|
12.8.2010 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 211/29 |
PADOMES LĒMUMS 2010/443/KĀDP
(2010. gada 11. augusts),
ar ko pagarina pilnvaru termiņu Eiropas Savienības īpašajam pārstāvim Vidusāzijā
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 28. pantu, 31. panta 2. punktu un 33. pantu,
ņemot vērā priekšlikumu, ko iesniegusi Savienības Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos,
tā kā:
|
(1) |
Padome 2006. gada 5. oktobrī pieņēma Lēmumu 2006/670/KĀDP (1), ar ko Pierre MOREL kungu iecēla par Eiropas Savienības īpašo pārstāvi (turpmāk “ESĪP”) Vidusāzijā. |
|
(2) |
Padome 2010. gada 22. februārī pieņēma Lēmumu 2010/112/KĀDP (2), ar ko ESĪP pilnvaru termiņu pagarināja līdz 2010. gada 31. augustam. |
|
(3) |
ESĪP pilnvaru termiņš būtu jāpagarina līdz 2011. gada 31. augustam. Tomēr ESĪP pilnvaras var beigties agrāk, ja Padome pieņemtu tādu lēmumu pēc Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos (turpmāk “AP”) priekšlikuma, kad būtu stājies spēkā lēmums, ar ko izveido Eiropas Ārējās darbības dienestu. |
|
(4) |
ESĪP īstenos savas pilnvaras situācijā, kas var pasliktināties un varētu kaitēt Līguma 21. pantā izklāstīto kopējās ārpolitikas un drošības politikas mērķu sasniegšanai, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Eiropas Savienības īpašais pārstāvis
Ar šo ESĪP Vidusāzijā Pierre MOREL kunga pilnvaru termiņš tiek pagarināts līdz 2011. gada 31. augustam. ESĪP pilnvaras var beigties agrāk, ja Padome pieņemtu tādu lēmumu pēc AP priekšlikuma, kad būtu stājies spēkā lēmums, ar ko izveido Eiropas Ārējās darbības dienestu.
2. pants
Politikas mērķi
ESĪP pilnvaru pamatā ir Savienības politikas mērķi Vidusāzijā. Šie mērķi ietver:
|
a) |
veicināt labas un ciešas Vidusāzijas un Savienības attiecības, pamatojoties uz kopējām vērtībām un interesēm, kā izklāstīts attiecīgos nolīgumos; |
|
b) |
sekmēt stabilitāti un valstu sadarbību minētajā reģionā; |
|
c) |
stiprināt demokrātiju, tiesiskumu, labu pārvaldību, kā arī cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu Vidusāzijā; |
|
d) |
stiprināt demokrātiju, tiesiskumu, labu pārvaldību, kā arī cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu Vidusāzijā; |
|
e) |
stiprināt Savienības darbību efektivitāti un pamanāmību minētajā reģionā, tostarp izvēršot ciešāku koordināciju ar citiem attiecīgiem partneriem un starptautiskajām organizācijām, piemēram, ar EDSO. |
3. pants
Pilnvaras
1. Lai sasniegtu politikas mērķus, ESĪP ir pilnvarots:
|
a) |
Vidusāzijā veicināt visu Savienības politikas aspektu koordināciju, lai minētajā reģionā nodrošinātu Savienības ārējo darbību konsekvenci; |
|
b) |
Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos (AP) vārdā un saskaņā ar viņa pilnvarām līdz ar Komisiju pārraudzīt, kā rit ES un Vidusāzijas jauno partnerattiecību stratēģijas īstenošana, sniegt ieteikumus un regulārus pārskatus attiecīgām Padomes struktūrām; |
|
c) |
palīdzēt Padomei arī turpmāk attīstīt plašu politiku attiecībā uz Vidusāziju; |
|
d) |
rūpīgi novērot Vidusāzijas politiskos notikumus, attīstot un uzturot ciešus kontaktus ar valdībām, parlamentiem, tiesu iestādēm, pilsonisko sabiedrību un plašsaziņas līdzekļiem; |
|
e) |
atbalstīt Kazahstānas, Kirgizstānas Republikas, Tadžikistānas un Uzbekistānas sadarbību, risinot reģiona jautājumus, kas izraisa kopīgu ieinteresētību; |
|
f) |
izvērst attiecīgus kontaktus un sadarbību ar galvenajiem ieinteresētajiem darbību veicējiem reģionā, kā arī ar visām attiecīgām reģionālām un starptautiskām organizācijām, tostarp Šanhajas Sadarbības organizāciju (Shanghai Cooperation Organisation – SCO), Eirāzijas Ekonomikas kopienu (EURASEC), Āzijas sadarbības un uzticības veicināšanas pasākumu konferenci (Conference on Interaction and Confidence-Building Measures in Asia – CICA), Kolektīvās drošības līguma organizāciju (Collective Security Treaty Organisation – CSTO), Vidusāzijas reģiona ekonomiskās sadarbības programmu (Central Asia Regional Economic Cooperation Program – CAREC) un Vidusāzijas Reģiona informācijas un koordinācijas centru (Central Asian Regional Information and Coordination Centre – CARICC); |
|
g) |
sekmēt ES politikas cilvēktiesību jomā un ES pamatnostādņu cilvēktiesību jomā īstenošanu, jo īpaši attiecībā uz bērniem un sievietēm konfliktu skartās zonās, īpaši pārraugot jaunākos notikumus minētajā jomā un risinot ar tiem saistītas problēmas; |
|
h) |
cieši sadarbojoties ar EDSO, veicināt konfliktu novēršanu un atrisināšanu, attīstot kontaktus ar iestādēm un citiem vietējiem darbību veicējiem (NVO, politiskām partijām, minoritātēm, reliģiskām grupām un to vadītājiem); |
|
i) |
dot ieguldījumu ar Vidusāziju saistītu KĀDP energodrošības aspektu, ar narkotiku tirdzniecības apkarošanu un ūdens resursu apsaimniekošanu saistītu aspektu formulēšanā. |
2. ESĪP atbalsta AP darbu un pārlūko visas Savienības darbības reģionā.
4. pants
Pilnvaru īstenošana
1. ESĪP ir atbildīgs par pilnvaru īstenošanu AP pakļautībā.
2. Politikas un drošības komiteja (turpmāk “PDK”) uztur privileģētus sakarus ar ESĪP un ir galvenais kontaktpunkts sakariem ar Padomi. PDK saskaņā ar savām pilnvarām, neskarot AP pilnvaras, dod ESĪP stratēģiskas norādes un politisku virzību.
5. pants
Finansējums
1. ESĪP pilnvaru īstenošanas izdevumiem paredzētā finanšu atsauces summa laikposmam no 2010. gada 1. septembra līdz 2011. gada 31. augustam ir EUR 1 250 000.
2. Izdevumus pārvalda saskaņā ar procedūrām un noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam.
3. Izdevumu pārvalda saskaņā ar ESĪP un Komisijas noslēgtu līgumu. ESĪP sniedz Komisijai pārskatu par visiem izdevumiem.
6. pants
Komandas izveide un tās sastāvs
1. ESĪP saskaņā ar savām pilnvarām un atbilstīgajiem pieejamiem finanšu līdzekļiem ir atbildīgs par savas komandas izveidi. Komandā iekļauj personas, kam, kā pilnvarās paredzēts, ir īpašas zināšanas konkrētos politikas jautājumos. ESĪP operatīvi informē Padomi un Komisiju par komandas sastāvu.
2. Dalībvalstis un Savienības iestādes var ierosināt personāla norīkošanu darbā pie ESĪP. Atalgojumu personālam, ko kāda dalībvalsts vai Savienības iestāde norīko darbā pie ESĪP, maksā attiecīgā dalībvalsts vai Savienības iestāde. Darbā pie ESĪP var nosūtīt arī ekspertus, ko dalībvalstis ir norīkojušas darbā uz Padomes Ģenerālsekretariātu. Starptautiskajiem personāla līgumdarbiniekiem ir kādas dalībvalsts valstspiederība.
3. Viss norīkotais personāls turpina būt nosūtītājas valsts vai nosūtītājas Savienības iestādes administratīvā pakļautībā, un tas veic savus pienākumus un rīkojas ESĪP pilnvaru interesēs.
7. pants
ESĪP un viņa personāla privilēģijas un imunitāte
Par privilēģijām, imunitāti un citām garantijām, kas ir vajadzīgas ESĪP un viņa personāla locekļu misijas veikšanai un sekmīgai norisei, attiecīgi vienojas ar uzņēmēju pusi/uzņēmējām pusēm. Šajā nolūkā dalībvalstis un Komisija sniedz visu vajadzīgo atbalstu.
8. pants
Klasificētas ES informācijas drošība
ESĪP un viņa komandas locekļi ievēro drošības principus un minimālos standartus, kas ir noteikti Padomes Lēmumā 2001/264/EK (2001. gada 19. marts), ar ko pieņem Padomes drošības reglamentu (3), jo īpaši rīkojoties ar klasificētu ES informāciju.
9. pants
Piekļuve informācijai un materiāltehniskais atbalsts
1. Dalībvalstis, Komisija un Padomes Ģenerālsekretariāts nodrošina, ka ESĪP var piekļūt jebkurai atbilstīgai informācijai.
2. Savienības delegācijas un/vai dalībvalstis attiecīgā gadījumā nodrošina materiāltehnisko atbalstu reģionā.
10. pants
Drošība
Saskaņā ar Savienības politiku par tāda personāla drošību, kas izvietots ārpus Savienības, lai veiktu operatīvas darbības saskaņā ar Līguma V sadaļu, ESĪP saskaņā ar savām pilnvarām un drošības situāciju ģeogrāfiskajā teritorijā, par ko viņš ir atbildīgs, veic visus praktiski iespējamos pasākumus visa viņa tiešā pakļautībā esošā personāla drošībai, jo īpaši:
|
a) |
izstrādājot konkrētai misijai drošības plānu, kura pamatā ir Padomes Ģenerālsekretariāta norādes, ietverot tai pielāgotus fiziskus, organizatoriskus un procesuālus drošības pasākumus, reglamentējot personāla drošu pārvietošanos uz misijas teritoriju un drošu pārvietošanos tajā, kā arī drošības pārkāpumu novēršanu un plānus ārkārtas situācijām un misijas evakuācijai; |
|
b) |
nodrošinot, ka visam personālam, kas izvietots ārpus Savienības, ir augsta riska apdrošināšana atbilstīgi apstākļiem misijas teritorijā; |
|
c) |
nodrošinot, ka visi komandas locekļi, ko izvieto ārpus Savienības, tostarp vietējie līgumdarbinieki, pirms vai pēc ierašanās misijas teritorijā ir piedalījušies atbilstīgās drošības apmācībās, kuru pamatā ir riska klasifikācija, ko misijas teritorijai piešķīris Padomes Ģenerālsekretariāts; |
|
d) |
nodrošinot, ka tiek īstenoti visi saskaņotie ieteikumi, kas sniegti pēc regulāra drošības izvērtējuma, un – saistībā ar starpposma ziņojumiem un pārskata ziņojumu par pilnvaru īstenošanu – rakstiski ziņojot AP, Padomei un Komisijai par šo ieteikumu īstenošanu un citiem drošības jautājumiem. |
11. pants
Pārskata ziņojumi
ESĪP regulāri sniedz mutiskus un rakstiskus ziņojumus AP un PDK. Vajadzības gadījumā ESĪP ziņojumus sniedz arī Padomes darba grupām. Rakstiskus ziņojumus regulāri izsūta, izmantojot COREU tīklu. Pēc AP un PDK ieteikuma ESĪP var sniegt ziņojumus arī Ārlietu padomei.
12. pants
Koordinācija
1. ESĪP veicina vispārēju Savienības politikas koordināciju. Viņš palīdz nodrošināt, lai visi Savienības instrumenti misijas norises vietā būtu saskaņoti Savienības politisko mērķu sasniegšanai. ESĪP darbības koordinē ar Komisijas darbībām, kā arī ar tām darbībām, ko veic ESĪP Afganistānā. ESĪP regulāri sniedz informatīvus ziņojumus dalībvalstu pārstāvniecībām un Savienības delegācijām.
2. Misijas norises vietā ESĪP uztur ciešu saikni ar Savienības delegāciju vadītājiem un dalībvalstu pārstāvniecību vadītājiem. Viņi dara visu iespējamo, lai palīdzētu ESĪP īstenot pilnvaras. ESĪP uztur saikni arī ar citām starptautiskajām un reģionālajām struktūrām attiecīgajā teritorijā.
13. pants
Pārskatīšana
Šā lēmuma īstenošanu un tā saderību ar citām Savienības darbībām reģionā regulāri pārskata. ESĪP 2011. gada februāra beigās iesniedz AP, Padomei un Komisijai progresa ziņojumu un pilnvaru termiņa beigās – visaptverošu pilnvaru īstenošanas pārskata ziņojumu.
14. pants
Stāšanās spēkā
Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.
Briselē, 2010. gada 11. augustā
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
S. VANACKERE
(1) OV L 275, 6.10.2006., 65. lpp.