ ir svarīgi pārbaudīt, vai šī mērķa īstenošanai izmantotie līdzekļi ir atbilstoši un vajadzīgi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0041"><NO.P>41</NO.P><TXT>Attiecībā uz tādas tiesību normas kā pamatlietā aplūkotā atbilstošo raksturu jānorāda, ka pasākums, ar kuru darba devējam tiek atļauts noslēgt mazāk stingrus darba līgumus, ņemot vērā plašo dalībvalstīm piešķirto novērtējuma brīvību šajā jomā, var uzskatīt par atbilstošu noteikta līmeņa elastīguma sasniegšanai darba tirgū. Var uzskatīt, ka uzņēmumus var stimulēt tas, ka pastāv mazāk saistoši un lētāki instrumenti nekā parastais līgums, un tie tiek tādēļ mudināti apmierināt gados jaunu darba ņēmēju darba pieteikumus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0042"><NO.P>42</NO.P><TXT>Attiecībā uz pamatlietā aplūkotās tiesību normas nepieciešamo raksturu jānorāda, kā to apgalvoja arī <HT TYPE="ITALIC">Abercrombie</HT>, ka pastāvīgas ekonomiskās krīzes un vājas attīstības kontekstā 25 gadus nesasnieguša darba ņēmēja, kurš elastīga darba līguma uz noteiktu laiku dēļ, kāds ir epizodiska darba līgums, var piekļūt darba tirgum, situācija ir ieteicamāka par situāciju, kad viņam šādas iespējas nav un tādēļ viņam nav darba.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0043"><NO.P>43</NO.P><TXT>Turklāt Itālijas valdība tiesas sēdē paskaidroja, ka šie elastīgā darba veidi ir nepieciešami, lai veicinātu darba ņēmēju mobilitāti, paaugstinātu darbinieku spēju pielāgoties darba tirgum un veicināt piekļuvi šim tirgum personām, kurām draud sociālā izslēgšana, pilnībā iznīcinot nelikumīgus nodarbinātības veidus.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="8"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0044"><NO.P>44</NO.P><TXT>Šī valdība tiesas sēdē arī uzsvēra, ka, lai varētu sasniegt pamatlietā aplūkojamā tiesību normā izvirzīto mērķi, pēc iespējas lielākam jauniešu skaitam jābūt piekļuvei šāda veida līgumam. Ja darba līgumi, kas noslēgti atbilstoši Leģislatīvā dekrēta Nr. 276/2003 34. panta 2. punktam, būtu stabili, tad uzņēmumi nevarētu piedāvāt darbu visiem jauniešiem, tādējādi būtiskam jauniešu skaitam nebūtu iespējas iegūt piekļuvi šiem darba veidiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0045"><NO.P>45</NO.P><TXT>Turklāt Itālijas valdība norādīja, ka pamatlietā minētajam pasākumam ir pievienots konkrēts skaits garantiju. Leģislatīvā dekrēta Nr. 276/2003 38. pantā ir paredzēts, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0023" REF.END="QE0023"/>epizodiska darba ņēmējam nevar par nostrādātajiem laika posmiem piemērot mazāk labvēlīgu ekonomisko un reglamentējošo sistēmu nekā tā, kas attiecas uz vienāda līmeņa darba ņēmēju par vienādu darbu<QUOT.END REF.START="QS0023" CODE="201D" ID="QE0023"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0046"><NO.P>46</NO.P><TXT>Šādos apstākļos jāuzskata, ka, ņemot vērā dalībvalstīm atzīto novērtējuma brīvību ne tikai noteikta mērķa izvēlē sociālās politikas un nodarbinātības jomā, bet arī atbilstošu līdzekļu to sasniegšanai noteikšanā, valsts likumdevējs varēja pamatoti uzskatīt par nepieciešamu pieņemt tādu tiesību normu kā Leģislatīvā dekrēta Nr. 276/2003 34. panta 2. punkts.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0047"><NO.P>47</NO.P><TXT>Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, uz uzdoto jautājumu jāatbild, ka Hartas 21. pants, kā arī Direktīvas 2000/78 2. panta 1. punkts, 2. panta 2. punkta a) apakšpunkts un 6. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tie atļauj tādu tiesību normu kā pamatlietā aplūkotā, ar kuru darba devējam tiek atļauts noslēgt epizodiska darba līgumu ar darba ņēmēju, kas ir jaunāks par 25 gadiem, neņemot vērā to, kāda veida pakalpojumi tiek sniegti, un atlaist no darba šo darba ņēmēju brīdī, kad viņš sasniedz 25 gadu vecumu, ja šai normai ir leģitīms nodarbinātības politikas mērķis un šī mērķa īstenošanai paredzētie līdzekļi ir atbilstoši un nepieciešami.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P>Par tiesāšanās izdevumiem</P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0048"><NO.P>48</NO.P><TXT>Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><JURISDICTION><INTRO>Ar šādu pamatojumu Tiesa (pirmā palāta) nospriež:</INTRO><P><HT TYPE="BOLD">Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 21. pants, kā arī Padomes <DATE ISO="20001127">2000. gada 27. novembra</DATE> Direktīvas 2000/78/EK, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju 2. panta 1. punkts, 2. panta 2. punkta a) apakšpunkts un 6. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tie atļauj tādu tiesību normu kā pamatlietā aplūkotā, ar kuru darba devējam tiek atļauts noslēgt epizodiska darba līgumu ar darba ņēmēju, kas ir jaunāks par 25 gadiem, neņemot vērā to, kāda veida pakalpojumi tiek sniegti, un atlaist no darba šo darba ņēmēju brīdī, kad viņš sasniedz 25 gadu vecumu, ja šai normai ir leģitīms nodarbinātības politikas mērķis un šī mērķa īstenošanai paredzētie līdzekļi ir atbilstoši un nepieciešami.</HT></P></JURISDICTION></CONTENTS.JUDGMENT><SIGNATURE.CASE><SIGNATORY><P>[Paraksti]</P></SIGNATORY></SIGNATURE.CASE></JUDGMENT>