<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><CONCLUSION NNC="YES" xmlns:fmx="http://opoce" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.58-20161101.xd"><BIB.CONCLUSION><REF.CASE FILE="n.a."><NO.CASE>C-437/19</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62019CC0437</NO.CELEX><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2021:450">EU:C:2021:450</NO.ECLI><NO.SEQ>0001</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>1</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>19</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>19</PAGE.TOTAL></BIB.CONCLUSION><CURR.TITLE><PAGE.HEADER><P><HT TYPE="SC"><HT TYPE="ITALIC">J. Kokott</HT> secinājumi – Lieta C‑437/19</HT></P><P><HT TYPE="SC"><HT TYPE="ITALIC">État du Grand</HT>‑<HT TYPE="ITALIC">duché de Luxembourg (Informations sur un groupe de contribuables)</HT></HT></P></PAGE.HEADER></CURR.TITLE><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">Ģenerāladvokātes Julianas Kokotes [<HT TYPE="ITALIC">Juliane Kokott</HT>]</HT></P><P><HT TYPE="UC">Secinājumi,</HT></P><P>sniegti <DATE ISO="20210603">2021. gada 3. jūnijā</DATE><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0001"><P>Oriģinālvaloda – vācu.</P></NOTE></P></TI><STI><P><HT TYPE="BOLD">Lieta C‑437/19</HT></P><P><HT TYPE="ITALIC">État luxembourgeois</HT></P><P>pret</P><P>L</P><P><HT TYPE="NORMAL">(<HT TYPE="ITALIC">Cour administrative</HT> (Administratīvā apelācijas tiesa, Luksemburga) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)</HT></P></STI></TITLE><INTERMEDIATE><INDEX IDX.CLOSE="" SEPARATOR=" – " IDX.OPEN=""><KEYWORD>Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu</KEYWORD><KEYWORD>Nodokļu tiesību akti</KEYWORD><KEYWORD>Direktīva 2011/16/ES</KEYWORD><KEYWORD>Administratīva sadarbība nodokļu jomā</KEYWORD><KEYWORD>1. panta 1. punkts</KEYWORD><KEYWORD>5. pants</KEYWORD><KEYWORD>20. pants</KEYWORD><KEYWORD>Citas dalībvalsts nodokļu iestādes informācijas pieprasījums</KEYWORD><KEYWORD>Pieprasījuma saņēmējas nodokļu iestādes rīkojums sniegt informāciju</KEYWORD><KEYWORD>Pieprasītās informācijas prognozējamais svarīgums</KEYWORD><KEYWORD>Grupas informācijas pieprasījums</KEYWORD><KEYWORD>Identificēta vai identificējama persona</KEYWORD><KEYWORD>Minimālā informācija</KEYWORD><KEYWORD>Eiropas Savienības Pamattiesību harta</KEYWORD><KEYWORD>47. pants</KEYWORD><KEYWORD>Tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā</KEYWORD><KEYWORD>Rīkojuma sniegt informāciju pamatojums</KEYWORD><KEYWORD>Iepazīšanās ar minimālo informāciju</KEYWORD></INDEX></INTERMEDIATE><CONTENTS.CONCLUSION><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">I.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Ievads</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0001"><NO.P>1.</NO.P><TXT>Ņemot vērā pieaugošo informācijas apmaiņu starp dalībvalstu nodokļu administrācijām, pamatojoties uz Savstarpējās palīdzības direktīvu (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0001" REF.END="QE0001"/>Direktīva 2011/16<QUOT.END REF.START="QS0001" CODE="201D" ID="QE0001"/>), arvien biežāk rodas jautājumi par šīs direktīvas interpretāciju, kā arī attiecīgo personu tiesībām, ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0002" REF.END="QE0002"/>Harta<QUOT.END REF.START="QS0002" CODE="201D" ID="QE0002"/>). Šajā ziņā šis lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir cieši saistīts ar Tiesas nolēmumiem lietās <HT TYPE="ITALIC">Berlioz Investment Fund</HT><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0002"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20170516">2017. gada 16. maijs</DATE> (<NO.CASE>C‑682/15</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:373">EU:C:2017:373</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>).</P></NOTE> un <HT TYPE="ITALIC">État luxembourgeois</HT> (Tiesības celt prasību par informācijas pieprasījumiem nodokļu lietās)<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0003"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20201006">2020. gada 6. oktobris</DATE> (<NO.CASE>C‑245/19 un C‑246/19</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2020:795">EU:C:2020:795</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0002"><NO.P>2.</NO.P><TXT>Šajās tiesvedībās Tiesa jau ir nospriedusi, ka pieprasītās informācijas <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0003" REF.END="QE0003"/>prognozējamais svarīgums<QUOT.END REF.START="QS0003" CODE="201D" ID="QE0003"/> nodokļu uzlikšanai pieprasījuma iesniedzējā valstī ir nosacījums, kādam ir jāatbilst informācijas pieprasījumam. Tagad ir jāprecizē jautājums, vai pieprasījums atbilst šai prasībai arī tad, ja informācija tiek pieprasīta tikai attiecībā uz identificējamu, bet ne individuāli identificētu – norādot vārdus vai nosaukumus – nodokļu maksātāju grupu. Šajā ziņā it īpaši ir<?PAGE NO="2"?> jānoskaidro, cik konkrēti un precīzi ir jābūt formulētam pieprasījumam attiecībā uz nodokļu maksātāju, lai pieprasījuma saņēmēja nodokļu iestāde varētu novērtēt pieprasītās informācijas <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0004" REF.END="QE0004"/>prognozējamo svarīgumu<QUOT.END REF.START="QS0004" CODE="201D" ID="QE0004"/> citas dalībvalsts nodokļu procedūrā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0003"><NO.P>3.</NO.P><TXT>Turklāt ir jāprecizē attiecīgās personas tiesiskā aizsardzība. Šajā gadījumā jautājums tostarp rodas par to, vai, pamatojoties uz Hartas 47. pantu, pieprasījuma saņēmējai valstij ir jāparedz termiņš lēmuma par rīkojuma izdošanu pārbaudei, pirms tā uzliek administratīvu naudas sodu. Šis jautājums kļūst īpaši svarīgs, ja – kā tas ir šajā gadījumā – lēmuma par rīkojuma izdošanu adresāts ar Direktīvas 2011/16 20. panta 2. punktā minēto minimālo informāciju iepazīstas tikai tiesvedības laikā.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">II.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Atbilstošās tiesību normas</HT></TXT></NP></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">A.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Savienības tiesības</HT></TXT></NP></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">1.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Eiropas Savienības Pamattiesību harta</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0004"><NO.P>4.</NO.P><TXT>Hartas 47. pantā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0005" REF.END="QE0005"/>Tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu<QUOT.END REF.START="QS0005" CODE="201D" ID="QE0005"/> ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0006" REF.END="QE0006"/>Ikvienai personai, kuras tiesības un brīvības, kas garantētas Savienības tiesībās, tikušas pārkāptas, ir tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību, ievērojot nosacījumus, kuri paredzēti šajā pantā.</ALINEA><ALINEA>Ikvienai personai ir tiesības uz taisnīgu, atklātu un laikus veiktu lietas izskatīšanu neatkarīgā un objektīvā, tiesību aktos noteiktā tiesā. Ikvienai personai ir iespējas saņemt konsultāciju, aizstāvību un pārstāvību. [..]<QUOT.END REF.START="QS0006" CODE="201D" ID="QE0006"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">2.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Direktīva 2011/16</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0005"><NO.P>5.</NO.P><TXT>Direktīvas 2011/16<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0004"><P>Padomes Direktīva 2011/16/ES (2011. gada 15. februāris) par administratīvu sadarbību nodokļu jomā un ar ko atceļ Direktīvu 77/799/EEK (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="064" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2011">OV 2011, L 64, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>); šajā gadījumā ir piemērojama direktīvas redakcija, kurā grozījumi izdarīti ar Padomes <DATE ISO="20161206">2016. gada 6. decembra</DATE> Direktīvu (ES) 2016/2258 (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="342" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2016">OV 2016, L 342, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>).</P></NOTE> 9. apsvērums ir formulēts šādi:</TXT><QUOT.S LEVEL="1"><CONSID><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0007" REF.END="QE0007"/>[..] <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0008" REF.END="QE0008"/>Prognozējamā svarīguma<QUOT.END REF.START="QS0008" CODE="201D" ID="QE0008"/> norma ir paredzēta, lai nodrošinātu pēc iespējas plašāku informācijas apmaiņu nodokļu jomā, vienlaikus precizējot, ka dalībvalstīm nav atļauts veikt t.s. pierādījumu meklēšanu pēc nejaušības principa (<QUOT.START CODE="201C" ID="QS0009" REF.END="QE0009"/><HT TYPE="ITALIC">fishing expeditions</HT><QUOT.END REF.START="QS0009" CODE="201D" ID="QE0009"/>) vai pieprasīt informāciju, kas, visticamāk, nav saistīta ar attiecīgā nodokļu maksātāja nodokļu jautājumiem. Lai gan šīs direktīvas 20. pantā ir paredzētas procedūras prasības, minētās procedūras ir jāinterpretē brīvi, lai netraucētu efektīvu informācijas apmaiņu.<QUOT.END REF.START="QS0007" CODE="201D" ID="QE0007"/></P></CONSID></QUOT.S></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0006"><NO.P>6.</NO.P><TXT>Direktīvas 2011/16 1. panta 1. punktā ir definēts tās priekšmets:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0010" REF.END="QE0010"/>Šajā direktīvā paredz noteikumus un kārtību, kādā dalībvalstis savstarpēji sadarbojas, lai apmainītos ar informāciju, kas ir prognozējami svarīga, lai pārvaldītu un īstenotu minēto dalībvalstu valsts tiesību aktus, kas attiecas uz 2. pantā minētajiem nodokļiem.<QUOT.END REF.START="QS0010" CODE="201D" ID="QE0010"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><?PAGE NO="3"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0007"><NO.P>7.</NO.P><TXT>Direktīvas 2011/16 5. pantā ir paredzēta procedūra informācijas apmaiņai pēc pieprasījuma:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0011" REF.END="QE0011"/>Pieprasījuma saņēmēja iestāde pēc pieprasījuma iesniedzējas iestādes pieprasījuma paziņo pieprasījuma iesniedzējai iestādei jebkuru 1. panta 1. punktā minēto informāciju, kas ir tās rīcībā vai ko tā iegūst administratīvā procedūrā.<QUOT.END REF.START="QS0011" CODE="201D" ID="QE0011"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0008"><NO.P>8.</NO.P><TXT>Direktīvas 2011/16 20. panta (<QUOT.START CODE="201C" ID="QS0012" REF.END="QE0012"/>Standarta veidlapas un elektroniskie formāti<QUOT.END REF.START="QS0012" CODE="201D" ID="QE0012"/>) 2. punktā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0013" REF.END="QE0013"/>Panta 1. punktā minētajā standarta veidlapā iekļauj vismaz šādu informāciju, ko sniedz pieprasījuma iesniedzēja iestāde:</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>tās personas identitāte, par kuru veicama pārbaude vai izmeklēšana;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>nodokļu mērķis, kuram informācija tiek pieprasīta.</TXT></NP></ITEM></LIST><P>Pieprasījuma iesniedzēja iestāde var tiktāl, ciktāl zināms, un saskaņā ar attīstību starptautiskā mērogā sniegt jebkuras personas vārdu vai nosaukumu un adresi, kuras īpašumā varētu būt pieprasītā informācija, kā arī jebkādas ziņas, kas pieprasījuma iesniedzējai iestādei varētu atvieglot informācijas iegūšanu. [..]<QUOT.END REF.START="QS0013" CODE="201D" ID="QE0013"/></P></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">B.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Starptautiskās tiesības</HT></TXT></NP></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">1.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">ESAO Nodokļu paraugkonvencija par nodokļu dubultas uzlikšanas novēršanu</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0009"><NO.P>9.</NO.P><TXT>ESAO Padome <DATE ISO="19630730">1963. gada 30. jūlijā</DATE> pieņēma Ieteikumu par nodokļu dubultas uzlikšanas novēršanu (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0014" REF.END="QE0014"/>ESAO Nodokļu paraugkonvencija<QUOT.END REF.START="QS0014" CODE="201D" ID="QE0014"/>)<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0005"><P><HT TYPE="ITALIC">Recommendation concerning the Avoidance of Double Taxation/Recommandation concernant la suppression des doubles impositions</HT>. ESAO Nodokļu paraugkonvencijas aktuālā redakcija ir datēta ar 2017. gada 21. novembri.</P></NOTE>. ESAO Nodokļu paraugkonvencijas 26. panta 1. punkts attiecas uz informācijas apmaiņu, un tajā ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0015" REF.END="QE0015"/>Līgumslēdzēju valstu kompetentās iestādes apmainās ar informāciju, kas ir prognozējami svarīga šīs Konvencijas noteikumu izpildei vai tādu valsts tiesību aktu administrēšanai vai piemērošanai, kuri attiecas uz jebkāda veida un nosaukuma nodokļiem, ko uzliek Līgumslēdzēju valstu vai to administratīvi teritoriālo veidojumu vārdā, ciktāl nodokļu uzlikšana saskaņā ar šādiem valsts tiesību aktiem nav pretrunā šai Konvencijai. [..]<QUOT.END REF.START="QS0015" CODE="201D" ID="QE0015"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">2.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Nolīgums nodokļu jomā starp Luksemburgu un Franciju</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0010"><NO.P>10.</NO.P><TXT>Laikā, kad tika pieprasīta informācija, bija spēkā <DATE ISO="19580401">1958. gada 1. aprīļa</DATE> Nolīgums nodokļu jomā starp Luksemburgu un Franciju redakcijā, kurā grozījumi izdarīti <DATE ISO="20061124">2006. gada 24. novembrī</DATE>, <DATE ISO="20090603">2009. gada 3. jūnijā</DATE> un <DATE ISO="20140905">2014. gada 5. septembrī</DATE>. Nolīguma nodokļu jomā 22. panta 1. punktā ir reglamentēta informācijas apmaiņa, un tas atbilst ESAO Nodokļu paraugkonvencijas 26. panta 1. punktam.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><?PAGE NO="4"?><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">C.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Luksemburgas tiesības</HT></TXT></NP></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">1.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC"><DATE ISO="20130329">2013. gada 29. marta</DATE> likums</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0011"><NO.P>11.</NO.P><TXT>Luksemburga Direktīvu 2011/16 transponēja ar <DATE ISO="20130329">2013. gada 29. marta</DATE> likumu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0006"><P>Likums, ar kuru transponē Direktīvu 2011/16, <HT TYPE="ITALIC">Mémorial</HT> <HT TYPE="ITALIC">A</HT> 2013, 756. lpp.</P></NOTE>. <DATE ISO="20130329">2013. gada 29. marta</DATE> likuma 6. pantā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0016" REF.END="QE0016"/>Pieprasījuma saņēmēja iestāde Luksemburgā pēc pieprasījuma iesniedzējas iestādes lūguma paziņo tai informāciju, kura ir tās rīcībā vai kuru tā iegūst administratīvās procedūras rezultātā, un kura ir prognozējami svarīga pieprasījuma iesniedzējas dalībvalsts iekšējo tiesību aktu saistībā ar 1. pantā minētajiem nodokļiem un nodevām administrēšanai un piemērošanai.<QUOT.END REF.START="QS0016" CODE="201D" ID="QE0016"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">2.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC"><DATE ISO="20141125">2014. gada 25. novembra</DATE> likums</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0012"><NO.P>12.</NO.P><TXT>Pēc tam tika pieņemts <DATE ISO="20141125">2014. gada 25. novembra</DATE> Likums par procedūru, kas piemērojama informācijas apmaiņai pēc pieprasījuma nodokļu jomā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0007"><P><HT TYPE="ITALIC">Mémorial A</HT> 2014, 4170. lpp.</P></NOTE>. Tā 1. panta 1. punktā ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0017" REF.END="QE0017"/>Šo likumu no tā spēkā stāšanās brīža piemēro pieprasījumiem par informācijas apmaiņu, kuri tiek iesniegti nodokļu jomā un kurus iesniegusi pieprasījuma iesniedzējas valsts kompetentā iestāde saskaņā ar: [..]</P><P><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P>4.</NO.P><TXT>grozīto <DATE ISO="20130329">2013. gada 29. marta</DATE> Likumu par administratīvo sadarbību nodokļu jomā [..].<QUOT.END REF.START="QS0017" CODE="201D" ID="QE0017"/></TXT></NP></ITEM></LIST></P></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0013"><NO.P>13.</NO.P><TXT><DATE ISO="20141125">2014. gada 25. novembra</DATE> likuma 2. panta 1. un 2. punktā ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="002.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0018" REF.END="QE0018"/>(1)</NO.PARAG><ALINEA>Nodokļu administrācija var pieprasīt jebkādu informāciju, kura ir vajadzīga, lai piemērotu konvencijās un likumos paredzētās informācijas apmaiņu, no šīs informācijas turētāja.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="002.002"><NO.PARAG>(2)</NO.PARAG><ALINEA>Informācijas turētājam ir jāsniedz visa pieprasītā informācija precīzi un bez grozījumiem mēneša laikā no lēmuma paziņošanas, ar kuru dots rīkojums par pieprasītās informācijas sniegšanu. Šis pienākums ietver tādu negrozītu dokumentu nodošanu, uz kuriem šī informācija ir balstīta.<QUOT.END REF.START="QS0018" CODE="201D" ID="QE0018"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0014"><NO.P>14.</NO.P><TXT><DATE ISO="20141125">2014. gada 25. novembra</DATE> likuma 3. panta 1. un 3. punkts, toreiz spēkā esošajā redakcijā, ir formulēts šādi:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="003.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0019" REF.END="QE0019"/>(1)</NO.PARAG><ALINEA>Kompetentā nodokļu administrācija pārbauda informācijas apmaiņas pieprasījuma formālu atbilstību. Informācijas apmaiņas pieprasījums ir formāli atbilstīgs, ja tajā ir norādīts juridiskais pamats un kompetentā pieprasījuma iesniedzēja iestāde, kā arī citas konvencijās un tiesību aktos paredzētas norādes.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="003.003"><NO.PARAG>(3)</NO.PARAG><ALINEA>Ja kompetentās nodokļu administrācijas rīcībā nav pieprasītās informācijas, kompetentās nodokļu administrācijas direktors vai viņa pārstāvis ar ierakstītu vēstuli paziņo informācijas turētājam savu lēmumu, ar kuru dod rīkojumu par pieprasītās informācijas paziņošanu. Lēmuma paziņošana pieprasītās informācijas turētajam nozīmē paziņošanu jebkurai citai tajā minētai personai.<QUOT.END REF.START="QS0019" CODE="201D" ID="QE0019"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><?PAGE NO="5"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0015"><NO.P>15.</NO.P><TXT><DATE ISO="20141125">2014. gada 25. novembra</DATE> likuma 5. panta 1. punktā ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0020" REF.END="QE0020"/>Ja pieprasīto informāciju nesniedz noteiktajā viena mēneša termiņā no lēmuma par rīkojumu sniegt pieprasīto informāciju paziņošanas, informācijas turētājam var piemērot administratīvo naudas sodu nodokļu jomā, kas nepārsniedz <FT TYPE="NUMBER">250000</FT> EUR. Šo apmēru nosaka kompetentās nodokļu administrācijas direktors vai viņa pārstāvis.<QUOT.END REF.START="QS0020" CODE="201D" ID="QE0020"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0016"><NO.P>16.</NO.P><TXT><DATE ISO="20141125">2014. gada 25. novembra</DATE> likuma 6. pantā bija paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="006.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0021" REF.END="QE0021"/>(1)</NO.PARAG><ALINEA>Informācijas apmaiņas pieprasījumi un lēmumi par rīkojuma izdošanu, kas minēti 3. panta 1. un 3. punktā, nav pārsūdzami.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="006.002"><NO.PARAG>(2)</NO.PARAG><ALINEA>Par 5. pantā minētajiem lēmumiem informācijas turētājs var iesniegt prasību grozīt tiesību aktu administratīvajā tiesā. Šī prasība ir jāiesniedz mēneša laikā no lēmuma paziņošanas pieprasītās informācijas turētājam. Prasībai ir apturoša iedarbība. Atkāpjoties no tiesību aktiem par tiesvedību administratīvajās tiesās, katrs lietas dalībnieks var iesniegt tikai vienu procesuālo rakstu, ieskaitot pieteikumu par lietas ierosināšanu. Atbildes raksts ir jāiesniedz viena mēneša laikā, sākot no pieteikuma par lietas ierosināšanu iesniegšanas tiesas kancelejā. Tomēr lietas izmeklēšanas interesēs tās palātas priekšsēdētājs, kurā lieta ir nodota izskatīšanā, var pēc savas iniciatīvas uzdot iesniegt papildu procesuālos rakstus viņa noteiktos termiņos. Administratīvā tiesa nolēmumu pieņem viena mēneša laikā, kuru sāk skaitīt no iebildumu raksta iesniegšanas brīža vai papildu procesuālo rakstu iesniegšanai noteiktā termiņa beigām.<QUOT.END REF.START="QS0021" CODE="201D" ID="QE0021"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">3.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC"><DATE ISO="20190301">2019. gada 1. marta</DATE> likums</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0017"><NO.P>17.</NO.P><TXT><DATE ISO="20190301">2019. gada 1. marta</DATE> likums, ar ko groza <DATE ISO="20141125">2014. gada 25. novembra</DATE> likumu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0008"><P><HT TYPE="ITALIC">Mémorial A</HT> 2019, 112. lpp.</P></NOTE>, stājās spēkā <DATE ISO="20190309">2019. gada 9. martā</DATE>. Ar šo likumu it īpaši tika veikti grozījumi <DATE ISO="20141125">2014. gada 25. novembra</DATE> likuma 3. panta 1. punktā un 6. panta 1. punktā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0018"><NO.P>18.</NO.P><TXT><DATE ISO="20141125">2014. gada 25. novembra</DATE> likuma, kas grozīts ar <DATE ISO="20190301">2019. gada 1. marta</DATE> likumu, 3. panta 1. punktā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0022" REF.END="QE0022"/>Kompetentā nodokļu administrācija pārbauda informācijas apmaiņas pieprasījuma formālu atbilstību. Informācijas apmaiņas pieprasījums ir formāli atbilstīgs, ja tajā ir norāde uz juridisko pamatu un kompetento iestādi, kura iesniegusi šo pieprasījumu, kā arī citas konvencijās un likumos paredzētās norādes. Kompetentā nodokļu administrācija pārliecinās, ka pieprasītā informācija nav tāda, kurai nav nekāda prognozējama svarīguma, ņemot vērā nodokļu apmaiņas pieprasījumā minētās personas identitāti un informācijas turētāja identitāti, kā arī attiecīgās nodokļu procedūras vajadzības.<QUOT.END REF.START="QS0022" CODE="201D" ID="QE0022"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0019"><NO.P>19.</NO.P><TXT><DATE ISO="20141125">2014. gada 25. novembra</DATE> likuma, kas grozīts ar <DATE ISO="20190301">2019. gada 1. marta</DATE> likumu, 6. panta 1. punktā ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0023" REF.END="QE0023"/>Par 3. panta 3. punktā minēto lēmumu, ar kuru ir dots rīkojums par informācijas paziņošanu, informācijas turētājs var iesniegt pieteikumu administratīvajā tiesā par lēmuma atcelšanu. [..]<QUOT.END REF.START="QS0023" CODE="201D" ID="QE0023"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ></GR.SEQ><?PAGE NO="6"?><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">III.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Pamatlieta</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0020"><NO.P>20.</NO.P><TXT>Pamatlieta ir ierosināta saistībā ar Francijas nodokļu administrācijas informācijas pieprasījumu Luksemburgas nodokļu administrācijai. Francijas nodokļu administrācija to balsta uz <DATE ISO="19580401">1958. gada 1. aprīļa</DATE> Nolīgumu nodokļu jomā starp Luksemburgu un Franciju un uz Direktīvu 2011/16.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0021"><NO.P>21.</NO.P><TXT><DATE ISO="20170427">2017. gada 27. aprīļa</DATE> informācijas pieprasījumā Francijas iestādes norādīja, ka vēlas pārbaudīt sabiedrību F (reģistrēta Francijā), kas kādā Francijas pašvaldībā it kā ir iznomājusi nekustamo īpašumu. Sabiedrība L, kas ir reģistrēta Luksemburgā, ir ne tikai sabiedrības F netiešā mātessabiedrība (ar atbilstoši Nīderlandes tiesībām dibinātas sabiedrības starpniecību), bet arī tieša cita nekustamā īpašuma turētāja tajā pašā pašvaldībā Francijā. Francijas iestādes paskaidroja, ka fiziskām personām, kas tieši vai netieši ir Francijā esošu nekustamo īpašumu turētājas, tie ir jādeklarē nekustamā īpašuma nodokļa uzlikšanas nolūkā, un ka tās vēlas zināt, kas ir sabiedrības L akcionāri un saimnieciskā labuma guvēji.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0022"><NO.P>22.</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20180228">2018. gada 28. februāra</DATE> vēstuli (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0024" REF.END="QE0024"/>lēmums par rīkojuma izdošanu<QUOT.END REF.START="QS0024" CODE="201D" ID="QE0024"/>) Luksemburgas nodokļu administrācija noteica sabiedrībai L pienākumu sniegt šādu informāciju, un vēstules teksts bija šāds:</TXT><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0025" REF.END="QE0025"/>[..] <DATE ISO="20170427">2017. gada 27. aprīlī</DATE> Francijas nodokļu administrācijas kompetentā iestāde mums nosūtīja pieprasījumu sniegt informāciju saskaņā ar Direktīvu 2011/16 [..], kā arī Nolīgumu nodokļu jomā starp Luksemburgu un Franciju [..].</P><P>Juridiskā persona, uz kuru attiecas pieprasījums, ir sabiedrība F, kas ir reģistrēta [Francijā].</P><P>Lūdzam sniegt šādu informāciju un dokumentus par laikposmu no <DATE ISO="20120101">2012. gada 1. janvāra</DATE> līdz <DATE ISO="20161231">2016. gada 31. decembrim</DATE> [..]:</P><P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>lūdzu, norādiet sabiedrības L akcionāru vārdus vai nosaukumus un adreses, kā arī, neatkarīgi no starpniekstruktūrām, sabiedrības tiešo un netiešo faktisko labuma guvēju vārdus vai nosaukumus un adreses un kapitāla sadalījumu;</P></ITEM><ITEM><P>lūdzu, iesniedziet sabiedrības L vērtspapīru reģistru kopiju [..].<QUOT.END REF.START="QS0025" CODE="201D" ID="QE0025"/></P></ITEM></LIST></P></QUOT.S></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0023"><NO.P>23.</NO.P><TXT>Sabiedrība L apstrīdēja lēmumu par rīkojuma izdošanu, lai gan saskaņā ar <DATE ISO="20141125">2014. gada 25. novembra</DATE> likuma 6. pantu pārsūdzības iespēja nepastāvēja. Ar <DATE ISO="20180604">2018. gada 4. jūnija</DATE> lēmumu pārsūdzība tika noraidīta kā nepieņemama. Sabiedrība L par šo lēmumu cēla prasību. Tā pašlaik tiek izskatīta <HT TYPE="ITALIC">Tribunal administratif</HT> (administratīvā tiesa, Luksemburga).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0024"><NO.P>24.</NO.P><TXT><DATE ISO="20180806">2018. gada 6. augustā</DATE> Luksemburgas nodokļu administrācija uzlika sabiedrībai L naudas sodu par lēmuma par rīkojuma izdošanu nepildīšanu. Par to sabiedrība L <DATE ISO="20180905">2018. gada 5. septembrī</DATE> cēla prasību administratīvajā tiesā. Sabiedrība L it īpaši atsaucas uz to, ka Francijas nodokļu administrācijas pieprasītā informācija nav <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0026" REF.END="QE0026"/>prognozējami svarīga<QUOT.END REF.START="QS0026" CODE="201D" ID="QE0026"/> un ka lēmumā par rīkojuma izdošanu nav norādīts nodokļu mērķis, kuram informācija tika pieprasīta.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0025"><NO.P>25.</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20181218">2018. gada 18. decembra</DATE> spriedumu administratīvā tiesa apmierināja prasību un atcēla <DATE ISO="20180806">2018. gada 6. augusta</DATE> lēmumu, ar kuru tika uzlikts naudas sods, pamatojoties uz to, ka jau lēmums par rīkojuma izdošanu nebija spēkā. Administratīvā tiesa būtībā pamatojās uz to, ka pastāvot pretruna starp <DATE ISO="20180228">2018. gada 28. februāra</DATE> lēmumā par rīkojuma izdošanu norādīto nodokļu<?PAGE NO="7"?> maksātāja identitāti un Francijas iestāžu sniegtajiem paskaidrojumiem attiecībā uz informācijas pieprasījuma mērķi. Tādēļ joprojām pastāvot šaubas par nodokļu maksātāja, uz kuru attiecas pieprasījums, identitāti. Konkrēti, kā uzskata administratīvā tiesa, <DATE ISO="20170427">2017. gada 27. aprīļa</DATE> informācijas pieprasījumā sniegtie paskaidrojumi liek secināt, ka noritošā izmeklēšana attiecas nevis uz sabiedrību F, kaut informācijas pieprasījumā tā ir norādīta kā persona, uz kuru attiecas izmeklēšana Francijā, un tās pašas aplikšanu ar nodokli, bet gan drīzāk attiecas uz sabiedrības L saimnieciskā labuma guvējiem, kas ir fiziskas personas. Saskaņā ar Francijas tiesībām nekustamā īpašuma nodokļa uzlikšanas nolūkā tām ir pienākums deklarēt tām piederošus nekustamos īpašumus, kas atrodas Francijas teritorijā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0026"><NO.P>26.</NO.P><TXT>Ar prasības pieteikumu, kas iesniegts <DATE ISO="20181221">2018. gada 21. decembrī</DATE>, Luksemburgas Lielhercogiste par šo spriedumu iesniedza apelācijas sūdzību <HT TYPE="ITALIC">Cour administrative</HT> (Administratīvā apelācijas tiesa, Luksemburga). Luksemburga it īpaši uzskata, ka Francijas nodokļu administrācijas pieprasītā informācija atbilst nosacījumam par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0027" REF.END="QE0027"/>prognozējamo svarīgumu<QUOT.END REF.START="QS0027" CODE="201D" ID="QE0027"/> un ka Francijas pieprasījumā ir ietverta vajadzīgā informācija, kas paredzēta Direktīvas 2011/16 20. panta 2. punktā. Turklāt ir ievērotas arī Hartas 47. panta prasības, jo sabiedrība L tiesas ceļā ir vērsusies gan pret lēmumu par rīkojuma izdošanu, gan pret naudas soda uzlikšanu.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">IV.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu un prejudiciālie jautājumi</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0027"><NO.P>27.</NO.P><TXT>Šādos apstākļos <HT TYPE="ITALIC">Cour administrative</HT> (Administratīvā apelācijas tiesa) ar <DATE ISO="20190523">2019. gada 23. maija</DATE> lēmumu ir apturējusi tiesvedības un šajā lietā saskaņā ar LESD 267. pantu Tiesai iesniegusi šādus prejudiciālus jautājumus:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><LIST TYPE="OTHER"><ITEM><NP><NO.P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0028" REF.END="QE0028"/>1)</NO.P><TXT>Vai Direktīvas 2011/16 20. panta 2. punkta a) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka pieprasījuma iesniedzējas dalībvalsts iestādes informācijas apmaiņas pieprasījums, kurā nodokļu maksātāji, uz kuriem attiecas pieprasījums, ir noteikti, vienkārši pamatojoties uz viņu akcionāru un juridiskās personas faktisko labuma guvēju statusu, un pieprasītāja iestāde iepriekš nav identificējusi šos nodokļu maksātājus pēc vārda vai nosaukuma, ir atbilstošs šajā tiesību normā noteiktajām identifikācijas prasībām?</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>2)</NO.P><TXT>Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša: vai Direktīvas 2011/16 1. panta 1. punkts un 5. pants ir jāinterpretē tā, ka atbilstība prognozējamā svarīguma normai nozīmē, ka pieprasījuma iesniedzējas dalībvalsts iestāde, lai pierādītu to, ka nenotiek informācijas medīšana, neraugoties uz to, ka attiecīgie nodokļu maksātāji nav identificēti individuāli, balstoties uz skaidriem un pietiekamiem paskaidrojumiem, var pamatot, ka tā veic mērķtiecīgu izmeklēšanu par ierobežotu personu grupu, nevis vispārēju nodokļu uzraudzības izmeklēšanu, un ka šo izmeklēšanu pamato pamatotas aizdomas par konkrētu juridisko saistību nepildīšanu?</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>3)</NO.P><TXT>Vai Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pants ir jāinterpretē tādā nozīmē, ka tad, ja</TXT><P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>administrācijai pakļautā persona, kam pieprasījuma iesniedzējas dalībvalsts kompetentā iestāde ir piemērojusi administratīvu naudas sodu par administratīvā lēmuma neievērošanu, ar kuru tai tika noteikts pienākums iesniegt informāciju valsts nodokļu administrāciju informācijas apmaiņas ietvaros saskaņā ar Direktīvu 2011/16 un kuru nevar pārsūdzēt saskaņā ar pieprasījuma iesniedzējas dalībvalsts tiesību aktiem, ir apstrīdējusi šī lēmuma likumību tiesiskā ceļā, ceļot prasību pret naudas sodu, un</TXT></NP></ITEM><?PAGE NO="8"?><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>tā ir iepazinusies ar Direktīvas 2011/16 20. panta 2. punktā noteikto minimālo informāciju tikai tiesvedības laikā, kas uzsākta pēc pārsūdzības, kuru tā ir cēlusi pret minēto sodu,</TXT><P>pēc lēmuma par rīkojuma izdošanu un tai uzliktā naudas soda derīguma galīgās atzīšanas tai ir jāpiešķir apturošs termiņš naudas soda maksājumam, lai pēc tam, kad notikusi iepazīšanās ar informācijas elementiem attiecībā uz prognozējamo svarīgumu, ko galīgi apstiprinājusi kompetentā tiesa, varētu izpildīt lēmumu par rīkojuma izdošanu?<QUOT.END REF.START="QS0028" CODE="201D" ID="QE0028"/></P></NP></ITEM></LIST></P></NP></ITEM></LIST></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">V.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Tiesvedība Tiesā</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0028"><NO.P>28.</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20200115">2020. gada 15. janvāra</DATE> rīkojumu tiesvedība sākotnēji tika apturēta līdz sprieduma pasludināšanai <DATE ISO="20201006">2020. gada 6. oktobrī</DATE> apvienotajās lietās C‑245/19 un C‑246/19. <DATE ISO="20201119">2020. gada 19. novembrī</DATE> tiesvedība tika atsākta, veidojot dialogu ar iesniedzējtiesu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0029"><NO.P>29.</NO.P><TXT>Papildus sabiedrībai L prejudiciālā nolēmuma tiesvedībā rakstveida apsvērumus iesniedza un uz Tiesas uzdotajiem jautājumiem rakstveidā atbildēja Luksemburga, Francijas Republika, Spānijas Karaliste, Grieķijas Republika, Polijas Republika, Somijas Republika, Īrija, Itālijas Republika un Komisija.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">VI.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Juridiskais vērtējums</HT></TXT></NP></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">A.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Par pirmajiem diviem prejudiciālajiem jautājumiem</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0030"><NO.P>30.</NO.P><TXT>Ar pirmajiem diviem prejudiciālajiem jautājumiem iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai un ar kādiem nosacījumiem, ņemot vērā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0029" REF.END="QE0029"/>prognozējamā svarīguma<QUOT.END REF.START="QS0029" CODE="201D" ID="QE0029"/> jēdzienu Direktīvas 2011/16 1. panta 1. punktā un 5. pantā, kā arī 20. panta 2. punkta noteikumu, informācijas pieprasījums var attiekties uz identificējamu, bet ne individuāli identificētu personu grupu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0031"><NO.P>31.</NO.P><TXT>Šo gadījumu raksturo divas īpatnības. Pirmkārt, Francijas nodokļu iestādes pieprasījums neattiecas uz atsevišķu personu, bet gan uz personu grupu. Otrkārt, šī personu grupa ir identificējama, nevis pamatojoties uz vārdu vai nosaukumu vai citiem kritērijiem (piemēram, oficiāli izsniegta personu apliecinoša dokumenta numura, nodokļu maksātāja reģistrācijas numura vai konta numura), bet gan pamatojoties vienīgi uz kopīgām īpašībām (sabiedrības L akcionāri un saimnieciskā labuma guvēji). Identifikācija pēc vārda vai nosaukuma ir tieši šī informācijas pieprasījuma mērķis.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0032"><NO.P>32.</NO.P><TXT>Tiesas līdz šim izskatītajos gadījumos attiecībā uz jēdzienu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0030" REF.END="QE0030"/>prognozējamais svarīgums<QUOT.END REF.START="QS0030" CODE="201D" ID="QE0030"/> nodokļu maksātāja identitāte attiecīgi bija zināma<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0009"><P>Spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20201006">2020. gada 6. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">État luxembourgeois</HT> (Tiesības celt prasību par informācijas pieprasījumiem nodokļu lietās)</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑245/19 un C‑246/19</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2020:795">EU:C:2020:795</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0024">24.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20170516">2017. gada 16. maijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Berlioz Investment Fund</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑682/15</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:373">EU:C:2017:373</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0022">22.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Tika pieprasīta detalizētāka informācija, lai varētu veikt atbilstošu nodokļu uzlikšanu vai pārbaudīt informāciju, ko nodokļu maksātājs iesniedzis pieprasījuma iesniedzējā valstī. Šeit izskatāmajā gadījumā, tieši otrādi, piesaistes punkts aplikšanai ar nodokli atrodas pieprasījuma iesniedzējā valstī (nekustamais īpašums Francijā). Taču nav skaidra to personu identitāte, kurām ir jāizpilda ar nekustamo īpašumu saistītās nodokļu saistības. Šajā ziņā šis lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu atšķiras no tiesvedībām, kuras Tiesa līdz šim ir izskatījusi.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="9"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0033"><NO.P>33.</NO.P><TXT>Pirmie divi prejudiciālie jautājumi attiecas tikai uz Francijas iestādes informācijas pieprasījumu, taču neattiecas uz Luksemburgas nodokļu administrācijas lēmumu par rīkojuma izdošanu. Tomēr atbildei uz jautājumiem ir nozīme, lai iesniedzējtiesa varētu izvērtēt uzliktā administratīvā soda likumību. Tas tādēļ, ka Luksemburgas uzliktā soda likumība savukārt ir atkarīga no Luksemburgas lēmuma par rīkojuma izdošanu likumības. Proti, tas nozīmē, ka Francijas iestāžu informācijas pieprasījums ir likumīgs.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0034"><NO.P>34.</NO.P><TXT>Tā kā otrais prejudiciālais jautājums ir loģisks pirmā prejudiciālā jautājuma turpinājums un abi jautājumi būtībā attiecas uz Direktīvas 2011/16 tiesību normu interpretāciju, uz tiem var sniegt kopīgu atbildi.</TXT></NP.ECR><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">1.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Par jēdzienu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0031" REF.END="QE0031"/>prognozējamais svarīgums<QUOT.END REF.START="QS0031" CODE="201D" ID="QE0031"/></HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0035"><NO.P>35.</NO.P><TXT>Saskaņā ar Direktīvas 2011/16 1. panta 1. punktu dalībvalstis savstarpēji sadarbojas, lai apmainītos ar informāciju, kas ir prognozējami svarīga, nolūkā pārvaldīt un īstenot minēto dalībvalstu valsts tiesību aktus nodokļu jomā. Saskaņā ar direktīvas 5. pantu tikai šāda informācija ir pēc pieprasījuma jāpaziņo informācijas apmaiņas ietvaros.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0036"><NO.P>36.</NO.P><TXT>Tādēļ iestādei, kura veic informācijas apmaiņas pamatā esošo izmeklēšanu, ņemot vērā lietas apstākļus, ir jāizvērtē pieprasītās informācijas prognozējamais svarīgums šai izmeklēšanai, atkarībā no procedūras gaitas un saskaņā ar Direktīvas 2011/16 17. panta 1. punktu pilnībā izmantojot parastos informācijas avotus, kurus tā būtu varējusi izmantot.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0037"><NO.P>37.</NO.P><TXT>Lai gan pieprasījuma iesniedzējai iestādei šajā ziņā ir rīcības brīvība, tā tomēr nevar pieprasīt informāciju, kas nemaz nav svarīga attiecīgajai izmeklēšanai. Līdz ar to pieprasītās informācijas <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0032" REF.END="QE0032"/>prognozējamais svarīgums<QUOT.END REF.START="QS0032" CODE="201D" ID="QE0032"/> ir nosacījums, lai informācijas pieprasījums būtu likumīgs<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0010"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20170516">2017. gada 16. maijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Berlioz Investment Fund</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑682/15</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:373">EU:C:2017:373</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0064">64.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0038"><NO.P>38.</NO.P><TXT>Attiecīgi jēdziens <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0033" REF.END="QE0033"/>prognozējamais svarīgums<QUOT.END REF.START="QS0033" CODE="201D" ID="QE0033"/> ir jāinterpretē saskaņā ar Direktīvas 2011/16 5. pantu, skatot to kopsakarā ar 1. panta 1. punktu. Šajā ziņā primāri ir jāpārbauda tiesiskā regulējuma formulējums un leģislatīvais konteksts (par to a) apakšpunktā), kā arī mērķis (par to b) apakšpunktā). Tā kā ESAO Nodokļu paraugkonvencijas komentāra teksts tika grozīts pēc Direktīvas 2011/16 pieņemšanas (par to c) apakšpunktā) un direktīvas formulējums ir grozīts no <DATE ISO="20210322">2021. gada 22. marta</DATE> (par to d) apakšpunktā), šajā gadījumā papildus ir jāizskata šo grozījumu nozīme.</TXT></NP.ECR><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">a)</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Direktīvas 2011/16 1. panta, skatot to kopsakarā ar 5. pantu un 20. panta 2. punktu, formulējums un leģislatīvais konteksts</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0039"><NO.P>39.</NO.P><TXT>Kā Tiesa jau ir konstatējusi, Direktīvas 2011/16 1. panta 1. punktā ietvertā formulējuma <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0034" REF.END="QE0034"/>prognozējami svarīga<QUOT.END REF.START="QS0034" CODE="201D" ID="QE0034"/> mērķis ir ļaut pieprasījuma iesniedzējai iestādei pieprasīt un iegūt visu informāciju, kuru tā pamatoti var uzskatīt par nozīmīgu tās veiktajā izmeklēšanā, tomēr neļaujot tai nedz acīmredzami pārsniegt šīs izmeklēšanas ietvarus, nedz uzlikt pieprasījuma saņēmējai iestādei pārmērīgu slogu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0011"><P>Spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20201006">2020. gada 6. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">État luxembourgeois</HT> (Tiesības celt prasību par informācijas pieprasījumiem nodokļu lietās)</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑245/19 un C‑246/19</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2020:795">EU:C:2020:795</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0110">110.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20170516">2017. gada 16. maijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Berlioz Investment Fund</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑682/15</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:373">EU:C:2017:373</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0068">68.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="10"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0040"><NO.P>40.</NO.P><TXT>Direktīvas 2011/16 5. pantā ir norādīts uz šo informāciju, paredzot, ka pieprasījuma saņēmēja iestāde pēc pieprasījuma iesniedzējas iestādes lūguma paziņo pieprasījuma iesniedzējai iestādei jebkuru norādītajā 1. panta 1. punktā minēto informāciju, kas ir tās rīcībā vai ko tā iegūst administratīvā procedūrā. Tādējādi 5. pantā pieprasījuma saņēmējai iestādei ir noteikts pienākums.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0041"><NO.P>41.</NO.P><TXT>No šo tiesību normu formulējuma izriet, ka frāze <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0035" REF.END="QE0035"/>prognozējami svarīga<QUOT.END REF.START="QS0035" CODE="201D" ID="QE0035"/> ir pazīme, kādai ir jāatbilst pieprasītajai informācijai. Tāds ierobežojums, ka informācijas pieprasījums var attiekties tikai uz atsevišķiem un tikai pēc vārda vai nosaukuma identificētiem nodokļu maksātājiem, neizriet no Direktīvas 2011/16 5. panta formulējuma, skatot to kopsakarā ar 1. panta 1. punktu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0042"><NO.P>42.</NO.P><TXT>Interpretējot jēdzienu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0036" REF.END="QE0036"/>prognozējamais svarīgums<QUOT.END REF.START="QS0036" CODE="201D" ID="QE0036"/>, ir jāņem vērā arī Direktīvas 2011/16 9. apsvērums. Saskaņā ar to <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0037" REF.END="QE0037"/>prognozējamā svarīguma<QUOT.END REF.START="QS0037" CODE="201D" ID="QE0037"/> norma ir paredzēta, lai nodrošinātu pēc iespējas plašāku informācijas apmaiņu nodokļu jomā. Vienlaikus tiek precizēts, ka dalībvalstīm nav atļauts veikt t.s. pierādījumu meklēšanu pēc nejaušības principa (<QUOT.START CODE="201C" ID="QS0038" REF.END="QE0038"/>fishing expeditions<QUOT.END REF.START="QS0038" CODE="201D" ID="QE0038"/>) vai pieprasīt informāciju, kas, visticamāk, nav saistīta ar attiecīgā nodokļu maksātāja nodokļu jautājumiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0043"><NO.P>43.</NO.P><TXT>No formulējuma <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0039" REF.END="QE0039"/>attiecīgā nodokļu maksātāja<QUOT.END REF.START="QS0039" CODE="201D" ID="QE0039"/> neizriet nedz tas, ka pieprasījums attiecībā uz nodokļu maksātāju grupu nav pieļaujams, nedz arī tas, ka nodokļu maksātājiem ir jābūt identificētiem pēc vārda vai nosaukuma. Nozīme drīzāk ir tam, ka tāds attiecīgais nodokļu maksātājs, t.i., persona, uz kuru attiecas nodokļu pienākumi pieprasījuma iesniedzējā valstī, vispār eksistē un ka šī persona ir konkrēti identificējama.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0044"><NO.P>44.</NO.P><TXT>Interpretējot jēdzienu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0040" REF.END="QE0040"/>prognozējamais svarīgums<QUOT.END REF.START="QS0040" CODE="201D" ID="QE0040"/>, ir arī jāņem vērā, ka saskaņā ar Tiesas judikatūru pieprasījuma saņēmējai iestādei ir jāpārbauda, vai nav tā, ka pieprasītajai informācijai nav nekāda prognozējamā svarīguma pieprasījuma iesniedzējas iestādes vadītajā izmeklēšanā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0012"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20170516">2017. gada 16. maijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Berlioz Investment Fund</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑682/15</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:373">EU:C:2017:373</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0078">78.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0045"><NO.P>45.</NO.P><TXT>Kā Tiesa jau ir nospriedusi, šajā ziņā ir jāatsaucas uz direktīvas 20. panta 2. punktu, kurā ir minēti atbilstošie apstākļi saistībā ar šo pārbaudi<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0013"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20170516">2017. gada 16. maijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Berlioz Investment Fund</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑682/15</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:373">EU:C:2017:373</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0079">79.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Saskaņā ar Direktīvas 2011/16 20. panta 2. punkta a) apakšpunktu standarta veidlapā, ko sniedz pieprasījuma iesniedzēja iestāde, ir jāiekļauj vismaz <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0041" REF.END="QE0041"/>tās personas identitāte<QUOT.END REF.START="QS0041" CODE="201D" ID="QE0041"/>, par kuru veicama pārbaude vai izmeklēšana. Angļu valodas versijā runa ir par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0042" REF.END="QE0042"/><HT TYPE="ITALIC">identity of the person</HT><QUOT.END REF.START="QS0042" CODE="201D" ID="QE0042"/> un franču valodas versijā – par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0043" REF.END="QE0043"/><HT TYPE="ITALIC">l’identité de la personne</HT><QUOT.END REF.START="QS0043" CODE="201D" ID="QE0043"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0046"><NO.P>46.</NO.P><TXT>Jēdzieni <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0044" REF.END="QE0044"/>identitāte<QUOT.END REF.START="QS0044" CODE="201D" ID="QE0044"/> vai <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0045" REF.END="QE0045"/><HT TYPE="ITALIC">identity/identité</HT><QUOT.END REF.START="QS0045" CODE="201D" ID="QE0045"/> attiecas arī, bet ne tikai, uz identifikāciju pēc vārda vai nosaukuma. No Direktīvas 2011/16 20. panta 2. punkta a) apakšpunkta formulējuma neizriet, ka informācijas pieprasījums var attiekties tikai uz vienu vienīgu nodokļu maksātāju. Tāpat no formulējuma neizriet, ka ir nepieciešama nodokļu maksātāja vai nodokļu maksātāju identifikācija pēc vārda vai nosaukuma.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0047"><NO.P>47.</NO.P><TXT>Vārds <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0046" REF.END="QE0046"/>identitāte<QUOT.END REF.START="QS0046" CODE="201D" ID="QE0046"/> drīzāk ir jāinterpretē tādējādi, ka tas vispārīgi attiecas uz visām īpašībām vai pazīmēm, kas vienu personu atšķir no citām. Taču personas identifikāciju var veikt vai identitāti noteikt, izmantojot arī citas pazīmes, kas nav vārds vai nosaukums, ja tādējādi arī tiek izslēgta sajaukšanas iespēja.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0048"><NO.P>48.</NO.P><TXT>Tādējādi ir pietiekami, ja pieprasījuma iesniedzēja valsts paziņo visus faktus un pazīmes, kas pieprasījuma saņēmējai valstij ļauj identificēt nodokļu maksātāju.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="11"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0049"><NO.P>49.</NO.P><TXT>Tādēļ no Direktīvas 2011/16 1. panta 1. punkta formulējuma, skatot to kopsakarā ar 5. pantu un 20. panta 2. punkta a) apakšpunktu, un no leģislatīvā konteksta izriet, ka informācijas pieprasījums var attiekties arī uz nodokļu maksātāju grupu un ka nodokļu maksātājam vai nodokļu maksātājiem ar pieprasījuma iesniedzējas iestādes sniegto informāciju ir jābūt identificējamiem, taču ne obligāti identificētiem pēc vārda vai nosaukuma.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">b)</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Jēdziena <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0047" REF.END="QE0047"/>prognozējamais svarīgums<QUOT.END REF.START="QS0047" CODE="201D" ID="QE0047"/> jēga un mērķis</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0050"><NO.P>50.</NO.P><TXT>To apstiprina jēdziena <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0048" REF.END="QE0048"/>prognozējamais svarīgums<QUOT.END REF.START="QS0048" CODE="201D" ID="QE0048"/> jēga un mērķis. Tas tādēļ, ka attiecībā uz informācijas materiālo svarīgumu Tiesa jau ir nospriedusi, ka pieprasījuma iesniedzēja iestāde saistībā ar savu izmeklēšanu var noteikt informāciju, ko tā uzskata par nepieciešamu saistībā ar tās valsts tiesībām, lai pareizi noteiktu iekasējamo nodokļu un nodevu apmēru<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0014"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20170516">2017. gada 16. maijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Berlioz Investment Fund</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑682/15</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:373">EU:C:2017:373</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0069">69.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><GR.SEQ LEVEL="5"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">1)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Nošķiršana starp pieņemamu grupas pieprasījumu un nepieņemamu pierādījumu meklēšanu pēc nejaušības principa</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0051"><NO.P>51.</NO.P><TXT>No tā izriet, ka informācijas pieprasījumam atbilstoši Direktīvas 2011/16 1. panta 1. punktam, skatot to kopsakarā ar 5. pantu, nav obligāti jābūt vērstam uz dokumentu (piemēram, līgumu, rēķinu un maksājumu) paziņošanu. Turklāt Tiesa jau ir nospriedusi, ka informācija acīmredzami nešķiet tāda, kas nav prognozējami svarīga, pat ja tā attiecas uz līgumiem, rēķinu izrakstīšanu un maksājumiem, kuri, gan nebūdami precīzi identificēti, tomēr ir ierobežoti ar kritērijiem<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0015"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20201006">2020. gada 6. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">État luxembourgeois</HT> (Tiesības celt prasību par informācijas pieprasījumiem nodokļu lietās)</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑245/19 un C‑246/19</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2020:795">EU:C:2020:795</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0124">124.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Šo var attiecināt arī uz pieprasījumiem, kas attiecas uz personām.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0052"><NO.P>52.</NO.P><TXT>Līdz ar to nav nepieciešams, lai pieprasījuma iesniedzēja valsts būtu jau identificējusi attiecīgās personas pēc vārda vai nosaukuma. Pieprasījums parasti tiek iesniegts izmeklēšanas posmā, kas ir tieši paredzēts, lai iegūtu informāciju, kura pieprasījuma iesniedzējai iestādei pēc definīcijas nav precīzi un pilnīgi zināma. Attiecīgo personu identifikācija ir tieši informācijas pieprasījuma mērķis. Informācijas apmaiņas efektivitāte (it īpaši cīņā pret krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas) tādēļ tiktu ievērojami samazināta, ja pieprasījums varētu attiekties tikai uz personām, kas jau ir identificētas pēc vārda vai nosaukuma. Lai gan agrāk Šveice bija drīzāk pazīstama ar ierobežotu informācijas apmaiņu, pat <HT TYPE="ITALIC">Schweizerische Bundesgericht</HT> [Šveices Federālā augstākā tiesa] uzskata, ka šādi grupas pieprasījumi tādēļ var būt pieņemami<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0016"><P><HT TYPE="ITALIC">Schweizerische Bundesgericht</HT> spriedums, <DATE ISO="20160912">2016. gada 12. septembris</DATE>, 2C_276/2016, 6.3. punkts.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0053"><NO.P>53.</NO.P><TXT>Neraugoties uz iepriekš minēto, no jēdziena <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0049" REF.END="QE0049"/>prognozējamais svarīgums<QUOT.END REF.START="QS0049" CODE="201D" ID="QE0049"/> izriet, ka dalībvalstīm nav atļauts veikt vienkārši pierādījumu meklēšanu pēc nejaušības principa<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0017"><P>Skat. Direktīvas 2011/16 9. apsvērumu.</P></NOTE>. Tātad ir jāpastāv zināmai saiknei ar konkrēto gadījumu. Pieprasījums nedrīkst būt spekulatīvs.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0054"><NO.P>54.</NO.P><TXT>Tomēr, ja informācijas pieprasījums attiecas uz neidentificētu nodokļu maksātāju grupu, pierādījumu meklēšanas pēc nejaušības principa risks ir īpaši augsts. Proti, nepastāvot agrākai identifikācijai, pieprasījuma iesniedzēja valsts parasti nevarēs atsaukties uz konkrētu nodokļa uzlikšanas procedūru pret šīm personām.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="12"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0055"><NO.P>55.</NO.P><TXT>Līdz ar to, lai pieprasītā informācija atbilstu nosacījumam par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0050" REF.END="QE0050"/>prognozējamo svarīgumu<QUOT.END REF.START="QS0050" CODE="201D" ID="QE0050"/>, citiem vārdiem sakot, lai pastāvētu pieņemams grupas pieprasījums, pieprasījuma iesniedzējai valstij ir īpašs pienākums norādīt pamatojumu un sniegt precizējumus. Tas nepieciešams arī tāpēc, kā Tiesa jau ir nospriedusi<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0018"><P>Spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20201006">2020. gada 6. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">État luxembourgeois</HT> (Tiesības celt prasību par informācijas pieprasījumiem nodokļu lietās)</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑245/19 un C‑246/19</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2020:795">EU:C:2020:795</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0115">115.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20170516">2017. gada 16. maijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Berlioz Investment Fund</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑682/15</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:373">EU:C:2017:373</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0082">82.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>, ka pieprasījuma saņēmējai iestādei ir jāpārbauda, vai nav tā, ka pieprasītajai informācijai nav nekāda <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0051" REF.END="QE0051"/>prognozējamā svarīguma<QUOT.END REF.START="QS0051" CODE="201D" ID="QE0051"/> pieprasījuma iesniedzējas iestādes vadītajā izmeklēšanā. Šajā ziņā prasības, kas tiek izvirzītas attiecībā uz pienākumu norādīt pamatojumu, paaugstinās līdz ar pieprasītās informācijas apjomu un tās sensitīvo raksturu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0019"><P>Šajā sakarā skat. arī manus secinājumus apvienotajās lietās <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">État luxembourgeois</HT> (Tiesības celt prasību par informācijas pieprasījumiem nodokļu lietās)</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑245/19 un C‑246/19</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2020:516">EU:C:2020:516</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0138">138.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); līdzīgi – <HT TYPE="ITALIC">Schweizerische Bundesgericht</HT> spriedums, <DATE ISO="20160912">2016. gada 12. septembris</DATE>, 2C_276/2016, 6.3. punkts attiecībā uz atspoguļoto faktisko apstākļu detalizētības pakāpi.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0056"><NO.P>56.</NO.P><TXT>Kā es jau esmu norādījusi citur<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0020"><P>Šajā sakarā skat. manus secinājumus apvienotajās lietās <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">État luxembourgeois</HT> (Tiesības celt prasību par informācijas pieprasījumiem nodokļu lietās)</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑245/19 un C‑246/19</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2020:516">EU:C:2020:516</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 135. un nākamie punkti).</P></NOTE>, lai nošķirtu nepieņemamu pierādījumu meklēšanu pēc nejaušības principa no pieņemama informācijas pieprasījuma, ir jāņem vērā dažādi faktori. Vispirms svarīgs ir pieprasījuma iesniedzējas iestādes uzsāktās pārbaudes priekšmets un nodokļu jomā izvirzītais pārmetums. Tālāk – nozīme ir arī nodokļu maksātāja līdzšinējai rīcībai. Konkrētas norādes par nodokļu saistību neievērošanu drīzāk pamato informācijas apmaiņu, nevis vienkārši spekulācijas.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="5"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">2)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Prasība par informācijas pieprasījuma precizitāti</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0057"><NO.P>57.</NO.P><TXT>Līdz ar to šajā gadījumā rodas jautājums, cik precīzi ir jābūt sagatavotam pieprasījumam attiecībā uz tādu nodokļu maksātāju grupu, kuri nav individuāli identificēti, lai pieprasījuma saņēmēja iestāde varētu izpildīt šo pienākumu. Atbilde uz šo jautājumu būtībā ir jāsniedz, interpretējot Direktīvas 2011/16 20. panta 2. punktu. Tajā ir ietverta minimālā informācija, kurai ir jābūt iekļautai pieprasījuma iesniedzējas valsts informācijas pieprasījumā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0058"><NO.P>58.</NO.P><TXT>Saskaņā ar Direktīvas 2011/16 20. panta 2. punkta a) apakšpunktu ir jāidentificē persona, par kuru veicama pārbaude vai izmeklēšana. Kā jau iepriekš minēts, lai varētu pārbaudīt, ka pieprasītā informācija nav tāda, kurai nav nekāda <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0052" REF.END="QE0052"/>prognozējama svarīguma<QUOT.END REF.START="QS0052" CODE="201D" ID="QE0052"/>, šajā ziņā nodokļu maksātāja vai nodokļu maksātāju identifikācija pēc vārda vai nosaukuma nav nepieciešama. Nozīme drīzāk ir tam, ka nodokļu maksātāju grupa ir aprakstīta pietiekami konkrēti un pilnīgi, lai pieprasījuma saņēmēja valsts varētu veikt skaidru identifikāciju.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0059"><NO.P>59.</NO.P><TXT>Turklāt saskaņā ar Direktīvas 2011/16 20. panta 2. punkta b) apakšpunktu pieprasījuma iesniedzējai valstij ir jānorāda nodokļu mērķis, kuram informācija tiek pieprasīta. Citiem vārdiem sakot, pieprasījuma saņēmējai valstij ir jāspēj identificēt nodokļu saistības, kas attiecas uz nodokļu maksātāju grupu pieprasījuma iesniedzējā valstī, un faktiskos apstākļus, kas ir pieprasījuma pamatā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0060"><NO.P>60.</NO.P><TXT>Turklāt, vēl neidentificētu personu grupas pieprasījumu gadījumā no tā izriet, ka pieprasījuma iesniedzējai dalībvalstij ir jānorāda iemesli, kuru dēļ pastāv pamatotas aizdomas, ka attiecīgās personas nav ievērojušas noteiktus tiesību aktos paredzētus pienākumus. Ir gan tiesa, ka informācija principā ir <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0053" REF.END="QE0053"/>prognozējami svarīga<QUOT.END REF.START="QS0053" CODE="201D" ID="QE0053"/> neatkarīgi no tā, vai attiecīgā persona ir rīkojusies atbilstoši likumam. Bieži, izmantojot informācijas apmaiņu, arī ir tikai jāapstiprina likumam atbilstoša rīcība.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="13"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0061"><NO.P>61.</NO.P><TXT>Tomēr pieprasījumam, kas attiecas uz neidentificētu nodokļu maksātāju grupu, ir raksturīgas īpatnības. Ņemot vērā to, ka pieprasījuma iesniedzēja valsts, pirmkārt, nevar identificēt personas, tās pieprasījuma iesniedzējā valstī principā nevarētu būt jau reģistrētas attiecīgajiem nodokļu mērķiem. Otrkārt, pamatojoties uz to, ka pieprasītajai informācijai ir jābūt <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0054" REF.END="QE0054"/>prognozējami svarīgai<QUOT.END REF.START="QS0054" CODE="201D" ID="QE0054"/> nodokļu uzlikšanai pieprasījuma iesniedzējā valstī, uz grupu pieprasījuma iesniedzējā valstī ir jāattiecas konkrētiem nodokļu pienākumiem. Šie divi aspekti, skatīti kopā, ļauj domāt, ka šīs grupas personas nav rīkojušās atbilstoši likumam.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0062"><NO.P>62.</NO.P><TXT>Rezultātā pieprasījumi, kas attiecas uz identificējamu, bet vēl neidentificētu nodokļu maksātāju grupu, ir pieņemami. Tomēr pieprasījuma iesniedzējai valstij ir i) jāsniedz, cik vien iespējams, konkrēts un pilnīgs, grupas apraksts, ii) jāsniedz skaidrojums, kādi nodokļu pienākumi attiecas uz nodokļu maksātāju grupu pieprasījuma iesniedzējā valstī, kā arī iii) jānorāda iemesli, kādēļ pastāv pamats uzskatīt, ka grupa nav rīkojusies atbilstoši likumam.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0063"><NO.P>63.</NO.P><TXT>Turklāt vajadzīgajai nošķiršanai starp pieņemamu grupas pieprasījumu un nepieņemamu pierādījumu meklēšanu pēc nejaušības principa ir jānotiek vispārēja izvērtējuma ietvaros, vērtējot visus konkrētā gadījuma apstākļus, un līdz ar to tas ir jādara iesniedzējtiesai.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0064"><NO.P>64.</NO.P><TXT>Saskaņā ar Tiesai iesniegtajiem lietas faktiskajiem apstākļiem Francijas nodokļu administrācijas informācijas pieprasījums skaidri attiecas uz sabiedrības L akcionāriem un saimnieciskā labuma guvējiem. Šīs īpašības principā ļauj identificēt attiecīgās personas. Turklāt ir jāņem vērā, ka Francijas iestāde, šķiet, pieprasījumā ir precizējusi, ka sabiedrība L ir sabiedrības F, kurai pieder nekustamais īpašums Francijā, netiešs mātesuzņēmums. Sabiedrībai L turklāt tieši pieder vēl viens nekustamais īpašums Francijā. No Francijas iestāžu paskaidrojumiem arī izriet, ka fiziskām personām, kurām tieši vai netieši pieder nekustamie īpašumi Francijā, tie ir jādeklarē, kas acīmredzami līdz šim nav izdarīts. Tādējādi, neskarot iesniedzējtiesas visaptverošo vērtējumu, informācijas pieprasījums, šķiet, atbilst iepriekš minētajiem nosacījumiem (62. punkts).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0065"><NO.P>65.</NO.P><TXT>Turklāt nevajadzētu pastāvēt arī šaubām par informācijas pieprasījuma nepieciešamību saskaņā ar Direktīvas 2011/16 17. pantu. It īpaši, kā norādījusi Francija, laikā, kad tika pieprasīta informācija, atbilstoši Direktīvām 2015/849<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0021"><P>Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (<DATE ISO="20150520">2015. gada 20. maijs</DATE>) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="141" PAGE.FIRST="73" DATE.PUB="2015">OV 2015, L 141, 73. lpp.</REF.DOC.OJ>).</P></NOTE> un 2018/843<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0022"><P>Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (<DATE ISO="20180530">2018. gada 30. maijs</DATE>), ar ko groza Direktīvu (ES) 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Direktīvas 2009/138/EK un 2013/36/ES (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="156" PAGE.FIRST="43" DATE.PUB="2018">OV 2018, L 156, 43. lpp.</REF.DOC.OJ>).</P></NOTE> paredzētais pārredzamības reģistrs Luksemburgā vēl nebija izveidots, līdz ar to Francijas nodokļu administrācija pati nevarēja noteikt saimnieciskā labuma guvējus. Tas, vai saskaņā ar Francijas nodokļu tiesību aktiem būtu bijusi iespējama tikpat efektīva alternatīva nodokļu piedziņa no attiecīgā nekustamā īpašuma, kā rezultātā, iespējams, arī izzustu nepieciešamība pēc informācijas pieprasījuma, Tiesai nav zināms.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">c)</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">ESAO Nodokļu paraugkonvencijas komentāra nozīme</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0066"><NO.P>66.</NO.P><TXT>Šo interpretācijas rezultātu, saskaņā ar kuru grupas pieprasījuma gadījumā prognozējamais svarīgums pastāv tikai ar 62. punktā uzskaitītajiem nosacījumiem, apstiprina arī pārskatītais ESAO Nodokļu paraugkonvencijas 26. panta komentārs.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="14"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0067"><NO.P>67.</NO.P><TXT>ESAO Nodokļu paraugkonvencija gan nav juridiski saistošs daudzpusējs starptautisks līgums, bet gan tikai starptautiskas organizācijas vienpusējs akts tās dalībvalstīm ieteikumu formā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0023"><P>Mani secinājumi lietās <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">N Luxembourg 1</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑115/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:143">EU:C:2018:143</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 50. un nākamie punkti), <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">T Danmark</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑116/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:144">EU:C:2018:144</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 81. un nākamie punkti), <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Y Denmark</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑117/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:145">EU:C:2018:145</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 81. un nākamie punkti), <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">X Danemark</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑118/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:146">EU:C:2018:146</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 50. un nākamie punkti), <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">C Danmark</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑119/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:147">EU:C:2018:147</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 50. un nākamie punkti) un <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Z Denmark</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑299/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:148">EU:C:2018:148</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 50. un nākamie punkti).</P></NOTE>. Vēl jo vairāk ESAO Nodokļu paraugkonvencijas komentārs arī Tiesai nav juridiski saistošs. Tomēr šī komentāra autori nonāk pie pareiza secinājuma.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0068"><NO.P>68.</NO.P><TXT>Kā pareizi izriet no ESAO Nodokļu paraugkonvencijas 26. panta komentāra 5.1. punkta, informācijas pieprasījums nav uzskatāms par nepieņemamu pierādījumu meklēšanu pēc nejaušības principa tikai tādēļ vien, ka tajā nav ietverts nodokļu maksātāja, uz kuru attiecas izmeklēšana, vārds vai nosaukums, vai adrese. Šajā gadījumā pieprasījuma iesniedzējai valstij ir vienīgi jāsniedz papildu informācija, kas ļauj identificēt nodokļu maksātāju pieprasījuma saņēmējā valstī.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0069"><NO.P>69.</NO.P><TXT>Turklāt komentāra 5.2. punktā pamatoti ir norādīts, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0055" REF.END="QE0055"/>prognozējamā svarīguma<QUOT.END REF.START="QS0055" CODE="201D" ID="QE0055"/> norma ir piemērojama gan viena vienīga nodokļu maksātāja gadījumā, gan grupas pieprasījuma gadījumos. Tomēr, ja pieprasījums attiecas uz tādu nodokļu maksātāju grupu, kas nav individuāli identificēti, pieprasījuma iesniedzējai valstij ir jāsniedz, cik vien iespējams, konkrēts un pilnīgs grupas apraksts. Turklāt pieprasījuma iesniedzējai valstij ir jāsniedz piemērojamo tiesību aktu, faktu un apstākļu skaidrojums, kuru dēļ ir iesniegts pieteikums.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0070"><NO.P>70.</NO.P><TXT>Visbeidzot, saskaņā ar komentāra 5.2. punktu pieprasījuma iesniedzējai valstij ir jāpaskaidro, kāpēc ir pamats uzskatīt, ka grupa nav rīkojusies atbilstoši norādītajiem tiesību aktiem, un kādā mērā pieprasītā informācija ir piemērota, lai konstatētu pienākumu ievērošanu grupas ietvaros. Tas atbilst iepriekš minētajiem nosacījumiem (62. punkts), kuri bija jau piemērojami arī pirms nodokļu paraugkonvencijas komentāra grozījumiem 2014. gadā. Līdz ar to iesniedzējtiesas izvirzītās principiālās šaubas par likumā noteiktā prognozējamā svarīguma nosacījuma <HT TYPE="ITALIC">a posteriori</HT> paplašināšanu, atjauninot ESAO Nodokļu paraugkonvencijas komentāru, nav pamatotas.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">d)</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Direktīvas 2011/16 grozījumi <DATE ISO="20210322">2021. gada 22. martā</DATE></HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0071"><NO.P>71.</NO.P><TXT>Arī Direktīvas 2011/16 5.a panta 3. punkta <HT TYPE="ITALIC">a posteriori</HT> iekļaušana nekādi nemaina šo interpretācijas rezultātu. Ar Padomes Direktīvu 2021/514 (<DATE ISO="20210322">2021. gada 22. marts</DATE>)<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0024"><P>Padomes Direktīva (ES) 2021/514 (<DATE ISO="20210322">2021. gada 22. marts</DATE>), ar ko groza Direktīvu 2011/16/ES par administratīvu sadarbību nodokļu jomā (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="104" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2021">OV 2021, L 104, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>).</P></NOTE> Direktīvas 2011/16 5.a panta 3. punktā pirmo reizi ir noteikts īpašs juridiskais pamats grupas pieprasījumiem. Dalībvalstīm grozītā direktīva ir jātransponē savos tiesību aktos līdz <DATE ISO="20221231">2022. gada 31. decembrim</DATE>. Tādējādi Direktīvas 2011/16, kas grozīta ar Direktīvu 2021/514, 5.a panta 3. punktam nav tiešas ietekmes uz šīs lietas iznākumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0072"><NO.P>72.</NO.P><TXT>Tomēr no Direktīvas 2021/514 ceturtā apsvēruma izriet, ka ar jauno tiesību normu nodokļu administrācijām būtu jāturpina izmantot grupas pieprasījumi saskaņā ar skaidru tiesisko regulējumu. No šī formulējuma jau izriet, ka runa ir par deklaratīvu direktīvas grozījumu, līdz ar to grupas pieprasījumi bija pieņemami arī jau iepriekš. Grozījums tika veikts, lai nodrošinātu tiesisko drošību un tiesisko skaidrību gan personām, uz kurām attiecas nodokļu nomaksas un informācijas sniegšanas pienākums, gan nodokļu administrācijām.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="15"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0073"><NO.P>73.</NO.P><TXT>Tādējādi speciālas tiesību normas par grupas pieprasījumiem iekļaušana Direktīvas 2011/16, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2021/514, 5.a panta 3. punktā arī nav pretrunā iepriekš veiktajai autonomajai <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0056" REF.END="QE0056"/>prognozējamā svarīguma<QUOT.END REF.START="QS0056" CODE="201D" ID="QE0056"/> jēdziena interpretācijai saskaņā ar Savienības tiesībām (par to 62. punktā).</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">2.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Secinājums</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0074"><NO.P>74.</NO.P><TXT>Rezultātā Direktīvas 2011/16 1. panta 1. punkts un 5. pants, skatot tos kopsakarā ar 20. panta 2. punktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka informācijas pieprasījums var attiekties arī uz tādu personu grupu, kuras nav identificētas, bet kuras ir identificējamas, pamatojoties uz to juridiskās personas akcionāru un saimnieciskā labuma guvēju statusu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0075"><NO.P>75.</NO.P><TXT>Tomēr šajā ziņā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0057" REF.END="QE0057"/>prognozējamā svarīguma<QUOT.END REF.START="QS0057" CODE="201D" ID="QE0057"/> nosacījums prasa, lai pieprasījuma iesniedzēja valsts informācijas pieprasījumā i) sniedz, cik vien iespējams, konkrētu un pilnīgu grupas aprakstu, ii) sniedz skaidrojumu, kādi nodokļu pienākumi attiecas uz nodokļu maksātāju grupu pieprasījuma iesniedzējā valstī un kādi faktiskie apstākļi ir pieprasījuma pamatā, kā arī iii) norāda iemeslus, kādēļ pastāv pamats uzskatīt, ka grupa nav rīkojusies atbilstoši likumam.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">B.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Par trešo prejudiciālo jautājumu</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0076"><NO.P>76.</NO.P><TXT>Ar trešo prejudiciālo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai lēmuma par rīkojuma izdošanu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0025"><P><DATE ISO="20201006">2020. gada 6. oktobra</DATE> spriedumā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">État luxembourgeois</HT> (Tiesības celt prasību par informācijas pieprasījumiem nodokļu lietās)</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑245/19 un C‑246/19</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2020:795">EU:C:2020:795</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) Tiesa šo personu ir nodēvējusi par personu, kuras rīcībā ir informācija; <DATE ISO="20170516">2017. gada 16. maija</DATE> spriedumā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Berlioz Investment Fund</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑682/15</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:373">EU:C:2017:373</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) – par administrācijai pakļautu personu.</P></NOTE> adresātam ir jāpiešķir termiņš tāda naudas soda samaksai, kas ir uzlikts par lēmuma par rīkojuma izdošanu nepildīšanu pēc tam, kad par šo ierosinātā tiesvedība ir pabeigta. Šis jautājums iesniedzējtiesai rodas tādēļ, ka adresāts nevarēja tieši apstrīdēt lēmumu par rīkojuma izdošanu un tikai tiesvedības laikā varēja iepazīties ar minimālo informāciju saskaņā ar Direktīvas 2011/16 20. panta 2. punktu (šajā sakarā detalizēti skat. 57. un nākamos punktus, it īpaši 62. punktu).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0077"><NO.P>77.</NO.P><TXT>Vispirms rodas jautājums par Luksemburgas procesuālo tiesību saderību ar Hartas 47. pantu. Tā kā sabiedrība L nevarēja tieši apstrīdēt lēmumu par rīkojuma izdošanu, tā varēja vienīgi sagaidīt administratīva soda uzlikšanu un lēmuma par rīkojuma izdošanu likumību likt pārbaudīt pakārtoti, prasības par naudas soda uzlikšanu ietvaros.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0078"><NO.P>78.</NO.P><TXT>Ja šī prasība netiek apmierināta, jo informācijas pieprasījums un uz to balstītais lēmums par rīkojuma izdošanu ir bijuši likumīgi un nepastāv arī citi pamatoti iebildumi pret naudas sodu, sabiedrībai L ir jāmaksā naudas sods. Tomēr, ja tā būtu varējusi tieši apstrīdēt lēmumu par rīkojuma izdošanu, apturošās iedarbības dēļ tai pēc tam būtu palicis pietiekami daudz laika, lai izpildītu lēmumu par rīkojuma izdošanu. Tādējādi tā būtu varējusi izvairīties no administratīva soda uzlikšanas. Maksājuma papildu atlikšana, kā to ir paredzējusi iesniedzējtiesa trešajā jautājumā, tad nemaz nebūtu nepieciešama.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0079"><NO.P>79.</NO.P><TXT>Turklāt no trešā iesniedzējtiesas jautājuma izriet šaubas saistībā ar apstākli, ka sabiedrība L tikai tiesvedības laikā ir iepazinusies ar minimālo informāciju saskaņā ar Direktīvas 2011/16 20. panta 2. punktu. Līdz ar to būtībā tiek uzdots jautājums, par kuru Tiesa līdz šim vēl nav lēmusi, proti, vai no pamattiesībām uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā (Hartas 47. pants) var secināt arī noteiktas prasības attiecībā uz pieprasījuma saņēmējas valsts lēmumu<?PAGE NO="16"?> par rīkojuma izdošanu. Tādējādi šajā gadījumā ir jāņem vērā prasība lēmumam par rīkojuma izdošanu norādīt pietiekamu pamatojumu, kas ļauj adresātam (šajā gadījumā – sabiedrībai L) novērtēt prognozējamo svarīgumu. Tas tam ļautu pieņemt lēmumu, vai tiešai lēmuma par rīkojuma izdošanu pārsūdzībai vai arī netiešai pēc tam uzlikta naudas soda pārsūdzībai vispār ir izredzes uz labvēlīgu iznākumu.</TXT></NP.ECR><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">1.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Hartas 47. panta pārkāpums</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0080"><NO.P>80.</NO.P><TXT>Attiecībā uz lēmuma par rīkojuma izdošanu adresātu Luksemburga ar <DATE ISO="20190301">2019. gada 1. marta</DATE> likumu ir ieviesusi iespēju tieši pārsūdzēt lēmumu par rīkojuma izdošanu. Taču tas neskar trešā jautājuma pieņemamību. Tas tādēļ, ka sabiedrība L ir cēlusi prasību jau pirms <DATE ISO="20190301">2019. gada 1. marta</DATE> likuma stāšanās spēkā. Tas, ka sabiedrība L faktiski ir arī tieši vērsusies pret lēmumu par rīkojuma izdošanu, šajā ziņā neko nemaina. Tas tādēļ, kā norāda Luksemburga, ka šāda pārsūdzība likumā nebija paredzēta un bija <HT TYPE="ITALIC">a priori</HT> nepieņemama.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0081"><NO.P>81.</NO.P><TXT>Tā kā no Tiesas judikatūras jau izriet, ka Harta ir piemērojama<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0026"><P>Spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20201006">2020. gada 6. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">État luxembourgeois</HT> (Tiesības celt prasību par informācijas pieprasījumiem nodokļu lietās)</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑245/19 un C‑246/19</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2020:795">EU:C:2020:795</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0046">46.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20170516">2017. gada 16. maijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Berlioz Investment Fund</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑682/15</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:373">EU:C:2017:373</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0042">42.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>, ir jāpārbauda, vai ir pārkāpts Hartas 47. pants. Šajā ziņā ir jānošķir tiešas apstrīdēšanas iespējas izslēgšana (par to a) apakšpunktā) un prasības attiecībā uz lēmuma par rīkojuma izdošanu nepieciešamo saturu (par to b) apakšpunktā).</TXT></NP.ECR><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">a)</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Hartas 47. panta pārkāpums, izslēdzot apstrīdēšanas iespēju</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0082"><NO.P>82.</NO.P><TXT>Saskaņā ar Hartas 47. panta pirmo daļu ikvienai personai, kuras tiesības un brīvības, kas garantētas Savienības tiesībās, ir tikušas pārkāptas, ir tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā, ievērojot šajā pantā paredzētos nosacījumus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0083"><NO.P>83.</NO.P><TXT>Lietā <HT TYPE="ITALIC">État luxembourgeois</HT> (Tiesības celt prasību par informācijas pieprasījumiem nodokļu lietās)<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0027"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20201006">2020. gada 6. oktobris</DATE> (<NO.CASE>C‑245/19 un C‑246/19</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2020:795">EU:C:2020:795</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>).</P></NOTE> Tiesa jau ir konstatējusi, ka Hartas 47. pantā ir prasīts, lai lēmuma par rīkojuma izdošanu adresāts to varētu tieši apstrīdēt<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0028"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20201006">2020. gada 6. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">État luxembourgeois</HT> (Tiesības celt prasību par informācijas pieprasījumiem nodokļu lietās)</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑245/19 un C‑246/19</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2020:795">EU:C:2020:795</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0069">69.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Tādēļ ir jājautā, cik lielā mērā vēl ir nepieciešama pakārtotā lēmuma par rīkojuma izdošanu likumības pārbaude tiesvedībā par administratīvo naudas sodu, ko Tiesa lietā <HT TYPE="ITALIC">Berlioz Investment Fund</HT><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0029"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20170516">2017. gada 16. maijs</DATE> (<NO.CASE>C‑682/15</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:373">EU:C:2017:373</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>).</P></NOTE> ir izsecinājusi no Hartas 47. panta otrās daļas. Manuprāt, ir pamats uzskatīt, ka lēmuma par rīkojuma izdošanu adresātam, kurš var tieši apstrīdēt lēmumu par rīkojuma izdošanu, šī iespēja arī prioritāri ir jāizmanto, līdz ar to pakārtota pārbaude tad vairs nav nepieciešama. Tādējādi tiek ņemta vērā arī neapstrīdēta lēmuma par rīkojuma izdošanu galīgā iedarbība.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0084"><NO.P>84.</NO.P><TXT>Taču par to šajā gadījumā, galu galā, var nelemt. Tas tādēļ, ka – viens variants – sabiedrībai L nebija tiesību aktos paredzēta iespēja tieši apstrīdēt lēmumu par rīkojuma izdošanu. Šādā gadījumā pastāv tikai iespēja uz pakārtotu tiesību aizsardzību. Otrs variants – lai gan bija izslēgta iespēja tieši apstrīdēt lēmumu par rīkojuma izdošanu, attiecīga tiesvedība vēl tiek izskatīta administratīvajā tiesā un tādējādi šis lēmums vēl nav stājies likumīgā spēkā.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="17"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0085"><NO.P>85.</NO.P><TXT>Ņemot vērā to, ka Hartas 47. pantā ir prasīts, lai pieprasījuma saņēmējas iestādes lēmumu par rīkojuma izdošanu tā adresāts varētu tieši apstrīdēt, un to, ka Luksemburgas tiesībās šāds tiesību aizsardzības līdzeklis nav paredzēts, šajā ziņā jau ir pārkāpts Hartas 47. pants.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">b)</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Hartas 47. panta ietekme uz lēmuma par rīkojuma izdošanu nepieciešamo saturu</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0086"><NO.P>86.</NO.P><TXT>Turklāt rodas jautājums, vai Hartas 47. pantā ir prasīts, lai vajadzīgā informācija saskaņā ar Direktīvas 2011/16 20. panta 2. punktu lēmuma par rīkojuma izdošanu adresātam tiktu paziņota jau vienlaicīgi ar to.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0087"><NO.P>87.</NO.P><TXT>Šajā gadījumā nav jālemj par to, vai šāds pienākums norādīt pamatojumu var izrietēt arī no Hartas 41. pantā nostiprinātajām tiesībām uz labu pārvaldību. Pirmkārt, iesniedzējtiesa skaidri jautā par Hartas 47. panta tvērumu. Otrkārt, Hartas 41. pants attiecas vienīgi uz Savienības iestādēm, institūcijām un struktūrām, nevis uz dalībvalstīm<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0030"><P>Skat. spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20200326">2020. gada 26. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Hungeod</HT> u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑496/18 un C‑497/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2020:240">EU:C:2020:240</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0063">63.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20180913">2018. gada 13. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">UBS Europe</HT> u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑358/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:715">EU:C:2018:715</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0028">28.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20151217">2015. gada 17. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">WebMindLicenses</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑419/14</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2015:832">EU:C:2015:832</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0083">83.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Turklāt, pat ja tiesības uz labu pārvaldību ir vispārējs Savienības tiesību princips, ko ir atzinusi Tiesa<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0031"><P>Šajā sakarā skat. spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20151217">2015. gada 17. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">WebMindLicenses</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑419/14</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2015:832">EU:C:2015:832</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0084">84.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20140508">2014. gada 8. maijs</DATE>, <NAME.CASE>H.N.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑604/12</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:302">EU:C:2014:302</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0049">49.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0050">50.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE> un kas ir saistošs arī dalībvalstīm, atsaukšanās uz to šajā gadījumā Hartas 47. panta dēļ nav nepieciešama.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0088"><NO.P>88.</NO.P><TXT>Proti, saskaņā ar Tiesas judikatūru ar Hartas 47. pantā garantēto pārbaudes tiesā efektivitāti tiek arī prasīts, lai ieinteresētā persona varētu uzzināt administratīvās iestādes attiecībā uz to pieņemtā lēmuma pamatojumu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0032"><P>Spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20190508">2019. gada 8. maijs</DATE>, <NAME.CASE>PI</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑230/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:383">EU:C:2019:383</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0078">78.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20130604">2013. gada 4. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE>ZZ</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑300/11</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:363">EU:C:2013:363</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0053">53.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19871015">1987. gada 15. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Heylens</HT> u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>222/86</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1987:442">EU:C:1987:442</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0015">15.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Tikai tā šī persona var efektīvi aizstāvēt savas tiesības un, zinot visus apstākļus, nolemt, vai tai ir lietderīgi vērsties tiesā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0089"><NO.P>89.</NO.P><TXT>Attiecībā uz tiesvedību tiesā Tiesa jau ir nospriedusi, ka Hartas 47. panta otrajā daļā ir prasīts, ka administrācijai pakļautajai personai ir jābūt piekļuvei Direktīvas 2011/16 20. panta 2. punktā minētajai informācijai, lai tās lieta tiktu izskatīta taisnīgi, saistībā ar nosacījumu par prognozējamo svarīgumu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0033"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20170516">2017. gada 16. maijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Berlioz Investment Fund</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑682/15</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:373">EU:C:2017:373</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0100">100.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0101">101.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Taču administrācijai pakļautajai personai nav tiesību piekļūt visam šim informācijas pieprasījumam, kas joprojām ir slepens dokuments saskaņā ar Direktīvas 2011/16 16. pantu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0090"><NO.P>90.</NO.P><TXT>Lai lēmuma par rīkojuma izdošanu adresāts varētu nolemt, vai tas saistībā ar to vispār izmantos tiesību aizsardzību tiesā, šie principi ir jāattiecina uz lēmumu par rīkojuma izdošanu, kas attiecīgā gadījumā ir pakļauts pārbaudei tiesā. Šajā ziņā, lai gan lēmuma par rīkojuma izdošanu adresātam vienlaicīgi ar to nav jāsniedz piekļuve visam informācijas pieprasījumam, tomēr principā ir jāsniedz piekļuve Direktīvas 2011/16 20. panta 2. punktā paredzētajai minimālajai informācijai, kas pieprasījuma iesniedzējai valstij ir jāpaziņo pieprasījuma saņēmējai valstij.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0091"><NO.P>91.</NO.P><TXT>Ja saskaņā ar Tiesas judikatūru lēmuma par rīkojuma izdošanu adresātam tiesvedībā tiesā ir jābūt piekļuvei šai informācijai, nav redzamu iemeslu, kādēļ tā nav jādara viņam zināma jau lēmumā par rīkojuma izdošanu. Par to it īpaši liecina tas, ka, Tiesas ieskatā, attiecībā uz <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0058" REF.END="QE0058"/>prognozējamā svarīguma<QUOT.END REF.START="QS0058" CODE="201D" ID="QE0058"/> pārbaudi tas pats pārbaudes kritērijs ir piemērojams pieprasījuma saņēmējai iestādei un tiesai, kas izskata lietu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0034"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20170516">2017. gada 16. maijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Berlioz Investment Fund</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑682/15</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:373">EU:C:2017:373</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0078">78.</REF.NP.ECR>, <REF.NP.ECR REF="NP0085">85.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0086">86.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="18"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0092"><NO.P>92.</NO.P><TXT>Turklāt – arī Tiesas atzītajam – procesuālās ekonomijas principam<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0035"><P>Skat. spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20200618">2020. gada 18. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Primart/EUIPO</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑702/18 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2020:489">EU:C:2020:489</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0054">54.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20131126">2013. gada 26. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Groupe Gascogne</HT>/Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑58/12 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:770">EU:C:2013:770</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0080">80.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE> atbilst tas, ka adresātam jau vienlaicīgi ar lēmumu par rīkojuma izdošanu tiek nodrošināta piekļuve minimālajai informācijai. Ja tam vispirms būtu jāceļ prasība, lai iepazītos ar šo informāciju, daudzos gadījumos tiktu celtas prasības par lēmumu par rīkojuma izdošanu, lai gan, ja minimālā informācija būtu zināma, to darīt nebūtu nekāda iemesla.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0093"><NO.P>93.</NO.P><TXT>Visbeidzot, saskaņā ar Tiesas judikatūru nebūtu saprātīgi, ka personai nav jāpilda juridisks pienākums un ir jātiek pakļautai par šo pārkāpumu noteiktajam sodam tikai tāpēc, lai piekļūtu tiesai<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0036"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20201006">2020. gada 6. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">État luxembourgeois</HT> (Tiesības celt prasību par informācijas pieprasījumiem nodokļu lietās)</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑245/19 un C‑246/19</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2020:795">EU:C:2020:795</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0066">66.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Vēl jo vairāk, tad tiešām nav saprātīgi, ka lēmuma par rīkojuma izdošanu adresātam būtu jāuzņemas tiesvedības riski un izmaksas, lai iegūtu piekļuvi minimālajai informācijai, kas ir būtiska lēmuma par rīkojuma izdošanu likumības izvērtēšanai.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0094"><NO.P>94.</NO.P><TXT>Tādējādi no Hartas 47. panta izriet, ka Direktīvas 2011/16 20. panta 2. punktā minētā informācija lēmuma par rīkojuma izdošanu ir vai nu jādara pieejama adresātam vienlaicīgi jau ar lēmumu par rīkojuma izdošanu, vai arī – vismaz saskaņā ar procesuālajām tiesībām – adresātam pēc šīs informācijas saņemšanas jābūt iespējai saprātīgā termiņā pārbaudīt un izpildīt lēmumu par rīkojuma izdošanu bez izmaksām un bez soda.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0095"><NO.P>95.</NO.P><TXT>Tas, vai Luksemburgas nodokļu administrācijas lēmums par rīkojuma izdošanu vai arī Luksemburgas procesuālās tiesības atbilst iepriekš minētajām prasībām, ir jānosaka, vērtējot visus konkrētā gadījuma apstākļus, un līdz ar to tas ir jādara iesniedzējtiesai. Tai turklāt ir jāpārbauda iepriekš minētie aspekti, veicot naudas soda uzlikšanas pārbaudi<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0037"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20170516">2017. gada 16. maijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Berlioz Investment Fund</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑682/15</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:373">EU:C:2017:373</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0056">56.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0096"><NO.P>96.</NO.P><TXT>Ņemot vērā, ka atbilstoši iesniedzējtiesas izklāstam sabiedrība L ar Direktīvas 2011/16 20. panta 2. punktā minēto minimālo informāciju varēja iepazīties tikai tiesvedības laikā, kas uzsākta, pamatojoties uz tās celto prasību par naudas sodu, lēmums par rīkojuma izdošanu varētu neatbilst iepriekš izklāstītajām prasībām. Tomēr tas galu galā ir jāvērtē iesniedzējtiesai.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0097"><NO.P>97.</NO.P><TXT>Šajā ziņā ir arī jāņem vērā, ka informācijas pieprasījuma un lēmuma par rīkojuma izdošanu likumība ir jāpārbauda atsevišķi. Informācijas pieprasījuma likumība, protams, ir būtisks, bet ne vienīgais nosacījums lēmuma par rīkojuma izdošanu likumībai.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0098"><NO.P>98.</NO.P><TXT>Šajā ziņā iesniedzējtiesai būs jāizskata arī administratīvās tiesas konstatētā pretruna starp informācijas pieprasījumu un lēmumu par rīkojuma izdošanu. Luksemburgas iestādes lēmuma par rīkojuma izdošanu formulējums, saskaņā ar kuru informācijas pieprasījums attiecas uz sabiedrību F, nešķiet atbilstošs Francijas iestāžu informācijas pieprasījumā ietvertajiem faktiskajiem skaidrojumiem. Tomēr Direktīvas 2011/16 20. panta 2. punktā minētajai minimālajai informācijai ir jābūt ietvertai gan informācijas pieprasījumā, gan lēmumā par rīkojuma izdošanu.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">2.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Secinājums</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0099"><NO.P>99.</NO.P><TXT>Tādējādi var konstatēt, ka Hartas 47. pantā ir prasīts, lai lēmuma par rīkojuma izdošanu adresātam būtu iespēja to tieši apstrīdēt un lai Direktīvas 2011/16 20. panta 2. punktā minētā informācija būtu norādīta lēmumā par rīkojuma izdošanu, kas ir pakļauts pārbaudei tiesā. Tas ir<?PAGE NO="19"?> nepieciešams, lai lēmuma par rīkojuma izdošanu adresāts pēc minētās informācijas saņemšanas to varētu pārbaudīt un izpildīt bez izmaksām un soda. Šādos apstākļos maksājuma papildu atlikšana nav nepieciešama.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">VII.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Secinājumi</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0100"><NO.P>100.</NO.P><TXT>Tādēļ es ierosinu uz <HT TYPE="ITALIC">Cour administrative</HT> (Administratīvā apelācijas tiesa, Luksemburga) prejudiciālajiem jautājumiem atbildēt šādi:</TXT><P><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P>1)</NO.P><TXT>Direktīvas 2011/16 1. panta 1. punkts un 5. pants, skatot tos kopsakarā ar 20. panta 2. punktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka pieprasījuma iesniedzējas dalībvalsts iestādes informācijas apmaiņas pieprasījums, kurā nodokļu maksātāji, uz ko attiecas pieprasījums, ir noteikti, vienkārši pamatojoties uz viņu juridiskās personas akcionāru un faktisko labuma guvēju statusu, un pieprasītāja iestāde tos iepriekš nav identificējusi pēc vārda vai nosaukuma, atbilst šajā tiesību normā noteiktajām identifikācijas prasībām.</TXT><P>Tomēr atbilstība prognozējamā svarīguma normai nozīmē, ka pieprasījuma iesniedzēja valsts informācijas pieprasījumā i) sniedz, cik vien iespējams, konkrētu un pilnīgu nodokļu maksātāju grupas aprakstu, ii) sniedz skaidrojumu, kādi nodokļu pienākumi attiecas uz nodokļu maksātāju grupu pieprasījuma iesniedzējā valstī un kādi faktiskie apstākļi ir pieprasījuma pamatā, kā arī iii) norāda iemeslus, kādēļ pastāv pamats uzskatīt, ka grupa nav rīkojusies atbilstoši likumam.</P></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>2)</NO.P><TXT>Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pantā ir prasīts, lai Direktīvas 2011/16 20. panta 2. punktā minētā informācija vai nu tiktu darīta pieejama lēmuma par rīkojuma izdošanu adresātam vienlaicīgi jau ar lēmumu par rīkojuma izdošanu, vai arī – vismaz saskaņā ar procesuālajām tiesībām – adresātam pēc šīs informācijas saņemšanas būtu iespēja lēmumu par rīkojuma izdošanu saprātīgā termiņā pārbaudīt un to izpildīt bez izmaksām un soda. Šādā gadījumā maksājuma papildu atlikšana nav nepieciešama.</TXT></NP></ITEM></LIST></P></NP.ECR></GR.SEQ></CONTENTS.CONCLUSION></CONCLUSION>